Debašu stenogramma

Trešdiena, 2007. gada 5. septembris - Strasbūra

1. Sēdes atklāšana

SĒDI VADA: H.-G. PÖTTERING kungs
Priekšsēdētājs

(Sēdi atklāja plkst. 9.05)

2. Cīņa pret terorismu (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir kopīgās debates par šādiem mutiskajiem jautājumiem:

– O-0046/2007 – H. Weber Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas demokrātu grupas vārdā, M. Roure Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā vārdā, A. Alvaro Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā un C. Muscardini un R. Angelilli Nāciju Eiropas grupas vārdā Padomei par cīņu pret terorismu (B6-0139/2007) un

– O-0051/2007 – H. Weber un J. Daul Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas demokrātu grupas vārdā, M. Roure Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā vārdā, A. Alvaro Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā un C. Muscardini un R. Angelilli Nāciju Eiropas grupas vārdā Komisijai par cīņu pret terorismu (B6-0313/2007).

  Kathalijne Maria Buitenweg (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs, vai es varētu palūgt nesākt debates, kamēr nav ieradušies Padomes pārstāvji, jo man šķiet dīvaini, ka mēs vēlamies uzdot mutiskus jautājumus Padomei, kā arī Komisijai, taču šis jautājums tiek apspriests vienīgi ar Komisiju. Tas ir bezjēdzīgi. Vai es varētu lūgt pārtraukt visu, ko mēs esam iecerējuši, kamēr nav ieradušies Padomes pārstāvji, lai mūs uzklausītu?

  Priekšsēdētājs. − Lūdzu mani atvainot, M. Buitenweg kundze, manuprāt, tas nav vajadzīgs, jo mēs nezinām, kad Padomes pārstāvji ieradīsies. Mums var nākties gaidīt tik ilgi, kamēr vispār vairs nevarēsim pabeigt debates. Turklāt debašu sākumā būs politisko grupu pārstāvju runas. Tādēļ es ierosinu sākt ar tām.

Vai Parlaments tam piekrīt?

(Parlaments piekrita sākt debates)

  Joseph Daul (PPE-DE), autors. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, cīņa pret terorismu ir joma, kurā Eiropai no faktiskā ir jāpievēršas reālajam. Terorisma globālā dimensija prasa globālu reakciju. Veidojot politiku Eiropā, rodas iespēja izskaust terorisma postu; mēs vēl joprojām esam ļoti tālu no tā. Mūsu grupa ir uzņēmusies iniciatīvu veikt šīs debates, jo mēs uzskatām, ka Eiropa nav vēl pilnībā aptvērusi to draudu apmēru, ar ko tā saskaras.

Pirmkārt, islāmisti un citas teroristu grupas ļoti tieši apdraud mūsu ikdienas drošību, piemēram, ETA Spānijā. Mēs redzam to katru dienu, komisār. Otrkārt, tikpat biedējoši ir draudi, ka šie spēcīgie tīkli varētu atņemt Eiropas demokrātijas politisko kultūru, lai iedragātu mūsu pamatvērtības un aizstātu tās ar viņu reliģiskajiem principiem. Mums ir jāpārliecinās, ka mūsu dalībvalstis vairāk sadarbojas cīņā pret starptautisko terorismu. Tas, ka ES Pretterorisma koordinators G. de Vries martā atkāpās un vēl līdz šim nav atrasts viņa aizvietotājs, parāda, cik daudz darba vēl ir jāizdara. Tas ir tiesa, ka G. de Vries atkāpās personīgu iemeslu dēļ, taču ir arī labi zināms, ka viņa rīcībā esošie nepietiekamie resursi nozīmēja to, ka viņš nebija spējīgs pabeigt viņam uzticēto sarežģīto uzdevumu.

Mēs lūdzam Padomi, kuras pārstāvju šobrīd nav klāt, tās priekšsēdētāju, kā arī Kopējās ārpolitikas un drošības politikas Augsto pārstāvi J. Solana un Komisijas priekšsēdētāju J. M. Barroso pildīt savas saistības un cik vien ātri iespējams iecelt jaunu ES pretterorisma koordinatoru, piešķirot tam atbilstošus resursus.

Dāmas un kungi, cīņa pret teroristu organizācijām prasa lielāku noteiktību, un to nevar veikt ar sarunām vai piekāpšanos. Teroristu organizācijas nav tradicionāli centralizēti veidojumi, ko var uzveikt ar tradicionālām militārām operācijām. Tās darbojas kā tīkli un, lai veiktu noziedzīgās darbības, izmanto vismūsdienīgākās tehnoloģijas. Vienīgi turpinot apvienot būtiskus finanšu, cilvēku un informācijas resursus, mums ir iespēja šos tīklus neitralizēt. Respektējot vienam otru, nodrošinot tiesību aktu īstenošanu un sabiedrības brīvības, no jauna apstiprinot mūsu ideju par to, kas ir būt cilvēkam un kāda ir dzīve sabiedrībā, un darbojoties kopā, mēs pieliksim punktu terorismam, kas, izmantojot 21. gadsimta līdzekļus, ir aizspriedumu iedvesmots un izmanto cilvēces ļaunāko stundu metodes.

Tā nav civilizāciju sadursme, kā bieži tiek teikts, bet gan konfrontācija starp tiem, kuri respektē cilvēkus un plurālismu visupirms, un tiem, kuri džihada vārdā iznīcinās ikvienu, kurš nedomā tāpat, kā viņi, vai kuram ir citāda ticība. 11. septembra upuri, kurus mēs atcerēsimies pēc dažām dienām, piecus gadus pēc traģiskā notikuma Manhetenā, kā arī tie, kuri 11. martā cieta sprādzienos Madridē, kā arī Londonā, mudina mūs rīkoties apņēmīgi. Eiropiešiem ir vajadzīga drošība – drošība viņu darba dzīvē, drošība enerģijas piegādē un pārtikas drošība. Mazākais, ko mēs varam darīt Eiropas labā pēc miera nodrošināšanas, ir darīt visu, lai garantētu visvairāk vajadzīgo drošību – personīgo drošību. BRK>

  Martine Roure (PSE), autore. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, daudzus Eiropas instrumentus cīņai pret terorismu ir ieviesušas dalībvalstis. Vēl joprojām daudzas Eiropas valstis saskaras ar nopietniem terorisma draudiem, un vairākus gadus pēc šo instrumentu spēkā stāšanās ir jānovērtē Eiropas tiesību aktu īstenošanas efektivitāte šajā jomā.

Neskatoties uz pasākumiem informācijas apmaiņā, ko veic par cīņu pret terorismu atbildīgās valstu iestādes, ir nepārprotama vajadzība pēc lielākas savstarpējās uzticēšanās. Lai cīņa pret terorismu būtu patiesi efektīva, mums nav nepieciešami jauni tiesību akti, bet mums ir jāpārliecinās, ka dalībvalstis tos piemēro pareizi. Manuprāt, mums jo īpaši ir jākoncentrējas uz dalībvalstu sadarbības patiesu uzlabošanu.

Novērtēšana ļaus mums arī pārbaudīt esošos noteikumus. Manuprāt, ir svarīgi procesā atjaunot līdzsvaru starp mūsu līdzpilsoņu drošības vajadzībām un viņu tiesību uz privātuma aizsardzību nodrošināšanu. Ir pieņemti noteikti pasākumi, kas mūsu līdzpilsoņiem ir ļoti ierobežojoši, un šobrīd, atskatoties atpakaļ, mēs varam redzēt, ka daži no tiem nav devuši gaidītos rezultātus, gluži otrādi – radījuši nepareizu iespaidu par drošību.

Cīņa pret terorismu prasa arī labāku sadarbību starp Eiropas Savienību un tās partneriem visā pasaulē. Mūsu transatlantiskās attiecībās, piemēram, mums ir jāuzstāj, lai tiktu izstrādāta kopēja stratēģija cīņā pret terorismu, kurā ievērotas pamattiesības un privātums. Eiropas Savienībai šie jautājumi ir jārisina ar globālu pieeju, lai noteiktu vispārējus principus informācijas apmaiņai ar mūsu ASV partneriem un datu aizsardzībai, veicot šo apmaiņu.

Visbeidzot Eiropas Parlaments bieži vien nav aicināts piedalīties Padomes debatēs par terorismu. Manuprāt, šobrīd mums ļoti svarīgi ir risināt patiesas debates, kuru rezultātā būtu labāka Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu demokrātiskā kontrole.

  Alexander Alvaro (ALDE), autors. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, no 2001. līdz 2007. gadam ir bijuši seši politiski motivēti gadi cīņai pret terorismu. Vienīgais, ko mēs šajos sešos gados esam redzējuši, ir mēģinājumi politiski reaģēt uz katru pieņemto pasākumu. Tomēr es nevaru saskatīt pieeju Eiropas pretterorisma politikas attīstībai globālajā kontekstā. Kāda ir mūsu loma? Kādā lomā mēs vēlamies būt pasaulē? Vai mums ir pamatplāns?

Šobrīd neesmu redzējis nekādu plānu vai dokumentu ne no Komisijas, ne Padomes, vai gadījuma pēc no kādas dalībvalsts, kurā būtu ierosināta īstermiņa, vidēja termiņa vai ilgtermiņa pretterorisma stratēģija. Mēs esam uzsākuši pasākumus ar īstermiņa efektu, aizkavējot finanšu plūsmas – tie ir bijuši teicami. Mēs esam uzsākuši pasākumus, kuru mērķis ir apkarot terorismu vidējā termiņā, iekļaujot biometrijas datus identitātes dokumentos – manuprāt, tā nav pareizā pieeja, taču to izlēma politiskais vairākums.

Saistībā ar ilgtermiņa pasākumiem es neredzu nekādu progresu vai virzību palīdzības attīstības jomā, kuru var saprast drošības politikas nozīmē. Tāpat es neredzu jebkādu virzību saistībā ar cieņu pret kultūrām, kurās terorisms, domājams, varētu rasties; respektīvi, censties dzīvot globalizētā pasaulē, pienācīgi pastāvēt līdzās citiem globalizētā pasaulē, nevis mēģināt likt izprast mūsu sabiedrību pārējai pasaulei. Tādēļ jautājums ir: kādu lomu Eiropa vēlas pieņemt?

Kopš 2001. gada 11. septembra reakcija ir bijusi dažādu akciju veidā: katru reizi, kā noticis uzbrukums, attiecīgās valdības ir centušās nomierināt sabiedrību, veicot īstermiņa pasākumus, piemēram, britu apņēmība ātri veikt datu saglabāšanu tūliņ pēc traģiskajiem sprādzieniem Londonā, vai Vācijas centieni veikt tiešsaistes meklēšanas. Trūkst pamatplāna. Pamattiesību pārkāpumi, kas notiek kā ārkārtas likumu, laikos problēmu neatrisinās. Ja mēs vēlamies veiksmīgi apkarot terorismu, mums šajā cīņā ir jādefinē Eiropas loma pasaulē, nevis jāveic valstu akcijas, kas tādējādi tiek veiktas vienīgi Eiropā.

  Cristiana Muscardini (UEN), autore. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, tas, ka, atliekot šīs debates no jūlija uz septembri, mēs tās veicam pašreizējos apstākļos, kad klāt nav Padomes pārstāvju jautājumos, ko mēs vēlamies risināt, tas vien rāda, ka Eiropa patiesībā nav gatava ar noteiktību un visaptveroši risināt terorisma problēmu, un Parlaments politiskajā ziņā diemžēl ir par vāju.

Reiz dažādās ES tautās bija teroristu grupas, bija iekšējas problēmas, Eiropa jau bija lielākoties vienota, un jau tika risinātas sarunas par kopēju stratēģiju, kas tā arī nekad netika īstenota. Pienāca 2001. gads, un mēs iemācījāmies, ka terorisms ir globāls fenomens, kas nav piramīdveida organizācija, bet to veido šūnas, kas savienotas lielākoties ar interneta un labāko IT sistēmu palīdzību un kuras atrodas visā pasaulē, un ir spējīgas veikt uzbrukumus, kā vēlas un kad vēlas.

Neskatoties uz to, Eiropas Savienībā nav politikas, kas kontrolētu internetu vai dotu skaidrus drošības noteikumus pilsoņiem, kuri nesaprot, kādus pasākumus ES ir pieņēmusi vai kurus pieņems tuvākajā nākotnē. Vissvarīgākais pasākums ir piemērot atbildību pakalpojumu sniedzējiem, kuri uztur interneta lapas, kas veicina, atbalsta vai attaisno teroristu aktivitātes, piemēram, obligāts to interneta lapu aizliegums, kurās tieši vai netieši var atrast personas, kuras pauž, kūda vai attaisno vardarbību. Šveicē tas jau tiek darīts ilgu laiku, kamēr Eiropa vēl joprojām vilcinās un veltīgi runā.

Nav vienotas nostājas par to, lai uzraudzītu viltus reliģiskās sanāksmju vietas vai viltus imamus, kuri, kā tas nesen bija Nīderlandē un Itālijā, izmanto vietas, kuras ir paredzētas lūgšanām, lai paustu naidu, plānotu uzbrukumus, musinot uz vardarbību pret rietumiem, demokrātiju, cilvēktiesībām, tostarp sieviešu tiesībām, patiesībā – lai veiktu teroristu uzbrukumus mūsu pilsētās.

Priekšsēdētāja kungs, vairs nepietiek ar runām par kopēju stratēģiju pret terorismu, mums ir vajadzīga stingrība un drosme, lai pieņemtu lēmumus, lai rīkotos saskaņā ar mērķi, no vienas puses novēršot turpmākos uzbrukumus, un no otras – neitralizējot teroristu šūnas, kas uzglūn ēnā un pievērš savai ticībai, izmantojot mūsu brīvības vērtības, ticības un vārda brīvību, lai uzbruktu brīvībai kā tādai.

Nesenie aizdomās turamo personu aresti par uzbrukumu plānošanu, izmantojot sprāgstvielas, rāda, ka šis nav laiks, lai zaudētu modrību, un ka Dānijā pieņemtie pretterorisma likumi darbojas, bet tie arī raida trauksmes signālu visā ES. Mēs nevaram atļauties ilgāk paļauties vienīgi uz valstu tiesību aktu iedarbīgumu un atsevišķu valstu izmeklēšanas spēku efektivitāti, bet mums ir vajadzīga lielāka koordinācija.

Pārāk bieži politkorektums noslēpj nespēju vai nepatiku pieņemt lēmumus. Mēs riskējam ar demokrātiju, brīvību un pilsoņu tiesībām dzīvot mierā un brīvībā. Brīvību panāk ar noteikumiem. Mums ir jādara tas, kas ir politiski pareizi, lai nosargātu ne tikai mūsu pilsoņus, bet arī tos cilvēkus, kuri visā pasaulē ciena savas tiesības un apzinās savus pienākumus. Jebkura kavēšanās padara mūs līdzvainīgus ļaundarībā.

Lai šīs debates beigtos ar kopīgu apņemšanos veikt nekavējošas darbības, nevis ar iedomātām labējām vai kreisām nostājām, bet stipras un vienotas darbības. Tas būtu vislabākais cieņas apliecinājuma veids to dzīvību piemiņai, kuras, sākot no 11. septembra līdz šodienai, ir pārtraukusi nežēlība pasaulē. Lai mēs visi vienmēr terorismu uzskatītu par noziedzību pret cilvēci.

  Kathalijne Maria Buitenweg (Verts/ALE), autore. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, mans svarīgākais jautājums Padomei patiesībā ir, vai tā atzīst savas kļūdas? Vai ir iespējams, ka Padome laiku pa laikam pieļauj kļūdas, vai arī tā nekad nekļūdās? Vai Padome uzskata, ka visi pasākumi, kas pēdējos gados ir veikti cīņā pret terorismu, ir bijuši pareizi? Tāpat, vai patiesi nav šaubu par to, ka ir notikuši nesamērīgi pilsoņu tiesību pārkāpumi? Ja Padome nekļūdās, tad nav vajadzīgs to izvērtēt, bet, ja tā tic iespējai uzlabot tās izpratni, tad tas ir vajadzīgs. Es vēlētos arī, lai debašu laikā Padome mūs informē, vai tā šobrīd uzskata, ka līdz šim nav veikti kādi īpaši pasākumi, kas būtu vajadzīgi. Patiesi, vai ir plānoti kādi pasākumi? Pilsoņu tiesību pārkāpumi ir atļauti saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem, bet tie ir atļauti vienīgi tad, ja tie atbilst vajadzības, proporcionalitātes un efektivitātes kritērijiem, kā arī tad, ja iedzīvotāji spēj aizsargāties pret ļaunprātīgu izmantošanu. Es vēlētos redzēt, kā Padome novērtē visus pēdējos gados veiktos pasākumus, kā arī to atbilstības pārbaudi visiem šiem kritērijiem. Vai Padome mums to šodien var apsolīt?

Ļaujiet man izcelt vairākus aspektus, kuriem patiešām vajag vispusīgu novērtējumu. Pirmkārt, ļaunprātīgas izmantošanas aspekts: vai tas ir pieņemami, ka pilsoņi var kļūt par nejaušiem upuriem? Kā piemēru es vēlos minēt par terorismu aizdomās turamo sarakstu sastādīšanu. Jautājums šajā sakarā nav tikai par to, kā cilvēki un organizācijas tiek iekļautas šajos sarakstos, bet arī – kā tās tiek no tiem izņemtas ārā. Pieņemsim, ka jūsu vārds parādās šādos sarakstos. Visi jūsu aktīvi un noguldījumi bankā tiktu iesaldēti, bet varas iestādes automātiski lietu neierosinātu. Tas nozīmē, ka nenotiktu tiesvedība, kurā varētu nodot liecību. Princips, ka persona ir nevainīga, kamēr nav pierādīta tās vaina, ir atcelts. Turklāt es varu iedomāties, ka noguldījumi bankā tiek iesaldēti, pirms šis fakts tiek izpausts, citādi nauda būtu citā pasaules malā vienā acumirklī. Vēl es nevaru iedomāties, ka pieņemams varētu būt tas, ka cilvēki paliek iekļauti šajos sarakstos, un tādējādi turpinās viņu sodīšana, pirms viņu vaina ir pierādīta. Šī ir nepieņemama apgriezta pierādīšanas pienākuma versija krimināltiesībās. Pirmās instances tiesa jau vairākkārt ir norādījusi, ka šī procedūra ir jāpārveido. 11. jūlijā tiesa nosprieda, ka Al-Aqsa fonds un José Maria Sison ir bijis nepareizi iekļauts sarakstā. Es vēlos dzirdēt, kādu mācību Padome ir guvusi no šiem tiesas spriedumiem un vai tā ir gatava grozīt vai izvērtēt tās lēmuma procesu saistībā ar šādu sarakstu sastādīšanu, kā arī paskatīties, kādas iespējas ir personām panākt taisnību.

Turpinām ar efektivitāti: vai pasākumi ir efektīvi? Kā piemēru vēlos minēt pasākumus ar šķidrumiem. Vairāk nekā miljonam cilvēku Eiropā vēl joprojām ir jāniekojas ar plastmasas maisiņiem, pirms iekāpšanas lidmašīnā, tos paklausīgi iepildot 100 ml pudelēs – kas bieži vien tiek izmestas atkritumu tvertnē, jo pasažieri ir aizmirsuši noteikumus, – un šis nav pārmērīgs pilsoņu tiesību pārkāpums un nav novērojamas nelikumības. Taču – vai pasākums ir efektīvs? Vai Padome ir gatava izvērtēt to, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem?

Tas noved pie samērīguma jautājuma. Vai pasākumi ir samērīgi? Šis ir vēl viens svarīgs aspekts, kurš jāizvērtē. Par piemēru varētu ņemt pasažieru datus un vienošanos ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Arī mana grupa var pilnībā novērtēt valstu vēlmi zināt, kurš iebrauc tās teritorijā. Galvenā problēma nav tā, ka tiek pieprasīts pārmērīgs informācijas daudzums, bet gan tas, ka šī informācija var tikt pieprasīta ļoti daudz dažādiem iemesliem. Padome vienmēr pamato šādus pasākumus, sakot, ka tas viss ir vajadzīgs cīņai pret terorismu. Taču informāciju var izmantot arī citiem mērķiem „saskaņā ar ASV tiesību aktiem”, kā teikts nolīgumā. Tādējādi ir teorētiski iespējams, ka iemesls ir ne tikai terorisma apkarošana, bet arī velosipēdu zagļa noķeršana vai banku krāpniecības novēršana. Vai ir samērīgi izmantot informāciju šādiem mērķiem? Vai Padome ir gatava pārskatīt vienošanos arī šādā aspektā?

Visbeidzot – nepieciešamība. Kā piemēru minēšu atrašanās datplūsmas datu saglabāšanu līdz diviem gadiem, par ko iebilda mana grupa, taču ko atbalstīja šī Parlamenta vairākums. Visa informācija, ko līdz šim brīdim esmu redzējusi tomēr apliecina, ka visefektīvākie un vajadzīgākie ir dati, kas saglabāti līdz trim mēnešiem. Vai Padome ir gatava pārbaudīt, vai šos datus, ko uzglabā ilgāk par trim mēnešiem, kāds patiesi izmanto? Īsumā, vai tā ir gatava veikt novērtējumu, pamatojoties uz šiem efektivitātes, samērīguma un nepieciešamības kritērijiem, kā arī pārbaudīt iespēju, kā novērst ļaunprātīgas darbības?

Pēdējais aspekts, kas jāizvērtē, ir Padomes nostāja par cilvēktiesību pārkāpumiem Eiropas Savienībā saistībā ar CIP darbībām. Eiropas Parlaments ir izmeklējis tās, cik pilnīgi vien iespējams, un tas, manuprāt, ir apkaunojoši, ka mēs nekad neesam dzirdējuši jebkādus komentārus no Padomes. Komentāri varētu būt par to, ko tā domā par šo lietu, kuriem ziņojuma aspektiem tā piekrīt un kuriem ne, kā arī, kādus pasākumus tā ir nolēmusi veikt. Vai Padome ir gatava sniegt komentārus par C. Fava ziņojumu, vai arī tā turpinās klusēt?

  Giusto Catania (GUE/NGL), autors. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mēs esam pieraduši apgalvot, ka terorisma apkarošana ir prioritāte, un uzsākt jaunas politiskas likumdošanas iniciatīvas.

Es uzskatu, ka vispirms mums ir jāizvērtē izvēles, kas ir izdarītas pēdējos gados, un jāuzdod daži jautājumi. Pirmkārt: vai mūsu likumdošanas iniciatīvu rezultātā terorisms ir kļuvis spēcīgāks vai vājāks? Otrkārt: vai mēs esam veikuši īpašus ieguldījumus mūsu tiesiskās kultūras un vērtību attīstībā, vai arī mēs esam tās nodevuši terorisma krīzes vārdā?

Es uzskatu, ka par prioritāti ir jānosaka atbildēšana uz šiem diviem jautājumiem, un, ja mēs to izdarīsim, tad atklāsim, ka ārkārtas pasākumi bieži vien ir bijuši kļūdaini un ka teroristu organizāciju saraksti ir bijuši neprecīzi, bieži vien sastādīti vairāk politisku motīvu dēļ, nevis tāpēc, ka šīs organizācijas rada reālus draudus. Mēs esam iecēluši personu, kura koordinē pretterorisma aktivitātes, un tad bez jebkāda skaidra mērķa mēs esam atklājuši, ka mēs varam iztikt bez šīs personas veiktajiem pienākumiem. Tādēļ es lūdzu Padomei neiecelt jaunu pretterorisma koordinatoru, jo pēdējo mēnešu laikā mēs esam konstatējuši, ka varam viegli bez tā iztikt.

Mēs bieži esam teikuši, un esam teikuši stingri, un, manuprāt, mums tas ir vēlreiz jāatkārto šajā Parlamentā, ka terorisms ir mūsu civilizācijas ienaidnieks, tas ir demokrātiskās varas ienaidnieks: terorisms ir barbarisms. Teroristu uzbrukumi parāda virzību no tiesiskuma uz primitīvu stāvokli. Tas viss ir patiesība, taču tā vietā, lai debatēs koncentrētos uz demokrātijas noteikumu atjaunošanu, mēs esam izvēlējušies risināt šo jautājumu, ierobežojot pilsoņu līdzāspastāvēšanas noteikumus. Mēs esam izvēlējušies cīnīties uz mūsu ienaidnieka dzimtās zemes, lai sacenstos cilvēktiesību pārkāpumos, militārajā kontrolē pār civiliedzīvotājiem, sarunās par demokrātijas svarīgākajiem principiem.

Priekšstati par Abu Ghraib cietumu vai Guantanamo bāzi ir terorisma kultūras uzvaras simboli pār mūsu tiesiskumu un tiesiskās kultūras galvenajiem principiem. Vēl viens simbols ir CIP uzlidojumi un nolaupīšanas Eiropā ar tiešu Eiropas valdību iesaistīšanos. Par šiem notikumiem ir mulsinošs klusums – kā jau mans kolēģis to darīja, arī es aicinu Padomi paust nostāju šajā jautājumā – ir mulsinošs klusums, un katram tas ir jāpiemin! Parlaments ir runājis par CIP atbildību, Eiropas valdību atbildību un mūsu izlūkdienestu atbildību. Par to ir runājusi Komisija, un arī Eiropas Padome runā par to. Vienīgi Eiropas valdības mulsinoši klusē, un es uzskatu, ka tas nav pieņemami. Cerēsim, ka šodien Padome formulēs savu viedokli šajā jautājumā.

Eiropā diemžēl izņēmums ir kļuvis par normu, un šobrīd mums ir skaidri jādiskutē par sekām, ko radījušas mūsu normatīvās izvēles: biometrijas dati pasēs un vīzās, personīgo datu sistēmas kontrole, telefona sarunu datubāzes, datubāzes par avioreisu pasažieriem, pasažieru datu reģistra (PNR) nolīgumi, SWIFT sistēma, pirkstu nospiedumu uzglabāšanas sistēma un pat noteikumi par šķidrumiem, kurus, mēs ceram, šodien saskanīgi noraidīs, dodot signālu Komisijai, ka mums ir jāizdara izvēles, kas ir atbilstošas tam, ko mēs vēlamies apkarot.

Es uzskatu, ka mums ir jāuzsver, ka mēs esam izvēlējušies autoritāru tiesiskuma izkropļošanu tā vietā, lai izvēlētos nosargāt tiesiskumu, lai apkarotu terorismu. Nav skaidrs, – priekšsēdētāja kungs, es tūliņ beigšu – vai pēdējos gados Eiropas pilsoņus vairāk ir apdraudējis terorisms vai terorismu apkarojošie pasākumi. Amerikāņu rakstniece feministe ir teikusi, ka tad, kad tie, kuri ir atbildīgi par mūsu problēmām, piedāvā mums to risinājumu, mums ir jābūt modriem. Es uzskatu, ka mums ir jābūt modriem.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vispirms es vēlos atvainoties par to, ka ierados Parlamentā ar nelielu nokavēšanos, kas notika vienīgi tāpēc, ka es nepietiekami novērtēju satiksmi no viesnīcas līdz Parlamentam.

Vēlos arī apsveikt komisāru F. Frattini, kurš šeit ir kopā ar mums, un mēģināšu atbildēt uz deputātu uzdotajiem jautājumiem; es ceru, ka sniegšu visus paskaidrojumus, kas mums tika prasīti.

Nav šaubu, ka nesenie notikumi Londonā un Glāzgovā, kā arī uz Spānijas un Portugāles robežas un uzbrukums Jemenā ir apstiprinājis to, ka terorisms rada ievērojamus draudus Eiropas drošībai un mūsu demokrātisko sabiedrību vērtībām, jo sevišķi Eiropas pilsoņu tiesībām un brīvībai.

Mēs nešaubāmies, ka tāpēc dalībvalstīm ir jāturpina sadarboties, lai stiprinātu un īstenotu pretterorisma pasākumus, vienlaikus vienmēr ievērojot cilvēktiesības un pamattiesības, kas ir mūsu sabiedrību pamatvērtības, un to aizsardzība un sekmēšana palīdzēs mums novērst terorismu.

Terorisms ir jāapkaro gan valstu, gan starptautiskā līmenī. Starptautiskā sadarbība gan valstu, gan daudzpusējos līmeņos ir svarīgs līdzeklis efektīvai cīņai ar šo postu. Mēs zinām, ka terorisms rada globālus draudus, un tādēļ ir vajadzīga globāli saskaņota reakcija, kurā obligāti jābūt pieaugošai informācijas apmaiņai un plūsmai, iekšējai nostāju koordinēšanai, koordinācijai/sadarbībai ar trešām valstīm, globālu pretterorisma stratēģiju īstenošana, Apvienoto Nāciju Organizācijai esot galvenajā lomā, un ciešai sadarbībai ar dažādām reģionālām un starptautiskām organizācijām, kas iesaistītas cīņā pret terorismu.

Eiropas Savienības darbība ir kļuvusi intensīvāka kopš 2001. gada 11. septembra un pēc šausmīgajiem uzbrukumiem Madridē 2004. gadā un Londonā 2005. gadā.2005. gada decembrī Padome pieņēma ES pretterorisma stratēģiju, saskaņā ar kuru Eiropas Savienība apņemas apkarot terorismu globāli, vienlaikus ievērojot cilvēktiesības, ļaujot tās pilsoņiem dzīvot brīvībā, drošībā un tiesiskumā.

ES pretterorisma stratēģijā ir ietvertas četras darba jomas: novēršana, aizsardzība, vajāšana un reaģēšana. Prezidentūra apstiprina, ka patiesībā Padome veic sešu mēnešu situācijas pārskatu saistībā ar ES Pretterorisma stratēģijas īstenošanu un stratēģijas pret teroristu finansēšanu, kā arī veic ikgadēju stratēģijas radikalizācijas un teroristu vervēšanas apkarošanai novērtēšanu. Padome novērtē arī rīcības plānu terorisma apkarošanai ik pēc sešiem mēnešiem, kā arī reizi gadā rīcības plānu pret radikalizāciju un vervēšanu. Veicot šo uzraudzības procesu, Padome ļoti precīzi var noteikt, kuri ES līmenī ierosinātie pasākumi nav pieņemti, vai nav pilnībā īstenoti dalībvalstu līmenī. Tas dod Padomei arī iespēju virzīt tālāk noteiktas politikas. Piemēram, prezidentūra nolemj paātrināt darbu sprāgstvielu jomā.

Noteiktu pasākumu pieņemšana policijas un tiesu iestāžu sadarbības jomā krimināllietās ir palēninājusies, jo ir vajadzīga vienprātīga lēmumu pieņemšana šajā jomā. Pretterorisma pasākumu pieņemšana un īstenošana tiks paātrināta, ratificējot Līgumu, kurš jāapstiprina starpvaldību konferencē, pamatojoties uz Eiropadomes pieņemto mandātu tās pēdējā sanāksmē jūnijā.

Saistībā ar to, ka vajadzīga ciešāka sadarbība starp tiesībaizsardzības un informācijas drošības dienestiem, dalībvalstu drošības dienesti šobrīd strādā ciešā un ļoti efektīvā sadarbībā ar pretterorisma grupu. Eiropols ir izstrādājis ļoti efektīvas analītiskās datnes, ko arvien vairāk ar informāciju papildina dalībvalstu tiesībaizsardzības dienesti. Nav šaubu, ka vēl daudz kas jāizdara. Eiropas Parlaments turpina ciešu, tiešu politisko dialogu ar Padomi un Komisiju.

2007. gada 16. maijā Padomes priekšsēdētājs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs tikās, lai pārbaudītu dažādās pretterorisma politikas un apzinātu, kā ES tiek īstenota pretterorisma stratēģija. Šīs sanāksmes ik pēc sešiem mēnešiem ir ļoti lietderīgas, lai rastu vienprātību par politikām, kuras jāizstrādā terorisma apkarošanas jomā. Saistībā ar ES pretterorisma koordinatora posteni ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis informēja dalībvalstis, ka viņš, cieši sadarbojoties ar prezidentūru, apsver, kā Padomē būtu vislabāk koordinēt darbu pretterorisma jomā. Saistībā ar attiecībām starp ES pretterorisma koordinatoru un Situāciju centru, Situāciju centrs nepiedalās ES pretterorisma politikas veidošanā vai darba koordinēšanā pretterorisma jomā, ko veic Padome; tāpat tas arī neuzrauga Padomes lēmumu īstenošanu.

Terorisma apkarošanas jomā tā kompetence ir ierobežota ar Padomes iepazīstināšanu ar teroristu draudu stratēģiskiem novērtējumiem, pamatojoties uz valstu dienestu sniegto informāciju. Centrs atbalsta arī ES ārkārtas situāciju un krīžu koordinēšanas pasākumus, kurus var īstenot, lai palīdzētu ES līmenī koordinēt reaģēšanu nopietnu krīžu gadījumos, kas iespējams varētu būt arī teroristu uzbrukumi. Tā ir mehāniska funkcija, paredzēta informācijas izplatīšanai, satikšanās iespēju nodrošināšanai un iestāžu esošās lēmumu pieņemšanas kārtības atbalstīšanai. Tam nav koordinatora loma. Taču, pamatojoties uz Situāciju centra sniegto novērtējumu par draudiem, Padome apstiprināja politiskus ieteikumus vairākās jomās, piemēram, sprāgstvielu jomā, lai novērstu, ka teroristi tās nelikumīgi izmanto.

Prezidentūra nešaubās, ka tās centienus cīņā pret terorismu atbalsta Eiropas pilsoņi, kuri turklāt pavisam neseno terora aktu laikā plaši demonstrēja ne tikai solidaritāti ar šajos uzbrukumos cietušajiem, bet arī pauda vēlmi, lai ES paredzētu pretpasākumus. Izstrādājot šādu pretterorisma stratēģiju, prezidentūru ir atbalstījuši tās partneri, kuri savas idejas ir pauduši augstākā līmeņa diskusijās, un Eiropas Parlamentam ir jo sevišķi svarīga nozīme.

Padomei ļoti svarīga ir atbilsme Līguma par Eiropas Savienību 6. pantam, kā arī atbilsme visiem pārējiem šī līguma pantiem. Sadarbība un dialogs ar trešām valstīm ir ES pretterorisma stratēģijas galvenais atbalsts. Šajā pusgadā vien ir plānoti trīspusēji dialogi ar Krieviju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Alžīriju un Maroku, kas atspoguļo ieinteresētību dialogu paplašināt ar šīm valstīm. Eiropas Savienība arī turpina pretterorisma dialogu ar citām valstīm un starptautiskām organizācijām.

Tad, kas attiecas uz mūsu Vidusjūras partneriem, notiks mūsu ierastā ad hoc Euromed ekspertu sanāksme par terorismu, kura nodrošinās iespēju plašākām diskusijām ar mūsu Vidusjūras partneriem par jautājumiem, kas ir ļoti svarīgi šim reģionam, un kurā uzmanība tiks pievērsta Eiropas un Vidusjūras Pretterorisma rīcības kodeksa prioritāro jomu īstenošanai.

Ir jāpiemin, īpaši atsaucoties uz Amerikas Savienotajām Valstīm, ka prezidentūra papildus citiem sadarbības veidiem starp civiliestādēm un policijas iestādēm risina regulāras sarunas par terorisma apkarošanu ar dažādām iestādēm un visdažādākajos līmeņos, ietverot tādus jautājumus, kā radikalizācija un teroristu vervēšana, tostarp ekstrēmistu grupu interneta izmantošana, teroristu draudu analīze, sadarbība starptautiskos forumos, valsts/privātā sadarbība terorisma apkarošanā, īpaši sprāgstvielu drošība, kritiskās infrastruktūras aizsardzība, teroristu finansēšana.

Portugāles prezidentūra sadarbībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm organizē semināru par finanšu sankciju pieņemšanu terorisma apkarošanai. Abas puses dažādos gadījumos ir izvirzījušas jautājumu arī par cilvēktiesību ievērošanu cīņā pret terorismu, un prezidentūra uzskata, ka ļoti svarīgi ir turpināt šo dialogu, jo tas abām pusēm ir ļoti svarīgs.

Šī punkta nobeigumā vēlos minēt, ka brīvības, drošības un tiesiskuma jomas stiprināšana, pamatojoties uz Hāgas programmu un attiecīgo rīcības plānu, ir Vācijas, Portugāles un Slovēnijas kopējās 18 mēnešu programmas viena no svarīgākajām prioritātēm. Cīņa pret terorismu ir viena no lielākajām problēmām šajā jomā; trīs prezidentūras kā vienu no mērķiem paredzēja lielāku sadarbību, lai apkarotu terorismu, īstenojot ES pretterorisma stratēģiju.

Tagad ar jūsu atļauju, priekšsēdētāja kungs, es vēlos atbildēt uz mutisko jautājumu O-0053/07. Es vēlos arī informēt Parlamentu, ka Eiropas Savienības Padome veic regulāru pārskatu, kā jau minēju, par cīņu pret terorismu, un mēs veicam arī ikgadēju Stratēģijas un rīcības plāna radikalizācijas un teroristu vervēšanas apkarošanas pārskatu; tāpat ik pēc sešiem mēnešiem mēs veicam pārskatu par stratēģiju teroristu finansēšanas apkarošanai. Pirmo reizi Padome īsumā iepazīstinās ar komunikācijas stratēģijas īstenošanas ziņojumu, kurš ir paredzēts masu saziņas līdzekļiem un kuru apstiprināja 2006. gada jūlijā. Saskaņā ar pretterorisma stratēģijas noteikumiem augsta līmeņa pretterorisma sanāksmēm ir jānotiek vienu reizi prezidentūras laikā, piedaloties Padomei, Komisijai un Eiropas Parlamentam. Šādas sanāksmes notika Austrijas un Vācijas prezidentūru laikā. Valstu parlamentiem saskaņā ar jauno līgumu, ko šobrīd apspriež starpvaldību konferencē, būs lielāka nozīme. Lielākā prioritāte ir jau esošo pasākumu īstenošana. Padome izmanto dažādus mehānismus novērtēšanai, piemēram, ES salīdzinošās vērtēšanas process valstu pretterorisma pasākumiem, Eiropas apcietināšanas ordera īstenošanas novērtēšana, informācijas apmaiņas starp Eiropolu un dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm novērtēšana utt.

Jaunie pasākumi jau tiek analizēti, piemēram, Eiropas programma kritiskās infrastruktūras aizsardzībai vai pasākumi saistībā ar „biosagatavotības” tehnoloģiju programmu utt. Padome ir organizējusi informācijas apmaiņas starp Eiropolu un dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm novērtēšanu. Ģenerālsekretārs Javier Solana apsver, kā šo funkciju varētu labāk īstenot ģenerālsekretariātā. Tiek apspriests arī potenciālā jaunā koordinatora mandāts un pienākumi.

Kā visām iestādēm, Padomei ir jāpilda Līguma par Eiropas Savienību 6. panta noteikumi, kuros teikts, ka Eiropas Savienības ir dibināta uz brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību respektēšanas un tiesiskuma principiem. Šo vērtību veicināšana ir viena no ES prioritātēm. Dalībvalstu pienākums ievērot pamattiesības ir ietverts arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Turklāt Eiropas Savienības dalībvalstīm kā Eiropas Padomes loceklēm ir jāievēro Eiropas Cilvēktiesību konvencijā noteiktās saistības.

Eiropas Savienības Pamatbrīvību aģentūra stiprina ES spējas uzraudzīt un savākt informāciju, tādējādi veicinot maksimāli iespējamo pamattiesību ievērošanu. ES dalībvalstīm ir jānodrošina, ka pasākumi, ko tās pieņem terorisma apkarošanai, atbilst to saistībām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, it sevišķi starptautisko humanitāro tiesību, cilvēktiesību un bēgļu tiesību saistībām.

Prezidentūra uzskata, ka cīņa pret terorismu jāveic tā, lai tiktu ievērotas cilvēktiesības, ņemot vērā, ka tiesiskums, laba pārvaldība un pamattiesību aizsardzība ir līdzekļi cīņā pret terorismu. Šis ir galvenais princips Pretterorisma stratēģijā, ko Padome pieņēma, kā jūs zināt, 2005. gada decembrī.

Pievērsīšos tagad Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2006. gada 12. decembra spriedumam, par ko tika uzdots jautājums. Pirmkārt, es vēlos minēt, ka 2006. gada 12. decembra spriedums lietā T-2228/02, ko pazīst kā OMPI lietu (Organisation des Modjahedines du Peuple d’Iran pret Eiropas Savienības Padomi) nepamato secinājumu, ka ES prakse ar teroristu sarakstiem ir ES tiesību aktu pārkāpums. Tiesa patiesībā neaizliedza sastādīt teroristu sarakstus, bet vien uzskatīja, ka atsevišķas pamattiesības un garantijas, tostarp tiesības uz aizsardzību, pienākums norādīt iemeslus un tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību principā ir pilnībā piemērojami saistībā ar Kopienas pieņemto lēmumu iesaldēt līdzekļus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2580/2001.

Otrkārt, sabiedrībai ir zināms, ka Padome jau sistemātiski veic tās procedūru vajadzīgo pārskatīšanu saistībā ar personu un iestāžu sarakstiem, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 2580/2001. It sevišķi Padome pieņēma turpmākus pasākumus, lai īstenotu spriedumu lietā T-288/02: tā pievērsa uzmanību iespējai apstrīdēt Padomes lēmumu Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā; tā norādīja, ka ir iespējams iesniegt Padomei lūgumu, iesniedzot arī pavaddokumentus lēmumam, lai tiktu pārskatīta iekļaušana vai atstāšana sarakstā – šādi lūgumi tiek izskatīti, tiklīdz tie tiek saņemti; visām personām, grupām un iestādēm, kurām tas bija praktiski iespējams, tā sniedza lēmuma pamatojumu – citos gadījumos personas, grupas un iestādes tika informētas, ievietojot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī; tā veic vispārēju saraksta pārbaudi vismaz reizi sešos mēnešos saskaņā ar iepriekš minētajām procedūrām, vienmēr ņemot vērā jebkādu papildu informāciju.

Padome nolēma arī izveidot jaunu darba grupu – Kopējās nostājas 931 darba grupu –, kuras uzdevums būs izskatīt lūgumus par iekļaušanu vai izņemšanu no saraksta un sagatavot Padomei regulārus saraksta pārskatus. Šīs jaunās darba grupas mandāts, praktiskie noteikumi un darba metodes ir aprakstīti Padomes pieņemtajos publiski pieejamajos dokumentos. Pret visiem, kuri ir iekļauti sarakstā, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 2580/2001, attiecas vienādi, kā to var noprast no iepriekšējās atbildes. Iestāžu loma un kompetence ir noteikta līgumos. Padome pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu Tiesas spriedumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 233. pantu. Saistībā ar parlamentāro kontroli pār tās lēmumiem Padome vienmēr ievēro līgumos noteiktās procedūras.

Svarīgi ir pieminēt, ka, pieņemot Regulu (EK) Nr. 2580/2001, saskaņā ar Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 308. pantu notika apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Liels paldies par jūsu uzmanību.

(Aplausi)

  Franco Frattini, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs, kā tikko minēja Padome, Komisija vēl arvien ir pilnībā apņēmusies īstenot ES pretterorisma stratēģiju, rīcības plānu, kas tika apstiprināts 2005. gadā. Mūsu politiskais mērķis vēl arvien ir panākt pareizo līdzsvaru starp pilsoņu pamattiesībām uz drošību, kas, pirmkārt, ir tiesības uz dzīvību, un citām cilvēku pamattiesībām, tostarp privātuma un procesuālajām tiesībām. Visi informācijas avoti norāda, ka jaunu teroristu uzbrukumu draudi vēl arvien ir lieli. Mūsu dalībvalstu varas iestādēm ir izdevies novērst daļu uzbrukumu, par ko mums ir jābūt ļoti pateicīgiem. Es runāju par Spāniju, Itāliju, Beļģiju, Apvienoto Karalisti un Vāciju. Vakar Dānijas varas iestādes izjauca jaunu teroristu grupu, kurā bija arī dāņu tautības cilvēki un kura bija gatava īstenot spridzināšanu. Ministre Lene Espersen teica, ka tas ir bijis visnopietnākais terorisma gadījums Dānijā.

Šorīt mēs uzzinājām, ka Frankfurtē ir arestēti aizdomās turētie teroristi, un Vācijas aizsardzības ministrs teica, ka uzbrukums būtu bijis nenovēršams.

Vai jūs domājat, ka visos šajos gadījumos nav sasniegti nekādi rezultāti? Vai neuzskatāt, ka teroristu uzbrukuma apturēšana pēdējā tā posmā pati par sevi Eiropai ir fantastisks rezultāts? Mana atbilde ir: jā, ir gan.

(Aplausi)

Tādēļ šeit nav vietas pašapmierinātībai un nevaram arī samazināt savu apsardzi. Pirmkārt, es vēlētos izmantot šo lielisko iespēju jūs informēt par pasākumu paketi, ko pašlaik gatavo mani dienesti un ko šoruden ciešā sadarbībā ar Portugāles Prezidentūru pieņems Komisija. Mēs strādājam pie profilakses un apsūdzībām. Šī pasākumu pakete ietvers Eiropas rīcības plānu sprāgstvielu drošības jomā, priekšlikumu pamatlēmuma par terorisma apkarošanu grozījumiem, lai tas attiektos arī uz ļaunprātīgu interneta izmantošanu no teroristu puses, un priekšlikumu par politiku attiecībā uz Eiropas pasažieru datu reģistru (PDR). Bez tam, šī pasākumu pakete ietvers izvērtējuma ziņojumu par pamatlēmuma par terorismu ieviešanu dalībvalstīs.

Daži vārdi par katru no šiem elementiem:

Eiropas rīcības plāns sprāgstvielu drošības jomā ir turpinājums Komisijas 2005. gada paziņojumam par šo tematu un tā mērķis ir reaģēt uz atkārtotajiem Eiropas Padomes un Iekšlietu ministru padomes aicinājumiem Eiropā uzlabot situāciju sprāgstvielu jomā.

Jūs noteikti atceraties, ka uzbrukumi Madridē tika īstenoti, izmantojot tirdzniecībā pieejamās sprāgstvielas un detonatorus, kas mudināja ES pieprasīt rīcību šajā jomā. Priecājos, ka varu jums paziņot, ka mūsu dienesti kopā ar daudzām ieinteresētajām pusēm, tostarp ar privātā sektora pārstāvjiem, ir paveikuši daudz ļoti labu darbu. Esmu saņēmis ziņojumu, kas, manuprāt, izrādīsies ļoti ambiciozs, no manis izveidotās valsts un privātā sektora ekspertu grupas; šis ziņojums ietver apmēram 50 vērtīgus konkrētus ieteikumus, kā uzlabot sprāgstvielu, prekursoru un detonatoru drošību visā ES. Šie ieteikumi būs pamatā Eiropas rīcības plānam, kas, kā jau teicu, būtu jāpieņem līdz novembrim.

Ziņojumā ierosinātie pasākumi ietver, piemēram, Eiropas sprāgstvielu datu bāzes izveidošanu Eiropolā, no kuras būtu saites uz visiem dalībvalstu atbildīgajiem dienestiem, tādējādi papildinot agrīnās brīdināšanas sistēmu, lai šie dienesti tiktu informēti ļoti ātri, piemēram, situācijās, kad sprāgstvielas tikušas nozagtas vai kad no uzticamas izlūkošanas informācijas ir atklāts jauns teroristu modus operandi.

Te es nonāku pie interneta un pie veida, kā šo instrumentu, kas mūsu pasaulei ir devis milzīgas priekšrocības, ļaunprātīgi izmanto teroristi. Mēs visi zinām, ka teroristi bauda interneta priekšrocības tāpat kā parastie pilsoņi, piemēram, lai plānotu savus uzbrukumus vai lai izplatītu konkrētus pamudinājumus veikt teroristu uzbrukumus.

Priekšrocības, ko sniedz mācības elektroniskā vidē, nav paslīdējušas garām arī teroristu uzmanībai. Interneta vietnēs jūs varat atrast, piemēram, detalizētu informāciju un norādes par visu veidu teroristu taktikām, tostarp par sprāgstvielu izgatavošanu. Manis tikko minētā priekšlikuma mērķis būs nodrošināt, ka šīs negatīvās un kriminālās uzvedības formas kļūst sodāmas visā ES.

Vēl viens šīs pasākumu paketes elements attiecas uz ideju, ka Eiropā ir nepieciešama politika attiecībā uz PDR. Šis priekšlikums vēl arvien tiek apsvērts, bet Komisijas galvenais nodoms ir nodrošināt, ka katra dalībvalsts veido PDR, to apstrādā un nepieciešamības gadījumā nosūta to citām dalībvalstīm. Līdz šim PDR asociējās galvenokārt ar sarunām, kuru mērķis bija nodrošināt, ka mūsu partneri un sabiedrotie, it īpaši Amerikas Savienotās Valstis, pareizi apstrādā Eiropas pilsoņu datus.

Es domāju, ka ir pienācis laiks daļēji mainīt uzsvaru un veltīt līdzekļus Eiropas Savienības drošībai. Eiropas Savienība ir tāds pats potenciālais teroristu uzbrukumu mērķis kā Amerikas Savienotās Valstis, un PDR izmantošana un analīze ir būtisks tiesībaizsardzības līdzeklis, kas ļauj aizsargāt mūsu pilsoņus, kas ir pelnījuši tādu pašu aizsardzību kā Amerikas Savienoto Valstu pilsoņi.

Pasākumu paketes pēdējais elements sastāv no otrā ziņojuma par pamatlēmuma par terorisma apkarošanu īstenošanu. Jaunais ziņojums ietvers arī informāciju par situāciju jaunajās dalībvalstīs, kas nebija pieejama 2004. gadā – jūs saprotat, kādēļ tā.

Te es nonāku pie vispārīgāka jautājuma, kas radies attiecībā uz līdz šim pieņemto pretterorisma pasākumu visaptverošo izvērtēšanu. Protams, es atbalstu politikas efektivitātes izvērtēšanas principu. Kas attiecas īpaši uz tieslietu, brīvības un drošības politikām, jūs varbūt esat informēti par to, ka turpinās darbs pie globālās izvērtēšanas mehānismu izstrādes. Esmu gatavs sadarboties ar Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju, kā to jau iepriekš esmu darījis ar Parlamentu, lai izvērtētu jau esošos pasākumus, tostarp starptautiskos un Eiropas nolīgumus ar mūsu starptautiskajiem partneriem. Taču ļaujiet paskaidrot, ka mans mērķis ir stiprināt, nevis vājināt mūsu spēju visefektīvākajā veidā novērst terorismu un apsūdzēt tā organizētājus.

Kas attiecas uz informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Eiropas Savienības institūcijām, es pilnībā piekrītu, ka šis ir būtisks cīņas pret terorismu aspekts. Kā jums ir zināms, esmu aktīvi darbojies šajā jomā. Pēdējos gados esmu izvirzījis vairākus priekšlikumus par datu aizsardzību trešajā pīlārā, par pieejamības principu un elektroniskās komunikācijas datu saglabāšanu. Diemžēl, izņemot datu saglabāšanu, par šiem priekšlikumiem, īpaši par datu aizsardzību trešajā pīlārā, Padomē vienošanās vēl nav panākta. Taču es turpināšu censties panākt to pieņemšanu, un ar Portugāli mums ir principiāla vienošanās mēģināt līdz decembrim pieņemt gala lēmumu par pamatlēmumu par datu aizsardzību trešajā pīlārā.

Ļoti bieži tiek teikts, ka efektīvai sadarbībai ir nepieciešama savstarpēja uzticēšanās, it īpaši terorisma apkarošanā. Es uzskatu, ka uzticību mēs varam veicināt divos veidos. Pirmkārt, nodrošinot skaidru un atbilstošu juridisko sistēmu, kas sniedz pārliecību, ka iesniegtā informācija tiks apstrādāta atbilstošā veidā, un, otrkārt, veicinot pēc iespējas lielāku starptautiskās pieredzes apmaiņu, tostarp kopējas apmācības, lai cilvēki, kas strādā šajā jomā, varētu iepazīties un novērtēt viens otru.

Kas attiecas uz Situāciju centru („SitCen”), jāsaka, ka tas noteikti Padomei ir nodrošinājis vērtīgu terorisma draudu stratēģisko analīzi, un es, pateicoties sadarbībai ar Javier Solana kungu, esmu izveidojis ļoti labu praktisko sadarbību šajā jautājumā. Tomēr, es neredzu SitCen vietu operatīvās sadarbības jomā, noteikti ne kā izmeklēšanas koordinatoram, jo tā pilnvaras ietver darbu tikai ar tādu informāciju, kas nav personas dati. Tas drīzāk ir Eiropola un Eurojust uzdevums. Es uzskatu, ka šīs ir organizācijas, kam būtu jābūt labāk aprīkotām, lai pildītu šādus uzdevumus.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka liela daļa mūsu pilsoņu – saskaņā ar pēdējiem Eirobarometra datiem, tie ir 84 % – stingri atbalsta ES darbības teroristu un organizētās noziedzības apkarošanā. Tādēļ, pamatojoties uz to, stiprināsim Eiropolu un Eurojust.

Protams, jebkurām mūsu veiktajām darbībām ir jāatbilst pamattiesības reglamentējošajiem tiesību aktiem un Līguma 6. pantam. Es domāju dalībvalstīm iesniegt aptauju par to pieņemtajiem pretterorisma pasākumiem, par to efektivitāti un par to, kā tie ir saistīti ar cilvēktiesību sistēmu. Esmu gatavs jūs informēt par šī pētījuma datiem un rezultātiem.

Nobeigumā, es uzskatu, ka mūsu pretterorisma pasākumiem noteikti ir nepieciešama kopēja rīcība un pilnīga Padomes, Parlamenta un Komisijas līdzdalība. Esmu gatavs vēlreiz pozitīvi reaģēt uz iespējamiem uzaicinājumiem no šī Parlamenta un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, kā to jau esmu darījis kopš manas iecelšanas Komisijā.

(Aplausi)

SĒDI VADA: M. A. DOS SANTOS
priekšsēdētāja vietnieks

  Manfred Weber, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, iepriekš runājot, G. Catania teica, ka Eiropas sabiedrība bija nobijusies, ka tiesiskums sairst. Eiropas sabiedrība šodienas laikrakstos lasa par teroristu, kuri ir plānojuši noteiktus uzbrukumus, arestiem Dānijā Vācijas sabiedrību šodien pamodina ziņas, ka trīs teroristi ir plānojuši uzbrukt Frankfurtes pie Mainas lidostai. Sabiedrība ir nobijusies. Tas ir satraucoši. Terorisms Eiropā ir izraisījis cilvēku nāvi un lēveni ciešanu. Sabiedrība gaida, ka to aizsargās. Šīs problēmas atrisināšana ir mūsu, Eiropas politiķu, uzdevums.

Kāda ir Eiropas reakcija? Uzklausot šodien Padomes priekšsēdētāju, es sapratu, ka šeit valda stagnācija un paralīze. Esmu vīlies. Kā mēs zinām, terorisma tīkls plešas pār Eiropu. Šūnas sadarbojas, izmantojot internetu un dažādas metodes. Iekšlietu ministri veic savu darbu valstu līmenī un uzskata, ka viņi visu kontrolē.

Es arī atbalstu mūsu īstenoto pasākumu izvērtēšanu un pārbaudīšanu, bet mums ir vajadzīgs arī jauns pamudinājums. Terorisms nav sakauts. Mums ir vajadzīgs jauns sākums. Šī iemesla dēļ Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas demokrātu grupa atbalsta Komisijas iniciatīvas.

Terorisms ir vērsts pret mūsu dzīvesveidu, un tādēļ es vēlos uzsvērt, ka tā apkarošana ir kultūras izaicinājums. Piemēram, Eiropa iestājas par dzimumu līdztiesību, tātad mēs nevēlamies piespiedu laulības Eiropā. Jebkurš, kurš piespiež jaunas meitenes doties laulībā, ir jāsoda. Eiropa iestājas par toleranci, un tādējādi mēs nevēlamies citu reliģiju nosodošus naida paudējus. Es atbalstu šādu cilvēku izraidīšanu no Eiropas. Visiem naida paudējiem es vēlos teikt: nav dieva, kas atbalsta slepkavību.

Es vēlos aicināt, lai šodienas debatēs tiktu dots atbalsts Padomei un jo sevišķi mūsu Komisijai, kura ir ierosinājusi labus priekšlikumus, lai radītu jaunu pamudinājumu.

  Jan Marinus Wiersma, PSE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka šodienas debates ir ļoti svarīgas. Parlamentam svarīgi ir arī uzdot jautājumus par progresu dalībvalstu sadarbībā lielākās prioritātes jomā – cīņā pret terorismu. Ir zināmas šaubas par to, vai šī sadarbība vienmēr ir apmierinoša, un vai Padomes reakcija uz draudiem, kas šodien ir minēta jau vairākkārt, vienmēr ir atbilstoša. Steidzamības trūkums ir kļuvis acīmredzams attiecībā uz Padomes progresu vairākos punktos. Saistībā ar to svarīgs ir arī Gijs de Vries pēcteča jautājums pretterorisma koordinatora amatā, kurš pēdējos mēnešus ir vakants. Neatbildēts vēl joprojām ir jautājums par to, kāda bija Padomes reakcija uz C. Fava ziņojumu, Parlamenta vispusīgo ziņojumu par CIP un atsevišķām darbībām, ko izmantoja cīņā pret terorismu. Sadarbība ne vienmēr ir tāda, kādai tai vajadzētu būt, par spīti – šo es vēlos uzsvērt – komisāra F. Frattini, kurš tikko veica savas enerģiskās pieejas papildu demonstrāciju, milzīgajam ieguldījumam. Taču dabīgi, ka tas, ko viņš vēlas un spēj darīt, ir galu galā zināmā mērā atkarīgs no tā, ko Padome atļauj.

Šodien es vēlos pievērst uzmanību it īpaši vienam ļoti svarīgam punktam, par kuru deva mājienu gan komisārs, gan priekšsēdētājs, un tā ir radikalizācija un vervēšana. Mums ir jāmeklē labākais veids, kā apkarot radikalizāciju – vai nu tā ir reliģiski motivēta vai to kultivē labējie ekstrēmisti – Eiropas līmenī, arī dalībvalstīm sadarbojoties. Saistībā ar to svarīgi ir rast veidus, kā palīdzēt jauniešiem, kuri ir atsaucīgi šāda veida radikalizācijai. Šī ir viena no Padomes un Komisijas prioritātēm, un arī Parlaments šo jautājumu apspriedīs tuvākajā nākotnē.

Mums ir jāatklāj jauniešu, kuri radikalizācijas dēļ dažkārt tiek vilināti iesaistīties teroristu aktivitātes, motīvi. Šie motīvi ir tādi kā neapmierinātība ar esošo situāciju, nepatika par to, kas notiek starptautiskajā politikā vai viņu sabiedrības polarizēšanās, jēgas meklējumi un vilšanās pasaules politikā. Arī nabadzība var būt iemesls. Mums ir jāapzina visi šie iemesli, ja mēs vēlamies panākt efektīvu pieeju. To Marokas jauniešu iemesli, kuri ir veikuši uzbrukumus, bieži vien ir atšķirīgi no to jauniešu iemesliem, kuri ir veikuši uzbrukumus Nīderlandē, piemēram, vīrietis, kurš noslepkavoja Theo van Gogh. Mums ir jāapvienojas, lai atrastu argumentus, ar ko varētu apkarot radikalizāciju un uzlabot apstākļus, lai jaunieši nebūtu tik viegli pamudināmi uz radikalizāciju un vardarbību.

Sākotnējais uzdevums ir saglabāt zemu radikālo jauniešu skaitu. Atbilstoša politika šajā jomā ir viens no apspiešanas veidiem: ar profilakses politiku apkarot tos, kuri kūda citus uz vardarbību, apkarot virtuālos interneta tīklus, kas mudina jauniešus uz ekstrēmām darbībām, kā arī grupas. Tas sākas vietējā līmenī, taču to var piemērot arī valstu un Eiropas līmenī. Šajā sakarā vēlos pievērst uzmanību jaunajām Nīderlandes valdības iniciatīvām, kurām ir piešķirti arī ievērojami naudas līdzekļi. Tās piemēro vietējā līmenī, kaimiņattiecību līmenī, lai atrastu pieeju, kā identificēt jauniešus, kuri varētu būt viegli pieejami radikalizācijai un visam, kas ar to saistīts.

Vēlos ieteikt, lai Komisija koncentrējas uz Nīderlandes pieredzi, uz to, kā ar šo praksi var iepazīstināt citas dalībvalstis. Iespējams, ka šim mērķim var izmantot Komisijas Integrācijas fondu, lai veicinātu dažas no šīm aktivitātēm, lai Eiropas pieejai rastos pievienotā vērtība arī šajā jomā. Vēlos vaicāt komisāram vēlreiz, vai arī viņš var paredzēt jebkādas iespējas Nīderlandes prakses apmaiņai ar citām dalībvalstīm, kuras saskaras ar tām pašām problēmām, jo sevišķi lielpilsētās un mazpilsētās.

  Graham Watson, ALDE Grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, ja atskatāmies mazliet vairāk kā 2000 gadus senā pagātnē, atcerēsimies, ka 68. gada pirms mūsu ēras rudenī pasaules vienīgā supervara pārcieta terorisma uzbrukumu no vāji organizētu pirātu puses, un, vismaz saskaņā ar Plūtarha rakstīto, panikā Romas senāts ar Lex Gabinia palīdzību Pompejam piešķīra „absolūtas pilnvaras un nekontrolētu varu pār ikvienu”. Izmantojot veco, labo paņēmienu, militārpersonas ar Romas pārbiedēto pilsoņu piekrišanu gāza brīvību, demokrātiju un konstitūciju, un bija vajadzīgi 1800 gadi, lai Eiropā atkal parādītos nobriedusi demokrātija.

Tagad atkal riskējam ar to, ka likumi, kas mums atņem mūsu brīvības, ienāks pa sētas durvīm. Es atzinīgi vērtēju mutiskos jautājumus, ko kolēģi šodien ir iesnieguši apspriešanai un kas ietver ļoti specifiskus jautājumus Padomei un Komisijai.

Es nesaku, ka pretterorisma tiesību akti nebūtu nepieciešami. Trīs cilvēku arests vakar Vācijā un vēl trīs cilvēku arests šorīt Dānijā parāda nepārtrauktos draudus, ko teroristi rada mūsu sabiedrībai. Mana Grupa ir vienota savā uzskatā, ka mums ir nepieciešama plašāka sadarbība tieslietu jomā, lai Eiropolu un Eurojust padarītu pēc iespējas efektīvāku.

Mēs pilnībā atbalstījām Eiropas apcietināšanas orderi, ļaujot Padomei izveidot minimālas procesuālās garantijas. Mēs atbalstītu arī Eiropas FIB. Liberāļi un demokrāti nav maigi pret noziedzību. Patiesi, mēs esam pārsteigti par Eiropadomes, kurā dominē labā spārna pārstāvji, neveiksmīgajiem saskaņotas pieejas meklējumiem likuma un kārtības jautājumam. Tomēr, mēs sakām, ka tiesību aktiem ir jābūt proporcionāliem draudiem.

Un patiesi, ja jau draudi ir tik lieli, tad kādēļ Padome nav iecēlusi jaunu pretterorisma koordinatoru pēc tam, kad pēdējais šis koordinators martā amatu atstāja?

Pašreizējais priekšsēdētāja kungs, jūs mums esat teicis, ka „apsverat, kāds būtu vislabākais sadarbības nodrošināšanas veids”. Kamēr jūs to apsverat, teroristiem ir bijuši seši mēneši laika. Jūs mums sakāt, ka „Amerikas Savienotās Valstis pretterorisma darbībās spēlē vadošo lomu”. Mēs vēlamies, lai Eiropas Savienība nosaka pati savu politiku. Jūs mums sakāt, ka Eiropas Parlamentam ir, es citēju, „viena no galvenajām lomām”, taču izrādās, ka šī galvenā loma ir pieklājības tikšanās reizi sešos mēnešos ar mūsu komitejas priekšsēdētāju.

Es atzinīgi vērtēju komisāra Franco Frattini šodien izteikto piekrišanu kopā ar Parlamentu izvērtēt Eiropas Savienības politikas efektivitāti, un es ceru, ka Padomes prezidentūra līdz ar viņu iesaistīsies šajās debatēs.

Kopš 11. septembra notikumiem mums ir pretterorisma stratēģija, rīcības plāns, pamatlēmums un vairākas sadarbības iniciatīvas. Neviens no šiem dokumentiem nav ticis rūpīgi un atklāti izvērtēts, un to noteikti nav darījušas Eiropas demokrātiskās institūcijas. Padomei un Komisijai būtu Parlaments jāiesaista visaptverošā visu līdz šim pieņemto pasākumu pārskatīšanā.

Šeit Parlamentā mums vajadzētu uzstāt uz darbības izbeigšanas klauzulu ieviešanu pretterorisma tiesību aktos tā, lai tiesību akti, kurus ir iespējams ļaunprātīgi izmantot, vairs nepaliek tiesību sistēmā ne mirkli ilgāk kā nepieciešams.

Mēs pašlaik strādājam, piemēram, pie trešā un pēdējā PDR nolīguma, kas ilgtermiņā noteiktas tiesības apmaina pret nenoteiktiem labumiem. Mana Grupa apšauba, vai drošībai tiešām ir nepieciešams, lai Amerikas Savienoto Valstu valdība par mums zina visus sīkumus.

Komisār Franco Frattini, jūs mums sakāt, ka 85 % pilsoņu stingri atbalsta Eiropas rīcību. Manuel Lobo Antunes, jūs mums sakāt, ka Prezidentūrai nav šaubu, ka pilsoņi atbalsta tās veiktos pasākumus. Vai jūs abi šovasar ne reizi neesat izgājuši caur lidostu drošības pārbaudēm? Vai neesat dzirdējuši, kā jaunas sievietes jautā, kādēļ viņu lūpukrāsa pirms iekāpšanas lidmašīnā ir jākonfiscē? Vai neesat dzirdējuši, kā padzīvojušas lēdijas neapmierināti vaimanā, kad tiek atņemtas viņu kāju nagu šķērītes? Vai neesat dzirdējuši cilvēku sašutumu par to, kā pretterorisma likumi tiek izmantoti komerciāla labuma gūšanai? Mana vietējā lidosta tagad no cilvēkiem iekasē 50 pensus par plastmasas maisiņu, kurā ceļotājiem ir jāieliek sava zobu pasta. Vēlētāji man ir rakstījuši par to, cik daudz par ūdeni pudelēs tiek iekasēts drošības kontroles slēgtajās zonās.

Lex Gabinia bija klasiska likumu, kas rada neparedzētas sekas, ilustrācija, jo pilnībā likvidēja institūcijas, ko it kā bija paredzēts aizsargāt. Ceru, ka Eiropas pretterorisma tiesību akti beigās neizrādīsies tādi paši.

Karls Popers reiz ir teicis: „Mums sava brīvība ir jāplāno ne tikai drošības dēļ, jo tikai un vienīgi brīvība drošību var padarīt patiesi drošu”.

(Aplausi)

  Konrad Szymański, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, pēc traģiskās pieredzes Ņujorkā, Madridē un Londonā mūsu spēja sadarboties pretterorisma jautājumos ir palielinājusies gan ES, gan transatlantiskā kontekstā. Mums ir jāveic turpmākas darbības šajā virzienā.

Mūsu bažas par privātumu un pilsoņu tiesībām nav jāizmanto, lai attaisnotu efektīvu darbību bloķēšanu. Šajā jomā par drošību tiek maksāta nenovērtējama cena. Tas, ko mūsu pilsoņiem visvairāk vajag, ir drošība.

Ir nepieciešamas arī pārmaiņas starptautiskajās tiesībās. Mūsdienu terorisms ir radījis līdz šim nezināmu fenomenu – bezvalsts kareivi. Tas, ka viņš nepieder nevienai valstij, sarežģī Ženēvas konvencijas piemērošanu. Tajā pašā laikā mums ir jāpiekrīt, ka nav jēgas dot teroristiem Eiropas soda procesiem raksturīgās procesuālās tiesības, un ka tas atņem mums šī fenomena apkarošanas efektivitāti.

  Cem Özdemir, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, šodien mēs uzzinām jaunumus par aizdomās turēto teroristu arestiem Dānijā un Vācijā, kas jau ir pieminēti vairākkārt. Tas apliecina, ka šī problēma nav teorētiska, bet gan reāla. Šajā gadījumā moto „jo vairāk, jo labāk” nevar būt dienas kārtībā; tā vietā mums ir vajadzīgi mērķtiecīgi pasākumi, kas ir koordinēti visā Eiropā un kuri pirmkārt pierāda, ka praksē ir lietderīgi un patiesi noderīgi.

Tas noved pie mana pirmā punkta, proti, steidzamas vajadzības pēc pasākumu, ko līdz šim veikušas dalībvalstis, pārskata. Es atzinīgi vērtēju komisāra paziņojumu, ka tiks sastādīta anketa. Mums ir vajadzīgs šis novērtējums tieši tāpēc, ka mēs vēlamies pārliecināt mūsu pilsoņus par pretterorisma pasākumu nepieciešamību. Tomēr, to veicot, mums ir jāpierāda, ka tie ir arī patiesi efektīvi.

Visbeidzot mēs vēlamies zināt, kas līdz šim ir sasniegts cīņā pret terorismu. Saistībā ar to mēs esam ieinteresēti arī atteikumā paust nostāju par līdz šim CIP veiktajiem nelikumīgajiem cilvēku nolaupīšanas gadījumiem Eiropā. Arī šajā jautājumā mums ir vajadzīgas atbildes. Es vēlos izskaidrot vienu lietu: slepenie cietumi un personu izdošana trešām valstīm, kurās tiek veikta spīdzināšana, arī ir saistīta ar cīņu pret terorismu, proti, tā morālo dimensiju. Cīņā pret terorismu morālo dimensiju nedrīkst atstāt novārtā, jo arī šai ziņā ir jāgūst virsroka, ja vēlamies uzvarēt.

Daži runātāji šajās debatēs minēja, ka svarīga ir Eiropas Parlamenta iesaistīšanās. Es uzskatu, ka Padomes prezidentūrai ir jāsaprot, ka brīvi ievēlētu tautas pārstāvju iesaistīšanās ir obligāta sekmīgas darbības nolūkā. Es vēlos, lai Padomes prezidentūra stiprinātu šo diskusiju aspektu. Kā priekšsēdētājam ir zināms, Eiropas Tiesa ir atkārtoti nolēmusi, ka ar ES teroristu organizāciju sarakstiem tiek pārkāptas gan Kopienas, gan starptautiskās tiesības. Es atzinīgi vērtēju viņa šodien paustos komentārus šajā jautājumā. Tomēr esmu ieinteresēts arī dzirdēt, vai ikgadējais novērtējums, par kuru viņš stāstīja, būs pieejams Parlamentam un Pilsoņu brīvības, tieslietu un iekšlietu komitejai. Galu galā mums tas ir vajadzīgs darbam, lai nodrošinātu, ka mēs patiesi apzināmies, kas notiek ar „teroristu sarakstu” tādā mērā, lai tiktu nodrošināts tiesiskums un parlamentārā kontrole, kā arī, lai varētu nodrošināt, ka tie, kuri sarakstā iekļauti nepareizi, tiek no tā izņemti cik ātri vien iespējams.

ES pretterorisma koordinatora jautājums jau tika pieminēts. Mēs vēlamies zināt turpmākos plānus saistībā ar šo amatu. Principā mana grupa nav pret šādu Eiropas koordinatoru. Teorētiski tā būtība ir apvienot kompetences šajā jomā, censties apkopot pieredzes valstu līmenī. Tomēr esam ieinteresēti arī dzirdēt, kas Padomes prezidentūrai ir sakāms par darbu, ko Eiropas līmenī līdz šim brīdim ir paveikusi pretterorisma vienība. Kādu pieredzi tā ir devusi? Tādēļ mans jautājums priekšsēdētājam ir šāds: kādu mācību jūs esat guvuši no G. de Vries līdzšinējā darba?

  Tobias Pflüger, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, šīs debates ir ļoti svarīgas Eiropas Savienības demokrātijai. Ir vērts palūkoties atpakaļ. Kopš 2001. gada 12. septembra „karš” tiek vērsts pret terorismu. Šajā dienā NATO atsaucās uz savstarpēju aizsardzības klauzulu, uzbrukumus Ņujorkai un Vašingtonai nepareizi novērtējot kā militārus uzbrukumus. Kā šo savstarpējo aizsardzības klauzulu var atsaukt, nav zināms. Šobrīd „karš pret terorismu” tiek īstenots visā pasaulē, piemēram, Afganistānā, kur Irākas ietekme pakāpeniski palielinās, kamēr vietējā līmenī arvien vairāk un vairāk pamattiesības un pilsoņu tiesības tiek padarītas par spēkā neesošām. Vispārējo situāciju var raksturot kā pastāvīgu ārkārtas stāvokli.

ES ir pieņēmusi pamatlēmumu par terorisma apkarošanu. Tajā ir noteikts liels daudzums punktu, kuri tiek īstenoti vai jāīsteno ES dalībvalstīm vai ES.

Pašreiz mēs redzam pēc plaši izplatīto „akcionismu”, īpaši tas sakāms par Vācijas iekšlietu ministru Wolfgang Schäuble, kurš visu raksturo kā terorismu un ir skaidri pārkāpis robežas tam, kas patiesi ir nepieciešams.

Pēc Londonas terora akta, rakstnieks A. L. Kennedy izteica ļoti interesantu komentāru, kuru es vēlētos šeit citēt: „Neviens nemin, ka briesmīgi lielais upuru skaits Bagdādē lielākajā daļā dienu tiktu uzskatīts vien par pieticīgu. Neviens nesaka, ka, izlemjot sūtīt mūsu kareivjus karā mūsu labuma dēļ, Tony Blair ir pakļāvis arī savu valsti briesmām [...] Neviens nepiemin, ka mūsu darbības ir tikai palielinājušas terora aktu skaitu un biežumu. Neviens nenorāda, ka pat mēs esam attaisnojuši cietumnieku spīdzināšanu, sakot, ka terora aktus var novērst šādā veidā. Neviens nepiemin, ka lielākajai pasaules daļai arī mēs esam teroristi.” Tas ir tieši tas, no kā vajadzētu izvairīties un kādēļ pamattiesību un pilsoņu tiesību pārkāpumi ir jāpārtrauc.

  Johannes Blokland, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, vēlos sākt, izsakot sirsnīgu pateicību Padomes priekšsēdētāja un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniekam par izsmeļošajām atbildēm uz mūsu jautājumiem. Esmu apmierināts, ka šīs debates rada mums iespēju palūkoties atpakaļ, lai virzītos atkal uz priekšu. Šo debašu priekšplānā ir jautājums, kādi pasākumi ir veikti terorisma apkarošanā, un vai tie ir bijuši efektīvi. Taču vēl joprojām daudz svarīgāks ir jautājums par to, vai šie pasākumi nenonāk konfliktā ar demokrātisko likuma varu.

Šodien mēs gatavojamies balsot par noteikumu grozījumiem saistībā ar rokas bagāžu gaisa transportā. G. Watson kungs jau izteicās par šo jautājumu. Ceru, ka šis balsojums pieliks punktu pretrunīgam pasākumam. Noteikumi par šķidrumu aizliegumu nav efektīvi un rada lielu pretestību. Mums ir jānodrošina, ka cīņa pret terorismu nekļūst par politisku māniju. Kopš 2001. gada uzbrukumiem ir savākts milzum liels informācijas daudzums, tomēr pēc informācijas savākšanas ir jāveic tās apstrāde. Pēc terora aktiem Londonā un Madridē atklājās, ka izlūkdienestu rīcībā patiesi ir informācija, taču tie nerīkojās laikus. Informācija var būt pieejama, taču tās izmantošana vēl joprojām ir problēma.

Nesen Nīderlandē tika publicēta grāmata par terorismu un tiem, kas to apkaro. Tajā vēsturiskā perspektīvā ir pierādīts, ka terorisma efektivitāte ir ierobežota. No otras puses cīņai pret terorismu dažkārt ir liela ietekme uz sabiedrību, kā rezultātā rodas aizkaitinājums. Tie, kas apkaro terorismu, cīņas gaitā zaudē savu morālo nopelnu līdzsvaru pret pilsoņiem, un tas ir teroristu ieguvums. Tādēļ, pieņemot jaunus pasākumus, mums ir jāpanāk nepieciešamais līdzsvars starp tiesiskumu un efektīvu cīņu pret terorismu. Šajā sakarā uzraudzība ir likumīgs Parlamenta instruments.

Bijušais pretterorisma koordinators Gijs de Vries ir teicis, ka viņa darbības laikā neviena Eiropas dalībvalsts nevēlējās izveidot Eiropas policijas spēkus vai Eiropas drošības dienestu. Dalībvalstis vēlas, lai drošība tiktu nodrošināta valstu līmenī. Tomēr mēs vēl joprojām mēģinām organizēt Eiropas sadarbību. Viena problēma, kas no tā rodas, ir šādas sadarbības demokrātiskās kontroles trūkums. Valstu parlamenti uzrauga savus dienestus, bet neuzrauga šo sadarbību. Ko Padome domā par Eiropas Parlamenta pastāvīgu un regulāru informēšanu? Ar šo es nedomāju pirmkārt izveidot jaunus pasākumus apstiprināšanai, bet gan atbildēt uz jautājumiem, kas tagad tiek tik bieži uzdoti. Piemēram, valstu parlamentu drošības komiteju gadījumā, šādas sanāksmes jāatļauj veikt aiz slēgtām durvīm. Es vēlos dzirdēt, vai Padome vēlas sadarboties šajā ziņā.

  Andreas Mölzer, ITS grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, jaunākie ziņojumi no Dānijas un Frankfurtes pie Mainas Vācijā ir pierādījums, ka islāmistu terorisma draudi nav pazuduši. Tomēr jaunākie pētījumi liecina, ka šie draudi arvien retāk nāk no ārpuses – t. i. no Al-Qaida –, nekā tos rada jaunie musulmaņi, kas dzīvo Eiropas Savienībā un kurus ir uzņēmīgi pret radikalizāciju un vēlāk var kļūt par teroristiem.

Teroristi nenokrīt vienkārši no gaisa, tāpēc potenciālie teroristi izaug mūsu paralēlajās islāmistu sabiedrībās, kurās liela un postoša loma ir medresēm un naida kurinātājiem. Pateicoties politkorektumam, visus Eiropas pamatiedzīvotājus viegli var nodēvēt par labējiem ekstrēmistiem vai pat rasistiem, kuri pastāv uz savu pamatkultūru, savukārt migranti reti saskaras ar šo problēmu. Islāmistu paralēlās sabiedrības, kas šobrīd pastāv visā Eiropā, bieži vien ir nepietiekami novērtētas.

Terorisma saknes bieži vien ir jau skolās. Pēc tam tās turpinās jauniešu bandās un pēc šīs radikalizēšanās var turpināties uzbrukumos. Mūsu sabiedrībā ir jāpārvar plaisas, kurās var zelt terorisms, plaisas, kas radušās nepiemērotas tolerances dēļ. Mums ir jānosaka robežas; pavisam noteikti nav vajadzība paciest pilnīgi visu. Pārmainot mūsu tradicionālo dzīvesveidu un noliedzot savu kultūru, tiek radīta labāka augsne terorismam. Tādēļ šis ir pēdējais brīdis, lai arī Brisele pieņemtu, ka multikulturālais redzējums ir sagruvis, un visbeidzot atkal atbalstītu Eiropas pamattautas tā vietā, lai pastāvīgi tās diskreditētu, aizbildinoties ar rasisma apspiešanu.

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētāja kungs, īstenībā ir tikai divi jautājumi, par kuriem es šajās debatēs vēlētos runāt. Pirmkārt, visi vai lielākā daļa no mums var nākt uz šo Parlamentu un izteikt nožēlu par terorismu un to apsūdzēt, un to mēs arī darām, jo terorisms visās tā formās ir nekrietns un neattaisnojams. Bet vai mēs ES vienmēr arī konsekventi praktizējam to, ko sludinām?

Notikumi Frankfurtē un Dānijā ir atgādinājums par vienmēr klātesošajiem terorisma draudiem. Ja kādas valdības ministrs kaut kur ES būtu nosodījis šī rīta arestus vai arī vēlāk pretojies ar tiem saistītajai, neizbēgamajai cilvēku izdošanai, mēs visi justos aizvainoti, jo terorisms ir terorisms un tam nav noilguma.

Tomēr manā mazajā valstī pirms dažām nedēļām bija gadījums, kad premjerministra vietnieks Martin McGuinness, kurš vairāk par visiem zina par terorisma riebīgo praksi, kaismīgi nopēla Vācijas valdības saskaņā ar Eiropas apcietināšanas orderi iesniegto lūgumu izdot Īru republikāņu armijas pārstāvi, kas tiek turēts aizdomās par spridzināšanu Vācijā pirms daudziem gadiem. Šāda uzvedība ir neciešama. Tāda pati bija Īrijas patvēruma sniegšana trim Īru republikāņu armijas teroristiem, kas tika atzīti par vainīgiem Kolumbijā.

Tādēļ, es saku, ka tas mums visiem Eiropā liek vadīties pēc dotā piemēra. Mēs nevaram terorisma apkarošanā būt izvēlīgi. Ja mēs esam pret to, tad mums ir jābūt pret to pilnībā un atbilstoši arī jārīkojas. Ja jūs atbalstāt likuma varu, tad jūs neuzbrūkat un neprotestējat pret starptautiskā tiesiskuma nodrošināšanas līdzekļiem.

Otrs jautājums, par ko vēlos runāt, ir ETA pievēršanās aktīvajam terorismam, kas ir savlaicīgs atgādinājums, ka paretam teroristu leopards tomēr maina sava kažoka plankumus. Tiem, kas zemojas terorisma priekšā, ir amorāls domāšanas veids, kas taktisku iemeslu dēļ spēj pārslēgties uz šķietamu politisko līdzekļu izmantošanu, ja tā kādu laiku labāk palīdz sasniegt to mērķus.

Mums visiem vajadzētu uzmanīties no šādiem gadījumiem un nekad nepieļaut kļūdas, spriežot par teroristiem saskaņā ar mūsu pašu standartiem.

  Jaime Mayor Oreja (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sākt, sakot, ka cīņa nav pret terorisma fenomenu. Katrā gadījumā cīņa ir pret noteiktu organizāciju, kurai ir noteikta politiskā darba kārtība un īpaši politiskie mērķi.

Tādēļ mums ir jāsāk, nosaucot tās teroristu organizācijas, ar kurām mēs saskaramies, un šobrīd lielākais risks, ar ko Eiropas Savienībai būs jāsaskaras, ir džihāda teroristu organizācija, kura nav parādība, bet drīzāk organizācija, kas jau ir pārvarējusi bailes veikt uzbrukumus mūsu kontinentā.

Atšķirība starp šo organizāciju un citām tradicionālajām organizācijām, kuras ir pārsteigušas Eiropas Savienību un uzbrūk tai, ir tāda, ka ļoti daudz no tās vēl nav apzināta, jo mēs neizprotam uzbrukumu ritmu vai iemeslus valstu izvēlē, un tāpēc, ka viņu izjūta piemērota laika izvēlē ievērojami atšķiras no mūsu izpratnes.

Šī iemesla dēļ, kā G. Watson kungs ļoti labi teica, ES iestāžu uzdevums ir nevis izveidot izsmeļošu pasākumu sarakstu, bet drīzāk ir laiks izveidot Eiropas iestādes, pīlārus un noteikt pat darbības jomas Eiropas iestādēm cīņā pret terorismu.

Mums ir jāmeklē virziens. Šajā jomā nav jāizsludina arvien vairāk pasākumu. Mums ir jāizprot, ka ES iestādēm ir jākonstatē, kas mums visvairāk ir vajadzīgs, lai cīnītos pret šo organizāciju, un tā ir izlūkošana un informācija.

Tādēļ vispirms un galvenokārt mums ir nepieciešams Eiropas modelis cīņai pret šo teroristu organizāciju, citādi Eiropā 2025. gadā, ja Eiropas Savienība neveiks uzlabojumus, ja tā nenesīs nekādu labumu, kā arī nebūs nedz lietderīga, nedz palīdzēs eiropiešiem cīņā pret terorismu, radīsies jautājums, kāda ir jēga no Eiropas Savienības.

  Bárbara Dührkop Dührkop (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es nedomāju, ka tas ir atkārtots ad nauseam, ka terorisma fenomens, kurš, protams, ir skaidri identificējamas grupas, ir ne tikai Eiropas problēma; tā ir globāla problēma, kā Padome to norādīja, un nav šaubu, ka mums ir vajadzīga globāla un Eiropas reakcija.

Manuprāt, un, ņemot vērā F. Frattini kunga teikto, par to, kas notika šorīt Frankfurtē, par ko es arī biju dzirdējusi, kas, iespējams, ir vislielākais izaicinājums, ar ko ES ir nācies saskarties, jo tas ne tikai ietekmē pilsoņu drošību un to fizisko neaizskaramību, bet mēģina apdraudēt arī kaut ko ļoti svarīgu: tas mēģina apdraudēt demokrātisko sabiedrību vērtības. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Savienība vienotos par kopēju reakciju.

Es uzskatu, ka šis mutiskais jautājums Parlamentam parāda, cik ļoti Parlaments vēlas panākt progresu cīņā pret terorismu, taču tas parāda arī to, ka esam norūpējušies, jo G. Watson iepazīstināja ar vairākiem jautājumiem, kas varētu būt novirzes īstenoto pasākumu kontekstā, jo pirmkārt šajā cīņā mums ir arī atbildība pret demokrātiju un brīvību, kura ir ļoti svarīga un nedrīkst tikt aizmirsta.

Es vēlos teikt arī to, ka, manuprāt, pasākumi ir nepieciešami tāpat kā viss, ko esam darījuši, un viss, ko F. Frattini teica, notiks, un ka policijas veiktais darbs arī ir ļoti svarīgs, taču ar to nepietiek. Manuprāt, mums ir jāstiprina politika, kas veido integrāciju un dialogu dažādu kultūru starpā. Es domāju, ka civilizāciju alianse ir teicams instruments cīņā pret terorismu.

Mums ir jāturpina tas, par ko mēs spriedām Tamperē, un darbs, ko pēc tam veicām Hāgā, lai nostiprinātu mūsu teikto: brīvības, drošības un tiesiskuma līdzsvars.

Tādēļ Eiropas Parlaments steidzās pieņemt Prīmes Līgumu pirms vasaras. Iespēja ātri un efektīvi veikt precīzu informācijas apmaiņu ir ļoti svarīga, lai īstenotu starptautisko sadarbību pret terorismu.

Tā ir tiesa, ka mēs sakām, ka ir jāsaskaņo pilsoņu tiesības un cilvēktiesības ar drošības nodrošināšanu. Eiropas Parlamentam ir izšķiroša loma, bet, kā norāda Padome, šobrīd Parlaments nevar efektīvi noteikt to, kas notiek šajā jomā.

Vai nu Padome pieņem vienprātīgu lēmumu, vai nepieņem lēmumu vispār. Šis, manuprāt, ir iemesls, kas vājina un ierobežo Eiropas Savienības spējas reaģēt uz jauniem izaicinājumiem. Kā G. Watsona kungs jau skaidri izteicās, vienīgā iespēja Eiropas Parlamentam strādāt kopā ar Padomi ir koleģiālas tikšanās, un kā demokrātiski ievēlētai asamblejai mums ir jābūt iespējai piedalīties lēmumu pieņemšanā.

Mēs atzinīgi vērtējam Eiropas Pamattiesību aģentūras izveidi, un ceram, ka šī aģentūra spēs taisnīgi uzraudzīt visas ES aktivitātes policijas un tiesu iestāžu sadarbības jomā.

Vēlos arī norādīt, ka mūsu grupa atbalsta ES pretterorisma koordinatoru, lai kurš tas arī būtu, bet tas ir jāieceļ drīz. Svarīgi ir, lai viņš vai viņa nebūtu tikai „papīra tīģeris”, bet viņam vai viņai būtu dots skaidrs un spēcīgs mandāts.

Visbeidzot, un ar šo arī beigšu, manuprāt, ir tiesa, sakot, ka Eiropas Savienības darbībai cīņā pret terorismu un tās sekām vajadzētu iegūt svarīgu dimensiju: upuru un viņu ģimeņu atbalstu un aizsardzību.

  Sarah Ludford (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, būdama no Londonas, es nekādā veidā nemazinu terorisma draudus. Patiesi, mēs, londonieši to esam pacietuši gadu desmitiem, arī tad, kad tas bija Īru republikāņu armijas terorisms, ko daļēji finansēja Amerikas Savienotās Valstis. Morāles augstumi ir nedroša vieta.

Eiropols mums saka, ka ES pagājušā gadā ir bijuši gandrīz 500 teroristu uzbrukumi. Protams, tas ir liels noziedzības drauds, taču tāpat tāda ir narkotiku kontrabanda, cilvēku tirdzniecība un korupcija. Kādēļ no Padomes puses nav nekādas rīcības, lai liktu visām dalībvalstīm parakstīt un ratificēt Eiropas Konvenciju cīņai pret cilvēku tirdzniecību? Kur bija Padomes protests tad, kad Apvienotās Karalistes valdība janvārī pārtrauca plašo pētījumu par korupciju ieroču ražošanas jomas „nacionālajā čempionuzņēmumā” BAE?

Tikai tas, ka liberāļi apšauba aizlieguma lidmašīnu salonos ienest šķidrumus efektivitāti salīdzinājumā ar tā radītajām neērtībām, un apstrīd masveida personas datu apkopošanu, vēl nebūt nenozīmē, ka mēs esam maigi pret terorismu. Neviena politikas joma nedrīkst izbēgt no demokrātiskās atbildības.

Es jutos lepna, ka varēju būt Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietniece pētījumā par ieslodzīto ārkārtas pārvietošanu, un piekrītu pārmetumiem, ko citi ir izteikuši par pilnīgo klusumu no Padomes puses, zinot par mūsu secinājumiem, ka daudzas dalībvalstis ir bijušas iesaistītas masveida cilvēktiesību pārkāpumos, nolaupīšanās un spīdzināšanās.

Padomei vajadzētu ieskatīties pašai savā dārziņā pirms tā kāri aprij ES pilsoņu pilsoniskās brīvības. Parlamenta deputātiem nav bijis nekādas informācijas par Pamatlēmuma par terorisma apkarošanu īstenošanu, kas tika pieņemts pirms vairāk nekā pieciem gadiem. Vai katra dalībvalsts to ir pilnībā transponējusi? Cik terorisma gadījumi jau ir bijuši? Cik izmeklēšanas vai notiesāšanas gadījumi ir reģistrēti? Mēs zinām, ka valsts iestādes pat vienas valsts robežās nedalās ar informāciju greizsirdības, cīņas par varu un sacensības dēļ, nemaz nerunājot par pārrobežu sadarbību. Kādēļ gan nepārvērst to par prioritāti, nevis fanātiski izdot tiesību aktus, kas mums nepārtraukti atņem mūsu privātumu?

Pastāv lielas pretrunas arī attiecībā uz attieksmi pret radikālismu. Šis ir svarīgs jautājums, taču tas nozīmē arī vairākuma mēreno musulmaņu integrāciju, taču ES vēl arvien ir tādas daļas, kur tiek likti šķēršļi mošeju celtniecībai. Kāpēc gan nerisināt šo jautājumu?

Konrad Szymański izteica ekstrēmu labējā spārna viedokli, ka mēs nevaram par drošību maksāt pārāk augstu cenu. Nav iespējams tam vēl vairāk nepiekrist, kā to daru es. Vai tas nav tas, ko komunisti teica, lai attaisnotu savas represijas? Tā vietā, lai drošības vārdā tirgotos ar brīvību, paskatīsimies uz to, kas tiešām darbojas: mērķtiecīgas izmeklēšanas un policijas kontrole, kas balstās uz izlūkošanas informāciju. Tas ir veids, kā saglabāt sabiedrības uzticību un sadarbību.

  Mario Borghezio (UEN). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, 11. septembrī Briselē daudzas demokrātiskās katoļu un kristiešu organizācijas organizēja lielu demonstrāciju pret islāmistu terorismu, kā arī 11. septembra upuru piemiņai, bet Briseles mērs sociālists to aizliedza ar iekšpolitiku saistītu nožēlojamu iemeslu dēļ.

Tas raida negatīvus signālus terorismam, taču vēl joprojām daudz nopietnāka ir premjera Romano Prodi un ārlietu ministra M. D’Alema mēģināšana izpatikt Hamas teroristiem. Tā vietā Eiropas sūtītajiem politiskajiem signāliem ir jābūt vienotiem pret islāmistu terorismu, un mums jābūt vienotiem, uzstājoties pret tiem, kuri uzstājas pret mums un mūsu drošību.

Es atzinīgi vērtēju komisāra izteikumu par to, ka Eiropas pilsoņi ir vairāk jāaizsargā, un viņiem jājūtas vairāk aizsargātiem, vismaz tikpat, cik ASV pilsoņiem, un ka tādēļ ir jāstiprina transatlantiskās attiecības. Tomēr es prasu jums, F. Frattini kungs, vai mēs esam gatavi nenovēršamajiem teroristu draudiem izmantot bakterioloģiskos ieročus vai, piemēram, nedod Dievs, kodolieročus? Dienvideiropa pierādīja, ka nav gatava ugunsgrēku draudiem, bet tagad izskatās, ka mums ir jādara vēl vairāk – daudz vairāk. Es vēlu jums veiksmi jūsu darbā, F. Frattini kungs.

  Kyriacos Triantaphyllidis (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man sākt, norādot, ka centieni pēdējos gados terorismu padarīt par Eiropas Savienības galveno projektu un prioritāti ir izvērtušies neveiksmīgi.

ASV slepenie dienesti drīkstēs uzraudzīt jebkuras telefona sarunas, darbības internetā un e-pasta vēstules bez ierobežojuma visos ASV bāzētajos serveros. Šāds pavērsiens ir vēl viens mēģinājums panākt vispārējo kontroli un pilsoņu kārtības drošināšanu visā pasaulē, un ES diemžēl samierinās ar pieņemtajiem pasākumiem, kas ir pierādījuši, ka ir traucēkļi tās attīstībā. Liela daļa no ES budžeta ir piešķirti, lai izveidotu un stiprinātu policijas aģentūras, militārās operācijas, migrantu aizturēšanas centrus utt.

Es īpaši vēlos pieminēt teroristu sarakstu sastādīšanu. Šie saraksti nav pakļauti jebkādai demokrātiskai vai iestāžu normatīvai kontrolei vai jebkādai tiesu revīzijas vai pārsūdzības pārbaudes procedūrai. Pat pēc Eiropas Tiesas 2006. gada 12. septembra spriedumiem, kad tā publicēja spriedumu par nepietiekamu kontroli un neatbilstību vajadzīgiem pasākumiem, lai aizsargātu cilvēktiesības, Eiropas Savienība veica vien virspusējas izmaiņas.

Pamatproblēma nav atrisināta. Dalībvalstīm nav jāiesniedz pierādījumi par personām, ko tās ierosina iekļaut sarakstā, turpretim Komisija, kas ir daudz bīstamāk, ir vienīgā atbildīgā par šo personu un organizāciju vārdu iekļaušanu vai izņemšanu no šī saraksta. Citiem vārdiem sakot, priekšsēdētāja kungs, Komisija turpina būt tiesnesis, zvērinātie un bende vienā personā.

  Koenraad Dillen (ITS). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, ar nožēlu man jānorāda, ka liela daļa cilvēku šajā sēžu zālē izvairās saukt lietas īstajos vārdos. Vai mums tas patīk vai ne, neērtā realitāte ir tāda, ka starptautiskais terorisms ir tikai un vienīgi karš, ko islāma ekstrēmisti pasludinājuši pret rietumiem un Eiropu. Mums ir jābūt drosmīgiem, lai atzītu, ka ienaidnieks jau ir iekļuvis mūsu teritorijā. Džihada tīkli darbojas visā Eiropā, un mošejas aicina ticīgos svētajā karā pret mūsu atvērto sabiedrību. Vakar mēs saņēmām papildu piemērus šim no Dānijas. Tādēļ ir nepieciešami vispusīgi pasākumi pret islāmistu Trojas zirgu, kas nekad vēl nav bijis tik liels. Visbeidzot mums ir tiesības un pienākums aizsargāt mūsu atvērtās sabiedrības vērtības.

Bet vai mēs to darām? Kā mans kolēģis deputāts M. Borghezio nupat teica, tipiska eiropiešu gļēvulības izpausme ir Briseles mēra sociālista Freddy Thielemans lēmums aizliegt 11. septembrī plānoto maršu pret pieaugošo Eiropas islamizāciju, pamatojoties ar to, ka demonstrāciju varētu uzskatīt par noraidošu izturēšanos pret arvien vairāk pieaugošo vēlēšanās ieinteresēto islāmistu kopienu. Eiropa mēģina propagandēt atvērtas sabiedrības vērtības, galvenokārt vārda brīvību visā pasaulē, vienlaikus neļaujot izpausties pašas Eiropas vērtību aizstāvjiem tās oficiālajā galvaspilsētā. Tas daudz ko liecina par šo Parlamentu, ka šajā jautājumā nav pieņemta skaidra nostāja.

  Timothy Kirkhope (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, šīs debates ir par mūsu cilvēku drošību un mūsu dzīvesveida saglabāšanu, mūsu liberālo demokrātiju, likuma varu un brīvības aizsardzību.

Terorisms trāpa tieši sirdī visam minētajam. Terorisms visās tā formās nosaka cīņu starp labo un ļauno, un mums ir jākļūst arvien piesardzīgākiem. Lielbritānijā mums bija Īru republikāņu armija, ar ko cīnīties trīs gadu desmitus. Nesenākā pagātnē bija teroristu-pašnāvnieku uzbrukumi Londonā un mēģinājumi radīt asinspirti Glāzgovā.

Mani Spānijas kolēģi cīnās ar ļaunu terorisma kampaņu, ko veic ETA. Mēs pilnībā viņus atbalstām viņu drosmīgajā reakcijā uz notiekošo. Radikalizācijas novēršana ir liels izaicinājums, taču mēs dzīvojam pasaulē, kur terora draudi nepārtraukti mainās un kļūst arvien sarežģītāki. Pasaules demokrātijām ir jāpaliek piesardzīgām, efektīvāk jādalās ar izlūkošanas informāciju un jābūt gatavām veikt stingras darbības.

Terorisms ir karadarbība mūsu sabiedrībā. To veic noziedznieki un slepkavas, kas ienīst mūsu demokrātiju un brīvību. Teroristu grupas ir jāaizliedz, un ir jānoķer tie, kas veic vardarbīgas darbības, mudina uz terorismu un palīdz teroristiem. Kas attiecas uz darbībām, ko ES dalībvalstis varētu veikt kopā, mēs nedēļas nogalē redzējām ETA spridzekļu izgatavotāju arestu. Tas parāda, ka kopējas izmeklēšanas komandas cīņai pret terorismu dod pievienoto vērtību.

Šodien mēs balsojam par ierobežojumiem lidmašīnu salonos ienest šķidrumus. Ceļotāju drošībai ir jābūt mūsu galvenajam uzdevumam – mūsu, valdību, lidostu operatoru un aviokompāniju uzdevumam. Taču, kā jau ar visiem tiesību aktiem, uzlabojumi var tikt ieviesti tikai, ņemot vērā pieredzi, un es domāju, ka šis ir labs gadījums, kad pārskatīt, kā tas viss darbojas.

Tajā pašā laikā mums pamatā būtu jāpaļaujas uz pieejamo izlūkošanas informāciju, lai tādiem likumdevējiem kā mums palīdzētu noteikt nepārtraukto draudu raksturu un apmēru. Es atzinīgi vērtēju komisāra Franco Frattini priekšlikumus, kas šajā ziņā ir pozitīvi.

Es atzīstu, ka līdzsvars ir trausls, taču jebkurā gadījumā mums vienmēr ir jādara viss, ko varam, lai aizsargātu mūsu cilvēkus no terorisma ļaunuma un iznīcinošajiem plāniem.

  Claudio Fava (PSE) . - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es uzskatu, ka šīs diskusijas mums palīdzēs novērtēt situāciju, kā arī novērst dažas bīstamas kļūdas, jo īpaši pirmo. Mēs apspriežam stratēģiju pret terorismu, nevis pret islāmu, tādēļ terorisma cēloņu novēršanas vienkāršošana attiecībā uz islāma fundamentālistiem būtu samērā primitīvs risinājums. Tikko dzirdētā frāze, ka mošejas aicina mūsu sabiedrību uz karu, mani satrauc! Tas ir pārāk vispārējs, naidīgs un neveikls viedoklis. Iedomājieties, ja rīt Turcijas parlamenta loceklis sanāksmē pieceltos un teiktu: “Kristīgā baznīca aicina mūsu sabiedrību uz karu”, - vai pārējie parlamenta locekļi nereaģētu uz šo frāzi ar sašutumu?

Es arī vēlētos izteikt ierosinājumu Frattini kungam: mēs zinām, ka izpildes darbs ir pilnībā fundamentāls, tieši tāpat kā profilaktiskie pasākumi. Tomēr es uzskatu, ka, veicot aprēķinus, jāņem vērā nevis uz aizdomu pamata aizturēto teroristu skaits, bet gan tas, cik no viņiem ir oficiāli atzīti par vainīgiem. Būtu lietderīgi pārbaudīt vai veikt izpēti, lai noteiktu, cik daudz aizdomās turēto teroristu pēdējo gadu laikā mūsu valstīs ir aizturēti un pēc tam atbrīvoti.

Mēs esam saņēmuši no Padomes atbildes, no kurām dažas ir nepilnīgas. Es vēlētos pievērst uzmanību trim punktiem, kas būtu jāapspriež sīkāk: mums nav īsti skaidrs, kāda šajā jautājumā būs Parlamenta loma un kāda būs tās saistība ar Eiropas Savienības stratēģiju. Mēs uzskatām, un to ir uzsvēruši arī citi deputāti, ka nav pietiekami, ja sanāksme, kurā piedalās priekšsēdētāja vietnieks, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas priekšsēdētājs un Padomes pārstāvji, tiek rīkota tikai reizi sešos mēnešos. Mūsu viedoklis ir tāds, ka nepieciešams vienprātības līmenis un kvalitāte, tādēļ nevar aprobežoties vienīgi ar formālām sanāksmēm.

Mums nav skaidrs, kādas būs ES pretterorisma koordinatora funkcijas. Mēs saņēmām paskaidrojumu, ka minētās funkcijas būs stratēģiskā novērtējuma un informācijas izplatības nodrošināšana. Kad mūsu komitejai bija iespēja runāt ar de Vries kungu, tika atzīmēts, ka funkcijām trūkst satura un nav vajadzīgo instrumentu. Šādā gadījumā es uzskatu, ka nekas nevar nodarīt lielāku kaitējumu, kā institucionāla funkcija, kurai nav tās pastāvēšanas un atskaitīšanās nodrošinošu instrumentu.

Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, nav skaidrs, kāda būs prezidentvalsts Portugāles nostāja Eiroatlantijas sadarbības jautājumā. Es vēlētos atgriezties pie ļoti vienkārša un patiesa lūguma, kas izskanēja mūsu jautājumā. Jautājums bija par to, vai minētā sadarbība tiks īstenota ar metodēm, kas atbilst Līguma 6. pantam, kā to iesaka šis Parlaments CIP darbību izmeklēšanas noslēgumā. Mums vajadzīga skaidra atbilde. Kopīgai stratēģijai ir jēga tad, ja tā pilnībā nodrošina pilsoņu pamattiesību ievērošanu, bet visos gadījumos tas nenotiek.

Mēs atzinīgi novērtējam priekšsēdētāja vietnieka Frattini kunga iniciatīvu izplatīt anketu ES dalībvalstīs, lai noskaidrotu, kādi instrumenti tajās ir ieviesti un kādus rezultātus tie devuši, tai skaitā arī pilsoņu pamattiesību ievērošanas jomā, bet, kas attiecas uz šo punktu, tad mēs vēlētos jūs informēt, ka šis Parlaments tomēr ir paredzējis papildināt CIP darbības izmeklēšanas komitejas secinājumus un uzdot formālu jautājumu, proti, kādus pasākumus ir veikušas Padome un Komisija attiecībā uz šajos ziņojumos izteiktajiem daudzajiem lūgumiem?

Priekšsēdētāja kungs, nobeigumā es vēlos teikt, ka terorisma apkarošanai nepieciešama augsta līmeņa sociālā vienprātība un mums jābūt piesardzīgiem attiecībā uz Līguma 6. pantā noteiktajiem principiem. Izvairīšanās no minēto principu ļaunprātīgas izmantošanas un vienkāršošanas ir vienīgais veids, kā panākt šādu vienprātību.

  Sophia in 't Veld Veld (ALDE). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, demokrātija, pilsoņu tiesības un tiesiskums ir lietas, kuras man ir īpaši dārgas, tāpat kā mana un pārējo Eiropas iedzīvotāju dzīve. Runas par kompromisu starp divām minētajām lietām ir bīstama aplamība. Ir jāpretojas demokrātijas ienaidniekiem - ar to es domāju teroristus un arī draudus demokrātijai: pārmērīgu valsts varu un demokrātiskas kontroles izslēgšanu. Pastāvīgi mēs dzirdam Padomi un nedaudz retāk arī Komisiju runājam par pamattiesībām, cilvēktiesībām un demokrātiju, taču tas izklausās mazliet liekulīgi, uzzinot, ka valsts īstenotā iedzīvotāju kontrole strauji palielinās. Ikviens mūsu privātās dzīves sīkums tagad kļūst zināms. No otras puses, iedzīvotāju kontrole pār valsti samazinās.

Vēl jo vairāk, valsts iestādes un Padome atsakās uzņemties atbildību. Es vēlētos, lai Padome mums izskaidro situāciju, piemēram, ar Augsta līmeņa kontaktgrupu, kas piedalās sarunās ar Amerikas Savienotajām Valstīm par mūsu privāto datu pārraidi. Mums vienmēr ir apgalvots, ka tās ir pētnieciska rakstura sarunas, bet Savienotajām Valstīm šķiet, ka mēs jau esam gatavi parakstīt nolīgumu. Kāda ir situācija, priekšsēdētāja kungs? Kādas ir sarunu dalībnieku pilnvaras? Kāds ir sarunu temats? Tas tika apspriests Lisabonā 19. un 20. jūlijā. Kādēļ par to netika informēti valstu parlamenti, Eiropas Parlaments un Eiropas iedzīvotāji?

Nākamais piemērs ir nesen pieņemtais ASV Akts par ārvalstu izlūkdatu uzraudzību. Mēs ar Watson kungu uzdevām par to jautājumus. Tas ir likums, kas piešķir ASV tiesības uzraudzīt gandrīz visu Eiropas iekšējo komunikāciju sistēmu, telefonsarunas un elektronisko saraksti. Kādēļ Padome apgalvo, ka tai nav nekāda sakara ar to? Vai Padome nav atbildīga par Eiropas iedzīvotāju privātās dzīves aizsardzību?

Trešais piemērs ir Pasažieru vārdu reģistrs (PNR). Mēs šo tēmu esam apsprieduši jau iepriekš simtiem reižu. Tinte vēl nav pilnībā nožuvusi uz nolīguma dokumenta, kad ASV jau ir anulējusi vienīgo labo komponenti - Likuma par privātās dzīves aizsardzību piemērošanu attiecībā uz Eiropas iedzīvotājiem. Komisija apgalvo, ka ir jāizveido Eiropas PNR sistēma, bet vai ir veikts ASV PNR programmas rezultātu novērtējums? Esmu gandarīts par Komisāra teikto, ka novērtējums ir jāveic, un tam jāietver ne tikai īstenošanas aspekts, bet arī pretterorisma politikas rezultātu un minētās programmas ietekmes novērtējums attiecībā uz pamattiesību ievērošanu, kas bija jāizdara jau agrāk.

Ir interesanti, ka, ja kāds kritizē pretterorisma politiku vai arī uzdod kritiska satura jautājumus par šo tēmu, šis cilvēks tiek uzskatīts par pretamerikānisku. Patiesībā līdz šim tie ir bijuši amerikāņi, kas uzdod kritiska satura jautājumus un kuri pēdējo mēnešu laikā ir veikuši visaptverošu novērtējumu, un tagad šaubās par šo pasākumu efektivitāti. Tādēļ tā vietā, lai bez ierunām pieņemtu nepareizo ASV politiku, Eiropai jāpieņem pareiza politika un kopīgi ar ASV jāizlemj, kas ir vajadzīgs un kas nē.

  Paul Marie Coûteaux (IND/DEM). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, es nekādā gadījumā neesmu pret smalku jūtu litāniju, “maģiskām formulām” un cēlām vēlmēm, kas dominē šajās debatēs, bet es tajās nesaskatu nekādu objektivitāti, kas, pēc manām domām, ir nepieciešama, lai izprastu to parādību, kura tik pēkšņi ir ielauzusies mūsu apziņā – turklāt tik pēkšņi, ka mēs pat necenšamies izvērtēt tās plusus un mīnusus, cēloņus un sekas. Dāmas un kungi, kas gan ir politika, ja tā neparedz rūpīgu cēloņu un seku, kas mūs skar vistiešākajā veidā, izvērtēšanu?

Visur – gan sabiedriskās vietās, gan uz ielām tiek uzstādītas biedējošas video novērošanas sistēmas. Kādēļ? Lai apkarotu terorismu. Tiek veidotas iedzīvotāju datnes, izveidoti policijas dienesti, dažreiz pat slepenpolicija. Kādēļ? Lai apkarotu terorismu. Atkal tiek atsākta spīdzināšana. Kādēļ? Lai apkarotu terorismu. Mēs mainām likumus un arvien biežāk tos neievērojam. Mēs pat neievērojam cilvēku pamattiesības. Kādēļ? Lai apkarotu terorismu. Mēs visur uzstādām pretraķešu vairogus, pat tādā valstī kā Čehijas Republika, par lielu nepatiku tās iedzīvotājiem, kuri nekad nav pieredzējuši terorismu, un tas viss terorisma apkarošanas vārdā. Īsumā, mēs šķirojam cilvēkus pēc tautības, radām neuzticību cilvēku starpā, bet visļaunākais ir tas, ka mēs viņus iebiedējam, kas jau ir noticis ar Eiropas valstu iedzīvotājiem, diemžēl, vienādi - gan austrumu, gan rietumu daļā. Kādēļ? Lai apkarotu terorismu.

Dāmas un kungi, nav skaidrs, vai tas ir terorisms, kas mūs pārņem, vai cīņa pret terorismu? Mūsu redzējumu nomāc šķietams iegansts, kuru mēs pat neapzināmies. Bez šaubām, es nenoliedzu uzbrukumu zemiskumu tādās mūsu valstīs kā Spānija un Lielbritānija. Tomēr šie piemēri liecina, ka terorisms ir skāris šīs valstis tādēļ, ka tās ir atbalstījušas karadarbību - suverēnas valsts invāziju. Turklāt es nebaidos teikt, ka tas, kas notika Irakā, nebija tik lielā mērā atbilde uz terorismu, kā vien cita mūžsena, barbariska terorisma forma, kas radīja starptautisku spriedzi līdz tās augstākajai pakāpei.

Būtībā terorisms pats par sevi ir sekas absolūtai nesabalansētībai visā pasaulē, kurā dominē impērija un, līdzīgi kā visas citas impērijas, noliedz robežas un tautas un ir vērsta uz vienas dimensijas, vienādas pasaules radīšanu, kas koncentrējas vienīgi uz lietu vērtību. Tā ir apspiedoša un vardarbīga pasaule, kas neatzīst tautu dažādību, un tās vienīgā reakcija ir cits vardarbības veids – tāds, kurš ir vienlīdz nosodāms, proti - terors.

Saņemsim drosmi un reāli par to padomāsim. Iespējams, ka terorisms sākotnēji bija sekas šai jaunajai kategoriskajai valdonībai, ko uzspiež tirgus spēki un kas ir daļa no tā loģikas - robežu likvidēšanas. Robežu atcelšana un pārrobežu sadarbības veicināšana ne tikai apdraud pasaules dažādību un kaitina tos, kuri vēlas šo dažādību saglabāt, bet arī veicina noziedzīgo grupējumu mahinācijas. Dāmas un kungi, iespējams, ka šis ir diskusiju punkts, kuru varētu iekļaut debatēs par cīņu pret terorismu?

  Ryszard Czarnecki (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, senās Eiropas realitāte bija Hanibāls ante portas. Mūsdienu Eiropas realitāte ir terorisms ante portas vai pie vārtiem. Jau gadu Eiropas Parlaments oficiāli piedalās iestāžu debatēs. Tas ir labi, jo īpaši tādēļ, ka Eiropā notiek teroristu uzbrukumi, kas pilnīgi noteikti turpināsies arī nākotnē. Tas, par ko mēs runājam, mazina šādu uzbrukumu izdarīšanas iespējamību.

Tādēļ mums būtu jāzina, kurām ES dalībvalstīm nav izdevies īstenot pretterorisma pasākumus, kas bija sagatavoti jau iepriekš. Tam jābūt skaidram, lai pārliecinātos, ka atsevišķas sabiedrības uzreiz pēc teroristu uzbrukumiem savās valstīs nevar atgūties no šoka. Turklāt mēs vēlētos uzzināt ES pretterorisma koordinatora de Vries kunga atkāpšanās īstos iemeslus. Vai iemesls tam bija domstarpības attiecībā uz viņa kompetenci?

Terorisms nav abstrakts jēdziens, tā ir realitāte. Es runāju kā valsts pārstāvis, kuras bruņotie spēki atrodas Irākā un Afganistānā. Manai valstij, kura nav piedzīvojusi teroristu uzbrukumus, terorisms tomēr ir problēma.

SĒDI VADA: L. MORGANTINI
Priekšsēdētāja vietniece

  Miguel Portas (GUE/NGL). - (PT) Es uzmanīgi noklausījos Padomes un Komisijas teikto, un es esmu pārliecināts, ka mums būs jāatgriežas pie šīm debatēm ar tieši tādiem pat nosacījumiem pēc dažiem mēnešiem, jo, kā uzskata Dr Lobo Antunes un Komisārs Frattini, viss, kas ir izdarīts, ir izdarīts labi un bija izdarīts labi; nav pieļautas nekādas kļūdas un nevienā novērtējumā neviena kļūda neatklāsies. Mēs klausāmies vienu un to pašu atkal un atkal, un tā ir vislielākā problēma – viņi maldās! Jo ilgāk mēs turpināsim uzskatīt terorismu par problēmu, kas jārisina policijai un informācijas dienestiem, jo ilgāk netiks skarts galvenais jautājums.

Terorisms mūsdienās ir cieši saistīts ar simetriskajiem politikas principiem, kas veicina konfliktus civilizāciju starpā un karadarbību, bet šajā punktā jūsu klusēšana is nomācoša. Piemēram, Komisārs Frattini sludina sprāgstvielu kontroles pasākumus tieši tajā laikā, kad karš Irākā ir kļuvis par privātu uzņēmumu darījumu miljoniem dolāru vērtībā, kurā Savienotās Valstis izmanto ārpakalpojumus, lai savāktu un apkopotu klasificēto informāciju.

Sprāgstvielu kontrole? Es zinu vienu veidu kā to izdarīt – nacionalizēt to ražošanu un tirdzniecību. Tas ir vienīgais veids, kā novērst terorismu, lai nebūtu jāizvēlas starp divām monētas pusēm, pārvēršot dzīvību un nāvi darījumā.

  Viorica-Pompilia-Georgeta Moisuc (ITS). - (RO) Priekšsēdētājas kundze, terorisms ir sarežģīta parādība ar senu vēsturi un dažādām tā izpausmes formām, sākot no graujošas kustības, kuras mērķis ir apspiest citu valstu suverenitāti un iekšējo kārtību, izraisot karus, līdz pat atentātiem, slepkavībām un grautiņiem. Šis ir iemesls, kādēļ pret šo jautājumu jāizturas reāli, ar atbildības sajūtu un šajās debatēs jāpiedalās dažādu nozaru ekspertiem.

11. septembra terora akts, desmitiem tūkstošu upuru un milzīgie postījumi rosināja sabiedrību, Eiropas valstis un iestādes uzsākt koncentrētus, sistemātiskus un pastāvīgus pasākumus vairākos virzienos, no kuriem dažus es jums vēlētos atgādināt:

1. konstatēt šīs parādības objektīvus cēloņus un veikt uzlabojumus šajā jomā;

2. atklāt terora aktu finansējuma avotus, kā arī starptautiskos politiskos un finanšu tīklus;

3. noteikt saikni starp terorismu per se, ieroču politiku un kariem, kā arī atmaskot stratēģiskos izejvielu avotus, lai varētu cīnīties ar terorismu.

Jebkāda vienpusēja pieeja jautājumam par terorismu nepalīdzēs izprast tā būtību un likvidēt šo bīstamo starptautisko parādību.

  Antonio Tajani (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, cīņai pret terorismu jābūt galvenajai Eiropas Savienības prioritātei. Protams, mums nepieciešami efektīvi, pastāvīgi, koordinēti terorisma novēršanas un apkarošanas pasākumi, tādēļ atzinīgi vērtējami šajā sanāksmē izteiktie Frattini kunga priekšlikumi.

Pirmkārt, mēs nedrīkstam pieļaut kļūdu uz zaudēt modrību arī tad, kad starptautiskais terorisms norisinās ļoti tālu no Eiropas. Diemžēl Islama fundamentālistu draudi nemazinās arī tad, ja terora akti notiek tālu aiz mūsu robežām.

Koordinēta darbība nozīmē sadarbību ar ES un ciešu saikni ar Savienotajām Valstīm. Saiknes saraušana ar Savienotajām Valstīm cīņā pret terorismu būtu vislielākā kļūda, kas radītu ļoti nopietnu kaitējumu Eiropas Savienības iedzīvotājiem kopumā. Tomēr jābūt arī saiknei ar mērenajām Arābu valstīm, tai skaitā tām, kurās savu darbību izvērsusi Al-Qaida.

Eiropai jāuzņemas vadošā loma minēto terorisma novēršanas un apkarošanas pasākumu īstenošanā un jānodrošina, lai tie dominētu pār birokrātisku manevrēšanu. Diemžēl ir vieglāk ieviest stingru kontroli attiecībā uz dezodorantiem, kuri nav ievietoti atbilstošos plastmasas maisiņos, nekā uz teroristiem, kuri iefiltrējas kā nelegāli imigranti. Tādēļ es atkārtoju, ka Eiropas Komisijas un Padomes stingrie pasākumi tiks atzinīgi novērtēti.

Taču cīņā pret terorismu nepieciešamas arī politiskās ierosmes, lai beidzot rastu risinājumu Izraēlas un Palestīnas krīzes situācijā attiecībā uz Palestīnas valsts izveidi un drošības garantijām Izraēlai, nepiekāpjoties nekādām fundamentālistu organizācijām, kuras maskējas kā politiskās grupas, piemēram, tādas kā Hamas un Hezbollah.

Tomēr cīnoties ar terorismu jāatceras, ka Eiropā papildus islāmisko elementu draudiem pastāv arī bīstams bruņotu grupējumu tīkls, kas saistīts ar iekšējām un separātiskām politiskajām kustībām. Eiropa, un te es arī beigšu, nedrīkst zaudēt modrību arī šajā jomā. Notikumi Spānijā liecina par to, ka ikreiz, kad mēs zaudējam piesardzību vai izvēlamies sarunu ceļu, teroristi atsāk uzbrukumu.

  Michael Cashman (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, es atzinīgi vērtēju komisāra Franco Frattini un Padomes pašreizējā priekšsēdētāja atbildes. Tomēr, realitāte ir tāda, ka mums šajā Parlamentā ir tā luksus iespēja runāt, runāt, runāt. Bet valdībā un Komisijā faktiski ir jārīkojas, lai novērstu teroristu uzbrukumus: neiedomājamus teroristu uzbrukumus; īstus teroristu uzbrukumus, kas pašlaik tiek plānoti. Politikas realitāte ir tāda, ka gadījumā, ja jūs neesat rīkojušies, tie paši šī Parlamenta deputāti, kas jums uzbrūk par to, ka esat rīkojušies, jums uzbruks par to, ka neesat neko darījuši.

Tādēļ es atzinīgi vērtēju stratēģiju un to, ka mēs šo stratēģiju pārskatīsim. Turklāt, kā tas jau tika minēts iepriekš, mums ir jāpievēršas terorisma saknēm. Tās slēpjas bezcerībā un izmisumā, nabadzībā un naida sludināšanā. Ļaujiet man teikt diezgan skaidri un nepārprotami, ka tie, kas terora aktus atbalsta ar savām tradīcijām vai reliģiju, iedragā savu ideoloģiju, reliģiju un tradīcijas.

Pirmkārt, mums tagad ir nepieciešams darboties kā 27 vienotām, nevis atsevišķām dalībvalstīm, darboties kopā ar mūsu sabiedrotajiem, tostarp ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Amerikas Savienotās Valstis nav problēma. Uzbrukumi Amerikas Savienotajām Valstīm nenotika 11. septembrī, tie notika jau agrāk, un uzbrukums vienam no mums neapstrīdami ir uzbrukums mums visiem.

  Ignasi Guardans Cambó (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, mēz visi atzīstam terorisma draudus un mums ir jāturpina uz tiem reaģēt, nezaudējot uzticību tam, kas mēs esam. Mēs esam demokrātiska sabiedrība, ko regulē likuma vara. Tā ir tāda un tikai tāda, ka mums ir jārīkojas pret noziedzīgām darbībām un jāatbalsta iespējamo nākotnes uzbrukumu novēršana. Tomēr, mēs sākam iet pa ļoti bīstamu ceļu, kur viss šķiet pieļaujams, attaisnojoties ar terorisma novēršanu. Mēs esam pakļauti to cilvēki morālai šantāžai, kuri saka: ja jūs apšaubāt šo pasākumu, jūs mūs pakļaujat briesmām – pat tad, ja šis pasākums ir aizskarošs un pilnīgi bezjēdzīgs.

Tas ir nepieņemami. Tomēr, tieši par to dažus no mums Komisija ir apsūdzējusi, kad mēs apšaubām, piemēram, lidostu drošības pasākumus vai kritizējam noteikumus, kas pirms dažām dienām katoļu svētceļnieku grupai, kas atgriezās no Lurdas ar Vatikāna lidmašīnu, liedza no Lurdas ņemt līdzi svēto ūdeni, kas tika uzskatīts par apdraudējumu drošībai. Mums ir tiesības kritizēt šo muļķīgo tiesību aktu un nepieņemt to, ka, pildot savus pienākumus, tiekam uzskatīti par teroristu draugiem.

Frattini kungs, man ar nožēlu jāsaka, ka šī ir joma, kurā jūs izvairāties no atbildības un kurā jūs esat atstājis gaisa transporta nozares pretterorisma tiesību aktus fanātiskas Komisijas grupas rokās, kura tos vienprātīgi īsteno klusībā.

Jūsu, kā Komisijas priekšsēdētāja vietnieka, kurš atbildīgs par minētajiem jautājumiem, pienākums šajā jomā ir rūpēties, lai tas tā nenotiktu vai neturpinātos. Šodien jums būs likumīgas balsstiesības Parlamentā, kas ļaus pieprasīt no kolēģiem atbildību par transporta nozares jautājumiem, un mēs daudz no jums sagaidām.

Runas par pamattiesībām nesaskan ar tiesību aktu principiem, kuri klusībā tiek īstenoti, un tajās dzirdama strikta nostāja pret patvaļīgi noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz privātumu un personu brīvību.

Turklāt netiek īstenoti daudz efektīvāki pasākumi, kuri jau ir apstiprināti. Vai tas liecina, ka jūs zināt, kas un kā jādara – kauns un negods! Nosauciet tās dalībvalstis, kuras neīsteno tieslietu un politiskās sadarbības pasākumus, un jūs saņemsiet visu klātesošo atbalstu šajā jomā.

  Mirosław Mariusz Piotrowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, līdz šim terorisma jēdziens nav bijis pareizi definēts, un tā ir vairāk nekā vienīgi mutiski izskanējusi problēma. Tas ir jautājums par stratēģijas praktisku īstenošanu cīņā ar mūsdienu pasaules lielāko problēmu, kas skar vienkāršos iedzīvotājus.

Nozīmīgs Eiropas stratēģijas aspekts cīņā ar teroristiskām organizācijām ir transatlantiskā sadarbība. Uz Savienotajām Valstīm gulstas vissmagākā nasta cīņā ar šo nežēlīgo parādību. Līdz šim tādas iestādes, kā Eiropas Padome un diemžēl arī Eiropas Parlaments, ir veikušas nelietderīgus pasākumus, kā, piemēram, mistisku komisiju izveidošana, lai atklātu CIP cietumus Eiropā, kuros, iespējams, notikuši pārkāpumi. Minēto struktūru veiktais darbs nav devis ieguldījumu transatlantiskajā sadarbībā. Būtībā tas ir radījis vienīgi antiamerikānisku attieksmi, tādējādi vājinot terorisma apkarošanas sistēmu.

Jācer, ka šodienas debates rosinās Eiropas Parlamentu ar pilnu atdevi veidot terorisma apkarošanas stratēģiju, nevis tikai simboliski pildīt saistības, kā tas, šķiet, ir bijis līdz šim. Tai jābūt stratēģijai, kuras mērķis ir patiesu drošības garantiju sniegšana visiem Eiropas iedzīvotājiem.

  Mihael Brejc (PPE-DE). - (SL) Tas ir pareizais ceļš terorisma apkarošanas jomā, un šajā sakarā es pilnībā atbalstu Frattini kungu un Komisijas veiktos pasākumus. Tomēr būtu pareizi rast atbildi arī uz jautājumu, kādēļ tas ar mums notiek un kas ir tas, kas mūs apdraud.

Pagājušajā gadā Komisija ierosināja nelietot tādus terminus, kā “islāmiskais džihadisms” un tam līdzīgus, uzsverot, ka šie cilvēki ir, un es citēju: “teroristi, kuri darbojas reliģisku motīvu vadīti”. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi šo parādību saukt īstajā vārdā. Un man šis īstais vārds ir džihada terorisms, jo šie cilvēki ir fundamentālisti, kuru sirdīs mājo naids pret demokrātisku, plurālistisku sabiedrību. Viņu ideoloģija ir diametrāli pretēja konvencionālajai demokrātijai, un viņu mērķis ir radīt kalifātu. Džihadisms bieži tiek uzskatīts par reliģiju, kas konkurē ar citām reliģijām un ideoloģiju, kas meklē savu vietu pasaulē, bet tas nav pareizi. Džihadisms nav nedz ekonomiskās ietekmes rezultāts, nedz arī spējīgs konkurēt ar citām reliģijām, jo tas balstās uz ideoloģiju, kuras mērķis ir iznīcināt citas reliģijas.

Tādēļ Eiropas Parlamentam un Eiropas iestādēm ir jārada priekšnoteikumi demokrātijas ideju izplatības veicināšanai pasaulē, piemēram, izstrādājot darbības plānu, kā arī veicinot ekonomisko un politisko sadarbību ar Islāma valstīm.

Demokrātiskie spēki, kas var konfrontēt ar citiem spēkiem islāma pasaulē, jau pastāv. Šos demokrātiskos spēkus var dažādā veidā atbalstīt, piemēram, piešķirot finansējumu plašsaziņas līdzekļiem, kas propagandē demokrātisma idejas un nosoda terora aktus. Ir svarīgi arī radīt priekšnoteikumus dažādu interpretāciju risināšanai un uzsākt diskusijas, kā arī izveidot forumus un tīmekļa vietnes brīvi domājošajiem musulmaņu pasaules pārstāvjiem. Eiropas sabiedrībai arī vairāk vajadzētu diskutēt par terorismu.

Visbeidzot, ir ļoti svarīgi atzīt, ka cīņā ar terorismu Eiropas Savienībai būtu jāapzinās savas vērtības un tās jāaizstāv, ne mirkli nešauboties un neuztraucoties par taktiku.

  Dan Mihalache (PSE). - (RO) Šīs debates ir īpaši nozīmīgas, jo tās mums nodrošina iespēju pārliecināties par mūsu pretterorisma politikas konsekvenci un saskaņotību. Šobrīd mums ir pieejami analītiski dati, lai mēs varētu teikt, ka šīs politikas veiksmīga īstenošana ir atkarīga no ciešās saiknes starp tās galvenajiem elementiem.

No vienas puses, Eiropas Savienībā pastāv tiesiskuma un drošības pasākumi, pareiza attiecība starp šiem pasākumiem, kā arī tiek ievērotas cilvēku pamattiesības, bet no otras puses, pastāv ES ārpolitika un cīņa pret sociālo atstumtību un terorisma sociālajiem cēloņiem.

Pēc manām domām, ar pasākumiem vien ir par maz, ja netiek veikta profilakse. Ir nepietiekami, ja tiek īstenoti pasākumi kādā no valstīm atsevišķi, neizvēršot dialogu ar ārpasauli. Tikai to apvienojums var būt Eiropas terorisma apkarošanas modeļa pamatelements, kas nodrošinātu ES iedzīvotāju drošību un viņu pamattiesību ievērošanu.

Jāatzīst, ka saikne starp Eiropas Parlamentu, tā likumdošanas pilnvarām un terorisma apkarošanas jomu ir vāja, kas rada nepilnības demokrātijas īstenošanas jomā. Lai efektīvi piedalītos lēmumu pieņemšanas procesā visas Eiropas līmenī, ir svarīgi, lai Parlaments ar pilnu atdevi iesaistītos koplēmuma procedūrā.

Es vēlētos aicināt Padomi paātrināt jaunā ES pretterorisma koordinatora, kuram būtu plašākas pilnvaras saskaņoto stratēģiju īstenošanā, iecelšanas procedūru.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze, ES jaunā pretterorisma stratēģija ir pareiza, bet tas nav jauno amatpersonu, iestāžu, vai organizāciju nopelns. Galvenā atbildība par terorisma apkarošanu gulstas uz dalībvalstu valdībām un neatkarīgajām dalībvalstīm. Lai cīņa pret terorismu sekmīgi norisinātos dalībvalstu līmenī, nepieciešams izvērst īpaši efektīvu starptautiska mēroga, uz savstarpēju uzticību balstītu sadarbību Eiropas un citu valstu starpā. Kā teica komisārs Frattini, uzticēšanās ir sadarbības priekšnoteikums, kas atkarīgs no skaidriem un precīziem Eiropas Savienības tiesību aktiem, skaidri noteiktas sadarbības formas un cilvēktiesību garantijām.

Cīņa pret terorismu lidostās ir sasniegusi līdz absurdam nesamērīgus apmērus. Piemēram, tiek konfiscētas pat lūpukrāsas. Vienlaicīgi ES un daudzas nacionālās valstis ir aizmirsušas, ka iespējams novērst arī dabas katastrofas.

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Jan Tadeusz Masiel (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, medicīnas jomā, kad mēs cīnāmies ar slimību, mēs koncentrējamies ne tik lielā mērā uz tās simptomiem, cik uz dziļākiem, apslēptiem cēloņiem. Tieši tādā pat veidā, cīnoties ar terorismu, mums jākoncentrējas ne tikai uz dažiem kamikadzēm, kas nomet bumbas, bet arī uz viņu rīcības iemesliem.

Terorisms ir aklas vardarbības akts, kura mērķis ir savu prasību apmierināšana un ciešanu radīšana apkārtējiem, un ir pilnīgi skaidrs, ka tam jādara gals. Tas ir nepieņemams veids, kā apmierināt savas, uz noteiktu hierarhiju balstītas vajadzības. Tā nav agresija bez ieinteresētības. Mums nepatīk šāda rīcība, bet tai ir sava jēga. Kā mums pārliecināt musulmaņus, ka mūsu vajadzību hierarhija ir labāka nekā viņu? Tas nav iespējams, un tā ir sarežģīta, ētiska rakstura problēma, bet mums no kaut kā ir jāsāk. Es ierosinu sākt, izrādot lielāku cieņu pret musulmaņu vajadzībām viņu teritorijā, lai mazinātu viņu ietekmi rietumu pasaulē.

  Barbara Kudrycka (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, vienīgais veids globālajā cīņā ar teroru, kā nodrošināt, lai pēc iespējas mazāk cilvēku mirtu no ideoloģisku slepkavu rokas, ir pareizi noteikt un novērtēt terorisma draudus. Tādēļ mums nepieciešama atbilstoša un praktiski realizējama Eiropas pretterorisma stratēģija. Pēc manām domām, šīs stratēģijas pamatelements ir Eiropas pretterorisma procesuāla kodeksa izveidošana. Tādēļ es atzinīgi vērtēju Padomes iniciatīvu šajā jautājumā.

Šāda kodeksa nepieciešamību nosaka dalībvalstu veicamo pasākumu saskaņošana. Tam arī skaidri jānosaka, kādi pasākumi veicami, lai novērstu terora aktus. Tādēļ mums būtu nepieciešams konstatēt un iegūt detalizētu informāciju par situācijām, kurās terorisma draudi uzskatāmi par ārkārtas stāvokli, kā arī panākt savstarpēju vienošanos par atsevišķu, tai skaitā juridisku pasākumu, īstenošanu, kuru rezultātā, diemžēl, tiks ierobežotas iedzīvotāju tiesības un brīvības konkrētās jomās. Pamatota iedzīvotāju brīvību ierobežošana ir nepieciešama, jo pretējā gadījumā mēs uzreiz varam paziņot teroristiem, ka mums vairāk rūp viņu tiesības un brīvības, nekā to cilvēku tiesības, kurus viņi nogalina teroraktos.

Ir arī vienlīdz svarīgi noteikt pretterorisma koordinatora loma. Mums ir divas iespējas: turpināt uzsākto administratīvās kompetences stiprināšanu un spēju koordinēšanu, kā tas bija de Vries kunga laikā, neskatoties uz to, ka šāds ceļš pieprasa, lai mēs iesaistītos nopietnās pārdomās un izdarītu secinājumus par to, kas noticis pēdējos četros gados, vai arī - apsvērt politiskās nozīmes palielināšanu jebkuram, kurš ieņems šo amatu. Tomēr šādā gadījumā rodas jautājums par konkurenci ar Javier Solana. Tā vai citādi, bet lēmums, kurš šajā jautājumā mums jāpieņem, nedrīkst pamatoties uz personīgu viedokli.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). - (HU) Sabiedriskās nekārtības Francijas priekšpilsētā un teroristu asiņainie, vardarbīgie noziegumi Londonā, kurus izdarīja jauni, trešās paaudzes musulmaņi, kas runāja ar Jorkšīras akcentu, liecina par migrantu minoritāšu integrācijas krīzi Rietumeiropā. Piemērs tam ir Nīderlande, kas bija viena no tolerantākajām Eiropas valstīm, bet pašlaik piedzīvo starpetniskas līdzāspastāvēšanas krīzi.

Pat tad, ja mēs censtos atrisināt problēmas cēloņus cīņā ar terorismu šeit Eiropā, kā daudzi ir ierosinājuši, ir laiks atkal pievērsties minoritāšu integrācijas tēmai. Eiropa nav veltījusi pietiekamu uzmanību šīs problēmas risināšanai. Ne Eiropadome, ne Eiropas Savienība vēl nav pieņēmušas nesaistošo tiesību normu instrumentu, lai risinātu minoritāšu migrantu problēmu, vai, kā es pats ierosināju Eiropadomei, un tas tika akceptēts – arī attiecībā uz jauno minoritāšu problēmu, kaut arī mēs zinām, ka attiecībā uz minoritātēm - gan migrantu, gan vietējām minoritātēm, vienīgi divu vai vairāk identitāšu atzīšana var būt garantija problēmas atrisināšanai. Būtībā vislabākais vietējo minoritāšu integrācijas piemērs ir Dienvidtirole, kur tām ir duāla identitāte, tomēr var minēt arī citus piemērus.

Eiropa nevarēs īstenot minoritāšu politiku šajā jomā, ja mēs nepieņemsim minēto instrumentu.

  Priekšsēdētājs. − Man ir aizrādīts, ka es nekad nesakot „tāds un tāds kungs vai kundze, jums vārds, lūdzu.” Tas nav nepieklājības dēļ, bet tādēļ, ka taupu jūsu laiku, jo es nevēlos to izšķiest. Tāpēc es lūgtu jūs ievērot noteiktos laika ierobežojumus, vai arī mēs nekad nebeigsim.

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE) . - (RO) Terorisms ir ilgstošs drauds Eiropā, kur bieži darbojas musulmaņu ekstrēmisms. Eiropas Savienībai ir jāveic atbilstīgi pasākumi un ir jāizveido saskanīga stratēģija, kas ir kopīga visām dalībvalstīm. Komisijas nākamie priekšlikumi par tiesību aktiem, kas netieši saistīti ar šo parādību, jāiekļauj noteikumos, kas ir ieguldījums teroristu uzbrukumu izplatības un pastiprināšanās novēršanai. Šāds piemērs ir tiesību aktu pakete par likumīgo un nelikumīgo migrāciju.

Kompetentajām Eiropas iestādēm ir nekavējoties jāatrod efektīvs sadarbības veids, kas pamatojas uz uzticību un informācijas apmaiņu. Eiropas Informācijas centra kārtīga darbība būs atkarīga no dalībvalstu savstarpējās uzticības.

Bez pasākumiem, kas pieņemti Eiropas līmenī, katrai valstij ir jādod ieguldījums kopējās darbības efektivitātei, cīnoties pret visām terorisma formām. Tādām dalībvalstīm kā Rumānija, kur islāma terorismu neuzskata par briesmām, ir jābūt modrām, jo citas Eiropas valstis saskaras ar šo draudu.

Šīm valstīm ir jāsaņem informācija un jāiesaistās kopējās Eiropas programmās, kas veltītas gan terora aktus izraisošo cēloņu, gan situāciju novēršanai. Mums nav jāaprobežojas ar terora aktu novēršanu vai atklāšanu, mums ir jākonstatē un jācīnās pret faktoriem, kas veicina šīs parādības, piemēram, tādiem kā nabadzība, sociālā atstumtība vai ekstrēmisms.

Starpreliģiju dialogs var dot nozīmīgu un izšķirīgu ieguldījumu terorisma mazināšanā. Reliģiskajiem vadītājiem ir jāuzskata šis jautājums par prioritāti un jāiesaistās, lai nodrošinātu mieru un stabilitāti tām kopienām, par kurām viņi ir atbildīgi. Labs piemērs ir Eiropas Ekumēniskā Asambleja, kas notiek šajās dienās Sibiu pilsētā, Rumānijā.

Eiropas pilsoņiem ir jāapzinās briesmas, ko iemieso terorisms. Informācijas kampaņai un visu konfliktus izraisošo jautājumu izskatīšanai ir jāveicina pilsoņu iesaistīšanās kopā ar iestādēm, lai izskaustu šo parādību.

  Genowefa Grabowska (PSE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, terorisms ir skaidrs ļaunums — tas grauj pilsoņu dzīvību un veselību un apdraud nācijas, ievainojot to demokrātiskās funkcionēšanas pamatus; līdz šim tomēr teroristi ir bijuši spēles noteicēji, dodot triecienus bez brīdinājuma un diemžēl veiksmīgi. Tikai pēc šādiem uzbrukumiem mēs uzsākam pretpasākumus, un tādējādi mēs darbojamies ex post. Dānijas un Vācijas piemēri, ko komisārs šodien minēja, ir teicami izņēmumi. Apsveikumi šo valstu dienestiem, bet tās bija valsts mēroga darbības, un mans jautājums komisāram ir šāds: kā ir ar novēršanu Eiropas līmenī? Vai mums ir labas prakses apmaiņas sistēma cīņā pret terorismu, un kā tā strādā?

Eiropas Savienība pieņem jaunus pretterorisma pasākumus un izveido speciālistu iestādes: mums tagad ir Europol un Eurojust, mums ir Savienības Situāciju centrs, SitCen, bet vai tās efektīvi sadarbojas viena ar otru, un it sevišķi vai tās apmainās ar informāciju? Šajā sakarībā, sakarībā ar iestādēm man ir vēl viens jautājums komisāram: vai pēc jūsu domām Frontex — iestāde, kas ir atbildīga par Savienības robežu sargāšanu, — nebūtu labāk izmantota un iesaistīta pretterorisma stratēģijā? Man ir arī iespaids, ka kavēšanās ar SIS II ieviešanu nopietni vājina šo stratēģiju. Liekas, ka Šengena II ir svarīga ne tikai jauno valstu pilsoņiem, bet arī sakarā ar karu pret terorismu Savienības drošībai vispār.

  Bogdan Klich (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, pirmdienas aresti Kopenhāgenā parāda, ka terorisms vēl arvien ir reāls drauds Eiropā. Europol ziņojums atklāj, ka tas ir turējies augstā līmenī visu pagājušo gadu. Pietiek, ja pasaka, ka pagājušajā gadā tika piereģistrēti 498 terora akti.

Ir tiesa, ka šis drauds nav vienmērīgi sadalīts, gandrīz 294 gadījumi ir notikuši Francijā un 145 Spānijā, bet globalizācijas laikā visa Eiropas Savienības teritorija teroristiem ir interesanta. Turklāt to nemaina fakts, ka ievērojamā pārsvarā gadījumu šie akti ir separātiski pēc rakstura (kaut kas tāds, kam Eiropai ir vajadzējis desmitiem gadu, lai ar to aprastu) kā, piemēram, basku vai korsikāņu terorisms vai kreisā spārna anarhisms Grieķijā.

Vai šis pierašanas pie terorisma process nozīmē, ka mēs Eiropā esam labi sagatavoti ar to cīnīties? Mana pārliecība ir, ka atbilde vēl arvien ir nē. Konceptuālo pamatdokumentu, pat kaut kā tik fundamentāla kā pretterorisma stratēģija vai tādu tiesību instrumentu kā 2002. gada jūnija pamatnostādnes nolēmums, īstenošana ir tālu vēl no pilnības.

Terorisma aktu novēršanas un reaģēšanas koordinēšana arī ir neapmierinoša. Šajā sakarā ir neatliekama vajadzība uzlabot šo sadarbību, īpaši operatīvo sadarbību un informācijas apmaiņu dalībvalstu starpā; mums ir jāstiprina Europol un Eurojust jaudas; mums jāstiprina — un tas ir kaut kas, uz ko es visu laiku aicinu — kritisku infrastruktūru, sevišķi transporta un enerģijas, aizsardzība. Mums ir arī jāpieprasa, lai solidaritātes klauzula, kas bija ierakstīta Konstitūcijas līguma agrākajā projektā, tiek ietverta jaunajā līgumā un lai piemērota pretterorisma klauzula tiek iestrādāta nolīgumos ar trešām valstīm; mans ziņojums pirms brīvdienām aicināja to darīt.

  Ana Maria Gomes (PSE). - (PT) (nesaklausāmi) ... Padomes nevēlēšanās dot Europol, Eurojust, pretterorisma koordinatoram un SitCen kaut kādu institucionālu, tiesisku vai finanšu muskulatūru, kas varētu pārvērst ad hoc sakarus īstā stratēģiskā sadarbībā pret terorismu. Dažādas dalībvalstis nav pat vēl ratificējušas galvenās starptautiskās konvencijas šajā jomā.

Al-Qaida un ETA nerespektē robežas vai valstu suverenitāti, bet mūsu policiju un izlūkdienestus vēl joprojām kavē neadekvāti šķēršļi. Eiropai ir jābūt ne tikai efektīvākai, bet arī stingrākai, jo pieeja, kad „viss ir iespējams”, ir tieši tas veids, kā teroristi domā, un starptautiskais terorisms patiesībā neveica savu uznācienu Ņujorkā, Bali, Madridē, Londonā vai pat Bagdādē. Tā lielāko triumfu, kas katru dienu piepulcina tam jaunus rekrūšus, piešķīra tam demokrātiskās valdības, tas vieglums, ar kādu tās upurē pamatvērtības, tiesības un garantijas: demokrātijas un civilizācijas pīlāri.

Eiropai jānotīra tās vārds, ko nožēlojamā veidā aptraipījis Eiropas valdību sistemātiskais kolaboracionisms ar Buša administrāciju par terorismu aizdomās turēto nolaupīšanā, nelikumīgā aizturēšanā un spīdzināšanā. Parlaments joprojām gaida paskaidrojumus no tām valdībām. Eiropai ir jābūt efektīvākai stratēģiskā sadarbībā iekšēji un ar tās sabiedrotajiem, lai uzveiktu terorismu, bet arī lai uzveiktu to ar politisku ideju palīdzību un likumību.

Portugāles prezidentūrai ar sociālistu valdību ir pienākums radīt pārmaiņas.

  Hubert Pirker (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, terorisms ir noziegums pret cilvēci un pārstāv vislielāko draudu mūsu sabiedrībai; un diemžēl tas jau ir ieguvis Eiropas dimensiju. Jautājums ir: vai Eiropas Savienība ir rīkojusies? Atbildē ir skaidrs „jā”, un panākumi rāda, ka veiktie pasākumi ir bijuši labi. Ir bijuši aresti Dānijā un Vācijā, paldies Dievam. Es esmu pateicīgs komisāram F. Frattini par viņa iesaistīšanos šajā sakarā, tā rāda, ka Komisija atrodas uz pareizā ceļa.

Tomēr mums ir vajadzīgs arī pārskats par to, vai mūsu pasākumi ir efektīvi, kuri pasākumi ir efektīvi un kādi jauni pasākumi ir vajadzīgi. Mums būtu jāprasa arī pašiem sev, vai mūsu vispārējā stratēģija ir pietiekama. Katrā gadījumā mums būtu jāturpina strādāt pie šādas stratēģijas pēc pārskata. Šī stratēģija ir noteikti vajadzīga, pirms mēs varam nolemt, vai ir jābūt jaunam pretterorisma koordinatoram. Mums ir jārada skaidrība arī dalībvalstīm, ka koordinatoram, ja tādam būtu jābūt, viņam vai viņai, būs nepieciešamās pilnvaras un atbildības, jo citādi mums noteikti nav vajadzīgs šāds amats.

Es piekrītu daudziem citiem, ka katrā ziņā mums jāstiprina un jāizmanto Europol un Eurojust. Tie ir sekmīgi, un viņu rīcībā ir instrumenti. Mēs esam pieņēmuši tādus lēmumus kā vakar par īstenošanas noteikumiem, vienkāršojot analīžu materiālu izmantošanu, un par to, ka ir jāizveido sprāgstvielu datubāze. Tomēr pastāv problēma ar dalībvalstu datu sniegšanu. Es gribu aicināt jūs, amatā esošais priekšsēdētāj, izdarīt spiedienu uz dalībvalstīm, lai nodrošinātu datus laikā.

Amatā esošais priekšsēdētāj, jūs sacījāt, ka ir notikušas regulāras sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Tā ir laba lieta, un tai ir jēga, bet es jūs lūgtu izmantot katru iespēju, lai padarītu sadarbību auglīgu un abu pušu interesēs. Citiem vārdiem sakot, es prasītu jums sarunas risināt tā, ka, tiklīdz rodas aizdomas par terorismu, Amerikas Savienotajām Valstīm ir pienākums...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Libor Rouček (PSE). - (CS) Dāmas un kungi, terorisms rada nopietnus draudus mieram, stabilitātei un uzplaukumam Eiropā.

Kā iepriekš ir minēts, terorisms ir arī uzbrukums pamatvērtībām, kas veido Eiropas integrācijas pamatu: cilvēktiesībām, tiesiskumam, brīvībai un demokrātijai. Tieši tāpēc es ticu, ka Eiropas Savienības un dalībvalstu atbildei uz terorisma draudiem ir jābūt radikālai un nepārprotamai. Šai izlēmīgajai atbildei tomēr nav jāsastāv tikai no represīviem drošības pasākumiem. Tieši otrādi, tai jākoncentrējas uz novēršanu un novēršanas pasākumiem vairāk, nekā tas ir darīts līdz šim gan dalībvalstīs, gan ārēji attiecībās ar mūsu aizjūras kaimiņiem.

Mūsu kopējās ārējās un drošības politikas mērķim ir jābūt ekonomiskās un sociālās attīstības stiprināšana, atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai un cilvēktiesību izpratnei, tiecoties pēc starptautisku konfliktu, arī Izraēlas-Palestīnas konflikta, miermīlīga atrisinājuma. Mūsu kopējai ārējai un drošības politikai lielākā mērā ir jākoncentrējas uz atbalsta sniegšanu un attīstības nodrošināšanu reģionālajai sadarbībai gan Eiropas kaimiņattiecību politikas, gan Barselonas procesa ietvaros.

Visbeidzot, priekšsēdētājas kundze, komisār, kopā ar mūsu draugiem no ASV un citām valstīm mums ir jāizstrādā ANO konvencijas projekts pret terorismu.

  Herbert Reul (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, mēs esam pieredzējuši traģiskus notikumus Madridē un Londonā. Mēs esam redzējuši, ka uzbrukumi neizdodas, piemēram, tāpēc, ka tos atklāja, vai tāpēc, ka ceļa somas nedetonēja, kā tas notika Vācijā. Turklāt šajās dienās mēs atkal esam redzējuši, kā prasmīgs policijas darbs novērš uzbrukumus savlaicīgi, kā tas bija šodienas ziņās arī no Vācijas. Tas skaidri rāda, protams, ka terorisms ir reālas un lielas briesmas un ka tas bez šaubām ir viens no mūsu kā politiķu galvenajiem uzdevumiem aizsargāt cilvēkus, aizsargāt cilvēku dzīvības.

Daudzi mani kolēģi deputāti ir šodien pierādījuši, ka viens vai otrs no pasākumiem ir uz robežas un ka mums ir jāapsver, vai tas nav pārmērīgs drauds pilsoņu un pamattiesībām. Es uzskatu, to par būtisku jautājumu un piekrītu, ka tas nopietni jāpārbauda, bet šo pārbaudi nedrīkst izstiept tik ilgi, ka potenciālie pasākumi, kas ir nepieciešami, tiek apspriesti līdz nāvei. Es uzskatu, ka uz mums gulstas atbildība par cilvēku un cilvēku dzīvības aizsardzību un ka tā ir vissvarīgākā lieta. Tā ir mūsu galvenā prioritāte, un tāpēc es aicinu mūs kā politiskos vadītājus iestāties par nepieciešamiem pasākumiem, nevis diskutēt par tiem līdz bezgalībai vai, piemēram, kritizējot aizmirst domāt par cilvēkiem, jo viņiem nav alternatīvas.

Man nav laika tiem debašu dalībniekiem, kas izceļ, tā sakot, katru rīcību no Amerikas Savienoto Valstu puses vai citām valstīm šajā sakarā. Es to nesaprotu. Mūsu pienākums ir aizstāvēt cilvēku dzīvību un īstenot nepieciešamos pasākumus, un es esmu pateicīgs komisāram par turpmākiem ļoti īpašiem priekšlikumiem, ko viņš šodien deva. Es esmu pateicīgs tiem, kas ir teikuši, ka mums ir jāapsver, vai mūsu pasākumi īstenībā panāk to, kas tiem bija jāpanāk. Es stingri nostājos to pusē, kas iestājas par rūpīgu pārskatu, vai jaunas iestādes mums ir vajadzīgas, jeb vai šos uzdevumus nevar ļoti labi veikt jau esošās iestādes.

Cīņai pret terorismu ir dzīvībai svarīga nozīme, un tā tam arī jābūt. Starp citu, turpmāk, ja pamatlīgums tiks īstenots, mums būs...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Proinsias De Rossa (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, es stingri atbalstu nepieciešamību pēc efektīvas, iedarbīgas, līdzsvarotas un atbildīgas drošības Eiropas un starptautiskajā līmenī terorisma apkarošanā.

Ja mēs vēlamies izvairīties no draudu palielināšanas, demokrātiskā atbildība ir būtiska, lai nodrošinātu līdzsvaru un proporcionalitāti. Taču ar reakciju drošības jomā vien nepietiek, neatkarīgi to tā, cik tā ir efektīva. Mums ir jānovērš starptautiskās, politiskās un ekonomiskās netaisnības, ko daži demagogi izmanto, lai palielinātu jauno cilvēku alkas pēc tiesiskuma.

To pievilcība balstās uz tabloīdu vēsturi, tabloīdu politiku, kas noraida nianses un pretrunas, kas ir visu mūsu politisko un reliģijas tradīciju neatņemama sastāvdaļa.

Cīņa par sirdīm un prātiem mums liek novērst veselu ticīgo sabiedrību padarīšanu par dēmoniem. Tam ir nepieciešams atklāts dialogs, nevis konfrontācija; tas mums liek pievērsties faktiskajai un šķietamajai atšķirtībai, ar ko saskaras daži jaunie cilvēki. Eiropas ideja par „vienotību caur dažādību” varētu palīdzēt, taču tai ir nepieciešama drosmīga politiskā vadība, kuras Padomes līmenī diemžēl pietrūkst.

Visbeidzot, es varētu aicināt vismaz šos cilvēkus, šī Parlamenta pārstāvjus, izvairīties no nekorektas valodas, kas norāda uz nekorektu domāšanu. Fundamentālisma automātiska pielīdzināšana terorismam ir nekorekta domāšana. Ir miljoniem katoļu, protestantu, ebreju un musulmaņu, kas burtiski tic Vecajai derībai, Jaunajai derībai un Korānam, taču viņi nav teroristi. Ir ļoti mazs skaits cilvēku, kas savu reliģiju saprot burtiskā veidā un kas ir iesaistīti terorismā. Mums ir jānoskaidro, kāpēc tā ir.

  Charlotte Cederschiöld (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, terorisms ir drauds visām valstīm un visām tautām: tas rada nopietnus draudus mūsu drošībai, mūsu demokrātisko sabiedrību vērtībām un pilsoņu tiesībām un brīvībām.

Kā redzams, jauni pasākumi ir palielinājuši cīņas pret terorismu efektivitāti, taču darāmā vēl ir daudz. Mums ir jāparāda, ka radošie pasākumi patiesi aizsargā pilsoņus un ka tie ir proporcionāli personīguma robežas pārkāpšanai. Es apšaubu, vai noteikumi par šķidrumiem lidmašīnās ir proporcionāli to mērķim. Daži nevainīgi cilvēki pazaudē svarīgus medikamentus, nemaz nerunājot par tonnām konfiscēto šampūnu, lūpu krāsu, utt.

Ja tas rada pilnīgu drošību, tas tiks pieņemts, taču pilsoņi apšauba to, kā tas tiek īstenots - varbūt tomēr ir iespējami kādi uzlabojumi. Veids, kā panākt pareizo līdzsvaru, ir īstenot pretterorisma darbības, cīņu pret noziedzību un nodrošināt pamattiesības demokrātiskā sabiedrībā, kas balstās uz likuma varu. Šeit būtu jāietilpst informācijas sniegšanai Eiropas Parlamentam pirms kādas Eiropas un ASV vienošanās parakstīšanas, un mēs šajā jautājumā pilnībā paļaujamies uz komisāru Franco Frattini un Komisiju.

Lai šajā jomā panāktu likumību, mums ir nepieciešama lielāka demokrātiskā kontrole, kas tiktu īstenota ar koplēmuma palīdzību, un Eiropas pilsoņi spēlētu lielāku lomu lēmumu pieņemšanas procesā; mums ir nepieciešama lielāka atklātība un demokrātiskā likumība. Padomei savi pasākumi ir publiski jāpamato Eiropas līmenī. Mums ir jāuzlabo arī transatlantiskās attiecības.

Visbeidzot, ir nepieciešami stingri pretterorisma pasākumi. To būs daudz vieglāk panākt, ja mēs labāk pieņemsim paši savu demokrātisko…

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Giulietto Chiesa (PSE). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu sammits pagājušajā aprīlī bija zaudēta izdevība. Ņemot vērā Eiropas Parlamenta īpašās komitejas par CIP slepenajiem lidojumiem rezultātus, Vašingtonai būtu bijis skaidri jāpasaka, ka progress transatlantiskajā sadarbībā par cīņu pret terorismu var pamatoties vienīgi uz saskaņu ar ES līguma 6. pantu un cilvēktiesību pilnīgu ievērošanu.

Tas netika izdarīts: tas nozīmē, ka ne tikai netiks pastiprināta cīņa pret terorismu, bet tā tiks vājināta, jo, kā šis Parlaments pats ir teicis, lietojot nelikumīgas teroristu metodes, sakaut terorismu ir gan neproduktīvi, gan nepieņemami.

ES dalībvalstis, kas pakļāvās ASV spiedienam izmantot šīs metodes, ir ne tikai pārkāpušas ES pamatprincipus, bet ir arī nostājušās uz nelikumības takas, pakļaujot Eiropu paaugstinātiem teroristu atmaksas riskiem. Cīņas pastiprināšana pret terorismu nozīmē vispirms, ka to dara pilnā saskaņā ar tiesību aktiem.

  Maria da Assunção Esteves (PPE-DE). - (PT) Terorisms izaicina mūsu brīvo un atvērto sabiedrību. Dažreiz tas pat liek mums just kārdinājumu radīt drošības tiesību aktus, kas nonāk ļoti tuvu mūsu civilizācijas vērtību iznīcināšanai.

Tāpēc Eiropas Savienībai steidzamības kārtā ir jāizstrādā kopējs kodekss, kas skaidri nosaka tās principus un metodes.

Pirmkārt, tam ir jāgarantē cilvēka cieņas un tiesiskuma principi visos terorisma apkarošanas aspektos. Mēs nevaram kaitēt demokrātijas morālajiem pamatiem, kas balstās tieši uz tām vērtībām. Kā teica Simone de Beauvoir, mēs nedrīkstam ļaut mūsu sodītājiem radīt mums sliktus paradumus.

Otrkārt, ir jārada vienoti tiesību akti dalībvalstīm. Šajā aspektā savienībai patiešām ir jānozīmē Savienība. Cīņa pret terorismu steidzami prasa noteikumu piemērošanu, kas ir vienoti un saskaņoti; to nevar atstāt katras dalībvalsts un sabiedriskās domas attiecīgā brīža impulsiem.

Treškārt, mums jāmudina uz darbošanos kā tīklam un jāveicina konsenss, izmantojot pasākumu apstiprināšanu Eiropas Parlamentā un valstu parlamentos.

Ceturtkārt, Eiropas Savienībai ir jāstrādā ANO starptautisko mehānismu izveides virzienā ārkārtas procedūru un tiesību aktu pārraudzībai. Šī cīņa pret terorismu notiek grandiozā mērogā un neaprobežojas tikai ar Eiropu vai Eiroatlantijas asi.

Visbeidzot, lai cīnītos pret terorismu, mums ir jāstrādā, lai radītu taisnīgāku un līdzsvarotāku starptautisko kopienu; mums jānosaka cēloņi un plaisas, jāveicina tiesību kultūra, kas ņem vērā visas tautas, un daudz jāstrādā, lai veicinātu dialogu civilizāciju starpā. Terorisms ir sarežģīta parādība. Mēs nevaram uz to atbildēt ar vienkāršotu skaidrojumu.

  Ioannis Varvitsiotis (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, vispirms ļaujiet man uzdot Padomei divus fundamentālus jautājumus: pirmkārt, kāpēc G. de Vries vieta vēl joprojām ir brīva pēc tik ilga laika? Vai Padome grasās to aizpildīt? Vai Padome uzskata, ka tas ir lietderīgi? Jā vai nē?

Otrkārt, kāpēc pieņemtie pretterorisma pasākumi nav pienācīgi izpildīti visās dalībvalstīs?

Vēl svarīgāks ir jautājums, vai, cenšoties stāties pretī terorismam, mēs esam spēruši soļus, tikai reaģējot uz teroristu darbību. Vai mēs sekojam saprātīgai, integrētai stratēģijai, cenšoties pārvarēt terorisma cēloņus? Mēs nekad nedrīkstam to zaudēt no redzes lauka. Bailes pašiem par savu drošību bieži liek mums pieņemt stratēģijas, kas rada maldīgu drošības sajūtu.

Es atkārtoti esmu šeit apliecinājis, ka sabiedriskās drošības aizsardzība ir mūsu kopējs, pašsaprotams mērķis. Tomēr mūsu metode ir liecība par mūsu civilizācijas briedumu. Mūsu tiesību ievērošana nav tikai mūsu neatņemama daļa; tā ir mūsu vienīgais ceļš uz labklājību un drošību.

Es uzskatu, ka mums ir ne tikai jāvērtē visu pretterorisma pasākumu efektivitāte pašlaik, bet arī rūpīgi jāpārskata mūsu progress, kas nedrīkst sastāvēt vienīgi no reaģēšanas sērijām uz teroristu darbību.

Diskusijas starp Padomi, Komisiju un Parlamentu tāpēc ir jāizvērš. Vitāli svarīga ir dalībvalstu sadarbība. Visbeidzot, es uzskatu, ka mums jāizvērš dialogs ar trešām valstīm. Es uzskatu, ka tas ir būtiski, jo mēs esam redzējuši, cik noderīga ir bijusi sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

  Józef Pinior (PSE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, šīsdienas debates skar karu pret teroru, drošības jautājumu, tiesiskumu un personas brīvības, t.i., visaugstākās vērtības ES sistēmā. Eiropas Parlaments iesniedz virknēm jautājumu Padomei un Komisijai, kuru risinājumiem ir izšķirīga nozīme pilsoņu drošībai, tiesiskuma ievērošanai un pilsoņu brīvību statusam.

Es vēlos pievērsties šeit jautājumam par Eiropas Savienības pretterorisma stratēģijas pārredzamību. Demokrātiska kontrole šajā jomā un jo sevišķi Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu loma garantē pamattiesību ievērošanu, kas ir noteiktas Līgumā par Eiropas Savienību. Ļaujiet man atgādināt, ka Eiropas Parlamenta rezolūcija par iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu gūstekņu pārvadāšanai un nelikumīgai turēšanai apcietinājumā iesaka izmantot metodes, kas atbilst Eiropas Savienības līguma 6. pantam.

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es tikko atnācu no preses konferences, kurā tika aicināts ieviest stingras ekonomiskās sankcijas pret Irānas režīmu, kas ir bēdīgi slavens terorisma sponsors visos Tuvajos Austrumos un ārpus tiem.

Esmu pārliecināts, ka mēs visi atzinīgi vērtējam pasākumus, kas patiešām palīdz apkarot terorismu, taču es vēlētos uzzināt, cik liela daļa no ES aktivitāšu saraksta, par ko dzirdējām šorīt, ietilpst šajā kategorijā.

ES ļoti labi veicas savas kompetences paplašināšanā un birokrātiskā aparāta palielināšanā, taču tai ir mazi rezultāti aktivitāšu un izdevumu jomās.

Mēs esam diskutējuši par ES pretterorisma koordinatoru. Šī amata nosaukums ietver zināmu uzraudzības lomu, kas ir pilnīgi nevietā. Manuprāt, šai personai vajadzētu koncentrēties uz ES darbības principiem un uz ierobežotām jomām, kurās no kopējas rīcības ir gūstama skaidri redzama pievienotā vērtība.

Es ļoti cienu komisāru Franco Frattini, taču ES patiešām nevar prasīt atzinību par mūsu valstu policijas un drošības dienestu darbībām. Būtu vērtīgi veikt ES tā saucamo pretterorisma pasākumu neatkarīgu auditu.

Pretterorisma darbībām ir jāpaliek valstu atbildībā un jābūt starptautiskās sadarbības daļai. ES būtu jākoncentrējas uz to, kā tā varētu atbalstīt šos valstu pretterorisma centienus.

Viena no vislielākajām grūtībām mūsu centienos aizsargāt mūsu pilsoņus rodas neveiksmīgās robežkontroles dēļ; teroristi nāk un iet, un nepārtraukta nekontrolēta imigrācija ir milzīgs šķērslis mūsu valstīs uz dzīvi apmetušos imigrantu veiksmīgai integrācijai. Šim jebkurā pretterorisma stratēģijā būtu jābūt galvenajam elementam.

Šī problēma rada jautājumus par cilvēku brīvās pārvietošanās principu kopumā, un tā ir vēl viena joma, ko vēlreiz būtu jāpārbauda neatkarīgam dienestam.

Es pieminēju mūsu valstu varas iestāžu atbildību par šiem jautājumiem. Man ar nožēlu jāsaka, ka Lielbritānijas varas iestādēm par nelaimi nav izdevies kontrolēt mūsu robežas. Mums ne vien ir maza nojausma par to, kas ieceļo mūsu valstī un kas to atstāj, bet zem lielas jautājuma zīmes ir arī Robežkontroles un imigrācijas aģentūra, kas veic izpildes kontrolēšanu.

Es ar satraukumu lasu, ka sieviete, kas daudzus mēnešus zināja aizdomās turētos teroristus, kas pašlaik tiek tiesāti par teroristu uzbrukumiem Glāzgovā, un kas acīmredzot nevienu neinformēja par šīm aktivitātēm, tagad ir pieņemta darbā kā imigrācijas…

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Marianne Mikko (PSE) - (ET) Dāmas un kungi, diskusijā par cīņu pret terorismu es gribu koncentrēt uzmanību uz Māstrihtas līguma 6. punktu, kas attiecas uz pamattiesībām un brīvībām.

Mans darbs, strādājot kā delegācijas vadītāja Moldovā un kā sociāldemokrāte, ir bijis veltīts Eiropas drošībai, mūsu vērtību sargāšanai un to izplatīšanai kaimiņattiecību politikas valstīs. Mēs gribam, lai valda stabilitāte un miers Eiropas Savienības tuvumā. Lai cīnītos pret terorismu, mums ir vajadzīgs arī tādu valstu atbalsts kā Pakistāna, Krievija un pat Irāna.

Mūsu vērtību sekmīga aizsardzība ir atkarīga lielā mērā no tā, cik mēs spējam iesaistīt partnerus. Ikviens pamatbrīvību un pamattiesību samazinājums Eiropas Savienībā atspoguļojas piecpadsmit reižu 15 kaimiņattiecību politikas valstīs, nemaz nerunājot par Krieviju un Ķīnu. Trešās valstis vēro, ko mēs darām, nevis, ko mēs sakām.

Komisijai un Padomei ir jāsaprot, ka mūsu pašu pilsoņu atbalsts cīņā pret terorismu izgaisīs, ja mēs nespēsim respektēt vairākas pamattiesības, kas noteiktas mūsu dibināšanas līgumos.

  Jana Hybášková (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es netaisos piedalīties šajās muļķīgajās debatēs par šķidrumiem. Vienīgie cilvēki, kam ir tiesības to darīt, ir drošības un tehniskie eksperti. Ja viņi nonāk pie skaidriem secinājumiem, tad mūsu uzdevums ir nekavējoties rīkoties. Nekas teroristus nebaida vairāk kā mūsu spēja reaģēt.

Terorisma draudi tiek būvēti uz mūsu nekustīguma, uz mūsu nemainīgo, konservatīvo sistēmu nekustīguma, un uz mūsu nespējas piemēroties jauniem komunikācijas veidiem, informācijas plūsmām, naudas un cilvēku plūsmām. Vienīgais ceļš ir izveidot elastīgas struktūras, ad hoc komandas, horizontālu, sadarboties spējīgu informācijas apmaiņu un starpinstitūciju un pārrobežu sadarbību, kā arī palielināt Eiropola un Eurojust pilnvaras. De Vries kunga atkāpšanās no amata noteikti bija ļoti slikta zīme. Tas bija apstiprinājums ES nespējai pārvarēt muļķīgu, vecmodīgu un uz atsevišķu valstu darbībām balstītu pieeju drošībai. Tas diemžēl bija simptoms, ka trūkst spējas dalīties informācijā un izpildīt lēmumus. Toties Reformu līgums dod lielisku un pozitīvu signālu.

Minimāli noteikumi par policijas sadarbību, krimināllikumu un civillikumu tuvināšana, savstarpēja spriedumu atzīšana krimināllietās un civillietās, kā arī ES pierādījumu, noziegumu upuru un pašu noziedznieku aizsardzība ir pasākumi, kas norāda, ka ar lielu enerģiju, lieliem naudas līdzekļiem un politiskajiem centieniem mēs varam tikt galā ar terorismu un varam nedaudz palīdzēt Eiropas pilsoņiem Londonā, Glāzgovā un citās apdraudētajās vietās.

Komisār, dalībvalstīm līdz 2007. gada decembrim ir jāizpilda trešā Nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas direktīva. Es aicinu Komisiju būt noteiktai un izlēmīgai savā spiedienā attiecībā uz nepieciešamo drošības pasākumu ieviešanu, lai kontrolētu nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu. Tas palīdzēs mums, un mums ir jāpalīdz jums. Tad mēs varēsim skaidri teikt, ka esam gatavi cīnīties un uzvarēt.

  Paulo Casaca (PSE). - (PT) 2006. gada 12. decembris ir vēsturisks datums, kad Eiropas Tiesa pilnībā atbalstīja argumentu par tiesībām būt informētam par apsūdzību terorismā, kuru es šajā pašā kamerā vairākus gadus atpakaļ aizstāvēju pret Padomi un Komisiju. Tomēr taisnīgums netiks panākts un nenotiks reāla cīņa pret terorismu, kamēr tajā sarakstā būs nevainīgi upuri, piemēram, Irānas Tautas Mujahidin, un kamēr pasaules vadošā terorisma organizācija – Irānas revolucionārā gvarde, kā arī Irākas, Libānas, Persija līča un citas satelītsakaru organizācijas visā pasaulē – turpinās darboties nesodītas un bez jebkādiem ierobežojumiem, jo Eiropas iestādes baidās konfrontēt terorisma „zvēru”.

Es aicinu iestādes rīkoties tā, kā tām būtu jārīkojas.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, es domāju, ka šīs ir ļoti lietderīgas, interesantas un ļoti piemērotas debates, turklāt arī iepriekšminēto neseno Dānijas un Vācijas notikumu kontekstā.

Es atbalstu daudzus jūsu ieteikumus, bažas un padomus Padomei – kas ir mans pienākums – un vēlos apliecināt, ka prezidentvalsts Portugāle ir atvērta sadarbībai un dialogam ar Eiropas Parlamentu, ņemot vērā mūsu darbību regulējošās tiesību normas.

Šīs ir grūtas un sarežģītas debates. daži cilvēki uzskata, ka mēs varētu darīt vairāk, citi domā, ka esam aizgājuši par tālu un ka mums, iespējams, būtu jāsper solis atpakaļ. Daži cilvēki kritizē, citi aplaudē, daži nosoda, savukārt citi iedrošina. Tomēr mēs visi, protams, piekrītam, ka mums ir stingri un pārliecināti jācīnās pret šo jauno postu, kas zināms kā terorisms, un mēs nekādā gadījumā nedrīkstam noslēgt pamieru šajā cīņā. Arī mēs šajā procesā mācāmies un nepārtraukti attīstāmies. Tas ir jauns drauds, kas nebija zināms iepriekš un kas nav iepriekš apkarots un bloķēts. Tāpēc ir tikai dabīgi, ka mums ir nepieciešams nepārtraukti attīstīties, mācīties un būt aktīviem, lai nodrošinātu, ka vairs neatkārtosies tādi uzbrukumi, kuru liecinieki mēs esam bijuši.

Mēs esam smagi strādājuši un diez gan pienācīgā veidā plaši sadarbojušies ar trešajām valstīm. Tā ir starptautiska cīņa. Neviena dalībvalsts atsevišķi nevar efektīvi stāties pretī cīņai un apdraudējumam, ar ko saskaramies mēs. To nevarētu arī neviena atsevišķa organizācija vai organizāciju grupa. Mums ir nepieciešama ļoti spēcīga starptautiska sadarbība.

Gatavojoties šīm debatēm, es atzīmēju vairākus pasākumus un aktivitātes, ko mēs esam veikuši, lai novērstu teroristu uzbrukumus, aizsargātos pret tiem, vajātu teroristus un atbildētu uz to uzbrukumiem. Es secināju, ka, lai arī vēl ir daudz darāmā, daudz kas jau ir izdarīts, un mums ir jāmēģina uzlabot jomas, kurās mēs neesam izdarījuši tik daudz, cik varējām. Ir svarīgi pieminēt novērtēšanas mehānismus, kas ir speciāli izstrādāti, lai pēc kāda laika, kad pasākumi ir ieviesti, mēs izdarītu secinājumus, kas mums palīdzētu uzlabot veicamos pasākumus.

Es gribētu pateikt, ka prezidentvalsts Portugāle tāpat kā Padome var cīnīties un cīnīsies pret terorismu tikai atbilstīgi mūsu pamatvērtībām un principiem, riskantākajiem punktiem mūsu cīņā pret teroristiem: šo principu un vērtību aizsardzībai. Mūsu cīņā pret terorismu mēs nedrīkstam izturēties pret tiem nevērīgi vai neņemt tos vērā. Prezidentvalsts Portugāle īpaši piesardzīgi izturēsies pret šo jautājumu un nepieļaus kompromisus.

Visbeidzot, es vēlos pateikt – šim jautājumam šeit tika pievērsta liela uzmanība, un es to pieminēju savā pirmajā runā – ka prezidentvalsts smagi strādā sadarbībā ar ģenerālsekretariāta padomi, risinot jautājumu saistībā ar pretterorisma koordinatoru, tas ir, kā paplašināt tā pilnvaras un potenciālās iespējas, lai būtu iespējams efektīvi pildīt tos pienākumus, kuri sākotnēji šim amatam bija noteikti. Es apzinos, ka šajā jautājumā varētu būt zināma kavēšanās. Prezidentvalsts Portugāle apņemas paātrināt debates ar Padomes iestādēm un piemērotā brīdī nosaukt jauno pretterorisma koordinatoru.

Kā jau teicu, es, protams, ņemšu vērā šajā debatē izskanējušos padomus, ieteikumus un bažas. Mēs neesam un nekad nebūsim vienaldzīgi pret jūsu viedokļiem, mēs neapgalvojam un nekad neesam apgalvojuši, ka esam perfekti, kā arī neesam teikuši, ka, tas ko esam izdarījuši, ir izdarīts ļoti labi, nevainojami un nav apspriežams, Gluži pretēji, mūsu pūles vienmēr būs vērstas uz uzlabojumiem, lai nodrošinātu, ka mūsu sabiedrības vienmēr būtu brīvas, atvērtas un demokrātiskas, kā arī stātos pretī tām sabiedrībām, kas tā neuzskata. Liels paldies!

  Franco Frattini, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, vēlos pateikties visiem, kas runāja šajās svarīgajās debatēs. Daži minēja, ka teroristi darbojas pēc politiskas stratēģijas. Es piekrītu Mayor Oreja. Terorisms ir jāapkaro ar globālu politisku stratēģiju.

Jūs esat daudz runājuši par vardarbīga radikālisma novēršanu un cīņu pret to. Savā ievadrunā es norādīju uz dažiem priekšlikumiem. Vēlos informēt jūs par kādu svarīgu iniciatīvu attiecībā uz vardarbīgu radikālismu.

Pēc nedaudz vairāk nekā mēneša, 16. un 17. oktobrī, pirmo reizi notiks Eiropas konference par izglītības un skolu nozīmi vardarbīga radikālisma izskaušanā jaunāko sabiedrības locekļu vidū. Mēs esam aicinājuši izglītības jomas pārstāvjus Eiropā un aicinu arī novērotājus no Eiropas Parlamenta, ka vēlētos piedalīties. Tā būtu iespēja skaidri pateikt , ka mēs vēlamies nomainīt ļaunuma un vardarbības kultūru ar iecietības un sadarbības kultūru.

Mēs atzīmējam visas dalībvalstu uzsāktās iniciatīvas radikālisma apkarošanai un cilvēku vervēšanas terorisma kustībā novēršanai. Eiropas Parlaments tiks informēts par šo iniciatīvu rezultātiem un labāko praksi.

Mēs esam daudz runājuši par datu un informācijas izplatīšanu un apmaiņu. Bieži, dāmas un kungi, mūsu rīcībā ir ļoti daudz datu, pat pārāk daudz, bet nav pietiekamas datu analīzes. Tāpēc ir nepieciešams pastiprināt Europol lomu. Vēlos pateikties visiem, kas atbalstīja Europol stiprināšanu, tajā skaitā Pirker kungu. Decembrī es Padomē izteicu priekšlikumu par šo jautājumu, un es ceru, ka prezidentvalsts Portugāle līdz šī gada beigām atbalstīs lēmuma pieņemšanu par Europol lomas stiprināšanu.

Jūlijā tiks iesniegta iniciatīva attiecībā uz bioloģisko terorismu. Mēs skaidri norādījām, kuri ir jutīgākie sektori un kur visvairāk ir nepieciešama Eiropas valstu sadarbība – es vēršos pie Borghezio kunga, kurš izvirzīja šo jautājumu. Daži ir runājuši par dalībvalstu nespēju rīkoties. Es atbalstu „vārdos saukšanas un kaunināšanas” praksi. Jūnijā es publicēju dokumentu, kurā skaidri norādīts, kuras dalībvalstis kavējas pat ar tiesību aktu ieviešanu saistībā ar cīņu pret terorismu. Tas parāda, un šeit es vēršos konkrēti pie Guardans Cambó, ka esmu gatavs norādīt uz atbildību, taču šāda rīcība būs lietderīga tikai tad, ja dalībvalstis un Padome uztvers paziņojumu par nespēju rīkoties kā ieteikumu un stimulu kustībai uz priekšu.

Daudzi ir runājuši par transatlantiskām attiecībām. Es ticu, dāmas un kungi, ka ir nepieciešama ciešāka sadarbība ar Savienotajām Valstīm, bet tajā paša laikā mums ir nepieciešama arī aktīvāka Eiropas iesaistīšanās. Citu starpā vēlos pateikties arī Cashman kungam par šī principa ierosināšanu. Nav jēgas, ja mēs lēnām veidojam un attīstām Eiropas modeli un tajā pašā laikā pārmetam Savienotajām Valstīm, jo tām tomēr ir modelis. Es domāju, ka ir nepieciešama aktīvāka Eiropas iesaistīšanās un ciešāka sadarbība ar Savienotajām Valstīm, taču nav nepieciešamības teikt, ka Eiropas problēma ir Savienotās Valstis. Problēma ir teroristi un to darbības Eiropas sirdī. Tas jāpatur prātā.

(Aplausi)

Pēdējā doma: es esmu pārliecināts, ka jauns Eiropas Līgums sniegtu mums labākus instrumentus, kas sniegtu mums instrumentu ar, kuru strādāt kopā ar Eiropas Parlamentu, lai dalītu atbildību starp trim iestādēm. Tas Komisijai un Padomei dotu vairāk spēka. Es domāju, ka šobrīd iedzīvotāji varētu saprast un skaidri redzēt, kurš ir pieļāvis kļūdu, kurš ir rīkojies pareizi un kurš nav rīkojies, kad tas bija nepieciešams. Tādējādi ir cerība, ka šis līgums kļūs par realitāti, ka tas beidzot tiks noslēgts un ka Parlaments kopā ar mums kļūs par pilntiesīgu dalībnieku cīņā ar terorismu.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Paldies, Frattini kungs. Es atvainojos par troksni, taču tā nav nepieklājība attiecībā pret jums.

Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks 11. oktobrī.

Rakstiskie paziņojumi (142. pants)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Tā kā iepriekšējās debatēs lielākā daļa Eiropas Parlamenta, Komisijas un Padome izvairījās no nopietnas analīzes un detalizētām sarunām par terorismu—visās tā izpausmēs, arī terorismu dalībvalstīs – vai cīņu pret terorismu, ir skaidrs, ka tie pastāvīgi mēģina izņemt terorisma analīzi no konteksta, lai aizsegtu terorisma nopietnākos iemeslus un politikas, kas izraisa terorismu.

Šādā rīcība kļūst vēl nopietnāka un politiski svarīga, kad „cīņā pret terorismu” – kurā ASV un ES ir vadošās lomas – arvien pamanāmāks kļūst fakts, ka cilvēki visā pasaulē saskaras ar instrumentu, kas ļauj neievērot starptautiskus normatīvos aktus, graut cilvēku suverenitāti un apdraudēt dalībvalstu brīvību, veicinot intervenciju, agresiju un karu gan Afganistānā, gan Irākā un Palestīnā ar tūkstošiem cilvēku upuru.

Lai arī daži runātāji līdz spēku izsīkumam atkārtoja par cilvēktiesību aizsardzību šajā „cīņā pret terorismu” un drošības pasākumos šīs cīņas ietvaros, liels skaits situāciju un faktu liecina par būtiskiem cilvēka brīvības, tiesību un garantiju pārkāpumiem.

  Alexander Stubb (PPE-DE), rakstiski. – ES pamatā ir brīva cilvēku, preču, pakalpojumu un kapitāla kustība. Šīs kustības šķēršļi ir jāuztver nopietni. Cīņu pret terorismu kā daļu no starptautiskās noziedzības nevar atstāt bez ievērības.

Tomēr terorisms ir delikāts temats. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka visām pretterorisma politikām ir jābalstās uz pamattiesību ievērošanu un cilvēka cieņas neaizskaramību.

Pasākumiem ir jābūt arī efektīviem un proporcionāliem iegūtajai drošībai. Es apšaubu, ka, piemēram, jaunie ierobežojumi attiecībā uz šķidrumu ienešanu lidmašīnās atbilst šiem kritērijiem.

Visumā, ir atzinīgi jāvērtē katrs centiens panākt labāku saskaņotību starp dalībvalstīm, un starp tām un ES institūcijām. Pēc tam, kad de Vries kungs atkāpās no amata, pēc iespējas ātrāk ir jāieceļ jauns ES pretterorisma koordinators.

SĒDI VADA: L. COCILOVO
Priekšsēdētāja vietnieks

  Sophia in 't Veld Veld (ALDE). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, vēlos tikai piebilst, ka debašu laikā Padomes priekšsēdētājam, kurš jau ir aizgājis, un Komisijai tika uzdoti ļoti konkrēti jautājumi, uz kuriem neesam saņēmuši atbildes. Es vēlos no Padomes un Komisijas saņemt rakstisku atbildi uz maniem jautājumiem par Augstākā līmeņa kontaktgrupu datu aizsardzībai un ASV Ārvalstu izlūkošanas un novērošanas aktu.

  Priekšsēdētājs. − Mēs turpināsim darbu atbilstoši Reglamentam, kā arī ņemot vērā izteikto pieprasījumu.

3. Parlamenta sastāvs: sk. protokolu

4. Darba kārtība: sk. protokolu

  Richard Howitt (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, attiecībā uz procedūras jautājumu, vai es varētu lūgt Parlamenta priekšsēdētāju nekavējoties rīkoties un aicināt aizsargāt delegāciju no Kolumbijas, kas mūsu Parlamentu apmeklēja 27. un 28. jūnijā, un kuras dalībnieki šonedēļ saņēma publiskus nāves draudus, jo šeit bija atklāti izteikušies par labu priekšlikumam par ieslodzīto apmaiņu Kolumbijas konfliktā?

Apsūdzība, ka visi delegācijas dalībnieki, tostarp franču tautības bijušā Kolumbijas prezidenta amata kandidāta māte Yolanda Pulecio de Betancourt, Kolumbijas Katoļu baznīcas vadītājs Luis Augusto Castro, un Kolumbijas Liberālās partijas ģenerālsekretārs Dr. Jose Noe Rios, atbalsta valsts partizānu kustību, ir absurda un grupai rada lielas briesmas.

Pamatojoties tikai uz humānumu, es aicinu priekšsēdētāju darīt visu iespējamo, lai izteikt protestu viņu drošības labā.

(Aplausi)

5. Balsošanas laiks

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir balsojums.

(Balsošanas rezultāti un citas detaļas: sk. protokolu)

5.1. Dalībvalstu 2005. gadā īstenotie centieni nolūkā panākt noturīgu līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām (balsojums)

- Ziņojums: P. Casaca (A6-0297/2007)

5.2. Budžeta grozījuma Nr. 5/2007 projekts (balsojums)

- Ziņojums: J. Elles (A6-0300/2007)

5.3. Bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumi (balsojums)

- Ziņojums: B. Liberadzki (A6-0253/2007)

6. Apsveikšana

  Priekšsēdētājs. − Oficiālo viesu vietās zālē atrodas delegācija no Dienvidāfrikas parlamenta. Es vēlos sirsnīgi sveikt Dienvidāfrikas delegācijas pārstāvjus, kas ieradušies, lai piedalītos 10. EP–Dienvidāfrikas parlamentu sanāksmē, kura notiks no 5. līdz 6. septembrim.

(Aplausi)

7. Balsošanas laiks (turpinājums)

(Pirms balsojuma)

  Gary Titley (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, attiecībā uz interešu deklarēšanu, vai jūs varētu man paskaidrot, vai balsojumā par nākamajiem trim ziņojumiem par pienu, mūsu vidū esošajiem piena lopkopjiem nevajadzētu deklarēt savas intereses un atturēties no balsošanas?

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Protams, Titley kungs, mēs turpināsim darbu, pamatojoties uz atsevišķu deputātu parakstītiem paziņojumiem saistībā ar interešu konfliktu mandāta pieņemšanas brīdī un saistībā ar atsevišķām parlamenta procedūrām.

7.1. Konservēts piens, kurš paredzēts lietošanai pārtikā (balsojums)

- Ziņojums: E. Jeggle (A6-0282/2007)

7.2. Piena un piena produktu tirgus kopīga organizācija (balsojums)

- Ziņojums: E. Jeggle (A6-0283/2007)

7.3. Papildu noteikumi piena un piena produktu tirgus kopīgajai organizācijai attiecībā uz dzeramo pienu (balsojums)

Ziņojums: E. Jeggle (A6-0284/2007)

⁂

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, tā kā zālē ir delegācija no Dienvidāfrikas parlamenta, vai mēs varētu viņiem lūgt no šī Parlamenta uz mājām līdzi aizvest Zimbabves Mugabe režīma nosodījumu un mūsu cerības, ka Dienvidāfrika veiks nepieciešamos pasākumus, lai šajā valstī panāktu pozitīvas pārmaiņas?

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Es piefiksēju jūsu priekšlikumu, kuru vērtēju atzinīgi, un mēs mēģināsim to paveikt balsošanas laikā, vienlaicīgi ievērojot parlamenta reglamentu.

7.4. ES ieviestie ierobežojumi attiecībā uz šķidrumiem, kurus pasažieri var ienest lidmašīnu salonos (balsojums)

- Rezolūcija: B6-0267/2007

7.5. Kravu pārvadājumu loģistika Eiropā –ilgtspējīgas mobilitātes izšķirošais faktors (balsojums)

- Ziņojums: A. Sender (A6-0286/2007)

7.6. EURES darbības pārskats par 2004. un 2005. gadu: ceļā uz vienotu Eiropas darba tirgu (balsojums)

- Rezolūcija: B6-0322/2007

7.7. ES stratēģija dalībvalstu atbalstam alkohola radītā kaitējuma mazināšana (balsojums)

- Ziņojums: A. Foglietta (A6-0303/2007)

8. Balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: P. Casaca (A6-0297/2007)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs uzskatām, ka zvejas resursu ilgtspējība būtiski ietekmē zivsaimniecības turpināšanu un šīs nozares dzīvotspēju, taču mēs neatbalstām Eiropas Savienībā pieņemto flotu pārvaldības politiku vai flotu samazināšanu, kuras galvenās sekas būs ievērojama ražošanas līdzekļu samazināšanās un ļoti apjomīgs darbavietu zudums.

Lai panāktu ilgtspējīgu līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām, ir jāņem vērā sociālā un ekonomiskā situācija zivsaimniecības nozarē, piemērojot mehānismus, kas paredzēti, lai subsidētu vai atlīdzinātu zaudējumus zvejniekiem, ko ietekmē videi draudzīgas zvejas ekonomiskās sekas vai pasākumi zvejas samazināšanai, it īpaši mazāk labvēlīgos reģionos, kas ir atkarīgi no zivsaimniecības nozares.

Līdzīgi, zvejas intensitāte ir jāpielāgo esošajiem resursiem un jūras vides aizsardzībai, tādējādi vienlaicīgi veicinot mazāka mēroga piekrastes zveju un nerūpniecisko zveju, kā arī aizsargājot zvejas kopienas; šajā kontekstā īpaši noderīgi būtu palielināt dalībvalstu ekskluzīvās zvejas zonas no pašreizējām 12 jūras jūdzēm līdz 24 jūras jūdzēm, bet attālākajiem reģioniem – no 100 jūras jūdzēm līdz 200.

  Robert Navarro (PSE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par mana kolēģa P. Casaca kunga ziņojumu, jo tajā ir skaidri uzsvērtas „perversās” sekas, kādas ir pašreizējai sistēmai, kurā bieži tiek pieņemti no vietējās realitātes attālināti lēmumi.

Aplūkosim, piemēram, „thonaille” veida tīklu izmantošanas gadījumu Vidusjūrā. Cilvēki, kas ar to nodarbojas, ir ieguldījuši darbu savu zvejas metožu izveidē, taču nesen pieņemtie tiesību akti paredz neproporcionālus ierobežojumus, kuri var izraisīt šo metožu izzušanu. Patiesībā šie cilvēki saskaras ar negodīgu konkurenci ar kolēģiem no Atlantijas okeāna austrumiem –gan Spānijas, gan Francijas puses. Atbilstoši ziņojumā izteiktajiem priekšlikumiem pieeja, kas izmanto ģeogrāfiskās zvejas zonas un ņem vērā zvejniecībā izmantoto metožu īpašās iezīmes, varētu palīdzēt nodrošināt godīgāku nozvejas sadalījumu, kas var garantēt noturīgu zvejas kapacitātes un zvejas iespēju līdzsvaru.

- Ziņojums: J. Elles (A6-0300/2007)

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es atbalstu James Elles ziņojumu par budžeta grozījuma Nr. 5/2007 projektu. To darot, es vēlētos uzsvērt konkrētu manas valsts problēmu, kas varētu vājināt atbalstu papildu izdevumiem.

Lielbritānijas problēma ir tāda, ka Margaret Thatcher ar 1984. gada Fonteblo nolīgumu nākamajām Lielbritānijas valdībām ir atstājusi tikai vienu iespējamo taktiku. Fonteblo nolīgums Lielbritānijai dod atlaidi divu trešdaļu apmērā no starpības starp mūsu ikgada iemaksām un ikgada ieņēmumiem no ES. Tādējādi jebkuras jaunas izdevumu programmas Lielbritānijai izmaksā divreiz vairāk; vispirms mēs samaksājam savus 50 % un tad zaudējam divas trešdaļas no ES ieguldījuma, mūsu gadījumā ES ieguldījumu samazinot no 50 % uz mazāk nekā 17 %. Rēķinoties ar to, ka Lielbritānijas ieguldījums ir mazliet zem 15 % no kopējā budžeta, jebkurš jauns projekts, kuram Lielbritānija saņem mazāk nekā trešdaļu naudas, Lielbritāniju noved mīnusos.

Ziņojums: B. Liberadzki (A6-0253/2007)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Ziņojumā teikts, ka Eiropas Savienībā katru gadu tiek pārvadāti aptuveni 110 miljardi bīstamo (cilvēkiem un videi bīstamu) kravu tonnu/km, un šis daudzums veido gandrīz 8% no visām pārvadātajām kravām. 58% no tām pārvadā pa dzelzceļu, 25% pārvadā pa gaisu un 17% – pa iekšzemes ūdensceļiem.

Bīstamo kravu starptautiskos pārvadājumus reglamentē starptautiski nolīgumi.

Šajā kontekstā mēs uzskatām, ka noderīgai un vajadzīgai sadarbībai Eiropas Savienības līmenī ir jānodrošina pilnīga dalībvalstu suverenitāte attiecībā uz kravu (bīstamo) pārvadājumiem to teritorijā, piemēram, izmantojot tiesības reglamentēt, piešķirt individuālas atļaujas un aizliegt bīstamo kravu pārvadāšanu, īpaši valsts drošības un vides aizsardzības iemeslu dēļ.

Šis ir principa jautājums un vēl jo svarīgāks tas ir Eiropas Savienībā veicinātajā neierobežotās pārvadājumu liberalizācijas kontekstā.

  Dieter-Lebrecht Koch (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Komisijas priekšlikums Eiropas tiesību aktu par bīstamo kravu pārvadājumiem vienkāršošanai un apvienošanai ir pilnībā jāatbalsta, tas jādara arī labākas reglamentēšanas interesēs.

2007. gada 31. augustā es apmeklēju satiksmes pārvaldības galveno mītni septiņiem ceļu tuneļiem, tostarp garākajam tunelim Vācijā, un sapratu, ka ir nepieciešama saskaņošana, jo īpaši noteikumu par bīstamo kravu pārvadājumiem tuneļos saskaņošana.

Strauji attīstās ne tikai kravu per se, bet arī bīstamo kravu pārvadāšanas nozare; un tas notiek visā pasaulē, tāpēc šo pieaugumu vairs nevar apmierināt tikai viens pārvadāšanas veids. Tādēļ ir saprātīgi pieņemt pārvadāšanas noteikumus ne tikai pārvadājumiem pa ceļu un dzelzceļu, bet arī pa iekšējiem ūdensceļiem. Tādējādi tiks uzlabotas iespējas izmantot vairākveidu pieeju ar mūsu pārvadāšanas vajadzībām saistītajām problēmām. Attiecībā uz mūsu līdzpilsoņu izpratni ir īpaši lietderīgi pieminēt, ka pašreizējais tiesību akts ņem vērā ne tikai konkrētus ANO ieteikumus, bet arī dalībvalstu subsidiaritātes prasības. Tas, ka direktīvā ir apkopotas četras „vecās” direktīvas un aiztaupīti 2 000 normatīva teksta lappušu, padara to par reālu birokrātijas samazināšanas piemēru.

Dalībvalstis saglabās tiesības savā teritorijā reglamentēt un pat aizliegt pārvadāt atsevišķas bīstamas kravas, piemēram, valsts drošības vai vides aizsardzības iemeslu dēļ. Visbeidzot, sabiedrība var rēķināties, ka šī direktīva palīdzēs uzlabot gan pārvadāšanas, gan vides drošību.

  Fernand Le Rachinel (ITS), rakstiski. – (FR) Beidzot Komisijas priekšlikums ar mērķi saskaņot bīstamo kravu pārvadājumu noteikumus ir solis pareizajā virzienā. Patiesi, ierosinātā teksta mērķis ir vienkāršot un apvienot pašreizējos Kopienas tiesības aktus.

Šobrīd bīstamo kravu pārvadājumus pa zemi (dzelzceļu, zemi) un iekšzemes ūdensceļiem reglamentē ne mazāk kā četras direktīvas un vairāki Komisijas lēmumi. Šis izkliedētais apkopojums nozīmē, ka noteikumi ir pārāk sarežģīti, sarežģīti pārņemami valstu tiesību aktos un bieži vien novecojuši.

Šī ir īpaši svarīga tēma, jo iekšzemes pārvadājumu, tāpat kā bīstamo kravu apjoms Eiropas Savienībā pastāvīgi palielinās. Eiropas Savienībā katru gadu tiek pārvadāti 110 miljardi bīstamo kravu tonnu/km, kopā tas veido 8% no visām pārvadātajām kravām. Tā kā Francija atrodas Eiropas krustcelēs, tās ceļu, dzelzceļu un ūdensceļu tīkli tiek bieži piesārņoti un tādēļ īpaši pakļauti pārvadāšanas nelaimes gadījumu riskam.

Ir pienācis pēdējais laiks likvidēt visus papildu un pārmērīgos Eiropas Savienības tiesību aktus šajā jomā, lai ļautu dažādiem operatoriem, kā arī valsts iestādēm garantēt un nostiprināt šāda pārvadājumu veida drošību.

  Andreas Mölzer (ITS), rakstiski. − (DE) Ņemot vērā pastāvīgo kravu pārvadājumu apjoma pieaugumu, katastrofālais kravas automobiļu ugunsgrēks Gotharda tunelī un līdzīgi atgadījumi noteikti nebūs pēdējie ar kravas automobiļiem saistītie šausmu stāsti. Tas ir īpaši aktuāli, tādēļ, ka kravas automobiļi ir nesalīdzināmi biežāk iesaistīti nelaimes gadījumos uz autoceļiem un tādēļ, ka to atpūtas laiks bieži vien netiek ievērots, jo peļņa kļūst arvien mazāka, bet konkurences radītā spriedze arvien lielāka. Potenciālo risku palielina arī nekvalitatīvie ceļi un papildu braukšanas joslu izveide.

Ja šādā nelaimes gadījumā ir iesaistīts transportlīdzeklis, kas pārvadā bīstamu kravu, sekas, protams, ir vēl jo nopietnākas. Turklāt bieži radioaktīva, kodīga vai sprāgstoša krava tiek pārvadāta nelikumīgi, tādējādi avārijas gadījumā pakļaujot nāves briesmām neatliekamās palīdzības dienestu darbiniekus. Papildināt drošības prasības ir tikai pareizi un nepieciešami, tādēļ arī es balsoju par šo ziņojumu, lai arī attiecīgi būtu jāpastiprina arī pārbaudes.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Viens no Eiropas Savienības pamatpienākumiem un saistībām ir radīt Eiropas pilsoņiem drošus dzīves apstākļus. Kravu iekšzemes pārvadājumu apjoms Eiropas Savienībā pastāvīgi palielinās, un attiecīgi pieaug arī pārvadāto bīstamo kravu daudzums.

Tādēļ ir jānodrošina bīstamo kravu pārvadājumiem piemērojamo tiesību aktu vienkāršošana un precizēšana. Nodoms vienā direktīvā ietvert bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu, ceļu un iekšzemes ūdensceļiem var veicināt komodalitāti un, piemērojot paredzētos noteikumus, uzlabot drošību un darbības ātrumu, balstoties uz pieņemtiem jauniem kritērijiem par kravu ātru piegādi un atbilstošu pakalpojumu nodrošināšanu. Tādēļ svarīgs priekšnoteikums ir vēl lielāka Eiropas Savienībā notiekošo pārvadājumu, tostarp bīstamo kravu pārvadājumu, drošība; es uzskatu, ka, īstenojot šajā direktīvā iekļautos pasākumus, tas būs iespējams.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Es balsoju par Bogusław Liberadzki ziņojumu par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem.

Profesors Liberadzki ir vadošais transporta nozares speciālists. Viņa sastādītais ziņojums ir profesionāli rakstīts un sniedz padziļinātu radušās problēmas analīzi.

Neapšaubāmi, viena no Eiropas Savienības prioritātēm ir nodrošināt eiropiešiem drošus dzīves apstākļus. Tas attiecas arī uz pārvadājumu, jo īpaši uz bīstamo kravu pārvadājumu drošību visā Savienībā. Pieaugusī preču un pakalpojumu aprite ir palielinājusi arī pārvadājumus pa ceļu, dzelzceļu un ūdensceļiem. Tādēļ es atbalstu iniciatīvu apvienot šos pārvadājumu veidus vienā direktīvā. Es uzskatu, ka Eiropas līmenī mums ir jācenšas izveidot tiesību aktus, kam ir vislielākā vērtība tieši saistībā ar Eiropas Savienības pilsoņiem. Noteikumu ietveršana vienā Eiropas Savienības dokumentā uzlabos to pārredzamību un pieejamību, kā arī to piemērošanas efektivitāti.

Ziņojumi: E. Jeggle (A6-0282/2007, A6-0283/2007, A6-0284/2007)

  Andreas Mölzer (ITS). − (DE) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par E. Jeggle kundzes ziņojumiem, jo ceru, ka tie veicinās mūsu lauksaimnieku izdzīvošanu. Galu galā kādreiz lauksaimnieki, pateicoties saražotajam, varēja ļoti labi dzīvot. Mūsdienās pārtikas cenas pastāvīgi palielinās, taču, lai arī lielie uzņēmumi no tā iegūst un saņem pievilcīgu peļņu, vienkāršie lauksaimnieki arvien vairāk tiek nostādīti lūdzēju lomā. Bieži sīksaimniekiem, lai izdzīvotu, ir vajadzīgs papildu ienākumu avots, un vienīgais iemesls uzņemties šo divējādo nastu ir mīlestība pret dabu. Arvien vairāk cilvēku padodas, taču tas jau tagad ir izraisījis atkarību no augļu, dārzeņu un barības importa.

Kopš pievienošanās Eiropas Savienībai vairāk nekā 50% Austrijas lauksaimnieku ir likvidējuši savu uzņēmējdarbību, tas ir, pārtraukuši piena ražošanu. Tāpēc mēs strauji tuvojamies brīdim, kad tiks apdraudēta mūsu pašpietiekamība svaiga piena un svaiga piena produktu nozarē.

  Hynek Fajmon (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šodien balsojot par trim ziņojumiem par piena nozari, es paudu savu atbalstu Komisijas priekšlikumiem, jo uzskatu, ka tajos paredzēti soļi pareizajā virzienā.

Pārmērīgā tirgus reglamentēšana attiecībā uz piena un dzeramā piena produktiem Eiropas Savienībā ir nevajadzīga un bezjēdzīga, un tās rezultātā cieš gan patērētāji, gan ražotāji. Tādēļ ir tikai pareizi liberalizēt pašreizējos noteikumus. Es atzinīgi vērtēju iespēju papildu trim esošajām dzeramā piena kategorijām atļaut dzeramā piena papildu kategorijas ar atšķirīgu tauku daudzumu. Tā rezultātā gan patērētājiem, gan ražotājiem būtu lielāka izvēle. Šāds iznākums būtu tikai vēlams.

Patiesībā Komisijai vajadzētu aktīvi veicināt dzeramā piena tirgus liberalizāciju, jo pašreizējā piena kvotu sistēma ir gan novecojusi, gan bezjēdzīga. Nav nekāda iemesla turpināt ražotājiem noteikt sodu par liela piena daudzuma ražošanu. Šobrīd, kad visā pasaulē palielinās pieprasījums pēc piena un dzeramā piena produktiem, piena kvotas ir acīmredzams šķērslis piena nozares attīstībai Eiropas Savienībā.

  Liam Aylward (UEN), rakstiski. − Pašreizējā piena produktu nozares izaugsme rada lielu optimismu starp piena lopkopjiem Eiropā. Āzijas arvien pieaugošā apetīte pēc piena produktiem, aizvien sarūkošā ražošana Eiropā un aizvien plašākā zemes izmantošana biodegvielas izejvielu audzēšanai ASV piena produktu cenu paceļ rekordlielā augstumā.

Būdams Eiropas Parlamenta deputāts, kas pārstāv Īrijas laukus, esmu laimīgs, ka piena lopkopji saņem pelnīto atelpu, lai gan ražošanas izmaksas turpina pieaugt, tādējādi īpaši grūtāku padarot mazāku piena lopkopju izdzīvošanu.

Tirgus pārvaldības mehānismu izmaiņas rada nestabilitāti. Tā kā līdz 2015. gadam ir paredzēts atcelt piena kvotas, ir nepieciešami piesardzības soļi, kas palīdzēs absorbēt tirgus nestabilitāti. Ražotāju reakcija uz to pagaidām ir neskaidra. Piena produkcijas palielināšanās novedīs pie cenu krituma. Stabilitātei izšķiroši svarīgi būs PTO atļautie aizsardzības mehānismi.

Pašlaik eksporta kompensācijas ir nulles līmenī, jo globālais piena produktu tirgus ir spēcīgs. Mums ir jānodrošina, ka atbalsts eksportam tiek saglabāts kā mehānisms, ko potenciāli varētu ieviest vēlāk.

Pārmaiņas piena produktu sektorā ir nenovēršamas, taču ir nepieciešams labi vadīts pārejas posms, lai Eiropas zemniekiem nodrošinātu stabilu un gaišu nākotni.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs piekrītam ziņojumā paustajai nostājai, ka ir svarīgi sniegt būtisku kvalitatīvu atbalstu skolu piena programmai. Tomēr mums ar nožēlu, jāatzīst, ka tās pašreizējā formā ar pastāvošo vadības filozofiju un pašlaik piešķirtajiem resursiem, šī programma daudzos gadījumos ir kļuvusi par iemeslu piena dzeršanas pārtraukšanai, tajā piedāvāto produktu sliktās kvalitātes un neapmierinošā rakstura dēļ, kas neatbilst vidusskolas jaunāko klašu izglītojamo gaumei.

Tādēļ mēs piekrītam, ka šajā programmā iekļauto produktu klāsts jāpaplašina gan dažādības, gan uzturvērtības, gan diētas apsvērumu ziņā. Tomēr mums jāatceras, ka mums steidzamības kārtā jāatrisina tādi vienkārši jautājumi kā saldējamo iekārtu tīklu trūkums, tāpēc, ka tas traucē skolām un daudziem portugāļu izglītojamajiem piekļūt citiem produktiem, izņemot ultraaugstās temperatūras (UHT) pienu.

Piena uzturvērtība ir labi zināma, un mēs zinām, ka mums jāmudina cilvēki dzert to. Tomēr, lai tas būtu iespējams, ir nepieciešama palīdzība kvalitatīva piena ražošanā un izšķiroša nozīme ir neskaitāmajiem mazajiem ganāmpulkiem; tās ir galvenokārt ģimenes fermas, kuras, neizmantojot intensīvas ražošanas metodes, saglabā dzīvas mazās lauku kopienas un apdzīvo laukus.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Lauksaimniecības komitejas ziņojumi par piena produktiem ir sajaukums. Jūnija saraksts atbalsta Komisiju tādējādi, ka ir jāatļauj ražot un pārdot pienu, kurš nav minēts nevienā no trim kategorijām, kas ir spēkā šobrīd. Šāda liberalizācija ir laba un atvieglo situāciju Zviedrijai, kurai kopš 1995.gada ir bijušas problēmas piemērot zviedru tradīcijas ES stingrajiem noteikumiem par piena produktiem.

Pārējie divi ziņojumi par pienu balstās uz ES Kopējo lauksaimniecības politiku un tos noraida Jūnija saraksts. Piena produktiem jābūt brīvā tirgus jautājumam, kas pakļauts parastai pārtikas kontrolei sabiedrības veselības interesēs.

Lauksaimniecības komitejas grozījumi ziņojumā (A6-0283/2007) par kopējo piena un piena produktu tirgus organizāciju ir vienkārši absurdi. Viņi ierosina, ka budžeta ietaupījumi, kas rodas, tiek pārdalīti piena nozarē un tiek izveidota piena fonda pārstrukturēšanas programma, ka atbalsts tiek sniegts piena nozarē tiem, ko ietekmē pieaugošā tirgus liberalizācija, ka tiek veicināti mārketinga atbalsta pasākumi un piena popularizēšanas aktivitātes, ka atbalsts tiek sniegts piena ražošanai kalnu reģionos un ka tiek stiprināta piena izdalīšanas sistēma skolām. Mēs esam noteikti pret šiem priekšlikumiem. Jūnija sarakstā minēts, ka arī Eiropas Parlamentam nav koplēmuma varas ES lauksaimniecības politikā, jo tad Savienība iekristu protekcionisma un lielu subsīdiju lamatās visām dažādajām grupām lauksaimniecības nozarē.

  Christel Schaldemose (PSE), rakstiski. − (DA) Eiropas Parlamenta Sociālistu grupas dāņu deputāti Poul Nyrup Rasmussen, Britta Thomsen, Cristel Schaldemose, Dan Jørgensen un Ole Christensen ir balsojuši ne tikai pret Komisijas priekšlikumiem, bet arī pret Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem. Delegācija uzskata, ka ir nepieciešams pārkārtot piena izdalīšanas sistēmu skolām, bet priekšlikums nesniedzas pietiekami tālu. Delegācija uzskata, ka atbalsts pienam ar augstu tauku procenta saturu ir jāatceļ pilnībā, vienlaikus visvairāk atbalstot veselīgu pienu.

Tomēr delegācija vēlas uzsvērt savu atbalstu ES lauksaimniecības atbalsta pārkārtošanai, vairāk orientējot to uz tirgu, un ES lauksaimniecības politika cita starpā jāsaista ar apkārtējās vides politiku un sabiedrības veselības iniciatīvām.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Lai nodrošinātu šī Parlamenta godprātīgumu, visiem deputātiem, kuriem piena produktu tirgū ir finansiālas intereses, ir jāatklāj, ka viņi ir ieinteresēti šajā balsojumā.

Rezolūcija: B6-0267/2007 .

  Hubert Pirker (PPE-DE). − (DE) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka ir pienācis laiks, kad mums jāpārskata šis pasākums un jāizvērtē, vai tas ir patiešām piemērots un efektīvs. Ja tas nav efektīvs, mums tas jāatceļ, ja tas ir tikai daļēji efektīvs un piemērots, tad tas atbilstīgi jāmaina. Tomēr visos gadījumos mums jāstrādā pie izpildes standartizēšanas, tas ir, nodrošinot pārbaužu viendabību, lai reizi par visām reizēm izbeigtu visus satraukumus, ko mēs pašlaik piedzīvojam lidostās.

  John Attard-Montalto (PSE). – (MT) Es vēlos paskaidrot, ka nav pieļaujami nekādi kompromisi attiecībā uz drošību. Mums jāatzīst, ka sastopoties ar ierobežojumiem šķidrumu ienešanai lidmašīnu salonos, ir taisnība, ka tās ir neērtības, ir taisnība, ka ir aizvainojoši izmest to, kas jums ir bagāžā, bet no otras puses, drošība ir pats svarīgākais, drošība ir vislabākā izvēle.

Ja Britu slepenie dienesti saka mums, ka draudi joprojām pastāv, tad tie joprojām pastāv. Mēs nevaram pieļaut nekādus kompromisus, un tāpēc mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, pieņemot rezolūcijas un atbalstot ierosinājumus šajā jautājumā, lai mēs nekļūstam kaut kādā ziņā vāji vai bezspēcīgi savā attieksmē.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). - (SK) Savos biežajos darījumu braucienos es kļūstu par aculiecinieci aizvainojošām problēmām, ar kurām Eiropas lidostās sastopas pasažieri, kuru rokas bagāžās ir šķidrumi. Pasažieriem jāšķiras no kosmētikas. Par laimi, viņi var paspēt izdzert puslitra pudeli minerālūdens, bet losjons pēc skūšanās vai šampūns, kas pārsniedz atļauto normu, nonāk tam paredzētajā konteinerā.

Pasažieri uzskata šīs stingrās lidostas kontroles par viņu tiesību pārkāpumu. Viņi nezin, kāpēc viņiem tas ir jādara, un dusmojas uz Savienību ar tās birokrātiskajiem noteikumiem. Viņu lidojumu mērķi ir dažādi, un tādēļ viņi nesaprot, kāpēc viņiem jāšķiras no pamata higiēnas precēm. Lidostu darbiniekiem nav ne laika, ne vēlēšanās pienācīgi izskaidrot stingrās kontroles kā pretterorisma mehānismu.

Es balsoju par priekšlikumu rezolūcijai, kas ierosina izbeigt pretrunīgos pasākumus, kas ietekmē gaisa pārvadājumu pasažierus un uzsver nepieciešamību veikt pētījumus, lai atklātu efektīvus instrumentus sprāgstvielu atklāšanai šķidrumos. Es ceru, ka Eiropas Komisija rūpīgi pārskatīs aizliegumu ienest šķidrumus lidmašīnu salonos un, ja netiks atklāti citi fakti, atcels šo pretrunīgo pasākumu.

  Gerard Batten, Derek Roland Clark, Nigel Farage, John Whittaker un Thomas Wise (IND/DEM), rakstiski. − Lai gan Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP) uzsver principu atbalstīt jebkuru ES tiesību aktu atcelšanu, šis ir nacionālās drošības jautājums, un tādēļ šī partija nevarēja atbalstīt pasākumu, kas gaisa pārvadājumu pasažierus un apkalpi varētu nostādīt riska priekšā. Kā ir norādījusi Apvienotās Karalistes valdība, terorisms vēl arvien ir nopietns un nepārtraukts apdraudējums.

  Graham Booth (IND/DEM), rakstiski. − Lai gan Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP) uzsver principu atbalstīt jebkuru ES tiesību aktu atcelšanu, šis ir nacionālās drošības jautājums un tādēļ šī partija nevarēja atbalstīt pasākumu, kas gaisa pārvadājumu pasažierus un apkalpi varētu nostādīt riska priekšā. Kā ir norādījusi Apvienotās Karalistes valdība, terorisms vēl arvien ir nopietns un nepārtraukts apdraudējums.

Apvienotās Karalistes valdības viedoklis:

Apvienotās Karalistes valdība atzinīgi vērtē Transporta un tūrisma komitejas rezolūcijas atzinumu, ka Eiropas aviācijā ir nepieciešams augsts drošības līmenis. Terorisms vēl arvien ir nopietns un nepārtraukts apdraudējums. Pašreiz praktiski nav iespējams pārbaudīt vairāk nekā tikai nelielu daļu no visiem šķidrumiem, ko pasažieri vēlas pārvadāt. Tādēļ līdz brīdim, kad būs pabeigts darbs pie atbilstošāka un uz tehnoloģijām balstīta risinājuma, pagaidu pārbaudes pašlaik ir vienīgais veids, kā nodrošināt pasažieru drošību.

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es par šo rezolūciju balsoju tādēļ, ka tā satur prasību pārskatīt Regulas (EK) Nr. 1546/2006 (par šķidrumu ienešanu lidmašīnu salonos) efektivitāti un taisnīgumu. Visabsurdākais man šķiet tas, ka es varu ievest Eiropā nemuitojamus šķidrumus – ārpus ES pirktu alkoholu, smaržas vai pārtiku, taču, ja man ES teritorijā ir jāpārsēžas citā lidmašīnā, varas iestādes man tos konfiscē.

Vai Komisijai neienāk prātā, ka teroristi iespējams ir vairāk informēti par šo regulu nekā vidusmēra pasažieris, un tādēļ arī atbilstoši rīkosies? Tas arī netieši norāda, ka drošība visās lidostās ārpus ES ir sliktāka nekā vissliktākajā ES lidostā. Kā cilvēkam, kas regulāri ceļo pa gaisu, man ir grūti, ja pat ne neiespējami, tam ticēt.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Par regulu, kas nosaka ierobežojumus šķidrumu ienešanai lidmašīnu salonos, es uzskatu, un tā tika nolemts arī mūsu parlamentārajā grupā, ka grozījuma pieņemšana, kas aicina Eiropas Komisiju atcelt šo regulu, ir pozitīvs solis, jo nav neviena pierādījuma, ka tā ir efektīva drošības ziņā, nedz arī ir sniegti kādi pārliecinoši fakti visaptverošā publiskā ziņojumā, kā tika solīts. Vēl vairāk, tika uzsvērts, ka tad, ja Komisija grasās ieviest šāda veida regulu nākotnē, tai vispirms jāsniedz ziņojums, kas pierāda, ka šāds pasākums būs efektīvs.

Es vēlos norādīt, lai gan ir spēkā pašreizējā regula, Komisija nav publicējusi vai darījusi publiski pieejamu speciālu paziņojumu par aizliegumiem un ierobežojumiem, kuriem tā būtu pakļauta, izņēmumu uzskaitījumu šiem noteikumiem vai iemeslus šim pasākumam. Komisija nav arī nodrošinājusi, ka gaisa pārvadājumu pasažieri būtu pilnīgi un pareizi informēti par viņu tiesībām, īpaši gadījumos, kad tiek pārmērīgi izmantota vara, lai izpildītu drošības noteikumus.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es atbalstu centienus pārskatīt pašreizējos ierobežojumus attiecībā uz šķidrumu daudzumu, ko pasažieriem ir atļauts ienest lidmašīnu salonos ES. Es balsoju par rezolūciju, kas Eiropas Komisijai liek pārskatīt šos ierobežojumus un nodrošināt, ka tie ir proporcionāli riskam.

Mums ir nepieciešami reālistiski un potenciālajiem draudiem proporcionāli ierobežojumi. Mēs visi ļoti nopietni uztveram nepieciešamību aizsargāties pret teroristu draudiem, taču mūsu reakcijai ir jābūt proporcionālai un pamatotai.

Visās partijās pastāv bažas, ka pašreizējie Eiropas Komisijas uzliktie ierobežojumi ir neproporcionāli dārgi un pārmērīgi. Es vēlētos redzēt, ka šī situācija tiek pārskatīta, un, ja šie ierobežojumi paliek spēkā, tad Komisijai ir skaidri un precīzi jāpamato, kādēļ tie ir nepieciešami.

  Timothy Kirkhope (PPE-DE), rakstiski. − Lielbritānijas Konservatīvā partija pilnībā atbalsta regulas, kas nosaka, kādus šķidrumus pasažieri var un kādus nevar ienest lidmašīnu salonos, pārskatīšanu. Veids, kādā šī regula ir piemērota visā ES, atšķiras, rezultātā radot pretrunas un netaisnīgumu; pārskatīšanai nekavējoties ir jāatrisina šis jautājums. Tomēr, mēs neuzskatām, ka būtu pareizi šobrīd aicināt atcelt šīs regulas, jo principā nevajadzētu pāragri spriest par ekspertu veiktās pārskatīšanas rezultātiem un sabiedrības aizsardzība ir vissvarīgākā.

  Roger Knapman (IND/DEM), rakstiski. − Apvienotās Karalistes Neatkarības partija atbalsta visu ES tiesību aktu atcelšanu. Tomēr, šis ir īpašs pasākums, kas pasažierus un apkalpi nostādītu riska priekšā, un tādēļ mēs to nevaram atbalstīt.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju pret šo rezolūciju, kura cenšas atcelt pašreizējo, pagājušajā gadā spēkā stājušos regulu, kas ierobežo šķidrumu ienešanu lidmašīnu salonos. Es esmu noraizējies par to, ka Lielbritānijas Liberālās partijas un Zaļo partijas pārstāvji Eiropas Parlamentā pašlaik ir devuši iespēju šo tiesību aktu atcelt, lai gan drošības dienesti un Transporta departaments ir ieteikuši šo tiesību aktu paturēt spēkā. Lai gan es piekrītu nepārtrauktai tiesību aktu pārskatīšanai, pašlaik vēl ir pāragri un bīstami atcelt šo tiesību aktu.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka draudi gaisa transporta drošībai ir reāli un ka iespējamais risks ir milzīgs. Tādēļ esmu pārliecināts, ka pasažieru neērtības ir proporcionālas tam, ko mēs aizsargājam, un ka šeit nekādā ziņā nav jautājums par tiesību, brīvību vai garantiju pārkāpumu, bet vienkārši par tehnisku pasākumu, kas ir izrādījies efektīvs. Tādēļ es uzskatu, ka Eiropas Parlaments ir pārsteidzīgs un pārkāpj savas pilnvaras, prasot, lai netiktu pildīta regula par šķidrumu ienešanu lidmašīnu salonos, ja nav jaunu pierādījumu, kas atbalsta tās izpildi.

Piesardzības princips nosaka, ka labāk ir pārciest nelielas neērtības kā nelaimi. Drošības princips nosaka, ka mums nevajadzētu vienkāršot lietas, ja mēs apzināmies iespējamo risku.

Tādēļ es balsoju pret rezolūcijas priekšlikumu, kas pazemina kopējos pamata standartus, kas jāievieš aviācijas drošībā (šķidrumu ienešana lidmašīnu salonos).

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Laikā, kad liels skaits atpūtnieku atgriežas darbā, ir vērts padomāt par dažiem drošības noteikumiem lidmašīnu salonos un lidostās.

Atcerēsimies, ka vairāk kā 16 miljoni pasažieru katru gadu ceļo tranzītā caur Briseles Nacionālo lidostu, un kopš pagājušā gada novembra viņi ir pakļauti aizliegumam pārvadāt šķidrumus rokas bagāžā.

Jautājums nav par kompromisiem drošības jomā. Tomēr liels skaits pasažieru ir sūdzējušies par veidu, kādā šis aizliegums ir ieviests dažādās Eiropas lidostās: dažās viņi var vest rokas bagāžā lidostā nopirktos produktus, un citās to nevar.

Vēl grūtāk ir uzspiest šādu pasākumu pasažieriem, ja tā pievienotā vērtība drošības ziņā nav neapšaubāmi pierādīta, un šis nav tas gadījums.

Tādēļ man šķiet prātīgi prasīt, lai Komisija pierāda šī pasākuma derīgumu, un ja tas tiks pierādīts, nodrošināt tā viendabīgu pielietošanu pilnīgā caurskatāmībā. Tādējādi pasažieri beidzot zinās, ko darīt.

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Es balsoju pret šo ziņojumu, jo, lai gan ir būtiski pārskatīt šī pasākuma ietekmi, ir svarīgi to neatcelt. Pasažierus, kas ceļo caur tādām Eiropas lidostām kā Getvikas lidosta manā reģionā, šī noteikuma piemērošana bieži samulsina un sarūgtina. It īpaši veids, kādā pasažieriem savi lidostā nopirktie, „nemuitojamie” šķidrumi ir jānodod lidostas dienestiem, kas pārbauda rokas bagāžu. Šķiet, ka problēmas ir ar tranzīta pasažieriem, kas iepērkas „tranzīta” lidostā un tad mēģina iziet drošības pārbaudes uz nākamo lidojumu. Es iebildu pret pilnīgu atcelšanu, jo vēl arvien pastāv bažas par drošību, kam ir jābūt mūsu galvenajai prioritātei. Pastāv arī alternatīvas vienkāršai atcelšanai, kas pasažieriem varētu radīt lielākas ērtības un nodrošināt drošību.

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE), rakstiski. − Pašreizējie bezjēdzīgie lidostu un aviācijas drošības pasākumi ir neveiksmīgs un nepārtraukts atgādinājums par terorismu. Tie sabiedrībai neiedveš uzticību. Drošības pārbaudēm ir jābūt – gan publiskajā, gan slēgtajā lidostas telpā. Taču tiem ir jābūt saprātīgiem un elastīgiem. Pirmkārt, tiem ir jābūt efektīvāk nomērķētiem. Tas nozīmē „profilēšanos”, kas ir galvenais pasākums, no kā pašlaik mēs izvairāmies, baidoties no apsūdzībām par „diskrimināciju”.

Ir interesanti, ka Eiropas Komisija domā, ka tai Eiropas lidostām ir jādod zaļā gaisma jauniem drošības pasākumiem. ES valstu valdībām būtu jāsaskaņo sava reakcija, taču tas nedrīkst būt attaisnojums, lai Komisijas kompetenci paplašinātu jaunās jomās. Lielbritānijas valdībai noteikti ir jāpretojas visiem turpmākajiem mēģinājumiem atcelt mūsu valsts veto tiesības tieslietu un politikas veidošanas jautājumos. Starptautiskā civilās aviācijas organizācija ar tās globālo redzesloku ir piemērota iestāde, kas varētu nodrošināt, ka lidostas visā pasaulē ievēro drošības prasības. Mēs atturējāmies no balsošanas par rezolūciju.

Report: Ayala Sender (A6-0286/2007) .

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par savas kolēģes Ines Ayala Sender ziņojumu, atbildot uz Komisijas paziņojumu par kravu pārvadājumu loģistiku Eiropā un ilgtspējīgu mobilitāti. Mēs gaidām Komisijas ziņojumu par Rīcības plānu kravas pārvadājumu loģistikā 2007. gada rudenī. Tomēr par loģistiku runājot, ir steidzami jāsāk debates par ambiciozo Eiropas teritoriālās attīstības politiku, īpaši balstoties uz infrastruktūras (autoceļu, sliežu ceļu, lidostu, ostu, jauno tehnoloģiju, satelītu u.c.) finansēšanu, izmantojot parādu līdzsvarošanu, piemēram, vairāk izmantojot Eiropas Investīciju banku (EIB), kura varētu atbrīvot gandrīz 1  miljardu EUR investīciju potenciālu10 gadu laikā, publisko/privāto partnerību (PPP) u.c. Ambicioza Eiropas teritoriālās attīstības politika, kuras pamatā ir masveida investīcijas, būs viens no apstākļiem, kas ļaus loģistikas operatoriem pienācīgi darīt savu darbu par vislabākajām izmaksām, respektējot apkārtējo vidi.

  Hélène Goudin and Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) − Ir labs iemesls sadarboties, lai izveidotu nevainojami funkcionējošu transporta sistēmu starp dalībvalstīm, ar mērķi veicināt iekšējo tirgu. Tomēr mēs apšaubām daudzus atsevišķus punktus šajā ziņojumā. Mēs nepievienojamies uzskatam, ka kopējā transporta politika ir nepietiekami finansēta, un ka ES šajā nozarē jāiegulda tālāki resursi. Mēs šaubāmies par nepieciešamību pēc transportā un loģistikā iesaistītā personāla kopējiem mācīšanas standartiem, jo esam pārliecināti par katras dalībvalsts spēju apmierinoši vadīt šo sfēru. Visbeidzot, mēs uzskatām, ka dalībvalstīm neatkarīgi jāpieņem lēmums, atļaut vai neatļaut 60 tonnu kravnesības kravas automašīnas. Šīs kritikas dēļ mēs esam izvēlējušies balsot pret ziņojumu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Lai gan pieminēšanas vērti ir daudzi citi apsvērumi saistībā ar šo ziņojumu, mēs vēlamies norādīt, paskaidrojot savu balsojumu, ka mēs nevaram saprast, kāpēc tika noraidīts mūsu ierosinātais grozījums, kura mērķis ir ietvert visnomaļākos reģionus, kā Azoru salas un Madeira, kravu pārvadājumu loģistikas prioritāšu definīcijā dažādās Eiropas valstīs.

Mūsu grozījumi, kuri tika noraidīti, uzsvēra

- Sabiedrisko pakalpojumu stratēģisko nozīmi un to ieguldījumu sabiedriskajā sektorā ekonomikas, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā un to politiku kritiku, kuras apšauba valsts kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējas lomu;

- Veicinošo ietekmi, kāda kohēzijas politikā ir valsts investīcijām, kuras līdzfinansē Struktūrfondi, kuri piesaista privātās investīcijas un iespēju izmantot Kopienas finansējumu, lai finansētu privātas investīcijas, kur nav valsts investīciju stratēģiju.

Noraidījums ir vēl nozīmīgāks, jo ziņojumā minēts, ka loģistika vispirms ir biznesa pasākums, tomēr ņemot vērā, ka valsts iestādēm var būt zināma loma, un tās var darboties kā veicinātājas un aicināt dalīties labākās prakses pieredzē loģistikas finansēšanā, piemēram, ar dažādām iniciatīvām, kas izmanto valsts un privāto līdzfinansējumu.

Tas gudro zināšanai.

  Dieter-Lebrecht Koch (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par šo direktīvu, jo tā padziļina sabiedrības izpratni par kravu pārvadājumu sektoru jo īpaši. Galu galā, pārvadājumu loģistika ir izšķirošs faktors Eiropas ekonomiskās izaugsmes, konkurētspējas un dzīves kvalitātes attīstībā, un tā mazina apkārtējās vides ietekmi.

Tomēr, pēc manām domām, apgalvojumi par megalaineru atļaušanu šajā direktīvā ir nevietā, jo tie ir tuvredzīgi un nepārdomāti. Es balsoju par šo direktīvu cerot, ka Komisija risinās šo jautājumu vistuvākajā nākotnē un regulēs šo jomu atsevišķi, vienlīdz ņemot vērā drošības, apkārtējās vides, transporta un loģistikas aspektus. Būs jāizmanto vismodernākās zināšanas, kā arī politiķu zināšanas, nosakot stingrus pamata noteikumus šādu transporta līdzekļu izmantošanai. Tie varētu ietvert noteikumus par Autovadītāja palīdzības sistēmu, kā bremžu pastiprinātāji, braukšanas joslu uzraudzības sistēmas, aktīvā brauciena vadības sistēmas un kameru monitorus vai noteikumus par asīm ar vadāmajiem riteņiem un piedziņas sadalījumu riteņiem. Visbeidzot, mēs nevaram automātiski saistīt terminu „megalaineris” ar maksimālo pieļaujamo 60 tonnu kravnesību. Jāņem vērā, ka megalaineri ar maksimālo pieļaujamo kravnesību 44 tonnas patiesībā samazina ceļu sastrēgumus un nes milzīgu labumu ekonomikai, kravu pārvadājumiem un apkārtējai videi, nenodarot pāri dzelzceļam, kurš pat nespēj apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc transporta pakalpojumiem.

  Robert Navarro (PSE), rakstiski. – (FR) Izsakot sajūsmu par to, ka pieņemts pēc Ines Ayala Sender iniciatīvas sagatavotais ziņojums par loģistiku, kurš akcentē dažādu transporta veidu izmantošanu tīrākiem un ilgtspējīgākiem pārvadājumiem, es varu tikai nožēlot 21. punkta pieņemšanu, pret kuru es jau balsoju Transporta un tūrisma komitejā.

Es balsoju pret šo punktu, jo 60  tonnu kravnesības kravas automašīnas, kurām šis punkts tikko atvēra durvis, ir bīstamas apkārtējai videi un tiem, kas izmanto mūsu ceļus, kuri nav domāti šādu kravu pārvadāšanai. Ceļu lobētāju argumenti ir maldinoši, jo pašreizējo HGV kravnesības iespējas jau netiek pilnībā izmantotas un izplūdes gāzu emisiju samazināšanās, ar ko cilvēki mūs mēģina iekārdināt ar „mazāku automašīnu skaitu pārvadājot vairāk preču”, ir triks. Šo „džagernautu” ietekme uz mūsu infrastruktūru galu galā gulsies uz nodokļu maksātāju pleciem, radot eksploziju ceļu segumu remontu budžetā.

Visbeidzot, par ceļu drošību runājot, bez riska, ko radīs infrastruktūras bojājumi, pats šo autopārvadājumu monstru izmērs rada briesmas visiem pārējiem satiksmes dalībniekiem.

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Lai gan es atbalstu Ines Ayala Sender ziņojumu, jo tajā ir vairāki labi un konstruktīvi priekšlikumi attiecībā uz kravu pārvadājumu loģistikas tehnisko pusi, man tomēr ir zināmas bažas.

Viena lieta, kas man rada bažas, ir, ka iespēja visā Eiropā ieviest milzīgas 60 tonnu kravnesības smagās automašīnas ir koncepts, ko es uzskatu par nepareizu un nepiemērotu situācijā, kad dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā valda pagrimums; situācijā, kad valstu infrastruktūras nespēj izturēt 60 tonnu kravnesības smagās automašīnas, šķiet ļoti muļķīgi mainīt pašreizējos svara ierobežojumus. Es atzīstu, ka dažās valstīs jau tagad ir 60 tonnu kravnesības kravas automašīnas, un tādēļ ir pareizi dalībvalstīm pašām izlemt par to, kādam jābūt to svara ierobežojumam. Tomēr to pašu par sevi nevajadzētu uztvert kā zaļās gaismas došanu 60 tonnu kravnesības kravas automašīnām, tāpat to nevajadzētu uztvert arī kā sava veida „sīkumu, kas novedīs pie nopietnām sekām”.

Diemžēl Ines Ayala Sender lieliskais ziņojums ir netaisnīgi uztverts, jo deputāti un plašsaziņas līdzekļi ir uzsvēruši tikai vienu tā daļu – proti, milzīgās 60 tonnu kravnesības smagās automašīnas. Tādēļ ir vēlreiz jāatkārto, ka uz dalībvalstīm netiks izdarīts spiediens tās ieviest savās valstīs.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Es balsoju par Ines Ayala Sender ziņojumu par kravu pārvadājumu loģistiku Eiropā, kas ir ilgtspējīgas mobilitātes atslēga.

Ines Ayala Sender iepazīstināja ar ļoti labu ziņojumu, kas sniedz šī svarīgā jautājuma vispusīgu analīzi. Bez efektīvas kravu pārvadājumu loģistikas nozares, izaugsmes, nodarbinātības un Eiropas Savienības kā investoriem un darba ņēmējiem pievilcīgas vietas mērķi, kas, citiem, vārdiem sakot, ir Lisabonas stratēģijas galvenie pīlāri, var palikt nesasniegti. Loģistika ir svarīgs elements Eiropas un tās konkurētspējas attīstībā starptautiskajā arēnā. Loģistikas pasākumi kopumā veido 13 % ES IKP.

Mums arī jāpatur prātā pareizo loģistikas risinājumu milzīgā ietekme apkārtējās vides piesārņojuma ierobežošanā, un kā tie palīdz ierobežot enerģijas patēriņu.

Uzskatu, ka mums jāatbalsta ziņojums, kura mērķis ir palīdzēt veidot Eiropas līmeņa rīcības plānu loģistikas nozarē.

- Rezolūcija: B6-0322/2007

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas priekšlikumu rezolūcijai, kurā teikts, ka Eiropas nodarbinātības dienestu tīklam (EURES) jākļūst par svarīgu Eiropas darba tirgus komunikācijas platformu un vienas pieturas aģentūru darba ņēmēju ģeogrāfiskajai un profesionālajai mobilitātei. Šai vienas pieturas aģentūrai jācenšas mazināt šķēršļus, sevišķi tos, ko rada ar darbu saistīti sociālās nodrošināšanas jautājumi un paplašināt darba ņēmēju zināšanas par viņu individuālajām tiesībām. Ģeogrāfiskā un profesionālā mobilitāte ir būtisks instruments pārskatītajā Lisabonas stratēģijā un vispārinot, atbilstošai iekšējā tirgus darbībai, balstoties uz sociālā tirgus ekonomiku. Svarīgs jautājums ir elastīgi drošas pieejas ieviešana nodarbinātībā, kas nozīmē pieejas, kas atļauj lielāku elastīgumu cilvēkresursu vadībā, nodrošinot darba drošību, kādu sagaida mūsu līdzpilsoņi.

  Françoise Castex (PSE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par rezolūciju par EURES darbības pārskatu 2004.-2005.gadā par EURES devumu ceļā uz vienotu Eiropas darba tirgu.

Es uzskatu, ka ģeogrāfiskā un profesionālā mobilitāte ir būtisks instruments pārskatītās Lisabonas stratēģijas veiksmē.

Šajā sakarībā es uzskatu, ka Eiropas Komisijai turpmāk jāveicina strādājošo ģeogrāfiskā un nodarbinātības mobilitāte, palielinot budžeta pozīciju 2007.gadam, lai atbalstītu projektus starpvalstu nodarbinātības un pārrobežu sadarbības jomās.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) EURES tīkls tiek pasniegts kā iespējama Eiropas darba tirgus komunikācijas platforma tas ir, kā faktors, kas var palīdzēt veicināt darba ņēmēju ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti. Tam jāpalīdz risināt pašreizējos piedāvātās informācijas trūkumus, lai izvairītos no biedējošajām situācijām, ar kurām sastopas darba ņēmēji dažādās valstīs, uz kurām tiem jādodas, lai strādātu, galvenokārt bezdarba dēļ viņu pašu valstī, kā tas ir ar portugāļu strādniekiem

Mums jānodrošina informācija par sociālo nodrošināšanu un darba ņēmēju tiesībām uz brīvdienām, atalgojumu, darba nespējas pabalstiem, mājokļa pabalstiem un pabalstiem izglītībai un izglītošanai. Mums jānodrošina, ka to darba ņēmēju tiesības, kas dodas strādāt uz citu valsti, kas nav viņu izcelsmes valsts, tiek pienācīgi atzītas un ievērotas. Viens nopietns jautājums, kas jārisina, ir kontroles trūkums. Ir vispārzināms, ka darba ņēmējiem bieži liek strādāt garas stundas, bez atbilstošiem dzīves apstākļiem, pat bez darba līguma, un viņiem maksā daudz mazāk kā sākotnēji nolīgts.

Šie jautājumi jārisina, ja mēs vēlamies panākt darba ņēmēju migrāciju bez problēmām.

- Ziņojums: Alessandro Foglietta (A6-0303/2007).

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Es atbalstīju ziņojumu, kas vērsts uz alkohola patēriņa mazināšanu, kur tas ir pārmērīgs un bīstams. Es arī atbalstu 0.00% ierobežojumu, bet tikai profesionāliem autovadītājiem.

Es esmu pret brīdinājuma uzrakstiem, kurus pielieto nešķirojot, jo uzskatu to par nenoteiktu, kā arī esošu ārpus ES kompetences. Es uzskatu, ka valstu parlamenti ir atbildīgi par šādu pasākumu ieviešanu, lai tos neieviestu nešķirojot, lai tie nebūtu populistiski vai nenoteikti, bet drīzāk vērsti uz to mērķa riska grupu izglītošanu, kuras apdraud pārmērīga alkohola lietošana.

  Erna Hennicot-Schoepges (PPE-DE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, Alessandro Foglietta sniegtais ziņojums ir provocējis komentārus, kas rosina domāt, ka visi Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas deputāti nepietiekami novērtē nopietno alkoholisma problēmu. Es neatbalstu nevērību, ar kādu alkohola atkarības problēmas tiek slēpta aiz cieņas pret alkoholisko dzērienu ražotājiem un viņu lobijiem. Jauno cilvēku aizsardzība ir pelnījusi labāko, tāpat kā alkoholisma kā nopietnas slimības ārstēšana, kas ietekmē ikvienu attiecīgās personas tuvinieku. Visbeidzot, šis pašiniciatīvas ziņojums nedos neko, lai mainītu reālo situāciju.

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh un Inger Segelström (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs esam izvēlējušies atbalstīt šo ziņojumu galīgajā balsojumā. Tomēr mēs labprātāk būtu gribējuši redzēt stingrākus noteikumus par brīdinājumiem uz alkohola pudelēm, kā arī par riskiem, sievietēm lietojot alkoholu grūtniecības laikā. Jāizsaka nožēla, ka Parlaments nespēja atbalstīt pašreizējā teksta grozījumus un daļas kopā ar plenārsēdē minētajām pozīcijām.

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es nobalsoju par A. Foglietta kunga patstāvīgo ziņojumu par ES stratēģiju dalībvalstu atbalstam alkohola radītā kaitējuma mazināšanai. Komisija rīkojās pareizi, sniedzot paziņojumu par bīstamo un kaitīgo alkohola patēriņu un par tā kaitīgo ietekmi uz veselību. Es atbalstu ieteikumus, kamēr netiek grauts subsidiaritātes princips ambiciozu vispārīgu mērķu vārdā, kas noteikti dalībvalstīm, lai ierobežotu bīstamo un kaitīgo alkohola patēriņu, jo īpaši sociāli neaizsargātās grupās, piemēram, bērni, jaunieši un grūtnieces. Es esmu gandarīts, ka Eiropas Parlamenta deputāti, gudri rīkojoties, atzīst, ka alkohola patēriņš var tikt uzskatīts par daļu no Eiropas Savienības kultūras mantojuma un dzīvesstila un ka neliels alkohola patēriņš (10 grami dienā) pie zināmiem nosacījumiem var palīdzēt pasargāt no dažām slimībām.

  Liam Aylward (UEN), rakstiski. − Pēc tabakas lietošanas un augsta asinspiediena, alkohola lietošana ir trešais svarīgākais sliktas veselības un pāragras nāves iemesls ES, kas mūsu veselības aprūpes sistēmai izmaksā miljonus. Ar to saistītie ceļu satiksmes negadījumi turpina prasīt dzīvības, savukārt sabiedriskās kārtības pārkāpumu skaits un dzeršana nepilngadīgo personu vidū pieaug visā Eiropā.

Efektīvākais ierocis cīņā par alkohola radītā kaitējuma samazināšanu ir patiesa informētība apvienojumā ar izpildi. Sevišķi svarīga ir efektīva izglītība mājās un skolā, sākot jau ar pamatskolu.

Sievietēm un vīriešiem ir jābūt labāk informētiem par riskiem, ko alkohols rada grūtniecības laikā un it īpaši par alkohola izraisītām plaša spektra fetopātijām. Es atbalstu ziņojuma oriģinālo valodu, kas uzsver, cik svarīgi ir atbilstoši brīdinājumi uz alkoholisko dzērienu iepakojuma, kas sievietes varētu atturēt no alkohola dzeršanas pirms grūtniecības un tās laikā. Es aicinu Īrijas valdību apsvērt obligātu uzrakstu ieviešanu uz alkoholisko dzērienu iepakojuma par šo sindromu.

Es ļoti atbalstu to, ka Komisijai tiek prasīts spert nepieciešamos soļus, lai veicinātu neatkarīga pētījuma uzsākšanu par inovatīvo komunikācijas līdzekļu, tostarp etiķešu, veikumu bīstamā un kaitīgā alkohola patēriņa samazināšanā.

  Jens-Peter Bonde (IND/DEM), rakstiski. – (DA) Jūnija kustība atbalsta brīdinājuma zīmes uz alkoholisko dzērienu etiķetēm. Kad šos priekšlikumus Parlaments izskatīs atkārtoti, mums jāturpina darbs pie marķēšanas noteikumu minimuma noteikšanas, lai dalībvalstis varētu pieņemt tiesību aktus atbilstoši piesardzības principam.

  Françoise Castex (PSE), rakstiski. – (FR) Manuprāt, ar alkohola kaitīgo patēriņu saistītās problēmas sasniedz satraucošus apmērus visās ES dalībvalstīs.

Papildus tradicionālajam alkohola patēriņam svētku reizēs, kas atšķiras dažādos reģionos, ir jāatceras, ka regulāram, pārmērīgam alkohola patēriņam ir kaitīga ietekme uz veselību, kā arī nopietnas un tiešas sekas: ceļu satiksmes negadījumi un antisociāla uzvedība.

Tātad mums steidzami ir nepieciešams atgādināt alkohola ražotājiem un izplatītājiem par to atbildību, aicināt nozares pārstāvjus nodrošināt nepieciešamo atbalstu, iesaistīt skolas un ģimenes, kā arī nodot ziņojumus, kas jauniešiem rādītu pozitīvus piemērus, un palielināt izpratni pat tiem riskiem, ar kuriem saskaras mazāk aizsargātie sabiedrības slāņi.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Ziņojumā tikai tiek izvirzīts, neiedziļinoties sīkāk, galvenais jautājums par alkohola kaitīgā patēriņa cēloņiem un tāpēc rodas šķēršļi tādas pieejas izmantošanai, kuru mēs varētu nosaukt par kognitīvu/represīvu, kas pamatota uz riska/draudu/soda līdzsvara novērtēšanas procesu.

Ir jāpatur prātā, ka jebkurai atkarību izraisošai narkotiskai vielai un jebkurai atkarīgai uzvedībai ir savas iezīmes. Ziņojumā ir minēta vajadzība pēc efektīvu secinājumu izdarīšanas, pamatojoties uz savāktajiem datiem, bet šķiet, ka tas norāda virzienu, kas noved pie jau iepriekš zināmajiem secinājumiem.

Pirms pievēršamies svarīgajam jautājumam par alkoholu un darbavietu, mums būtu jāuzsver to personu milzīgā nozīme, kuras ir atdarināšanas paraugi, jauniešu vērtību un attieksmju veidošanā. Pat arodveselība, kurai šeit būtu jābūt galvenajai lomai profilakses un ārstnieciskajā atbalsta nodrošināšanā, drīzāk tiek uzskatīta par represīvās/ekspluatējošās darba devēja ietekmes paplašinājumu nekā neatkarīgu mehānismu veselības problēmu novēršanai un veselības aizsardzības veicināšanai.

Jāparedz atsevišķa budžeta pozīcija, lai finansētu programmas, kas atbalsta tos darba ņēmējus, kuri cieš no stresa darba vietā, pārmērīgās pārslodzes, bezdarba un nodarbinātības nestabilitātes, un kas vērstas uz atkarības no alkohola noteikšanu un ārstēšanu, uzlabojot darba apstākļus, nodrošinot profilaksi pret slimībām un veicinot veselības aizsardzību.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Jūnija saraksts ir izvēlējušies balsot pret šo ziņojumu un atsevišķiem tā grozījumiem. Politika attiecībā uz alkoholu jānosaka dalībvalstu līmenī un tāpēc to nevar veidot ES līmenī. Katrai dalībvalstij ir sava alkohola lietošanas kultūra, kurai ir jābūt par pamatu tās pilsoņu darbam samazināt alkohola radīto kaitējumu.

Šajā jomā ir veikti starptautiski uzlabojumi, līdzīgi kā gandrīz visās pārējās jomās, tā kā valstis atrod savas pieejas, izvērtējot dažādus iespējamos variantus. Mācoties no citu valstu pieredzes, katra valsts var sagatavot savu stratēģiju attiecībā uz alkoholu vislabākajā iespējamajā veidā. Šāda institucionāla konkurence starp valstīm ir iemesls Eiropas Savienības valstu vēsturiskajiem panākumiem gandrīz jebkurā jomā. Parlaments nedrīkst kavēt šo konkurenci, virzot uz priekšu homogenizāciju ES līmenī.

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo ziņojumu, kurā ir izteikti vairāki konkrēti priekšlikumi, lai novērstu alkohola kaitīgo patēriņu neaizsargātajās grupās, piemēram, starp jauniešiem un grūtniecēm.

Ziņojums nevēršas pret vīna mērenu lietošanu (izņemot konkrētus gadījumos, kad runa ir par grūtniecēm), kas ir daļa no mūsu kultūras un tradīcijām, bet pievēršas alkohola kaitīgam patēriņam.

Es priecājos arī par ierosinātajiem pasākumiem nodrošināt vairāk informācijas grūtniecēm par ar alkohola lietošanu saistītajiem riskiem grūtniecības laikā.

Alkohola patēriņš pat nelielos daudzumos ir kaitīgs auglim. Sejas daļas pataloģijas, mikrocefālija, neiroloģiskās problēmas ar pārmērīgu nervozitāti, uzvedības problēmas, uztveres problēmas vai pat garīgā atpalicība: šie ir daži no riskiem, kas apdraud bērnu.

Visbeidzot, es esmu apmierināta ar šo priekšlikumu, kas paredz īstenot atbilstošus komunikācijas pasākumus, kuru mērķauditorija būs grūtnieces, ar veselības aprūpes pakalpojumu palīdzību.

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Mēs visi vēlētos apkarot bīstamo un kaitīgo alkohola patēriņu, īpaši jauniešu vidū, kuru pēdējais modes kliedziens ir tas, ko vācieši sauc par Koma-Saufen, termins, kas ir labi saprotams arī manā valstī.

Es atzīstu Eiropas Savienības kompetenci risināt sabiedrības veselības aizsardzības problēmas un tās lomu informācijas apmaiņas un paraugprakses veicināšanā starp dalībvalstīm.

Diemžēl rezolūcija vienīgi izceļ alkohola kaitīgo ietekmi un nevis mērenas patērēšanas labvēlīgo ietekmi. Taču ir zinātniski pierādīts, ka vīnam, kas lietots ar mēru, ir preventīva ietekme uz sirds un asinsvadu slimībām, vēzi un plānprātību. Bet šo vērtīgo informāciju ir aizliegts norādīt uz marķējumiem ar Eiropas Savienības regulām.

Kāpēc brīdināt sievietes pirms grūtniecības un grūtniecības laikā un ignorēt alkoholisma ietekmi uz vīrieša reproduktivitāti? Kāpēc ieteikt paaugstināt nodokļus alkoholiskajiem dzērieniem, kad ir skaidrs, ka alkoholisms ir vislielākais valstīs ar ļoti augstiem nodokļiem?

Es gribētu uzsvērt faktu, ka nevar būt nekādu jautājumu par alkohola koncentrācijas asinīs ierobežojumu noteikšanu ES līmenī visiem autovadītājiem. Nekāda tolerance pret tiem autovadītājiem, kuri izdara pārkāpumus, vienalga vai tie ir nav autobraucēji, kas braukuši dzērumā, būtu daudz efektīva, cīnoties pret satiksmes negadījumu upuru skaita palielināšanos.

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − Es balsoju par iepriekš minēto ziņojumu un atzinīgi vērtēju grozījumu izdarīšanu 16. punktā, ko es arī atbalstīju un kas uzsver kaitējumu, ko rada alkohola lietošana grūtniecības laikā.

Pašlaik dalībvalstis var izmantot marķējumu, lai patērētājus informētu par alkohola lietošanas potenciālajām negatīvajām sekām, un Īrijas valdībai to noteikti vajadzētu apsvērt. Tomēr, vērā ņemamu progresu ar šo marķējumu var panākt tikai tad, ja ES šajā jomā pastāvēs zināma saskaņotība.

Es sagaidu, ka Komisijas pētījums par inovatīvo komunikācijas līdzekļu veikumu bīstamā un kaitīgā alkohola patēriņa samazināšanā tiks publicēts pirms 2010. gada 1. janvāra, kā aicināts iepriekš minētajā ziņojumā.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstīju šo ziņojumu un priecājos, ka tagad nepilngadīgo personu dzeršanas un alkohola lietošanas izklaides nolūkos problēma tiks patiesi risināta. Es atbalstu arī ieteikumu, ka alkohola līmeņa asinīs ierobežojumam ir jābūt pēc iespējas tuvāk 0,00 %, it īpaši attiecībā uz jaunajiem autobraucējiem, lai gan es saprotu, ka 0,00 % ierobežojums nav iespējams. Es uzskatu, ka alkoholiskie dzērieni lielveikalos būtu jāizvieto atsevišķi no bezalkoholiskajiem dzērieniem, un priecājos, ka to uzsver arī ziņojums.

  Jean-Claude Martinez (ITS), rakstiski. – (FR) Tas viss ir ļoti labi — pieņemt tiesību aktus attiecībā uz pienu, par tā izplatīšanu skolās vai armijā, vai par jaunas kategorijas izveidošanu, bet piena ražošanas nozare ir kaut kas cits.

1980. gadā Komisija Briselē mums teica, ka ir piena ezeri un sviesta kalni. Līdzīgi kā graudaugu produkcijai piena produktiem toreiz tika noteikta „Maltusa birokrātijas” politika. Pēc Francijas lauksaimniecības ministra Michel Rocard ierosinājuma tika paredzētas piena kvotas. Tā ir resursu normēšana, tīša deficīta radīšana. Pirmo reizi cilvēces vēsturē cilvēki atturējās no ražošanas un attiecās no tām bagātībām, ko pašsaprotamā kārtā piedāvā daba. Vēl jo ļaunāk, lai būtu droši par šā deficīta panākšanu, mēs pat gājām tikt tālu, ka noteicām muļķīgu prēmiju par liellopu izkaušanu.

Tas, kam bija lemts notikt, ir noticis. Šķēršļi, kas noteikti ražošanai, ir ierobežojuši ražošanu. No piena upēm esam nonākuši pie Arāla piena jūras. Pašlaik ir sviesta deficīts. Cenas pieaug. Šis deficīts tika organizēts tādā pašā veidā kā kviešu deficīts.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Embrionālais alkoholisma sindroms (EAS) un alkohola izraisītas plaša spektra fetopātijas ir nekavējoties nopietni jāapsver. Brīdinājumi par EAS uz alkohola produktiem, kas līdzīgi brīdinājumiem ASV, apvienojumā ar sabiedrības izglītības kampaņu veselības jautājumos ir efektīvs veids, kā brīdināt par sekām, ko rada dzeršana grūtniecības laikā. Grūtniecības laikā nav droša alkohola patēriņa līmeņa, un sievietes ir pelnījušas zināt faktus. Alkohola industrijai ir nekavējoties jārīkojas.

Visiem deputātiem, kam ir finansiālas intereses alkohola industrijā, tās ir jādeklarē.

9. Balsojumu labojumi un nodomi balsot (sk. protokolu)

(Sēdi pārtrauca plkst. 12.55 un atsāka darbu plkst. 15)

SĒDI VADA: M. SIWIEC KUNGS
priekšsēdētāja vietnieks

10. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)

11. Finanšu nestabilitāte un ietekme uz reālo ekonomiku (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamā lieta darba kārtībā ir Padomes un Komisijas paziņojumi par finanšu nestabilitāti un ietekmi uz reālo ekonomiku.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Kā jūs to varētu iedomāties, vēl joprojām ir par agru novērtēt nesenās svārstības finanšu tirgos. Mums jāsagaida konkrētāki ekonomiskie dati un, kā jūs jau zināt, Padomei nav bijusi neviena tikšanās kopš jūlija beigām, bet es piekrītu Jean-Claude Juncker kungam, Eiro grupas priekšsēdētājam, kad viņš teica, ka pagaidām nav nekādas jūtamas ietekmes uz ekonomiskā pieauguma prognozēm eiro zonā kopumā.

Eiropas Savienības ekonomika ir turpinājusi uzrādīt spēcīgu izaugsmi, kurai ir stabils pamats. Patiesībā šis gads ir parādījis ļoti pozitīvus rezultātus attiecībā uz budžeta deficīta samazināšanu, eiro stabilitāti, ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību.

Šajā kontekstā mums ir jālūkojas uz tām nesenajām finanšu svārstībām, kuras es minēju iepriekš. Tas šobrīd ir viss, kas man sakāms par šo jautājumu. Es esmu pārliecināts, ka Finanšu ministru padomes (Ecofin) neformālajā sanāksmē, kas notiks 14 un 15. septembrī Portugāles pilsētā Porto, analizēs sīkāk Eiropas Savienības ekonomisko un finansiālo situāciju, kā tas ierasts šajās padomes sanāksmēs, pamatojoties uz daudz pilnīgākiem un precizētiem datiem.

Es gribētu jums arī apliecināt, ka Portugāles prezidentūra turpinās darbu pie finanšu pakalpojumu vienota tirgus konsolidēšanas. Arī lielu ieguldījumu turpināšana uzraudzības prakses un uzraudzības noteikumu pastāvīgo uzlabojumu konverģences panākšanā skaidri parāda, ka mēs nenovērtējam par zemu tāda regulējuma nozīmi, kas veicina finanšu stabilitāti.

Visbeidzot, Prezidentūra kopumā ir uzņēmusies turpināt Lisabonas stratēģijas īstenošanu. Šīs stratēģijas īstenošana ir vislabākais ieguldījums, ko mēs varam veikt, lai nostiprinātu Eiropas Savienības ekonomikas izaugsmes potenciālu un saglabātu stabilus pamatus, un Portugāles prezidentūra joprojām ir stingri apņēmusies turpināt darbu šajā jomā.

  Joaquin Almunia, Komisijas loceklis. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ASV aizdevumu ķīlu tirgus pasliktināšanās pēdējās nedēļās finanšu tirgū ir izraisījusi nopietnas svārstības.

Šī pasliktināšanās izplatījās pa visiem finanšu tirgiem caur vērtspapīriem un finanšu produktiem, kuri ir saistīti ar hipotēkām, kuras pēdējos gados finanšu iestādes gandrīz visā pasaulē ir iegādājušās lielos daudzumos.

Ja mēs aplūkojam akciju tirgus korekcijas pēdējās nedēļās, tad redzam, ka tās nav bijušas lielākas kā iepriekšējās tirgus korekcijas pēdējos divos gados, tomēr tas, kas notiek pēdējā laikā ir neparasts, jo palielinājās ar likviditāti saistītās problēmas starpbanku tirgos, kas piespieda centrālajām bankām ieguldīt lielus naudas daudzumus. Likviditātes problēmas ir tieši saistītas ar uzticības samazināšanos pateicoties informācijas, kas saistīta tirgus dalībnieku vispārējo ietekmi uz produktiem, kas saistīti ar Ziemeļamerikas augsta riska hipotēkām, trūkumu

Šo svārstību ietekme var aiziet tālāk nekā mēs šobrīd varam prognozēt, un tādēļ tā prasa pilnīgu mūsu uzmanību un pilnīgi attaisno šodienas debates. Pagaidām vēl ir par agru, aprēķināt šīs krīzes ietekmi uz reālo ekonomiku.

Galīgā ietekme būs atkarīga no trim faktoriem. Pirmkārt, mums jāredz kādu ietekmi Ziemeļamerikas mājokļu tirgus pasliktināšanās atstās uz ASV ekonomiku kopumā, tomēr ir skaidrs, ka tā būs negatīva, un ASV izaugsme būs zemāka kā līdz šim paredzēts. Ņemot vērā ASV ekonomikas ietekmi uz plašāku globālo ekonomiku, pieauguma samazināšanās Savienotajās Valstīs atstās iespaidu uz pārējās pasaules, īpaši, Eiropas ekonomiku. Šī ietekme mūsu gadījumā ir jāsamazina tā, ka Eiropas Savienības valstis galvenokārt tirgojas Eiropas Savienības ietvaros. Turklāt globālā ekonomika turpina straujo attīstību pateicoties, jauno valstu dinamikai. Jaunās valstis šī krīze noteikti neietekmēs tik spēcīgi.

Otrs būtisks faktors iespējamās finanšu svārstību ietekmes novērtēšanā ir komercdarbības un mājsaimniecību finansēšanas nosacījumu izmaiņas. Mēs jau redzam riska prēmiju pārvērtēšanu, lai tās vairāk tuvinātos reālam šī riska novērtējumam. Šī ir situācijas, kurā likviditātes pārsniegšana noveda pie riska novērtēšanas atslābšanas, labošana. Tam ir pozitīvi faktori, tomēr, ja finansēšanas nosacījumiem jābūt piesaistītiem noteiktiem ierobežojumiem, tad ierobežotā kapitāla pieejamība neapšaubāmi ietekmēs saimniecisko darbību.

Trešais faktors, kas iespējams ir vissvarīgākais un kuru ir visgrūtāk paredzēt būs ietekmēs uzticēšanos. Uzticēšanās ir lēmumu, ieguldīt un pirkt, galvenais virzītājspēks, bet atšķirīgi no iepriekš minētajiem faktoriem tā ir subjektīva vērtība, kas balstās uz vispārējiem paziņojumiem, izpratni un informāciju, ko saņem uzņēmēji. Starp šiem paziņojumiem ir arī valsts iestāžu, valstu valdību, parlamentu pārstāvju vai starptautisko organizāciju paziņojumi.

Tādēļ es domāju, ka šīs debates ir laba iespēja ne tikai novērtēt pēdējo nedēļu laikā tirgos notikušā tiešās sekas, bet arī atgādināt un uzsvērt faktu, ko tikko minēja Padomes pārstāvis, ka Eiropas ekonomika turpina pastāvēt uz drošiem pamatiem, ko nesenajām svārstībām nevajadzētu būtiski ietekmēt, un tādēļ mūsu ekonomika ir labā pozīcijā radušos neskaidrību pārvarēšanai.

Kā es iepriekš teicu, globālā ekonomika vēl joprojām ir ārkārtīgi dinamiska, un kā norāda jaunākā Eurostat sniegtā statistika, pateicoties šim faktam mūsu ekonomikas ārējā sektorā vēl ir tirdzniecības pārpalikums. Ieguldījumi, īpaši ražošanas līdzekļos, paliek augstā līmenī, atbalstot patreizējo ekonomisko darbību un sagaidot nākotnē ražības uzlabošanos. Privātais patēriņš gūst labumu no atbalsta jaunu darbavietu radīšanai, jo mūsu jaunākā statistika rāda, ka bezdarba līmenis eiro zonā un Eiropas Savienībā ir salīdzināms ar vēsturiski zemāko bezdarba līmeni: eiro zonā bezdarbs ir zem 7%. Inflācija joprojām ir stabila.

Pateicoties tam, uzņēmumi priecājas par pozitīviem rezultātiem, kas dos viņiem iespēju atrisināt jebkuras ar kredītu ierobežojumiem saistītās problēmas bez ievērojamas savu ieguldījumu un izaugsmes plānu pārskatīšanas. Īsumā, dāmas un kungi, nav šaubu, ka viens no samazināšanās riskiem, par kuru mēs brīdinājām, kad publicējām mūsu ekonomiskās prognozes, risks par ASV hipotekāro kredītu tirgus samazināšanos un tā ietekmi uz ASV ekonomiku, ir īstenojies, pieaugums Eiropas Savienībā un eiro zonā šajā un nākamajā gadā nepārsniegs mūsu šā gada maijā izteiktās prognozes.

Katrā ziņā mums ir labs iemesls saglabāt pārliecību par Eiropas ekonomikas pamatiem un tās spēju pārvarēt pašreizējās svārstības. Nākamajā otrdienā, 11 septembrī, komisijas vārdā, es publicēšu prognozēto pieaugumu 2007. gadam gan eiro zonai, gan Eiropas Savienībai, kas sniegs mums sākotnējās norādes uz iespējamo krīzes ietekmi.

Tajā pašā dienā man būs iespēja jūs iepazīstināt ar šīm prognozēm, jo es uzstāšos Ekonomikas un monetārās komitejas priekšā. Kā jūs ziniet, prognozēm 2008. gadam un turpmākajam laika posmam jāgaida, kamēr mēs, kā vienmēr, novembrī publicēsim savas ekonomiskās prognozes.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, Amerikas Savienoto Valstu krīze paaugstināta riska hipotekāro aizdevumu tirgū un tās potenciālā ietekme uz Eiropu pēdējās nedēļās ir nodarbinājusi mūsu prātus. Eiropas hipotekārais tirgus atšķiras no Amerikas Savienoto Valstu hipotekārā tirgus, tādēļ ir maz ticams, ka līdzīga apmēra problēmas tuvākajā nākotnē varētu rasties arī Eiropā. Paaugstināta riska hipotekāro aizdevumu joma Eiropas Savienībā salīdzinājumā ar Amerikas Savienotajām Valstīm ir ļoti ierobežota un mums ir atbilstoši aizsardzības pasākumi, tādi kā kreditēšanas noteikumi un aizdevuma un ieķīlātās vērtības atšķirības ierobežojumi.

Tomēr, nesenā kņada skaidri norādīja uz finanšu tirgu savstarpējo saistību un globalizāciju. Riski ir gudri sadalīti. Tas ir pozitīvi. Tomēr runa ir par negatīvu ietekmi. Dažas Eiropas bankas un fondi saskaras ar vērtspapīriem, kas saistīti ar paaugstinātu risku. Ir bijušas dažas pavisam reālas problēmas, it īpaši attiecībā uz ar aktīviem segtu tirgu un parādu vērtspapīru tirgu likviditāti.

Ko Eiropa var mācīties no šīs krīzes? Ir par agru izdarīt noteiktus secinājumus, jo tirgū vēl arvien ir pārāk liela nedrošība. Ir svarīgi reaģēt saprātīgi, pietiekami izvērtējot situāciju. Strauja politiskā reakcija visticamāk būs slikta reakcija.

No mūsu pārdomām izriet šādi jautājumi:

Pirmkārt, tirgu savstarpējā saistība parāda, cik svarīga likumdošanā ir globālā līmenī saskaņota pieeja ar saprātīgiem noteikumiem un atbilstošiem investoru aizsardzības pasākumiem. Tā Komisijas un Amerikas Savienoto Valstu dialogu par likumdošanas jautājumiem padara vēl būtiskāku. Augsti likumdošanas standarti ir nepieciešami visā globālajā finanšu tirgū, ņemot vērā to, ka ietekme ir visaptveroša.

Otrkārt, jautājumi par hipotekāro kreditēšanu Amerikas Savienotajās Valstīs rodas neizbēgami. Tajā pašā laikā es atbalstu nodomu veicināt to cilvēku pieeju mājokļu tirgum, kas paši nevarētu atļauties nopirkt mājokli, zinot to, ka likumdošanas piemērotība un patērētāju aizsardzība nenovēršami tiks apspriesta. Korekcijas tiks veiktas, taču problēmas atrisināšanai būs nepieciešams kāds laika sprīdis.

Viena no mācībām, kas gūta no šīs krīzes, ir tas, cik svarīga ir pilsoņu mūžizglītība finanšu jomā, tajā pašā laikā nodrošinot atbildīgu kreditēšanu. Eiropas Savienībā mēs šos jautājumus jau risinām mūsu darbā pie patēriņa un hipotekārajiem kredītiem un patērētāju izglītošanas.

Treškārt, šīs krīzes centrālais elements ir bijis hipotekāro kredītu un to risku nodošana citām pusēm. Dažreiz šie riski ir atgriezušies bankā, kurā tie ir radušies – tajos gadījumos, kad finanšu instrumentsabiedrības nespēja izpārdot vai finansēt banku izsniegtos vērtspapīrus.

Mums noteikti ir ciešāk jāpievēršas iesaistītajiem mehānismiem – starpniekiem un īpašajām finansēšanas iestādēm un to saistībai ar Eiropas bankām.

Ir jāturpina analizēt arī problēmas, kas saistītas ar sarežģītu, vērtspapīros pārvērstu produktu un tirgus kompensācijas mehānismu novērtēšanu saspīlētās tirgus situācijās. Nesenā tirgus krīze parādīja arī to, cik svarīgi ir reputācijas un likviditātes riski kā būtiski faktori, kas palīdz atbilstoši noteikt riskus, ar ko bankas saskaras sarežģītos darījumos.

Ceturtkārt, kā ir ar direktīvu Bāzele II, kas ir jaunā direktīva par pašu kapitāla prasībām bankām? Bāzele II bankām un investīciju firmām sniedz labākas iespējas atbilstoši novērtēt riskus un pareizi sadalīt pašu kapitālu. To pašu darīs apdrošināšanas tiesību akts Solvency II, kas ir direktīvas Bāzele II ekvivalents apdrošināšanas jomā.

Tomēr tas nenozīmē, ka mums jābūt pašapmierinātiem. Būs norādes, kas prasīs rūpīgu pārbaudi no likumdevēju puses. Piemēram, lielāks darbs būs nepieciešams pie komplekso produktu kapitāla sadalīšanas un banku spējas noteikt potenciālās problēmas krīzes situācijās, tostarp potenciālo risku koncentrāciju noteiktās jomās.

Piektkārt, daudzi nodrošinājuma fondi īpaši aktīvi ir bijuši strukturētajos kredītu tirgos. Daudzi no šiem nodrošinājuma fondiem un to bagātie privātie vai institucionālie investori pēdējos mēnešos varētu būt cietuši zaudējumus – daži pat smagus zaudējumus. Tā tirgi darbojas.

Pieredzējušie nodrošinājuma fondu spēlētāji par to zina. Finanšu tirgi balstās uz riska. Es nekritizēju tos, kas labos laikos kļūst bagāti; es netaisos tagad liet asaras par to, ka rodas zaudējumi. Tomēr, būtisks ir fakts, ka nodrošinājuma fondu neveiksmes neizplatās plašākā finanšu sistēmā. Investīciju fondu noteikumi un investīciju trasti (Unit Share Investment Trusts) to ir apturējuši. Mūsu saprātīgā sistēma un banku riska kontrole, kā jau paredzēts, ir novērsusi nodrošinājuma fondu neveiksmju plašāku izplatīšanos sistēmā.

Tikpat lielā mērā kā daži cilvēki nodrošinājuma fondus cenšas padarīt par dēmoniem, var arī teikt, ka tie tirgū nerada nekādus sarežģījumus. Neaizmirsīsim, kāpēc izcēlās pašreizējā krīze: sliktas kvalitātes kreditēšana apvienojumā ar kredītu pārvēršanu vērtspapīros ārpusbilances darījumos - ar tiem saistītos riskus saprata tikai nedaudzi. Šie ir jautājumi, uz kuriem tuvākajā laikā būs jākoncentrējas varas iestādēm un pārraudzības iestādēm.

Sestkārt, kāda bija kredītreitingu aģentūru loma šajā krīzē? Es jau esmu izteicis kritiku par to, cik lēnas tās bija kredītreitingu samazināšanā attiecībā uz strukturāliem finanšu darījumiem, ko sedza paaugstināta riska hipotekārie aizdevumi. Cik robusta bija to metodika? Cik labi tika izskaidroti un saprasti strukturālo produktu reitingi pretstatā standarta korporatīvajiem reitingiem?

Potenciālie kredītreitinga aģentūru interešu konflikti ir vēl viens satraukuma iemesls: no vienas puses tādēļ, ka tās darbojas kā padomdevēji bankām par to, kā strukturēt banku piedāvājumu tā, lai saņemtu vislabāko reitingu; un no otras puses, kredītreitinga aģentūras nosaka reitingus, uz kuriem lielā mērā paļaujas investori. Tie attiecas arī uz likumdevējiem, ņemot vērā to nozīmīgumu banku pašu kapitāla prasību aprēķināšanā.

Tika apgalvots, ka attiecībā uz strukturālajiem produktiem ir notikusi nelikumīga reitingu samazināšanās. Kredītreitinga aģentūru lomai ir jābūt skaidrākai: ko tās dara un ko tās nedara; cik lielā mērā uz tām var paļauties un cik lielā mērā nevar. Es šos jautājumus risināšu kopā ar Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju (EVRK) un plānoju to risināšanu ierosināt arī mūsu starptautiskajiem partneriem.

Mums ir nepieciešami skaidri, robusti metodiskie noteikumi un principi, kas tiek stingri piemēroti, un daudz dziļāka izpratne no investoru puses par reitingu izmantošanas iespējām un ierobežojumiem un to uzticamību vai neuzticamību. Ir jārisina interešu konfliktu ietekme uz reitingiem. Protams, būtiska ir arī atbilstoša, rūpīga darbība no citu tirgus spēlētāju puses. Kur tā bija? Vai firmas un profesionāļi, ko tās pieņem darbā, konsekventi un objektīvi novērtēja to pirkto un pārdoto instrumentu kvalitāti un šo instrumentu struktūru norādes uz riskiem, jeb šīs firmas un profesionāļi tikai izdarīja pieņēmumus? Vai viņi apstājās un apsvēra arī aktīvu dzīvotspēju, krāpšanas riskus, šo instrumentu izstrādātāju sasniegumu rādītājus un tirgus tendences? Vai viņi paši jautāja par reitingiem jeb viņiem vienkārši bija pieejami gan kvalitatīvie, gan kvantitatīvie nepieciešamie dati, lai izdarītu secinājumus?

Es ceru, ka visu finanšu firmu valdes pārbaudīs savu darbību un izdarīs atbilstošus secinājumus. Es uzskatu, ka vieglas ietekmes, uz principiem balstīta likumdošana ir vislabākā pieeja finanšu sektoram – tā savu vērtību jau ir pierādījusi. Taču mums ir jāsaglabā modrība un jāgūst mācība. Visām pusēm ir jāuzņemas sava atbildības daļa un jāuztver tā nopietni.

  John Purvis, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, kamēr Padome nestrādāja, vismaz Eiropas Centrālā banka bija darbā, un, manuprāt, ir devusi savu ieguldījumu iespējamās turpmākās infekcijas apturēšanā Eiropā. Cerēsim, ka tā turpinās spēlēt šo saprātīgo, pamatoto un jūtīgo lomu.

Taču laiku pa laikam šķiet, ka finanšu dzīvē tas ir nenovēršami, ka dzīšanās pēc konkurences priekšrocībām noved pie galējībām, kuras savukārt noved pie iepriekš paredzamiem bankrotiem. Šīs grūtības lielā mērā rada arī pamudinājumu izstrādāt tos inovatīvos finanšu instrumentus, kurus aprakstīja Charlie McCreevy un kuri seko šīs krīzes attīstībai Amerikas paaugstināta riska hipotekāro aizdevumu tirgū un tās pārejai uz Eiropu.

Es šo situāciju neredzu kā attaisnojumu raganu medībām attiecībā uz nodrošinājuma fondiem. Zināmā mērā tie varbūt ir bijuši sarežģīti vai varbūt naivi šo jauno alķīmijas veidu upuri. Tādā pašā veidā, parasti konservatīvās, bet arī naivās bankas iekārdināja paaugstinātās procentu likmes, ko maksāja šie it kā augsta reitinga instrumenti, un vilināja iesaistīties darījumos, kas acīmredzami izrādījās pārāk labi, lai būtu patiesi.

Šķiet, ka tikai nedaudzi finanšu tirgu operatori, tostarp iespējams arī tikai nedaudzi regulatori, pietiekami izprot šos instrumentus, šos atvasinātos kredītinstrumentus, šos strukturētos parādu vērtspapīrus. Pat vēl mazāk viņi izprot potenciālos riskus un to sekas. Tādēļ gan ASV, gan Eiropas varas iestāžu pienākums ir labāk pārzināt šos mehānismus, to struktūru un daļas, to, kā šīs daļas tiek novērtētas, izvērtētas, uzskaitītas, to mārketingu, likviditāti un pieprasījumu tirgū – un es priecājos redzēt, ka Charlie McCreevy šo aspektu gatavojas uztvert tik nopietni.

Inovācijas finanšu mehānismos ir tikpat vēlamas kā visur citur. To nevajag kavēt, taču, ja pastāv iespēja, ka radīsies šādas nopietnas problēmas, ir būtiski, ka vadītāji un regulatori uzņemas atbildību tās pilnībā izprast un nepieciešamības gadījumā ieviest visus vajadzīgos ierobežojumus.

  Robert Goebbels , PSE grupas vārdā. -(FR) Priekšsēdētāja kungs, augusta finanšu tirgus svārstību sekas vēl nav jūtamas. Komisija, kā mēs tikko dzirdējām, sagaida negatīvu ietekmi uz pieaugumu. Reālie zaudējumi, kurus izjuta bankas un citi finanšu dalībnieki, būs redzami tad, kad tiks izveidoti viņu gada pārskati.

Pēc komisāra J. Almunia, domām, mums vēl trūkst informācijas par faktisko, kopējo ietekmi uz visiem dalībniekiem. Fakts, ka tie, kas uzņēmās pārāk lielu risku maksā rēķinu, ir apsveicams, bet aiz šīs apšaubāmās aktivitātes finanšu pasaulē ir upuri. ģimenes ir nonākušas hipotēku aizdošanas, kas balstīta uz solījumu par maksimālu pieaugumu īpašumu tirgū, slazdā, un nelielie ieguldītāji iesaistījās riskantos pasākumos, ko tie, kas dzīvo no lielajām komisijas atlīdzībām ieskaitot kredītvērtējuma aģentūras, nepietiekami novērtēja.

Sociāldemokrātu grupa jau gadiem prasa, lai ieguldījumu fondiem būtu lielāka uzraudzība, un visi īpašie tirgus instrumenti tiek nebeidzami palielināti. Kā Carlo Ciampi apgalvo juceklīgā atvasināto produktu attīstība nekādi netiek kontrolēta. Pat galveno banku direktori neizprot šos neskaidros instrumentus. Reālie riski, piemēram, hipotekārie aizdevumi ir sadalīti līdz bezgalībai un atkārtoti iekļauti investīciju fondos un biržas darījumos tā, lai neviens vairs nevarētu noteikt sākotnējo risku.

Tirgus gaida, ka centrāls bankas nāks un atbrīvos no spekulantiem. ECB faktiski to izdarīja kā aizdevēja ārkārtas gadījumā. Varētu jautāt, kāpēc ECB vajadzēja ieguldīt tirgū vairāk kapitāla kā ASV Federālajai rezervei, kad tā pēkšņi kļuva nelikvīda, pat ja pašreizējā krīze nāk no Savienotajām Valstīm. Vai Eiropas bankas bija lētticīgākas? Vai uzraudzības iestādes slikti izdarīja savu darbu? Sociāldemokrātu grupa prasa, lai Komisija gūtu mācību no tā, ka finanšu tirgi ir kļuvuši pārāk neskaidri, jo tas ir ārkārtīgi bīstami reālajai ekonomikai.

(Aplausi)

  Margarita Starkevičiūtė, ALDE grupas vārdā. -(LT) Pirmkārt, es vēlētos atbildēt uz R Goebbels jautājumu kāpēc Eiropas Centrālajā banka piešķīra vairāk naudas nekā ASV Centrālā Banka. Tas ir tādēļ, ka Eiropas Savienības ekonomika pašlaik ir lielākā pasaulē. Tas mums visiem ir liels izaicinājums. Fakts, ka OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) un Eiropas Komisija vienā dienā atšķirīgi izvērtēja finanšu tirgus problēmu iespējamos rezultātus, mani pārsteidza un apbēdināja. Tas nozīmē, ka Eiropas Komisijai iespējams ir jākoriģē tās ekonomikas novērtēšanas modeļi, īpaši tāpēc, ka tie šķiet balstās uz matemātiskām metodēm. Tas ir satraucoši, jo ekonomiskā politikas prognozēšana ir sarežģīta lieta un izmantotajiem instrumentiem ir jābūt elastīgiem.

Kas mums tagad jādara ja mums ir jauni izaicinājumi? Es šeit negribētu komentēt problēmas, kādas ir radušās, citi deputāti to ir izdarījuši tik labi. Es tikai vēlētos uzsvērt vienu punktu. Pirmkārt, krīze radās agresīvas monetārās politikas Eiropas Savienības teritorijā dēļ, jo bija mēģinājums atrisināt „Interneta burbuļa” problēmas. Tādējādi mēs nevaram ietekmēt trešo valstu dažādos lēmumus. Mēs varam pastiprināt dialogu un sadarbību ar uzraudzības iestādēm, bet Eiropas Savienība ir dilemmas priekšā: pašlaik notiek finanšu iestāžu globālā apvienošanās un iespējams, ka mums drīz vairs nebūs vienots tirgus. Vērtspapīru jomā mums būs transatlantiskais tirgus, un iespējams apdrošināšanas jomā mums būs kāds cits tirgus. Tas nozīmē, ka mums vajag izlemt vai mēs uzskatām Eiropu par vienotu tirgu un prasām, lai visi nolīgumi būtu sagatavoti Eiropas līmenī. Vai mēs varam pieņemt pilot projektus, kad viens no mūsu tirgiem patstāvīgi iekaro pasauli? Mums vajag vienošanos par to, citādi būs ļoti grūti pārvarēt krīzi.

Es vēlētos uzsvērt vēl vienu lietu. Finanšu tirgi tiek atjaunoti. Mēs atzīstam nebanku institūcijas SEPA (Eiropas vienotā maksājumu zona) direktīvā. Mums jāatzīst, ka parādās dažādas islāma bankas un fondi, un beidzot tirdzniecības tīkli iekļaujas finanšu tirgū. Tādējādi ir nepieciešamas nebanku institūciju regulas, kopējas regulas, kas radītu vienādus spēles noteikumus gan bankām, gan nebanku institūcijām. Tāda ir šodienas realitāte.

Trešais jautājums, kuru es vēlētos uzsvērt ir tāds, ka es esmu noraizējusies, ka mēs kā pamatu izmantojam tikai riskantos modeļus. Ir pierādījies, ka riska novērtējuma princips ir ļoti subjektīvs, un man tādēļ ir šaubas par Maksātnespējas II (Solvency II ) un Bāzeles II (Basel II) direktīvu. Mēs nevaram uzticēties vērtējuma aģentūrām, mēs varam tās kritizēt, bet problēma paliek. Mums ir jāuzticas tirgus instrumentiem, tas ir, likviditātei. Ja mēs tirgū nevaram pārdot noteiktus vērtspapīrus vai arī tos reti tirgo, neviena vērtējuma aģentūra nevar tos novērtēt. Tas ir pareizi jāsaprot, un mums vajag samazināt mūsu likumdošanas atkarību no vērtējuma aģentūru viedokļiem.

Noslēgumā, es noteikti vēlos pateikt, ka nav vajadzība glābt finansu institūcijas. No savas pieredzes par finanšu krīzi Lietuvā es varu teikt, ka tad, kad baņķieri pavadīs pāris nedēļas cietumā, viņi ātri sapratīs kā vadīt bankas.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Brian Crowley, UEN grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos lūgt komisārus sniegt atbildi.

Augusta notikumi paaugstināta riska hipotekāro aizdevumu tirgū mums visiem izvirzīja vairākus jautājumus. Pirmkārt, finanšu tirgu globālais raksturs, ar kuru pašlaik saskaramies, un jautājums par to, cik ātri regulācija vai pārraudzība var tikt līdzi jaunu produktu izstrādei un jaunu ideju izstrādei. Taču tas liek atcerēties arī to, ko man reiz teica kāds vecs zemnieks West Cork Īrijas dienvidrietumos: nav tādas eļļiņas, kas varētu likt jūsu matiem augt – atvainojos plenārsēžu zālē klātesošajiem, kam ir problēmas šajā jomā; nav tādu briļļu, kas jums ļautu redzēt cauri apģērbam, un vēl – katru dienu piedzimst kāds muļķis. Realitāte ir tāda, ka piedāvātie produkti bija ar augstu riska pakāpi, un neskatoties uz to, ko kāds varbūt saka, caveat emptor idejai, ka mēs investēsim šajos augsta riska produktos, bija jābūt visu lēmumu pamatā attiecībā uz bankām vai citiem fondiem. Tas starp kredītreitinga aģentūrām un to atbildību rada pretrunas ne tikai attiecībā uz to sniegtajām konsultācijām, bet īpaši attiecībā uz mums atklāti sniegto informāciju par to, vai tās pašas pārstāv šos fondus un vai tās patiesi sniedz skaidras un neatkarīgas konsultācijas.

Kolēģi atcerēsies, ka pirms vairākiem gadiem mēs apspriedām direktīvu par patēriņa kredītiem, un toreiz viens no galvenajiem elementiem bija atklātība un patērētājiem pieejamas neatkarīgas konsultācijas. Ir smieklīgi, ka dažas no lielākajām finanšu institūcijām pasaulē un dažas arī Eiropā, kas pārstāv cilvēkus, kuri tik daudz naudas tērē eksperta slēdziena saņemšanai, un kas mums Eiropā saka, kā mums būtu jāvada savas ekonomikas, tagad var izrādīties tās, kuras tiks pieķertas sliktās investīciju politikas dēļ.

Es apsveicu komisāru Charlie McCreevy ar viņa vēlēšanos uzņemties šī jautājuma risināšanu dažās no šīm jomām. Es arī uzskatu, ka tas ir būtiski tieši pašlaik ne tikai attiecībā uz kredītreitinga aģentūrām, bet arī attiecībā uz risku, ar ko Eiropas bankas saskaras dažu šādu instrumentu politikas dēļ, un nākamnedēļ…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Alain Lipietz Verts/ALE grupas vārdā. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāri, dāmas un kungi, krīze liek man norādīt uz trim galvenajiem punktiem.

Pirmais nāk no smagās krīzes starp Ziemeļamerikas amatpersonu starpā. Ir jāsaprot, ka visiem ASV ierēdņiem ir ļoti nopietns deficīts, ko apraksta kā ASV dvīņu deficītu. Mums bija šī krīze, mums būs arī citas, kas nāks vai nu no lielajiem ASV uzņēmumiem, ASV štatiem vai pat iespējams no federālās valdības. Mums ir jāgaida vēl vairākas ļoti nopietnas krīzes, kas tuvākajos gados nāks no ASV.

Otrais, šī krīze ASV notika martā. Tā izplatījās pa visu pasauli caur ieguldījumu fondiem, pirmie divi no tiem beidza darbību jūnijā. Tas ietekmēja bankas tikai jūlija beigās, augusta sākumā. Mums bija laiks saprast, ka liesmas izplatās. Merķeles kundze, mūsu pašreizējā priekšsēdētāja G8 sanāksmes laikā mums ieteica rīkoties saistībā ar ieguldījumu fondiem, bet neviens viņā neklausījās. Vēl sliktāk, Nīderlande ir sākusi attīstīt politiku, lai atbrīvotu no ierobežojumiem ieguldījumu fondu iestādes valsts teritorijā. Tajā pašā laikā tas ir pretrunā ieguldījumu fondiem, Eiropas Savienība iedrošina to attīstību pati savā teritorijā. Tas parāda Eiropas Savienības mēģinājumu, pašai sev uzspiest uzraudzības pasākumus un uzraudzības likumus, patiesu izgāšanos.

Kā iepriekšējais referents par labu uzraudzības likumiem un finanšu konglomerātu uzraudzībai, es to uzskatu par personīgu neveiksmi. Es atgādinu, ka mums vajadzēja vairāk kā vienu parlamenta pilnvaru laiku, lai uzrakstītu vienkāršotu prospektu par vērtspapīru laišanu apgrozībā Eiropā. Šodien viena banka nespēj lasīt citas bankas izdoto sarežģīto prospektu par fondu, kurus tā pārdod, saturu. Pie tā esam nonākuši.

Trešā problēma , kā jau teicu Centrālajai bankai pirms gadiem, ir tāda, ka jūs nevarat regulēt monetāro sistēmu vienīgi ar pasākumiem, kas ir vērsti uz aizdevuma likmi. Es domāju, ka krīzi Eiropā paātrināja Eiropas Centrālās bankas procentu likme pēdējā ceturkšņa beigās. Es nedomāju , ka pietiek pateikt, ka jums šī likme ir jāsamazina par 0,5% vai jāsaglabā tā pati likme, vai jāpalielina par 0,5%. Mums ir nopietna problēma atšķirt, kas ir selektīvas politikas aizdošanā atkalieviešana, tā lai procentu likmi visiem vajadzīgajiem ieguldījumiem, piemēram, cīņai ar klimata izmaiņām, noteiktu 0% un var būt stipri augstāka ieguldījumiem, kas virzīti uz spekulēšanu.

  Godfrey Bloom, IND/DEM Grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es savas piezīmes vēlētos adresēt klausītājiem galerijā, kurā ir daudz vairāk cilvēku nekā šajā pusaplī ir deputātu. Es ceru, ka esat uzlikuši austiņas, jo šeit šodien lēmumus pieņem cilvēki, kuriem absolūti nav zināšanu par starptautiskajiem finanšu darījumiem.

Es 40 gadus esmu nodarbojies ar finanšu pakalpojumiem; esmu profesionāls ekonomists – mēs runājam par nodrošinājuma fondiem, mēs runājam par starptautisko valūtu. Ja jūs vēlaties ielūkoties reģistros un redzēt, kādas ir Eiropas Parlamenta deputātu zināšanas, domāju, ka būsiet rūgti vīlušies. Taču te nu mēs esam un pieņemam lēmumus par globālo finanšu jomu. Četrdesmit procenti no Lielbritānijas IKP ir Londonā. Mums te ir cilvēki no Polijas, Čehijas Republikas un Latvijas, kuriem nav absolūti nekādu zināšanu par šādām lietām, un viņi lemj par to, kādā virzienā mēs nākotnē dosimies starptautiskajā finanšu jomā.

(Troksnis zālē)

Viņi šīs lietas nesaprot. Viņi neko nezina par šīm lietām; ne vairāk kā viņi zina par lauksaimniecības politiku, zivsaimniecības politiku – vairums – taču te nu mēs esam.

Dāmas un kungi galerijā, ja vēlaties redzēt kaut ko no starptautiskās finanšu jomas, dodieties uz Dubaiju, Ņujorku, Losandželosu un Bermudu salām. Jūs skatāties uz cilvēkiem tur lejā – paskatieties uz viņiem. Neviens no viņiem savā dzīvē nav darījis reālu darbu. Šī ir mikipeļu sanāksme, un mēs daudz zaudēsim.

  Priekšsēdētājs. − Atļaušos vērst jūsu uzmanību uz faktu, ka tad, kad jūs runājat sēžu zālē, jūs uzrunājat priekšsēdētāju un deputātus, kā arī tos, kuri sesijā piedalās kā klausītāji. Lūdzu, cieniet tos, kuri izrāda jums cieņu klausoties.

(aplausi)

  Luca Romagnoli, ITS grupas vārdā. - (IT) Prezidenta kungs, dāmas un kungi, ASV augsta riska aizdevumu tirgus sabrukums ir radījis šļakatas, kas vēl joprojām ir jūtamas akciju tirgos, un kas iegrūda spekulantus un noguldītājus nopietnā krīzē.

Tas ko darīja ASV nekustāmā īpašuma aģenti ir zināms ikvienam: viņi piedāvāja aizdevumus, kuri tad tika noklusēti, augsta riska personībām, tā radot krīzi ne tikai finanšu produktiem, bet arī daudzām bankām. Šajā gadā liels procents aizdevuma ņēmēju pārstāja maksāt daļas, ko viņi bija parādā, tā radot krīzi visā sistēmā.

Itālijā bez akciju tirgus kustības krīzei bija pavisam neliela ietekme uz nacionālo banku sistēmu, tāpēc, ka Itālijas bankas acīm redzot nav tiešā saistībā ar ķīlu aizdevumiem.. Tā nebija ar daudzām Vācijas, Lielbritānijas un Francijas bankām, tādēļ mums šodien notiek šīs debates. Tādēļ mēs vismaz varam cerēt uz lielāko kredītvērtējuma aģentūru lomas šajos notikumos izmeklēšanas uzsākšanu, tādējādi iedarbojoties uz finansiālo nestabilitāti un ietekmējot reālo ekonomiku.

Dāmas un kungi, atļaujiet man jums pastāstīt, kas notiek Itālijā, jo aizdevumi un mājokļu pirkšana manā valstī ir ļoti nozīmīgi, un ļaujiet man jums atgādināt, ko nozīmīgais nedēļas laikraksts L’Espresso teica par dažu Itālijas politiķu (kas starp citu ir bijis mūsu kolēģis) ētiku tieši acīs tik daudz cietušajiem noguldītājiem un tiem, kas cenšas maksāt parādus, kad faktiski tik vienkārša institūcija kā sociālais aizdevums varētu padarīt māju par realitāti. Klausieties, ko L'Espresso atklāj par dažiem Itālijas kreisā spārna politiķiem, fakts, kuru ir vērts uzsvērt, tāpat arī par dažām centristu figūrām, bet pāri visiem kreisie.

Šie kungi, kuru vārdi un uzvāri un adreses ir uzskaitīti, guva labumu no sevišķi labvēlīgiem nosacījumiem īpašuma pirkšanai Romā. Rekomendācijas, jūs teiksiet, ir prakse, iespējams pieņemama prakse, un iespējams sena prakse, manā valstī, un ne tikai Itālijā, bet iespējams visā pasaulē. Tomēr, kad rekomendācijas tiek pieprasītas, un no bankas vai apdrošināšanas kompānijas tiek saņemta labvēlība, es varu sev jautāt, ko tie, kas pie varas dod pretim?

Saskaņā ar šo nedēļas laikrakstu R. Prodi sekotājs W. Veltroni, Cossutta viena radikāla un pārliecināta komunista meita, iepriekšējais premjerministrs un pazīstamais cilvēku ētikas šķīrējtiesnesis L. Violante, tāpat arī Marino, Mancino, Mastela, Casini,Proietti un Baccani nopirka Romā mājas ar vismaz 25-30 istabām par ceturtdaļu zemāku cenu no tirgus vērtības, šos īpašos nosacījumu viņi saņēma no īpašniekiem, kas dīvainā kārtā bija bankas un apdrošināšanas kompānijas.

Demokrātijai ir sava cena, jūs teiksiet, un tā kā proletariātam bija sava cena tāpat šodien rīkojas progresīvais sociālisms, kas mantoja no saviem priekšgājējiem spēju būt īpašiem savu interešu aizstāvēšanā. Ja tevi mēnesi no mēneša žņaudz hipotēka, un līdzīgi man tev ir pietiekams īpašums, pateicoties manai vietai Parlamentā, un tava laulātā drauga darbībai, kas tagad dod savu ieguldījumu, lai no hipotēkas ciestu pēc iespējas mazāk, tev ir jāvaino komunisti, veci un jauni, kas nolēma liberalizēt taksometru licences un frizieru darba stundas, un pārdot zāles lielveikalos, bet atļāva bankām brīvi izlemt, kādus upurus uzspiest jūsu ģimenei ieķīlājot savas nākotnes un savas dzīves.

Jums ir jāvaino tikai sevi, Itālijas un Eiropas pilsoņi, ja jūs būtu izlēmuši darīt kaut ko citu, nevis nodoties karjerai vienā no Itālijas valdošajām partijām vai partijām, kas ir valdījušas pilsētās, rajonos un valstī un kuras pārvalda bankas.

  Cristobal Montoro Romero, (PPE-DE) . - (ES) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs , komisāri, vispirms es vēlētos izteikt savu pateicību mūsu iestādēm saistībā ar optimistiska viedokļa saglabāšanu redzot krīzi, kuru mēs piedzīvojam.

Tajā pašā laikā, es arī vēlētos ienest šajās debatēs tik daudz reālisma cik iespējams, jo faktu nopietnības noklusēšana tikai novedīs pie apjukuma tad, kad būs jāmeklē risinājumi.

Pirmkārt, mēs piedzīvojam prognozētu krīzi. Mēs nepiedzīvojam negaidītu krīzi. To, ka tā būs, zināja jau vismaz gadu iepriekš, un tad trūka atbildības un spējas reaģēt.

Otrkārt, mēs piedzīvojam nopietnu krīzi. Bundesbakas (Bundesbank) prezidents tika pirms dažām dienām teica: Mēs varam nonākt uz klasisko banku krīzes pie uzticēšanās zaudēšanas sliekšņa.

Treškārt, Eiropu saindēja to valstu finanšu institūcijas, kas nespēj gūt peļņu, jo viņu ekonomika ir samērā lēna un tādēļ tām ir jāmeklē peļņas iespējas vairāk riskējot. Tāpēc es varu teikt, ka uzraudzības iestādes, Eiropas stingrās uzraudzības iestādes nespēja novērst šo notikumu.

Eiropas Centrālā banka tāpēc ir pirmā, kam jāiejaucas šajā krīzē, tai ir jāiegulda visvairāk naudas, tieši tāpēc, ka tas ir Eiropā, Eiropas sirdī, kura pašlaik ekonomiski atveseļojas, šeit krīze varētu kļūt visnopietnākā. Tādēļ mums ir vairāk jāpaskaidro kāda ir krīzes patiesā ietekme un cik liela šī krīze patiesībā ir.

Neapšaubāmi ceturtkārt apstākļi kādos mēs esam ir tas, kas raksturo, ko mēs piedzīvojam, īsumā tas ir mūsu monetāro iestāžu reakcija, Eiropas Centrālās bankas reakcija.

Pēc manām domām tā darbojās pareizi, kad veica šīs likviditātes injekcijas tādēļ, ka mēs novērojām likviditātes samazināšanos. Tomēr ir taisnība, ka ir paradoksāli, ka tam ir jānotiek tieši tad, kad Eiropa palielina procentu likmes, lai ierobežotu sistēmas likviditāti, lai ierobežotu kredītus. Pats galvenais ir paradokss, kas ir jāizskaidro precīzi, bez neskaidrībām, kas radās pēc augustā sniegtajiem paskaidrojumiem.

Izskaidrošana ir svarīga tāpēc, ka mēs runājam par miljoniem ģimeņu, par miljoniem mazu un vidēju uzņēmumu, kas ir atkarīgi no dažādām Eiropas procentu likmēm, iekļūstot parādos. Tādēļ ir svarīgi, lai mēs izskaidrotu procentu likmes procesu un palūgtu uzmanīties no procentu likmju pieauguma Eiropā, lai stiprinātu ekonomisko izaugsmi un darba vietu, kuras mums ir ļoti vajadzīgas šajā ES integrācijas pakāpē, radīšanu.

  Pervenche Berès, (PSE) . - (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāri, dāmas un kungi, mums ir jābūt reālistiem: par spīti tam, ka mēs esam spēcīgs Eiropas likumdevējs, kāds mēs patiesībā esam mēs neko nespējam darīt saistībā ar šīs krīzes izcelšanos. Mēs esam bezspēcīgi ASV likumdošanas, kura nesaprot patērētāju aizsardzību hipotekāro kredītu izsniegšanā un vai to dara banka, vai kāda cita institūcija, priekšā.

Būsim reālisti: mēs piedzīvojam krīzi tam, ko mums noteikti vajag mainīt, kā arī gūstam mācību ilgam laikam.

Būsim patiesi: Eiropas pilsoņi ir diezgan satraukti par krīzes sekām reālās ekonomikas finansēšanā. Būsim patiesi: mūsu līdzpilsoņi nesaprot, ka, lai cīnītos ar riska uzņemšanos dažas valsts iestādes, kā Eiropas Centrālā banka, kuras kompensācijas metode neatbilst nekādai ekonomikas loģikai, ir spiestas dienas beigās iejaukties, lai garantētu tirgus likviditāti.

Atrisināsim situāciju. Būsim tur, kur eiropiešiem jābūt, iegrimuši reālismā un solījumos. Beigās ECB paveca savu darbu kā galējo līdzekļu aizdevēja. Tomēr kā uzraudzības iestāde, tā ir bezspēcīga apzināt patieso risku, ko uzņēmušies tirgus dalībnieki. Mums ir jāuzlabo Eiropas iestāžu uzraudzības vara un, tajā aktīvi piedalīties tas, komisār, ir jūsu darbs.

Atrisināsim situāciju: ilgus gadus mēs runājam par patiesu vērtību, un šodien šī patiesā vērtība ir pasliktinājusi ķīlu novērtēšanas apstākļus.

Atrisināsim situāciju: kā izrādās kredītvērtējuma aģentūras, IOSCO rīcības kodekss, komisār, neatbilst patreizējās situācijas prasībām. Mums vajag pilnīgi konkurētspējīgu tirgu, kurā nav interešu konfliktu, un kurus raksturo liela pārredzamība.

Beidzot, būsim utopisti un cerēsim, ka šādā veidā radītā finanšu burbuļa izmantošana beidzot sāks atbrīvot finanses ilgtermiņa ieguldījumiem, kurus Eiropai vajadzētu, lai cīnītos ar klimata un enerģijas problēmām. Dažreiz utopija var būt labākā reālisma forma.

  Andrea Losco, (ALDE) - (IT) Prezidenta kungs, dāmas un kungi, mēs esam šeit, Parlamentā, lai vēlreiz aplūkotu problēmu ar kuru mēs sastapāmies jūlijā. Šajā laikā tika izteiktas dažas neskaidrības saistībā ar krīzi, kas gatavojās skart eiro zonu. Šī krīze bija paredzēta, jo uz to norādīja no ASV nākošās ziņas.

Jau labu laiku bija skaidrs, ka īpašumu cenas ASV bija pārmērīgi uzpūstas un, ka ASV sistēma deva aizdevumus, kuri pārāk viegli tika izsniegti maksātnespējīgām personām vai tika izsniegti pie ļoti augstām procentu likmēm, tā rezultātā globālā tirgus svārstības bija neizbēgamas.

Kas piedalījās šajā spēlē? Investori, pilsoņi, galvenokārt no ASV, bet arī eiropieši, izjūt negatīvo ietekmi; pilsoņi un investori, noguldītāji. Tādējādi rodas jautājums vai šis Parlaments un tā institūcijas kopumā no sirds .domā par noguldītāju aizsardzību. Aizsargāt noguldītājus nozīmē saprast kādu lomu šajā sistēmā vai situācijā spēlē citi dalībnieki, kredītvērtējuma kompāniju loma, kas bieži parāda nekonsekvenci un tām rodas konflikti, kurus reizēm neizskata.. Es uzskatu, ka tam visam ir jāpiemēro likumi un standarti.

Krīze arī iezīmēja tirgus pretrunu laikā, kad ECB bija spiesta tirgū veikt finanšu apgrozījumus un tajā pašā laikā pacelt procentu likmes, lai cīnītos ar inflāciju. Cerēsim, ka šī situācija neturpināsies.

Fakts, ka tas notiek, tomēr, nozīmē, ka mums ir jāpajautā pašiem sev kā standartiem, kas regulē personas pasaulē, kopš ir krīze, kas vēlreiz norāda uz globalizācijas jautājumu, var noteikt katra cilvēka uzvedību.

  Guntars Krasts (UEN). - Paldies priekšsēdētājam! Pašreizējā finanšu nestabilitāte nevarēja būt pārsteigums, bet, tai parādoties, visi piedzīvoja šoku. Augošo pieprasījumu pēc likviditātes noteica nedrošie nekustamā īpašuma un patēriņa aizņēmumi. Korekcijas tirgū notiek tāpēc, ka nauda ilgu laiku bijusi pārāk lēta, kas erodējis investīciju izvērtēšanas standartus. Neticība tirgū sodījusi pat pievilcīgus aktīvus, kuriem nevajadzētu būt pakļautiem cenas pazemināšanas korekcijai. Kārtējo reizi varam pārliecināties, ka viegli pieejama lēta nauda nerada stabilu izaugsmi. Stabilas izaugsmes pamatā ir proaktīvas sistēmu reformas, efektīvas investīcijas, brīvāk un pārredzamāk funkcionējošs tirgus. Šobrīd galvenās bažas ir par to, lai likviditātes krīze nepārvērstos maksātnespējas krīzē. Sākusies kā likviditātes krīze, nestabilitāte var deģenerēties par maksātnespējas krīzi, jo tirgus dalībnieki, pārliecinājušies par savu nepietiekamo informētību, būs negribīgi aizdot viens otram. Nekustamā īpašuma krīze var radīt nopietnus sarežģījumus vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ne tikai ASV. Investori un noguldītāji neatgūs ticību finanšu tirgum, līdz viņi nebūs droši par to, ka vērtējumi ir atbilstoši. Tas nozīmē, ka var pieaugt riska prēmijas, kā rezultātā firmas un mājsaimniecības samazinās patēriņu. Tas varētu samazināt vai atsevišķos gadījumos pat apstādināt investīciju dinamiku. Eiropas fiskālās un monetārās politikas veidotājiem jābūt tam gataviem. Lielākā atbildība situācijas stabilizēšanā gulsies uz fiskālās politikas veidotāju pleciem. Monetārās politikas jomā varam sagaidīt zemākas finansēšanas likmes, pēc kā tā ilgojas daudzi Eiropas politiķi. Tajā pašā laikā tirgū nedrīkst tikt radīta maldinoša pārliecība, ka tiks glābtas riskantas investīcijas. Gan aizdevumu likmēm, gan ķīlu prasībām jāmazina morālais kaitējums, ko šāda pārliecība varētu radīt. Ilgtermiņā centrālajām bankām jāpilnveido finanšu tirgus regulācijas mehānismi, kas nodrošinātu lielāku skaidrību un drošību finanšu tirgos. Paldies!

  Karsten Friedrich Hoppenstedt, (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, vēl nav skaidrs viss šī globālā finanšu tirgus nestabilitātes lielums. Globālo finanšu vājais punkts ir zemā aizņēmuma ņēmēju kredītspēja ASV hipotekāro kredītu tirgū un kļūdas, kas pieļautas novērtējot kredītrisku un/vai veicot to auditu. Mēs varam jautāt, kas notika ar Bāzeli II (Basel II) šajā fāzē ASV; es domāju, ka tas vēl nav ieviests, bet tas būtu noderīgs.

Līdz šim Amerikas Savienotajās Valstīs ir pielāgots hipotēku apjoms 120 miljardi USD. Šis fakts ir izraisījis likmes zināmo proporciju koriģēšanas šoku. Apmēram 700 miljardi hipotēku ir jākoriģē nākamajos divos gados. Pieminētais ieguldītāju jūtīgums ir padarījis nopietnāku dilemmu, ar uzticību un apetīti augsta riska ieguldījumiem. Pat banku direktoru padomes pašlaik atzīst, ka viņi nezināja, ko dara. Investoru uzticības zaudēšana un reāla vērtēšana pašlaik nepieļauj atgriešanos pie normāliem līmeņiem, tas noteikti prasīs laiku, un neatturēs pat banku uzraudzības iestāžu profesionāļus.

Uzticību nevar izteikt statistiski ar matemātisku formulu. Tomēr pārredzamība veido un saglabā uzticību, un dod iespēju kontrolēt risku. Komisār, jūs minējāt Maksātnespēju II (Solvency II). Risks no ieguldījumu fondiem un aizdevumu ķīlām apdrošināšanas jomā līdz šim ir bijis zems, un tādam tam būtu jāpaliek. Tādēļ Maksātnespēja II (Solvency II) ir domāta, lai norādītu pareizos sākuma punktus un pamudinājumus.

Pašreizējo piedāvājumu rezultātā, alternatīvie ieguldījumi tādi, kā ieguldījumu fondi un vērtspapīru nodrošinājums ar aktīviem, kas norāda uz pašreizējo risku, būs pašu kapitāla atbalsta priekšmets no 45% kā Maksātnespējas II standartiznākums. Sākumā tas var likties augts rādītājs, bet tas dos skaidru pamudinājumu uzņēmumiem, lai atbalstītu paredzētos ieguldījumu fondus, lai atklātu ieguldījumus investoriem Pēc manām domām šeit ir piemērots princips, ka tikai tie, kam vajag zināt, tie zinās, ka viņi paši var veikt augsta riska ieguldījumus.

Eiropas Parlamentā jau sen ir bijuši aicinājumi pēc noteiktu finanšu produktu un mehānismu pārredzamības. Komisijas atbilde tālāko 9 000 un citu pastāvošo ieguldījumu fondu pārredzamības noteikumu radīšanai ir nokavēta. Pārredzamības noteikumi kredītvērtējuma aģentūrām arī ir nepieciešami. No globālā kredītriska patiesā novērtējuma noteikti abi gūs labumu.

Dažu pēdējo gadu laikā Eiropas budžetam un ekonomikai ir radušies dažādi parādi. Paradums ņemt aizdevumus pie zemām procentu likmēm automātiski rada nelīdzsvarotību starp monetāro un reālās ekonomikas darbību.

  Ieke van den Burg (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, nav nekā daudz, ko teikt par šo finanšu krīzi, taču es savas īsās divas minūtes izmantošu, lai koncentrētos uz trim jomām, kurās, manuprāt, ir nepieciešama kāda rīcība.

Pirmā ir likumdošanas trūkums. Vairāki deputāti to jau ir teikuši. Kompleksi jauni produkti un it īpaši risku dažādošana un nodrošināšana ir šīs krīzes galvenie elementi. Tā mums tika pārdota kā perfekta metode, kā tikt vaļā no riskiem, taču tagad ir skaidrs, ka dažādošana nozīmēja arī risku un nedrošības vairošanos, kas tagad notiek visur.

Otrs elements attiecībā uz likumdošanu ir tas, ka šīs operācijas lielā mērā notiek ārpus likumdošanas regulētā tirgus: kā jau minēts, tie ir skaidras naudas darījumi kasēs un nodrošinājuma fondi. Es patiesi domāju, ka mums ir jāizpēta, uz kurieni ved šie nezināmie elementi. Es zinu, ka Charlie McCreevy tam nepiekrīt, bet es domāju, ka pašlaik patiesi ir pēdējais laiks apsvērt likumdošanas iespējas – neradīt pārāk lielu regulāciju, necelt paniku, bet tiešām veikt nopietnu pētījumu. Tas ir tas, kas Komisijai būtu jādara.

Vēl viens elements ir informācijas un atklātības trūkums. Arī to vairāki cilvēki jau ir minējuši. Es vēlētos minēt arī kredītreitinga aģentūras un grāmatvedības noteikumus, kurus minēja arī Pervenche Beres – godīgi noteiktas vērtības jautājumu. Tas ir saistīts ar trešo lietu, ko vēlos minēt – ar koordinācijas un sadarbības trūkumu. Tas ir elements, ko mēs tagad redzējām aktivitātēs, ko veica ECB, kas atbilstoši pārbaudīja likviditāti, taču tai nebija informācijas un tai nav nepieciešamo instrumentu, lai sodīto tos, kas izraisīja krīzi. Starp ECB un tās zināšanām un pārraudzītājiem ir jābūt daudz ciešākai saiknei. Ļoti būtisks elements ir sadarbība un Eiropas līmeņa pārraudzības stiprināšana un palielināšana, kam tiešām ir kontrole pār šīm jaunajām parādībām tirgū.

Es vairākas reizes esmu minējusi, ka mums ir nepieciešama šāda Eiropas līmeņa pārraudzība. Cilvēki, pat ja viņi tam piekrīt, man tad saka, ka ir jāsagaida krīze, jo citādi nav nekādas steidzamības. Domāju, ka tagad ir pēdējais laiks, un krīze ir, tādēļ tagad mums vajadzētu rīkoties.

SĒDI VADA: Miguel Angel MARTÍNEZ MARTÍNEZ
Priekšsēdētāja vietnieks

  Olle Schmidt (ALDE). - (SV) Priekšsēdētāja kungs, šīs vasaras jukas finanšu jomā skaidri parādīja, cik cieši saistīti ir tirgi. Globālais finanšu tirgus strādā burtiski nepārtraukti, tajā notiek miljoniem darījumu, kas skar mūs visus. Jaunās tehnoloģijas rada pilnīgi savādākus apstākļus. Dramatiski ir palielinājusies iespēja radīt labākas izredzes gūt panākumus investīciju jomā. Šeit būtiska ir pieeja riska kapitālam. Daudzi jaunie finanšu instrumenti, kurus daži šodien apšaubīja, lielākoties ir bijuši labi un ir palielinājuši likviditāti un investīciju iespējas.

Dažu pēdējo nedēļu laikā, kas finanšu tirgos ir bijušas vētrainas, tika parādīts, ka ir labi, ka Eiropai ir spēcīga centrālā banka. ECB spēja rīkoties ātrāk nekā tās līdziniece banka Vašingtonā un varēja veikt ātras darbības, lai nomierinātu tirgus. Par to ECB ir pelnījusi uzslavu.

Mēs vēl arvien nezinām, cik tālu ASV hipotekāro aizdevumu tirgus krīze turpinās izplatīties. Būtisks laiks būs rudens, kad tiks saņemti jaunie statistikas dati. Cerams, ka notiks normāla tirgus sakārtošana bez lieliem satricinājumiem, kas varētu ietekmēt reģionālo ekonomiku, kas Eiropas Savienībā pamatā ir spēcīga. Es, atšķirībā no dažiem saviem šeit esošajiem kolēģiem, noteikti ceru, ka mēs Eiropā nereaģēsim pārspīlēti un nedomāsim, ka risinājumam vienmēr ir nepieciešama lielāka regulācija un lielā steigā pieņemti lēmumi, kā to jau teica Charlie McCreevy. Neskatoties uz ASV Sarbanes-Oxley likumu ar tā plašo regulāciju, riskantie hipotekārie aizdevumi laicīgi netika atklāti. Veiksmīgi funkcionējošam finanšu tirgum ir nepieciešama sabalansēta pieeja un vieta jaunām metodēm, kas tiktu apvienotas ar tiesību aktiem, kas stiprina patērētāju intereses. Es domāju, ka šeit labs piemērs ir direktīva par finanšu instrumentu tirgiem (MiFID).

Man kā liberālim galvenais finanšu tirgos ir atvērtība un atklātība. Es vēlētos starp ES finanšu iestādēm redzēt lielāku sadarbību krīzes situāciju pārvarēšanā un ātrā reaģēšanā.

Priekšsēdētāja kungs, komisāru kungi, man jāizsaka vēl kāds komentārs: kad pasaulē notiek sprādzieniem līdzīgi notikumi, ir skaidrs, ka maza valūta un tāds mazs tirgus kā Zviedrijā tiek skarts zibens ātrumā. Vasaras notikumi man deva vēl vienu iemeslu atbalstīt Zviedrijas iestāšanos eirozonā.

  Mario Borghezio (UEN). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, arī Eiropas bankas ir pārņēmušas drūmās priekšnojautas par sabrukumu, kas sekoja krīzei paaugstināta riska hipotekāro aizdevumu tirgū. Daudzi to vadības fondi bezatbildīgi sevi pārpludināja ar atvasinātajiem produktiem. Pastāv nopietns risks, ka negatīvu ietekmi var radīt privāto akciju fondi. Bankas hipotēkas bezatbildīgi ir iesmērējušas institucionālajiem investoriem un tādējādi arī uzkrājumu veidotājiem, sakot, ka tām ir trīskāršs A novērtējums un ka teorētiski tās ir tikpat drošas kā valsts vērtspapīri, tā vietā, lai teiktu, ka to riska līmenis ir ļoti augsts tāpat kā pašu kapitāla aizdevumiem.

Spekulācijas, kam globālajā finanšu tirgū ir ļauta pilnīga brīvība, ir novedušas pie tā, ka mazie uzkrājumu veidotāji uzskata, ka atvasinātie finanšu instrumenti ir trešās tūkstošgades filozofa akmens. Tas ir ļoti tālu no patiesības. Šī pakalpojumu ķēde noteikti vēl nav beigusies, un tie, kas patiesi ir par to atbildīgi, paliek nesodīti – tie ir lielo finanšu darījumu slepenie plānotāji. Runātāji šeit aprobežojās ar norādīšanu, ka vainīgas ir kredītreitingu aģentūras, taču kādēļ mēs esam atļāvuši finanšu produktu riska novērtēšanu un kontroli uzticēt kompānijām, kas ir cieši iesaistītas un kam ir savas intereses tāda tirgus izaugsmē, ko negatīvā veidā ietekmē spekulācijas?

Lūdzu, esiet tik drosmīgi, lai to skaidri atzītu: kaitīga ir ne tikai nepareiza atvasināto finanšu instrumentu izmantošana, kaitīgi ir arī paši atvasinātie finanšu instrumenti. Atvasinātie finanšu instrumenti reālajai ekonomikai ir kā augļošana ietaupījumiem un produktīvai ekonomikai, kā to savā dziesmā mums māca lieliskais amerikāņu dzejnieks Ezra Pound: „Nav vīram mājai stingru pamatu un sienu un pajumtes virs galvas, ja pirkstu pielicis augļotājs; un nenāk pie cilvēkiem mūks Gondzaga, ja vārdu teicis augļotājs, jo netiek gleznota bilde, kas palīdzētu panest ciešanas vai dzīvot, bet gan bilde, kuru var pārdot un pārdot ātri, apkaunojot dabu. Augļošana nebija ne Pjetro Lombardo, ne Dučo, ne Pjēra de la Franceska, ne Bellina un ne arī Rosīnī mūza. Ne jau augļošanas māksla deva iedvesmu Andželiko. Augļošana liek rūsēt kaltam, tā sapūdē amatu un amatnieku. Augļošana nogalē bērnu, kurš vēl mātes miesās, tā liek puisim pamest jaunavu, tā pavardu apslāpē un ceļ mūri starp jaunlaulātajiem”. Augļošana nav veids kā valdīt pār pasauli, kā aizstāvēt plašās godīgo cilvēku intereses, kuri strādā, ražo un veido uzkrājumus.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Poul Nyrup Rasmussen (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, šī finanšu krīze ir kā modinātāja zvans mums visiem un arī komisāram Charlie McCreevy. Tikai pirms dažiem mēnešiem Charlie McCreevy mums apgalvoja, ka runas par finanšu riskiem un krīzi ir tikai teorētiskas, un mums nevajadzētu šo jautājumu uzpūst. Tagad mēs esam saskārušies ar krīzi, kurai saskaņā ar šodienas Financial Times izdevuma, Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (ESAO) un citu atbilstošu organizāciju teikto ir nopietnas sekas.

Man ir četri jautājumi Charlie McCreevy.

Pirmkārt, ja skatāmies uz atvasinātiem instrumentiem – atvasinātiem kredītinstrumentiem kredītu tirgū – jūs vainojat aģentūras un sakāt, ka tās nav pietiekami labas; es saku, ka mēs par notiekošo neko nezinām. Vai jūs tagad esat gatavi likt priekšā publisku komplekso atvasināto instrumentu klasifikāciju tādā veidā, ka valsts un privātās aģentūras var mums sniegt norādes par ar tām saistīto risku? Šodien tas nav iespējams.

Mans otrais jautājums ir par interešu konfliktu. Ja ņemam brokerus, nodrošinājuma fondus un privātos akciju fondus, tad redzam, ka tie ir iesaistīti sarežģītā interešu kopumā: tie gūst peļņu viens no otra, tirgojas viens ar otru, un mēs nezinām, kas īsti notiek. Vai esat tagad gatavi ieviest atklātības, informācijas izpaušanas un atbildības noteikumus, kas mums dotu reālu iespēju regulēt tirgu?

Mans trešais jautājums attiecas uz pensiju fondiem. Mēs zinām, ka algotie darbinieki un strādnieki cieš zaudējumus, kas saistīti ar naudas ieguldīšanu nodrošinājuma fondu spekulācijās šajā atvasinātajā tirgū. Vai esat gatavi ieviest noteikumus, kas varētu aizsargāt pensiju fondus un apdrošināšanas kompānijas, kas cenšas administrēt algoto darbinieku naudu tā, lai tie gūtu procentus no ietaupījumiem un zinātu, ka zaudējumi ir ierobežoti?

Mans pēdējais jautājums ir šāds: kā jūs varat aizstāvēt faktu, ka nodrošinājuma fondi, privāto akciju fondi un investīciju bankas ir pēdējie starptautisko un finanšu tirgu dalībnieki, kas nekādā veidā netiek regulēti? Mēs esam pieraduši regulēt bankas un kopfondus, tad kādēļ gan nodrošinājuma fondi, privātie akciju fondi un investīciju bankas būtu pēdējais izņēmums? Es to nevaru izskaidrot un arī jūs to nevarat izskaidrot. Ir laiks kopējās intereses izvirzīt pirmajā vietā, un tādēļ mums ir nepieciešama likumdošana.

(Aplausi)

  Antolín Sánchez Presedo (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, debesis pēc vētras vēl nav noskaidrojušās, un pa vidu visai nedrošībai ir prasība pēc ekonomiskās stabilitātes, finansiālas drošības, izaugsmes un darba vietu radīšanas.

Šī krīze ir lieliska iespēja veikt pasākumus četrās svarīgās jomās.

Pirmkārt, mums ir jārīkojas, lai ierobežotu tās ietekmi uz ekonomiku kopumā. Tirgus reakcija ir izpaudusies svārstīgās akciju cenās un stingrākos finanšu nosacījumos. Eiropas Centrālās bankas veiktā likviditātes nodrošināšana bija pozitīvs faktors.

Finanšu institūcijas jau ir palielinājušas savas klientiem piedāvātās procentu likmes, sagaidot prognozēto pieaugumu dažu nākamo mēnešu laikā un ņemot vērā ekonomikas izaugsmi un Eiropas Centrālās bankas izdarītos paziņojumus. Es ceru, ka Eiropas Centrālā banka rīkosies sabalansēti un apdomīgi, pozitīvi ietekmējot mūsu ekonomiku.

Otrkārt, mums ir jārīkojas, lai uzlabotu riska vadību un ekonomikas pārvaldību. Starp globālo finanšu pakalpojumu tirgu un valstu likumdošanas un uzraudzības sistēmu pastāv simetrija. Ja mēs Eiropas Savienībā integrētā veidā neveicināsim šos mērķus, mēs nespēsim tos izvirzīt globālā mērogā, un tādējādi mēs neaizsargāsim savus pilsoņus vai to intereses.

Treškārt, mums ir jārīkojas, lai tirgu padarītu atklātāku. Riska dažādošana un izkliedēšana var būt pozitīva, ja tā nenoved pie tā, ka riski tirgū vairs netiek kontrolēti. Mums ir jāpieņem pasākumi finanšu risku plānošanai.

Visbeidzot, mums ir jārīkojas, lai uzņēmējiem uzliktu lielāku atbildību. Cilvēku ar ierobežotiem līdzekļiem ievilkšana parādos ar ļoti dārgu hipotekāro aizdevumu palīdzību, kurus varētu aprakstīt pat kā laupīšanu, laikā, kad procentu likmes pieaug, palielinās, un ir paredzams, ka izaugsmes tendences nekustamā īpašuma tirgū radīs problēmas.

Bankas, kas hipotekāro aizdevumu pārvietošanas iespējas dēļ atviegloja to izsniegšanas nosacījumus, kredītreitingu aģentūras, kas nebrīdināja par vērtspapīru kvalitāti, investori, kas neapdomīgi pirka vērtspapīrus un institūcijas, kas tos finansēja bez papildu garantijām, visi kopā ir atbildīgi par notikušo, un mums ir jāpārliecinās, ka nekas tāds vairs nenotiks.

  Peter Skinner (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, paaugstināta riska hipotekārās kreditēšanas process noteikti ir bijusi milzīga problēma, kas radīja finanšu svārstības, ko piedzīvojām šajā vasarā. Tas ir skaidrs, taču mazāk skaidra ir to investoru un citu pušu identitāte, kas atrodas vai varētu atrasties saspīlētā situācijā, taču šie dati mums ir absolūti nepieciešami, lai šo jomu sakārtotu.

Kā mēs šodien dzirdējām, tas lielā mērā ir finanšu instrumentu, ko daži uzskata par radniecīgiem alķīmijai, sarežģītības dēļ. Tomēr mums vajadzētu rūpīgi un uzmanīgi skatīties, kas būtu darāms attiecībā uz šiem instrumentiem un sekām, ko radījušas šīs svārstības. Pārmērīga reakcija būtu tikpat kaitīga kā jau notikušais situācijā, kad kredītu cenas pieaug. Mums būtu jāatgādina, ka tas nav labi Lisabonas procesam.

Kas tad īsti ASV ir noticis, ka ļāva pārtraukt runas par dažiem no šiem jautājumiem? Varētu teikt, ka staļļa durvis tika aizvērtas tikai tad, kad zirgs jau ir laukā, un tā būtu patiesība. Tomēr, vispārīgi runājot, paaugstināta riska hipotekārās kreditēšanas joma netika regulēta. Tas ir fakts, kas tiek ļoti tieši risināts tagad, kad, kā man tika teikts, tiek izstrādātas industriālās likumdošanas iniciatīvas. Tajā pašā laikā, Baltā Nama aizbildnībā ir izveidota augsta līmeņa darba grupa, kas strādās ar kredītreitinga aģentūrām un sarežģītām finanšu instrumentsabiedrībām.

Tas, ko mēs no tā visa varam secināt, ir, ka ir svarīgi strādāt ciešā sadarbībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un citiem globālajiem tirgiem, jo mums ir vienādi secinājumi par atklātību šajos tirgos. Ja mēs to nedarīsim, tad tādēļ, ka globālie tirgi ir tik cieši savijušies savā starpā, mums būs jāzaudē daudzi labumi, ko varētu dot dalīšanās šajos secinājumos.

Kas ir noticis ES un kas ir noticis ASV? Arī es attiecībā uz to paveikto uzticos Komisijai un, protams, ECB, kā arī Amerikas Savienoto Valstu federālajai rezervju sistēmai. Šīs institūcijas ir palīdzējušas nomierināt tirgus, kas ir tieši tas, kas mums bija jādara.

Tomēr, es varu piekrist dažiem šodienas runātājiem attiecībā uz aicinājumu atbilstoši reaģēt, un es to varu apgalvot ar pārliecību. Es uzskatu, ka kredītu pārvēršana vērtspapīros un īpašās finansēšanas iestādes, kuras kopā ar kredītreitinga aģentūrām tiks pārbaudītas, ir jāatver plašākām pārbaudēm un atklātībai – tas ir skaidrs, kā to jau teica Pervenche Beres. Taču atzīsim, ka daudziem no mums ir grūti saprast finanšu instrumentu sarežģītību un to, ka kredītreitinga aģentūru loma ir atklāta.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Udo Bullmann (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mūsu kā eiropiešu šodien apspriestajā tirgū veikto investīciju daļa ir gandrīz 10% jeb apmēram 300 miljardi eiro. Mēs nezinām, tieši cik liela daļa no šiem 300 miljardiem eiro ir saistīti ar paaugstinātu risku, taču 300 miljardi eiro nav nekādi nieka graši: tas ir gandrīz trīskāršs ES gada budžets, un pašreizējās krīzes ietekmi jau var sajust. Manā valstī, Vācijā, kas ir Eiropas Savienības lielākā ekonomika, mūsu prognozes attiecībā uz uzņēmējdarbības apstākļiem nākotnē ir grozītas uz negatīvo pusi. Uz trim mēnešiem piešķirtie līdzekļi ir kļuvuši būtiski dārgāki, kas nozīmē, ka veselīgiem uzņēmumiem, kam ir nepieciešams pagaidu finansējums, ir gaidāmas grūtības.

Es vēlētos zināt, ko mēs no tā visa esam mācījušies. Gandrīz visi runātāji šajās debatēs ir pieminējuši kredītreitinga aģentūras. Būdams pilsonis, kas ir ieinteresēts šajā diskusijā, es internetā atradu sekojošo, kas attiecas uz komisāra Charlie McCreevy runu, ko viņš teica 2005. gada 5. aprīlī Dublinā:

„„Kredītreitinga aģentūras pagaidām nebūs pakļautas ES likumdošanai”, savā runā Dublinā 2005. gada 5. aprīlī teica Iekšējā tirgus komisārs Charlie McCreevy. Komisārs Charlie McCreevy sacīja, ka viņš nedomā izdot īpašu regulu attiecībā uz kredītreitinga aģentūrām, taču šo iespēju vajadzētu „regulāri pārskatīt”. Viņš brīdināja, ka viņš šo jomu „novēros”.”

ENUdo Bullmann (PSE). – (DE) Komisāra kungs, kad beigsies novērošanas fāze? Kad mēs būsim gatavi rīkoties? Kad mēs spēsim ieviest kādu skaidrību attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām, lai mēs varētu izstrādāt salīdzinošo ziņojumu par to darbību un kļūdām? Mūsu sistēma ir saistīta tikai pati ar sevi, neefektīva un acīmredzams pagātnes mantojums. Es vēlētos saņemt godīgu atbildi. Mēs nevaram pirms nākamajām vēlēšanām 2009. gadā iznākt cilvēku priekšā un teikt: mums tiešām bija Komisija; tā pavadīja piecus gadus, smagi strādājot pie tā, lai noskaidrotu, kur slēpjas problēma.

  Harald Ettl (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, tas bija pietiekami skaidrs vēstījums Komisijai. Mēs jau varam paredzēt, ka ASV krīze hipotekāro aizdevumu tirgū arī šeit radīs ievērojamas negatīvas sekas. Nenomaksāto hipotekāro aizdevumu apjoms jau pārsniedz ASV valsts parāda apmērus. Pat tās spekulācijas, kas balstījās uz nākotnes nekustamā īpašuma amortizāciju un zemajām hipotekāro aizdevumu procentu likmēm, ir izrādījušās ziepju burbulis. Tagad bailes par lejupslīdi Amerikas Savienotajās Valstīs tiek izteiktas aizvien skaļāk. Galu galā, astoņas no desmit lejupslīdēm sākas tieši ar krīzi nekustamo īpašumu jomā. Tagad mēs zinām, ka krīze bija prognozējama, taču kredītreitinga aģentūras neizpildīja savu sargsuņa funkciju. Augsta riska kapitāla formas spēj mums visiem un ekonomikai nodarīt ļoti lielu kaitējumu, tādēļ tās nedrīkst atstāt likteņa vai spekulantu ziņā. Ir jāgarantē atklātības un informācijas izpaušanas pienākuma princips, kā arī kontrole. Komisijai tagad ir jāiesniedz priekšlikumi par šo jautājumu.

  Benoît Hamon (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, šī ir trešā lielā krīze 10 gadu laikā. Vai to bija iespējams novērst? Charlie McCreevy mums saka, ka bija. Lai to izdarītu, mums vajadzētu nabadzīgajiem cilvēkiem mācīt neaizņemties naudu situācijā, kad viņiem tās nav.

Kāda tad ir realitāte? ASV paaugstināta riska hipotekāro aizdevumu sniedzēji ir galvenie šīs krīzes vaininieki un spēlētāji. Lai palielinātu savu peļņu, viņi griezās mājsaimniecībās, kas bija lielās finansiālās grūtībās. 2006. gadā puse no piešķirtajiem aizdevumiem tika piešķirti, nepārbaudot ienākumus. Šie kreditori ir nopelnījuši naudu ar aizdevumiem, kurus nemaz nevajadzēja piešķirt. Viņus atbalstīja bankas; taču tās kontrolē to direktoru valdes, revidenti un regulējošās iestādes. Tas tomēr nav liedzis bankām šīs hipotekāro aizdevumu izsniegšanas ietvaros aizdot naudu kredītu aģentūrām vai pārdot saviem klientiem ienesīgus, taču riskantus finanšu produktus.

Šos vērtspapīrus, ko atbalstīja paaugstināta riska hipotekāro aizdevumu tirgus, masveidā pirka nodrošinājuma fondi, kuri galvenokārt atradās nodokļu paradīzēs un nebija pakļauti nekādai regulācijai. Tātad izgāzusies ir visa kontroles un uzraudzības ķēde kopumā.

Mans jautājums ir vienkāršs. Kādas nopietnas iniciatīvas Komisija tagad ierosinās, lai novērstu to, ka finanšu tirgi jau rīt neseko Amerikas nekustamā īpašuma tirgus piemēram, nonākot pie tādiem pašiem rezultātiem: akciju tirgus krīze, kam seko izaugsmes samazināšanās?

  Elisa Ferreira (PSE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, finanšu krīzes vienmēr pārkāpj finanšu sfēras robežas. Pašreizējā krīze radīs turpmākus kredītu izsniegšanas ierobežojumus un, to paredzot, cenas jau ir sākušas paaugstināties, neskatoties uz to, kādu lēmumu rīt pieņems Centrālā banka.

Būtiski ir samazinājusies arī uzņēmēju pašapziņa un, neskatoties uz komisāra Joaquin Almunia optimismu, ekonomikas izaugsme nav ne vispārināta, ne garantēta. Ir daudzi reģioni, kuros ir nopietnas ekonomikas grūtības.

Šodien to ir grūti pateikt, taču es vēlētos zināt, kā paskaidrot pilsoņiem, ka satraucošais mājsaimniecību parādu pieaugums, valsts investīciju bremzēšana, procentu likmju politikas dēļ pārāk augsti novērtētais Eiropā ražoto preču eksports, kā arī citi faktori, ir upuri, no kuriem nevar izvairīties. Tāds bija tradicionālais līdzeklis neesošas inflācijas kontrolēšanai. Mūsdienās iespējas reaģēt uz perfekti paredzamajiem rezultātiem, ko rada pārmērīgi liela riska uzņemšanās no finanšu operatoru puses, ir ierobežotākas, un mēs tās laicīgi nevarējām vai nedrīkstējām regulēt.

Es domāju, ka ir jāizdara divi secinājumi. Pirmkārt, ir nepieciešama uzlabota likumdošana, atklātība un sadarbība finanšu tirgos, kā tas jau tika minēts. Otrkārt, steidzami ir nepieciešams pārskatīt attiecības starp monetāro politiku un tās ietekmi uz reālo ekonomiku, ģimenēm, investīcijām un nodarbinātību.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es runāšu īsi, īpaši tādēļ, ka jau savā pirmajā runā es norādīju Padomes pamatnostāju šajā jautājumā.

Tagad es vēlētos visiem pateikties par runām un izteiktajiem ieteikumiem un pateikt, ka es šos ieteikumus un jūsu bažas esmu pierakstījis, it īpaši tos, kurus es sauktu par sociāla rakstura jautājumiem, t.i. iespējamās sekas, ko pašreizējās finansiālās svārstības varētu atstāt uz pilsoņiem. Mēs šo jautājumu paturēsim prātā, jo vairāki deputāti par to izteica savas bažas.

Es vēlētos vēlreiz apliecināt, ka mēs kā Prezidentūra un Padome turpināsim darbu pie uzraudzības prakses konverģences un arī pie shēmām un mehānismiem, kas dos iespēju nepārtraukti uzlabot sistēmu.

Gan Padome, gan Komisija šeit minēja, ka visi pašreiz pieejamie dati rāda, ka mēs esam sasnieguši mūsu ekonomiskos un finanšu mērķus: pieaug arī deficīti, ekonomiskā izaugsme un nodarbinātība. Mēs vēl arvien esam reālistiski attiecībā uz šo jautājumu, un, tā kā šeit tika pieminēts reālisms, es vēlētos teikt, ka Prezidentūra un Padome būs reālistiska. Mēs pievērsīsim uzmanību visiem šiem jautājumiem, notikumiem, kurus varētu nest nākotne, un Prezidentūra un Padome nepieciešamības gadījumā noteikti veiks nepieciešamos pasākumus un ierosinās iniciatīvas, lai reaģētu uz jebkurām problēmām, kas varētu rasties.

  Joaquin Almunia, Komisijas loceklis. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, kas attiecas uz pēdējās nedēļās finanšu tirgos radušās nestabilitātes vai krīzes, ja jūs to tā vēlaties saukt, ietekmi uz reālo ekonomiku, es atkārtoju, ka saskaņā ar mūsu sākotnējām prognozēm, kas tiks publicētas otrdien, un arī saskaņā ar viedokļiem, ko publiski ir izteikušas citas iestādes un valsts un privātās institūcijas, šīs nestabilitātes ietekme uz ekonomiskajām aktivitātēm, ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību Eiropas ekonomikās 2007. gadā būs jūtama, taču tā būs nenozīmīga.

Lielu daļu 2007. gada rezultātu jau garantē pirmajos divos ceturkšņos sasniegtie rezultāti, informācija, kas ir pieejama par to, kas mūsu ekonomikās notiek šajā trešajā ceturksnī, un pozitīvā inerce ekonomikas atveseļošanās jomā, kas balstās uz labajiem un stabilajiem pamatiem, kas tika radīti 2006. gadā.

Riski būs redzamāki, tuvojoties 2008. gadam. Mūsu prognozēs maijā 2008. gada izaugsmes rādītājus jau ietekmēja ekonomikas cikla nobriešana un centrālo banku pieņemtie lēmumi par monetāro politiku. Eiropā un ārpus tās šī finanšu krīze, šī finanšu nestabilitāte un tai sekojošie stingrākie kredītu izsniegšanas nosacījumi palielinās vai jau palielina risku, ka 2008. gada rezultāti pasliktināsies, tomēr es vēl arvien domāju, ka ir par agru veikt noteiktu analīzi, no kuras izdarīt gala secinājumus par šo tēmu.

Mums ir jācer, ka ciktāl daudzi faktori, kas veicināja pēdējās nedēļās piedzīvoto nestabilitāti, ir saistīti ar pašapziņu, ja mēs atgūstam pašapziņu un ja mēs visi palīdzam panākt rūpīgu skatījumu uz situāciju un tās diagnosticēšanu, lai šo pašapziņu veicinātu vai konsolidētu, tad 2008. gada rezultāti būs labāki vai vismaz ne tik satraucoši kā daži to ir iedomājušies.

Es domāju, ka lielākā daļa no tiem, kas ir izteikušies, vispārīgi piekrīt tam, kas noveda pie šo svārstību palielināšanās un nestabilitātes finanšu tirgos, un es arī domāju, ka visi piekrīt, ka ir nepieciešams rast risinājumus. Tomēr, risinājumi nav vienkārši, un mums nevajadzētu pārspīlēt.

Tieši tāpat kā labiem aktieriem teātrī, arī labiem politiķiem nestabilitātes laikā nevajadzētu pārspīlēt. Mums vajag veikt detalizētāku analīzi un pilnīgāk izprast faktus, mums ir jāmēģina atrast efektīvus risinājumus pastāvošajām, acīmredzamajām un vēl nekonstatētajām problēmām.

Ja mēs atskatāmies uz debatēm Parlamentā vai Monetārā fonda vai Centrālās bankas ziņojumiem par finanšu stabilitāti, uz Eiropas Komisijas veiktajām analīzēm un uz nesenā pagātnē mūsu teiktajām runām, tad mēs nezinājām, kur un kad, taču zinājām, ka šāda veida nestabilitāte varētu rasties, ņemot vērā finanšu tirgu attīstību, instrumentu sarežģītību un finanšu iestāžu izmantotās darba metodes.

Es vēlreiz atkārtoju sākumā teikto: Eiropas ekonomika vēl arvien atrodas uz stabiliem pamatiem. Eiro mūs aizsargā. Jau atkal tas ir apliecinājis savu spēju aizsargāt un absorbēt triecienus, kas citos apstākļos, pirms eiro ieviešanas, mums reālajā ekonomikā būtu radījuši lielākas grūtības gan no monetārā, gan finansiālā viedokļa; un nobeigumā, es domāju, ka Eiropas Centrālā banka augustā, pildot savus pienākumus, rīkojās saprātīgi un pareizi.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es runāšu īsi. Es pilnībā piekrītu, ka mēs nevaram būt pašapmierināti attiecībā uz pārraudzības izaicinājumiem, ko rada aizvien sarežģītākie finanšu produkti un ārpusbilances darījumi. Tāpat mēs nedrīkstam būt naivi un uzskatīt, ka dokumenti Bāzele I, Bāzele II un Solvency II atrisinās radušās problēmas. Ir jāgūst svarīgas mācības, un es tuvākajā laikā tajā iesaistīšu visas puses, uz ko tas attiecas.

Kā es jau sākumā minēju, es uzskatu, ka vieglas ietekmes, uz principiem balstīta likumdošana ir vislabākā pieeja. Esmu pārliecināts, ka lielāka regulācija pašlaik būtu vissliktākais, ko mēs varētu darīt attiecībā uz finanšu tirgiem. Jebkurā gadījumā, es uzskatu, ka ir nepieciešama plašāka regulācija. Poul Nyrup Rasmussen varētu būt pārsteigts, uzzinot, ka es piekrītu kaut kam, ko viņš aizstāv, t.i. lielākai atklātībai. Tomēr, pastāv arī citi veidi, kā to sasniegt, ne tikai ar likumdošanas palīdzību.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Rakstisks paziņojums (142. pants)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šīs debates bija paredzētas, lai noskaidrotu šī brīža svarīgāko jautājumu, t.i. šīs finansiālās nestabilitātes iemeslu. Nepietiek tikai konstatēt problēmu, kad tā jau ir kļuvusi acīmredzama. Vēl mazāk jēgas ir ierosināt līdzekļus, kas praksē kalpo tikai noteiktu seku mazināšanai uz brīdi, taču īstermiņa un vidējā termiņā neko nemaina.

Mēs visi zinām, ka reālā ekonomika balstās uz preču ražošanu, izplatīšanu un patēriņu atbilstoši cilvēku vajadzībām, neskatoties uz to, vai šīs vajadzības ir reālas, iedomātas vai reklāmas radītas. Tas nozīmē, ka apgrozībā esošajai naudai būtu jāatbilst šai reālajai ekonomikai; un tomēr to cilvēku mantkārība, kuri vēlas aizvien lielākus ienākumus, ir novedusi pie biržu izveides un spekulatīviem ienākumiem kazino tipa ekonomikā, atstājot ražošanas sektoru otrajā vietā un veicinot sistēmas finansializēšanu.

Tāds ir pašreizējās problēmas iemesls, kuru centrālās bankas cenšas mazināt, laižot apgrozībā vēl vairāk naudas vai arī palielinot procentu likmes. Šie procesi ir ierobežoti un ietver risku, ka radīsies jauni spekulāciju burbuļi vai vēl tālāka reālās ekonomikas graušana, tādējādi radot izmaksas ģimenēm.

12. Konvencija par cīņu pret pārtuksnešošanos (debates)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir debates par

- Miroslav Ouzký mutisko jautājumu Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā Padomei par Konvencijas par cīņu pret pārtuksnešošanos dalībvalstu konferences, kas notiks Madridē 2007. gada 3.-14. septembrī, mērķiem (O-0049/2007 - B6-0140/2007) un

- Miroslav Ouzký mutisko jautājumu Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā Komisijai par Konvencijas par cīņu pret pārtuksnešošanos dalībvalstu konferences, kas notiks Madridē 2007. gada 3.-14. septembrī, mērķiem (O-0050/2007 - B6-0312/2007).

  Miroslav Ouzký , PPE-DE grupas vārdā, autors. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos atvainoties tulkiem par to, ka neesmu sagatavojis neko rakstiski un tādēļ nevarēju viņiem iesniegt savas runas tekstu. Tomēr es centīšos runāt lēni un īsi, jo jautājums, par kuru es runāšu, pats par sevi ir saprotams.

Kā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas priekšsēdētājs es vēlos paust atzinību Portugāles prezidentūrai par to, ka tā par savas programmas galvenajiem mērķiem ir noteikusi pārtuksnešošanās un ūdens trūkuma jautājumus. Tieši šā iemesla dēļ es īpaši atzinīgi vērtēju tuvojošos konferenci, kas tika pieminēta iepriekš.

Jūs labi zināt, ka šis Parlaments un Eiropas Savienība kopumā ir noteikusi klimata pārmaiņas par vienu no būtiskākajām problēmām, kas risināma tuvākajā laikā, un ir labi zināms, ka ūdens trūkums un progresējošā pārtuksnešošanās neapšaubāmi ir klimata pārmaiņu sekas.

Es esmu viens no tiem, kuri uzskata, ka mums ir jāgatavojas klimata pārmaiņu sekām, nevis izmisīgi jācenšas tās apturēt, jo mūsu centieni šajā virzienā visticamāk nebūs veiksmīgi. Šodien mēs pilnīgi droši zinām, ka Eiropai, jo īpaši tās dienvidu reģioniem būs jācīnās pret ūdens trūkumu un augsnes stāvokļa pasliktināšanos.

No debatēm par klimata jautājumiem mēs uzzinām, ka ūdens zudums atmosfērā veicina turpmāku pārtuksnešošanos, kas savukārt ir iemesls turpmākai klimata sasilšanai. Pārtraukt šo burvju loku būs ļoti sarežģīti. Savas komitejas vārdā vēlos uzdot Komisijai un Padomei šādu jautājumu: kādus praktiskus soļus Komisija un Padome gatavojas spert? Vai pašlaik ir skaidrs, ko var panākt dalībvalstu līmenī un ko var panākt Eiropas līmenī?

  Manuel Lobo Antunes , Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Miroslav Ouzký, vispirms es vēlos pateikties par to, ka pieminējāt Portugāles prezidentūras vides programmu, kas jo īpaši vērsta uz tādiem jautājumiem kā sausums un pārtuksnešošanās. Šie jautājumi patiesībā ir viena no Portugāles prezidentūras prioritātēm, un es vēlos vērst uzmanību uz rezultātiem, ko izdevās panākt attiecībā uz šiem jautājumiem neformālā Vides ministru padomes sanāksmē, kas nesen notika Portugālē.

Es nelasīšu visus prezidentūras secinājumus attiecībā uz šiem jautājumiem. Tomēr es uzskatu, ka tie ir ļoti interesanti un nozīmīgi un tādēļ vēršu jūsu uzmanību uz šiem secinājumiem, jo īpaši tiem, kas attiecas uz cīņu ar sausumu un saistību starp sausumu un vidi, un pasākumiem, ko mēs varētu un ko mums vajadzētu veikt, lai cīnītos pret šīm arvien pieaugošajām problēmām.

Es vēlos pieminēt arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par cīņu pret pārtuksnešošanos dalībvalstu konferenci, kas arī ir būtisks šīs sesijas jautājums; šī konference, kā jau jūs zināt, notiek pašlaik – no 3. līdz 14. septembrim – Madridē.

23. jūlijā Padome apstiprināja secinājumus, ar kuriem ir noteiktas Eiropas Savienības prioritātes, kuras Eiropas Savienībai ir jāatbalsta Konvencijas dalībvalstu konferencē, kura tiek organizēta jau astoto reizi kopš Konvencijas apstiprināšanas. Jūs uzzināsiet, ka Padome sniegs atbalstu, lai šajā astotajā Konvencijas dalībvalstu konferencē tiktu pieņemts desmitgades stratēģiskais plāns un pamata noteikumi Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas īstenošanas veicināšanai, ko izstrādāja Starpsesiju starpvaldību darba grupa un ko mēs vēlamies redzēt īstenotu.

Mēs apzināmies, ka pilsoniskajai sabiedrībai ir ļoti būtiska loma šajā saistībā, jo īpaši vietējā līmenī, un mēs to atbalstām; tādēļ mums ir jāveicina lielāka pilsoniskās sabiedrības līdzdalība Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par cīņu pret pārtuksnešošanos īstenošanā.

Jūs uzzināsiet arī to, ka Konvencijas dalībvalstu konferencē tiks likts uzsvars uz saikni starp nabadzību un pārtuksnešošanos, lai noteiktu, kā Konvencijas dalībvalstis var palīdzēt cīnīties pret nabadzību, cieši sadarbojoties ar citām nozīmīgām pasaules un reģionālajām struktūrām. Padome uzskata, ka ir būtiski panākt vienošanos attiecībā uz uzlabotu Konvencijas īstenošanas uzraudzības sistēmu, pamatojoties uz sauso teritoriju saglabāšanas, pārvaldības un ilgtspējīgas izmantošanas standartiem. Šāda sistēma ļautu izvērtēt iepriekš un pašlaik sasniegtos rezultātus.

Zinātnes un tehnoloģiju komitejai ir ļoti būtiska loma Konvencijas zināšanu bāzes uzlabošanā, kā arī tā nodrošina noteikumu un lēmumu pieņemšanu, pamatojoties uz pārdomātiem apsvērumiem. Eiropas Savienības Padome uzskata, ka pārtuksnešošanās, klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības izzušanas problēmas ir savstarpēji saistītas, un tādēļ tās ir jārisina saskaņotā veidā, izstrādājot atbilstošas politikas, lai veicinātu sadarbību un padarītu tās efektīvākas. Padome uzskata arī, ka citi būtiski svarīgi faktori ir atbilstošu finanšu resursu pieejamība, efektīva pārvaldība un iniciatīvu finansēšana cīņai pret pārtuksnešošanos, kā arī aktīva un efektīva Konvencijas sekretariāta darbība.

Arī sausums tāpat kā pārtuksnešošanās ir nopietna problēma. Padome ir pilnīgi pārliecināta par to, ka šīs problēmas – sausums un pārtuksnešošanās – efektīvi var risināt, tikai īstenojot ciešu starptautisku sadarbību. Tādēļ Eiropas Savienība virzās uz saviem mērķiem šajā jomā, sadarbojoties ar trešajām valstīm. Šai saistībā es vēlos jums atgādināt, ka ĀKK-EK Ministru padome savā ikgadējā sanāksmē, kura notika šā gada 25. maijā, pieņēma kopīgu paziņojumu par cīņu pret sausumu un pārtuksnešošanos.

Šajā ĀKK un Eiropas Savienības kopīgajā paziņojumā ir atzīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par cīņu pret pārtuksnešošanos nozīme nabadzības samazināšanā un Apvienoto Nāciju Organizācijas noteikto tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā.

Paziņojumā ir pausts atbalsts Konvencijas dalībvalstu konferencei attiecībā uz desmitgades stratēģiskā plāna pieņemšanu, un visas dalībvalstis ir aicinātas sadarboties, lai uzlabotu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas efektivitāti. Tādēļ mēs uzskatām, ka ir ļoti būtiski noteikt konkrētas prioritātes attiecībā uz Konvencijas īstenošanu, kas identificētas, pamatojoties uz zinātniskiem datiem, un izmantot rādītājus, lai izvērtētu panākto progresu.

No otras puses, lielāka pilsoniskās sabiedrības līdzdalība un uzlabota komunikācija, un plašāks dialogs starp visām struktūrām, pēc mūsu domā, arī uzlabos – turklāt ievērojami – Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par cīņu pret pārtuksnešošanos efektivitāti.

  Joaquín Almunia , Komisijas loceklis. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Eiropas Kopiena uzskata, ka jau kopš Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par cīņu pret pārtuksnešošanos parakstīšanas 1994. gadā šai Konvencijai ir ļoti būtiska loma nabadzības mazināšanā. Konvenciju izstrādāja kā būtisku instrumentu, kas palīdzētu sasniegt mērķi attiecībā uz augsnes ilgtspējīgu izmantošanu, lai cīnītos pret badu un nabadzību.

Komisija vēl joprojām uzskata, ka šī konvencija ir ļoti būtiska cīņas pret nabadzību un pārtuksnešošanos komponente; Konvencijas dalībvalstis vēl joprojām veido unikālu forumu, kurš ir pietiekami kompetents un zinošs, lai apgūtu jaunu informāciju un izstrādātu jaunas pieejas cīņai pret augsnes noplicināšanu, un tas ir sasniedzis lieliskus rezultātus, bet, kā jau mēs visi zinām, vēl joprojām darāmā ir daudz.

Konvencijas dalībvalstu pašreizējais darbs ir vērsts uz galvenajiem jautājumiem saistībā ar darbību īstenošanu, piemēram, integrāciju un vienotību, pamatojoties uz tādu būtisku aspektu kā sadarbība. Iesaistītajām valstīm, kā arī devējām valstīm ir jānodrošina, lai Konvencijas izstrāde būtu cieši saistīta ar citām galvenajām attīstības iniciatīvām, un jo īpaši tām ir jānodrošina, lai iesaistītās valstis būtu informētas par procesu un līdzdarbotos tajā.

Attiecībā uz Eiropas Savienības mērķiem saistībā ar konferenci, kas notiks Madridē, pirmkārt, Komisija īpaši atzinīgi vērtē to, ka četri Eiropas Parlamenta deputāti ir kopienas delegācijas sastāvā, kas dosies uz konferenci. Darbs pie Konvencijas notiek jau otro gadu desmitu, un tā ir jāpielāgo, lai atbilstu jaunajiem izaicinājumiem un tiktu izmantotas jaunās iespējas. Tas nozīmē arī noteikumu pārskatīšanu, kas pieņemti, pamatojoties uz Konvenciju, lai uzlabotu mūsu darba efektivitāti cīņā pret augsnes noplicināšanu un nabadzību.

Paturot prātā iepriekš minēto, galvenais Eiropas Savienības mērķis attiecībā uz Madrides Konferenci ir desmitgades stratēģiskā plāna pieņemšana nolūkā uzlabot Konvencijas piemērošanu, ko izstrādāja darba grupa atbilstoši 2005. gadā notikušajā pēdējā Konvencijas dalībvalstu konferencē pieņemtajiem secinājumiem. Šis plāns, ko stingri atbalsta Eiropas Savienība, atspoguļo dalībvalstu kopīgo, aktualizēto redzējumu attiecībā uz stratēģisko virzību turpmākajos desmit gados. Ja, kā mēs ceram, šo kopīgo redzējumu pieņems, mums būs jāizstrādā efektīvi noteikumi tā piemērošanas nodrošināšanai, lai pēc iespējas uzlabotu Konvencijas sekretariāta un citu tās iestāžu darba efektivitāti.

Visbeidzot šī reformu pakete būs pamatota uz izpildāmu budžetu, kas ir pieņemams visām pusēm, nodrošinot plānotajām darbībām atbilstošu izdevumu segšanu saskaņā ar ļoti stingriem pārskatāmības un saprotamības standartiem. Jūlijā, kā jau Padomes priekšsēdētājs minēja, ar Vispārējo lietu un ārējo sakaru padomes secinājumiem pieņēma vispārējo pieeju, par kuru es runāju.

  Cristina Gutiérrez-Cortines, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es lepojos ar to, ka mēs šeit Parlamentā varējām izstrādāt rezolūciju iesniegšanai konferencē, ko organizē Apvienoto Nāciju Organizācija un kas jau notiek Madridē. Es lepojos arī ar to, ka – saskaņā ar man tikko sniegto informāciju – Spānijas Parlaments mums ir devis atļauju, kas ir ārkārtīgi būtiski un par ko es pateicos Spānijas Deputātu kongresa priekšsēdētājam M. M. Gonzalez; mums ir tiesības izteikties uz mēs tās izmantosim Spānijas Parlamenta plenārsēdē.

Tomēr es esmu diezgan skeptiski noskaņots attiecībā uz pārtuksnešošanās jautājumu. Eiropas Komisijas dokumenti rāda, ka pēdējos gados sniegtā palīdzība un īstenotā politika nav nodrošinājusi vēlamos rezultātus. Kādēļ? Tādēļ, ka, lai īstenotu pārtuksnešošanās novēršanas politiku, ir nepieciešamas integrētas sistēmas un visu viedokļu apkopošana, bet diemžēl iestādes strādā katra par sevi: lauksaimniecība nav saistīta ar vides jautājumiem, ūdens politika tiek īstenota atsevišķi, bet patiesībā pārtuksnešošanās problēmas, piemēram, lielu zemes platību pamešana, kur netiek veikta nekāda darbība kā tas ir Vidusjūras reģionā, ir ārkārtīgi būtiskas.

Tās pašas Eiropas lauksaimniecības politikas dēļ tiek pamesta zeme dienvidos un arī citās vietās Eiropā, un arī kopējās lauksaimniecības politikas ietekme uz pārtuksnešošanos būs būtiska. Es pat nevēlos pieminēt klimata pārmaiņas un to, ka nekas netiek darīts saistībā ar ūdens trūkumu un ledāju kušanu, kas jau ir novērojama un kam būt ārkārtīgi būtiska ietekme uz augsnes stāvokli.

Tādēļ es vēlos vērst jūsu uzmanību uz valstīm, kurām tā vietā, lai veiktu novērojumus, būtu jāizstrādā īpaša politika un jāīsteno programmas, jo nozīme patiešām ir integrētiem projektiem, kurus īstenojot valstīm ir jāizstrādā integrēti un aktīvi darbības plāni. Es domāju, ka mēs zinām visu par pārtuksnešošanos, bet ļoti maz kas tiek darīts šajā saistībā.

Šī ir ziņa, ko mēs vēlamies paust Eiropai ar šo kopējo politiku.

  María Sornosa Martínez, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmu pārtuksnešošanās apdraud vienu ceturto daļu no zemes virsmas, kā arī 250 miljonus iedzīvotāju un iztikas līdzekļus vairāk kā vienam miljardam iedzīvotāju 100 valstīs samazinātas lauksaimniecības un mājlopu audzēšanas produktivitātes dēļ.

Nabadzība, politiskā nestabilitāte, atmežošana, intensīva ganību ierīkošana un slikta prakse ir faktori, kas samazina zemes ražīgumu. Tādēļ es ceru, ka Madridē – vairāk kā 13 gadus pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par cīņu pret pārtuksnešošanos stāšanās spēkā – starptautiskā sabiedrība runās par Konvencijas reformu, lai tajā iekļautu noteikumus, kas padarītu cīņu pret šo parādību efektīvāku, un jo īpaši par desmitgades stratēģiskā plāna projektu, par kuru notiek debates.

Augsnes erozija, nekontrolēta pilsētu attīstība, auglīgās augsnes zudums, ugunsgrēki, atmežošana un pārlieku intensīva ūdens resursu izmantošana ir tikai daži no arīdas, semiarīdas un sausas augsnes noplicināšanas iemesliem, un šie iemesli nenovēršami ved mūs pretī pieaugošai planētas pārtuksnešošanās problēmai, kuru mums jāmēģina apturēt ar visiem iespējamiem līdzekļiem.

Kā jau minēja deputāti, kuri runāja iepriekš, mums ir arī jāatceras, ka pārtuksnešošanās veicina klimata pārmaiņas, jo tā rada augsnes eroziju un veģetācijas zudumu, kas, savukārt, ir saistīts ar emisiju pieaugumu, tādēļ būtu lietderīgi atbalstīt meža atjaunošanas politikas, lai atjaunotu un mainītu vidi arīdās teritorijās.

Attiecībā uz Eiropas Savienību es domāju, ka ir svarīgi, lai pēc iespējas drīzāk tiktu izveidots Eiropas sausuma novērošanas centrs, par ko mēs esam vairākkārt runājuši šajā Parlamentā, centrs, kurš uzkrātu zināšanas par šo draudīgo parādību, kā arī veiktu tās novēršanas un uzraudzības funkcijas, jo īpaši attiecībā uz Eiropas dienvidiem. Diemžēl Spānijas dienvidrietumos mēs jau esam sastapušies ar šo problēmu, tādēļ mans priekšlikums ir izvietot šo centru Eiropas Vides aģentūras Zemes izmantošanas tematiskajā centrā Barselonā kā to ierosināja vides ministre Cristina Narbona vai Vidusjūras Vides pētījumu centrā, vai Pārtuksnešošanās pētījumu centrā, kuri atrodas Valensijā un kuri koncentrē savu daudznozaru darbu uz jomām, kas ir saistītas ar pārtuksnešošanos, un ir ieguvuši plašu starptautisku pieredzi.

Es domāju, ka pēc iespējas drīzāk pārtuksnešošanās jautājumu risināšanā ir jāiesaistās Kopienas iestādēm, lai Eiropas Savienība varētu rādīt ceļu šajā jomā tāpat, kā tā to dara, cīnoties pret klimata pārmaiņām.

Noslēgumā es vēlos teikt, ka cīņa pret šo problēmu ir nopietns izaicinājums ne tikai saistībā ar vides jautājumiem, bet arī saistībā ar cilvēkiem un cilvēktiesībām: daudzi cilvēki atstāj savu zemi bada un nabadzības dēļ, kas lielākoties ir pārtuksnešošanās sekas.

  Satu Hassi, Verts/ALE grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos pateikties M. Ouzký un citiem par izcilo rezolūcijas priekšlikumu.

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas sniegto informāciju pārtuksnešošanās pašlaik tieši ietekmē 100-200 miljonus cilvēku. Tā ir potenciāls apdraudējums vairāk kā miljardam un iespējams pat diviem miljardiem cilvēku. Tas nav tikai jautājums par Sahāras tuksneša izplešanos vai līdzīgām parādībām. Pārtuksnešošanās – auglīgo augsnes slāņu un veģetācijas izzušana – ir vērojama visā pasaulē – no Spānijas krastiem līdz Ķīnas līdzenumiem. Gandrīz viena trešā daļa no zemes sauszemes teritorijas ir pakļauta pārtuksnešošanās riskam. 40 % no aramzemes pašlaik ir ļoti sliktā stāvoklī. Situācija ir vissliktākā Vidusāzijas reģionā, kur trīs ceturtdaļas augsnes ir neauglīga.

Pārtuksnešošanos veicina klimata pārmaiņas, lai gan līdz šim to lielākā mērā ietekmēja tādas vietēja mēroga darbības kā meža izstrādāšana un nepiemērotas lauksaimniecības, apūdeņošanas un liellopu audzēšanas metodes. Klimata pārmaiņas veicina pārtuksnešošanos, bet pārtuksnešošanās, savukārt, ietekmē klimata pārmaiņas, jo samazinās augsnes piesaistītais oglekļa daudzums kā rezultātā ogleklis nonāk atmosfērā. Ja vien mēs nerīkosimies gudri, neatlaidīgi un nekavējoties, mēs varam radīt burvju loku.

Cīņa pret pārtuksnešošanos ir saistīta ar bada novēršanu un tādējādi arī ar konfliktu novēršanu. Pagājušajā jūnijā Apvienoto Nāciju Organizācija brīdināja, ka nākamajos desmit gados pārtuksnešošanās dēļ savas mājas atstās 50 miljoni cilvēku galvenokārt no Āfrikas reģiona uz dienvidiem no Sahāras un Vidusāzijas reģiona. Tas nozīmē arī to, ka arvien vairāk cilvēku mēģinās iekļūt Eiropā nelegāli.

Darfūras krīze tiek uzskatīta par pirmo konfliktu, kas izcēlies klimata pārmaiņu dēļ. Ūdens trūkums ir tikai viens no šīs krīzes iemesliem. Tiek uzskatīts, ka ieilgušais ūdens trūkums un augsnes ražīguma mazināšanās ir veicinājusi arī degvielas krīzi.

Saskaņā ar rezolūcijā noteikto ir nepieciešams investēt līdzekļus ilgtspējīgā zemes izmantošanā. Pārtuksnešošanās novēršanas pasākumi izmaksās daudz mazāk, nekā tās sekas. Spilgts piemērs mazākā mērogā ir Lieldienu salas. Kādreiz tur bija plaukstoša kultūra, bet pēc tam, kad izcirta mežus, augsne pasliktinājās, salas pārklāja sausas pļavas, un plaukstošā kultūra īsā laikā sabruka. Ja mēs rīkosimies gudri, neatlaidīgi un noteikti, mēs varam novērst to, ka šāds liktenis piemeklē visu cilvēci.

  Roberto Musacchio, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šī astotā konference par pārtuksnešošanās jautājumiem ir ārkārtīgi nozīmīga iespēja tādai nopietnai organizācijai kā Apvienoto Nāciju Organizācija, bet tās saistībā ir arī jāveic īpaši pasākumi, reaģējot uz dramatisko situāciju.

Klimata pārmaiņas ir process, kurš kļūst arvien straujāks, un jau ietekmē tādas ļoti jutīgas teritorijas kā Āfrika un nežēlo arī mūsu kontinentu. Bads, slimības un migrācija tādos apmēros, par kuriem rakstīts Bībelē, un ugunsgrēki ir mūsu nākotne un arī mūsu tagadne.

Tādēļ mums ir jāizdara stingra un skaidra izvēle. Pirmā, protams, ir Kioto protokola ieviešana un beidzot arī pēc Kioto protokola izstrādātā nolīguma parakstīšana, kas ir daudzpusējs nolīgums, kurš radīs citādas nākotnes modeli. Ir jāizdara arī citas izvēles, lai mēs varētu pielāgoties un aizsargāt dzīvības. Ir notikusi īsta traģēdija, un tās nosaukums ir ūdens trūkums. Tiesības piekļūt ūdenim tiek liegtas un tiks liegtas arvien biežāk miljoniem cilvēku.

Šā iemesla dēļ mums ir jāiebilst pret šā dzīvībai būtiskā resursa privatizāciju. Ir jāgarantē tiesības piekļūt ūdenim, un tam ir jākļūst par visas cilvēces kopīpašumu, ko svinīgi apliecina Apvienoto Nāciju Organizācijai, tādējādi ļaujot izstrādāt valstu politikas, kas garantētu šādas tiesības.

Cīnoties pret pārtuksnešošanos, ir nepieciešams arī finanšu politiku vērst uz klimata jautājumiem. Piemēram, ir jāatbalsta un jāveicina labi praktiskie risinājumi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kas nodrošinātu CO2 absorbciju. Šajā saistībā būtu jāpārskata izvēles iespējas, ko piedāvā kopējā lauksaimniecības politika, kas ir veicinājusi produktīvu darbību atsaistīšanu, tādējādi radot pārtuksnešošanās un ugunsgrēku draudus. Ir jāpārskata arī izvēles iespējas attiecībā uz intensīvu biomasas ražošanu enerģijas ieguvei.

Arī Eiropā ir nepieciešama īpaša, efektīva politika attiecībā uz augsni – tāda pati, kā attiecībā uz ūdeni un gaisu. Šā iemesla dēļ mums nevajadzētu radīt šķēršļus, kā to šajā Parlamentā dara Eiropas Tautas partijas pārstāvji, bet tā vietā būtu atzinīgi jānovērtē augsnes aizsardzības pamatdirektīva, ko ierosinājusi Komisija. Tā pierāda, ka augsnes jautājumiem būtu jākļūst par klimata politikas neatņemamu sastāvdaļu. Viens no pārtuksnešošanās iemesliem ir arī politikas trūkums. Mums pret to ir jācīnās ar efektīvu politiku.

  Johannes Blokland, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienībā ir teritorijas, kuras cieš no ilglaicīgiem sausuma periodiem un to postošās ietekmes katru gadu vai retāk; tādēļ pozitīvi vērtējams ir tas, ka šis aspekts tiek ņemts vērā, izstrādājot politiku. Patiesībā ir divi pārtuksnešošanās iemesli – viens no tiem ir dabīgs, bet otrs – cilvēka izraisīts. Sausums ir dabīgs iemesls, kas var pasliktināt augsnes stāvokli, jo īpaši kopā ar tādiem cilvēka izraisītiem iemesliem kā neefektīva lauksaimniecības zemes, mežu un ūdens pārvaldība. Šādos apstākļos strauji palielinās pārtuksnešošanās risks, jo īpaši Eiropas Vidusjūras reģionos. Tagad, kad daudzi klimata pētnieki paredz temperatūras paaugstināšanos, tādējādi radot pārmērīga sausuma risku, ir vēlams veikt preventīvus pasākumus, lai ierobežotu sausuma, tostarp pārtuksnešošanās ietekmi.

Pēc manām domām, politiku būtu jāvērš kā pret dabīgajiem, tā arī pret cilvēka izraisītajiem pārtuksnešošanās iemesliem. Attiecībā uz dabīgajiem iemesliem ir svarīgi pēc iespējas efektīvāk izmantot pieejamos ūdens resursus. Kad vien iespējams, ūdens ir jātaupa, un ir jānovērš augsnes izžūšana. Viens no veidiem kā to panākt ir efektīva mežu apsaimniekošana. Arī efektīvai ūdens apsaimniekošanai ir liela nozīme.

Šai saistībā var izmantot arī tiesību aktus. Manā dzimtenē Nīderlandē ir izveidots valsts koordinācijas centrs, kurš sāk darbu, ja rodas sausuma draudi, un veic pasākumus reģionālā līmenī. Pamata tiesību aktus var pieņemt Eiropas vai Apvienotās Nāciju Organizācijas līmenī, bet to piemērošana ir vispirms ir jānodrošina valstu un reģionālā līmenī.

Brīvprātīga sadarbība starp reģioniem, kuri saskaras ar šīm problēmām, nolūkā apgūt zināšanas to risināšanai, manuprāt, arī ir efektīvs risinājums. To var organizēt „zināšanu platformu” veidā, risinot gan politiskus, gan arī zinātniskus jautājumus. Šādas iniciatīvas tiek īstenotas arī saistībā ar direktīvu par plūdu draudu novērtēšanu un samazināšanu un tām ir pozitīvi rezultāti.

  Roberta Alma Anastase, (PPE-DE) - (RO) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, globālā sasilšana ir apdraudējums, kura ilgtermiņa sekas ir ārkārtīgi postošas. Šovasar mēs vērojām karstuma viļņa sekas Grieķijā un citās Eiropas valstīs, plūdus Apvienotajā Karalistē un stipro sausumu Rumānijā.

Globālās sasilšanas sekas kļuva arvien pamanāmākas Rumānijā, Dobrogea reģionā, vietā, kas pazīstamas ar nosaukumu Dienvidu lauks vai Rietumu tuksnesis. Turpinoties globālajai sasilšanai Rumānija tāpat kā Spānija, Grieķija un Itālija būs starp tām valstīm, kuras izjutīs klimata pārmaiņas vēl pirms 2015. gada. Gandrīz vienā ceturtdaļā Rumānijas teritorijas nākamo divdesmit gadu laikā augsne kļūs arīda, un izzudīs daudzu augu sugas.

Pārtuksnešošanās sekas jau ir redzamas. Rumānija nav vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurai ir šādas problēmas, un tieši tādēļ mums ir jārīkojas kopā, pamatojoties uz solidaritātes principu, uz kura ir balstīts arī Eiropas projekts.

Izvērtējot rezultātus 10 gadus pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par cīņu pret pārtuksnešošanos stāšanās spēkā, ir redzams, ka pārtuksnešošanās tendences pastiprinās, bet valstis savā rīcībā ir pasīvas. Ja netiks veikti pasākumi, lai novērstu negatīvos faktorus, pārtuksnešošanās būs neizbēgama vai vides atveseļošanas izmaksas būs nesamērīgi augstas.

Cienījamie kolēģi, pārtuksnešošanās novēršana ir vieglāk paveicama, nekā tās seku likvidēšana. Efektīva kultūru apsaimniekošana, pastiprinātas uzmanības pievēršana apūdeņošanas sistēmām un stratēģiju izstrāde darba vietu radīšanai sauso reģionu iedzīvotājiem citās jomās, nevis lauksaimniecībā varētu būt pārtuksnešošanās novēršanas risinājumi.

Lai nodrošinātu cīņas pret pārtuksnešošanos efektivitāti, mums ir nepieciešamas integrētas attīstības sistēmas valstu, reģionālā un starptautiskā līmenī. Tajā pašā laikā Konvencijas īstenošanai ir jābūt cieši saistītai ar centieniem ierobežot klimata pārmaiņas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, es vēlos uzdot jautājumu Komisijai: vai Madridē notiekošajā konferencē Komisija paziņos par stratēģijas maiņu vai uzlabošanu un uzņemsies jaunas saistības Eiropas Savienības vārdā attiecībā uz Konvenciju, ņemot vērā jauno dalībvalstu intereses?

  Edite Estrela, (PSE) . – (PT) Zaļā grāmata par klimata pārmaiņām vērš uzmanību uz dabas parādībām, ko pastiprinājušas klimata pārmaiņas.

Sagaidāms, ka klimata pārmaiņu rezultātā samazināsies nokrišņi, paaugstināsies temperatūra un biežāk būs vērojami karstuma viļņi un sausuma periodi, kas veicina pārtuksnešošanos. Atšķirībā no citām dabas katastrofām sausums neietekmē infrastruktūras, bet gan ražošanu un vidi, kā arī vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļus.

Viena no būtiskākajām sausuma sekām ir problēmas saistībā ar iedzīvotāju nodrošināšanu ar dzeramo ūdeni. Pētījumu rezultāti rāda, ka sausuma un plūdu dēļ iet bojā vairāk cilvēku, nekā jebkuras citas dabas katastrofas dēļ. Turklāt katru gadu iet bojā 8 miljoni cilvēku no slimībām, kuras ir saistītas ar nekvalitatīva ūdens patēriņu, piemēram, dizentērijas, holēras un vēdertīfa.

Dzeramā ūdens trūkums ir iemesls 80 % slimību un nāves gadījumu jaunattīstības valstīs. Katru dienu iet bojā vairāk kā 4 500 bērnu no slimībām, ko izraisa ūdens trūkums. Tā nav sagadīšanās, ka vides ministru neformālā sanāksme, kas notika dažas dienas atpakaļ Lisabonā, bija veltīta ūdens trūkuma un sausuma problēmām, kuras turklāt, kā jau ministrs minēja, rada lielākās bažas un ir Portugāles prezidentūras vides programmas prioritāte. Cerams, ka Konvencijas dalībvalstu konferencē tiks pieņemti atbilstoši lēmumi attiecībā uz cīņu pret sausumu un pārtuksnešošanos un ka arī Eiropas iestādes iesaistīsies šajā cīņā.

Noslēgumā es vēlos rezumēt priekšlikumus, kurus izvirzīju ziņojumā par dabas katastrofām, jo īpaši tos, kurus pieņēma Eiropas Parlaments: Eiropas sausuma novērošanas centra izveide, lai apkopotu informāciju un nodrošinātu efektīvākus risinājumus; preventīvu pasākumu īstenošana attiecībā uz sausuma riska pārvaldību, tostarp arī seku mazināšanas stratēģiju īstenošana un iestrāde upju baseinu pārvaldības stratēģijās.

  Kyriacos Triantaphyllidis, (GUE/NGL) – (EL) Priekšsēdētāja kungs, tā ir viena no dzīves mazajām ironijām, ka šī diskusija notiek pēc vasaras traģiskajiem notikumiem Eiropas dienvidos. Diemžēl šīs katastrofas ievērojami mainīs ainavas un radīs vides problēmas nākotnē.

Pārtuksnešošanās nav jauna problēma; mēs par to zinām jau vairākus desmitus gadu. Kādreiz auglīgās augsnes pakāpeniska noplicināšanās bija sarežģīts process. Tam ir vairāki iemesli, un tas attīstās dažādos ātrumos, atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem.

Piemēram, pārtuksnešošanās var pastiprināt pastāvošās klimatisko apstākļu tendences, veicinot lielāku sausumu, vai arī tās sākotnējais iemesls var būt klimata pārmaiņas reģionā. Ir svarīgi uzsvērt to, ka tuksneša tuvums neveicina pārtuksnešošanos. Diemžēl reģions, kur notiek pārtuksnešošanās, nonāk sabiedrības uzmanības lokā tikai tad, kad process jau ir labi pamanāms.

Ļoti bieži pieejamā informācija par iepriekšējo ekosistēmas stāvokli vai degradācijas līmeni ir nepietiekama. Tādēļ mums jo īpaši piesardzīgi ir jāapsver, ko darīt ar izdegušo zemi Eiropas dienvidos – tuvākajā nākotnē ir sagaidāmas klimata pārmaiņas, kuras var veicināt skarto reģionu pārtuksnešošanos.

Zinātnieki turpina pētīt, vai pārtuksnešošanās ir pastāvīgs faktors globālo pārmaiņu procesā, un kā, un kad pārtuksnešošanos ir iespējams apturēt vai ietekmēt. Tā būs viena no diskusiju tēmām Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautiskajā konferencē.

Efektīvāka esošo ūdens resursu izmantošana un augsnes sasāļošanās kontrole ir atbilstoši pasākumi reģionos ar sausu augsni. Pastāv arī iespējas izmantot virszemes ūdeņu resursus, piemēram, lietus ūdeņus.

Papildus zinātnei arī politiku var uzskatīt par efektīvu līdzekli cīņā pret pārtuksnešošanos. Ja mēs vēlamies apturēt un novērst sausas un daļēji neauglīgas augsnes degradāciju, mums ir jāsaprot, kā un kādēļ klimata pārmaiņu ātrums, iedzīvotāju skaita pieaugums un pārtikas produktu ražošana ietekmē šīs vides.

Visefektīvākā intervence ir pamatota tikai uz apdomīgu informācijas izmantošanu. Noslēdzot šo diskusiju, rezolūcija, kurā noteikti Eiropas Savienības mērķi, tika iesniegta Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencei.

Es vēlos uzsvērt divus aspektus, kurus es uzskatu par ļoti būtiskiem. Pirmkārt, ir pienācis laiks Eiropas Savienībai izlemt, vai tā vēlas būt „Eiropas Savienība”; tai ir jāpiešķir tiesiski saistošs finansējums pasākumu īstenošanai, lai cīnītos pret pārtuksnešošanos. Otrkārt, Eiropas Savienībai nevajadzētu apzagt Pēteri, lai samaksātu Paulam: tā nevar dēvēt sevi par vides aizstāvi, ja tā nav spējusi piemērot obligātos vispārīgos noteikumus, kuri aizliedz importēt Eiropas Savienībā nelikumīgus kokmateriālus, kuri nav iegūti ilgtspējīgā veidā.

Pārtuksnešošanās patiešām skar ne tikai Eiropas Savienību, bet visu planētu. Ja Eiropas Savienība vēlas, lai tās klātbūtne tiktu sajusta, tai ir jāsper attiecīgi soļi, nevis jādodas uz Madridi tikai kā novērotājai.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Man šķiet, ka šajās debatēs es esmu saklausījis skumjas, zināmā mērā izbailes un, iespējams, arī skepticismu no dažu deputātu puses attiecībā uz to, ko mēs varam darīt, sākot no šā brīža, lai cīnītos pret sausumu un pārtuksnešošanos, ņemot vērā to, ko mēs jau esam paveikuši šajā jomā.

Tomēr es domāju, ka kopš 1994. gada, jo īpaši pēdējā laikā, ievērojami ir mainījušies noteicošie faktori un apstākļi. Es uzskatu, ka valdību, politiķu un pilsoniskās sabiedrības pieaugošā informētība un sabiedrības uzskati par klimata pārmaiņu jautājumiem, vides problēmām, kuras mums jārisina, jo īpaši cīņu pret pārtuksnešošanos, klimata pārmaiņām un ūdens trūkumu palīdzēs mums pārliecināti, optimistiski un ar jaunu sparu virzīties uz priekšu, risinot nopietnas vides problēmas, ar kurām mums arvien biežāk būs jāsastopas.

Mums ir iemesls būt pārliecinātiem un optimistiskiem, kad mēs redzam, kādas nopietnas saistības uzņemas Eiropas Savienības Padome, es pat teiktu ārkārtīgi nozīmīgas saistības, kā arī kad mēs redzam, kā tā uzņemas vadību starptautiskā līmenī, pieņemot pasākumus cīņai pret klimata pārmaiņām un ierosinot tos noteikt par standartiem, mērķiem, uz kuriem jātiecas visai starptautiskajai sabiedrībai.

Portugālei kā Eiropas Savienības prezidējošai valstij pilnīgi noteikti būs ļoti būtiska loma šajā saistībā, jo mēs virzīsim Eiropas Savienību uz Bali konferenci, kurā, kā jau jūs zināt, tiks gatavoti lēmumi, kuri būs jāpieņem attiecībā uz šiem jautājumiem līdz Kioto saistību perioda beigām, t. i., līdz 2012. gadam.

Mēs domājam, ka Konvencijas par cīņu pret pārtuksnešošanos dalībvalstu konference Madridē patiesībā varētu sniegt iespēju pārskatīt un aktualizēt 1994. gadā uzņemtās saistības. Mēs tā ceram. Mēs esam noteikuši trīs vai četras prioritātes, kuras, pēc mūsu domām, vajadzētu sasniegt.

Pirmkārt, mēs uzskatām, ka Konvencijas dalībvalstīm vajadzētu uzlabot savstarpējo koordinēšanu attiecībā uz cīņu pret pārtuksnešošanos, piemērojot integrētāku pieeju šim jautājumam kopumā. Kā jau cienījamais Parlamenta deputāts minēja, dažādu nozaru ministri bieži vien pieņem pasākumus valsts līmenī, nesaskaņojot sasniedzamos mērķus, tādējādi pieņemtie lēmumi drīzāk ir ad hoc un nejauši. Tādēļ valstu līmenī koordinācijas pasākumiem starp dažādām iestādēm, kuras ir kompetentas šajā jomā, ir jābūt efektīvākiem.

Šajā Parlamentā tika pieminēts, un arī es savā pirmajā runā teicu, ka ir ļoti būtiski, lai pilsoniskā sabiedrība justos vairāk iesaistīta pārtuksnešošanās novēršanas pasākumu īstenošanā. Daudzas no problēmām ir specifiskas un lokalizētas, un lielā mērā ietekmē vietējos iedzīvotājus, un tādēļ ir svarīgi, piedaloties šajā cīņā vai izstrādājot politiku cīņai pret pārtuksnešošanos, sajust „piederības” sajūtu.

Mums ir arī jāatbalsta institucionālie mehānismi Konvencijas piemērošanas nodrošināšanai. Mēs arī uzskatām, ka ir svarīgi reģionālā un starptautiskā līmenī uzlabot šāda veida sadarbību, kā arī sadarbību attiecībā uz cīņu pret pārtuksnešošanos. Konvencijas dalībvalstis bieži redz savas problēmas, ņemot vērā tikai sev būtiskos aspektus. Tieši tādēļ mēs uzskatām, ka, ņemot vērā iesaistīto problēmu raksturu, reģionāla un starptautiska sadarbība ir īpaši vēlama.

Noslēgumā vēlos piebilst, ka tika pieminēts budžeta jautājums – budžeta apropriācijas. Tas ir ļoti būtisks jautājums; protams, ka mums ir jāpiešķir pietiekami finanšu resursi, lai nodrošinātu šo procesu atbilstību vajadzībām.

Tika pieminēta Eiropas sausuma novērošanas centra izveide. Patiesībā tas bija viens no jautājumiem, par ko diskutēja un runāja vides ministru neformālajā sanāksmē Portugālē, un no šīm debatēm varēja secināt, ka sanāksmes dalībnieki uzskata Eiropas sausuma novērošanas centra izveidi par svarīgu pasākumu gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību ar sausumu saistītām problēmām, kā arī, lai izstrādātu pasākumu plānu, kuri jāīsteno vai kurus varētu īstenot, lai cīnītos pret sausumu. Tādēļ, kā jau es minēju, tas ir pasākumus, kuru vides ministri uzņēma ar interesi un entuziasmu.

Cerēsim, ka Madrides konferencē tiks sasniegti rezultāti, kas attaisnos mūsu cerības.

  Priekšsēdētājs . – Dāmas un kungi, tās bija ļoti interesantas debates, attiecībā uz kurām es vēlos norādīt, ka uzstājās piecas sievietes un trīs vīrieši. Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi un ka tas parāda, ka mūsu deputātes-sievietes ir īpaši jūtīgas attiecībā uz šādiem būtiskiem jautājumiem.

Noslēdzot debates, es esmu saņēmis vairākus rezolūciju priekšlikumus ⁽¹⁾ saskaņā ar Reglamenta 108. panta 5. punktu.

Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks rīt pulksten 12.00.

(Sēdi pārtrauca pulksten 17.15 līdz jautājumu izskatīšanas laikam un atsāka pulksten 17.30.)

SĒDI VADA: M. A. DOS SANTOS
Priekšsēdētāja vietnieks

(1) Skatīt protokolu.

13. Jautājumu laiks (jautājumi Padomei)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir jautājumu laiks (B6-0138/2007).

Padomei ir iesniegti šādi jautājumi:

Jautājums Nr. 1, ko uzdeva Manuel Medina Ortega (H-0517/07).

Temats: globāla pieeja imigrācijai.

Ņemot vērā Vispārējo lietu padomes 2007. gada 17. un 18. jūnijā Luksemburgā notikušās sanāksmes secinājumus attiecībā uz globālās pieejas imigrācijai paplašināšanu un nostiprināšanu, kā arī uz problēmām, kas identificētas, īstenojot pastāvīgos starpvalstu sadarbības pasākumus šajā jomā, kādus pasākumus Padome paredz, lai veicinātu efektīvāku Eiropas Savienības politiku izstrādi, tostarp, reālu lēmējvaru Komisijai vai Frontex attiecībā uz tādiem jautājumiem kā pilotprojektu izstrāde?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Eiropas Savienības iestādes īsteno virkni pasākumu, kas noteikti Padomes 2007. gada 18. jūnija sanāksmes secinājumos un kas ir to kompetencē saskaņā ar EK līgumu, sadarbojoties ar dalībvalstīm un, kad vien tas ir iespējams, arī ar iesaistītajām trešajām valstīm.

Atbildība par ārējo robežu kontroli un uzraudzību ir dalībvalstu kompetencē. Tomēr ne tikai to valstu, kas atrodas pie ārējām robežām, bet visu Šengenas zonā esošo valstu interesēs ir nodrošināt efektīvu ārējo robežu kontroli; tādēļ ir jāveic noteikti pasākumi, lai sekmētu vienotību un sadarbību starp dalībvalstīm šajā reģionā.

Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, kuru pazīst ar nosaukumu Frontex, izveidošana ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004 bija ļoti nozīmīgs solis attiecībā uz šādas sadarbības veicināšanu.

Tādā pašā veidā tika nostiprināta aģentūras Frontex kapacitāte, šā gada 12. jūnijā pieņemot priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru nosaka ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izveides kārtību, kā arī pienākumu 2007. gadā sagatavot centralizētu pārskatu, kurš zināms ar nosaukumu „toolbox”, par dalībvalstu rīcībā esošo aprīkojumu, ko tās var piedāvāt citām dalībvalstīm.

Kopīgi pasākumi un pilotprojekti tiek īstenoti, saskaņojot tos ar iesaistītajām dalībvalstīm. Ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības izveido pēc vienas vai vairāku dalībvalstu iesniegta pieprasījuma. Šos pasākumus koordinē Frontex.

Pašlaik nav nodomu paplašināt Komisijas vai Frontex lēmumu pieņemšanas kompetenci. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 574/2007/EK, ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Ārējo robežu fondu kā daļu no Vispārīgās programmas „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, ir vēl viens nozīmīgs solis attiecībā uz solidaritātes veicināšanu, un nodrošinās jaunas iespējas sniegt finansiālo atbalstu dalībvalstīm, kuras piemēro Šengenas Nolīguma noteikumus uz to ārējām robežām.

  Manuel Medina Ortega, (PSE) – (ES) Priekšsēdētāja kungs, paldies jums par sniegto informāciju. Man ir zināmi konstitucionālie ierobežojumi attiecībā uz šo sadarbības pasākumu īstenošanu, kā arī daudzu dalībvalstu nevēlēšanās uzņemties lielākas saistības, bet vienmēr pastāv risks, ka Eiropas Savienības teiktais netiks apstiprināts ar faktiem, jo īpaši attiecībā uz Frontex mehānisma funkcionēšanu. Tā iemesla dēļ, ka sadarbība tiek īstenota starp valstīm un, pamatojoties uz brīvprātības principu, bieži vien Eiropas Savienības teiktais ir tikai vārdi, vai, citiem vārdiem sakot, pēc tam, kad ir uzsākta programmas darbība, tā tiek pārtraukta, jo valstis nav nodrošinājušas materiālos resursus vai ir piedāvājušas, bet tomēr nav sniegušas, kas nozīmē, ka mums atkārtoti ir jāsniedz paziņojumi par finansējuma atsaukšanu, kas patiešām sarūgtina sabiedrību, tūlīt pēc programmas īstenošanas uzsākšanas vai ļoti drīz pēc tam.

Es ceru, ka prezidentūra veicinās sistēmas nostiprināšanu, kas nodrošinās šādā veida pasākumu ilglaicību.

  Manuel Lobo Antunes , Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Es saprotu jūsu bažas. Jebkurā gadījumā mums, pēc manām domā, ir pozitīvi jānovērtē panāktais progress. Ja mēs atceramies, kur mēs sākām un kur mēs bijām, es uzskatu, ka aģentūras Frontex izveide jau ir progress un solis pretī sadarbībai ar Eiropas Savienību jautājumos, kas attiecas uz ārējo robežu pārvaldību.

Kā jau jūs minējāt, mēs varam paplašināt Frontex kapacitāti un kompetenci, ja dalībvalstis to vēlas. Tomēr arī šai saistībā ir jāpiemin kāds vārds, un tas nav vārds starpvalstu līmenī, bet būtisks vārds, es pat teiktu vārds, uz kura ir pamatota Eiropas Savienība, un tas ir – solidaritāte.

Arī šajā saistībā mums ir jāpaļaujas uz solidaritāti, solidaritāti ar dalībvalstīm, kurām kādā konkrētā brīdi tā var būt nepieciešama. Šis vārds, kuru nevar aizstāt ar citu, ir vārds, kurš nevis apzīmē starpvalstu situāciju, bet drīzāk gan savienību.

  Hubert Pirker, (PPE-DE) - (DE) Priekšsēdētāja kungs, es būšu precīzāks. Ideja par Frontex ir lieliska, bet tās īstenošana ir neefektīva. Viens no šādas neefektivitātes iemesliem ir tas, ka dalībvalstis nenodrošina darbiniekus vai aprīkojumu, ko tās solīja. F. Frattini secināja, ka ir nodrošināti tikai 10 % no solītā. Es vēlos, lai jūs informētu mani un Parlamentu par to, cik darbinieki un kāds tehniskais aprīkojums no tā, ko solīja dalībvalstis, patiesībā uz šodienu ir nodrošināts un cik darbinieku un kāds aprīkojums vēl trūkst, kā arī kādus pasākumus jūs plānojat veikt, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis pilda savus solījumus, lai nodrošinātu Frontex darbību visu gadu.

  Manuel Lobo Antunes , Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Es arī saprotu cienījamā Parlamenta deputāta jautājumu. Mums ir jāpatur prātā saistības, ko esam uzņēmušies saistībā ar Frontex gan attiecībā uz aprīkojumu, gan arī finansējumu un personālu, un mums ir jāpilda savas saistības, un es vēlos norādīt, ka prezidentūra nav aizmirsusi pievērst uzmanību šiem aspektiem.

Ja mēs nespējam pildīt savas saistības, tas ir klasificējams kā steidzams jautājums. Tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt, lai aģentūra Frontex varētu efektīvi veikt tai uzticētos pienākumus un īstenot kompetenci.

  Paul Rübig, (PPE-DE) – (DE) Es vēlos dzirdēt, vai ir apsvērta iespēja iesaistīt mazos un vidējos uzņēmumus, galu galā tiem ir būtiska loma nodarbinātības nodrošināšanā Eiropā. Es vēlos arī zināt, kādā mērā – pamatojoties uz Amerikas Savienotajās Valstīs notiekošo – Lisabonas darba kārtība ir papildināta ar jautājumiem par sieviešu nodarbinātību. Vai Padome ir veikusi būtiskus pasākumus, lai atbilstīgi integrētu strādājošos?

  Manuel Lobo Antunes , Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Es vēlos teikt, ka attiecībā uz aģentūras Frontex pārvaldību un vispārīgo imigrācijas jautājumu galvenie Portugāles prezidentūras mērķi ir efektīvāk cīnīties pret nelegālo imigrāciju un uzlabot to cilvēku pielāgošanos, integrāciju un dzīves kvalitāti, kas strādā mums līdzās, un likumīgi veicina mūsu ekonomisko un sociālo attīstību.

Portugāles prezidentūrai ir apsvērusi vairākas iniciatīvas šai saistībā. Mēs paturēsim prātā pasākumus, kas ir nozīmīgi un būtiski attiecībā uz šo jomu saistībā ar mūsu attiecībām ar trešajām valstīm. Imigrācijas jautājums vienmēr būs prezidentūras un Padomes dienas kārtībā, risinot dialogu ar trešajām valstīm.

  Priekšsēdētājs. –

Jautājums Nr. 2, ko uzdeva Marie Panayotopoulos-Cassiotou (H-0520/07)

Temats: darba tiesību aktu atjauninājums attiecībā uz dzimumu līdztiesību

Kādas atšķirības attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, kas strādā algotu darbu, Padome ir novērojusi?

Kāds ir šo atšķirību ģeogrāfiskais sadalījums dalībvalstīs?

Kāda būs Padomes nostāja diskusijās par darba tiesību aktu atjauninājumu, lai cīnītos pret diskrimināciju, un sievietēm un vīriešiem būtu pieejams kvalificēts darbs ar dažādām iespējām un drošību?

Vai iespējams pieņemt drošības klauzulas par maternitātes aizsardzību un darba un ģimenes dzīves sabalansēšanu privātajā sektorā?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Tā kā pastāv atšķirīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm, kas strādā algotu darbu, galvenie tiesību akti jau ir pieņemti, ieskaitot tādas direktīvas, kas nodrošina vienlīdzīgu algu, piekļuvi darbam, profesionālo izglītību, izaugsmes iespējas un darba apstākļus.

Turklāt Komisija un EUROSTAT ir atbildīgas par situācijas pārraudzību šajā jomā visos Eiropas Savienības reģionos. Ir skaidrs, ka šīs politikas izstrādāšanai nepieciešams iegūt precīzus datus no visas Eiropas Savienības. Es esmu ļoti apmierināts ar nesen panākto vienošanos starp Padomi un Parlamentu par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidošanu, kas darbosies tieši šajā jomā.

Darba tiesību aktu atjauninājuma jautājumā Padome var rīkoties tikai pamatojoties uz Komisijas likumdošanas priekšlikumiem. Tomēr Padome arī izmanto atklātākas metodes, lai saskaņotu Eiropas nodarbinātības stratēģiju. Šajā politikas jomā mūsu uzmanība pašlaik ir pievērsta nesenajam Komisijas paziņojumam par elastdrošību, kurā dzimumu līdztiesība īpaši pieminēta kā viens no iespējamajiem kopējiem pamatprincipiem, kas jāsaskaņo Eiropas Savienības līmenī.

Mēs apsveicam arī faktu, ka Eiropadomes 2007. gada pavasara sanāksmē nolēma izveidot ģimenes savienību, kas kalpotu par platformu domu un zināšanu apmaiņai pozitīvas pieredzes un ģimeņu politikas jomā.

Attiecībā uz jautājumu par drošības klauzulu ieviešanu maternitātes aizsardzībai un darba un ģimenes dzīves sabalansēšanai privātajā sektorā, es ar prieku varu atzīmēt, ka ir jau pieņemtas nozīmīgas direktīvas par bērna kopšnas atvaļinājumu mātēm un maternitātes un jaundzimušo aizsardzību darba vietā.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikties Padomes priekšsēdētājam par atkārtotajiem pasākumiem, kas, kā mēs zinām, ir veikti vienlīdzības interesēs. Es jautāju par pozitīvo diskrimināciju dažu dalībvalstu tiesību aktos. Piemēram, mātēm ir paredzēta zemāka pensijas vecuma robeža, vai to tagad nosodīs Eiropas Komisija, kas šīs dalībvalstis iesūdz Eiropas Tiesā? Vai Padome atbalstīs šādu pozitīvu diskrimināciju?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Uzmanīgi izlasot Vācijas, Slovēnijas un Portugāles prezidentūras programmas, var redzēt, ka sociālie jautājumi, sevišķi dzimumu vienlīdzības un ģimenes aizsardzības jautājumi, atrodas mūsu prioritāšu saraksta pašā augšā.

Sadarbojoties ar Komisiju un katram savā atbildības jomā, mums, protams, jāizstrādā daudz piemērotāki pasākumi, kas patiesi atspoguļotu to, cik nozīmīgi mums ir sociālie jautājumi. Šie jautājumi ir vissvarīgākie mūsdienu sabiedrībai ES, ņemot vērā ES un dalībvalstu attiecīgās pilnvaras.

Es gribētu apliecināt cienītajai deputātei, ka sociālie jautājumi, īpaši tie, kas attiecas uz ģimenes aizsardzību, ir visu trīs prezidentūru, sevišķi Portugāles, prioritāte, Es ceru, ka decembrī mēs viņai nesagādāsim vilšanos šajā jomā.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Jau 1975.  gadā Eiropas Savienība pieņēma tiesību aktus, kas aizliedza diskrimināciju attiecībā uz darba algas noteikumiem, pieprasot vīriešiem un sievietēm vienlīdzīgu samaksu par vienlīdzīgu darbu. Ir pagājuši jau 30 gadi, bet vēl aizvien šie tiesību akti nav īstenoti. Es gribētu dzirdēt Padomes viedokli šajā jautājumā. Vai dalībvalstis pašas var izlemt, kurus tiesību aktus tās ieviesīs un, kurus neieviesīs? Kāda ir situācija Portugālē?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Man vēlreiz jāuzsver, kas ir ES kompetencē, proti, politika un likumdošana, un, kāda ir dalībvalstu atbildība – tas jāņem vērā – un man jāsaka, ka dzimumu līdztiesība ir Portugāles būtiskākā problēma.

Man arī jāsaka, ka šajā lietā ES un jaunajā Reformas līgumā, kā jau tas ietverts Konstitucionālajā līgumā, līdztiesību mēs uzskatām par Eiropas integrācijas galveno un fundamentālo jautājumu un tas ir daļa no to pamatprincipu acquis, kuri vienmēr noteikti būs mūsu prioritāšu priekšplānā.

  Priekšsēdētājs. –

Jautājums Nr. 3, ko uzdeva Chris Davies (H-0523/07)

Temats: Palestīna

Kāda ir Padomes pašreizējā nostāja attiecībā uz tiešo saziņu ar Palestīnas tautas ievēlētajiem pārstāvjiem, kas kalpo Gazas pārvaldē?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Es gribētu atgādināt Parlamentam, ka Padome savos 2007. gada 23. un 24. jūlija lēmumos atkārtoti uzsvēra, ka tā pilnībā atbalsta prezidentu M.Abbas un premjerministra S.Fayyad vadīto valdību.

Padome apstiprināja savu nostāju pret notikumiem Gazā: vienīgais veids, kā sasniegt Palestīnas valsts mērķus ar mierīgiem, tiesiskiem un demokrātiskiem līdzekļiem, ir izlīgums un valstiskā vienotība, kuras pamats ir prezidenta M.Abbas izstrādātā miera programma.

Padome arī paziņo, ka ES ir pret jebkādu Palestīnas teritorijas sadalīšanu un apliecina, ka ES ir gatava sadarboties ar visām Palestīnas partijām, kuru politika un darbības atbilst Kvarteta principiem.

ES apkopojusi attiecības ar Palestīnas varas iestādēm. Mēs sākām sniegt tiešu finanšu un tehnisko palīdzību Palestīnas valdībai. Padome savos 2007. gada 23. un 24. jūlija lēmumos atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos palīdzēt izveidot topošās Palestīnas valsts iestādes un ekonomiku un uzsvēra nepieciešamību attīstīt ekonomiku visās Palestīnas okupētajās teritorijās, veicinot arī sadarbību ar Palestīnas privāto sektoru.

Padome apliecināja savu atbalstu Palestīnas civilajai policijai EUROPOL COPPS misijas izveidošanā. Komisija arī aicina Izraēlu nodrošināt šādai misijai nepieciešamos apstākļus.

  Chris Davies (ALDE). - Eiropas Savienības politika kopš Palestīnas vēlēšanām ir bijusi tāda, ka tā atsakās runāt ar ievēlētajiem pārstāvjiem, kas tiek saistīti ar Hamas militāro grupējumu. Ik reizi, kad Hamas grupējums ir spēris mazu solīti, ko varētu iztulkot kā pretimnākošu, mēs esam aizcirtuši durvis tā priekšā.

No sarunām, kas man ir bijušas ar dažiem pašreizējā priekšsēdētāja kolēģiem Lisabonā, es zinu, ka šajā valdībā ir cilvēki, kas uzskata, ka šī politika ir milzīga kļūda. Taču šajā gadījumā, viņa uzdevums ir runāt Padomes vārdā un aizsargāt neattaisnojamo. Vai viņš varētu Parlamentam pateikt, kādos veidos pēc Padomes domām šī politika ir izrādījusies veiksmīga?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Es gribētu uzsvērt, ka Vidējo Austrumu miera kvartets nesen tikās Lisabonā. Mēs esam pārliecināti un ticam, ka būsim spējīgi izstrādāt tādus pasākumus saskaņā ar Kvarteta un arī Eiropas Savienības mērķiem, kas palīdzēs veicināt Vidējo Austrumu miera procesa attīstību. Situācija šeit daudzu gadu laikā ir saglabājusies nemainīga, un mēs zinām, ka šo sarežģīto un smago situāciju nevar atrisināt vienas nakts laikā.

Tomēr mēs domājam, ka pašlaik politiskie apstākļi ir tādi, kas dod mums iespēju sekmēt pozitīvu attīstību. Portugāles prezidentūra vēlas rīkoties tāpat kā Eiropas Savienības Padome.

Mums vajag izmantot šo brīdi un tvert šo iespēju. Mums jāizmanto politiskā situācija un jāsaprot, kas ir neatliekami jāveic, lai atrisinātu šo problēmu, kas, kā es domāju, mēs uzskatām, pašlaik ir saistīta ar Vidējo Austrumu miera procesu. Neskatoties uz pārliecību, mums jābūt reāliem un mums nav jāpadodas.

  David Martin (PSE). - Ļaujiet man pārfrazēt Chris Davies ļoti labo jautājumu. Vai Padome uzskata, ka mēs Tuvajos Austrumos varam panākt progresu bez Hamas grupējuma pie sarunu galda? Ja Hamas grupējums sarunās nav iesaistīts, Kvartets var tikties, ar ko vien vēlas, bet nekāda risinājuma nebūs. Vai Padome pieņem to, ka kādu dienu tai nāksies sēdēt aci pret aci ar Hamas grupējumu, lai šo situāciju atrisinātu?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Kā jūs zināt, Padome vienojās par Vidējo Austrumu miera principiem un politiskajām nostādnēm un ir nolēmusi tos atbalstīt, tā uzticas šiem principiem un politiskajām nostādnēm, kas veido tās politisko rīcību, un ir nolēmusi pie tiem turēties.

  Priekšsēdētājs. − Jautājums Nr. 4 tiek izlaists, jo tā iesniedzējs neatrodas šeit.

Jautājums Nr. 5, ko uzdeva David Martin (H-0526/07)

Temats: tirdzniecības atbalsts

Somijas un Vācijas prezidentūras apsveic ar to, ka tās ir piešķīrušas prioritāti tirdzniecības atbalstam.

Kādus soļus spers Portugāles prezidentūra, lai nodrošinātu, ka Komisijas izdevumi tirdzniecības atbalstam un atsevišķās dalībvalstīs turpinātos pareizajā trajektorijā uz mērķi 1 miljards eiro gadā, sākot no 2010. gada? Prezidentūra vēlas patiesi noskaidrot attiecīgo valstu finanšu saistības 1 miljarda eiro mērķa sasniegšanai?

Kā Portugāles prezidentūra panāks, lai dalībvalstis un Komisija ieguldītu atbilstošu atbalstu tajos tirdzniecības palīdzības aspektos, ko PTO tirdzniecības darba grupa izstrādājusi 2006. gadā, kā ar tirdzniecību saistīta pielāgošana un ar tirdzniecību saistīta infrastruktūra, kas atrodas ārpus tirdzniecības atbalsta definīcijas un tātad arī ārpus 2 miljardu eiro mērķa?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Portugāles prezidentūra noteikti apņemas turpināt veiksmīgi uzsākto Somijas un Vācijas prezidentūru darbu un īstenot tos lēmumus, ko attiecībā uz tirdzniecības atbalstu Padome pieņēma 2007. gada 15. maijā, īpaši attiecībā uz ES tirdzniecības atbalsta stratēģijas galīgo izveidošanu, lai iekļautu to PTO nākamajā tirdzniecības atbalsta vispārējā vērtējumā, kas paredzēts 2007. gada novembrī.

Viens no prezidentūras pašreizējiem mērķiem ir panākt vienošanos par ES tirdzniecības atbalsta stratēģiju Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomē oktobrī, iezīmējot arī tos īpašos soļus, kas paredzēti tirdzniecības atbalsta 2 miljardu eiro mērķa sasniegšanai 2010. gadā, un 1 miljardu eiro no dalībvalstīm, lai nodrošinātu attīstības valstīm paredzēto palīdzību.

Prezidentūra ir pārliecināta, ka šis mērķis tiks sasniegts. Šī stratēģija paredz arī sniegt ieguldījumu tirdzniecības atbalstam plašākā mērogā un īstenojamo pasākumu definēšanā.

Tātad, 2007. gada 5. jūlijā Portugāles prezidentūra iesniedza ES tirdzniecības atbalsta stratēģijas projektu, kas tiek apspriests attiecīgajās Padomes struktūrās. Stratēģijas projekts ir jāizskata sekojot ieteikumiem, ko izstrādājusi PTO tirdzniecības atbalsta darba grupa 2006. gadā.

  David Martin (PSE). - Mani ļoti iedrošināja pašreizējā priekšsēdētāja atbilde, un es viņam vēlu visu labāko oktobra sanāksmē. Ceru, ka viņa darba pakete būs veiksmīga.

Ja tā būs, vai viņš apsvērs iespēju gada beigās publicēt informāciju par to, cik daudz katra atsevišķā dalībvalsts ir ieguldījusi palīdzībā tirdzniecībai? Mēs zinām, ka Komisijas 1 miljards eiro ir ļoti atklāti redzams, un tāpat ir redzams, kā tas tiek tērēts. Mazāk skaidrs ir tas, no kurienes ir paredzēts saņemt dalībvalstu ieguldīto 1 miljardu eiro, vai tas patiesi notiek un no kā tas tiek saņemts. Vai Padome varētu apsvērt šīs informācijas publicēšanu novembrī vai decembrī?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Es pateicos godājamajam deputātam par atbalstu un uzticēšanos. Priekšsēdētājs un Padome veiks atbilstīgas darbības šajā jomā saskaņā ar parasto kārtību, noteikumiem un tiesību aktiem.

  Priekšsēdētājs. –

Jautājums Nr. 6, ko iesniedza Esko Seppänen (H-0527/07)

Temats: Ziemeļu dimensijas politika

Portugāles prezidentūra ir paziņojusi, ka tā centīsies veicināt ES sadarbību ar Vidusjūras reģiona valstīm. Tā kā ES arī ir ziemeļu dimensijā, kā Padomes prezidentūra vienlaicīgi varēs veicināt ES Ziemeļu dimensijas politiku un tās īstenošanu?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Kopš šī gada sākuma mēs esam īstenojuši Ziemeļu dimensijas politiku, pamatojoties uz diviem dokumentiem, kurus pieņēma Ziemeļu dimensijas augstākā līmeņa sanāksmē Helsinkos 2006. gada novembrī.

Šīs politikas pamatnostādņu dokuments un politiskais paziņojums, ko pieņēma Helsinkos, iezīmē pavērsienu ziemeļu dimensijā tādējādi, ka tie padara šo politiku par visu Ziemeļu dimensijas partneru: ES, Krievijas, Norvēģijas un Īslandes kopējo politiku. Jaunās politikas vienota pieņemšana ir svarīgākais mērķis, tas ietver arī Krievijas pilnīgu iesaistīšanu visās Ziemeļu dimensijas struktūrās un darbībās.

Citi Ziemeļu dimensijas vadošie dalībnieki un līderi, sevišķi četras Ziemeļvalstu reģiona padomes un starptautiskās finanšu institūcijas, arī tiks iesaistīti šajā procesā. Ziemļu dimensija tagad pārstāv pastāvīgu platformu diskusijām par ziemeļu jautājumiem un interesēm.

Portugāles prezidentūra noteikti turpinās darbu šajā jomā. Septembra beigās, oktobra sākumā Reikjavīkā ir paredzēta koordinācijas grupas sanāksme. Koordinācijas grupas mērķis ir nodrošināt ministru sanāksmju un augstāko vadītāju sanāksmju nepārtrauktību. Portugāles prezidentūras laikā paredzēta augstāko vadītāju sanāksme, kas notiks 21. novembrī Krievijā.

Portugāle, kā Vidusjūras valsts, vēlētos intensīvākas un plašākas politiskās diskusijas ar mūsu Vidusjūras dienvidu piekrastes partneriem saistībā ar EUROMED. ES un EUROMED valstīm ir kopīgas intereses un līdzīgi uzdevumi.

Mēs esam ieinteresēti paplašināt ES sadarbību ar šīm valstīm, īpaši attiecībā uz migrācijas plūsmas apturēšanu un sociālo attīstību. Tajā pašā laikā mums jāturpina strādāt pie jaunās Ziemeļu dimensijas politikas īstenošanas. Tāpat kā EUROMED lietā, ievērojamus panākumus var gūt ar praktisku sadarbību, kas balstās uz labām kaimiņattiecībām, līdztiesīgu partnerību, kopēju atbildību un pārredzamību.

  Esko Seppänen (GUE/NGL). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, Krievijas loma ir izšķiroša Ziemeļu dimensijas attīstībā. Šajā ziņā Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir svarīgas. Vai priekšsēdētājs šoruden ir paredzējis veicināt sarunas ar Krieviju par Partnerības un sadarbības līgumu?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Kā jums zināms, šī Portugāles prezidentūras termiņa laikā ir jāorganizē augstākā līmeņa sanāksme ar Krieviju, kas notiks Mafras pilsētā mūsu galvaspilsētas Lisabonas tuvumā. Šī samita laikā mēs ceram izskatīt visus sadarbības un ES un Krievijas attiecību jautājumus ekonomikas, zinātņu un kultūras jomās, kā arī jomās, kas tieši skar personu pārvietošanās brīvību Eiropas Savienības robežās.

Mēs uzskatām, ka ir stratēģiski svarīgi izveidot abpusēji izdevīgas un labvēlīgas attiecības ar Krieviju, balstītas uz vienotiem principiem un kopīgām vērtībām.

  Priekšsēdētājs. −

Jautājums Nr. 7, ko uzdeva Bernd Posselt (H-0530/07)

Temats: FRONTEX

Kāda pēdējo mēnešu laikā ir bijusi Padomes pieredze ar FRONTEX, ko tā domā par tās darbības izvēršanu pie Eiropas valstu robežām, balstoties uz Vācijas robežpolicijas paraugu?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Eiropas aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, pazīstama kā FRONTEX, ir izveidota saskaņā ar regulu (EK) Nr. 2007/2004 un, kā jau es iepriekš minēju, ir paredzēta integrētas vadības ieviešanai pie Eiropas Savienības ārējām robežām.

FRONTEX aģentūras loma un funkcijas ir noteiktas minētajā Regulā, ņemot vērā to, ka dalībvalstis saglabā savu atbildību par kontroli un uzraudzību pie ārējām robežām. Nesen, 2007. gada 12. jūnijā, FRONTEX aģentūras pilnvaras tika pastiprinātas, kad ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes priekšlikumu, pieņēma regulu, ar ko izveido mehānismu ātrās robežapsardzes vienību izveidei.

Eiropadome savos 2007. gada jūnija lēmumos apsveica panākto vienošanos par Eiropas ātrās robežapsardzes vienības izveidi un Eiropas patruļu tīkla darbības uzsākšanu, kā arī par centralizēta bruņojuma tehniskā aprīkojuma izveidošanu, kas būtu pieejams visām dalībvalstīm.

Pašlaik nav citu ierosinājumu FRONTEX regulas grozījumiem. Hāgas programma brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai aicina Komisiju iesniegt Padomei aģentūras darbības vērtējumu par 2007. gadu. Šajā vērtējumā jāanalizē aģentūras funkcijas un jānosaka, kādā veidā tai jāuzņemas citas atbildības robežu pārvaldības jomā.

  Bernd Posselt (PPE-DE). − (DE) Es vairāk raizējos par vīziju, nekā par regulu. 1998. gadā es šeit Parlamentā iesniedzu ziņojumu ar ierosinājumu par Eiropas valstu robežu paplašināšanu un iekšējo drošību. Tamperes samits šo ideju saistīja ar Eiropas Policijas koledžu. FRONTEX izveidošana bija pirmais solis šajā virzienā. Vai Padomes prezidentūra arī atbalsta šo vīziju par FRONTEX tālāku attīstību un kaujas vienībām pie Eiropas robežām mūsu ārējo robežu vienotai aizsardzībai?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Es domāju, ka FRONTEX aģentūra attīstīs un paplašinās savas atbildības saskaņā ar vajadzībām un, protams, ar dalībvalstu gribu.

  Priekšsēdētājs. –

Jautājums Nr. 8, ko uzdeva Sarah Ludford (H-0533/07)

Temats: policijas sadarbības uzlabošana

Kā Portugāles prezidentūra nodomājusi virzīt divus svarīgus Komisijas priekšlikumus ES pilsoņu drošības pret noziedzību un terorismu palielināšanai, proti, COM(2005)0317 par dalībvalstu policiju sadarbības pilnveidošanu pie iekšējām robežām un COM(2005)0490 par informācijas apmaiņu, ievērojot pieejamības principu?

Prīmes līgumā netika iekļautas visas šo abu priekšlikumu daļas. Vai prezidentūra nepiekrīt, ka tas, ka dalībvalstis tos neatbalsta, rada iespaidu, ka uzdevumi pārrobežu sadarbībai tiesu aizsardzības jomā nav sevišķi svarīgi un neatliekami?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Prezidentūra piekrīt, ka pārrobežu sadarbības pilnveidošana tiesu aizsardzības nolūkā ir ne tikai svarīgs un neatliekams jautājums, bet arī uzdevums.

Padomes lēmuma projekts par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, sevišķi terorisma apkarošanas un starptautiskās noziedzības jomā, pazīstamais Prīmes līgums, par ko Padome panāca politisku vienošanos 2007. gada jūnijā, uzrāda ievērojamu progresu pieejamības principu ieviešanā un pārrobežu policijas sadarbības nostiprināšanā, sevišķi attiecībā uz vienotas rīcības līdzekļiem un klātbūtnes nodrošināšanu masu pasākumos, katastrofās un ārkārtējos notikumos.

Prezidentūra uzskata, ka, lai sasniegtu taustāmus rezultātus, Prīmes līgums ir jāīsteno iespējami ātrāk. Prezidentūra arī turpmāk centīsies novērot, kā tuvāko mēnešu laikā virzās Padomes lēmuma projekta attīstība īstenojot Prīmes līgumu.

Prezidentūra piekrīt godājamajam deputātam, ka ne visi šo divu Komisijas priekšlikumu punkti, par policijas sadarbības uzlabošanu un par pieejamības principu, ir iekļauti Prīmes līgumā. Tomēr ievērojama daļa no Komisijas priekšlikumiem par policijas sadarbību ir ietverta Prīmes līgumā un prezidentūrai nav iemesla domāt, ka diskusiju uzsākšana par citām daļām novestu pie citāda rezultāta, kā jau sasniegtais 2006. gada aprīlī.

Toties Komisijas priekšlikums par pieejamības principu formulē pamatnostādnes un attiecas uz sešiem datu tipiem, taču Prīmes līgums faktiski attiecas tikai uz DNS datiem, pirkstu nospiedumiem un transportlīdzekļu reģistrācijas datiem. Prezidentūra uzskata, ka pieejamības principu pakāpeniska ieviešana ir visreālākais un praktiskākais veids, un arī no vairākām metodēm tas ir vispiemērotākais, lai īsā laika periodā iegūtu praktiskus rezultātus policijas sadarbībai ikdienā un ES pilsoņu drošības uzlabošanai.

Prezidentūra uzskata, ka šādi praktiskie rezultāti būs nozīmīgs signāls, ka pārrobežu sadarbība mums ir svarīga un neatliekama, tā parādot, ka praktiskā sadarbība ir iespējama un tiek īstenota, kaut arī tikai daļēji. Tas nenozīmē to, ka mums nav jāturpina censties sasniegt vēl ciešāku sadarbību tiesību aizsardzības jomā, īpaši tas attiecas uz līdzekļiem, kas bija ietverti Komisijas priekšlikumā.

Cerams, ka to tomēr var izdarīt, balstoties uz tiem rezultātiem, kas sasniegti īstenojot Prīmes līgumu.

  Sarah Ludford (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, vai Padome tādēļ varētu apstiprināt, ka Padomē notiekošās diskusijas par pieejamības principu un policijas sadarbības pasākumiem ir atliktas? Jūs esat atzinuši, ka Prīmas līgums ir mazāk ambiciozs nekā abi iepriekš minētie, un tādēļ esat diskusijas atlikuši? Kādēļ Padome var izdot tiesību aktus par lietām, kas aizskar cilvēku privātumu, bet nevar ķerties pie jautājuma par policijas sadarbību? Viens no kavēkļiem, protams, ir vispārējas datu aizsardzības sistēmas trūkums. Vācijas prezidentūra mums solīja, ka šāds instruments šogad tiks izveidots. Vai Portugāles prezidentūra aktīvi turpina šo darbu, un kādi ir galvenie šķēršļi? Padomei un dalībvalstīm jāturpina sadarbības izveide kārtības nodrošināšanā stingras datu aizsardzības sistēmas jomā.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Portugāles prezidentūra enerģiski, bet saprātīgi darbojas šajā jomā. Pārdomājot jau veiktos vai iecerētos pasākumus, mēs vienmēr atskatāmies uz sākumu un raugāmies uz iecerēto mērķi un, patiesībā, šajā policijas sadarbības jautājumā, es domāju, mēs esam sasnieguši nozīmīgu un ievērojamu progresu attiecībā pret sākumu. Varbūt tas nav tāds progress, kādu visi vēlētos redzēt, bet kaut kas ir paveikts un tiek darīts, ja dalībvalstis tā nolemj.

Portugāles prezidentūra arī turpmāk atbalstīs, veicinās un īstenos pasākumus, par kuriem vienojās un kuri pēc mūsu domām demonstrē policijas sadarbības pozitīvu attīstību salīdzinājumā ar sākotnējo situāciju.

  Priekšsēdētājs. –

Jautājums Nr. 9, ko uzdeva Dimitrios Papadimoulis (H-0536/07)

Temats: Konstantinopoles Patriarhijas ekumēniskā būtība

Daudzi notikumi saistībā ar Turcijas iestāžu darbību ir pamudinājuši uzdot jautājumu par Konstantinopoles Patriarhijas ekumēnisko būtību. Piemēram, ārlietu ministrs skaidri ir norādījis, ka Turcijas valdība neatzīst Konstantinopoles Patriarhijas ekumēnisko būtību. Turklāt Turcijas amatpersonām ir aizliegts piedalīties pieņemšanā, ko rīko Konstantinopoles Patriarhija, jo ielūdz ekumēniskā Patriarhija. Turklāt Turcijas jaunā valsts drošības politika nosaka, ka jebkurš mēģinājums pārkāpt Patriarhāta esošo statusu ir jānovērš un, visbeidzot, 2007. gada 26. jūnijā Turcijas Augstākā tiesa nolēma, ka Konstantinopoles Patriarhāts nav ekumēnisks un Patriarhs ir Stambulas grieķu pareizticīgo kopienas vadītājs.

Vai Padome izteiksies par to, vai Turcijas valsts iestāžu nostāja attiecībā pret Konstantinopoles Patriarhiju ir atbilstīga Kopenhāgenas politiskajiem kritērijiem un Turcijas saistībām pirmspievienošanās procesā? Vai tiks izteikts protests Turcijas valsts iestādēm?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Padome vairākkārt ir uzsvērusi, ka tā piešķir lielu nozīmi reliģijas brīvības jautājumam Turcijā. Reliģiskās minoritātes un kopienas vēl aizvien saskaras ar grūtībām attiecībā uz juridiskām personām, īpašuma tiesībām, skolām, iekšējo pārvaldību un izglītību, uzturēšanās atļaujām un darba atļaujām, attiecībā uz turku un neturku garīdzniecību, kā arī ārzemju garīdznieku iespēju tikt ievēlētiem par reliģisko kopienu vadītājiem.

Šajā kontekstā arī jāaplūko īpašās problēmas, ar ko saskaras pareizticīgais Patriarhāts, sevišķi atļauju lietot Ekumēniskā Patriarhāta baznīcas nosaukumu. Šī situācija nedrīkst aizskart tiesības, ko garantē Eiropas Cilvēktiesību konvencija. Reliģijas brīvība ir būtiska joma, kurā steidzami nepieciešams reāls progress; šeit arī nepieciešams veikt īpašas darbības atbilstošu tiesību aktu piemērošanai un īstenošanai saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un Eiropas Cilvēktiesību tiesas precedenta tiesībām.

Sevišķi viena no steidzmākajām prioritātēm ES un Turcijas attiecībās ir tādu tiesību aktu pieņemšana, kas atbilst attiecīgajām Eiropas normām un reaģē uz visām grūtībām, ar ko sastopas minoritātes un nemusulmaņu reliģiskās kopienas, ir nepieciešams attīstīt sociālo toleranci.

Šajā saistībā es varu nomierināt godājamo deputātu, ka mēs turpināsim uzmanīgi pārraudzīt reliģiskās brīvības jautājumus kā iestāšanās sarunu sastāvdaļu saistībā ar 23. nodaļu Tiesu iestādes un pamattiesības, kā arī Turcijā notiekošos reformu procesus, virzīsim tos visos attiecīgajos līmeņos. Par šo Eiropas Savienības un Turcijas lietu runāja arī trijotnes ministru līmeņa sanāksmē 4. jūnijā Ankarā.

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, šajās divarpus minūtēs, kamēr jūs runājāt, jūs apstiprinājāt problēmu, par ko es runāju savā jautājumā, bet jūs nenoformulējāt skaidru nostāju.

Komisārs Rehn, 22. August, runājot Komisijas vārdā, sacīja, ka Patriarham un Patriarhijai bija tiesības lietot “Ekumēniskās” baznīcas nosaukumu un piebilda, ka Turcijai jānodrošina, lai nemusulmaņu kopienas varētu iegūt tiesisku statusu.

Vai padome piekrīt šai Komisijas nepārprotamajai nostājai? Ja tā, tad kādēļ jūs to skaidri neapsakāt? Ja nē, tad kādi tam ir iemesli? Kādēļ jūs esat tik atturīgs?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Papadimoulis kungs, es domāju, ka ņemot vērā cilvēktiesību jautājumus mūsu attiecībās ar Turciju, Priekšsēdētājs un Padome ir bijuši pārliecināti savās prasībās un stingrībā kā pagātnē, tā arī tas būs nākotnē. Tāpēc es domāju, ka varbūt ir nevietā izteikt šaubas, iebildumus vai neticību par šo jautājumu.

Mums jāsaglabā mūsu nostāja sarunās ar Turciju, sievišķi sarunās par Turcijas iestāšanos ES.

  Bernd Posselt (PPE-DE). − (DE) Mēs par to jau vairākas reizes esam diskutējuši pirms jautājumu laika, un es gribētu jautāt, kad beidzot tiks pieņemti Turcijas tiesību akti attiecībā uz reliģiju. Mums to apgalvoja jau pirms gada, bet nekas nav izdarīts. Tas ir īpašs jautājums, kas attiecas ne tikai uz šīs valsts sarunām par iestāšanos ES, bet arī uz tās piekāpšanos Kopenhāgenas politiskajiem kritērijiem. Valstij nav tiesības iejaukties baznīcu iekšējās lietās un patvaļīgi atņemt tām tiesisko statusu.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Kā godājamajam deputāta kungam zināms, Turcijas pievienošanās procesā ES svarīga loma ir gada pārskatam. Šis pārskats, jeb procesa novērtējums, tiek veikts katra gada otrajā pusē un ietver analīzi un diskusijas par visiem Komisijas ziņojumu jautājumiem.

Arī šogad, Portugāles prezidentūras laikā, tiks veikts šis pārskats un tas radīs atbilstošu iespēju, turklāt taisnīgu iespēju, diskutēt par šiem jautājumiem, un tas notiks Padomē.

  Priekšsēdētājs. – Jautājums Nr. 10.tiek izlaists, jo tā iesniedzējs neatrodas šeit.

Jautājums Nr. 10, ko uzdeva Mairead McGuinness (H-0540/07)

Temats: ES un Brazīlijas augstākā līmeņa sanāksmes rezultāti

Vai Padome varētu sniegt 2007. gada 4. jūlijā notikušās ES un Brazīlijas augstākā līmeņa sanāksmes novērtējumu, sevišķi ekonomikas un tirdzniecības attiecību jomā?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Kā jums zināms, ES un Brazīlijas augstākā līmeņa sanāksme notika 4. jūlijā Lisabonā. Tās mērķis bija abpusējas stratēģiskas partnerības uzsākšana, lai uzlabotu sadarbību starp abām pusēm plaša mēroga kopējo interešu jomās.

Tika pieņemta vienota deklarācija par dažādām jomām, kurās jāstiprina mūsu savstarpējās attiecības, un vienojās par to, ka šai partnerībai ar Brazīliju jābūt operatīvai un perspektīvai. ES un Brazīlija sadarbojās, lai izstrādātu rīcības plānu ar praktiskiem, vienotiem, saskaņotiem priekšlikumiem jautājumos, kas palīdzēs izstrādāt kopīgo programmu.

Norisinājās interesantas debates par ES un Brazīlijas divpusējām attiecībām, reģionālajiem jautājumiem, sevišķi par Eiropas un Latīņamerikas attīstību, kā arī par tādām pasaules problēmām kā Dohas Attīstības programma, efektīva daudzpusējība, klimata izmaiņas, nabadzība un sociālā atstumtība un enerģijas jautājumi.

Par tirdzniecības attiecībām notika interesanta domu apmaiņa, kaut arī Lisabonas samits nebija piemērotākā vieta tehniskām sarunām. Tirdzniecības komisārs Peter Mandelson atkārtoja, ka pozitīvu rezultātu sasniegšana Dohas attīstības ciklā bija un arī turpmāk būs ES prioritāte.

Neraugoties uz G4 grupas Potsdamas sanāksmes neiepriecinošajiem rezultātiem, sarunas turpinājās Ženēvā, un neviens negribēja palaist garām izdevību panākt daudzsološu, sabalansētu un vispusīgu vienošanos.

Brazīlijā uzskatīja, ka abas sarunu puses nebija nemaz tik tālu viena no otras. Diskusiju turpināšana un ciešāka sadarbība padarītu iespējamu panākt vienošanos. Abas puses piekrita, ja panāktu vienošanos Dohā, tas varētu palīdzēt noslēgt līgumu starp ES un Merkosulu.

Klimata izmaiņu un enerģijas jautājumos abas puses atsaucās uz Starptautisko konferenci par biodegvielām, kas notika Briselē 5. un 6. jūlijā, kā soli pareizajā virzienā, lai mazinātu kritisko attieksmi, ka biodegvielas izmantošana ir kaitīga.

Šajā kontekstā Komisijas priekšsēdētājs José Manuel Barroso pieminēja trīs nozīmīgas jomas: vienotu tehnisko normu noteikšana ilgtspējīgam biodegvielas starptautiskajam tirgum, biodegviela kā līdzeklis siltumnīcas gāzu izplūdes samazināšanai un drošības panākšana pārtikas piegādē.

Presidents Lula debatēs par klimata izmaiņām pievērsās piesārņojumu samazināšanai, paziņojot, ka kombinētās enerģijas lietošana Brazīlijā pēdējo 20 gadu laikā ir pierādījusi, ka tā ir videi draudzīgāka un nekaitīgāka, nekā ES augsto tehnoloģiju dzinēji. Turklāt viņš atspēkoja iebildumus attiecībā uz Amazones mežu līgumiem un pārtikas piegādes drošību.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Liels paldies par visaptverošo apspriesto interešu izklāstījumu. Skaidrs, ka arī lauksaimniecība bija to starpā, bet vai es varētu jautāt, vai tika ierosināts pretrunīgais jautājums par liellopu gaļas eksportu no Brazīlijas uz Eiropas Savienību, kā arī vai tika izteiktas bažas par ar to saistītajiem standartiem, un vai abām pusēm ir vienots viedoklis par PTO Dohas sarunu kārtu? Vai sarunās tika ierosināts jautājums par dubultajiem standartiem – augstākiem standartiem Eiropas Savienībā salīdzinājumā ar valstīm ārpus Eiropas Savienības un it īpaši ar Brazīliju, kā tas ir šajā gadījumā?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Kā jau minēju, šis samits bija Portugāles prezidentūras iniciatīva; tā bija pirmā augsta līmeņa sanāksme, kas notika Brazīlijā un, es ceru, tā novedīs pie stratēģisko attiecību attīstības ar šo valsti.

Tā bija pirmā ierosme. Tā bija iecerēta, lai noteiktu tās jomas un nozares, kurās mēs vēlēsimies veidot tuvākas attiecības ar Brazīliju. Bija izvirzīti ekonomiskie jautājumi, bet jūs sapratīsiet, ka tie tika izvirzīti vispārējā un stratēģiskā kontekstā, koncentrējoties uz tiem jautājumiem, kas ir programmā saistībā ar sarunām Dohas pārrunu procesā.

Ir skaidrs, ka specifiskākiem jautājumiem jāatrod tehniskāki atbilstošāks līmenis. Tajā pašā laikā vispārīgie tirdzniecības jautājumi un tā interese, ko abas puses, ES un Brazīlija, ir veltījušas šiem jautājumiem, tika uzņemta ar lielu atvērtību un atklātību, abām pusēm izsakot savu viedokli un cerību, ka Dohas sarunu process var nonākt līdz veiksmīgam noslēgumam.

  Jim Allister (NI). - Es šo atbildi uz Mairead McGuinness jautājumu uztveru kā „nē” – ka jūs nepapūlējāties izdarīt spiedienu uz Brazīlijas varas iestādēm par nožēlojamajiem veselības drošības standartiem, kas attiecas uz liellopu gaļas eksportu , un par vispārējo izsekojamības trūkumu attiecībā uz viņu mājlopu ganāmpulkiem.

Zemkopības un patērētāju pārstāvjiem visā Eiropā tā būs smaga vilšanās, ka brīdī, kad jums bija dota iespēja, jūs neizdarījāt spiedienu attiecībā uz šo visiem būtisko jautājumu.

Kad Padome apzināsies situācijas nopietnību Eiropas pilsoņu veselības drošības jomā un piespiedīs Brazīliju izveidot reālu savu mājlopu izsekojamības sistēmu?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Es domāju, ka Portugāles prezidentūrai uzsākot šo iniciatīvu, pastāv visi apstākļi atklātai un vaļsirdīgai diskusijai ar Brazīliju par visiem jautājumiem, kas varētu sagraut mūsu divpusējās attiecības, kā arī par visu to, kas varētu attīstīt un stiprināt šīs attiecības.

Es domāju arī, ka jautājumos, kuros ES un Brazīlija varētu palikt pie atšķirīgiem uzskatiem, samits un Portugāles prezidentūras iniciatīva ir ārkārtīgi lietderīgs līdzeklis vaļsirdīgas diskusijas sākšanai un turpināšanai par jautājumiem, kuros abu pušu nostāja, iespējams, pilnībā nesakrīt.

  Priekšsēdētājs. –

Jautājums Nr. 12, ko uzdeva Marianne Mikko (H-0542/07)

Temats: ES palīdzība Igaunijai saistībā ar līgumiem ar Krieviju par zivsaimniecību Peipusa ezerā

Padome, bez šaubām, ir informēta par 126 kilometrus garo ES-Krievijas robežu gar Peipusa ezeru. Igaunijas-Krievijas savstarpējie līgumi ir regulējuši Peipusa ezera jutīgās ekosistēmas un zivju krājumu aizsardzību, tomēr ir apkopoti pierādījumi par Krievijas radīto apdraudējumu zivju krājumiem, ignorējot līgumus.

Konkrēti, gandrīz visa gada garumā Krievija izmanto dāņu zvejas vadu, kaut tas ir atļauts tikai noteiktā periodā. Krievijas tirgus sniedz drošus pierādījumus tam, ka Krievijas oficiālie pasākumi ir nepiemēroti, lai aizsargātu dažādu sugu mazimēra zivis Peipusa ezerā.

Krievijas puse ir vilcinājusies ar pārrunām 2007. gada rudens sesijā, dažādi aizbildinoties.

Ko Padome ir iecerējusi darīt, lai palīdzētu ES dalībvalstij Igaunijai jautājumā par kvotām un to vadību nākotnē, kas ir patiesais pārrunu temats starp ES un Krieviju?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Atbildot uz cienījamās Komisijas locekles jautājumu par pārrunām starp ES un Krieviju par kvotām un to vadību nākotnē, Padome vēlas uzsvērt, ka, lai arī kopējā zivsaimniecības politika aptver ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu, pārvaldīšanu un izmantošanu, Padomes Regula (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku definē „ūdeņu dzīvos resursus” kā „jūras ūdeņos esošo un pieejamo dzīvības formu sugas, ieskaitot anadromās un katadromās sugas laika periodā, ko tās pavada jūrā”.

Turklāt 2006. gada 28. jūlijā Eiropas Kopiena un Krievijas Federācijas valdība ierosināja noslēgt savstarpēju līgumu par sadarbību zivsaimniecības jomā un ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā. Šis līgums tiks noslēgt un stāsies spēkā tuvākajā nākotnē, tiklīdz Krievijas Federācija pabeigs savas iekšzemes parakstīšanas procedūras.

Līgums aptver visus Baltijas jūras ūdeņus un jūras šaurumus, izņemot iekšējos ūdeņus. Neskatoties uz šī līguma ģeogrāfisko piemērošanu, 13. pantā ir noteikts, ka Puses var vienoties paplašināt sadarbību anadromo un katadromo sugu pārvaldībā, izņemot sugas, kas visu dzīvi dzīvo iekšējos ūdeņos.

Tādējādi, kā to nosaka Kopienas likums, Padome var tikai ieteikt cienījamajai Komisijas loceklei vērsties ar savu jautājumu Eiropas Komisijā, kur tas tiktu izskatīts Eiropas Kopienas un Krievijas Federācijas valdības savstarpējā līguma kontekstā, tiklīdz tas stāsies spēkā.

  Marianne Mikko (PSE). - (ET) Taču atbilde saistībā ar Peipusa ezeru mani pilnībā neapmierina: tas ir trešais lielākais ezers Eiropas Savienībā un vienīgais, kurā profesionāli darbojas zivsaimniecības nozare. Tā nav Igaunijas iekšējā ūdens krātuve, bet gan ezers, ar kuru robežojas trīs valstis, arī Krievija. Eiropas Savienības dalībvalsts Igaunija ir norūpējusies par apdomīgu zivju krājumu izmantošanu Peipusa ezerā un dara visu iespējamo, lai nodrošinātu šo krājumu saglabāšanu. Tomēr to pašu nevar teikt par Krieviju.

Tāpēc es tomēr gribētu dzirdēt no Padomes pašreizējā priekšsēdētāja, kā Padome piedāvā ietekmēt Krieviju, lai tā saglabātu Peipusa ezera zivju krājumus tāpat, kā to dara Igaunija? Kādas īpašas saistības jūs kā pašreizējais Eiropas Savienības priekšsēdētājs varat piedāvāt? Jūs minējāt Komisiju, taču atbilde, kuru jūs sniedzāt, vairāk attiecas uz jūru. Peipusa ezera gadījums ir ļoti specifisks, jo tas ir robežezers, nevis iekšējā ūdens krātuve.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Cienījamā Komisijas locekle vēlas, lai viņas jautājums paliktu spēkā, un arī man diemžēl ir jāsaka, ka mana atbilde paliek spēkā. Es ieteiktu, kā es to izdarīju savas pēdējās runas beigās, cienījamajai Komisijas loceklei vērsties ar savu jautājumu Eiropas Komisijā.

  Priekšsēdētājs. –

Jautājums Nr. 13, ko uzdeva Brian Crowley (H-0547/07)

Temats: ES-Bosnijas attiecības

Vai Padome varētu sniegt jaunākajai informācijai atbilstošu novērtējumu pašreizējām ES-Bosnijas attiecībām?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Politiskā situācija Bosnijā-Hercegovinā atrodas ļoti delikātā fāzē.

Spriedums, ko Starptautiskā Tiesa pasludināja februāra beigās Bosnijas-Hercegovinas ierosinātajā lietā pret Serbiju un Melnkalni par Genocīda konvencijas piemērošanu, uzjundīja naidu, kas uz kādu laiku likās pierimis pēc Ministru padomes izveides 9. februārī.

ES teica Bosnijai, ka tā baidījās, ka politiskā klimata pasliktināšanās valstī, nacionālistiskās retorikas atgriešanās un politiskā gribasspēka trūkums apdraudēja reformas procesu. Bosnijai-Hercegovinai ir jārīkojas efektīvi kā vienotam ekonomiskajam un administratīvajam veselumam, lai nodrošinātu progresu iedzīvotājiem un ceļu dalībai ES.

Kas attiecas uz attiecībām ar ES un stabilizācijas un apvienošanās procesu, tehniskās pārrunas par Stabilizācijas un apvienošanās līgumu tika pabeigtas decembrī. Visas dalībvalstis piekrita tehnisko pārrunu rezultātam par šo līgumu 3. maijā. Pārrunu noslēgšana par Stabilizācijas un apvienošanās līgumu kavējas dēļ tā, ka nenotiek redzams policijas reformas process.

Nesen ieceltais augstais pārstāvis/ES speciālais pārstāvis Miroslav Lajčak, kas stājās amatā jūlijā beigās, par savām sākotnējām un neatliekamām prioritātēm ir noteicis ne tikai jautājumu par Miera uzturēšanas padomes un Eiropas Savienības Padomes Vadības valdi, bet arī konstruktīva politiskā klimata izveidi un policijas spēku pārstrukturēšanu. Augstais pārstāvis/ES speciālais pārstāvis ir pārliecināts, ka progresu ir iespējams panākt līdz šī mēneša beigām.

  Brian Crowley (UEN). - Es vēlētos pateikties pašreizējam priekšsēdētājam par atbildi. Tā vietā, lai runātu par katru atsevišķo jautājumu, es koncentrēšos uz policijas reformas jautājumu, jo tas pašlaik ir vissteidzamākais jautājums. Vai Padomei ir kādi priekšlikumi attiecībā uz koordinatoru grupas izveidi, kas ļautu dažādo Bosnijas-Hercegovinas tradīciju pārstāvjiem sanākt kopā, lai vienotos par kopēju standartu vai kodeksu, pēc kā būtu jāstrādā policijai? Tādi jau pastāv robežkontroles jomā, bet attiecībā uz policiju gan vēl nē.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Paldies par jūsu jautājumu, ieteikumu un viedokli! Mēs, protams, ar lielu interesi gaidām , ko ierosinās jaunais speciālais pārstāvis jautājumā par policijas spēku reformu Bosnijā-Hercegovinā šīs policijas sadarbības sadaļas kontekstā. Ja tiks atbalstīta speciālā pārstāvja Padomē ierosinātā jautājuma forma un augstā pārstāvja – kurš strādā tieši pie šī jautājuma un, kā jau jūs pareizi teicāt, tas ir svarīgi Bosnijas-Hercegovinas stabilitātei – ieteiktais risinājums vai ieteikums, ja šāds priekšlikums tiks izteikts un iesniegts mums, Padome, protams, to izskatīs.

Mēs uzskatām, ka ikviens ieteikums, doma vai priekšlikums ir jāņem vērā, jo tas var izrādīties noderīgs, lai nodrošinātu stabilitāti un progresu Bosnijā-Hercegovinā.

  Priekšsēdētājs. − Jautājumi Nr. 14, 15 un 16 tika atlikti.

  Priekšsēdētājs. − Tā kā jautājuma autors nav klāt, jautājums Nr. 17 tiek izlaists.

Jautājums Nr. 18, ko uzdeva Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (H-0559/07)

Temats: Eiropas Revīzijas palāta

1992. gadā noslēgtais Māstrihtas Līgums ievērojami mainīja ES institucionālo regulējumu, iekļaujot tajā Eiropas Revīzijas palātu (līguma 7. pants). Izveidojot Revīzijas palātu par vienu no tās pamata iestādēm, Savienība parāda, cik nopietni tā attiecas pret sava darba pārskatāmību un nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Līgums par Konstitūciju Eiropai⁽¹⁾ arī mainīja institucionālo regulējumu, izslēdzot no tā Revīzijas palātu, kas atbilstīgi šī līguma IV sadaļas II nodaļai tika iekļauta „citās savienības iestādēs un padomdevējas struktūrās”.

Darbs pie jaunā līguma neietver plānus mainīt „institucionālo regulējumu”, kas pasliktina Eiropas institūcijām piesaistīto ārējo revidentu statusu. Pieņemot, ka Savienībai ir jāuzlabo atbildīgums iedzīvotāju priekšā, vai Padome var izskaidrot savu lēmumu mazināt Revīzijas palātas statusu?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Iespējams, ka uz šo jautājumu tiks sniegta ātrākā atbilde šajā sesijā, jo Padomes pilnvarās neietilpst komentāru sniegšana par Starpvaldību konferences darbu pie līguma reformas, kas, kā mēs zinām, sākās 2007. gada 23. jūlijā.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, man patiešām liekas, ka šis lielā mērā ir Padomes jautājums, jo īpaši tāpēc, ka mēs pašreiz runājam par jaunu līgumu, kas paredz radikālās pārmaiņas Eiropas Savienībā, bet Revīzijas palātas iekļaušana sadaļā „citas savienības iestādes un padomdevējas struktūras” ir skaidri redzama šīs institūcijas statusa mazināšana, runājot par to, kā šo iestādi uztver iedzīvotāji.

Revīzijas palātas kontroles funkcija nebalstās tikai uz izdevumu uzraudzību un kopējo līdzekļu – Eiropas Savienības kopējo līdzekļu – pareizas sadales pārbaudīšanu, tā ir „sargsuns” budžeta disciplīnai visā Eiropas Savienībā, tajā skaitā Padomē, Parlamentā un Eiropas Komisijā. Tās ieteikumi un lēmumi palīdz mums visiem mūsu darbā. Revīzijas palātas stingrajai nostājai ir jābūt skaidrai un acīmredzamai visiem ES iedzīvotājiem, jo tā ir arī iestāde, kas vieš iedzīvotājos pārliecību par ES kopumā.

Ja jūs neuzskatāt, ka šis ir Padomes jautājums, tad es gribētu zināt, kā jautājums tas ir, jo Padomes uzdevums – un pašreiz veiktā darba uzdevums – ietver arī Revīzijas palātas novietošanu pareizajā vietā, un manā skatījumā pareizā vieta ir tur, kur atrodas visas svarīgākās ES institūcijas (es runāju par jauno līgumu, kura projekts pašreiz tiek izstrādāts).

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Es, protams, saprotu jūsu bažas un komentārus, bet šeit es pārstāvu Padomi. Padome pēc būtības nav tiesīga sniegt komentārus par Starpvaldību konferenci, kur dalībvalstis sēž pie apaļā galda un diskutē par noteiktiem jautājumiem dalībvalstu pilnvaru ietvaros, tas ir neatkarīgi no atsevišķām suverēnām valstīm, kas darbojas neatkarīgi no dalībvalstīm. Tāpēc Padomes kompetencē neietilpst komentāru sniegšana par šo jautājumu. Turklāt Starpvaldību konferencei ir savas iestādes, struktūras un vadība, un, protams, ja jūs vēlaties jūsu ieteikumi, kritika un padomi par Starpvaldību konferences darba paplašināšanu tiks ņemti vērā. Tomēr Eiropas Savienības Padome kā tāda, kā jau es teicu, nav tiesīga komentēt Starpvaldību konferences darbu no Konferences tiesvedības rakstura viedokļa.

  Priekšsēdētājs. – Tā kā jautājumu autori nav klāt, jautājumi Nr. 19 un 20 tiek izlaisti.

Jautājums Nr. 21, ko uzdeva Marian Harkin (H-0566/07)

Temats: Demarkācija starp Šengenas un ne Šengenas dalībvalstīm

Ņemot vērā Īrijas premjerministra Bertie Ahern un Lielbritānijas premjerministra Gordon BrownŠengenas un ne Šengenas dalībvalstīm, kā arī prezidentvalsts Portugāles prioritātes attiecībā uz Šengenu, vai Padome var sniegt komentāru par to, kādā veidā tā paredz atvērt nākamos robežkontroles punktus un veicināt sadarbību starp Šengenas un ne Šengenas dalībvalstīm līdz prezidentūras beigām?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) 2007. gada 12. un 13. jūnija sēdē Padome lūdza Portugālei stingri ievērot Šengenas Informācijas sistēmas novērtēšanas vizīšu laika grafiku ar nolūku līdz 2007. gada novembrim pieņemt lēmumus, kas minēti 2003. gadā noslēgtā Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā, attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas pievienojās Eiropas Savienībai līdz 2004. gadam un kurām tika uzdots līdz 2007. gada decembra beigām slēgt visus iekšzemes un jūras kontrolpunktus, bet līdz 2008. gada martam – gaida robežpunktus, tiklīdz tās izpildīs visus nosacījumus. Attiecībā uz Īriju un Lielbritāniju Amsterdamas Līguma 2. protokola 4. pants, kas ietver Šengenas acquis Eiropas Savienības ietvaros, nosaka, ka Īrija un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, kuras nesaista Šengenas acquis, var jebkurā laikā piedalīties vienā vai visos acquis nosacījumos. Šīm dalībvalstīm nav jādatē dalība Šengenas acquis nosacījumos attiecībā uz personu kontroles atcelšanu uz iekšējām robežām. Tā kā Īrija un Apvienotā Karaliste nav iesniegušas pieprasījumu, Padomes vadība var maz ko darīt šajā jautājumā.

  Marian Harkin (ALDE). - Paldies par atbildi. Lielbritānijas premjerministrs Gordon Brown un Īrijas premjerministrs Bertie Ahern ir izteikuši paziņojumus, ka abām šīm valstīm vajadzētu pārtraukt demarkāciju starp Šengenas zonu un pārējām teritorijām. Tomēr, savā atbildē jūs sakāt, ka ne no vienas no šīm valstīm nav saņemts oficiāls pieprasījums. Vai no Apvienotās Karalistes vai Īrijas ir bijis kāds neformāls pieprasījums vai sarunu uzsākšanas mēģinājums par šo jautājumu, un vai jūs man varētu, ja iespējams, plašāk izklāstīt, kā būtu iespējams piemērot tikai daļu Šengenas tiesību aktu, nevis tos visus?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. – (PT) Es nevaru vairs neko vairāk piebilst par šo jautājumu. Protams, Šengenas Līgumā ir savi noteikumi un panti par līguma piemērošanu un piemērošanas apmēru, un mums ir jāpakļaujas šiem noteikumiem.

  Priekšsēdētājs. –

Jautājums Nr. 22, ko uzdeva Proinsias De Rossa (H-0568/07)

Temats: ES-Izraēlas Cilvēktiesību apakškomitejas dibināšana

2005. gada novembrī ES-Izraēlas Politiskā dialoga un sadarbības apakškomiteja izveidoja ES-Izraēlas cilvēktiesību darba grupu.

Vai Padome plāno pārveidot ES-Izraēlas cilvēktiesību darba grupu par apakškomiteju cilvēktiesību jautājumos, kas sanāktu kopā biežāk nekā darba grupa (kas līdz 2007. gada februārim tikās tikai divas reizes) un regulāri un sistemātiski sniegtu konsultācijas civilajiem iedzīvotājiem Izraēlā, Palestīnā un ES, lai novērtētu situāciju cilvēktiesību jomā Izraēlā un okupētajā Palestīnas teritorijā?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs (PT). – ES-Izraēlas cilvēktiesību darba grupa, kas tika izveidota ES-Izraēlas Politiskā dialoga un sadarbības apakškomitejas tikšanās laikā 2005. gada 21. novembrī, ir platforma, kas ļauj veikt regulāras, sistemātiskas un padziļinātas analīzes, kā arī sniedz iespēju abām pusēm debatēt par cilvēktiesību jautājumiem, kā to vēlas cienījamais Komitejas loceklis un kā to vēlas pati Padome.

Turklāt cilvēktiesības ir nemainīgs temats visos līmeņos politiskajā sadarbībā starp ES un Izraēlu. Civilās sabiedriskās organizācijas, kā jau minēja cienījamais Komitejas loceklis savā jautājumā, ir gatavas iesaistīties šādus izmaiņu izdarīšanā.

  Proinsias De Rossa (PSE). - Ja godīgi, tad tā nav atbilde. Es jautāju, vai darba grupa, kas kopš 2005. gada ir sanākusi tikai divas reizes, tiks pārveidota par cilvēktiesību apakškomiteju.

Pēc 40 gadus ilgas Palestīnas teritorijas okupācijas, tā iemesla dēļ, ka izraēlieši ir okupējuši Palestīnas teritoriju, notiek nepārtraukti palestīniešu cilvēktiesību pārkāpumi.

Es lūdzu Padomi norādīt, kāda ir tās attieksme pret iespēju pārveidot cilvēktiesību darba grupu par apakškomiteju, kas regulāri tiktos un izdarītu spiedienu uz Izraēlas varas iestādēm, lai tās ievērotu cilvēktiesību normas, kuras ir jāievēro visām civilizētām sabiedrībām un demokrātijām.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Cienījamais Komitejas locekli, kā jau es minēju, cilvēktiesību ievērošana un aizsardzība ir nemainīgs temats dialogā starp ES un trešajām valstīm.

Tas ir viens no Padomi satraucošajiem jautājumiem, kā arī jautājums, kuru risina ikviena veiksmīga Padomes vadība, arī Portugāle. Portugāle īpašu uzmanību pievērš cilvēktiesībām savu vēsturisko notikumu dēļ. Tikai vakar man bija iespēja šeit dažiem cienījamiem Parlamenta locekļiem norādīt, ka kopš diktatūras Portugālē līdz 1974. gadam mēs esam īpaši jutīgi attiecībā uz demokrātiju, likuma varu un cilvēktiesībām. Šie jautājumi ir īpaši tuvi mūsu sirdīm, un tāpēc arī mūsu turpmākajā dialogā ar trešajām valstīm, tajā skaitā Izraēlu, mums vienmēr būtu jāietver daži no šiem punktiem, kurus mēs apspriedām ar Izraēlas iestādēm.

  Priekšsēdētājs. –

Jautājums Nr. 23, ko uzdeva Johan Van Hecke (H-0572/07)

Temats: Situācija Zimbabvē

Kā tiek ziņots, politiskā un ekonomiskā situācija Zimbabvē ir uzskatāma par „dzīvību apdraudošu”. Policija ir arestējusi vairāk nekā 1300 veikalu īpašniekus un vadītājus, kuri atteicās uz pusi samazināt produktu cenas, kā to bija noteikusi prezidenta Mugabe valdība. Cenu samazināšana uz pusi izraisīja iepirkšanās paniku veikalu ķēdēs. Tādas pirmās nepieciešamības preces kā cukurs, cepamā eļļa un maize tagad tiek pirktas tikai melnajā tirgū. Degvielas uzpildes stacijās nav degvielas. Pēc aculiecinieku teiktā daudzus veikalus izlaupa valdības partijas atbalstītāji. Inflācija, kas ir augstākā pasaulē, ir nebeidzās naudas drukāšanas rezultāts. Ar šo naudu valdība maksā ierēdņiem, policistiem un karavīriem. Pēc opozīcijas partijas MDC teiktā valdība deviņus mēnešus pirms prezidenta vēlēšanām mēģina nodrošināt nabadzīgo iedzīvotāju balsis. Tiek ziņots, ka Zanu-PF valdības partijas pārstāvji ir noraidījuši Dienvidāfrikas prezidenta Mbeki lūgumu doties uz Pretoriju.

Kāda ir Padomes nostāja? Vai tā aicinās valdību uzņemiet lielāku atbildību par krīzi?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Padome rūpīgi uzrauga kritisko politisko un ekonomisko situāciju Zimbabvē. Padome apsprieda šo jautājumu 2007. gada 23. aprīļa sēdē un saņēma papildu informāciju par šo problēmu 22. jūlija sēdē, kas bija pavisam nesen.

Padomes stratēģija ir zināma kopš tika veikti pirmie ierobežojošie pasākumi. 2002. gadā Padome nolēma ieviest ierobežojošus pasākumus attiecībā uz Zimbabves vadītājiem, kas nosaka, ka gadījumā, ja cilvēktiesības netiks ievērotas arī turpmāk, Padome uzskatīs par nepieciešamu uzturēt ierobežojošus pasākumus attiecībā uz Zimbabves valdību un tiem, kas atbildīgi par šādiem pārkāpumiem, kā arī par pārkāpumiem attiecībā uz uzskatu brīvību, biedrībām un mierīgām sapulcēm. Turklāt Padome noteica, ka šie pasākumi tiks atcelti tikai tad, ja tiks īstenoti pasākumi cilvēktiesību, demokrātijas un likuma varas ievērošanai.

Atbildē uz nesenajiem vardarbības aktiem un cilvēktiesību pārkāpumiem 23. aprīlī Padome nolēma paplašināt savu vīzu aizliegumu sarakstu. Kopš ierobežojošo pasākumu ieviešanas Padome ir mēģinājusi iesaistīt Āfrikas daudzpusējās institūcijas. Padome ir sistemātiski iekļāvusi Zimbabves jautājumu dienas kārtībā visās ministriju sēdēs, kas tika organizētas kopā ar Dienvidāfrikas Attīstības kopienu, kopš šie pasākumi tika ieviesti. ES izskatīja Zimbabves jautājumu arī sarunās ar Apvienoto Nāciju Cilvēktiesību komisiju.

Padome īpaši uzslavēja Dienvidāfrikas Attīstības kopienas iniciatīvu un prezidenta Mbeki doto pilnvarojumu veicināt dialogu starp opozīciju un valdību, kā arī Kikwete kunga iecelšanu par Dienvidāfrikas Attīstības kopienas vadītāju. Padome cer sagaidīt pirmos Āfrikas iniciatīvas rezultātus un attiecīgi pārskatīs savu nostāju.

  Johan Van Hecke (ALDE). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, situācija Zimbabvē, maigi izsakoties, pakāpeniski kļūst bezcerīga. Diemžēl starptautiskā kopiena, tajā skaitā ES, bezpalīdzīgi uz to noraugās.

Vēlos Padomei uzdot vēl vienu papildu jautājumu, jo Portugāle 8. un 9. decembrī gatavojas organizē ES-Āfrikas samitu Lisabonā. Pēdējos gados tas nav bijis iespējams, jo netika panākta vienošanās par to, vai ielūgt prezidentu Mugabe. Mans jautājums ir ļoti konkrēts un es sagaidu arī tik pat konkrētu atbildi: vai prezidentvalsts plāno ielūgt prezidentu Mugabe uz Lisabonu decembrī? Otrkārt, kādā veidā Padome cer runāt par situāciju Zimbabvē samita laikā?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Kā jau teicu, ES rūpīgi uzrauga situāciju Zimbabvē un ir veikusi atbilstīgus pasākumus šajā jautājumā. Savukārt Eiropadome vienmēr savos secinājumos pēc sēdēm ir skaidri paudusi savu nostāju, ka Eiropas Savienībai ir stratēģiski svarīgi uzturēt globālu, visaptverošu un detalizētu dialogu ar Āfriku kopumā.

Tas ir pilnvarojums, ko noteikusi Eiropadome, kurā atspoguļotas intereses un uzdevums šajā globālajā dialogā, kas mums jāuztur ar Āfrikas valstīm, jo mums ir jāpārrunā daudz jautājumu, kā arī ir daudzas jomas, kurās mums jāsadarbojas ar Āfriku. Ar šādu mērķi Portugāle ir apņēmusies organizēt otro ES-Āfrikas samitu Lisabonā decembrī. Mēs esam pārliecināti, ka samits ietilpst mūsu interesēs, kā arī dalībvalstu, ES un Āfrikas interesēs.

Ar Āfriku mums ir jāpārrunā imigrācijas, ekonomikas, tirdzniecības, enerģētikas, klimata un, protams, arī cilvēktiesību un labas pārvaldības jautājumus, par kuriem mēs jau runājām pirmā samita laikā Kairā 2000. gadā Portugāles iepriekšējās prezidentūras laikā.

Tas ir uzdevums, kuru mēs noteicām mūsu prezidentūrai, un tas ir uzdevums, kuru mēs plānojam turpināt pildīt arī turpmāk ciešā sadarbībā ar mūsu partneriem gan ES, gan Āfrikā.

  Priekšsēdētājs. –

Jautājums Nr. 24, ko uzdeva Danutė Budreikaitė (H-0575/07)

Temats: Ziemeļeiropas gāzes cauruļvads

Vācijas prezidentūras laikā šīs valsts pārstāvis apgalvoja, ka „Ziemeļu straume” (Nord Stream) bija projekts, kurā tika iesaistīti privāti uzņēmumi un uz kuru ES nebija nekādas ietekmes.

2007. gada 15. jūlija intervijā Lietuvas televīzijai Vācijas ārlietu ministrs Frank-Walter Steinmeier apgalvoja, ka „Ziemeļu straume” nebija Vācijas un Krievijas projekts, bet gan Eiropas projekts. ES pretotos šim projektam, ja Lietuvas enerģētiskās un ekoloģiskās intereses tiktu pārkāptas.

Kāds ir prezidentvalsts Portugāles viedoklis šajā jautājumā? Vai „Ziemeļu straume” ir privāts vai ES projekts? Kāda ir tā nozīme ES enerģētikas politikā nākotnē?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Runājot par cienījamās Komisijas locekles ierosinātajiem punktiem un pirmo jautājumu, Padome vēlas uzsvērt, ka tā nekomentē ziņojumus plašsaziņas līdzekļos.

Otrkārt, un atbildot un otro jautājumu, Padome vēlas atgādināt cienījamai Komisijas loceklei, ka „Ziemeļu straume” ir privāts projekts, ko īsteno „Nord Stream AG” kā kopuzņēmums. Turklāt, kā Padome minēja savā atbildē uz Nils Lundgren mutisko jautājumu H-0121/07 par Krievijas-Vācijas gāzes cauruļvadu Baltijas jūrā, Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumā Nr. 1364/2006/EK cauruļvada būvniecība starp Krieviju un Vāciju Baltijas jūrā tika atzīta par Eiropu interesējošu jautājumu. Lai saņemtu detalizētu šīs deklarācijas skaidrojumu, Padome aicina cienījamo Komisijas locekli skatīt atbildi uz šo jautājumu.

Atbildot uz trešo jautājumu, Padome vēlas uzsvērt, ka jauna cauruļvada būvniecība Eiropas ziemeļos minētajā maršrutā atbilst Eiropas Savienības enerģētikas politikas mērķim uzlabot Kopienas apgādes drošību. Efektīva enerģijas resursu un transporta ceļu diversifikācija tika minēta Eiropas Padomes Kopienas darbības plānā, kas apstiprināts 2007. gada martā, kā viens no piegādes nodrošināšanas mehānismiem. Kopiena acquis vienmēr pilnā apmērā tiks piemērots pēc nepieciešamības, tajā skaitā attiecībā uz Kopienas normatīvajiem aktiem vides jomā, attiecībā uz tām gāzes cauruļvada daļām, kas uzbūvētas ES dalībvalstu teritorijā.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Man ir grūti saprast, vai tas ir privāts vai ES projekts. Gāzes cauruļvads atrodas Baltijas jūrā un tam blakus atrodas nevis divas, bet vairākas valstis. Pastāv risks, ka, būvējot cauruļvadu, varētu no jūras dibena izcelt tur esošos ieročus. Projekts vēl nav uzsākts, bet Vācija un Krievija jau ir mainījušas maršrutu.

Es vēlos pateikt, ka tagad ir grūti saprast, kam pieder šis projekts. Tas ir privāts vai ES projekts? Gāzes cauruļvads atrodas Baltijas jūrā un tam blakus atrodas nevis divas, bet vairākas valstis. Pastāv risks, ka, būvējot cauruļvadu, varētu no jūras dibena izcelt tur esošos ieročus. Projekts vēl nav uzsākts, bet Vācija un Krievija jau ir mainījušas maršrutu, jo tika atklāts liels ieroču daudzums no Otrā pasaules kara Dānijas, Somijas, Igaunijas un Zviedrijas tuvumā. Vai tas var būt privāts projekts, ja tas rada ne tikai enerģijas apgādes problēmas – tas ir, gāzes apgādes problēmas – tuvumā esošām valstīm, bet arī ekoloģiskas problēmas Baltijas jūrā?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Attiecībā uz šo jautājumu mans vairs nav ko piebilst papildus tam, ko es jau minēju savā pirmajā atbildē. Īpaši vēlos atkārtot mūsu solījumu, ka Kopienas acquis tiks piemērots pilnā apmērā pēc nepieciešamības un vienmēr ar vidi saistītos jautājumos. Tāpēc es ceru, ka mūsu apgalvojums mazina bažas un sniedz atbildi uz cienījamās Komisijas locekles jautājumu.

  Priekšsēdētājs. –

Jautājums Nr. 25, ko uzdeva Luisa Morgantini (H-0576/07)

Temats: Mordechai Vanunu piespriests sešu mēnešu cietumsods.

Jerusalemes Maģistrātu tiesa 2007. gada 2. jūlijā Mordechai Vanunu, bijušajam kodoltehniķim un pacifistam 20 gadus garumā, piesprieda sešu mēnešu cietumsodu par (pēc Izraēlas iestāžu teiktā) administratīvās kārtības pārkāpumu, kas ierobežo viņa vārda un pārvietošanās brīvību.

Vanunu tika aizturēts Romā un pārvests uz Izraēlu, kur viņš tika ievietots cietumā un apsūdzēts par nodevību, runājot ar izdevumu Sunday Times par Izraēlas kodolieroču programmu. Viņš tika nopratināts kamerā un notiesāts, piespriežot 18 gadu cietumsodu, 11 no kuriem jāpavada ieslodzījuma viennīcā. Pēc viņa atbrīvošanas no cietuma 2004. gadā (atbilstīgi iepriekšminētajai kārtībai) attiecībā uz viņa brīvību tika ieviesti ievērojami ierobežojumi, konkrēti, viņam tika liegts sazināties ar citu valstu, izņemot Izraēlas, iedzīvotājiem un viņam netika ļauts sazināties ar vēstniecībām un konsulātiem, iegādāties mobilo telefonu, piekļūt internetam un izbraukt no Izraēlas.

Kā Padome plāno rīkoties attiecībā uz Izraēlas iestādēm atbildē uz cilvēka vārda un pārvietošanās brīvības pārkāpumu?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Kā var noprast no mūsu atbildēm uz jautājumiem H-0577/04, H-0302/05, P-1687/05 un E-3413/05, Padome ar interesi vēro Mordechai Vanunu lietu, īpaši situāciju pēc viņa atbrīvošanas 2004. gadā, ko cienījamā Komisijas locekle minēja savā jautājumā.

  Priekšsēdētājs. –

Jautājums Nr. 26, ko uzdeva Richard Howitt (H-0578/07)

Temats: Direktīva par pagaidu līgumstrādniekiem

Kādi ir rezultāti Portugāles sākotnējām konsultācijām ar mērķi vienoties par Direktīvu par pagaidu līgumstrādniekiem (COM(2002)0701) projektu?

Vai pašreizējais priekšsēdētājs cer iesniegt grozīto priekšlikumu par direktīvu Padomē šīs prezidentūras laikā, un kādi termiņi ir noteikti oficiālajām un neoficiālajām pārrunām saistībā ar šo jautājumu?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Vēlos jūs informēt, ka sākotnējo konsultāciju ar dalībvalstīm rezultātā prezidentvalsts Portugāle nolēma atkārtoti uzsākt diskusiju par priekšlikumu attiecībā uz Direktīvu par pagaidu līgumstrādniekiem, ko tā uzskata par svarīgu debašu elastdrošības elementu.

Tā kā Padome šo jautājumu nav skatījusi kopš 200. gada, ir svarīgi izskatīt esošo situāciju un apdomāt iespējamo rīcību. Prezidentvalsts drīzumā veiks pasākumus šajā jautājumā.

  Richard Howitt (PSE). - Es vēlētos pateikties pašreizējam priekšsēdētājam par siltajiem vārdiem. Patiesi, elastīgums un sociālā drošība ir labs princips, kā mēs mēdzam teikt šajā plenārsēžu zālē un Eiropas Savienības institūcijās. Tomēr, daudzi cilvēki saka, ka mēs bieži saskaramies ar elastīgumu un sociālo drošību, bet kur tad ir drošība kā tāda? Direktīva par pagaidu līgumstrādniekiem vēl arvien ir īsts pārbaudījums attiecībā uz to, vai ir jābūt šim drošības aspektam. Es vēlētos zināt pašreizējā priekšsēdētāja domas par to, vai Eiropas Ministru padomē pašlaik pastāv kādi šķēršļi, kas traucē progresu. Neskatoties uz prezidentūras starpniecību, cik lielā mērā viņš ir pārliecināts, ka Padome mūsu portugāļu kolēģu pilnvaru laikā patiesi spēs panākt vienošanos?

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. – (PT) Pateicos cienījamajam Komisijas loceklim par jautājumu. Kā jau minēju, Portugāle vēlas strādāt pie šī jautājuma un veikt nepieciešamos pasākumus. Mēs vienmēr esam teikuši, ka prezidējošās valsts panākumi ir atkarīgi, pirmkārt, no pašas prezidentvalsts, taču tai ir jāņem vērā arī saistības, sadarbība un gribasspēks, lai virzītu uz priekšu visas dalībvalstis. Šis ir viens no gadījumiem, ar kuru mēs nevarētu tikt galā bez visu dalībvalstu atbalsta.

Mēs būtu apmierināti, ja Portugāles prezidentūras laikā mēs varētu sasniegt vismaz ievērojamu progresu, ja ne pilnīgu vienošanos. Mums ir jāstrādā pie tā ar cerību, ka mūsu partneri pieņems mūsu ieteikumus un priekšlikumus, vienlaicīgi reālistiski aplūkojot šo jautājumu, jo šīs ir sarežģītas debates un sarežģīts jautājums, kā to rāda šīs direktīvas vēsture.

Runājot par elastdrošību, varu jums pateikt, ka Portugālei un šai Portugāles prezidentūrai elastdrošība nozīmē ne tikai elastīgumu, bet arī drošību un mums tos abus kopā. Liels paldies!

  Priekšsēdētājs. – Uz jautājumiem, uz kuriem netika atbildēts laika trūkuma dēļ, sniegs rakstiskas atbildes (sk.Pielikumu).

Ar to tiek beigts jautājumu laiks.

(Sēde tika pārtraukta plkst. 19.00 un atsākta plkst. 21.00.)

SĒDI VADA: M. Rothe
priekšsēdētāja vietniece

(1) OV C 310, 16.12.2004., 1.lpp.

14. Divpusējas sarunas un apspriešanās ar trešām valstīm par cilvēktiesību jautājumiem (debates)

  Priekšsēdētāja. − Darba kārtības nākamais punkts ir Valenciano kundzes ziņojums (A6-0302/2007) Ārlietu komitejas vārdā par divpusējo sarunu un apspriešanās ar trešām valstīm norisi (2007/2001(INI)).

  Elena Valenciano Martínez-Orozco (PSE), referente. – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Savienības dzimšanu iedvesmoja neatņemamas vērtības. Tādā pašā veidā mēs uzmanīgi vērojam mūsu dalībvalstis, lai nodrošinātu, ka tās nepārkāpj tiesības uz brīvību vai uz dzīvību, vai uz demokrātiju; izmantojot dialogu, mums ir jābūt izšķirošai ietekmei uz tām valstīm, ar kurām mums ir tirdzniecības, ekonomiskas, vai partnerības utt. attiecības, lai arī šīs valstis ievērotu cilvēktiesības.

ES ārējo sakaru sarežģītībā un lielumā vieta, ko ieņem dialogs un apspiešanās ar trešām valstīm par cilvēktiesībām, var palikt nepamanīta vai atrasties aizmugurējā plānā. Ja tā būtu un mēs to pieļautu, mēs izdarītu ļoti nopietnu kļūdu.

Šajā ziņojumā ir runa par aspektiem, kuri ir jāuzlabo, par uzdevumu, kas ir ES pienākums saskaņā ar ES līguma 11. pantu, un kas atbilst arī mūsu politiskajai ētikai. Cilvēktiesībām ir jābūt ES ārpolitikas karogam, un ES ir jāizmanto sava ietekme, lai uzlabotu cilvēku dzīves apstākļus tajās valstīs, ar kurām tai ir attiecības. Tas ir viens no šā ziņojuma galvenajiem politiskajiem elementiem.

Kad mēs sēžam un apspriežam ekonomikas vai tirdzniecības nolīgumus ar valsti, kurā tiek pārkāptas pamattiesības, mēs nevaram likt uz galda skaitļus, nolīgumus un līgumus, vienlaikus apkaunojoši paslaukot zem paklāja situāciju, kādā atrodas šīs valsts iedzīvotāji.

Ja mēs atstāsim cilvēktiesības ārpus sarunu telpas, mēs ieslīgsim visbriesmīgākajā cinismā. Mums ir uzmanīgi jāvēro, kāda ir pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību aizstāvju loma, tās ir svarīgas balsis, kas ir nozīmīgas visu apspiesto sabiedrību progresam.

Ziņojumā, kuru mēs šodien apspriežam, ir novērtēts viens no galvenajiem Eiropas Savienības instrumentiem manis pieminēto mērķu sasniegšanai un skaidrai tās vietas noteikšanai, kuru mēs vēlamies ieņemt pasaules kārtībā. Tikai ar cieņu un savstarpīgumu mēs gūt panākumus cilvēktiesību veicināšanas darbā.

Ir pilnīgi izslēgts jautājums par rīcību ar uzspiešanas un aizbildnieciskuma palīdzību. Mēs nevaram nevienu pamācīt, bet mēs esam uzņēmušies pienākumu saglabāt konsekvenci ārējās attiecībās un veicināt attiecības ar tām valstīm, kuras progresē, izvairoties no nelīdzsvarotības un à la carte rīcības, kas var kaitēt mūsu uzticamībai.

Ziņojumā, ar kuru es iepazīstinu šo Parlamentu, izteikts aicinājums rīkoties trīs līmeņos: vairāk konsekvences dialogos un apspriešanās, kam būs vajadzīga lielāka saskaņošana starp Padomi, kuras nepiedalīšanos šajās debatēs es nožēloju, Komisiju un Parlamentu, izmantojot mehānismu netraucētas sarunu norises atvieglošanai un lai novērstu pretrunas starp dažādām Kopienas iestādēm. Runa ir par to, lai mēs patiesi runātu vienā skaidrā balsī.

Runa ir arī par pārredzamību dialogu un apspriešanu pārvaldībā, kurai cilvēktiesību jomā ir jābūt principam, nevis izņēmumam. Īpašu rezultātu sasniegšanai vajadzīgā elastība un pragmātiskums nedrīkst aizēnot kopainu attiecībā uz programmu, mērķiem vai dialoga rezultātiem.

Mēs aicinām nostiprināt Eiropas Parlamenta lomu, kas, dāmas un kungi, ir tieši tas, kā trūkst šā instrumenta pārvaldībā, un bez tā tam nebūs nekāda tiesiska vai oficiāla attaisnojuma.

Eiropas Parlaments ir gatavs atbildīgi rīkoties savu ārējo pilnvaru jomā. Šis Parlaments ir izveidojies par Eiropas galveno iestādi cilvēktiesību jomā, padarot tās par centrālo jautājumu, un tas ir nolēmis izmantot visas pieejamās metodes, lai īstenotu savu Eiropas Savienības ārējās darbības garanta lomu.

Eiropas Parlaments aicina Komisiju un Padomi uzklausīt un īstenot šā ziņojuma ieteikumus, kurus plaši atbalsta visas šā Parlamenta politiskās grupas.

Dāmas un kungi, Parlamenta balss ir jādzird. Mēs zinām, ka tam, ko mēs prasām, būs vajadzīgas lielas pūles, un tādēļ mēs apsveram iespēju palielināt cilvēktiesību nodaļā, piešķirtos līdzekļus gan Komisijā, gan Padomē, kura šajās debatēs nepiedalās.

Tomēr tās ir obligātās prasības Eiropas Savienībai, kura cenšas parādīt pasaulei, ka cilvēktiesības ir Eiropas neatņemamas tiesības. Ja mēs gribam, lai mums uzticas, mums kopā jāstrādā virzībā uz to.

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, runāšu par referentes Valenciano Martinez-Orozco sagatavoto ziņojumu un rezolūciju pirms Parlaments pievēršas ļoti svarīgajam, bet arī aizvien sarežģītākajam Eiropas Savienības cilvēktiesību ārpolitikas instrumentam.

Komisāre Benita Ferrero-Waldner (kura izsaka nožēlu par to, ka nevar būt klāt šodienas debatēs) saviem dienestiem ir devusi instrukcijas visos veidos atbalstīt referenti tās grūtajā darbā pie divpusējo sarunu un apspriešanās ar trešām valstīm par cilvēktiesību jautājumiem pārbaudīšanas.

Šis ziņojums turpina papildināt Parlamenta būtisko darbu pie ES cilvēktiesību instrumentu kopuma izvērtēšanas, izmantojot regulāro ikgada ziņojumu, Vittorio Agnoletto ziņojumu par cilvēktiesību klauzulām, Eiropas Starpuniversitāšu centra pētījumu par Parlamenta aktivitāšu cilvēktiesību jomā ietekmi, kā arī pētījumu par pamatnostādnēm attiecībā uz spīdzināšanu. Ziņojums arī papildina Padomes un komisijas veikto, regulāro divpusējo sarunu un apspriešanās pārskatīšanu.

Komisija vēlētos apsveikt referenti un Parlamentu par ziņojumu un detalizēto analīzi un rekomendācijām, kas veltītas Eiropas Savienības divpusējām sarunām un konsultācijām par cilvēktiesību jautājumiem.

Komisija uzskata, ka no visiem cilvēktiesību jautājumu risināšanas instrumentiem, kas mums ir pieejami, tieši divpusējās sarunas, iespējams, sniedz vislabākās iespējas nodrošināt pozitīvus ilgtermiņa rezultātus cilvēktiesību ievērošanas attīstīšanā visā pasaulē, kamēr vien mēs būsim gatavi sarunās ieguldīt pietiekami daudz laika un enerģijas.

Mēs uzskatām, ka Eiropas Savienība panākumus trešo valstu cilvēktiesību situācijas uzlabošanā var gūt tikai ar pacietīgu darbu un pārliecināšanu, un tam ir jānotiek ne tikai tās divpusējās attiecībās, bet arī ar daudzpusējo struktūru palīdzību, kā to rāda Cilvēktiesību padomes sasniegumi.

Eiropas Savienības divpusējo sarunu un apspriešanos ar trešām valstīm par cilvēktiesību jautājumiem lielā dažādība un skaits, kas turklāt stabili pieaug, globāla mēroga izvērtēšanu padara ļoti grūtu.

Tādi strukturētie dialogi kā ar Ķīnu, tādas uz līgumiem balstītas divpusējās sarunas kā ar daudzām kaimiņvalstīm, tādas apspriešanās ar līdzīgi domājošiem partneriem kā ar ASV un Kanādu vai vietējās trijotnes sarunas ar vairākām valstīm daudzējādā ziņā atšķiras vai nu attiecībā uz periodiskumu, politisko līmeni, sarunu partneriem, sarunu dziļumu, vai arī uz faktu, ka dažas sarunas tiek apvienotas ar pilsoniskās sabiedrības notikumiem, bet citas nē.

Tā kā tas nebūt nav instrumenta trūkums, Komisija šo daudzveidību redz kā divpusējo sarunu instrumenta dinamiskuma un potenciāla apliecinājumu un īpašību, kas būtu jāsaglabā. Gan ES pamatnostādnes par divpusējām sarunām par cilvēktiesību jautājumiem, gan Kotonū (ĀKK-ES) nolīgums uzsver, cik būtisks ir elastīgums, kad tiek ņemtas vērā dažādu valstu situācijas, to attīstība laika gaitā un dinamiskās attiecības starp jebkuru trešo valsti un Eiropas Savienību.

Tādēļ, saglabājot divpusējo sarunu kopējās pamatlīnijas un mērķus, nebūtu vēlams stingri ievērot vienādu modalitāti. Lai šis instruments būtu efektīvs, tam ir jābūt piemērotam katrai situācijai un spējīgam piemēroties mainīgiem apstākļiem.

Jāpatur prātā arī tas, ka dažādas divpusējas sarunas un apspriešanās pašlaik ir dažādā brieduma pakāpē. Divpusējās sarunas ar Ķīnu vai apspriešanās ar līdzīgi domājošām valstīm vairāku gadu laikā ir attīstījušās vairāk vai mazāk vienādā veidā un tādēļ ir iespējamas diezgan intensīvas un dziļas sarunas.

Citos gadījumos, tādos kā divpusējās sarunās ar kaimiņvalstīm, mēs šo instrumentu vēl arvien pulējam un esam nepieciešamās uzticības veidošanas fāzē, kas mums dotu patiesi jēgpilnu viedokļu apmaiņu.

Tādēļ mēs esam pārliecināti, ka arī šajos gadījumos tādu jautājumu apspriešana kā vēlamā nozaru ministriju ekspertu līdzdalība, pilsoniskās sabiedrības līdzdalība vai atsevišķu gadījumu apsvēršana galu galā kļūs iespējama tad, kad šim uzdevumam būs atrasts reāls pamatojums.

Visbeidzot, jūs varat būt pārliecināti, ka Komisijai adresētie ieteikumi tiks rūpīgi izskatīti, un varat rēķināties ar mūsu apņemšanos uzlabot informācijas sniegšanu Parlamentam, lai divpusējās sarunās un apspriešanās par cilvēktiesību jautājumiem panāktu lielāku atklātību.

  Feleknas Uca (GUE/NGL), Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma referente. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es vēlētos sākt ar vissirsnīgāko pateicību referentei par šo ziņojumu. Es priecājos, ka viņa tik pilnīgi ir ņēmusi vērā ieteikumus, kurus es izteicu atzinumā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vārdā. Īpaša uzmanība ir jāvelta sieviešu lomai cilvēktiesību dialogos ar trešām valstīm, kur tas skar viņu veselību un drošību. Cilvēktiesības nozīmē arī sieviešu tiesības bez diskriminācijas, piespiešanas un vardarbības pieņemt lēmumus par viņu dzīvi un reprodukciju. Skumji, ka dialogos par cilvēktiesībām tam joprojām nav pievērsta pietiekami liela uzmanība.

  Roberta Alma Anastase, PPE-DE grupas vārdā. – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Tautas partijas vārdā es apsveicu šā ziņojuma izveidi, kas ir ārkārtīgi svarīgs ES turpmākajam dialogam un apspriešanām ar trešajām valstīm un Eiropas Parlamenta nozīmei.

Eiropas Savienība vispirms ir demokrātisku vērtību savienība, kas atbalsts mieru, iecietību un cilvēktiesību ievērošanu. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, lai visi uzsāktie un īstenotie dialogi ar trešām valstīm koncentrētos uz nepieciešamību garantēt un aizsargāt pamatbrīvības un cilvēktiesības ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē.

Šā ziņojuma mērķis ir ieteikt risinājumu, kā uzlabot ES divpusējās sarunas un apspriešanās ar trešām valstīm cilvēktiesību jomā. Tādēļ ziņojums ir vērsts uz 3 koncepcijām efektivitātes uzlabošanai: divpusējo sarunu un apspriešanās saskaņotība, pārredzamība un uzskatāmība.

Svarīga ir arī Eiropas Parlamenta aktīvāka iesaistīšanās šajā procesā. Man šķiet, ka Eiropas Parlamentam ir likumīgas tiesības piedalīties šajās divpusējās sarunās, lai īstenotu demokrātisko kontroli, kuru tam uzticējuši Eiropas iedzīvotāji.

Es vēlētos pateikties referentei par laipnību, ziņojumā analizējot divpusējās sarunas ar ES austrumos esošajām kaimiņvalstīm. Eiropas Savienības ārpolitikas galvenā prioritāte ir patiesi demokrātiskas telpas izveide pie mūsu austrumu robežas, un divpusējas sarunas par cilvēktiesībām ir jāuzskata par ļoti svarīgu instrumentu. Kopēju apakškomisiju izveide cilvēktiesību jautājumos būtu svarīgs solis arī kaimiņvalstīm, kurās nepārtraukti notiek cilvēktiesību pārkāpumi.

Es vēlētos vērst uzmanību uz kādu lietu, pat ja tā nav kaimiņattiecību politikas daļa. Krievija ir vēl viena austrumu partnere, kurai beidzot jāsaprot, ka tiesās divpusējas sarunas cilvēktiesību jomā nevar radīt neko citu kā vien labāku dzīvi tās iedzīvotājiem.

Es nevēlos beigt, ar prieku nepieminot sieviešu tiesību iekļaušanu šajā ziņojumā!

  Véronique De Keyser, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Valenciano kundzes ziņojums skar Eiropas vērtību svarīgu aspektu: divpusējas sarunas par cilvēktiesībām. Šīs divpusējās sarunas, kas pieminētas dažādos nolīgumos ar daudzām valstīm un daudzos tiesību aktos, ir Eiropas maigā spēka izpausmes veids.

Šis ziņojums saņēma vienprātīgu atbalstu. Vienīgos vēl atlikušos grozījumus šodien iesniedza galēji labējo Identitātes, tradīciju un suverenitātes grupa. Dīvaini, ka šos grozījumus ir parakstījuši mani tautieši, Vlaams Belang deputāti. Bet ko īsti grib šī grupa, kura nesen pievērsa sev uzmanību Briselē, atbalstot pret islāmu vērstu demonstrāciju, kuru aizliedza varas iestādes? Tas ir ļoti interesanti.

Pirmkārt, viņi vēlas ierobežot cilvēktiesības līdz pilsoņtiesībām un politiskajām tiesībām un svītrot no teksta sociālās, vides, ekonomiskās un kultūras tiesības. Piesaucot ANO Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, viņi nepūlas pateikt, ka tajā pašā laikā tā pati ANO Ģenerālā Asambleja balsoja par Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, par ko viņi ir ātri aizmirsuši.

Otrkārt, viņi ierosina saistīt ģenitāliju kropļošanu, agrīnas laulības un cilvēku tirdzniecību ar reliģisko praksi – bez šaubām, islāma – kas ir rupja saikne. Nekādā gadījumā! Šīs prakses ir nosodāmas; tās var būt saistītas ar kultūru, iespējams, cilti, bet tās ir noziedzīgas un nekādā gadījumā nav reliģiskas.

Nobeigumā, treškārt ITS grupa ar garu tirādi metas virsū Turcijai par Erdogan un Gül kungu partiju, kam vispār nav nekāda pamata.

Nobeigumā, Valenciano kundzes ziņojums ir ievērojams ziņojums, atvērts un vienlaikus ļoti stingrs. Tas noteikti nav eņģelisks. Izlasiet kaut vai 22. punktu, kurā teikts, ka divpusējas sarunas par cilvēktiesībām vienmēr jāatbalsta ar diplomātisku spiedienu visos līmeņos, un es vēršos pie Padomes! Ļoti žēl, ka dažas ekstrēmistu grupas izmanto šo ziņojumu kā platformu savai neiecietībai un naidam.

  Anders Samuelsen , ALDE grupas vārdā. – (DA) Cienījamā priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Vispirms es vēlētos paust atzinību Elena Valenciano par labi strukturēto ziņojumu un pateikties viņai par pretimnākšanu, iekļaujot tajā daudzus no mūsu komitejas iesniegtajiem grozījumiem. Rezultāts ir skaidrs, rūpīgi izstrādāts ziņojums, kas satur virkni labu ieteikumu, kā stiprināt ES divpusējās sarunas par cilvēktiesību jautājumiem ar trešām valstīm un veicināt cilvēktiesības un demokrātiju.

Eiropas Savienībai ir jāstiprina sava loma, aktīvi veicinot cilvēktiesības, tāpēc es priecājos, ka Padome ir uzņēmusies iniciatīvu iekļaut cilvēktiesību jautājumu ES politikā. Ir labi, ka Eiropas Parlaments atbalsta cilvēktiesību jautājumu sistemātisku ietveršanu ES politisko divpusējo sarunu darba kārtībā un ārpolitikā. Uzlabot kritēriju izmantošanu un panākt vienotību cilvēktiesību veicināšanā var tikai, sistematizējot divpusējās sarunas. Tomēr Eiropas Savienība nedrīkst noteikt tik augstas prasības, ka divpusējās sarunās, attiecībā uz kurām paredzēts pārāk daudz prasību par rādītāju atspoguļošanu, tiek aizmirsts ievērot šo sarunu sākotnējos mērķus. Divpusējās sarunas ir jāizmanto tādas interesantas politiskās telpas atvēršanai, kas iedveš pārliecību, nevis tikai pārkāpumu konstatēšanai, kā arī progresa noteikšanai cilvēktiesību jomā.

Mums jāatzīst, ka divpusējās sarunās par cilvēktiesību jautājumiem rodas lielas grūtības. Cilvēktiesību situācija daudzās valstīs rada iemeslu bažām. Eiropas Savienības attiecībās ar svarīgiem tirdzniecības partneriem ir būtiski, lai mēs piešķirtu lielāku nozīmi tirdzniecības attiecību apvienošanai ar reformām cilvēktiesībās. Tirdzniecības nolīgumi ar trešām valstīm ir jāuzskata par instrumentu, kam ir ietekme ne tikai uz ekonomiku vien. Vides un cilvēktiesību jautājumi ir jāietver sarunās no paša sākuma, un pret tiem jāattiecas tāpat kā pret ekonomikas jautājumiem. Sarunās ar trešām valstīm ir jāpalīdz stiprināt demokrātiskās, sociālās, politiskās un vides tiesības, tāpēc ir skaidri jānosaka, ka tirdzniecības nolīgumos ir jāietver nepārprotams mehānisms, kurš paredz, kā un kad nolīgumus var apturēt gadījumā, ja viens no tirdzniecības partneriem neievēro noteikumus par cilvēktiesībām vai demokrātiju. Tomēr var nešaubīties, ka vislielākais progress tiek panākts, radot trešām valstīm stimulu ievērot nolīgumos ietvertās politiskās un ekonomiskās prasības. Divpusējās sarunās mums ir jāpanāk līdzsvars, ar kura palīdzību mēs vēl varam radīt spiedienu, bet par stūrakmeni jānosaka savstarpīgums un patiess dialogs.

  Hélène Flautre, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, Elena Valenciano savā lieliskajā ziņojumā ir skaidri norādījusi, ka mums tiek iesniegti ļoti daudzi konkrēti priekšlikumi, kas noteikti būs noderīgi Portugāles prezidentūrai, kas ir noteikusi mērķi panākt taustāmus rezultātus cilvēktiesību un demokrātijas jomā. Kādu laiku mēs kopā ar Komisiju un Padomi sarunās ar trešām valstīm aicinājām panākt lielāku vienotību. Patiesībā tagad atlicis vien vārdus vērst darbos.

Esmu pārliecināta, ka jūs, tāpat kā es, labi zināt, ka viss, kas nepieciešams, lai divpusējās sarunas par cilvēktiesību jautājumiem būtu efektīvākas un daudzveidīgākas, ir organizācija. Pirmkārt, tas nozīmē skaidru, publisku mērķu noteikšanu katrai divpusējai sarunai, lai rastos vienota, kopīga stratēģija, ko izmantot visaugstākajā līmenī.

Otrkārt, tas nozīmē rādītāju noteikšanu, lai ļautu pienācīgi novērtēt sarunās panāktos rezultātus, un Eiropas Parlamenta deputātu informēšanu, lai, piemēram, tad, kad valsti apmeklē delegācija, tā varētu iepazīties ar progresu un pārrunāt to ar pilsonisko sabiedrību un cilvēktiesību aktīvistiem, kā arī lai varētu efektīvāk pārbaudīt, kā partneri pilda saistības, kuras tie uzņēmušies šajās sarunās. Šajā sakarā mēs vēl aizvien gaidām, kad mums paziņos rādītājus, kas jāizmanto, lai novērtētu divpusējās sarunas, kuras nesen sāktas ar Uzbekistānu.

Treškārt, tas nozīmē garantēšanu, ka cilvēktiesības tiek ņemtas vērā visos ES ārpolitikas virzienos, tostarp tirdzniecības politikā, migrācijas politikā un cīņā pret terorismu. Šobrīd sarunās par cilvēktiesību jautājumiem ir svarīga mūsu uzticamība. Piemēram, vai kāds var paskaidrot, kā gan mēs pašreiz varam diskutēt par pamatnostādņu īstenošanu pret spīdzināšanu, ja Jordānija ir Cilvēktiesību apakškomitejā, kas ir pirmā apakškomiteja, kuru veido saskaņā ar kaimiņattiecību politiku, ko šodien uzskata par paraugu, un mēs zinām, ka ES dalībvalstis ir slēpušas informāciju par spīdzināšanas gadījumiem, ko pasūtīja CIP? Kā gan mēs varam diskutēt par spīdzināšanu un cīņu pret to šajā apakškomitejā?

Mums kā Eiropas Parlamenta deputātiem pirmais pienākums ir novērtēt ES rīcības piemērotību, un šajā ziņā jūs varat paļauties uz delegācijām, komitejām un visu Parlamentu, kas turpinās cīnīties par īstenošanu katru brīdi neatkarīgi no tā, vai tas nozīmē divpusēju sarunu sākšanu, pārorientēšanu vai, ja nepieciešams, izbeigšanu.

  Luisa Morgantini, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Cienījamā priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es vēlos pateikties Elena Valenciano, jo viena no lietām, kas ir izceltas viņas ziņojumā, ir soļi, kas Eiropas Savienībai ir jāveic konsultācijās par cilvēktiesību jautājumiem, tādējādi norādot, ka šis darbs mums visiem turpinās.

Es uzskatu, ka viņas pieprasījums pēc lielāka saskanīguma un pārredzamības visiem ir ļoti būtisks, tāpat arī pieprasījums pēc lielākas pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās ārpolitikā. Svarīgi ir apstiprināt politikas beigas un nevis sākumu, jo daudzos gadījumos politika balstās uz dubultiem standartiem. Hélène Flautre, piemēram, minēja spīdzināšanas jautājumu.

Ļoti svarīgi man šķiet arī plānot lielāku saskaņotību starp dažādām struktūrvienībām un veidot apakškomitejas, bet galvenokārt pastiprināt sadarbību ar dalībvalstu parlamentiem un Eiropas Komisijas delegācijām visā pasaulē.

Tomēr es uzskatu, ka attiecībā uz dubulto standartu jautājumu būtiski ir tas, ka pat mēs, Eiropas Savienība, neīstenojam nolīgumus, ko parakstām. Es runāju par, piemēram, asociācijas nolīgumu 2. pantu. Taču es piekrītu Véronique De Keyser teiktajam par ieviestajiem grozījumiem. Mēs pateicamies Elena Valenciano par daudzu mūsu grozījumu pieņemšanu. Iesniegtie grozījumi ir negatīvi, izņemot vienu, ko iesniedza nevis kāda grupa, bet Hélène Flautre, par labāku pārraudzību un aktīvāku iesaistīšanos un lielāku vienotību pēcvēlēšanu posmos.

Es arī piekrītu Elena Valenciano teiktajam, proti, ka Komisijai un Padomei ir jāveicina Parlamenta iesaistīšanās politisko divpusējo sarunu procesā, jāņem vērā mūsu viedoklis un regulāri jāsniedz mums vairāk informācijas gan tad, kad notiek sarunas ar trešām valstīm, gan pēc šīm sarunām, ko jebkurā gadījumā paredz Līguma 21. un 24. pants.

Es arī uzskatu, ka kopumā, risinot šo problēmu, ir ne tikai jāinformē par darbībām, bet arī jāiegulda personālā, kas ir ārkārtīgi svarīgi. Piemēram, mani apbēdina jautājums, ko Eiropas Parlaments nesen izvirzīja – Prezidentu konference noraidīja pieprasījumu veidot cilvēktiesībām veltītu komiteju ar pilnvarām. Es uzskatu, ka tā bija kļūda, jo šī komiteja būtu devusi lielisku iespēju redzēt un gūt priekšstatu par iekļaušanas spēku un iespējām.

  Bastiaan Belder, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Referente ir sniegusi nozīmīgu ziņojumu. Cilvēktiesību veicināšana valstīs, ar kurām Eiropas Savienībai ir attiecības, ir uzdevums, kas jāveic atbildīgi. Strukturētas divpusējas sarunas par cilvēktiesību jautājumiem šajā sakarā patiesi ir ļoti nozīmīgi. Tieši tāpēc saistībā ar šo ziņojumu jāpauž nožēla par to, ka pēdējais maija ekspertu seminārs ar Ķīnu nenotika.

Ķīnas un Eiropas labu attiecību uzturēšanai tomēr ir nepieciešama abu pušu apņemšanās. Satraucošie ziņojumi, ko nesen sniegušas tādas organizācijas kā Amnesty International, Psy, Human Rights in China un Compass Direct, liek man apšaubīt šo apņemšanos. „Oponentus”, tostarp reliģiskās minoritātes un žurnālistus, nosūta uz psihiatriskajām ārstniecības iestādēm politisku iemeslu dēļ. Apkaunojošā Ankang sistēma Ķīnā ir realitāte, it īpaši tuvojoties Olimpiskajām spēlēm. Par to jāpauž vislielākā nožēla.

Tāpēc es aicinu Padomi un Komisiju rūpīgi sekot cilvēktiesību situācijai Vidusvalstī. Uzturēt saskanīgas attiecības ar stratēģisko partneri, kas ir Ķīnas Tautas Republika, ir svarīgi, taču ne par katru cenu, lai prakse atbilstu teorijai attiecībā uz šiem vārdiem ziņojumā: „Ņemot vērā to, ka divpusējas sarunas par cilvēktiesību jautājumiem (...) ir būtiska Eiropas Savienības kopējās stratēģijas daļa, kuras mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību, mieru un stabilitāti.”

  Irena Belohorská (NI). - (SK) Vispirms arī es vēlētos pateikties savai kolēģei deputātei Elena Valenciano par darbu pie jautājuma, kas atspoguļo vissvarīgāko cilvēktiesību instrumentu, un tāpēc tas ir ļoti jūtīgs; diemžēl bieži tas nesaņem pelnīto uzmanību. Tāpēc es piekrītu šajā ziņojumā paustajam viedoklim, proti, ka vairāk uzmanības ir jāvelta reformām, ko partnervalstis īstenojušas cilvēktiesību un demokrātijas jomā. Manuprāt, Eiropas Savienībai jādara viss, kas ir tās spēkos, lai izstrādātu efektīvāku un vienprātīgu atbildi attiecībā uz starptautisko sadarbību un divpusējām sarunām ar trešām valstīm.

Es priecājos, ka ziņojumā ir aizstāvēta un atbalstīta sieviešu un bērnu tiesību aizsardzības jautājuma sistemātiska iekļaušana visās divpusējās sarunās un konsultācijās par cilvēktiesību jautājumu starp Eiropas Savienību un trešām valstīm. Es kā Cilvēktiesību apakškomitejas referente strādāju pie stratēģijas, kas saistīta ar bērnu tiesībām. Savā ziņojumā esmu uzsvērusi, ka atsevišķiem noteikumiem, kas attiecas uz bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos, citam cits ir jāpapildina, un ka ir jāņem vērā Parīzes apņemšanos, lai pasargātu bērnus no nelikumīgas iesaukšanas bruņotajos spēkos vai bruņotās grupās vai izmantošanu to vajadzībām.

Es vēlētos uzsvērt, ka ir nepieciešams pastiprināt pārraudzību palīdzībai, ko sniedz Eiropas Savienība, piemēram, humāno palīdzību, lai novērstu iespējamību, ka Eiropas Savienības bērnu izglītībai vai medicīniskai aprūpei sniegtais finansējums tiek izmantots, lai iegādātos maza izmēra vieglos ieročus, ko var izmantot bērni. Divpusējām sarunām jānotiek ne tikai par demokrātijas vai civiltiesību un politisko tiesību aizsardzības jautājumiem, bet gan arī par jautājumiem, kas ir tieši saistīti ar Eiropas Savienību, piemēram, vides vai veselības aizsardzības jautājumiem. Ir svarīgi noteikt skaidrus kritērijus politisku divpusēju sarunu sākšanai, atlikšanai vai pārtraukšanai un noteikt mērķus, ko vēlamies sasniegt.

Lai sasniegtu savus mērķus, mums ir jāiesaistās divpusējās sarunās, nevis tikai vienpusēji jādiktē noteikumi trešām valstīm, mums jācenšas izveidot konstruktīvu sadarbību, kā arī mums jāsadarbojas ar vietējām cilvēktiesību organizācijām un nevalstiskām organizācijām attiecīgajās valstīs. Eiropas Savienībai ir jāsniedz papildu finansiālais atbalsts, un šim finansējumam ir jāparedz nosacījumi attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu – finansējums valstīm, kurās netiek ievērotas cilvēktiesības, ir jāpārtrauc vai jāatliek.

  Charles Tannock (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, Valenciano Martinez-Orozco ziņojums par cilvēktiesību ievērošanas un demokrātijas veicināšanu vēl arvien ir būtisks ES un kopējo vērtību, kas apvieno 27 dalībvalstis, stūrakmens. Tas ir arī galvenais komponents mūsu stratēģiskajās aliansēs ārpus ES – plašākajā 47 dalībvalstu Eiropas Padomē, mūsu transatlantiskajā partnerībā NATO un attiecībās ar līdzīgi domājošām valstīm ANO.

Eiropas Savienībai slēdzot arvien vairāk tirdzniecības un politiskās sadarbības līgumus, mēs neizbēgami esam centušies saviem globālajiem partneriem uzlikt par pienākumu ievērot galvenās cilvēktiesības, ko tiem palīdzēs izdarīt īpašs instruments – Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instruments, un nepieciešamības gadījumā arī divpusējās sarunas un apspriešanās par cilvēktiesību jautājumiem.

Eiropas Kaimiņattiecību politikas (EKP), kuras Parlamenta referents es esmu, mērķis ir izveidot draudzīgo kaimiņvalstu loku, kuras vēlas izveidot kopēju miera, stabilitātes, drošības, pilnīgas cilvēktiesību un demokrātijas principu ievērošanas, preses brīvības, tiesu neatkarības, likuma varas un labklājības zonu. EKP rīcības plāni balstās uz esošajiem, saskaņā ar Līgumu juridiski saistošajiem līgumiem – asociācijas līgumiem Euromed partneru gadījumā vai partnerības un sadarbības līgumiem ar bijušajām Padomju bloka valstīm, kas parasti ietver cilvēktiesību un demokrātijas klauzulas, kuru ievērošana tiek vadīta tādējādi, ka, jo lielākā mērā kāda EKP partnervalsts ievēro kopējās vērtības, jo lielāka ir ES sniegtā palīdzība un tirdzniecības sadarbība. Šos rīcības plānus pašreizējo divpusējo sarunu ietvaros pārrauga apakškomitejas.

Teorētiski, vismaz ģeopolitiskiem apsvērumiem nevajadzētu spēlēt nekādu lomu, taču faktiski praksē parasti dominē reālpolitika. Piemēram, kurš uzdrīkstētos Ķīnas Tautas Republikai draudēt ar tādām sankcijām par tās nopietnajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un demokrātijas principu neievērošanu kādas bija attiecībā uz Uzbekistānu, kā to jau minēja mans kolēģis Bastiaan Belder. Tas ir mans uzdevums.

(Aplausi)

  Józef Pinior (PSE). – (PL) Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Sākšu savu runu, apsveicot kolēģi Elena Valenciano Martínez-Orozco par ziņojuma sagatavošanu par to, kā funkcionē divpusējas sarunas un konsultācijas par cilvēktiesību jautājumiem ar trešām valstīm. Šīs dienas ziņojums attiecas uz vienu no Eiropas Savienības vissvarīgākajiem politikas virzieniem. Attiecībā tieši uz Eiropas Parlamentu cilvēktiesību politika ir Eiropas politikas prečzīme. Šīs dienas ziņojums ir veltīts šai jomai un ir izstrādāts ārkārtīgi rūpīgi un pamatīgi.

Es vēlos pievērst uzmanību ziņojumā paustajiem ieteikumiem Padomei un Komisijai. Vispirms mēs uzsveram, ka ir jāpalielina starpiestāžu vienotība, lai meklētu veidus, kā uzlabot saskaņotību starp dažādām ES iestādēm (Padomi, Komisiju un Parlamentu). Cilvēktiesību politika patiešām ir jākoordinē vispārējā ES līmenī. Mums jāizbeidz prakse, kur katra no vissvarīgākajām ES iestādēm šajā jomā rīkojas zināmā mērā, ja es drīkstu tā izteikties, pēc savas iniciatīvas.

Divpusējo sarunu un konsultāciju mērķiem jābalstās uz principa, ka cilvēktiesības ir universālas, nedalāmas un savstarpēji atkarīgas. Mēs iesakām panākt, lai paredzētie kritēriji aptver ne tikai civiltiesības un politiskās tiesības, bet arī ekonomiskās, sociālās, vides un kultūras tiesības.

Ziņojumā uzsvērta prasība palielināt Eiropas Parlamenta lomu ES cilvēktiesību politikā. Šī prasība atkārtojas katrā ziņojumā, ko šis Parlaments pieņem cilvēktiesību jomā. Prasība ir skaidra – Eiropas Parlamentam jābūt vissvarīgāko Eiropas iestāžu sistēmas centrā, kurā ir koncentrēta ES cilvēktiesību politika, jo tā ir iestāde, kas balstās uz demokrātiskām vēlēšanām un kam ir politiskas un morālas tiesības iesaistīties šajā jautājumā.

Mēs arī uzskatām, ka ir būtiski palielināt parlamentāro asambleju un parlamentāro delegāciju lomu divpusējās sarunās un konsultācijās par cilvēktiesību jautājumiem.

Visbeidzot mēs paužam stingru uzskatu par to, ka sieviešu tiesības ir neatņemama cilvēktiesību sastāvdaļa, un aicinām Komisiju skaidri un sistemātiski iekļaut sieviešu tiesību veicināšanu un aizsardzību visās jomās, kas attiecas uz cilvēktiesībām un kas ietilpst Eiropas Savienības kompetencē.

  Lydie Polfer (ALDE). - (FR) Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Es vispirms vēlētos apsveikt Elena Valenciano par ziņojumu, kurā izpaužas gan drosme, gan mērķtiecība, un es atbalstu visus viņas priekšlikumus. Šajā ziņojumā ir patiesi apstiprināts, ka cilvēktiesības ir universālas un ka tās veido pamatprincipus Eiropas Savienības attiecībās ar trešām valstīm.

Tomēr, kaut gan mūsdienās ir svarīgi vairākkārt apstiprināt cilvēktiesību universālumu, tikpat svarīgi un vēl jo svarīgāk tieši šobrīd ir atmest vēl vienu starptautiskās politikas dogmu (un šo ilūziju mēs pārāk bieži izmantojam sevis iedrošināšanai), proti, ka ekonomiskā attīstība veicinās demokratizāciju un cilvēktiesību aizsardzību. Iepriekšējās desmitgadēs tika novērota citāda situācija. Mums patiešām ir jāievēro, ka attīstība notiek divos ātrumos – no vienas puses, pašlaik notiek aktīva globalizācija ekonomiskā līmenī, bet, no otras puses, pēkšņais demokratizācijas pieaugums, kā rezultātā Aukstā kara beigās izveidojās demokrātiskas valstis Eiropā, Latīņamerikā un Austrumāzijā, šķiet, pamazām palēninās. Tā vietā mums nākas konstatēt, ka visā pasaulē ekonomiskā izaugsme un autoritārie režīmi bieži vien pastāv līdzās viens otram. Notiek pretējais – strauja ekonomiskā izaugsme, šķiet, pat piešķir šiem režīmiem leģitimitāti un palīdz nostabilizēt to varu.

Šodien mūsu interese un bažas ir pamatoti vērstas uz cilvēktiesību situāciju lielajās jaunajās valstīs, piemēram, Ķīnā un Krievijā. Tomēr nemaldināsim sevi – vairākas no visattīstītākajām valstīm pasaulē, tostarp dažas, kas ir mūsu sabiedrotās valstis ekonomikā, neievēro savu iedzīvotāju pamattiesības. Es īpaši domāju Singapūru, valsti, kurai ir plaukstoša un moderna ekonomika un kuras iedzīvotāji izmanto visas priekšrocības, ko attīstīta valsts spēj piedāvāt, izņemot politiskās brīvības un, konkrētāk runājot, vārda brīvību un pulcēšanās brīvību.

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Ja teiktajam vēl ir nepieciešami pierādījumi, tos skaidrā veidā sniedz Singapūras iestāžu attieksme pret manas grupas Eiropas Parlamenta deputātu delegāciju šā gada aprīlī, un šajā delegācijā biju arī es. Sanāksmes laikā vietējās iestādes neļāva mums runāt ar Singapūras liberālās partijas biedriem, draudot ar apcietināšanu.

Šī pieredze, lai arī cik nepatīkama tā būtu, arī atklāja un vēlreiz apstiprināja man, ka cilvēktiesību aizsardzība ne vienmēr spēj pastāvēt līdzās ekonomiskajai attīstībai un ka Eiropas Savienība, kā izrādās, vienkārši nevar pret konkrētajām valstīm izmantot ekonomisku pieeju. Gluži otrādi, Eiropas Savienībai ir jāturpina aizsargāt cilvēktiesības un pastāvīgi jāatgādina ārvalstu vadītājiem, ka cilvēktiesības attiecas uz visiem cilvēkiem visā pasaulē.

  Marek Aleksander Czarnecki (UEN). – (PL) Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cilvēktiesību veicināšana ir galvenais pīlārs Eiropas Savienības ārpolitikā. Es piekrītu referentei, ka Padomei un Komisijai sistemātiski jāiekļauj cilvēktiesību jautājumi Eiropas Savienības programmā politiskām divpusējām sarunām ar trešām valstīm.

Ir arī jānodrošina, ka cilvēktiesības biežāk iekļauj visās Eiropas Savienības ārpolitikas jomās, tostarp iekšpolitikas ārējos aspektos. Lai šo mērķi sasniegtu, ir jāizmanto visi pieejamie instrumenti. Šajā sakarā, manuprāt, ir vairāk jāizmanto Eiropas Parlaments. Piemēram, Padome varētu ik pēc sešiem mēnešiem sūtīt Parlamentam un attiecīgajai komitejai katru divpusējo sarunu un konsultāciju novērtējumu, kā arī paskaidrojumu, kurā norādītu darba progresa tendences, bet ne atsevišķus rezultātus.

Pēc katrām divpusējām sarunām un konsultācijām būtu jāievieš regulāra apspriešanās sesija, kurā piedalītos Eiropas Parlamenta deputāti. Tas dotu deputātiem iespēju piedalīties galveno lēmumu pieņemšanā par konkrētu divpusējo sarunu turpināšanu vai atlikšanu. Es arī uzskatu, ka būtu pareizi iesaistīt deputātus lēmumu pieņemšanas procesā par jaunu divpusējo sarunu ierosināšanu un informēt tos par sarunu ierosināšanas mērķi, shēmu vai procedūrām.

Es arī uzskatu, ka, lai deputātu rīcība būtu efektīvāka, Padomei un Komisijai ir jāiekļauj ieteikumi un secinājumi, kas sniegti Parlamenta rezolūcijās, it īpaši rezolūcijās par cilvēktiesību jautājumiem, divpusējo sarunu darba kārtībās.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE). – (ES) Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Pusotras minūtes laikā es vēlētos apkopot dažas no pamatidejām, kas mums ir likušas ne tikai atbalstīt, bet arī skaidri aizstāvēt šo iniciatīvu, un, protams, apsveikt Elena Valenciano par ieguldīto darbu un spēju panākt vienprātību.

Es arī vēlētos paust atzinību par Joe Borg klātbūni un izrādīto interesi, kā arī Mattisen kunga klātbūtni, taču tajā pašā laikā es vēlos paust nožēlu par to, ka pirmās divas vietas, kas pieder Padomei, ir tukšas. Es uzskatu, ka Padomei šajās debatēs bija jāpiedalās, un, kā jau minēts iepriekš, uz to ir jāuzstāj, un to jāturpina atkārtot.

Trīs tēmas, ko, manuprāt, jebkurā gadījumā ir svarīgi izcelt un ko es vēlētos pieminēt, ir, pirmkārt, nepieciešamība (ko mēs nekad nepaužam pietiekami stingri) uzlabot šo instrumentu saskanību, lai uzsvērtu to, ka mēs nevaram, no vienas puses, žēloties par notiekošo un, no otras puses, klusēt, kad tā ir labāk mūsu interesēm.

Otra lieta, ko es uzskatu par svarīgu un kas arī tika pieminēta, bet ko es vēlētos atkārtot, ir vajadzība pēc lielākas pārredzamības šāda veida mehānismā, un tam nepieciešama lielāka Parlamenta dalība. Daudz reižu ir teikts, ka mēs esam ļoti pārsteigti par (meklējot labāku apzīmējumu, izteikšos maigāk) to, kā daudzās no šīm debatēm trūkst ne tikai dalības ziņā, bet arī tās informācijas ziņā, kas mums bieži ir nepieciešama.

Pēdējā, bet ne mazāk svarīgā lieta ir nozīmīgā loma, kāda šā ziņojuma 14 punktos piešķirta sieviešu lomai cilvēktiesībās, un es kā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas priekšsēdētāja vietnieks vēlētos apsveikt ar to, ka ir ņemti vērā daudzi no komitejā pārrunātajiem un pieņemtajiem grozījumiem.

(Aplausi)

  Erik Meijer (GUE/NGL). - (NL) Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Plaši atbalstītā tendence likt uzsvaru uz cilvēktiesībām ir salīdzinoši jauna. Agrāk uzsvars uz cilvēktiesībām galvenokārt tika likts pēc sociālistu vai liberāļu ierosmes. Kreisajiem galvenokārt rūpēja tiesības uz mājokli, ienākumiem, atvieglojumiem, koplēmumu, veselīgu vidi, mieru un brīvību no koloniālas okupācijas – un ne tikai attiecībā uz tiem cilvēkiem, kam jau ir tiesības uz to visu, bet īpaši attiecībā uz tiem cilvēkiem, kam vēl to nav vai nav pietiekami daudz iespēju šīs tiesības izmantot. Liberāļiem galvenokārt rūpēja atsevišķas brīvības un tiesības uz uzņēmējdarbību. Dažiem citiem politiskajiem spēkiem cilvēktiesības bija mazāk svarīgas.

Pat tagad, kad ir panākta lielāka vienošanās nekā iepriekš par cilvēktiesību nozīmi, vēl joprojām ideālā situācija atšķiras no realitātes. Rīkojoties savās interesēs, visbagātākās, visdemokrātiskākās valstis parasti par prioritāti nosaka atbalstu režīmiem, kas garantē gāzes un naftas piegādi, un cenšas savā valstī iznīcināt kustības, kas ir pretrunā rietumu interesēm. Dubultu standartu piemērošana mudina diskreditēt citu valstu pausto pamatoto kritiku kā veltīgu, augstprātīgu iejaukšanos.

Elena Valenciano Martínez-Orozco savā ziņojumā ir pamatoti norādījusi, ka nebeidzami vest divpusējas sarunas par cilvēktiesību jautājumiem ar neatsaucīgām valdībām nav lietderīgs mērķis un ka šīs sarunas nedrīkst pārtraukt pārredzamības un demokrātiskas pārraudzības trūkuma dēļ. Šis ziņojums ir guvis plašu vienprātību; ierosinātos grozījumus galvenokārt iesniedza trīs deputāti no Beļģijas no Eiropas Parlamenta Identitātes, tradīciju un suverenitātes grupas. Viņu konstatētie trūkumi pārsvarā ir pareizi, taču viņu ierosinātā redakcija un svītrojumi rada iespaidu, ka viņi nemeklē risinājumus, bet gan samierinās ar rezultātu trūkumu. Uzskats, ka Eiropa būtu labāka, ja tā noslēgtos no pārējās pasaules, lai garantētu mieru un klusumu, labklājību un drošību visā tās teritorijā, ir ilūzija. Grozījumi, kas neveicina visu cilvēku vienlīdzību un demokrātiju un solidaritāti pret pasaules nabadzīgajiem un izsalkušajiem, negūs mūsu atbalstu.

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētājas kundze, mēs ES lielu nozīmi piešķiram cilvēktiesībām. Mēs mēģinām arī citas nācijas, ar kurām sadarbojamies, pārliecināt uzturēt labu cilvēktiesību ievērošanas līmeni. Divpusējas sarunas ir svarīgs izejas punkts, taču šajās sarunās mums ir jāspēj riskēt arī ar ekonomiskiem labumiem, lai varētu runāt droši un patiesi.

Ķīna ir iekļauta šajā ziņojumā; mēs zinām par tur notiekošajiem, nopietnajiem vajāšanas gadījumiem politiskās un reliģiskās pārliecības dēļ. Pirms diviem gadiem es Ķīnā satiku psihiatru, kurš bija invalīdu organizācijas vadītājs. Viņš man ar lepnumu teica, ka viņu pilsētā ar vairāk nekā 10 miljoniem iedzīvotāju nav gandrīz neviena cilvēka ar Dauna sindromu, jo šādiem cilvēkiem nav ļauts dzīvot.

Šī cilvēku ar invaliditāti diskriminācija prasa nekavējoties uzsākt divpusējās sarunas, neskatoties uz ekonomiskajām attiecībām starp ES un Ķīnu.

Izdarot spiedienu uz valdību, lai uzlabotu cilvēktiesību situāciju, jautājumā par tirdzniecības attiecībām mums ir jārīkojas izlēmīgi, taču uzmanīgi, lai šādas darbības nabadzīgo cilvēku situāciju šajā valstī nepadarītu vēl sliktāku.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, uzskatu, ka Valenciano Martinez-Orozco ziņojums ir visaptverošs un tā mērķis ir stiprināt un uzlabot Eiropas Savienības plašās darbības divpusējās sarunās un apspriešanās ar trešām valstīm par cilvēktiesību jautājumiem.

Šovakar mēs runājam par vienu no vissvarīgākajiem cilvēktiesību instrumentiem, kas Eiropas Savienībai pieejami, lai mūsu attiecībās ar trešām valstīm veicinātu cilvēktiesību ievērošanu. Es augstu vērtēju kritisko, bet arī konstruktīvo veidu, kādā referente pievēršas problēmām, ar ko nākas saskarties divpusējo sarunu par cilvēktiesību jautājumiem laikā attiecībā uz vispārējo perspektīvu un starpinstitūciju sadarbību.

Es pilnībā apstiprinu lielāko daļu ieteikumu, kas minēti ziņojumā un rezolūcijā. Es īpaši vēlētos vērst jūsu uzmanību uz nepieciešamību palielināt atklātību un pieņemt noteikto etalonu indikatorus, lai sasniegtu praktiskus rezultātus, ko varētu atbalstīt arī citi ES ārpolitikas instrumenti.

Es pilnībā atbalstu ieteikumu kontrolēt īpašos uzdevumus ES-Ķīnas divpusējās sarunās par cilvēktiesību jautājumiem, kā arī ES-Krievijas konsultācijās, cerot, ka drīzumā tās izdosies izveidot par strukturētu dialogu, lai varētu izvērtēt divpusējo sarunu par cilvēktiesībām noderīgumu.

Svarīgi ir arī Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību iniciatīvas projektos piemērot un izmantot divpusējo sarunu par cilvēktiesībām rezultātus un šos divus instrumentus sistemātiski sasaitīt savā starpā.

Es pilnībā atbalstu ieteikumu, ka Eiropas Parlamenta loma un līdzdalība divpusējo sarunu par cilvēktiesību jautājumiem starpparlamentārajās asamblejās nākotnē minētajās valstīs varētu tikt palielināta.

Pēdējais, bet ne mazāk svarīgs jautājums: cilvēktiesībām ir jābūt mūsu politikas vēstījuma stūrakmenim, un ir ļoti svarīgi mūsu vēstījumu attīstīt konsekventi, atklāti un ar stingru politisko apņēmību no visu Eiropas Savienības institūciju un dalībvalstu puses.

  Evgeni Kirilov (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, tagad, kad astoņus gadus ilgā divkauja par bulgāru medmāsām un palestīniešu ārstu Lībijā ir beigusies, es uzskatu, ka mums ir patiesi nepieciešams kārtīgi izvērtēt cilvēktiesību situāciju šajā valstī.

Valenciano Martinez-Orozco ziņojumā ir minēta nepieciešamība sākt divpusējās sarunas par cilvēktiesību jautājumiem ar Lībiju. Es atbalstu divpusējo sarunu nepieciešamību Barselonas procesā. Tomēr, mums ir jābūt skaidram, ka nedrīkst aizmirst vai pieciest faktu, ka Eiropas Savienības pilsoņi tika nolaupīti, spīdzināti (kā to atzina pat pulkveža Gaddafi dēls), turēti ieslodzījumā astoņus gadus un pakļauti tiesas procesam, kas bija farss, un ka tagad lībieši uzvedas tā, it kā mums būtu jābūt pateicīgiem vai pat jāapbalvo Lībijas puse par to, ka beigu beigās tā šos cilvēkus atbrīvoja.

Eiropas plašsaziņas līdzekļos jau spilgti tika aprakstīts, ka šis varētu izrādīties kā piemērs jebkurai diktatūrai, kā sakoncentrēt uzmanību uz sevi un veidot attiecības ar Eiropas Savienību. Turklāt, Lībija uzsāka kampaņu pret Bulgārijas prezidentu par to, ka viņš medmāsas pēc atgriešanās Bulgārijā ir apžēlojis, it kā būtu gaidījusi, ka mēs tās uzreiz no lidostas nosūtīsim uz cietumu.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas nolīgumu ar Lībiju, Bulgārijai bija jānoraksta 56 miljardus ASV dolāru lielais Lībijas parāds Bengazi fondam. Citas ES valstis tērēs pat vēl vairāk. Tomēr, vēlreiz, mums ir jābūt skaidram, ka Lībijas režīms šo humanitāro palīdzību izmanto politiskiem mērķiem, lai slēptu patiesību un apsūdzētu Rietumus nodomā speciāli inficēt arābu bērnus. Šī absurdā apsūdzība vēl arvien ir spēkā.

Lībija vēl nav izrādījusi nekādu nodomu veikt reformas, un mums nevajadzētu radīt iespaidu, ka mums ir dubultstandarti tikai tādēļ, ka šajā valstī ir tik daudz naftas un gāzes.

Šī ir Eiropas Savienības cilvēktiesību standartu ticamības pārbaude.

  Sarah Ludford (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, šis lieliskais Valenciano Martinez-Orozco ziņojums visaptverošā veidā apkopo Parlamenta veikto ES divpusējo sarunu par cilvēktiesību jautājumiem potenciāla, tostarp neizmantotā potenciāla, analīzi. Mēs prasām rīcību no Padomes, kuras pārstāvji diemžēl šovakar nav klāt. ES cilvēktiesību stratēģija nekad nesasniegs optimālus rezultātus, ja netiks sistemātiski un saskaņoti organizēta un ja nebūs atklāta un netiks periodiski pārskatīta.

Protams, ticamība mums cilvēktiesību jautājumos ir atkarīga no tā, kā praktizējam to, ko sludinām. Kā mēs varam aicināt tādas valstis kā Jordānija, Ēģipte, Lībija, Maroka vai Alžīrija pārtraukt spīdzināšanu, ja zinām, ka Amerikas Savienotās Valstis tām nodeva spīdzināšanas funkciju un Eiropas valstis par to slepeni vienojās? Tā vietā, lai būtu uzticami, mēs kļūstam liekulīgi. Mūsu Parlaments ir jāattīra. Klusums no Padomes puses kopš mūsu februāra ziņojuma par ieslodzīto ārkārtas pārvietošanu nav palicis nepamanīts.

Vienas no visnopietnākajām divpusējām sarunām mums ir jāsāk ar līdzīgi domājošām valstīm, un tādēļ es atzinīgi vērtēju 115. un 116. punktu, kas aicina ES meklēt siloģismu un dalīties pieredzē, izsakot bažas par cilvēktiesību jautājumiem ASV, Kanādai, Japānai un Jaunzēlandei.

Taču pēdējos sešos gados, laikā, kad lielākā daļa Eiropas Savienības pilsoņu bija bažas par karu pret teroru, no ES puses nebija nekādas stingras rīcības, lai nodrošinātu cilvēktiesību un likuma varas ievērošanu transatlantiskajā telpā.

Protams, es nesaku, ka ASV ir sliktākais cilvēktiesību aizstāvis pasaulē. Taču tas varētu būt paraugs izcilībai cilvēktiesību jomā, un tas, ka ES to nemudina strādāt šajā virzienā, ir traģiski. Padomes pamatnostādnes par spīdzināšanu saka, ka ES veiks demaršus un izdos publiskus paziņojumus, aicinot attiecīgās trešās valstis uzsākt efektīvus pasākumus pret spīdzināšanas un sliktas izturēšanās gadījumiem. Kādus demaršus? Kādus publiskus paziņojumus par nolaupīšanām, spīdzināšanu, Gvantanamo līci? Visapkārt ir tikai samulsuma klusums.

Varbūt raksts šīs nedēļas žurnālā Economist dos kādu ievirzi. Zem virsraksta „Čehiem ir maz sabiedroto” tas skaidro, kā Čehijas Republika savas trīs gadus ilgās dalības ES laikā ir ieguvusi tādas valsts reputāciju, kas veicina cilvēktiesību ievērošanu uz katra soļa. Lieliski! Tieši tā! Bravo! Tomēr, lasot tālāk, es uzzināju, ka Briseles ārpolitikas mašīnas darbā šādi centieni ir traucējoši. ES diplomāti Čehijas Republiku acīmredzot apraksta kā „apdraudētu”, pat „neprofesionālu”, kas diplomātu arsenālā neapšaubāmi ir visnievājošākais apvainojums. Muļķi jaunie čehi! Viņi tic retorikai par to, ka ES ir cilvēktiesību ievērošanas kopiena. Viņi domāja, ka ES līguma 6. un 7. pants, kas nosaka mūsu demokrātijas, pamattiesību un likuma varas vērtības, Līgumā ir ierakstīts, lai saskaņā ar to arī rīkotos! Taču vecie ciniķi Lielbritānijas Ārlietu ministrijā un Quai d’Orsay viņiem palīdzēs tikt pie skaidrības.

Es esmu Čehijas ārlietu ministra Karel Schwarzenberg pusē, kas nesaskata pretrunas starp to, ka Čehija ir Amerikas draugs un tajā pašā laikā tās cilvēktiesību pārkāpumu kritiķis. Viņš iebilst gan pret Amerikas tirdzniecības embargo attiecībā uz Kubu, gan pret Gvantanamo līcī notiekošo. „Es esmu pret Gvantanamo, jo domāju, ka tas ir cilvēktiesību pārkāpums”, viņš noteikti saka.

  Mikel Irujo Amezaga (Verts/ALE). – (ES) Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos minēt šī brīnišķīgā ziņojuma trīs aspektus. Pirmkārt, Parlamenta lomu, īstenojot demokrātisku uzraudzību stratēģiskiem dokumentiem, kas saistīti ar ārējās palīdzības finanšu instrumentiem.

Pēdējā plenārsēdē mēs atkal pārrunājām un kritizējām Komisijas nespēju ievērot savas saistības attiecībā uz pārredzamību un parlamentāro uzraudzību sakarā ar finansējuma piešķiršanu instrumentam, kas nodrošina attīstības sadarbību. Es ceru, ka tas šajā jomā neatkārtosies.

Otrkārt, es vēlētos lūgt Komisiju pēc iespējas drīzāk paziņot Parlamentam to, kad un kā tā piedāvā ieviest pēcvēlēšanu protokola mehānismu vēlēšanu novērošanas misijās, kas ierosinātas šajā ziņojumā.

Treškārt un visbeidzot, ziņojumā Padome un Komisija tiek aicināta izanalizēt, atbalstīt un saskaņot ES divpusējo sarunu kritēriju noteikšanu ar citu donoru un starptautisku organizāciju darbībām, it īpaši ar ANO ieviestajiem mehānismiem.

Rīt šajā Parlamentā notiks debates saistībā ar steidzamu rezolūciju par finansējuma piešķiršanu īpašai Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidotai tiesai, lai izskatītu kara noziegumus Sjerraleonē. Es to uzskatu par piemēru saskaņotības trūkumam, kas pašreiz pastāv starp Eiropas Savienību un starptautiskām organizācijām, un labu piemēru darbam, kas vēl ir jāpaveic.

Tāpēc es ceru, ka šis ziņojums būs solis virzienā uz to, lai šo saskaņotību panāktu.

  Bernd Posselt (PPE-DE). - (DE) Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Šodien pie šīs Parlamenta ēkas demonstrēja grupa jezīdu kurdu, un es kopā ar Feleknas Uca un citiem pievienojos viņiem. Šī demonstrācija, ko organizēja pārstāvji no grupas, kuru vajā teroristi un kurai draud ar genocīdu, bija vēl viens piemērs neticamajām cerībām, kas paustas šajā Parlamentā saistībā ar cilvēktiesību jautājumu. Tieši tāpēc ir svarīgi, lai mūsu darbs cilvēktiesību jomā notiktu sistemātiski un ilgtspējīgi un lai netiktu pieļautas noteiktas kļūdas.

Pirmā nopietnā kļūda ir nošķirt lielas un mazas valstis, kurās ir aktuāls cilvēktiesību jautājums, jo tas smagi ietekmē mazās valstis, bet no tā labumu gūst lielās valstis, ar kurām mūs vieno nozīmīgas ekonomiskas un stratēģiskas intereses. Tā dara daudzas no mūsu valdībām un visu politisko virzienu pārstāvji, taču šajā ziņojumā tas nav darīts. Ziņojumā ir ļoti drosmīgi risināti tieši jautājumi par Ķīnu un Krieviju, un es esmu pateicīgs Angela Merkel par to, ka viņa savas pēdējās vizītes laikā Ķīnā un pirms kāda laika Krievijā skaidri norādīja, ka ir iespējams gan ievērot intereses un par spīti tām vai to dēļ skaidri risināt cilvēktiesību jautājumu.

Otrā kļūda, ko nedrīkstam pieļaut, ir šāda. Austrijas rakstnieks Gerd-Klaus Kaltenbrunner reiz teica, ka ir divu veidu apspiestas kopienas un individuāli upuri: vieni, kam piemīt seksuālā pievilcība, un otri, kam nepiemīt. Pirmie kādu laiku atrodas uzmanības centrā, un otrie tiek ignorēti. Cilvēktiesībām ir jāattiecas uz visiem neatkarīgi no tā, vai tās tajā brīdī ir vai nav konkrētajā starptautiskās uzmanības centrā.

Trešā kļūda, no kā mums jāizvairās (un arī šī ir ļoti būtiska), ir partiju politikas ieviešana šajā jautājumā. Tāpēc es vēlos paust nožēlu par runu, ko teica Erik Meijer, kuru citādi es ļoti cienu. Pajautājiet padomju varas vajātajiem Tunne Kelam vai Vytautas Landsbergis, kas par viņiem iestājās toreiz, 1980. gados, – vai tā bija mūsu grupa vai Erik Meijer grupa. Nelīdzsvarotība un tieksme pārkāpt cilvēktiesības partiju politisko iemeslu dēļ ir sastopama it visur. Mums jāizvairās no šā virziena un jāizvēlas ceļš, kas izvēlēts Elena Valenciano lieliskajā ziņojumā, un jāveido cilvēktiesību politika, kas balstās uz objektīviem standartiem un likvidē dalījumu grupās, un ir to cilvēktiesību tradīciju vērta, kādas pastāv šajā Parlamentā.

  Katrin Saks (PSE). - (ET) Es vēlētos pateikties referentei par labu ziņojumu un viņas komandas darba augsto līmeni. Saistībā ar divpusējām sarunām par cilvēktiesību jautājumiem ar trešām valstīm es vēlētos pasvītrot divas lietas. Patiesībā es atkārtošu to, ko teica iepriekšējais runātājs, taču es to uzskatu par tik svarīgu, ka to ir vērts atkārtot.

Pirmkārt, jautājums saistībā ar konfliktējošām interesēm un vērtībām, kurš ir ļoti svarīgs arī man. Nav noslēpums, ka, tiecoties globalizēt pasauli, mēs esam centušies dot priekšroku savām pašu interesēm un vērtībām. Ja mēs nerunāsim par savām pašu vērtībām un nesludināsim tās, tad gadījumos, kad mūsu intereses mūs spiedīs attiecīgi rīkoties, mēs pakāpeniski aizmirsīsim par šīm vērtībām. Es atzinīgi vērtēju referentes elastīgumu – mēs kopīgi iesniedzām priekšlikumus grozījumiem attiecībā uz Krieviju un Vidusāziju. Tieši šajos reģionos intereses bieži ņem virsroku un mūsu vērtības tiek aizmirstas.

Eiropas Savienībai ir jāatgādina saviem partneriem par starptautiskajiem nolīgumiem un saistībām, kādas tie uzņēmušies ar šiem nolīgumiem. Kā Eiropas Padomes referente es noteiktu uzskatu, ka, pirmkārt, ir jāņem vērā lielo valstu intereses, tomēr tajā pašā laikā mums ļoti patīk ignorēt mazās valstis, taču standartiem jābūt vienādiem visos gadījumos.

Otrkārt, attiecībā uz mazāk svarīgu jautājumu es vēlētos minēt mūsu rīcību attiecībās ar trešām valstīm un to, kā tā ietekmē un atbalsta cilvēktiesības un saistītos mērķus uzņēmējās valstīs. Mums vienmēr ir jādod cerība un nevis pretējais, proti, mēs nedrīkstam šīm valstīm atņemt cerību. Katrs no mūsu soļiem, ko veicam problēmu cēloņu risināšanai, tiek ļoti uzmanīgi vērots. Es, piemēram, uzskatu, ka rietumu atbalsts Baltijas valstu iedzīvotājiem un viņu mērķiem bija svarīgs un nepieciešams, un, manuprāt, šāda atbalsta trūkums pašlaik ir nomācošs. Šajā sakarā ir arī jāuzsver mūsu partneriem, ka viņiem savas saistības ir jāievēro.

Visbeidzot es atkārtoju, ka šajā ziņojumā šie jautājumi ir aptverti, un vēlreiz pateicos referentei par komandas darba augsto līmeni.

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlos pateikties referentei Elena Valenciano Martínez-Orozco par lielisko un labi motivēto ziņojumu. Šim Eiropas forumam Eiropas Parlamentā ir ļoti svarīgi risināt cilvēktiesību jautājumus. Es pilnīgi piekrītu referentes teiktajam, ka cilvēktiesībām jābūt ES ārpolitikas pamatā.

Runājot par cilvēktiesībām, mums ir jāatceras, ka tas nedrīkst būt tikai retorisks temats vai tikai vārdi, ko izmanto politiskās runās un īpašos gadījumos. Tai jābūt ikdienišķai realitātei gan Eiropas Savienībā, gan mūsu attiecībās ar citām valstīm – trešām valstīm.

Ko tieši nozīmē cilvēktiesības no visiem to aspektiem? Es to saprotu šādi – cilvēktiesības ir neatņemamas tiesības, kas cilvēkam ir no dzimšanas līdz nāvei, tostarp nedzimušu bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku tiesības. Tās ietver sieviešu tiesības, kā jau šodien minēts, un bērnu tiesības, taču tās ietver arī invalīdu tiesības, slimu cilvēku, vecāka gadagājuma cilvēku tiesības un ikviena cilvēka tiesības. Mums jāatceras, ka jebkura dzīvība ir vērtīga un vienreizēja. Es pat teiktu, ka katra dzīvība ir svēta, un neviens nevar atņemt citam cilvēkam dzīvību – atņemt viņam cilvēktiesības.

Ja mēs Eiropas Savienībā būtu vienoti ar citiem savos uzskatos, ka cilvēciskās vērtības un cilvēktiesības vienmēr ir svarīgākas par tirgus vērtību, mēs būtu uz pareizā ceļa. Tomēr diemžēl izrādītos, ka mēs ļoti bieži ļaujam tirgus vērtībai ieņemt cilvēktiesību vietu. Ķīna tam sniedz daudzus piemērus, un tie šodien ir ļoti acīmredzami. Turklāt tagad mums, piemēram, ir jāņem vērā situācija Krievijā. Kādas ir cilvēktiesības Krievijā? Mēs tās redzam, mēs pazīstam lietas pēc vārdiem – Hodorkovska lieta un citas. Ko mēs kā Eiropas vērtību kopiena esam sasnieguši? Acīmredzot mums Eiropas vērtību kopienā un Eiropas Savienībā ir jārīkojas atbilstoši tam, ko sludinām, un jāaizstāv cilvēktiesības un cilvēciskās vērtības visā Eiropas Savienībā, kā arī mūsu attiecībās ar trešām un jaunattīstības valstīm.

  Francisco José Millán Mon (PPE-DE). – (ES) Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Divdesmitā gadsimta otrajā pusē un īpaši pēdējās trijās desmitgadēs demokrātija un cilvēktiesību ievērošana ir ievērojami uzlabojusies, taču šajā jomā vēl joprojām ir daudz jādara.

Pirms dažiem mēnešiem Berlīnē pieņemtajā deklarācijā par Romas līguma parakstīšanas 50. gadadienu ES iestādes oficiāla pauda vēlmi veicināt brīvību un demokrātiju pasaulē.

Šajā politikā mums ir atvērti jāstrādā pie principa, ka cilvēktiesību ievērošana ietekmē visu starptautisko kopienu un ka šīs tiesības ir universālas. Šīs divas domas ir skaidri paustas galīgajā dokumentā, ko pieņēma Ņujorkas augstākā līmeņa sanāksmē 2005. gadā.

Teorija, ka ir pasaules daļas, uz kurām viena vai otra iemesla dēļ neattiecas pienākums ievērot cilvēktiesības, nav pieņemama, citiem vārdiem sakot, nav pieņemama teorija, ka ir režīmi, kuros nepastāv prasība ievērot brīvības.

Šajā brīdī es vēlētos atsaukties uz lieliskajām esejām, ko sarakstījis Nobela prēmijas ieguvējs Amartya Sen, par demokrātijas globālajām saknēm un demokrātiju kā universālu vērtību. Īsi sakot, cilvēktiesību veicināšanai ir jāpiešķir ļoti svarīga loma ES attiecībās ar visām trešām valstīm.

Viens no instrumentiem ir divpusējas sarunas, tāpēc, manuprāt, būtu noderīgi izveidot ziņojumu, kas palīdzētu organizēt un sistematizēt divpusējas sarunas par cilvēktiesību jautājumiem starp Eiropas Savienību un citām valstīm.

Es atzinīgi vērtēju to, ka ziņojuma 31. punktā Padome tiek aicināta nodrošināt, ka divpusēju sarunu sākšana vai atlikšana atbilst skaidriem kritērijiem, un veikt iepriekšēju ietekmes novērtējumu. Es arī piekrītu, ka divpusējas sarunas pēc būtības nav beigas.

Es vēlētos nobeigt, īsi pieminot Kubu, kas ziņojumā nav minēta un kur diemžēl vēl aizvien netiek ievērotas cilvēktiesības un pamatbrīvības. Tomēr nesen Padome nolēma ierosināt sākt ar Kubu visaptverošas divpusējas sarunas, ietverot arī jautājumu par šīm tiesībām.

Ir labi zināms, ka Parlamenta vairākuma nostāja ir tāda, ka tas nepiekrīt nedaudz neparastajai politikai, kādu Padome ievēro pēdējo triju gadu laikā attiecībā pret Fidel Castro režīmu. Mūsuprāt, par prioritāti pirms jebkurām citām iniciatīvām jānosaka stingra prasība atbrīvot politieslodzītos.

  Ana Maria Gomes (PSE). – (PT) Apsveicu kolēģi Valenciano kundzi ar svarīgo ziņojumu, kurā izteikti konkrēti priekšlikumi par Parlamenta iesaistīšanu iesaistīt Padomes un Komisijas rīkotajās sarunās par cilvēktiesībām.

Tas nav tikai jautājums par mēģinājumu nostiprināt ES starptautisko nozīmi iestāžu līmenī. Tas ir jautājums par mēģinājumu iegūt labumu no pievienotās vērtības, kuru Eiropas Parlamenta dalība varētu dot šo dialogu tematos un praktiskajos rezultātos, kurus tas var dot jomā, kurās daudzu Eiropas valdību un organizāciju centieni un pašpaļāvības trūkums nelabvēlīgi kontrastē ar Eiropas Parlamenta uzdevumu un vēsturisko noteikto vadītāja lomu kā iestādei, kura ir Eiropas iedzīvotāju balss.

Jāatzīst, ka ir daudz nenoteiktības gadījumu, kas mazina uzticību Eiropai. Vēl šorīt debatēs par terorismu es kritizēju Eiropas valdību sadarbību ar Buša administrācijas programmu par tirdzniecību ar spīdzināšanas ierīcēm.

Tomēr aplūkosim Eiropas attīstības politiku, kuras mērķis ir sekmēt labu pārvaldību un tādējādi arī cilvēktiesības. Pašreizējā Portugāles prezidentūra saistībā ar to pat vēlas nostiprināt Eiropas attiecības ar Āfriku. Kāpēc Komisija un Padome pat nemēģina kaut visvienkāršākajā veidā izmantot to rīcībā jau esošos instrumentus, piemēram, Kotonū nolīgumu, kurā iekļauti īpaši panti par cilvēktiesībām?

Tagad 77 miljoniem etiopiešu un vēl daudz vairāk miljoniem citu Āfrikas iedzīvotāju ir skaidrs, ka ES neuztver nopietni Kotonū nolīgumu. Pēc 2005. gada vēlēšanām, kuras pārraudzīja Eiropas Savienības misija, Etiopijas cietumos ieslodzītie trīsdesmit astoņi ievēlētie parlamenta deputāti, žurnālisti un aktīvisti nesen tika atbrīvoti, pateicoties šā Parlamenta atkārtotajam spiedienam un par spīti neizprotamai klusēšanai no Padomes puses.

Tomēr citi vēl joprojām ir apcietināti, piemēram, Netsanet Demissie un Daniel Bekele. Vai viņi jebkad spēs ticēt Kotonū nolīgumam un ES? ES pārstāvju bezdarbības un pat pretīgas zemošanās paraugi pārpilnam redzami visā pasaulē – no Adisabebas līdz Pekinai, no Maskavas līdz Rijādai, no Teherānas līdz Havannai.

Cerēsim, ka ziņas par to, ka Eiropas Komisija nesen atvainojās Sudānas valdībai, lai novērstu Komisijas vietējo delegātu izraidīšanu, ir nepatiesas.

  Anna Ibrisagic (PPE-DE). - (SV) Priekšsēdētājas kundze! Pasaulē, kurā ne vienmēr skaidri saskatāma demokrātija un cilvēktiesības – mūsu kaimiņos un dažreiz atsevišķās valstīs, kuras, nebūdamas ES dalībvalstis, tomēr ir Eiropas daļa- ES attiecības ar apkārtējo pasauli kļūst arvien svarīgākas. Katras no šīm attiecībām neatkarīgi no tā, vai tās ir tikšanās, sarunas vai nolīgums, ir iespēja aizstāvēt mūsu vērtības un izvirzīt prasības valstīm, kuras vēl nav nonākušas pie izpratnes par tādiem vārdiem kā humānisms, cilvēktiesības un demokrātija.

Ziņojums, kuru mēs šodien izskatām, katrā ziņā ir labs. Tajā uzskatāmi parādītas grūtības, kādas rada atšķirīgas redakcijas un pieeja cilvēktiesībām, tomēr man šķiet, ka ziņojumā vajadzēja izteikt vairāk kritikas, piemēram, par mūsu attieksmi pret Ķīnu un Krieviju. Mūsu pienākums ir kritiski izturēties pret valstīm, kuras neievēro cilvēktiesības un nav demokrātiskas, tomēr ir ārkārtīgi svarīgi, ka mēs kritizējam valstis, kuras pašas sevi uzskata par demokrātiskām – ne tikai mūsu pašu uzticamības dēļ, bet arī visu to cilvēku dēļ, kuri dzīvo šajās valstīs un kuriem nav pat iespējas izpaust kritiku.

Demokrātija un cilvēktiesības ES ir noteikums, tādēļ dažreiz mums šķiet, ka tās ir bijušas vienmēr, tās ir un būs vienmēr. Bet mēs, kas esam dzimuši diktatūru laikā, zinām, ka mums karu dienu ir jācīnās par demokrātiju un cilvēktiesībām. Nepietiek pateikt, ka notiek darbs cilvēktiesību jomā un ka stāvoklis uzlabojas. Vēl ir daudz darba, kā mēs bieži sakām. Mums jābūt daudz skaidrākiem un precīzākiem sarunās gan attiecībā uz mūsu kritiku, gan attiecībā uz prasībām, un mums jāsāk saukt lietas īstajos vārdos, ja mēs vēlamies atstāt mantojumā labāku pasauli mūsu bērniem.

  Pierre Schapira (PSE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze! Ir jau vēls, daudz kas jau ir pateikts, tomēr es patiesi vēlētos pateikties Valenciano kundzei, protams, par šo ziņojumu. Tas iezīmē svarīgu soli, lai Eiropas attīstība politika kļūtu pārredzamāka un efektīvāka, ja ir runa par cilvēktiesībām.

Es izmantoju arī šo debašu doto iespēju, lai aicinātu Padomes un Komisijas pārstāvjus uz labāku iestāžu sadarbību. Ir tiešām ļoti svarīgi izveidot dialogu starp Padomi, Komisiju un Parlamentu, lai cilvēktiesību jomā īstenotos pasākumus varētu labāk saskaņot un lai novērstu pretrunas un dublēšanu, kas traucē raidīt paziņojumus apkārtējai pasaulei.

Diemžēl tas ir pastāvīgs jautājums jaunumos. Kā piemēru var minēt Birmu, kur mūsu politika šajā valstī ir neatšifrējama no ārpuses. ES dalībnieki ir apliecinājuši, ka pievienojas kopējai nostājai par nacionālo samierināšanu, demokrātiju un cilvēktiesībām, bet praksē ES dalībvalstis ir dalītas, radot vāju un neefektīvu nostāju, kura nekādi neietekmē režīmu Birmā.

Eiropas Savienībai nav skaidras politiskas stratēģijas. Mēs pievēršamies vienīgi humānajai palīdzībai, kura, protams, ir svarīga, tomēr ar to nepietiek. Mēs neesam ieņēmuši nostāju jautājumā par to, kā ANO Drošības padomei jārīkojas ar situāciju Birmā, nepiedāvājot atbalstu vai rezolūciju. Turklāt Komisija ir samazinājusi subsīdiju summu projektiem, kuri paredzēti cilvēktiesību un demokrātijas atbalstam Birmā. Īsi sakot, Eiropas Savienība nav pozitīvi un efektīvi izmantojusi ietekmi, lai veicinātu un atbalstītu demokrātiju un cilvēktiesības šajā valstī.

To pierāda tas, ka mēs nesen neaicinājām atbrīvot birmieti, Nobela prēmijas laureātu Aung San Suu Kyi. Taču 1990. gadā Parlaments viņai piešķīra Saharova balvu. Šis piemērs lieliski parāda to, ka mūsu trim iestādēm ir jārīkojas kopā, parādot saskaņotu, skaidru politiku cilvēktiesību aizstāvībai.

  Luís Queiró (PPE-DE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Ziņojums, kuru mēs šodien apspriežam, ir pelnījis mūsu atbalstu vispirms tāpēc, jo tajā plaši un detalizēti aplūkots Eiropas Savienības ārējai dimensijai ārkārtīgi svarīgs temats, un tādēļ es vēlētos apsveikt referenti.

Sliktākais, kas var notikt ar Eiropas Savienības vispārējām saistībām par atbalstu cilvēka pamattiesībām, būtu tas, ja tas kļūtu par izolētu, atsevišķi izskatāmu jautājumu. Man šķiet, ka alternatīva, pareizais viedoklis ir uzskatīt cilvēktiesību atbalstu gan par ētisku pienākumu, kas ir pašsaprotami, gan ES interešu jomu, jo nestabilitāte, migrācijas plūsmas, politiskā un militārā spriedze, kas saistīta ar cilvēktiesību pārkāpumiem, izraisa krīzes, kuru rezultātā pasaule kļūst par bīstamu vietu.

Tādēļ es piekrītu fundamentālajam jautājumam, taču mums ir jāizskata jautājums par metodi. Ja ES ir jāsaglabā attiecības tikai ar tādām valstīm, kurās ievēro cilvēktiesības tā, kā mēs tās aizstāvam, tad mums būtu stingras attiecības tikai ar dažām valstīm. Un otrādi, ja Eiropas Savienība vienmēr izvēlētos reālismu ekonomikā, enerģētikā, ģeostratēģijā un citās interesēs, tā drīz vien atklātu, ka tā vietā, lai aizstāvētu tūlītējas priekšrocības, patiesībā ir radīti lielāki draudi nākotnei.

Mums ir jācer uz saskaņotu ES stratēģiju, kuras ārpolitikas darba kārtībā ir iekļauts taustāms un novērtējams atbalsts cilvēktiesībām. Tā nav iespēja piešķirt budžeta līdzekļus, nenovērtējot to izlietojuma rezultātus vai tukši runāt par priekšlikumiem, kuri nekad netiks īstenoti.

Attiecībā uz to ES un Āfrikas valstu samits it iespēja, kuru nedrīkst palaist garām. Ja mēs vēlamies palīdzēt Āfrikai un Āfrikas iedzīvotājiem – un mēs to gribam – mums ir jābūt vienlīdz dāsniem un prasīgiem. Kā jau teicu, mēs nemaldinām sevi, ka varam atbalstīt attiecības tikai ar tām valstīm, kuras atzīst pamatvērtības, bet mums ir jāsaglabā pārliecība, ka cilvēktiesību programma ir iekļauta mūsu attiecību politikā ar šīm valstīm. Pretējā gadījumā mēs palielināsim kāda diktatora spēku un parādīsim nevis savu labo gribu, bet gan politisko nespēju un spēka trūkumu sarunās.

Labāka pasaules, priekšsēdētājas kundze, ir drošāka pasaule, un Eiropa nevar sajaukt diplomātijas maigo spēku ar sapņu spēku, vai, vēl ļaunāk, vispār ar nespēku.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). - (HU) Es sirsnīgi sveicu Valenciano kundzi ar šo lielisko ziņojumu; viņa ir izvirzījusi dažus ļoti svarīgus priekšlikumus. Tajā pašā laikā es vēlos norādīt uz dažiem trūkumiem, kuri nav viņas vaina, bet kuri parāda Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības konceptuālas nepilnības.

Piemēram, attiecībā uz Ķīnu mēs pareizi protestējam pret cilvēktiesību pārkāpumiem vai ticības brīvības ierobežojumiem, bet mēs nekad nerunājam par 700 miljoniem lauku ciematos dzīvojošo cilvēku, kuriem nav sociālās nodrošināšanas un nav pensijas. Es vēlētos jautāt: vai tās nav svarīgas cilvēktiesības? Es vēlētos turpināt tālāk. Visā ziņojumā nav neviena atgādinājuma par nacionālo minoritāšu jautājumu Ķīnā.

Eiropas Savienībai tagad beidzot ir jāatver acis uz to, ka, lai tie būtu Rietumbalkāni vai jebkura cita vieta pasaulē, ja tā vēlas stabilitāti, tad tai ir jābūt godīgai, risinot minoritāšu un nacionālo minoritāšu jautājumu. Eiropas Parlamentam ir jāpiedalās dažos Eiropas Padomes ēkā notiekošos semināros, lai saprastu, ka cilvēktiesības un minoritāšu tiesībās ir pilnīgi dažādi jautājumi!

Nav pieņemams tas, ka visā ziņojuma nav neviena vārda par nacionālo minoritāšu problēmām un neviena vārda par migrantu minoritāšu vai Rietumeiropas migrantu minoritāšu jautājumiem; tikai šodien, šajā pašā Parlamentā, es teicu, ka jauno minoritāšu integrācija Francijā, Lielbritānijā un Nīderlandē atrodas krīzes situācijā. Tādēļ, ja Eiropas Parlaments un Eiropas Savienība nemainīs savu pieeju, tie nespēs tikt galā ar starptautiskajām problēmām un starptautiskajiem konfliktiem, un tai nebūs morālu tiesību kritizēt Ķīnas leģitimitāti; mums ir jāsaved kārtībā sava māja ar mūsu pašu neatrisinātajiem minoritāšu jautājumiem šeit, Eiropā.

  Tunne Kelam (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, ES divpusējās sarunās ar trešām valstīm nav bijis pietiekamas konsekvences, un šāda situācija var sagraut ES cilvēktiesību politikas ticamību. Tādi ir divi šī ziņojuma secinājumi.

Tādēļ, mūsu vēstījums Komisijai un Padomei ir ļoti skaidrs: cilvēktiesību jautājumi ir jāiekļauj praktiskajā politikas veidošanā. Citiem vārdiem sakot, tie nedrīkst būt atkarīgi no stratēģiskajām vai ģeopolitiskajām interesēm.

Vislielākais izaicinājums vēl arvien ir šo cēlo mērķu ieviešana mūsu pašreizējās attiecībās. ES attiecībās ar Kazahstānas diktatūru acīmredzami pastāv interešu un uzskatu konflikts. Ķīnas un Krievijas gadījumā, izsakot pamatotas bažas par situāciju šajās valstīs, mums būtu arī jājautā, vai tādas divpusējās sarunas, kādas notika līdz šim, patiesi ir panākušas situācijas uzlabošanos.

Tāpat, runājot par Krieviju, šai valstij ir jāpārtrauc prasīt, lai ES-Krievijas partnerība tiktu veidota uz kopējām vērtībām. Pašreizējā situācijā tas izklausās samērā ironiski. Mums lietas ir jāsauc to īstajā vārdā, jo Putina Krievija iespējams atrodas turpat, kur Hitlera Vācija bija 1930.-to gadu vidū.

Tas, ka šīs parādības nerisinām ar visu ES varu un ietekmi, mūs padara par līdzvainīgiem brutālajos cilvēktiesību pārkāpumos Krievijā.

Tajā pašā laikā, Gerhard Schroder aicināja ES nenoslogot Krieviju ar pārmērīgi augstām prasībām attiecībā uz cilvēktiesībām un demokrātiju šajā valstī. Diemžēl fakts ir tāds, ka ES vēl arvien trūkst īsta tvēriena, ar vislabākajiem nodomiem cenšoties sabalansēt cilvēktiesību jautājumus un tās ekonomiskās un stratēģiskās intereses.

  Justas Vincas Paleckis (PSE). – (LT) Uzmanība, kas pievērsta dialogam par cilvēktiesībām, nekad nevar būt pārāk liela, un tādēļ es vēlētos apsveikt referenti, kura ir mūs iepazīstinājusi ar daudziem ieteikumiem un vērtējumiem. Eiropas Parlaments grib un var aktīvāk piedalīties Padomes un Komisijas dialogā par cilvēktiesību jautājumiem ar trešām valstīm, jo tam ir vajadzīgās iespējas un pieredze. EP deputātu kreativitāte un neatkarība var papildināt Komisijas un Padomes reālismu. Mums ir jārunā vēl skaļāk par cilvēktiesību aizstāvju stāvokli un vidi, kādā viņi darbojas, kā arī par ekonomiskajām, sociālajām un ekoloģiskajām cilvēktiesībām. Kaut gan ES un Amerikas Savienoto Valstu attiecības apēno karš Irākā un Gvantanamo, tās tomēr ir veselīgas, paticoties mūsu kopējām vērtībām. ES un Krieviju saista gāzes un naftas cauruļvadi, tomēr dialogu ar Krieviju par cilvēktiesībām nevar mīkstināt energoresursi un merkantilas intereses. Šī lielā un svarīgā valsts meklē nacionālu ideju un īpašu ceļu. Šeit es varētu pieminēt kādu Maskavā dzirdētu komentāru: agrāk mēs aplami domājām, ka šeit, Krievijā, ejam pa pareizo ceļu; tagad mēs aplami domājam, ka ejam pa īpašu ceļu. Neviens neapstrīd Krievijas tiesības iet pa īpašu ceļu, ja to vēlas lielākā daļa pilsoņu. Tomēr stāvoklis ir pavisam cits, ja tam pievienojas vārda un preses brīvības un NVO darbības ierobežojumi vai izņēmumi dažām partijām. Nav mēģinājumu uzsākt dialogu par cilvēktiesībām ar Baltkrieviju; tomēr man šķiet, ka tajā ir ieinteresēti ne tikai šīs valsts cilvēktiesību aizstāvji, bet arī ES. Tas, par ko mēs aktīvi kritizējam Baltkrieviju, attiecas arī uz dažām Vidusāzijas un Dienvidkaukāza valstīm, kuras pat ir iesaistītas Eiropas kaimiņattiecību politikā. Tomēr lielāki zaudējumi un naftas un gāzes smarža nedrīkstētu mīkstināt attieksmi pret cilvēktiesību pārkāpumiem.

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, man jāsaka, ka šis nebija viegls ziņojums, kam urbties cauri. Tas bija pārmērīgi garš un dublējās, taču tas attiecas uz svarīgu tematu.

Es esmu pārliecināts patiesu cilvēktiesību aizstāvis. Taču man jāatzīst, ka man ir grūti šo konceptu paplašināt tādā mērā, lai tas ietvertu gandrīz visus iespējamos cilvēku aktivitāšu aspektus: sociālās, vides, ekonomiskās un kultūras tiesības – es nosaucu tikai dažas, par kurām atkārtoti tiek runāts.

Tomēr, cilvēktiesību pārkāpumiem visā pasaulē nekad nav bijusi pievērsta tik liela uzmanība kā šodien, taču paradoksālā kārtā tas nav novedis pie pozitīvām izmaiņām daudzās valstīs, kur notiek vissmagākie pārkāpumi. ES ir jāspēlē nozīmīga loma likuma varas un cilvēktiesību ievērošanas veicināšanā, taču tās ieradums atkāpties pašai no saviem noteikumiem nekādi neveicina reformas vissliktākajos režīmos. Šajā ziņā es īpaši domāju Zimbabvi un Birmu, attiecībā uz kurām pašas ES ceļošanas aizliegums un mērķtiecīgās sankcijas vairākos gadījumos ir tikušas ignorētas nepamatotu iemeslu dēļ. Un mēs brīnāmies, kāpēc mūsu pasākumi nav efektīvi un tirāni par mums smejas!

Daudzas Āfrikas valstis nav pildījušas savu pienākumu nodrošināt labu pārvaldību. Tas nav nekāds pārsteigums, ja no ES sarunu partneriem par šo tēmu nav stingri izteikta vēstījuma.

Jau gadiem ilgi mēs esam mēģinājuši panākt, lai citas Āfrikas valstis mums pievienotos mūsu centienos Zimbabvē panākt izmaiņas uz labo pusi, taču veltīgi. Tikmēr šī valsts iegrimst ekonomiskā haosā un miljoniem tās cilvēku zem Mugabe uzpūtīgās diktatūras cieš no bada un nabadzības.

Pašlaik šķiet, ka pastāv iespēja, ka ES atkal pārkāps pati savus noteikumus un uzaicinās Mugabe vai citus nevēlamo personu sarakstā esošos Zimbabves ministrus uz ES-Āfrikas samitu Lisabonā decembrī.

3. jūlijā es par šo tematu rakstīju Portugāles premjerministram. Pagaidām vēl neesmu saņēmis atbildi. Tā kā Padomes pārstāvji šeit pašlaik nav klāt, varbūt Prezidentūra varētu uzzināt, ko tā ir nodomājusi darīt saistībā ar šo jautājumu? No vakardienas ziņojuma es dzirdēju, ka ārējo sakaru komisāre Benita Ferrero-Waldner ir teikusi, ka, iespējams, viņi Mugabe vietā uzaicinās ārlietu ministru. Bet arī viņš ir nevēlamo personu sarakstā; viņš šajā sarakstā ir ierakstīts ar Nr. 83. Tad vai kāds mums varētu pateikt, kas šajā sakarībā notiks?

  Gabriela Creţu (PSE). - (RO) Priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi! Apgalvojumu, ka sieviešu tiesības ir cilvēktiesību neatņemama sastāvdaļa, varētu uzskatīt par tautoloģiju, jo tas ir pašsaprotams. Realitāte rāda, ka tās tiek tikai skaidri ignorētas. Nesen mēs pārbaudījām kavēšanos Tūkstošgades attīstības mērķu izpildē, kur sievietes ir ne tikai mērķa grupa, bet arī svarīgs procesa paātrināšanas faktors.

Elena Valenciano lieliskajā ziņojumā Komisijai un Padomei ir izteikts lūgums sarunās ar partnervalstīm ievērot dzimuma dimensiju. Tomēr dialogā ir iesaistītas vismaz divas puses, un mēs esam viena no tām. Mēs domājam, ka sieviešu tiesību atbalsta un aizsardzības pasākumi un arī to īstenošanas kontrole ir atkarīga no Eiropas partijām, iestādēm un mūsu valdību jutīguma attiecībā uz dzimumu problēmām. Tas ir vajadzīgs, lai sasnigtu dzimumu līdztiesības ceļvedī noteiktos mērķus.

Mums nevajag ieviest sarežģītus rādītājus, lai redzētu, ka Eiropas Savienībā ir valdības, kurās nav nevienas sievietes, vai citas valdības, kuras nekritiski aizstāv tradīcijas un rīcību, kas pārkāpj sieviešu tiesības. Mēs visi zinām, ka lēmums uzsākt dialogu par cilvēktiesībām ir pamatots ar vairākiem kritērijiem, kurus noteikusi padome, kad stāvoklis partnervalstīs tiek uzskatīts par satraucošu.

Pat optimistiskajā gadījumā, kad visi Padomes dalībnieki ir sieviešu tiesību atbalstītāji, es domāju, kādu piemēru mēs rādām valstij, no kuras pieprasa pārstāvniecības pasākumus politiskajās struktūrās. Diemžēl šī piezīme attiecas arī uz Eiropas Parlamentu, kurā ir lielas rezerves mūsu pašu struktūru reformai, tostarp arī līdzsvarotai dzimumu pārstāvniecībai.

Mēs pieprasām no Eiropas iestādēm un dalībvalstīm atbilstību starp vārdiem un darbiem. Ir jāsaglabā saskaņa starp Kopienas politiku un instrumentiem, lai tie nelabvēlīgi netraucē sieviešu iespēju veicināšanas pasākumus partnervalstīs. Ir svarīgi runāt par sievietēm, bet vēl daudz svarīgāk ir ļaut viņā runāt, lai uzlabotu politisko klimatu, miera procesus un samazinātu korupciju visā pasaulē.

  Bogusław Sonik (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Es pilnīgi atbalstu iesniegto ziņojumu it īpaši attiecībā uz vienu no vissteidzamākajām problēmām ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī visā pasaulē. Sarunu un apspriežu kvalitāte ar trešām valstīm cilvēktiesību jomā galvenokārt ir atkarīga no darbību saskaņotības un pārredzamības. Es vēlētos uzsvērt, ka ciešāka sadarbība ir ceļš uz iespējami lielākiem ieguvumiem no dialoga it īpaši tad, ja ir iesaistīs Eiropas Savienības lēmumus pieņemošais trīsstūris. Mums precīzi jānosaka mērķi, kurus vēlamies sasniegt.

Ieteiktā saskaņotības palielināšana attiecas arī uz parasto praksi atdalīt dialogus par cilvēktiesībām no citām divpusējām attiecībām. Jāatzīst, ka ziņojumā ir uzsvērts, ka Ķīnas gadījumā šāda veida liekulība ir jāatmet. Taču tas nav formulēts pietiekami stingri, jo ir skartas attiecības ar Krieviju. Mūsu cilvēktiesību jomai piemērotie kritēriji ir stingri jānosaka visās valstīs, un, vissvarīgākais, tiem ir jābūt vienādiem.

Man žēl, bet šis noteikums ļoti bieži tiek pārkāpts. Vispārpieņemtās normas piemēro izlases veidā atkarībā no tā, kāds var būt šāda veida darbības rezultāts. Kā jau teicu, tāda ir situācija attiecībā uz Krieviju, kura ir Eiropas Savienības galvenā tirdzniecības partnere. Bez šaubām, šis apstāklis dod abpusēju ieguvumu. Tomēr mēs nevaram atļauties uz labu tirdzniecības sakaru rēķina padarīt cilvēktiesības nosacītas. Es ceru, ka man nav jāatgādina, ka Krievijas Federācijā ir plaši izplatīta spīdzināšana un vajāšana rasiskās piederības dēļ, kā tas ir Čečenijā, bet organizācija „Žurnālisti bez robežām” ir ierindojusi šo valsti 17. vietā pasaulē preses brīvības apspiešanas ziņā, kas ir bīstami tuvu tādām valstīm kā Ķīna un Ziemeļkoreja.

Tas, par ko es runāju, attiecas arī uz Kubu, kura , starp citu, arī nav minēta šajā ziņojumā. Būdama galvenā tirdzniecības partnere, Eiropas Savienība tāpat kā Krievijas gadījumā, šķiet, piever acis uz tur notiekošo. Neraugoties uz jūnija rezolūciju, nav veikta neviena īpaša darbība. Laiku pa laikam mēs lasām, ka Eiropas Parlaments pieprasa šo vai to, vai pauž nožēlu par kaut ko, bet vai mēs domājam par to, kas notiek tā rezultātā? Saharova balva joprojām nav piešķirta Havanas organizācijai „Sievietes baltā”.

Vēl viens un ārkārtīgi svarīgs cilvēktiesību jomas elements ir nepieciešamība uzasināt instrumentu, kas nosaka finansiālā atbalsta noteikšanu un sadali opozīcijai valstīs ar nepietiekamu demokrātijas līmeni. Es vēlētos īpaši uzsvērt to, cik svarīgi ir pareizi noteikt vajadzības. Opozīcijas grupām nereti ir raksturīgs vājš formalizācijas līmenis. Mums ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai nodrošinātu to, ka šī nauda nonāk pie īstajiem cilvēkiem un nevis pie tiem, kuru rokās ir vara. Lūdzu, ticiet man, es pazīstu šo situāciju no personīgās pieredzes, un šādiem cilvēkiem īpaši pasākumi ir daudz vērtīgāki nekā rezolūcijas un garantijas.

Es vēlētos izmantot šo diskusiju par cilvēktiesībām, lai vērstu jūsu uzmanību uz kristiešu stāvokli Vidusāzijā. Mēs saņemam satraucošu informāciju par to. Augustā divi kristiešu aktīvisti no Vidusāzijas Kristiešu asociācijas tika arestēti un apsūdzēti par agresīvu, pret islāmu vērstu ziņu izplatīšanu. Alžīrijas valdība ir ierobežojusi musulmaņu konfesijai nepiederīgo cilvēku reliģisko brīvību, un tas tieši ietekmē tur dzīvojošos kristiešus. Arvien radikālāk noskaņoto musulmaņu represijas skar kristiešu tādās valstīs kā Irāka, Ēģipte un Libāna.

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, es atzinīgi vērtēju viedokļu apmaiņu par šo ziņojumu, kas apliecina Parlamenta apņemšanos risināt cilvēktiesību jautājumu.

Debašu iedvesmots, es vēlētos izklāstīt Komisijas ieteikumus lielākai divpusējo sarunu atklātībai un Eiropas Savienības un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalībai visos divpusējo sarunu un apspriešanās aspektos – tas ir jautājums, uz kuru attiecas vairāki iebildumi.

Lai gan daži no ziņojumā minētajiem ieteikumiem jau kļūst par daļu no prakses, kā, piemēram, tie, kas attiecas uz paziņojumiem un atskaitēm, šīm trim institūcijām būtu rūpīgi jāapsver dažādie ierosinājumi un jāatrod risinājumi, tajā pašā laikā ņemot vērā ES tiesību sistēmu un vienošanās starp Parlamentu un Komisiju, kas noteiktas 2005. gada maija pamatnolīgumā.

To darot, mums ir jābūt pragmatiskiem. No vienas puses, tas nozīmē neslēpšanos aiz regulām un „parastajām biznesa atrunām”, un no otras puses tas nozīmē politisko iespēju, kā arī lielākas atklātības ietekmes uz divpusējo sarunu efektivitāti un trešo valstu gatavību iesaistīties šajās divpusējās sarunās rūpīgu izvērtēšanu.

Iespaids uz faktisko dialogu un attiecībām ar trešām valstīm ir rūpīgi jāizsver, lai Eiropas Savienībai netiktu atņemts efektīvs instruments.

Jebkurā gadījumā, es esmu pārliecināts, ka mēs spēsim panākt atbilstošu vienošanos, lai apmierinātu nepieciešamību pēc informācijas un saglabātu un palielinātu instrumenta efektivitāti.

Attiecībā uz ierosināto jautājumu par cilvēktiesību aspekta iekļaušanu tirdzniecības un atsevišķu nozaru nolīgumos, Komisija uzskata, ka nav nepieciešams kopēt asociācijas nolīgumā, partnerības vai sadarbības nolīgumā vai nozaru nolīgumos ietverto cilvēktiesību klauzulu.

Šādas klauzulas trūkums nozaru nolīgumos mums neliedz apspriesties par cilvēktiesību jautājumiem ar katru konkrēto valsti vai arī izmantot jebkurus citus instrumentus no Eiropas Savienības cilvēktiesību instrumentu kopuma.

Par demokrātijas un cilvēktiesību sadarbības programmas tematu Komisija vēlētos Parlamentam atgādināt, ka jaunais instruments, Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību iniciatīva, paredz īpašus līdzekļus projektiem tādās valstīs kā šajās debatēs minētās Kuba un Birma/Mjanma.

Jautājumā par cilvēktiesību universālumu, ļaujiet uzsvērt, ka Eiropas Savienība piekrīt visu cilvēktiesību universālumam, nedalāmībai, savstarpējai atkarībai un savstarpējai saistībai.

Saskaņā ar šo Pasaules cilvēktiesību konferences Vīnē pasludināto principu, cilvēktiesību jautājumi globālā mērogā tiek risināti godīgā un vienlīdzīgā veidā, uz vienādiem pamatiem un ar vienādu uzsvaru. Tas, protams, neizslēdz faktu, ka sarunu sesijas laikā kādam noteiktam tiesību kopumam tiek veltīta lielāka uzmanība kādu noteiktu notikumu dēļ vai tādēļ, ka mūsu sarunu partneri vienu jautājumu vietā ir gatavi risināt kādus citus, noteiktus jautājumus.

Komisija īpaši priecājas par to, ka ziņojumā vairāki ieteikumi ir veltīti sieviešu tiesību jautājumiem un to ietveršanai divpusējās sarunās. Mēs nedrīkstam aizmirst arī citas tiesību jomas un grupas, kas ir pelnījušas uzmanību.

Attiecībā uz jautājumu par vēlēšanu novērotāju misijām Komisija piekrīt, ka politisks dialogs un īpaši dialogs par cilvēktiesību jautājumiem sniedz iespēju partnervalstīm lūgt turpināt ES vēlēšanu novērotāju misiju ieteikumu īstenošanu. Šajā kontekstā Komisija ir arī aizstāvējusi nepārtrauktu Eiropas Savienības misiju vadītāja iesaistīšanos šajā procesā.

Šiem papildu pasākumiem ir jākoncentrējas uz attiecīgo politisko un vēlēšanu iestāžu darbībām un to aktīvo lomu pilsoniskas sabiedrības un demokrātijas veicināšanā, tostarp arī uz vēlēšanu reformu.

Komisija nav pārliecināta par nepieciešamību šim mērķim izveidot īpašu un atsevišķu pēcvēlēšanu protokolu mehānismu. Komisija uzskata, ka palīdzība, divpusējo sarunu instrumenti un uzraudzības mehānismi pastāv tādēļ, lai nodrošinātu atbalstu pēcvēlēšanu stratēģijai un demokrātijai, un šos mehānismus ir jāturpina izmantot.

Attiecībā uz Geoffrey Van Orden īpašo jautājumu, es viņa bažas un jautājumu nodošu komisārei Benita Ferrero-Waldner, kura noteikti sniegs jums atbildi.

Nobeigumā, es vēlētos paziņot, ka esmu piefiksējis daudzus citus konkrētus komentārus par noteiktām situācijām. Es jums apliecinu, ka šie komentāri arī tiks nodoti komisārei Benita Ferrero-Waldner, kura tos noteikti atbilstoši apsvērs.

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2008. gada 6. septembrī.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Alessandro Battilocchio (NI), rakstiski. – (IT) Es vēlētos sirsnīgi pateikties referentei par viņas darbu, jo uzskatu, ka ir ļoti būtiski pieņemt konsekventu Eiropas politiku cilvēktiesību un demokrātijas jomā, piedaloties starptautiskos dialogos. Patiesībā, pārāk bieži uz ekonomiskām un stratēģiskām interesēm balstīti argumenti guva virsroku pār labajiem nodomiem un Eiropas vērtībām, kas tiek pausti šajā plenārsēžu zālē. Īpaši atsaucoties uz ekonomiskiem un tirdzniecības nolīgumiem ar trešajām valstīm vai PTO sarunām ES dažreiz nepievērš pietiekamu uzmanību darba ņēmēju, minoritāšu, sieviešu un bērnu, kas atrodas ārpus ES, tiesībām, kļūstot par kriminālo autoritāšu un nepieņemamas prakses klusējošu līdzvainīgo. Eiropas sociālā, ekonomikas un enerģijas politika, kas padarīja ES neatkarīgāku cilvēku un enerģijas resursu jomā, palīdzētu arī Eiropai atbrīvoties no noteiktiem ģeopolitiskām saitēm, kas atsevišķās situācijās panāk to, ka tiek ciests klusu cilvēktiesību jomā. Visbeidzot, daudzas EP rezolūcijas un deklarācijas par īpašām situācijām bieži vien paliek nesaklausītas: gan Padomei, gan Komisijai ir būtiski pievērst lielāku uzmanību EP deputātu aicinājumiem, kas pauž personu vai etnisku grupu lūgumus, kuri pretējā gadījumā tiktu izslēgti no jebkāda veida komunikācijas.

  Hanna Foltyn-Kubicka (UEN), rakstiski. – (PL) Citu labo lietu vidū, kas minētas šajā ziņojumā, īpaši uzslavējams ir fakts, ka tas aicina Padomi un Komisiju iesaistīt Parlamentu vairāk dialogu ar trešajām valstīm sagatavošanā un īstenošanā. Galu galā Eiropas Parlaments ir institūcija, kuras viedoklim cilvēktiesību jautājumos ir būtiska loma visā pasaulē.

Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka nedrīkst tikt pilnībā pārtraukti dialogi kā tādi ar valstīm ārpus Savienības ietvariem. Ir kategoriski jāuzsver, ka cilvēktiesības nevar būt nekādu diplomātisku vai ekonomisku pārrunu vai kaulēšanos sastāvdaļa. Šo tiesību pārkāpumus nedrīkst tolarēt, un Eiropas Savienībai kopā ar tās iestādēm vēsturisko, kultūras un morālo vērtību, kuras to virza, ietvaros šo principu ir pilnībā jāaizsargā.

Būtiskākais, ko mums nepieciešams veikt, ir izdarīt konstantu un konsekventu spiedienu uz tādām valstīm kā Krievija vai Ķīna, ar kurām jau kādu laiku tiek īstenots institucionalizēts dialogs. Ir būtiski pārraudzīt vienošanos un pienākumu, kas atrunāti secīgajās konsultācijās, rezultātu, jo tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt, lai tiktu panākts patiess progress. Šajā sakarā ir patīkami, ka ziņojumā ir norādītas jomas, kurās šīm valstīm joprojām ir daudz ko darīt. Tomēr diemžēl joprojām pastāv daudz būtisku problēmu, kas līdzinās šai.

15. Ilgtspējības īstenošana ES zivsaimniecības nozarē, izmantojot maksimāli iespējamo ilgtspējīgo daudzumu (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais Fraga Estévez ziņojums (A6-0298/2007) Zivsaimniecības komitejas vārdā par ilgtspējības īstenošanu ES zivsaimniecības nozarē, izmantojot maksimāli iespējamo ilgtspējīgo daudzumu (2006/2224(INI)).

  Carmen Fraga Estévez (PPE-DE), referente. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, atļaujiet man, pirmkārt, teikt, ka šodien Andalūzijas piekrastē nogrima spāņu zvejas kuģis, un tā rezultātā mira trīs cilvēki un pieci šobrīd ir bezvēsts pazuduši. Es lūdzu Parlamentu atbalstīt šīs ģimenes viņu bēdās un vēlmē glābt pazudušos jūrniekus.

Tagad es pāriešu pie ziņojuma, ko šodien apspriežam. Pirmā lieta, ko vēlos norādīt ir skaidrā Komisijas zvejniecības pārvaldes sistēmas neveiksmi, ko jau Komisija pati ir atzinusi un Parlaments ir vairākkārt apliecinājis, jo ilgo tās pastāvēšanas gadu laikā tā nav nodrošinājusi resursu ilgtspējību un ir darījusi maz, lai veicinātu zivsaimniecības sektora efektivitāti un ienesīgumu.

Paradoksāli, bet šī pārvaldes sistēma ir vienīgā, kas nav bijusi iekļauta 2002. gada galvenajās reformās, un šī iemesla dēļ Komisijai ir jāizlīdzina situācija, saskaroties ar neilgtspējīgiem nederīgiem lomiem, dienu pēc dienas ieviešot jaunas kontroles metodes un veidojot atjaunošanas plānus, taču netiek skarts būtiskākais jautājums: saskaņota un aktuālajai situācijai atbilstoša pamata zivsaimniecības pārvaldības modeļa izveidošana.

Tāds ir konteksts, kādā mēs saņēmām Komisijas paziņojumu, kurā maksimāli iespējamais ilgtspējīgais daudzums ir izvēlēts kā kritērijs ilgtermiņa zivsaimniecības aktivitātēm, t. i. teorētisks modelis, kas tiecas apvienot efektīvāko sugas izmantošanu ar bioloģiskās ilgtspējības garantēšanu. Kā intelektuāls un teorētisks modelis tas ir nevainojams, tomēr maksimāli ilgtspējīgā daudzuma problēma ir, ka ir atrastas vairāk nekā dažas pretrunas tā praktiskajā pielietojumā, un patiesībā liela daļa zinātnisko aprindu pārstāvju tagad uzskata, ka tas lielā mērā ticis aizstāts.

Tādēļ jautājums ir par šī modeļa pārdefinēšanu tādā veidā, lai to varētu piemērot faktiskajam zveju kopienu stāvoklim. Šajā sakarā rodas daudz jautājumu, kā to īstenot, kurus mēs šodien prezentētajā ziņojumā centāmies uzsvērt un uz kuriem nekādā veidā nav tikusi sniegta atbilde Komisijas paziņojumā, kas ir ļoti nenoteikts un neskaidrs.

Ir skaidrs, ka mēs nekritizējam Komisijas nodomu izmantot jaunu pārvaldības modeli, bet gan tās nespēju paskaidrot mums, kā tā plāno atrisināt sarežģījumus, īstenojot to praksē, un izvairīties no kļūmēm, kas iespējamas formulējot aktuālo maksimāli iespējamo ilgtspējīgo daudzumu. Papildus tam, mums ir zināms, ka maksimāli iespējamajā ilgtspējīgā daudzuma noteikšanai ir nepieciešama virkne uzticamu, precīzu zinātnisku datu, tajā pat laikā lielākajam vairumam sugu nav iespējams noteikt tik neapšaubāmus datus.

Otrkārt, modelis ir balstīts uz vienas populācijas izmantošanu, tajā pat laikā lielākā daļa no Kopienas zivsaimniecības ir multisugas, kas nozīmē, ka daudzas no tām tiek nozvejotas par daudz vai par maz, kas acīmredzami ir pretrunā ar maksimāli iespējamo ilgtspējīgo daudzumu. Tas nav piemērots arī jūras sugām, un mēs arī zinām, ka citi faktori ietekmē populācijas statusu, piemēram, kļūdas nostiprināšanā vai vides faktori, kā rezultātā var tikt noteiktas nepareizas maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma definīcijas.

Pavisam skaidrs ir tas, ka striktas maksimāli iespējamā ilgstpējīgā daudzuma piemērošanas sekas īstermiņā dažkārt būtu drastiska zvejas iespēju un tādejādi Kopienas flotes darbības, ienākumu un nodarbinātības samazināšanās.

Priekšsēdētājas kundze, atļaujiet man pateikties visiem maniem kolēģiem par viņu ieguldījumu, un lūdzu pieņemt ziņojumu, ar ko Zivsaimniecības komiteja aicina Eiropas Komisiju pirms tāda tipa modeļa noteiktām ekonomiski būtiskām sugām forsētas ieviešanas, kura efektivitāte daudzām zivsaimniecībām zinātniski un ekonomiski ir apšaubāmi, atrisināt visas neskaidrības. Vēl komiteja vēlas aicināt Komisiju primāri nopietni izskatīt skaidru zivsaimniecības pārvaldes sistēmu, kura būtu koncentrēta uz ekosistēmu, un tikai tad pieņemt lēmumu, kā piemērot atskaites punktus un izvēlēto modeli, neatkarīgi no tā, vai tas balstīts uz maksimālo noturīgo nozveju vai citiem aspektiem. Man ir jāuzsver, ka to nedrīkst īstenot bez iepriekšējas ieviešanas ietekmes un pasākumu ietekmes novēršanai sociālas un ekonomiskas analīzes. Visi šie jautājumi ir ļoti būtiski mūsu sektoram un mums.

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlētos pateikties referentei Carmen Fraga Estevez un visiem Zivsaimniecības komitejas locekļiem par ļoti pamatīgo ziņojumu par ilgtspējības īstenošanu zivsaimniecības nozarē, izmantojot maksimāli iespējamo ilgtspējīgo daudzumu.

Es priecājos, ka esam panākuši plašu vienošanos, īpaši par nepieciešamību attālināties no ikgadējās lēmumu pieņemšanas, tādējādi šajā nozarē ļaujot izmantot pakāpeniskāku pieeju un labāku plānošanu. Ilgtermiņa pieeja zivsaimniecības resursu izmantošanā nodrošinās arī lielāku stabilitāti un ilgtspējību.

Esmu pārliecināts, ka esam vienojušies par pasākumu mērķiem, kas steidzami nepieciešami, lai uzlabotu ļoti slikto zivsaimniecības resursu stāvokli Eiropā, krājumu apjomu palielinot līdz ilgtspējīgam līmenim, kas ilgtermiņā vienlaicīgi uzlabos arī zivsaimniecības rentabilitāti.

Nerunājot par ieguvumiem nozarei, pastāv arī starptautiskas politiskās saistības, kas ir jāizpilda. Īpaši es novērtēju un piekrītu Zivsaimniecības komitejas viedoklim, ka kopējai zivsaimniecības politikai ir nepieciešams jauns vadības modelis, lai noteiktu zvejniecības perspektīvas, atjaunotu noplicinātos zivju krājumus un lai zvejas intensitātes līmenis būtu ilgtspējīgs un rentabls.

Tāpat ļoti svarīgs jautājums ir tas, ka zvejniecības piemērošana maksimāli iespējamam ilgtspējīgam daudzumam ir vienīgā vissvarīgākā darbība, ko var veikt, lai samazinātu izmetumu apjomu Eiropas ūdeņos.

Es zinu, ka pastāv arī zināmas bažas. Es piekrītu daudzām no šīm bažām un zinu, ka tām būs jāpievēršas. Pirmkārt, es zinu, ka maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma novērtēšana nav viegls uzdevums. Pastāv zinātniskas neskaidrības, un šis jautājums ir sarežģīts tādēļ, ka tiek ietekmēta ekosistēma un jauktās zvejas jautājumi.

Zivsaimniecības zinātne vēl nespēj precīzi paredzēt, kāds būs maksimāli iespējamais ilgtspējīgais daudzums kādu konkrētu zivju krājumiem vai jauktiem krājumiem. Taču mums nevajadzētu skatīties tikai uz grūtībām. Zinātne mums var pateikt, kādā virzienā zivsaimniecībai ir jāvirzās, lai uzlabotu nozveju un samazinātu izmaksas. Pat, ja galamērķis nav īsti precīzs, virziens ir zināms tīri labi.

Mums būtu jāsāk virzīties pareizajā virzienā un, zivsaimniecībai attīstoties, pakāpeniski izvērtēt un pārskatīt maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma atskaites punktus.

Rūpīgi ir jāizvērtē jauktās zvejas situācijas un vislabākie iespējamie risinājumi, kas atrasti attiecībā uz visas zivsaimniecības sistēmas potenciālo nozvejas apjomu.

Šī progresīvā pieeja ļaus izpētīt vides, ekonomiskos un sociālos aspektus. Šī pieeja tika pieņemta arī ilgtermiņa plānā attiecībā uz plekstu un paltusu krājumiem Ziemeļjūrā, kurš tika pieņemts šogad un kuru es uzskatu par labu šīs pieejas izmantošanas piemēru. Kā uzsvērts jūsu ziņojumā, ir steidzami jāsāk virzīties pareizajā virzienā.

Ļaujiet uzsvērt, ka ilgtermiņa pārvaldības plāni zivsaimniecības vadību praktiski virza pareizajā virzienā: t.i. tālāk no pārmērīgas resursu izmantošanas un nebūt ne noteikti uz maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma mērķi.

Plāni ietver regulāras mērķu pārskatīšanas nosacījumus, kas nepieciešamības gadījumā maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma mērķus ļauj pielāgot, piemēram, situācijām, kad dabiskajā vidē notikušas pārmaiņas vai kad tiek pārskatīti zinātnes ieteikumi.

Otrkārt, es piekrītu, ka zivsaimniecības jautājumus ir svarīgi risināt vietējā līmenī un iesaistīt ieinteresētās puses svarīgu lēmumu pieņemšanā par mērķu izvēli, par ātrumu, kādā mums uz šiem mērķiem būtu jāvirzās, un pareizo veicamo pasākumu, tādu kā nodokļi, nozvejas intensitātes vadība un tehniskie pasākumi, kombināciju.

Komisija maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma plānus izstrādās tikai reģionālā līmenī un tikai pēc detalizētām konsultācijām ar iesaistīto nozaru pārstāvjiem. Reģionālās konsultatīvās padomes šeit spēlēs nozīmīgu lomu, un to darbs jau ir sācies. Šajā procesā svarīga ir arī ekonomiskā un sociālā analīze, un Komisija atbalstīs visus pārvaldības plānu priekšlikumus, kas ietvers ietekmes novērtējumu, kurā būs analizēti priekšlikumu ekonomiskie, sociālie un vides aspekti.

Palielināts atbalsts zivsaimniecības pētījumiem ir maksimālā iespējamā ilgtspējības daudzuma plānu izstrādes neatņemama daļa. Pamatprogrammas, Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas darbs un Starptautiskās jūras pētniecības padomes atbalsts būs ļoti svarīgs šajā kontekstā, kas nākamajos gados būs prioritārā joma.

Pāreja uz maksimālo iespējamo ilgtspējīgo daudzumu zivsaimniecībā daudzos gadījumos nozīmē zvejas jaudas un intensitātes samazināšanu. Eiropas Zivsaimniecības fonds tika izveidots, lai dalībvalstis varētu plānot savas zvejas jaudas un izmantot līdzfinansējumu no Kopienas budžeta, lai flotes lielumu piemērotu ilgtermiņa mērķiem un ņemtu vērā attiecīgos sociālos un ekonomiskos apsvērumus.

Es vēlētos teikt arī dažus vārdus par trīs Carl Schlyter ierosinātajiem grozījumiem. Komisija uzskata, ka pārejā uz maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma nosacījumiem pakāpeniskai pieejai ir jābūt kā vispārējam noteikumam. Nav nepieciešamības visos gadījumos strauji pāriet uz maksimāli iespējamo ilgtspējīgo daudzumu. Kas attiecas uz maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma sasniegšanas zinātnisko metodiku, Komisija atsevišķos gadījumos lūgs zinātnisku padomu. Mums nevajadzētu būt aizspriedumainiem pret zinātniskām debatēm, pāragri spriežot par to, kuras metodes varētu būt labākas par citām.

Visbeidzot, kā jau minēju, var teikt, ka Eiropas Zivsaimniecības fonds dalībvalstīm sniedz iespēju valsts palīdzību piešķirt tādā veidā, lai zvejas flotes pārstrukturētu saskaņā ar maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma stratēģiju. Tomēr, to nevajadzētu uztvert kā kompensāciju, jo zivsaimniecības nozare būs gala labuma guvējs no jaunās politikas, bet gan kā finansiālu stimulu nodrošināt šo pāreju.

Komisija turpinās sarunas ar zivsaimniecības nozares pārstāvjiem un sāks apspriest noteiktus ilgtermiņa plānus par maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma perspektīvu attiecībā uz vairāku valstu zivsaimniecībām. Šādu plānu īstenošana uzlabos krājumu un nozares stabilitāti un produktivitāti.

Es gaidu plašākas diskusijas ar jums par šiem plāniem, kas varētu notikt vēlāk, pēc tam, kad Komisija būs izstrādājusi ietekmes novērtējumus, konsultējusies ar nozares pārstāvjiem un sagatavojusi mūsu priekšlikumus. Ir daudz darāmā, un es būšu ļoti pateicīgs par jūsu atbalstu šīs politikas jomas attīstīšanā.

  Avril Doyle, PPE-DE Grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es atzinīgi vērtēju Carmen Fraga Estevez ziņojumu un īpaši viņas uzsvērtās bažas par šo Komisijas priekšlikumu, jo man ir nopietni iebildumi pret komisāra priekšlikumiem maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma modeli pieņemt kā atskaites punktu zivju krājumu apsaimniekošanā.

2015. gads ir politiski, nevis zinātniski noteikts datums. Pārmērīgas nozvejas kontekstā tas ir pārāk agrs vieniem zivju krājumiem un pārāk vēls citiem. Lai gan priekšlikuma mērķis ir maksimāli palielināt zivsaimniecības ekonomisko labumu un arī saglabāt zivju krājumu kapacitāti ilgtermiņā dot maksimāli ilgtspējīgus ieņēmumus, es baidos, ka, nebūt nesamazinot jūrā izmesto zivju skaitu, šī modeļa trūkumi var radīt pārmērīgu zivju krājumu izmantošanu, jo nozvejas līmeņa aprēķināšanā izmantotie pamata apsvērumi pamatojas uz vienas sugas zveju seklos ūdeņos un neņem vērā ģeogrāfisko un bioloģisko daudzveidību.

Es ļoti pozitīvi vērtēju mērķi palielināt zivju sugu aizsardzības efektivitāti, kā to būtu jādara mums visiem. Taču es uzskatu, ka Komisija šo jautājumu nav pietiekami izpētījusi. Nav notikusi padziļināta to risku izvērtēšana, kas rastos maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma modeļa kļūdas gadījumā. Turklāt, liels vairums zinātnieku un arī ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija tradicionālo maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma modeli ir aizstājusi ar jaunām vadošām pieejām, kas aptver visu ekosistēmu kopumā, nevis paļaujas uz dzīvnieku populācijas dinamikas novecojušo konceptu.

Maksimāli iespējamais ilgtspējīgais daudzums ir neefektīvs instruments, kas balstās uz papildu produkcijas iegūšanu laikā, kad populācija pieaug, taču tas notiek pirms tā ir paspējusi sasniegt optimālu lielumu. Tas ir instruments, kas, ja tiek piemērots daudzu sugu zvejniecībai, var novest pie pārmērīgas nozvejas, jo jūs nevarat vienlaicīgi iegūt optimālu visu sugu īpatsvaru; pie pārmērīgas nozvejas tas var novest arī, ja tiek piemērots jūru un okeānu zivju sugām, kas dzīvo dziļās jūrās un tādos atklātos ūdeņos kā Ziemeļjūra un Atlantijas okeāns.

Ja šis modelis tiks pieņemts, tas vienlaicīgi novedīs pie krājumu iznīcināšanas un tirgus sabrukuma. Es aicinu komisāru izmantot saprātīgu, zinātnisku un uz pierādījumiem balstītu pieeju. Komisār, jūs pats teicāt, ka nedrīkstam būt aizspriedumaini pret zinātniskām debatēm. Es jums piekrītu. Izmantojiet zinātnisku un uz pierādījumiem balstītu pieeju un labāk vēlreiz pārbaudiet šo priekšlikumu, nevis – es to saku ar patiesu cieņu – vienkārši dejojiet, turklāt novēloti, pēc Starptautiskās jūras pētniecības padomes stabules.

  Paulo Casaca, PSE Grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisār, Zivsaimniecības komitejas priekšsēdētāj, es vēlos sākt ar referentes apsveikšanu par viņas lielisko darbu un apsveikt arī Komisiju par tās paziņojumu, kas atbilst vienai no prasībām, ko tā pati apstiprināja Johannesburgā 2002. gadā notikušajā Pasaules Sammitā, un atbilst arī pirmajam no astoņiem mērķiem, kas tika noteikti šajā konferencē. Eiropas Komisija pavisam noteikti ir īstenojusi lielāko daļu no šiem astoņiem mērķiem, tomēr es vēlos atgādināt komisāram, ka šobrīd mēs esam 2007. gadā ar mērķiem, kas noteikti 2015. gadam sammitā, kas notika 2002. gadā. Fakts, ka joprojām apspriežam šo paziņojumu šajā posmā neliecina par pietiekami ātri sastādītu atbildi attiecībā uz izaicinājumiem, kas mūs sagaida.

Esmu iepriecināto par to, ko komisārs pauda saistībā ar jauna pārvaldības modeļa nepieciešamību un, ņemot vērā, ka šis priekšlikums uzsver ekosistēmas pārvaldības konceptu, uzskatu, ka esam uz pareizā ceļa. Tomēr, ja uzskatām šo maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma modeli par kaut ko radikāli jaunu, mēs kļūdāmies, jo šis koncepts, kas ir teorētisks, jo tas vienmēr ir bijis koncepts, kas kalpojis par pamatu visu kvotu un KPN ieviešanai, ko bija iespējams īstenot tikai uz šī koncepta bāzes. Problēma, kas rodas, piemērojot šo konceptu, ir, ka tas pamudina vairākas citas problēmas, ko ļoti labi aprakstījusi mūsu referente un mūsu kolēģe Doyle kundze, un mēs nevaram balstīt mūsu darbības tikai uz aklu koncepta piemērošanu, bet mums ir jācenšas uzlabot tā efektivitāti, pārbaudot, kur ir tā kļūdas un kādos aspektos tas guvis labus rezultātus, un es patiesi ticu, ka šis paziņojums ir to sasniedzis; mums ir jāizmanto visus papildu līdzekļus, lai varētu turpināt.

Tas ir Komisijas izaicinājums, kas, kā mēs ceram, drīzumā sniegs mums labas ziņas.

  Chris Davies, ALDE Grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, man žēl, ka šis ir viens no tiem gadījumiem, kad jūtos atvieglots, ka Parlamentam šajā jomā ir tik maza vara, īpaši tādēļ, ka pastāv reāla iespēja, ka šis ziņojums rīt varētu tikt nodots balsošanai.

Ja tā, tad ļoti iespējams, ka daži cilvēki teiks, ka „Parlaments ir aicinājis Komisiju vēlreiz pārskatīt tās priekšlikumus”. Es negribētu, ka tiek izdarīts šāds sabiedrisko attiecību žests, es vēlos, lai Komisija zina, ka ir vismaz daži Parlamenta deputāti, kas pilnībā nepiekrīt tam, kas šeit tiek ierosināts.

Komisijas 2006. gada ziņojums bija vājš – ja godīgi, tad tajā ir aprakstīts visiem zināmais pamatu pamats, un gandrīz nebija jēgas to likt uz papīra. Tur bija piedāvāti plāni, plāni un vēlreiz plāni, bet ļoti maz reālas darbības. Tomēr, tas, ko šeit piedāvā referente un Parlaments, manuprāt, ir pat vēl sliktāk. Es īpaši pievēršos vienam punktam: „Uzskata, ka vēl nav pienācis īstais laiks ierosināt maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma sistēmas ieviešanu”. Acīmredzot ir nepieciešama plašāka analīze. Tātad, kamēr Komisija vēlas plānus, mēs vēlamies vienkārši vairāk runu par šiem plāniem. Kad beidzot kaut kas tiks arī darīts? Ja Parlaments to rīt pieņems, es ceru, ka Komisija to pilnībā ignorēs, jo es to uzskatu par pilnīgu bezatbildību.

Pastāv šaubas, likumīgas šaubas par maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma statusa sasniegšanai izmantojamo metodiku. Atklāti runājot, mēs zinām, kas ir nepieciešams; pusi no laika mēs vienkārši spēlējamies ar vārdiem. Ja divas trešdaļas zivju krājumu tiek nozvejotas, neievērojot bioloģiski drošu zvejas veidu, tad zvejošana ir jāpārtrauc; zvejas flotes ir jāatstāj krastā, zvejnieki ir jāatbrīvo no darba, varbūt izmaksājot kompensācijas, līdz brīdim, kad mēs esam atjaunojuši krājumus un visiem radījuši ilgtermiņa un veselīgas nākotnes iespēju. Ir jāļauj zivju krājumiem atjaunoties.

Atklāti runājot, maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma statusa sasniegšanas detaļas mēs varam apspriest tad, kad mums būs zivis un kad būs nodrošināta šo zivju ilgtermiņa aizsardzība.

Komisār, es jūs dziļi cienu; kopš mūsu pirmās satikšanās man vienmēr ir paticis jūsu teiktais. Var drīkstu teikt divas lietas? Pirmkārt, es domāju, ka jūsu ietekme ir pārāk zema; es domāju, ka jūsu kabinets sanāksmju laikā jūs patur tikai fonā. Es domāju, ka Eiropai ir nepieciešams tās zivju aizstāvis, un tā kā jums ir jāatrisina dažas problēmas, jums ir jābūt Eiropas televīzijas kameru priekšā un jāsaka, kas darāms.

Otra lieta ir šāda: jau pagājuši trīs gadi no jūsu piecu gadu ilgā pilnvaru termiņa. Ir bijušas daudzas labas idejas, bet ne pietiekami daudz reālu darbu. Es vēlētos, lai jūs attiecībā uz nožēlojamo kopējo zivsaimniecības politiku un tās reformu esat kā nozīmīga nodaļa Eiropas Savienības vēsturē. Tāpēc, lūdzu, beidziet domāt par sevi un sāciet kaut ko darīt!

Pirms pieciem gadiem es biju Johannesburgā, kur Eiropas Savienība pieņēma principu par maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma nodrošināšanu līdz 2015. gadam. Mēs nerunājām par politikas ieviešanu līdz 2015. gadam; mēs runājām par to, kā līdz 2015. gadam zivju krājumus palielināt līdz šim līmenim. Tam nebija jābūt tikai vienam darbiņam – tam bija jābūt kam vairāk.

Ja mēs to taisāmies izdarīt astoņu gadu laikā, tas iespējams jau būs par vēlu. Mums jau bija jāsāk sasniegt rezultāti, un katru dienu, kamēr tas nenotiek, jums sevi ir jāuzskata par neveiksminieku.

Neklausieties, ko saka Parlaments; neklausieties ministros, kas visu laiku cenšas jūs kavēt – vienkārši sāciet kaut ko darīt.

  Carl Schlyter, Verts/ALE Grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, es varu piekrist lielākajai daļai no tā, ko teica Davis kungs. Zivis mirst! Ja tās izmirs, tad zvejniekiem nebūs ienākumu. Tādēļ daudz prātīgāk ir investēt nākotnē, kad ir maksimāli iespējamais ilgtspējīgais daudzums tagad, nevis maksimāli pieejamais daudzums, kas ir bijusi Savienības līdzšinējā politika. Tas ir pilnībā neilgtspējīgi!

Tad mēs varēsim apspriest metožu zinātniskos trūkumus un faktu, ka tas, iespējams, ir neass instruments. Bet ES vispārējais mērķis ekonomikas politikā ir zema inflācija, un tas ir ļoti neass instruments, tomēr tas nav nekādā veidā ticis kritizēts. Šādos gadījumos šis ir daudz asāks instruments un par to es vēlos pateikties komisāram. Jūs aptvērāt, ka politika ir pilnībā nepareiza, neveiksmīga, un cenšaties vērst visu par labu.

Vēlāk mēs apspriedīsim nederīgu lomu problēmu un pasākumu kombināciju, kas, iespējams, palīdzēs atrisināt problēmas. Tomēr, ja mēs runājam par sociāli ekonomiskajiem vērtējumiem, tad mums ir nepieciešama ilgtermiņa perspektīva. Tāds ir mana grozījuma pamudinājums. Bez tās, jūs varat pateikt arī: “Nu, šodien zvejniekiem nekas nav jādara!”. Atņemt darbu visu nākamo paaudžu zvejniekiem, tā ir, ja vispār, tad ļoti trūcīga sociāli ekonomiskā perspektīva.

  Pedro Guerreiro, GUE/NGL Grupas vārdā. – (PT) Mēs uzskatām, ka kā vispārēju komentāru saistībā ar pamatpunktiem, ko satur apspriestais ziņojums, kas ir ļoti būtisks zivsaimniecības sektoram, ir svarīgi norādīt atšķirības starp īstermiņa un ilgtermiņa ilgtspējības principa piemērošanu zivsaimniecībā. Tas nozīmē, ka ilgtermiņa plānos tiek definēti mērķi vai tēmas, kas sasniedzami salīdzinoši ilgā laikā, tajā pat laikā īstermiņa pasākumi ir balstīti uz priekšlikumiem, kas tiek sastādīti ik gadu, lai īsā laikā labotu zvejas izraisīto mirstības līmeni līdz ierosinātajam līmenim, kamēr tiek sasniegts ilgtermiņa mērķis.

Attiecībā uz zivsaimniecību ilgtermiņa pamatmēŗķi, kas tika noteikts Johannesburgā, ka ir jāsasniedz maksimāli ilgtspējīgi zivju krājumi - to varētu akceptēt. Tomēr ir būtiski uzsvērt, ka, lai formulētu maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma mērķi, ir svarīgi piemērot zinātnisku analīzi, lai noteiktu zvejas izraisītās mirstības līmeni, kas garantē maksimālo lomu, ko zivsaimniecības var nodrošināt ilgtspējīgā veidā. Šim nolūkam ir būtiski ņemt vērā zivsaimniecības resursu dabiskās iezīmes, kā arī pārzināt zvejas metožu raksturu un tipu. Lai sasniegtu zvejošanas līmeni, kas nepieciešams ilgtermiņa mērķim, ir nepieciešams pārbaudīt zinātnieku sastādītās prognozes, kas nozīmē, ka šīm prognozēm ir jābūt pamatotām ar uzticamu informāciju, ka tos pieņems menedžeri un akceptēs un tiem pakļausies zvejnieki, vienmēr nodrošinot, un es vēlos uzsvērt vārdu vienmēr, zivsaimniecību sektora un zivsaimniecības kopienu sociāli ekonomisko situāciju.

Praktiski mērķis ir novērtēt ilgtermiņa lomus un saistīto zvejas izraisīto mirstības līmeni. Šim nolūkam mums ir nepieciešams izvēlēties ilgtspējības kritēriju un noteikt zvejas līmeni, kas nodrošinātu maksimāli ilgtspējīga loma līmeni. Šie ir aspekti, kas ir patiešām apspriežami.

Ir ierosinātās dažādas vērtības zvejas izraisītās mirstības līmenim ilgtermiņa lomu pārvaldībai dalībvalstu ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās. Dažādi zinātnieki uzskata, ka ir ieteicams noteikt F0.1 kā zvejas izraisītās mirstības līmeni, nevis, piemēram, FMSY, ko tie uzskata par mazāk piemērotu. Ir jānorāda, ka FMSY, kas ir zvejas izraisītās mirstības līmenis, nedrīkst tikt sajaukts ar maksimāli ilgtspējīgo ieguves apjomu (MSY), kas ir zvejas loma līmenis.

Visbeidzot, es piekrītu, ka ir būtiski, lai līdz ar ilgtspējības pasākumiem tiek novērtētas sociāli ekonomiskās konsekvences un izmaksas, kas radīsies tos īstenojot.

  Thomas Wise, IND/DEM Grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, bieži negadās, ka Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas loceklis šajā Parlamentā apsveic kādu referentu. Šajā gadījumā es izdarīšu retu izņēmumu.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ir aprēķinājusi, ka 70 % zivju sugu nozveja uz šīs planētas jau ir sasniegusi vai pat pārsniegusi maksimāli iespējamo ilgtspējīgo daudzumu. Kopējā zivsaimniecības politika ar no tās izrietošajiem kaunpilnajiem zivju izmetumiem ir devusi lielu ieguldījumu potenciāli ļoti smagajā ekoloģiskajā katastrofā, it īpaši Ziemeļjūrā.

1980.-ajos gados zvejnieki brīdināja Kanādas valdību, ka mencu nozveja ir pārmērīgi liela un apdraud to krājumus. Valdība brīdinājumus ignorēja, un līdz 1992. gadam mencu zvejniecība pilnībā sabruka. Šķiet, ka pašlaik līdzīga situācija attīstās Eiropas ūdeņos.

Referente atsaucas uz nepietiekamo analīzi un Komisijas paziņojumā, ko viņa apraksta kā pārāk vienkāršotu, piedāvātajiem neatbilstošajiem risinājumiem Komisija nesen tika kritizēta par to, kā tā apkopo un interpretē statistikas datus par jūrniecības jautājumiem. Nesenajā paziņojumā Lielbritānijas valdība atsaucas uz „nepieciešamo datu trūkumu par to, kādiem ir jābūt attiecīgajiem mērķiem”. Komisijas maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma interpretācijas balstās uz novecojušiem modeļiem un dogmatiskiem ekoloģiskajiem konceptiem. Tas skaidri parāda vēlmi par katru cenu panākt lielāku kompetences apjomu.

Mūsu zivju krājumu zaudēšana ir pārāk augsta cena, un es pateicos referentei par to, ka viņa ir bijusi godīga, nosodot Komisijas paziņojumu. Tas noteikti ir sadzirdams situācijā, kad eirofīlā PPE-DE Grupa iet Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas pēdās. Taču visi jau agrāk vai vēlāk pie tā nonāk!

  Jean-Claude Martinez, ITS Grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, abu mūsu kolēģu ziņojumi, ieskaitot Fraga kunga ziņojumu, ir saistīti ar zivsaimniecību neatrisināmo problēmu – neatrisināmo tādēļ, ka zveju lomi ir ierobežoti un konstanti pieaug nederīgo lomu skaits. Tā rezultātā zivsaimniecību politika nav Kopējās lauksaimniecības politika (KLP).

Kopš 1968. gada un Sicco Mansholt Komisija 40 gadus pieļauj stratēģisku kļūdu saistībā ar KLP, kas rezultātā ir izvērtusies par noziegumu pret cilvēci: cilvēcei ir nepieciešama labība un piens, un kā pierāda cenu pieaugums, to iespējamais piegādājamais apmērs ir mazs.

Zivsaimniecības politika atšķiras. Komisija pieļāva kļūdas tās normālu, tehnokrātisku iemeslu, nevis stratēģiska nozieguma rezultātā. Zvejas krājumu pārvaldība, izmantojot kopējo pieļaujamo nozveju (KPN), kvotas, ZVFI un VGVP, cieta neveiksmi. Komisija legalizēja visu: tīklus, tonnāžu, flotes kapacitātes, vienību skaitu un, kad viss iepriekš minētais ir pateikts un paveikts, kā norāda referents, Vidusjūrā ir mazāk zvejnieku, mazāk mencu un pat mazāk zilo tunzivju, tādēļ arī izcēlās zvejnieku nemieri jūnijā un jūlijā. Manā dzimtajā vietā, piemēram, Sete vai Le Grau du Roi ostā zvejnieki, kas izmanto tunzivju tīklus zvejniecībai, kas ir tradicionāls piekrastes zvejas veids, izmantojot mazus tīklus, protestēja par to, ka nevar zvejot, sākot no jūlija.

Tomēr, kā norāda referents, neskatoties uz visām šīm pārbaudēm, visu izpostīto, visām sankcijām – iespējams, kādu dienu uz zvejnieku tīkliem tiks uzlikti elektroniski marķējumi, lai viņus pārraudzītu – zvejas krājumi ir apdraudēti. Kopējā zivsaimniecības politika cieta neveiksmi, un kādēļ? Tādēļ, ka šī problēma skar visu pasauli: zivis Ķīnā, Indonēzijā, Filipīnās un Peru. Līdzīgi kā ar vīnu, saistībā ar ko mēs cenšamies samazināt apjomu, kamēr pārējā pasaules daļa turpina audzēt, tāpat arī šajā jomā mēs laužam mūsu kuģus, kamēr Amerikas Savienotās Valstis būvē vēl vairāk kuģus un Krievija, Islande un Norvēģija palielina savu kuģu dzinēju lielumu.

Jūs varat izdomāt indikatorus kā, piemēram, maksimāli iespējamo ilgtspējīgo daudzumu, tomēr, ja jūsu kaimiņš nozvejo vairāk, bet jūs mazāk – tas neuzlabos zvejas krājumu apmēru. Turklāt, ņemot vērā, ka zemkopība vai lauksaimniecība nav reāls risinājums, arī zivju miltu dēļ, zivsaimniecība ir skaidrs piemērs tam, ka Kopienas līmenis ir par augstu gan gaidījumos, ja runa ir par piekrastes zveju un lēmumus būtu jāpieņem lokālā līmenī, gan arī zemu, ja runa ir par zvejošanu atklātā jūrā. Šādos gadījumos mums ir vai nu ar zinātnieku palīdzību jāizvirza jautājums globālā līmenī, vai arī divdesmit pirmā gadsimta beigās mēs dosimies uz kino, lai zvejotu pēdējos Nemo.

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētājas kundze, es atzinīgi vērtēju un atbalstu šo ziņojumu un vēlos uzslavēt referenti par tā sagatavošanu. Mēs gadiem ilgi esam runājuši par zivsaimniecību, un tikpat ilgas ir bijušas dažādas birokrātiskas kontroles. Tomēr, zivju krājumi lielā mērā nav uzlabojušies, un zvejnieku ir daudz mazāk un viņi ir daudz nabadzīgāki. Ir grūti izvairīties no secinājuma, ka zivsaimniecības politika līdz šim patiesi ir bijis bezcerīgs gadījums.

Zvejnieki to ir teikuši gadiem ilgi, taču līdz šim Komisija nav klausījusies, un šķiet, ka arī Chris Davies neklausās un vēlas vēl vairāk šo neveiksmi palielināt. Kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms (KPN) un kvotas kā kontroles galvenais instruments ir bijis īsta katastrofa, radot izmetumu skandālu un daudzus zvejniekus novedot tuvu nabadzībai. Tomēr arī jaunajā piedāvātajā maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma modelī vēl arvien ietilpst un daļēji pārklājas KPN kvotas un zvejas intensitātes sistēma. Tās ir jāatšķetina. Nevar būt gan viena, gan otra. Mēs visi vēlamies ilgtspējīgu zivsaimniecību, taču tas nozīmē arī ilgtspējas nodrošināšanu zvejniekiem. Tas nozīmē pārtraukt izmetumus. Tas nozīmē vienkāršot tehniskos pasākumus un nodrošināt elastīgumu. Sāksim to darīt pēc iespējas ātrāk.

  Rosa Miguélez Ramos (PSE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, es domāju, ir ļoti vēls un mēs visi esam ļoti nogurušu un domāju arī šokēti par briesmīgajām ziņām, ka Kadisas ūdeņos ir bojā gājuši trīs zvejnieki un bezvēsts pazuduši 5 – kuģis piederēja Barbates flotei – un domāju, ka šādas ziņas pamudina mūsos visos pārdomas, jo tās skaidri parāda profesijas grūtības, kuru rezultātā pat mūsdienās vienā reizē iespējams zaudēt astoņus cilvēkus.

Tādēļ es uzskatu, komisār, ka viena no galvenajām problēmām, ko izvirza šis paziņojumus, ir, ka tajā tiek lūgts veikt pasākumus saistībā ar resursiem, ierobežojot tikai zivsaimniecības darbību, neuzliekot pienākumus citiem ekonomikas dalībniekiem, kas veic ar jūras ekosistēmu saistītus pasākumus, tas zaudē – un mēs visi zaudējam – politisko leģitimitāti, īpaši ņemot vērā, ka par zivsaimniecībām atbildīgais Komisijas direktorāts ir atbildīgas arī par jūrlietām.

Otrkārt, mani māc bažas, respektīvi, mans jautājums ir, kā Komisija plāno piemērot maksimāli ilgtspējīgo ieguves apjomu (MSY) no praktiskā viedokļa, jo viss liecina par to, ka tas pamudinās problēmas, nopietnas problēmas, īpaši jauktu zivsaimniecību gadījumos, kuru ietvaros mijiedarbojas dažādas sugas, un zvejas loma līmenis, kas nosaka sasniegumu līmeni, nesaskan ar katras individuālās sugas MSY. Vēl viena problēma ir tā, ka pastāv sugas, par kurām mums nav jebkāda veida novērtējuma.

Pavisam skaidrs ir, ka šajā sektorā strādājošie ir norūpējušies, un viņu teiktais, ka plaisas, ko atstājusi Kopienas flote, atbildot saistībā ar MSY, uz politisko apņemšanos saistībā ar MSY, nekavējoties aizpildīs trešās valstis, veicot atbilstošus pasākumus, ir pamatots, jo zivju tirgu kontrolē vajadzība nodrošināt nepārtrauktu piegādi.

  Ian Hudghton (Verts/ALE). - Priekšsēdētājas kundze, gadu gaitā es ne vienmēr esmu piekritis mūsu referentei Carmen Fraga Estevez, taču šim ziņojumam es lielā mērā piekrītu. Tajā ir teikts, ka Kopienas sistēma kontroli ir padarījusi sarežģītu un ir veicinājusi izmetumus. Tajā ir teikts, ka Komisijas paziņojums, kurā tiek atzīts, ka pašreizējā zivsaimniecības politika ir neveiksmīga, ir vērtējams atzinīgi. Tajā tiek atzīmēts, ka būs sarežģīti maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma modeli piemērot daudzu sugu zvejniecībai, kas noteikti attiecas uz zveju, kurā ir iesaistīti lielākā daļa skotu zvejnieku. Tajā ir atzīmēts, ka šis modelis nav piemērots jūru un okeānu zivju sugām.

Es nepiekrītu vārdiem „novērsta diskriminācija” un rītdien lūgšu dalītu balsojumu, lai šos vārdus izņemtu no teksta, jo no iepriekšējām diskusijām ar mūsu referenti zinu, ka šis ir kā uzbrukuma kods relatīvajai stabilitātei, kura ir jāsaglabā vismaz tik ilgi, kamēr mums ir kopējā zivsaimniecības politika. Tomēr es arī piekrītu komisāra iepriekš teiktajam, kad viņš minēja, ka mums ir jāsāk virzīties pareizajā virzienā. Pēc tam, kad gadiem ilgi esam cietuši no kopējās zivsaimniecības politikas, mums šobrīd jau būtu bijis jātiek tālāk.

  Urszula Krupa (IND/DEM). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, man ir atvēlēta tikai viena minūte, lai uzstātos Polijas zvejnieku vārdā, kas vēl paziņot, ka regula, kas tikusi ieviesta saistībā ar mencu zvejošanas aizliegumu diskriminē Polijas zvejniekus, īpaši ņemot vērā informāciju par citu valstu zvejas lomiem.

Zvejnieki cer, ka regulas formulējums ir veidojies tā rezultātā, ka Eiropas Komisija ir ignorējusi atsevišķo valstu patieso zvejas apmēru Baltijas jūrā. Viņi pieprasa ne tikai, lai regula tiktu atcelta, bet arī, lai tiktu izveidota īpaša neatkarīga komisija, kas atrastos Eiropas Parlamenta pārraudzībā, lai izmeklētu un paskaidrotu zivju skaitīšanas metodi, ko piemēro Baltijas jūrai, sākot no Savienības paplašināšanās 2004. gadā, un aptvertu neregularitāšu apmēru.

  Catherine Stihler (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, tikai retais no mums apstrīdēs komerciālo zivju krājumu ilgtermiņa ilgtspējas nozīmību. ES parakstīja dokumentu par apņemšanos vēlākais līdz 2015. gadam zivsaimniecībā sasniegt maksimāli iespējamo ilgtspējīgo daudzumu, ko 2002. gadā Johannesburgā izstrādāja Pasaules samits par ilgtspējīgu attīstību.

Ir būtiski uzsākt debates par to, kā sasniegt mērķi samazināt zvejniecības radīto spiedienu uz viegli ievainojamām sugām, un šis Carmen Fraga Estevez ziņojums ir būtiska šī procesa daļa.

Apvienotās Karalistes premjerministra stratēģijas nodaļas izstrādātajā Ieguvumu ziņojumā tika apskatīti arī sasniegumi attiecībā uz zemu zvejas izraisītas mirstības līmeni un veselīgāka nārsta nodrošināšanu.

Būdams skots, es ļoti labi pārzinu tādu viegli ievainojamo zivju krājumu kā Ziemeļjūras mencu apdraudējumu, un vēl labāk pārzinu praktiskās grūtības plānu piemērošanā tādai jauktajai zvejai, kāda notiek pie Skotijas krastiem. Šīs grūtības neatceļ pienākumu rīkoties.

Es atzinīgi vērtēju to, ka Komisija ir atzinusi ieinteresēto pušu līdzdalības nepieciešamību, un to, ka reģionālās konsultatīvās padomes (RKP) ir iesaistītas šajā procesā. Dažas RKP jau ir sākušas apsvērt ilgtermiņa apsaimniekošanas un maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma jautājumu, un ir svarīgi, ka stratēģija tiks izstrādāta sadarbībā ar ieinteresētajām pusēm.

Šobrīd mums nevajadzētu pārāk novirzīties no galvenā, apspriežot tehniskas lietas par to, kas maksimāli iespējamais ilgtspējīgais daudzums īsti ir un kā tas būtu jāpiemēro. Koncentrēšanās uz svarīgāko zvejas iespējas labāk sabalansēs ar pieejamajiem krājumiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu nākotni.

  Marianne Mikko (PSE). - (ET) Dāmas un kungi, piecus gadus atpakaļ Johannesburgā, sammitā par ilgtspējīgu attīstību mēs uzņēmāmies pienākumu saglabāt zivju krājumus un ātri atjaunot tos tādā līmenī, lai nodrošinātu maksimāli iespējamo ilgtspējīgo daudzumu. Plānotās administratīvās sistēmas izmaiņas nosaka daudz ambiciozākus mērķus, salīdzinot ar pašreizējo drošo līmeni un piesardzības principu. Tomēr, par un pret argumenti saistībā ar izmaiņām ir jāizvērtē ļoti rūpīgi.

Eiropas Savienībai ir nepieciešama elastīga sistēma zivju krājumu pārvaldībai un iespējas reaģēt ātri. Vēl ilgtermiņa plānos ir nepieciešams nodrošināt samērīgus, elastīgus ikgadējus grozījumus. Eiropas Komisija uzskata, ka zivju krājumus galvenokārt ietekmē zvejošana, tomēr ūdenim, plēsīgiem dzīvniekiem, svešām sugām un cilvēku izraisītām problēmām var būt ievērojama ietekme uz krājumiem. Šobrīd nav novērtēta gāzes cauruļvada starp Krieviju un Vāciju ietekme uz Baltijas jūras vidi, kaut arī ir jau uzsākta būvniecība.

Manī izraisa bažas fakts, ka nesen Baltijas jūrā ir konstatētas medūzas, suga, kuras izcelsmes vieta ir Amerika un kuras dēļ 1980. gadā Melnajā jūrā izcēlās gandrīz pilnīgs zivju krājumu sabrukums, un šobrīd tās izraisa iznīcību Kaspijas jūrā. Viena gada laikā tās ir izplatījušās, sākot no Zviedrijas krastiem līdz pat Baltijas jūras vidum. Mēs nedrīkstam zaudēt laiku līdz tiks iznīcināti arī Baltijas jūras zivju krājumi.

Tādēļ jaunas administratīvās sistēmas ietekme vispirms ir jāizvērš reģionālā, nevis Eiropas līmenī, jo katras dalībvalsts zvejas flotei piemīt atšķirīgas iezīmes. Ir ļoti būtiski iesaistīt reģionālās padomdevēju institūcijas, ja vēlamies ieviest perspektīvu zivsaimniecības politiku. Pārejai uz administratīvu sistēmu ir nepieciešams samazināt zvejas flotu un to kravu skaitu, un tas nozīmē lielus zaudējumus mūsu zivsaimniecību uzņēmumiem. Eiropas Zivsaimniecības Fondam nepārprotami nav pietiekami daudz līdzekļu, lai varētu tikt galā ar tik lieliem zaudējumiem.

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlētos atsaukties uz Carmen Fraga Estevez un Rosa Miguйlez Ramos minēto nelaimes gadījumu. Es arī izsaku savas bažas un skumjas par zaudētajām dzīvībām un ceru, ka pazudušos zvejniekus izdosies nogādāt drošībā.

Ļaujiet man pieminēt dažus debatēs ierosinātos viedokļus, kas izrādījās diezgan dažādi, saudzīgi izsakoties; patiesībā tie bija diametrāli pretēji viedokļi par to, kā virzīties tālāk. Tomēr, kad tas ir pateikts, no debatēm ir skaidrs, ka mums visiem ir kopējs viedoklis par to, ka zivsaimniecība pēc iespējas ātrāk ir jāpadara ilgtspējīga. Tas nenozīmē, ka mūsu priekšlikumi ir drastiska un tūlītēja rīcība. Drīzāk mēs sev par mērķi uzstādām pie maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma modeļa nonākt pakāpeniskā un elastīgā veidā. Katrā etapā mēs no jauna izvērtēsim noteiktos mērķus un nepieciešamības gadījumā tos piemērosim mainīgajām situācijām.

Citiem vārdiem sakot, maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma modelis mums norāda virzienu, taču ne obligāti noteiktu mērķi. Ļaujiet atkārtot, ka maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma pieeja zivsaimniecības vadību virza pareizajā virzienā prom no pārmērīgas resursu izmantošanas un uz lielākiem un stabilākiem lomiem un zemākām izmaksām.

Šai pieejai ir jābūt spējīgai piemēroties, lai tad, kad būsim vairāk uzzinājuši vai kad mainīsies vides un ekosistēmas apstākļi, pieejai varētu piemērot šīs jaunās zināšanas.

Tika izteikts viedoklis, ka maksimāli iespējamais ilgtspējīgais daudzums nedarbojas attiecībā uz jūras un okeānu zivju sugām un nav tām piemērots, un ka tas ir novecojis koncepts. Ļaujiet teikt, ka Eiropā un citās pasaules daļās ir bijušas arī veiksmīgas zivsaimniecības vadības stratēģijas. Lai gan šis koncepts nav jauns, tas nenozīmē, ka tas ir novecojis. Būtiski ir tas, ka tikmēr, kamēr tas nosaka zivsaimniecības vadības virzienu un ir pietiekami elastīgs, lai to varētu regulāri pārskatīt, izdošanās iespējas ir labas.

Labi veiksmes piemēri ir redzami tādos zivju krājumos kā saidas, Ziemeļjūras pikšas un makreles, kas tiek zvejoti tuvu maksimāli iespējamam ilgtspējīgajam daudzumam un kas visumā ir stabili un rentabli.

Ļaujiet uzsvērt vienu jautājumu. Šī priekšlikuma mērķis nav sodīt zvejniekus, kuriem, protams, ir jāveic vairāki uzlabojumi; tā uzdevums drīzāk ir sasniegt mērķi un sākt virzīties uz to, lai šī nozare strādātu stabilākā un rentablākā vidē. Kā es minēju savā pirmajā apgalvojumā, Eiropas Zivsaimniecības fonds dalībvalstīm ilgtermiņa plānu kontekstā ļauj izstrādāt pasākumus attiecībā uz kapacitāti un zvejas intensitāti, tostarp uz sociālajiem un ekonomiskajiem nosacījumiem, kas ietver atbilstošu valsts naudas izmantošanu rīcības programmās.

Vēl viens ierosinātais jautājums attiecas uz to, ka maksimāli iespējamais ilgtspējīgais daudzums jauktās zvejas gadījumā nedarbojas, jo cenšoties vienu zivju krājumu zveju tuvināt maksimāli iespējamam ilgtspējīgajam daudzumam, varam nonākt situācijā, kad šādā jauktā zvejā nozvejotie citu zivju krājumi tiek pārāk maz izmantoti. Domāju, ka mums jābūt reālistiem attiecībā uz šādām situācijām un jaukto zveju. Visi iesaistītie zivju krājumi vienādi tiek izmantoti tādā līmenī, kas nenodrošina ilgtspējību. Ir skaidrs, ka maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma pieeju jauktajai zvejai būs grūti piemērot un katrā atsevišķā gadījumā tā būs jāpēta. Tomēr, jauktās zvejas problēma pastāv, un, ja mēs to nerisināsim, nekādu uzlabojumu nebūs un nevarēs spert nekādus soļus pareizajā virzienā.

Kas attiecas uz konsultācijām, ļaujiet teikt, ka Komisija atbalsta ieinteresēto pušu līdzdalību un konsultācijas ar tām. Kopš maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma mērķa pieņemšanas Johannesburgas Samitā, daudzas konsultācijas jau ir notikušas. Šajās konsultācijās piedalījās dalībvalstis, zinātnieki un reģionālās konsultatīvās padomes, kuras arī pēta mūsu priekšlikumu un cenšas mums dot padomus, kā strādāt tālāk. Diskusijas par plāniem notiks vēlāk, pēc tam, kad būsim izstrādājuši ietekmes novērtējumus, konsultējušies ar nozares pārstāvjiem un izstrādājuši savus specifiskos priekšlikumus. Es gaidu turpmāko dialogu ar jums par šiem plāniem.

  Priekšsēdētāja. - Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2007. gada 6. septembrī.

16. Nākamās sēdes darba kārtība (sk. protokolu)

17. Sēdes slēgšana

(Sēdi slēdza plkst. 11:25.)