Rezolūcijas priekšlikums - B9-0462/2023Rezolūcijas priekšlikums
B9-0462/2023
Eiropas Parlaments

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS Bērni pirmajā vietā — spēcīgāka Garantija bērniem divus gadus pēc tās pieņemšanas

16.11.2023 - (2023/2811(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu

Dragoş Pîslaru
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā
 


Procedūra : 2023/2811(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B9-0462/2023
Iesniegtie teksti :
B9-0462/2023
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

B9‑0462/2023

Eiropas Parlamenta rezolūcija par tematu "Bērni pirmajā vietā — spēcīgāka Garantija bērniem divus gadus pēc tās pieņemšanas"

(2023/2811(RSP))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā 1989. gada 20. novembrī Ņujorkā pieņemto ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 20. februāra Ieteikumu 2013/112/ES "Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana"[1],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2015. gada 24. novembra rezolūciju par nevienlīdzības samazināšanu[2], īpašu uzmanību pievēršot bērnu nabadzības problēmai, kurā Komisija un dalībvalstis tika aicinātas ieviest garantiju bērniem, sevišķi pievēršoties nabadzībā nonākušiem bērniem un viņu piekļuvei pakalpojumiem,

– ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, jo īpaši tā 1., 3., 11., 16., un 19. principu,

– ņemot vērā Padomes 2019. gada 22. maija Ieteikumu par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām[3],

– ņemot vērā Komisijas 2021. gada 24. marta paziņojumu "ES stratēģija par bērna tiesībām" (COM(2021)0142),

– ņemot vērā 2021. gada 29. aprīļa rezolūciju par Eiropas Garantiju bērniem[4],

– ņemot vērā Padomes 2021. gada 14. jūnija Ieteikumu (ES) 2021/1004, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem[5],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta XXX rezolūciju par Bērnu un viņu ģimeņu nevienlīdzības mazināšana un sociālās iekļautības veicināšana krīzes laikā

– ņemot vērā Portu sociālo samitu un 2030. gada sociālo mērķi samazināt uz nabadzības vai sociālās atstumtības to apdraudēto personu skaitu par vismaz 15 miljoniem, starp kuriem ir vismaz 5 miljoni bērnu;

– ņemot vērā Komisijas 2021. gada 19. novembra paziņojumu par Pasaules bērnu dienu, atzīmējot ANO Ģenerālās asamblejas 1959. gada 20. novembrī pieņemto Bērnu tiesību deklarāciju,

– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā Covid-19 pandēmijas rezultātā bērnu un viņu ģimeņu sociālekonomiskais stāvoklis Eiropā ir pasliktinājies attiecībā uz veselību un ilgtermiņa sociālo ietekmi uz bērnu labklājību, izraisot lielāku nevienlīdzību un sociālo atstumtību un saasinot esošās problēmas, jo īpaši neaizsargātiem bērniem un ģimenēm; tā kā ar Covid-19 pandēmiju saistītie pārvietošanās ierobežojumi, kas tika pieņemti, lai kontrolētu ārkārtas situāciju, ierastās ikdienas un sociālo kontaktu traucējumi, skolu slēgšana, sistēmu samazinātās spējas nodrošināt aizsardzību pret vardarbību ģimenē, ļaunprātīgu izmantošanu un nevērību, sociālo pamatpakalpojumu traucējumi un nespēja piekļūt tiešsaistes izglītībai nepieciešamā aprīkojuma, interneta pārklājuma vai pat elektrības trūkuma dēļ veicināja garīgās veselības problēmas un nepilnības izglītībā un paaugstināja priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājus, kā arī palielināja vardarbīgu un sliktu izturēšanos pret bērniem; tā kā bērnu un viņu ģimeņu sociālekonomiskais stāvoklis ir vēl vairāk pasliktinājies saistībā ar karu, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā un kas postoši ietekmēja ne tikai miljoniem bēgļu bērnu un viņu ģimeņu, kuras bēga no kara, bet arī visus ES iedzīvotājus, jo pieauga dzīves dārdzība, enerģijas cenas, inflācija un nevienlīdzība un samazinājās piekļuve pamatpakalpojumiem un veselīgas pārtikas un zāļu pieejamība cenas ziņā, kā arī arvien vairāk bērnu un jauniešu nonāca nabadzībā;

B. tā kā, lai pārrautu paaudzēm ilgstošo nabadzības apburto loku un palīdzētu bērniem un viņu ģimenēm izkļūt no nabadzības un sociālās atstumtības, ir ļoti svarīgi, lai neaizsargāti bērni un viņu ģimenes varētu efektīvi piekļūt pamatpakalpojumiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp efektīvi un bez maksas piekļūt kvalitatīvai pirmsskolas izglītībai un aprūpei (PIA) un veselības aprūpei, kā arī izglītojošiem un skolās rīkotiem pasākumiem, vismaz vienai veselīgai maltītei katru mācību dienu, atbilstošam mājoklim un veselīgam uzturam; tā kā tas ir būtiski, lai risinātu nabadzības un neaizsargātības sarežģīto un daudzdimensionālo raksturu;

C. tā kā ieguldījumi bērnu agrīnajā vecumā ir būtiski, lai risinātu bērnu nabadzības un sociālās atstumtības problēmu; tā kā rūpes par viņu veselīgu augšanu, attīstību un labklājību nodrošina stabilu pamatu jau agrīnā vecumā, kas dod labumu indivīdiem un sabiedrībai; tā kā ieguldījumi jaunākajā paaudzē veicina visas sabiedrības labklājību, jo šo ieguldījumu atdeve var būt vismaz četras reizes lielāka nekā sākotnējie ieguldījumi[6]; tā kā vairākas dalībvalstis ir piešķīrušas vairāk nekā 5 % no saviem Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) līdzekļiem, un līdz šim 23 dalībvalstis ir ieplānojušas atvēlēt kopumā 8,9 miljardus EUR ESF+ līdzekļu, lai risinātu bērnu nabadzības problēmu; tā kā dažas dalībvalstis vispār nav piešķīrušas ESF+ līdzekļus bērnu nabadzības novēršanas mērķim un citas ir atvēlējušas mazāk nekā 5 % no savu ESF+ programmu līdzekļiem; tā kā ir aizkavējusies ESF+ plānu īstenošana, kas savukārt ir aizkavējis reformas Garantijas bērniem valstu rīcības plānos (VRP), kurus finansē no ESF+; tā kā ar ESF+ resursiem vien nekādā ziņā nepietiek, lai risinātu bērnu nabadzības problēmu ES, un tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi ievērojami palielināt finansējumu Eiropas Garantijai bērniem (EGB); tā kā bērnu nabadzība ir Eiropas problēma, kas skar visas dalībvalstis, un tā būtu jārisina visās dalībvalstīs, izmantojot vērienīgus Eiropas un valstu instrumentus; tā kā NextGenerationEU, jo īpaši nākamās paaudzes pīlāra rīcībpolitika, kas iekļauta nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos, ko dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM), piedāvā unikālu iespēju veikt ievērojamus ieguldījumus un reformas, kuru mērķis ir uzlabot PIA, tās kvalitāti un iekļautību; tā kā šo pasākumu īstenošana dalībvalstīs būtu cieši jāuzrauga un tie būtu jāizstrādā un jāveic sinerģijā ar esošajām valstu un Eiropas programmām šajā jomā, jo īpaši EGB, ESF+ un citiem Eiropas struktūrfondiem un ieguldījumu fondiem;

D. tā kā ES 2021. gadā alternatīvajā aprūpē atradās 758 018 bērni; tā kā pandēmija īpaši ietekmēja alternatīvajā aprūpē esošos bērnus, jo dažu valstu valdības uz Covid-19 krīzi reaģēja, samazinot vai slēdzot institucionālās aprūpes pakalpojumus, kas izraisīja sasteigtu un bieži vien nesagatavotu atgriešanos viņu bioloģiskajās ģimenēs, nereti neatrisinot iemeslus, kuru dēļ viņi sākotnēji tika ievietoti aprūpes iestādē; tā kā ģimenes, kas saskaras ar nabadzību, var nonākt situācijā, kurā vecāki vairs nevar nodrošināt pienācīgu aprūpi bērniem, kas var novest pie ģimenes šķiršanas un bērnu nonākšanas alternatīvajā aprūpē; tā kā pārvietošanas ierobežojumi Covid-19 pandēmijas laikā saasināja daudzos faktorus, kas noveda pie ģimenes šķiršanas, bieži izraisot nabadzību, vardarbību, nevērību, slimības un nāvi; tā kā pašreizējo krīžu ilgtermiņa sociālekonomiskās ietekmes rezultātā, iespējams, palielināsies to bērnu skaits, kuri ir zaudējuši vecāku aprūpi vai var to zaudēt, jo šīs krīzes ietekmē ģimeņu spēju nodrošināt aprūpi; tā kā EGB varētu palīdzēt panākt pāreju no institucionālās aprūpes uz ģimenē un kopienā balstītu aprūpi visiem bērniem, jo tā risina savstarpēji saistītos faktorus, kuri noved pie bērnu institucionalizācijas, un alternatīvajā aprūpē esošie bērni ir noteikti kā prioritāra mērķa grupa;

E. tā kā bērnu nabadzība un sociālā atstumtība joprojām ir ļoti svarīga problēma visā ES, jo gandrīz katrs ceturtais bērns joprojām ir pakļauts nabadzības vai sociālās atstumtības riskam (AROPE), svārstoties no vairāk nekā 40 % dažās valstīs līdz 11 %[7] citās valstīs vai pat dalībvalstu reģionos[8], un vairākās no tām stāvoklis turpina pasliktināties daudzo ES un pasaules mēroga krīžu dēļ;

F. tā kā daudzi bērni atrodas neaizsargātā situācijā — ne tikai tie, kuri cieš no nabadzības un sociālās atstumtības, bet arī tie, kuri dzīvo ar invaliditāti, kuriem ir garīgās veselības problēmas, kuri pieder pie kādas minoritātes, kuriem ir atšķirīga etniskā izcelsme, kuri dzīvo viena vecāka ģimenēs, kuri dzīvo iestādēs bez vecāku aprūpes, kuri ir migrantu un bēgļu bērni, bezpajumtnieki, bērni, kuri dzīvo ļoti sliktos sadzīves apstākļos utt.; tā kā garīgās veselības problēmas bērnu vidū kļūst arvien satraucošākas, un trauksme un depresija ir visizplatītākie traucējumu veidi; tā kā, lai uzlabotu bērnu dzīvi īstermiņā un ilgtermiņā bruģētu panākumiem bagātu dzīves gājumu, ir vajadzīgas strukturālas pārmaiņas un inovatīvi rīcībpolitikas īstenošanas risinājumi, kā arī starpnozaru pieeja ES, valstu, reģionālā un vietējā līmenī;

G. tā kā EGB ir kvalitatīvs un inovatīvs rīcībpolitikas instruments, kam ir potenciāls daudzdimensionālā veidā būtiski uzlabot miljoniem bērnu ikdienas realitāti ES; tā kā ir jādara vairāk, lai panāktu visaptverošāku starpnozaru pieeju bērnu neaizsargātības riska novēršanai un lai nodrošinātu patiesu īstenošanu, likvidējot rīcībpolitikas, politiskos, administratīvos un finansiālos šķēršļus;

 

H. tā kā EGB ir kvalitatīvs un inovatīvs rīcībpolitikas instruments, kam ir potenciāls daudzdimensionālā veidā būtiski uzlabot miljoniem bērnu ikdienas realitāti ES; tā kā šā instrumenta mērķis ir novērst un apkarot nabadzību un sociālo atstumtību, garantējot neaizsargātajiem bērniem efektīvu piekļuvi pamatpakalpojumu kopumam; tā kā ES un dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai EGB kļūtu par realitāti, pilnībā īstenojot Padomes ieteikumu, VRP un visas pārējās Eiropas un valstu programmas, kas veicina tās pamatpakalpojumu sniegšanu; tā kā ir jādara vairāk, lai panāktu visaptverošāku un starpnozaru pieeju bērnu nabadzības un sociālās atstumtības riska novēršanai un nodrošinātu patiesu un efektīvu EGB īstenošanu, likvidējot visus rīcībpolitikas, politiskos, administratīvos un finansiālos šķēršļus un uzraugot un novērtējot VRP;

I. tā kā 20 mēnešus pēc sākotnējā termiņa, proti, 2022. gada marta, tikai 25 dalībvalstis ir pieņēmušas savus VRP attiecībā uz EGB, lielāko uzmanību pievēršot galvenajām jomām, kas ir apzinātas saistītajā Padomes ieteikumā; tā kā iesniegtie plāni ievērojami atšķiras šādos aspektos: pārvaldības metodes, informēšanas un mērķorientācijas stratēģija attiecībā uz visnelabvēlīgākajā situācijā esošajām grupām, progresa uzraudzības sistēmas, ierosināto pasākumu termiņi un plānotais budžets šādu pasākumu efektīvai īstenošanai; tā kā vairāki plāni ir šķietami vispārēji un virspusēji dokumenti, kuros politikas veidotāji ir tikai uzskaitījuši jau ieviestos vai plānotos pasākumus; tā kā kopumā VRP nepietiekami koncentrējas uz īpaši neaizsargātām ģimenēm, piemēram, viena vecāka ģimenēm, ģimenēm ar zemiem ienākumiem un lielām ģimenēm, kas saskaras ar papildu grūtībām;

J. tā kā dažās valstīs VRP ir pārskatīti vairākās jomās spēkā esošie tiesību akti, piemēram, deinstitucionalizācija vai piekļuve PIA pakalpojumiem; tā kā ne visos VRP ir iekļauti jauni pasākumi, ar kuriem novērš bērnu nabadzību un sociālo atstumtību, vai tajos nav minēts precīzs budžets, grafiks vai uzraudzības mehānisms;

K. tā kā VRP ir dzīvi dokumenti un tie būtu regulāri jāpārskata un jāatjaunina, vienlaikus nodrošinot, ka tajos tiek izmantota integrēta, daudzdimensionāla pieeja un ka tie ir cieši saistīti ar valsts, reģionālo un vietējo kontekstu;

L. tā kā bērnu nabadzībai ir spēcīga teritoriālā dimensija, un sadarbība ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas palīdz bērniem un ģimenēm, veicina efektīvākus un ilgtspējīgākus rezultātus bērnu un viņu ģimeņu labā; tā kā lielāka uzmanība būtu jāpievērš plaisai starp pilsētām un laukiem un datu vākšanai vietējā līmenī[9];

M. tā kā dažas valstis sarunu procesā, kas attiecas uz VRP izstrādi, nav nodrošinājušas pārredzamību un nav iesaistījušas bērnus un ģimenes, PIA iestāžu personālu un pakalpojumu sniedzējus un tos pārstāvošās organizācijas, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas; tā kā valstis, kas guva labumu no tehniskās palīdzības un ieinteresēto personu sadarbības, ir izstrādājušas kvalitatīvākus VRP un mērķtiecīgus pasākumus, kas ļauj dažām no visnelabvēlīgākajā situācijā esošajām bērnu grupām efektīvi piekļūt pamatpakalpojumiem;

N. tā kā konsekventa iestāžu apņēmība, pietiekami cilvēkresursi un dažādu ministriju, aģentūru un vietējo iestāžu iesaistīšana un pienācīga koordinācija rada problēmas vairākās valstīs; tā kā valstu koordinatori ir atbildīgi par īstenošanas procesu un par dažādo atbildīgo ministriju darba koordinēšanu;

O. tā kā joprojām nav pietiekami daudz visaptverošu un sadalītu datu par bērnu nabadzību un sociālo atstumtību; tā kā dažas valstis saskaras ar grūtībām izstrādāt un ieviest savu VRP uzraudzības sistēmu ar rādītāju kopumu, kas atspoguļotu labuma guvēju progresu un rezultātus, kā arī izstrādāt un ieviest rīcības plānu ar budžetu, lai pastāvīgi uzlabotu to datu pieejamību, kvalitāti, salīdzināmību un pārvaldību, kuri ir nepieciešami, lai ziņotu par īstenošanas progresu un par piekļuvi pamatpakalpojumiem valsts un vietējā līmenī; tā kā efektīvu EGB īstenošanas uzraudzību kavē tas, ka nav standartizētu datu vākšanas pamatnostādņu; tā kā EGB saskaņotu īstenošanu joprojām kavē reģionālā un vietējā līmeņa organizāciju ierobežotā piekļuve informācijai;

Eiropas Garantijas bērniem un valstu rīcības plānu īstenošanas uzraudzība un novērtēšana

1. aicina pārējās dalībvalstis (Austriju un Latviju) steidzami pieņemt savus EGB VRP;

2. aicina dalībvalstis nodrošināt savu VRP pilnīgu īstenošanu un, tos pārskatot, ņemt vērā pašreizējās norises un īpašās situācijas valsts, reģionālā un vietējā līmenī; mudina dalībvalstis izvirzīt vēl vērienīgākus mērķus bērnu nabadzības problēmas risināšanai, paredzot mērķtiecīgus pasākumus, lai visiem bērniem nodrošinātu piekļuvi pamatpakalpojumiem jau no agras bērnības, jo īpaši bērniem, kuriem tas visvairāk nepieciešams, piemēram, tiem, kuri pārvietoti karu dēļ, tostarp no Ukrainas, tiem, kuri piedzīvo bezpajumtniecību vai dzīvo ļoti sliktos sadzīves apstākļos, tiem, kuriem ir invaliditāte vai garīgās veselības problēmas, vai tiem, kuri ir no migrantu vai etnisko minoritāšu ģimenēm, jo īpaši no romu kopienām; uzsver, ka pieņemtie VRP ir ļoti atšķirīgi, kas apdraud EGB vispārējo mērķi atbalstīt augšupēju sociālo konverģenci ES; pauž īpašu nožēlu par to, ka vairākos VRP nav ietverti izmērāmi mērķi vai konkrēti mērķi un tas rada nopietnas bažas par galu galā ieviešamo pasākumu kvalitāti;

3. aicina dalībvalstis izstrādāt valsts sistēmu datu vākšanai, uzraudzībai un novērtēšanai attiecībā uz saviem VRP, izmantojot līdzdalīgas pētniecības metodes un sadalītu datu vākšanu valsts un vietējā līmenī, kas ļautu izstrādāt uz pierādījumiem balstītu rīcībpolitiku, izsekot kvantitatīvam un reālam kvalitatīvam progresam uz vietas, labāk noteikt VRP iekļauto paraugpraksi un iespējamās nepilnības, labāk atklāt iespējamās atšķirības starp pirmsskolas vecumposma un jaunatnes rīcībpolitiku, kā arī noteikt kopīgus kvalitātes rādītājus katrai mērķgrupai, kura noteikta EGB, tostarp bērniem līdz trīs gadu vecumam;

4. uzsver nepieciešamību no dalībvalstīm iegūt visaptverošus un sadalītus datus par bērnu nabadzību un piekļuvi pamatpakalpojumiem; uzsver, ka Komisijas Sociālās aizsardzības komitejas Rādītāju apakškomitejas izvēlētajiem bērnu nabadzības uzraudzības rādītājiem ir jānodrošina iespēja izveidot ciešāku saikni starp EGB un sociālo rezultātu pārskatu; aicina Komisiju kopā ar Eurofound un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām izstrādāt kopīgas pamatnostādnes attiecībā uz to, kā dalībvalstīs vākt un paziņot datus par visu mērķgrupu bērniem; aicina dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi par datu vākšanas un rīcībpolitikas uzraudzības metodēm un izveidot bērnu nabadzības novērošanas centrus, lai vāktu kvalitatīvus datus, kas ir sadalīti pa mērķgrupām un ir starptautiski salīdzināmi valstu līmenī, nolūkā apzināt rīcībpolitikas nepilnības un labāk aptvert daudzdimensionālās problēmas, kas saistītas ar bērnu nabadzību, sociālo atstumtību un intersekcionālo diskrimināciju; uzsver, ka ir jāuzlabo datu vākšana par bērniem, kas dzīvo iestādēs, un jānosaka noteiktā laikā izpildāmi mērķi saistībā ar bērnu izņemšanu no iestādēm un iekļaušanu ģimenes un kopienas vidē;

5. uzsver 2022. gada aprīlī izveidotās Parlamenta starppolitiskās darba grupas EGB jautājumos pausto aicinājumu Komisijai un valstu iestādēm uzraudzīt VRP īstenošanu un izstrādāt stabilu un visaptverošu ES līmeņa uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, kā arī novērtēšanas metodiku, un nodrošināt visu attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp reģionālo un vietējo pašvaldību, faktisku līdzdalību VRP sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā; aicina esošās platformas, piemēram, uzraudzības komitejas, kas valsts līmenī izveidotas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060[10], ar ko paredz kopīgus noteikumus, nodrošināt visu partneru, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizāciju, kas palīdz neaizsargātiem bērniem, jēgpilnu līdzdalību visā programmu īstenošanas un novērtēšanas laikā;

6. atkārtoti aicina Komisiju izveidot pārredzamu un publiski pieejamu ES līmeņa uzraudzības instrumentu; mudina Komisiju sadarboties ar Eurofound un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un, balstoties to pieredzē, izveidot šādu instrumentu, kas atvieglotu vēlamo rezultātu skaidru apzināšanu, lai palielinātu EGB pārredzamību, redzamību un pārskatatbildību, nodrošinot iespēju redzēt stāvokli katrā valstī un ES kopumā;

7. norāda, ka ir jāuzrauga katra VRP turpmākie budžeta un ekonomiskie aspekti, jo īpaši valsts un ES finansējuma apjoms un ietekme, tostarp tas, kā finansējums sasniedz labuma guvējus, kā arī organizāciju un potenciālo labuma guvēju iespējamās grūtības piekļūt šādam finansējumam; uzsver, ka jautājumam par EGB "pievienoto vērtību" ir jāpiešķir vislielākā nozīme, jo ar EGB pasākumiem paredzētajiem resursiem nevajadzētu vienkārši aizstāt jau esošos valsts vai Eiropas līmeņa pasākumus, bet gan tos papildināt; uzsver, ka VRP nevajadzētu iekļaut jau esošo programmu vai pasākumu pārdēvēšanu vai atkārtotu izmantošanu, jo tas radītu bažas par ES kohēzijas politikas vispārējo papildināmības principu; aicina Komisiju izmantot vidusposma pārskatu, kas jāiesniedz 2023. gada decembrī, lai atbalstītu VRP pārskatīšanu; aicina dalībvalstis racionalizēt savus VRP un radīt sinerģiju starp tiem un valsts rīcībpolitiku un stratēģijām, jo īpaši valsts ekonomikas atveseļošanas un noturības plānu, kas būtu jāizstrādā un jāsasniedz sinerģijā ar EGB īpašajiem resursiem, lai nodrošinātu, ka pasākumi ir savstarpēji saskanīgi un viens otru pastiprinoši;

8. uzsver politiskā atbalsta nozīmi un prasa dalībvalstis EGB īstenošanā izvirzīt vērienīgākus mērķus; mudina Padomi un dalībvalstis, kas ir Padomes prezidentvalstis, ES sociālās programmas centrā saglabāt ģimenes un bērnus, vienlaikus uzsverot to, ka ieguldīšanai jaunākajās paaudzēs ir ilgtermiņa labvēlīga ietekme;

Valsts rīcības plānu kvalitāte

9. atzīmē, ka PIA mazāk izmanto ģimenes ar zemiem ienākumiem un bērni, kas dzīvo nestabilos ģimenes apstākļos; aicina dalībvalstis pievērst lielāku uzmanību kvalitatīvākām un cenas ziņā pieejamākām bērnu aprūpes iestādēm, lai uzlabotu to kvalitāti un padarītu tās vieglāk pielāgojamas vecāku vajadzībām; aicina dalībvalstis atbalstīt PIA personāla profesionālo apmācību, tostarp palielinot darbinieku skaitu; aicina dalībvalstis nodrošināt, lai attiecībā uz PIA personālu tiktu īstenotas un ievērotas piecas PIA kvalitātes sistēmas dimensijas, kas ir iekļautas Padomes Ieteikumā par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām, jo tās ietekmē pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un iekļautību[11]; aicina Komisiju un dalībvalstis cieši sadarboties ar sociālajiem partneriem, lai nodrošinātu pienācīgus darba apstākļus darba ņēmējiem, kuri ir vajadzīgi, lai izveidotu vai uzlabotu pakalpojumus EGB mērķu sasniegšanai; aicina dalībvalstis nodrošināt iekļaujošu izglītību un izvairīties no segregācijas skolu klasēs, lai nodrošinātu bērniem vienlīdzīgu dzīves sākumu un pārtrauktu nabadzības apburto loku jau agrā bērnībā;

10. aicina dalībvalstis un Komisiju piešķirt papildu resursus, lai atbalstītu bērnus ar invaliditāti, attīstības traucējumiem un/vai īpašām vajadzībām; norāda, ka ar šiem resursiem būtu jāpapildina PIA, kā arī jāracionalizē vajadzības attiecībā uz pamatpakalpojumiem, risku agrīnu atklāšanu un piekļuvi iejaukšanās pakalpojumiem pirmsskolas vecumā; uzsver, ka priekšlaicīga mācību pārtraukšana ir cieši saistīta ar bērniem no nelabvēlīgas un trūcīgas vides; aicina skaidri identificēt riska faktorus, pamatojoties uz to agrīnu atklāšanu, kas palīdzētu tos identificēt, un aicina izstrādāt pielāgotus plānus bērna izglītībai, tostarp neformālajai izglītībai un ārpusskolas mākslas un sporta nodarbībām; iesaka skolotājiem, pedagogiem un citām atbildīgajām personām sadarboties ar iestādēm, kas saistītas ar izglītības iestādēm, piemēram, aprūpes organizācijām, lai izstrādātu integrētus pakalpojumus, kas varētu sniegt paralēlu atbalstu ģimenēm un bērniem, kurus ietekmē ārpusskolas apstākļi; aicina dalībvalstis pielāgot pirmsskolas izglītības, aprūpes un iestāžu iespējas un izglītojošos materiālus bērnu ar invaliditāti vajadzībām, izmantojot iekļaujošas metodes;

11. aicina dalībvalstis pastiprināti censties nodrošināt, lai visi neaizsargātie bērni saņemtu vismaz vienu bezmaksas, veselīgu un siltu maltīti dienā, un mudina dalībvalstis nodrošināt piemērotu alternatīvu, ja bērns neapmeklē skolu, un izpētīt esošo paraugpraksi šajā jomā; aicina dalībvalstis nodrošināt piekļuvi skolu ēdnīcām un apstiprina, ka principā nevienam neaizsargātam bērnam ES nekad nedrīkst liegt maltīti skolā; norāda, ka to AROPE bērnu īpatsvars, kuri nevar atļauties uzturvielām bagātu maltīti katru otro dienu, samazinājās no 25,82 % 2008. gadā līdz 16,04 % 2021. gadā un ka daudzās valstīs pēdējos krīzes gados ir reģistrēta pakalpojumu sniegšanas samazināšanās;

12. uzsver, ka 2022. gadā 5 % ES mājsaimniecību ar bērniem, kurām ir zemi ienākumi, bija neapmierinātas medicīniskās vajadzības un ka VRP ir apzinātas vairākas neapmierinātas vajadzības veselības aprūpes nozarē; aicina dalībvalstis izveidot, stiprināt un pielāgot savas veselības aprūpes sistēmas, lai novērstu visu veidu diskrimināciju un nodrošinātu, ka visiem neaizsargātajiem bērniem ir vienlīdzīga piekļuve agrīnās iejaukšanās pakalpojumiem un kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp zobārstniecības, oftalmologa un psihologa pakalpojumiem; aicina dalībvalstis savos VRP iekļaut piekļuvi mātes, jaundzimušā un bērna veselības aprūpei;

13. uzsver, ka slikts mājoklis joprojām ir viens no bērnu nabadzības cēloņiem un sekām, ņemot vērā, ka tas ir saistīts ar enerģētisko nabadzību un nestabiliem dzīves apstākļiem; uzsver, ka 2022. gadā 21,6 % bērnu ES bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam[12], tostarp pārmērīgu ar mājokli saistītu izmaksu dēļ; pauž bažas par to, ka ūdensapgādes, sanitārijas un higiēnas pamatpakalpojumi joprojām nav pieejami pārāk daudziem bērniem, jo īpaši visneaizsargātākajiem un atstumtajiem bērniem; aicina dalībvalstis nodrošināt to pieejamību gan mājās, gan skolā; atkārtoti aicina Komisiju un dalībvalstis padarīt mājokļus par vienu no Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāna stūrakmeņiem; aicina Komisiju steidzami izstrādāt integrētu ES līmeņa stratēģiju, tostarp publiskus risinājumus, sociālajiem, nenodalītiem un cenas ziņā pieejamiem mājokļiem, un izveidot veicinošu satvaru valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, lai visiem nodrošinātu drošus, veselībai nekaitīgus, pieejamus un kvalitatīvus mājokļus par pieņemamu cenu; tādēļ aicina dalībvalstis izstrādāt, novērtēt un pārskatīt savu sociālo mājokļu rīcībpolitiku un mājokļu pabalstu sistēmas, lai labāk apmierinātu neaizsargāto ģimeņu un bērnu, tostarp bērnu ar invaliditāti, vajadzības, vienlaikus piešķirot tiem prioritāti sociālo mājokļu nodrošināšanā un enerģētikas politikas plānošanā;

14. mudina dalībvalstis samazināt praktiskos un administratīvos šķēršļus, kas traucē piekļūt pamatpakalpojumiem, saglabājot procedūru vienkāršību un pieejamību gan tiešsaistē, gan bezsaistē un ticot uz goda vārda, ja nav iespējams iegūt nepieciešamos dokumentus;

15. aicina dalībvalstis veicināt informēšanas pasākumus un proaktīvi palielināt informētību par EGB un pamatpakalpojumiem, no kuriem bērni un ģimenes var gūt labumu; aicina vietējās un reģionālās pašvaldības atbalstīt vienas pieturas aģentūru izveidi jau pastāvošajās struktūrās, lai nodrošinātu bērniem un ģimenēm paredzētu piekļuvi informācijai par agrīnu atklāšanu un iejaukšanos pirmsskolas vecumposmā, kā arī mērķtiecīgu atbalstu sociālā nodrošinājuma un palīdzības pieejamībai un norādījumus par piekļuvi īpašiem vietējiem sociālās iekļaušanas pasākumiem;

16. aicina dalībvalstis ieviest papildu pasākumus, lai nodrošinātu, ka sabiedriskais transports ir pieejams visiem bērniem, kam tas nepieciešams, tostarp bērniem ar invaliditāti, bērniem, kas dzīvo lauku apvidos, un bērniem no migrantu ģimenēm;

17. uzsver, cik būtiski ir integrēt kvalitatīvus pakalpojumus neaizsargātiem bērniem — bezmaksas bērnu aprūpi, veselības aprūpi, izglītību un atbilstošu mājokli —, īstenojot koordinētu pieeju bērnu nabadzības samazināšanai; norāda, ka integrētiem un visaptverošiem pakalpojumiem vajadzētu būt iekļaujošiem un pieejamiem visiem bērniem no pirmsskolas vecuma un būtu jāizmanto lietu pārvaldības pieeja, lai nodrošinātu pielāgotu iejaukšanos; uzsver, ka tas ir būtiski, lai apmierinātu visu bērnu un viņu ģimeņu individuālās vajadzības, tā palīdzot izkļūt no nabadzības un veicinot viņu iekļaušanos sabiedrībā, tostarp ņemot vērā viņu vecāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, dalību darba tirgū un atbalstu bērnu audzināšanai;

18. uzsver, ka dalībvalstīm ir jāiegulda līdzekļi sociālās aizsardzības sistēmās un rīcībpolitikā, piemēram, adekvātās minimālā ienākuma shēmās un minimālajās algās, lai šādi uzturētu visneaizsargātākās mājsaimniecības ES; aicina visas dalībvalstis ātri pieņemt un īstenot Padomes 2023. gada 30. janvāra Ieteikumu par adekvātu minimālo ienākumu, kas nodrošina aktīvu iekļaušanu[13], un Direktīvu (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām[14], lai apkarotu nabadzību un sociālo atstumtību ES; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi, lai ienākumu atbalsts un minimālais ienākums neveicinātu sociālo atkarību, un ka tie drīzāk jāapvieno ar stimuliem un atbalsta instrumentiem, kas veicina aktīvus darba tirgus pasākumus, lai (re)integrētu tos, kas var strādāt, un pārtrauktu nabadzības apburto loku un personu un viņu ģimeņu atkarību no valsts atbalsta; pauž bažas par neseno Itālijas valdības lēmumu krasi ierobežot valsts minimālā ienākuma shēmu, ar kuru tika atbalstīti aptuveni 3,6 miljoni cilvēku, jo īpaši par šā lēmuma ietekmi uz bērniem, kas ir pretrunā ES vispārējam mērķim apkarot nabadzību un sociālo atstumtību;

19. atkārtoti prasa izstrādāt visaptverošu un integrētu nabadzības apkarošanas stratēģiju ar noteiktu nabadzības samazināšanas mērķi, tostarp attiecībā uz bērnu nabadzību; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt bērnu tiesību uz atbilstīgu mājokli īstenošanu, arī sniedzot saistīto atbalstu vecākiem, kas saskaras ar grūtībām paturēt mājokli vai piekļūt mājoklim, lai viņi varētu palikt kopā ar saviem bērniem, īpašu uzmanību pievēršot gados jauniem pilngadīgajiem, kuri pamet bērnu labklājības iestādes; aicina dalībvalstis pieņemt īpašu mājokļu politiku attiecībā uz bērniem, pamatojoties uz datiem par bērnu bezpajumtniecību un atstumtību mājokļa jomā; uzsver nepieciešamību atvieglot piekļuvi sociālajiem mājokļiem, valsts un vietējā līmenī racionalizējot un vienkāršojot procedūras, ievērojami palielinot publiskos izdevumus par mājokļiem, kas joprojām ir ļoti sadrumstaloti visā ES, un stiprinot finansiālās iemaksas un subsīdijas neaizsargātām ģimenēm, lai padarītu to īres maksu cenas ziņā pieejamāku; aicina dalībvalstis pieņemt pasākumus, lai aizsargātu neaizsargātas mājsaimniecības ar bērniem no izlikšanas no mājokļa un stiprinātu sociālo dienestu klātbūtni teritorijās, kurās pastāv lielāks sociālās atstumtības risks, un atstumtu kopienu vidū;

20. uzsver, ka EGB, tāpat kā Garantijai jauniešiem, ir potenciāls kļūt par dzinējspēku labvēlīgām strukturālām pārmaiņām dalībvalstu spējā plānot un sniegt pamatpakalpojumus; aicina dalībvalstis nodrošināt saskaņotību un sinerģiju starp EGB kā nabadzības apkarošanas stratēģiju un pastiprināto Garantiju jauniešiem kā aktīvu darba tirgus politiku, lai aptvertu visu posmu no dzimšanas līdz pilngadības sasniegšanai, jo īpaši attiecībā uz darba tirgus integrācijas pasākumu nozīmi un mērķgrupu, pieejamo pakalpojumu un prasmju vajadzību noteikšanu; uzsver, ka turpmākajos gados būtu jāapkopo un jāanalizē dati, lai novērtētu, kā EGB un pastiprinātā Garantija jauniešiem ir darbojušās kopā un vai abās programmās ir nepieciešami uzlabojumi; aicina dalībvalstis mobilizēt partnerības starp dažādu līmeņu institucionālajiem dalībniekiem, kā arī ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem;

21. aicina dalībvalstis izmantot EGB potenciālu, lai nodrošinātu ģimenē un kopienā balstītu vidi visiem bērniem ES, īstenojot bērnu aprūpes un aizsardzības sistēmu reformu un stiprinot valstu sociālās aizsardzības sistēmas;

Eiropas Garantijas bērniem finansēšana

22. atkārtoti prasa steidzami palielināt EGB finansējumu, laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam paredzot īpašu budžetu 20 miljardu EUR apmērā, kas ir jāiekļauj pārskatītajā DFS un pastiprinātajā ESF+; pauž dziļu nožēlu par to, ka Komisijas priekšlikums par daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatīšanu neatspoguļo Parlamenta ilgstošo prasību steidzami palielināt finansējumu EGB; uzsver, ka bērnu nabadzība ir Eiropas problēma, kas skar visas ES dalībvalstis; aicina visas dalībvalstis, ne tikai tās, kuru AROPE rādītājs pārsniedz ES vidējo rādītāju, palielināt savus finansiālos centienus, pārsniedzot ESF+ norādīto 5 % tematisko koncentrāciju, un vērienīgāk ieguldīt bērnos, jo tas ir vērtīgs sociālais ieguldījums, apsverot iespēju pārplānot savas ESF+ darbības programmas un atvēlot tām atbilstošus resursus; uzsver, ka nākamajā ESF+ pārskatīšanā ir jāievieš visām dalībvalstīm saistoša tematiskā koncentrācija; aicina Komisiju, īstenojot Eiropas pusgadu, iekļaut novērtējumu par dalībvalstu saistībām un strukturālajām reformām galvenajās jomās, uz kurām attiecas EGB, un iekļaut skaidru saikni ar resursiem, kas no ESF+ un citiem finanšu instrumentiem atvēlēti šo mērķu sasniegšanai;

23. aicina Komisiju novērtēt bērniem paredzēto izdevumu kvalitāti un jo īpaši izvērtēt, cik efektīvi un konsekventi tiek izmantoti 8,9 miljardi EUR, kas no ESF+ ir atvēlēti EGB; aicina Komisiju, veicot EGB vidusposma pārskatīšanu, ierosināt iespējas dažādu finansējuma avotu, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, InvestEU, NextGenerationEU, ANM, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un REACT-EU, kā arī programmas "ES veselība" un Erasmus+, sinerģijai un apvienošanai; mudina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā pieaugošās dzīves dārdzības ietekmi uz EGB īstenošanu, lai nodrošinātu, ka inflācija nemazina šīs programmas spēju sasniegt mērķi — izskaust bērnu nabadzību; uzsver nepieciešamību cieši uzraudzīt ieguldījumu un reformu īstenošanu saskaņā ar nākamās paaudzes pīlāra rīcībpolitiku, kas ietverta dalībvalstu pieņemtajos valsts atveseļošanas un noturības plānos, lai rūpīgi novērtētu to pasākumu atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu, kuru mērķis ir uzlabot PIA pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un iekļautību; uzsver, ka kopumā ANM ziņošanas pienākumu rezultātā ir pieejami detalizētāki un izmērāmāki mērķi un dati saistībā ar izdevumiem šajā rīcībpolitikas jomā; tomēr pauž nožēlu par to, ka dažos gadījumos dalībvalstu iestādes nav sniegušas pietiekami skaidrus skaitļus par plānotajiem mērķiem un faktiski īstenotajiem pasākumiem, piemēram, par jaunu vietu skaitu pirmsskolas izglītības iestādēs un par pirmsskolas izglītības pakalpojumu seguma palielināšanu; norāda uz nepieciešamību finansiāli un strukturāli garantēt PIA pakalpojumu paplašināto spēju un seguma uzturēšanu arī pēc tam, kad būs izsmelti valstu atveseļošanas un noturības plānos paredzētie ārkārtas ieguldījumi; uzsver, ka valstu atveseļošanas un noturības plāni šajā jomā ir jāsaskaņo ar EGB mērķiem un resursiem, kas jau ir piešķirti no ESF+ un citiem Eiropas struktūrfondiem, lai veicinātu sinerģiju, izvairītos no finansējuma pārklāšanās un nodrošinātu ierosināto pasākumu ilgtermiņa ilgtspēju;

24. aicina dalībvalstis nodrošināt pieejamo ES un valstu līdzekļu optimālu izmantošanu un aicina tās izpētīt inovatīvas finansēšanas shēmas, tostarp publiskā un privātā sektora partnerības; mudina dalībvalstis sadarboties ar Eiropas Investīciju banku un ieguldīt bērniem un ģimenēm paredzētā sociālajā infrastruktūrā; aicina dalībvalstis nodrošināt papildu valsts līdzekļus, lai papildinātu EGB VRP noteiktās darbības;

25. aicina Komisiju turpināt darbu ar dalībvalstīm, ar tehniskā atbalsta instrumenta starpniecību nodrošinot pielāgotas tehniskās zināšanas, lai palielinātu tehniskās iespējas īstenot EGB un reformas, kas saistītas ar rīcībpolitiku bērnu jautājumos, un izstrādāt reformas, ar kurām tiek veicināta to pakalpojumu iekļaušana un kvalitāte, kuri paredzēti bērniem, kas atrodas neaizsargātās situācijās; norāda, ka atbalsts jākoncentrē uz valstu programmu un vairāklīmeņu dotāciju shēmu izstrādi, lai sasniegtu noteiktas bērnu mērķgrupas, izveidotu Eiropas standartiem atbilstošas valstu uzraudzības sistēmas un izstrādātu pamatnostādnes, kas palīdzēs uzlabot valsts rādītāju, uzraudzības un novērtēšanas kvalitāti;

26. aicina Komisiju novērst administratīvos šķēršļus, lai nodrošinātu tiešu, atbilstīgu un viegli pieejamu finansējumu reģionālā un vietējā līmenī, tā palielinot ieguldījumus sociālajā infrastruktūrā un palielinot reģionālo un vietējo dienestu spēju izmēģināt jaunus modeļus un inovatīvus risinājumus bērnu nabadzības mazināšanai; uzsver nepieciešamību sniegt vietējām un reģionālajām pašvaldībām un komūnām pienācīgu atbalstu, lai īstenotu plānos iekļautos pasākumus, jo īpaši lielākajā daļā lauku apvidu; aicina Komisiju nodrošināt, ka uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un finansējuma iespējas sasniedz visas ieinteresētās personas, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas cīnās pret bērnu nabadzību; atzinīgi vērtē elastīgas palīdzības teritorijām (FAST–CARE) modeli, kas nodrošina finansējumu reģionālajām un vietējām pašvaldībām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

27. aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt ieguldīt ģimenē un kopienā balstītā aprūpē, lai nodrošinātu efektīvu pāreju no institucionālās aprūpes;

Ieinteresēto personu iesaistīšana visos līmeņos

28. aicina dalībvalstis VRP pārskatīšanā un īstenošanā iesaistīt visas attiecīgās ieinteresētās personas visos līmeņos, lai veidotu stabilas partnerības, kas var stiprināt un paplašināt atbildību un saistības; uzsver, cik svarīgi ir iesaistīt pilsonisko sabiedrību, PIA personālu un pakalpojumu sniedzējus un neaizsargātās grupas, kā arī veicināt bērnu, viņu ģimeņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, kas pārstāv bērnus un viņu aprūpētājus, jēgpilnu, iekļaujošu un drošu līdzdalību uzraudzības un novērtēšanas sistēmas izstrādē un īstenošanā; šajā sakarā uzsver Eiropas platformas bezpajumtniecības apkarošanai nozīmīgo lomu pieredzes un politikas ieteikumu sniegšanā attiecībā uz bezpajumtniecības apkarošanu;

29. prasa dalībvalstīm atbalstīt vietējās partnerības bērnu jautājumos starp pašvaldību vadītiem dienestiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, vietējām kopienām, vecākiem un bērniem, skolām, labdarības organizācijām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un privātā sektora dalībniekiem, lai maksimāli palielinātu resursus un to efektīvu izmantošanu EGB īstenošanai; konstatē, ka vietējām partnerībām būtu jānodrošina līdzdalības pieeja vietējās EGB izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā un būtu jāgarantē kopīga atbildība par to; ierosina izveidot tehniskās palīdzības instrumentu vietējām un reģionālajām pašvaldībām un kopienām, lai palielinātu to spēju plānot un sniegt ar EGB saistītus pakalpojumus un maksimāli palielinātu ES līdzekļu potenciālu šajā jomā;

Eiropas Garantijas bērniem finansēšana

30. aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt stabilu pārvaldības sistēmu ES un valstu līmenī ar skaidru politisko atbildību un vadību, nodrošinot veiksmīgu un integrētu mijiedarbību starp EGB, valstu sistēmām un stratēģijām un ES sociālo un taisnīguma programmu, tostarp Eiropas pusgadu; uzsver, ka ir vajadzīga daudzlīmeņu pārvaldība ar kopīgu atbildību un koordinētām stratēģijām starp vietējo, reģionālo, valsts un ES līmeni, tostarp attiecīgo esošo stratēģiju pārskatīšana, lai novērstu un mazinātu bērnu nabadzību;

31. uzsver, ka valstu koordinatoriem ir nepieciešams atbilstošs sviras efekts, finanšu resursi, cilvēkresursi un plašas pilnvaras, lai efektīvi un lietderīgi koordinētu VRP īstenošanu; uzsver, ka dalībvalstu izvēlētajiem valsts koordinatoriem ir ļoti atšķirīgi profili; uzsver, ka šāda neviendabība nedrīkst izraisīt nevienmērīgu EGB īstenošanu; uzsver valstu koordinatoru nozīmīgo lomu EGB pārvaldībā, jo īpaši to funkcijas un atbildību, kas saistīta ar stratēģiju koordinēšanu vietējā, reģionālā, valsts un ES līmenī; aicina koordinatorus ik pēc diviem gadiem pienācīgi ziņot par paveikto visos EGB aspektos un regulāri apmainīties ar paraugpraksi ar kolēģiem citās valstīs; aicina Komisiju nodrošināt pastiprinātu koordināciju starp iestādēm;

 32. atkārtoti uzsver 2021. gada 29. aprīļa rezolūcijā par Eiropas Garantiju bērniem iekļauto aicinājumu izskatīt iespēju izveidot Eiropas iestādi bērnu jautājumos; mudina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu par Eiropas iestādes bērnu jautājumos izveidi, piešķirot tai pilnvaras izveidot pastāvīgu uzraudzības, atbalsta un sadarbības sistēmu starp Komisiju, dalībvalstīm, valstu koordinatoriem un attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp bērnu tiesībsargiem vai citām valsts iestādēm, kas nodarbojas ar bērnu tiesību aizsardzību, ES aģentūrām, iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām; atzīmē, ka cita starpā šajā ietekmes novērtējumā būtu jāizpēta, kā šī struktūra:

 

– uzraudzītu EGB VRP izstrādi un attiecīgās tendences ES līmenī;

– sadarbotos ar Eurostat un Eiropas Statistikas sistēmu, tostarp valstu statistikas birojiem, lai saskaņoti izstrādātu un vāktu kvantitatīvus un kvalitatīvus datus visās jomās, kas saistīti ar EGB un citos attiecīgos politikas pasākumos iekļauto mērķu īstenošanu;

– veicinātu prakses apmaiņu starp dalībvalstīm un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp iesaistīšanos kopīgās iniciatīvās, kas veicina dalībvalstu partnerības ar citām attiecīgajām ieinteresētajām personām;

– palīdzētu dalībvalstīm veikt turpmākus pasākumus saistībā ar attiecīgajiem konkrētajām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kas izstrādāti saskaņā ar Eiropas pusgadu;

– apsvērtu atjauninājumus attiecībā uz pamatnostādnēm, kas ir noteiktas Padomes Ieteikumā par Eiropas Garantiju bērniem, lai nodrošinātu tā pilnīgu un efektīvu īstenošanu;

– cieši sadarbotos ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, zinātniskajiem ekspertiem un praktiķiem un regulāri apspriestos ar bērnu forumiem;

– sekmētu informētības palielināšanas kampaņas un citas līdzīgas kampaņas;

– atbalstītu EGB paplašināšanu, attiecinot to arī uz pievienošanās sarunvalstīm, un mudināt tās to īstenot;

– palielinātu informētību par tehniskā atbalsta instrumentu, kā arī ESF+ un citu ES fondu apvienošanu, lai īstenotu EGB;

°

° °

33. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

Pēdējā atjaunošana: 2023. gada 20. novembris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika