REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par pirmo gadadienu kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā un agresijas kara sākšanas
13.2.2023 - (2023/2558(RSP))
iesniegts saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Michael Gahler, Andrius Kubilius, Rasa Juknevičienė, Željana Zovko, David McAllister, Vangelis Meimarakis, Siegfried Mureşan, Jerzy Buzek, Isabel Wiseler‑Lima, Traian Băsescu, Vasile Blaga, Vladimír Bilčík, Daniel Buda, Cristian‑Silviu Buşoi, Peter van Dalen, Gheorghe Falcă, Tomasz Frankowski, Andrzej Halicki, Sandra Kalniete, Arba Kokalari, Andrey Kovatchev, David Lega, Miriam Lexmann, Antonio López‑Istúriz White, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Aušra Maldeikienė, Marian‑Jean Marinescu, Gabriel Mato, Liudas Mažylis, Dace Melbārde, Francisco José Millán Mon, Janina Ochojska, Radosław Sikorski, Michaela Šojdrová, Eugen Tomac, Inese Vaidere, Tom Vandenkendelaere, Javier Zarzalejos, Milan Zver
PPE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0123/2023
B9‑0132/2023
Eiropas Parlamenta rezolūcija par pirmo gadadienu kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā un agresijas kara sākšanas
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu,
– ņemot vērā 2014. gadā parakstīto Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses[1], un tā ietvaros izveidoto padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonu starp Eiropas Savienību un Ukrainu,
– ņemot vērā Ukrainas 2022. gada 28. februārī iesniegto pieteikumu dalībai ES, Komisijas 2022. gada17. jūnija paziņojumu “Komisijas atzinums par Ukrainas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā” (COM(2022)0407) un sekojošos Eiropadomes 2022. gada 23. un 24. jūnija secinājumus,
– ņemot vērā kopīgo paziņojumu, kas sekoja 2022. gada 3. februārī notikušajam ES un Ukrainas 24. samitam,
– ņemot vērā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizīti Parlamentā 2023. gada 9. februārī un runu, ar kuru viņš uzstājās,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā Krievija kopš 2022. gada 24. februāra ir izvērsusi pret Ukrainu nelikumīgu, neprovocētu un nepamatotu agresijas karu; tā kā šis agresijas karš ir klajš un nepārprotams ANO Statūtu un starptautisko tiesību pamatprincipu pārkāpums; tā kā Ukraina ir cietusi no Krievijas agresijas kopš 2013. gada novembra, kad izcēlās protesti pret toreizējā valsts prezidenta lēmumu apturēt ES un Ukrainas Asociācijas nolīguma parakstīšanu;
B. tā kā Krievijas spēki ir veikuši neselektīvus uzbrukumus dzīvojamajiem rajoniem un civilajai infrastruktūrai; tā kā jau ir nogalināti tūkstošiem civiliedzīvotāju, to skaitā simtiem bērnu, un vēl daudz vairāk ir to, kas ir spīdzināti, vajāti, cietuši no seksuālas vardarbības, nolaupīti vai piespiedu kārtā pārvietoti; tā kā šī Krievijas spēku un to pilnvaroto necilvēcīgā rīcība ir pilnīga starptautisko humanitāro tiesību ignorēšana; tā kā papildus iepriekš notikušajai Krimas pussalas aneksijai Krievija 2022. gada 30. septembrī vienpusēji paziņoja par Krievijas daļēji okupēto Ukrainas apgabalu — Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas — aneksiju;
C. tā kā 2022. gada 28. februārī Ukraina iesniedza pieteikumu par pievienošanos Eiropas Savienībai; tā kā 2022. gada 17. jūnijā Komisija publicēja savu atzinumu par Ukrainas pieteikumu dalībai ES un ieteica piešķirt Ukrainai ES kandidātvalsts statusu ar nosacījumu, ka tiks veiktas konkrētas reformas, piemēram, tiesiskuma jomā un korupcijas apkarošanas jomā; tā kā Komisija 2023. gada pavasarī mutiski sniegs jaunāko informāciju par Komisijas 2022. gada 17. jūnija atzinumā norādīto nosacījumu izpildi;
D. tā kā Eiropas Savienība kopš 2022. gada 24. februāra ir ieviesusi deviņus secīgus sankciju kopumus pret Krieviju, ar kuriem tika papildināti jau ieviestie pasākumi, kas Krievijai bija noteikti kopš 2014. gada; tā kā sankcijas ir vēl nepieredzētas un to mērķis ir radīt smagas sekas Krievijai par tās darbībām un efektīvi ierobežot tās spēju turpināt agresijas karu pret Ukrainu,
1. atkārtoti pauž visstingrāko nosodījumu par Krievijas izvērsto agresijas karu pret Ukrainu, kā arī Baltkrievijas iesaistīšanos šajā karā; stingri nosoda Irānas varas iestāžu sniegto militāro atbalstu Krievijai;
2. prasa Krievijai nekavējoties izbeigt visas militārās darbības Ukrainā un bez nosacījumiem izvest visus bruņotos spēkus un militāro ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas;
3. atkārtoti apstiprina savu nelokāmo solidaritāti ar Ukrainas iedzīvotājiem, kuri ir turpinājuši izrādīt ārkārtēju drosmi un izturību; pauž dziļu solidaritāti ar tūkstošiem nevainīgu Ukrainas kara upuru ģimenēm;
4. pilnībā atbalsta Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās un uzsver, ka šis karš ir nopietns starptautisko tiesību pārkāpums; atkārtoti nosoda to, ka Krievija ir nelikumīgi anektējusi Ukrainas apgabalus Donecku, Hersonu, Luhansku un Zaporižju, kā arī Krimas pussalu;
5. uzsver, ka Ukrainas galvenais mērķis ir uzvarēt karā pret Krieviju, ar to saprotot Ukrainas spēju atbrīvot savu starptautiski atzīto teritoriju no visiem Krievijas spēkiem, tās pilnvarotajām personām un sabiedrotajiem; uzskata, ka šo mērķi var sasniegt tikai ar nepārtrauktu, ilgstošu un pastāvīgi pieaugošu visa veida ieroču piegādi Ukrainai bez jebkādiem izņēmumiem; aicina kā nākamo soli paātrināt jau solīto kaujas pamattanku piegādi un nopietni apsvērt Rietumu iznīcinātāju un tāldarbības raķešu sistēmu piegādi, kā arī ievērojami palielināt munīcijas piegādi;
6. atgādina, ka Krievijas agresijas karš ir lielākais militārais konflikts Eiropas kontinentā kopš Otrā pasaules kara beigām un liecina par aizvien augošo autoritārisma un demokrātijas konfliktu; uzskata, ka Ukrainas uzvara ir ārkārtīgi svarīga, lai saglabātu noteikumos balstītas starptautiskās kārtības sasniegumus un brīviem cilvēkiem raksturīgo dzīvesveidu, kas Eiropā un citur jau vērojams vairākus gadu desmitus; atgādina, ka ukraiņi cīnās un mirst kaujas laukā par Eiropas vērtībām un principiem, ko ES pilsoņi izmanto katru dienu un uzskata par pašsaprotamiem;
7. uzskata, ka kara iznākumam un starptautiskās sabiedrības nostājai būs izšķiroša nozīme attiecībā uz to, kādas darbības veiks citi autoritāri režīmi, kuri cieši seko kara gaitai, jo tā iznākums varētu šos režīmus vai nu atturēt, vai iedrošināt veikt līdzīgas pārdrošas darbības, kas līdzinātos Krievijas starptautisko tiesību pārkāpumiem, kurus tā izvērš pret saviem kaimiņiem vai iedomātiem ienaidniekiem, vēl vairāk apdraudot starptautisko stabilitāti, drošību un mieru;
8. uzsver, ka Krievijas agresijas karš ir pašos pamatos mainījis ģeopolitisko situāciju Eiropā un tāpēc ES ir jāpieņem drosmīgi un visaptveroši lēmumi politikas, drošības un finanšu jomā; šajā sakarībā atkārtoti pauž atbalstu Eiropadomes lēmumam piešķirt Ukrainai ES kandidātvalsts statusu; aicina Komisiju un Padomi strādāt pie tā, lai šogad sāktu pievienošanās sarunas; uzskata, ka Ukrainas dalība ES ir ģeostratēģisks ieguldījums vienotā un spēcīgā Eiropā un ka ar to tiek apliecināta līderība, apņēmība un redzējums;
9. uzsver steidzamo nepieciešamību saukt pie atbildības par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un agresijas noziegumu, kurus Krievija pastrādājusi pret Ukrainu; atkārtoti prasa ES un tās dalībvalstīm uzņemties vadošu lomu un aktīvi atbalstīt īpaša tribunāla izveidi, lai izmeklētu Krievijas agresijas noziegumu pret Ukrainu un uzturētu apsūdzību par to, kā arī atbalstīt starptautiska kaitējuma reģistra izveidi; uzskata, ka īpašajam starptautiskajam tribunālam ir jābūt jurisdikcijai veikt izmeklēšanu ne tikai attiecībā uz Vladimiru Putinu un Krievijas politisko un militāro vadību, bet arī Aleksandru Lukašenko un politisko un militāro vadību Baltkrievijā, kas darbojas kā Krievijas rīcību veicinoša valsts;
10. atgādina, ka apzinātie uzbrukumi un zvērības, ko veic Krievija, ir terora akti pret Ukrainas iedzīvotājiem un uzskatāmi par kara noziegumiem; pauž visdziļāko sašutumu un nosodījumu par šiem uzbrukumiem un zvērībām un citām darbībām, ko Krievija ir veikusi, īstenojot savus destruktīvos politiskos mērķus Ukrainā un citu valstu teritorijā; ņemot vērā iepriekš minēto, atgādina, ka Krievija ir atzīta par valsti, kas atbalsta terorismu, un valsti, kas izmanto terorismu kā līdzekli;
11. atkārtoti aicina ES iestādes un dalībvalstis, kā arī ES partnerus turpināt un pastiprināt visa Ukrainai nepieciešamā politiskā, ekonomiskā, ar infrastruktūru saistītā, finansiālā un humānā atbalsta sniegšanu;
12. aicina dalībvalstis pēc iespējas drīzāk pieņemt desmito sankciju kopumu pret Krieviju un proaktīvi iesniegt priekšlikumus turpmākai sankciju paplašināšanai, iekļaujot jaunas nozares un personas; aicina paplašināt to personu un vienību sarakstu, uz kurām attiecas sankcijas, iekļaujot tajā Krievijas uzņēmumus, kas joprojām darbojas ES tirgos; aicina visus partnerus, jo īpaši ES kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, pievienoties sankciju kopumu īstenošanai; aicina ES turpināt pastiprināt sankcijas ciešā koordinācijā un sadarbībā ar globālajiem partneriem, vienlaikus nodrošinot to efektīvu īstenošanu un novēršot to apiešanu un atvieglošanu;
13. pauž pateicību demokrātiskām valstīm, kuras kopš kara pirmajām stundām ir apliecinājušas vēl nepieredzētu vienotību, solidaritāti un atbalstu Ukrainai un turpina to darīt; uzskata, ka ES, palielinot sadarbību un atbalstu, būtu jāatalgo tās valstis, kuras atbalsta ANO pieņemtās rezolūcijas Ukrainas atbalstam, un jāsamazina atbalsts tām valstīm, kuras vai nu balso pret, vai atturas;
14. atkārtoti nosoda Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) neseno lēmumu atļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem ar neitrālu karogu piedalīties 2024. gada Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas pasākumos, kas ir pretrunā šo valstu gandrīz pilnīgai izolācijai un ko abi režīmi izmantos propagandas nolūkos; aicina dalībvalstis īstenot kampaņu spiediena izdarīšanai uz SOK, lai panāktu, ka šis starptautiskajai sporta pasaulei apkaunojošais lēmums tiek atcelts;
15. atkārtoti aicina ES un tās dalībvalstis pastiprināt Krievijas Federācijas visaptverošo starptautisko izolāciju, tostarp attiecībā uz tās dalību starptautiskās organizācijās un struktūrās, un atturēties no jebkādu oficiālu pasākumu rīkošanas Krievijas Federācijas teritorijā, lai samazinātu diplomātiskās attiecības ar Maskavu;
16. aicina Komisiju un likumdevējus pabeigt tiesiskā režīma izveidi, kas ļautu ES konfiscēt Krievijas iesaldētos aktīvus un tos izmantot, lai novērstu dažādās sekas, ko rada Krievijas agresija pret Ukrainu, tostarp lietojot tos Ukrainas atjaunošanai un kompensācijām Krievijas agresijas upuriem; uzsver savu pārliecību par to, ka pēc kara beigām Krievijai ir jāmaksā reparācijas, kas tai noteiktas, lai nodrošinātu, ka Krievija sniedz būtisku ieguldījumu Ukrainas atjaunošanā;
17. aicina Ukrainas iestādes nepārprotami apliecināt politisko apņēmību rīkoties saistībā ar savas tautas vēlmi tuvināties Eiropai un, veicot nozīmīgas reformas, panākt būtiski lielāku progresu, lai pēc iespējas ātrāk efektīvi izpildītu kritērijus dalībai ES;
18. uzsver nepieciešamību par prioritāti noteikt Ukrainai paredzēta visaptveroša ES atveseļošanas pasākumu kopuma izveidi, kurā galvenā uzmanība būtu jāpievērš tūlītējai, vidēja termiņa un ilgtermiņa palīdzībai, atjaunošanai, atveseļošanai un turpmākam atbalstam, lai stiprinātu ekonomikas izaugsmi, tiklīdz karš būs beidzies;
19. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam, kā arī Ukrainas prezidentam, valdībai un Augstākajai radai.
- [1] OV L 161, 29.5.2014., 3. lpp.