Debašu stenogramma

Trešdiena, 2007. gada 5. septembris - Strasbūra

11. Finanšu nestabilitāte un ietekme uz reālo ekonomiku (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamā lieta darba kārtībā ir Padomes un Komisijas paziņojumi par finanšu nestabilitāti un ietekmi uz reālo ekonomiku.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Kā jūs to varētu iedomāties, vēl joprojām ir par agru novērtēt nesenās svārstības finanšu tirgos. Mums jāsagaida konkrētāki ekonomiskie dati un, kā jūs jau zināt, Padomei nav bijusi neviena tikšanās kopš jūlija beigām, bet es piekrītu Jean-Claude Juncker kungam, Eiro grupas priekšsēdētājam, kad viņš teica, ka pagaidām nav nekādas jūtamas ietekmes uz ekonomiskā pieauguma prognozēm eiro zonā kopumā.

Eiropas Savienības ekonomika ir turpinājusi uzrādīt spēcīgu izaugsmi, kurai ir stabils pamats. Patiesībā šis gads ir parādījis ļoti pozitīvus rezultātus attiecībā uz budžeta deficīta samazināšanu, eiro stabilitāti, ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību.

Šajā kontekstā mums ir jālūkojas uz tām nesenajām finanšu svārstībām, kuras es minēju iepriekš. Tas šobrīd ir viss, kas man sakāms par šo jautājumu. Es esmu pārliecināts, ka Finanšu ministru padomes (Ecofin) neformālajā sanāksmē, kas notiks 14 un 15. septembrī Portugāles pilsētā Porto, analizēs sīkāk Eiropas Savienības ekonomisko un finansiālo situāciju, kā tas ierasts šajās padomes sanāksmēs, pamatojoties uz daudz pilnīgākiem un precizētiem datiem.

Es gribētu jums arī apliecināt, ka Portugāles prezidentūra turpinās darbu pie finanšu pakalpojumu vienota tirgus konsolidēšanas. Arī lielu ieguldījumu turpināšana uzraudzības prakses un uzraudzības noteikumu pastāvīgo uzlabojumu konverģences panākšanā skaidri parāda, ka mēs nenovērtējam par zemu tāda regulējuma nozīmi, kas veicina finanšu stabilitāti.

Visbeidzot, Prezidentūra kopumā ir uzņēmusies turpināt Lisabonas stratēģijas īstenošanu. Šīs stratēģijas īstenošana ir vislabākais ieguldījums, ko mēs varam veikt, lai nostiprinātu Eiropas Savienības ekonomikas izaugsmes potenciālu un saglabātu stabilus pamatus, un Portugāles prezidentūra joprojām ir stingri apņēmusies turpināt darbu šajā jomā.

  Joaquin Almunia, Komisijas loceklis. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ASV aizdevumu ķīlu tirgus pasliktināšanās pēdējās nedēļās finanšu tirgū ir izraisījusi nopietnas svārstības.

Šī pasliktināšanās izplatījās pa visiem finanšu tirgiem caur vērtspapīriem un finanšu produktiem, kuri ir saistīti ar hipotēkām, kuras pēdējos gados finanšu iestādes gandrīz visā pasaulē ir iegādājušās lielos daudzumos.

Ja mēs aplūkojam akciju tirgus korekcijas pēdējās nedēļās, tad redzam, ka tās nav bijušas lielākas kā iepriekšējās tirgus korekcijas pēdējos divos gados, tomēr tas, kas notiek pēdējā laikā ir neparasts, jo palielinājās ar likviditāti saistītās problēmas starpbanku tirgos, kas piespieda centrālajām bankām ieguldīt lielus naudas daudzumus. Likviditātes problēmas ir tieši saistītas ar uzticības samazināšanos pateicoties informācijas, kas saistīta tirgus dalībnieku vispārējo ietekmi uz produktiem, kas saistīti ar Ziemeļamerikas augsta riska hipotēkām, trūkumu

Šo svārstību ietekme var aiziet tālāk nekā mēs šobrīd varam prognozēt, un tādēļ tā prasa pilnīgu mūsu uzmanību un pilnīgi attaisno šodienas debates. Pagaidām vēl ir par agru, aprēķināt šīs krīzes ietekmi uz reālo ekonomiku.

Galīgā ietekme būs atkarīga no trim faktoriem. Pirmkārt, mums jāredz kādu ietekmi Ziemeļamerikas mājokļu tirgus pasliktināšanās atstās uz ASV ekonomiku kopumā, tomēr ir skaidrs, ka tā būs negatīva, un ASV izaugsme būs zemāka kā līdz šim paredzēts. Ņemot vērā ASV ekonomikas ietekmi uz plašāku globālo ekonomiku, pieauguma samazināšanās Savienotajās Valstīs atstās iespaidu uz pārējās pasaules, īpaši, Eiropas ekonomiku. Šī ietekme mūsu gadījumā ir jāsamazina tā, ka Eiropas Savienības valstis galvenokārt tirgojas Eiropas Savienības ietvaros. Turklāt globālā ekonomika turpina straujo attīstību pateicoties, jauno valstu dinamikai. Jaunās valstis šī krīze noteikti neietekmēs tik spēcīgi.

Otrs būtisks faktors iespējamās finanšu svārstību ietekmes novērtēšanā ir komercdarbības un mājsaimniecību finansēšanas nosacījumu izmaiņas. Mēs jau redzam riska prēmiju pārvērtēšanu, lai tās vairāk tuvinātos reālam šī riska novērtējumam. Šī ir situācijas, kurā likviditātes pārsniegšana noveda pie riska novērtēšanas atslābšanas, labošana. Tam ir pozitīvi faktori, tomēr, ja finansēšanas nosacījumiem jābūt piesaistītiem noteiktiem ierobežojumiem, tad ierobežotā kapitāla pieejamība neapšaubāmi ietekmēs saimniecisko darbību.

Trešais faktors, kas iespējams ir vissvarīgākais un kuru ir visgrūtāk paredzēt būs ietekmēs uzticēšanos. Uzticēšanās ir lēmumu, ieguldīt un pirkt, galvenais virzītājspēks, bet atšķirīgi no iepriekš minētajiem faktoriem tā ir subjektīva vērtība, kas balstās uz vispārējiem paziņojumiem, izpratni un informāciju, ko saņem uzņēmēji. Starp šiem paziņojumiem ir arī valsts iestāžu, valstu valdību, parlamentu pārstāvju vai starptautisko organizāciju paziņojumi.

Tādēļ es domāju, ka šīs debates ir laba iespēja ne tikai novērtēt pēdējo nedēļu laikā tirgos notikušā tiešās sekas, bet arī atgādināt un uzsvērt faktu, ko tikko minēja Padomes pārstāvis, ka Eiropas ekonomika turpina pastāvēt uz drošiem pamatiem, ko nesenajām svārstībām nevajadzētu būtiski ietekmēt, un tādēļ mūsu ekonomika ir labā pozīcijā radušos neskaidrību pārvarēšanai.

Kā es iepriekš teicu, globālā ekonomika vēl joprojām ir ārkārtīgi dinamiska, un kā norāda jaunākā Eurostat sniegtā statistika, pateicoties šim faktam mūsu ekonomikas ārējā sektorā vēl ir tirdzniecības pārpalikums. Ieguldījumi, īpaši ražošanas līdzekļos, paliek augstā līmenī, atbalstot patreizējo ekonomisko darbību un sagaidot nākotnē ražības uzlabošanos. Privātais patēriņš gūst labumu no atbalsta jaunu darbavietu radīšanai, jo mūsu jaunākā statistika rāda, ka bezdarba līmenis eiro zonā un Eiropas Savienībā ir salīdzināms ar vēsturiski zemāko bezdarba līmeni: eiro zonā bezdarbs ir zem 7%. Inflācija joprojām ir stabila.

Pateicoties tam, uzņēmumi priecājas par pozitīviem rezultātiem, kas dos viņiem iespēju atrisināt jebkuras ar kredītu ierobežojumiem saistītās problēmas bez ievērojamas savu ieguldījumu un izaugsmes plānu pārskatīšanas. Īsumā, dāmas un kungi, nav šaubu, ka viens no samazināšanās riskiem, par kuru mēs brīdinājām, kad publicējām mūsu ekonomiskās prognozes, risks par ASV hipotekāro kredītu tirgus samazināšanos un tā ietekmi uz ASV ekonomiku, ir īstenojies, pieaugums Eiropas Savienībā un eiro zonā šajā un nākamajā gadā nepārsniegs mūsu šā gada maijā izteiktās prognozes.

Katrā ziņā mums ir labs iemesls saglabāt pārliecību par Eiropas ekonomikas pamatiem un tās spēju pārvarēt pašreizējās svārstības. Nākamajā otrdienā, 11 septembrī, komisijas vārdā, es publicēšu prognozēto pieaugumu 2007. gadam gan eiro zonai, gan Eiropas Savienībai, kas sniegs mums sākotnējās norādes uz iespējamo krīzes ietekmi.

Tajā pašā dienā man būs iespēja jūs iepazīstināt ar šīm prognozēm, jo es uzstāšos Ekonomikas un monetārās komitejas priekšā. Kā jūs ziniet, prognozēm 2008. gadam un turpmākajam laika posmam jāgaida, kamēr mēs, kā vienmēr, novembrī publicēsim savas ekonomiskās prognozes.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, Amerikas Savienoto Valstu krīze paaugstināta riska hipotekāro aizdevumu tirgū un tās potenciālā ietekme uz Eiropu pēdējās nedēļās ir nodarbinājusi mūsu prātus. Eiropas hipotekārais tirgus atšķiras no Amerikas Savienoto Valstu hipotekārā tirgus, tādēļ ir maz ticams, ka līdzīga apmēra problēmas tuvākajā nākotnē varētu rasties arī Eiropā. Paaugstināta riska hipotekāro aizdevumu joma Eiropas Savienībā salīdzinājumā ar Amerikas Savienotajām Valstīm ir ļoti ierobežota un mums ir atbilstoši aizsardzības pasākumi, tādi kā kreditēšanas noteikumi un aizdevuma un ieķīlātās vērtības atšķirības ierobežojumi.

Tomēr, nesenā kņada skaidri norādīja uz finanšu tirgu savstarpējo saistību un globalizāciju. Riski ir gudri sadalīti. Tas ir pozitīvi. Tomēr runa ir par negatīvu ietekmi. Dažas Eiropas bankas un fondi saskaras ar vērtspapīriem, kas saistīti ar paaugstinātu risku. Ir bijušas dažas pavisam reālas problēmas, it īpaši attiecībā uz ar aktīviem segtu tirgu un parādu vērtspapīru tirgu likviditāti.

Ko Eiropa var mācīties no šīs krīzes? Ir par agru izdarīt noteiktus secinājumus, jo tirgū vēl arvien ir pārāk liela nedrošība. Ir svarīgi reaģēt saprātīgi, pietiekami izvērtējot situāciju. Strauja politiskā reakcija visticamāk būs slikta reakcija.

No mūsu pārdomām izriet šādi jautājumi:

Pirmkārt, tirgu savstarpējā saistība parāda, cik svarīga likumdošanā ir globālā līmenī saskaņota pieeja ar saprātīgiem noteikumiem un atbilstošiem investoru aizsardzības pasākumiem. Tā Komisijas un Amerikas Savienoto Valstu dialogu par likumdošanas jautājumiem padara vēl būtiskāku. Augsti likumdošanas standarti ir nepieciešami visā globālajā finanšu tirgū, ņemot vērā to, ka ietekme ir visaptveroša.

Otrkārt, jautājumi par hipotekāro kreditēšanu Amerikas Savienotajās Valstīs rodas neizbēgami. Tajā pašā laikā es atbalstu nodomu veicināt to cilvēku pieeju mājokļu tirgum, kas paši nevarētu atļauties nopirkt mājokli, zinot to, ka likumdošanas piemērotība un patērētāju aizsardzība nenovēršami tiks apspriesta. Korekcijas tiks veiktas, taču problēmas atrisināšanai būs nepieciešams kāds laika sprīdis.

Viena no mācībām, kas gūta no šīs krīzes, ir tas, cik svarīga ir pilsoņu mūžizglītība finanšu jomā, tajā pašā laikā nodrošinot atbildīgu kreditēšanu. Eiropas Savienībā mēs šos jautājumus jau risinām mūsu darbā pie patēriņa un hipotekārajiem kredītiem un patērētāju izglītošanas.

Treškārt, šīs krīzes centrālais elements ir bijis hipotekāro kredītu un to risku nodošana citām pusēm. Dažreiz šie riski ir atgriezušies bankā, kurā tie ir radušies – tajos gadījumos, kad finanšu instrumentsabiedrības nespēja izpārdot vai finansēt banku izsniegtos vērtspapīrus.

Mums noteikti ir ciešāk jāpievēršas iesaistītajiem mehānismiem – starpniekiem un īpašajām finansēšanas iestādēm un to saistībai ar Eiropas bankām.

Ir jāturpina analizēt arī problēmas, kas saistītas ar sarežģītu, vērtspapīros pārvērstu produktu un tirgus kompensācijas mehānismu novērtēšanu saspīlētās tirgus situācijās. Nesenā tirgus krīze parādīja arī to, cik svarīgi ir reputācijas un likviditātes riski kā būtiski faktori, kas palīdz atbilstoši noteikt riskus, ar ko bankas saskaras sarežģītos darījumos.

Ceturtkārt, kā ir ar direktīvu Bāzele II, kas ir jaunā direktīva par pašu kapitāla prasībām bankām? Bāzele II bankām un investīciju firmām sniedz labākas iespējas atbilstoši novērtēt riskus un pareizi sadalīt pašu kapitālu. To pašu darīs apdrošināšanas tiesību akts Solvency II, kas ir direktīvas Bāzele II ekvivalents apdrošināšanas jomā.

Tomēr tas nenozīmē, ka mums jābūt pašapmierinātiem. Būs norādes, kas prasīs rūpīgu pārbaudi no likumdevēju puses. Piemēram, lielāks darbs būs nepieciešams pie komplekso produktu kapitāla sadalīšanas un banku spējas noteikt potenciālās problēmas krīzes situācijās, tostarp potenciālo risku koncentrāciju noteiktās jomās.

Piektkārt, daudzi nodrošinājuma fondi īpaši aktīvi ir bijuši strukturētajos kredītu tirgos. Daudzi no šiem nodrošinājuma fondiem un to bagātie privātie vai institucionālie investori pēdējos mēnešos varētu būt cietuši zaudējumus – daži pat smagus zaudējumus. Tā tirgi darbojas.

Pieredzējušie nodrošinājuma fondu spēlētāji par to zina. Finanšu tirgi balstās uz riska. Es nekritizēju tos, kas labos laikos kļūst bagāti; es netaisos tagad liet asaras par to, ka rodas zaudējumi. Tomēr, būtisks ir fakts, ka nodrošinājuma fondu neveiksmes neizplatās plašākā finanšu sistēmā. Investīciju fondu noteikumi un investīciju trasti (Unit Share Investment Trusts) to ir apturējuši. Mūsu saprātīgā sistēma un banku riska kontrole, kā jau paredzēts, ir novērsusi nodrošinājuma fondu neveiksmju plašāku izplatīšanos sistēmā.

Tikpat lielā mērā kā daži cilvēki nodrošinājuma fondus cenšas padarīt par dēmoniem, var arī teikt, ka tie tirgū nerada nekādus sarežģījumus. Neaizmirsīsim, kāpēc izcēlās pašreizējā krīze: sliktas kvalitātes kreditēšana apvienojumā ar kredītu pārvēršanu vērtspapīros ārpusbilances darījumos - ar tiem saistītos riskus saprata tikai nedaudzi. Šie ir jautājumi, uz kuriem tuvākajā laikā būs jākoncentrējas varas iestādēm un pārraudzības iestādēm.

Sestkārt, kāda bija kredītreitingu aģentūru loma šajā krīzē? Es jau esmu izteicis kritiku par to, cik lēnas tās bija kredītreitingu samazināšanā attiecībā uz strukturāliem finanšu darījumiem, ko sedza paaugstināta riska hipotekārie aizdevumi. Cik robusta bija to metodika? Cik labi tika izskaidroti un saprasti strukturālo produktu reitingi pretstatā standarta korporatīvajiem reitingiem?

Potenciālie kredītreitinga aģentūru interešu konflikti ir vēl viens satraukuma iemesls: no vienas puses tādēļ, ka tās darbojas kā padomdevēji bankām par to, kā strukturēt banku piedāvājumu tā, lai saņemtu vislabāko reitingu; un no otras puses, kredītreitinga aģentūras nosaka reitingus, uz kuriem lielā mērā paļaujas investori. Tie attiecas arī uz likumdevējiem, ņemot vērā to nozīmīgumu banku pašu kapitāla prasību aprēķināšanā.

Tika apgalvots, ka attiecībā uz strukturālajiem produktiem ir notikusi nelikumīga reitingu samazināšanās. Kredītreitinga aģentūru lomai ir jābūt skaidrākai: ko tās dara un ko tās nedara; cik lielā mērā uz tām var paļauties un cik lielā mērā nevar. Es šos jautājumus risināšu kopā ar Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju (EVRK) un plānoju to risināšanu ierosināt arī mūsu starptautiskajiem partneriem.

Mums ir nepieciešami skaidri, robusti metodiskie noteikumi un principi, kas tiek stingri piemēroti, un daudz dziļāka izpratne no investoru puses par reitingu izmantošanas iespējām un ierobežojumiem un to uzticamību vai neuzticamību. Ir jārisina interešu konfliktu ietekme uz reitingiem. Protams, būtiska ir arī atbilstoša, rūpīga darbība no citu tirgus spēlētāju puses. Kur tā bija? Vai firmas un profesionāļi, ko tās pieņem darbā, konsekventi un objektīvi novērtēja to pirkto un pārdoto instrumentu kvalitāti un šo instrumentu struktūru norādes uz riskiem, jeb šīs firmas un profesionāļi tikai izdarīja pieņēmumus? Vai viņi apstājās un apsvēra arī aktīvu dzīvotspēju, krāpšanas riskus, šo instrumentu izstrādātāju sasniegumu rādītājus un tirgus tendences? Vai viņi paši jautāja par reitingiem jeb viņiem vienkārši bija pieejami gan kvalitatīvie, gan kvantitatīvie nepieciešamie dati, lai izdarītu secinājumus?

Es ceru, ka visu finanšu firmu valdes pārbaudīs savu darbību un izdarīs atbilstošus secinājumus. Es uzskatu, ka vieglas ietekmes, uz principiem balstīta likumdošana ir vislabākā pieeja finanšu sektoram – tā savu vērtību jau ir pierādījusi. Taču mums ir jāsaglabā modrība un jāgūst mācība. Visām pusēm ir jāuzņemas sava atbildības daļa un jāuztver tā nopietni.

  John Purvis, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, kamēr Padome nestrādāja, vismaz Eiropas Centrālā banka bija darbā, un, manuprāt, ir devusi savu ieguldījumu iespējamās turpmākās infekcijas apturēšanā Eiropā. Cerēsim, ka tā turpinās spēlēt šo saprātīgo, pamatoto un jūtīgo lomu.

Taču laiku pa laikam šķiet, ka finanšu dzīvē tas ir nenovēršami, ka dzīšanās pēc konkurences priekšrocībām noved pie galējībām, kuras savukārt noved pie iepriekš paredzamiem bankrotiem. Šīs grūtības lielā mērā rada arī pamudinājumu izstrādāt tos inovatīvos finanšu instrumentus, kurus aprakstīja Charlie McCreevy un kuri seko šīs krīzes attīstībai Amerikas paaugstināta riska hipotekāro aizdevumu tirgū un tās pārejai uz Eiropu.

Es šo situāciju neredzu kā attaisnojumu raganu medībām attiecībā uz nodrošinājuma fondiem. Zināmā mērā tie varbūt ir bijuši sarežģīti vai varbūt naivi šo jauno alķīmijas veidu upuri. Tādā pašā veidā, parasti konservatīvās, bet arī naivās bankas iekārdināja paaugstinātās procentu likmes, ko maksāja šie it kā augsta reitinga instrumenti, un vilināja iesaistīties darījumos, kas acīmredzami izrādījās pārāk labi, lai būtu patiesi.

Šķiet, ka tikai nedaudzi finanšu tirgu operatori, tostarp iespējams arī tikai nedaudzi regulatori, pietiekami izprot šos instrumentus, šos atvasinātos kredītinstrumentus, šos strukturētos parādu vērtspapīrus. Pat vēl mazāk viņi izprot potenciālos riskus un to sekas. Tādēļ gan ASV, gan Eiropas varas iestāžu pienākums ir labāk pārzināt šos mehānismus, to struktūru un daļas, to, kā šīs daļas tiek novērtētas, izvērtētas, uzskaitītas, to mārketingu, likviditāti un pieprasījumu tirgū – un es priecājos redzēt, ka Charlie McCreevy šo aspektu gatavojas uztvert tik nopietni.

Inovācijas finanšu mehānismos ir tikpat vēlamas kā visur citur. To nevajag kavēt, taču, ja pastāv iespēja, ka radīsies šādas nopietnas problēmas, ir būtiski, ka vadītāji un regulatori uzņemas atbildību tās pilnībā izprast un nepieciešamības gadījumā ieviest visus vajadzīgos ierobežojumus.

  Robert Goebbels , PSE grupas vārdā. -(FR) Priekšsēdētāja kungs, augusta finanšu tirgus svārstību sekas vēl nav jūtamas. Komisija, kā mēs tikko dzirdējām, sagaida negatīvu ietekmi uz pieaugumu. Reālie zaudējumi, kurus izjuta bankas un citi finanšu dalībnieki, būs redzami tad, kad tiks izveidoti viņu gada pārskati.

Pēc komisāra J. Almunia, domām, mums vēl trūkst informācijas par faktisko, kopējo ietekmi uz visiem dalībniekiem. Fakts, ka tie, kas uzņēmās pārāk lielu risku maksā rēķinu, ir apsveicams, bet aiz šīs apšaubāmās aktivitātes finanšu pasaulē ir upuri. ģimenes ir nonākušas hipotēku aizdošanas, kas balstīta uz solījumu par maksimālu pieaugumu īpašumu tirgū, slazdā, un nelielie ieguldītāji iesaistījās riskantos pasākumos, ko tie, kas dzīvo no lielajām komisijas atlīdzībām ieskaitot kredītvērtējuma aģentūras, nepietiekami novērtēja.

Sociāldemokrātu grupa jau gadiem prasa, lai ieguldījumu fondiem būtu lielāka uzraudzība, un visi īpašie tirgus instrumenti tiek nebeidzami palielināti. Kā Carlo Ciampi apgalvo juceklīgā atvasināto produktu attīstība nekādi netiek kontrolēta. Pat galveno banku direktori neizprot šos neskaidros instrumentus. Reālie riski, piemēram, hipotekārie aizdevumi ir sadalīti līdz bezgalībai un atkārtoti iekļauti investīciju fondos un biržas darījumos tā, lai neviens vairs nevarētu noteikt sākotnējo risku.

Tirgus gaida, ka centrāls bankas nāks un atbrīvos no spekulantiem. ECB faktiski to izdarīja kā aizdevēja ārkārtas gadījumā. Varētu jautāt, kāpēc ECB vajadzēja ieguldīt tirgū vairāk kapitāla kā ASV Federālajai rezervei, kad tā pēkšņi kļuva nelikvīda, pat ja pašreizējā krīze nāk no Savienotajām Valstīm. Vai Eiropas bankas bija lētticīgākas? Vai uzraudzības iestādes slikti izdarīja savu darbu? Sociāldemokrātu grupa prasa, lai Komisija gūtu mācību no tā, ka finanšu tirgi ir kļuvuši pārāk neskaidri, jo tas ir ārkārtīgi bīstami reālajai ekonomikai.

(Aplausi)

  Margarita Starkevičiūtė, ALDE grupas vārdā. -(LT) Pirmkārt, es vēlētos atbildēt uz R Goebbels jautājumu kāpēc Eiropas Centrālajā banka piešķīra vairāk naudas nekā ASV Centrālā Banka. Tas ir tādēļ, ka Eiropas Savienības ekonomika pašlaik ir lielākā pasaulē. Tas mums visiem ir liels izaicinājums. Fakts, ka OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) un Eiropas Komisija vienā dienā atšķirīgi izvērtēja finanšu tirgus problēmu iespējamos rezultātus, mani pārsteidza un apbēdināja. Tas nozīmē, ka Eiropas Komisijai iespējams ir jākoriģē tās ekonomikas novērtēšanas modeļi, īpaši tāpēc, ka tie šķiet balstās uz matemātiskām metodēm. Tas ir satraucoši, jo ekonomiskā politikas prognozēšana ir sarežģīta lieta un izmantotajiem instrumentiem ir jābūt elastīgiem.

Kas mums tagad jādara ja mums ir jauni izaicinājumi? Es šeit negribētu komentēt problēmas, kādas ir radušās, citi deputāti to ir izdarījuši tik labi. Es tikai vēlētos uzsvērt vienu punktu. Pirmkārt, krīze radās agresīvas monetārās politikas Eiropas Savienības teritorijā dēļ, jo bija mēģinājums atrisināt „Interneta burbuļa” problēmas. Tādējādi mēs nevaram ietekmēt trešo valstu dažādos lēmumus. Mēs varam pastiprināt dialogu un sadarbību ar uzraudzības iestādēm, bet Eiropas Savienība ir dilemmas priekšā: pašlaik notiek finanšu iestāžu globālā apvienošanās un iespējams, ka mums drīz vairs nebūs vienots tirgus. Vērtspapīru jomā mums būs transatlantiskais tirgus, un iespējams apdrošināšanas jomā mums būs kāds cits tirgus. Tas nozīmē, ka mums vajag izlemt vai mēs uzskatām Eiropu par vienotu tirgu un prasām, lai visi nolīgumi būtu sagatavoti Eiropas līmenī. Vai mēs varam pieņemt pilot projektus, kad viens no mūsu tirgiem patstāvīgi iekaro pasauli? Mums vajag vienošanos par to, citādi būs ļoti grūti pārvarēt krīzi.

Es vēlētos uzsvērt vēl vienu lietu. Finanšu tirgi tiek atjaunoti. Mēs atzīstam nebanku institūcijas SEPA (Eiropas vienotā maksājumu zona) direktīvā. Mums jāatzīst, ka parādās dažādas islāma bankas un fondi, un beidzot tirdzniecības tīkli iekļaujas finanšu tirgū. Tādējādi ir nepieciešamas nebanku institūciju regulas, kopējas regulas, kas radītu vienādus spēles noteikumus gan bankām, gan nebanku institūcijām. Tāda ir šodienas realitāte.

Trešais jautājums, kuru es vēlētos uzsvērt ir tāds, ka es esmu noraizējusies, ka mēs kā pamatu izmantojam tikai riskantos modeļus. Ir pierādījies, ka riska novērtējuma princips ir ļoti subjektīvs, un man tādēļ ir šaubas par Maksātnespējas II (Solvency II ) un Bāzeles II (Basel II) direktīvu. Mēs nevaram uzticēties vērtējuma aģentūrām, mēs varam tās kritizēt, bet problēma paliek. Mums ir jāuzticas tirgus instrumentiem, tas ir, likviditātei. Ja mēs tirgū nevaram pārdot noteiktus vērtspapīrus vai arī tos reti tirgo, neviena vērtējuma aģentūra nevar tos novērtēt. Tas ir pareizi jāsaprot, un mums vajag samazināt mūsu likumdošanas atkarību no vērtējuma aģentūru viedokļiem.

Noslēgumā, es noteikti vēlos pateikt, ka nav vajadzība glābt finansu institūcijas. No savas pieredzes par finanšu krīzi Lietuvā es varu teikt, ka tad, kad baņķieri pavadīs pāris nedēļas cietumā, viņi ātri sapratīs kā vadīt bankas.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Brian Crowley, UEN grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos lūgt komisārus sniegt atbildi.

Augusta notikumi paaugstināta riska hipotekāro aizdevumu tirgū mums visiem izvirzīja vairākus jautājumus. Pirmkārt, finanšu tirgu globālais raksturs, ar kuru pašlaik saskaramies, un jautājums par to, cik ātri regulācija vai pārraudzība var tikt līdzi jaunu produktu izstrādei un jaunu ideju izstrādei. Taču tas liek atcerēties arī to, ko man reiz teica kāds vecs zemnieks West Cork Īrijas dienvidrietumos: nav tādas eļļiņas, kas varētu likt jūsu matiem augt – atvainojos plenārsēžu zālē klātesošajiem, kam ir problēmas šajā jomā; nav tādu briļļu, kas jums ļautu redzēt cauri apģērbam, un vēl – katru dienu piedzimst kāds muļķis. Realitāte ir tāda, ka piedāvātie produkti bija ar augstu riska pakāpi, un neskatoties uz to, ko kāds varbūt saka, caveat emptor idejai, ka mēs investēsim šajos augsta riska produktos, bija jābūt visu lēmumu pamatā attiecībā uz bankām vai citiem fondiem. Tas starp kredītreitinga aģentūrām un to atbildību rada pretrunas ne tikai attiecībā uz to sniegtajām konsultācijām, bet īpaši attiecībā uz mums atklāti sniegto informāciju par to, vai tās pašas pārstāv šos fondus un vai tās patiesi sniedz skaidras un neatkarīgas konsultācijas.

Kolēģi atcerēsies, ka pirms vairākiem gadiem mēs apspriedām direktīvu par patēriņa kredītiem, un toreiz viens no galvenajiem elementiem bija atklātība un patērētājiem pieejamas neatkarīgas konsultācijas. Ir smieklīgi, ka dažas no lielākajām finanšu institūcijām pasaulē un dažas arī Eiropā, kas pārstāv cilvēkus, kuri tik daudz naudas tērē eksperta slēdziena saņemšanai, un kas mums Eiropā saka, kā mums būtu jāvada savas ekonomikas, tagad var izrādīties tās, kuras tiks pieķertas sliktās investīciju politikas dēļ.

Es apsveicu komisāru Charlie McCreevy ar viņa vēlēšanos uzņemties šī jautājuma risināšanu dažās no šīm jomām. Es arī uzskatu, ka tas ir būtiski tieši pašlaik ne tikai attiecībā uz kredītreitinga aģentūrām, bet arī attiecībā uz risku, ar ko Eiropas bankas saskaras dažu šādu instrumentu politikas dēļ, un nākamnedēļ…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Alain Lipietz Verts/ALE grupas vārdā. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāri, dāmas un kungi, krīze liek man norādīt uz trim galvenajiem punktiem.

Pirmais nāk no smagās krīzes starp Ziemeļamerikas amatpersonu starpā. Ir jāsaprot, ka visiem ASV ierēdņiem ir ļoti nopietns deficīts, ko apraksta kā ASV dvīņu deficītu. Mums bija šī krīze, mums būs arī citas, kas nāks vai nu no lielajiem ASV uzņēmumiem, ASV štatiem vai pat iespējams no federālās valdības. Mums ir jāgaida vēl vairākas ļoti nopietnas krīzes, kas tuvākajos gados nāks no ASV.

Otrais, šī krīze ASV notika martā. Tā izplatījās pa visu pasauli caur ieguldījumu fondiem, pirmie divi no tiem beidza darbību jūnijā. Tas ietekmēja bankas tikai jūlija beigās, augusta sākumā. Mums bija laiks saprast, ka liesmas izplatās. Merķeles kundze, mūsu pašreizējā priekšsēdētāja G8 sanāksmes laikā mums ieteica rīkoties saistībā ar ieguldījumu fondiem, bet neviens viņā neklausījās. Vēl sliktāk, Nīderlande ir sākusi attīstīt politiku, lai atbrīvotu no ierobežojumiem ieguldījumu fondu iestādes valsts teritorijā. Tajā pašā laikā tas ir pretrunā ieguldījumu fondiem, Eiropas Savienība iedrošina to attīstību pati savā teritorijā. Tas parāda Eiropas Savienības mēģinājumu, pašai sev uzspiest uzraudzības pasākumus un uzraudzības likumus, patiesu izgāšanos.

Kā iepriekšējais referents par labu uzraudzības likumiem un finanšu konglomerātu uzraudzībai, es to uzskatu par personīgu neveiksmi. Es atgādinu, ka mums vajadzēja vairāk kā vienu parlamenta pilnvaru laiku, lai uzrakstītu vienkāršotu prospektu par vērtspapīru laišanu apgrozībā Eiropā. Šodien viena banka nespēj lasīt citas bankas izdoto sarežģīto prospektu par fondu, kurus tā pārdod, saturu. Pie tā esam nonākuši.

Trešā problēma , kā jau teicu Centrālajai bankai pirms gadiem, ir tāda, ka jūs nevarat regulēt monetāro sistēmu vienīgi ar pasākumiem, kas ir vērsti uz aizdevuma likmi. Es domāju, ka krīzi Eiropā paātrināja Eiropas Centrālās bankas procentu likme pēdējā ceturkšņa beigās. Es nedomāju , ka pietiek pateikt, ka jums šī likme ir jāsamazina par 0,5% vai jāsaglabā tā pati likme, vai jāpalielina par 0,5%. Mums ir nopietna problēma atšķirt, kas ir selektīvas politikas aizdošanā atkalieviešana, tā lai procentu likmi visiem vajadzīgajiem ieguldījumiem, piemēram, cīņai ar klimata izmaiņām, noteiktu 0% un var būt stipri augstāka ieguldījumiem, kas virzīti uz spekulēšanu.

  Godfrey Bloom, IND/DEM Grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es savas piezīmes vēlētos adresēt klausītājiem galerijā, kurā ir daudz vairāk cilvēku nekā šajā pusaplī ir deputātu. Es ceru, ka esat uzlikuši austiņas, jo šeit šodien lēmumus pieņem cilvēki, kuriem absolūti nav zināšanu par starptautiskajiem finanšu darījumiem.

Es 40 gadus esmu nodarbojies ar finanšu pakalpojumiem; esmu profesionāls ekonomists – mēs runājam par nodrošinājuma fondiem, mēs runājam par starptautisko valūtu. Ja jūs vēlaties ielūkoties reģistros un redzēt, kādas ir Eiropas Parlamenta deputātu zināšanas, domāju, ka būsiet rūgti vīlušies. Taču te nu mēs esam un pieņemam lēmumus par globālo finanšu jomu. Četrdesmit procenti no Lielbritānijas IKP ir Londonā. Mums te ir cilvēki no Polijas, Čehijas Republikas un Latvijas, kuriem nav absolūti nekādu zināšanu par šādām lietām, un viņi lemj par to, kādā virzienā mēs nākotnē dosimies starptautiskajā finanšu jomā.

(Troksnis zālē)

Viņi šīs lietas nesaprot. Viņi neko nezina par šīm lietām; ne vairāk kā viņi zina par lauksaimniecības politiku, zivsaimniecības politiku – vairums – taču te nu mēs esam.

Dāmas un kungi galerijā, ja vēlaties redzēt kaut ko no starptautiskās finanšu jomas, dodieties uz Dubaiju, Ņujorku, Losandželosu un Bermudu salām. Jūs skatāties uz cilvēkiem tur lejā – paskatieties uz viņiem. Neviens no viņiem savā dzīvē nav darījis reālu darbu. Šī ir mikipeļu sanāksme, un mēs daudz zaudēsim.

  Priekšsēdētājs. − Atļaušos vērst jūsu uzmanību uz faktu, ka tad, kad jūs runājat sēžu zālē, jūs uzrunājat priekšsēdētāju un deputātus, kā arī tos, kuri sesijā piedalās kā klausītāji. Lūdzu, cieniet tos, kuri izrāda jums cieņu klausoties.

(aplausi)

  Luca Romagnoli, ITS grupas vārdā. - (IT) Prezidenta kungs, dāmas un kungi, ASV augsta riska aizdevumu tirgus sabrukums ir radījis šļakatas, kas vēl joprojām ir jūtamas akciju tirgos, un kas iegrūda spekulantus un noguldītājus nopietnā krīzē.

Tas ko darīja ASV nekustāmā īpašuma aģenti ir zināms ikvienam: viņi piedāvāja aizdevumus, kuri tad tika noklusēti, augsta riska personībām, tā radot krīzi ne tikai finanšu produktiem, bet arī daudzām bankām. Šajā gadā liels procents aizdevuma ņēmēju pārstāja maksāt daļas, ko viņi bija parādā, tā radot krīzi visā sistēmā.

Itālijā bez akciju tirgus kustības krīzei bija pavisam neliela ietekme uz nacionālo banku sistēmu, tāpēc, ka Itālijas bankas acīm redzot nav tiešā saistībā ar ķīlu aizdevumiem.. Tā nebija ar daudzām Vācijas, Lielbritānijas un Francijas bankām, tādēļ mums šodien notiek šīs debates. Tādēļ mēs vismaz varam cerēt uz lielāko kredītvērtējuma aģentūru lomas šajos notikumos izmeklēšanas uzsākšanu, tādējādi iedarbojoties uz finansiālo nestabilitāti un ietekmējot reālo ekonomiku.

Dāmas un kungi, atļaujiet man jums pastāstīt, kas notiek Itālijā, jo aizdevumi un mājokļu pirkšana manā valstī ir ļoti nozīmīgi, un ļaujiet man jums atgādināt, ko nozīmīgais nedēļas laikraksts L’Espresso teica par dažu Itālijas politiķu (kas starp citu ir bijis mūsu kolēģis) ētiku tieši acīs tik daudz cietušajiem noguldītājiem un tiem, kas cenšas maksāt parādus, kad faktiski tik vienkārša institūcija kā sociālais aizdevums varētu padarīt māju par realitāti. Klausieties, ko L'Espresso atklāj par dažiem Itālijas kreisā spārna politiķiem, fakts, kuru ir vērts uzsvērt, tāpat arī par dažām centristu figūrām, bet pāri visiem kreisie.

Šie kungi, kuru vārdi un uzvāri un adreses ir uzskaitīti, guva labumu no sevišķi labvēlīgiem nosacījumiem īpašuma pirkšanai Romā. Rekomendācijas, jūs teiksiet, ir prakse, iespējams pieņemama prakse, un iespējams sena prakse, manā valstī, un ne tikai Itālijā, bet iespējams visā pasaulē. Tomēr, kad rekomendācijas tiek pieprasītas, un no bankas vai apdrošināšanas kompānijas tiek saņemta labvēlība, es varu sev jautāt, ko tie, kas pie varas dod pretim?

Saskaņā ar šo nedēļas laikrakstu R. Prodi sekotājs W. Veltroni, Cossutta viena radikāla un pārliecināta komunista meita, iepriekšējais premjerministrs un pazīstamais cilvēku ētikas šķīrējtiesnesis L. Violante, tāpat arī Marino, Mancino, Mastela, Casini,Proietti un Baccani nopirka Romā mājas ar vismaz 25-30 istabām par ceturtdaļu zemāku cenu no tirgus vērtības, šos īpašos nosacījumu viņi saņēma no īpašniekiem, kas dīvainā kārtā bija bankas un apdrošināšanas kompānijas.

Demokrātijai ir sava cena, jūs teiksiet, un tā kā proletariātam bija sava cena tāpat šodien rīkojas progresīvais sociālisms, kas mantoja no saviem priekšgājējiem spēju būt īpašiem savu interešu aizstāvēšanā. Ja tevi mēnesi no mēneša žņaudz hipotēka, un līdzīgi man tev ir pietiekams īpašums, pateicoties manai vietai Parlamentā, un tava laulātā drauga darbībai, kas tagad dod savu ieguldījumu, lai no hipotēkas ciestu pēc iespējas mazāk, tev ir jāvaino komunisti, veci un jauni, kas nolēma liberalizēt taksometru licences un frizieru darba stundas, un pārdot zāles lielveikalos, bet atļāva bankām brīvi izlemt, kādus upurus uzspiest jūsu ģimenei ieķīlājot savas nākotnes un savas dzīves.

Jums ir jāvaino tikai sevi, Itālijas un Eiropas pilsoņi, ja jūs būtu izlēmuši darīt kaut ko citu, nevis nodoties karjerai vienā no Itālijas valdošajām partijām vai partijām, kas ir valdījušas pilsētās, rajonos un valstī un kuras pārvalda bankas.

  Cristobal Montoro Romero, (PPE-DE) . - (ES) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs , komisāri, vispirms es vēlētos izteikt savu pateicību mūsu iestādēm saistībā ar optimistiska viedokļa saglabāšanu redzot krīzi, kuru mēs piedzīvojam.

Tajā pašā laikā, es arī vēlētos ienest šajās debatēs tik daudz reālisma cik iespējams, jo faktu nopietnības noklusēšana tikai novedīs pie apjukuma tad, kad būs jāmeklē risinājumi.

Pirmkārt, mēs piedzīvojam prognozētu krīzi. Mēs nepiedzīvojam negaidītu krīzi. To, ka tā būs, zināja jau vismaz gadu iepriekš, un tad trūka atbildības un spējas reaģēt.

Otrkārt, mēs piedzīvojam nopietnu krīzi. Bundesbakas (Bundesbank) prezidents tika pirms dažām dienām teica: Mēs varam nonākt uz klasisko banku krīzes pie uzticēšanās zaudēšanas sliekšņa.

Treškārt, Eiropu saindēja to valstu finanšu institūcijas, kas nespēj gūt peļņu, jo viņu ekonomika ir samērā lēna un tādēļ tām ir jāmeklē peļņas iespējas vairāk riskējot. Tāpēc es varu teikt, ka uzraudzības iestādes, Eiropas stingrās uzraudzības iestādes nespēja novērst šo notikumu.

Eiropas Centrālā banka tāpēc ir pirmā, kam jāiejaucas šajā krīzē, tai ir jāiegulda visvairāk naudas, tieši tāpēc, ka tas ir Eiropā, Eiropas sirdī, kura pašlaik ekonomiski atveseļojas, šeit krīze varētu kļūt visnopietnākā. Tādēļ mums ir vairāk jāpaskaidro kāda ir krīzes patiesā ietekme un cik liela šī krīze patiesībā ir.

Neapšaubāmi ceturtkārt apstākļi kādos mēs esam ir tas, kas raksturo, ko mēs piedzīvojam, īsumā tas ir mūsu monetāro iestāžu reakcija, Eiropas Centrālās bankas reakcija.

Pēc manām domām tā darbojās pareizi, kad veica šīs likviditātes injekcijas tādēļ, ka mēs novērojām likviditātes samazināšanos. Tomēr ir taisnība, ka ir paradoksāli, ka tam ir jānotiek tieši tad, kad Eiropa palielina procentu likmes, lai ierobežotu sistēmas likviditāti, lai ierobežotu kredītus. Pats galvenais ir paradokss, kas ir jāizskaidro precīzi, bez neskaidrībām, kas radās pēc augustā sniegtajiem paskaidrojumiem.

Izskaidrošana ir svarīga tāpēc, ka mēs runājam par miljoniem ģimeņu, par miljoniem mazu un vidēju uzņēmumu, kas ir atkarīgi no dažādām Eiropas procentu likmēm, iekļūstot parādos. Tādēļ ir svarīgi, lai mēs izskaidrotu procentu likmes procesu un palūgtu uzmanīties no procentu likmju pieauguma Eiropā, lai stiprinātu ekonomisko izaugsmi un darba vietu, kuras mums ir ļoti vajadzīgas šajā ES integrācijas pakāpē, radīšanu.

  Pervenche Berès, (PSE) . - (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāri, dāmas un kungi, mums ir jābūt reālistiem: par spīti tam, ka mēs esam spēcīgs Eiropas likumdevējs, kāds mēs patiesībā esam mēs neko nespējam darīt saistībā ar šīs krīzes izcelšanos. Mēs esam bezspēcīgi ASV likumdošanas, kura nesaprot patērētāju aizsardzību hipotekāro kredītu izsniegšanā un vai to dara banka, vai kāda cita institūcija, priekšā.

Būsim reālisti: mēs piedzīvojam krīzi tam, ko mums noteikti vajag mainīt, kā arī gūstam mācību ilgam laikam.

Būsim patiesi: Eiropas pilsoņi ir diezgan satraukti par krīzes sekām reālās ekonomikas finansēšanā. Būsim patiesi: mūsu līdzpilsoņi nesaprot, ka, lai cīnītos ar riska uzņemšanos dažas valsts iestādes, kā Eiropas Centrālā banka, kuras kompensācijas metode neatbilst nekādai ekonomikas loģikai, ir spiestas dienas beigās iejaukties, lai garantētu tirgus likviditāti.

Atrisināsim situāciju. Būsim tur, kur eiropiešiem jābūt, iegrimuši reālismā un solījumos. Beigās ECB paveca savu darbu kā galējo līdzekļu aizdevēja. Tomēr kā uzraudzības iestāde, tā ir bezspēcīga apzināt patieso risku, ko uzņēmušies tirgus dalībnieki. Mums ir jāuzlabo Eiropas iestāžu uzraudzības vara un, tajā aktīvi piedalīties tas, komisār, ir jūsu darbs.

Atrisināsim situāciju: ilgus gadus mēs runājam par patiesu vērtību, un šodien šī patiesā vērtība ir pasliktinājusi ķīlu novērtēšanas apstākļus.

Atrisināsim situāciju: kā izrādās kredītvērtējuma aģentūras, IOSCO rīcības kodekss, komisār, neatbilst patreizējās situācijas prasībām. Mums vajag pilnīgi konkurētspējīgu tirgu, kurā nav interešu konfliktu, un kurus raksturo liela pārredzamība.

Beidzot, būsim utopisti un cerēsim, ka šādā veidā radītā finanšu burbuļa izmantošana beidzot sāks atbrīvot finanses ilgtermiņa ieguldījumiem, kurus Eiropai vajadzētu, lai cīnītos ar klimata un enerģijas problēmām. Dažreiz utopija var būt labākā reālisma forma.

  Andrea Losco, (ALDE) - (IT) Prezidenta kungs, dāmas un kungi, mēs esam šeit, Parlamentā, lai vēlreiz aplūkotu problēmu ar kuru mēs sastapāmies jūlijā. Šajā laikā tika izteiktas dažas neskaidrības saistībā ar krīzi, kas gatavojās skart eiro zonu. Šī krīze bija paredzēta, jo uz to norādīja no ASV nākošās ziņas.

Jau labu laiku bija skaidrs, ka īpašumu cenas ASV bija pārmērīgi uzpūstas un, ka ASV sistēma deva aizdevumus, kuri pārāk viegli tika izsniegti maksātnespējīgām personām vai tika izsniegti pie ļoti augstām procentu likmēm, tā rezultātā globālā tirgus svārstības bija neizbēgamas.

Kas piedalījās šajā spēlē? Investori, pilsoņi, galvenokārt no ASV, bet arī eiropieši, izjūt negatīvo ietekmi; pilsoņi un investori, noguldītāji. Tādējādi rodas jautājums vai šis Parlaments un tā institūcijas kopumā no sirds .domā par noguldītāju aizsardzību. Aizsargāt noguldītājus nozīmē saprast kādu lomu šajā sistēmā vai situācijā spēlē citi dalībnieki, kredītvērtējuma kompāniju loma, kas bieži parāda nekonsekvenci un tām rodas konflikti, kurus reizēm neizskata.. Es uzskatu, ka tam visam ir jāpiemēro likumi un standarti.

Krīze arī iezīmēja tirgus pretrunu laikā, kad ECB bija spiesta tirgū veikt finanšu apgrozījumus un tajā pašā laikā pacelt procentu likmes, lai cīnītos ar inflāciju. Cerēsim, ka šī situācija neturpināsies.

Fakts, ka tas notiek, tomēr, nozīmē, ka mums ir jāpajautā pašiem sev kā standartiem, kas regulē personas pasaulē, kopš ir krīze, kas vēlreiz norāda uz globalizācijas jautājumu, var noteikt katra cilvēka uzvedību.

  Guntars Krasts (UEN). - Paldies priekšsēdētājam! Pašreizējā finanšu nestabilitāte nevarēja būt pārsteigums, bet, tai parādoties, visi piedzīvoja šoku. Augošo pieprasījumu pēc likviditātes noteica nedrošie nekustamā īpašuma un patēriņa aizņēmumi. Korekcijas tirgū notiek tāpēc, ka nauda ilgu laiku bijusi pārāk lēta, kas erodējis investīciju izvērtēšanas standartus. Neticība tirgū sodījusi pat pievilcīgus aktīvus, kuriem nevajadzētu būt pakļautiem cenas pazemināšanas korekcijai. Kārtējo reizi varam pārliecināties, ka viegli pieejama lēta nauda nerada stabilu izaugsmi. Stabilas izaugsmes pamatā ir proaktīvas sistēmu reformas, efektīvas investīcijas, brīvāk un pārredzamāk funkcionējošs tirgus. Šobrīd galvenās bažas ir par to, lai likviditātes krīze nepārvērstos maksātnespējas krīzē. Sākusies kā likviditātes krīze, nestabilitāte var deģenerēties par maksātnespējas krīzi, jo tirgus dalībnieki, pārliecinājušies par savu nepietiekamo informētību, būs negribīgi aizdot viens otram. Nekustamā īpašuma krīze var radīt nopietnus sarežģījumus vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ne tikai ASV. Investori un noguldītāji neatgūs ticību finanšu tirgum, līdz viņi nebūs droši par to, ka vērtējumi ir atbilstoši. Tas nozīmē, ka var pieaugt riska prēmijas, kā rezultātā firmas un mājsaimniecības samazinās patēriņu. Tas varētu samazināt vai atsevišķos gadījumos pat apstādināt investīciju dinamiku. Eiropas fiskālās un monetārās politikas veidotājiem jābūt tam gataviem. Lielākā atbildība situācijas stabilizēšanā gulsies uz fiskālās politikas veidotāju pleciem. Monetārās politikas jomā varam sagaidīt zemākas finansēšanas likmes, pēc kā tā ilgojas daudzi Eiropas politiķi. Tajā pašā laikā tirgū nedrīkst tikt radīta maldinoša pārliecība, ka tiks glābtas riskantas investīcijas. Gan aizdevumu likmēm, gan ķīlu prasībām jāmazina morālais kaitējums, ko šāda pārliecība varētu radīt. Ilgtermiņā centrālajām bankām jāpilnveido finanšu tirgus regulācijas mehānismi, kas nodrošinātu lielāku skaidrību un drošību finanšu tirgos. Paldies!

  Karsten Friedrich Hoppenstedt, (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, vēl nav skaidrs viss šī globālā finanšu tirgus nestabilitātes lielums. Globālo finanšu vājais punkts ir zemā aizņēmuma ņēmēju kredītspēja ASV hipotekāro kredītu tirgū un kļūdas, kas pieļautas novērtējot kredītrisku un/vai veicot to auditu. Mēs varam jautāt, kas notika ar Bāzeli II (Basel II) šajā fāzē ASV; es domāju, ka tas vēl nav ieviests, bet tas būtu noderīgs.

Līdz šim Amerikas Savienotajās Valstīs ir pielāgots hipotēku apjoms 120 miljardi USD. Šis fakts ir izraisījis likmes zināmo proporciju koriģēšanas šoku. Apmēram 700 miljardi hipotēku ir jākoriģē nākamajos divos gados. Pieminētais ieguldītāju jūtīgums ir padarījis nopietnāku dilemmu, ar uzticību un apetīti augsta riska ieguldījumiem. Pat banku direktoru padomes pašlaik atzīst, ka viņi nezināja, ko dara. Investoru uzticības zaudēšana un reāla vērtēšana pašlaik nepieļauj atgriešanos pie normāliem līmeņiem, tas noteikti prasīs laiku, un neatturēs pat banku uzraudzības iestāžu profesionāļus.

Uzticību nevar izteikt statistiski ar matemātisku formulu. Tomēr pārredzamība veido un saglabā uzticību, un dod iespēju kontrolēt risku. Komisār, jūs minējāt Maksātnespēju II (Solvency II). Risks no ieguldījumu fondiem un aizdevumu ķīlām apdrošināšanas jomā līdz šim ir bijis zems, un tādam tam būtu jāpaliek. Tādēļ Maksātnespēja II (Solvency II) ir domāta, lai norādītu pareizos sākuma punktus un pamudinājumus.

Pašreizējo piedāvājumu rezultātā, alternatīvie ieguldījumi tādi, kā ieguldījumu fondi un vērtspapīru nodrošinājums ar aktīviem, kas norāda uz pašreizējo risku, būs pašu kapitāla atbalsta priekšmets no 45% kā Maksātnespējas II standartiznākums. Sākumā tas var likties augts rādītājs, bet tas dos skaidru pamudinājumu uzņēmumiem, lai atbalstītu paredzētos ieguldījumu fondus, lai atklātu ieguldījumus investoriem Pēc manām domām šeit ir piemērots princips, ka tikai tie, kam vajag zināt, tie zinās, ka viņi paši var veikt augsta riska ieguldījumus.

Eiropas Parlamentā jau sen ir bijuši aicinājumi pēc noteiktu finanšu produktu un mehānismu pārredzamības. Komisijas atbilde tālāko 9 000 un citu pastāvošo ieguldījumu fondu pārredzamības noteikumu radīšanai ir nokavēta. Pārredzamības noteikumi kredītvērtējuma aģentūrām arī ir nepieciešami. No globālā kredītriska patiesā novērtējuma noteikti abi gūs labumu.

Dažu pēdējo gadu laikā Eiropas budžetam un ekonomikai ir radušies dažādi parādi. Paradums ņemt aizdevumus pie zemām procentu likmēm automātiski rada nelīdzsvarotību starp monetāro un reālās ekonomikas darbību.

  Ieke van den Burg (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, nav nekā daudz, ko teikt par šo finanšu krīzi, taču es savas īsās divas minūtes izmantošu, lai koncentrētos uz trim jomām, kurās, manuprāt, ir nepieciešama kāda rīcība.

Pirmā ir likumdošanas trūkums. Vairāki deputāti to jau ir teikuši. Kompleksi jauni produkti un it īpaši risku dažādošana un nodrošināšana ir šīs krīzes galvenie elementi. Tā mums tika pārdota kā perfekta metode, kā tikt vaļā no riskiem, taču tagad ir skaidrs, ka dažādošana nozīmēja arī risku un nedrošības vairošanos, kas tagad notiek visur.

Otrs elements attiecībā uz likumdošanu ir tas, ka šīs operācijas lielā mērā notiek ārpus likumdošanas regulētā tirgus: kā jau minēts, tie ir skaidras naudas darījumi kasēs un nodrošinājuma fondi. Es patiesi domāju, ka mums ir jāizpēta, uz kurieni ved šie nezināmie elementi. Es zinu, ka Charlie McCreevy tam nepiekrīt, bet es domāju, ka pašlaik patiesi ir pēdējais laiks apsvērt likumdošanas iespējas – neradīt pārāk lielu regulāciju, necelt paniku, bet tiešām veikt nopietnu pētījumu. Tas ir tas, kas Komisijai būtu jādara.

Vēl viens elements ir informācijas un atklātības trūkums. Arī to vairāki cilvēki jau ir minējuši. Es vēlētos minēt arī kredītreitinga aģentūras un grāmatvedības noteikumus, kurus minēja arī Pervenche Beres – godīgi noteiktas vērtības jautājumu. Tas ir saistīts ar trešo lietu, ko vēlos minēt – ar koordinācijas un sadarbības trūkumu. Tas ir elements, ko mēs tagad redzējām aktivitātēs, ko veica ECB, kas atbilstoši pārbaudīja likviditāti, taču tai nebija informācijas un tai nav nepieciešamo instrumentu, lai sodīto tos, kas izraisīja krīzi. Starp ECB un tās zināšanām un pārraudzītājiem ir jābūt daudz ciešākai saiknei. Ļoti būtisks elements ir sadarbība un Eiropas līmeņa pārraudzības stiprināšana un palielināšana, kam tiešām ir kontrole pār šīm jaunajām parādībām tirgū.

Es vairākas reizes esmu minējusi, ka mums ir nepieciešama šāda Eiropas līmeņa pārraudzība. Cilvēki, pat ja viņi tam piekrīt, man tad saka, ka ir jāsagaida krīze, jo citādi nav nekādas steidzamības. Domāju, ka tagad ir pēdējais laiks, un krīze ir, tādēļ tagad mums vajadzētu rīkoties.

SĒDI VADA: Miguel Angel MARTÍNEZ MARTÍNEZ
Priekšsēdētāja vietnieks

  Olle Schmidt (ALDE). - (SV) Priekšsēdētāja kungs, šīs vasaras jukas finanšu jomā skaidri parādīja, cik cieši saistīti ir tirgi. Globālais finanšu tirgus strādā burtiski nepārtraukti, tajā notiek miljoniem darījumu, kas skar mūs visus. Jaunās tehnoloģijas rada pilnīgi savādākus apstākļus. Dramatiski ir palielinājusies iespēja radīt labākas izredzes gūt panākumus investīciju jomā. Šeit būtiska ir pieeja riska kapitālam. Daudzi jaunie finanšu instrumenti, kurus daži šodien apšaubīja, lielākoties ir bijuši labi un ir palielinājuši likviditāti un investīciju iespējas.

Dažu pēdējo nedēļu laikā, kas finanšu tirgos ir bijušas vētrainas, tika parādīts, ka ir labi, ka Eiropai ir spēcīga centrālā banka. ECB spēja rīkoties ātrāk nekā tās līdziniece banka Vašingtonā un varēja veikt ātras darbības, lai nomierinātu tirgus. Par to ECB ir pelnījusi uzslavu.

Mēs vēl arvien nezinām, cik tālu ASV hipotekāro aizdevumu tirgus krīze turpinās izplatīties. Būtisks laiks būs rudens, kad tiks saņemti jaunie statistikas dati. Cerams, ka notiks normāla tirgus sakārtošana bez lieliem satricinājumiem, kas varētu ietekmēt reģionālo ekonomiku, kas Eiropas Savienībā pamatā ir spēcīga. Es, atšķirībā no dažiem saviem šeit esošajiem kolēģiem, noteikti ceru, ka mēs Eiropā nereaģēsim pārspīlēti un nedomāsim, ka risinājumam vienmēr ir nepieciešama lielāka regulācija un lielā steigā pieņemti lēmumi, kā to jau teica Charlie McCreevy. Neskatoties uz ASV Sarbanes-Oxley likumu ar tā plašo regulāciju, riskantie hipotekārie aizdevumi laicīgi netika atklāti. Veiksmīgi funkcionējošam finanšu tirgum ir nepieciešama sabalansēta pieeja un vieta jaunām metodēm, kas tiktu apvienotas ar tiesību aktiem, kas stiprina patērētāju intereses. Es domāju, ka šeit labs piemērs ir direktīva par finanšu instrumentu tirgiem (MiFID).

Man kā liberālim galvenais finanšu tirgos ir atvērtība un atklātība. Es vēlētos starp ES finanšu iestādēm redzēt lielāku sadarbību krīzes situāciju pārvarēšanā un ātrā reaģēšanā.

Priekšsēdētāja kungs, komisāru kungi, man jāizsaka vēl kāds komentārs: kad pasaulē notiek sprādzieniem līdzīgi notikumi, ir skaidrs, ka maza valūta un tāds mazs tirgus kā Zviedrijā tiek skarts zibens ātrumā. Vasaras notikumi man deva vēl vienu iemeslu atbalstīt Zviedrijas iestāšanos eirozonā.

  Mario Borghezio (UEN). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, arī Eiropas bankas ir pārņēmušas drūmās priekšnojautas par sabrukumu, kas sekoja krīzei paaugstināta riska hipotekāro aizdevumu tirgū. Daudzi to vadības fondi bezatbildīgi sevi pārpludināja ar atvasinātajiem produktiem. Pastāv nopietns risks, ka negatīvu ietekmi var radīt privāto akciju fondi. Bankas hipotēkas bezatbildīgi ir iesmērējušas institucionālajiem investoriem un tādējādi arī uzkrājumu veidotājiem, sakot, ka tām ir trīskāršs A novērtējums un ka teorētiski tās ir tikpat drošas kā valsts vērtspapīri, tā vietā, lai teiktu, ka to riska līmenis ir ļoti augsts tāpat kā pašu kapitāla aizdevumiem.

Spekulācijas, kam globālajā finanšu tirgū ir ļauta pilnīga brīvība, ir novedušas pie tā, ka mazie uzkrājumu veidotāji uzskata, ka atvasinātie finanšu instrumenti ir trešās tūkstošgades filozofa akmens. Tas ir ļoti tālu no patiesības. Šī pakalpojumu ķēde noteikti vēl nav beigusies, un tie, kas patiesi ir par to atbildīgi, paliek nesodīti – tie ir lielo finanšu darījumu slepenie plānotāji. Runātāji šeit aprobežojās ar norādīšanu, ka vainīgas ir kredītreitingu aģentūras, taču kādēļ mēs esam atļāvuši finanšu produktu riska novērtēšanu un kontroli uzticēt kompānijām, kas ir cieši iesaistītas un kam ir savas intereses tāda tirgus izaugsmē, ko negatīvā veidā ietekmē spekulācijas?

Lūdzu, esiet tik drosmīgi, lai to skaidri atzītu: kaitīga ir ne tikai nepareiza atvasināto finanšu instrumentu izmantošana, kaitīgi ir arī paši atvasinātie finanšu instrumenti. Atvasinātie finanšu instrumenti reālajai ekonomikai ir kā augļošana ietaupījumiem un produktīvai ekonomikai, kā to savā dziesmā mums māca lieliskais amerikāņu dzejnieks Ezra Pound: „Nav vīram mājai stingru pamatu un sienu un pajumtes virs galvas, ja pirkstu pielicis augļotājs; un nenāk pie cilvēkiem mūks Gondzaga, ja vārdu teicis augļotājs, jo netiek gleznota bilde, kas palīdzētu panest ciešanas vai dzīvot, bet gan bilde, kuru var pārdot un pārdot ātri, apkaunojot dabu. Augļošana nebija ne Pjetro Lombardo, ne Dučo, ne Pjēra de la Franceska, ne Bellina un ne arī Rosīnī mūza. Ne jau augļošanas māksla deva iedvesmu Andželiko. Augļošana liek rūsēt kaltam, tā sapūdē amatu un amatnieku. Augļošana nogalē bērnu, kurš vēl mātes miesās, tā liek puisim pamest jaunavu, tā pavardu apslāpē un ceļ mūri starp jaunlaulātajiem”. Augļošana nav veids kā valdīt pār pasauli, kā aizstāvēt plašās godīgo cilvēku intereses, kuri strādā, ražo un veido uzkrājumus.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Poul Nyrup Rasmussen (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, šī finanšu krīze ir kā modinātāja zvans mums visiem un arī komisāram Charlie McCreevy. Tikai pirms dažiem mēnešiem Charlie McCreevy mums apgalvoja, ka runas par finanšu riskiem un krīzi ir tikai teorētiskas, un mums nevajadzētu šo jautājumu uzpūst. Tagad mēs esam saskārušies ar krīzi, kurai saskaņā ar šodienas Financial Times izdevuma, Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (ESAO) un citu atbilstošu organizāciju teikto ir nopietnas sekas.

Man ir četri jautājumi Charlie McCreevy.

Pirmkārt, ja skatāmies uz atvasinātiem instrumentiem – atvasinātiem kredītinstrumentiem kredītu tirgū – jūs vainojat aģentūras un sakāt, ka tās nav pietiekami labas; es saku, ka mēs par notiekošo neko nezinām. Vai jūs tagad esat gatavi likt priekšā publisku komplekso atvasināto instrumentu klasifikāciju tādā veidā, ka valsts un privātās aģentūras var mums sniegt norādes par ar tām saistīto risku? Šodien tas nav iespējams.

Mans otrais jautājums ir par interešu konfliktu. Ja ņemam brokerus, nodrošinājuma fondus un privātos akciju fondus, tad redzam, ka tie ir iesaistīti sarežģītā interešu kopumā: tie gūst peļņu viens no otra, tirgojas viens ar otru, un mēs nezinām, kas īsti notiek. Vai esat tagad gatavi ieviest atklātības, informācijas izpaušanas un atbildības noteikumus, kas mums dotu reālu iespēju regulēt tirgu?

Mans trešais jautājums attiecas uz pensiju fondiem. Mēs zinām, ka algotie darbinieki un strādnieki cieš zaudējumus, kas saistīti ar naudas ieguldīšanu nodrošinājuma fondu spekulācijās šajā atvasinātajā tirgū. Vai esat gatavi ieviest noteikumus, kas varētu aizsargāt pensiju fondus un apdrošināšanas kompānijas, kas cenšas administrēt algoto darbinieku naudu tā, lai tie gūtu procentus no ietaupījumiem un zinātu, ka zaudējumi ir ierobežoti?

Mans pēdējais jautājums ir šāds: kā jūs varat aizstāvēt faktu, ka nodrošinājuma fondi, privāto akciju fondi un investīciju bankas ir pēdējie starptautisko un finanšu tirgu dalībnieki, kas nekādā veidā netiek regulēti? Mēs esam pieraduši regulēt bankas un kopfondus, tad kādēļ gan nodrošinājuma fondi, privātie akciju fondi un investīciju bankas būtu pēdējais izņēmums? Es to nevaru izskaidrot un arī jūs to nevarat izskaidrot. Ir laiks kopējās intereses izvirzīt pirmajā vietā, un tādēļ mums ir nepieciešama likumdošana.

(Aplausi)

  Antolín Sánchez Presedo (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, debesis pēc vētras vēl nav noskaidrojušās, un pa vidu visai nedrošībai ir prasība pēc ekonomiskās stabilitātes, finansiālas drošības, izaugsmes un darba vietu radīšanas.

Šī krīze ir lieliska iespēja veikt pasākumus četrās svarīgās jomās.

Pirmkārt, mums ir jārīkojas, lai ierobežotu tās ietekmi uz ekonomiku kopumā. Tirgus reakcija ir izpaudusies svārstīgās akciju cenās un stingrākos finanšu nosacījumos. Eiropas Centrālās bankas veiktā likviditātes nodrošināšana bija pozitīvs faktors.

Finanšu institūcijas jau ir palielinājušas savas klientiem piedāvātās procentu likmes, sagaidot prognozēto pieaugumu dažu nākamo mēnešu laikā un ņemot vērā ekonomikas izaugsmi un Eiropas Centrālās bankas izdarītos paziņojumus. Es ceru, ka Eiropas Centrālā banka rīkosies sabalansēti un apdomīgi, pozitīvi ietekmējot mūsu ekonomiku.

Otrkārt, mums ir jārīkojas, lai uzlabotu riska vadību un ekonomikas pārvaldību. Starp globālo finanšu pakalpojumu tirgu un valstu likumdošanas un uzraudzības sistēmu pastāv simetrija. Ja mēs Eiropas Savienībā integrētā veidā neveicināsim šos mērķus, mēs nespēsim tos izvirzīt globālā mērogā, un tādējādi mēs neaizsargāsim savus pilsoņus vai to intereses.

Treškārt, mums ir jārīkojas, lai tirgu padarītu atklātāku. Riska dažādošana un izkliedēšana var būt pozitīva, ja tā nenoved pie tā, ka riski tirgū vairs netiek kontrolēti. Mums ir jāpieņem pasākumi finanšu risku plānošanai.

Visbeidzot, mums ir jārīkojas, lai uzņēmējiem uzliktu lielāku atbildību. Cilvēku ar ierobežotiem līdzekļiem ievilkšana parādos ar ļoti dārgu hipotekāro aizdevumu palīdzību, kurus varētu aprakstīt pat kā laupīšanu, laikā, kad procentu likmes pieaug, palielinās, un ir paredzams, ka izaugsmes tendences nekustamā īpašuma tirgū radīs problēmas.

Bankas, kas hipotekāro aizdevumu pārvietošanas iespējas dēļ atviegloja to izsniegšanas nosacījumus, kredītreitingu aģentūras, kas nebrīdināja par vērtspapīru kvalitāti, investori, kas neapdomīgi pirka vērtspapīrus un institūcijas, kas tos finansēja bez papildu garantijām, visi kopā ir atbildīgi par notikušo, un mums ir jāpārliecinās, ka nekas tāds vairs nenotiks.

  Peter Skinner (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, paaugstināta riska hipotekārās kreditēšanas process noteikti ir bijusi milzīga problēma, kas radīja finanšu svārstības, ko piedzīvojām šajā vasarā. Tas ir skaidrs, taču mazāk skaidra ir to investoru un citu pušu identitāte, kas atrodas vai varētu atrasties saspīlētā situācijā, taču šie dati mums ir absolūti nepieciešami, lai šo jomu sakārtotu.

Kā mēs šodien dzirdējām, tas lielā mērā ir finanšu instrumentu, ko daži uzskata par radniecīgiem alķīmijai, sarežģītības dēļ. Tomēr mums vajadzētu rūpīgi un uzmanīgi skatīties, kas būtu darāms attiecībā uz šiem instrumentiem un sekām, ko radījušas šīs svārstības. Pārmērīga reakcija būtu tikpat kaitīga kā jau notikušais situācijā, kad kredītu cenas pieaug. Mums būtu jāatgādina, ka tas nav labi Lisabonas procesam.

Kas tad īsti ASV ir noticis, ka ļāva pārtraukt runas par dažiem no šiem jautājumiem? Varētu teikt, ka staļļa durvis tika aizvērtas tikai tad, kad zirgs jau ir laukā, un tā būtu patiesība. Tomēr, vispārīgi runājot, paaugstināta riska hipotekārās kreditēšanas joma netika regulēta. Tas ir fakts, kas tiek ļoti tieši risināts tagad, kad, kā man tika teikts, tiek izstrādātas industriālās likumdošanas iniciatīvas. Tajā pašā laikā, Baltā Nama aizbildnībā ir izveidota augsta līmeņa darba grupa, kas strādās ar kredītreitinga aģentūrām un sarežģītām finanšu instrumentsabiedrībām.

Tas, ko mēs no tā visa varam secināt, ir, ka ir svarīgi strādāt ciešā sadarbībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un citiem globālajiem tirgiem, jo mums ir vienādi secinājumi par atklātību šajos tirgos. Ja mēs to nedarīsim, tad tādēļ, ka globālie tirgi ir tik cieši savijušies savā starpā, mums būs jāzaudē daudzi labumi, ko varētu dot dalīšanās šajos secinājumos.

Kas ir noticis ES un kas ir noticis ASV? Arī es attiecībā uz to paveikto uzticos Komisijai un, protams, ECB, kā arī Amerikas Savienoto Valstu federālajai rezervju sistēmai. Šīs institūcijas ir palīdzējušas nomierināt tirgus, kas ir tieši tas, kas mums bija jādara.

Tomēr, es varu piekrist dažiem šodienas runātājiem attiecībā uz aicinājumu atbilstoši reaģēt, un es to varu apgalvot ar pārliecību. Es uzskatu, ka kredītu pārvēršana vērtspapīros un īpašās finansēšanas iestādes, kuras kopā ar kredītreitinga aģentūrām tiks pārbaudītas, ir jāatver plašākām pārbaudēm un atklātībai – tas ir skaidrs, kā to jau teica Pervenche Beres. Taču atzīsim, ka daudziem no mums ir grūti saprast finanšu instrumentu sarežģītību un to, ka kredītreitinga aģentūru loma ir atklāta.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Udo Bullmann (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mūsu kā eiropiešu šodien apspriestajā tirgū veikto investīciju daļa ir gandrīz 10% jeb apmēram 300 miljardi eiro. Mēs nezinām, tieši cik liela daļa no šiem 300 miljardiem eiro ir saistīti ar paaugstinātu risku, taču 300 miljardi eiro nav nekādi nieka graši: tas ir gandrīz trīskāršs ES gada budžets, un pašreizējās krīzes ietekmi jau var sajust. Manā valstī, Vācijā, kas ir Eiropas Savienības lielākā ekonomika, mūsu prognozes attiecībā uz uzņēmējdarbības apstākļiem nākotnē ir grozītas uz negatīvo pusi. Uz trim mēnešiem piešķirtie līdzekļi ir kļuvuši būtiski dārgāki, kas nozīmē, ka veselīgiem uzņēmumiem, kam ir nepieciešams pagaidu finansējums, ir gaidāmas grūtības.

Es vēlētos zināt, ko mēs no tā visa esam mācījušies. Gandrīz visi runātāji šajās debatēs ir pieminējuši kredītreitinga aģentūras. Būdams pilsonis, kas ir ieinteresēts šajā diskusijā, es internetā atradu sekojošo, kas attiecas uz komisāra Charlie McCreevy runu, ko viņš teica 2005. gada 5. aprīlī Dublinā:

„„Kredītreitinga aģentūras pagaidām nebūs pakļautas ES likumdošanai”, savā runā Dublinā 2005. gada 5. aprīlī teica Iekšējā tirgus komisārs Charlie McCreevy. Komisārs Charlie McCreevy sacīja, ka viņš nedomā izdot īpašu regulu attiecībā uz kredītreitinga aģentūrām, taču šo iespēju vajadzētu „regulāri pārskatīt”. Viņš brīdināja, ka viņš šo jomu „novēros”.”

ENUdo Bullmann (PSE). – (DE) Komisāra kungs, kad beigsies novērošanas fāze? Kad mēs būsim gatavi rīkoties? Kad mēs spēsim ieviest kādu skaidrību attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām, lai mēs varētu izstrādāt salīdzinošo ziņojumu par to darbību un kļūdām? Mūsu sistēma ir saistīta tikai pati ar sevi, neefektīva un acīmredzams pagātnes mantojums. Es vēlētos saņemt godīgu atbildi. Mēs nevaram pirms nākamajām vēlēšanām 2009. gadā iznākt cilvēku priekšā un teikt: mums tiešām bija Komisija; tā pavadīja piecus gadus, smagi strādājot pie tā, lai noskaidrotu, kur slēpjas problēma.

  Harald Ettl (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, tas bija pietiekami skaidrs vēstījums Komisijai. Mēs jau varam paredzēt, ka ASV krīze hipotekāro aizdevumu tirgū arī šeit radīs ievērojamas negatīvas sekas. Nenomaksāto hipotekāro aizdevumu apjoms jau pārsniedz ASV valsts parāda apmērus. Pat tās spekulācijas, kas balstījās uz nākotnes nekustamā īpašuma amortizāciju un zemajām hipotekāro aizdevumu procentu likmēm, ir izrādījušās ziepju burbulis. Tagad bailes par lejupslīdi Amerikas Savienotajās Valstīs tiek izteiktas aizvien skaļāk. Galu galā, astoņas no desmit lejupslīdēm sākas tieši ar krīzi nekustamo īpašumu jomā. Tagad mēs zinām, ka krīze bija prognozējama, taču kredītreitinga aģentūras neizpildīja savu sargsuņa funkciju. Augsta riska kapitāla formas spēj mums visiem un ekonomikai nodarīt ļoti lielu kaitējumu, tādēļ tās nedrīkst atstāt likteņa vai spekulantu ziņā. Ir jāgarantē atklātības un informācijas izpaušanas pienākuma princips, kā arī kontrole. Komisijai tagad ir jāiesniedz priekšlikumi par šo jautājumu.

  Benoît Hamon (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, šī ir trešā lielā krīze 10 gadu laikā. Vai to bija iespējams novērst? Charlie McCreevy mums saka, ka bija. Lai to izdarītu, mums vajadzētu nabadzīgajiem cilvēkiem mācīt neaizņemties naudu situācijā, kad viņiem tās nav.

Kāda tad ir realitāte? ASV paaugstināta riska hipotekāro aizdevumu sniedzēji ir galvenie šīs krīzes vaininieki un spēlētāji. Lai palielinātu savu peļņu, viņi griezās mājsaimniecībās, kas bija lielās finansiālās grūtībās. 2006. gadā puse no piešķirtajiem aizdevumiem tika piešķirti, nepārbaudot ienākumus. Šie kreditori ir nopelnījuši naudu ar aizdevumiem, kurus nemaz nevajadzēja piešķirt. Viņus atbalstīja bankas; taču tās kontrolē to direktoru valdes, revidenti un regulējošās iestādes. Tas tomēr nav liedzis bankām šīs hipotekāro aizdevumu izsniegšanas ietvaros aizdot naudu kredītu aģentūrām vai pārdot saviem klientiem ienesīgus, taču riskantus finanšu produktus.

Šos vērtspapīrus, ko atbalstīja paaugstināta riska hipotekāro aizdevumu tirgus, masveidā pirka nodrošinājuma fondi, kuri galvenokārt atradās nodokļu paradīzēs un nebija pakļauti nekādai regulācijai. Tātad izgāzusies ir visa kontroles un uzraudzības ķēde kopumā.

Mans jautājums ir vienkāršs. Kādas nopietnas iniciatīvas Komisija tagad ierosinās, lai novērstu to, ka finanšu tirgi jau rīt neseko Amerikas nekustamā īpašuma tirgus piemēram, nonākot pie tādiem pašiem rezultātiem: akciju tirgus krīze, kam seko izaugsmes samazināšanās?

  Elisa Ferreira (PSE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, finanšu krīzes vienmēr pārkāpj finanšu sfēras robežas. Pašreizējā krīze radīs turpmākus kredītu izsniegšanas ierobežojumus un, to paredzot, cenas jau ir sākušas paaugstināties, neskatoties uz to, kādu lēmumu rīt pieņems Centrālā banka.

Būtiski ir samazinājusies arī uzņēmēju pašapziņa un, neskatoties uz komisāra Joaquin Almunia optimismu, ekonomikas izaugsme nav ne vispārināta, ne garantēta. Ir daudzi reģioni, kuros ir nopietnas ekonomikas grūtības.

Šodien to ir grūti pateikt, taču es vēlētos zināt, kā paskaidrot pilsoņiem, ka satraucošais mājsaimniecību parādu pieaugums, valsts investīciju bremzēšana, procentu likmju politikas dēļ pārāk augsti novērtētais Eiropā ražoto preču eksports, kā arī citi faktori, ir upuri, no kuriem nevar izvairīties. Tāds bija tradicionālais līdzeklis neesošas inflācijas kontrolēšanai. Mūsdienās iespējas reaģēt uz perfekti paredzamajiem rezultātiem, ko rada pārmērīgi liela riska uzņemšanās no finanšu operatoru puses, ir ierobežotākas, un mēs tās laicīgi nevarējām vai nedrīkstējām regulēt.

Es domāju, ka ir jāizdara divi secinājumi. Pirmkārt, ir nepieciešama uzlabota likumdošana, atklātība un sadarbība finanšu tirgos, kā tas jau tika minēts. Otrkārt, steidzami ir nepieciešams pārskatīt attiecības starp monetāro politiku un tās ietekmi uz reālo ekonomiku, ģimenēm, investīcijām un nodarbinātību.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es runāšu īsi, īpaši tādēļ, ka jau savā pirmajā runā es norādīju Padomes pamatnostāju šajā jautājumā.

Tagad es vēlētos visiem pateikties par runām un izteiktajiem ieteikumiem un pateikt, ka es šos ieteikumus un jūsu bažas esmu pierakstījis, it īpaši tos, kurus es sauktu par sociāla rakstura jautājumiem, t.i. iespējamās sekas, ko pašreizējās finansiālās svārstības varētu atstāt uz pilsoņiem. Mēs šo jautājumu paturēsim prātā, jo vairāki deputāti par to izteica savas bažas.

Es vēlētos vēlreiz apliecināt, ka mēs kā Prezidentūra un Padome turpināsim darbu pie uzraudzības prakses konverģences un arī pie shēmām un mehānismiem, kas dos iespēju nepārtraukti uzlabot sistēmu.

Gan Padome, gan Komisija šeit minēja, ka visi pašreiz pieejamie dati rāda, ka mēs esam sasnieguši mūsu ekonomiskos un finanšu mērķus: pieaug arī deficīti, ekonomiskā izaugsme un nodarbinātība. Mēs vēl arvien esam reālistiski attiecībā uz šo jautājumu, un, tā kā šeit tika pieminēts reālisms, es vēlētos teikt, ka Prezidentūra un Padome būs reālistiska. Mēs pievērsīsim uzmanību visiem šiem jautājumiem, notikumiem, kurus varētu nest nākotne, un Prezidentūra un Padome nepieciešamības gadījumā noteikti veiks nepieciešamos pasākumus un ierosinās iniciatīvas, lai reaģētu uz jebkurām problēmām, kas varētu rasties.

  Joaquin Almunia, Komisijas loceklis. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, kas attiecas uz pēdējās nedēļās finanšu tirgos radušās nestabilitātes vai krīzes, ja jūs to tā vēlaties saukt, ietekmi uz reālo ekonomiku, es atkārtoju, ka saskaņā ar mūsu sākotnējām prognozēm, kas tiks publicētas otrdien, un arī saskaņā ar viedokļiem, ko publiski ir izteikušas citas iestādes un valsts un privātās institūcijas, šīs nestabilitātes ietekme uz ekonomiskajām aktivitātēm, ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību Eiropas ekonomikās 2007. gadā būs jūtama, taču tā būs nenozīmīga.

Lielu daļu 2007. gada rezultātu jau garantē pirmajos divos ceturkšņos sasniegtie rezultāti, informācija, kas ir pieejama par to, kas mūsu ekonomikās notiek šajā trešajā ceturksnī, un pozitīvā inerce ekonomikas atveseļošanās jomā, kas balstās uz labajiem un stabilajiem pamatiem, kas tika radīti 2006. gadā.

Riski būs redzamāki, tuvojoties 2008. gadam. Mūsu prognozēs maijā 2008. gada izaugsmes rādītājus jau ietekmēja ekonomikas cikla nobriešana un centrālo banku pieņemtie lēmumi par monetāro politiku. Eiropā un ārpus tās šī finanšu krīze, šī finanšu nestabilitāte un tai sekojošie stingrākie kredītu izsniegšanas nosacījumi palielinās vai jau palielina risku, ka 2008. gada rezultāti pasliktināsies, tomēr es vēl arvien domāju, ka ir par agru veikt noteiktu analīzi, no kuras izdarīt gala secinājumus par šo tēmu.

Mums ir jācer, ka ciktāl daudzi faktori, kas veicināja pēdējās nedēļās piedzīvoto nestabilitāti, ir saistīti ar pašapziņu, ja mēs atgūstam pašapziņu un ja mēs visi palīdzam panākt rūpīgu skatījumu uz situāciju un tās diagnosticēšanu, lai šo pašapziņu veicinātu vai konsolidētu, tad 2008. gada rezultāti būs labāki vai vismaz ne tik satraucoši kā daži to ir iedomājušies.

Es domāju, ka lielākā daļa no tiem, kas ir izteikušies, vispārīgi piekrīt tam, kas noveda pie šo svārstību palielināšanās un nestabilitātes finanšu tirgos, un es arī domāju, ka visi piekrīt, ka ir nepieciešams rast risinājumus. Tomēr, risinājumi nav vienkārši, un mums nevajadzētu pārspīlēt.

Tieši tāpat kā labiem aktieriem teātrī, arī labiem politiķiem nestabilitātes laikā nevajadzētu pārspīlēt. Mums vajag veikt detalizētāku analīzi un pilnīgāk izprast faktus, mums ir jāmēģina atrast efektīvus risinājumus pastāvošajām, acīmredzamajām un vēl nekonstatētajām problēmām.

Ja mēs atskatāmies uz debatēm Parlamentā vai Monetārā fonda vai Centrālās bankas ziņojumiem par finanšu stabilitāti, uz Eiropas Komisijas veiktajām analīzēm un uz nesenā pagātnē mūsu teiktajām runām, tad mēs nezinājām, kur un kad, taču zinājām, ka šāda veida nestabilitāte varētu rasties, ņemot vērā finanšu tirgu attīstību, instrumentu sarežģītību un finanšu iestāžu izmantotās darba metodes.

Es vēlreiz atkārtoju sākumā teikto: Eiropas ekonomika vēl arvien atrodas uz stabiliem pamatiem. Eiro mūs aizsargā. Jau atkal tas ir apliecinājis savu spēju aizsargāt un absorbēt triecienus, kas citos apstākļos, pirms eiro ieviešanas, mums reālajā ekonomikā būtu radījuši lielākas grūtības gan no monetārā, gan finansiālā viedokļa; un nobeigumā, es domāju, ka Eiropas Centrālā banka augustā, pildot savus pienākumus, rīkojās saprātīgi un pareizi.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es runāšu īsi. Es pilnībā piekrītu, ka mēs nevaram būt pašapmierināti attiecībā uz pārraudzības izaicinājumiem, ko rada aizvien sarežģītākie finanšu produkti un ārpusbilances darījumi. Tāpat mēs nedrīkstam būt naivi un uzskatīt, ka dokumenti Bāzele I, Bāzele II un Solvency II atrisinās radušās problēmas. Ir jāgūst svarīgas mācības, un es tuvākajā laikā tajā iesaistīšu visas puses, uz ko tas attiecas.

Kā es jau sākumā minēju, es uzskatu, ka vieglas ietekmes, uz principiem balstīta likumdošana ir vislabākā pieeja. Esmu pārliecināts, ka lielāka regulācija pašlaik būtu vissliktākais, ko mēs varētu darīt attiecībā uz finanšu tirgiem. Jebkurā gadījumā, es uzskatu, ka ir nepieciešama plašāka regulācija. Poul Nyrup Rasmussen varētu būt pārsteigts, uzzinot, ka es piekrītu kaut kam, ko viņš aizstāv, t.i. lielākai atklātībai. Tomēr, pastāv arī citi veidi, kā to sasniegt, ne tikai ar likumdošanas palīdzību.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Rakstisks paziņojums (142. pants)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šīs debates bija paredzētas, lai noskaidrotu šī brīža svarīgāko jautājumu, t.i. šīs finansiālās nestabilitātes iemeslu. Nepietiek tikai konstatēt problēmu, kad tā jau ir kļuvusi acīmredzama. Vēl mazāk jēgas ir ierosināt līdzekļus, kas praksē kalpo tikai noteiktu seku mazināšanai uz brīdi, taču īstermiņa un vidējā termiņā neko nemaina.

Mēs visi zinām, ka reālā ekonomika balstās uz preču ražošanu, izplatīšanu un patēriņu atbilstoši cilvēku vajadzībām, neskatoties uz to, vai šīs vajadzības ir reālas, iedomātas vai reklāmas radītas. Tas nozīmē, ka apgrozībā esošajai naudai būtu jāatbilst šai reālajai ekonomikai; un tomēr to cilvēku mantkārība, kuri vēlas aizvien lielākus ienākumus, ir novedusi pie biržu izveides un spekulatīviem ienākumiem kazino tipa ekonomikā, atstājot ražošanas sektoru otrajā vietā un veicinot sistēmas finansializēšanu.

Tāds ir pašreizējās problēmas iemesls, kuru centrālās bankas cenšas mazināt, laižot apgrozībā vēl vairāk naudas vai arī palielinot procentu likmes. Šie procesi ir ierobežoti un ietver risku, ka radīsies jauni spekulāciju burbuļi vai vēl tālāka reālās ekonomikas graušana, tādējādi radot izmaksas ģimenēm.