Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2006/0278(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0253/2007

Debates :

PV 04/09/2007 - 14
CRE 04/09/2007 - 14

Balsojumi :

PV 05/09/2007 - 5.3
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0370

Debašu stenogramma
Trešdiena, 2007. gada 5. septembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

8. Balsojumu skaidrojumi
Protokols
  

- Ziņojums: P. Casaca (A6-0297/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs uzskatām, ka zvejas resursu ilgtspējība būtiski ietekmē zivsaimniecības turpināšanu un šīs nozares dzīvotspēju, taču mēs neatbalstām Eiropas Savienībā pieņemto flotu pārvaldības politiku vai flotu samazināšanu, kuras galvenās sekas būs ievērojama ražošanas līdzekļu samazināšanās un ļoti apjomīgs darbavietu zudums.

Lai panāktu ilgtspējīgu līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām, ir jāņem vērā sociālā un ekonomiskā situācija zivsaimniecības nozarē, piemērojot mehānismus, kas paredzēti, lai subsidētu vai atlīdzinātu zaudējumus zvejniekiem, ko ietekmē videi draudzīgas zvejas ekonomiskās sekas vai pasākumi zvejas samazināšanai, it īpaši mazāk labvēlīgos reģionos, kas ir atkarīgi no zivsaimniecības nozares.

Līdzīgi, zvejas intensitāte ir jāpielāgo esošajiem resursiem un jūras vides aizsardzībai, tādējādi vienlaicīgi veicinot mazāka mēroga piekrastes zveju un nerūpniecisko zveju, kā arī aizsargājot zvejas kopienas; šajā kontekstā īpaši noderīgi būtu palielināt dalībvalstu ekskluzīvās zvejas zonas no pašreizējām 12 jūras jūdzēm līdz 24 jūras jūdzēm, bet attālākajiem reģioniem – no 100 jūras jūdzēm līdz 200.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Navarro (PSE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par mana kolēģa P. Casaca kunga ziņojumu, jo tajā ir skaidri uzsvērtas „perversās” sekas, kādas ir pašreizējai sistēmai, kurā bieži tiek pieņemti no vietējās realitātes attālināti lēmumi.

Aplūkosim, piemēram, „thonaille” veida tīklu izmantošanas gadījumu Vidusjūrā. Cilvēki, kas ar to nodarbojas, ir ieguldījuši darbu savu zvejas metožu izveidē, taču nesen pieņemtie tiesību akti paredz neproporcionālus ierobežojumus, kuri var izraisīt šo metožu izzušanu. Patiesībā šie cilvēki saskaras ar negodīgu konkurenci ar kolēģiem no Atlantijas okeāna austrumiem –gan Spānijas, gan Francijas puses. Atbilstoši ziņojumā izteiktajiem priekšlikumiem pieeja, kas izmanto ģeogrāfiskās zvejas zonas un ņem vērā zvejniecībā izmantoto metožu īpašās iezīmes, varētu palīdzēt nodrošināt godīgāku nozvejas sadalījumu, kas var garantēt noturīgu zvejas kapacitātes un zvejas iespēju līdzsvaru.

 
  
  

- Ziņojums: J. Elles (A6-0300/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es atbalstu James Elles ziņojumu par budžeta grozījuma Nr. 5/2007 projektu. To darot, es vēlētos uzsvērt konkrētu manas valsts problēmu, kas varētu vājināt atbalstu papildu izdevumiem.

Lielbritānijas problēma ir tāda, ka Margaret Thatcher ar 1984. gada Fonteblo nolīgumu nākamajām Lielbritānijas valdībām ir atstājusi tikai vienu iespējamo taktiku. Fonteblo nolīgums Lielbritānijai dod atlaidi divu trešdaļu apmērā no starpības starp mūsu ikgada iemaksām un ikgada ieņēmumiem no ES. Tādējādi jebkuras jaunas izdevumu programmas Lielbritānijai izmaksā divreiz vairāk; vispirms mēs samaksājam savus 50 % un tad zaudējam divas trešdaļas no ES ieguldījuma, mūsu gadījumā ES ieguldījumu samazinot no 50 % uz mazāk nekā 17 %. Rēķinoties ar to, ka Lielbritānijas ieguldījums ir mazliet zem 15 % no kopējā budžeta, jebkurš jauns projekts, kuram Lielbritānija saņem mazāk nekā trešdaļu naudas, Lielbritāniju noved mīnusos.

 
  
  

Ziņojums: B. Liberadzki (A6-0253/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Ziņojumā teikts, ka Eiropas Savienībā katru gadu tiek pārvadāti aptuveni 110 miljardi bīstamo (cilvēkiem un videi bīstamu) kravu tonnu/km, un šis daudzums veido gandrīz 8% no visām pārvadātajām kravām. 58% no tām pārvadā pa dzelzceļu, 25% pārvadā pa gaisu un 17% – pa iekšzemes ūdensceļiem.

Bīstamo kravu starptautiskos pārvadājumus reglamentē starptautiski nolīgumi.

Šajā kontekstā mēs uzskatām, ka noderīgai un vajadzīgai sadarbībai Eiropas Savienības līmenī ir jānodrošina pilnīga dalībvalstu suverenitāte attiecībā uz kravu (bīstamo) pārvadājumiem to teritorijā, piemēram, izmantojot tiesības reglamentēt, piešķirt individuālas atļaujas un aizliegt bīstamo kravu pārvadāšanu, īpaši valsts drošības un vides aizsardzības iemeslu dēļ.

Šis ir principa jautājums un vēl jo svarīgāks tas ir Eiropas Savienībā veicinātajā neierobežotās pārvadājumu liberalizācijas kontekstā.

 
  
MPphoto
 
 

  Dieter-Lebrecht Koch (PPE-DE), rakstiski. (DE) Komisijas priekšlikums Eiropas tiesību aktu par bīstamo kravu pārvadājumiem vienkāršošanai un apvienošanai ir pilnībā jāatbalsta, tas jādara arī labākas reglamentēšanas interesēs.

2007. gada 31. augustā es apmeklēju satiksmes pārvaldības galveno mītni septiņiem ceļu tuneļiem, tostarp garākajam tunelim Vācijā, un sapratu, ka ir nepieciešama saskaņošana, jo īpaši noteikumu par bīstamo kravu pārvadājumiem tuneļos saskaņošana.

Strauji attīstās ne tikai kravu per se, bet arī bīstamo kravu pārvadāšanas nozare; un tas notiek visā pasaulē, tāpēc šo pieaugumu vairs nevar apmierināt tikai viens pārvadāšanas veids. Tādēļ ir saprātīgi pieņemt pārvadāšanas noteikumus ne tikai pārvadājumiem pa ceļu un dzelzceļu, bet arī pa iekšējiem ūdensceļiem. Tādējādi tiks uzlabotas iespējas izmantot vairākveidu pieeju ar mūsu pārvadāšanas vajadzībām saistītajām problēmām. Attiecībā uz mūsu līdzpilsoņu izpratni ir īpaši lietderīgi pieminēt, ka pašreizējais tiesību akts ņem vērā ne tikai konkrētus ANO ieteikumus, bet arī dalībvalstu subsidiaritātes prasības. Tas, ka direktīvā ir apkopotas četras „vecās” direktīvas un aiztaupīti 2 000 normatīva teksta lappušu, padara to par reālu birokrātijas samazināšanas piemēru.

Dalībvalstis saglabās tiesības savā teritorijā reglamentēt un pat aizliegt pārvadāt atsevišķas bīstamas kravas, piemēram, valsts drošības vai vides aizsardzības iemeslu dēļ. Visbeidzot, sabiedrība var rēķināties, ka šī direktīva palīdzēs uzlabot gan pārvadāšanas, gan vides drošību.

 
  
MPphoto
 
 

  Fernand Le Rachinel (ITS), rakstiski. – (FR) Beidzot Komisijas priekšlikums ar mērķi saskaņot bīstamo kravu pārvadājumu noteikumus ir solis pareizajā virzienā. Patiesi, ierosinātā teksta mērķis ir vienkāršot un apvienot pašreizējos Kopienas tiesības aktus.

Šobrīd bīstamo kravu pārvadājumus pa zemi (dzelzceļu, zemi) un iekšzemes ūdensceļiem reglamentē ne mazāk kā četras direktīvas un vairāki Komisijas lēmumi. Šis izkliedētais apkopojums nozīmē, ka noteikumi ir pārāk sarežģīti, sarežģīti pārņemami valstu tiesību aktos un bieži vien novecojuši.

Šī ir īpaši svarīga tēma, jo iekšzemes pārvadājumu, tāpat kā bīstamo kravu apjoms Eiropas Savienībā pastāvīgi palielinās. Eiropas Savienībā katru gadu tiek pārvadāti 110 miljardi bīstamo kravu tonnu/km, kopā tas veido 8% no visām pārvadātajām kravām. Tā kā Francija atrodas Eiropas krustcelēs, tās ceļu, dzelzceļu un ūdensceļu tīkli tiek bieži piesārņoti un tādēļ īpaši pakļauti pārvadāšanas nelaimes gadījumu riskam.

Ir pienācis pēdējais laiks likvidēt visus papildu un pārmērīgos Eiropas Savienības tiesību aktus šajā jomā, lai ļautu dažādiem operatoriem, kā arī valsts iestādēm garantēt un nostiprināt šāda pārvadājumu veida drošību.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (ITS), rakstiski. (DE) Ņemot vērā pastāvīgo kravu pārvadājumu apjoma pieaugumu, katastrofālais kravas automobiļu ugunsgrēks Gotharda tunelī un līdzīgi atgadījumi noteikti nebūs pēdējie ar kravas automobiļiem saistītie šausmu stāsti. Tas ir īpaši aktuāli, tādēļ, ka kravas automobiļi ir nesalīdzināmi biežāk iesaistīti nelaimes gadījumos uz autoceļiem un tādēļ, ka to atpūtas laiks bieži vien netiek ievērots, jo peļņa kļūst arvien mazāka, bet konkurences radītā spriedze arvien lielāka. Potenciālo risku palielina arī nekvalitatīvie ceļi un papildu braukšanas joslu izveide.

Ja šādā nelaimes gadījumā ir iesaistīts transportlīdzeklis, kas pārvadā bīstamu kravu, sekas, protams, ir vēl jo nopietnākas. Turklāt bieži radioaktīva, kodīga vai sprāgstoša krava tiek pārvadāta nelikumīgi, tādējādi avārijas gadījumā pakļaujot nāves briesmām neatliekamās palīdzības dienestu darbiniekus. Papildināt drošības prasības ir tikai pareizi un nepieciešami, tādēļ arī es balsoju par šo ziņojumu, lai arī attiecīgi būtu jāpastiprina arī pārbaudes.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Viens no Eiropas Savienības pamatpienākumiem un saistībām ir radīt Eiropas pilsoņiem drošus dzīves apstākļus. Kravu iekšzemes pārvadājumu apjoms Eiropas Savienībā pastāvīgi palielinās, un attiecīgi pieaug arī pārvadāto bīstamo kravu daudzums.

Tādēļ ir jānodrošina bīstamo kravu pārvadājumiem piemērojamo tiesību aktu vienkāršošana un precizēšana. Nodoms vienā direktīvā ietvert bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu, ceļu un iekšzemes ūdensceļiem var veicināt komodalitāti un, piemērojot paredzētos noteikumus, uzlabot drošību un darbības ātrumu, balstoties uz pieņemtiem jauniem kritērijiem par kravu ātru piegādi un atbilstošu pakalpojumu nodrošināšanu. Tādēļ svarīgs priekšnoteikums ir vēl lielāka Eiropas Savienībā notiekošo pārvadājumu, tostarp bīstamo kravu pārvadājumu, drošība; es uzskatu, ka, īstenojot šajā direktīvā iekļautos pasākumus, tas būs iespējams.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Es balsoju par Bogusław Liberadzki ziņojumu par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem.

Profesors Liberadzki ir vadošais transporta nozares speciālists. Viņa sastādītais ziņojums ir profesionāli rakstīts un sniedz padziļinātu radušās problēmas analīzi.

Neapšaubāmi, viena no Eiropas Savienības prioritātēm ir nodrošināt eiropiešiem drošus dzīves apstākļus. Tas attiecas arī uz pārvadājumu, jo īpaši uz bīstamo kravu pārvadājumu drošību visā Savienībā. Pieaugusī preču un pakalpojumu aprite ir palielinājusi arī pārvadājumus pa ceļu, dzelzceļu un ūdensceļiem. Tādēļ es atbalstu iniciatīvu apvienot šos pārvadājumu veidus vienā direktīvā. Es uzskatu, ka Eiropas līmenī mums ir jācenšas izveidot tiesību aktus, kam ir vislielākā vērtība tieši saistībā ar Eiropas Savienības pilsoņiem. Noteikumu ietveršana vienā Eiropas Savienības dokumentā uzlabos to pārredzamību un pieejamību, kā arī to piemērošanas efektivitāti.

 
  
  

Ziņojumi: E. Jeggle (A6-0282/2007, A6-0283/2007, A6-0284/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (ITS). − (DE) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par E. Jeggle kundzes ziņojumiem, jo ceru, ka tie veicinās mūsu lauksaimnieku izdzīvošanu. Galu galā kādreiz lauksaimnieki, pateicoties saražotajam, varēja ļoti labi dzīvot. Mūsdienās pārtikas cenas pastāvīgi palielinās, taču, lai arī lielie uzņēmumi no tā iegūst un saņem pievilcīgu peļņu, vienkāršie lauksaimnieki arvien vairāk tiek nostādīti lūdzēju lomā. Bieži sīksaimniekiem, lai izdzīvotu, ir vajadzīgs papildu ienākumu avots, un vienīgais iemesls uzņemties šo divējādo nastu ir mīlestība pret dabu. Arvien vairāk cilvēku padodas, taču tas jau tagad ir izraisījis atkarību no augļu, dārzeņu un barības importa.

Kopš pievienošanās Eiropas Savienībai vairāk nekā 50% Austrijas lauksaimnieku ir likvidējuši savu uzņēmējdarbību, tas ir, pārtraukuši piena ražošanu. Tāpēc mēs strauji tuvojamies brīdim, kad tiks apdraudēta mūsu pašpietiekamība svaiga piena un svaiga piena produktu nozarē.

 
  
MPphoto
 
 

  Hynek Fajmon (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šodien balsojot par trim ziņojumiem par piena nozari, es paudu savu atbalstu Komisijas priekšlikumiem, jo uzskatu, ka tajos paredzēti soļi pareizajā virzienā.

Pārmērīgā tirgus reglamentēšana attiecībā uz piena un dzeramā piena produktiem Eiropas Savienībā ir nevajadzīga un bezjēdzīga, un tās rezultātā cieš gan patērētāji, gan ražotāji. Tādēļ ir tikai pareizi liberalizēt pašreizējos noteikumus. Es atzinīgi vērtēju iespēju papildu trim esošajām dzeramā piena kategorijām atļaut dzeramā piena papildu kategorijas ar atšķirīgu tauku daudzumu. Tā rezultātā gan patērētājiem, gan ražotājiem būtu lielāka izvēle. Šāds iznākums būtu tikai vēlams.

Patiesībā Komisijai vajadzētu aktīvi veicināt dzeramā piena tirgus liberalizāciju, jo pašreizējā piena kvotu sistēma ir gan novecojusi, gan bezjēdzīga. Nav nekāda iemesla turpināt ražotājiem noteikt sodu par liela piena daudzuma ražošanu. Šobrīd, kad visā pasaulē palielinās pieprasījums pēc piena un dzeramā piena produktiem, piena kvotas ir acīmredzams šķērslis piena nozares attīstībai Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (UEN), rakstiski. − Pašreizējā piena produktu nozares izaugsme rada lielu optimismu starp piena lopkopjiem Eiropā. Āzijas arvien pieaugošā apetīte pēc piena produktiem, aizvien sarūkošā ražošana Eiropā un aizvien plašākā zemes izmantošana biodegvielas izejvielu audzēšanai ASV piena produktu cenu paceļ rekordlielā augstumā.

Būdams Eiropas Parlamenta deputāts, kas pārstāv Īrijas laukus, esmu laimīgs, ka piena lopkopji saņem pelnīto atelpu, lai gan ražošanas izmaksas turpina pieaugt, tādējādi īpaši grūtāku padarot mazāku piena lopkopju izdzīvošanu.

Tirgus pārvaldības mehānismu izmaiņas rada nestabilitāti. Tā kā līdz 2015. gadam ir paredzēts atcelt piena kvotas, ir nepieciešami piesardzības soļi, kas palīdzēs absorbēt tirgus nestabilitāti. Ražotāju reakcija uz to pagaidām ir neskaidra. Piena produkcijas palielināšanās novedīs pie cenu krituma. Stabilitātei izšķiroši svarīgi būs PTO atļautie aizsardzības mehānismi.

Pašlaik eksporta kompensācijas ir nulles līmenī, jo globālais piena produktu tirgus ir spēcīgs. Mums ir jānodrošina, ka atbalsts eksportam tiek saglabāts kā mehānisms, ko potenciāli varētu ieviest vēlāk.

Pārmaiņas piena produktu sektorā ir nenovēršamas, taču ir nepieciešams labi vadīts pārejas posms, lai Eiropas zemniekiem nodrošinātu stabilu un gaišu nākotni.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs piekrītam ziņojumā paustajai nostājai, ka ir svarīgi sniegt būtisku kvalitatīvu atbalstu skolu piena programmai. Tomēr mums ar nožēlu, jāatzīst, ka tās pašreizējā formā ar pastāvošo vadības filozofiju un pašlaik piešķirtajiem resursiem, šī programma daudzos gadījumos ir kļuvusi par iemeslu piena dzeršanas pārtraukšanai, tajā piedāvāto produktu sliktās kvalitātes un neapmierinošā rakstura dēļ, kas neatbilst vidusskolas jaunāko klašu izglītojamo gaumei.

Tādēļ mēs piekrītam, ka šajā programmā iekļauto produktu klāsts jāpaplašina gan dažādības, gan uzturvērtības, gan diētas apsvērumu ziņā. Tomēr mums jāatceras, ka mums steidzamības kārtā jāatrisina tādi vienkārši jautājumi kā saldējamo iekārtu tīklu trūkums, tāpēc, ka tas traucē skolām un daudziem portugāļu izglītojamajiem piekļūt citiem produktiem, izņemot ultraaugstās temperatūras (UHT) pienu.

Piena uzturvērtība ir labi zināma, un mēs zinām, ka mums jāmudina cilvēki dzert to. Tomēr, lai tas būtu iespējams, ir nepieciešama palīdzība kvalitatīva piena ražošanā un izšķiroša nozīme ir neskaitāmajiem mazajiem ganāmpulkiem; tās ir galvenokārt ģimenes fermas, kuras, neizmantojot intensīvas ražošanas metodes, saglabā dzīvas mazās lauku kopienas un apdzīvo laukus.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Lauksaimniecības komitejas ziņojumi par piena produktiem ir sajaukums. Jūnija saraksts atbalsta Komisiju tādējādi, ka ir jāatļauj ražot un pārdot pienu, kurš nav minēts nevienā no trim kategorijām, kas ir spēkā šobrīd. Šāda liberalizācija ir laba un atvieglo situāciju Zviedrijai, kurai kopš 1995.gada ir bijušas problēmas piemērot zviedru tradīcijas ES stingrajiem noteikumiem par piena produktiem.

Pārējie divi ziņojumi par pienu balstās uz ES Kopējo lauksaimniecības politiku un tos noraida Jūnija saraksts. Piena produktiem jābūt brīvā tirgus jautājumam, kas pakļauts parastai pārtikas kontrolei sabiedrības veselības interesēs.

Lauksaimniecības komitejas grozījumi ziņojumā (A6-0283/2007) par kopējo piena un piena produktu tirgus organizāciju ir vienkārši absurdi. Viņi ierosina, ka budžeta ietaupījumi, kas rodas, tiek pārdalīti piena nozarē un tiek izveidota piena fonda pārstrukturēšanas programma, ka atbalsts tiek sniegts piena nozarē tiem, ko ietekmē pieaugošā tirgus liberalizācija, ka tiek veicināti mārketinga atbalsta pasākumi un piena popularizēšanas aktivitātes, ka atbalsts tiek sniegts piena ražošanai kalnu reģionos un ka tiek stiprināta piena izdalīšanas sistēma skolām. Mēs esam noteikti pret šiem priekšlikumiem. Jūnija sarakstā minēts, ka arī Eiropas Parlamentam nav koplēmuma varas ES lauksaimniecības politikā, jo tad Savienība iekristu protekcionisma un lielu subsīdiju lamatās visām dažādajām grupām lauksaimniecības nozarē.

 
  
MPphoto
 
 

  Christel Schaldemose (PSE), rakstiski. − (DA) Eiropas Parlamenta Sociālistu grupas dāņu deputāti Poul Nyrup Rasmussen, Britta Thomsen, Cristel Schaldemose, Dan Jørgensen un Ole Christensen ir balsojuši ne tikai pret Komisijas priekšlikumiem, bet arī pret Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem. Delegācija uzskata, ka ir nepieciešams pārkārtot piena izdalīšanas sistēmu skolām, bet priekšlikums nesniedzas pietiekami tālu. Delegācija uzskata, ka atbalsts pienam ar augstu tauku procenta saturu ir jāatceļ pilnībā, vienlaikus visvairāk atbalstot veselīgu pienu.

Tomēr delegācija vēlas uzsvērt savu atbalstu ES lauksaimniecības atbalsta pārkārtošanai, vairāk orientējot to uz tirgu, un ES lauksaimniecības politika cita starpā jāsaista ar apkārtējās vides politiku un sabiedrības veselības iniciatīvām.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Lai nodrošinātu šī Parlamenta godprātīgumu, visiem deputātiem, kuriem piena produktu tirgū ir finansiālas intereses, ir jāatklāj, ka viņi ir ieinteresēti šajā balsojumā.

 
  
  

Rezolūcija: B6-0267/2007 .

 
  
MPphoto
 
 

  Hubert Pirker (PPE-DE). − (DE) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka ir pienācis laiks, kad mums jāpārskata šis pasākums un jāizvērtē, vai tas ir patiešām piemērots un efektīvs. Ja tas nav efektīvs, mums tas jāatceļ, ja tas ir tikai daļēji efektīvs un piemērots, tad tas atbilstīgi jāmaina. Tomēr visos gadījumos mums jāstrādā pie izpildes standartizēšanas, tas ir, nodrošinot pārbaužu viendabību, lai reizi par visām reizēm izbeigtu visus satraukumus, ko mēs pašlaik piedzīvojam lidostās.

 
  
MPphoto
 
 

  John Attard-Montalto (PSE).(MT) Es vēlos paskaidrot, ka nav pieļaujami nekādi kompromisi attiecībā uz drošību. Mums jāatzīst, ka sastopoties ar ierobežojumiem šķidrumu ienešanai lidmašīnu salonos, ir taisnība, ka tās ir neērtības, ir taisnība, ka ir aizvainojoši izmest to, kas jums ir bagāžā, bet no otras puses, drošība ir pats svarīgākais, drošība ir vislabākā izvēle.

Ja Britu slepenie dienesti saka mums, ka draudi joprojām pastāv, tad tie joprojām pastāv. Mēs nevaram pieļaut nekādus kompromisus, un tāpēc mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, pieņemot rezolūcijas un atbalstot ierosinājumus šajā jautājumā, lai mēs nekļūstam kaut kādā ziņā vāji vai bezspēcīgi savā attieksmē.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE). - (SK) Savos biežajos darījumu braucienos es kļūstu par aculiecinieci aizvainojošām problēmām, ar kurām Eiropas lidostās sastopas pasažieri, kuru rokas bagāžās ir šķidrumi. Pasažieriem jāšķiras no kosmētikas. Par laimi, viņi var paspēt izdzert puslitra pudeli minerālūdens, bet losjons pēc skūšanās vai šampūns, kas pārsniedz atļauto normu, nonāk tam paredzētajā konteinerā.

Pasažieri uzskata šīs stingrās lidostas kontroles par viņu tiesību pārkāpumu. Viņi nezin, kāpēc viņiem tas ir jādara, un dusmojas uz Savienību ar tās birokrātiskajiem noteikumiem. Viņu lidojumu mērķi ir dažādi, un tādēļ viņi nesaprot, kāpēc viņiem jāšķiras no pamata higiēnas precēm. Lidostu darbiniekiem nav ne laika, ne vēlēšanās pienācīgi izskaidrot stingrās kontroles kā pretterorisma mehānismu.

Es balsoju par priekšlikumu rezolūcijai, kas ierosina izbeigt pretrunīgos pasākumus, kas ietekmē gaisa pārvadājumu pasažierus un uzsver nepieciešamību veikt pētījumus, lai atklātu efektīvus instrumentus sprāgstvielu atklāšanai šķidrumos. Es ceru, ka Eiropas Komisija rūpīgi pārskatīs aizliegumu ienest šķidrumus lidmašīnu salonos un, ja netiks atklāti citi fakti, atcels šo pretrunīgo pasākumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Gerard Batten, Derek Roland Clark, Nigel Farage, John Whittaker un Thomas Wise (IND/DEM), rakstiski. − Lai gan Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP) uzsver principu atbalstīt jebkuru ES tiesību aktu atcelšanu, šis ir nacionālās drošības jautājums, un tādēļ šī partija nevarēja atbalstīt pasākumu, kas gaisa pārvadājumu pasažierus un apkalpi varētu nostādīt riska priekšā. Kā ir norādījusi Apvienotās Karalistes valdība, terorisms vēl arvien ir nopietns un nepārtraukts apdraudējums.

 
  
MPphoto
 
 

  Graham Booth (IND/DEM), rakstiski. − Lai gan Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP) uzsver principu atbalstīt jebkuru ES tiesību aktu atcelšanu, šis ir nacionālās drošības jautājums un tādēļ šī partija nevarēja atbalstīt pasākumu, kas gaisa pārvadājumu pasažierus un apkalpi varētu nostādīt riska priekšā. Kā ir norādījusi Apvienotās Karalistes valdība, terorisms vēl arvien ir nopietns un nepārtraukts apdraudējums.

Apvienotās Karalistes valdības viedoklis:

Apvienotās Karalistes valdība atzinīgi vērtē Transporta un tūrisma komitejas rezolūcijas atzinumu, ka Eiropas aviācijā ir nepieciešams augsts drošības līmenis. Terorisms vēl arvien ir nopietns un nepārtraukts apdraudējums. Pašreiz praktiski nav iespējams pārbaudīt vairāk nekā tikai nelielu daļu no visiem šķidrumiem, ko pasažieri vēlas pārvadāt. Tādēļ līdz brīdim, kad būs pabeigts darbs pie atbilstošāka un uz tehnoloģijām balstīta risinājuma, pagaidu pārbaudes pašlaik ir vienīgais veids, kā nodrošināt pasažieru drošību.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es par šo rezolūciju balsoju tādēļ, ka tā satur prasību pārskatīt Regulas (EK) Nr. 1546/2006 (par šķidrumu ienešanu lidmašīnu salonos) efektivitāti un taisnīgumu. Visabsurdākais man šķiet tas, ka es varu ievest Eiropā nemuitojamus šķidrumus – ārpus ES pirktu alkoholu, smaržas vai pārtiku, taču, ja man ES teritorijā ir jāpārsēžas citā lidmašīnā, varas iestādes man tos konfiscē.

Vai Komisijai neienāk prātā, ka teroristi iespējams ir vairāk informēti par šo regulu nekā vidusmēra pasažieris, un tādēļ arī atbilstoši rīkosies? Tas arī netieši norāda, ka drošība visās lidostās ārpus ES ir sliktāka nekā vissliktākajā ES lidostā. Kā cilvēkam, kas regulāri ceļo pa gaisu, man ir grūti, ja pat ne neiespējami, tam ticēt.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Par regulu, kas nosaka ierobežojumus šķidrumu ienešanai lidmašīnu salonos, es uzskatu, un tā tika nolemts arī mūsu parlamentārajā grupā, ka grozījuma pieņemšana, kas aicina Eiropas Komisiju atcelt šo regulu, ir pozitīvs solis, jo nav neviena pierādījuma, ka tā ir efektīva drošības ziņā, nedz arī ir sniegti kādi pārliecinoši fakti visaptverošā publiskā ziņojumā, kā tika solīts. Vēl vairāk, tika uzsvērts, ka tad, ja Komisija grasās ieviest šāda veida regulu nākotnē, tai vispirms jāsniedz ziņojums, kas pierāda, ka šāds pasākums būs efektīvs.

Es vēlos norādīt, lai gan ir spēkā pašreizējā regula, Komisija nav publicējusi vai darījusi publiski pieejamu speciālu paziņojumu par aizliegumiem un ierobežojumiem, kuriem tā būtu pakļauta, izņēmumu uzskaitījumu šiem noteikumiem vai iemeslus šim pasākumam. Komisija nav arī nodrošinājusi, ka gaisa pārvadājumu pasažieri būtu pilnīgi un pareizi informēti par viņu tiesībām, īpaši gadījumos, kad tiek pārmērīgi izmantota vara, lai izpildītu drošības noteikumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es atbalstu centienus pārskatīt pašreizējos ierobežojumus attiecībā uz šķidrumu daudzumu, ko pasažieriem ir atļauts ienest lidmašīnu salonos ES. Es balsoju par rezolūciju, kas Eiropas Komisijai liek pārskatīt šos ierobežojumus un nodrošināt, ka tie ir proporcionāli riskam.

Mums ir nepieciešami reālistiski un potenciālajiem draudiem proporcionāli ierobežojumi. Mēs visi ļoti nopietni uztveram nepieciešamību aizsargāties pret teroristu draudiem, taču mūsu reakcijai ir jābūt proporcionālai un pamatotai.

Visās partijās pastāv bažas, ka pašreizējie Eiropas Komisijas uzliktie ierobežojumi ir neproporcionāli dārgi un pārmērīgi. Es vēlētos redzēt, ka šī situācija tiek pārskatīta, un, ja šie ierobežojumi paliek spēkā, tad Komisijai ir skaidri un precīzi jāpamato, kādēļ tie ir nepieciešami.

 
  
MPphoto
 
 

  Timothy Kirkhope (PPE-DE), rakstiski. Lielbritānijas Konservatīvā partija pilnībā atbalsta regulas, kas nosaka, kādus šķidrumus pasažieri var un kādus nevar ienest lidmašīnu salonos, pārskatīšanu. Veids, kādā šī regula ir piemērota visā ES, atšķiras, rezultātā radot pretrunas un netaisnīgumu; pārskatīšanai nekavējoties ir jāatrisina šis jautājums. Tomēr, mēs neuzskatām, ka būtu pareizi šobrīd aicināt atcelt šīs regulas, jo principā nevajadzētu pāragri spriest par ekspertu veiktās pārskatīšanas rezultātiem un sabiedrības aizsardzība ir vissvarīgākā.

 
  
MPphoto
 
 

  Roger Knapman (IND/DEM), rakstiski. − Apvienotās Karalistes Neatkarības partija atbalsta visu ES tiesību aktu atcelšanu. Tomēr, šis ir īpašs pasākums, kas pasažierus un apkalpi nostādītu riska priekšā, un tādēļ mēs to nevaram atbalstīt.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju pret šo rezolūciju, kura cenšas atcelt pašreizējo, pagājušajā gadā spēkā stājušos regulu, kas ierobežo šķidrumu ienešanu lidmašīnu salonos. Es esmu noraizējies par to, ka Lielbritānijas Liberālās partijas un Zaļo partijas pārstāvji Eiropas Parlamentā pašlaik ir devuši iespēju šo tiesību aktu atcelt, lai gan drošības dienesti un Transporta departaments ir ieteikuši šo tiesību aktu paturēt spēkā. Lai gan es piekrītu nepārtrauktai tiesību aktu pārskatīšanai, pašlaik vēl ir pāragri un bīstami atcelt šo tiesību aktu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka draudi gaisa transporta drošībai ir reāli un ka iespējamais risks ir milzīgs. Tādēļ esmu pārliecināts, ka pasažieru neērtības ir proporcionālas tam, ko mēs aizsargājam, un ka šeit nekādā ziņā nav jautājums par tiesību, brīvību vai garantiju pārkāpumu, bet vienkārši par tehnisku pasākumu, kas ir izrādījies efektīvs. Tādēļ es uzskatu, ka Eiropas Parlaments ir pārsteidzīgs un pārkāpj savas pilnvaras, prasot, lai netiktu pildīta regula par šķidrumu ienešanu lidmašīnu salonos, ja nav jaunu pierādījumu, kas atbalsta tās izpildi.

Piesardzības princips nosaka, ka labāk ir pārciest nelielas neērtības kā nelaimi. Drošības princips nosaka, ka mums nevajadzētu vienkāršot lietas, ja mēs apzināmies iespējamo risku.

Tādēļ es balsoju pret rezolūcijas priekšlikumu, kas pazemina kopējos pamata standartus, kas jāievieš aviācijas drošībā (šķidrumu ienešana lidmašīnu salonos).

 
  
MPphoto
 
 

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Laikā, kad liels skaits atpūtnieku atgriežas darbā, ir vērts padomāt par dažiem drošības noteikumiem lidmašīnu salonos un lidostās.

Atcerēsimies, ka vairāk kā 16 miljoni pasažieru katru gadu ceļo tranzītā caur Briseles Nacionālo lidostu, un kopš pagājušā gada novembra viņi ir pakļauti aizliegumam pārvadāt šķidrumus rokas bagāžā.

Jautājums nav par kompromisiem drošības jomā. Tomēr liels skaits pasažieru ir sūdzējušies par veidu, kādā šis aizliegums ir ieviests dažādās Eiropas lidostās: dažās viņi var vest rokas bagāžā lidostā nopirktos produktus, un citās to nevar.

Vēl grūtāk ir uzspiest šādu pasākumu pasažieriem, ja tā pievienotā vērtība drošības ziņā nav neapšaubāmi pierādīta, un šis nav tas gadījums.

Tādēļ man šķiet prātīgi prasīt, lai Komisija pierāda šī pasākuma derīgumu, un ja tas tiks pierādīts, nodrošināt tā viendabīgu pielietošanu pilnīgā caurskatāmībā. Tādējādi pasažieri beidzot zinās, ko darīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Es balsoju pret šo ziņojumu, jo, lai gan ir būtiski pārskatīt šī pasākuma ietekmi, ir svarīgi to neatcelt. Pasažierus, kas ceļo caur tādām Eiropas lidostām kā Getvikas lidosta manā reģionā, šī noteikuma piemērošana bieži samulsina un sarūgtina. It īpaši veids, kādā pasažieriem savi lidostā nopirktie, „nemuitojamie” šķidrumi ir jānodod lidostas dienestiem, kas pārbauda rokas bagāžu. Šķiet, ka problēmas ir ar tranzīta pasažieriem, kas iepērkas „tranzīta” lidostā un tad mēģina iziet drošības pārbaudes uz nākamo lidojumu. Es iebildu pret pilnīgu atcelšanu, jo vēl arvien pastāv bažas par drošību, kam ir jābūt mūsu galvenajai prioritātei. Pastāv arī alternatīvas vienkāršai atcelšanai, kas pasažieriem varētu radīt lielākas ērtības un nodrošināt drošību.

 
  
MPphoto
 
 

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE), rakstiski. − Pašreizējie bezjēdzīgie lidostu un aviācijas drošības pasākumi ir neveiksmīgs un nepārtraukts atgādinājums par terorismu. Tie sabiedrībai neiedveš uzticību. Drošības pārbaudēm ir jābūt – gan publiskajā, gan slēgtajā lidostas telpā. Taču tiem ir jābūt saprātīgiem un elastīgiem. Pirmkārt, tiem ir jābūt efektīvāk nomērķētiem. Tas nozīmē „profilēšanos”, kas ir galvenais pasākums, no kā pašlaik mēs izvairāmies, baidoties no apsūdzībām par „diskrimināciju”.

Ir interesanti, ka Eiropas Komisija domā, ka tai Eiropas lidostām ir jādod zaļā gaisma jauniem drošības pasākumiem. ES valstu valdībām būtu jāsaskaņo sava reakcija, taču tas nedrīkst būt attaisnojums, lai Komisijas kompetenci paplašinātu jaunās jomās. Lielbritānijas valdībai noteikti ir jāpretojas visiem turpmākajiem mēģinājumiem atcelt mūsu valsts veto tiesības tieslietu un politikas veidošanas jautājumos. Starptautiskā civilās aviācijas organizācija ar tās globālo redzesloku ir piemērota iestāde, kas varētu nodrošināt, ka lidostas visā pasaulē ievēro drošības prasības. Mēs atturējāmies no balsošanas par rezolūciju.

 
  
  

Report: Ayala Sender (A6-0286/2007) .

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par savas kolēģes Ines Ayala Sender ziņojumu, atbildot uz Komisijas paziņojumu par kravu pārvadājumu loģistiku Eiropā un ilgtspējīgu mobilitāti. Mēs gaidām Komisijas ziņojumu par Rīcības plānu kravas pārvadājumu loģistikā 2007. gada rudenī. Tomēr par loģistiku runājot, ir steidzami jāsāk debates par ambiciozo Eiropas teritoriālās attīstības politiku, īpaši balstoties uz infrastruktūras (autoceļu, sliežu ceļu, lidostu, ostu, jauno tehnoloģiju, satelītu u.c.) finansēšanu, izmantojot parādu līdzsvarošanu, piemēram, vairāk izmantojot Eiropas Investīciju banku (EIB), kura varētu atbrīvot gandrīz 1  miljardu EUR investīciju potenciālu10 gadu laikā, publisko/privāto partnerību (PPP) u.c. Ambicioza Eiropas teritoriālās attīstības politika, kuras pamatā ir masveida investīcijas, būs viens no apstākļiem, kas ļaus loģistikas operatoriem pienācīgi darīt savu darbu par vislabākajām izmaksām, respektējot apkārtējo vidi.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin and Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Ir labs iemesls sadarboties, lai izveidotu nevainojami funkcionējošu transporta sistēmu starp dalībvalstīm, ar mērķi veicināt iekšējo tirgu. Tomēr mēs apšaubām daudzus atsevišķus punktus šajā ziņojumā. Mēs nepievienojamies uzskatam, ka kopējā transporta politika ir nepietiekami finansēta, un ka ES šajā nozarē jāiegulda tālāki resursi. Mēs šaubāmies par nepieciešamību pēc transportā un loģistikā iesaistītā personāla kopējiem mācīšanas standartiem, jo esam pārliecināti par katras dalībvalsts spēju apmierinoši vadīt šo sfēru. Visbeidzot, mēs uzskatām, ka dalībvalstīm neatkarīgi jāpieņem lēmums, atļaut vai neatļaut 60 tonnu kravnesības kravas automašīnas. Šīs kritikas dēļ mēs esam izvēlējušies balsot pret ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Lai gan pieminēšanas vērti ir daudzi citi apsvērumi saistībā ar šo ziņojumu, mēs vēlamies norādīt, paskaidrojot savu balsojumu, ka mēs nevaram saprast, kāpēc tika noraidīts mūsu ierosinātais grozījums, kura mērķis ir ietvert visnomaļākos reģionus, kā Azoru salas un Madeira, kravu pārvadājumu loģistikas prioritāšu definīcijā dažādās Eiropas valstīs.

Mūsu grozījumi, kuri tika noraidīti, uzsvēra

- Sabiedrisko pakalpojumu stratēģisko nozīmi un to ieguldījumu sabiedriskajā sektorā ekonomikas, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā un to politiku kritiku, kuras apšauba valsts kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējas lomu;

- Veicinošo ietekmi, kāda kohēzijas politikā ir valsts investīcijām, kuras līdzfinansē Struktūrfondi, kuri piesaista privātās investīcijas un iespēju izmantot Kopienas finansējumu, lai finansētu privātas investīcijas, kur nav valsts investīciju stratēģiju.

Noraidījums ir vēl nozīmīgāks, jo ziņojumā minēts, ka loģistika vispirms ir biznesa pasākums, tomēr ņemot vērā, ka valsts iestādēm var būt zināma loma, un tās var darboties kā veicinātājas un aicināt dalīties labākās prakses pieredzē loģistikas finansēšanā, piemēram, ar dažādām iniciatīvām, kas izmanto valsts un privāto līdzfinansējumu.

Tas gudro zināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Dieter-Lebrecht Koch (PPE-DE), rakstiski. (DE) Es balsoju par šo direktīvu, jo tā padziļina sabiedrības izpratni par kravu pārvadājumu sektoru jo īpaši. Galu galā, pārvadājumu loģistika ir izšķirošs faktors Eiropas ekonomiskās izaugsmes, konkurētspējas un dzīves kvalitātes attīstībā, un tā mazina apkārtējās vides ietekmi.

Tomēr, pēc manām domām, apgalvojumi par megalaineru atļaušanu šajā direktīvā ir nevietā, jo tie ir tuvredzīgi un nepārdomāti. Es balsoju par šo direktīvu cerot, ka Komisija risinās šo jautājumu vistuvākajā nākotnē un regulēs šo jomu atsevišķi, vienlīdz ņemot vērā drošības, apkārtējās vides, transporta un loģistikas aspektus. Būs jāizmanto vismodernākās zināšanas, kā arī politiķu zināšanas, nosakot stingrus pamata noteikumus šādu transporta līdzekļu izmantošanai. Tie varētu ietvert noteikumus par Autovadītāja palīdzības sistēmu, kā bremžu pastiprinātāji, braukšanas joslu uzraudzības sistēmas, aktīvā brauciena vadības sistēmas un kameru monitorus vai noteikumus par asīm ar vadāmajiem riteņiem un piedziņas sadalījumu riteņiem. Visbeidzot, mēs nevaram automātiski saistīt terminu „megalaineris” ar maksimālo pieļaujamo 60 tonnu kravnesību. Jāņem vērā, ka megalaineri ar maksimālo pieļaujamo kravnesību 44 tonnas patiesībā samazina ceļu sastrēgumus un nes milzīgu labumu ekonomikai, kravu pārvadājumiem un apkārtējai videi, nenodarot pāri dzelzceļam, kurš pat nespēj apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc transporta pakalpojumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Navarro (PSE), rakstiski. – (FR) Izsakot sajūsmu par to, ka pieņemts pēc Ines Ayala Sender iniciatīvas sagatavotais ziņojums par loģistiku, kurš akcentē dažādu transporta veidu izmantošanu tīrākiem un ilgtspējīgākiem pārvadājumiem, es varu tikai nožēlot 21. punkta pieņemšanu, pret kuru es jau balsoju Transporta un tūrisma komitejā.

Es balsoju pret šo punktu, jo 60  tonnu kravnesības kravas automašīnas, kurām šis punkts tikko atvēra durvis, ir bīstamas apkārtējai videi un tiem, kas izmanto mūsu ceļus, kuri nav domāti šādu kravu pārvadāšanai. Ceļu lobētāju argumenti ir maldinoši, jo pašreizējo HGV kravnesības iespējas jau netiek pilnībā izmantotas un izplūdes gāzu emisiju samazināšanās, ar ko cilvēki mūs mēģina iekārdināt ar „mazāku automašīnu skaitu pārvadājot vairāk preču”, ir triks. Šo „džagernautu” ietekme uz mūsu infrastruktūru galu galā gulsies uz nodokļu maksātāju pleciem, radot eksploziju ceļu segumu remontu budžetā.

Visbeidzot, par ceļu drošību runājot, bez riska, ko radīs infrastruktūras bojājumi, pats šo autopārvadājumu monstru izmērs rada briesmas visiem pārējiem satiksmes dalībniekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Lai gan es atbalstu Ines Ayala Sender ziņojumu, jo tajā ir vairāki labi un konstruktīvi priekšlikumi attiecībā uz kravu pārvadājumu loģistikas tehnisko pusi, man tomēr ir zināmas bažas.

Viena lieta, kas man rada bažas, ir, ka iespēja visā Eiropā ieviest milzīgas 60 tonnu kravnesības smagās automašīnas ir koncepts, ko es uzskatu par nepareizu un nepiemērotu situācijā, kad dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā valda pagrimums; situācijā, kad valstu infrastruktūras nespēj izturēt 60 tonnu kravnesības smagās automašīnas, šķiet ļoti muļķīgi mainīt pašreizējos svara ierobežojumus. Es atzīstu, ka dažās valstīs jau tagad ir 60 tonnu kravnesības kravas automašīnas, un tādēļ ir pareizi dalībvalstīm pašām izlemt par to, kādam jābūt to svara ierobežojumam. Tomēr to pašu par sevi nevajadzētu uztvert kā zaļās gaismas došanu 60 tonnu kravnesības kravas automašīnām, tāpat to nevajadzētu uztvert arī kā sava veida „sīkumu, kas novedīs pie nopietnām sekām”.

Diemžēl Ines Ayala Sender lieliskais ziņojums ir netaisnīgi uztverts, jo deputāti un plašsaziņas līdzekļi ir uzsvēruši tikai vienu tā daļu – proti, milzīgās 60 tonnu kravnesības smagās automašīnas. Tādēļ ir vēlreiz jāatkārto, ka uz dalībvalstīm netiks izdarīts spiediens tās ieviest savās valstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Es balsoju par Ines Ayala Sender ziņojumu par kravu pārvadājumu loģistiku Eiropā, kas ir ilgtspējīgas mobilitātes atslēga.

Ines Ayala Sender iepazīstināja ar ļoti labu ziņojumu, kas sniedz šī svarīgā jautājuma vispusīgu analīzi. Bez efektīvas kravu pārvadājumu loģistikas nozares, izaugsmes, nodarbinātības un Eiropas Savienības kā investoriem un darba ņēmējiem pievilcīgas vietas mērķi, kas, citiem, vārdiem sakot, ir Lisabonas stratēģijas galvenie pīlāri, var palikt nesasniegti. Loģistika ir svarīgs elements Eiropas un tās konkurētspējas attīstībā starptautiskajā arēnā. Loģistikas pasākumi kopumā veido 13 % ES IKP.

Mums arī jāpatur prātā pareizo loģistikas risinājumu milzīgā ietekme apkārtējās vides piesārņojuma ierobežošanā, un kā tie palīdz ierobežot enerģijas patēriņu.

Uzskatu, ka mums jāatbalsta ziņojums, kura mērķis ir palīdzēt veidot Eiropas līmeņa rīcības plānu loģistikas nozarē.

 
  
  

- Rezolūcija: B6-0322/2007

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas priekšlikumu rezolūcijai, kurā teikts, ka Eiropas nodarbinātības dienestu tīklam (EURES) jākļūst par svarīgu Eiropas darba tirgus komunikācijas platformu un vienas pieturas aģentūru darba ņēmēju ģeogrāfiskajai un profesionālajai mobilitātei. Šai vienas pieturas aģentūrai jācenšas mazināt šķēršļus, sevišķi tos, ko rada ar darbu saistīti sociālās nodrošināšanas jautājumi un paplašināt darba ņēmēju zināšanas par viņu individuālajām tiesībām. Ģeogrāfiskā un profesionālā mobilitāte ir būtisks instruments pārskatītajā Lisabonas stratēģijā un vispārinot, atbilstošai iekšējā tirgus darbībai, balstoties uz sociālā tirgus ekonomiku. Svarīgs jautājums ir elastīgi drošas pieejas ieviešana nodarbinātībā, kas nozīmē pieejas, kas atļauj lielāku elastīgumu cilvēkresursu vadībā, nodrošinot darba drošību, kādu sagaida mūsu līdzpilsoņi.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Castex (PSE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par rezolūciju par EURES darbības pārskatu 2004.-2005.gadā par EURES devumu ceļā uz vienotu Eiropas darba tirgu.

Es uzskatu, ka ģeogrāfiskā un profesionālā mobilitāte ir būtisks instruments pārskatītās Lisabonas stratēģijas veiksmē.

Šajā sakarībā es uzskatu, ka Eiropas Komisijai turpmāk jāveicina strādājošo ģeogrāfiskā un nodarbinātības mobilitāte, palielinot budžeta pozīciju 2007.gadam, lai atbalstītu projektus starpvalstu nodarbinātības un pārrobežu sadarbības jomās.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) EURES tīkls tiek pasniegts kā iespējama Eiropas darba tirgus komunikācijas platforma tas ir, kā faktors, kas var palīdzēt veicināt darba ņēmēju ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti. Tam jāpalīdz risināt pašreizējos piedāvātās informācijas trūkumus, lai izvairītos no biedējošajām situācijām, ar kurām sastopas darba ņēmēji dažādās valstīs, uz kurām tiem jādodas, lai strādātu, galvenokārt bezdarba dēļ viņu pašu valstī, kā tas ir ar portugāļu strādniekiem

Mums jānodrošina informācija par sociālo nodrošināšanu un darba ņēmēju tiesībām uz brīvdienām, atalgojumu, darba nespējas pabalstiem, mājokļa pabalstiem un pabalstiem izglītībai un izglītošanai. Mums jānodrošina, ka to darba ņēmēju tiesības, kas dodas strādāt uz citu valsti, kas nav viņu izcelsmes valsts, tiek pienācīgi atzītas un ievērotas. Viens nopietns jautājums, kas jārisina, ir kontroles trūkums. Ir vispārzināms, ka darba ņēmējiem bieži liek strādāt garas stundas, bez atbilstošiem dzīves apstākļiem, pat bez darba līguma, un viņiem maksā daudz mazāk kā sākotnēji nolīgts.

Šie jautājumi jārisina, ja mēs vēlamies panākt darba ņēmēju migrāciju bez problēmām.

 
  
  

- Ziņojums: Alessandro Foglietta (A6-0303/2007).

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Es atbalstīju ziņojumu, kas vērsts uz alkohola patēriņa mazināšanu, kur tas ir pārmērīgs un bīstams. Es arī atbalstu 0.00% ierobežojumu, bet tikai profesionāliem autovadītājiem.

Es esmu pret brīdinājuma uzrakstiem, kurus pielieto nešķirojot, jo uzskatu to par nenoteiktu, kā arī esošu ārpus ES kompetences. Es uzskatu, ka valstu parlamenti ir atbildīgi par šādu pasākumu ieviešanu, lai tos neieviestu nešķirojot, lai tie nebūtu populistiski vai nenoteikti, bet drīzāk vērsti uz to mērķa riska grupu izglītošanu, kuras apdraud pārmērīga alkohola lietošana.

 
  
MPphoto
 
 

  Erna Hennicot-Schoepges (PPE-DE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, Alessandro Foglietta sniegtais ziņojums ir provocējis komentārus, kas rosina domāt, ka visi Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas deputāti nepietiekami novērtē nopietno alkoholisma problēmu. Es neatbalstu nevērību, ar kādu alkohola atkarības problēmas tiek slēpta aiz cieņas pret alkoholisko dzērienu ražotājiem un viņu lobijiem. Jauno cilvēku aizsardzība ir pelnījusi labāko, tāpat kā alkoholisma kā nopietnas slimības ārstēšana, kas ietekmē ikvienu attiecīgās personas tuvinieku. Visbeidzot, šis pašiniciatīvas ziņojums nedos neko, lai mainītu reālo situāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh un Inger Segelström (PSE), rakstiski. (SV) Mēs esam izvēlējušies atbalstīt šo ziņojumu galīgajā balsojumā. Tomēr mēs labprātāk būtu gribējuši redzēt stingrākus noteikumus par brīdinājumiem uz alkohola pudelēm, kā arī par riskiem, sievietēm lietojot alkoholu grūtniecības laikā. Jāizsaka nožēla, ka Parlaments nespēja atbalstīt pašreizējā teksta grozījumus un daļas kopā ar plenārsēdē minētajām pozīcijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es nobalsoju par A. Foglietta kunga patstāvīgo ziņojumu par ES stratēģiju dalībvalstu atbalstam alkohola radītā kaitējuma mazināšanai. Komisija rīkojās pareizi, sniedzot paziņojumu par bīstamo un kaitīgo alkohola patēriņu un par tā kaitīgo ietekmi uz veselību. Es atbalstu ieteikumus, kamēr netiek grauts subsidiaritātes princips ambiciozu vispārīgu mērķu vārdā, kas noteikti dalībvalstīm, lai ierobežotu bīstamo un kaitīgo alkohola patēriņu, jo īpaši sociāli neaizsargātās grupās, piemēram, bērni, jaunieši un grūtnieces. Es esmu gandarīts, ka Eiropas Parlamenta deputāti, gudri rīkojoties, atzīst, ka alkohola patēriņš var tikt uzskatīts par daļu no Eiropas Savienības kultūras mantojuma un dzīvesstila un ka neliels alkohola patēriņš (10 grami dienā) pie zināmiem nosacījumiem var palīdzēt pasargāt no dažām slimībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (UEN), rakstiski. − Pēc tabakas lietošanas un augsta asinspiediena, alkohola lietošana ir trešais svarīgākais sliktas veselības un pāragras nāves iemesls ES, kas mūsu veselības aprūpes sistēmai izmaksā miljonus. Ar to saistītie ceļu satiksmes negadījumi turpina prasīt dzīvības, savukārt sabiedriskās kārtības pārkāpumu skaits un dzeršana nepilngadīgo personu vidū pieaug visā Eiropā.

Efektīvākais ierocis cīņā par alkohola radītā kaitējuma samazināšanu ir patiesa informētība apvienojumā ar izpildi. Sevišķi svarīga ir efektīva izglītība mājās un skolā, sākot jau ar pamatskolu.

Sievietēm un vīriešiem ir jābūt labāk informētiem par riskiem, ko alkohols rada grūtniecības laikā un it īpaši par alkohola izraisītām plaša spektra fetopātijām. Es atbalstu ziņojuma oriģinālo valodu, kas uzsver, cik svarīgi ir atbilstoši brīdinājumi uz alkoholisko dzērienu iepakojuma, kas sievietes varētu atturēt no alkohola dzeršanas pirms grūtniecības un tās laikā. Es aicinu Īrijas valdību apsvērt obligātu uzrakstu ieviešanu uz alkoholisko dzērienu iepakojuma par šo sindromu.

Es ļoti atbalstu to, ka Komisijai tiek prasīts spert nepieciešamos soļus, lai veicinātu neatkarīga pētījuma uzsākšanu par inovatīvo komunikācijas līdzekļu, tostarp etiķešu, veikumu bīstamā un kaitīgā alkohola patēriņa samazināšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jens-Peter Bonde (IND/DEM), rakstiski.(DA) Jūnija kustība atbalsta brīdinājuma zīmes uz alkoholisko dzērienu etiķetēm. Kad šos priekšlikumus Parlaments izskatīs atkārtoti, mums jāturpina darbs pie marķēšanas noteikumu minimuma noteikšanas, lai dalībvalstis varētu pieņemt tiesību aktus atbilstoši piesardzības principam.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Castex (PSE), rakstiski. – (FR) Manuprāt, ar alkohola kaitīgo patēriņu saistītās problēmas sasniedz satraucošus apmērus visās ES dalībvalstīs.

Papildus tradicionālajam alkohola patēriņam svētku reizēs, kas atšķiras dažādos reģionos, ir jāatceras, ka regulāram, pārmērīgam alkohola patēriņam ir kaitīga ietekme uz veselību, kā arī nopietnas un tiešas sekas: ceļu satiksmes negadījumi un antisociāla uzvedība.

Tātad mums steidzami ir nepieciešams atgādināt alkohola ražotājiem un izplatītājiem par to atbildību, aicināt nozares pārstāvjus nodrošināt nepieciešamo atbalstu, iesaistīt skolas un ģimenes, kā arī nodot ziņojumus, kas jauniešiem rādītu pozitīvus piemērus, un palielināt izpratni pat tiem riskiem, ar kuriem saskaras mazāk aizsargātie sabiedrības slāņi.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Ziņojumā tikai tiek izvirzīts, neiedziļinoties sīkāk, galvenais jautājums par alkohola kaitīgā patēriņa cēloņiem un tāpēc rodas šķēršļi tādas pieejas izmantošanai, kuru mēs varētu nosaukt par kognitīvu/represīvu, kas pamatota uz riska/draudu/soda līdzsvara novērtēšanas procesu.

Ir jāpatur prātā, ka jebkurai atkarību izraisošai narkotiskai vielai un jebkurai atkarīgai uzvedībai ir savas iezīmes. Ziņojumā ir minēta vajadzība pēc efektīvu secinājumu izdarīšanas, pamatojoties uz savāktajiem datiem, bet šķiet, ka tas norāda virzienu, kas noved pie jau iepriekš zināmajiem secinājumiem.

Pirms pievēršamies svarīgajam jautājumam par alkoholu un darbavietu, mums būtu jāuzsver to personu milzīgā nozīme, kuras ir atdarināšanas paraugi, jauniešu vērtību un attieksmju veidošanā. Pat arodveselība, kurai šeit būtu jābūt galvenajai lomai profilakses un ārstnieciskajā atbalsta nodrošināšanā, drīzāk tiek uzskatīta par represīvās/ekspluatējošās darba devēja ietekmes paplašinājumu nekā neatkarīgu mehānismu veselības problēmu novēršanai un veselības aizsardzības veicināšanai.

Jāparedz atsevišķa budžeta pozīcija, lai finansētu programmas, kas atbalsta tos darba ņēmējus, kuri cieš no stresa darba vietā, pārmērīgās pārslodzes, bezdarba un nodarbinātības nestabilitātes, un kas vērstas uz atkarības no alkohola noteikšanu un ārstēšanu, uzlabojot darba apstākļus, nodrošinot profilaksi pret slimībām un veicinot veselības aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Jūnija saraksts ir izvēlējušies balsot pret šo ziņojumu un atsevišķiem tā grozījumiem. Politika attiecībā uz alkoholu jānosaka dalībvalstu līmenī un tāpēc to nevar veidot ES līmenī. Katrai dalībvalstij ir sava alkohola lietošanas kultūra, kurai ir jābūt par pamatu tās pilsoņu darbam samazināt alkohola radīto kaitējumu.

Šajā jomā ir veikti starptautiski uzlabojumi, līdzīgi kā gandrīz visās pārējās jomās, tā kā valstis atrod savas pieejas, izvērtējot dažādus iespējamos variantus. Mācoties no citu valstu pieredzes, katra valsts var sagatavot savu stratēģiju attiecībā uz alkoholu vislabākajā iespējamajā veidā. Šāda institucionāla konkurence starp valstīm ir iemesls Eiropas Savienības valstu vēsturiskajiem panākumiem gandrīz jebkurā jomā. Parlaments nedrīkst kavēt šo konkurenci, virzot uz priekšu homogenizāciju ES līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo ziņojumu, kurā ir izteikti vairāki konkrēti priekšlikumi, lai novērstu alkohola kaitīgo patēriņu neaizsargātajās grupās, piemēram, starp jauniešiem un grūtniecēm.

Ziņojums nevēršas pret vīna mērenu lietošanu (izņemot konkrētus gadījumos, kad runa ir par grūtniecēm), kas ir daļa no mūsu kultūras un tradīcijām, bet pievēršas alkohola kaitīgam patēriņam.

Es priecājos arī par ierosinātajiem pasākumiem nodrošināt vairāk informācijas grūtniecēm par ar alkohola lietošanu saistītajiem riskiem grūtniecības laikā.

Alkohola patēriņš pat nelielos daudzumos ir kaitīgs auglim. Sejas daļas pataloģijas, mikrocefālija, neiroloģiskās problēmas ar pārmērīgu nervozitāti, uzvedības problēmas, uztveres problēmas vai pat garīgā atpalicība: šie ir daži no riskiem, kas apdraud bērnu.

Visbeidzot, es esmu apmierināta ar šo priekšlikumu, kas paredz īstenot atbilstošus komunikācijas pasākumus, kuru mērķauditorija būs grūtnieces, ar veselības aprūpes pakalpojumu palīdzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Mēs visi vēlētos apkarot bīstamo un kaitīgo alkohola patēriņu, īpaši jauniešu vidū, kuru pēdējais modes kliedziens ir tas, ko vācieši sauc par Koma-Saufen, termins, kas ir labi saprotams arī manā valstī.

Es atzīstu Eiropas Savienības kompetenci risināt sabiedrības veselības aizsardzības problēmas un tās lomu informācijas apmaiņas un paraugprakses veicināšanā starp dalībvalstīm.

Diemžēl rezolūcija vienīgi izceļ alkohola kaitīgo ietekmi un nevis mērenas patērēšanas labvēlīgo ietekmi. Taču ir zinātniski pierādīts, ka vīnam, kas lietots ar mēru, ir preventīva ietekme uz sirds un asinsvadu slimībām, vēzi un plānprātību. Bet šo vērtīgo informāciju ir aizliegts norādīt uz marķējumiem ar Eiropas Savienības regulām.

Kāpēc brīdināt sievietes pirms grūtniecības un grūtniecības laikā un ignorēt alkoholisma ietekmi uz vīrieša reproduktivitāti? Kāpēc ieteikt paaugstināt nodokļus alkoholiskajiem dzērieniem, kad ir skaidrs, ka alkoholisms ir vislielākais valstīs ar ļoti augstiem nodokļiem?

Es gribētu uzsvērt faktu, ka nevar būt nekādu jautājumu par alkohola koncentrācijas asinīs ierobežojumu noteikšanu ES līmenī visiem autovadītājiem. Nekāda tolerance pret tiem autovadītājiem, kuri izdara pārkāpumus, vienalga vai tie ir nav autobraucēji, kas braukuši dzērumā, būtu daudz efektīva, cīnoties pret satiksmes negadījumu upuru skaita palielināšanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − Es balsoju par iepriekš minēto ziņojumu un atzinīgi vērtēju grozījumu izdarīšanu 16. punktā, ko es arī atbalstīju un kas uzsver kaitējumu, ko rada alkohola lietošana grūtniecības laikā.

Pašlaik dalībvalstis var izmantot marķējumu, lai patērētājus informētu par alkohola lietošanas potenciālajām negatīvajām sekām, un Īrijas valdībai to noteikti vajadzētu apsvērt. Tomēr, vērā ņemamu progresu ar šo marķējumu var panākt tikai tad, ja ES šajā jomā pastāvēs zināma saskaņotība.

Es sagaidu, ka Komisijas pētījums par inovatīvo komunikācijas līdzekļu veikumu bīstamā un kaitīgā alkohola patēriņa samazināšanā tiks publicēts pirms 2010. gada 1. janvāra, kā aicināts iepriekš minētajā ziņojumā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstīju šo ziņojumu un priecājos, ka tagad nepilngadīgo personu dzeršanas un alkohola lietošanas izklaides nolūkos problēma tiks patiesi risināta. Es atbalstu arī ieteikumu, ka alkohola līmeņa asinīs ierobežojumam ir jābūt pēc iespējas tuvāk 0,00 %, it īpaši attiecībā uz jaunajiem autobraucējiem, lai gan es saprotu, ka 0,00 % ierobežojums nav iespējams. Es uzskatu, ka alkoholiskie dzērieni lielveikalos būtu jāizvieto atsevišķi no bezalkoholiskajiem dzērieniem, un priecājos, ka to uzsver arī ziņojums.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Claude Martinez (ITS), rakstiski. – (FR) Tas viss ir ļoti labi — pieņemt tiesību aktus attiecībā uz pienu, par tā izplatīšanu skolās vai armijā, vai par jaunas kategorijas izveidošanu, bet piena ražošanas nozare ir kaut kas cits.

1980. gadā Komisija Briselē mums teica, ka ir piena ezeri un sviesta kalni. Līdzīgi kā graudaugu produkcijai piena produktiem toreiz tika noteikta „Maltusa birokrātijas” politika. Pēc Francijas lauksaimniecības ministra Michel Rocard ierosinājuma tika paredzētas piena kvotas. Tā ir resursu normēšana, tīša deficīta radīšana. Pirmo reizi cilvēces vēsturē cilvēki atturējās no ražošanas un attiecās no tām bagātībām, ko pašsaprotamā kārtā piedāvā daba. Vēl jo ļaunāk, lai būtu droši par šā deficīta panākšanu, mēs pat gājām tikt tālu, ka noteicām muļķīgu prēmiju par liellopu izkaušanu.

Tas, kam bija lemts notikt, ir noticis. Šķēršļi, kas noteikti ražošanai, ir ierobežojuši ražošanu. No piena upēm esam nonākuši pie Arāla piena jūras. Pašlaik ir sviesta deficīts. Cenas pieaug. Šis deficīts tika organizēts tādā pašā veidā kā kviešu deficīts.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Embrionālais alkoholisma sindroms (EAS) un alkohola izraisītas plaša spektra fetopātijas ir nekavējoties nopietni jāapsver. Brīdinājumi par EAS uz alkohola produktiem, kas līdzīgi brīdinājumiem ASV, apvienojumā ar sabiedrības izglītības kampaņu veselības jautājumos ir efektīvs veids, kā brīdināt par sekām, ko rada dzeršana grūtniecības laikā. Grūtniecības laikā nav droša alkohola patēriņa līmeņa, un sievietes ir pelnījušas zināt faktus. Alkohola industrijai ir nekavējoties jārīkojas.

Visiem deputātiem, kam ir finansiālas intereses alkohola industrijā, tās ir jādeklarē.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika