REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par jauniem apgalvojumiem par Krievijas iejaukšanos Eiropas Parlamentā un gaidāmajās ES vēlēšanās, kā arī par ietekmi uz Savienību
22.4.2024 - (2024/2696(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Jorge Buxadé Villalba, Hermann Tertsch
ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0262/2024
B9‑0265/2024
Eiropas Parlamenta rezolūcija par jauniem apgalvojumiem par Krievijas iejaukšanos Eiropas Parlamentā un gaidāmajās ES vēlēšanās, kā arī par ietekmi uz Savienību
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2024. gada 8. februāra rezolūciju par Russiagate: iespējamo Krievijas iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos[1],
– ņemot vērā Parlamenta 2023. gada 1. jūnija rezolūciju par ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju[2],
– ņemot vērā 2022. gada 9. marta rezolūciju par ārvalstu iejaukšanos visos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, tostarp dezinformāciju[3],
– ņemot vērā 2022. gada 23. novembra rezolūciju par Krievijas Federācijas atzīšanu par valsti, kas atbalsta terorismu[4],
– ņemot vērā 2022. gada 1. marta rezolūciju par Krievijas agresiju pret Ukrainu[5],
– ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 23. novembra rezolūciju par ES stratēģisko paziņojumu pret to vērstas trešo personu propagandas apkarošanai[6] un 2019. gada 13. marta ieteikumu Padomei un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos izvērtēt turpmākos pasākumus, ko pieņēmis Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) divus gadus pēc EP ziņojuma par ES stratēģisko paziņojumu pret to vērstas trešo personu propagandas apkarošanai[7],
– ņemot vērā dokumentu “Stratēģiskais kompass drošībai un aizsardzībai — Eiropas Savienībai, kas aizsargā savus pilsoņus, vērtības un intereses un veicina starptautisko mieru un drošību”, kuru Padome apstiprināja 2022. gada 21. martā un Eiropadome atbalstīja 2022. gada 24. martā,
– ņemot vērā Eiropadomes 2024. gada 17. aprīļa lēmumu izveidot pagaidu krīzes darba grupu, lai vērstos pret Krievijas mēģinājumiem iejaukties gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā ir skaidri pierādījumi par Krievijas mēģinājumiem iejaukties vēlēšanu procesos un politikas veidošanā visā pasaulē;
B. tā kā Krievija ir vairākkārt mēģinājusi iejaukties Eiropas Parlamenta nostājās un likumdošanas procedūrās, tostarp finansējot kustības un lobijus un izplatot dezinformāciju un propagandu sociālajos medijos un tradicionālajos medijos; tā kā dalībvalstu stratēģiskās intereses var būt pakļautas lielam riskam, ja kāds no šiem mēģinājumiem ir veiksmīgs;
C. tā kā pētnieciskie žurnālisti atklāja Krievijas oficiālās — un publiskās — „Krievijas Federācijas ārpolitikas koncepcijas” klasificētu papildinājumu, kurā ministrija aicina īstenot „uzbrukuma informācijas kampaņu” un citus pasākumus, kas aptver militāri politisko, ekonomisko un tirdzniecības un informācijas psiholoģisko jomu, lai vērstos pret “nelabvēlīgu valstu koalīciju”, ko vada Amerikas Savienotās Valstis;
D. tā kā Krievija ļaunprātīgos nolūkos izmanto kļūdainu ES politiku, piemēram, migrācijas, enerģētikas un zaļās pārkārtošanās jomā; tā kā balsis, kas ir kritiski svarīgas konkrētām ES politikas jomām, būtu jānošķir no Krievijas propagandas;
E. tā kā citas ES iestādes nav pasargātas ne no tiešas, ne netiešas Krievijas ietekmes, kā to pierādīja Nord Stream cauruļvadu gadījumi; tā kā dažādie pārredzamības noteikumi apgrūtina konkrētu ES ierēdņu atklāšanu vai kontroli;
F. tā kā arī galvenajās politiskajās partijās ir “Russlandversteher” (pret Krieviju labvēlīgi noskaņotie) politiķi; tā kā vairākas publiskas personas no ES dalībvalstīm, tostarp bijušie valdību vadītāji un ministru kabinetu locekļi, jo īpaši Gerhard Schröder, ir ieņēmuši labi apmaksātus amatus Kremļa kontrolētos enerģētikas uzņēmumos; tā kā pat pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā dažas no šīm personām nolēma neatkāpties no amata un turpināja ar noklusētu piekrišanu saņemt asinīm slacītu naudu no Kremļa un viņu politiskajām partijām; tā kā viņi turpina izmantot savu prokrievisko ietekmi gan vietējā, gan Eiropas politiskajā vidē;
G. tā kā ir pierādījumi tam, ka Krievija ar MI un botiem ir radījusi un izplatījusi dezinformāciju sociālajos medijos, kā arī tradicionālajos medijos, lai aizstāvētu savas intereses politiskajā darba kārtībā un lai attaisnotu savas nelikumīgās darbības, tostarp agresijas karu pret Ukrainu; tā kā Čehijas, Polijas un Beļģijas iestādes ir atklājušas neseno prokrievisko propagandas operāciju, ko veica ziņu izlaidums “Eiropas balss”, iesaistot prokrievisko Ukrainas politiķi Viktor Medvedchuk; tā kā „Eiropas balss” aptaujāja vairākus EP deputātus, no kuriem daži bija kritiski pret Krieviju;
H. tā kā šis medijs 2024. gada 11. aprīlī atsāka darbību no Kazahstānas;
I. tā kā šīs darbības ir daļa no hibrīdkara stratēģijas, kas ir starptautisko tiesību pārkāpums; tā kā šai hibrīdkara stratēģijai ir dažādas formas, kas neaprobežojas tikai ar dezinformāciju un veicina korupciju;
J. tā kā Krievija savas ārvalstu iejaukšanās hibrīdstratēģiju ietvaros ir transportējusi migrantus uz ES ārējo robežu, lai provocētu ES un tās dalībvalstis, piemēram, 2021. gada rudenī uz robežām ar Poliju, Lietuvu un Latviju un 2023. gadā uz robežas ar Somiju;
K. tā kā Krievija aktīvi iesaistījās Katalonijas separātistu kampaņas atbalstīšanā, kas ietvēra dezinformācijas izplatīšanu, troļļu un botu kopienu izveidi un pat piedāvājumu nosūtīt 10 000 karavīrus un finansiālos līdzekļus Katalonijas parāda dzēšanai gadījumā, ja tiktu pasludināta neatkarība, tā kā Carles Puigdemont partijas bijušais par starptautiskajām attiecībām atbildīgais loceklis Victor Tarradellas liecināja, ka šie piedāvājumi tika izteikti apmaiņā pret to, ka Katalonija atzīst Krievijas suverenitāti pār Ukrainas Krimas teritoriju;
L. tā kā, tuvojoties 2024. gada Eiropas vēlēšanām, ir sagaidāma pastiprināta Krievijas iejaukšanās un manipulācija ar informāciju;
M. tā kā tradicionālo mediju stāvoklis turpina pasliktināties lielākajā daļā dalībvalstu ar sliktiem darba apstākļiem, zemām algām, mediju īpašumtiesību nepārredzamību, mediju pakalpojumu sniedzēju plurālisma, redakcionālās neatkarības vai politiskās neatkarības trūkumu; tā kā šī situācija rada neuzticēšanās sajūtu, kas lielākajai daļai ES iedzīvotāju palielina neaizsargātu pret dezinformāciju, tostarp no pazīstamām Krievijas dezinformācijas kampaņām;
N. tā kā ES noteikumi, kas veicina faktu pārbaudītāju un satura moderācijas izmantošanu sociālajos medijos, ir uzbrukums vārda brīvībai un mudina ES iedzīvotājus izmantot alternatīvus informācijas avotus, tādējādi padarot viņus neaizsargātākus pret Krievijas propagandu un dezinformāciju,
1. aicina rīkoties un veikt efektīvus pasākumus, lai novērstu jebkādus mēģinājumus iejaukties gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tostarp Krievijas autokrātiskā aparāta mēģinājumus;
2. atkārtoti norāda, ka visiem pasākumiem, kas veikti, lai aizsargātu demokrātiju ES un gaidāmo Eiropas vēlēšanu integritāti, ir jābūt pilnībā pārredzamiem un jāievēro tiesības uz informāciju un vārda brīvība;
3. atzinīgi vērtē ātro reakciju, atklājot prokrieviskās ietekmes operāciju, kuras vadībā bija „Eiropas balss”; aicina „Eiropas balsi” iekļaut ES sankciju sarakstā;
4. visstingrākajā veidā nosoda visas darbības, ko Krievija veic hibrīdkara stratēģijas ietvaros pret ES dalībvalstīm; aicina ES vadītājus un iestādes izstrādāt koordinētu stratēģiju šo draudu novēršanai; šajā sakarībā atzinīgi vērtē vienošanos, ko paziņoja Beļģijas prezidentvalsts, proti, izveidot pagaidu krīzes darba grupu, lai vērstos pret Krievijas mēģinājumiem iejaukties gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās,
5. atkārtoti pauž bažas par atklātajiem gadījumiem, kad Krievija ir atbalstījusi separātisma kustības Eiropas Savienībā kā daļu no mēģinājumiem destabilizēt Rietumus; šajā sakarībā pauž nožēlu par Spānijas separātistu kustībām, kuras 2017. gadā mēģināja īstenot valsts apvērsumu, kas būtiski traucēja valsts iestāžu darbību un izraisīja ilgstošu nestabilitāti, kura pastāv joprojām;
6. nosoda Krievijas dalību dezinformācijas kampaņās, tās atbalstu separātistu kustībām un partijām un Kremļa kiberoperāciju veikšanu Spānijas reģionā Katalonijā, kā to atklājušas vairākas struktūras un iestādes, piemēram, Eiropas Izcilības centrs hibrīddraudu apkarošanai (Hybrid CoE) un Komisija; turklāt nosoda to, ka dažu operāciju satvarā tika organizēti nemieri, kuru rezultātā El Prat lidostā tika ievainoti simtiem tiesībaizsardzības amatpersonu un gāja bojā kāds Francijas pilsonis;
7. atkārtoti aicina kompetentās tiesu iestādes efektīvi izmeklēt Carles Puigdemont un citu Katalonijas EP deputātu saikni ar Krieviju un aicina Padomdevēju komiteju deputātu rīcības jautājumos veikt izmeklēšanu un attiecīgi rīkoties;
8. aicina Spānijas iestādes sadarboties ar ES kolēģiem un NATO sabiedrotajiem, lai vērstos pret jebkādu iespējamu Krievijas iejaukšanos, ņemot vērā gaidāmās reģionālās vēlēšanas Katalonijā;
9. stingri nosoda Krievijas praksi izmantot nelegālos imigrantus, piespiežot viņus ES teritorijā destabilizēt kaimiņos esošās dalībvalstis, jo īpaši Poliju, Lietuvu, Latviju un Somiju;
10. uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi apkarot ārvalstu iejaukšanos, lai nodrošinātu brīvus un demokrātiskus vēlēšanu procesus; šajā sakarībā uzsver, ka vārda brīvība, mediju brīvība un tiesību aktu ievērošana ir vienlīdz svarīgi visos demokrātiskajos procesos;
11. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstīm, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Ārējās darbības dienestam, NATO un Krievijas iestādēm.
- [1] Pieņemtie teksti, P9_TA(2024)0079.
- [2] OV C, C/2023/1226, 21.12.2023., ELI: https://eur-lex.europa.eu/eli/C/2023/1226/oj?locale=lv
- [3] OV C 347, 9.9.2022., 61. lpp.
- [4] OV C 167, 11.5.2023., 18. lpp.
- [5] OV C 125, 18.3.2022., 2. lpp.
- [6] OV C 224, 27.6.2018., 58. lpp.
- [7] OV C 23, 21.1.2021., 152. lpp.