REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Kopenhāgenas kritēriju 30. gadskārtu: turpmāka impulsa sniegšana ES paplašināšanās politikai
8.12.2023 - (2023/2987(RSP))
iesniegta saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Andrius Kubilius, Michael Gahler, Vladimír Bilčík, Siegfried Mureşan, David Lega, Tom Vandenkendelaere, Traian Băsescu, Eugen Tomac, Gheorghe Falcă, Dan‑Ştefan Motreanu, Alexander Alexandrov Yordanov, Michaela Šojdrová, Aušra Maldeikienė, Liudas Mažylis
PPE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0500/2023
B9‑0504/2023
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Kopenhāgenas kritēriju 30. gadskārtu: turpmāka impulsa sniegšana ES paplašināšanās politikai
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 1993. gada jūnijā noteiktos Kopenhāgenas kritērijus,
– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un jo īpaši tā 49. pantu,
– ņemot vērā 2003. gada 21. jūnija ES un Rietumbalkānu Saloniku samita deklarāciju par Rietumbalkānu valstu izredzēm pievienoties Eiropas Savienībai,
– ņemot vērā Parlamenta 2022. gada 23. novembra ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos attiecībā uz jauno ES paplašināšanās stratēģiju,
– ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 19. jūnija ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par Rietumbalkāniem pēc 2020. gada samita,
– ņemot vērā Padomes 2022. gada 23. un 24. jūnija un 2023. gada 29. un 30. jūnija secinājumus,
– ņemot vērā Komisijas 2023. gada 8. novembrī izziņoto 2023. gada paplašināšanās dokumentu kopumu,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā paplašināšanās līdz šim ir viens no efektīvākajiem ES ārpolitikas instrumentiem un viena no veiksmīgākajām Savienības rīcībpolitikām, un tā joprojām ir stratēģisks, uz nākotni vērsts ģeopolitiskais ieguldījums Eiropas kontinenta stabilitātē un labklājībā;
B. tā kā, ņemot vērā arvien pieaugošos draudus, ko Krievija rada mieram un stabilitātei Eiropā, pastiprināta paplašināšanās politika joprojām ir ļoti spēcīgs ES rīcībā esošs politiskais instruments;
C. tā kā paplašināšanās ir visām pusēm izdevīgs process un ir bijis ļoti efektīvs un veiksmīgs instruments nepieciešamo reformu veicināšanai gan ES, gan pieteikuma iesniedzējās valstīs, palīdzot veicināt demokrātiskas pārmaiņas;
D. tā kā vajadzētu būt tā, ka pievienošanās Eiropas Savienībai vienmēr ir uz nopelniem balstīta procedūra, kurā katru pieteikuma iesniedzēju novērtē pēc tā panākumiem Kopenhāgenas kritēriju izpildē, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pilnīgu ievērošanu; tā kā pievienošanās process ir noteikts LES 49. pantā; tā kā ir jāņem vērā arī ES integrācijas spējas; tā kā pēc iespējas ātrāk jācenšas panākt pozitīvus rezultātus;
E. tā kā Komisija savā 2023. gada paplašināšanās dokumentu kopumā ieteica sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu un Moldovas Republiku, kā arī ar Bosniju un Hercegovinu, tiklīdz būs panākta attiecīgā atbilstība dalības kritērijiem, un piešķirt Gruzijai kandidātvalsts statusu,
1. atzīmē Kopenhāgenas kritēriju 30. gadadienu, novērtējot to vēsturisko nozīmi skaidras un efektīvas sistēmas nodrošināšanā ES paplašināšanās procesam, un cildinot sasniegumus un progresu, ko dažādas valstis guvušas ceļā uz dalību ES;
2. atkārtoti apstiprina Kopenhāgenas kritēriju nozīmi nodrošināšanā, ka kandidātvalstis izrāda konsekventu un ilgstošu apņemšanos attiecībā uz demokrātiju, cilvēktiesībām un ekonomikas reformām, vienlaikus pielāgojoties ES mainīgajām vajadzībām un problēmām;
3. uzskata, ka paplašināšanās ir stratēģiski svarīga ES, vēl jau vairāk laikā, kad norisinās Krievijas agresijas karš pret Ukrainu; uzsver, ka pastiprinātā paplašināšanās politika ir kļuvusi par vienu no spēcīgākajiem ģeopolitiskajiem instrumentiem, kas ir ES rīcībā, un ka tās kaimiņreģionā vairs nav “pelēko zonu”; norāda, ka paplašināšanās ir stratēģisks ieguldījums mierā, drošībā un labklājībā, kā arī demokrātijas un Eiropas vērtību virzītājspēks kontinentā;
4. izceļ ģeopolitisko nepieciešamību ES iekļaut Rietumbalkānu valstis, Ukrainu, Moldovu un Gruziju, uzsverot šo valstu pašreizējos centienus un to, cik svarīga to integrācija ir reģionālajai stabilitātei un drošībai, un veicinot nepārtrauktu dialogu un sadarbību ar mērķi atrisināt pašreizējos konfliktus un domstarpības;
5. uzsver, ka pievienošanās ES ir jānotiek saskaņā ar LES 49. pantu, pamatojoties uz attiecīgo procedūru ievērošanu un ar nosacījumu, ka ir izpildīti noteiktie kritēriji, jo īpaši Kopenhāgenas kritēriji dalībai ES, kā arī ņemot vērā ES integrācijas spējas; uzsver, ka pievienošanās procesam vienmēr jābalstās uz nopelniem, un tā īstenošanai Rietumbalkānu valstīs, Ukrainā, Moldovā un Gruzijā ir jāpieņem un jāīsteno attiecīgās reformas, jo īpaši tādās jomās kā demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības, pamatbrīvības, tirgus ekonomika un ES acquis īstenošana;
6. norāda, ka pieskaņošanās kopējai ārpolitikai un drošības politikai arī ir veids, kā demonstrēt to, ka pilnībā tiek ievēroti ES pamatprincipi, un svarīgs rādītājs ilgtspējīgai dalībai kādreiz nākotnē;
7. mudina konsekventi piemērot standartus un noteikumus visām kandidātvalstīm, atbalstot pārredzamību un integritāti paplašināšanās procesā un nodrošinot, ka visi lēmumi tiek pieņemti taisnīgi, objektīvi un atspoguļo Savienības pamatprincipus;
8. uzsver, ka ir vajadzīga stingrāka parlamentārā uzraudzība pār ES paplašināšanās politiku; uzstāj, ka ir jāstiprina Parlamenta loma visā pievienošanās procesā, tostarp jāļauj tam pilnībā pārbaudīt kandidātvalstu panākto progresu ikvienā no politikas jomām;
9. uzsver, ka līdztekus paplašināšanās procesam ir vajadzīgas iekšējas ES reformas, lai uzlabotu ES spēju efektīvi integrēt jaunas dalībvalstis un nodrošinātu, ka paplašināšanās process pozitīvi ietekmē ES vispārējo kohēziju un stabilitāti;
10. ņemot vērā iepriekš minēto, mudina Eiropadomi 2023. gada 14. un 15. decembrī apstiprināt Komisijas ieteikumus, kas izklāstīti tās 2023. gada 8. novembra paplašināšanās dokumentu kopumā, un lemt par pievienošanās sarunu sākšanu ar Ukrainu un Moldovu un pievienošanās sarunu sākšanu ar Bosniju un Hercegovinu, tiklīdz būs sasniegts nepieciešamais līmenis attiecībā uz atbilstību dalības kritērijiem, kā arī piešķirt kandidātvalsts statusu Gruzijai ar nosacījumu, ka tiks veikti konkrēti pasākumi; aicina Padomi arī nekavējoties pieņemt sarunu programmu, tiklīdz būs izpildītas attiecīgās katrai kandidātvalstij izvirzītās prasības, lai ātri sāktu pievienošanās sarunas;
11. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Rietumbalkānu valstu, Ukrainas, Moldovas un Gruzijas valdībām un parlamentiem.