REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par aizdomām par Kataras īstenotu korupciju un plašāku nepieciešamību pēc pārredzamības un pārskatatbildības Eiropas iestādēs
13.12.2022 - (2022/3012(RSP))
iesniegts saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Terry Reintke, Philippe Lamberts, Gwendoline Delbos‑Corfield, Daniel Freund, Tineke Strik, Michael Bloss, Hannah Neumann, Ignazio Corrao, Alviina Alametsä, Rasmus Andresen, Ana Miranda, Mounir Satouri, Katrin Langensiepen, Erik Marquardt, Sara Matthieu, Ernest Urtasun, Viola von Cramon‑Taubadel, Ville Niinistö, Diana Riba i Giner, Martin Häusling, Saskia Bricmont, Sergey Lagodinsky, Tilly Metz, Bas Eickhout, Anna Cavazzini, Jakop G. Dalunde, Monika Vana, Pär Holmgren, Kim Van Sparrentak, Ciarán Cuffe, Grace O’Sullivan, Alice Kuhnke, Marcel Kolaja
Verts/ALE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0581/2022
B9‑0582/2022
Eiropas Parlamenta rezolūcija par aizdomām par Kataras īstenotu korupciju un plašāku nepieciešamību pēc pārredzamības un pārskatatbildības Eiropas iestādēs
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2016. gada 25. oktobra rezolūciju par cīņu pret korupciju un turpmākiem pasākumiem saistībā ar Īpašās komitejas organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas jautājumos (CRIM) rezolūciju[1],
– ņemot vērā 2022. gada 9. marta rezolūciju par ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju[2],
– ņemot vērā tā 2021. gada 16. septembra rezolūcija par pārredzamības un integritātes stiprināšanu ES iestādēs, izveidojot neatkarīgu ES ētikas struktūru[3],
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas 2022. gada 14. septembra runu par stāvokli Savienībā un Komisijas 2023. gada darba programmu,
– ņemot vērā 1997. gada 26. maija Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. panta 2. punkta c) apakšpunktu, par cīņu pret korupciju, kurā iejauktas Eiropas Kopienu amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas[4],
– ņemot vērā Regulu Nr. 31 (EEK) un Regulu Nr. 11 (Euratom), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas Kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas Civildienesta noteikumus un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību[5],
– ņemot vērā ES Pārredzamības reģistru,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2003. gada Pretkorupcijas konvenciju, kurā gandrīz universāli atzīts labas pārvaldības, pārskatatbildības un politiskās apņemšanās nozīmīgums,
– ņemot vērā Eiropas Padomes konvencijas par korupciju,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā Beļģijas iestāžu īstenotā izmeklēšana ir atklājusi ārkārtīgi satraucošu korupcijas un kukuļošanas plānu, kurā iesaistīti Eiropas Parlamenta deputāti, bijušie deputāti un darbinieki; tā kā aizdomās turētajiem ir izvirzīta apsūdzība par līdzdalību noziedzīgā organizācijā un par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un korupciju;
B. tā kā 2022. gada 12. decembra plenārsesijas atklāšanā politiskās grupas pauda dziļas bažas par pašreizējiem atklājumiem un atzinīgi novērtēja un pauda atbalstu prokuratūras iestāžu darbam;
C. tā kā korupcija apdraud mūsu demokrātisko iestāžu pašu pamatu, izkropļojot vēlēšanu procesus, apdraudot tiesiskumu, kaitējot publisko pilnvaru uzticamībai un radot struktūras un procesus, kas ir īpaši vērsti uz kukuļdošanu;
D. tā kā jaunākie atklājumi rada ainu, kas nopietni kaitē sabiedrības izpratnei par Eiropas Savienību kopumā un jo īpaši par Parlamentu un draud vēl vairāk saasināt skepticismu pret ES iestādēm un integrāciju, kā arī pieaugošo neuzticēšanos kontinenta demokrātiskajām iestādēm un ievēlētajiem pārstāvjiem; tā kā neseno atklājumu rezultātā būtiski tiek mazināta Parlamenta uzticamība korupcijas apkarošanā un nosodīšanā citās ES iestādēs, dalībvalstīs vai trešās valstīs;
E. tā kā vēl ir jānosaka izmeklējamās korupcijas apmērs un smagums un tajā var būt iesaistītas arī citas iestādes;
F. tā kā šis bezprecedenta korupcijas skandāls būtu jāizmanto kā iespēja Parlamentam krasi pārskatīt savas darba procedūras, lai atgūtu sabiedrības uzticēšanos un kalpotu par atbildīgas un ētiskas parlamentārās demokrātijas paraugu;
1. pauž sašutumu par pašreizējiem atklājumiem saistībā ar aizdomām par Kataras īstenotu korupciju un pauž pilnīgu atbalstu to iestāžu darbam, kuras izmeklē šo lietu, piedāvājot visaugstāko sadarbības līmeni valsts prokuratūrai, policijai un visām izmeklēšanas iestādēm Beļģijā, Itālijā, Grieķijā un citās attiecīgajās dalībvalstīs;
2. uzsver, ka pārredzamība un pārskatatbildība ir būtiski instrumenti, lai novērstu korupciju un nodrošinātu uzticēšanos valsts iestādēm, un uzsver, ka ir steidzami jānodrošina, ka Eiropas Parlaments veic stingrus pasākumus, lai cīnītos par demokrātijas, pārredzamības un pārskatatbildības aizstāvību, kā arī pret korupciju;
3. uzsver, ka kukuļošana un postoši politiskās korupcijas veidi ārkārtīgi negatīvi ietekmē visus sabiedrības aspektus, veicina valdības nestabilitāti, mazina sabiedrības uzticēšanos demokrātiskām iestādēm un galu galā rada vislielāko apdraudējumu demokrātijai un tiesiskumam;
4. uzsver, ka korupcijas apkarošana ir galvenais demokrātisko iestāžu pienākums un ka tikai sadarbojoties un iesaistot katru Eiropas Parlamenta un citu iestāžu struktūras līmeni, mēs varam pārvarēt pašreizējo atklājumu ārkārtīgi negatīvās sekas;
5. ņemot vērā iepriekš minēto, apņemas izveidot īpašu izmeklēšanas komiteju korupcijas un trešo valstu ietekmes izmeklēšanai Eiropas Parlamentā; uzsver, ka izmeklēšanas komitejai būtu arī jāizstrādā ieteikumi par pasākumiem, kas jāveic, lai vēl vairāk novērstu korupciju un nepamatotu iejaukšanos; apņemas meklēt ārējus ekspertus, lai atbalstītu un, iespējams, vadītu izmeklēšanu;
6. apņemas ātri paredzēt īpašu nostāju attiecībā uz Prezidiju, kura uzdevums ir pārbaudīt pārredzamību, integritāti un korupcijas apkarošanu Parlamentā;
7. aicina izveidot neatkarīgu ētikas struktūru, kas būtu pilnvarota izmeklēt visas ES iestādes, struktūrvienības un aģentūras, izmantojot nepieciešamos finanšu līdzekļus un personālu, lai tā varētu pilnībā veikt savus uzdevumus;
8. ierosina ieviest nogaidīšanas periodu bijušajiem deputātiem, lai nodrošinātu, ka viņi nevar izmantot savu stāvokli politikas ietekmēšanai;
9. pauž nožēlu par to, ka Parlaments nav izmantojis visas iespējas palielināt un panākt deputātu pārskatatbildību; pilnvaro Konstitucionālo jautājumu komiteju pārskatīt un uzlabot Reglamentu, tostarp deputātu rīcības kodeksu, lai nodrošinātu stingrākus atturošus pasākumus pret deputātiem un bijušajiem deputātiem, kas strādā ārējo interešu labā;
10. aicina Komisiju un Padomi sadarboties ar Parlamentu, lai nodrošinātu, ka organizāciju un trešo valstu pārstāvji, kas veic lobistu darbību ES iestādes, tiek iekļauti ES Pārredzamības reģistrā; atkārtoti aicina ES iestādes reformēt Pārredzamības reģistru, cita starpā ieviešot stingrākus pārredzamības noteikumus, kartējot ārvalstu finansējumu ar ES saistītai lobēšanai un paredzot atsevišķu daļu reģistrā, kas ļauj identificēt ārvalstu valdību un vienību, kas rīkojās to vārdā, finansējumu;
11. uzdod visiem deputātiem un darbiniekiem atturēties no sanāksmēm ar nereģistrētiem lobistiem un publiskot lobiju sanāksmes; apņemas iekļaut priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietniekus, delegāciju priekšsēdētājus un grupu vadītājus to amatpersonu sarakstā, kurām ir pienākums publiskot savas sanāksmes ar interešu pārstāvjiem;
12. uzdod referentiem un komiteju priekšsēdētājiem ieviest neatkarības deklarāciju saistībā ar viņu darbu un pilnībā atklāt visu dokumentu ietekmi uz likumdošanas dosjē;
13. apņemas aizliegt finansiālas saites starp deputātiem un lobistiem, tostarp trešo valstu pārstāvjiem, nodrošinot deputātu blakus ienākumu pilnīgu pārredzamību un norādot to precīzu summu un aizliedzot jebkādu deputātu un grupu darbinieku finansēšanu no ārpuses; apņemas ES līmenī aizliegt trešo valstu ziedojumus deputātiem un politiskajām partijām, lai novērstu nepilnības dalībvalstīs;
14. atgādina par savu jau sen ieņemto nostāju attiecībā uz deputātu pārredzamības un pārskatatbildības palielināšanu attiecībā uz viņu budžeta izlietojumu; apņemas uzlabot finanšu deklarācijas, lai nodrošinātu pienācīgu pārredzamību un kontroli, garantējot, ka tās tiek publicētas divu nedēļu laikā standartizētā, mašīnlasāmā formātā; uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai finanšu deklarācijās būtu skaidri minētas jebkādas tiešas vai netiešas saiknes ar trešo valsti un vienmēr būtu minēti klienti, kuru vārdā tiek veiktas papildu darbības;
15. apņemas pastiprināt lobēšanas darba aizliegumu deputātiem un padarīt šo aizliegumu pilnībā efektīvu, kā arī ieviest sponsorētu runu, pasākumu, rakstu un uzstāšanos aizliegumu;
16. uzsver, ka ir obligāti jāreformē un jāstiprina Padomdevēja komiteja deputātu rīcības kodeksa jautājumos, līdz neatkarīgā ES ētikas struktūra var pārņemt tās pašreizējos uzdevumus; uzsver, ka šim procesam ir jāietver nepārprotamas un visaptverošas interešu konflikta definīcijas pieņemšana, ņemot vērā pašreizējos atklājumus, ieviešot ārējo ekspertu veiktu pārbaudi, ļaujot Padomdevējai komitejai pēc savas iniciatīvas rūpīgi pārbaudīt deputātus, ļaujot ikvienam iesniegt pamatotas sūdzības, ieviešot pienākumu priekšsēdētājam publiskot pieņemtās sankcijas un informāciju par situācijām, kad sankcijas netiek piemērotas, un ieviešot deputātu interešu deklarāciju aktīvas pārbaudes;
17. ar bažām norāda, ka daudzas sadarbības grupu un sadraudzības grupu deklarācijas nav atjauninātas un ka netiek veikti obligātie ikgadējie atjauninājumi; apņemas pienācīgi īstenot un nostiprināt noteikumus, kas attiecas uz šādām grupām, un uzdod kvestoriem īstenot spēkā esošos noteikumus un izstrādāt un uzturēt pieejamu un atjauninātu draudzības grupu un deklarāciju reģistru;
18. apņemas ieviest noteikumus, lai nodrošinātu, ka kvestori tiek ievēlēti, pamatojoties uz atbilstību izciliem ētikas standartiem;
19. uzsver, ka neformālas un valstij vai reģionam raksturīgas sadraudzības grupas var apdraudēt Parlamenta oficiālo struktūru darbu, kā arī reputāciju un rīcības saskaņotību; prasa aizliegt deputātiem, reģistrētiem deputātu palīgiem un grupu padomdevējiem piedalīties braucienos, ko piedāvā trešās valstis un struktūras, un atgādina, ka šādus braucienus nevar uzskatīt par oficiālām Parlamenta delegācijām; prasa noteikt stingras sankcijas, ja šis aizliegums netiek ievērots, un veikt atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka iestāde var segt izmaksas par likumīgu ceļošanu uz trešām valstīm saistībā ar pilnvarām;
20. apņemas ieviest noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt darbinieku integritāti, pārskatot cilvēkresursu nodarbināšanas procedūras, tostarp pārbaudes pirms pieņemšanas darbā, lai novērstu nepilnības, kas ļauj iefiltrēties ārvalstu valstspiederīgajiem, kā arī uzlabot darbinieku drošības pielaides procedūras un padarīt stingrākus noteikumus un pārbaudes attiecībā uz piekļuvi Parlamenta telpām, lai novērstu to, ka personām, kas ir cieši saistītas ar ārvalstu interesēm, ir piekļuve konfidenciālām sanāksmēm un informācijai;
21. aicina Komisiju un Padomi sadarboties ar Parlamentu, lai atjauninātu un nostiprinātu noteikumus par trauksmes cēlēju aizsardzību ES iestādēs, struktūrās un aģentūrās;
22. uzdod priekšsēdētājai nekavējoties apturēt Kataras misijas ES iestādēs caurlaides līdz notiekošās izmeklēšanas pabeigšanai;
23. apņemas pārskatīt savu caurlaižu politiku, ieviešot un vienkāršojot aizlieguma vai atcelšanas iespēju, tostarp gadījumos, kad attiecībā uz deputātiem vai Eiropas Parlamenta struktūrvienībām piemēro ierobežojošus pasākumus, piemēram, ieceļošanas aizliegumus vai sankcijas; prasa nodrošināt pārredzamību attiecībā uz diplomātiskajām pārstāvniecībām piešķirtajām caurlaidēm;
24. aicina dalībvalstis pastiprināt sadarbību ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), ES Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un Eiropas Prokuratūru (EPPO), lai nodrošinātu visu iespējamo korupcijas gadījumu pienācīgu un efektīvu izmeklēšanu ES iestādēs, struktūrās un aģentūrās; aicina vēl vairāk nostiprināt OLAF un EPPO kā galveno ES pretkorupcijas struktūru spējas un sadarbību; uzsver, ka ir vajadzīgs vienots tieši piemērojams ES tiesību akts, kas reglamentē vēršanos pret ES ierēdņu korupciju;
25. aicina valstu un valdību vadītājus neapmeklēt Kataras Pasaules kausa izcīņu un atturēties cieņas izrādīšanas valstij, kas agresīvi grauj mūsu demokrātiju reputāciju un uzticamību;
26. aicina Komisiju un Padomi sadarboties ar Parlamentu, strādājot pie nepieciešamo reformu veikšanas, lai nodrošinātu preventīvus pasākumus un gatavību pastiprināt ES iestāžu pārredzamību un pārskatatbildību un cīnītos pret korupciju; uzsver, ka gaidāmais demokrātijas aizsardzības tiesību aktu kopums un jo īpaši pasākumi korupcijas apkarošanas tiesiskā regulējuma atjaunināšanai sniedz savlaicīgu iespēju rīkoties, lai informētu par slēptu ārvalstu ietekmi un finansējumu un paaugstinātu standartus attiecībā uz tādiem noziedzīgiem nodarījumiem kā nelikumīga iedzīvošanās, tirdzniecība ar ietekmi un varas ļaunprātīga izmantošana, ne tikai kukuļošana;
27. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Kataras valdībai un parlamentam.