Debašu stenogramma

Otrdiena, 2007. gada 25. septembris - Strasbūra

7. Balsojumu skaidrojumi

− Ziņojums: Niebler (A6-0316/2007)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par savas Vācijas kolēģes Niebler kundzes ziņojumu par priekšlikumu Padomei attiecībā uz nolīguma par zinātnisko un tehnisko sadarbību noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Izraēlu. Es no visas sirds apsveicu Eiropas Komisiju, kas apsprieda šo nolīgumu, pamatojoties uz savstarpēja izdevīguma principiem, savstarpējām iespējām piedalīties vienai otras puses programmās un darbībās tajās jomās, kas ietvertas šajā nolīgumā, kā arī uz nediskriminācijas, intelektuālā īpašuma efektīvas aizsardzības un intelektuālā īpašuma tiesību taisnīgas apmaiņas principiem.

- Ziņojums: Galeote (A6-0318/2007)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par spāņu kolēģa Galeote kunga ziņojumu par priekšlikumu Padomes lēmumam pilnvarot Franciju piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi „tradicionālajam” rumam, ko ražo tās aizjūras departamentos, un atcelt Padomes 2002. gada 18. februāra lēmumu.

Ierosinātais lēmums pilnvaro Franciju piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi būtiskai „tradicionālā” ruma kvotai, kas saražots tās aizjūras departamentos no 2007. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim. Tas palielina nodokļu, ko pašlaik piemēro tradicionālajam rumam, sagatavošanas darbu apjomu un ilgumu, jo dažos pēdējos gados stāvoklis ir pasliktinājies. Šie ir izcili jaunumi cukurniedru-cukura-ruma nozares ražošanai, kas ir izšķiroša šo teritoriju ekonomikai un sociālajam līdzsvaram.

Es esmu apmierināts ar to, ka šis balsojums pirmajā lasījumā bez grozījumiem paver ceļu ātrai šī teksta pieņemšanai, un es atzīstu par pamatotu būtisko darbu, ko paveica franču kolēģe Sudre kundze, kas stingri aizstāvēja šo lietu Reģionālās attīstības komitejā.

  Margie Sudre (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Jauno nodokļu sagatavošanas darbā ņemts vērā fakts, ka tradicionālā ruma no aizjūras departamentiem konkurētspēja ir ievērojami samazinājusies kopš 2001. gada un ka atbalsts cukurniedru-cukura-ruma nozarei ir kritisks šo reģionu ekonomikai un sociālajam līdzsvaram.

Šis pasākums ir proporcionāls papildu izmaksām, kas rodas nozarē kā traucējumi, kuri saistīti ar attālāko reģionu statusu, jo īpaši attālinātību, mazo tirgu un grūto topogrāfisko stāvokli, kas izskaidro cukurniedru augsto cenu.

Komisija savlaicīgi ņēma vērā, ka 40 000 darba vietas tieši vai netieši ir atkarīgas no cukurniedru audzēšanas kopumā 5 500 saimniecībās. Jaunajai nodokļu sistēmai jāveicina arī desmit spirta rūpnīcu Gvadelupā, deviņu Martinikā, trīs Reinjonā un vienas Franču Gviānā, kā arī 22 000 darba vietu uzturēšana, kas tieši saistītas ar ruma ražošanu.

Eiropas atbalsts palīdzēs nodrošināt tirdzniecības noieta tirgu rumam no aizjūras departamentiem, pretoties konkurencei ACP ražotājiem un sniegs atbalstu vietējiem ražotājiem, kas gaida pozitīvu zīmi, apzinoties ārkārtējās grūtības, ar kurām tie sastapsies dažos nākamajos gados, it īpaši, ņemot vērā sabrukumu, ko radījis ciklons Dean Antiļu salās pagājušajā mēnesī.

  Lars Wohlin (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Es šodien balsoju pret Gerardo Galeote kunga ziņojumu (A6-0318/2007). Francijai nedrīkst ļaut atbalstīt ruma ražotājus savos aizjūras departamentos ar zemākiem nodokļiem par atļautajiem. Labākais veids, kā palīdzēt lauksaimniecībai mazāk attīstītajās valstīs, ir noteikt tarifus lauksaimniecības produktiem no visām valstīm pasaulē un mēģināt izveidot kopēju lauksaimniecības politiku (KLP). Turklāt akcīzes nodoklis alkoholam kalpo par mērķi ierobežot alkohola patēriņu. Alkohola postošā ietekme ir pilnīgi vienāda, neatkarīgi no tā, vai alkohols ir ražots Gvadelupā vai Martinikā, vai kaut kur citur.

- Ziņojums: Hans-Peter Mayer (A6-0331/2007)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par vācu kolēģa Mayer kunga ziņojumu par priekšlikuma grozījumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par divriteņu mehānisko transportlīdzekļu līdzbraucēja roku turekļiem (kodificēta versija).

Es izmantoju doto priekšrocību izskaidrot šo balsojumu, lai kritizētu kavēšanos saistībā ar Eiropas tiesību aktu kodifikāciju. Šī jautājuma faktu pirmsākums ir 2003. gada 27. marts, kad Eiropas Komisija iepazīstināja ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, kas kodificē Padomes Direktīvu 93/32/EEK par divriteņu mehānisko transportlīdzekļu līdzbraucēja roku turekļiem. Savā 2003. gada 26. jūnija atzinumā juridisko dienestu konsultatīvā darba grupa, kuru izveidoja saskaņā ar 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi likumdošanas tekstu oficiālai kodifikācijai, noteica, ka šis priekšlikums patiešām to ierobežo ar tiešu kodifikāciju, bez jebkādām būtiskām izmaiņām aktos, ko tas ietver. Taču tikai 2007. gada septembrī mēs balsojam par šo kodifikāciju. Tas nav pareizi. Es aicinu Eiropas Komisiju paātrināt Eiropas tiesību aktu kodifikāciju.

- Ziņojums: Hans-Peter Mayer (A6-0332/2007)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par vācu kolēģa Mayer kunga ziņojumu par priekšlikuma grozījumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par divriteņu mehānisko transportlīdzekļu atbalsta kājiņām (kodificēta versija).

Es izmantoju doto priekšrocību izskaidrot šo balsojumu, lai kritizētu kavēšanos saistībā ar Eiropas tiesību aktu kodifikāciju. Faktu pirmsākums ir 2003. gada 28. marts, kad Eiropas Komisija iepazīstināja ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, kas kodificē Padomes Direktīvu 93/31/EEK par divriteņu mehānisko transportlīdzekļu atbalsta kājiņām. Savā 2003. gada 26. jūnija atzinumā juridisko dienestu konsultatīvā darba grupa, kuru izveidoja saskaņā ar 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi likumdošanas tekstu oficiālai kodifikācijai, noteica, ka šis priekšlikums patiešām to ierobežo ar tiešu kodifikāciju, bez jebkādām būtiskām izmaiņām aktos, ko tas ietver. Taču tikai 2007. gada septembrī mēs balsojam par šo kodifikāciju. Tas nav pareizi. Es aicinu Eiropas Komisiju paātrināt Eiropas tiesību aktu kodifikāciju.

- Ziņojums: Hans-Peter Mayer (A6-0329/2007)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par vācu kolēģa Mayer kunga ziņojumu par priekšlikuma grozījumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pakaļējo numura zīmi divriteņu un trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem (kodificēta versija).

Es izmantoju doto priekšrocību izskaidrot šo balsojumu, lai kritizētu kavēšanos saistībā ar Eiropas tiesību aktu kodifikāciju. Attiecībā uz šo jautājumu faktu pirmsākums ir 2006. gada 5. septembris, kad Komisija iepazīstināja ar priekšlikumu kodificēt Padomes 1993. gada 29. oktobra Direktīvu 93/94/EEK par pakaļējo numura zīmi divriteņu un trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem. Es nezinu, vai ar to vērsās pie juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas, kuru izveidoja saskaņā ar 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi likumdošanas tekstu oficiālai kodifikācijai. Jebkurā gadījumā, tikai 2007. gada septembrī mēs balsojam par šo kodifikāciju. Tas nav pareizi. Es aicinu Eiropas Komisiju paātrināt Eiropas tiesību aktu kodifikāciju.

- Ziņojums: Sifunakis (A6-0307/2007)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs zinām, ka Kopienas izglītības un apmācības statistika tika izveidota pagājušajā desmitgadē, pamatojoties uz dalībvalstu neformālu vienošanos kā atbilde uz Padomes 1994. gada 5. decembra Rezolūciju par izglītības un apmācības statistikas veicināšanu Eiropas Savienībā.

Šo statistiku uz brīvprātības pamatiem katru gadu apkopo dalībvalstis un iesniedz Komisijai (Eurostat), darbojoties kopīgi ar OECD un UNESCO Statistikas institūtu, parasti atsaucoties uz „UOE datu vākšanu“. Eurostat vāc datus arī par izglītību, apmācību un mūžizglītību, izmantojot citus avotus, papildus datiem par profesionālo apmācību uzņēmumos.

Tagad mēģina ieviest jaunu tiesisku regulējumu, lai reglamentētu un formalizētu Kopienas statistikas veidošanu, jo vajag iegūt dzīvotspējīgu sistēmu statistikas veidošanai šajās nozarēs, bet bija dažas nesaskaņas un neskaidrības, ko vajadzēja noskaidrot Parlamenta debatēs. Lai nodrošinātu lielāku pārredzamību, veido gala tekstu; tiek arī cerēts, ka ieviešana neuzspiedīs pārmērīgus administratīvus vai finansiālus apgrūtinājumus.

  Milan Gaľa (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Es apsveicu Nikolaos Sifunakis kungu ar labi sagatavoto ziņojumu. Es viennozīmīgi balsoju par iesniegto dokumentu. Saistībā ar priekšlikumu ieviest Eiropas kvalifikāciju sistēmu mūžizglītībai, kā Kultūras un izglītības komitejas referents es apsveicu šo Komisijas likumdošanas iniciatīvu.

Es uzskatu, ka ir svarīgi mūsu pieliktajās pūlēs uzsvērt izglītību, profesionālo izglītību un mūžizglītību Lisabonas stratēģijas kontekstā, nodrošināt to, lai šīm pūlēm būtu atdeve un konkrēti soļi Eiropas Savienības izglītības laukā.

Salīdzināmā statistika nostiprinās dzīvotspējīgu sistēmu statistikas datu salīdzināšanai par izglītību un mūžizglītību. Mums būs pieejama vissvarīgākā iespējamā statistiskā informācija, kas mums palīdzēs koncentrēt uzmanību uz trūkumiem vai nepareizi izvirzītiem mērķiem, ieviešot Kopienas izglītības politiku.

  Hélène Goudin and Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Junalistan akceptē Komisijas priekšlikumus un Eiropas Parlamenta grozījumus, ja ES institūcijas respektē principu, ka izglītības politika ir nacionāls jautājums.

Taču 7. grozījumā Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komiteja ierosina, ka reference arī jāiekļauj „Eiropas Savienības Fundamentālo tiesību hartā”. Nav tādas lietas. ES dalībvalstis nav pieņēmušas šādu hartu. Konstitucionālā līguma projektā bija reference uz šādu dokumentu, ko noraidīja demokrātiskā procesā 2005. gada vasarā. No otras puses, visas ES dalībvalstis ir parakstījušas Eiropas Padomes Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Tas nozīmē, ka visi ES pilsoņi var aizstāvēt savas pamatbrīvības un tiesības Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

ES harta simbolizē pretstatu „nabadzīgākai, bet dedzīgākai” ES, ko bieži piemin svinīgās runās par subsidiaritāti. ES jākoncentrējas uz pārrobežu jautājumiem, bet jāatturas no jautājumiem, par kuriem atsevišķas dalībvalstis var pieņemt savus lēmumus vai kuri ir jau noregulēti citos starptautiskos līgumos.

No tā izriet, ka priekšlikums par ES Pamattiesību hartu ir jānoraida, protams, kopā ar „jauno” Līgumu par ES.

  Andreas Mölzer (ITS), rakstiski. − (DE) Statistika pierāda to, ko mēs visi zinām: laba izglītība sola augstākus ienākumus un aizsardzību pret bezdarbu. Šajā sakarībā no ES puses ir bezatbildīgi nepārtraukti pieļaut lielu skaitu nekvalificētu migrantu, kuri ir nolemti bezdarba dzīvei un maina neoficiālus gadījuma darbus, kā rezultātā zemo algu nozares nonāk pie vēl lielāka spiediena, kuri nonāk līdz noziegumiem vai rada „tikai” grūtības labklājības valstij.

Un, ja patiešām pastāv kvalificētu strādnieku trūkums, mums ir jāapmāca savi cilvēki tā vietā, lai vilinātu lētus aizvietotājus no ārzemēm ar zaļām vai zilām kartēm, spiežot uz leju algas. Šajā sakarībā ir svarīgi, lai mums būtu statistikas dati, kas ļautu reaģēt uz nevēlamām tendencēm.

- Ziņojums: Jarzembowski (A6-0314/2007)

  Andreas Mölzer (ITS). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es atturējos no balsošanas par Jarzembowski kunga ziņojumu, jo pēdējos gados Eiropā ir paplašināti ātrgaitas autoceļi, galvenokārt starp lielākajām pilsētām, un īsāki ceļi ir pilnīgi atstāti bez ievērības, neraugoties uz faktu, ka 90 % visu braucienu notiek, izmantojot īsākos ceļus. No vienas puses, Brisele pieprasa, lai cilvēki kļūst mobilāki, un grib novirzīt satiksmi no autoceļiem uz dzelzceļu, bet, no otras puses, tā cenšas realizēt pilnīgi pretēju virzienu, izmantojot maģisko privatizācijas formulu.

ES ir jānodrošina, lai kopīgi standarti un sistēmas atvieglotu pārrobežu braucienus pa dzelzceļu un attiecībā uz maģistrālēm tiktu veicināti svarīgi projekti. Visbeidzot, tai tomēr ir jāsaprot, ka privātajiem ieguldītājiem prātā nav valsts un tās iedzīvotāju labklājība, bet vienīgi savs labums un peļņa no saviem ieguldītajiem līdzekļiem.

  Carlo Fatuzzo (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par Georg Jarzembowski kunga ziņojumu daļēji tāpēc, ka es ceru, ka mūsu izcilais referents ieklausīsies Romas pensionāros, kuri, kad es devos uz Strasbūru, un zinot, ka par šo ziņojumu notiks balsošana, man teica: „Bet Fatuzzo kungs, jūs tik sen neesat sniedzis paskaidrojumu savam balsojumam! Mēs gribētu, lai jūs pasakāt Eiropas Parlamentam - pat tad, ja, jums runājot, visi dodas prom, domā paši par savām lietām vai sarunājas - mēs gribētu, lai jūs pasakāt priekšsēdētājam, kurš uzmanīgi klausās jūsos, ka beidzot ir jāizstrādā caurlaides brīvai kustībai Eiropā tiem pensionāriem, kas grib paši savām acīm redzēt Eiropu pēc tam, kad viņi ir pavadījuši tik daudz gadu strādājot, lai to izveidotu.”

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Sarunu procesa pabeigšana starp EP un Padomi par to, kas eifēmistiski tiek dēvēts par „Kopienas dzelzceļu attīstību”, ir sākums starptautisko pasažieru pakalpojumu liberalizācijai no 2010. gada 1. janvāra.

Mēs vēlamies norādīt, ka iepriekšējos lasījumos EP mēs iesniedzām priekšlikumus noraidīt šo Eiropas Komisijas iniciatīvu. Tomēr vairākums EP balsoja par dzelzceļa pasažieru pakalpojumu liberalizācijas (un privatizācijas) paātrināšanu un mēģināja iekļaut valsts pasažieru pakalpojumus no 2017. gada. Taču šis mēģinājums nebija veiksmīgs un neieguva to vairākumu, kas bija vajadzīgs pieņemšanai.

Dzelzceļa transporta liberalizācija ir mēģinājums nodot (visienesīgākās) līnijas lieliem privātiem uzņēmumiem, privatizējot šo līniju darbību (jo īpaši ar koncesiju palīdzību), veicinot monopolu izveidi uz valsts līdzekļu rēķina.

Dzelzceļa transports ir stratēģiska valsts attīstības nozare, ņemot vērā tās svarīgo lomu preču kustībā un darbinieku, kā arī visu pārējo iedzīvotāju mobilitātē, un tam ir milzīgas priekšrocības vides jomā, kā arī sociālajā un teritoriālajā kohēzijā. Ir vajadzīga valsts dzelzceļa transporta sistēmu veicināšana un attīstība dažādās valstīs, nevis to privatizācija.

Tādēļ mēs balsojām pret.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par starptautiskā transporta liberalizāciju no 2010. gada.

Vēlākais divus gadus pēc šī likuma stāšanās spēkā Eiropas Komisijai būtu jāizpēta direktīvas ietekme, un tad notiks diskusijas par tās tālāku atvēršanu.

Tādējādi būs atļauta ierobežota konkurence, un valstu piegādātāji netiks pakļauti riskam.

Es jūtos atvieglots, ka Eiropas Parlaments iebilda pret automātisku valsts dzelzceļa liberalizāciju 2017. gadā.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Es balsoju par Georg Jarzembowski kunga ziņojumu par Samierināšanas komitejas kopīgo projektu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļu attīstību un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu.

Trešais Dzelzceļa tiesību aktu kopums ir ļoti svarīgs regulu par transportu elements. Ir jāatver starptautiskie pasažieru transporta tīkli, un Eiropas Komisijai jāizanalizē situācija starptautiskajā pasažieru transporta tirgū, lai pieņemtu lēmumu par turpmāko liberalizāciju, kas ietver arī valsts transportu.

  Lars Wohlin (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Es atzinīgi vērtēju pārrobežu dzelzceļa satiksmes iespēju, taču, lai tirgus darbotos pienācīgi, konkurencei ir jābūt pamatotai uz vienlīdzīgiem nosacījumiem. Tādēļ ir neveiksmīgi, ka ES spiež pieņemt tiesību aktus, saskaņā ar kuriem tām valstīm, kas vēl nav atcēlušas ierobežojumus dzelzceļa transportam, būs tiesības konkurēt ar operatoriem atceltu ierobežojumu tirgū attiecībā uz starptautiskajiem dzelzceļa pakalpojumiem. Praksē šis priekšlikums dod valsts atbalstītiem dzelzceļa uzņēmumiem iespēju konkurēt tirgū, kurā pastāv brīva konkurence, kas ilgtermiņā rada tirgus mehānismu deaktivēšanas risku. Tādēļ es esmu izvēlējies balsot pret šo ziņojumu. Valsts atbalstītiem uzņēmumiem nebūtu jāļauj konkurēt brīvas konkurences tirgū.

- Ziņojums: Savary (A6-0315/2007)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis priekšlikums direktīvai ir daļa no Trešā dzelzceļa tiesību aktu kopuma, kura mērķis ir principiāli veicināt starptautisko dzelzceļa pasažieru pakalpojumu liberalizāciju.

Arī šeit pirmkārt ir jāuzsver, ka šīs direktīvas pirmais mērķis būs saskaņošanas ceļā novērst visus tos šķēršļus starptautisko dzelzceļa pasažieru pakalpojumu liberalizācijai, ko varētu radīt dažādi katras valsts noteikumi par profesionālajām prasībām šajā nozarē. Šis pasākums arī veicinās darbinieku mobilitāti šajā nozarē.

Papildus vairākiem svarīgiem jautājumiem, ko izvirza šī direktīva, ir jāuzsver, ka saskaņotu noteikumu pieņemšana Kopienas līmenī par darbinieku sertifikāciju katras valsts dzelzceļa nozarē nekādi neapdraud progresīvākas tiesības vai standartus, kas jau ir izveidoti katras dalībvalsts līmenī, vai nenoliedz katras dalībvalsts priekšrocību izveidot šīs tiesības un standartus.

Arī šajā sakarībā realitāte parāda, ka tā ir dzelzceļa pakalpojumu liberalizācija un privatizācija, kas ir apdraudējusi darbinieku tiesības un samazinājusi darbinieku skaitu dzelzceļa nozarē, radot nopietnas sekas attiecībā uz sniegto pakalpojumu līmeni.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par standarta vadītāja apliecību vilcienu vadītājiem.

Apmācības saskaņošana vadītājiem nodrošinās arī lielāku drošību nākotnē uz dzelzceļiem. Tagad obligāts nosacījums, lai drīkstētu strādāt par vilciena vadītāju starptautiskajā dzelzceļa transportā, ir minimālais vecums – 20 gadi, atbilstīga skolas izglītība un valodu apmācība. Apmācības standartizācija ir galvenais attiecībā uz Eiropas dzelzceļa tīklu. Vadītāja apliecību, ko izdevusi dalībvalsts, nākotnē atzīs visas pārējās dalībvalstis.

- Ziņojums: Sterckx (A6-0313/2007)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Trešajā dzelzceļa tiesību aktu kopumā, kura mērķis ir principiāli veicināt starptautisko dzelzceļa pasažieru pakalpojumu liberalizāciju, ir ietverta regula par „dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem”.

Pats galvenais - mēs varam apgalvot, ka šīs regulas būtiskākais mērķis ir novērst jebkādus šķēršļus starptautisko dzelzceļa pasažieru pakalpojumu liberalizācijai, ko varētu radīt dažādi noteikumi par pasažieru tiesībām un pienākumiem dažādās valstīs.

Papildus šī pirmā punkta uzsvēršanai, kurš ir centrālais jautājums, mēs noteikti uzskatām, ka ir būtiski aizsargāt pasažieru tiesības, sākot no tiesībām uz valsts dzelzceļa transporta pakalpojumu, ko sniedz valsts uzņēmumi katrā valstī.

Realitāte rāda, ka tā ir dzelzceļa pakalpojumu liberalizācija un privatizācija, kas apdraud pasažieru tiesības: tā ir novedusi pie sabiedrībai sniegto pakalpojumu un pasažieru mobilitātes nosacījumu izkropļojuma, kā arī pie cenu pieauguma; tā ir nozīmējusi simtiem kilometru maršruta zudumu, staciju slēgšanu, dzelzceļa nozarē strādājošo skaita samazinājumu un draudus viņu algai un darba tiesībām.

Tā ir katastrofāla politika, pret ko iebilst darbinieki un sabiedrība.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es atbalstīju šo ziņojumu par samierināšanas vienošanos par dzelzceļa pasažieru tiesību un pienākumu regulu. Sākotnēji bija paredzēts to piemērot tikai pasažieriem starptautiskos braucienos, un es priecājos, ka mūsu viedokļi ir uzklausīti un ka tagad šie noteikumi attieksies arī uz pasažieriem vietējos braucienos.

Sākot ar 2009. gadu, tiks piemērots saprātīgs pamattiesību kopums, tai skaitā tiesības uz pieejamu transportu cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Turklāt es atzinīgi vērtēju faktu, ka tiks ieviesta kompensāciju shēma kavēšanās gadījumā.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par jaunu pasažieru regulu no 2009. gada.

Citu lietu starpā šī regula regulē kompensāciju par būtisku kavēšanos, uzņēmumu atbildību par pasažieriem un viņu bagāžu, invalīdu transportu un informāciju, kas jāsniedz dzelzceļa uzņēmumiem. Praktiski tas nozīmē to, ka nākotnē, ja pārrobežu transports kavēsies par 60 līdz 119 minūtēm, klientiem būs tiesības uz atlīdzību 25 % apjomā no maksas. Tā pieaugs līdz 50 % vairāk nekā divu stundu kavēšanās gadījumā.

Tas nozīmē vairāk tiesisku prasību, bet arī lielāku noteiktību dzelzceļa pasažieriem.

Tagad dalībvalstu ziņā ir paplašināt šos noteikumus attiecībā uz savas valsts transporta tīkliem pēc iespējas ātrāk, nevis kaut kad pēc 15 gadiem.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Šis ziņojums par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem būtu jāvērtē atzinīgi.

  Lars Wohlin (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Lai gan pēdējā priekšlikumā nav neizvirzītas tik stingras prasības dzelzceļa operatoriem kā iepriekšējos priekšlikumos, tajā joprojām ir pārmērīgi nosacījumi par visu, sākot no tā, kā var nopirkt biļetes (telefoniski, izmantojot internetu un biļešu automātos), līdz dzelzceļa operatoru atbildībai par pasažieru bagāžas bojājumu. Tajā ir ietverts arī detalizēts dažāda veida kompensāciju regulējums kavēšanās gadījumā (kompensācijas līmeņi, tiesības uz ēdināšanu u.c.) un minimālās prasības attiecībā uz informāciju par to, kas varētu būt izraisījis kavēšanos.

Es izvēlos balsot pret šo priekšlikumu, jo operatoriem ir jāļauj izstrādāt pašiem savus pakalpojumus, pamatojoties uz to aizsardzību, ko pasažieri pieprasa (un par ko viņi ir gatavi maksāt augstāku cenu). Turklāt plašas regulas nav proporcionālas pievienotajai vērtībai, ko radīs to regulu aizstāšana, kas jau pastāv dalībvalstu līmenī tajās valstīs, kuras ir izvēlējušās valsts tiesību aktus.

- Ziņojumi: Jarzembowski (A6-0314/2007), Savary (A6-0315/2007) un Sterckx (A6-0313/2007)

  Mathieu Grosch (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Dzelzceļu liberalizācija pati par sevi nav beigas; tai ir jākalpo lietotājiem un jāuzlabo efektivitāte. Liberalizācija starptautiskajā transportā ir dabiska lieta, jo neviena valsts nespētu sevi noslēgt no citas valsts. Valsts transportā jēga un mērķis nevar būt piedāvāt visienesīgākās līnijas konkurencei liberalizācijas laikā, vienlaikus atstājot neienesīgās līnijas valsts sektoram bez jebkādas kompensācijas. Paturot to prātā, es ar nepacietību gaidu nesen pieņemtās regulas par sabiedrisko pasažieru transportu piemērošanu.

Parlaments spēja nostāties pretī dalībvalstīm un dzelzceļa uzņēmumiem jautājumā par pasažieru tiesībām, kas ir milzīga veiksme ES pilsoņiem. Jo īpaši tranzīta valstīs, tādās kā Beļģija, atšķirībai starp starptautiskajiem un valsts pasažieriem nebūtu jēgas, un tā būtu negodīga.

Šajā nozīmē Trešais dzelzceļa tiesību aktu kopums ir solis pareizajā virzienā, lai arī tas pilnīgi noteikti nebūs pēdējais.

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Es balsošu par kompromisu, par kuru mūsu referenti vienojās ar Ministru padomi, jo es uzskatu, ka tas ir solis uz priekšu dzelzceļa rūpniecībā visā Eiropas Savienībā un ir labākais risinājums, kāds Parlamentam pašlaik ir pieejams.

Tomēr lēnais veids, kā strādā dzelzceļa rūpniecība, ne tikai laupa cerības, bet tas arī darbojas kā ļoti efektīvas bremzes tai radikālajai darbībai, kas ir vajadzīga, lai galvanizētu dzelzceļus daudzās mūsu dalībvalstīs.

Pastāv milzīga plaisa starp dzelzceļiem, piemēram, Francijā un Vācijā, un dzelzceļiem Bulgārijā un Rumānijā. Šī plaisa ir jālikvidē, ja mēs nopietni izturamies pret skaidru Eiropas mēroga dzelzceļu sistēmas attīstību.

Visbeidzot, vienlaikus atzinīgi vērtējot vienošanos, ka visiem dzelzceļiem 15 gadu laikā ir jābūt pilnīgi pieejamiem, vai tas nav skumjš fakts un apsūdzība mūsu dzelzceļa rūpniecībai, ka 21. gadsimtā daudziem cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām nav piekļuves dzelzceļam? Dzelzceļa rūpniecība ir iestrēgusi „nevar izdarīt” filozofijā tā vietā, lai vadītos pēc „var izdarīt” filozofijas.

Es ceru, ka šis pasākumu kopums vismaz mūs novirzīs no negatīvisma un iesāks pozitīvāku laikmetu mūsu dzelzceļiem.

(Balsojumu paskaidrojumi ir saīsināti saskaņā ar 163. pantu.)

- Ziņojumi: Batzeli (A6-0309/2007) un (A6-0310/2007)

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Mēs esam snieguši savu viedokli par izmaiņām attiecībā uz ES cukura tirgus iepriekšējo reformu. Šī reforma tika izstrādāta 2005. gadā un bija paredzēta tam, lai atjaunotu līdzsvaru šajā tirgū.

Diemžēl man ir iespaids, ka visi šie priekšlikumi ievērojami ierobežo cukurbiešu audzēšanu, lai izbrīvētu vietu cukurniedru cukuram. Es pašos pamatos esmu pret to. Mēs nevaram ļaut likvidēt tradicionālo cukurbiešu audzēšanu un cukura ražošanu Eiropas Savienībā.

Es domāju, ka jaunais priekšlikums, ko Eiropas Komisija izvirzīja 2007. gada maijā un kura mērķis ir nodrošināt stimulus gandrīz 3,8 miljonu tonnu cukura izņemšanai no ES tirgus, atkal nedos gaidītos rezultātus. Kas attiecas uz apdraudēto obligāto kvotu samazināšanu 2010. gadā, kvotu samazinājums nevar ņemt vērā izmaiņas to kvotu apjomā, no kurām iepriekš jau ir notikusi atteikšanās brīvprātīgi un par samaksu - restrukturizācijas fonda labā, jo saskaņā ar šīs reformas mērķi ražošanas ierobežojumi tika veikti mazāk konkurētspējīgos reģionos pēc atbilstošas finansiālas kompensācijas saņemšanas.

  Jan Březina (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, diemžēl ierosinātās cukura reformas iznākums nav pozitīvs. Tam par iemeslu ir fakts, ka, lai gan cukura reforma šķiet pamatota uz ekonomiskiem faktoriem, tad, kad ieinteresētās puses apsver tirgus atstāšanu, tām ir tendence ņemt vērā citus faktorus.

Lai gan Čehijas Republika ražo cukuru ar peļņu, mēs tomēr atteicāmies no 22 % kvotas: šī kvota ir Rietumeiropas rokās. Diemžēl ierosinātajiem pasākumiem var būt negatīva ietekme uz Čehijas Republiku. Tie paši faktori, kas padara cukura ražošanu mūsu valstī ienesīgu un izvirza mūs priekšgalā - tādi kā fakts, ka individuālo cukurbiešu audzētāju uzņēmumi ir virs vidējā līmeņa, var, ņemot vērā šos priekšlikumus, kļūt par trūkumu, ja lauksaimniekiem būs tiesības atstāt šo tirgu. Situācija, kad tie, kam nav vajadzīgas subsīdijas, lai izdzīvotu, pamet tirgu, diez vai ir vēlama. Šajā sakarībā šī reforma noris nepareizajā virzienā.

Tādēļ es balsoju pret abiem referentes Batzeli kundzes ziņojumiem.

  Hynek Fajmon (PPE-DE). – (CS) Dāmas un kungi, kad šodien notika balsošana, es kopā ar saviem Čehijas Pilsoniskās demokrātiskās partijas kolēģiem balsoju pret referentes Batzeli kundzes ziņojumiem par cukura režīma reformu. Līdz šim šī reforma ir kaitējusi Čehijas Republikai: daudzas cukurfabrikas ir slēgtas, un iekārtas un tehnoloģijas ir zaudējušas savu vērtību. Gadsimtiem ilgi manā valstī ir pastāvējusi cukura ražošanas un eksportēšanas tradīcija. Tagad Eiropas Savienības sliktās politikas dēļ mēs esam kļuvuši par tīru cukura importētāju; tas ir nekompetentas lēmumu pieņemšanas Briselē rezultāts. Čehijas Republika jau ir samazinājusi savu cukura ražošanu par vairāk nekā 20 %. Tagad citām Eiropas Savienības dalībvalstīm būtu jādara tas pats, jo īpaši tām valstīm, kas vēl nav vispār samazinājušas savu ražošanu. Tie ir iemesli, kādēļ es balsoju pret šo reformu.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Dāmas un kungi, cukura rūpniecības restrukturizācija un izmaiņas tirgu organizācijā cukura nozarē ir vajadzīgas. Tomēr ir iespējams, ka Komisijas priekšlikums neatrisinās problēmas, bet radīs pat vēl vairāk problēmu dažu valstu cukura tirgū.

Ja kāda valsts pati nespēj noteikt kritēriju prioritātes kārtību audzētāju iesniegumu pieņemšanai, ņemot vērā saimniecību ražību un ražošanas apjomu, tad ir iespējams, ka ne tikai saimniecības ar viszemāko ražību, bet arī konkurētspējīgi audzētāji pārtrauks ražot cukurbietes. Lietuvas gadījumā cukurfabrikas var piedzīvot jēlcukura trūkumu, un tam būtu negatīvas ekonomiskas un sociālas sekas.

Turklāt Komisija nav izskatījusi Lietuvas priekšlikumu samazināt kvotu līdz 2010. gadam, ņemot vērā ne tikai to, vai dalībvalsts brīvprātīgi samazina savu ražošanas kvotu, bet arī to, vai tā ir nopirkusi papildu ražošanas kvotu.

Es mudinātu Komisiju ņemt vērā izteiktās piezīmes. Starp citu, es atturējos no balsojuma par šo projektu.

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh un Inger Segelström (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, balsojām pret Parlamenta ziņojumu par cukura nozares tirgu kopīgo organizāciju (A6-0310/2007).

Kopumā mēs esam labvēlīgi noskaņoti pret Kopienas cukura nozares reformu. Tomēr mēs nedomājam, ka Parlamenta ierosinātie grozījumi pievieno kaut ko pozitīvu Komisijas priekšlikumam. Mēs domājam, ka tie rada lauksaimniecības nozarei izmaksu pieauguma risku, kas jau tagad ir daudz par lielu, un to mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, nekādi nevaram atbalstīt.

Turklāt mēs domājam, ka ilgtermiņā ir pilnīgi jāpārtrauc eksporta subsīdijas cukuram. Subsīdijas, ko turpina izmaksāt lauksaimniecībai, būtu jāsniedz tiešas palīdzības veidā, pilnīgi nodalot no ražošanas.

  Marie-Arlette Carlotti (PSE), rakstiski. – (FR) Kā daļu no kopīgās cukura tirgus organizācijas reformas Eiropas Savienība gribēja palīdzēt pārstrādes uzņēmumiem pielāgoties Eiropas cukura rūpniecības restrukturizācijai, piešķirot 150 miljonus eiro „pārejas palīdzībai”.

Mani iepriecināja šī iniciatīva, kam cita starpā būtu jāpalīdz Saint-Louis Sucre pārstrādes uzņēmumam Marseļā izpildīt jaunos nosacījumus par cukura tirgu, nesamazinot darbavietu skaitu.

Tomēr es arī brīdināju kompetentās Francijas un Eiropas iestādes par pārredzamības trūkumu attiecībā uz kritērijiem šīs palīdzības piešķiršanai, kas ir dalībvalstu atbildība.

Pašlaik šī palīdzība netiek piešķirta ar nolūku uzturēt pārstrādes rūpniecību vai saglabāt darbavietas. Tāpat nav nekādas garantijas, ka šī palīdzība netiks izmantota kā „stimuls pārvietot ražošanu” uz valstīm ārpus ES.

Jaunajai reformai vajadzēja būt iespējai noskaidrot šo jautājumu.

Diemžēl tas tā nav noticis.

Tagad šī lieta ir Padomes rokās. Es prasu lielāku modrību no Padomes puses, jo īpaši no Francijas iestādēm - tā, lai šis jautājums, kas ietekmē mūsu līdzpilsoņu darbavietas, beidzot tiktu noskaidrots.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Junilistan atbalsta cukura tirgu ES radikālu reformu, lai liberalizētu tos, cik ātri vien iespējams, un dotu cukura ražotājām valstīm ārpus ES iespēju konkurēt uz godīgiem nosacījumiem.

Grozījumi, ko ierosinājusi Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja, nav nekas vairāk kā papildu mēģinājums pēc iespējas kavēt reformas gaitu ar nolūku, lai var turpināties protekcionistu tirdzniecības politika. Šie grozījumi nozīmētu arī to pašreizējo pārstrādes uzņēmumu rūpnieciskās restrukturizācijas izmaksu pieaugumu, ko ietvertu šī reforma, vienlaikus ar lielāku tiešo kompensāciju cukura tirgus dalībniekiem.

Junilistan nekādi nevar atbalstīt ziņojumu, kas vājina cukura tirgus reformu ES mērķus un kas nenovēršami mazinātu šīs reformas, kā arī apdraudētu to īstenošanu. Mēs esam pret acīmredzamiem mēģinājumiem pārkāpt saistības pret mazāk attīstītām valstīm.

Tādēļ iepriekš minēto iemeslu dēļ mēs balsojām pret šo ziņojumu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Realitāte ir parādījusi, ka šajā nozarē, tāpat kā citās, mazo audzētāju piespiešanai atteikties no kvotām un pārtraukt ražošanu – kā ierosināts attiecībā uz cukurbiešu un cukura ražošanu – lai veicinātu konkurenci, ir nelabvēlīga ietekme; tā pastiprinās attīstības nevienlīdzību un palielinās nabadzību un iedzīvotāju aizplūšanu no laukiem. Tādēļ mēs esam pret Eiropas Komisijas priekšlikumiem un uzsveram vajadzību mainīt šo politiku, ņemot vērā dalībvalstu īpašo realitāti un to ražošanas vajadzības.

Tādēļ mēs atbalstām pārtikas suverenitāti un līdz ar to uzskatām par nepieņemamu, ka tādai valstij kā Portugāle, kurā ir tikai ļoti ierobežota cukura ražošana, kas tik tikko spēj nodrošināt pusi no valsts patēriņa vajadzībām, tiktu piemērotas saistības samazināt tās kvotu cukura ražošanai no cukurbietēm. Mēs uzskatām, ka ir būtiski, lai liberalizācijas tendence, kas pieredzēta secīgajās KLP reformās, tiktu mainīta un tiktu veikti pasākumi, lai saglabātu valsts cukurbiešu ražošanu, atbalstot lauksaimniecību, kas būtībā ir koncentrēta uz pārtikas ražošanu, tādējādi palīdzot aizsargāt abu fabriku ražošanu, kā arī nodarbinātību.

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL), rakstiski. − (CS) Eiropas Savienība bieži ir pamatoti kritizēta par iejaukšanos vairākās rūpniecības nozarēs. Jo īpaši pretrunīga ir tās iejaukšanās pārtikas apstrādes rūpniecības lietās. Tā ir taisnība, ka dažas dalībvalstis pašas rada savas problēmas. Klasisks piemērs ir vairāku Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu aktīvie centieni likvidēt kooperatīvās saimniecības pat tad, ja tās ir plaukstošas.

Čehijas Republikā vairāki grozīti likumi, kas regulē kooperatīvās saimniecības, ir centušies panākt tieši to. Daudzas kooperatīvās saimniecības ir sabrukušas, un citas ir pārveidojušās par atšķirīgām juridiskām personām. Vienlaikus ir samazinājusies ražošana vairākās rūpniecībās, piemēram, cukurbiešu audzēšanas rūpniecībā. Turklāt privatizācijas rezultātā apstrāde diemžēl ir kļuvusi atdalīta no ražošanas. Daudzas cukurfabrikas ir kļuvušas par ārvalstu pušu īpašumu. Tas ir izraisījis katastrofālu situāciju Čehijas Republikas cukura rūpniecībā: peļņa nonāk ārzemnieku kabatās, savukārt Čehijas Republikas iedzīvotāji piedzīvo zaudējumus. Valstī, kas ir eksportējusi cukuru 150 gadus, cukura ražošana ir samazināta par vairāk nekā 20 %. Tagad šai valstij ir jāsāk importēt cukurs un vienlaikus jāmeklē jaunas iespējas tām saimniecībām, kas līdz šim ir audzējušas cukurbietes. Katerina Batzeli kundzes ziņojumi neatrisina šo neaizsargāto situāciju, tomēr mēs balsojām par tiem, jo tajos vismaz beidzot ir pievērsta uzmanība neapmierinošajai situācijai. Es gribu izteikt brīdinājumu tiem, kas uztver šodienas tekstus kā problēmas atrisinājumu. Es ticu, ka mēs atgriezīsimies pie cukura jautājuma un ka nākamreiz mēs spēsim daudz veiksmīgāk reaģēt uz mūsu lauksaimnieku vajadzībām.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu ziņojumu par cukura nozari, lai gan ir dažas rūpju jomas saistībā ar šo ziņojumu. Es nepiekrītu ziņojumā izteiktajam nodomam piemērot atteikšanos no cukura virsprodukcijas cukurniedru pārstrādātājiem. Tas ir pretrunā ar Komisijas priekšlikumu izslēgt cukurniedru pārstrādi no atteikšanās procesa. Tā kā pārstrādātāji tiešā veidā nav daļa no restrukturizācijas shēmas, tad samazināšanai, izmantojot atteikšanos no pārstrādātāju tradicionālajām piegādes vajadzībām (TSN), nebūtu nekādas ietekmes uz cukura virsprodukcijas samazināšanu ES tirgū, jo ES joprojām būtu jāizpilda savas starptautiskās saistības importēt noteikto jēlcukura daudzumu no ĀKK valstīm. Tomēr šis grozījums vājinātu pasākuma ietekmi, nodrošinot stimulus biešu apstrādātājiem demontēt savu fabriku.

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Es balsošu par ziņojumu, ko sagatavojusi Batzeli kundze, jo ir diezgan acīmredzami, ka nepieciešama cukura rūpniecības restrukturizācija.

Manas vienīgās bažas attiecas uz 31. grozījumu, kas, ja tiks pieņemts, joprojām liks Eiropas Komisijai turēt esošo fondu atvērtu līdz 2011. gadam, kas būtu šī restrukturizācijas procesa negatīvs aspekts.

Šis ziņojums, nebūdams ideāls, tomēr uzsver līdzsvaru starp ražotāju vajadzībām un acīmredzamo vajadzību pārveidot šo nozari. Manas vienīgās bažas attiecas uz ietekmi, kāda jebkādai restrukturizācijai varētu būt uz cukurniedru ražotājiem no jaunattīstības valstīm. Par katru cenu mums ir jāizvairās no restrukturizācijas, kas aizsargā biešu audzētājus uz cukurniedru audzētāju rēķina, un es ceru, ka Komisija nodrošinās, lai tas nenotiktu, vienlaikus būdama taisnīga pret mūsu pašu lauksaimniekiem.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Balsojot par lauksaimniecības ziņojumiem, tādiem kā šis ziņojums par cukuru, deputātiem, kam ir finansiālas intereses, tās būtu jādeklarē vai jāatturas no balsošanas.

- Ziņojums: Thomsen (A6-0287/2007)

  Bernadette Bourzai (PSE), rakstiski. – (FR) Mums būtu jāatbalsta ES apņemšanās sasniegt vērienīgo mērķi līdz 2020. gadam ģenerēt 20 % no kopējās Eiropā patērētās enerģijas no atjaunīgiem avotiem. Atjaunīgā enerģija Eiropai sniedz virkni priekšrocību: zemākas CO2 emisijas, samazināta Eiropas atkarība un ieguldījums darbavietu izveidē un izaugsmē.

Tomēr mums ir jāuzrauga visu atjaunīgo enerģiju attīstība no ilgtspējas viedokļa, protams, atkarībā no dalībvalstu iespējām, kā arī enerģijas taupīšana, samazinot patēriņu un palielinot enerģijas efektivitāti.

Man žēl, ka Direktīvā par elektrību no atjaunīgās enerģijas avotiem koģenerācija nav noteikta par obligātu, un tā izraisīs lielu biomasas spēkstaciju būvniecību bez koģenerācijas, kas nav efektīvi no enerģētikas viedokļa un destabilizē kokmateriālu tirgu gan rūpnieciskos, gan arī enerģijas ģenerēšanas nolūkos. Manā reģionā, Limuzēnā, tam ir redzami piemēri.

Tādēļ es priecājos, ka Eiropas Parlaments prasa priekšlikumu, lai apkures un dzesēšanas nozares būtu centrālās nākamajā pamatdirektīvā par atjaunīgajiem enerģijas avotiem, un tādēļ es balsoju par Thomsen kundzes ziņojumu.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Thomsen kundzes ziņojumu(A6-0287/2007) par atjaunīgās enerģijas stratēģiju Eiropā, jo es uzskatu, ka ir būtiski palielināt ieguldījumus atjaunīgajā enerģijā, lai samazinātu Eiropas Savienības atkarību no ārējās enerģijas, samazinātu CO2 emisijas un tādējādi palīdzētu apkarot klimata pārmaiņas.

Šajā ziņojumā ir uzsvērta biodegvielu ilgtspējīgas izmantošanas nozīme transporta nozarē, lai samazinātu atkarību no naftas un siltumnīcefekta gāzu emisijas, tādējādi mazinot ietekmi uz vidi.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ir ļoti nelīdzsvarots ziņojums, neraugoties uz dažām pozitīvām izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējiem ziņojumiem, jo īpaši tajā aspektā, ka tajā ir pieminēts, ka fosilās enerģijas avoti tuvā nākotnē neizbēgami izbeigsies – lai gan tajā nav pieminētas naftas augstās cenas – un ka tajā ir atzīts kaitējums vides un sociālajā jomā, kas saistīts ar nesen dievībai pielīdzināto agrodegvielu.

Taču tajā ir piemirsta vajadzība pēc atšķirīga prioritāšu kopuma enerģijas politikas jomā, kas virzīts uz izmaksu samazināšanu patērētājiem, patēriņa racionalizēšanu, lai to samazinātu (un ne tikai enerģijas efektivitātes ceļā), mazāk piesārņojošu sabiedrisko transportu un valsts politiku, kas patiesi ir vērsta uz tautas interesēm.

Ideja izveidot kopīgu Eiropas Enerģētikas politiku ir mēģinājums atrast ceļus, kā nodrošināt lielāku atbalstu šīs nozares privātajām finansiālajām grupām, neievērojot katras dalībvalsts suverēnās tiesības noteikt pašai savu enerģētikas politiku.

Tajā arī nav veikta gāzveida kurināmo analīze; tajā nav uzsvērta vajadzība veicināt biogāzes pētniecību un tās attīstību, kā arī tajā nav pieminēta 2020. gada mērķa programma. Tas tāpēc, ka šī ziņojuma galvenais mērķis ir garantēt vēl lielāku peļņu, jo īpaši, izmantojot tirgu siltumnīcefekta gāzu emisiju tirdzniecībā.

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo ziņojumu, kas mudina dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai palielinātu atjaunīgās enerģijas daļu savu enerģiju kopumā.

Atjaunīgajai enerģijai ir jākļūst par laipu, lai sasniegtu divkāršo mērķi – palielināt piegādes drošību un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Enerģijas efektivitātes mērķis nebūtu jāuztver kā priekšnoteikums, lai sasniegtu 20 % atjaunīgo enerģiju mērķi līdz 2020. gadam, bet kā nosacījums pats par sevi.

Tas radīs jaunas darbavietas un veicinās pētniecību un jauninājumus enerģijas nozarē. Es, piemēram, domāju par pētniecību, lai palielinātu piekļuvi videi draudzīgiem celtniecības materiāliem.

Atjaunīgā enerģija ir viens no labākajiem veidiem, kā aizsargāt patērētājus un rūpniecību no divkāršajām sekām, kādas ir aizvien lielākajam enerģijas importam un degvielas cenu kāpumam.

Visbeidzot, es priecājos par brīvību izvēlēties vispiemērotākos atjaunīgās enerģijas avotus, ņemot vērā to, ka potenciāls izstrādāt noteiktu atjaunīgo enerģiju ir atšķirīgs īpašo ģeoloģisko, hidroloģisko un klimatisko apstākļu dēļ katrā dalībvalstī.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es atbalstu Thomsen kundzes ziņojumu un stingri uzskatu, ka ir jāvelta vairāk pūļu, lai veicinātu atjaunīgo enerģiju. Manai zemei, Skotijai, ir milzīgs potenciāls atjaunīgās enerģijas jomā, un Skotijas valdība nesen ir paziņojusi par savu nodomu veicināt tik daudz dažādu atjaunīgo tehnoloģiju, cik vien iespējams. Es uzskatu, ka Skotijas centieniem ir būtiska loma attiecībā uz ES mērķiem atjaunīgās enerģijas jomā.

Es balsoju pret 10 % mērķa noteikšanu augu degvielai un par aicinājumiem veikt pilnu ietekmes novērtējumu pirms jebkāda iespējama biodegvielu mērķa izskatīšanas.

Biodegvielas ražošana var pastiprināt globālo sasilšanu, paātrinot mežu, kūdrāju, veselīgas augsnes un citu ekosistēmu, kas absorbē oglekli un palīdz regulēt klimatu, iznīcināšanu.

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL), rakstiski. − (CS) Es dievinu amatieru priekšnesumus. Nav lielas nozīmes, kādu tēmu amatieris aplūko ar viņa ideoloģiskajiem acu aizsegiem - rezultāts ir vienmēr tas pats: melnbalts realitātes apraksts, pacilāti secinājumi, atrauti no faktu pasaules. Turklāt praktiskās pielietošanas gaitā reizēm rodas augstas izmaksas un „neparedzētas problēmas”.

Īpaši apburošas ir dažu manu kolēģu deputātu runas par tādiem pievilcīgiem tematiem kā biomasa un biodegvielas, kas patērē lielu daudzumu enerģijas izejmateriālu transportēšanas, apstrādes un produktu izplatīšanas laikā: kā rāda pieredze, tas ir galvenais fakts.

Lai samazinātu izmaksas, mums būtu jābūvē mazas ražošanas vienības, kas piegādā alternatīvās degvielas vietējiem apvidiem. Man jāuzsver, ka šie avoti nevar nodrošināt risinājumu mūsu elektroapgādes situācijai. Tie var tikai sniegt salīdzinoši nelielu pašreizējās situācijas uzlabojumu.

Tas pats attiecas uz lietus ūdens savācējsistēmām, kas ir kļuvušas ļoti populāras, un vairākiem citiem atjaunīgās enerģijas avotiem.

Nākamajos 10 gados lielas pilsētas un rūpniecība būs atkarīgas no plaša mēroga enerģijas ražošanas un no dabasgāzes. Ja mēs gribam izpildīt Kioto protokola saistības, tad arī tām valstīm, kurās ir strauji augošs iekšzemes kopprodukts, būs jābūvē lielas spēkstacijas. Tas var nozīmēt tikai vienu: vairāk kodolspēkstaciju. Pretējā gadījumā Eiropas Savienība drīz kļūs ļoti lielā mērā atkarīga no enerģijas importa. Romantisko amatieru nomoda sapņi nemainīs šo faktu.

  Romano Maria La Russa (UEN), rakstiski. − (IT) Es atbalstīju Thomsen kundzes ziņojumu, kurā ir apstiprināta vajadzība līdz 2020. gadam iegūt 20 % enerģijas no atjaunīgajiem enerģijas avotiem. Tas būs galvenais uzdevums katrai Eiropas valstij, un mēs nedrīkstam ilgāk meklēt veidu, kā izvairīties no šī uzdevuma, vai pieprasīt to izpildīt tikai visapzinīgākajām un tālredzīgākajām dalībvalstīm.

Es domāju, ka ir jāizvirza diferencēti valsts mērķi, taisnīgi pamatojoties uz pašreizējo atjaunīgās enerģijas līmeni, enerģijas kopumu un atšķirīgo attīstības potenciālu, ko rada atšķirīgie klimatiskie, ģeoloģiskie un teritoriālie apstākļi dalībvalstīs. Atjaunīgās enerģijas avoti pārstāv nākotni. Būs vajadzīgi milzīgi ieguldījumi jauninājumos un tehnoloģijās, lai ļautu Eiropai atrisināt enerģijas atkarības problēmu saprātīgā laika posmā, garantējot pieejamas cenas lietotājiem.

Tomēr es uzskatu, ka mums vajadzētu būt pragmatiskiem un izvairīties no padošanās liekulībai. Iedoma, ka atjaunīgās enerģijas ražošana pati par sevi ļaus mums sasniegt šādus vērienīgus mērķus, ir nereāla, lai gan zināmu kreisā spārna un zaļo politiķu iepriekš izveidotie viedokļi un bieži ideoloģiskās idejas var mūs pārliecināt par pretējo.

Vidējā termiņā Eiropu var glābt enerģijas kopums, kas ietver arī tādus enerģijas avotus, kuri nav pilnībā atjaunīgi, tādi kā kodolenerģija, kas, vai tas mums patīk vai nē, veido vienu trešdaļu no Eiropas elektrības ražošanas apjoma.

(Balsojumu paskaidrojumi ir saīsināti saskaņā ar Reglamenta 163. pantu.)

  Kartika Tamara Liotard (GUE/NGL), rakstiski. − (NL) Ņemot vērā faktu, ka mūsu partija, Holandes sociālistu partija, piešķir lielu nozīmi atjaunīgās enerģijas avotiem un uzskata, ka šajā sakarībā ir jāveic plašāka mēroga darbība, mēs nebalsojām pret šo ziņojumu. Tomēr tajā ir ietverti daži ļoti negatīvi jautājumi. Mēs stingri noraidām kodolenerģiju kā ilgtspējīgu atjaunīgās enerģijas avotu. Turklāt mēs esam pret ideju, ka enerģijas tirgi ir jāliberalizē Eiropas līmenī. Visbeidzot, mēs uzskatām, ka saules enerģija, vēja enerģija un ūdens enerģija ir labāka alternatīva par biodegvielām.

  Diamanto Manolakou (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Komisijas priekšlikums noteikt ražošanas mērķi 20 % apjomā no kopējās enerģijas, ko iegūst no atjaunīgajiem avotiem, kas jāsasniedz katrai dalībvalstij un kas jāiekļauj valsts rīcības plānos, būtu bijis pieņemams, ja tā mērķis būtu apmierināt cilvēku vajadzības, samazināt atkarību no enerģijas, taupīt enerģiju, aizsargāt vidi un apstiprināt, ka enerģijas produkti ir sabiedriska vērtība, nevis prece.

Taču ES pamatnostādnes ir vērstas uz ieguldītāju peļņu un atjaunīgās enerģijas izmantošanu, lai bruģētu ceļu privātajam kapitālam, garantējot atjaunīgās enerģijas rentabilitāti. Lai gan atjaunīgās enerģijas avoti ir dabiski un neizsmeļami, un veicina piesārņotāju izmantošanas samazināšanu, vide turpina tikt sagrauta peļņas vārdā. Piemērs tam ir nekontrolētā vēja enerģijas ražotņu veicināšana privātas peļņas nolūkā, pat tādās teritorijās, ko aizsargā NATURA.

Tā rezultātā vide ir liekulīgs iegansts, lai noslēptu enerģijas nozares liberalizāciju un tās ietekmi uz tautas interesēm. Enerģija tiek uztverta drīzāk kā prece, nevis kopīga vērtība.

Kas attiecas uz biodegvielām, tā ir provokācija – izmantot pārtikas produktus enerģijai, nevis apmierināt izsalkumu, kad miljoniem cilvēku mirst badā.

  Andreas Mölzer (ITS), rakstiski. − (DE) Lai arī atjaunīgo energoresursu izmantošanas veicināšana ir svarīga, tā nevar kalpot par iemeslu vēl lielākai dalībvalstu neatkarības samazināšanai pa sētas durvīm saistībā ar ES Konstitūciju. Tā kā šis jautājums diemžēl nav atspoguļots šajā ziņojumā un nav sniegti paskaidrojumi, es esmu pret šo ziņojumu.

Koncentrēšanās uz dārgām atomelektrostacijām ir pārāk ilgi kavējusi citu energoresursu tehnoloģiju attīstību. Kodoltehnoloģiju izpētes budžets joprojām ir septiņas līdz astoņas reizes lielāks nekā finansējums atjaunīgajiem energoresursiem un enerģijas efektīvai izmantošanai. Ja ES patiešām nopietni vēlas pievērsties atjaunīgajiem energoresursiem, tai šajā jomā ir jānodrošina objektīvāka resursu sadale; arī šis jautājums nav minēts ziņojumā, par kuru mēs balsosim.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Paaugstināts patēriņš ir vispārēja (lai arī ne vienmēr līdzsvarota) dzīves apstākļu uzlabojuma zīme. Pasākumos, kuru mērķis ir cīņa ar patēriņa palielināšanās negatīvo ietekmi, tādējādi ir jāņem vērā, ka viens no faktoriem vienādojumā – izaugsme – nav maināms. Tādā gadījumā atliek strādāt divās frontēs: racionalizēt mūsu ražojumu patēriņu un uzlabot to efektivitāti (it īpaši enerģijas izmantošanas efektivitāti). Tas nozīmē, ka mūsu sasniegumi ir atkarīgi no pētnieciskā darba un jauninājumiem.

Apstiprinātā rezolūcija pareizi uzsver, ka „atjaunīgie energoresursi ir galvenais elements dažādu enerģijas avotu izmantošanas ilgtermiņa plānā, jo tie samazina atkarību no importa un dažādu degvielu maisījumiem; samazina CO2 un citu gāzu emisiju; attīsta jaunas, novatoriskas tehnoloģijas; rada iespējas nodarbinātības un reģionālajai attīstībai”; viens no secinājumiem ir, ka vairāk ir jāizmanto ES pētniecības un tehnoloģiju programmas, lai veicinātu atjaunīgo enerģiju tehnoloģiju attīstību.

Kopsavilkums: es piekrītu izvēlētajai metodei un atbalstu šo ieguldījumu palielināšanu. Tas ir galvenais iemesls, kādēļ es balsoju par šo ziņojumu.

  Lydia Schenardi (ITS), rakstiski. – (FR) Mēs pilnībā atbalstām atjaunīgās enerģijas izmantošanas veicināšanu transportam, apkurei vai elektrības ražošanai. Tāpat kā mūsu kolēģi Parlamentā, mēs to redzam kā vienu no vides aizsardzības veidiem un arī iespēju samazināt atkarību energoresursu ieguves jomā.

Tomēr mēs nevaram atbalstīt Thomsen kundzes ziņojumu. Pirmkārt, viņas patiesais mērķis nav ne ekoloģisks, ne arī ekonomisks, tas ir dogmatisks: kā norādīts paskaidrojumā, mērķis ir ieviest kopīgu Eiropas enerģētikas politiku, un tam ir jākļūst par galveno prioritāti. Tomēr enerģētikas politikai, suverenitātes un neatkarības jautājumam ir jābūt tikai un vienīgi valsts kompetencē. Tas nekādā veidā nekavē sadarbību un solidaritāti.

Turklāt ierosinājumi ziņojumā nav apmierinoši izstrādāti, lai garantētu to, ka pietiekamā mērā vērā tiks ņemti valstu apstākļi: ne tikai ģeogrāfiskās īpatnības, bet arī specifiski ekonomiskie ierobežojumi. Ziņojumā nav minēti arī veidi, kā palīdzēt sasniegt obligāto, universālo mērķi valstīm, kas šajā jomā ir visnelabvēlīgākajā situācijā.

Es saku „jā” atjaunīgajai enerģijai, taču tas nedrīkst kalpot Eiropas Savienības varas paplašināšanai.

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Atjaunīgā enerģija Eiropā ir nozīmīgs jautājums, kas, pēc manām domām, netiek pilnībā izvērtēts. Energoresursu krīzes, globālās sasilšanas un tradicionālo degvielas krājumu samazināšanās laikā Parlamentam ir jāmeklē veidi, kā labāk izmantot atjaunīgo enerģiju. Tomēr es arī piekrītu viedoklim, ka mums joprojām ir lielas ogļu rezerves visā ES un, ja tiks izstrādāta tīra ogļu izmantošanas tehnoloģija, es uzdodu jautājumu, vai ogļu kā enerģijas resursa izmantošanas pārtraukšana nav bijusi priekšlaicīga?

Es balsošu par šo ziņojumu, bet domāju, ka mums ir jābūt reālistiskiem jautājumos par vēja vai ūdens enerģijas izmantošanu, it īpaši, ņemot vērā arvien augošās ES prasības pēc enerģijas. Es domāju, ka ir pareizi pieprasīt Komisijai sagatavot rīcības plānus, kuros ietverta atjaunīgās enerģijas izmantošana, tostarp vēja, ūdens un saules enerģijas izmantošana, kā arī bioloģiskās degvielas izmantošanas stratēģija. Šajā jomā mums ir jānodrošina, ka mēs nerūpējamies par planētas vides saglabāšanu tāpēc, lai noskatītos, kā tās iedzīvotāji mirst bada nāvē; šī iemesla dēļ komitejas aicinājums nodrošināt objektīvu līdzsvaru starp pārtikas un enerģijas ražošanu ir pareizs solis.

  Kathy Sinnott (IND/DEM), rakstiski. − Manā valstī, Īrijā, iedzīvotāju energoresursu patēriņš ir aptuveni 25 % no kopējā enerģijas patēriņa. Lielā mērā šis enerģijas patēriņš ir saistīts ar apkuri. Enerģijas patēriņš mājsaimniecību sektorā ir lielāks nekā nepieciešams, jo cilvēki dzīvo neefektīvi nosiltinātos mājokļos un patērē vairāk enerģijas, lai apsildītu tos.

Mājsaimniecību enerģijas patēriņa efektivitātes uzlabošanai bieži vien ir nepieciešami salīdzinoši vienkārši un lēti pasākumi, piemēram, siltuma regulētāju uzstādīšana radiatoriem vai taupīgāku mājsaimniecības ierīču izmantošana. Citi ieteicamie pasākumi varētu būt pilnībā centralizētu apkures sistēmu uzstādīšana vai ārsienu un bēniņu siltināšana. Šīs pēdējās iespējas ir sarežģītākas, bet to ietekme ir ilgstošāka.

Es vēlētos aicināt valdības veicināt mājokļu siltināšanas un citu manis minēto pasākumu izmantošanu. Veicinot tos, ir iespējams ietaupīt izmaksas par enerģiju un vienlaikus palīdzēt apkārtējai videi. Valdībai ir jāveicina PVN samazināšana ēku renovācijas darbiem. Labāka izolācija samazinātu mājsaimniecību enerģijas patēriņu par aptuveni 5 %.

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Es varu balsot par šo ziņojumu un domāju, ka tā kopējie mērķi līdzsvaro nepārtrauktās bažas par enerģētisko drošību. Atjaunīgā enerģija ir būtisks jautājums mūsu nākotnes elektrības ražošanā, tomēr mums ir nepieciešams strādāt pie pašreizējās enerģijas ražošanas. Ja ES pievērstos tehnoloģijām, kas ir atbilstošas 21. gadsimtam, tā turpmākajos gados varētu izbaudīt šo tehnoloģiju konkurētspējas priekšrocības.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. − (NL) Ziņojums par stratēģiju atjaunīgās enerģijas jomā ir labs darbs. Tajā nepārprotami norādīts, ka turpmākie gadi ir būtiski svarīgi un ka ir nepieciešams tiesiskais regulējums, kas atbalstītu kopēju lēmumu procedūru, lai palielinātu pašreizējo atjaunojamās enerģijas izmantošanu no 7 % līdz 20 % 2020. gadā.

Ziņojumā pareizi ir uzsvērta vēja enerģijas izmantošanas iespēja piejūras valstīs: iespējamais apjoms – 15 % no kopējā ES enerģijas patēriņa līdz 2020. gadam, tas varētu radīt 368 000 darba vietu. Šajā dokumentā ir uzdoti pareizi jautājumi par biodegvielas izmantošanu saistībā ar ilgtspējīgām ražošanas metodēm un saprātīgu līdzsvaru starp pārtikas un enerģijas ražošanu. Zaļo grupa/Eiropas Brīvā alianse pievērš šim jautājumam lielāku uzmanību un tāpēc pieprasa veikt rūpīgu analīzi par biodegvielas izmantošanas ietekmi uz klimatu, apkārtējo vidi, sociālo struktūru un nepārtrauktu pārtikas piegādes sistēmu.

Diemžēl šajā ziņojumā biodegvielas apjoms ir palicis iepriekšējo 10 % apmērā. Vēl viens mīnuss ir ziņojuma E apsvērums, kurā atomenerģijas lobētāji ierosina atomenerģiju izmantot kā „pārejas” tehnoloģiju. „Zaļie” nepiekrīt šādam ierosinājumam un tādēļ iesniedza 2. grozījumu. Kopumā šis ir vispusīgs ziņojums, kas pelnījis mūsu atbalstu.