REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Kopenhāgenas kritēriju 30. gadskārtu: turpmāka impulsa sniegšana ES paplašināšanās politikai
8.12.2023 - (2023/2987(RSP))
iesniegta saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Dacian Cioloş, Dacian Cioloş, Petras Auštrevičius, Nicola Beer, Bernard Guetta, Vlad Gheorghe, Nathalie Loiseau, Karen Melchior, Javier Nart, Dragoş Pîslaru, María Soraya Rodríguez Ramos, Ramona Strugariu, Dragoş Tudorache, Hilde Vautmans
grupas “Renew” vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0500/2023
B9‑0500/2023
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Kopenhāgenas kritēriju 30. gadskārtu: turpmāka impulsa sniegšana ES paplašināšanās politikai
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par ES paplašināšanos, Rietumbalkānu valstīm un Austrumeiropu,
– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 2. pantu, 4. panta 3. punktu, 7. un 49. pantu, kā arī Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā pantus, kas attiecas uz demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību ievērošanu, aizsardzību un veicināšanu Savienībā,
– ņemot vērā Eiropas Pamattiesību hartu un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru,
– ņemot vērā Eiropadomes prezidentūras secinājumus, kas tika pieņemti 1993. gada 21. un 22. jūnijā Kopenhāgenā un ir pazīstami arī kā Kopenhāgenas kritēriji,
– ņemot vērā secinājumus, kas 1997. gada 29. un 30. aprīlī pieņemti Vispārējo lietu Padomes sanāksmē par nosacījumu piemērošanu, lai izstrādātu saskaņotu ES stratēģiju attiecībām ar Rietumbalkānu reģiona valstīm,
– ņemot vērā deklarāciju par Rietumbalkānu valstu izredzēm pievienoties Eiropas Savienībai, ko pieņēma 2003. gada 21. jūnijā ES un Rietumbalkānu samitā Salonikos,
– ņemot vērā 2022. gada 23. novembra ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos attiecībā uz jauno ES paplašināšanās stratēģiju[1],
– ņemot vērā 2023. gada 22. novembra rezolūciju par Eiropas Parlamenta priekšlikumiem attiecībā uz Līgumu grozīšanu[2],
– ņemot vērā Eiropadomes 2022. gada 23. un 24. jūnija un 2023. gada 29. un 30. jūnija secinājumus,
– ņemot vērā ES 2016. gada globālo stratēģiju, kurā noteikts, ka uzticama paplašināšanās politika ir stratēģisks ieguldījums Eiropas drošībā un labklājībā un ka tā jau ir ievērojami veicinājusi mieru agrāk kara plosītās teritorijās,
– ņemot vērā Eiropas Savienības pamatprincipus, tostarp apņemšanos ievērot demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības,
– ņemot vērā to, ka Ukraina 2022. gada 28. februārī iesniedza pieteikumu dalībai ES, un to, ka Eiropadome 2022. gada 23. jūnijā tai piešķīra kandidātvalsts statusu,
– ņemot vērā Komisijas 2023. gada 8. novembra paziņojumu “2023. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku” (COM(2023)0690),
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā paplašināšanās politika ir viena no Savienības veiksmīgākajām politikas jomām un ir stratēģisks un uz nākotni vērsts ģeopolitisks ieguldījums Eiropas kontinenta miera, drošības, stabilitātes un labklājības nodrošināšanā;
B. tā kā pirms vairāk nekā 30 gadiem, 1993. gada 21. un 22. jūnijā, toreizējo divpadsmit ES valstu un valdību vadītāji tikās Kopenhāgenā un pieņēma kritēriju kopumu dalībai ES, tostarp attiecībā uz demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesībām, tirgus ekonomiku un spēju efektīvi īstenot ES acquis;
C. tā kā Savienība ir dibināta, pamatojoties uz tādām vērtībām kā demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana, kas ir daļa no Kopenhāgenas kritērijiem un ko visām dalībvalstīm ir pienākums vienmēr ievērot; tā kā ES tiesiskuma mehānisms tika izstrādāts, lai nodrošinātu efektīvu un saskaņotu tiesiskuma aizsardzību visās dalībvalstīs;
D. tā kā paplašināšanās ir abpusēji izdevīga procedūra, kas ir efektīvi veicinājusi visaptverošas reformas un sekmējusi demokrātisku pārveidi kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs; tā kā iepriekšējās paplašināšanās kārtas ir sekmīgi nostiprinājušas vienoto tirgu, sekmējušas ekonomikas izaugsmi un palielinājušas ES globālo ietekmi;
E. tā kā ES ir jāmācās un jāgūst būtiska pieredze no iepriekšējām paplašināšanās kārtām, kas uzsver nepieciešamību pēc stingrākiem nosacījumiem, reformu pilnīgas īstenošanas, efektīviem uzraudzības mehānismiem un kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu pilnīgas pieskaņošanās ES ārpolitikas un drošības politikas mērķiem un rīcībai;
F. tā kā ES paplašināšana un padziļināšana ir paralēli procesi un ir būtiski, lai tie noritētu saskaņoti; tā kā ES pārvaldības struktūru reforma, tostarp lēmumu pieņemšanas procedūru racionalizēšana, jau ir nepieciešama pašreizējā ES sastāvā priekšnoteikums efektīvai paplašinātas Eiropas Savienības pienācīgai un efektīvai darbībai; tā kā reformēta un labāk funkcionējoša ES ir gan pašreizējo, gan turpmāko dalībvalstu interesēs;
G. tā kā Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir būtiski mainījis ģeopolitisko vidi un piešķīris jaunu ģeostratēģisko nozīmi Eiropas Savienības paplašināšanās procesam, vēl vairāk pastiprinot ES paplašināšanās politikas kā stratēģiska instrumenta nozīmi un steidzamas īstenošanas nepieciešamību, lai aizsargātu un veicinātu mieru, drošību, stabilitāti, sadarbību un demokrātiskās vērtības Eiropas kontinentā;
H. tā kā paplašināšanās politikas ticamība un efektivitāte ir atkarīga no kandidātvalstu efektīvās politiskās gribas un apņemšanās, kā arī no ES spējas nodrošināt taisnīgu, stingru un pārredzamu pievienošanās procesu, vienlaikus atzīstot katras kandidātvalsts unikālos apstākļus un individuālo progresu; tā kā šajā procesā liela uzmanība būtu jāpievērš pamatjautājumiem — tiesiskumam, demokrātijas standartiem, pamattiesībām un brīvībām un ekonomikas reformām —, kā arī ārpolitikas un drošības ievirzes saskaņošanai ar kandidātvalstu pakāpenisku iesaistīšanu dažādās ES nozarēs, lai saglabātu reformu impulsu un ļautu iedzīvotājiem ātri saskatīt paplašināšanās sniegtās priekšrocības; tā kā, trūkstot progresam, šādai pakāpeniskai iesaistīšanai nozarēs vajadzētu būt atceļamai, lai stiprinātu procesa uzticamību;
I. tā kā pievienošanās sarunās būtu jāņem vērā pašreizējās pārdomas par ES politikas nākotni, lai kandidātvalstu īstenotās reformas būtu konsekventas un palīdzētu tām pienācīgi sagatavoties ES politikas ilgtermiņa perspektīvai;
J. tā kā efektīva un pastāvīga saziņa un saiknes veidošana ar iedzīvotājiem gan ES dalībvalstīs, gan kandidātvalstīs ir būtiska, lai saglabātu sabiedrības atbalstu paplašināšanās procesam;
K. tā kā, integrējot kandidātvalstis Eiropas politikas satvarā, tiktu uzlabota ES spēja risināt tādas problēmas kā klimata pārmaiņas, kiberdrošības riski un sabiedrības veselības apdraudējumi,
1. pauž stingru atbalstu paplašināšanās politikai kā galvenajam instrumentam miera, drošības, stabilitātes, sadarbības un kopīgu vērtību veicināšanai Eiropā un Kopenhāgenas kritērijiem, kas ir galvenais kritēriju kopums dalībai ES;
2. atkārtoti apliecina apņemšanos atbalstīt kandidātvalstu turpmāko dalību ES; uzskata, ka ES paplašināšanās būtu ģeostratēģisks ieguldījums vienotā un spēcīgā Eiropā;
3. atzinīgi vērtē Komisijas 2023. gada paplašināšanās paketi un Komisijas pozitīvo ieteikumu sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu un Moldovas Republiku; aicina Eiropadomi 2023. gada decembra sanāksmē sekot šim piemēram un lemt par pievienošanās sarunu sākšanu ar abām valstīm; atzinīgi vērtē kandidātvalstu iestāžu centienus virzīt uz priekšu reformu programmu un mudina tās divkāršot centienus, lai panāktu virzību uz dalību ES saskaņā ar Komisijas ieteikumiem;
4. aicina ES un tās dalībvalstis palielināt ES spēju rīkoties, reformējot lēmumu pieņemšanu, tostarp ieviešot kvalificēta vairākuma balsošanu un nodrošinot paplašinātas Savienības kā vienota kopuma efektīvu darbību līdztekus pievienošanās sarunām ar kandidātvalstīm, lai ES būtu gatava uzņemt jaunas dalībvalstis saprātīgā termiņā; aicina veidot visaptverošu un iekļaujošu dialogu starp ES dalībvalstīm, lai saskaņotu atšķirības starp valstīm, kas atbalsta paplašināšanos, un valstīm, kas pret paplašināšanos izturas atturīgi, veicinot vienprātību, ar kuru tiek atzīta gan paplašināšanās, gan līgumu reformas nepieciešamība;
5. uzsver, ka iestājai ES vienmēr ir jābūt uz nopelniem balstītai procedūrai, saskaņā ar kuru katru pieteikuma iesniedzēju novērtē pēc tā panākumiem Kopenhāgenas kritēriju izpildē, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pilnīgu ievērošanu; uzsver, ka absolūta prioritāte visās kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs ir tiesiskuma stiprināšana, kas joprojām ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem attiecībā uz dalību ES, lai nodrošinātu, ka ES paplašināšanās drīzāk stiprina, nevis vājina ES un tās vienoto tirgu;
6. aicina Komisiju nodrošināt pievienošanās procesa pastāvīgu efektivitāti, taisnīgumu un pārredzamību, tostarp novērtējot kandidātu progresu Kopenhāgenas kritēriju izpildē;
7. atkārtoti aicina Komisiju oficiāli novērtēt pievienošanās sarunvalstis, balstoties uz ES tiesiskuma mehānismu, lai gūtu objektīvu un skaidru priekšstatu par reālo situāciju nolūkā novērst pastāvīgu progresa trūkumu, būtiskus trūkumus un regresu; vienlaikus atkārtoti aicina Komisiju izveidot tiešu saikni starp gada ziņojumiem par tiesiskumu, tostarp citiem avotiem, un tiesiskuma nosacījumu mehānismu;
8. pauž stingru pārliecību, ka kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm ir būtiski nepieciešams pieskaņoties ES ārpolitikas un drošības politikas mērķiem un rīcībai; aicina ES un tās dalībvalstis paātrināt to valstu integrāciju, kuras izrāda stratēģisku ievirzi un nelokāmu apņemšanos īstenot ar ES saistītas reformas, demokrātisko konsolidāciju, pamatvērtības un ārpolitiku un drošības politiku;
9. aicina ES un tās dalībvalstis aktīvi iesaistīties konfliktu risināšanā un labu kaimiņattiecību veicināšanā Rietumbalkānos un Austrumu partnerības reģionā un arī turpmāk aktīvi iesaistīties neatrisināto divpusējo jautājumu risināšanā un reģionālās sadarbības veicināšanā starp kandidātvalstīm;
10. vēlreiz aicina nodrošināt inovatīvu, komplementāru un elastīgu mijiedarbību starp tādu pašreizējo nolīgumu kā asociācijas nolīgumi īstenošanu un pievienošanās sarunu procesu, dodot kandidātvalstīm iespēju pakāpeniski integrēties ES vienotajā tirgū uz prioritārās rīcības plāna un attiecīgo nozaru programmu pamata un nodrošinot piekļuvi attiecīgajiem ES fondiem, lai kandidātvalstu iedzīvotāji varētu gūt labumu jau pievienošanās procesā, nevis tikai pēc tā pabeigšanas; uzskata, ka šī pakāpeniskā pievienošanās ES fondiem un programmām ir jāpakļauj nosacījumam, ka to var atcelt, ja kandidātvalsts nepilda savas saistības;
11. aicina Komisiju pielāgot pievienošanās sarunas, lai ņemtu vērā pašreizējās pārdomas un ES politikas ilgtermiņa reformu perspektīvas;
12. mudina Komisiju izpētīt inovatīvus mehānismus sadarbībai ar kandidātvalstīm, tostarp kopīgas investīciju iniciatīvas, sadarbību pētniecības jomā un apmaiņu izglītības jomā, lai risinātu kopīgas problēmas;
13. aicina ES un tās dalībvalstis ievērojami palielināt sabiedrības iesaisti un uzlabot stratēģiskās komunikācijas centienus, lai informētu iedzīvotājus gan ES dalībvalstīs, gan kandidātvalstīs par paplašināšanās politikas priekšrocībām un problēmām un iesaistītu viņus šajos jautājumos; aicina pievienošanās sarunvalstu iestādes sniegt pilnīgu ieguldījumu šajos centienos;
14. aicina ES un tās dalībvalstis turpināt atbalstīt mediju lietotprasmi un mediju, kā arī pilsoniskās sabiedrības neatkarību kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs un atbalstīt tās cīņā pret manipulācijām ar informāciju un ārvalstu ļaunprātīgu iejaukšanos, lai stiprinātu demokrātiskās iestādes un vērtības;
15. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī pievienošanās sarunvalstu valdībām un parlamentiem.
- [1] OV C 167, 11.5.2023., 105. lpp.
- [2] Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0427.