Debašu stenogramma

Otrdiena, 2007. gada 4. septembris - Strasbūra

21. Konservēts piens, kurš paredzēts lietošanai pārtikā – Piena un piena produktu tirgus kopīga organizācija – Papildu noteikumi piena un piena produktu tirgus kopīgajai organizācijai attiecībā uz dzeramo pienu (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir kopīgas debates par

- Elisabeth Jeggle ziņojumu Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā par priekšlikumu pieņemt Padomes direktīvu par grozījumiem Direktīvā 2001/114/EK, kas attiecas uz daļēji vai pilnīgi dehidrētu konservētu pienu, kurš paredzēts lietošanai pārtikā (COM(2007)0058 - C6-0083/2007 - 2007/0025(CNS)) (A6-0282/2007),

- Elisabeth Jeggle ziņojumu Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā par priekšlikumu pieņemt Padomes regulu par grozījumiem regulā (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (COM(2007)0058 - C6-0084/2007 - 2007/0026(CNS)) (A6-0283/2007), un

- Elisabeth Jeggle ziņojumu Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā par priekšlikumu pieņemt Padomes regulu par grozījumiem regulā (EK) Nr. 2597/97, ar ko paredz papildu noteikumus piena un piena produktu tirgus kopīgajai organizācijai attiecībā uz dzeramo pienu (COM(2007)0058 - C6-0085/2007 - 2007/0027(CNS)) (A6-0284/2007).

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet sākt ar pateicības izteikšanu Parlamentam, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai un īpaši referentei Elisabeth Jeggle par šo konstruktīvo ziņojumu par piena nozares pasākumu minipaketi.

Pakete piedāvā triju tiesību aktu grozījumus. Pirmie attiecas uz Direktīvu par konservētu pienu, kurā mēs pašlaik atļaujam olbaltumvielu satura standartizāciju pilnībā atbilstoši Pārtikas kodeksa standartiem. Tas atbilst senajai piena nozares pārstāvju un piena pulvera eksportētāju prasībai, un viņu pozīcijas attiecībā uz konkurentiem trešās valstīs noteikti uzlabosies.

Labumu gūs ne tikai rūpniecība un tirdzniecība, bet arī piena ražotāji, mūsu zemnieki, jo šī olbaltumvielu satura standartizācija var pacelt piena cenas. Turklāt, paredzamais lielais pieprasījums pēc olbaltumvielām viegli absorbēs pieejamo olbaltumvielu daudzumu palielinājumu. Es atzinīgi vērtēju jūsu atbalstu šim priekšlikumam.

Otrais priekšlikums attiecas uz piena un piena produktu tirgus kopīgu organizāciju. Šeit mēs esam ierosinājuši veselas pielāgošanās pasākumu sērijas, kuras ir atbalstījis arī Eiropas Parlaments. Tās ietver priekšlikumu matemātiski samazināt sausā vājpiena intervences cenu zemāka olbaltumvielu satura dēļ, kas saistīts ar standartizāciju. Tas ietver intervences sliekšņa atcelšanu dalībvalstīs attiecībā uz sviestu. Tas satur arī aizliegumu nacionālos sviesta uzglabāšanas daudzumus izmantot kā atbilstības kritēriju palīdzības saņemšanai, tas paredz atcelt novecojušo palīdzības sniegšanu militārajiem spēkiem un atcelt obligātas ievešanas atļaujas izmantošanu.

Jūsu grozījums attiecībā uz krējuma un vājpiena pulvera privāto uzglabāšanu ir nedaudz pārsteidzošs, jo šādas shēmas praksē nekad nav izmantotas un tādēļ tās var uzskatīt par novecojušām. Turklāt, sviesta privātas uzglabāšanas iespēja tiek saglabāta, tādēļ patiesi nepastāv nepieciešamība saglabāt šādu shēmu krējumam.

Kas attiecas uz jūsu grozījumiem saistībā ar skolu piena apgādes sistēmu, mēs viens otru saprotam. Kā mēs esam ierosinājuši, sistēma tiks vienkāršota, ieviešot atbalstu ar vienotu likmi. Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts jau pētīja dažādās iespējas, kā pārskatīt skolu piena apgādes sistēmu, un aicināja dalībvalstis iesniegt priekšlikumus par to, kā mēģināt uzlabot šo sistēmu, kā arī par papildus produktiem, ko iekļaut šajā sistēmā. Tā rezultātā sistēmā veiktās izmaiņas drīzumā tiks prezentētas Piena un piena produktu pārvaldības komitejā. Es ceru, ka ir iespējams panākt vienošanos starp Parlamentu, Padomi un Komisiju par lielāku atbalstu skolu piena apgādes sistēmai, palielinot to līdz 18,15 eiro uz 100 kilogramiem.

Kas attiecas uz jūsu grozījumu par piena fonda izveidi, ar kura palīdzību finansēt pārstrukturizācijas programmu, es vēlos uzsvērt, ka piena nozares pasākumu minipaketē iekļautie priekšlikumi tiešām nav par pārstrukturēšanu. Tādēļ man ir ļoti grūti savā starpā sasaistīt šos pamatā tehniskos un vienkāršošanas pasākumus ar nepieciešamību izveidot jaunu „piena fonda” budžeta posteni. Diskusijām par piena nozarei nepieciešamajiem atbilstošajiem pasākumiem būtu jānotiek, ņemot vērā gaidāmās diskusijas par veselības pārbaudēm un dažādās diskusijas, kas mums būs par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni.

Trešais tiesību akts attiecas uz dzeramā piena tirgus liberalizāciju, un es redzu, ka arī šajā jautājumā mēs saprotamies. Ierosinājums dzēst 0,2% tauku satura pielaidi šķiet pieņemams. Jūs ierosināt arī, ka ir jāatsaucas uz Direktīvu 2000/13/EK. Lūdzu, ļaujiet jūs informēt, ka šī direktīva tiek piemērota automātiski.

Tātad, visumā es redzu, ka mūsu viedokļi saskan. Paldies par darbu. Es gaidu mūsu diskusijas turpinājumu šovakar.

  Elisabeth Jeggle (PPE-DE), ziņotāja. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Komisār! Dāmas un kungi! Visi šobrīd runā par labu un stabilu piena un piena produktu tirgus situāciju un tā rezultātā esošo piena cenu pieaugumu. Lauksaimniekiem steidzami vajadzīgais piena cenu pieaugums pielej jaunu eļļu ugunij daudz apspriestajā kvotu jautājumā.

Šodien es vēlos apspriest mazo piena paketi un sākt ar iespēju pateikties Komisārei un viņas kolēģiem par lielisko sadarbību. Viņi iesniedza trīs labus un kārtīgi pārdomātus priekšlikumus un tāpēc Parlaments neizvirza daudz grozījumu. Tomēr es uzskatu, ka mūsu grozījumu projekts sniedz zināmu vielu pārdomām, un es ceru, ka Komisija un Padome to atbalstīs tāpat kā Lauksaimniecības komiteja.

Pirmajā Komisijas iesniegtajā ziņojumā ir grozījumi Padomes direktīvā par daļēji vai pilnīgi konservētu pienu, kurš paredzēts lietošanai pārtikā. Šajā ziņojumā Komisija ierosina standartizēt olbaltumvielu saturu, paredzot saturu vismaz 34% no svara, izteiktu kā beztauku sausni. Standartizēšana ļaus Eiropas ražotājiem konkurēt ar trešo valstu ražotājiem tādos pašos apstākļos. Šī starptautiskās tirdzniecības vienkāršošana ir apsveicama un tas ir viens iemesls kāpēc Lauksaimniecības komiteja pieņēma šo ziņojumu bez grozījumiem un tikai ar vienu balsi pret.

Šāda standartizēšana ietaupa naudu, kā dēļ otrajā ziņojumā es piedāvāju piena fonda programmai nodrošināt, lai piena sektors varētu paturēt visu ietaupīto naudu. Komisijas priekšlikums par grozījumiem regulā par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju sniedz vairākus nozīmīgus tehniskus labojumus, kas arī skaidri radīs uzlabojumus.

Pirmkārt, tas samazinās nokrejota piena intervences cenu par aptuveni 2.8%. Likvidējot intervences izraisītāju sviestam, atceļot valsts kvalitātes klases sviestam, ieviešos standarta kvalitātes definīciju, atceļot palīdzības sniegšanu militārajiem spēkiem un atmetot obligāto importa licenču atcelšanu, mēs samazinām birokrātiju.

Tomēr es diezgan noteikti esmu pret aizliegumu privāti glabāt krējumu un nokrejotu sauso pienu. Tā ir drošības ķēde un es uzskatu, mums būtu tas jāapspriež veselības pārbaudes, nevis mazās piena paketes kontekstā. Atkāpjoties no tā, nav šaubu, ka priekšlikums ieviest vienu atbalsta likmi pienam skolās, ir pareizs. Ņemot vērā piena skolās uzturvērtības nozīmi, tomēr ievērojami jāpaaugstina atbalsts produktiem, uz kuriem attiecas šī regula, no EUR 16.11 par 100 kg līdz EUR 18.15 par 100 kg. Tāpat ārkārtīgi nepieciešami ir paplašināt produktu loku.

Tagad ir pieejami daži fantastiski jauni piena, biezpiena un jogurta produkti, kuri apmierina ikviena garšu un gaumi, un ja mēs ieviestu inovatīvas skolu programmas, mēs varētu saasināt bērnu zinātkāri pa šiem produktiem, vienlaikus kaut ko darot uztura labā. Iespējamais EUR 117.3 miljonu ietaupījums no olbaltumvielu standartizēšanas laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam, vai iespējamais nākamais ietaupījums piena tirgus organizēšanā jāizmanto, lai pavadītu un atbalstītu piena nozares reformu. Es būtu diezgan gatava apspriest to arī veselības pārbaužu debašu kontekstā.

Šis pasākums ir domāts, lai veicinātu mūsu ierosināto piena fonda programmu. Resursi varētu tikt izmantoti pārdošanas veicināšanai piena sektorā, labākai uzturvērtības informēšanai un arī tādiem tālākiem pavadošiem pasākumiem kā piena ražošanas modernizācijai reģionos, kur ir sarežģītāki apstākļi, kā arī kalnu reģionos. Komiteja vienbalsīgi pieņēma šo otro ziņojumu.

Trešais ziņojums ir par dzeramo pienu. Tas ierosina palielināt dzeramā piena definīcijas elastīguma palielināšanu. Esošais regulējums atzīst trīs dzeramā piena kategorijas, kas Kopienā var tikt ražotas un pārdotas. Tas ir nokrejots piens (maksimums ar 0.5% tauku), daļēji nokrejots piens (1.5% līdz 1.8% tauku) un pilnpiens (vismaz 3.5% tauku).

Komisijas priekšlikums atļaut dzeramā piena ražošanu un pārdošanu, kas neatbilst šim trim kategorijām, ciktāl marķējumā tiek sniegti skaidri un viegli salasāmi norādījumi par tauku saturu, ir pareizi. Šis liberalizācijas pasākums ne tikai nozīmēs, ka var atcelt valsts pārejas atrunas, bet arī paplašinās patērētāju iespējas, kas noteikti palīdzēs atdzīvināt Kopienas iekšējo tirdzniecību.

Lai nepieļautu nekādu neskaidrību, piena tauku satura procentam jābūt skaidri redzamam uz iepakojuma, un tieši saistītas ar produkta aprakstu. Tomēr es domāju, ka nav nepieciešams noteikt pieļaujamo robežu +/-0.2%, norādot tauku saturu, jo tas neuzlabotu skaidrību, bet drīzāk apgrūtinātu ieviešanu.

Šie dievi grozījumu priekšlikumi, tāpat kā šis trešais ziņojums, komitejā arī tika vienbalsīgi pieņemti. Ņemot vērā Lauksaimniecības komitejas skaidro nostāju, esmu pārliecināta, ka arī rītdienas plenārsēdes balsojumā visu mazo piena paketi arī atbalstīs pilnīgs vairākums.

Tomēr es nevaru piekrist ALDE grupas trīs grozījumus. Tie būtiski neuzlabo ziņojumu. Trešais grozījumu projekts attiecas tikai uz pienu skolās, kas būtu pretrunā ar to, ko mēs vēlamies, proti, uzlabot visa veida produktu pārdošanu. Tāpēc man diemžēl jānoraida arī šis grozījumu projekts.

Es saku sirsnīgu paldies visiem kolēģiem Lauksaimniecības komitejā un grupā. Es viņiem pateicos par viņu uzticību un labām darba attiecībām.

  Struan Stevenson, PPE-DE Grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sākt ar apsveikumiem Elisabeth Jeggle par viņas trim ziņojumiem – par piena nozares pasākumu minipaketi. Jau no paša sākuma bija skaidrs, ka pastāv vispārēja piekrišana viņas ziņojumiem, ko demonstrēja komisārs. Deputāti lūdza noturēt šīs debates, lai varētu apspriest plašākus jautājumus, kas ietekmē Eiropas piena rūpniecību, un es nebūšu izņēmums.

Vēl nesenā pagātnē piena lopkopības saimniecības Apvienotās Karalistes zemkopības nozarē bija kā Pelnrušķītes sektors. Negodīgās ekonomiskās prakses dēļ, kas lielveikaliem ļāva piena cenu samazināt līdz 17 pensiem par litru, lai gan pircējiem viņi to pārdeva par 50 pensiem par litru, daudzi no mūsu piena lopkopjiem tika izspiesti no biznesa. Ir vērts atcerēties, ka pat par 50 pensiem par litru piens ir uz pusi lētāks nekā mūsu lielveikalos pieejamais ūdens pudelēs, taču ūdens pudelei nav jāpalīdz atnesties un tā nav jāved pie vetārsta, lai par to parūpētos.

Vēl pavisam nesen no visām 27 ES dalībvalstīm tikai Slovākijā, Igaunijā, Ungārijā un Lietuvā piena cenas bija zemākas nekā Apvienotajā Karalistē, un rezultāts ir tāds, ka pēdējo piecu gadu laikā manā vēlēšanu apgabalā Skotijā mēs esam zaudējuši apmēram 500 piena lopkopības saimniecību. Tiek lēsts, ka Skotijā pašlaik vēl ir 1400 piena lopkopības saimniecību – un tas ir viss. Ir aprēķināts, ka visā Apvienotajā Karalistē katru dienu piena nozari atstāj viens zemnieks.

Tikai tagad, kad pasaules labības, īpaši kviešu cenas ir gandrīz dubultojušās, uzskrūvējot lopbarības cenas, un kad produktīvas lauksaimniecības zemes arvien vairāk tiek izmantotas biodegvielas ražošanai nepieciešamo un citu nepārtikas kultūru audzēšanai, daži lielveikali beidzot ir krituši panikā par iespējamo faktisko piena deficītu, un tā rezultātā ir sākušu piena lopkopjiem maksāt nedaudz augstāku cenu par pienu. Beidzot piena lopkopji sāk saskatīt gaismu tuneļa galā, un viņi vismaz saņem ko vairāk, nevis tikai sedz sava produkta ražošanas izmaksas.

  Rosa Miguélez Ramos, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es arī vispirms gribētu pateikties ziņotājai par lielisko darbu, kas mums visiem ļāva visu laiku justies ērti par viņas priekšlikumiem. Es arī gribētu viņai īpaši pateikties par mutiskā grozījuma atļaušanu, kuru es iesniedzu par skolas piena shēmu.

To pateicis, es gribētu atkārtot savu kritiku par šīs mazās reformas virzīšanu, kad nākamgad tiek gaidīta lielā COM reforma un novembrī mēs redzēsim CAP „Veselības pārbaudes”, un šobrīd, komisār, mēs acīmredzot nezinām, vai tam būs kādas sekas nozarē.

Bet šodien, Komisār, un Stevenson kungs to izskaidroja, realitāte mūs ved citā virzienā. Cenu krīze lauksaimniecībā rada jaunas debates lauksaimniecības pārtikas ražošanas jautājumu Eiropā.

Mans vērtējums par piena krīzi atšķiras no jūsu vērtējuma. Manuprāt, galvenais iemesls piena cenu pieaugumam nav saistīts ar paaugstināto patēriņu Āzijā, bet zemu Kopienas produktivitāti. Tiešām, pagājušās sezonas raža bija zemākā 15 gadu laikā.

Dažas organizācijas teic, ka Eiropai būtu nepieciešami papildus tūkstoš miljonu litru gadā, lai apmierinātu savas vajadzības. Protams, šodien patērētāji ir pārņemti ar pamata pārtikas cenu paaugstinājumu un, savukārt, lauksaimnieki – ar cenu pieaugumu par lopbarību.

Lai gan tāpat kā jūs es uzskatu, ka biodegvielas ražošana nav ne pēdējais, ne galvenais cenu pieauguma iemesls, mums nevajadzētu ļauties tik apmānīties, ka ir arī citi. Lai stabilizētu cenas, nepietiks ar rezerves samazināšanu, ne arī atmatu samazinājumu.

Komisijai jābūt ļoti zinošai par citiem esošās spekulācijas veidiem, tādiem kā spekulācijām fondu biržās. Lielās grupas viegli varēs pārvarēt cenu pieaugumu par izejvielām patērētājiem, patiesībā tās jau to dara, bet tas būs daudz grūtāk izdarāms vietējiem ražotājiem, un tāpēc pieaugums visvairāk sodīs jūtīgos MVU.

Tiešām, kā Stevenson kungs tikko teica, tad pieaugums neatspoguļojas lauksaimnieku saņemtajās cenās; viņi sūdzas par starpību starp viņiem izmaksāto atlīdzību un patērētāja samaksāto cenu, balstoties uz Kopējās lauksaimniecības politikas veicināto rezervi.

Tā esot, Komisār, es Jums gribētu ieteikt nenākt te un neteikt mums, ka kvotas atcelšana tiks ieviesta pakāpeniski.

Lauksaimnieku nospiestais noskaņojums, kuri jūtas nedroši par kaut kā nākotni, kuru tie uzskatīja par savu, kā kapitāla līdzekļus, proti, kvotas, kuru atcelšana nākotnē tiks izziņota, ir viena no barjerām, lai atkal atsāktu piena ražošanu Eiropā; tāpat bija dienā, kad strauji samazinājās piena cenas, kā dēļ vairāki ražotāji pārgāja uz ienesīgākiem, bet mazāk darbaspēku izmantojošiem graudaugiem; šie ražotāji vairāk nevarēs gūt labumu no cenu paaugstinājuma.

Piensaimnieku grūtais darbs ir saistīts ar kvotas iegūšanas grūtībām, grūtībām iegādāties ganāmpulku ... Vai jūs zinājāt, Komisār, ka šobrīd Eiropas piensaimniekiem ir jādodas uz tādām valstīm kā Kanāda vai Savienotajām Valstīm, lai nopirktu piena govis, jo viņi nevar atrast Kopienas tirgū liellopus, ko varētu nopirkt?

Ņemot to vērā, Komisār, es gribētu Jūs lūgt reaģēt, un esmu pārliecināts, ka jūs to darīsiet piemēroti šiem jaunajiem apstākļiem, apstākļiem, kas bija neiedomājami tikai pirms divpadsmit mēnešiem un kuru sekas uz lauksaimniecības pārtikas ražošanas nozari mums jāsāk apspriest.

Manuprāt, mums ne tikai jācer, kā esmu lasījis jūsu blogā, ka Eiropas lauksaimnieku konkurētspēja pasaules tirgos netiks pārāk daudz ietekmēta, bet ātri jāreaģē, lai nepieļautu, ka tas kļūst par īstenību.

  Kyösti Virrankoski, ALDE grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es gribētu pateikties ziņotājai Jeggle kundzei par lieliskajiem ziņojumiem. Piens ir viena no svarīgākajām lauksaimniecības produkcijas jomām. Tā ir vēl jo svarīgāka, jo liellopu gaļas ražošana daudzējādā ziņā ir atkarīga no atnešanās, ko nodrošina piena liellopi. Piena ražošana arī ir augstākā mērā piemērota reģioniem, kur dabas apstākļi ir visnabadzīgākie. Piemēram, piensaimniecība Ziemeļeiropā efektīvi var izmantot to aramzemes atauga ir teicams avots parastai lopbarībai, kas arī padara izturīgu ražošanu pret lietu, salnu un citiem nelabvēlīgiem dabas apstākļiem.

Mūsu priekšā esošie priekšlikumi vienkāršos ES tiesību aktus par piensaimniecību. Kvalitātes klašu sistēma sviestam tiks vienkāršota, tika atcelta stingrā klasifikācija par tauku saturu, skolas piena atbalsts padarīts atkarīgs no tā tauku satura un tiks padarīta skaidrāka intervences sistēma. Šie pasākumi šķiet esam pozitīvi un es vēlos pateikties komisāram Fischer Boel par šīm reformām.

Lielais jautājums ir par kopējās nozares reformu, kurai jānotiek tuvā nākotnē saistībā ar Veselības pārbaudēm, CAP starppārbaudi. Tās galvenā uzmanība pievērsta piena kvotām.

Esošais piena ražošanas līdzsvars ir panākts, pateicoties piena kvotām. To dēļ ir izkusis 1 300 miljoni kilogramu smagais sviesta kalns, kas mums bija vēl 1980. gadu beigās, un tai pat laikā bija iespējams nodrošināt patērētājus ar pastāvīgu un dažāda veida lauksaimniecības produktu piegādi. Ir izveidots paredzams tīkls, kurā piena ražotāji var attīstīt ražošanu.

Manuprāt, ES pienākums ir arī nākotnē nodrošināt šādu paredzamu tīklu piena ražošanai. Tas ir svarīgi, jo ir izdarītās vajadzīgās investīcijas, lai aptvertu dekādēm ilgus laika posmus un ģimenes saimniecībām tās ir milzīgas summas. Turklāt ražošanas regulējums ir lēns process, jo paiet aptuveni divi gadi, līdz govis ir gatavas ražošanai. Tāpēc gan patērētāja, gan ražotāja interesēs ir turpināt piena kvotas. Ja kvotas tiks atceltas, tas nozīmēs, ka ies zudībā lauksaimnieku izdarītās investīcijas, pērkot piena kvotas un tādējādi stabilizējot ražošanas apstākļus. Ar šiem novērojumiem mēs gribētu atbalstīt izklāstītos ziņojumus.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Komisār! Uzstājoties šajās debatēs, es gribētu pievērst uzmanību šādiem jautājumiem: pirmkārt, es gribētu atbalstīt ziņotājas priekšlikumu, ka šīs reformas rezultātā izdarītie ietaupījumi, t.i. naudas summas EUR 117 miljonu apmērā, varētu tikt izmantota piena fonda radīšanai.

Otrkārt, vispirms šo fondu vajadzētu atvēlēt tiem piena ražotājiem un pārstrādātājiem, kuriem tirgus liberalizācijas palielināšanās rezultātā jāpārstrukturē savas saimniecības vai sabiedrības, un arī, lai veicinātu piena un piena produktu patēriņu, un it īpaši, lai palielinātu finansiālo atbalstu piena un piena produktu piegādēm skolām.

Treškārt, jāatbalsta arī Komisijas priekšlikums par trīs kategoriju piena, t.i. nokrejota, daļēji nokrejota un pilnpiena, kas šodien tiek pārdots, apvienošanu. Tā rezultātā būs iespējams pārdot pienu ar jebkādu tauku saturu, ar noteikumu, ka uz iepakojuma ir skaidri norādījumi.

Atbalstot Jeggle kundzes sagatavotajos ziņojumos esošos risinājumus, es tomēr gribētu atgādināt komisārei Fischer Boel, ka nepieciešamas nopietnas debates par apjomiem un piena ražošanas kvotām nākotnē, kas ir spēkā Eiropas Savienībā, jo tās ir kliedzoši netaisnīgas, īpaši jaunajām dalībvalstīm. Komisār, jūs apsolījāt mums šīs debates, atbildot uz manu jautājumu šajā lietā, kas tika uzdots Komisijai 2006.gada oktobrī.

Tādā valstī kā Polija ar 38 miljoniem iedzīvotāju, ir kvota aptuveni 9 miljonu tonnu lielumā, kas ir 0.23 tonnas uz iedzīvotāju, laikā, ka Vācijā ir 0.33 tonnas, Francijā - 0.39 tonnas un Nīderlandē -  0.67 tonnas. Polija, kurā pat tagad ir teicamas iespējas attīstīt piena ražošanu, tikai trīs gadus pēc pievienošanās ES jau ir ļoti tuvu maksimālajai robežai, un tā nevar to tālāk attīstīt. Tam ir ļoti negatīva ietekme uz to saimniecību rentabilitāti, kas specializējušās piena ražošanā.

  Alyn Smith, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es šajās debatēs nebūšu izņēmums, nododot manas grupas apsveikumus ziņotājai par teicamo darbu, kas sasniedzis tiešām neparastu stadiju, kad visi ir diezgan apmierināti. Es arī uzslavēšu Komisiju par rīcības turpināšanu veselības pārbaužu jomā, jo tas ir labs darbs, kas sen bija jāizdara.

Es rezumēšu mūsu viedokli par šeit izteiktajiem sākotnējiem komentāriem no Skotijas valsts lauksaimnieku savienības. Ierosinātajām izmaiņām noteikti nav tiešas ietekmes uz lauksaimniekiem, bet to rezultātā notiks vienkāršošana, izmaksu ietaupījums un tālāka ķēdes veida efektivitāte, kas viss uzlabot piensaimniecības nozares konkurētspēju un kā tāda dos arī netiešu labumu lauksaimniekiem ar tirgus palīdzību.

Manuprāt, skolu piena režīma vienkāršošana ir īpaši apsveicama. Kā labāk sasniegt tik daudz lauksaimniecības, ekonomikas un veselības mērķus kā mudināt Eiropas bērnus dzert pienu un piena produktus? Godīgi sakot, sistēma sen bija jāpadara loģiskāka.

Cildinot šo paketi, man arī jāpiekrīt saviem skotu – ja ne politiķu – kolēģiem, Stevenson kungs, istabā norādot uz ziloni, ka lauksaimniekiem joprojām jācieš no zemajām cenām, jo pārdošanas ķēde ir bez kritiskās robežas un pārāk daudzi no iesaistītajiem tirgū ļaunprātīgi izmanto savu stāvokli. Mēs Komisijā un Parlamentā esam izdarījuši savu darbu, lai sistēmu vienkāršotu. Mēs tikpat labi varētu arī pavaicāt, kāpēc tā sākumā bija tik sarežģīta, bet savu darbu mēs šovakar esam izdarījuši. Tagad valsts un ES konkurences iestādēm spējīgi jāiejaucas no lauksaimnieku puses, kuri, tirgū esošā de facto dominējošā stāvokļa pārkāpumu dēļ, it īpaši no lielveikalu puses, turpina saņemt nožēlojamus grašus par saviem kvalitatīvajiem produktiem. Kā komisārs teica, tad veselības pārbaudes ir laba iespēja, jo līdz brīdim, kamēr ES uzsāks rīcību, lai atrisinātu šo ziloņa jautājumu istabā, visi labie šīs paketes centieni turpinās būt ēkā un zaudēs savu nozīmi.

  Ilda Figueiredo, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Vispārīgi runājot, mēs piekrītam Jeggle priekšlikumiem trijos izklāstītajos ziņojumus, īpaši priekšlikumam izmantot budžeta ietaupījumus, lai izveidotu pārstrukturēšanas programmu, ko varētu izmantot mārketinga atbalstam un uzturvērtības informācijai par piena un piena produktu kvantitāti.

Līdzīgi mēs domājam, ka ir svarīgi stiprināt skolu piena shēmu saturu un kvalitāti, paplašinot produktu loku, kuru var ietvert shēmā, darbojoties kā patiesai programmai, lai veicinātu piena un piena produktu lietošanu, ievērojot bērnu un jauniešu gaumi un pievēršot pienācīgu uzmanību uzturam un līdzsvarotai diētai.

Mēs arī piekrītam, ka jābūt ļoti skaidriem noteikumiem par dzeramā piena marķēšanu, jo mums šķiet diezgan pareizi, ka tauku saturam jābūt ietvertam tā sauktajā „produkta aprakstā”.

Visbeidzot, jāatzīmē, ka mēs dzīvojam laikā, kad piena ražošana neatbilst esošajam pieprasījumam nepieciešamības dēļ atbalstīt mazāk veiksmīgos lauksaimniekus un piena ražotājus, un paaugstināt piena subsīdijas nozarēs, kurās tas visvairāk vajadzīgs, it īpaši Portugālē, atceroties, ka Azoru salu autonomajā apgabalā, piemēram, piena ražošanu varētu palielināt, nepaplašinot ganāmpulku blīvumu, un tas ir ārkārtīgi attāls reģions, kur ir teicami apstākļi piena ražošanai.

  Peter Baco (NI). – (SK) Piensaimniecības mazās reformas debašu kontekstā es īpaši gribētu uzsvērt nepieciešamību šajā sēdē pieņemt 5. līdz 7. grozījumu regulā par kopīgo piena tirgus organizāciju. 5. grozījums nosaka vienotu atbalsta likmi EUR 18.15/100 kg no visa piena skolu piena shēmā. Nav šaubu, ka, paaugstinot atbalstu un vienkāršojot režīmu, mēs palīdzēsim sasniegt mērķus, nodrošinot veselīgu ēšanu un uzveicot aptaukošanos jauniešu vidū.

7. grozījums nosaka galvenos mērķus piena fonda pārstrukturēšanas programmā. Šīs programmas mērķi. Tādi kā informētības par uztura pasākumiem stiprināšana un piena lietošanas palielināšana, kā arī piena ražošanas modernizācija, piemēram, kalnu reģionos, ir iniciatīva it īpaši jaunajām dalībvalstīm. Galu galā pēdējos gados vairākas jaunās dalībvalstis ir pieredzējušas neiedomājamu piena ražošanas samazinājumu un ganāmpulku samazinājumu vairāk nekā par 50%.

Diemžēl tā rezultātā ir samazinājies piens patēriņš, nonākot zemākā līmenī, nekā to iesaka ārsti, īpaši bērniem. Apstiprinot šos trīs tekstu, Eiropas Parlaments var palīdzēt sasniegt līdzsvaru starp patēriņu un piena ražošanu visās Eiropas Savienības valstīs.

  Agnes Schierhuber (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Komisār! Dāmas un kungi! Es gribētu piebiedroties ziņotājai, izsakot pateicību, jo, manuprāt, ievērojamais atbalsts komitejā ir pietiekami, lai parādītu, cik labs darbs te ir padarīts.

Mazā piena pakete ir nozīmīgs solis ne tikai Eiropas saimniecībām un piena nozarei, bet īpaši, lai veicinātu piena lietošanu uzturā.

Līdzsvarots uzturs ir īpaši nozīmīgs bērniem, un te pienam un piena produktiem ir ievērojama loma. Mūsu bērnu veselīgu attīstību nosaka tādas veselīgas pārtikas piegāde kā vietējie piena produkti. Tāpēc ir vissvarīgāk veicināt pienu un visus dažādos piena produktus no jogurta līdz dzērieniem un produktiem ar zemu tauku saturu, kurus bērni un skolēni tik ļoti mīl.

Viens no iemesliem, kāpēc ir tik svarīgi veicināt piena un piena produktu pārdošanu, ir tas, ka kļūst aizvien skaidrāks, ka neveselīga ēšana noved pie pieaugoša skaita veselības problēmu arī eiropiešu vidū. Mazajā piena paketē esošais reklāmas budžets paaugstināt cilvēku zināšanas, kas rezultātā dos labumu nācijai kopumā.

Būtiski ir nodrošināt, lai reformas laikā iegūtie ietaupījumi paliktu piena nozarē. Nobeigumā ļaujiet man sacīt, ka visbeidzot sāk pieaugt lauksaimnieku tiešās ražošanas izmaksas, lai gan tas noteikti nav tāpēc, ka mēs tagad ražotu bioenerģiju, bet tas galvenokārt ir vides katastrofu un labāka tirgus dēļ ES un ārpus tās, tajā skaitā trešajās valstīs.

  Bernadette Bourzai (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Komisār! Dāmas un kungi! Vispirms es vēlētos apsveikt Jeggle kundzi par teicamo darbu! Es īpaši atbalstu viņas iebildumus pret privāto krējuma un nokrejota sausā pienā uzkrājumu aizliegumu un vēlmi ieviest vienotu likti skolās izplatītajam pienam.

Tomēr kopā ar dažiem saviem kolēģiem es īpaši gribētu pieminēt pašreizējo piena trūkumu, kas neapšaubāmi nav tikai pasaules pieprasījuma paaugstināšanās dēļ, ko varēja sagaidīt, jo tas, manuprāt, bija paredzams. CAP reformas dēļ un piensaimniekiem izmaksātās atlīdzības samazinājums daži lauksaimnieki, piemēram, Francijā atbrīvojās no dažām slaucamajām govīm, un vairāk pievēršanas liellopu un teļa gaļai, vai, piemēram, Vācijā atbrīvojas no ganāmpulku audzēšanas un tā vietā audzē graudaugus. Tā rezultātā Francijā ir par 100 000 mazāk slaucamo govju, nekā nepieciešams, lai izpildītu tās kvotu, un Eiropas Savienībai vajag vienu miljardu litru piena, lai izpildītu Eiropas pieprasījumu. Šim iztrūkumam jau ir un būs nopietna ietekme uz piena cenām, un tādēļ – piena produktu cenām, kā arī uz dažādu citu pārtikas produktu cenām. Papildus šim palielinājumam mājlopu barības cenu paaugstinājuma dēļ pieaug arī citu pamata pārtikas preču cenas, kā, piemēram, graudaugiem un gaļai. Tas acīmredzami radīs papildu grūtības patērētājiem.

Man tāpēc šķiet nepieciešami ieviest cenas stabilizēšanas instrumentus. It īpaši ir nepieciešamība cik ātri vien iespējams izveidot papildus ganāmpulkus, lai padarītu tirgu drošāku; paaugstināt ražotājiem maksāto cenu par pienu, lai veicinātu tos turpināt un paaugstināt ražošanu un palīdzēt tiem tikt galā ar lopbarības cenu pieaugumu; sniegt lielāku atbalstu mārketinga un izplatīšanas kanāliem palielināt Eiropas piena ražošanas kvotas, cik vien ātri iespējams; un novērtēt CMO pienam 2008. gada CAP pārskatā, ņemot vērā esošo nepietiekamību un pirms tiek sniegti jebkādi apsvērumi par piena kvotu atcelšanu 2015. gadā.

Visbeidzot, es gribētu pievērst uzmanību vēl sarežģītākai piensaimnieku situācijai kalnu rajonos, kurus es pārstāvu. Viņu produkcijas izmaksas ir augstākas un piegāde ir sarežģītāka. Vēl vairāk, dažās tādās valstīs kā Francijā viņi saskaras ar atbalsta samazināšanu par piena savākšanu, kas samazina daļu no papildus izdevumiem par savākšanu kalnu reģionos. Piena ražošana ir viens no nozarēm, kas sniedz lielāko ieguldījumu zemes saglabāšanā un zemes izmantošanas plānošanā, īpaši problemātiskajos reģionos. Tāpēc es ceru, ka visās nākamajās debatēs par CAP pārskatu un jauno CAP tiks izdarīti pareizi apsvērumi par īpašajām problēmām kalnu reģionos.

  Jorgo Chatzimarkakis (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Komisār! „Piens ir labs” un šodien visi runā par to. Piens ir senākais enerģijas dzēriens pasaulē, tas ir īpaši svarīgs produkts, un tas ir labi, ka mēs par to šodien debatējam. Tas, ko mēs saucam par mazo piena paketi, sastāvošu no trim dokumentiem, ir tikai viens, lai gan ļoti svarīgs, celtniecības bloks nākotnes ES lauksaimniecības tiesību aktu vienkāršošanā, un īpaši Komisijas reforma un vienkāršošanas pasākumi šajā sakarā ir laipni gaidīti.

Kā mums zināms, Kopējās lauksaimniecības politikas reforma ir ilgtermiņa, ilgstošs process un piedāvātā mazā piena pakete ir solis pareizajā reformu virzienā. Tomēr Romu neuzcēla vienas dienas laikā. Komisāram tas zināms labāk nekā jebkuram citam.

Es gribētu aplūkot svarīgu politisku aspektu, kuru daži kolēģi jau apsprieda: skolu piens. Šeit Lauksaimniecības un reģionālās attīstības komiteja aicināja palielinājumu no EUR 16.11 līdz EUR 18.11 par 100 kg. Tas ir jūtīgs labojums un mums bija tiesības to prasīt. Tomēr mums tagad būtu nopietni jāapsver skolu augļu programma, kas arī, iespējams, iepriecinātu komisāra kolēģi Kyprianou kungu.

Es arī apsveicu piena un piena produktu olbaltumvielu satura standartizāciju, jo tā ļauj Eiropas ražotājiem iesaistīties godīgā konkurencē ar trešo valstu konkurentiem, ar nosacījumu, ka konkurence ir pamata liberāls apsvērums. Tai pat laikā piena ražotājiem un pienotavām ir pareizi, svarīgi un arī ārkārtīgi nepieciešami apvienot savus resursus vēl vairāk, lai tiem būtu vēl vienkāršāk aizstāvēt tirgū savas intereses. Arī šajā jautājumā vēl darāms daudz darba.

Ļaujiet man izvirzīt ideju no patērētāju viedokļa, un raugoties nākotnē. Visā pasaulē ir pieaudzis piena pieprasījums. Īpaši skaidrs, ka Āzijā kopumā mainās dzīvesveids un ēšanas paradumi, t.i. pieaug pieprasījums un cenas. Žēl, ka augstākas cenas vispirms tiek attiecinātas uz tirdzniecību. Tomēr mums jābūt godīgiem arī pret mūsu pilsoņiem. Zināmā mērā augstākas cenas runā patiesību par vidi. Piemēram, nav aptverams, ka piena litrs tagad maksā mazāk nekā litrs ūdens. Sviests tagad ir lētāks nekā pirms 20 gadiem. Mums noteikti ir jāsaka pilsoņiem, ka, protams, ir daži uzlabojumi. Tomēr naudai jāpaliek nozarē, nevis tirdzniecībā.

Vienā vārdā par kvotu. Acīmredzami mums joprojām vēl kādu laiku būs kvota. Te par to ir debatēts un ir sniegti iemesli kvotas esamībai. Tomēr esošajām piena kvotām jābeidzas 2015. gada martā, un ne tikai vācu lauksaimniekiem, kuri tad varētu gūt peļņu no pieaugošā pasaules pieprasījuma pēc piena un produktiem. Ko komisāre teica, kad skaļi domāja, apsverot, ka patiešām kvotas palielināšana varētu tikt pieņemta, lai nozīmētu, ka tā jāatceļ. Te mums jābūt godīgiem un jāprasa tās atcelšana.

Es pateicos Jeggle kundzei par kopumā ļoti labo ziņojumu. Es vēlu komisārei visu to labāko tālākajās lauksaimniecības politikas reformās.

  Andrzej Tomasz Zapałowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Ierosinātās izmaiņas piena tirgus un piena fonda izveidošana ir domāta, lai sniegtu atbalstu lauksaimniekiem un patērētājiem, nevis, lai kaitētu esošajai situācijai. Nav šaubu, ka jārada norma ārkārtējiem apstākļiem un tiesiskais pamats, kas nodrošinātu piena produktu uzglabāšanu dažādos apstākļos.

Īpaši svarīga cīņas daļa par veselīgu pārtiku, ir sniegt atbalstu lauksaimniecības produkcijai kalnu reģionos. Tur tiek ražots labas kvalitātes piens salīdzinoši zemā piesārņojuma dēļ.

Tikpat svarīgi ir sniegt sabiedrībai precīzu informāciju par produktu, t.i. pienu, kā arī par valsti un par tā apstrādi atbildīgo ražotāju. Tajā jābūt ietvertai informācijai, vai ražošanas laikā ir vai nav izmantoti ģenētiski modificēti augi. Īpaši svarīgi tas ir tad, ja piens tiek dots bērniem.

Visbeidzot es gribētu apsveikt Jeggle kundzi par teicamo ziņojumu.

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētāja kungs, šajā ziņojumā ir trīs punkti par piena tirgus kopīgu organizāciju, kurus es pilnībā atbalstu. Pirmais: no privātās uzglabāšanas atcelšanas krējumam un sausajam vājpienam nebūtu jāatsakās, bet gan jāsaglabā kā „drošības tīkls” nestabilajā piena ražošanas pasaulē. Otrais: ļoti svarīga cīņā pret aptaukošanos ir skolu piena apgādes sistēma, un tādēļ ir jāpaplašina jauno un veselīgo piena produktu klāsts, kas ietverti šajā sistēmā, Trešais: piena fonda pārstrukturēšanas programma jāveido ar mērķi piena nozarei saglabāt ietaupījumus, kas radīsies, īstenojot piena nozares pasākumu minipaketi, šo fondu varētu izmantot piena nozares tirdzniecības atbalstam un uztura informācijas pasākumiem.

Lai gan pašlaik piena nozares perspektīvas ir optimistiskas, mums ir jābūt drošiem, ka netiek veiktas nekādas darbības, kas varētu atcelt pašreizējos drošības tīklus vai arī nepaplašināt informētību par pienu. Tāpat nevajadzētu pazaudēt ietaupījumus nozarei un tās veicināšanai.

  Esther de Lange (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Tik vēlā stundā, kad tikai mūsu uzticamais lauksaimniecības orators un lauksaimniecības komisārs ir kopā ar mums, par ko pateicos, komisār – piens varbūt nav acīmredzamākais atspirdzinājums, pēc kā mēs būtu izslāpuši, īpaši pēc iepriekšējām debatēm. Tomēr nedrīkstam aizmirst, ka mēs šeit runājam par vienu no Eiropas lauksaimniecības produktu gigantiem. Visas ES dalībvalstis ir piena ražotājas un piensaimniecība veido ne mazāk kā 14% no Eiropas lauksaimniecības produkcijas. Tomēr jāteic, ka tā ir diezgan pieticīga daļa no saimniecību budžeta. Piensaimniecības nozare mums arī sniedz kvalitatīvus produktus un reģionāli raksturīgos produktus. Ģenerālis de Golls sasaistīja šo lielo produktu dažādību un savas valsts pārvaldību. „Kā iespējams vadīt valsti, kurā ir 246 šķirņu sieru?” viņš retoriski jautāja. Ko šis franču novērojums varētu nozīmēt Eiropas Savienībai ar 27 dalībvalstīm un, nešaubos, ar tūkstošiem siera šķirņu, šovakar tajā neiedziļināsimies.

Mēs nedrīkstam aizmirst, kādu ieguldījumu piensaimnieki izdara mūsu laukos. Nozare, par kuru varam lepoties, bet arī nozare, kurai pēdējos gados nav klājies viegli. Ņemot vērā šos sarežģītos gadus un pašreizējo tirgus attīstību, ir vilinoši kavēties pie jautājumiem, kas pārsniedz šo debašu robežas. Es būšu izņēmums un to nedarīšu, lai gan vairums dalībnieku ir padevušies šim kārdinājumam. Es tikai atkārtošu Struan Stevenson, kurš diezgan piemēroti vaicā, cik daudz no cenas pieauguma patiesībā nonāk pie lauksaimniekiem.

Tad atgriezīsimies pie mūsu debašu tēmas: Jeggle vislabākajiem ziņojumiem. Es īpaši vēlos pievērsties aicinājumam paplašināt skolu piena shēmu. Pareizi ir atmesta saikne starp tauku procentu un atbalstu, tā, ka man tas šķiet loģiski, paplašinot shēmu, vispirms domāt par inovatīviem un veselīgiem produktiem, īpaši ņemot vērā pieaugošo Eiropas aptaukošanās problēmu. Komisāre jau teica, ka viņa par to veic sarunas ar dalībvalstīm, bet varbūt viņa var mums pastāstīt, kad mēs varētu sagaidīt konkrētus priekšlikumus par šo tēmu un, attiecīgi, kad šo paketi patiešām varētu paplašināt.

Visbeidzot, es piekrītu ziņotājai, ka ir pāragri likvidēt esošos drošības tīklus, pat ja tos pašreiz neizmanto, bet, ka arī tas ir veselības pārbaužu jautājums. Tad ziņojums ir šāds: „Turpinājums sekos.”

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). – (HU) Es sirsnīgi pateicos Jeggle kundzei par izcilo darbu un arī vēlētos apsveikt Komisijas mazo piena paketi. Jaunajās dalībvalstīs tiktāl ir bijis iespējams atkāpties no ES noteikumiem par tauku saturu, pateicoties smagi izcīnītajām atkāpēm, bet labās ziņas ir tās, ka pēc 2009. gada mēs vēl varēsim lietot piena produktus, pie kuriem esam labi pieraduši.

Ar sagaidāmu tirdzniecības intensifikāciju starp dalībvalstīm, kas notiek liberalizācijas rezultātā, mums jābūt vēl jo vairāk modriem jautājumā par pārtikas drošību. Es gribētu pievērst komisāres uzmanību tam, ka pārtikas drošība rada aizvien lielākas problēmas visā Eiropā, un tas ir īpaši aktuāli jaunajām dalībvalstīm.

Es atbalstu Lauksaimniecības komitejas pieņemto priekšlikumu, ka budžeta ietaupījumiem no standartizēšanas jāpaliek piena nozarē. Šī nauda veltāma diviem mērķiem. Viens ir piena atbalsta reorganizēšana un otrs ir skolu piena programma, kas ir lieliska Komisijas iniciatīva. Programma ir viena no veselīga uztura pamatelementiem cīņā ar aptaukošanos un svara pieaugumu. Jāpalielina atbalsts šai programmai.

Es gribētu atzīmēt Chatzimarkakis kungam, ka viņš klauvē pie atvērtām durvīm, jo pirms astoņpadsmit mēnešiem es ierosināju skolu augļu programmu, kuru Fischer Boel kundze pieņēma tiktāl, ka tā šobrīd ir jau pabeigtas augļu un dārzeņu reformas daļa. Skolu piena programma un skolu augļu programma viena otru ļoti labi papildina.

Vairāki cilvēki atzīmēja kvotu sistēmu. Ir gan acīmredzami, gan jābaidās no tā, ka Komisija to izslēgs, bet tomēr es lūgtu, lai neatkārtotos tas, kas notika ar kukurūzas intervenci. Lai labāk būtu „mīksta piezemēšanās”, sagatavošanās posms piena ražotājiem. Es baidos, ka valsts kvotu palielināšana un sodu atcelšana nākamajos gados novedīs pie kvotu devalvācijas.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Piena un piena produktu tirgus kopīgā organizācija ir nozīmīgs jautājums gan atsevišķām dalībvalstīm, gan visai Eiropas Savienībai. Mēs visi piekrītam, ka tam vajadzīgas zināmas pārmaiņas, bet tām jābalstās uz pamatīgas izpētes rezultātiem, nevis uz rūpniecības vai tirdzniecības lobijiem. Mums jāatceras, ka mūsu mērķim vienmēr jābūt cilvēces labumam un šajā gadījumā – patērētāju labumam, kuriem ir tiesības cerēt, ka mēs aizsargāsim viņu intereses.

Šajā kontekstā Eiropas Komisijas priekšlikums atcels toleranci par plus vai mīnuss 0.2% tauku saturu pienā, kas paredzēts lietošanai pārtikā, saistībā ar uz iepakojuma norādīto vērtību, nav pieņemami. Piena tirgus organizācijas uzlabojumiem jāsākas ar piena kvotu pārskatīšanu un tad tās jāizvieto, balstoties uz patēriņu. Mums nevar būt situācija, kurā, piemēram, Vācijai ar 80 miljoniem iedzīvotāju ir piena kvota, kas lielāka par 28 600 000 tonnām, bet Polijai ar 38 miljoniem iedzīvotāju ir mazāka par 9 miljoniem tonnu.

Kopējai lauksaimniecības politikai, ieskaitot piena politiku, arī jāuzdod tādi jautājumi kā: kādu lauksaimniecības modeli mēs atbalstām – vai tās ir ģimenes saimniecības vai lauksaimnieki ar tūkstošiem un desmitiem tūkstošiem hektāru? Ja tie ir ģimenes uzņēmumi, par kuriem es domāju, tad nav nepieciešamības finansēt privāto uzglabāšanu saimniecībās. Šos fondus var labāk izmantot ierosinātajam piena fondam, kas citu mērķu starpā kalpotu, lai izplatītu informāciju par piena un piena produktu uzturu, lai atbalstītu „skolu piena” shēmu, lai sniegtu atbalstu reģionālo produktu ražošanai un lai pārstrukturētu piena rūpniecību.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es arī vēlētos apsveikt Elisabeth Jeggle par viņas kompetenci šo ziņojumu izstrādē. Šajā posmā ir jēga vienkāršot, taču ne radikāli mainīt.

Manuprāt, šī pasaule ir interesanta, jo vēl pavisam nesen piena lopkopības sektorā valdīja tumsa un nolemtība, un ir neticami, cik dzīvespriecīgi jūtas zemnieki šovasar, kad pirmo reizi pēc ilgāka laika es viņu sejās redzēju smaidu, jo piena cenas atkal palielinās. Patērētāji jau jūt, un Tesco jau faktiski ir paziņojis, ka ilgtermiņa tendence pārtikai tērēt mazāk ir beigusies. Tesco vadītājs Sers Terry Leahy nesen teica, ka ir notikušas būtiskas pārmaiņas patērētāju attieksmē pret pārtiku, un, manuprāt, tā ir taisnība, un tas ir vēlami, un es ceru, ka tas norāda uz atkāpšanos no lielveikalu „skaldi un valdi” politikas attiecībā uz pārtiku. Acīmredzami, mēs cenšamies par pienu un piena produktiem runāt konkrēti. Mēs visi vēlamies zināt, kādi ir jūsu plāni attiecībā uz piena kvotām, ņemot vērā pašreizējo tirgus situāciju. Mēs vēlamies par tiem dzirdēt.

Es arī lasīju, ka Ķīna satraucas par savu bērnu iespējām dzert pienu, un ir ārkārtīgi nepieņemami, ka mūsu bērni Eiropā acīmredzami dzer arvien mazāk un mazāk piena. Tomēr, attiecībā uz skolu piena apgādes sistēmu, kas ir ļoti būtiska, es vēlētos jums izklāstīt Aine, kura ir mana meita un kurai ir desmit gadi, viedokli. Viņa tikko pārtrauca izmantot skolu piena apgādes sistēmu, un, manuprāt, ir interesanti, kādēļ viņa to darīja, jo viņai garšo piens, taču labprātāk viņa izvēlas iet ārā spēlēties ar draugiem, nekā sēdēt un dzert pienu, ko viņai liek darīt skolas iekštelpās. Tādēļ pastāv daudz iemeslu, kādēļ šī sistēma ir jāpārskata, un mums ir jāstrādā ar skolām, jo vidējais piena patēriņš Īrijā ir zems, un mēs par to satraucamies saistībā ar cīņu pret aptaukošanos.

Kā jau teicu, es gaidu nākotni un veselības pārbaudi. Mana veselība pašlaik ir nedaudz viltīga, un es domāju, ka tasīte karsta piena mums visiem, kas šeit sēžam tik vēlā stundā, būtu ļoti vēlama!

  Wiesław Stefan Kuc (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Jeggle kundzes ziņojums ir sākums piena un piena produktu tirgus reformai. Labi, ka priekšlikums par piena fonda izveidi ir izteikts pirms piena ražošanas un pārstrādes nozarē ir sāktas īpašas reformas darbības. Labi arī, ka ir ieviests zināms elastīgums, samazinot vairākus noteikumus, kas skar ES piena un piena produktu organizāciju.

Slikti ir tas, ka šis elastīgums neiet tālāk un ka piena kvotas, t.i. roka uz pulsa pār ražošanas apjomu, nav atcelta. Nav arī labi, ka palikusi standartizācija olbaltumvielu un tauku satura konsolidācijas veidā, jo pretēji situācijai ar par gaļas produkciju, tā nodala preču kvalitāti no ražotāja.

Visbeidzot, ražotāju, pārstrādātāju un mūsu visu vārdā, es ceru, ka šī reforma sasniegs vairāk izvirzītos mērķus nekā tikai pēdējo.

  Carmen Fraga Estévez (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es gribētu apsveikt Jeggle kundzi par viņas ziņojumu, kas precīzi ietverts Komisijas priekšlikumos un uzlabojis tos, un es tikai ceru, ka speciālajā lauksaimniecības komitejā panāktā tehniskā vienošanās nekavēs Padomi apsvērt tādus Parlamenta pieņemtos grozījumus kā grozījumu par atbalsta neatcelšanu privātajām noliktavām.

Turklāt es gribētu uzsvērt, ka šajā priekšlikumu paketē ir būtiski elementi, kuri vēsta par vidusposma sākumu, kas principā līdz 2015. gadam atcels kvotu sistēmu. Es ilustratīvi atsaucos uz iejaukšanās samazinājumu nokrejota piena pulvera cenās.

Paziņojums par to, ka piena kvotām jāpazūd kā tādām ir ražotājiem ir radījis neskaidrības situācijas, kā komisārei ir labi zināms, un tā rezultātā kvotu tirgus ir izkropļots, radot ievērojamu palēninājumu nozarei vajadzīgajai pārstrukturēšanai, vismaz Spānijā.

Uz šiem pamatiem mēs lūdzam Komisiju nekavēties ar priekšlikumu iesniegšanu par nozare nākotni, kas atbildēs uz tādiem jautājumiem kā kvotu pakāpeniskas palielināšanas likmi vai iespējamo kompensāciju par ražošanas tiesību zaudēšanu, vai tiešā atbalsta līmeni, kas sekos jaunam intervences cenu samazinājumam; šiem jautājumiem citu starpā vajadzīgas steidzamas atbildes, lai nozari varētu izvest no šīs neskaidrās situācijas.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Komisār! Mēs apspriežam reformu mazo paketi piena un piena produktu tirgū. Mazā pakete ir labs apzīmējums ierosinātajām izmaiņām. Pilna un piemērota reforma šajā tirgū vēl būs.

Mazajā paketē esošie priekšlikumi ir jūtīgi un tiem vajadzīgs atbalsts. Tie attiecas uz piena fonda radīšanu, kas atbalstīs reformu darbības šajā nozarē, kā, piemēram, piena lietošanas veicināšanu, ieskaitot patēriņu skolās vai piena ražošanas atbalstu kalnu reģionos. Jāsaglabā arī atbalsts privātai piena produktu glabāšanai.

Bet ir pamata jautājums: kas notiek ar lielajām piena tirgus reformām? Mēs šobrīd redzam, ka piena produktu cenas pieaug, kas veicinās inflāciju visā Eiropas Savienībā. Pieaug prasība eksportēt piena produktus no ES.

Kāda ir situācija ES? Ražošanas kvotas un milzīgie sodi par to pārsniegšanu. Kas būtu jādara? Rīkojoties sistemātiski, bet kontrolēti, mums būtu jāsāk palielināt piena kvotas no 2 līdz 5% gadā, atkarībā no situācijas attiecīgajā valstī. Bruģēsim ceļu kvotu atcelšanai 2015. gadā – to gaida lauksaimnieki. Komisāre par to daudzkārt ir runājusi. Vai mēs varam atļauties gaidīt līdz veselības pārbaudēm? Es domāju, ka nē. Es uzskatu, ka mēs varam sākt ar pakāpenisku procesu, no šodienas palielinot piena kvotas. Es atkārtoju: lēni, pakāpeniski un pilnīgi uzraudzītā veidā.

  Albert Deß (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs! Komisār! Dāmas un kungi! Jeggle kundze ir paveikusi izcilu darbu, ar trim ziņojumiem par pienu, par ko es izsaku viņai sirsnīgu pateicību. Es arī pateicos komisārei par priekšlikumiem, kas ir pamatā mūsu šodienas diskusijai. Šie trīs ziņojumi ir diezgan tehniski. Izšķirošās debates par pienu notiks saistībā ar veselības pārbaudēm.

Es gribētu pievērsties dažiem punktiem. Esmu priecīgs, ka pirmais ziņojums attiecas uz piena olbaltumvielu standartizēšanu piena pulverī, kā rezultātā tiks uzlabots tirgus. Otrajā ziņojumā es atzīstu par labu esam to, ka tiks atceltas 27 valstu kvalitātes klases sviestam un aizstātas ar vienu, Eiropas mēroga kvalitātes definīciju. Esmu arī priecīgs, ka vairāk uzmanības tiks pievērsts skolu piena jautājumam. Labāk ir ražot pienu un piena produktus mūsu bērniem, nevis diskutēt par pārmērīgu alkohola patēriņu jauniešu vidū, kā tas šodien notika.

Trešais ziņojums norāda, ka dzeramo pienu var pārdot elastīgāk. Te es uzsvērtu komisārei, ka tolerances robeža +/- 0.2% ir pārāk augsta. Piena ražotāji aprēķina piena tauku saturu, ko viņi saņem no lauksaimniekiem tieši 0.01% apmērā, tāpēc viņiem arī jāspēj sniegt patērētājiem precīzas norādes par dzeramā piena tauku saturu.

Piens ir vērtīga un veselīga pārtika. Piens un piena produkti ir daļa no veselīgas diētas un es ceru, ka augšupejoša tendence turpināsies mūsu piensaimniekiem, un ka tirgus pieaugs. Ārkārtīgi nepieciešami ir nodrošināt, lai mūsu piensaimnieki tiktu labāk atalgoti par strādāšanu 365 dienas gadā. Kliedziens par piena cenu palielinājumu nav pamatots. Vidējais patēriņš Eiropā ir 260 kg. Ja patērētājam jāmaksā 10 centus vairāk, tas nozīmē 50 centus nedēļā un, protams, mums jāuzskata, ka piena ražošana Eiropā ir tik daudz vērta.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Dārgie kolēģi! Pasākumi kopējā piena tirgus vienkāršošanai no dalībvalstu perspektīvas ir lieliska iniciatīva, kas Eiropas Savienību pietuvina lauksaimnieku patiesajām vajadzībām. Tas īpaši ir iespējams, liberalizējot ražošanu un piena pārdošanu. Tie ir labi jaunumi īpaši tām valstīm, kuru lauksaimniekiem jāizdara pārāk lielas investīcijas, lai ražotu tikai vienu no 3 piena kategorijām, kuru līdz šim esam pieņēmuši.

Es nedomāju, ka esošajos tirgus apstākļos lauksaimnieki varētu pieņemt viņu ražošanu līdz 2009. gadam, pārejas perioda beigām. Turklāt Eiropas Savienībai nevajag diktēt piena produktu saturu, ciktāl tiek ievēroti fitosanitārie standarti. Tāpēc es pilnīgi piekrītu šiem liberalizācijas pasākumiem.

Otrkārt, es atbalstu vienotas likmes ieviešanu skolu piena atbalsta shēmai. Tas ir nozīmīgs pasākums, kas veicinās sociālo kohēziju Eiropā, no kā iegūtu nabadzīgākie reģioni, un cīņā pret aptaukošanos jauniešu vidū. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu atbalstam jābūt augstākam, jo skolām un bērnudārziem nevajadzētu būt spiestiem piedalīties cenas finansējumā. Turklāt šī summa būs īpaša priekšrocība tām valstīm, kurām jau ir atbalsta sistēma skolās. Eiropas fondi var uzlabot programmu kvalitāti un studentiem piedāvātos produktus, un atcels nozīmīgus dalībvalstu budžeta resursus, ko tādējādi varēs izmantot politikas kontekstā jauniešiem.

Es arī atbalstu Eiropas fonda radīšanu piena tirgus pārstrukturēšanai. Tajā arī jāietver finansējuma līnija kvalitātes uzlabošanai, saskaņā ar kuru daudzi lauksaimnieki jaunajās dalībvalstīs pēc 2009. gada vairāk nevarēs pārdot savu produkciju.

Un visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, mums jāredz izmaiņas kopējā tirgus organizācijā plašākā veselības kontroles kontekstā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku. Es domāju, ka šis ir īstais laiks, lai pārstrukturētu kopīgo piena tirgu ar mērķi atcelt piena kvotu sistēmu.

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sākt ar pateicību tiem, kas vēl arvien ir šeit, lai piedalītos konstruktīvās debatēs. Tā kā šķiet, ka mūsu viedokļos par piena nozares pasākumu minipaketi nav būtisku atšķirību, es vēlētos izmantot iespēju, lai izteiktu savus pēdējos komentārus par acīmredzamajām problēmām.

Dažās pēdējās nedēļās dažādas ieinteresētās puses un plašsaziņas līdzekļi īpašu uzsvaru ir likuši uz piena un piena produktu cenu palielināšanos Kopienā vasaras laikā. Es esmu ļoti laimīga, ka man šodien ir tā iespēja savest lietas kārtībā, lai novērstu iespējamos pārpratumus. Tas ir fakts, ka piena produktu cenas kopš gada sākuma ir būtiski palielinājušās, īpaši reaģējot uz situāciju tirgū, nevis uz bioenerģijas ražošanas apjomu palielināšanos, kā tas jau tika minēts.

Protams, pastāv daži cenu pieauguma skaidrojumi, bet pie tā es vēlētos atgriezties vēlāk, taču vispirms es vēlētos runāt par vispārīgāku perspektīvu.

Mēs visi zinām, ka tā ienākumu daļa, ko Eiropas mājsaimniecības tērē pārtikai pakāpeniski, gadu pēc gada ir samazinājusies. Šodien mēs atrodamies tādā situācijā, ka Kopienā tikai 12% tiek tērēti pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas ir milzīgs samazinājums, kā varat redzēt pēc iztērētās naudas apjoma. Bija ļoti interesanti vērot kāda Vācijas laikraksta ātri veikto pētījumu, kurā tika secināts, ka, lai nopirktu vienu litru piena, cilvēkam 1960. gadā bija jāstrādā 11 minūtes, bet 2006. gadā – tikai 3 minūtes. Savukārt vidējā sviesta cena šodien ir 4,10 EUR, bet 1982. gadā tā bija 4,50 EUR. Šīs ir nominālās cenas, kurās nav ņemta vērā inflācija. Pašreizējās cenas ir radušās no vēsturiski zemā līmeņa, kas tika noteikts pēc 2003. gada reformas, kas piena nozarei nodrošināja lielāku konkurētspēju un piena lopkopjiem nodrošināja kompensācijas par potenciāli zemākām cenām.

Ļaujiet man tagad atgriezties pie pašreizējās tirgus situācijas pamatelementiem. Pirmkārt, lielākās daļas subsīdiju izmaksāšana uz kādu laiku ir atlikta, un šos tirgus pamatelementus galvenokārt veido eksporta kompensācijas, intervences iepirkumi un dažāda veida realizācijas atbalsts.

Otrkārt, mēs šodien atrodamies situācijā, kad intervences krājumi ir iztukšoti, visu pārdodot iekšējā tirgū.

Treškārt, sviesta piedāvājums ir samazinājies zemāka ražošanas apjoma un iztukšoto intervences krājumu dēļ. Siera ražošana bija galvenais piena tauku izmantošanas veids līdz brīdim, kad palielinātās sviesta cenas nozarei ļāva atkal paplašināt sviesta ražošanu.

Ceturtkārt, lai gan šogad savāktais govs piena apjoms ir nedaudz lielāks nekā pagājušajā gadā, tas pilnībā nespēj apmierināt pieaugošo pieprasījumu.

Es varētu turpināt nosaukt citus pamatelementus, taču būtībā mēs šobrīd esam liecinieki tirgus spēku spēlei ar piedāvājumu un pieprasījumu. Pirmsreformas laika tirgus attieksme, ka intervences līmenis regulē cenas, ir pagājusi. Nozare tagad pieņem īstus biznesa lēmumus, nodrošinot maksimālu peļņu no investīcijām, tajā pašā laikā ļaujot piena ražotājiem zemniekiem maksāt augstākas cenas.

Šajā kontekstā, es priecājos redzēt piena cenu pozitīvo attīstību dažu pēdējo mēnešu laikā: dažas dalībvalstis ir ziņojušas par 15-20% pieaugumu. Tomēr, mēs visi zinām, ka ražošanas izmaksas arī ir palielinājušās un piena ražošana turpinās paplašināties tikai tad, ja peļņas daļu varēs uzturēt pašreizējā līmeni vai pat palielināt.

Tādēļ es vēlētos izmantot šo iespēju un izdarīt samērā pozitīvu secinājumu. Skatoties vēsturiskā perspektīvā, pašreizējās vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenas nav pārmērīgi augstas. Tirgū gūtā peļņa piena nozarei un zemniekiem ir stimulējoša, un valsts tirgus atbalsta tēriņi šajā sektorā pašlaik ir samazināti vairāk vai mazāk uz sociāla rakstura pasākumiem.

Mums tagad būtu jāļauj, lai mūsu politiskos lēmumus diktē īstermiņa notikumi piena un piena produktu nozarē, un nākamo 12 mēnešu laikā mums būs lieliska iespēja apspriest veidus un līdzekļus, ar kuru palīdzību piena nozarei likt attīstīties ilgtspējīgā veidā.

Mēs visi zinām, ka piena kvotu sistēma beigs pastāvēt līdz 2015. gada 31. martam. Kā es jau minēju, novembrī es uzsākšu debates par „veselības pārbaudi”, un pēc visām diskusijām, arī pēc tām, kas notiks šeit, Parlamentā, mēs 2008. gada vēlā pavasarī sāksim visu tiesību aktu priekšlikumu iesniegšanu, lai varētu vienoties par to, ka šie tiesību akti stātos spēkā no 2009. gada. Šajā kontekstā, mēs izmantosim iespēju plašākā kontekstā apspriest visu piena un piena produktu nozari.

Es izpētīšu, kuri pasākumi varētu būt piemēroti, lai mēģinātu panākt mīkstās piezemēšanās variantus pēc kvotu sistēmas beigām 2015. gadā. Kā jau tika minēts, mīkstās piezemēšanās variants varētu būt kvotu palielināšana vidējā termiņā pirms 2015. gada vai tieši pirms tā. Es esmu gandrīz pārliecināta, ka nākamo 12 mēnešu laikā mums būs labas iespējas noturēt dažas ļoti interesantas diskusijas, tostarp par piena un piena produktu nozari plašākā kontekstā.

  Priekšsēdētājs. − Debates slēgtas.

Balsošana notiks rīt.

Rakstiskie apsvērumi (142. noteikums)

  Bogdan Golik (PSE) , rakstiski. – (SL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Komisijas priekšlikums par mazo piena paketi tiešām palīdzēs vienkāršot CAP un samazināt administratīvo slogu. Vairums sadaļu šajā paketē ir atbalstāmi, īpaši par piena, kas paredzēts lietošanai pārtikā, ražošanas un mārketinga atļaušanu Kopienā, ar lielāku tauku satura dažādību nekā tas bija iepriekš iespējams, kā arī vienotas likmes ieviešanu „skolu piena” shēmā izplatītā piena atbalstam.

Tomēr atbalsta atcelšana SMP un krējuma privātajai glabāšanai rada dažus jautājumus. Eiropas Komisijas viedoklis ir, ka ES operatori neizmantoja šos atbalsta instrumentus piena tirgum, un tāpēc tie uzskatāmi par vecmodīgiem un nevajadzīgiem. Šobrīd ir grūtības skaidri paredzēt piena un piena produktu tirgus ilgtermiņa nākotni, īpaši tāpēc, ka Kopējā lauksaimniecības politikā notiek izmaiņas un tāpēc iepriekšminēto atbalsta instrumentu atcelšana, lai gan tie šobrīd netiek izmantoti, šķistu diezgan pārsteidzīgi.

  Hélène Goudin (IND/DEM), rakstiski. – (SV) Vairākkārt šajā telpā Jūnija sarakstam bija spēcīgi politiskie iebildumi pret ziņojumiem, kas nākuši no Lauksaimniecības un reģionālās attīstības komitejas. Ziņojums par kopējo piena un piena produktu tirgus organizāciju (A6-0283/2007) ir vēl viens ziņojums no šīs komitejas, kas ietiepīgi turpina aizstāvēt pamatīgas subsīdijas dažādām grupām lauksaimniecības nozarē un ilgstošais protekcionisks ir pret ārējo pasauli.