REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Libānā
5.7.2023 - (2023/2742(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Mounir Satouri, Tineke Strik, Nicolae Ştefănuță, Erik Marquardt, Francisco Guerreiro, Margrete Auken, Hannah Neumann, Ignazio Corrao, Jakop G. Dalunde
Verts/ALE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0323/2023
B9‑0325/2023
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Libānā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Libānu,
– ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses[1],
– ņemot vērā 2022. gada galīgo ziņojumu, kuru sagatavojusi Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misija Libānā,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Josep Borrell 2022. gada 1. novembra paziņojumu par politisko stāvokli Libānā,
– ņemot vērā Eiropadomes 2022. gada 26. jūlija lēmumu par mērķtiecīgu sankciju ES regulējuma pagarināšanu uz vienu gadu,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A tā kā Libāna piedzīvo postošu ekonomikas, finanšu, sociālo un politisko krīzi, kas rada milzīgas grūtības tās iedzīvotājiem; tā kā IKP kopš 2018. gada ir samazinājies par gandrīz 40 %, sagraujot gadiem ilgušo ekonomikas izaugsmi; tā kā Libānas mārciņa kopš 2019. gada beigām ir zaudējusi gandrīz 98 % no savas vērtības; tā kā lielākā daļa Libānas iedzīvotāju tagad dzīvo nabadzībā un iestādes nenodrošina ikviena tiesības uz pienācīgu dzīves līmeni, tostarp tiesības uz pārtiku;
B. tā kā Libānā ir aktīva pilsoniskā sabiedrība, kurā enerģiski darbojas daudzi aktīvisti, kopienu vadītāji, akadēmisko aprindu pārstāvji, mākslinieki un jauniešu grupas, kas mobilizējas pārmaiņām un reformām visā valstī;
C. tā kā prezidenta Michel Aoun pilnvaru termiņš beidzās 2022. gada 31. oktobrī; tā kā 2023. gada jūnijā Najib Mikati tika atkārtoti iecelts par pagaidu valdības premjerministru līdz jaunas valdības izveidei; tā kā pēc 12 neveiksmīgām parlamenta balsošanas kārtām Libānas prezidenta amats joprojām ir brīvs, neļaujot izveidot jaunu valdību un nostiprinot politisko strupceļu; tā kā Hezbollah alianse Libānas parlamentā ir vairākkārt bloķējusi parlamenta balsojuma noslēgšanu, pēc pirmās kārtas izstājoties no balsošanas un izjaucot kvorumu otrajai kārtai;
D. tā kā pašvaldību vēlēšanas, kurām bija jānotiek līdz 2023. gada 31. maijam, tika pārceltas otro gadu pēc kārtas;
E. tā kā pret Libānas centrālās bankas vadītāju Riad Salameh ir uzsākta virkne tiesas izmeklēšanu gan pašu valstī, gan ārvalstīs, tostarp sešās Eiropas valstīs, par apsūdzībām, kas ietver krāpšanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un nelikumīgu iedzīvošanos; tā kā 2023. gada maijā Francija un Vācija izdeva starptautiskus apcietināšanas orderus Libānas centrālās bankas vadītājam Riad Salameh; tā kā tiesu delegācija ar pārstāvjiem no Francijas, Vācijas un Luksemburgas 2023. gada janvārī sāka izmeklēšanu par Libānas centrālās bankas un tās vadītāja darbībām; tā kā 2022. gada 28. martā Eurojust apstiprināja, ka Francijas, Vācijas un Luksemburgas iestādes ir atsavinājušas Riad Salameh īpašumus un iesaldētos aktīvus 120 miljonu EUR vērtībā; tā kā Riad Salameh noliedz pārkāpumus un atsakās atkāpties no amata; tā kā Riad Salameh pilnvaru termiņš beidzas 2023. gada jūlijā;
F. tā kā gandrīz trīs gadus pēc 2020. gada augusta sprādziena Beirūtas ostā nav notikuši nekādi nozīmīgi atbildīgo personu aresti, dialogs ar cietušo ģimenēm, atvainošanās vai kompensācija cietušo ģimenēm, bet politiskie dalībnieki un Libānas tiesu iestādes ir aktīvi pārtraukušas vietējo izmeklēšanu, ko veica divi secīgi vadošie izmeklētāji; tā kā izmeklēšanas tiesnesis Tarek Bitar ir uzaicinājis daudzas augsta ranga amatpersonas, tostarp drošības dienestu ģenerāļus, tiesnešus un bijušos ministrus, no kuriem daudzi ir klaji atteikušies sadarboties; tā kā 2023. gada 25. janvārī Libānas ģenerālprokurors, apejot izmeklēšanu, deva rīkojumu atbrīvot visus aizdomās turētos, kas aizturēti saistībā ar katastrofālo sprādzienu;
G. tā kā 2020. gada augustā Beirūtas ostā notikušajā postošajā sprādzienā dzīvību zaudēja 200 cilvēku, tika ievainoti 6000 un aptuveni 300 000 cilvēku zaudēja mājokli; tā kā 2020. gada sprādzienu izraisīja gan korupcija, gan nolaidība, kā rezultātā ostā tika nelikumīgi uzglabātas 2750 tonnas amonija nitrāta;
H. tā kā 2023. gada 7. martā 38 valstis ANO Cilvēktiesību padomē nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā nosodīja to, ka no 2020. gada augusta tiek traucēta iekšzemes izmeklēšana saistībā ar sprādzienu Beirūtas ostā, un mudināja Libānu veikt nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu tiesu iestāžu neatkarību un objektivitāti un nodrošinātu pārredzamu un objektīvu izmeklēšanu;
I. tā kā 2023. gada janvārī Londonas Augstā tiesa atzina ķīmisko vielu tirdzniecības uzņēmumu Savarto Ltd kā atbildīgo par nāvi, miesas bojājumiem un īpašuma bojājumiem lietā, ko Beirūtas Advokātu asociācija ierosināja sprādzienā cietušo vārdā un kas bija pirmais spriedums saistībā ar sprādzienu;
J. tā kā Libānā 2022. gada 15. maijā notika vēlēšanas, kurās piedalījās 49,2 % vēlētāju; tā kā vēlēšanu rezultātā parlamentā ienāca 13 jauni deputāti, kas atbalsta reformas;
K. tā kā Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas misijas ziņojumā par Libānas parlamenta vēlēšanām 2022. gada 15. maijā secināts, ka balsu pirkšana un klientelisms izkropļoja vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ka kampaņu traucēja iebiedēšanas gadījumi un nevienlīdzīgs atspoguļojums medijos un ka daudzas Libānas iestādes bija finansiāli slikti sagatavotas, lai vēlēšanās īstenotu savas pilnvaras; tā kā ziņojumā ir uzsvērts, ka tikai astoņas no 118 sarakstā iekļautajām sievietēm tika ievēlētas parlamentā un ka ir nepieciešamas reformas, lai stiprinātu dzimumu līdztiesību un sieviešu pārstāvību saskaņā ar Libānas starptautiskajām saistībām;
L. tā kā 2022. gada 26. jūlijā Eiropadome līdz 2023. gada 31. jūlijam pagarināja regulējumu mērķtiecīgām sankcijām, lai risinātu situāciju Libānā; tā kā minētajā regulējumā ir paredzēta iespēja noteikt sankcijas personām un vienībām, kas ir atbildīgas par demokrātijas vai tiesiskuma apdraudēšanu Libānā; tā kā Eiropadome saskaņā ar šo regulējumu vēl nav noteikusi nekādas sankcijas pret personām vai organizācijām;
M. tā kā saskaņā ar valdības aplēsēm Libāna uzņem aptuveni 1,5 miljonus bēgļu; tā kā bēgļu patiesais skaits nav skaidrs, jo Libānas valdība 2015. gadā vienpusēji apturēja visu jauno bēgļu reģistrāciju; tā kā 2021. gada oktobrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos (UNHCR) reģistrēja 882 532 bēgļus, no kuriem 851 717 bija Sīrijas bēgļi;
N. tā kā kopš 2023. gada 5. aprīļa Libānas bruņotie spēki veic diskriminējošus reidus pret Sīrijas bēgļiem visā valstī; tā kā lielākā daļa bēgļu tika aizturēti un deportēti uz Sīrijas un Libānas robežu un nodoti Sīrijas iestādēm bez tiesas izsniegta ordera, bez iespējas runāt ar advokātu vai UNHCR un bez tiesībām apstrīdēt viņu deportāciju; tā kā daudzi no deportētajiem bija reģistrēti vai zināmi UNHCR;
O. tā kā saskaņā ar Sīrijas Cilvēktiesību tīkla (SNHR) sniegto informāciju Sīrijas režīms ir patvaļīgi arestējis 2504 bēgļus, kuri kopš 2014. gada atgriezās Sīrijā, no kuriem "987 personas joprojām ir apcietinājumā, tostarp 764 personas, kuras tagad tiek klasificētas kā piespiedu kārtā pazudušas"; tā kā Sīrijas režīms ir bēdīgi slavens ar tādiem cilvēktiesību pārkāpumiem kā sistemātiska spīdzināšana, seksuāla vardarbība un piespiedu pazušana; tā kā Sīrijā joprojām nav droši atgriezties, kā uzsvērusi ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Sīrijas jautājumā; tā kā ES joprojām ir vienota nostāja, ka bēgļu atgriešanos Sīrijā var veicināt vai sekmēt tikai tad, ja tā notiek "droši, brīvprātīgi un cieņpilni";
1. pauž visdziļākās bažas par ieilgušo politisko, ekonomikas, finanšu un sociālo krīzi Libānā, kas turpina radīt ciešanas iedzīvotājiem; pauž pilnīgu atbalstu visiem pašreizējās krīzes skartajiem cilvēkiem, tostarp visiem 2020. gada augusta sprādziena upuriem un viņu ģimenēm;
2. nosoda agrāko un pašreizējo vadītāju smago atbildību par krīzes paildzināšanu un padziļināšanu un visstingrākajā veidā nosoda noziedzīgo nolaidību, kas noveda pie katastrofas, kuru piedzīvo Libānas iedzīvotāji; aicina Libānas parlamentu, politiskās partijas un dalībniekus par prioritāti noteikt politiskās paralīzes izbeigšanu valstī, panākt prezidenta ievēlēšanu un pārstāt traucēt vēlēšanu procesu; aicina valsts politiskos dalībniekus iesaistīties jēgpilnā dialogā, lai nekavējoties veiktu būtiskas reformas, kas nodrošinātu pretkorupcijas pasākumus, makroekonomikas politiku, neatkarīgu tiesu sistēmu un iekļaujošākas veselības aprūpes un izglītības sistēmas;
3. visstingrākajā veidā nosoda to, ka gandrīz trīs gadus pēc sprādziena Beirūtas ostā Libānas politiskie spēki turpina izvairīties no atbildības un aktīvi kavē izmeklēšanas tiesneša Tarek Bitar darbu ar tiesas prāvām un fiziskiem draudiem pret viņu, kā arī izmantojot dažādus kavēšanas paņēmienus; mudina Libānas politiķus un augsta ranga tiesu sistēmas pārstāvjus, jo īpaši ģenerālprokuroru Ghassan Oueidat, nekavējoties pārtraukt traucēt izmeklēšanas tiesneša darbu, izbeigt pret viņu vērsto nomelnošanas kampaņu un konstruktīvi sadarboties izmeklēšanas gaitā;
4. pauž nožēlu par to, ka ir atliktas pašvaldību vēlēšanas, kuras bija paredzēts rīkot līdz 2023. gada 31. maijam; mudina Iekšlietu ministriju un pašvaldības apņemties tuvāko sešu mēnešu laikā sarīkot pašvaldību vēlēšanas un attiecīgi turpināt sagatavošanās darbus; uzsverot, ka pašvaldību vēlēšanu rīkošanai nepieciešamo budžeta līdzekļu paredzēšana ir valdības pienākums, aicina Komisiju un dalībvalstis piedāvāt vēlēšanu rīkošanai paredzētu finansējumu;
5. pauž nopietnas bažas par Libānas politisko partiju un ministru pret bēgļiem vērstās retorikas saasināšanos, izmantojot bēgļus kā grēkāžus, kas vainojami ekonomikas krīzes padziļināšanā;
6. mudina Libānu nekavējoties pārtraukt tūlītēju izraidīšanu uz Sīriju, kas ir pretrunā neizraidīšanas principam, kā arī atturēties no diskriminējošu pasākumu piemērošanas un naida kurināšanas pret Sīrijas bēgļiem;
7. aicina Eiropadomi un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) nekavējoties noteikt sankcijas pret atsevišķiem Libānas politiskās elites locekļiem, kuri aktīvi kavē valdības izveidi, apgrūtina būtisku reformu īstenošanu vai ir iesaistīti nelikumīgas iedzīvošanās procesā, kā arī pret personām un organizācijām, kas ir atbildīgas par rupjiem starptautisko cilvēktiesību pārkāpumiem, kuri izriet no Beirūtas sprādziena, tostarp par aktīvu tiesvedības kavēšanu;
8. atkārtoti aicina ES un tās dalībvalstis, jo īpaši tās, kurām ir ciešas saiknes ar Libānu, steidzami uzņemties vadību ANO Cilvēktiesību padomē, lai nodrošinātu, ka tiek pieņemta rezolūcija, kuras mērķis ir izveidot starptautisku un neatkarīgu faktu vākšanas misiju par sprādzienu Beirūtā, pilnvarojot to rūpīgi izmeklēt cilvēktiesību pārkāpumus un pārkāpumus, kas saistīti ar sprādzienu, kā arī veikt valsts mēroga tiesas izmeklēšanu, un izstrādāt ieteikumus par pasākumiem, kas jāveic, lai garantētu to, ka par šiem pārkāpumiem atbildīgās personas tiek sauktas pie atbildības, un novērstu pamatā esošās sistēmiskās nepilnības, kuru rezultātā notika sprādziens un valsts izmeklēšana nav nesusi nekādus rezultātus;
9. mudina ES dalībvalstis palīdzēt Beirūtas ostas sprādzienā cietušo ģimenēm, lai izpētītu iespējas iesniegt prasības ārvalstu valsts tiesās, kā arī izpētīt iespējas saukt pie atbildības par zvērībām apsūdzētos politiķus saskaņā ar vispārējo jurisdikciju;
10. atzinīgi vērtē Eiropas Tiesu delegācijas veikto izmeklēšanu par Libānas centrālās bankas vadītāja darbību un mudina ES dalībvalstis pastiprināt izmeklēšanu par to teritorijā uzkrāto Libānas amatpersonu bagātību;
11. atkārtoti aicina PV/AP, EĀDD un dalībvalstis turpināt izdarīt stingru spiedienu uz Libānas politiskajiem pārstāvjiem attiecībā uz pārskatatbildību un reformām, piemēram, nosakot, ka plaša mēroga strukturālais atbalsts ir atkarīgs no reālu pārmaiņu īstenošanas, tostarp pretkorupcijas pasākumiem, pārredzama un uz noteikumiem balstīta publiskā iepirkuma, makroekonomikas politikas, neatkarīgas tiesu varas un iekļaujošākām veselības aprūpes un izglītības sistēmām;
12. aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt humāno palīdzību Libānai, koncentrējoties uz galvenajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpi, izglītību un atbalstu nabadzīgajām kopienām, tostarp bēgļiem;
13. aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt vietējos aktīvistus un pilsoniskās sabiedrības dalībniekus Libānā, kuri atbalsta augšupējos humānās palīdzības un stabilizācijas centienus un var īstenot reformas; atzinīgi vērtē vietējo kopienu un pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas, kuru mērķis ir izveidot vietējus mehānismus, lai sniegtu palīdzību, uzlabotu pakalpojumus un no jauna noteiktu iedzīvotāju un valdības tiesības un pienākumus;
14. uzskata, ka, lai gan ES nepārtrauktais finansiālais atbalsts bēgļiem un uzņemošajām kopienām ir ļoti svarīgs, ir vajadzīga daudz stingrāka ES dalībvalstu apņemšanās dalīt atbildību, piemēram, attiecībā uz pārmitināšanu, humanitārās uzņemšanas shēmām, vienkāršotu ģimenes atkalapvienošanos un elastīgākiem vīzu noteikumiem, lai bēgļi varētu meklēt aizsardzību ārpus tiešā kaimiņu reģiona;
15. pauž bažas par daudzajiem sliktas pārvaldības un krāpšanas gadījumiem, kas saistīti ar ES finansētiem projektiem, jo trūkst pārredzamības, pārraudzības, ir slikti atlases un konkursa kritēriji un lietvedība, piemēram, saistībā ar ES atbalstu cieto atkritumu apsaimniekošanai Libānā; atkārtoti aicina Komisiju palielināt atbildību par ES finansētiem projektiem Libānā un to uzraudzību, tostarp nodrošinot publisku piekļuvi projektu uzraudzībai un novērtēšanai, kā arī pārredzamu saziņu par atbildību par kavēšanos vai neveiksmēm projektu īstenošanā; aicina Eiropas Revīzijas palātu un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai rūpīgi pārbaudīt un izmeklēt šādus nepareizas pārvaldības gadījumus; prasa izmeklēt un rūpīgi pārbaudīt ES reģistrēto starpnieku iespējamo līdzdalību nelikumīgās finanšu plūsmās no Libānas uz ES;
16. uzsver to palestīniešu bēgļu nožēlojamos apstākļus, nabadzību un atstumtību Libānā, kuri ir atkarīgi galvenokārt no Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un darba aģentūras Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA), kas nodrošina viņu pamatvajadzības un pakalpojumus; pauž bažas par UNRWA potenciālo nespēju sniegt atbalstu visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem, ņemot vērā būtisko finansējuma trūkumu ārkārtas aicinājumā 2023. gadam;
17. aicina Eiropas Komisiju palielināt ieguldījumus atjaunīgajā enerģijā Libānā, jo īpaši saules enerģijā, jo tā var palīdzēt pārvarēt valdības izraisīto elektroenerģētisko krīzi, vienlaikus samazinot dīzeļģeneratoru radītās augstās CO2 emisijas un gaisa piesārņojumu;
18. uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, Arābu valstu līgas ģenerālsekretāram, Savienības Vidusjūrai parlamentārās asamblejas priekšsēdētājam, kā arī Libānas valdībai un parlamentam.
- [1] OV L 143, 30.5.2006., 2. lpp.