REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Kopenhāgenas kritēriju 30. gadskārtu: turpmāka impulsa sniegšana ES paplašināšanās politikai

8.12.2023 - (2023/2987(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu

Anna Fotyga
ECR grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0500/2023

B9‑0505/2023

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Kopenhāgenas kritēriju 30. gadskārtu: turpmāka impulsa sniegšana ES paplašināšanās politikai

(2023/2987(RSP))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 49. pantu,

– ņemot vērā 2022. gada 23. novembra ieteikumu attiecībā uz jauno ES paplašināšanās stratēģiju[1],

– ņemot vērā Komisijas 2023. gada 8. novembra paziņojumu “2023. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku” (COM(2023)0690),

– ņemot vērā Eiropadomes 1993. gada 21. un 21. jūnija secinājumus (Kopenhāgenas kritēriji),

– ņemot vērā Ukrainas, Moldovas, Gruzijas un Rietumbalkānu valstu iesniegtos pieteikumus dalībai ES un saistītos pozitīvos Komisijas atzinumus un Eiropadomes secinājumus,

– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā 2023. gadā tiek atzīmēta 30. gadadiena kopš Kopenhāgenas kritēriju noteikšanas, kas ir īpaši būtiski nosacījumi, kuri jāizpilda visām kandidātvalstīm, lai tās varētu kļūt par ES dalībvalstīm;

B. tā kā paplašināšanās politika ir efektīvs ES ārpolitikas instruments un tā kā tā joprojām ir stratēģisks un uz nākotni vērsts ģeopolitisks ieguldījums miera, drošības, stabilitātes un labklājības nodrošināšanā Eiropas kontinentā un Eiropas apvienošanā;

C. tā kā paplašinātā paplašināšanās politika joprojām ir viens no spēcīgākajiem ģeopolitiskajiem instrumentiem, kas ir ES rīcībā; tā kā paplašināšanās politikai ir jābūt elastīgai, dinamiskai un atalgojošai, ņemot vērā gan politisko realitāti, gan jauno ģeopolitisko kontekstu, ko radījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, un vienlaikus saglabājot pievienošanās procesa uz nopelniem balstīto būtību;

D. tā kā ikviena paplašināšanās procesā iesaistītā valsts būtu jāvērtē pēc tās nopelniem, un virzībai uz dalību ES vajadzētu būt balstītai uz pastāvīgu un neatgriezenisku progresu, kas panākts, veicot ar ES saistītās nepieciešamās reformas;

E. tā kā pievienošanās ES procesam ir jānotiek saskaņā ar LES 49. pantu, pamatojoties uz attiecīgo procedūru ievērošanu un noteikto kritēriju izpildi; tā kā tiesiskums, ekonomika, demokrātisko iestāžu darbība, valsts pārvaldes reforma un ārpolitikas saskaņošana joprojām ir ES paplašināšanās politikas stūrakmeņi;

F. tā kā paplašināšanās programma ieguva jaunu impulsu 2022. gada jūnijā, kad Eiropadome apstiprināja Komisijas ieteikumus, atzīstot Ukrainas, Moldovas un Gruzijas Eiropas perspektīvu un piešķirot Ukrainai un Moldovai kandidātvalstu statusu;

G. tā kā Komisija savā 2023. gada paziņojumā par ES paplašināšanās politiku norāda, ka paplašināšanās valstīm šobrīd ir vēsturiska iespēja stingri saistīt savu nākotni ar Eiropas Savienību un ka tām būs ar stingrāku apņēmību jāīsteno nepieciešamās reformas un jāpanāk taustāms un neatgriezenisks progress attiecībā uz pamatjautājumiem, lai pilnībā izmantotu jauno impulsu;

H. tā kā Komisija atzinīgi vērtē Ukrainas un Moldovas būtiskos centienus veikt reformas pēc Eiropadomes 2022. gada jūnija sanāksmes un uzskata, ka Ukraina un Moldova ir panākušas ievērojamu progresu 2022. gada jūnija atzinumā izklāstīto pasākumu īstenošanā un ir veikušas papildu pasākumus, lai papildinātu šos sasniegumus un padarītu tos noturīgus; tā kā Komisija iesaka Padomei sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu un pieņemt attiecīgās sarunu programmas, tiklīdz Ukraina un Moldova būs īstenojušas virkni turpmāku reformu;

I. tā kā Komisija atzinīgi vērtē Gruzijas īstenotos reformu centienus un iesaka Padomei piešķirt Gruzijai kandidātvalsts statusu, ievērojot konkrētus nosacījumus;

J. tā kā 2022. gada jūlijā notika pirmās starpvaldību konferences ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju par pievienošanās sarunām; tā kā 2022. gada decembrī Eiropadome piešķīra Bosnijai un Hercegovinai ES kandidātvalsts statusu ar nosacījumu, ka šī valsts īstenos Komisijas noteiktos 14 pasākumus; tā kā Kosova iesniedza pieteikumu dalībai ES 2022. gada decembrī un ES 2023. gada pavasarī vienojās par vīzu režīma liberalizāciju ar Kosovu, kurš stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī;

K. tā kā 2023. gada novembrī Komisija ierosināja izaugsmes plānu Rietumbalkāniem, kura mērķis ir pastiprināt šā reģiona valstu integrāciju ES vienotajā tirgū, atvērt tirgus visām Rietumbalkānu kaimiņvalstīm un veidot kopēju reģionālo tirgu; tā kā šā plāna mērķis ir paātrināt ekonomikas reformas Rietumbalkānu valstīs apmaiņā pret lielāku finansiālo palīdzību, tiklīdz valstis būs īstenojušas reformas;

L. tā kā Eiropadome apspriedīs ES paplašināšanos 2023. gada 14. un 15. decembra sanāksmē,

1. atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi veicināt un padarīt dinamiskāku ES paplašināšanās politiku kā efektīvu instrumentu, ar kuru iespējams nodrošināt mieru, labklājību, demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesību ievērošanu Eiropas kontinentā, vienlaikus nodrošinot šīs politikas nepārtrauktību, konsekvenci, uzticamību un ietekmi un panākot taustāmus rezultātus paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs, tām īstenojot konkrētas reformas un izpildot jaunās paplašināšanās metodikas kritērijus;

2. atkārtoti apstiprina Kopenhāgenas kritēriju pamatotību un ES integrācijas spēju nozīmīgumu;

3. uzsver, ka ikvienas valsts progress ceļā uz pievienošanos tiek vērtēts, ņemot vērā tās nopelnus un to, cik lielā mērā tā ir pieņēmusi un īstenojusi fundamentālas reformas un ES acquis;

4. aicina visas valstis, kas vēlas pievienoties ES, pastiprināt centienus veikt reformas atbilstīgi pievienošanās procesa uz nopelniem balstītajai būtībai un ar ES atbalstu;

5. atzinīgi vērtē ievērojamo progresu, ko Ukraina, Moldova un Gruzija ir panākušas kopš 2022. gada jūnija;

6. atzinīgi vērtē Rietumbalkānu valstu stabilo progresu ceļā uz pievienošanos ES; tomēr uzsver, ka galvenās prioritātes joprojām ir nopietna politiskā apņēmība un nepieciešamo reformu reāla īstenošana; pauž cerību, ka jaunais izaugsmes plāns Rietumbalkāniem veicinās turpmākas ekonomikas reformas;

7. mudina Ukrainas valdību ātri īstenot papildu reformas korupcijas apkarošanas, deoligarhizācijas un nacionālo minoritāšu aizsardzības jomā, kā norādījusi Komisija;

8. mudina Moldovas valdību ātri īstenot papildu reformas korupcijas apkarošanas, deoligarhizācijas un tiesu iestāžu pārbaudes procesa jomā, kā norādījusi Komisija; turklāt mudina Moldovas valdību novērst netaisnību, kas visām reliģiskajām konfesijām nodarīta represīvās padomju okupācijas laikā;

9. mudina Gruzijas valdību izrādīt apņēmību virzībā uz ES un ātri īstenot nepieciešamās reformas un izpildīt Komisijas izklāstītos nosacījumus, jo īpaši attiecībā uz deoligarhizāciju un ārpolitikas saskaņošanu, tostarp pievienošanos ES sankcijām pret agresorvalsti Krieviju;

10. aicina Eiropadomi 2023. gada 14. un 15. decembra sanāksmē atbalstīt Komisijas ieteikumus sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu, apņemties pieņemt attiecīgās sarunu programmas, tiklīdz Ukraina un Moldova būs īstenojušas virkni turpmāku reformu, kā to norādījusi Komisija, un piešķirt Gruzijai kandidātvalsts statusu, ievērojot Komisijas izklāstītos nosacījumus;

11. pauž dziļas bažas par pieaugošo Krievijas radīto apdraudējumu mieram un stabilitātei Eiropā; prasa nekavējoties izvest Krievijas karaspēku, militāro aprīkojumu un munīciju no okupētajām Moldovas (Piedņestras), Gruzijas (Abhāzijas un Dienvidosetijas) un Ukrainas teritorijām;

12. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un informatīvos nolūkos pievienošanās sarunvalstu valdībām un parlamentiem.

• [1] OV C 167, 11.5.2023., 105. lpp.