REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Krievijas nedemokrātiskajām prezidenta vēlēšanām un to nelikumīgo attiecināšanu uz okupētajām teritorijām

22.4.2024 - (2024/2665(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2 punktu

Michael Gahler, Andrius Kubilius, Vladimír Bilčík, Rasa Juknevičienė, Sandra Kalniete, Andrey Kovatchev, David McAllister
PPE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0253/2024

B9‑0260/2024

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Krievijas nedemokrātiskajām prezidenta vēlēšanām un to nelikumīgo attiecināšanu uz okupētajām teritorijām

(2024/2665(RSP))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā līdzšinējās rezolūcijas par Krieviju,

– ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2024. gada 18. martā Eiropas Savienības vārdā sniegto paziņojumu par Krievijas prezidenta vēlēšanām un to nepiemērojamību Ukrainas teritorijā,

– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā Krievijas Federācijas Centrālā vēlēšanu komisija nepamatoti atteicās reģistrēt kā kandidātus tā dēvētajās 2024. gada prezidenta vēlēšanās visus politiķus, kas kritizē režīmu un/vai agresijas karu pret Ukrainu, tostarp dažus, par kuriem ir ziņots, ka viņi bija savākuši vairāk nekā 100 000 parakstu, kā noteikts valsts tiesību aktos; tā kā tas uzsver nesamērīgu un nepamatotu šķēršļu likšanu kandidēšanai, kas ir pretrunā Krievijas kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalsts saistībām un citiem starptautiskajiem standartiem;

B. tā kā saskaņā ar Krievijas Federācijas Centrālās vēlēšanu komisijas apgalvojumiem Vladimirs Putins saņēma 87,28 % no 2024. gada marta prezidenta vēlēšanās nodotajām balsīm;

C. tā kā šīs tā dēvētās vēlēšanas bija nedemokrātiskas un notika Krievijas Federācijas nelikumīgā agresijas kara pret Ukrainu laikā un ļoti ierobežojošā vidē, kurā valda sistēmiskas iekšējas represijas; tā kā tās raksturoja vēlētāju iebiedēšana, vēlētāju tiesību balsot liegšana, vēlēšanu urnu piepildīšana ar viltotiem biļeteniem, vēlēšanu apgabalu protokolu falsificēšana plašā mērogā un neatkarīgu vietējo vēlēšanu novērotāju aizturēšana;

D. tā kā Krievijas iestādes ir turpinājušas pastiprināt iekšējās represijas, apspiežot opozīcijas politiķus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, neatkarīgus medijus un citus kritisku viedokļu paudējus, tam izmantojot represīvus tiesību aktus un politiski motivētus cietumsodus; tā kā Krievijas vēlētājiem šajās vēlēšanās tika liegta patiesa izvēle;

E. tā kā šīs vēlēšanas notika arī okupētajās Ukrainas teritorijās, piemēram, Krimas pussalā un Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabala daļās, kā arī Abhāzijā, Dienvidosetijā un Piedņestrā;

F. tā kā cilvēku masas vēlēšanu pēdējās dienas pusdienlaikā ieradās vēlēšanu iecirkņos, atbalstot akciju “Pusdienlaiks pret Putinu”, ko Aleksejs Navaļnijs bija aicinājis īstenot, pirms viņu noslepkavoja cietumā pēc spīdzināšanas un necilvēcīgas izturēšanās;

G. tā kā 2021. gada ieteikumā par ES un Krievijas politisko attiecību ievirzi[1] Parlaments secināja, ka 2020. gada jūnijā īstenotās konstitucionālās izmaiņas ir nelikumīgas, un to pašu secināja Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja savā 2023. gada rezolūcijā[2];

H. tā kā 2021. gada ieteikumā par ES un Krievijas politisko attiecību ievirzi Parlaments norādīja, ka ES būtu jānosoda jebkādi prezidenta Putina mēģinājumi turpināt ieņemt valsts prezidenta amatu pēc pašreizējā un pēdējā pilnvaru termiņa beigām 2024. gada 7. maijā, ja viņš mēģinās pagarināt pilnvaru termiņu, pamatojoties uz 2020. gadā veiktajiem konstitūcijas grozījumiem, ko Parlaments ir novērtējis kā nelikumīgi pieņemtus;

I. tā kā Krievija neuzaicināja EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroju (EDSO/ODIHR) novērot vēlēšanas;

J. tā kā Eiropas Padome vairākkārt ir aicinājusi starptautisko sabiedrību neatzīt Vladimira Putina kā Krievijas Federācijas prezidenta leģitimitāti un izbeigt attiecības ar viņu;

K. tā kā Krievijas demokrātiskā opozīcija Krievijā un ārvalstīs uzskatītu, ka ES iestāžu, jo īpaši Eiropas Parlamenta, nostājas pieņemšana, pasludinot šīs vēlēšanas par nebrīvām un nedemokrātiskām un liedzot Vladimiram Putinam prezidenta leģitimitāti, ir ļoti atzinīgi vērtējams signāls, kas apliecina atbalstu viņu cīņai par demokrātiju,

1. pauž nožēlu par demokrātijas un brīvību trūkumu, sistēmiskajām represijām un pilsonisko un politisko tiesību pārkāpumiem Krievijas Federācijā un pauž nožēlu par to, ka Krievijas opozīcija ir brutāli apspiesta un visi Kremļa režīma kritiķi ir vai nu ieslodzīti, vai bijuši spiesti pamest valsti;

2. norāda, ka tā dēvētajās prezidenta vēlēšanās Krievijas Federācijā nebija reālu alternatīvu kandidātu, brīvu mediju, uzticamu novērotāju un politisko brīvību;

3. solidarizējas ar Krievijas tautu, kura svētdienas, 2024. gada 17. martā, pusdienlaikā masveidā ieradās vēlēšanu iecirkņos Krievijā un ārvalstīs, tādējādi paužot protestu, kā to bija ierosinājis Aleksejs Navaļnijs, īsi pirms viņu noslepkavoja;

4. uzsver, ka Krievijas iestāžu lēmums neaicināt EDSO/ODIHR vēlēšanu novērošanas misiju novērot vēlēšanas liecina, ka tās vēlas liegt vēlētājiem objektīvu un neatkarīgu vēlēšanu novērtējumu;

5. atgādina par savu 2024. gada 28. februāra rezolūciju par Alekseja Navaļnija slepkavību[3], kurā norādīts, ka Kremļa režīms un Vladimirs Putins personīgi ir krimināli un politiski atbildīgi par sava visievērojamākā pretinieka Alekseja Navaļnija nāvi; uzsver, ka šie apstākļi ir pietiekams pamats, lai neatzītu Vladimira Putina kā prezidenta leģitimitāti;

6. stingri nosoda to, ka tā dēvētās Krievijas Federācijas prezidenta vēlēšanas notika okupētajās Ukrainas teritorijās, Abhāzijā un Dienvidosetijā, kā arī Piedņestrā, tādējādi pārkāpjot starptautiskās tiesības un valstu neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti;

7. atgādina, ka procedūra, ar kuru Vladimiram Putinam tiek atļauts būt amatā vairākus pilnvaru termiņus, ir pretrunā Krievijas tiesību aktiem un starptautisko tiesību principiem;

8. secina, ka prezidenta vēlēšanas Krievijā bija nedemokrātiskas un neleģitīmas un līdz ar to Vladimirs Putins nav leģitīms prezidents;

9. mudina starptautisko sabiedrību beigt dēvēt Vladimiru Putinu par Krievijas Federācijas prezidentu, tiklīdz 2024. gada 7. maijā beigsies viņa pašreizējais pilnvaru termiņš, un pārtraukt visus kontaktus ar viņu, jo viņam nebūs politisku vai morālu pilnvaru veidot jebkādas turpmākas līgumattiecības Krievijas Federācijas vārdā, saglabājot vienīgi kontaktus, kas vērsti uz ilgtspējīga miera nodrošināšanu un humanitāriem mērķiem, piemēram, ieslodzīto apmaiņu organizēšanu vai centieniem nodrošināt, ka deportētie Ukrainas bērni var atgriezties mājās;

10. pauž nelokāmu atbalstu Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai, demokrātiskajai opozīcijai un tautai gan Krievijā, gan trimdā, kas cenšas pārveidot savu valsti par demokrātiju; prasa Krievijas Federācijai izbeigt agresijas karu pret Ukrainu un izvest visus savus spēkus no ārvalstu teritorijas un noraida Krievijas imperiālismu;

11. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei un Komisijai.

 

 

• [1] Eiropas Parlamenta 2021. gada 16. septembra ieteikums Padomei par Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par ES un Krievijas politisko attiecību ievirzi (OV C 117, 11.3.2022., 170. lpp.)
• [2] Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2023. gada 13. oktobra Rezolūcija 2519 (2023) “Examining the legitimacy and legality of the ad hominem term-limit waiver for the incumbent President of the Russian Federation” (Pašreizējā Krievijas Federācijas prezidenta ad hominem pilnvaru termiņa atcelšanas leģitimitātes un likumības pārbaude).
• [3] Pieņemtie teksti, P9_TA(2024)0118.