REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Kopenhāgenas kritēriju 30. gadskārtu: turpmāka impulsa sniegšana ES paplašināšanās politikai
8.12.2023 - (2023/2987(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Pedro Marques, Tonino Picula
S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0500/2023
B9‑0502/2023
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Kopenhāgenas kritēriju 30. gadskārtu: turpmāka impulsa sniegšana ES paplašināšanās politikai
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropadomes 1993. gada 21. un 21. jūnija secinājumus (Kopenhāgenas kritēriji),
– ņemot vērā Ukrainas, Moldovas Republikas, Bosnijas un Hercegovinas un Gruzijas pieteikumus uz dalību ES un to, ka Eiropadome 2022. gada jūnijā piešķīra kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai, bet 2022. gada decembrī — Bosnijai un Hercegovinai,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par ES paplašināšanos, Rietumbalkānu valstīm, Turciju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu,
– ņemot vērā Komisijas 2023. gada 8. novembrī pieņemto ES paplašināšanās paketi,
– ņemot vērā 2022. gada 23. novembra ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos attiecībā uz jauno ES paplašināšanās stratēģiju[1],
– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
– ņemot vērā Vispārējo lietu padomes 1997. gada 29. un 30. aprīļa secinājumus par nosacījumu piemērošanu nolūkā izstrādāt saskaņotu ES stratēģiju attiecībām ar Rietumbalkānu reģiona valstīm,
– ņemot vērā deklarāciju par Rietumbalkānu valstu izredzēm pievienoties ES, ko pieņēma 2003. gada 21. jūnijā ES un Rietumbalkānu samitā Salonikos,
– ņemot vērā ES 2016. gada globālo stratēģiju, kurā noteikts, ka uzticama paplašināšanās politika ir stratēģisks ieguldījums Eiropas drošībā un labklājībā, un to, ka tā jau ir ievērojami veicinājusi mieru agrāk kara plosītās teritorijās,
– ņemot vērā LES 2. pantu, kas nosaka Eiropas Savienības pamatprincipus, tostarp apņemšanos ievērot demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā paplašināšanās ir izrādījusies veiksmīgākais ES ārpolitikas instruments; tā kā paplašināšanās ir bijis ļoti iedarbīgs instruments nepieciešamo reformu veicināšanai gan ES, gan pieteikuma iesniedzējās valstīs un ir palīdzējis veicināt demokrātiskas pārmaiņas; tā kā paplašināšanās ir stratēģisks un uz nākotni vērsts ģeopolitisks ieguldījums Eiropas miera, drošības, stabilitātes un labklājības nodrošināšanā;
B. tā kā pirms 30 gadiem, 1993. gada 21. un 22. jūnijā, ES valstu un valdību vadītāji tikās Kopenhāgenā un pieņēma kritēriju kopumu dalībai ES, tostarp attiecībā uz demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesībām, minoritāšu respektēšanu un aizsardzību, funkcionējošu tirgus ekonomiku un spēju faktiski īstenot ES acquis;
C. tā kā astoņām no 10 valstīm, kas pašlaik vēlas pievienoties ES, ir kandidātvalsts statuss; tā kā dažām no tām šis statuss bijis jau daudzus gadus; tā kā šīs kandidātvalstis ir dažādos pievienošanās procesa un sarunu posmos;
D. tā kā 2023. gada 8. novembrī Komisija ieteica sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu, Moldovu un — ar nosacījumiem — ar Bosniju un Hercegovinu; tā kā tā ieteica piešķirt kandidātvalsts statusu Gruzijai; tā kā Eiropadome šo ieteikumu apspriedīs 2023. gada 14. un 15. decembra sanāksmē;
E. tā kā Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir būtiski mainījis ģeopolitisko ainu un Eiropas Savienības paplašināšanās tā dēļ ir ieguvusi jaunu ģeostratēģisko nozīmi, ES paplašināšanās politikai kļūstot vēl svarīgākai;
F. tā kā paplašināšanās ir abpusēji izdevīga procedūra, jo tā ir rezultatīvi veicinājusi visaptverošas reformas un sekmējusi demokrātisku pārveidi kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs; tā kā iepriekšējās paplašināšanās kārtas ir sekmīgi nostiprinājušas vienoto tirgu, sekmējušas ekonomikas izaugsmi un palielinājušas ES globālo ietekmi;
G. tā kā ES ir būtiski mācījusies no iepriekšējām paplašināšanās kārtām, proti, pārliecinājusies par nepieciešamību pēc stingrākiem nosacījumiem, stingras reformu īstenošanas un rezultatīviem uzraudzības mehānismiem;
H. tā kā līdztekus notiekošajām pievienošanās sarunām ir jāapspriež un jāpieņem ES Līgumu reforma, proti, vienkāršotas lēmumu pieņemšanas procedūras un jaunas kompetences, kas nodrošinātu ES lielāku spēju rīkoties; tā kā līdztekus nākamajai paplašināšanās kārtai ir jāstiprina arī mehānisms, ar ko nodrošināt atbilstību ES pamatprincipiem, vērtībām un acquis communautaire; tā kā reformēta un labāk funkcionējoša ES ir gan pašreizējo, gan nākotnes dalībvalstu interesēs;
I. tā kā paplašināšanās politikas ticamība un rezultativitāte ir atkarīga no ES spējas nodrošināt taisnīgu, stingru un pārredzamu pievienošanās procesu, vienlaikus atzīstot katras kandidātvalsts unikālos apstākļus un individuālo progresu; tā kā šajā procesā liela uzmanība būtu jāpievērš pamatjautājumiem, proti, tiesiskumam, demokrātijas standartiem, pamattiesībām un pamatbrīvībām un ekonomikas reformām, un kandidātvalstis pakāpeniski jāiesaista dažādās ES nozarēs, lai saglabātu reformu impulsu un iedzīvotāji jau agrīnā posmā varētu saskatīt paplašināšanās dotās priekšrocības;
J. tā kā kandidātvalstīm ir arī jāpierāda, ka tās ievēro ES pamatvērtības, pieskaņojoties kopējai ārpolitikai un drošības politikai;
K. tā kā ES būtu ievērojami jāpalielina nosacījumos balstītais tehniskais un finansiālais atbalsts fundamentālām reformām pievienošanās sarunvalstīs, to divpusēju strīdu izšķiršanai un reģionālajai ekonomiskajai integrācijai;
L. tā kā paplašināšanās ir arī milzīgs izaicinājums ES finansiālajai ilgtspējai, īpaši attiecībā uz kohēzijas politiku un lauksaimniecības politiku; tā kā, lai ES paplašināšanās būtu iespējama, būtu ievērojami jāstiprina pašreizējā daudzgadu finanšu shēma un nākamās daudzgadu finanšu shēmas;
M. tā kā būtu jāstiprina Eiropas Parlamenta loma visā paplašināšanās procesā,
1. atzinīgi vērtē Komisijas 2023. gada paplašināšanās paketi un labvēlīgo ieteikumu sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu, Moldovu un Bosniju un Hercegovinu un piešķirt kandidātvalsts statusu Gruzijai;
2. aicina Eiropadomi 2023. gada decembra sanāksmē sekot šim piemēram un lemt par pievienošanās sarunu sākšanu ar šīm trim valstīm un piešķirt Gruzijai kandidātvalsts statusu; atzīst vēsturisko izaicinājumu, ar ko ES saskaras, pildot savas saistības pret Rietumbalkānu valstīm, kā arī Ukrainu, Moldovu un Gruziju;
3. pauž dziļu nožēlu par Ungārijas premjerministra paziņojumiem par pievienošanās sarunu sākšanu ar Ukrainu un valsts nostājas maiņu attiecībā uz Kosovu; atgādina Padomei par iespējamām negatīvām sekām, kas varētu rasties, ja Ungārija 2024. gada jūlijā pārņems ES prezidentūru;
4. aicina Eiropadomi, novērtējot ES kandidātvalstu individuāli panākto progresu un lemjot par turpmākiem pasākumiem, ņemt vērā pašreizējo Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, kas ir būtiski ietekmējis Ukrainas tuvākās kaimiņvalstis, kā arī visas Eiropas stabilitāti, drošību un labklājību, un prasa ilgtermiņa politisko redzējumu un drosmīgus lēmumus, kas atspoguļo Eiropas vienotības un līdz ar to arī ES paplašināšanās stratēģisko nozīmi;
5. uzskata, ka paplašināšanās ES ir ārkārtīgi stratēģiski svarīga, it sevišķi sakarā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu; uzsver, ka uzlabota paplašināšanās politika ir kļuvusi par spēcīgāko ģeopolitisko instrumentu, kas ir ES rīcībā;
6. atzinīgi vērtē kandidātvalstu iestāžu centienus virzīt uz priekšu reformu programmu un mudina tās divkāršot centienus virzīties uz dalību ES saskaņā ar Komisijas ieteikumiem; gaida, ka nākamajā periodā tiks panākts konkrēts progress, izmantojot ES veicināto Belgradas un Prištinas dialogu, un gaida, ka iesaistītās puses pildīs savas saistības;
7. pauž stingru atbalstu paplašināšanās politikai kā svarīgam instrumentam miera, stabilitātes un kopīgu vērtību veicināšanai Eiropā un Kopenhāgenas kritērijiem, kas ir galvenais kritēriju kopums dalībai ES; aicina Komisiju nodrošināt pastāvīgu pievienošanās procesa rezultativitāti, taisnīgumu un pārredzamību, arī novērtējot kandidātvalstu progresu Kopenhāgenas kritēriju izpildē;
8. uzsver, ka pievienošanās ES vienmēr jābūt uz nopelniem balstītai procedūrai, kurā katru pieteikuma iesniedzēju novērtē pēc panākumiem Kopenhāgenas kritēriju izpildē, īpaši attiecībā uz pilnīgu cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma ievērošanu; uzsver, ka absolūta prioritāte visās kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs ir tiesiskuma stiprināšana, kas joprojām ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem dalībai ES, nolūkā nodrošināt, ka ES paplašināšanās drīzāk stiprina, nevis vājina ES un tās vienoto tirgu;
9. aicina izveidot stingru mehānismu, ar ko sekot līdzi kandidātvalstu reformām un panāktajam progresam visu politisko kritēriju izpildē; jo īpaši aicina izveidot īpašu un rezultatīvu uzraudzības mehānismu, lai pievienošanās procedūrās aizsargātu Savienības pamatvērtības un finanšu intereses; šajā sakarā vēlreiz aicina iekļaut kandidātvalstis ES tiesiskuma mehānismā un ikgadējā ziņošanas procesā, kas varētu kalpot par stimulu visu politisko kritēriju izpildei; aicina pirms nākamās paplašināšanās stiprināt tiesiskuma un ES pamatprincipu un vērtību aizsardzības mehānismu, kā arī uzraudzības kapacitāti, lai nodrošinātu to ievērošanu; uzsver, ka ir vajadzīgs plašāks tiesiskuma nosacījumu mehānisms, kas aptvertu visu Savienības budžetu un visas Savienības pamatvērtības, kuras uzskaitītas LES 2. pantā;
10. atzinīgi vērtē tik daudzu valstu izrādīto interesi un politisko gribu pievienoties ES un atzīst kandidātvalstu nopietnos centienus izpildīt dalības prasības; atkārtoti apliecina apņemšanos atbalstīt kandidātvalstu dalību ES; uzsver nepieciešamību noteikt skaidrus termiņus sarunu pabeigšanai ar pievienošanās sarunvalstīm vēlākais līdz pašreizējās desmitgades beigām; uzsver, ka paātrinātam iestāšanās procesam nevajadzētu būt iespējamam; uzsver, ka nedrīkst piekāpties pamatvērtību jautājumos;
11. vēlreiz aicina sasaukt konventu ES Līgumu pārskatīšanai nolūkā uzlabot ES spēju rīkoties, reformējot lēmumu pieņemšanu, proti, ieviešot kvalificēta vairākuma balsošanu, arī attiecībā uz ārpolitikas un drošības politikas lēmumiem un jomās, kas ir relevantas pievienošanās procesam; jo īpaši aicina atcelt vienprātības prasību attiecībā uz lēmumiem par sarunu procesa sākšanu, kā arī atsevišķu sarunu kopu un sadaļu atvēršanu un slēgšanu, taču uzsver, ka galīgajam lēmumam par katras kandidātvalsts pievienošanos būtu jāpaliek balstītam uz vienprātību;
12. atgādina, ka progresu ceļā uz atteikšanos no vienprātības prasības būtu iespējams panākt, arī pilnībā izmantojot Lisabonas līguma potenciālu; uzsver, ka reformas nodrošinātu rezultatīvu visas paplašinātās Savienības darbību līdztekus pievienošanās sarunām ar kandidātvalstīm, kas sagatavotu ES jaunu dalībvalstu uzņemšanai saprātīgā termiņā;
13. uzsver, ka Eiropas institucionālajām un finanšu reformām būtu jāpalielina ES spēja rīkoties un veicināt labu pārvaldību, funkcionalitāti un ilgtspēju; atzīmē, ka ir vajadzīgas reformas, kas stiprinātu ES un tās iestāžu spēju uzņemt jaunas dalībvalstis un veicināt sekmīgu to integrāciju;
14. aicina ES un tās dalībvalstis paātrināt to valstu integrāciju, kuras izrāda stratēģisku ievirzi un nelokāmu apņemšanos īstenot ar ES saistītas reformas, demokrātisko konsolidāciju, pamatvērtības un ārpolitikas saskaņošanu; atkārto, ka pievienošanās var notikt tikai tad, ja attiecīgā valsts pieņem ES noteiktās sankcijas pret Krievijas agresijas karu pret Ukrainu;
15. aicina ieviest nosacījumus pievienošanās sarunvalstīm tā, ka ietekme būtu pozitīva, kad tās gūst progresu, piemēram, tām tiktu nodrošināta piekļuve ES rīcībpolitikām, un negatīva, ja vērojams regress vai pastāvīgs progresa trūkums, proti, tām tiktu apturētas pievienošanās sarunas un pirmspievienošanās finansējums; jo īpaši aicina ieviest stingrāku pārskatatbildību, kuras izpildi būtu vieglāk panākt, attiecībā uz šāda finansējuma izlietojumu;
16. aicina ES un tās dalībvalstis aktīvi iesaistīties konfliktu risināšanā un labu kaimiņattiecību veicināšanā pievienošanās sarunvalstīs; pauž nožēlu par to, ka neatrisināti divpusēji un reģionāli strīdi tiek izmantoti, lai bloķētu vai ievērojami aizkavētu kandidātvalstu pievienošanās procesus, un aicina pieņemt oficiālu mehānismu šo strīdu izšķiršanai un iztiesāšanai šķīrējtiesā, lai atbalstītu to atrisināšanu atsevišķi no pievienošanās ES;
17. aicina ES un tās dalībvalstis kopā ar pievienošanās sarunvalstu iestādēm ievērojami palielināt sabiedrības iesaisti un uzlabot stratēģiskās komunikācijas centienus, lai informētu iedzīvotājus gan ES dalībvalstīs, gan kandidātvalstīs par paplašināšanās politikas priekšrocībām un izaicinājumiem un iesaistītu viņus šajos jautājumos;
18. aicina ES un tās dalībvalstis turpināt atbalstīt medijpratību, mediju neatkarību un pilsonisko sabiedrību kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs, lai stiprinātu demokrātiskās institūcijas un vērtības; uzsver, ka ir svarīgi paplašināšanās procesā strukturāli iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas;
19. uzskata, ka ir vajadzīga stingrāka parlamentārā uzraudzība pār ES paplašināšanās politiku; uzstāj, ka ir jāstiprina Parlamenta loma visā pievienošanās procesā, cita starpā jādod tam iespēja pilnībā pārbaudīt kandidātvalstu panākto progresu ikvienā no politikas jomām; aicina apsvērt iespēju attiecībā uz katru valsti iecelt ES galveno sarunu vedēju, kas būtu atbildīgs Eiropas Parlamentam un risinātu sarunas atbilstoši plašām pilnvarām;
20. vēlreiz aicina nodrošināt inovatīvu, komplementāru un elastīgu mijiedarbību starp tādu pašreizējo nolīgumu kā asociācijas nolīgumi īstenošanu un pievienošanās sarunu procesu, dodot kandidātvalstīm iespēju pakāpeniski integrēties ES vienotajā tirgū uz prioritārās rīcības plāna un attiecīgo nozaru programmu pamata un nodrošinot piekļuvi attiecīgajiem ES fondiem, lai kandidātvalstu iedzīvotāji varētu gūt labumu jau pievienošanās procesā, nevis tikai pēc tā pabeigšanas;
21. uzsver, ka Politikas un drošības komitejai ir būtiska loma to lēmumu sagatavošanā, kas ir saistīti ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku, tostarp par ierobežojošiem pasākumiem, un turklāt uzsver, ka ES kandidātvalstis tiek sistemātiski aicinātas pievienoties ES ierobežojošajiem pasākumiem;
22. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī pievienošanās sarunvalstu valdībām un parlamentiem.
- [1] OV C 167, 11.5.2023., 105. lpp.