Debašu stenogramma

Otrdiena, 2007. gada 4. septembris - Strasbūra

14. Bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumi (debates)

  Priekšsēdētājs . − Nākamais punkts ir Bogusław Liberadzki ziņojums Transporta un tūrisma komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (COM(2006)0852 – C6-0012/2007 – 2006/0278(COD)) (A6-0253/2007).

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Man ir patīkami šodien iesniegt jums grozījuma priekšlikumu direktīvai par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem.

Bīstamo kravu pārvadājumi veido aptuveni 8 % no visiem kravu pārvadājumiem, aptuveni miljonu operāciju katru dienu. Mums ir jāgarantē bīstamo kravu aprites brīvība un intermodalitāte iekšzemes un starptautiskajos pakalpojumos, tajā pašā laikā ievērojot drošības aspektu, lai aizsargātu mūsu vidi, mūsu pilsoņus un nozares darbiniekus.

Priekšlikums ir paredzēts četru direktīvu un četru Komisijas lēmumu par bīstamo kravu pārvadājumiem atjaunināšanai, apvienojot tos vienā tiesību aktā. Tas ir svarīgs Kopienas tiesību aktu vienkāršojums par šo jautājumu.

Turklāt Kopienas noteikumu joma ir jāpaplašina, lai iekļautu pārvadājumus pa iekšējiem ūdensceļiem – nozari, uz kuru pašlaik neattiecas neviena Kopienas tiesību akta noteikumi. Lai gan šķietami tas ir mazāk svarīgs iekšzemes pārvadājumu veids, negadījumiem iekšzemes ūdensceļos var būt nopietnas sekas. Viens noteikumu kopums visiem bīstamo kravu pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem ļaus samazināt šos riskus. Visbeidzot, priekšlikums attiecas gan uz starptautiskajiem, gan iekšzemes pārvadājumiem

Šie ir tā priekšlikuma mērķi, par kuriem referents ir B. Liberadzki. Pirms debašu sākuma atļaujiet man pateikties referentam un TRAN komitejai par atbalstu Komisijas priekšlikumam.

  Bogusław Liberadzki (PSE), referents. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Man ir prieks Transporta un tūrisma komitejas vārdā iesniegt ziņojumu, kurā mēs vispirms atzinīgi vērtējam to, ka Komisija ir iesniegusi direktīvas projektu, ko mēs šodien apspriežam.

Mēs pilnīgi piekrītam jums, komisāra kungs, ka tas nostiprina noteikumus par bīstamo kravu pārvadājumiem un tajā pašā laikā samazina to skaitu. Otrkārt, mēs arī piekrītam, ka šim regulējumam varētu būt ļoti stipra ietekme gan uz pārvadājumu drošību, gan uz sabiedrības dzīves kvalitāti. Visbeidzot, noteikumi, kurus mēs vēlamies pieņemt vai drīzāk kombinēt no daudziem dažādiem avotiem, tādējādi samazinot to skaitu, pamatojas uz ANO sagatavotajiem ieteikumiem par bīstamo kravu pārvadājumiem ar autotransportu, pa dzelzceļu un pa iekšējiem ūdensceļiem, kas kopā ir vairāk nekā 110 miljardi tonnkilometru gadā Eiropas Savienībā.

Izklāstot šo ziņojumu, es vēlētos uzsvērt, ka Transporta un tūrisma komiteja to apstiprināja gandrīz vienprātīgi, uzskatot to gan par svarīgu, gan nepieciešamu, un ka tas ienes jaunu kvalitātes līmeni, paplašinot noteikumus par bīstamo kravu pārvadājumiem uz pasažieru vilcieniem. Tas arī reglamentē, kad dalībvalstis tādu cēloņu dēļ, kas nav stingri saistīti ar drošību, var ieviest zināmas atkāpes no vispārēji piemērojamiem noteikumiem un kā šīs atkāpes ir jāievieš un jāizskata ES līmenī.

Es vēlētos aicināt visus atbalstīt grozījumus, kas ir apspriesti un ieviesti, it īpaši 44. grozījumu, kurā pēc Padomes lūguma mēs ieviešam blakus automobiļiem vagonu un iekšējo ūdensceļu kuģu jēdzienus, lai izvairītos no iespējamiem pārpratumiem, tādēļ es lūdzu jūs balsot par to. Es arī vēlētos jūs īpaši aicināt balsot par 45. grozījumu, kas pēc garām diskusijām tika izveidots kā labs kompromiss. Tas attiecas uz 1. panta 3. punkta b) apakšpunktu, kurā mēs iekļāvām vārdus „ja tas ir pamatoti, var noteikt maršrutu un izmantojamos transporta veidus”. Tad var 16. grozījumu atmest kā nevajadzīgu, vai mēs varam balsot pret to.

Es arī aicinātu jūs balsot pret 46. un 47. grozījumu, jo var likties, ka šie noteikumi jau ir ietverti tekstā, tādēļ tie tikai lieki izplestu regulu. Visbeidzot, es vēlētos pateikties ēnu referentiem par sadarbību, kas bija ļoti auglīga. Es vēlētos īpaši pateikties Padomei un Komisijai – Padomei gan Vācijas, gan Portugāles prezidentūras laikā. Mums bija aptuveni piecas darba sanāksmes. Nebija būtisku atšķirību uzskatos, un mēs spējām atrisināt tās domstarpības, kas radās. Manuprāt, tas bija sadarbības paraugs.

  Renate Sommer PPE-DE grupas vārdā– (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Jā, priekšlikums direktīvai par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem ir svarīgs jautājums, jo ES katru gadu tiek pārvadāti aptuveni 110 miljardi tonnkilometru bīstamo kravu: 58 % ar autotransportu, 25 % pa dzelzceļu un 17 % pa iekšējiem ūdensceļiem.

Šā priekšlikuma direktīvai nolūks ir vienkāršot un saskaņot pašreizējos noteikumus par bīstamo kravu pārvadājumiem. Tas arī paplašina ES noteikumu jomu, kas pašlaik ietver pārvadājumus ar autotransportu un pa dzelzceļu, uz pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem. Šis vienkāršojums samazina birokrātiju un uzlabo intermodalitāti. Kopēji noteikumi pārvadājumiem ar autotransportu, pa dzelzceļu un pa iekšējiem ūdensceļiem nodrošina vienveidīgu drošības līmeni visā Kopienā iekšzemes un pārrobežu pārvadājumos. Vienveidīgi noteikumi attiecībā uz transporta veidiem vienkāršo un veicina multimodālus pārvadājumus.

Noteikumu jomas paplašināšana uz pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem ir apsveicams solis. Tas nozīmē, ka vienādi drošības noteikumi attiecas uz visiem Kopienas iekšējiem ūdensceļiem. Tam būs arī pozitīva ietekme uz darba apstākļiem uz kuģiem, uz pārvadājumu drošību un uz vides aizsardzību. Vienveidīgi noteikumi samazina izmaksas, novēršot dažādu apstiprināšanu un atļauju nepieciešamību. Turklāt var sagaidīt pārvadājumu pa iekšējiem ūdensceļiem iespējamās izmantošanas un tirgus perspektīvu uzlabošanos un, galu galā mēs cenšamies novirzīt bīstamo kravu pārvadājumus uz iekšējiem ūdensceļiem.

Transporta un tūrisma komitejas pieņemto grozījumu projekts lielā mērā atspoguļo Padomes nostāju. Mēs piekrītam un vēlamies mēģināt to pieņemt pirmajā lasījumā, ja iespējams. Ļaujiet man uzsvērt, ka es aicinu Parlamentu pieņemt vienu īpašu grozījuma projektu, par ko jau minēja referents un kas veido kompromisu. Ir svarīgi iekļaut šajā lietā saprātīgus noteikumus. Te mēs piekrītam Komisijai un Padomei. Grozījuma projekts attiecas uz noteikumiem, kas atļauj dalībvalstīm noteikt īpašas drošības prasības un varbūt noteikt arī transporta veidu, ja tās var pamatot to Komisijai.

Visbeidzot, atļaujiet man izteikt sirsnīgu pateicību referentam, ar kuru mēs varējām tik labi sastrādāties, un lūgt Parlamentu pieņemt šo ziņojumu pirmajā lasījumā.

  Brian Simpson , PSE Grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, savas grupas vārdā es vēlētos pateikties referentam ne tikai par viņa ziņojumu, bet arī par iesaistīšanos Parlamenta, Padomes un dažādo politisko frakciju apvienošanā šajā svarīgajā jautājumā.

Deputāti būs informēti, ka pašreizējie Kopienas tiesību akti šajā jomā galvenokārt balstās uz četrām direktīvām, kas regulē bīstamo kravu pārvadājumus. RID direktīva un ADR direktīva regulē attiecīgi dzelzceļa un autoceļu pārvadājumus, savukārt bīstamo kravu pārvadājumus pa iekšējiem ūdensceļiem regulē šo divu direktīvu pielikumi.

Ierosinātā jaunā direktīva Kopienas tiesību aktu kompetenci paplašina, iekļaujot arī transportēšanu pa iekšējiem ūdensceļiem, un mums šāds solis ir jāatbalsta.

Daži cilvēki varētu domāt, ka referents nav pietiekami pārbaudījis direktīvas kompetences apmērus, un ir arī citi, pārsvarā cilvēki no šīs nozares, kas domā, ka direktīva pārāk daudz ko aizliedz un iet par tālu.

Atklāti sakot, referents ir panācis pareizo līdzsvaru un visa šī būtiskākais aspekts noteikti ir tas, ka mums būtu jāizveido vienota regulācijas sistēma bīstamo kravu pārvadāšanā pa iekšējiem ūdensceļiem, kurā būtu noteikti standarti un visi, tostarp arī dalībvalstis, zinātu savus pienākumus.

Šis ziņojums mums nedod nekādu pievienoto vērtību, kā to jau paskaidroja mūsu referents. Tas paaugstinās drošību, un tādēļ es un mana grupa uzskatām, ka tas ir pelnījis pilnīgu atbalstu.

  Jeanine Hennis-Plasschaert, ALDE grupas vārdā. – (NL) Kā jau ir sacīts, priekšsēdētāja kungs, priekšlikums cenšas atjaunināt un nostiprināt pašreizējās direktīvas un noteikumus par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem. Tagad viens tiesību akts ietvers pārvadājumus pa iekšējiem ūdensceļiem kopā ar pārvadājumiem ar autotransportu un pa dzelzceļu. Es tiešām nesaprotu, kā kāds varētu būt pret to. Es nevaru iedomāties, ka kāds varētu apstrīdēt tādu pasākumu lietderību un nepieciešamību, kas nodrošina, ka šīs pārvadājumu operācijas tiek veiktas visdrošākajā iespējamā veidā. Ja šos pasākumus var apvienot un aprakstīt skaidrāk, tas dod labumu mums visiem.

Komitejā mēs atbalstījām vairumu no referenta galvenokārt tehniskiem grozījumiem. Referents cieši pieturējās pie Padomes priekšlikuma, un šāda veida direktīvai tas parasti ir visefektīvākais rīcības veids. Tādēļ arī ir atzinīgi vērtējams, ka referents vēlas nodrošināt piekrišanu pirmajā lasījumā. Tomēr ALDE grupa bija visai pārsteigta par 45. grozījumu, kas šķiet nedaudz nejaušs. Kādēļ nevienoties par tekstu, kas izmantots 16. grozījumā un kas apmierināja visus, ieskaitot mūs? Kādēļ piekrist visam, ko vēlas Padome, pat ja tas var darboties pret loģistikas ķēžu efektivitāti? Kādēļ nerunāt ar Padomi par to? Ne visas dalībvalstis atbalsta šo „kompromisu”. Ko referents un arī R. Sommer, G. Jarzembowski un B. Simpson būs ieguvuši, ja dalībvalstis varēs nepamatoti dot priekšroku vienam vai otram transporta veidam. Noteikti ir acīmredzams, ka katram transporta veidam savā īpašā veidā ir jānodrošina, ka tā darbības ir drošas un efektīvas. Kādēļ tirgus dalībnieki nevarētu to izlemt paši? Mēs to nodrošinājām iepriekš ar 16. grozījumu, tādēļ es aicinu jūs vēlreiz novērtēt 45. grozījumu un varbūt padomāt vēlreiz.

Es pateicos referentam par viņa lielo darbu, bet man ir žēl, ka viņš ir ļāvis sevi pierunāt uz šā noteikuma par noteikta transporta veida izmantošanu ieviešanu pa sētas durvīm. Vēlreiz es aicinu jūs pārvērtēt savu nostāju par 45. grozījumu.

  Leopold Józef Rutowicz , UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, ierosinātā jaunā direktīva par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumu reglamentāciju ir nepieciešams tiesību akts. Tas integrē iepriekšējos ES noteikumus vienā tiesību aktā un paplašina tā jomu, iekļaujot pārvadājumus pa ūdensceļiem.

Starptautisko noteikumu par bīstamo kravu pārvadāšanu iekļaušana priekšlikumā padara direktīvu par starptautiska mēroga konsolidētu dokumentu. Jaunā direktīva ļauj arī ierobežotā mērā ņemt vērā dalībvalstu īpašus apstākļus, ja to nosaka ekonomikas prasības un ceļu stāvoklis. Piemērs šeit varētu būt transportlīdzekļu ar ļoti augstu kravnesību izmantošanas reglamentēšana.

Ierosinātie grozījumi ir tehniski un nerada bažas, izņemot 46. un 47. grozījumu. Es vēlētos pateikties referentam B. Liberadzki par konstruktīvu ieguldījumu šā ziņojuma sagatavošanā. UEN uzskata, ka direktīva apmierina ieinteresēto pušu cerības.

  Eva Lichtenberger, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Šie ir ļoti pozitīvi noteikumi multimodāliem pārvadājumiem, kas nākotnē pieaugs, un to veicinās noteikumi, kas ir pārredzamāki un vieglāk saprotami. Beidzot ir iekļauti iekšējie ūdensceļi, kā Zaļie bija lūguši agrākā ziņojumā. Man ir grūti saprast, kāpēc tas prasīja tik daudz laika. Piesārņojums, kas rodas transportlīdzekļa avārijā, pārvadājot stipri toksiskas ķimikālijas pa upi, protams, var radīt koncentrētāku piesārņojumu, nekā kuģojot pa atklātu jūru.

Es uzskatu stingros noteikumus, ko var ieviest dalībvalstis un kas attiecas uz transporta veida noteikšanu, par nepieciešamiem, svarīgiem un pareiziem. Apstākļi mūsu transporta maršrutos ir ārkārtīgi atšķirīgi. Te var būt, piemēram, augsti tilti, kas nav pieejami glābšanas vienībām. Tas var būt liels satiksmes blīvums, kas padara bīstamo kravu pārvadāšanu vēl riskantāku. Bīstamās kravas bieži pārvadā pilsētu tuvumā. Tas viss nozīmē, ka mums ir jādod dalībvalstīm iespējas elastīgi reaģēt uz šādām briesmām

Tomēr centrālais jautājums šajā ziņojumā tāpat kā daudzos citos ir kontrole. Dalībvalstīm ir sistemātiski jākontrolē atbilstība noteikumiem, jo pretējā gadījumā mums būs tukši vārdi, kas pretendē uz kādu drošību, kuras diemžēl nav. Pilnīgi atklāti runājot, šajā jomā dažās Eiropas valstīs ir nopietni trūkumi. Tāpat ir jāveic lieli uzdevumi ugunsdzēsēju un glābšanas komandu apmācībā.

Es ceru, ka tas darbosies arī kā stimuls, lai pastiprinātu šo kontroli un vismaz samazinātu pārvadājumu radītās briesmas gan ūdensceļu pārvadājumos, gan pārvadājumos ar autotransportu vai pa dzelzceļu.

  Jacky Henin, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, arvien plašāka piegādes tieši noteiktajā laikā izmantošana rūpniecībā un tirdzniecībā ar mērķi iegūt maksimālu tūlītēju peļņu nozīmē, ka bīstamas preces arvien mazāk atrodas noliktavās un drošās fabrikās, bet arvien vairāk uz ceļiem, upēs un uz dzelzceļiem.

Daudzus gadus Eiropas Komisija ir darījusi visu iespējamo, lai atceltu dažādus noteikumus pārvadājumu nozarē privāto interešu labā, neņemot vērā vispārējo interesi. Tādējādi, kad kāds izvirza jautājumu par sabiedrības drošību, Komisija tūlīt atkāpjas subsidiaritātes principā.

Kā vienmēr Eiropas Komisija dižojas ar ciešu sadarbību ar darba devējiem, kā vienmēr aizmirstot darbiniekus, kas varētu viņiem daudz ko iemācīt jo īpaši par pārvadājumu nozares noteikumu samazināšanu, sociālo dempingu un atteikšanos ieviest saistošus tiesību aktus par darba apstākļiem un autotransporta darbinieku apmācībām. Pastāv nopietns lielu avāriju risks saistībā ar bīstamo kravu pārvadājumiem nākotnē. Tad tie, kas ir pieņēmuši lēmumus, būs atbildīgi

Tomēr šis Parlaments varētu balsot par vienkāršiem un efektīviem pasākumiem, piemēram, kravas automobiļu stāvvietu, kā arī bīstamo kravu šķirotavu dzelzceļa mezglos noteikšanu par Seveso vietām; ieviešot maršrutējuma saistību reālā laika mērogā ar ģeogrāfiskā stāvokļa noteikšanu visām bīstamajām kravām, lai nodrošinātu, ka nesavietojamas preces netiktu glabātas vienā vietā. Bet vairums cilvēku uzskata to par lieliem izdevumiem. Labi, jūs varat tā domāt, taču neceriet uz mūsu atbalstu!

SĒDI VADA: ONESTA kungs
Priekšsēdētāja vietnieks

  Luca Romagnoli, ITS grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! B. Liberadzki lieliskajam ziņojumam un viņa labi argumentētajam priekšlikumam direktīvai par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem nav vajadzīga plaša apspriešana. Es balsoju par to komitejā un es apstiprinu savu balsojumu šeit, kā arī ceru, ka daudzi ITS grupas kolēģi sekos manai priekšzīmei.

Pieaugot iekšējai tirdzniecībai starp dalībvalstīm, manuprāt, arvien svarīgāk ir nodrošināt, lai tirdzniecības nosacījumi dalībvalstīs būtu salīdzināmi it īpaši drošības jomā, bet arī no pārbaužu un ar tām saistīto administratīvo procedūru viedokļa. Būtu nesaprātīgi kritizēt vai pat noraidīt šādu tehnisku tekstu, kas ir plaši un kvalificēti apspriests ar daudziem dalībvalstu ekspertiem

Es vēlētos arī izmantot iespēju papildus pateikties B. Liberadzki un bīstamo kravu komitejai par viņu darbu, atceroties, ka šis darbs ir veikts konsekventi saskaņā ar šajā jomā spēkā esošajiem starptautiskajiem nolīgumiem.

Es vēlētos nobeigt ar piezīmi, ka grozījumus vai vismaz daudzus no iesniegtajiem grozījumiem, manuprāt, vajadzētu pieņemt, it īpaši 2. grozījumu 14. apsvērumam, grozījumus, kas attiecas uz acīmredzamo neiekļaušanu un tādējādi to dalībvalstu izslēgšanu, kurām vēl nav dzelzceļa sistēmu, un, atklāti sakot, es arī gatavojos atbalstīt 45. grozījumu.

  Jörg Leichtfried (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, priekšēdētāja vietnieka kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlētos izmantot šo izdevību un apsveikt manu labo draugu referentu Bogusław Liberadzki ar šo īsti līdzsvaroto un sekmīgo ziņojumu. Kā jau norādīja R. Sommer katru gadu ES tiek pārvadāti 110 miljardi tonnkilometru bīstamo kravu. Tāpat kā J. Henin arī es vēlētos, lai vismaz daļa no šā daudzuma glabātos noliktavās. Diemžēl tas tā nenotiek, tādēļ mums ir jādomā arī par to.

Pirmais svarīgais punkts šajā ziņojumā ir spēkā esošo noteikumu par drošības prasībām rezervuāriem un transportlīdzekļiem atjaunināšana un saskaņošana. Otrais svarīgais punkts ir šo prasību paplašināšana no autotransporta un dzelzceļiem uz iekšējiem ūdensceļiem. Ja mēs aplūkojam pārvadājumu tendences pēdējos gados, kļūst ļoti skaidrs, ka pieaug iekšējo ūdensceļu nozīme. Es piekrītu E Lichtenberger, ka avārijas upēs ir, protams, īpaši bīstamas.

Šie pasākumi – un šeit es runāju kā cilvēks, kas dzīvo tranzīta valstī – var arī radīt novirzi uz dzelzceļa pusi. Tā, protams, ir ļoti laba lieta. Mēs Austrijā dabiski atzinīgi vērtējam šo ziņojumu it īpaši tādēļ, ka Austrija sava ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ izvirza ļoti augstas drošības prasības transporta dalībniekiem. Es arī uzskatu par ļoti vēlamu to, ka nākotnē katrai dalībvalstij būs tiesības reglamentēt vai aizliegt bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumus savā teritorijā. Manuprāt, tas ietver it īpaši speciālu noteikumu noteikšanu vides aizsardzībai un iespēju aizliegt vai ierobežot konkrētu bīstamo preču pārvadāšanu.

Ja ziņojums tiks pieņemts referenta ieteiktajā redakcijā, tas būs ļoti labs ziņojums, un mēs visi varēsim būt apmierināti ar šo iznākumu.

  Nathalie Griesbeck (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es arī vēlētos pateikties mūsu referentam par viņa vadīto darbu par tiešām ļoti tehniskiem jautājumiem, kas saistīti ar bīstamo kravu pārvadājumiem, kuri veido aptuveni 10 % no kravu pārvadājumiem Eiropā. Es, protams, atzinīgi vērtēju to, ka ziņojums ne tikai izskaidro noteikumus, kas ietekmē sabiedrības drošību, bet tā darbība ir arī paplašināta uz iekšējo ūdensceļu kravu pārvadājumiem, jo daudzi no mums domā, ka tas ir transporta veids, kas jāattīsta visā Eiropā kā alternatīva autotransportam. Tas arī rada cerības daudzos Eiropas Savienības pilsoņos.

Kā solis uz priekšu tiesību aktu vienkāršošanā attiecībā uz administratīvajām procedūrām gan kravas nosūtītājiem, gan kravas saņēmējiem tas ir arī izšķirošs solis bīstamo kravu drošības lietās iesaistītā personāla apmācībā. Lai gan mums ir sīkāk jāizstrādā mūsu nostāja par dažiem grozījumos ietvertajiem punktiem, ziņojums neapšaubāmi ir solis uz priekšu it īpaši skaidrības un drošības aspektā.

  Alyn Smith (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs, es pilnībā piekrītu savas Grupas kolēģes Eva Lichtenberger komentāriem. Mēs šo dokumentu paketi atzinīgi vērtējam kā soli pareizajā virzienā, tomēr mums ir daži iebildumi. Mūsu grozījumu mērķis ir stiprināt šo dokumentu paketi, īpaši attiecībā uz mācībām, kā rīkoties nelaimes gadījumos, un uz cilvēku tiesībām zināt, kas tiek transportēts.

Tomēr personīgi es vēlētos iet vēl tālāk. Es šajā sistēmā vēlētos iekļaut arī militāros un civilos kodolmateriālus. Skotijā diemžēl ir militāri kodolobjekti un civilie kodolobjekti, un regulāri notiek kodolvielu transportēšana. Laikraksts Sunday Herald nesen atklāja, ka pēdējo septiņu gadu laikā Skotijā ir notikuši 67 ar transportēšanu saistīti kodoldrošības incidenti. Tādēļ ir iespējams veikt uzlabojumus, un es uzskatu, ka ES var rīkoties situācijās, kad Apvienotās Karalistes valdībai tas neizdodas. Tomēr līdz tam, es atzinīgi vērtēju visus soļus tajā virzienā, lai cilvēkiem sniegtu plašākas tiesības zināt, ar ko kopā viņi brauc pa Eiropas ceļiem un ūdensceļiem, un ka šie ceļi ir droši. Šis ziņojums palīdz to panākt, tādēļ es to vērtēju atzinīgi.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dārgie EP deputāti! Laikposmā no 1995.–2004. gadam kravu pārvadājumi ir pieauguši par 28 % un līdz 2020. gadam tiek prognozēts pieaugums par 50 %. Autotransports pārvadā 58 % kravu, dzelzceļš – 25 %, bet iekšējais ūdenstransports – 17 %. Bīstamās kravas veido 8 % no visiem pārvadājumiem. Šie pārvadājumi stipri apdraud reģionus, caur kuriem kravas pārvadā, tādēļ ES ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai paaugstinātu šo pārvadājumu drošību.

Spēkā esošie Eiropas Savienības tiesību akti attiecas tikai uz bīstamo kravu pārvadājumiem ar autotransportu vai pa dzelzceļu, bet uz pārvadājumiem pa jūru attiecas tikai tās starptautiskās konvencijas, kurām dalībvalstis ir pievienojušās. Pēc Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās ES Donava gandrīz visā garumā ir kļuvusi par iekšēju kuģojamo ūdensceļu. Donava plūst cauri septiņām Eiropas galvaspilsētām un tuvu daudzām pilsētu aglomerācijām, tādēļ bīstamo kravu pārvadājumu drošība Donavā ir ārkārtīgi svarīga.

Ir būtiski, lai pasākumi attiecībā uz bīstamo kravu pārvadājumiem tiktu papildināti ar pasākumiem par glābšanas dienestu iejaukšanos avārijas gadījumos ar šādiem pārvadājumiem. Avāriju gadījumos ir daudzi upuri pat starp tiem, kas piedalās glābšanas darbos.

Turklāt, lai samazinātu riskus, bīstamās kravas ir jāpārvadā pa mazāk pārblīvētiem maršrutiem un laikposmos, kad tur nav daudz cilvēku. Es domāju, ka bīstamo kravu pārvadājumu drošības nolūkā šīs direktīvas ieviešanai ir jānosaka pēc iespējas īss pārejas periods.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlētos vispirms vēlreiz pateikties Liberadzki kungam un Transporta un tūrisma komitejai par šo lielisko ziņojumu, kas, kā es ceru kopā ar jums, ļaus mums pieņemt priekšlikumu tūlīt pirmajā lasījumā. Īstenībā tieši tādēļ, ka mēs vēlamies pieņemt pirmajā lasījumā, mēs esam gatvi piekrist grozījumiem, kas atspoguļo panākto vienošanos starp iestādēm. Tomēr mēs nedomājam, ka grozījumi, kas varētu apdraudēt vienošanos pirmajā lasījumā, būtu vēlami.

Īstenībā ir svarīgi, ka, kā visi ir sacījuši, ziņojums palīdzēs vienkāršot tiesību aktus un padarīt tos vieglāk piemērojamus, kā arī attiecināt tos uz iekšējiem ūdensceļiem. Es piekrītu Parlamentam, ka iekšējo ūdensceļu tīkli ir plaši jāattīsta. Tie var palīdzēt Eiropai sasniegt transporta veidu maiņu, ko mēs ceram sasniegt. To es gribēju paskaidrot.

Vēlreiz pateicos Parlamentam un referentam par viņa lielisko darbu ar ziņojumu, kas pamatots uz ekspertu zināšanām. Es domāju, ka var teikt, ka šā ziņojuma apspriešana ir bijusi absolūta paraugstunda.

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt.

Rakstiskie paziņojumi (142. pants)

  Christine De Veyrac (PPE-DE) , rakstiski. – (FR) Pastāvīgais bīstamo kravu pārvadājumu pieaugums ir radījis nepieciešamību ieviest jaunus ES tiesību aktus, lai vienkāršotu un koordinētu noteikumus par šo kravu pārvadāšanu.

Mūsu pienākums ir aizsargāt sabiedrības drošību, un tas attiecas arī uz bīstamo kravu pārvadājumiem. Tādēļ man šķiet svarīgi, ka dalībvalstis varētu nepieciešamības gadījumā samērīgā un pārredzamā veidā pieprasīt obligātu noteiktu maršrutu izmantošanu. Tām ir jādod iespēja pieprasīt, lai pārvadātāji izmanto kāda noteikta veida transportu, ja tās uzskata, ka šis veids ir drošāks saviem pilsoņiem.