REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par gadu kopš Krievijas iebrukuma un agresijas kara pret Ukrainu
13.2.2023. - (2023/2558(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Anna Fotyga, Elżbieta Kruk, Jadwiga Wiśniewska, Zbigniew Kuźmiuk, Roberts Zīle, Witold Jan Waszczykowski, Kosma Złotowski, Tomasz Piotr Poręba, Andżelika Anna Możdżanowska, Eugen Jurzyca, Angel Dzhambazki, Beata Mazurek, Veronika Vrecionová, Beata Szydło, Hermann Tertsch, Anna Zalewska, Bogdan Rzońca, Elżbieta Rafalska, Adam Bielan, Ryszard Czarnecki, Alexandr Vondra, Dominik Tarczyński, Zdzisław Krasnodębski, Beata Kempa
ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0123/2023
B9‑0134/2023
Eiropas Parlamenta rezolūcija par gadu kopš Krievijas iebrukuma un agresijas kara pret Ukrainu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas un ziņojumus par Ukrainu un Krieviju,
– ņemot vērā Ukrainas pieteikumu pievienoties ES un tam sekojošo lēmumu piešķirt Ukrainai kandidātvalsts statusu,
– ņemot vērā ANO Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to (Genocīda konvencija),
– ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Romas statūtus,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Statūtus,
– ņemot vērā 1975. gada 1. augusta Helsinku Nobeiguma aktu un tā turpmākos dokumentus,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā Krievijas Federācija ar Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko aktīvu atbalstu jau gadu turpina savu nelikumīgo, neprovocēto un nepamatoto agresijas karu pret Ukrainu, kas saasinājās 2022. gada 24. februārī, bet sākās 2014. gadā ar Krimas okupāciju un daļēju Doneckas un Luhanskas apgabalu okupāciju;
B. tā kā desmitiem tūkstošu civiliedzīvotāju jau ir nogalināti, spīdzināti, vajāti, pārcietuši seksuālus uzbrukumus, nolaupīti vai piespiedu kārtā pārvietoti; tā kā šī Krievijas spēku un to pilnvaroto īstenotā necilvēcīgā rīcība, pilnībā ignorējot starptautiskās humanitārās tiesības, ir uzskatāma par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un ir līdzvērtīga genocīdam; tā kā kopš 2022. gada oktobra Krievija mērķtiecīgi visā valstī uzbrūk Ukrainas civilajai un kritiskajai infrastruktūrai, tai skaitā kodolelektrostacijām, lai terorizētu iedzīvotājus un liegtu viņiem piekļuvi gāzei, elektroenerģijai, apkurei, ūdenim, internetam un citām pamatprecēm un pamatpakalpojumiem, kas rada īpaši smagas sekas ziemas laikā;
C. tā kā Krievijas centieni etniski attīrīt Ukrainu ir ietvēruši masveida zvērības, sistemātiskas civiliedzīvotāju tīšas slepkavības, masveida deportācijas, pārvietoto ukraiņu bērnu pārvešanu uz Krieviju un Ukrainas kultūras mantojuma sagrābšanu un izlaupīšanu, cenšoties iznīcināt visus artefaktus, kas apliecina Ukrainas autentisko nacionālo identitāti, un izdzēst Ukrainas kultūru un valstiskumu;
D. tā kā ES ir pieņēmusi 9 sankciju paketes, kas vērstas pret Krievijas privātpersonām un uzņēmumiem, un strādā pie 10. paketes; tā kā turklāt daudzi Rietumu uzņēmumi ir nolēmuši izstāties no Krievijas tirgus (lai gan daži nolēma palikt) — pārsvarā Vācijas uzņēmumi;
E. tā kā saskaņā ar aplēsēm 2022. gadā Krievijas agresijas rezultātā Ukraina zaudēja vismaz vienu trešdaļu no iekšzemes kopprodukta un līdz pat 8 miljoniem cilvēku pameta valsti, no kuriem aptuveni 4,2 miljoni ir meklējuši patvērumu ES dalībvalstīs, tai skaitā vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku Polijā vien; tā kā karš ir ietekmējis arī ES un citas valstis, vislielāko slogu humanitārās palīdzības un bēgļu uzņemšanas izmaksu ziņā radot Polijai, un tas ir izraisījis strauju enerģijas cenu un inflācijas pieaugumu;
F. tā kā pēdējo 15 gadu laikā Krievijas imperiālā politika ir novedusi pie tā, ka tā ik pēc sešiem līdz septiņiem gadiem turpina karus bijušajās padomju ietekmes zonās, graujot topošās un jaunattīstības valstis Dienvidkaukāzā, Centrālāzijā un Austrumeiropā, vienlaikus militarizējot savu pozīciju Arktikā, lai uzspiestu Eiropai jaunu drošības arhitektūru;
G. tā kā, neraugoties uz masveida mobilizāciju Krievijā, kas ļāva tai turpināt agresijas karu pret Ukrainu, Krievija saglabā aktīvu militāro klātbūtni visos reģionos, ko Maskava uzskata par stratēģiski svarīgiem, galvenokārt Dienvidosetijā un Abhāzijā, Kalnu Karabahā, Kazahstānā, Piedņestrā, Sīrijā, plašākā Vidusjūras reģionā, Āfrikā (ar "Vāgnera grupas" starpniecību), Latīņamerikā un Arktikā, radot papildu draudu scenārijus, kurus nevar neņemt vērā;
H. tā kā 2022. gada 28. februārī Ukraina iesniedza pieteikumu dalībai ES un 2022. gada 23. jūnijā Eiropadome piešķīra Ukrainai kandidātvalsts statusu; tā kā 2022. gada decembrī Padome savos secinājumos pirmo reizi pieminēja Ukrainu, it īpaši secinājumos par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu;
I. tā kā saskaņā ar Pasaules Bankas datiem Ukrainas ekonomika 2022. gadā samazinājās par vairāk nekā 30 %, bet Krievijas ekonomika saruka par 3,5 %; tā kā ietekme uz pasaules ekonomiku ir bijusi milzīga un naftas cenas, visticamāk, ilgstoši saglabāsies virs 79 EUR par barelu un gāzes cenas pieaugs vismaz par 50 %, savukārt Krievijas un Ukrainas kopējais gada eksports, kas veido 25 % no pasaules kviešu un 28,9 % no pasaules saulespuķu eļļas eksporta, ir ievērojami samazinājies, izraisot nopietnu pārtikas trūkumu un nepietiekamību visā pasaulē;
J. tā kā karš ir nopietni sagrāvis globālās piegādes ķēdes, tai skaitā sauszemes tirdzniecības ceļus starp Eiropu un Āziju, Bosforu un vairākus citus galvenos maršrutus, vienlaikus piespiežot Ukrainu pārtraukt komerciālo jūras kravu pārvadājumus; tā kā gaisa satiksmes maršrutu apturēšana pār Krieviju ir ievērojami kavējusi gaisa satiksmi; tā kā Pasaules Tirdzniecības organizācijas tirdzniecības prognoze 2022.–2023. gadam liecina, ka ekonomikas izaugsme samazināsies no 4 % līdz 3 % laikā, kad pasaules ekonomika cenšas atgūties no Covid-19 pandēmijas;
K. tā kā Krievija ir atbildīga par globālo pārtikas nodrošinājuma krīzi, ko izraisījis tās agresijas karš pret Ukrainu un Ukrainas jūras ostu bloķēšana; tā kā Krievija kopš kara sākuma ir izmantojusi pārtiku un badu kā ieroci;
L. tā kā dažādu aptaujas organizētāju aplēses liecina, ka atbalsts karam Krievijā joprojām ir salīdzinoši augsts — oktobrī aptuveni 73 % Krievijas iedzīvotāju atbalstīja Krievijas bruņoto spēku darbības Ukrainā, bet aptuveni 56 % aptaujāto atbalstīja arī daļēju mobilizāciju; tā kā šos skaitļus apstiprina pretkara darbību ļoti ierobežotais raksturs Krievijas Federācijā, kā arī krievu diasporā ārvalstīs, kurai ir pilnībā pieejama visa informācija par agresijas karu;
M. tā kā daudzi starptautiskie dalībnieki ir atzinuši Krieviju par valsti, kas atbalsta terorismu, un valsti, kas izmanto terorisma līdzekļus, un tagad tam būtu jāseko konkrētiem pasākumiem; tā kā, kamēr Krievija būs imperiāla valsts, tā turpinās radīt pastāvīgus agresijas draudus Eiropas kontinentā, un nav iemesla uzskatīt, ka Vladimira Putina pēctecis būs miermīlīgāks;
N. tā kā NATO un vadošajiem sabiedrotajiem, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm un Apvienotajai Karalistei, ir bijusi izšķiroša nozīme, koordinējot un vadot militārā atbalsta sniegšanu Ukrainai ne tikai ar ieročiem, munīciju un aprīkojumu, bet arī ar izlūkdatiem un datiem; tā kā notiekošais agresijas karš vēl vairāk apstiprina, ka vissvarīgākā valsts Eiropas drošībai joprojām ir Amerikas Savienotās Valstis, jo karš joprojām atklāj nopietnus strukturālus trūkumus ES drošības un aizsardzības struktūrā un nepieņemamus spēju trūkumus; tā kā šie notikumi ir uzsvēruši Polijas kā cienījamas ES un NATO partneres un galvenā atbalsta centra Ukrainai nozīmi;
O. tā kā Krievijas agresijas kara tiešās sekas ir Somijas un Zviedrijas pieteikšanās dalībai NATO, Ukrainas un Moldovas pieteikšanās dalībai ES, spēcīgas drošības palīdzības paketes, ko Ukrainai sniedz vairāk nekā 50 valstis, un stingrs politisks atbalsts Ukrainai, ko pauž ANO, kā rezultātā Krievija ir radījusi ģeostratēģisko situāciju, no kuras, kā tā apgalvoja, tās kara mērķis bija izvairīties;
P. tā kā Polija un Baltijas valstis faktiski ir dalībvalstis, kura ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ pirmās saskaras ar migrāciju, tāpēc tās visvairāk cieš no kara un tā sekām; tā kā tās saskaras ar konsekventu Krievijas provokāciju, kas jau ir izraisījusi ES pilsoņu nāvi, piemēram, 2022. gada novembrī Prževodovā, Polijā;
Q. tā kā Irānas Islāma Republikas lēmums apgādāt Krieviju ar tūkstošiem Shahed bezpilota lidaparātu ir vēl vairāk nostiprinājis tās kā "izstumtās" valsts statusu un tā kā Islāma revolucionāro gvardu korpuss vēl var piedāvāt turpmāku militāru atbalstu, lai palīdzētu Maskavas kara mērķiem Ukrainā; tā kā fakts, ka Krievija turpina saņemt atbalstu no tādām valstīm kā Ziemeļkoreja un Ķīna, vēl vairāk apliecina tās nelokāmo naidīgumu pret starptautiskajiem likumiem un normām;
R. tā kā fakts, ka Ukraina 1994. gadā piekrita atteikties no sava kodolieroču arsenāla apmaiņā pret garantijām attiecībā uz tās teritoriālo integritāti, nozīmē, ka tā ir pelnījusi, lai starptautiskā sabiedrība tai piegādātu visus modernos ieročus, kas tai vajadzīgi savas teritorijas aizstāvēšanai;
S. tā kā Krievijas agresīvais karš skaidri parāda transatlantiskās sadarbības būtību un to, ka dalībvalstīm ir jāatsakās no maldīgā uzskata, ka maigā vara ir stingrās varas zināma veida aizstāšana,
1. atkārtoti apliecina savu nelokāmo atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās; atkārtoti nosoda nelikumīgo, neprovocēto un nepamatoto Krievijas agresijas karu pret Ukrainu; prasa Krievijai un tās pastarpinātajiem spēkiem pārtraukt visas militārās darbības, it īpaši uzbrukumus dzīvojamajiem rajoniem un civilajai infrastruktūrai, un Krievijai izvest visus militāros spēkus, pastarpinātos spēkus un militāro ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas;
2. atkārtoti apliecina savu nelokāmo solidaritāti ar Ukrainas tautu, kas visos līmeņos — no politiskās vadības līdz bruņotajiem spēkiem un atsevišķiem iedzīvotājiem — turpina izrādīt apbrīnojamu drosmi un izturību, saskaroties ar nemitīgiem draudiem un uzbrukumiem kopš 2022. gada 24. februāra un pēdējos 9 Krievijas agresijas gados;
3. atkārtoti aicina vēl vairāk palielināt un paātrināt finansiālo un militāro palīdzību Ukrainai un nekavējoties tai nodot mūsdienīgu aprīkojumu, ieročus un nākamās paaudzes gaisa aizsardzības un zeme–zeme tipa sistēmas, tai skaitā armijas taktisko raķešu sistēmu (ATACMS); pauž atbalstu vairāku dalībvalstu un starptautisko partneru lēmumam piegādāt Ukrainai galvenos kaujas tankus, kājnieku kaujas bruņumašīnas un bruņutransportierus; uzsver vajadzību spert vēl vienu soli un piegādāt Rietumu iznīcinātājus un uzbrukuma helikopterus Ukrainai, kā arī pēc iespējas ātrāk apmācīt ukraiņu apkalpes;
4. uzsver, ka Rietumu sabiedroto galvenajam mērķim jābūt:
a) Krievijas bruņoto spēku un to pastarpināto spēku militāra sagrāvei Ukrainā, kas ļaus Kijivai pilnībā atjaunot savu teritoriālo integritāti;
b) nodrošināt, ka Krievija izmaksā Ukrainai kompensāciju par tās radītajām milzīgajām ciešanām;
c) saukt pie atbildības personas, kas ir atbildīgas par agresijas karu pret Ukrainu un par viņu pastrādātajiem noziegumiem, tai skaitā Vladimiru Putinu un Aleksandru Lukašenko, kā arī kara noziedzniekus Krievijas valdības, Krievijas bruņoto spēku un to pastarpināto spēku zemākajos ešelonos;
d) pārliecināties, ka Krievijas imperiālisms ir izskausts un neatgriezīsies;
5. atzinīgi vērtē kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un atzīst Ukrainas ievērojamos centienus sasniegt no šā statusa izrietošos mērķus, neraugoties uz ļoti sarežģītajiem apstākļiem; atzīst progresu, ko Ukraina ir guvusi reformu procesā, un mudina Komisiju arī turpmāk palīdzēt Ukrainai tās centienos izpildīt nosacījumus, kas norādīti Komisijas atzinumā par tās pieteikumu dalībai ES;
6. aicina ātri sagatavot un īstenot jaunu sankciju paketi, kas pastiprinātu jau spēkā esošās sankcijas un apgrūtinātu Krievijas un trešo valstu iespējas tās apiet, kā arī ieviest papildu sankcijas, kas cita starpā būtu vērstas pret Krievijas uzņēmumiem, kuri joprojām darbojas ES tirgos, piemēram, Lukoil, samazinot ES sadarbību ar Maskavu kodoldegvielas jomā un sankciju režīmā iekļaujot Krievijas Valsts atomenerģijas korporāciju Rosatom, aizliedzot Krievijas dimantu importu, samazinot Krievijas naftas cenu griestus un pastiprinot sankcijas pret Baltkrieviju, kuras neatspoguļo Maskavai noteiktās sankcijas, neraugoties uz daudzajiem aicinājumiem to panākt;
7. uzskata, ka jebkurai kara izbeigšanas stratēģijai jābalstās uz pieciem principiem:
a) Rietumiem pilnībā jāatbalsta Ukraina militāri un finansiāli tik ilgi, cik nepieciešams;
b) Krievijai ir jāmaksā reparācijas par Ukrainas iedzīvotāju šausmīgo nogalināšanu un par Ukrainai nodarītajiem zaudējumiem;
c) nedrīkst būt de facto Krievijas veto attiecībā uz ES vai NATO lēmumiem un nedrīkst būt nekādu slepenu darījumu ar Maskavu;
d) nedrīkst atgriezties pie "ierastās darbības scenārija" politikas;
e) Krievijai ir jāīsteno dziļas pārmaiņas un jāatsakās no savas imperiālās politikas;
8. šajā sakarā atkārtoti aicina Komisiju un dalībvalstis uzņemties vadību, sagatavojot daudzpusēju mehānismu, lai pārraudzītu, panāktu un veiktu Krievijas reparāciju maksājumus Ukrainai un ļautu šim nolūkam izmantot Krievijas iebrukuma rezultātā iesaldētos līdzekļus un aktīvus;
9. mudina dalībvalstis kopā ar Ukrainu un Starptautiskās Krimināltiesas starptautiskajām amatpersonām un prokuroriem īstenot neatlaidīgus un stingrus centienus, atbalstot gatavošanos kara noziegumu tribunāliem Krievijas amatpersonām un bruņoto spēku dalībniekiem un to pastarpinātajiem spēkiem, lai nodrošinātu visu kara noziedznieku saukšanu pie atbildības;
10. atzinīgi vērtē NATO lomu Ukrainas atbalstīšanā un tās frontes līniju valstu aizsardzības spēju stiprināšanā; uzsver alianses kā Eiropas nākotnes drošības stūrakmens nozīmi, it īpaši pēc Zviedrijas un Somijas pievienošanās;
11. uzsver, ka Krievijas agresijas karš ir lielākais militārais konflikts Eiropas kontinentā kopš Otrā pasaules kara beigām un ka tas liecina par pieaugošo konfliktu starp autoritārismu un demokrātiju;
12. atkārtoti apliecina savu atbalstu vienotai, brīvai un miermīlīgai Eiropai, kurā Ukraina, Gruzija un Moldova ir pilntiesīgas transatlantisko institūciju dalībnieces, kas ir šo valstu sabiedrību mērķis;
13. pauž stingru pārliecību, ka kara iznākumam un starptautiskās sabiedrības nostājai būs izšķiroša nozīme, kas ietekmēs citu autoritāru valstu, kuras cieši novēro kara gaitu, piemēram, Ķīnas, Irānas un citu valstu turpmāko rīcību, jo atkarībā no kara iznākuma tas var vai nu atturēt tās, vai arī mudināt veikt līdzīgas darbības, pārkāpjot starptautiskās tiesības, pret saviem kaimiņiem vai šķietamiem ienaidniekiem, tādējādi vēl vairāk graujot starptautisko stabilitāti, drošību un mieru;
14. atkārtoti nosoda Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) neseno lēmumu ļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem piedalīties kvalifikācijas sacensībās Parīzes 2024. gada Olimpiskajām spēlēm zem neitrāla karoga, kas ir pretrunā minēto valstu visaptverošajai izolācijai un ko abi režīmi izmantos propagandas nolūkos; aicina dalībvalstis un starptautisko sabiedrību izdarīt spiedienu uz SOK, lai tā atceltu šo lēmumu, kas ir apkaunojums starptautiskajai sporta pasaulei, un ieņemt līdzīgu nostāju visos citos sporta, kultūras vai zinātnes pasākumos;
15. nosoda neatgriezeniskos postījumus, ko kultūras objektiem nodarījuši Krievijas bruņotie spēki un ar tiem saistītie spēki, un joprojām pauž bažas, ka kara rezultātā palielināsies kultūras mantojuma starptautiskā kontrabanda un zādzības;
16. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā cilvēktiesību komisāra birojam, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojam, Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai, Starptautiskajai Krimināltiesai, Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam un Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam.