Debašu stenogramma

Trešdiena, 2007. gada 5. septembris - Strasbūra

15. Ilgtspējības īstenošana ES zivsaimniecības nozarē, izmantojot maksimāli iespējamo ilgtspējīgo daudzumu (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais Fraga Estévez ziņojums (A6-0298/2007) Zivsaimniecības komitejas vārdā par ilgtspējības īstenošanu ES zivsaimniecības nozarē, izmantojot maksimāli iespējamo ilgtspējīgo daudzumu (2006/2224(INI)).

  Carmen Fraga Estévez (PPE-DE), referente. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, atļaujiet man, pirmkārt, teikt, ka šodien Andalūzijas piekrastē nogrima spāņu zvejas kuģis, un tā rezultātā mira trīs cilvēki un pieci šobrīd ir bezvēsts pazuduši. Es lūdzu Parlamentu atbalstīt šīs ģimenes viņu bēdās un vēlmē glābt pazudušos jūrniekus.

Tagad es pāriešu pie ziņojuma, ko šodien apspriežam. Pirmā lieta, ko vēlos norādīt ir skaidrā Komisijas zvejniecības pārvaldes sistēmas neveiksmi, ko jau Komisija pati ir atzinusi un Parlaments ir vairākkārt apliecinājis, jo ilgo tās pastāvēšanas gadu laikā tā nav nodrošinājusi resursu ilgtspējību un ir darījusi maz, lai veicinātu zivsaimniecības sektora efektivitāti un ienesīgumu.

Paradoksāli, bet šī pārvaldes sistēma ir vienīgā, kas nav bijusi iekļauta 2002. gada galvenajās reformās, un šī iemesla dēļ Komisijai ir jāizlīdzina situācija, saskaroties ar neilgtspējīgiem nederīgiem lomiem, dienu pēc dienas ieviešot jaunas kontroles metodes un veidojot atjaunošanas plānus, taču netiek skarts būtiskākais jautājums: saskaņota un aktuālajai situācijai atbilstoša pamata zivsaimniecības pārvaldības modeļa izveidošana.

Tāds ir konteksts, kādā mēs saņēmām Komisijas paziņojumu, kurā maksimāli iespējamais ilgtspējīgais daudzums ir izvēlēts kā kritērijs ilgtermiņa zivsaimniecības aktivitātēm, t. i. teorētisks modelis, kas tiecas apvienot efektīvāko sugas izmantošanu ar bioloģiskās ilgtspējības garantēšanu. Kā intelektuāls un teorētisks modelis tas ir nevainojams, tomēr maksimāli ilgtspējīgā daudzuma problēma ir, ka ir atrastas vairāk nekā dažas pretrunas tā praktiskajā pielietojumā, un patiesībā liela daļa zinātnisko aprindu pārstāvju tagad uzskata, ka tas lielā mērā ticis aizstāts.

Tādēļ jautājums ir par šī modeļa pārdefinēšanu tādā veidā, lai to varētu piemērot faktiskajam zveju kopienu stāvoklim. Šajā sakarā rodas daudz jautājumu, kā to īstenot, kurus mēs šodien prezentētajā ziņojumā centāmies uzsvērt un uz kuriem nekādā veidā nav tikusi sniegta atbilde Komisijas paziņojumā, kas ir ļoti nenoteikts un neskaidrs.

Ir skaidrs, ka mēs nekritizējam Komisijas nodomu izmantot jaunu pārvaldības modeli, bet gan tās nespēju paskaidrot mums, kā tā plāno atrisināt sarežģījumus, īstenojot to praksē, un izvairīties no kļūmēm, kas iespējamas formulējot aktuālo maksimāli iespējamo ilgtspējīgo daudzumu. Papildus tam, mums ir zināms, ka maksimāli iespējamajā ilgtspējīgā daudzuma noteikšanai ir nepieciešama virkne uzticamu, precīzu zinātnisku datu, tajā pat laikā lielākajam vairumam sugu nav iespējams noteikt tik neapšaubāmus datus.

Otrkārt, modelis ir balstīts uz vienas populācijas izmantošanu, tajā pat laikā lielākā daļa no Kopienas zivsaimniecības ir multisugas, kas nozīmē, ka daudzas no tām tiek nozvejotas par daudz vai par maz, kas acīmredzami ir pretrunā ar maksimāli iespējamo ilgtspējīgo daudzumu. Tas nav piemērots arī jūras sugām, un mēs arī zinām, ka citi faktori ietekmē populācijas statusu, piemēram, kļūdas nostiprināšanā vai vides faktori, kā rezultātā var tikt noteiktas nepareizas maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma definīcijas.

Pavisam skaidrs ir tas, ka striktas maksimāli iespējamā ilgstpējīgā daudzuma piemērošanas sekas īstermiņā dažkārt būtu drastiska zvejas iespēju un tādejādi Kopienas flotes darbības, ienākumu un nodarbinātības samazināšanās.

Priekšsēdētājas kundze, atļaujiet man pateikties visiem maniem kolēģiem par viņu ieguldījumu, un lūdzu pieņemt ziņojumu, ar ko Zivsaimniecības komiteja aicina Eiropas Komisiju pirms tāda tipa modeļa noteiktām ekonomiski būtiskām sugām forsētas ieviešanas, kura efektivitāte daudzām zivsaimniecībām zinātniski un ekonomiski ir apšaubāmi, atrisināt visas neskaidrības. Vēl komiteja vēlas aicināt Komisiju primāri nopietni izskatīt skaidru zivsaimniecības pārvaldes sistēmu, kura būtu koncentrēta uz ekosistēmu, un tikai tad pieņemt lēmumu, kā piemērot atskaites punktus un izvēlēto modeli, neatkarīgi no tā, vai tas balstīts uz maksimālo noturīgo nozveju vai citiem aspektiem. Man ir jāuzsver, ka to nedrīkst īstenot bez iepriekšējas ieviešanas ietekmes un pasākumu ietekmes novēršanai sociālas un ekonomiskas analīzes. Visi šie jautājumi ir ļoti būtiski mūsu sektoram un mums.

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlētos pateikties referentei Carmen Fraga Estevez un visiem Zivsaimniecības komitejas locekļiem par ļoti pamatīgo ziņojumu par ilgtspējības īstenošanu zivsaimniecības nozarē, izmantojot maksimāli iespējamo ilgtspējīgo daudzumu.

Es priecājos, ka esam panākuši plašu vienošanos, īpaši par nepieciešamību attālināties no ikgadējās lēmumu pieņemšanas, tādējādi šajā nozarē ļaujot izmantot pakāpeniskāku pieeju un labāku plānošanu. Ilgtermiņa pieeja zivsaimniecības resursu izmantošanā nodrošinās arī lielāku stabilitāti un ilgtspējību.

Esmu pārliecināts, ka esam vienojušies par pasākumu mērķiem, kas steidzami nepieciešami, lai uzlabotu ļoti slikto zivsaimniecības resursu stāvokli Eiropā, krājumu apjomu palielinot līdz ilgtspējīgam līmenim, kas ilgtermiņā vienlaicīgi uzlabos arī zivsaimniecības rentabilitāti.

Nerunājot par ieguvumiem nozarei, pastāv arī starptautiskas politiskās saistības, kas ir jāizpilda. Īpaši es novērtēju un piekrītu Zivsaimniecības komitejas viedoklim, ka kopējai zivsaimniecības politikai ir nepieciešams jauns vadības modelis, lai noteiktu zvejniecības perspektīvas, atjaunotu noplicinātos zivju krājumus un lai zvejas intensitātes līmenis būtu ilgtspējīgs un rentabls.

Tāpat ļoti svarīgs jautājums ir tas, ka zvejniecības piemērošana maksimāli iespējamam ilgtspējīgam daudzumam ir vienīgā vissvarīgākā darbība, ko var veikt, lai samazinātu izmetumu apjomu Eiropas ūdeņos.

Es zinu, ka pastāv arī zināmas bažas. Es piekrītu daudzām no šīm bažām un zinu, ka tām būs jāpievēršas. Pirmkārt, es zinu, ka maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma novērtēšana nav viegls uzdevums. Pastāv zinātniskas neskaidrības, un šis jautājums ir sarežģīts tādēļ, ka tiek ietekmēta ekosistēma un jauktās zvejas jautājumi.

Zivsaimniecības zinātne vēl nespēj precīzi paredzēt, kāds būs maksimāli iespējamais ilgtspējīgais daudzums kādu konkrētu zivju krājumiem vai jauktiem krājumiem. Taču mums nevajadzētu skatīties tikai uz grūtībām. Zinātne mums var pateikt, kādā virzienā zivsaimniecībai ir jāvirzās, lai uzlabotu nozveju un samazinātu izmaksas. Pat, ja galamērķis nav īsti precīzs, virziens ir zināms tīri labi.

Mums būtu jāsāk virzīties pareizajā virzienā un, zivsaimniecībai attīstoties, pakāpeniski izvērtēt un pārskatīt maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma atskaites punktus.

Rūpīgi ir jāizvērtē jauktās zvejas situācijas un vislabākie iespējamie risinājumi, kas atrasti attiecībā uz visas zivsaimniecības sistēmas potenciālo nozvejas apjomu.

Šī progresīvā pieeja ļaus izpētīt vides, ekonomiskos un sociālos aspektus. Šī pieeja tika pieņemta arī ilgtermiņa plānā attiecībā uz plekstu un paltusu krājumiem Ziemeļjūrā, kurš tika pieņemts šogad un kuru es uzskatu par labu šīs pieejas izmantošanas piemēru. Kā uzsvērts jūsu ziņojumā, ir steidzami jāsāk virzīties pareizajā virzienā.

Ļaujiet uzsvērt, ka ilgtermiņa pārvaldības plāni zivsaimniecības vadību praktiski virza pareizajā virzienā: t.i. tālāk no pārmērīgas resursu izmantošanas un nebūt ne noteikti uz maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma mērķi.

Plāni ietver regulāras mērķu pārskatīšanas nosacījumus, kas nepieciešamības gadījumā maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma mērķus ļauj pielāgot, piemēram, situācijām, kad dabiskajā vidē notikušas pārmaiņas vai kad tiek pārskatīti zinātnes ieteikumi.

Otrkārt, es piekrītu, ka zivsaimniecības jautājumus ir svarīgi risināt vietējā līmenī un iesaistīt ieinteresētās puses svarīgu lēmumu pieņemšanā par mērķu izvēli, par ātrumu, kādā mums uz šiem mērķiem būtu jāvirzās, un pareizo veicamo pasākumu, tādu kā nodokļi, nozvejas intensitātes vadība un tehniskie pasākumi, kombināciju.

Komisija maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma plānus izstrādās tikai reģionālā līmenī un tikai pēc detalizētām konsultācijām ar iesaistīto nozaru pārstāvjiem. Reģionālās konsultatīvās padomes šeit spēlēs nozīmīgu lomu, un to darbs jau ir sācies. Šajā procesā svarīga ir arī ekonomiskā un sociālā analīze, un Komisija atbalstīs visus pārvaldības plānu priekšlikumus, kas ietvers ietekmes novērtējumu, kurā būs analizēti priekšlikumu ekonomiskie, sociālie un vides aspekti.

Palielināts atbalsts zivsaimniecības pētījumiem ir maksimālā iespējamā ilgtspējības daudzuma plānu izstrādes neatņemama daļa. Pamatprogrammas, Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas darbs un Starptautiskās jūras pētniecības padomes atbalsts būs ļoti svarīgs šajā kontekstā, kas nākamajos gados būs prioritārā joma.

Pāreja uz maksimālo iespējamo ilgtspējīgo daudzumu zivsaimniecībā daudzos gadījumos nozīmē zvejas jaudas un intensitātes samazināšanu. Eiropas Zivsaimniecības fonds tika izveidots, lai dalībvalstis varētu plānot savas zvejas jaudas un izmantot līdzfinansējumu no Kopienas budžeta, lai flotes lielumu piemērotu ilgtermiņa mērķiem un ņemtu vērā attiecīgos sociālos un ekonomiskos apsvērumus.

Es vēlētos teikt arī dažus vārdus par trīs Carl Schlyter ierosinātajiem grozījumiem. Komisija uzskata, ka pārejā uz maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma nosacījumiem pakāpeniskai pieejai ir jābūt kā vispārējam noteikumam. Nav nepieciešamības visos gadījumos strauji pāriet uz maksimāli iespējamo ilgtspējīgo daudzumu. Kas attiecas uz maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma sasniegšanas zinātnisko metodiku, Komisija atsevišķos gadījumos lūgs zinātnisku padomu. Mums nevajadzētu būt aizspriedumainiem pret zinātniskām debatēm, pāragri spriežot par to, kuras metodes varētu būt labākas par citām.

Visbeidzot, kā jau minēju, var teikt, ka Eiropas Zivsaimniecības fonds dalībvalstīm sniedz iespēju valsts palīdzību piešķirt tādā veidā, lai zvejas flotes pārstrukturētu saskaņā ar maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma stratēģiju. Tomēr, to nevajadzētu uztvert kā kompensāciju, jo zivsaimniecības nozare būs gala labuma guvējs no jaunās politikas, bet gan kā finansiālu stimulu nodrošināt šo pāreju.

Komisija turpinās sarunas ar zivsaimniecības nozares pārstāvjiem un sāks apspriest noteiktus ilgtermiņa plānus par maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma perspektīvu attiecībā uz vairāku valstu zivsaimniecībām. Šādu plānu īstenošana uzlabos krājumu un nozares stabilitāti un produktivitāti.

Es gaidu plašākas diskusijas ar jums par šiem plāniem, kas varētu notikt vēlāk, pēc tam, kad Komisija būs izstrādājusi ietekmes novērtējumus, konsultējusies ar nozares pārstāvjiem un sagatavojusi mūsu priekšlikumus. Ir daudz darāmā, un es būšu ļoti pateicīgs par jūsu atbalstu šīs politikas jomas attīstīšanā.

  Avril Doyle, PPE-DE Grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es atzinīgi vērtēju Carmen Fraga Estevez ziņojumu un īpaši viņas uzsvērtās bažas par šo Komisijas priekšlikumu, jo man ir nopietni iebildumi pret komisāra priekšlikumiem maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma modeli pieņemt kā atskaites punktu zivju krājumu apsaimniekošanā.

2015. gads ir politiski, nevis zinātniski noteikts datums. Pārmērīgas nozvejas kontekstā tas ir pārāk agrs vieniem zivju krājumiem un pārāk vēls citiem. Lai gan priekšlikuma mērķis ir maksimāli palielināt zivsaimniecības ekonomisko labumu un arī saglabāt zivju krājumu kapacitāti ilgtermiņā dot maksimāli ilgtspējīgus ieņēmumus, es baidos, ka, nebūt nesamazinot jūrā izmesto zivju skaitu, šī modeļa trūkumi var radīt pārmērīgu zivju krājumu izmantošanu, jo nozvejas līmeņa aprēķināšanā izmantotie pamata apsvērumi pamatojas uz vienas sugas zveju seklos ūdeņos un neņem vērā ģeogrāfisko un bioloģisko daudzveidību.

Es ļoti pozitīvi vērtēju mērķi palielināt zivju sugu aizsardzības efektivitāti, kā to būtu jādara mums visiem. Taču es uzskatu, ka Komisija šo jautājumu nav pietiekami izpētījusi. Nav notikusi padziļināta to risku izvērtēšana, kas rastos maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma modeļa kļūdas gadījumā. Turklāt, liels vairums zinātnieku un arī ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija tradicionālo maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma modeli ir aizstājusi ar jaunām vadošām pieejām, kas aptver visu ekosistēmu kopumā, nevis paļaujas uz dzīvnieku populācijas dinamikas novecojušo konceptu.

Maksimāli iespējamais ilgtspējīgais daudzums ir neefektīvs instruments, kas balstās uz papildu produkcijas iegūšanu laikā, kad populācija pieaug, taču tas notiek pirms tā ir paspējusi sasniegt optimālu lielumu. Tas ir instruments, kas, ja tiek piemērots daudzu sugu zvejniecībai, var novest pie pārmērīgas nozvejas, jo jūs nevarat vienlaicīgi iegūt optimālu visu sugu īpatsvaru; pie pārmērīgas nozvejas tas var novest arī, ja tiek piemērots jūru un okeānu zivju sugām, kas dzīvo dziļās jūrās un tādos atklātos ūdeņos kā Ziemeļjūra un Atlantijas okeāns.

Ja šis modelis tiks pieņemts, tas vienlaicīgi novedīs pie krājumu iznīcināšanas un tirgus sabrukuma. Es aicinu komisāru izmantot saprātīgu, zinātnisku un uz pierādījumiem balstītu pieeju. Komisār, jūs pats teicāt, ka nedrīkstam būt aizspriedumaini pret zinātniskām debatēm. Es jums piekrītu. Izmantojiet zinātnisku un uz pierādījumiem balstītu pieeju un labāk vēlreiz pārbaudiet šo priekšlikumu, nevis – es to saku ar patiesu cieņu – vienkārši dejojiet, turklāt novēloti, pēc Starptautiskās jūras pētniecības padomes stabules.

  Paulo Casaca, PSE Grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisār, Zivsaimniecības komitejas priekšsēdētāj, es vēlos sākt ar referentes apsveikšanu par viņas lielisko darbu un apsveikt arī Komisiju par tās paziņojumu, kas atbilst vienai no prasībām, ko tā pati apstiprināja Johannesburgā 2002. gadā notikušajā Pasaules Sammitā, un atbilst arī pirmajam no astoņiem mērķiem, kas tika noteikti šajā konferencē. Eiropas Komisija pavisam noteikti ir īstenojusi lielāko daļu no šiem astoņiem mērķiem, tomēr es vēlos atgādināt komisāram, ka šobrīd mēs esam 2007. gadā ar mērķiem, kas noteikti 2015. gadam sammitā, kas notika 2002. gadā. Fakts, ka joprojām apspriežam šo paziņojumu šajā posmā neliecina par pietiekami ātri sastādītu atbildi attiecībā uz izaicinājumiem, kas mūs sagaida.

Esmu iepriecināto par to, ko komisārs pauda saistībā ar jauna pārvaldības modeļa nepieciešamību un, ņemot vērā, ka šis priekšlikums uzsver ekosistēmas pārvaldības konceptu, uzskatu, ka esam uz pareizā ceļa. Tomēr, ja uzskatām šo maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma modeli par kaut ko radikāli jaunu, mēs kļūdāmies, jo šis koncepts, kas ir teorētisks, jo tas vienmēr ir bijis koncepts, kas kalpojis par pamatu visu kvotu un KPN ieviešanai, ko bija iespējams īstenot tikai uz šī koncepta bāzes. Problēma, kas rodas, piemērojot šo konceptu, ir, ka tas pamudina vairākas citas problēmas, ko ļoti labi aprakstījusi mūsu referente un mūsu kolēģe Doyle kundze, un mēs nevaram balstīt mūsu darbības tikai uz aklu koncepta piemērošanu, bet mums ir jācenšas uzlabot tā efektivitāti, pārbaudot, kur ir tā kļūdas un kādos aspektos tas guvis labus rezultātus, un es patiesi ticu, ka šis paziņojums ir to sasniedzis; mums ir jāizmanto visus papildu līdzekļus, lai varētu turpināt.

Tas ir Komisijas izaicinājums, kas, kā mēs ceram, drīzumā sniegs mums labas ziņas.

  Chris Davies, ALDE Grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, man žēl, ka šis ir viens no tiem gadījumiem, kad jūtos atvieglots, ka Parlamentam šajā jomā ir tik maza vara, īpaši tādēļ, ka pastāv reāla iespēja, ka šis ziņojums rīt varētu tikt nodots balsošanai.

Ja tā, tad ļoti iespējams, ka daži cilvēki teiks, ka „Parlaments ir aicinājis Komisiju vēlreiz pārskatīt tās priekšlikumus”. Es negribētu, ka tiek izdarīts šāds sabiedrisko attiecību žests, es vēlos, lai Komisija zina, ka ir vismaz daži Parlamenta deputāti, kas pilnībā nepiekrīt tam, kas šeit tiek ierosināts.

Komisijas 2006. gada ziņojums bija vājš – ja godīgi, tad tajā ir aprakstīts visiem zināmais pamatu pamats, un gandrīz nebija jēgas to likt uz papīra. Tur bija piedāvāti plāni, plāni un vēlreiz plāni, bet ļoti maz reālas darbības. Tomēr, tas, ko šeit piedāvā referente un Parlaments, manuprāt, ir pat vēl sliktāk. Es īpaši pievēršos vienam punktam: „Uzskata, ka vēl nav pienācis īstais laiks ierosināt maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma sistēmas ieviešanu”. Acīmredzot ir nepieciešama plašāka analīze. Tātad, kamēr Komisija vēlas plānus, mēs vēlamies vienkārši vairāk runu par šiem plāniem. Kad beidzot kaut kas tiks arī darīts? Ja Parlaments to rīt pieņems, es ceru, ka Komisija to pilnībā ignorēs, jo es to uzskatu par pilnīgu bezatbildību.

Pastāv šaubas, likumīgas šaubas par maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma statusa sasniegšanai izmantojamo metodiku. Atklāti runājot, mēs zinām, kas ir nepieciešams; pusi no laika mēs vienkārši spēlējamies ar vārdiem. Ja divas trešdaļas zivju krājumu tiek nozvejotas, neievērojot bioloģiski drošu zvejas veidu, tad zvejošana ir jāpārtrauc; zvejas flotes ir jāatstāj krastā, zvejnieki ir jāatbrīvo no darba, varbūt izmaksājot kompensācijas, līdz brīdim, kad mēs esam atjaunojuši krājumus un visiem radījuši ilgtermiņa un veselīgas nākotnes iespēju. Ir jāļauj zivju krājumiem atjaunoties.

Atklāti runājot, maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma statusa sasniegšanas detaļas mēs varam apspriest tad, kad mums būs zivis un kad būs nodrošināta šo zivju ilgtermiņa aizsardzība.

Komisār, es jūs dziļi cienu; kopš mūsu pirmās satikšanās man vienmēr ir paticis jūsu teiktais. Var drīkstu teikt divas lietas? Pirmkārt, es domāju, ka jūsu ietekme ir pārāk zema; es domāju, ka jūsu kabinets sanāksmju laikā jūs patur tikai fonā. Es domāju, ka Eiropai ir nepieciešams tās zivju aizstāvis, un tā kā jums ir jāatrisina dažas problēmas, jums ir jābūt Eiropas televīzijas kameru priekšā un jāsaka, kas darāms.

Otra lieta ir šāda: jau pagājuši trīs gadi no jūsu piecu gadu ilgā pilnvaru termiņa. Ir bijušas daudzas labas idejas, bet ne pietiekami daudz reālu darbu. Es vēlētos, lai jūs attiecībā uz nožēlojamo kopējo zivsaimniecības politiku un tās reformu esat kā nozīmīga nodaļa Eiropas Savienības vēsturē. Tāpēc, lūdzu, beidziet domāt par sevi un sāciet kaut ko darīt!

Pirms pieciem gadiem es biju Johannesburgā, kur Eiropas Savienība pieņēma principu par maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma nodrošināšanu līdz 2015. gadam. Mēs nerunājām par politikas ieviešanu līdz 2015. gadam; mēs runājām par to, kā līdz 2015. gadam zivju krājumus palielināt līdz šim līmenim. Tam nebija jābūt tikai vienam darbiņam – tam bija jābūt kam vairāk.

Ja mēs to taisāmies izdarīt astoņu gadu laikā, tas iespējams jau būs par vēlu. Mums jau bija jāsāk sasniegt rezultāti, un katru dienu, kamēr tas nenotiek, jums sevi ir jāuzskata par neveiksminieku.

Neklausieties, ko saka Parlaments; neklausieties ministros, kas visu laiku cenšas jūs kavēt – vienkārši sāciet kaut ko darīt.

  Carl Schlyter, Verts/ALE Grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, es varu piekrist lielākajai daļai no tā, ko teica Davis kungs. Zivis mirst! Ja tās izmirs, tad zvejniekiem nebūs ienākumu. Tādēļ daudz prātīgāk ir investēt nākotnē, kad ir maksimāli iespējamais ilgtspējīgais daudzums tagad, nevis maksimāli pieejamais daudzums, kas ir bijusi Savienības līdzšinējā politika. Tas ir pilnībā neilgtspējīgi!

Tad mēs varēsim apspriest metožu zinātniskos trūkumus un faktu, ka tas, iespējams, ir neass instruments. Bet ES vispārējais mērķis ekonomikas politikā ir zema inflācija, un tas ir ļoti neass instruments, tomēr tas nav nekādā veidā ticis kritizēts. Šādos gadījumos šis ir daudz asāks instruments un par to es vēlos pateikties komisāram. Jūs aptvērāt, ka politika ir pilnībā nepareiza, neveiksmīga, un cenšaties vērst visu par labu.

Vēlāk mēs apspriedīsim nederīgu lomu problēmu un pasākumu kombināciju, kas, iespējams, palīdzēs atrisināt problēmas. Tomēr, ja mēs runājam par sociāli ekonomiskajiem vērtējumiem, tad mums ir nepieciešama ilgtermiņa perspektīva. Tāds ir mana grozījuma pamudinājums. Bez tās, jūs varat pateikt arī: “Nu, šodien zvejniekiem nekas nav jādara!”. Atņemt darbu visu nākamo paaudžu zvejniekiem, tā ir, ja vispār, tad ļoti trūcīga sociāli ekonomiskā perspektīva.

  Pedro Guerreiro, GUE/NGL Grupas vārdā. – (PT) Mēs uzskatām, ka kā vispārēju komentāru saistībā ar pamatpunktiem, ko satur apspriestais ziņojums, kas ir ļoti būtisks zivsaimniecības sektoram, ir svarīgi norādīt atšķirības starp īstermiņa un ilgtermiņa ilgtspējības principa piemērošanu zivsaimniecībā. Tas nozīmē, ka ilgtermiņa plānos tiek definēti mērķi vai tēmas, kas sasniedzami salīdzinoši ilgā laikā, tajā pat laikā īstermiņa pasākumi ir balstīti uz priekšlikumiem, kas tiek sastādīti ik gadu, lai īsā laikā labotu zvejas izraisīto mirstības līmeni līdz ierosinātajam līmenim, kamēr tiek sasniegts ilgtermiņa mērķis.

Attiecībā uz zivsaimniecību ilgtermiņa pamatmēŗķi, kas tika noteikts Johannesburgā, ka ir jāsasniedz maksimāli ilgtspējīgi zivju krājumi - to varētu akceptēt. Tomēr ir būtiski uzsvērt, ka, lai formulētu maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma mērķi, ir svarīgi piemērot zinātnisku analīzi, lai noteiktu zvejas izraisītās mirstības līmeni, kas garantē maksimālo lomu, ko zivsaimniecības var nodrošināt ilgtspējīgā veidā. Šim nolūkam ir būtiski ņemt vērā zivsaimniecības resursu dabiskās iezīmes, kā arī pārzināt zvejas metožu raksturu un tipu. Lai sasniegtu zvejošanas līmeni, kas nepieciešams ilgtermiņa mērķim, ir nepieciešams pārbaudīt zinātnieku sastādītās prognozes, kas nozīmē, ka šīm prognozēm ir jābūt pamatotām ar uzticamu informāciju, ka tos pieņems menedžeri un akceptēs un tiem pakļausies zvejnieki, vienmēr nodrošinot, un es vēlos uzsvērt vārdu vienmēr, zivsaimniecību sektora un zivsaimniecības kopienu sociāli ekonomisko situāciju.

Praktiski mērķis ir novērtēt ilgtermiņa lomus un saistīto zvejas izraisīto mirstības līmeni. Šim nolūkam mums ir nepieciešams izvēlēties ilgtspējības kritēriju un noteikt zvejas līmeni, kas nodrošinātu maksimāli ilgtspējīga loma līmeni. Šie ir aspekti, kas ir patiešām apspriežami.

Ir ierosinātās dažādas vērtības zvejas izraisītās mirstības līmenim ilgtermiņa lomu pārvaldībai dalībvalstu ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās. Dažādi zinātnieki uzskata, ka ir ieteicams noteikt F0.1 kā zvejas izraisītās mirstības līmeni, nevis, piemēram, FMSY, ko tie uzskata par mazāk piemērotu. Ir jānorāda, ka FMSY, kas ir zvejas izraisītās mirstības līmenis, nedrīkst tikt sajaukts ar maksimāli ilgtspējīgo ieguves apjomu (MSY), kas ir zvejas loma līmenis.

Visbeidzot, es piekrītu, ka ir būtiski, lai līdz ar ilgtspējības pasākumiem tiek novērtētas sociāli ekonomiskās konsekvences un izmaksas, kas radīsies tos īstenojot.

  Thomas Wise, IND/DEM Grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, bieži negadās, ka Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas loceklis šajā Parlamentā apsveic kādu referentu. Šajā gadījumā es izdarīšu retu izņēmumu.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ir aprēķinājusi, ka 70 % zivju sugu nozveja uz šīs planētas jau ir sasniegusi vai pat pārsniegusi maksimāli iespējamo ilgtspējīgo daudzumu. Kopējā zivsaimniecības politika ar no tās izrietošajiem kaunpilnajiem zivju izmetumiem ir devusi lielu ieguldījumu potenciāli ļoti smagajā ekoloģiskajā katastrofā, it īpaši Ziemeļjūrā.

1980.-ajos gados zvejnieki brīdināja Kanādas valdību, ka mencu nozveja ir pārmērīgi liela un apdraud to krājumus. Valdība brīdinājumus ignorēja, un līdz 1992. gadam mencu zvejniecība pilnībā sabruka. Šķiet, ka pašlaik līdzīga situācija attīstās Eiropas ūdeņos.

Referente atsaucas uz nepietiekamo analīzi un Komisijas paziņojumā, ko viņa apraksta kā pārāk vienkāršotu, piedāvātajiem neatbilstošajiem risinājumiem Komisija nesen tika kritizēta par to, kā tā apkopo un interpretē statistikas datus par jūrniecības jautājumiem. Nesenajā paziņojumā Lielbritānijas valdība atsaucas uz „nepieciešamo datu trūkumu par to, kādiem ir jābūt attiecīgajiem mērķiem”. Komisijas maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma interpretācijas balstās uz novecojušiem modeļiem un dogmatiskiem ekoloģiskajiem konceptiem. Tas skaidri parāda vēlmi par katru cenu panākt lielāku kompetences apjomu.

Mūsu zivju krājumu zaudēšana ir pārāk augsta cena, un es pateicos referentei par to, ka viņa ir bijusi godīga, nosodot Komisijas paziņojumu. Tas noteikti ir sadzirdams situācijā, kad eirofīlā PPE-DE Grupa iet Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas pēdās. Taču visi jau agrāk vai vēlāk pie tā nonāk!

  Jean-Claude Martinez, ITS Grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, abu mūsu kolēģu ziņojumi, ieskaitot Fraga kunga ziņojumu, ir saistīti ar zivsaimniecību neatrisināmo problēmu – neatrisināmo tādēļ, ka zveju lomi ir ierobežoti un konstanti pieaug nederīgo lomu skaits. Tā rezultātā zivsaimniecību politika nav Kopējās lauksaimniecības politika (KLP).

Kopš 1968. gada un Sicco Mansholt Komisija 40 gadus pieļauj stratēģisku kļūdu saistībā ar KLP, kas rezultātā ir izvērtusies par noziegumu pret cilvēci: cilvēcei ir nepieciešama labība un piens, un kā pierāda cenu pieaugums, to iespējamais piegādājamais apmērs ir mazs.

Zivsaimniecības politika atšķiras. Komisija pieļāva kļūdas tās normālu, tehnokrātisku iemeslu, nevis stratēģiska nozieguma rezultātā. Zvejas krājumu pārvaldība, izmantojot kopējo pieļaujamo nozveju (KPN), kvotas, ZVFI un VGVP, cieta neveiksmi. Komisija legalizēja visu: tīklus, tonnāžu, flotes kapacitātes, vienību skaitu un, kad viss iepriekš minētais ir pateikts un paveikts, kā norāda referents, Vidusjūrā ir mazāk zvejnieku, mazāk mencu un pat mazāk zilo tunzivju, tādēļ arī izcēlās zvejnieku nemieri jūnijā un jūlijā. Manā dzimtajā vietā, piemēram, Sete vai Le Grau du Roi ostā zvejnieki, kas izmanto tunzivju tīklus zvejniecībai, kas ir tradicionāls piekrastes zvejas veids, izmantojot mazus tīklus, protestēja par to, ka nevar zvejot, sākot no jūlija.

Tomēr, kā norāda referents, neskatoties uz visām šīm pārbaudēm, visu izpostīto, visām sankcijām – iespējams, kādu dienu uz zvejnieku tīkliem tiks uzlikti elektroniski marķējumi, lai viņus pārraudzītu – zvejas krājumi ir apdraudēti. Kopējā zivsaimniecības politika cieta neveiksmi, un kādēļ? Tādēļ, ka šī problēma skar visu pasauli: zivis Ķīnā, Indonēzijā, Filipīnās un Peru. Līdzīgi kā ar vīnu, saistībā ar ko mēs cenšamies samazināt apjomu, kamēr pārējā pasaules daļa turpina audzēt, tāpat arī šajā jomā mēs laužam mūsu kuģus, kamēr Amerikas Savienotās Valstis būvē vēl vairāk kuģus un Krievija, Islande un Norvēģija palielina savu kuģu dzinēju lielumu.

Jūs varat izdomāt indikatorus kā, piemēram, maksimāli iespējamo ilgtspējīgo daudzumu, tomēr, ja jūsu kaimiņš nozvejo vairāk, bet jūs mazāk – tas neuzlabos zvejas krājumu apmēru. Turklāt, ņemot vērā, ka zemkopība vai lauksaimniecība nav reāls risinājums, arī zivju miltu dēļ, zivsaimniecība ir skaidrs piemērs tam, ka Kopienas līmenis ir par augstu gan gaidījumos, ja runa ir par piekrastes zveju un lēmumus būtu jāpieņem lokālā līmenī, gan arī zemu, ja runa ir par zvejošanu atklātā jūrā. Šādos gadījumos mums ir vai nu ar zinātnieku palīdzību jāizvirza jautājums globālā līmenī, vai arī divdesmit pirmā gadsimta beigās mēs dosimies uz kino, lai zvejotu pēdējos Nemo.

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētājas kundze, es atzinīgi vērtēju un atbalstu šo ziņojumu un vēlos uzslavēt referenti par tā sagatavošanu. Mēs gadiem ilgi esam runājuši par zivsaimniecību, un tikpat ilgas ir bijušas dažādas birokrātiskas kontroles. Tomēr, zivju krājumi lielā mērā nav uzlabojušies, un zvejnieku ir daudz mazāk un viņi ir daudz nabadzīgāki. Ir grūti izvairīties no secinājuma, ka zivsaimniecības politika līdz šim patiesi ir bijis bezcerīgs gadījums.

Zvejnieki to ir teikuši gadiem ilgi, taču līdz šim Komisija nav klausījusies, un šķiet, ka arī Chris Davies neklausās un vēlas vēl vairāk šo neveiksmi palielināt. Kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms (KPN) un kvotas kā kontroles galvenais instruments ir bijis īsta katastrofa, radot izmetumu skandālu un daudzus zvejniekus novedot tuvu nabadzībai. Tomēr arī jaunajā piedāvātajā maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma modelī vēl arvien ietilpst un daļēji pārklājas KPN kvotas un zvejas intensitātes sistēma. Tās ir jāatšķetina. Nevar būt gan viena, gan otra. Mēs visi vēlamies ilgtspējīgu zivsaimniecību, taču tas nozīmē arī ilgtspējas nodrošināšanu zvejniekiem. Tas nozīmē pārtraukt izmetumus. Tas nozīmē vienkāršot tehniskos pasākumus un nodrošināt elastīgumu. Sāksim to darīt pēc iespējas ātrāk.

  Rosa Miguélez Ramos (PSE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, es domāju, ir ļoti vēls un mēs visi esam ļoti nogurušu un domāju arī šokēti par briesmīgajām ziņām, ka Kadisas ūdeņos ir bojā gājuši trīs zvejnieki un bezvēsts pazuduši 5 – kuģis piederēja Barbates flotei – un domāju, ka šādas ziņas pamudina mūsos visos pārdomas, jo tās skaidri parāda profesijas grūtības, kuru rezultātā pat mūsdienās vienā reizē iespējams zaudēt astoņus cilvēkus.

Tādēļ es uzskatu, komisār, ka viena no galvenajām problēmām, ko izvirza šis paziņojumus, ir, ka tajā tiek lūgts veikt pasākumus saistībā ar resursiem, ierobežojot tikai zivsaimniecības darbību, neuzliekot pienākumus citiem ekonomikas dalībniekiem, kas veic ar jūras ekosistēmu saistītus pasākumus, tas zaudē – un mēs visi zaudējam – politisko leģitimitāti, īpaši ņemot vērā, ka par zivsaimniecībām atbildīgais Komisijas direktorāts ir atbildīgas arī par jūrlietām.

Otrkārt, mani māc bažas, respektīvi, mans jautājums ir, kā Komisija plāno piemērot maksimāli ilgtspējīgo ieguves apjomu (MSY) no praktiskā viedokļa, jo viss liecina par to, ka tas pamudinās problēmas, nopietnas problēmas, īpaši jauktu zivsaimniecību gadījumos, kuru ietvaros mijiedarbojas dažādas sugas, un zvejas loma līmenis, kas nosaka sasniegumu līmeni, nesaskan ar katras individuālās sugas MSY. Vēl viena problēma ir tā, ka pastāv sugas, par kurām mums nav jebkāda veida novērtējuma.

Pavisam skaidrs ir, ka šajā sektorā strādājošie ir norūpējušies, un viņu teiktais, ka plaisas, ko atstājusi Kopienas flote, atbildot saistībā ar MSY, uz politisko apņemšanos saistībā ar MSY, nekavējoties aizpildīs trešās valstis, veicot atbilstošus pasākumus, ir pamatots, jo zivju tirgu kontrolē vajadzība nodrošināt nepārtrauktu piegādi.

  Ian Hudghton (Verts/ALE). - Priekšsēdētājas kundze, gadu gaitā es ne vienmēr esmu piekritis mūsu referentei Carmen Fraga Estevez, taču šim ziņojumam es lielā mērā piekrītu. Tajā ir teikts, ka Kopienas sistēma kontroli ir padarījusi sarežģītu un ir veicinājusi izmetumus. Tajā ir teikts, ka Komisijas paziņojums, kurā tiek atzīts, ka pašreizējā zivsaimniecības politika ir neveiksmīga, ir vērtējams atzinīgi. Tajā tiek atzīmēts, ka būs sarežģīti maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma modeli piemērot daudzu sugu zvejniecībai, kas noteikti attiecas uz zveju, kurā ir iesaistīti lielākā daļa skotu zvejnieku. Tajā ir atzīmēts, ka šis modelis nav piemērots jūru un okeānu zivju sugām.

Es nepiekrītu vārdiem „novērsta diskriminācija” un rītdien lūgšu dalītu balsojumu, lai šos vārdus izņemtu no teksta, jo no iepriekšējām diskusijām ar mūsu referenti zinu, ka šis ir kā uzbrukuma kods relatīvajai stabilitātei, kura ir jāsaglabā vismaz tik ilgi, kamēr mums ir kopējā zivsaimniecības politika. Tomēr es arī piekrītu komisāra iepriekš teiktajam, kad viņš minēja, ka mums ir jāsāk virzīties pareizajā virzienā. Pēc tam, kad gadiem ilgi esam cietuši no kopējās zivsaimniecības politikas, mums šobrīd jau būtu bijis jātiek tālāk.

  Urszula Krupa (IND/DEM). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, man ir atvēlēta tikai viena minūte, lai uzstātos Polijas zvejnieku vārdā, kas vēl paziņot, ka regula, kas tikusi ieviesta saistībā ar mencu zvejošanas aizliegumu diskriminē Polijas zvejniekus, īpaši ņemot vērā informāciju par citu valstu zvejas lomiem.

Zvejnieki cer, ka regulas formulējums ir veidojies tā rezultātā, ka Eiropas Komisija ir ignorējusi atsevišķo valstu patieso zvejas apmēru Baltijas jūrā. Viņi pieprasa ne tikai, lai regula tiktu atcelta, bet arī, lai tiktu izveidota īpaša neatkarīga komisija, kas atrastos Eiropas Parlamenta pārraudzībā, lai izmeklētu un paskaidrotu zivju skaitīšanas metodi, ko piemēro Baltijas jūrai, sākot no Savienības paplašināšanās 2004. gadā, un aptvertu neregularitāšu apmēru.

  Catherine Stihler (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, tikai retais no mums apstrīdēs komerciālo zivju krājumu ilgtermiņa ilgtspējas nozīmību. ES parakstīja dokumentu par apņemšanos vēlākais līdz 2015. gadam zivsaimniecībā sasniegt maksimāli iespējamo ilgtspējīgo daudzumu, ko 2002. gadā Johannesburgā izstrādāja Pasaules samits par ilgtspējīgu attīstību.

Ir būtiski uzsākt debates par to, kā sasniegt mērķi samazināt zvejniecības radīto spiedienu uz viegli ievainojamām sugām, un šis Carmen Fraga Estevez ziņojums ir būtiska šī procesa daļa.

Apvienotās Karalistes premjerministra stratēģijas nodaļas izstrādātajā Ieguvumu ziņojumā tika apskatīti arī sasniegumi attiecībā uz zemu zvejas izraisītas mirstības līmeni un veselīgāka nārsta nodrošināšanu.

Būdams skots, es ļoti labi pārzinu tādu viegli ievainojamo zivju krājumu kā Ziemeļjūras mencu apdraudējumu, un vēl labāk pārzinu praktiskās grūtības plānu piemērošanā tādai jauktajai zvejai, kāda notiek pie Skotijas krastiem. Šīs grūtības neatceļ pienākumu rīkoties.

Es atzinīgi vērtēju to, ka Komisija ir atzinusi ieinteresēto pušu līdzdalības nepieciešamību, un to, ka reģionālās konsultatīvās padomes (RKP) ir iesaistītas šajā procesā. Dažas RKP jau ir sākušas apsvērt ilgtermiņa apsaimniekošanas un maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma jautājumu, un ir svarīgi, ka stratēģija tiks izstrādāta sadarbībā ar ieinteresētajām pusēm.

Šobrīd mums nevajadzētu pārāk novirzīties no galvenā, apspriežot tehniskas lietas par to, kas maksimāli iespējamais ilgtspējīgais daudzums īsti ir un kā tas būtu jāpiemēro. Koncentrēšanās uz svarīgāko zvejas iespējas labāk sabalansēs ar pieejamajiem krājumiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu nākotni.

  Marianne Mikko (PSE). - (ET) Dāmas un kungi, piecus gadus atpakaļ Johannesburgā, sammitā par ilgtspējīgu attīstību mēs uzņēmāmies pienākumu saglabāt zivju krājumus un ātri atjaunot tos tādā līmenī, lai nodrošinātu maksimāli iespējamo ilgtspējīgo daudzumu. Plānotās administratīvās sistēmas izmaiņas nosaka daudz ambiciozākus mērķus, salīdzinot ar pašreizējo drošo līmeni un piesardzības principu. Tomēr, par un pret argumenti saistībā ar izmaiņām ir jāizvērtē ļoti rūpīgi.

Eiropas Savienībai ir nepieciešama elastīga sistēma zivju krājumu pārvaldībai un iespējas reaģēt ātri. Vēl ilgtermiņa plānos ir nepieciešams nodrošināt samērīgus, elastīgus ikgadējus grozījumus. Eiropas Komisija uzskata, ka zivju krājumus galvenokārt ietekmē zvejošana, tomēr ūdenim, plēsīgiem dzīvniekiem, svešām sugām un cilvēku izraisītām problēmām var būt ievērojama ietekme uz krājumiem. Šobrīd nav novērtēta gāzes cauruļvada starp Krieviju un Vāciju ietekme uz Baltijas jūras vidi, kaut arī ir jau uzsākta būvniecība.

Manī izraisa bažas fakts, ka nesen Baltijas jūrā ir konstatētas medūzas, suga, kuras izcelsmes vieta ir Amerika un kuras dēļ 1980. gadā Melnajā jūrā izcēlās gandrīz pilnīgs zivju krājumu sabrukums, un šobrīd tās izraisa iznīcību Kaspijas jūrā. Viena gada laikā tās ir izplatījušās, sākot no Zviedrijas krastiem līdz pat Baltijas jūras vidum. Mēs nedrīkstam zaudēt laiku līdz tiks iznīcināti arī Baltijas jūras zivju krājumi.

Tādēļ jaunas administratīvās sistēmas ietekme vispirms ir jāizvērš reģionālā, nevis Eiropas līmenī, jo katras dalībvalsts zvejas flotei piemīt atšķirīgas iezīmes. Ir ļoti būtiski iesaistīt reģionālās padomdevēju institūcijas, ja vēlamies ieviest perspektīvu zivsaimniecības politiku. Pārejai uz administratīvu sistēmu ir nepieciešams samazināt zvejas flotu un to kravu skaitu, un tas nozīmē lielus zaudējumus mūsu zivsaimniecību uzņēmumiem. Eiropas Zivsaimniecības Fondam nepārprotami nav pietiekami daudz līdzekļu, lai varētu tikt galā ar tik lieliem zaudējumiem.

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlētos atsaukties uz Carmen Fraga Estevez un Rosa Miguйlez Ramos minēto nelaimes gadījumu. Es arī izsaku savas bažas un skumjas par zaudētajām dzīvībām un ceru, ka pazudušos zvejniekus izdosies nogādāt drošībā.

Ļaujiet man pieminēt dažus debatēs ierosinātos viedokļus, kas izrādījās diezgan dažādi, saudzīgi izsakoties; patiesībā tie bija diametrāli pretēji viedokļi par to, kā virzīties tālāk. Tomēr, kad tas ir pateikts, no debatēm ir skaidrs, ka mums visiem ir kopējs viedoklis par to, ka zivsaimniecība pēc iespējas ātrāk ir jāpadara ilgtspējīga. Tas nenozīmē, ka mūsu priekšlikumi ir drastiska un tūlītēja rīcība. Drīzāk mēs sev par mērķi uzstādām pie maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma modeļa nonākt pakāpeniskā un elastīgā veidā. Katrā etapā mēs no jauna izvērtēsim noteiktos mērķus un nepieciešamības gadījumā tos piemērosim mainīgajām situācijām.

Citiem vārdiem sakot, maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma modelis mums norāda virzienu, taču ne obligāti noteiktu mērķi. Ļaujiet atkārtot, ka maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma pieeja zivsaimniecības vadību virza pareizajā virzienā prom no pārmērīgas resursu izmantošanas un uz lielākiem un stabilākiem lomiem un zemākām izmaksām.

Šai pieejai ir jābūt spējīgai piemēroties, lai tad, kad būsim vairāk uzzinājuši vai kad mainīsies vides un ekosistēmas apstākļi, pieejai varētu piemērot šīs jaunās zināšanas.

Tika izteikts viedoklis, ka maksimāli iespējamais ilgtspējīgais daudzums nedarbojas attiecībā uz jūras un okeānu zivju sugām un nav tām piemērots, un ka tas ir novecojis koncepts. Ļaujiet teikt, ka Eiropā un citās pasaules daļās ir bijušas arī veiksmīgas zivsaimniecības vadības stratēģijas. Lai gan šis koncepts nav jauns, tas nenozīmē, ka tas ir novecojis. Būtiski ir tas, ka tikmēr, kamēr tas nosaka zivsaimniecības vadības virzienu un ir pietiekami elastīgs, lai to varētu regulāri pārskatīt, izdošanās iespējas ir labas.

Labi veiksmes piemēri ir redzami tādos zivju krājumos kā saidas, Ziemeļjūras pikšas un makreles, kas tiek zvejoti tuvu maksimāli iespējamam ilgtspējīgajam daudzumam un kas visumā ir stabili un rentabli.

Ļaujiet uzsvērt vienu jautājumu. Šī priekšlikuma mērķis nav sodīt zvejniekus, kuriem, protams, ir jāveic vairāki uzlabojumi; tā uzdevums drīzāk ir sasniegt mērķi un sākt virzīties uz to, lai šī nozare strādātu stabilākā un rentablākā vidē. Kā es minēju savā pirmajā apgalvojumā, Eiropas Zivsaimniecības fonds dalībvalstīm ilgtermiņa plānu kontekstā ļauj izstrādāt pasākumus attiecībā uz kapacitāti un zvejas intensitāti, tostarp uz sociālajiem un ekonomiskajiem nosacījumiem, kas ietver atbilstošu valsts naudas izmantošanu rīcības programmās.

Vēl viens ierosinātais jautājums attiecas uz to, ka maksimāli iespējamais ilgtspējīgais daudzums jauktās zvejas gadījumā nedarbojas, jo cenšoties vienu zivju krājumu zveju tuvināt maksimāli iespējamam ilgtspējīgajam daudzumam, varam nonākt situācijā, kad šādā jauktā zvejā nozvejotie citu zivju krājumi tiek pārāk maz izmantoti. Domāju, ka mums jābūt reālistiem attiecībā uz šādām situācijām un jaukto zveju. Visi iesaistītie zivju krājumi vienādi tiek izmantoti tādā līmenī, kas nenodrošina ilgtspējību. Ir skaidrs, ka maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma pieeju jauktajai zvejai būs grūti piemērot un katrā atsevišķā gadījumā tā būs jāpēta. Tomēr, jauktās zvejas problēma pastāv, un, ja mēs to nerisināsim, nekādu uzlabojumu nebūs un nevarēs spert nekādus soļus pareizajā virzienā.

Kas attiecas uz konsultācijām, ļaujiet teikt, ka Komisija atbalsta ieinteresēto pušu līdzdalību un konsultācijas ar tām. Kopš maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma mērķa pieņemšanas Johannesburgas Samitā, daudzas konsultācijas jau ir notikušas. Šajās konsultācijās piedalījās dalībvalstis, zinātnieki un reģionālās konsultatīvās padomes, kuras arī pēta mūsu priekšlikumu un cenšas mums dot padomus, kā strādāt tālāk. Diskusijas par plāniem notiks vēlāk, pēc tam, kad būsim izstrādājuši ietekmes novērtējumus, konsultējušies ar nozares pārstāvjiem un izstrādājuši savus specifiskos priekšlikumus. Es gaidu turpmāko dialogu ar jums par šiem plāniem.

  Priekšsēdētāja. - Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2007. gada 6. septembrī.