REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par īpaša pret Ukrainu vērstā agresijas nozieguma tribunāla izveidi
16.1.2023 - (2022/3017(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Pedro Marques, Tonino Picula, Juozas Olekas, Raphaël Glucksmann
S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0063/2023
B9‑0069/2023
Eiropas Parlamenta rezolūcija par īpaša pret Ukrainu vērstā agresijas nozieguma tribunāla izveidi
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu un Krieviju, jo īpaši 2022. gada 19. maija rezolūciju par cīņu pret nesodāmību par kara noziegumiem Ukrainā[1],
– ņemot vērā Eiropadomes 2022. gada 15. decembra secinājumus,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Statūtus,
– ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Romas statūtus,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 14. novembra rezolūciju “Turpmāka tiesiskās aizsardzības līdzekļu un atlīdzināšanas nodrošināšana saistībā ar agresiju pret Ukrainu”,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 1950. gada 3. novembra Rezolūciju 377 (V) “Vienoti mieram”,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā saskaņā ar ANO Statūtiem un starptautisko tiesību principiem visām valstīm ir vienādas tiesības uz suverenitāti un tām savās starptautiskajās attiecībās jāatturas no draudiem lietot spēku vai spēka lietošanas pret jebkuras valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību;
B. tā kā ANO Ģenerālā asambleja 2022. gada 2. marta rezolūcijā karu, ko Krievija izvērsusi pret Ukrainu, kvalificēja kā agresijas aktu, kurš pārkāpj ANO Statūtu 2. panta 4. punktu, un 2022. gada 24. marta rezolūcijā pieprasīja Krievijas Federācijai nekavējoties pārtraukt karadarbību pret Ukrainu;
C. tā kā 2022. gada 16. martā Starptautiskā Tiesa izdeva rīkojumu Krievijas Federācijai nekavējoties apturēt militārās operācijas Ukrainas teritorijā;
D. tā kā ziņotie nežēlīgie noziegumi, ko Krievijas bruņotie spēki pastrādājuši Bučā, Irpiņā un daudzās citās Ukrainas pilsētās Krievijas okupācijas laikā, liecina par Krievijas Federācijas brutalitāti pret Ukrainu vērstajā agresijas karā un uzsver, cik svarīga ir koordinēta starptautiska rīcība, lai sauktu pie atbildības par agresijas noziegumu un visiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem;
E. tā kā pēc diviem Ukrainas ad hoc paziņojumiem SKT jurisdikcijā ir kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci un genocīds, kas kopš 2013. gada novembra pastrādāts Ukrainas teritorijā, bet tai šajā situācijā nav jurisdikcijas attiecībā uz agresijas noziegumu, kā tas definēts Romas statūtu 8.a pantā, jo ne Ukraina, ne Krievijas Federācija nav ratificējušas Romas statūtus un grozījumus, kas saistīti ar agresijas noziegumu; tā kā SKT prokurors kopš 2022. gada 2. marta veic izmeklēšanu par situāciju Ukrainā; tā kā īpaša tribunāla izveide saistībā ar agresijas noziegumu neietekmēs SKT jurisdikciju attiecībā uz citiem noziegumiem, bet gan to papildinās;
F. tā kā 2022. gada 30. novembrī Komisija piedāvāja alternatīvus risinājumus, kā panākt saukšanu pie atbildības, proti, izveidojot īpašu neatkarīgu starptautisku tribunālu, kura pamatā ir daudzpusējs līgums, vai specializētu tiesu, kas būtu integrēta valsts tiesu sistēmā ar starptautiskiem tiesnešiem un kam būtu vajadzīgs stingrs ANO atbalsts;
G. tā kā Eiropadome 2022. gada 15. decembra secinājumos mudināja turpināt centienus nodrošināt pilnīgu atbildību par kara noziegumiem un nodrošināt saukšanu pie atbildības par agresijas noziegumu un aicināja Komisiju, Komisijas priekšsēdētājas vietnieku /Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) un Padomi turpināt šo darbu saskaņā ar ES un starptautiskajām tiesībām, uzsverot, ka kriminālvajāšana par agresijas noziegumu skar visu starptautisko sabiedrību,
1. atkārtoti pauž visstingrāko nosodījumu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu, nelokāmu atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās un aicinājumu saukt pie atbildības par visiem kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un agresijas noziegumu;
2. prasa Krievijai nekavējoties izbeigt visas militārās darbības Ukrainā un bez nosacījumiem izvest visus bruņotos spēkus un militāro ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas;
3. uzsver, ka Krievijas agresijas noziegums pret Ukrainu ir nepārprotams ANO Statūtu pārkāpums, uz kuru starptautiskajai sabiedrībai ir jāreaģē, lai nodrošinātu globālo drošību un uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību;
4. pauž pilnīgu atbalstu SKT prokurora izmeklēšanai par situāciju Ukrainā, tostarp iespējamiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci;
5. mudina Ukrainu un Krievijas Federāciju ratificēt SKT Romas statūtus un to grozījumus un oficiāli kļūt par SKT loceklēm, lai atbalstītu starptautiskos centienus noteikt atbildību par smagiem starptautiskiem noziegumiem; aicina ES turpināt diplomātiskus centienus, lai veicinātu Romas statūtu un visu to grozījumu ratifikāciju visā pasaulē;
6. atkārtoti aicina izveidot īpašu starptautisku tribunālu, lai izmeklētu agresijas noziegumu, ko Krievijas Federācijas politiskā un militārā vadība pastrādājusi pret Ukrainu, un sauktu pie atbildības par to; aicina Komisiju, Padomi un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) uzņemties vadošo lomu īpašā tribunāla izveidē un sniegt visu nepieciešamo politisko, finansiālo un praktisko atbalstu tā izveidei, tostarp izveidot pagaidu prokuratūru Hāgā kā pirmo praktisko soli ceļā uz starptautisku izmeklēšanu par agresijas noziegumu pret Ukrainu un turpmāku kriminālvajāšanu;
7. aicina ES iestādes, jo īpaši Komisiju, PV/AP un EĀDD, strādāt pie tā, lai palielinātu atbalstu starptautisko partneru un organizāciju, jo īpaši ANO, vidū nolūkā izveidot efektīvu juridisku mehānismu agresijas nozieguma novēršanai un panākt atbalstu tam ANO Ģenerālajā asamblejā;
8. norāda, ka ANO Ģenerālā asambleja 2022. gada 14. novembra rezolūcijā atzina, ka Krievijas Federācija ir jāsauc pie atbildības ne tikai par visiem starptautisko tiesību pārkāpumiem Ukrainā vai pret Ukrainu, bet arī par tās agresiju, kas pārkāpj ANO Statūtus;
9. aicina Komisiju, PV/AP un EĀDD kopā ar Ukrainas iestādēm izmantot atbalstu ANO Ģenerālajā asamblejā un izpētīt turpmākas iespējas ANO iniciatīvai par īpašo tribunālu;
10. uzsver, ka, lai gan vēl ir jānosaka precīzs īpašā tribunāla sastāvs un darbības metodes, būs jāievēro visaugstākie pārredzamības un objektivitātes kritēriji; turklāt uzskata, ka īpašajam starptautiskajam tribunālam ir jābūt jurisdikcijai izmeklēt ne tikai Krievijas Federācijas politiskās un militārās vadības darbību, bet arī tās atbalstu Baltkrievijai, no kuras teritorijas un ar kuras loģistikas atbalstu Krievijas Federācija īsteno savu agresijas karu pret Ukrainu;
11. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam, kā arī Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam.
- [1] Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0218.