REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par jaunām represijām pret Baltkrievijas tautu, jo īpaši Andrzej Poczobut un Ales Bialiatski lietu
8.3.2023 - (2023/2573(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Viola von Cramon‑Taubadel, Heidi Hautala, Erik Marquardt, Francisco Guerreiro, Gwendoline Delbos‑Corfield, Hannah Neumann, Bronis Ropė
Verts/ALE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0164/2023
B9‑0166/2023
Eiropas Parlamenta rezolūcija par jaunām represijām pret Baltkrievijas tautu, jo īpaši Andrzej Poczobut un Ales Bialiatski lietu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Baltkrieviju,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un visas cilvēktiesību konvencijas, kuru puse ir Baltkrievija,
– ņemot vērā ES paziņojumu par Baltkrievijas politiskajiem ieslodzītajiem, ko tā 2023. gada 26. janvārī sniedza Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Pastāvīgās padomes 1408. sanāksmē Vīnē,
– ņemot vērā ANO īpašās referentes par cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā Anaïs Marin 2022. gada 20. jūlija ziņojumu ANO Cilvēktiesību padomei un ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) mutisku starpposma atjauninājumu 2022. gada 23. septembrī par cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā,
– ņemot vērā to, ka 2022. gada Nobela Miera prēmija piešķirta Baltkrievijas cilvēktiesību aizstāvim Ales Bialiatski,
– ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 2022. gada 31. oktobra lēmumu par punktu GB.346/INS/13 "Jebkādi turpmāki pasākumi, tostarp SDO konstitūcijā paredzētie, lai nodrošinātu, ka Baltkrievijas valdība ievēro Izmeklēšanas komisijas ieteikumus",
– ņemot vērā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra runaspersonas 2023. gada 6. janvāra paziņojumu par tiesas procesiem Baltkrievijā,
– ņemot vērā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra 2023. gada 3. marta paziņojumu par Nobela prēmijas laureāta Bialiatski un citu cilvēktiesību aizstāvju notiesāšanu,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā ES un tās dalībvalstis neatzina 2020. gada 9. augustā Baltkrievijā notikušo krāpniecisko prezidenta vēlēšanu rezultātus un ir pasludinājušas Aleksandra Lukašenko valdīšanu par nelikumīgu; tā kā kopš 2020. gada augusta cilvēktiesību pārkāpumi Baltkrievijā ir saasinājušies un politieslodzīto skaits valstī 2023. gada marta sākumā pārsniedzis 1400; tā kā cilvēktiesību aizstāvji, opozīcijas politiķi, pilsoniskās sabiedrības organizāciju locekļi, neatkarīgie žurnālisti un citi aktīvisti tiek sistemātiski pakļauti vardarbīgām represijām; tā kā tūkstošiem Baltkrievijas iedzīvotāju ir bijuši spiesti pamest savu dzimteni un meklēt drošību citās valstīs;
B. tā kā ANO cilvēktiesību iestāžu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju ziņojumi joprojām atklāj cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Baltkrievijā, ko apliecina valsts tiesību aktu sistemātiska pastiprināšana un pilsoniskās sabiedrības organizāciju un neatkarīgu mediju izskaušana, arvien lielāks to ieslodzīto skaits, par kuriem tiek uzskatīts, ka viņiem ir piespriests sods, pamatojoties uz politiski motivētām apsūdzībām, un pastāvīgie uzbrukumi un aresti, spīdzināšana vai iebiedēšana, kas vērsta pret cilvēkiem, kuriem ir atšķirīgi uzskati vai kuri tādus pauž; tā kā pastāvīgi izskan jauni apgalvojumi par iespējamu patvaļīgu arestu un aizturēšanu, pazušanu, spīdzināšanu un nepienācīgu izturēšanos;
C. tā kā Human Rights Watch savā 2023. gada ziņojumā par pasauli norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes turpina pastiprināt represijas pret atšķirīgiem viedokļiem un iznīcināt visu, kas atlicis no pilsoniskās sabiedrības, un apstiprināja, ka tās ir uzsākušas kriminālvajāšanu pret cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem, juristiem, opozīcijas politiķiem, arodbiedrību pārstāvjiem, aktīvistiem un miermīlīgiem protestētājiem un ir brutāli apspiedušas protestus pret Krievijas uzsākto karu Ukrainā; tā kā represijas pret poļu minoritāti Baltkrievijā kopš 2021. gada sākuma ir pastiprinājušās;
D. tā kā saskaņā ar grozījumiem Baltkrievijas Kriminālkodeksā, kas stājās spēkā 2022. gada janvārī, tiek atjaunota kriminālatbildība par līdzdalību nereģistrētu organizāciju darbībā; tā kā pašlaik šajā valstī likumīgi nedarbojas neviena cilvēktiesību organizācija; tā kā 2022. gada maijā pēc tam, kad stājās spēkā jauni grozījumi Kriminālkodeksā, iestādes paplašināja nāvessoda piemērošanu, attiecinot to arī uz mēģinājumiem veikt terora aktus, un šāda apsūdzība iepriekš tika izmantota politisko aktīvistu tiesas procesos; tā kā 2022. gada jūlijā Lukašenko parakstīja tiesību aktus, kas ļauj veikt izmeklēšanu un tiesas procesus in absentia saskaņā ar 48 Kriminālkodeksa pantiem; tā kā netaisnīgi tiesas procesi un bargi sodi Baltkrievijas tiesību sistēmā ir plaši izplatīti;
E. tā kā 2022. gada oktobrī Lukašenko parakstīja likumu par Baltkrievijas izstāšanos no Starptautiskās konvencijas par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām Pirmā fakultatīvā protokola, bloķējot ANO Cilvēktiesību komitejas pilnvaras saņemt un izskatīt indivīdu sūdzības par cilvēktiesībām Baltkrievijā, kas bija viens no pēdējiem veidiem, kā vajātajiem Baltkrievijas iedzīvotājiem meklēt tiesisko aizsardzību; tā kā šis lēmums stājās spēkā 2023. gada 8. februārī;
F. tā kā 2023. gada janvārī Baltkrievijas režīms pieņēma likumu, ar ko tiks atņemta pilsonība trimdā esošajiem, kurus tas apsūdz tā dēvētajos ekstrēmisma noziegumos, un šajā sarakstā pašlaik ir vairāk nekā 2000 personu;
G. tā kā pašlaik notiekošajā 52. sesijā ANO Cilvēktiesību padome izskatīs OHCHR ziņojumu par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā, kā arī iespēju atjaunot OHCHR pilnvaras saistībā ar šīs situācijas izskatīšanu; tā kā ANO īpašā referente par cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā sesijas laikā pauda bažas par to, ka pastāvīgas cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanās dēļ Baltkrievija varētu pazust no redzamības, jo visas neatkarīgās balsis šajā jautājumā ir apklusinātas;
H. tā kā Andrzej Poczobut ir vadošs poļu-baltkrievu žurnālists un politiskais komentētājs, kurš ir pastāvīgi analizējis Baltkrievijas režīmu un aizstāvējis Baltkrievijas poļu minoritātes tiesības; tā kā Andrzej Poczobut 2006. un 2011. gadā tika aizturēts uz politisku apsūdzību pamata; tā kā Andrzej Poczobut tika atkal aizturēts 2021. gada 25. martā, un 2022. gada 4. oktobrī Baltkrievijas Valsts drošības komiteja viņu iekļāva to personu sarakstā, kuras, iespējams, ir iesaistītas teroristiskās darbībās;
I. tā kā 2023. gada 16. janvārī sākās Andrzej Poczobut tiesas prāva, kas notiek aiz slēgtām durvīm; tā kā 2023. gada 8. februārī Grodņas tiesa piesprieda Andrzej Poczobut astoņu gadu cietumsodu pēc tam, kad viņš tika notiesāts par naida kurināšanu un tādas rīcības veicināšanu, kuras mērķis ir kaitēt Baltkrievijas valsts drošībai;
J. tā kā Ales Bialiatski gadu desmitiem ir veicinājis demokrātiju un cilvēktiesības Baltkrievijā un ir iedvesmojis šādus centienus visā Austrumeiropā; tā kā Ales Bialiatski no 2011. līdz 2014. gadam atradās ieslodzījumā, pamatojoties uz apgalvojumiem par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; tā kā 2021. gadā pēc masu protestiem par demokrātiju, kuri notika pēc 2020. gada prezidenta vēlēšanām, Ales Bialiatski atkal nonāca ieslodzījumā — bez tiesas procesa vai notiesāšanas; tā kā 2022. gadā, atrodoties ieslodzījumā, viņš tika apbalvots ar Nobela Miera prēmiju;
K. tā kā 2023. gada 9. februārī Ales Bialiatski un trīs viņa kolēģi no Cilvēktiesību centra "Vjasna", proti, Valiantsin Stefanovich, Uladzimir Labkovich un Zmitser Salauyou, stājās tiesas priekšā, atrodoties aiz restēm tiesas zālē Minskā; tā kā Zmitser Salauyou tiesas process notika in absentia; tā kā Ales Bialiatski prasība, lai tiesas process notiktu baltkrievu, nevis krievu valodā, tika noraidīta;
L. tā kā 2023. gada 3. martā Ales Bialiatski tika piespriests 10 gadu cietumsods par iespējamu iesaistīšanos kontrabandā organizētā grupā un tādu grupas darbību finansēšanā, ar kurām smagi tiek pārkāpta sabiedriskā kārtība; tā kā Valiantsin Stefanovich, Uladzimir Labkovich un Zmitser Salauyou tika piespriesti attiecīgi deviņi, septiņi un astoņi gadi stingrā ieslodzījumā;
M. tā kā 2023. gada 6. janvārī OHCHR atzina Ales Bialiatski tiesas procesu par "vienkārši politiski motivētu", pauda nopietnas bažas par tiesas procesu un aicināja atcelt apsūdzības un nekavējoties atbrīvot Ales Bialiatski un viņa kolēģus no organizācijas "Vjasna";
N. tā kā 2021. gada 3. novembrī "Vjasna" Gomeļas filiāles jurists Leanid Sudalenka un "Vjasna" brīvprātīgā Tatsiana Lasitsa tika notiesāti attiecīgi uz trim un uz diviem ar pusi gadiem cietumā; tā kā cilvēktiesību organizācijas Human Constanta līdzdibinātāja un kādreizējā "Vjasna" locekle Nasta Loika tika patvaļīgi aizturēta Minskā un viņai tika atkārtoti piespriests 15 dienu cietumsods par iespējamu sīko huligānismu, un pašlaik viņa tiek apsūdzēta saskaņā ar vismaz diviem Baltkrievijas Kriminālkodeksa pantiem, no kuriem viens attiecas uz sabiedriskās kārtības traucēšanu, bet otrs joprojām nav zināms;
O. tā kā Baltkrievijas žurnāliste Larysa Shchyrakova, kura 2021. gadā pēc aresta draudiem pārtrauca profesionālo darbību, 2022. gada 7. decembrī tika aizturēta; tā kā 2023. gada 9. janvārī aiz slēgtām durvīm sākās žurnālistu Maryna Zolatava un Liudmila Chekina tiesas process pēc apsūdzībām par naida kurināšanu un tādu paziņojumu paušanu, kas kaitē valsts drošībai, savukārt trīs citas atbildētājas šajā lietā, kolēģes žurnālistes Volha Loyka, Alena Talkachova un Katsiaryna Tkachenka, tiek tiesātas in absentia; tā kā 2023. gada 19. janvārī Brestas tiesa ieslodzītā "Radio Brīvā Eiropa / Radio Brīvība" žurnālista Ihar Losik sievai Darya Losik piesprieda divu gadu cietumsodu, apsūdzot viņu ekstrēmistu darbības veicināšanā;
P. tā kā 2023. gada janvārī Baltkrievijas žurnāliste Yekaterina Yanshina uz 15 dienām tika aizturēta par ziņošanu par tiesas lietu Minskā; tā kā 2023. gada 6. februārī drošības spēki aizturēja Baltkrievijas žurnālisti Anastasia Sharkevich par piedalīšanos protestā un, iespējams, "destruktīva satura" izplatīšanu tiešsaistē;
Q. tā kā 2023. gada 27. februārī Minskā in absentia tika tiesāta demokrātiskās Baltkrievijas līdere un Apvienotās pārejas posma valdības prezidente Sviatlana Tsikhanouskaya, kā arī Pavel Latushka, Maryia Maroz, Volha Kavalkova un Siarhei Dyleuski; tā kā prokurors pieprasīja 19 gadu cietumsodu Sviatlana Tsikhanouskaya un Pavel Latushka un 12 gadu cietumsodu Maryia Maroz, Volha Kavalkova un Siarhei Dyleuski; tā kā tajā pašā dienā opozīcijas aktīvistam Siarhei Tsikhanouski tika piespriests vēl pusotra gada cietumsods;
R. tā kā 2023. gada 28. februārī Baltkrievijas Augstākā tiesa aiz slēgtām durvīm izskatīja "Vjasna" aktīvistu Marfa Rabkova un Andrei Chapiuk, kā arī astoņu politieslodzīto apelācijas sūdzības Revolucionārās rīcības lietā; tā kā tikai Marfa Rabkova, Andrei Chapiuk un aktīvistu Akihiro Hayeuski-Hanada un Aliaksandr Frantskevich piespriestie sodi tika mīkstināti, samazinot viņu attiecīgos ieslodzījuma termiņus par trim mēnešiem;
S. tā kā 2023. gada marta sākumā Baltkrievijā bija vairāk nekā 1400 politieslodzīto un 2350 cilvēki bija pasludināti par "ekstrēmistiem"; tā kā 2022. gadā Lukašenko režīms veica vismaz 1200 politisku notiesāšanu uz kriminālapsūdzību pamata un tika aizvērti 215 drukātie mediji, un kopš 2020. gada Baltkrievijā ir likvidēts vairāk nekā 1000 NVO;
T. tā kā apsūdzības ekstrēmismā, terorismā un krimināllietās joprojām tiek izmantotas, lai apsūdzētu Baltkrievijas valdības kritizētājus; tā kā Valsts drošības komiteja ir ievērojami paplašinājusi savu "teroristiskā darbībā iesaistīto organizāciju un indivīdu sarakstu", kurā pašlaik ir aptuveni 1000 personu, tostarp 256 baltkrievi, arī tādi vadošie opozīcijas pārstāvji kā Sviatlana Tsikhanouskaya un Pavel Latushka, kā arī pārliecības dēļ ieslodzītie Maria Kalesnikava un Maksim Znak;
U. tā kā Baltkrievijas varas iestādes bieži liek lietā novērošanu, cenzūru tiešsaistē un dezinformāciju, izmantojot tehnoloģijas, lai kontrolētu iedzīvotājus; tā kā šī represīvā prakse ir vēl viens solis virzībā uz digitālo autoritārismu un Baltkrievijas iedzīvotāju digitālo tiesību apspiešanu, kā rezultātā iedzīvotāji tiek aizvien vairāk iebiedēti un pilsoniskās sabiedrības telpa sarūk;
V. tā kā vairāk nekā divus gadus vēlāk nekas neliecina, ka Baltkrievijas iestādes izmeklētu tūkstošiem ziņojumu par policijas brutalitāti, kas iesniegti kopš protestiem 2020. gada augustā, vai par protestētāju nogalināšanu; tā kā plaši izplatītās cilvēktiesību pārkāpumu nesodāmības dēļ Baltkrievijas tauta joprojām atrodas izmisīgā situācijā; tā kā tiesiskuma trūkuma dēļ iedzīvotājiem nav iespējas izmantot tiesības uz taisnīgu tiesu; tā kā Baltkrievija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā joprojām izpilda nāvessodu,
W. tā kā 2022. gada 24. februārī Krievijas Federācija uzsāka nelikumīgu, nepamatotu un neprovocētu iebrukumu Ukrainā, tostarp no Baltkrievijas teritorijas; tā kā Baltkrievijas režīms savā teritorijā ir atļāvis ievest Krievijas raķešu sistēmas Iskander, kas spēj izmantot kodolieročus; tā kā desmitiem Baltkrievijas pilsoņu ir vajāti par atbalsta paušanu Ukrainai, valdības kritizēšanu par tās atbalstu Krievijas karam vai ziņošanu par Krievijas karaspēka un militārā aprīkojuma pārvietošanos Baltkrievijā;
X. tā kā Baltkrievijas aktīvisti turpina asi pretoties Krievijas agresijas karam pret Ukrainu, kā arī Krievijas nepārtrauktajam uzbrukumam Baltkrievijas suverenitātei, piemēram, veicot sabotāžas militārās loģistikas centros un iznīcinot Krievijas novērošanas lidmašīnas, kas izvietotas netālu no Minskas,
1. uzstāj, ka nekavējoties un bez nosacījumiem jāatbrīvo visi politieslodzītie, tostarp Andrzej Poczobut un Ales Bialiatski, un jāatceļ visas viņiem izvirzītās apsūdzības;
2. turpina solidarizēties ar Baltkrievijas tautu, kā arī ar spēkiem, kas pieprasa veidot brīvu un demokrātisku Baltkrieviju un par to cīnās; atkārtoti neatzīst Aleksandra Lukašenko ievēlēšanu par Baltkrievijas prezidentu un nosoda Baltkrievijā notiekošās represijas pret demokrātiskajiem spēkiem un pilsonisko sabiedrību;
3. prasa nekavējoties izbeigt vardarbību un represijas, ko Baltkrievijas iestādes īsteno pret miermīlīgiem protestētājiem, demokrātiskiem spēkiem, opozīcijas politiķiem, neatkarīgiem medijiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, pilsoniskās sabiedrības organizāciju locekļiem, akadēmiķiem, arodbiedrībām, juristiem un citiem Baltkrievijas pilsoņiem;
4. aicina nepārprotami atbalstīt Baltkrievijas demokrātiskos spēkus, gāzt pašreizējo nelikumīgo Lukašenko režīmu un rīkot jaunas, brīvas un taisnīgas vēlēšanas, izmantojot neatkarīgu un brīvu mediju un spēcīgas pilsoniskās sabiedrības sniegtās iespējas;
5. uzstāj, ka Baltkrievijā ir jānodrošina pamatbrīvību un cilvēktiesību ievērošana, tiesiskums un neatkarīgu tiesu iestāžu darbība, kā arī jāpārtrauc jebkāda veida represijas, vajāšana, seksuāla un ar dzimumu saistīta vardarbība un cilvēku piespiedu pazušana; aicina izbeigt diskrimināciju pret sievietēm un neaizsargātām grupām, tostarp minoritātēm, cilvēkiem ar invaliditāti un LGBTIQ;
6. mudina Baltkrievijas iestādes pārtraukt sistemātisku spīdzināšanu, sliktu izturēšanos un citu necilvēcīgu praksi pret ieslodzītajiem, efektīvi izmeklēt visus spīdzināšanas un ārpustiesas nāvessoda izpildes gadījumus, jo īpaši tos, kas notikuši kopš 2020. gada augusta, un nodrošināt kompensāciju un rehabilitāciju no spīdzināšanas cietušajiem;
7. atkārtoti aicina Baltkrievijas iestādes nekavējoties mīkstināt visus nāvessodus un noteikt moratoriju nāvessoda izmantošanai, kas būtu pirmais solis ceļā uz tā pilnīgu un pastāvīgu atcelšanu;
8. nosoda Baltkrievijas režīma veiktās transnacionālās represijas pret Baltkrievijas pilsoņiem, tostarp mēģinājumu piespiedu kārtā repatriēt olimpisko sportisti Krystsina Tsimanouskaya un veikt žurnālista Raman Pratasevich un Sofia Sapega arestu pēc tam, kad režīms pārkāpa starptautiskās tiesības, novirzot "Ryanair" lidojumu uz Baltkrieviju;
9. atkārtoti nosoda Baltkrievijas režīma lēmumu izstāties no Orhūsas konvencijas — starptautiska nolīguma, kas aizsargā cilvēktiesības uz tīru, veselīgu un ilgtspējīgu vidi;
10. atzinīgi vērtē misijas demokrātiskai Baltkrievijai izveidošanu Briselē un augošo sadarbību starp parlamentārajiem demokrātijas atbalstītājiem Baltkrievijā; aicina Komisiju un dalībvalstis iesaistīties regulārā dialogā ar Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem;
11. atzinīgi vērtē SDO 2022. gada 31. oktobra lēmumu par punktu GB.346/INS/13 "Jebkādi turpmāki pasākumi, tostarp SDO konstitūcijā paredzētie, lai nodrošinātu, ka Baltkrievijas valdība ievēro Izmeklēšanas komisijas ieteikumus", aicina piemērot atbilstīgas sankcijas pret Baltkrieviju saskaņā ar SDO konstitūcijas 33. pantu;
12. visstingrākajā veidā nosoda Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresīvajā karā pret Ukrainu un pieprasa, lai Baltkrievija pārtrauktu atbalstīt Maskavā valdošo režīmu;
13. pauž nožēlu par to, ka ES sankciju 10. paketē pret Krieviju un tās nelikumīgās agresijas pret Ukrainu atbalstītājiem nav iekļautas jaunas īpašas sankcijas pret Baltkrieviju; atkārtoti aicina saskaņot sankcijas pret Baltkrieviju ar sankcijām pret Krieviju un piemērot individuālas sankcijas tiem cilvēkiem, kuri atbalsta un veicina Baltkrievijas režīmu, ņemot vērā Baltkrievijas lomu karā pret Ukrainu un Baltkrievijas valdības bezprecedenta represiju līmeni pret saviem iedzīvotājiem;
14. aicina Padomi un Komisijas priekšsēdētājas vietnieku/Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos izpētīt sankcijas papildinošu pasākumu ieviešanas iespējas un attiecībā uz Baltkrieviju izstrādāt saskaņotu un visaptverošu ilgtermiņa pieeju, kas būtu cieši jākoordinē ar līdzīgi domājošām valstīm un starptautiskām organizācijām; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) uzņemties vadību, koordinējot šo saskaņoto politiku ar dalībvalstīm un citām ES iestādēm; aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt pienācīgu atbalstu Starptautiskā īpašā sūtņa darbam ES sankciju īstenošanā, lai novērstu jebkādas nepilnības un uzlabotu visu sankciju īstenošanas efektivitāti;
15. aicina Komisiju, Padomi un dalībvalstis rīkoties, ņemot vērā to, ka Baltkrievijā, kā arī trimdā joprojām ir nepieciešams iesaistīt un atbalstīt pilsoniskās sabiedrības aktīvistus, cilvēktiesību aizstāvjus, opozīcijas aktīvistus, arodbiedrību pārstāvjus un neatkarīgos medijus; atkārtoti aicina izstrādāt mērķtiecīgu ES palīdzības programmu, lai atbalstītu politisko represiju un policijas vardarbības upurus, uzraugot atsevišķu politieslodzīto situāciju un tiesas procesus uz vietas, atvieglojot vīzu prasības, uzlabojot patvēruma piešķiršanas procesus, izsniedzot ārkārtas vīzas un nodrošinot pagaidu patvērumu ES dalībvalstīs personām no Baltkrievijas, kas meklē patvērumu; apņemas stiprināt demokrātijas atbalsta darbības; aicina ES delegāciju Baltkrievijā turpināt pēc iespējas ciešāk uzraudzīt visus tiesas procesus Baltkrievijā saistībā ar politiski motivētām lietām;
16. aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt noteikumus un procedūras, kas piemērojamas gadījumos, kad cilvēktiesību aizstāvjiem un citiem pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem Baltkrievijā tiek atņemta pilsonība, kā arī sniegt atbalstu tiem Baltkrievijas iedzīvotājiem, kuri dzīvo ES un kuru personu apliecinošiem dokumentiem tuvojas derīguma beigu termiņš, un kuriem nav iespēju tos atjaunot, jo viņi nevar atgriezties Baltkrievijā;
17. atzinīgi vērtē Komisijas visaptverošo ekonomikas atbalsta plānu demokrātiskai Baltkrievijai, taču prasa, lai šie līdzekļi būtu pieejami nekavējoties nolūkā atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizāciju, neatkarīgo mediju un trimdā esošās Baltkrievijas opozīcijas būtisko darbu, kā arī tos, kuri bēg no represīvā režīma;
18. aicina Komisiju, dalībvalstis un EĀDD sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, piemēram, EDSO Maskavas mehānismu un ANO Cilvēktiesību padomi, kā arī ar cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem uz vietas, lai nodrošinātu, ka tiek uzraudzīti un dokumentēti cilvēktiesību pārkāpumi un tiek ziņots par tiem, kā arī lai pēc tam nodrošinātu pārskatatbildību un cietušo iespējas vērsties tiesā; atkārtoti pauž atbalstu Starptautiskajai Baltkrievijas Pārskatatbildības platformai; atbalsta turpmākas diskusijas par starptautiska tribunāla izveidi Hāgā attiecībā uz cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā; aicina Starptautisko Krimināltiesu sākt pirmstiesas procedūru pret Baltkrievijas režīmu saistībā ar tā noziegumiem pret cilvēci un līdzdalību kara noziegumos;
19. mudina dalībvalstis un EĀDD atbalstīt ANO īpašās referentes par cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā pilnvaru un amata nostiprināšanu un cilvēktiesību stāvokļa Baltkrievijā pārbaudi, lai īpašā referente un OHCHR varētu saņemt un efektīvi izskatīt individuālas sūdzības no Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem nav nekādu citu starptautisku tiesiskās aizsardzības līdzekļu; pauž atbalstu starptautisko un Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju 2023. gada 13. februārī izteiktajam aicinājumam ANO Cilvēktiesību padomes dalībvalstīm un novērotājvalstīm izveidot neatkarīgu izmeklēšanas mehānismu, lai papildinātu un turpinātu pašreizējo OHCHR izmeklēšanu, un aicina nodrošināt pietiekamus resursus un finansējumu šī mehānisma darbam;
20. aicina dalībvalstis un ES delegāciju ANO Ņujorkā rīkot kampaņu pret Baltkrievijas centieniem no 2024. līdz 2025. gadam iegūt Austrumeiropas valstu grupas nepastāvīgā locekļa vietu ANO Drošības padomē;
21. aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņā ar ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi, kas darbojas Baltkrievijā — gan ārvalstu, gan vietējie —, dara to ar īpašu rūpību un ievēro savu pienākumu cienīt cilvēktiesības visā savā darbībā un piegādes ķēdēs;
22. pauž nožēlu par Ungārijas ārlietu ministra Péter Szijjártó vizīti Baltkrievijā 2023. gada 13. februārī, kas nepārprotami liecināja par atbalstu Minskas režīmam un ir absolūti pretrunā ES politikai attiecībā uz Baltkrieviju, Krieviju un agresijas karu pret Ukrainu;
23. ar bažām norāda uz Krievijas un Baltkrievijas pastāvīgo integrāciju vairākās jomās, jo īpaši Baltkrievijas un plašāka reģiona pakāpeniskas militarizācijas veidā, kas apdraud Eiropas drošību un stabilitāti, kā apliecina Krievijas kodolspējīgo raķešu sistēmu Iskander izvietošana Baltkrievijas teritorijā;
24. uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un Baltkrievijas iestādēm.