REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par MVU apvienības stāvokli

10.7.2023 - (2023/2750(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu

Christian Ehler, Markus Ferber, Jens Gieseke, Markus Pieper, Ivan Štefanec, Henna Virkkunen
PPE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0346/2023

B9‑0346/2023

Eiropas Parlamenta rezolūcija par MVU apvienības stāvokli

(2023/2750(RSP))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumu 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju[1],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos[2] (Maksājumu kavējumu direktīva),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 28. aprīļa Regulu (ES) 2021/690, ar ko izveido iekšējā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomas un Eiropas statistikas programmu (vienotā tirgus programma) un atceļ Regulas (ES) Nr. 99/2013, (ES) Nr. 1287/2013, (ES) Nr. 254/2014 un (ES) Nr. 652/2014[3],

– ņemot vērā 2012. gada 23. oktobra rezolūciju par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU): konkurētspēja un uzņēmējdarbības iespēja[4],

– ņemot vērā 2015. gada 8. septembra rezolūciju par ģimenes uzņēmumiem Eiropā[5],

– ņemot vērā 2020. gada 16. decembra rezolūciju par jaunu stratēģiju Eiropas MVU[6],

– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 23. februāra paziņojumu “Pārskats par “Eiropas mazās uzņēmējdarbības aktu” (COM(2011)0078) un Parlamenta 2011. gada 12. maija rezolūciju par šo tematu[7],

– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. decembra paziņojumu “Rīcības plāns, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam” (COM(2011)0870),

– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 7. marta paziņojumu „Lietpratīgs regulējums — reaģējot uz mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām” (COM(2013)0122),

– ņemot vērā Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu “Eiropas topošie līderi... Jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīva” (COM(2016)0733),

– ņemot vērā Komisijas 2023. gada 27. jūnija ziņojumu “Gada ziņojums par Eiropas MVU 2022./2023. gadā — MVU darbības pārskats 2022/2023”,

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumu “MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai” (COM(2020)0103),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumu “Jauna Eiropas industriālā stratēģija” (COM(2020)0102),

– ņemot vērā Komisijas 2021. gada 5. maija paziņojumu “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai” (COM(2021)0350),

– ņemot vērā 2022. gada 15. septembra rezolūcija par atjauninātās jaunās Eiropas industriālās stratēģijas īstenošanu: izdevumu pieskaņošana politikai[8],

– ņemot vērā 2022. gada 15. februāra rezolūcija par valstu nodokļu reformu ietekmi uz ES ekonomiku[9],

– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir Savienības ekonomikas mugurkauls — tie ir gandrīz 99 % no visiem ES uzņēmumiem, nodarbina aptuveni 100 miljonus cilvēku un veido vairāk nekā pusi no Eiropas IKP;

B. tā kā Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punkts attiecas uz iekšējo tirgu, ilgtspējīgu attīstību un sociālo tirgus ekonomiku;

C. tā kā 2022. gada oktobrī Eiropas Centrālās bankas un Komisijas kopīgajā apsekojumā MVU redzējums par vispārējām ekonomikas perspektīvām bija tik negatīvs, kā nekad agrāk; tā kā attiecībā uz uzņēmumu piekļuvi finansējumam MVU arī norādīja uz to, ka bankas arvien negribīgāk vēlas izsniegt aizdevumus un ka samazinās kredītlīniju pieejamība;

D. tā kā rūpnieciskās darbības izdevumi Eiropā ir lielāki nekā citur pasaulē;

E. tā kā šos izdevumus lielā mērā nosaka augstās enerģijas cenas, lielais regulatīvais slogs un augstās izmaksas, tostarp nodokļi;

F. tā kā tikai 17 % MVU savos uzņēmumos ir sekmīgi integrējuši digitālās tehnoloģijas; tā kā digitalizācijai ir izšķiroša nozīme spēcīgai ekonomikas izaugsmei un darbvietu radīšanai vienotajā tirgū;

G. tā kā konkurētspējas ziņā Eiropa atpaliek no citām attīstītām ekonomikām, un tas kaitē Eiropas spējai radīt pārticību un labklājību;

H. tā kā būtu ievērojami jāsamazina regulatīvais slogs, tostarp finanšu un atbilstības nodrošināšanas izmaksas, ko rada pārmērīgs regulējums, pārāk sarežģītas administratīvās procedūras un ziņošanas pienākumi;

I. tā kā lielākā daļa inovāciju, kurām ir grūtības ienākt tirgū nepamatotu regulatīvu ierobežojumu un dalībvalstīs pastāvošo regulējuma atšķirību dēļ, nāk no MVU;

J. tā kā aplēstās nodokļu saistību izpildes izmaksas lieliem starptautiskiem uzņēmumiem ir aptuveni 2 % no samaksātajiem nodokļiem, savukārt MVU tās ir aptuveni 30 % no samaksātajiem nodokļiem;

K. tā kā 65–80 % no visiem Eiropas uzņēmumiem ir ģimenes uzņēmumi, kas nodrošina 60 % no visām privātajā sektorā pastāvošajām darbvietām;

L. tā kā, ja Komisija, gatavojot jaunus tiesību aktu priekšlikumus, izmantotu inovācijas principu, tas būtiski uzlabotu tirgus apstākļus inovatīviem MVU Eiropā, jo vienotajā tirgū tiktu veicināta veselīga konkurence un paātrināta Eiropas divējādā pārkārtošanās;

M. tā kā ES tiesību aktiem jānodrošina pienācīgs līdzsvars starp izaugsmes, uzņēmējdarbības un pielāgošanās klimata pārmaiņām veicināšanu un uzņēmumu produktivitāti,

1. aicina Komisiju veikt vispārēju novērtējumu par ES tiesību aktu kumulatīvo ietekmi uz Savienībā pastāvošajiem MVU, lai vajadzības gadījumā ierosinātu vienkāršošanu, kā arī veicinošu satvaru ar mērķi nodrošināt, ka ES ir vislabākā vieta MVU izveidei konkurētspējas un izaugsmes ziņā;

MVU atbalsta pakete

2. ar nepacietību gaida izsludināto MVU atbalsta paketi un mudina Komisiju to izstrādāt pēc iespējas vērienīgāku;

3. norāda, ka maksājumu kavējumi joprojām nopietni apdraud MVU izdzīvošanu, jo īpaši pašreizējos apstākļos, kad ir augsta inflācija un augstas enerģijas izmaksas; uzsver, ka saskaņā ar aplēsēm katrs ceturtais bankrots ES ir saistīts ar to, ka rēķini nav samaksāti savlaicīgi;

4. uzskata, ka Maksājumu kavējumu direktīva, kas ir spēkā jau vairāk nekā desmit gadu, nav bijusi pietiekami efektīva, lai risinātu jautājumu par savlaicīgu samaksu MVU;

5. atzinīgi vērtē paziņojumu par paredzēto Maksājumu kavējumu direktīvas pārskatīšanu un mudina Komisiju nodrošināt, ka atjauninātajā direktīvā tiek ņemtas vērā milzīgās problēmas, ar kurām saskaras MVU; jo īpaši uzsver, ka pārskatītajā direktīvā būtu jāiekļauj stingrāki izpildes pasākumi un ka MVU būtu jānodrošina efektīvi strīdu izšķiršanas un starpniecības instrumenti; turklāt aicina dalībvalstis iecelt atbildīgo iestādi, kas uzraudzītu atbilstību un vajadzības gadījumā pēc MVU pieprasījuma iesaistītos strīdu risināšanā;

6. atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētājas 2022. gada runā par stāvokli Savienībā pausto paziņojumu, ka priekšlikums par vienotu nodokļu noteikumu kopumu uzņēmējdarbībai Eiropā: Ienākumu nodokļu sistēma (BEFIT) tiks iekļauts MVU atbalsta paketē;

7. uzsver, ka nodokļu slogs, ar ko saskaras Eiropas uzņēmumi, jo īpaši MVU, ir būtisks šķērslis to konkurētspējai un ieguldījumu stratēģijām un ietekmē to spēju radīt izaugsmi un darbvietas;

8. atkārtoti norāda, ka BEFIT iniciatīva būtu jāatbalsta ar nepieciešamajiem politiskajiem procesiem, lai sniegtu politisku atbalstu izmaiņām, un ka šai iniciatīvai būtu jāveic rūpīgs ietekmes novērtējums; uzsver, ka BEFIT iniciatīva ir iespēja risināt ar nodokļu saistību izpildi saistīto izmaksu jautājumu un samazināt administratīvo slogu, vienlaikus garantējot godīgu un pārredzamu nodokļu konkurenci;

9. ņem vērā Komisijas nodomu BEFIT priekšlikumu iesniegt 2023. gada 12. septembrī, lai sāktu jauna un vienota ES uzņēmumu ienākuma nodokļa noteikumu kopuma izstrādes procesu, pamatojoties uz taisnīgu, visaptverošu un efektīvu sadalījuma formulu un kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, kas uzņēmumiem nodrošinās skaidrību un paredzamību; uzsver vienota kontaktpunkta ideju, kas ļautu aizpildīt tikai vienu konsolidēto nodokļu deklarāciju;

10. konstatē, ka uzņēmumi saskaras ar nepastāvīgu uzņēmējdarbības vidi un arvien lielāku skaitu direktīvu ES nodokļu jomā; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt vienkāršākus nodokļu noteikumus MVU, kā arī administratīvo atbalstu, lai atvieglotu nodokļu saistību izpildes slogu; aicina Komisiju dot uzņēmumiem iespēju atvilkt elpu un pietiekami daudz laika sagatavoties jaunajiem ierosinātajiem BEFIT noteikumiem; pauž nožēlu par to, ka Komisija vēl nav veikusi turpmākus pasākumus saistībā ar tās 2020. gada paziņojumu par ES nodokļu maksātāju tiesībām un vienkāršotām procedūrām labākai nodokļu saistību izpildei;

11. aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek apmierinātas MVU īpašās prasības, nosakot BEFIT par obligātu tikai lieliem uzņēmumiem un saglabājot iespēju MVU to ievērot brīvprātīgi, jo īpaši tiem MVU, kas neveic pārrobežu uzņēmējdarbību;

12. ņem vērā Komisijas nodomu saskaņā ar ierosinātajiem BEFIT noteikumiem ļaut MVU, kas veic pārrobežu darbības citās dalībvalstīs, darboties saskaņā ar nodokļu sistēmu, ko tie pazīst vislabāk;

13. uzsver, ka ir jānovērš pārmērīga birokrātija un pārmērīga reglamentēšana un līdz absolūtam minimumam jāsamazina regulatīvais slogs MVU, vienlaikus saglabājot visaugstākos standartus attiecībā uz patērētājiem, darba ņēmējiem, veselību un vides aizsardzību;

Uzlabota MVU piekļuve finanšu līdzekļiem

14. norāda, ka pašreizējās ekonomiskās problēmas un pieaugošās procentu likmes ir radījušas stingrākus nosacījumus MVU, kas cenšas piekļūt finansējumam; aicina Komisiju pastiprināt centienus kapitāla tirgu savienības izveidē un piesaistīt finansējumu Eiropas izaugsmei;

15. atzinīgi vērtē Komisijas darbu pie tiesību aktu kopuma par iekļaušanu biržas sarakstā, kura mērķis ir uzlabot piekļuvi akciju tirgiem, jo īpaši MVU, mazinot administratīvo slogu, kas saistīts ar uzņēmuma iekļaušanu biržas sarakstā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas 2022. gada 7. decembra priekšlikumu direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2014/65/ES, lai Savienības publiskos kapitāla tirgus padarītu pievilcīgākus uzņēmumiem un atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi kapitālam, un atceļ Direktīvu 2001/34/EK[10];

16. ņem vērā Komisijas priekšlikumu par privāto ieguldījumu stratēģiju, kurā privāto ieguldījumu centrā ir patērētāju intereses; aicina likumdevējus nodrošināt, ka MVU saskata labākas finansēšanas iespējas, jo kapitāla tirgos iesaistīsies vairāk privāto ieguldītāju, jo tam šī stratēģijas ir arī paredzēta;

17. atzīst, ka klimata krīzes dēļ miljoniem MVU ES ir jāpāriet uz neto nulles emisiju līmeni; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai ilgtspējīgu finansējumu vairāk piemērotu MVU vajadzībām;

18. atgādina, ka Eiropas Inovācijas padome (EIP) ir jauna un unikāla Eiropas finansēšanas programma, kas izstrādāta, lai progresīvo tehnoloģiju jaunuzņēmumiem finansējuma meklēšanā nodrošinātu vienas pieturas aģentūru, kura ļautu tiem attīstīt inovāciju no agrīnas idejas līdz tirgū laistai produkcijai, kā arī paplašināt pašu uzņēmumu; atzinīgi vērtē EIC piešķirtā budžeta palielināšanu, kā arī tās plašākās darbības ar pašu kapitālu saskaņā ar priekšlikumu par Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformu;

Politikas instrumenti, kas piemēroti MVU

19. stingri atbalsta Komisijas ieviesto konkurētspējas pārbaudi, ko tā piemēro, sagatavojot jaunus tiesību aktus; uzskata, ka šī pārbaude būtu stingri jāiekļauj Komisijas institucionālajā sistēmā;

20. prasa attiecībā uz visiem Komisija ierosinātajiem jaunajiem un pārskatītajiem tiesību aktiem piemērot inovācijas principu; atgādina, ka saskaņā ar inovācijas principu Komisijai ir jāanalizē jaunierosināto tiesību aktu iespējamā negatīvā ietekme uz inovāciju izstrādi un laišanu tirgū; uzsver — ja tiek konstatēta negatīva ietekme, attiecīgajā tiesību akta priekšlikumā būtu jāiekļauj izņēmuma klauzula, kas paredzēta šīs negatīvās ietekmes novēršanai un nodrošina, ka inovāciju nekavē nepamatoti regulatīvie ierobežojumi;

21. prasa piemērot principu „viens pieņemts — viens atcelts”, lai stabilizētu ES regulatīvo slogu pašreizējā, lai arī augstā, līmenī; aicina Komisiju izstrādāt labāka regulējuma programmu, kuras mērķis ir vismaz par 30 % samazināt regulatīvo slogu, kas skar MVU, lai samazinātu izmaksu slogu un veicinātu konkurētspēju;

22. aicina ES un tās dalībvalstis strādāt pie tā, lai uzlabotu piekļuvi kvalificētam darbaspēkam;

23. atkārtoti aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu par Eiropas sociālā nodrošinājuma karti, lai veicinātu darbaspēka mobilitāti un uzlabotu sociālā nodrošinājuma tiesību un taisnīgas mobilitātes digitālo īstenošanu ar mērķi valstu iestādēm, kā arī sociālajiem partneriem nodrošināt reāllaika instrumentu, ar ko efektīvi īstenot valsts un ES tiesību aktus, tostarp A1 portatīvo dokumentu pārbaudi;

24. kā pirmo soli atzinīgi vērtē Komisijas paziņotos centienus optimizēt un vienkāršot ziņošanas prasības uzņēmumiem un pārvaldes iestādēm, samazinot ziņošanas pienākumus par 25 %; tomēr atgādina, ka ziņošanas pienākumi veido tikai nelielu daļu no regulatīvā sloga un ka tādēļ ir vajadzīgi radikālāki pasākumi; uzskata, ka plānotais ziņošanas pienākumu samazinājums būtu jāpiemēro gan spēkā esošajiem, gan turpmāk pieņemtajiem tiesību aktiem;

25. uzskata, ka ES būtu jāveicina vienkārši un lietotājdraudzīgi digitālie rīki, lai MVU varētu orientēties ES normatīvajā vidē;

26. aicina Komisiju veicināt paraugprakses izplatīšanu un piekļuvi precīziem datiem, lai atbalstītu drošu pārsūtīšanu un nepārtrauktību, jo īpaši attiecībā uz ģimenes uzņēmumiem, kur paaudžu nomaiņa ir ārkārtīgi svarīga;

27. uzskata, ka ES ir jānostiprina princips "koncentrēties uz svarīgām lietām un nepievērst tik lielu uzmanību sīkumiem", lai labāk nodrošinātu proporcionalitāti un subsidiaritāti un radītu plaukstošu uzņēmējdarbības vidi mūsu MVU;

Ietekmes novērtējumi, kas piemēroti MVU

28. aicina uzlabot visaptverošus ietekmes novērtējumus, īpašu uzmanību pievēršot MVU, tostarp ietekmes novērtējuma posmā veikt saistošu MVU testu, lai pilnībā novērtētu, kāda būs tiesību aktu priekšlikumu ekonomiskā ietekme uz MVU, tostarp atbilstības nodrošināšanas izmaksas; vērš uzmanību uz to, cik svarīgi ir veikt rūpīgus ietekmes novērtējumus, ņemot vērā Eiropas uzņēmumu konkurētspēju;

Uzlabota struktūras un procedūru organizācija ES iestādēs

29. aicina izveidot vienotu ziņošanas instrumentu, kas apvienotu informācijas vākšanu (piemēram, par finansēšanas programmām) un informācijas sniegšanu (ziņošanas pienākumi un datu vākšana) uzņēmumiem, jo īpaši MVU; prasa apsvērt vienreizējas iesniegšanas principu, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi sniedz datus tikai vienu reizi un pēc tam tos pēc vajadzības atjaunina;

30. aicina izveidot vienas pieturas aģentūru, kurā uzņēmumi, jo īpaši MVU, varētu iegūt informāciju (piemēram, par finansēšanas programmām);

31. mudina Komisiju nekavējoties iecelt solīto MVU sūtni; uzskata, ka MVU sūtnim vajadzētu būt vienam no centrālajiem amatiem Komisijas priekšsēdētāja vadībā, lai nodrošinātu MVU jautājumu pārraudzību visos ģenerāldirektorātos; uzskata, ka vienam no MVU sūtņa galvenajiem uzdevumiem vajadzētu būt vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanai pārrobežu uzņēmējdarbībai un pārmērīgas reglamentēšanas novēršanai;

32. uzskata, ka Regulējuma kontroles padome ir jāpaplašina un tai ir jānodarbina galvenokārt neatkarīgi eksperti;

Tehniskas problēmas

33. aicina atbalstīt divējādo pārkārtošanos, proti, dekarbonizāciju un digitalizāciju, jo MVU ir mūsu ekonomikas pamats un tādējādi — Eiropas ilgtermiņa konkurētspējas stūrakmens;

34. atgādina, ka ir vajadzīgi vienlīdzīgi digitālās konkurences apstākļi, kas nodrošina sadarbspēju un nediskriminējošu piekļuvi datiem, jo tas ļautu MVU attīstīties taisnīgā Eiropas datu ekonomikā;

35. aicina veicināt mākslīgā intelekta (MI) ieviešanu, stratēģiskās vērtības ķēdēs stimulējot MVU alianšu izveidi MI jomā;

°

° °

36. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

 

• [1] OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.
• [2] OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp.
• [3] OV L 153, 3.5.2021., 1. lpp.
• [4] OV C 68 E, 7.3.2014., 40. lpp.
• [5] OV C 316, 22.9.2017., 57. lpp.
• [6] OV C 445, 29.10.2021., 2. lpp.
• [7] OV C 377 E, 7.12.2012., 102. lpp.
• [8] OV C 125, 5.4.2023., 124. lpp.
• [9] OV C 342, 6.9.2022., 14. lpp.
• [10] COM(2022)0760.