REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Krievijai noteikto ES sankciju efektivitāti

6.11.2023 - (2023/2905(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu

Michael Gahler, Andrius Kubilius, Rasa Juknevičienė, Traian Băsescu, Isabel Wiseler‑Lima, Andrzej Halicki, Andrey Kovatchev, Radosław Sikorski, Vladimír Bilčík, Janina Ochojska, Sara Skyttedal, Henna Virkkunen, Arba Kokalari, Alexander Alexandrov Yordanov, Eugen Tomac
PPE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0453/2023

Procedūra : 2023/2905(RSP)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

B9-0455/2023

Iesniegtie teksti :

B9-0455/2023

Debates :

Balsojumi :

PV 09/11/2023 - 5.22
CRE 09/11/2023 - 5.22
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2023)0397

B9‑0455/2023

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Krievijai noteikto ES sankciju efektivitāti

(2023/2905(RSP))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju,

– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ES un G7 sāka Krievijai piemērot trīs kategoriju sankcijas: a) embargo Krievijas preču eksportam, lai samazinātu Krievijas ieņēmumus, ko tā izmanto, lai finansētu savu kara mašinēriju; b) embargo ES augsto tehnoloģiju produktu eksportam, lai Krievija nevarētu ražot jaunu militāro ekipējumu, kura pamatā ir modernas tehnoloģijas; un c) individuālas sankcijas pret oligarhiem un citām Putina režīmam pietuvinātām personām, kas atbalsta agresijas karu;

B. tā kā 2022. gadā ieņēmumi no energoresursu eksporta Krievijas Federācijas budžetā veidoja vienu trešdaļu no kopējiem ieņēmumiem;

C. tā kā kopš kara sākuma Krievija ir guvusi ieņēmumus 532 miljardu EUR apmērā no fosilā kurināmā eksporta, no kuriem ES dalībvalstu imports veidoja vairāk nekā 178 miljardus EUR [1]; tā kā 2022. gadā vien ieņēmumi no Krievijas energoresursiem sasniedza 321 miljardu USD; tā kā Krievijas ieņēmumi no jēlnaftas un naftas produktu eksporta veido lielāko ieņēmumu daļu Krievijas Federācijas budžetā;

D. tā kā Padome jau ir pieņēmusi pret Krieviju vērstas 11 ekonomisku un individuālu ierobežojošu pasākumu paketes, kas ietver arī konkrētus pasākumus enerģētikas nozarē un aptver, piemēram, konkrētas preces un tehnoloģijas, kas vajadzīgas naftas rafinēšanai, enerģētikas rūpniecības iekārtas, tehnoloģijas, pakalpojumus, jēlnaftu un naftas pārstrādes produktus, kā arī ogles un citus cietos fosilos kurināmos;

E. tā kā ES dalībvalstis kopā ar cenu ierobežošanas koalīciju ir ieviesušas cenu griestus jūrā iegūtai jēlnaftai, naftas eļļām un no bitumenminerāliem iegūtām eļļām, kuru izcelsme ir Krievijā vai kuras eksportē no Krievijas; tā kā tās noteica šos cenu griestus 60 USD apmērā par barelu jēlnaftai, 45 USD par barelu naftas produktiem, kuru cena ir zemāka par jēlnaftas cenu, un 100 USD par barelu augstākā naftas produktiem, kuru cena ir augstāka par jēlnaftas cenu;

F. tā kā dažādos pētījumos [2] tiek lēsts, ka Krievijas jēlnaftas ražošanas izmaksas par barelu ir aptuveni 15 USD un dīzeļdegvielas ražošanas izmaksas — 20 USD; tā kā tādēļ pašreizējie cenu griesti joprojām nodrošina ievērojamu peļņu Putina režīmam un arī naftas cenu griestu samazināšana līdz 30 USD negatīvi neietekmēs ražošanas apjomu;

G. tā kā saskaņā ar ekspertu datiem [3] Krievijas naftas cenas samazinājums par 1 USD par barelu samazinās kopējos tās eksporta ieņēmumus par 2,7 miljardiem USD gadā; tā kā 2023. gada februārī ES naftas embargo un cenu griestu ietekme uz Krieviju sasniedza 220 miljonus EUR dienā enerģijas eksporta ieņēmumu zaudējumos;

H. tā kā cenu griestu tuvināšana ražošanas izmaksām Krievijā varētu samazināt Krievijas eksporta peļņu par vairāk nekā 100 miljoniem EUR dienā;

I. tā kā sankcijas, kas noteiktas Krievijas energoresursu eksportam, spēcīgi ietekmē Krievijas valsts ieņēmumus; tā kā pēc cenu griestu ieviešanas Krievijas ienākumi no energoresursu eksporta 2022. gada decembrī samazinājās gandrīz uz pusi salīdzinājumā ar pirmskara līmeni;

J. tā kā Krievijas budžeta deficīts 2022. gadā (2,3 % no iekšzemes kopprodukta jeb IKP) bija gandrīz trīs reizes lielāks nekā pirms kara prognozētais, jo tika ieviesti cenu griesti un noteiktas ES sankcijas energoproduktu importam no Krievijas;

K. tā kā atsevišķas ES dalībvalstis ir piešķīrušas pagaidu atkāpes attiecībā uz Krievijas jēlnaftas un vakuuma gāzeļļas importu pa jūru;

L. tā kā Krievijas Federācija joprojām gūst labumu no nesankcionēto preču eksporta un no eksporta pa nesankcionētiem kanāliem; tā kā kopš 2023. gada augusta ir kļuvis skaidrs, ka Krievija meklē jaunus veidus, kā apiet naftas sankcijas ar noteiktajiem cenu griestiem, un Krievijas naftas cenas pasaules tirgos ir sākušas pieaugt;

M. tā kā Krievija joprojām ieņem aptuveni 690 miljonus EUR dienā no fosilā kurināmā eksporta (2023. gada augusta dati); tā kā ES joprojām pārskaita Krievijai 2 miljardus EUR mēnesī par fosilajiem kurināmajiem;

N. tā kā, ņemot vērā cauruļvadu gāzes un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importa turpināšanos, kā arī dažādus izņēmumus jēlnaftas un naftas produktu importa aizliegumos, ES joprojām ir viens no lielākajiem Krievijas fosilā kurināmā pircējiem;

O. tā kā Ungārija, Bulgārija, Slovākija, Čehija un Spānija 2023. gada jūlijā bija lielākās Krievijas fosilā kurināmā importētājas ES, galvenokārt no Krievijas importējot jēlnaftu pa cauruļvadiem, LNG un cauruļvadu gāzi;

P. tā kā, neraugoties uz sankcijām, Krievija ir palielinājusi LNG piegādes Eiropai; tā kā 2023. gada pirmajā pusē Krievijas LNG imports uz ES bija visaugstākais pēdējo trīs gadu laikā;

Q. tā kā galvenais Krievijas LNG piegādātājs ir privātais uzņēmums Novatek, kas pieder Vladimir Putinam pietuvinātiem Krievijas oligarhiem; tā kā Novatek pašlaik īsteno projektu “Arktika-2 LNG”, kura mērķis ir ievērojami palielināt Krievijas LNG pārdošanu starptautiskajos tirgos un kurš varētu divkāršot uzņēmuma eksporta kapacitāti;

R. tā kā lielāko daļu Krievijas jēlnaftas 2022. un 2023. gadā pārvadāja tankeri, kuru īpašnieki ir ES rezidenti;

S. tā kā alumīnija ražošana Eiropā vairs nav konkurētspējīga gan augsto enerģijas cenu dēļ, gan tāpēc, ka daļu no tirgus daļas ir pārņēmuši Krievijas alumīnija ražotāji;

T. tā kā, neraugoties uz nepārprotamiem un ilgstošiem kodoldrošības pārkāpumiem Zaporižjas kodolelektrostacijā, Rosatom un Krievijas kodolenerģijas nozare joprojām nav iekļautas sankciju paketēs; tā kā ir novērots, ka Rosatom ar savu meitasuzņēmumu starpniecību nodrošina kritiski svarīgu tehnoloģiju un materiālu importu Krievijas militārās rūpniecības vajadzībām; tā kā Rosatom sadarbojas kā ierasts ar Eiropas kodoltehnoloģiju uzņēmumiem un tādēļ turpinās nodrošināt licenci VVER-1000 degvielas ražotājiem; tā kā 2022. un 2023. gadā ES un tās dalībvalstis ir panākušas ievērojamu progresu, samazinot atkarību no Krievijas kodolrūpniecības, un tāpēc ES tagad ir daudz labākā situācijā, lai pieņemtu sankcijas pret Rosatom;

U. tā kā ir daudz pierādījumu [4] tam, ka Krievijas Federācija cenšas apiet sankcijas ES augsto tehnoloģiju un divējāda lietojuma precēm, eksportējot tās caur trešām valstīm; tā kā šīs trešās valstis kopš ES sankciju ieviešanas Krievijai ir ievērojami palielinājušas šādu ES produktu eksportu uz Krieviju;

V. tā kā 2022. gada decembrī ES iecēla David O’Sullivan par starptautisko īpašo sūtni ES sankciju īstenošanas jautājumos;

W. tā kā Krievija ir paziņojusi, ka 2024. gadā tās aizsardzības budžets tiks palielināts par gandrīz 70 % un sasniegs 107 miljardus EUR jeb 6 % no IKP (salīdzinājumā ar 63 miljardiem EUR jeb 3,9 % no IKP 2023. gadā),

1. aicina ES un tās dalībvalstis turpināt padziļināt, stiprināt un paplašināt ES sankciju politikas tvērumu, lai vēl vairāk samazinātu Krievijas spēju finansēt karu un iespējas izmantot Rietumu tehnoloģijas ieroču ražošanai;

2. aicina ES, tās dalībvalstis un cenu ierobežošanas koalīciju vēl vairāk samazināt jēlnaftas cenas griestus no pašreizējiem 60 USD par barelu līdz 30 USD par barelu;

3. mudina ES dalībvalstis izpētīt iespēju noteikt embargo Krievijas sašķidrinātās naftas gāzes un Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes importam Eiropas Savienībā un, gaidot izpētes rezultātus, apsvērt iespēju apturēt Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes importu uz atsevišķām dalībvalstīm;

4. aicina ES dalībvalstis un cenu ierobežošanas koalīciju ieviest cenu griestus Krievijas slāpekļa mēslošanas līdzekļu eksportam;

5. aicina Komisiju ierosināt mehānismu tādas degvielas importa ierobežošanai, ko ražo trešās valstis, izmantojot Krievijas naftu;

6. aicina cenu ierobežošanas koalīcijas valstis aizliegt Krievijas naftas un LNG pārkraušanu to teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajās ekonomikas zonās;

7. aicina Komisiju noteikt sankcijas tiem Krievijas un starptautiskajiem uzņēmumiem, kas piedalās “Arktika-2 LNG” termināļa būvniecībā Krievijā;

8. aicina ES ieviest regulāras pārbaudes piegādēm, par kurām paziņots, ka tā nav Krievijas izcelsmes piegādes, izmantojot naftas izcelsmes ķīmisko analīzi; norāda, ka jēlnaftas piegādes, kas nenodrošina pārbaudes vai nepiedalās pārbaudes sistēmā, tiek automātiski uzskatītas par Krievijas naftas piegādēm, tās ir jāpārdod ar cenu griestiem (zem tirgus cenām) un tās nevar notikt uz Rietumu tirgiem;

9. aicina Komisiju ierosināt ierobežojumu attiecībā uz tankkuģu pakalpojumiem un embargo attiecībā uz tankkuģu pārdošanu Krievijai, kā arī ierobežojumu attiecībā uz Eiropas apdrošināšanas pakalpojumiem tankkuģiem, ja tos izmanto Krievijas naftas eksportam;

10. mudina Komisiju un citas ES iestādes ieviest pastiprinātu un centralizētu ES līmeņa uzraudzību pār Krievijas energoresursu eksporta sankciju īstenošanu, kas liegtu Krievijai meklēt un atklāt jaunus veidus, kā apiet sankcijas;

11. mudina Komisiju paplašināt sankcijas pret Krieviju, lai tās attiektos arī uz alumīniju; mudina Komisiju arī izpētīt, uz kādiem produktiem vēl varētu attiekties Krievijas ražotāju tirgus daļas pieaugums, un attiecīgi rīkoties;

12. aicina ES dalībvalstis ieviest sankcijas pret Rosatom, tā vadību un meitasuzņēmumiem un tādējādi ierobežot sadarbības iespējas līdz tam, kas ir absolūti nepieciešama Savienības energoapgādes drošībai;

13. aicina Komisiju un Euratom Apgādes aģentūru pārskatīt pašreizējo sadarbību ar Rosatom un sniegt atbalstu Krievijas degvielas, rezerves daļu un pakalpojumu aizstāšanai ar iespējamām alternatīvām, ņemot vērā Ukrainas veiksmīgo pieredzi;

14. aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt iespēju ieviest aizliegumu importēt Krievijas kodoldegvielu, piemēram, urānu, un liegt ES dalībvalstīm sadarboties ar Krieviju kodoltehnoloģiju jomā, tostarp saistībā ar kodolspēkstacijām nepieciešamajām pārstrādes un pārstrādes tehnoloģijām;

15. aicina Komisiju un dalībvalstis darīt vairāk, lai apturētu sankciju apiešanu, kas noteiktas ES ražoto augsto tehnoloģiju un divējāda lietojuma preču eksportam uz Krieviju;

16. aicina ES un tās dalībvalstis noteikt līdzīgas sankcijas preču eksportam uz Baltkrieviju un brīdināt trešās valstis par iespēju tām piemērot sankcijas, ja tās nepārtrauks sniegt pakalpojumus, kas padara iespējamu sankcionēto preču tranzītu no ES uz Krieviju;

17. aicina ES un tās dalībvalstis ieviest jaunus noteikumus uzņēmumiem, kas iesaistīti ES sankciju apiešanā, — liegt šiem uzņēmumiem piedalīties Ukrainas atveseļošanas, atjaunošanas un modernizācijas mehānisma projektu īstenošanā;

18. aicina Komisiju apsvērt iespēju izveidot politisku sankciju komisāra amatu, kurš palīdzētu labāk koordinēt ES sankciju politikas īstenošanu;

19. mudina Padomi paplašināt sankciju sarakstu, iekļaujot tajā Patriarhu Kirilu, Krievijas Federācijas pastāvīgo pārstāvi Apvienoto Nāciju Organizācijā Vasiliju Nebenziju, Krievijas Federācijas pastāvīgā pārstāvja Apvienoto Nāciju Organizācijā pirmo vietnieku Dmitriju Poļanski, Ārlietu un aizsardzības politikas padomes redakcionālo vadītāju Sergeju Karaganovu un valsts līmeņa pētniecības universitātes — Ekonomikas augstskolas — Pasaules ekonomikas un pasaules politikas fakultātes pētnieku, profesoru Dmitriju Treninu, kurš ir priekšgalā dezinformācijas izplatīšanā par Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un ir izteicis atklātus aicinājumus Krievijai veikt kodoluzbrukumus NATO dalībvalstīm;

20. uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei un G7 valstu valdībām un parlamentiem.

Pēdējā atjaunošana: 2023. gada 8. novembris

Juridisks paziņojums - Privātuma politika