Debašu stenogramma

Otrdiena, 2007. gada 25. septembris - Strasbūra

10. Padomes lēmuma par nāves soda moratoriju īstenošana (debates)

  Priekšsēdētāja . − Nākamais jautājums ir Padomes paziņojums par Padomes lēmuma par nāves soda moratoriju īstenošanu.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētāja vietnieks. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, es ļoti priecājos šodien būt šeit, runājot par jautājumu, kas ir mūsu kopīgo Eiropas vērtību centrā. Iebildumi pret nāves sodu ir neatņemama ES cilvēktiesību politikas sastāvdaļa, un tā bija pirmo ES cilvēktiesību pamatnostādņu tēma. Šajās pamatnostādnēs, kā jūs labi zināt, dāmas un kungi, kopš 1998. gada ir noteikti galvenie aspekti attiecībā uz ES pieeju šim jautājumam, tādējādi izkristalizējot mūsu labi zināmos iebildumus pret nāves sodu.

Mēs varētu atgādināt Eiropas Savienības mērķus attiecībā uz nāves sodu, kā noteikts pamatnostādnēs. Pirmais mērķis ir virzīties uz vispārēju nāves soda atcelšanu kā politikas uzskatu, par ko vienojušās un ko stingri atbalsta visas ES dalībvalstis.

Otrais mērķis ir aicināt tās valstis, kurās nāves sods joprojām pastāv, aizvien vairāk ierobežot tā izmantošanu un uzstāt uz to, lai tas tiktu izpildīts atbilstoši obligātajiem starptautiskajiem standartiem. Es ļoti priecājos būt šodien šajā palātā, lai pastāstītu jums par pēdējiem panākumiem mūsu cīņā par nāves soda atcelšanu. Kā jūs zināt, mēs nesen uzsākām svarīgu iniciatīvu, lai veicinātu šo ES mērķu sasniegšanu. Es, protams, atsaucos uz Padomes šī gada 18. jūnija lēmumu, kurā Eiropas Savienība apņēmās 62. ANO Ģenerālajā Asamblejā kā starpreģionālās savienības daļu ieviest rezolūciju pret nāves sodu.

Parlaments aicināja Eiropas Savienību uzņemties šādu iniciatīvu divās rezolūcijās, ko pieņēma šī gada februārī un aprīlī. Tā kā ANO Ģenerālās Asamblejas trešās sesijas atklāšana strauji tuvojas, es saprotu, ka jūs gribēsiet zināt, kā Padome ir sagatavojusies šim notikumam. Pēc īsa brīža es jums pastāstīšu mazliet vairāk par sagatavošanos, ko mēs esam veikuši.

Pirms tam ļaujiet man īsi palūkoties atpakaļ uz gandrīz 10 gadus ilgo periodu, kopš tika pieņemtas pamatnostādnes par nāves sodu. Man būtu jāuzsver, ka mēs esam daudz sasnieguši kopš 1998. gada. Mēs esam izstrādājuši plašu instrumentu klāstu mūsu kampaņā pret nāves sodu –no politiskas rīcības, izmantojot demaršus, deklarācijas un daudzpusēju diplomātiju līdz finansiālam atbalstam, izmantojot Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību iniciatīvu, instrumentu, kas izveidots, galvenokārt pateicoties Eiropas Parlamenta pūliņiem.

Piemēram, laikā no 2006. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 30. jūnijam Eiropas Savienība veica vispārējus demaršus par nāves sodu 28 valstīs no Bahreinas līdz Zambijai; mēs arī veicām demaršus atsevišķos gadījumos dažādās valstīs no Jemenas līdz Irānai; turklāt biežas ir ES deklarācijas par šo jautājumu. Es minēšu jums piemēru, kas tika plaši atspoguļots plašsaziņas līdzekļos: šī gada augustā Eiropas Savienība izdeva deklarāciju par 400. nāves soda izpildi Teksasā. Es vēlos arī norādīt, ka nāves sods ir arī to dialogu un konsultāciju par cilvēktiesībām darba kārtībā, ko mēs risinām ar trešām valstīm, un mēs nekautrējamies izvirzīt šo jautājumu nevienai no tām. Mūsu ticība efektīvām daudzpusējām attiecībām izpaužas arī kā nenogurstoša darbība pret nāves sodu Apvienoto Nāciju Organizācijā un citās starptautiskās struktūras.

Katru gadu no 1997. gada līdz 2005. gadam Eiropas Savienība ANO Cilvēktiesību komisijai iesniedza rezolūciju par nāves sodu un, atsākot mūsu darbību 2006. gada decembrī, ES iesniedza Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajai Asamblejai paziņojumu par nāves sodu, kam bija pievienoti 85 paraksti un ko vēlāk parakstīja vēl 10 valstis. Eiropas Savienības prezidentūra vēlreiz atgādināja šo 2006. gada decembra deklarāciju Cilvēktiesību Padomes ceturtās sesijas atklāšanā 2007. gada martā.

Neraugoties uz nepārtrauktajām bažām par nāves soda izmantošanu, mēs priecājamies atzīmēt globālu tendenci virzienā uz nāves soda atcelšanu vai moratorija īstenošanu nāves sodam. Vairāk nekā puse pasaules valstu jau ir atcēlušas nāves sodu vai nu ar likumu, vai praksē - 133 valstis saskaņā ar Amnesty International datiem. Es gribētu domāt, ka Eiropas Savienība, tai skaitā, protams, Eiropas Parlaments, ir spēlējusi savu lomu, pat ja tikai pieticīgu, šajā tendencē atcelt nāves sodu, gadiem veicot sistemātisku un ilglaicīgu darbību. Šis Eiropas Savienības darbību pret nāves sodu īsais saraksts ir mūsu apņemšanās pierādījums šajā sakarībā, un ļaujiet man uzsvērt, ka mēs atzīstam, ka Eiropas Parlaments ir bijis lojāls sabiedrotais mūsu darbā, kas liek man atgriezties pie mūsu pašreizējās darba kārtības punkta, tas ir, rezolūcijas ANO Ģenerālajai Asamblejai, kurā prasīts moratorijs nāves sodam un tā atcelšana.

Šī iniciatīva apstiprina, ka Eiropas Savienība ir atcelšanas piekritēju priekšgalā visā pasaulē un ka tā turpinās iebilst pret nāves sodu visos gadījumos jebkuros apstākļos, jo tā uzskata nāves sodu par cietsirdīgu un necilvēcīgu sodu. Ar šo iniciatīvu var iegūt daudz, bet var arī daudz zaudēt, ja mēs cietīsim neveiksmi. Mēs nedrīkstam to aizmirst mūsu trešajā mēģinājumā, es atkārtoju, trešajā mēģinājumā panākt rezolūciju par nāves sodu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā Asamblejā pēc mūsu abām neveiksmēm 1994. un 1999. gadā.

Uz spēles ir likta ne vairāk un ne mazāk kā mūsu uzticamība kā globālo centienu atcelt nāves sodu līderiem. Šī iemesla dēļ Padome uzskatīja par vajadzīgu, lai tā būtu labi sagatavojusies un lai tai būtu pietiekami laika izveidot starpreģionālo savienību. Tas nebūtu bijis iespējams 61. Ģenerālās Asamblejas laikā, kā daži no jums būtu vēlējušies. Tas bija ne tikai Padomes ekspertu viedoklis. Vairākas NVO, kas vada cīņu šajā jomā, tādas kā Koalīcija pret nāves sodu, lūdza mums nebūt pārāk steidzīgiem, iesniedzot šo rezolūciju, bet pagaidīt pietiekami ilgi, lai garantētu tās veiksmīgu iznākumu. Tieši tādu ceļu mēs gājām. Padomes 18. jūnija lēmums ieviest rezolūciju 62. Apvienoto Nāciju Ģenerālās Asamblejas sesijā iezīmēja jauna posma sākumu daudzpusējo attiecību jomā.

Padomei, prezidentūrai un dalībvalstīm katrai bija sava loma, lai praktiski īstenotu šo Padomes lēmumu. Pat pirms vasaras brīvdienām KĀDP Cilvēktiesību darba grupa nolēma, kādu pieeju ieņemt – tas ir, ES dalībvalstīm vienoties par teksta projektu un otrajā posmā atrast citus līdzautorus no dažādiem pasaules reģioniem; tas tika izdarīts, un tā augusta beigās Ņujorkā notika pirmā sanāksme ar visiem līdzautoriem. Divu nedēļu laikā tika panākta vienošanās par rezolūcijas formulējumu. Tagad mēs esam uzsākuši lobēšanas kampaņu, lai mums būtu ieinteresētās puses attiecībā uz mūsu rezolūcijas projektu. Kamēr es runāju, mūsu vēstniecības visā pasaulē noskaidro mūsu iniciatīvas iespējamos piekritējus. Mēs darām visu iespējamo, lai iegūtu maksimālo atbalstu ar nolūku nodrošināt panākumus šai rezolūcijai.

Šajā noskaņā, dāmas un kungi, es lūdzu jūsu uzticību un atbalstu, lai ļautu mums īstenot šo procesu. Jūs noteikti apzināties, cik sarežģītas var būt politiskas sarunas. Tādēļ jūs sapratīsiet, ka prezidentūrai vajadzīga lielāka elastības pakāpe un telpa manevriem, lai vadītu šāda sarežģītības līmeņa iniciatīvu un atrastu tai atbilstīgu laika plānojumu, jo tā ir starpreģionāla iniciatīva un līdzautoriem arī ir jāpārskata šīs rezolūcijas teksts un stratēģija; turklāt mums ir ātri jāizveido kontakts ar daudzām ieinteresētajām pusēm, lai šī iniciatīva iegūtu svarīgumu.

Mēs esam uzsākuši kampaņu, kas arī ir liels izaicinājums, bet es esmu pārliecināts, ka, ja mēs rīkosimies kopīgi, mēs padarīsim šo iniciatīvu par veiksmi.

  Laima Liucija Andrikienė, PPE-DE grupas vārdā. – (LT) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, valsts sekretāra kungs, dāmas un kungi, šodien šeit, Eiropas Parlamentā, mēs atgriežamies pie jautājuma par nāves soda moratoriju. Mēs jau esam divreiz izskatījuši šo jautājumu pagājušā gada laikā, pieņemot divas rezolūcijas par vispārēju nāvessoda moratorija īstenošanu (1. februārī un 26. aprīlī).

Mēs varam tikai nožēlot, ka katras rezolūcijas gadījumā Eiropas Parlaments vērsās pie Padomes, mudinot šo rezolūciju iesniegšanu Apvienoto Nāciju Ģenerālajai asamblejai, taču Padome vēl nav to izdarījusi. Padome varētu to izdarīt pirms 62. Ģenerālās asamblejas sesijas sākuma, un būtu iespējams pieņemt šīs rezolūcijas līdz gada beigām.

Nāvessods ir cietsirdīgs un nežēlīgs soda veids, kas pārkāpj vienu no cilvēka pamattiesībām – tiesības uz dzīvību – un mēs patiešām nevaram pieļaut situāciju, ka tūkstošiem cilvēku Irānā, Ķīnā un citās valstīs katru gadu tiek sodīti ar nāvessodu. Tādēļ vispārēja nāvessoda moratorija īstenošana ar mērķi panākt tā pilnīgu atcelšanu joprojām ir viens no mūsu vissvarīgākajiem politiskajiem mērķiem, un tāpēc mēs prasām ne tikai mūsu parlamentāro grupu vienprātību šajā jautājumā, bet arī visu ES dalībvalstu vienprātību.

Es esmu pārliecināta, ka, pieņemot šo rezolūciju, Eiropas Parlaments varētu parādīt ārkārtēju solidaritāti un vienprātību, par spīti viedokļu atšķirībām, piemēram, attiecībā uz deklarāciju, kas noteiktu 10. februāri kā Eiropas Dienu pret nāvessodu.

Eiropas Parlamentam ir lieliska iespēja, lai Padomei nodemonstrētu vienotību un solidaritāti, jo īpaši, pieņemot lēmumu politiskā jautājumā, kam ir skaidra pievienotā vērtība. Politika bez vērtības ir tikai lēta nodarbošanās ar politikānismu un populismu, kamēr cilvēka dzīvība ir vērtīga mums visiem, neatkarīgi no ģeogrāfiskajām vai kultūras atšķirībām.

Es patiešām mudinu savus kolēģus deputātus visās grupās atbalstīt šo nozīmīgo rezolūciju.

(Aplausi)

  Martin Schulz, PSE grupas vērdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, valsts sekretārs Lobo Antunes kungs šeit ir pārliecinoši demonstrējis Padomes centienus. Man nav ko piebilst ministra kunga sacītajam. Mūsu grupa pilnībā atbalsta jūsu pūliņus, lai skaidri parādītu, ka Eiropas Savienība stingri vēlas atbalstīt ne tikai moratoriju, bet arī mērķi aizliegt nāvessodu visā pasaulē.

Kā iepriekšējā runātāja sacīja, Eiropas Parlaments jau divreiz šogad ir teicis: šis Parlaments ir iniciators cīņai, lai aizliegtu nāvessodu. Mums kā Eiropas sociāldemokrātiem nāvessods ir zemākais punkts cilvēka ētikā. Es nāku no valsts, kurā cilvēka cieņa ir pirmais konstitūcijas pants. Ikvienas valdības regulas pienākums ir to saglabāt un aizsargāt. Tā ir manas valsts konstitūcijas ideja. Pamatojoties uz šo ideju, mēs Eiropas Savienībā esam izstrādājuši Pamattiesību hartu, kuras galvenā ideja ir tāda, kā minēts iepriekš: cilvēka cieņa ir Eiropas Savienības galvenais vadošais princips.

Vienkārši sakot, nāvessods ir pretējs cilvēka cieņai. Tā ir cilvēka noķengāšana līdz viņa esības zemākajam punktam. Katra morāles vadīta demokrāta pienākums ir to aizliegt. Mēs cīnāmies, lai Eiropas Savienība atbalstītu šo moratoriju. Tad kādēļ Padomē nav vienprātības?

Padomē ir viena dalībvalsts, kas boikotē Eiropas Savienības kopīgo rezolūciju. Es to nevilcināšos šeit publiski nosaukt. Tā ir Polijas valdība, kas negrib, lai mēs pieņemtu šo būtisko lēmumu. Tā saista nāves soda jautājumu ar citiem jautājumiem, sakot: kad citi saistīs savu viedokli šajā jautājumā ar viedokli par abortiem un eitanāziju, tad arī mēs būsim gatavi iestāties pret nāves sodu. Tā ir tikai atruna! Kādēļ? Es jums labprāt pateikšu. Es vēlētos jums nolasīt citātu, kas nāk no radio intervijas šī gada 28. jūlijā. Citēju: „Es personīgi biju, esmu un palikšu nāvessoda aizstāvis. Šobrīd nav iespējama atgriešanās pie šī soda veida, taču es paļaujos uz faktu, ka nākotnē ES valdīs labvēlīgāks klimats.” Lech Kaczyński, Polijas Republikas prezidents.

Tas ir iemesls, kādēļ līdz šim nav Eiropas Padomes rezolūcijas par šo moratoriju. Polijas prezidents ir nāves soda aizstāvis, un viņš cer, ka Eiropas Savienībā būs labāks klimats tā atkārtotai ieviešanai. Tādēļ es saku: šis Parlaments ir šeit, lai nodrošinātu, ka arī turpmāk klimats Eiropā ir pret nāves sodu. Tas ir izšķirošais punkts.

(Aplausi)

Tik ilgi, kamēr mums kā Eiropas sociālistiem būs ietekme, mēs to darīsim. Tomēr es uzdotu Padomei vienu jautājumu; Lobo Antunes kungs, ne jums personīgi, bet pārējo 26 valstu valdību vadītājiem. Cik ilgi pārējo 26 valstu vadītāji un valdība to pacietīs un klusēs par faktu, ka nāves soda aizstāvis, kurš gluži atklāti pasaka, kas viņš ir, spēj paralizēt Eiropas Padomi šajā jautājumā? Mums arī uz to ir vajadzīga atbilde.

(Aplausi)

  Marco Pannella, ALDE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, apgalvojumi, ko prezidentūra izsaka šim Parlamentam jau gadu, šķistu – ja mēs būtu tāds parlaments, piemēram, kā Apvienotās Karalistes vai Amerikas Savienoto Valstu parlaments – kā apvainojums ne tikai attiecībā uz patiesību, bet arī uz Parlamentu.

Nē, Padomes priekšsēdētāja vietnieka kungs, es domāju, ka jūsu rīcībā ir nepareiza informācija, kuru jums iesniedzis aparāts un struktūra, kas šobrīd ir jūsu pakļautībā un kas kopš 1994. gada izmanto nevērtīgu un šauri pielietojamu darba metodi, par kuru atbild vai mēģina atbildēt uz sešiem mēnešiem viena pēc otras ievēlētas prezidentūras.

1994. gadā mēs bijām tuvu uzvarai. Mums pietrūka 8 balsu, jo 20 Eiropas valstis, kas tagad ir Eiropas Savienības dalībnieces, sadarbojās viena ar otru un atturējās no balsošanas. Vispasaules moratoriju nāves sodam varēja izsludināt visā pasaulē, bet mums ir jāpiemin apkaunojums, kura dēļ tas netika izdarīts: 20 atturēšanās no balsošanas Eiropā 1994. gadā un Padome, kas pilnībā un liekulīgi piedalījās šajā sazvērestībā.

Man jāsaka, ka jūs, Padomes priekšsēdētāja vietnieka kungs, arī rīkojāties nekaunīgi 1999. gadā – saskaņā ar visu Eiropas vēstnieku teikto mēs būtu uzvarējuši, jo bija ļoti liels absolūtais vairākums, taču balsošanas rītā no Briseles pienāca telegramma, kurā bija teikts, ka mums jāizstājas. Tas bija nesaprotami! 2003. gadā Itālijas ārlietu ministrs, kas tajā laikā bija Padomes prezidentūrā, paziņoja, ka Eiropas Savienībai nav vienošanās un Itālija neturpinās darbu pie rezolūcijas, par kuras pieņemšanu atkal bija nobalsojis vairākums. Tagad situācija ir vēl šokējošāka.

Vai jūs to saprotat, Antunes kungs? Kurā valstī vēl varētu būt iespējams tik garš notikumu izklāsts? Jūs sakāt, ka 173 no 192 ANO dalībvalstīm ir atcēlušas nāves sodu gan faktiski, gan juridiski. Tas ir tikai jūsu darbības rezultāts! Jums vajadzēja iesniegt apspriešanai rezolūciju iepriekšējās, 61. asamblejas laikā, jums vajadzēja iesniegt apspriešanai rezolūciju šīs asamblejas sākumā, tas ir vakar; jau šodien ir saņemtas ziņas no Ņujorkas par jautājuma izskatīšanas atcelšanu.

Jūs arī esat izteicis vēl vienu nelielu vai nopietnu nepatiesību: ir taisnība, ka 95 valstis ir parakstījušas deklarāciju un ka 28. decembrī mēs kā Itālijas valdība jau esam ieguvuši 85 parakstītājus, un tas, ko jūs sasniedzāt, faktiski ir mūsu kopējais sasniegums, proti, tikai vēl 11. Tāpēc, ja jūs vēlaties zaudēt, rīkojieties, bet tas ir apkaunojums, mēs ...

(Priekšsēdētāja pārtrauc runātāju)

  Konrad Szymański, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, viens no Eiropas svarīgākajiem uzdevumiem ir centieni nodrošināt humānismu tieslietu administrācijā. Mums ir jābūt pret publisku soda izpildi, kuras laikā sodītā cilvēka atliekas kļūst par pūļa nelabvēlīgas uzjautrināšanās objektu. Mums ir jādara viss iespējamais, lai pretotos soda izpildei, kuru Ķīnas vai Irānas iestādes veic politiskos nolūkos.

Tomēr mēs nevaram piekrist šīs problēmas nozīmes sašaurināšanai. Jo īpaši mēs nevaram piekrist diskusiju pārtraukšanai par šo tematu. Mēs nevaram piekrist tādai cenzūrai, kādu Schulz kungs ierosināja savā runā. Ne jau viņš var noteikt, cik ilgi Lech Kaczyński būs Polijas prezidents, neskatoties uz to, cik ļoti viņš to vēlētos. Tas ir atkarīgs no poļiem, kas paši šaubās. Un ne jau tikai poļi šaubās par vispasaules moratoriju vai propagandu un Komisijas ierosinātajām kampaņām.

Man ir viens jautājums – vai faktiski ir iespējams no ērta vadības krēsla Parīzē vai Lisabonā nosūtīt aicinājumu atcelt nāves sodu uz reģioniem, kas ir pārpilni ar nežēlību un vardarbību? Vai nav liekulīgi šodien sagaidīt nāves soda atcelšanu Irākā vai Afganistānā, vienlaikus neko nedarot, lai atjaunotu drošību un taisnīgumu šajās valstīs?

Es nepiekrītu viedoklim, ka nāves soda atcelšana citās pasaules daļās novērsīs vardarbību un nežēlību. Katrā gadījumā Polija atteicās no nāves soda 1988. gadā, nu jau gandrīz pirms divdesmit gadiem. Mēs to darījām, ņemot vērā mūsu sabiedrības viedokli. Mēs to darījām Eiropas vienotības vārdā. Šodien mēs vēlamies atbalstīt šo lēmumu.

Var būt, ka faktiski mūsu pasaules daļa var atļauties alternatīvas nāves sodam. Mēs vēlamies parādīt solidaritāti, sadarbojoties šajā jautājumā arī ANO forumā, bet mēs nevaram piekrist Eiropas labojumam, kādu ierosināja Schulz kungs.

Rezolūcijas priekšlikums nevajadzīgi atsaucas uz jautājumu par Eiropas Dienu pret nāvessodu. Es vēlētos atgādināt, ka nāves sods nav vienīgais gadījums, kur mēs sastopamies ar dzīvības un nāves jautājumu politikā un likumdošanā. Ja mums ir jāorganizē dialogs Eiropā par mūsdienu izaicinājumiem humānismam, mēs nevaram runāt tikai par nāves sodu, par kuru mums tomēr ir vienots uzskats. Mēs nevaram izvairīties no jautājuma par abortu pēc pieprasījuma, kuru šis Parlaments un Schulz kunga atbalstītāji dedzīgi aizstāv Eiropā un citur pasaulē. Mēs nevaram nerunāt par eitanāziju, cilvēka cieņas garantijām vai biomedicīniskās zinātnes attīstības sākumu. Ja vienai dienai Eiropas kalendārā ir jābūt dienai, kas atspoguļo likumdevēju un arī mūsu darba humāno aspektu, mēs nevaram vienkārši pievērt acis uz visu šo, vai arī mums jākļūst par liekuļiem.

  Monica Frassoni, Verts/ALE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es vēlos turpināt Pannella kunga iesākto un lūgt prezidentūrai sniegt atbildi, ja iespējams.

Es vēlos uzzināt, kāpēc prezidentūra anulēja pieprasījumu vai priekšlikumu noteikt Eiropas Dienu pret nāves sodu. Nekur nav rakstīts, ka šāds lēmums ir jāpieņem vienbalsīgi. Ja jūs varat man citēt noteikumu, kurā tas atrunāts, es būšu pateicīga – lai gan, ja mēs runājam par politisko sadarbību, esmu pilnībā pārliecināta, ka, ja jūs būtu gribējuši, jūs varējāt ietekmēt balsojumu un iegūt absolūto vairākumu bez vienas balss. Es domāju, ka tā būtu lieliska diena Eiropā. Tādējādi mēs neesam izmantojuši šo iespēju.

Otrkārt, arī es esmu ļoti apmulsusi, Antunes kungs, par skumjo vēsturi – par nāvessoda moratorija rezolūcijas vairākkārtējo ierosināšanu un atcelšanu. Es vēlos dzirdēt jūsu atbildi uz konkrētu jautājumu: tā kā jūs kā Portugāles prezidentūra Apvienoto Nāciju Organizācijas pārrunās esat izlēmuši rīkoties praktiski vienatnē, neiesaistot citas valstis, piemēram, manējo – bet tas nav jautājums šim forumam – es vēlētos zināt, kad jūs ierosināsiet rezolūcijas apspriešanu. Tas ir pārāk neskaidri, un, ja jūs to ierosināsiet pārāk vēlu, tas būs pilnīgi nelietderīgi.

Treškārt, jūs runājāt par diviem jautājumiem, kas nedaudz mani uztrauc. Es biju augšā savā telpā, jo man radās problēmas, bet es to dzirdēju oriģinālā – jūsu brīnišķīgajā valodā. Jūs teicāt, ka ir nepieciešams būt elastīgiem un atstāt iespēju veikt izmaiņas, un tas mani ļoti satrauc. Ko jūs ar to domājāt? Jūs runājāt par tā saukto grupu, kas ir par atcelšanu un netic moratorijam. Tas ir pat vēl vairāk satraucoši, jo tieši šī divējādā formulējuma dēļ mēs esam nonākuši tādā nesaprašanā. Tādēļ es vēlos, lai jūs atbildētu uz konkrētiem jautājumiem, un es ceru, ka mēs saņemsim šīs atbildes.

  Luisa Morgantini, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, manu uzmanību piesaistīja Frassoni kundzes runa, es pilnībā pievienojos viņas jautājumiem un dedzībai, es arī piekrītu Panella kundzes teiktajam.

Šodien es esmu ļoti noskumusi; Szymański kunga runa patiešām mani satrauca. Domas par Eiropu – par kuru mēs visi karojām, cīnījāmies un kurai mēs ticējām – un šiem šķēršļiem, šīm nostājām – patiešām ir iemesls mūsu visu skumjām. Šodien es esmu arī bēdīga, jo Gazā ir miris lielisks cilvēks – vēsturiska persona Palestīnā, viņu nebija iespējams izārstēt. Gaza ir aplenkumā, bet, iespējams, viņš būtu nomiris arī citādos apstākļos, jo bija vecs. Tas bija cilvēks, kas patiešām ticēja mieram, demokrātijai, demokrātijai un laicīgajai Palestīnai bez vardarbības. Viņa vārds bija Haider Abdel Shafi, un es vēlos viņu šeit godināt, jo pasaulē ir tik daudz nāves sodu, pret kuriem mums ir jācīnās.

Es arī atbalstu savu kolēģu teikto. Sesija ir sākusies, un es ceru, ka 28. septembrī, kad būs tikšanās ar Portugāles prezidentūru un Itālijas valdību, patiešām tiks izlemts ierosināt apspriešanai rezolūciju par labu vispasaules moratorijam nāves sodam.

Ir taisnība, ka pēdējos 14 gadus rezolūcijas pieņemšanu kavējušas kļūdas un vilcināšanās, vai pat tieša šķēršļu radīšana. Šoreiz mēs varam to paveikt, un mums tas ir jādara. Itālija kopā ar Eiropu veidos alianšu tīklu, kas aptvers visus kontinentus. Lielais vairums starptautiskās sabiedrības atbalsta šo rezolūciju, turpretim valstu, kas atbalsta nāves sodu, ir maz. Protams, nedrīkst izmantot divējādos jēdzienus – moratoriju un nāves soda atcelšanu.

Mēs atbalstām nāves soda atcelšanu, bet šodien tieši moratorijs var mūs vienot un nodrošināt uzvaru. Mēs zinām, ka tas ir sarežģīti, mēs zinām, ka mēs nevaram pieņemt to kā pašsaprotamu, to mēs redzam pēc dažādajām nostājām iekšienē, ne tikai Polijā, bet arī citu pasaules pilsoņu un Eiropas politisko vadītāju vidū, kas aicina saglabāt nāves sodu. Tomēr, ja mūsu starptautiskās attiecības ir veidotas uz morālu vērtību pamata, kurā cilvēka dzīvība, taisnīgums un tiesības ir noteicošās, tad mums ir jāuzvar. Tādējādi nākošās nedēļas būs svarīgas, un moratorijs patiešām ir būtisks solis, lai starptautiskā sabiedrība atteiktos no barbariskas rīcības, kas aizvieto atriebību taisnīguma vārdā. Mums patiešām jāgūst panākumi un jāizolē tie, kas saka „nē”.

  Jean-Claude Martinez, ITS grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Padomes locekļi, 1977. gadā Kārtera vadīšanas laikā kosmosā tika palaistas divas zondes Voyager 1 un Voyager 2. Jūs domājat, ka tam nav nekādas saistības ar šīm debatēm. Tomēr šajās divās zondēs nelaiķa fiziķis Carl Sagan ievietoja prezidenta Waldheim paziņojumu, sievietes un vīrieša zīmējumu, galvenās matemātikas formulas, kas zināmas uz Zemes, vēja un traktora skaņu un bērna balss ierakstus, kā arī fragmentus no Mocarta, Bēthovena un Čaka Berija darbiem. Pagājušajā gadā šīs zondes pameta saules sistēmu jeb „heliosfēru”, kā to dēvē, lai dotos un tuvāko zvaigzni 42 000 gaismas gadu attālumā vai 200 000 kilometri reizināti ar 3 600, reizināti ar 24, reizināti ar 365, reizināti ar 42 000.

30 gadu laikā šīs zondes nav atsūtījušas nevienu signālu, jo tādi nav uztverti. Pašreiz vienīgā zināmā dzīvība ir tikai uz Zemes. No šāda skatupunkta raugoties, nāves sodi Teksasā vai Ķīnā, kas var atļaut kaut ko tik ārkārtēju kā nogalināšana, acīmredzami ir īsts prāta aptumsums. Gluži pretēji, portugāļu ierosinājums konferencei par dzīvību un cilvēka cieņu rāda šīs pētnieku nācijas attieksmi, jo būt pret nāves sodu ir tikai viena problēmas un politiskās teoloģijas daļa.

Jebkuras politikas mērķis var būt tikai bagātīga un daudzveidīga dzīve. Būt pret nāves sodu ir ļoti labi, bet tas, tāpat kā eitanāzija, ir tikai viena daļa, no galvenās politiskās problēmas: kāda ir politikas jēga? Vai tās jēga ir izveidot ekonomiskos, sociālos un fiziskos apstākļus tā, lai šī mistiskā lieta, kuru sauc par dzīvi, varētu plaukt, vai tā ir Maltusa ideja par dzīvi bez nākotnes, stingras ekonomiskās programmas, pārtikas normēšana, aizliegumi, ēdiena meklēšana atkritumos, Hēroda prēmijas un britu trakumsērgā cietušo lopu izkaušana un sadedzināšana? Tā ir jautājuma būtība un nāves soda reālie apmēri: tā ir politiska izvēle starp dzīvi un nākotnes neesamību.

  Irena Belohorská (NI). – (SK) Es noteikti atbalstu iniciatīvu ieviest Eiropas Dienu pret nāves sodu, pat tad, ja visas 27 dalībvalstis nav vienisprātis.

Es atbalstu šī aizlieguma ieviešanu atsevišķās Āfrikas valstīs, kas nesen tika veikts daļēji Eiropas Savienības spiediena rezultātā. Nāves sods tika atcelts, piemēram, Ruandā un Gabonā. Arī šīs valstis ir sapratušas, ka nāves sodam nav vietas demokrātiskā sabiedrībā. Es domāju, ka ir nepieciešams izdarīt spiedienu arī uz citām valstīm, piemēram, Ameriku un Ķīnu, lai tās atstātu šo soda mēru vēsturē. No otras puses, ir nepieciešams arī pieminēt dažas Eiropas valstis, kas vēl nav ratificējušas protokolus, kas aizliedz izmantot nāves sodu.

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. protokolu, kas viennozīmīgi aizliedz nāves sodu miera laikā, ir ratificējušas visas 27 dalībvalstis. 13. protokolu, kas aizliedz nāves sodu jebkuros apstākļos, ir parakstījušas visas 27 dalībvalstis, bet nav ratificējušas piecas, proti, Francija, Itālija, Polija, Spānija un Latvija. Tādēļ, lai gan par pretošanos Eiropas Dienas pret nāves sodu ieviešanai galvenokārt tiek kritizēta Polija, es pilnībā piekrītu un atbalstu Schulze kunga, Frassoni kundzes un Morgantini kundzes uzskatu, ka pārmetumi ir jāizsaka arī šīm valstīm.

Es vēlētos uzsvērt, ka nav pierādījumu, kas parādītu, ka nāves sods biedētu vardarbīgus noziedzniekus. Tā neatgriezeniskais raksturs nozīmē, ka kļūdainie spriedumi, no kuriem nav iespējams izvairīties nevienā juridiskajā sistēmā, nav labojami.

  Maria da Assunção Esteves (PPE-DE). – (PT) Es vēlētos atgādināt, ka Viktors Igo ir teicis, ka asinis ir jāmazgā ar asarām, nevis asinīm. Kad Eiropa noteica savas vērtības un izvirzīja nāves soda atcelšanu par vienu no nosacījumiem, lai iestātos un paliktu Eiropas Savienībā, tā noteica principus, kas padara to par apgaismības mājvietu un vietu, kur nav likumu, kuru pamatā nebūtu cildenas morāles par cilvēka cieņas ievērošanu.

Cīņa pret nāves sodu ir civilizācijas cīņa pret barbarismu. Cīņa pret oficiālu, organizētu, aprēķinātu un aukstasinīgu nonāvēšanu. Nāve pēc noteikumiem, nevis likuma noteikumiem, jo nāves sods neietilpst nevienā likumā, kas būtu šī vārda cienīgs. Nāve brutālu un nelikumīgu noteikumu rezultātā. Cīņa pret nāves sodu ir universāls taisnīguma jautājums, jo tā skar cilvēces humānisma būtību un nosaka mūsu attiecības ar pasauli. Tieši šo iemeslu dēļ Eiropa nedrīkst neievērot faktu, ka Ķīna, Irāna, Pakistāna, Irāka, Sudāna un Amerikas Savienotās Valstis joprojām izmanto barbarisko nāves sodu.

Eiropai nav tiesību klusēt par šo jautājumu. Tāpat tā nedrīkst klusēt jautājumā par notikumiem Eiropas Savienības iekšienē. Eiropai ir jāatgādina Polijai, ka cīņa pret nāves sodu a priori ir taisnīguma principa pamatā, kas ir sine qua non, lai būtu eiropietis. Runājot par Eiropas Dienu pret nāves sodu, būtu jājautā, un es jautāju Portugāles prezidentūrai, kādos apstākļos valstij ir tiesības iestāties pret kopīgajām vērtībām, kas noteiktas Eiropas Savienības līguma 6. pantā? Es gribētu arī pajautāt Portugāles prezidentūrai, vai balsošanu var izmantot jautājumos par noteikumiem, uz kuru pamata ir izveidota Eiropas Savienība. Vai vienprātība ir paredzēta tikai tiem jautājumiem, kas mūs dala, nevis fundamentālai vairākuma gribai, kas ir Eiropas pamatā?

Šie ir mani jautājumi prezidentūrai un manas domas par Eiropas Dienu pret nāves sodu.

  Pasqualina Napoletano (PSE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, šī ir trešā reize šajā gadā, kad Eiropas Parlaments atgriežas pie jautājuma par moratoriju. Mēs uzskatām, ka šo mērķi ir iespējams sasniegt līdz gada beigām, un tāpēc mēs pieprasām Portugāles prezidentūrai dažu stundu laikā ierosināt apspriešanai tekstu attiecīgajā Apvienoto Nāciju Organizācijas komitejā. Mēs to lūdzam darīt ciešā sadarbībā ar Itāliju, valsti, kas uzsāka kampaņu, un piesaistīt ne tikai Eiropas Savienības valstis, bet arī visas citas valstis, kas izrādījušas vēlmi būt par atbalstītājiem un līdzautoriem.

Es arī vēlētos vēlreiz paskaidrot, ka moratorija mērķis nav pretrunā ar vispārējo mērķi par nāves soda atcelšanu, un katrā ziņā tieši moratoriju mēs vēlamies panākt tūlīt, daļēji kā pirmo konkrēto soli virzībā uz nāves soda atcelšanu. Šie jautājumi nedrīkst duļķot ūdeni! Visbeidzot es, tāpat kā mani kolēģi, apšaubu, ka tik nozīmīgai Eiropas valstij kā Polija vajadzētu norobežoties no 10. oktobra paziņošanas par Eiropas Dienu pret nāves sodu; tā rezultātā šādas dienas noteikšana ir apturēta.

Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāja vietnieka kungs, mēs lūdzam jūs neatteikties no šī mērķa. Lūdzu, neiznīciniet to mazumiņu, ko mēs esam spējuši ieviest Eiropā un ko joprojām pārāk spēcīgi ietekmē ekonomiskās politikas, tirdzniecības politikas un monetārās politikas jautājumi.

  Hélène Flautre (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, katru gadu pieaug nāves soda atcelšanas piekritēju valstu skaits vai to valstu, kurās ir ieviests moratorijs nāves sodam, skaits. Cilvēki svārstās; pat Amerikas Savienotajās Valstīs, kur joprojām pastāv nāves sods, un - tāpat kā ASV -veidojas koalīcijas musulmaņu valstīs.

Katru dienu tiek veiktas darbības, lai izvairītos no nāves soda izpildes. Homoseksualitāte joprojām dažās valstīs ir sodāma ar nāves sodu, un, par nelaimi, pašreizējais Eiropas klimats ir atgādinājums, ka šī joprojām ir ļoti grūta cīņa.

Kas attiecas uz moratoriju un ANO Ģenerālo Asambleju, Parlaments lūdz jūs, Padomes priekšsēdētāja vietniek, jau trešo reizi šajā gadā un šoreiz ar vislielāko nopietnību: mums ir jādara viss iespējamais, lai pēc iespējas ātrāk un līdz šī gada beigām iegūtu rezolūciju no ANO Ģenerālās Asamblejas par moratoriju un nāves soda atcelšanas stratēģiju. Es domāju, ka mēs visi šeit apgalvojam vienu un to pašu: jums ir jārīkojas.

Kā mēs izskaidrosim Eiropas Dienā pret nāves sodu, kāpēc mēs neesam teikuši ne vārda par šodienas stāvokli Eiropā? Kā ir iespējams, ka valsts var izmantot šo jautājumu politiskos nolūkos, atpaliekot no pārējās Eiropas, no Pamattiesību hartas 2. panta, atpaliekot no tās ārpolitikas visilglaicīgākā kopīgā mērķa? Eiropas Savienības iestādes un jūs kā Padomes priekšsēdētāja vietnieks nevarat pieļaut šādu stāvokli.

Pasaules Diena pret nāves sodu ir 10. oktobrī. Eiropas Parlaments tiksies sesijā Briselē. Parlamentam ir būtiski atzīmēt šo notikumu pēc iespējas nopietnāk un apņēmīgāk.

  Piia-Noora Kauppi (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es ļoti priecājos, dzirdot par Komisijas iniciatīvu ieviest Eiropas Dienu pret nāves sodu 10. oktobrī, un es pilnībā atbalstu šo iniciatīvu un aicinu arī visus kolēģus to atbalstīt, kā daudzi jau šajās debatēs to darīja. Man bija šokējoši atklāt, ka ne visas ES valstis atbalstīja šo iniciatīvu. Polijas nostāja apdraud ES uzticamību, kas ir galvenais spēks, lai atceltu nāves sodu, un es patiesi ceru, ka Polijas valdība pārskatīs savu nostāju.

Nāvessods ir cietsirdīgs un nežēlīgs soda veids. Tas ir kaitējošs cilvēka cieņai, un nav nekādu pierādījumu, lai apgalvotu, ka nāves sods kalpotu kā iebiedējošs līdzeklis pret noziedzību. Par laimi, pasaules tendence ir vērsta uz nāves soda atcelšanu. Visa Eiropa, izņemot Baltkrieviju, jau ir uz kuģa, un arvien vairāk valstu no visiem kontinentiem pievienojas aizvien pieaugošajam to valstu sarakstam, kuras ir atcēlušas nāves sodu.

Es arī domāju, ka mums vajadzētu turpināt mudināt Amerikas kolēģus aizliegt nāves sodu vienreiz un uz visiem laikiem. Moratorijs nāves soda izpildei ir pirmais solis pretī tā atcelšanai. ES ir jāturpina mudināt visas tās valstis, kas joprojām saglabā nāves sodu, ieviest moratoriju. ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūcijai pret nāves sodu, cerams, būs nozīmīga loma šajā sakarībā.

Tomēr mums vajadzētu parūpēties, lai neizvēršas tāda situācija kā 1999. gadā, kad Somija, mana dzimtā valsts, centās piespiest ANO Ģenerālo Asambleju pieņemt rezolūciju par nāves sodu. Tā bija tik ļoti vāji uzrakstīta, ka varēja nodarīt lielāku kaitējumu, nekā labumu. Tagad Itālija ir atgriezusi šo jautājumu ANO dienas kārtībā, un es ceru, ka ES kā viens veselums atbalstīs šo priekšlikumu, un mums vajadzētu panākt ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūciju šajā jautājumā.

  Józef Pinior (PSE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, ministra kungs, esmu spiests sākt šo uzrunu ar personīgām pārdomām. Kad pirms brīža es klausījos Polijas labā spārna pārstāvja Konrad Szymański kunga uzrunu Parlamentam, es atcerējos epizodi no prezidenta Ahmadinejad kunga vakardienas runas Kolumbijas universitātē Ņujorkā. Szymański kungs, jūsu likumīgā un tiesiskā valdība, Polijas labais spārns, ir ierindojis manu valsti, manu dzimteni tādu valstu sabiedrībā kā Irāna un Baltkrievija. Prezidents Ahmadinejad kungs vakar ar lepnumu atsaucās uz Ameriku kā uz valsti, kas joprojām saglabā nāves sodu.

Polijas sabiedrība ir sašutusi, ka valdībai Varšavā ir izdevies bloķēt Eiropas Savienības Dienu pret nāves sodu. Galu galā šī ir lieta, kas apvienojusi Eiropas Savienību, tā apvieno Eiropas sabiedrības viedokli, tā apvieno Eiropas politiskās partijas un izveido demokrātiski liberālu viedokli, neskatoties uz ideoloģiskajiem dalījumiem Eiropā. Es uzskatu, ka gaidāmās vēlēšanas Polijā atklās tādu Polijas sabiedrību, kas ir nolēmusi, ka Eiropas Savienība būs spējīga Apvienoto Nāciju Organizācijas forumā rīkoties kopīgi šajā jautājumā - ar iniciatīvu pret nāves sodu.

  Ana Maria Gomes (PSE). Mana valsts, Portugāle, bija vēstnese nāves soda atcelšanai 1867. gadā, un tādēļ es Portugāles prezidentūras laikā ar vislielāko lepnumu uzņemu šo iniciatīvu ieviest Eiropas Dienu pret nāves sodu saskaņā ar visām Portugāles darbībām starptautiskā līmenī, tai skaitā Eiropas un Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros, lai panāktu nāves soda atcelšanu un protestētu pret valdībām, kas ir galvenokārt vainojamas šajā nežēlīgajā praksē, jo sevišķi Ķīna, Amerikas Savienotās Valstis un Irāna.

Es esmu šokēta, ka Polijas valdībai vajadzēja mēģināt bloķēt šo iniciatīvu, izmantojot tik oportūnistiskus un pretrunīgus argumentus. Polijas tautai ir jāzina, ka Kaczynski kunga valdība ne tikai izdara lāča pakalpojumu Eiropas Savienībai un tās pamatvērtībām, bet arī nodara ārkārtīgu kaitējumu Polijas labajam vārdam un prestižam. Uz spēles ir liktas visbūtiskākās vērtības, kas atšķir civilizāciju no barbarisma. Portugāles prezidentūru nevar apturēt, tā nedrīkst ļaut sevi iebiedēt ar Polijas valdības opozīciju. Tai ir jāsaglabā priekšlikums, ātri jānodod tas balsošanai Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomē, jāatstāj Polijas valdība tās izvēlētajā izolācijā un jāatzīmē Eiropas Diena pret nāves sodu 10. oktobrī.

  Genowefa Grabowska (PSE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, es norobežojos no sava kolēģa deputāta Konrad Szymański kunga izteikumiem un pilnībā saistu sevi ar tiem, kuri ir kopā ar Pinior kungu. Polija parakstīja Sesto protokolu, kas atceļ nāves sodu, un uzņēmās likumīgas saistības izskaust šo soda veidu no mūsu zemes. Pagājušā gada 17. un 18. jūnijā Luksemburgā Eiropas ārlietu ministri, visi Eiropas ārlietu ministri, ieskaitot Polijas ārlietu ministru, vienojās, ka Eiropas Savienībai vajadzētu apstiprināt kopīgu rezolūcijas projektu pret nāves sodu.

Kas ir noticis kopš 17. jūnija, lai septembrī liktu Polijai mainīt savu viedokli? Acīmredzot tai jābūt iekšējai situācijai, un acīmredzot tām jābūt vēlēšanām. Bet vai mēs varam teikt, ka faktiski Polija ir mainījusi savu viedokli? Tā nav Polija, tā ir Polijas valdība. Poļi nav barbari, viņi nepieņem nāves sodu. Poļi ir bijuši pret nāves sodu daudzos gadījumos. Un man ir jums jāsaka, un jo īpaši Szymański kungam, ka aptauja par sabiedrības viedokli norāda, ka 57 % poļu negrib nāves sodu. Lūdzu atcerieties to, pārstāvot Poliju, un, izsakot poļu sabiedrības domas, paturiet prātā šo tendenci.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētāja vietnieks. – (PT) Liels paldies jums, priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, par jūsu domām, komentāriem un jautājumiem.

Padomei tās bija - un es zināju, ka tā būs - vieglas debates. Vieglas, jo Padome un Eiropas Parlaments ir vienojušies par to, kas ir būtisks, un tas ir apstiprināts: nākamajā ANO Ģenerālās Asamblejas sesijā tā ir rezolūcija par moratoriju un nāves soda atcelšanu; protams, es esmu apmierināts redzot, ka pēc debatēm esam vienoti attiecībā uz mūsu galveno mērķi, un mums vajadzētu turpināt kopīgi strādāt, lai padarītu to iespējamu.

Kā jau minēja Portugāles Eiropas Parlamenta deputāts, arī es esmu ļoti lepns, piedaloties šajās debatēs kā Portugāles pārstāvis, jo mēs bijām pirmā valsts Eiropā, kas atcēla nāves sodu. Tā ir tēma, jautājums, problēma, kas Portugālei ir īpaši jutīga, un esmu lepns to teikt šeit, izmantojot iespēju šobrīd vadīt Padomes centienus ANO ar nolūku sasniegt tos mērķus, ko mēs paši esam izvirzījuši.

Es neesmu šeit, lai runātu par pagātni. Mums, protams, ir jāmācās no pagātnes, un tieši tādēļ mums jānovērš jebkādas kļūdas, ko mēs varētu pieļaut un kuras pagātnē neļāva sasniegt mūsu pašu izvirzītos mērķus. Pagātne ir pagātne; tagad koncentrēsimies uz nākotni. Koncentrēsimies ar noteiktību, ar lēmumu, zinot, ka uzdevums, politiski sakot, nav vienkāršs, bet tas ir izpildāms. Kad mēs runājam par piekāpību, mēs runājam par uzticēšanos prezidentūras darbam. Tas, pēc kā mēs tiecamies un ko konkrēti pieprasām – un mēs esam droši, ka Eiropas Parlaments mums to nodrošinās, kad sapratīs, cik tas ir politiski sarežģīts un reizēm pat grūts jautājums – protams, ir Eiropas Parlamenta uzticība prezidentūrai un tās pūliņiem; tādējādi mēs galu galā varam nonākt pie sava mērķa veiksmīga noslēguma.

Mēs iesniegsim rezolūcijas projektu oktobra sākumā – no oktobra sākuma līdz oktobra vidum. Tas ir mūsu nodoms, un es jums varu pateikt, ka daudzie demarši, ko mēs esam veikuši, un daudzie kontakti, ko esam nodibinājuši, sniedz mums zināmu pārliecību. Mēs ceram, ka mūsu pārliecība laika gaitā pieaugs, jo mūsu lieta ir taisnīga lieta. Visbeidzot, es vēlētos teikt, ka Eiropas Savienībai ir vairāki līdzautori, kas parakstīs šo rezolūcijas projektu kopā ar mums; man šeit arī jāsaka, ka esmu ļoti lepns, ka šie līdzautori, ieskaitot portugāliski runājošās valstis, pārstāv Āfriku, pārstāv Āziju un pārstāv arī Latīņameriku – valstis, kuras, tāpat kā mēs – portugāļi, arī parakstīsies par cieņu pret absolūtu dzīvības vērtību.

Mēs esam pārliecināti, es atkārtoju, ka ar jūsu atbalstu un uzticību Portugāles prezidentūra novedīs šo mūsu noteikto mērķi līdz piepildījumam 62. ANO Ģenerālās Asamblejas sesijas laikā un ka faktiski šī rezolūcija būs apstiprināta termiņā, kādā Eiropas Parlaments un Padome vēlēsies redzēt to apstiprinātu.

  Martin Schulz (PSE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es gribētu izteikt personīgu komentāru, pamatojoties uz 145. pantu. Polijas deputāts, kurš runāja kā UEN grupas pārstāvis, ir pilnīgi nepareizi mani citējis komentārā par manu runu, un es gribētu ieviest tajā skaidrību.

Es jautāju Padomei, cik ilgi tā turpinās paciest Polijas prezidenta Kaczyński kunga attieksmi. Es citēju Kaczyński kungu, kurš ļoti grib uzlabot atmosfēru, lai būtu iespējams atkārtoti ieviest nāves sodu Eiropā. Tādēļ mans jautājums Padomei bija šāds: cik ilgi Padome turpinās to paciest? Cik ilgi 26 pārējās valdības turpinās klusēt šajā jautājumā? Ar savu sakāmo es nekādi neesmu uzdrošinājies lemt (kā gan es to varētu?) par to, cik ilgi Kaczyński kungs turpinās būt Polijas prezidents. Polijas tautas absolūti suverēnas tiesības ir ievēlēt savu valdību un prezidentu. Tomēr es lūdzu Polijas tautu būt tik gudrai, lai atsauktu šo valdību no pienākumu pildīšanas, cik ātri vien iespējams!

  Priekšsēdētāja . − Paldies jums par paskaidrojumu.

  Monica Frassoni (Verts/ALE). – (PT) Es uzdevu ļoti konkrētu jautājumu. Es gribētu zināt, uz kuru pantu prezidentūra pamatojās, sakot, ka ir vajadzīga vienprātība šāda veida jautājumā, piemēram, par lēmuma pieņemšanu attiecībā uz Dienu pret nāves sodu, un kādēļ tā neuzstāja uz balsojumu Padomē. Es gribētu zināt, kādēļ priekšsēdētājas kundze neko neteica par šo jautājumu, ko pieminēja visi runātāji.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētāja vietnieks. – (PT) Tā ir Padomes interpretācija, ka šādas dabas jautājumos ir vajadzīga vienprātība.

  Priekšsēdētāja . − Es esmu saņēmusi piecus rezolūciju priekšlikumus⁽¹⁾, kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2007. gada 27. septembrī.

(1) sk. protokolu.