REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par vienu gadu ilgu Krievijas iebrukumu un agresijas karu Ukrainā
13.2.2023. - (2023/2558(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Viola von Cramon‑Taubadel, Anna Cavazzini, Bronis Ropė, Markéta Gregorová, Francisco Guerreiro, Hannah Neumann, Pär Holmgren, Alice Kuhnke, Jakop G. Dalunde, Alviina Alametsä, Reinhard Bütikofer, Heidi Hautala, Yannick Jadot, Mounir Satouri, Sergey Lagodinsky
Verts/ALE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0123/2023
B9‑0131/2023
Eiropas Parlamenta rezolūcija par vienu gadu ilgu Krievijas iebrukumu un agresijas karu Ukrainā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu un Krieviju,
– ņemot vērā ANO Statūtus, Hāgas konvencijas, Ženēvas konvencijas un to papildprotokolus, kā arī Romas statūtus,
– ņemot vērā kopīgo paziņojumu pēc 2023. gada 3. februārī notikušā ES un Ukrainas 24. samita,
– ņemot vērā Eiropadomes 2022. gada 15. decembra secinājumus,
– ņemot vērā 2006. gada Nolīgumu starp Starptautisko Krimināltiesu un Eiropas Savienību par sadarbību un palīdzības sniegšanu[1],
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. novembra rezolūciju "Starptautiskās Krimināltiesas ziņojums" un 2022. gada 14. novembra rezolūciju "Tiesiskās aizsardzības līdzekļu un reparāciju veicināšana saistībā ar agresiju pret Ukrainu",
– ņemot vērā Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) 2022. gada 7. decembra ziņojumu "Civiliedzīvotāju nogalināšana: tūlītēja nogalināšana un uzbrukumi atsevišķiem civiliedzīvotājiem Kijivas, Černihivas un Sumi reģionos saistībā ar Krievijas Federācijas bruņoto uzbrukumu Ukrainai",
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā Krievijas Federācija 2022. gada 24. februārī uzsāka neprovocētu, netaisnīgu un nelikumīgu agresijas karu Ukrainā; tā kā Krievijas rīcība Ukrainā pēdējā gada laikā turpina apdraudēt mieru un drošību Eiropā un visā pasaulē;
B. tā kā Krievijas agresija pret Ukrainu sākās 2014. gadā ar Donbasa reģiona daļēju okupāciju un Ukrainas Krimas Autonomās Republikas okupāciju un aneksiju;
C. tā kā Krievijas spēki ir veikuši nekritiskus uzbrukumus dzīvojamajiem rajoniem un civilajai infrastruktūrai Ukrainā; tā kā ir apstiprināts, ka ir nogalināti tūkstošiem civiliedzīvotāju, to skaitā simtiem bērnu, un vēl daudz vairāk ir to, kas ir spīdzināti, vajāti, izvaroti, nolaupīti vai piespiedu kārtā pārvietoti; tā kā Krievijas armija šos noziegumus izmanto kā kara ieročus pret Ukrainas civiliedzīvotājiem; tā kā šī Krievijas spēku un to pilnvaroto necilvēcīgā rīcība ir pilnīga starptautisko humanitāro tiesību ignorēšana;
D. tā kā miljoniem ukraiņu ir pārvietoti Ukrainas iekšienē un ārpus tās, bēgot no Krievijas agresijas; tā kā Krievijas nepārtrauktā agresija pret Ukrainu arī turpmāk piespiedīs cilvēkus pamest savas mājas; tā kā Krievijas kara noziegumi traumēs veselu Ukrainas bērnu paaudzi, un miljoniem Ukrainas civiliedzīvotāju un militārpersonu būs nepieciešama ārstēšana saistībā ar mentālām ciešanām, depresiju, trauksmi un posttraumatisko stresa sindromu;
E. tā kā Krievija turpina sistemātiski iznīcināt Ukrainas enerģētikas un civilo infrastruktūru ar tāldarbības raķetēm, kā arī Irānas Islāma Republikas nodrošinātajiem droniem, lai radītu ārkārtējas ciešanas Ukrainas iedzīvotājiem un valdībai un grautu to morālo stāvokli;
F. tā kā Ukrainas teritoriju atbrīvošanas rezultātā ir atklāti pārliecinoši pierādījumi par strukturāliem un plaši izplatītiem cilvēktiesību pārkāpumiem un kara noziegumiem, ko izdarījuši Krievijas spēki un to pilnvarotās personas, piemēram, tūlītēju nogalināšanu un apbedīšanu masu kapos, izvarošanu un cita veida seksuālo vardarbību, spīdzināšanu, civiliedzīvotāju kā dzīvo vairogu izmantošanu, civiliedzīvotāju (tostarp bērnu) piespiedu pārvietošanu uz Krieviju, ekosistēmu iznīcināšanu, plašas darbības sprāgstošu ieroču, tostarp nelikumīgas kasešu munīcijas, izmantošanu blīvi apdzīvotās vietās un civilās infrastruktūras, tostarp slimnīcu, mājokļu un skolu, mērķtiecīgu iznīcināšanu;
G. tā kā sievietes un meitenes ir īpaši apdraudētas humanitāro un pārvietošanas krīžu laikā, jo ar dzimumu saistīta vardarbība joprojām nesamērīgi skar tieši viņas; tā kā daudzas sievietes ir palikušas Ukrainā un pilda kaujas uzdevumus; tā kā ir norādes, kas liecina, ka gūstā saņemtās Ukrainas militārpersonas tikušas spīdzinātas un pakļautas seksuālai vardarbībai; tā kā OHCHR ir ziņojis — tūlītējās nogalināšanās, ko okupētajās teritorijās īstenojuši Krievijas spēki, lielākā daļa upuru bija vīrieši, un izdzīvojušajiem ģimenes locekļiem, no kuriem daudzi ir sievietes, tagad nereti ir vieniem jātiek galā ar ierobežotiem ģimenes ienākumiem, palielinātu aprūpes slogu un intensīvām mentālām traumām un ciešanām;
H. tā kā no 2022. gada 9. līdz 11. septembrim Krievija nelikumīgi anektētajā Ukrainas Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopoles pilsētā rīkoja reģionālās "vēlēšanas", ko ES neatzīst; tā kā no 2022. gada 23. līdz 27. septembrim tā sauktās varas iestādes, ko nelikumīgi iecēlusi Krievija, rīkoja nelikumīgus "referendumus" Ukrainas Doņeckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu daļās, nepārprotami pārkāpjot ANO Statūtus un Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, un pēc tam Krievija šos apgabalus nelikumīgi anektēja;
I. tā kā šis konflikts turpina atbalsoties visā pasaulē un apdraudēt drošību arī ārpus Eiropas robežām gan ar tā ietekmi uz starptautisko nodrošinātību ar pārtiku, gan ilgstošo kodolavāriju risku; tā kā Krievijas agresijas karš parāda Maskavas nespēju atteikties no savas arhaiskās koloniālās izpratnes par kaimiņvalstīm;
J. tā kā Krievijas pēdējā gada laikā īstenotā Ukrainas graudu eksporta blokāde ir radījusi bada risku daudziem miljoniem cilvēku Ukrainā un ārpus tās, šai situācijai atgādinot holodomoru; tā kā vienošanās par graudu eksportu joprojām ir nedroša, bet Ukrainas lauksaimnieki, apstrādājot savu zemi nākamajai sezonai, saskaras ar dzīvībai bīstamiem riskiem;
K. tā kā Krievija rada apdraudējumu kodoliekārtu, kas paredzētas miermīlīgiem mērķiem Ukrainā, un to darbinieku drošībai, ievērojami palielinot starptautiskas kodolavārijas risku; tā kā Krievija ir sagrābusi un militarizējusi Zaporižjes atomelektrostaciju, kur situācija pasliktinās Ukrainas personāla psiholoģiskā stāvokļa un aprīkojuma stāvokļa dēļ; tā kā, neraugoties uz to, ka Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras pārstāvji atrodas Zaporižjē, tā ir paudusi bažas par to, ka pasaule šos draudus vairs neuztver nopietni;
L. tā kā, neraugoties uz Krievijas agresiju un nestabilo sociālekonomisko situāciju, Ukrainas valdībai ir izdevies gūt zināmus panākumus tādu reformu īstenošanā, kuras veicina decentralizāciju un demokratizāciju,
1. visstingrākajā veidā nosoda Krievijas nepārtraukto agresijas karu pret Ukrainu, kā arī Baltkrievijas iesaistīšanos šajā karā, un prasa Krievijai nekavējoties izbeigt visas militārās darbības Ukrainā un bez nosacījumiem izvest visus spēkus un militāro ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas;
2. pauž nedalītu solidaritāti ar Ukrainas tautu, pilnībā atbalsta Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās un uzsver, ka šis karš ir nopietns starptautisko tiesību pārkāpums;
3. stingri nosoda masveida un smagos cilvēktiesību pārkāpumus un kara noziegumus, ko pēdējos 12 mēnešos izdarījuši Krievijas bruņotie spēki un dažādas okupācijas varas iestādes Ukrainā, tostarp tūlītēju nogalināšanu, izvarošanu un cita veida seksuālus uzbrukumus, spīdzināšanu, nolaupīšanu un dzīvojamo rajonu mērķtiecīgu iznīcināšanu; uzstāj, ka atbildīgās valdības amatpersonas un militārie līderi, kā arī kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci, tostarp genocīda, izdarītāji ir jāsauc pie atbildības; atkārtoti norāda, ka pilnībā atbalsta Starptautiskās Krimināltiesas darbu, kura cenšas panākt, lai tie, kas pastrādājuši no starptautiskās sabiedrības viedokļa vissmagākos noziegumus, vairs nevarētu palikt nesodīti;
4. uzsver, ka ir jāturpina sniegt humāno palīdzību Ukrainai, kā arī palīdzēt miljoniem pārvietoto personu Ukrainā un ārpus tās, jo īpaši tām personām, kuras pieder pie neaizsargātām grupām; vēlreiz aicina ES pastiprināt centienus risināt smago situāciju, kādā atrodas personas, kuras ir piespiedu kārtā deportētas uz Krieviju, un bērni, kas ir piespiedu kārtā adoptēti Krievijā;
5. visstingrākajā veidā nosoda seksuālas un ar dzimumu saistītas vardarbības izmantošanu kā kara ieroci un uzsver, ka tas ir uzskatāms par kara noziegumu; aicina ES un no Ukrainas aizbēgušo sieviešu un meiteņu uzņēmējvalstis garantēt piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību pakalpojumiem, jo īpaši avārijas kontracepcijai, tostarp izvarošanas upuriem, un atbalstīt šo pakalpojumu sniegšanu Ukrainā;
6. pauž nopietnas bažas par šā konflikta ilgtermiņa ietekmi uz vidi un nosoda Krievijas veikto ekocīdu pret Ukrainas floru un faunu un tās militāro darbību izraisīto gaisa un ūdens resursu saindēšanu; nosoda arī metāna noplūdi no "Nord Stream 1" un "Nord Stream 2" cauruļvadiem, kas ir uzbrukums ES videi;
7. visstingrākajā veidā nosoda Krievijas veikto Ukrainas Doņeckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu nelikumīgo aneksiju un nelikumīgos fiktīvos "referendumus", ar kuriem netiek respektēta Ukrainas neatkarība, suverenitāte un teritoriālā integritāte un klaji tiek pārkāptas starptautiskās tiesības;
8. atgādina, ka nevienam, kas nelikumīgi anektētajā Krimas pussalā ir "ievēlēts" šajās vēlēšanās, nav nekādas leģitimitātes; uzsver, ka Krima neapšaubāmi joprojām ir neatņemama Ukrainas daļa;
9. aicina dalībvalstis un attiecīgās ES iestādes palielināt un paātrināt savu militāro palīdzību Ukrainai, jo īpaši ieroču un munīcijas piegādi, reaģējot uz skaidri izteiktām vajadzībām; pauž atbalstu jaunajiem lēmumiem piegādāt Ukrainai mūsdienīgus smagos ieročus;
10. aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt rezerves daļu piegādi energotīkliem un cita veida kritiskajai infrastruktūrai Ukrainā, kas ir iznīcināta regulāru Krievijas raķešu triecienu rezultātā, lai palīdzētu Ukrainas iedzīvotājiem atlikušajā ziemas periodā;
11. atkārtoti pauž atbalstu dalībvalstu lēmumam piešķirt Ukrainai ES kandidātvalsts statusu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu, uztverot to kā nopelnos balstīta procesa sākumu; aicina dalībvalstis mobilizēt politisko gribu ar mērķi atdzīvināt paplašināšanās procesu un pildīt savus solījumus, veicot konkrētus pozitīvus pasākumus to valstu pievienošanās procesos, kuras vēlas pievienoties Savienībai un ir pelnījušas iekļauties Eiropas saimē; uzsver, ka valstīm, kas vēlas pievienoties ES, ir ļoti svarīgi īstenot nepieciešamās reformas, jo īpaši attiecībā uz tiesiskumu, demokrātiju, pamatbrīvībām un cilvēktiesībām;
12. aicina ieviest papildu pasākumus un aicina dalībvalstis pēc iespējas drīz pieņemt desmito sankciju paketi pret Krieviju, kā arī proaktīvi iesniegt priekšlikumus, kā sankcijas pilnveidot, iekļaujot jaunas nozares un personas; aicina dalībvalstis pastiprināt pārbaudes, lai nodrošinātu pret Krieviju vērsto sankciju stingru piemērošanu visā piegādes ķēdē, tostarp lai nepieļautu, ka ārvalstu starpnieki Krievijai pārdod ES produktus; aicina visus partnerus, jo īpaši ES kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, pievienoties sankciju kopumu īstenošanai; aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt pasākumus pret trešām valstīm, kuras cenšas palīdzēt Krievijai un Baltkrievijai apiet noteiktās sankcijas;
13. atkārtoti aicina nekavējoties un pilnībā aizliegt Krievijas izcelsmes dimantu, fosilā kurināmā un urāna importu, vēl vairāk samazināt Krievijas naftas produktu cenu griestus, to saskaņojot ar G7 partneriem, un pilnībā atteikties no "Nord Stream 1" un "Nord Stream 2" cauruļvadiem, lai apturētu Putina kara mašīnas finansēšanu ar ES naudu;
14. aicina ES iestādes un dalībvalstis atturēt uzņēmumu "Rosatom" no ieguldījumiem ES teritorijā esošajā kritiskajā infrastruktūrā un apturēt visas tā darbības ES;
15. aicina izveidot īpašu tribunālu, lai izmeklētu agresijas noziegumu, ko Krievijas Federācijas politiskā un militārā vadība izdarījusi pret Ukrainu, un sauktu pie atbildības par to, un mudina dalībvalstis politiski un finansiāli atbalstīt šāda tribunāla izveidi; uzskata, ka ES ir jāuzņemas vadība šajā cīņā pret nesodāmību un par mieru;
16. atzinīgi vērtē to, ka ANO Ģenerālā asambleja ir atzinusi — Krievijai ir jāatbild par visiem starptautisko tiesību, starptautisko humanitāro tiesību un starptautisko cilvēktiesību pārkāpumiem Ukrainā vai pret Ukrainu; atbalsta ANO Ģenerālās asamblejas ieteikumu izveidot starptautisku kaitējuma reģistru, lai reģistrētu pierādījumus par kaitējumu, zaudējumiem vai ievainojumiem, kas nodarīti visām attiecīgajām fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī par ilgtermiņa plašu un nopietnu kaitējumu, ko Krievija nodarījusi dabiskajai videi un klimatam, tostarp pierādījumus par ekocīdu, kā arī veicināt un koordinēt pierādījumu vākšanu;
17. aicina Komisiju turpināt mobilizēt starptautiskos partnerus un līdzekļus Ukrainas atjaunošanai, cieši sadarbojoties ar Ukrainas vietējām pašvaldībām un centrālo valdību, vienlaikus uzstājot uz vērienīgām demokrātiskām un institucionālām reformām tādās jomās kā mediju brīvība, tiesiskums, korupcijas apkarošana un decentralizācija; atkārtoti aicina apsvērt iespēju izmantot Krievijas fizisko personu un Krievijas Centrālās bankas iesaldētos aktīvus Ukrainas atjaunošanai;
18. aicina ANO Ģenerālo asambleju savā darba kārtībā paturēt Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un aicina ES partnerus visā pasaulē turpināt sniegt politisko un humāno palīdzību Ukrainai, lai tā aizstāvētu savu neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu un dalībvalstis pastiprināt sadarbību ar pasaules līderiem no citiem reģioniem attiecībā uz atbalstu Ukrainai un pastiprināt starptautisko spiedienu uz Krievijas režīmu;
19. uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam un Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ukrainas prezidentam, valdībai un Augstākajai radai, kā arī Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam.
- [1] OV L 115, 28.4.2006., 50. lpp.