REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par holodomora 90. gadadienu: masveida nomērdēšanas badā atzīšana par genocīdu
12.12.2022 - (2022/3001(RSP))
iesniegts saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Viola von Cramon‑Taubadel, Francisco Guerreiro, Ignazio Corrao, Rosa D’Amato, Hannah Neumann, Sergey Lagodinsky, Reinhard Bütikofer
Verts/ALE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0559/2022
B9‑0561/2022
Eiropas Parlamenta rezolūcija par holodomora 90. gadadienu: masveida nomērdēšanas badā atzīšana par genocīdu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu un Krieviju, it īpaši 2008. gada 23. oktobra rezolūciju par par Ukrainā 1932.–1933. gadā mākslīgi izraisītā bada — golodomora — pieminēšanu[1],
– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,
– ņemot vērā ANO Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to,
– ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus,
– ņemot vērā Ukrainas Radas 2003. gada rezolūciju, ar ko apzināta bada izraisīšana ir uzskatāma par genocīda aktu,
– ņemot vērā ANO 2003. gada kopīgo paziņojumu par 1932. un 1933. gada lielo badu Ukrainā (holodomoru),
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā ANO Konvencija par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to paredz kriminālatbildību par vairākām darbībām, kas pastrādātas ar nodomu pilnīgi vai daļēji iznīcināt kādu nacionālo, etnisko, rases vai reliģisko grupu; tā kā šādas darbības ietver grupas locekļu nogalināšanu, nopietnu miesas bojājumu vai garīga kaitējuma nodarīšanu viņiem, grupas tīšu pakļaušanu tādiem dzīves apstākļiem, kas pilnībā vai daļēji izraisa tās fizisku iznīcināšanu, tādu pasākumu noteikšanu, kuri paredzēti, lai nepieļautu dzimšanu konkrētās grupas ietvaros, un pie grupas piederošo bērnu piespiedu nodošanu citai grupai;
B. tā kā 1932. un 1933. gada holodomoru, kas izraisīja miljoniem ukraiņu bojāeju, Staļina režīms bija ciniski un cietsirdīgi izplānojis, lai pret Ukrainas lauku iedzīvotāju gribu piespiedu kārtā īstenotu Padomju Savienības lauksaimniecības kolektivizācijas politiku un, ļoti iespējams, iznīcinātu Ukrainas neatkarības kustību; tā kā masveida nomērdēšana badā tika izmantota kā līdzeklis, lai iznīcinātu Ukrainas nacionālo identitāti un pagrieztu pretējā virzienā t. s. ukrainizācijas procesu;
C. tā kā Staļina režīms līdzīgas nežēlīgas metodes izmantoja arī citās Padomju Savienības daļās, it īpaši Kazahstānā, Baltkrievijā, Ziemeļkaukāzā un citur; tā kā līdztekus galvenokārt laukos dzīvojošu ukraiņu sistemātiskai nogalināšanai bieži vien tika īstenots t. s. aģitprops (politiskā propaganda), kas bada izraisīšanā vainoja zemniekus;
D. tā kā Eiropas vēsturē pret cilvēci pastrādāto noziegumu pieminēšanai būtu jāpalīdz novērst līdzīgu noziegumu atkārtošanos nākotnē; tā kā V. Putina vadītais autoritārais režīms Krievijā uzspiež ideoloģizētu vēsturisko politiku, kas liedz iespēju no jauna izvērtēt staļinisma noziegumus, tostarp holodomoru; tā kā ar tiesas rīkojumu veiktā cilvēktiesību un pilsonisko tiesību organizācijas Memorial International — kas nodarbojas arī ar padomju noziegumu izvērtēšanu no jauna — slēgšana 2021. gada beigās izceļ Krievijas vēsturiskās politikas revizionistisko ideoloģiju;
E. tā kā Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un Krievijas īstenotā Ukrainas enerģētikas un lauksaimniecības infrastruktūras iznīcināšana, tostarp Ukrainas graudu eksporta bloķēšana un vairāku miljonu tonnu graudu nozagšana, ir atdzīvinājuši bailes no plaša mēroga mākslīgi izraisīta bada Ukrainā, kā arī zemeslodes dienvidu daļā, kas ir atkarīga no Ukrainas graudiem par pieņemamu cenu,
1. piemin visus holodomora upurus un pauž solidaritāti ar Ukrainas tautu, kas cietusi šajā traģēdijā, un it īpaši ar atlikušajiem holodomorā izdzīvojušajiem un cietušo ģimenēm un radiniekiem; apliecina cieņu tiem, kas gājuši bojā šo totalitāra režīma pastrādāto necilvēcīgo noziegumu dēļ;
2. stingri nosoda holodomoru kā noziegumu pret cilvēci, ko varētu atzīt par genocīdu saskaņā ar ANO Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to;
3. aicina valstis, kas radās, sabrūkot Padomju Savienībai, darīt pieejamus visaptverošas un rūpīgas pārbaudes veikšanai savus arhīvus par holodomoru Ukrainā 1932. un 1933. gadā, lai varētu celt gaismā un pilnībā izmeklēt visus cēloņus un sekas;
4. pauž vēlmi, lai holodomora pieminēšana un lielāka izpratne par pagātnes totalitārajiem noziegumiem palīdzētu novērst līdzīgu noziegumu atkārtošanos gan pašlaik, gan nākotnē un apņēmīgi apkarot tos, it īpaši, ņemot vērā notiekošo Krievijas agresijas karu pret Ukrainu;
5. nosoda to, ka Krievijas režīms ļaunprātīgi izmanto vēsturisko atmiņu un manipulē ar to politiskās ideoloģijas nolūkā, un prasa izdarīt starptautisku spiedienu uz Krievijas Federāciju kā Padomju Savienības juridisko pēcteci, lai tā beigtu noliegt holodomoru un oficiāli atvainotos par to;
6. aicina visas ES iestādes un dalībvalstis atbalstīt akadēmiskās aprindas un pilsonisko sabiedrību Padomju Savienībā pastrādāto politisko represiju un totalitāro noziegumu dokumentēšanā, izpētē un izglītošanā par tiem, kā arī aktīvi ziņot par jebkādiem mēģinājumiem izkropļot vēsturiskos faktus vai manipulēt ar sabiedrisko domu Eiropā, izmantojot nepatiesus vēsturiskos vēstījumus, kas tiek sagatavoti un izplatīti, lai atbalstītu noziedzīgu režīmu ideoloģiju un izdzīvošanu, kā arī atspēkot šādus vēstījumus;
7. atkārtoti norāda, ka pašreizējais Krievijas agresijas karš pret Ukrainu skaidri parāda, ka ir jāveic pamatīgs padomju režīma pastrādāto noziegumu vēsturisks un juridisks izvērtējums un par tiem jārīko pārredzamas publiskas debates, it īpaši pašā Krievijā, lai palielinātu sabiedrības izpratni, veidotu noturību pret dezinformāciju un izkropļotiem vēsturiskiem vēstījumiem un nepieļautu līdzīgu noziegumu atkārtošanos;
8. prasa ES, tās dalībvalstīm un tās starptautiskajiem partneriem turpināt sniegt Ukrainai visu nepieciešamo politisko, finansiālo un militāro atbalstu, lai tā varētu stāties pretī nelikumīgajam, nepamatotajam un neizprovocētajam Krievijas agresijas karam pret Ukrainu;
9. uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Eiropas Padomei, Apvienoto Nāciju Organizācijai un Ukrainas prezidentam, valdībai un Augstākajai radai.
- [1] OV C 15 E, 21.1.2010., 78. lpp.