REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Krievijas nedemokrātiskajām prezidenta vēlēšanām un to nelikumīgo attiecināšanu uz okupētajām teritorijām
22.4.2024 - (2024/2665(RSP))
iesniegts saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Anna Fotyga, Ryszard Czarnecki, Assita Kanko, Witold Jan Waszczykowski, Adam Bielan, Charlie Weimers, Anna Zalewska, Patryk Jaki, Hermann Tertsch, Beata Mazurek, Bogdan Rzońca, Elżbieta Rafalska, Andżelika Anna Możdżanowska
ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0253/2024
B9‑0259/2024
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Krievijas nedemokrātiskajām prezidenta vēlēšanām un to nelikumīgo attiecināšanu uz okupētajām teritorijām
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju, Alekseju Navaļniju un pilsonisko sabiedrību un cilvēktiesību aizstāvjiem Krievijā,
– ņemot vērā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (Eiropas Cilvēktiesību konvencija),
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus,
– ņemot vērā Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to,
– ņemot vērā ANO Statūtus,
– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās protokolus, jo īpaši 10. pantu par tiesībām uz vārda brīvību un 11. pantu par tiesībām uz pulcēšanās un biedrošanās brīvību,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā pirms 25 gadiem pie varas Kremlī nāca iepriekš sabiedrībai maz zināmais bijušais VDK darbinieks Vladimirs Putins, kurš par savu mērķi izvirzījis kādreizējai Padomju Savienībai līdzīga veidojuma atjaunošanu; tā kā jau no paša sākuma viņa valdīšanas laiks ir iezīmējies ar apspiešanu valsts iekšienē un ārēju agresiju, uz ko starptautiskā sabiedrība nav pienācīgi reaģējusi, un tas ir novedis pie daudziem briesmīgiem notikumiem, kuru kulminācija ir nelikumīgais un neattaisnojamais agresijas karš pret Ukrainu;
B. tā kā V. Putina režīms ir nelikumīgi centies pagarināt savu varas laiku, atceļot Krievijā pastāvējušos termiņa ierobežojumus prezidenta amatam; tā kā 2020. gada fiktīvo referendumu nevar uzskatīt par spēkā esošu un tas tika īstenots, pārkāpjot gan Krievijas Federācijas tiesību aktus, gan valsts starptautiskās saistības; tā kā tāpēc V. Putina prezidenta pilnvaru termiņa pagarināšana ir antikonstitucionāla;
C. tā kā nesen notikušās nedemokrātiskās prezidenta vēlēšanas liecina par Krievijas politiskās sistēmas dziļi autokrātisko un antidemokrātisko raksturu un bija aizsegs V. Putina režīmam, lai tas vēl vairāk nostiprinātu savu varu Krievijā un pastiprinātu naidīgās provokācijas ārvalstīs;
D. tā kā šīs vēlēšanas bija vāji maskēts aizsegs, ar ko V. Putina režīms pamato pašreizējās politikas turpināšanu, proti, pastiprināt represijas savā valstī un turpināt nelikumīgo un nepamatoto karu Ukrainā;
E. tā kā Krievijā lielā mērā likvidēta tāda politiskā telpa, kurā varētu rasties jēgpilna opozīcija V. Putina režīmam, jo režīms turpina izmantot iebiedēšanas, izsūtīšanas, slepkavības un arestus, un Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija liedz kandidēt dažādiem kandidātiem, savukārt pašas vēlēšanas iezīmēja daudzi pārkāpumi, plaši izplatīti ziņojumi par krāpšanu, vēlētāju iebiedēšanu un balsstiesību liegšanu, biļetenu nelikumīga ievietošana vēlēšanu urnās, masveida vēlēšanu iecirkņu protokolu viltošana, neatkarīgu vietējo vēlēšanu novērotāju aizturēšana, pilnīga mediju brīvības apspiešana un sodi par vārda brīvības īstenošanu;
F. tā kā šajās fiktīvajās vēlēšanās piedalījās opozīcijas kandidāti no Krievijas Federācijas Komunistiskās partijas, partijas “Jaunie ļaudis” un Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas, kuru opozīcijas statuss ir tikai šķietams, jo tās atbalsta pašreizējo režīma politiku; tā kā Nikolajam Haritonovam, Vladislavam Davankovam un Leonīdam Sluckim, kuri kandidēja šajās viltus vēlēšanās, pašlaik tiek piemērotas ES un ASV sankcijas, jo viņi atbalsta karu Ukrainā, un viņus nevar uzskatīt par likumīgiem Krievijas diktatūras oponentiem;
G. tā kā politiskās represijas Krievijā pašlaik ir vienā no augstākajiem līmeņiem pat salīdzinājumā ar padomju laikiem, un tās lielākoties tiek izmantotas, lai apklusinātu ikvienu, kas kritizē Maskavas jauno imperiālismu, un nepieļautu, ka valstī sāk veidoties neapmierinātība ar karu Ukrainā; tā kā tā rezultātā ir pieņemts jauns likums, kas ļauj iestādēm konfiscēt īpašumus un aktīvus ikvienam, kurš kritizē tā saukto īpašo militāro operāciju Ukrainā;
H. tā kā kopš 2022. gada V. Putina režīms ir ieviesis dažādus ierobežojošus vēlēšanu uzraudzības likumus, kas liedz kampaņas dalībniekiem iecelt vēlēšanu komisijas locekļus un liedz pilnvarotajiem kandidātiem novērot balsu skaitīšanu vai balsošanu vēlēšanu iecirkņos, savukārt opozīcijas partiju atbalstītāji tiek regulāri vajāti, aizturēti un nereti apsūdzēti, galvenokārt rīkojoties saskaņā ar 2024. gada februārī pieņemto jauno likumu, kas ļauj konfiscēt īpašumu un aktīvus ikvienam, kurš kritizē karu Ukrainā;
I. tā kā V. Putina “vēlēšanu uzvara” ar 87 % balsu izrietēja no nepārprotamām manipulācijām vēlēšanu iecirkņos visā valstī no Adigejas līdz Jamalas Ņencu apvidum, kuros vismaz 85 % balsu tika pieskaitīti V. Putinam, kas brīvās un godīgās vēlēšanās būtu acīmredzami neiedomājams skaitlis; tā kā tas liecina par to, cik atklāti un nekaunīgi V. Putina režīms manipulē ar vēlēšanu rezultātiem, lai 24 gadus noturētos pie varas;
J. tā kā kopš 1999. gada Krievijā atkalieviestā sistēma, tostarp daudzie šķēršļi Krievijas vēlēšanu likumos, ir izstrādāta ar mērķi ierobežot to opozīcijas partiju un reģionu pārstāvju ietekmi Valsts domē, kuri pretojas Maskavas hegemonijai un tādai politikai, kas kaitē daudzu Maskavas iekaroto tautu labklājībai un pat izdzīvošanai; tā kā Krievijas Federācija ir vienots vēlēšanu apgabals un partijām ir jāsaņem 7 % no kopējā balsu skaita, lai tās iegūtu pārstāvības tiesības, kā rezultātā nav daudz valsts līmeņa partiju un kustību, un tas ļauj V. Putinam saglabāt savu kleptokrātisko diktatūru, kuras pamatā ir despotiska sistēma ar Maskavu centrā;
K. tā kā ietekmīgākais V. Putina režīma opozīcijas pārstāvis, proti, partijas “Nākotnes Krievija” priekšsēdētājs A. Navaļnijs 2024. gada 16. februārī cietumā mira mīklainos apstākļos, kas norāda uz slepkavību un cietuma iestāžu veiktu slēpšanu, un tādejādi panākts, ka visa opozīcija pret V. Putinu Krievijā ir faktiski likvidēta, vājināta, izraidīta vai deleģitimizēta;
L. tā kā Krievijas Federācijā ir vairāk nekā 1000 politieslodzīto; tā kā ES pauž solidaritāti ar visiem disidentiem un Krievijas iedzīvotājiem, kuri, neraugoties uz brīvības un dzīvības apdraudējumu un Kremļa un Krievijas varas iestāžu spiedienu, turpina cīnīties par brīvību, cilvēktiesībām un demokrātiju;
M. tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašā referente cilvēktiesību jautājumos Krievijā Mariana Kacarova 2023. gada septembra ziņojumā norādīja, ka pašreizējā ļoti represīvajā un korumpētajā tiesiskajā sistēmā politiskā mobilizācija vai disidentu darbība ir praktiski neiespējama;
N. tā kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs pirmo reizi kopš 1993. gada netika uzaicināts novērot 2024. gada marta Krievijas vēlēšanas, savukārt daudzi citi cienījami starptautiskie vēlēšanu novērotāji atteicās piedalīties šo fiktīvo vēlēšanu procesa leģitimizēšanā;
O. tā kā nelikumīgi okupēto Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas, Hersonas un Krimas teritoriju iedzīvotāji bija spiesti balsot šajās fiktīvajās vēlēšanās ar iepriekš noteiktu rezultātu, bieži vien bruņotu un maskētu cilvēku stingrā uzraudzībā, lai tā tiktu nostiprināta V. Putina režīma kontrole pār nelegāli okupētajām teritorijām, piešķirta leģitimitāte nelegālai okupācijai un identificēti visi, kas ir pret Krievijas kara noziegumiem;
P. tā kā Krievijas okupētajās teritorijās dzīvojošie bija spiesti pieņemt Krievijas pilsonību, un daudzi no viņiem tika piespiedu kārtā pārcelti uz Krievijas Federāciju, savukārt nelegāli okupētajās teritorijās dzīvojošos, kuri nevarēja uzrādīt Krievijas pasi balsošanai, Krievijas amatpersonas iztaujāja un pārmeklēja viņu dzīvesvietas un mantas; tā kā vēlēšanu amatpersonas ar bruņotu apsardzi gāja no mājas uz māju visā okupētajā teritorijā, piespiežot cilvēkus balsot vēlēšanās;
Q. tā kā Krievijas vēlēšanu rīkošana okupētajās Ukrainas teritorijās ir nelikumīga un nepieņemama; tā kā vairāk nekā 55 valstis, tostarp ES dalībvalstis un Ukraina, ir parakstījušas attiecīgu deklarāciju;
R. tā kā gadījumā, ja šo fiktīvo vēlēšanu lieta netiks pienācīgi risināta, var vēl vairāk vājināties demokrātiskā attīstība globālajos dienvidos;
S. tā kā V. Putina režīms Krievijas Federācijas teritorijās, kur dzīvo gandrīz divi simti etnisko un nacionālo kopienu, no kurām daudzas ir pirmiedzīvotāju kopienas, ir konsekventi izteicis paziņojumus, ko var raksturot vien kā ksenofobiskus un rasistiskus, un bieži uzsvēris, ka ar valdības atbalstu valstī uzplauks tikai lielkrievi, kas ir pārāki par visiem citiem;
T. tā kā Rietumu demokrātisko valstu reakcija uz šīm viltus vēlēšanām, slepkavībām un citām agresīvām Krievijas Federācijas darbībām nav bijusi pietiekami spēcīga, lai atturētu Kremli no naidīgas un represīvas politikas turpināšanas un no tā, ka Krievija atkal kļūst par agresīvu totalitāru valsti,
1. asi nosoda šādu acīmredzami fiktīvu vēlēšanu rīkošanu Krievijā un tās nelikumīgi okupētajās teritorijās un mudina ES un tās dalībvalstis neatzīt V. Putinu par Krievijas Federācijas prezidentu, kad 2024. gada 7. maijā beigsies viņa pašreizējais pilnvaru termiņš, norādot, ka viņam nebūs ne juridisku, ne politisku, ne morālu pilnvaru Krievijas Federācijas vārdā veidot jebkādas turpmākas līgumattiecības;
2. visstingrākajā veidā nosoda A. Navaļnija noslepkavošanu; izsaka līdzjūtību viņa tuviniekiem; aicina veikt starptautisku izmeklēšanu par viņa nāves apstākļiem, lai sauktu vainīgos pie atbildības; aicina kopīgi un adekvāti starptautiski reaģēt uz šo slepkavību;
3. pauž stingru pārliecību, ka jebkuras iekšējās pārmaiņas Krievijas Federācijā būs atkarīgas no kara Ukrainā iznākuma; tādēļ aicina starptautisko sabiedrību vēl vairāk sekmēt Ukrainas uzvaru;
4. pauž solidaritāti ar Krievijas iedzīvotājiem, kas Krievijā un ārvalstīs protestēja pret šīm viltus vēlēšanām; īpaši izsaka atzinību tiem krieviem un citu Krievijas Federācijas tautu pārstāvjiem, kuri aktīvi iestājas pret V. Putina režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, pievienojoties Ukrainai tās taisnīgajā pašaizsardzības karā Krievijas brīvības leģiona, krievu brīvprātīgo korpusa un Sibīrijas bataljona formējumos;
5. pauž nopietnas bažas, ka šo fiktīvo vēlēšanu iznākumu režīms var izmantot, lai rosinātu vispārēju mobilizāciju nolūkā atbalstīt nelikumīgo un nepamatoto karu Ukrainā;
6. par pastāvīgajiem cilvēktiesību pārkāpumiem atkārtoti aicina saukt pie atbildības A. Navaļnija slepkavas un citus režīma pārstāvjus, tostarp augsta līmeņa amatpersonas, drošības spēku un ieslodzījuma vietu darbiniekus, par pamatu ņemot 6000 personu sarakstu, ko publicējis A. Navaļnija Starptautiskais korupcijas novēršanas fonds; atzinīgi vērtē pēc A. Navaļnija nāves nesen pieņemtās ASV sankcijas, un aicina ES koordinēt demokrātiskās pasaules reakciju;
7. prasa Krievijai atbrīvot visus vairāk nekā 1000 politieslodzītos šajā valstī; pauž solidaritāti ar visiem disidentiem un Krievijas iedzīvotājiem, kuri, neraugoties uz draudiem viņu brīvībai un dzīvībai, kā arī Kremļa un Krievijas iestāžu spiedienu, turpina cīnīties par brīvību, cilvēktiesībām un demokrātiju, par piemēru tam minot Vladimira Kara-Murzas drosmīgo un cieņpilno nostāju, par ko viņš tiek nežēlīgi vajāts; aicina noteikt mērķtiecīgas sankcijas pret tiem, kas rīkoja nelikumīgas vēlēšanas starptautiski atzītā Ukrainas teritorijā ar mērķi leģitimizēt nelikumīgu okupāciju;
8. uzskata, ka jebkādām paliekošām pārmaiņām Krievijas Federācijā ir nepieciešama valsts deimperializācija, dekolonizācija un federālas struktūras atjaunošana, kā arī nepārprotama atteikšanās no Krievijas impēriskās pagātnes;
9. mudina starptautisko sabiedrību nodrošināt saukšanu pie atbildības par režīma noziegumiem, kas turpinās ne tikai Krievijas Federācijas teritorijā, bet arī Eiropas Savienībā un citur pasaulē;
10. atkārtoti uzsver, ka ES vajadzētu pilnībā solidarizēties ar Krievijas pilsonisko sabiedrību, kas ir atbalstījusi vispārējas demokrātiskas vērtības un noraidījusi imperiālismu, un ka tai būtu jāizmanto Eiropas cilvēktiesību pārkāpumu sankciju režīms, lai sodītu cilvēktiesību pārkāpumu izdarītājus un viņu ģimenes; mudina ES cieši sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, tostarp ar G7 un citām līdzīgi domājošām valstīm, un koordinēt centienus novērst cilvēktiesību neievērošanu un pārkāpumus Krievijā, tostarp izmantojot stingrākas mērķtiecīgas sankcijas, diplomātisko spiedienu un atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai;
11. uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Radio “Brīvā Eiropa”/Radio “Brīvība”, organizācijai “Starptautiskais Memoriāls” un Cilvēktiesību centram “Memoriāls”, kā arī Krievijas iestādēm.