REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par 2022. gada ziņojumu par tiesiskumu — tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā
22.3.2023 - (2022/2898(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Jaak Madison, Nicolaus Fest, Jean‑Paul Garraud
ID grupas vārdā
B9‑0190/2023
Eiropas Parlamenta rezolūcija par 2022. gada ziņojumu par tiesiskumu — tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 4., 5. un 7. pantu,
– ņemot vērā Komisijas 2022. gada 13. jūlija paziņojumu “2022. gada ziņojums par tiesiskumu — tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā” (COM(2022)0500),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (“Tiesiskuma nosacījumu regula”)[1],
– ņemot vērā Revīzijas palātas Atzinumu Nr. 1/2018 (2018. gada 17. maijs) attiecībā uz 2018. gada 2. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs[2],
– ņemot vērā Eiropadomes 2020. gada 10. un 11. decembra secinājumus,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā Savienība ir balstīta uz tādām vērtībām kā cilvēka cieņas respektēšana, brīvība, demokrātija, līdztiesība, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana; tā kā bez tam Savienībai saskaņā ar Līgumiem ir jārespektē dalībvalstu līdztiesība, kā arī nacionālā identitāte un juridiskās, konstitucionālās un kultūras tradīcijas;
B. tā kā kompetences, kas Savienībai nav piešķirtas Līgumos, paliek dalībvalstīm;
C. tā kā ar LES 5. pantu ir ieviesti kompetenču piešķiršanas, subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, kas ierobežo ES pilnvaras;
D. tā kā dalībvalstīm ir kopīgs, taču ne vienāds redzējums, un tā kā dalībvalstu sadarbība lielākoties balstās uz subsidiaritātes un savstarpējas uzticēšanās principa, kas ietver atšķirīgas nacionālās īpatnības;
E. tā kā ES mērogā nepastāv jēdziena “tiesiskums” juridiskā definīcija; tā kā Komisija, no vienas puses, raugās, lai dalībvalstis ievērotu ES tiesību aktus, hierarhiski nostādot Savienību pār dalībvalstīm, taču, no otras puses, Komisija cenšas tradicionālo tiesiskuma saturu aizstāt, veidojot vērtību un principu subjektīvu kopumu; tā kā pagātnē ir bijuši gadījumi, kad ES vērsusies it kā pret tiesiskuma pārkāpumiem, taču tas darīts politiskos nolūkos;
F. tā kā Komisijas rīcība ir politizēta; tā kā Līgumos Komisijai uzticēts uzraudzīt Līgumu izpildi; tā kā politizēta Komisija nespēj tiesību aktus piemērot taisnīgi,
1. pauž bažas par Komisijas vēlmi izveidot jēdziena “tiesiskums” vienotu definīciju, neņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās konstitucionālās tradīcijas; uzskata, ka šāda vēlme ir tiesiskuma politiska instrumentalizācija, lai ES grautu demokrātiski ievēlētas valdības un uzspiestu dzīvesveida standartizāciju;
2. atgādina, ka Komisijai ir jāievēro svarīgais suverenitātes princips attiecībā uz dalībvalstīm un to tiesībām izstrādāt un saglabāt savas tiesu sistēmas;
3. uzskata, ka sadarbība starp dalībvalstīm jo īpaši svarīga ir nolūkā veicināt demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības ES; mudina Komisiju ievērot pašas izstrādātos noteikumus pārredzamības, korupcijas apkarošanas un tiesiskuma jomā;
4. pauž bažas, ka situācijā, kad dalībvalstis nav vienojušās par skaidru definīciju, Komisija piemēro pati savu tiesiskuma interpretāciju;
5. uzsver, ka LES 7. panta 1. punktā paredzētā procedūra ir vienīgā leģitīmā procedūra, kas piemērojama, ja izskata it kā tiesiskuma pārkāpumus;
6. vēlreiz norāda, ka dalībvalstis ir galvenās Līgumu īstenotājas un tā tam arī jāpaliek; uzskata, ka Komisija nepareizi interpretējusi un nepamatoti pārsniegusi kompetences, kas tai uzticētas Līgumos;
7. aicina Komisiju tiesiskuma un pamattiesību aizsardzību neizmantot kā ieganstu, lai izdarītu politisku spiedienu uz atsevišķām dalībvalstīm, prasot tām mainīt rīcībpolitikas, kas ietilpst dalībvalstu kompetencē;
8. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.