Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir jautājumu laiks (B6-0316/2007).
Komisijai ir iesniegti šādi jautājumi.
Pirmā daļa
Priekšsēdētāja. − Richard Corbett 32. jautājums (H-0607/07)
Temats: Sporta īpašās nozīmes ievērošana
Vai Komisija piekrīt, ka UEFA iniciatīva par „pašmāju sportistiem” rosinās sportisku solidaritāti un aizsargās Eiropas futbolu? Kādus pasākumus Komisija plāno veikt, lai ievērotu sporta īpašo nozīmi, sagatavojot tiesību aktu priekšlikumus un skaidrojot esošos ES tiesību aktus?
Ján Figel’, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, es labprāt došu atbildi uz jautājumu par sporta īpašo nozīmi. Būtu īstais laiks to pat apspriest dziļāk — ne tagad, bet vēlāk — jo šogad 11. jūlijā Komisija pieņēma Balto grāmatu par sportu. Tas bija ļoti svarīgs ieguldījums, kas uzsvēra, cik svarīgi ir veicināt jaunu talantīgu sportistu apmācību pienācīgos apstākļos, kas ir izšķiroši ilgtspējīgai sporta attīstībai visos līmeņos. Tas bija institucionāls un ļoti politisks devums šajā jautājumā un sadarbībā tā nodrošināšanai.
Es citēju šo dokumentu: „Noteikumus, kas paredz to, ka komandām jāuzņem noteikts vietējo sportistu skaits, var pieņemt kā saderīgus ar Līguma noteikumiem par personu brīvu kustību, ja tie neizraisa tiešu diskrimināciju valsts piederības dēļ un ja iespējamā netiešā diskriminācija var tikt pamatota ar izvirzīto likumīgo mērķi, piemēram, stiprināt un aizsargāt jaunu, apdāvinātu sportistu apmācības un attīstību.” Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgs paskaidrojums tam, kā šis jautājums ir jāsaprot.
Komisija pašlaik vērtē UEFA pasākuma par pašmāju sportistiem atbilstību Kopienas tiesībām, lai nodrošinātu pareizu līdzsvaru starp nepieciešamību būt saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un sporta organizāciju autonomijas interesēm no vienas puses un Eiropas futbola interesēm no otras puses.
Tas tiek darīts saskaņā ar deklarāciju, kas pievienota Amsterdamas līgumam, tā saucamo Eiropadomes 2000. gada Nicas deklarāciju un Balto grāmatu par sportu, kas Pierre de Coubertin rīcības plānā īpaši piemin darbību ar 9. numuru „pabeigt analizēt noteikumus, kas paredz to, ka komandām ir jāuzņem noteikts vietējo sportistu skaits”. Šī vispusīgā salīdzinošā informācija par futbola akadēmijām dalībvalstīs un vietējiem sportistiem pašlaik nav pieejama.
Komisija 2006. gadā uzsāka pētījumu par sporta akadēmijām dalībvalstīs, iekļaujot arī jautājumu par pašmāju sportistiem. Sagaida, ka šī pētījuma rezultāti dos vērtīgu ieguldījumu analīzei.
Attiecībā uz jautājuma otro daļu — jo tajā ir iekļauti divi teikumi par sporta īpašo nozīmi — Baltās grāmatas 4. nodaļā tiek izvērsts sporta īpašās nozīmes jēdziens ES pastāvošo kompetenču robežās. Kā tas sīkāk ir aprakstīts mūsu dienestu darba dokumenta pielikumos, lēmumi, ko pieņēmusi Eiropas Tiesa un Komisija, liecina, ka iepriekš sporta īpašā nozīme ir tikusi atzīta un ņemta vērā. Komisija piekrīt viedoklim, ka noteiktas Eiropas sporta vērtības un tradīcijas ir jāveicina, un turpmāk atzīs šīs jomas īpašo nozīmi, vienlaikus ievērojot ES tiesību aktus. Tomēr konkrēta pieeja katram gadījumam paliek Komisijas kontroles pamatā par ES tiesību aktu piemērošanu un it sevišķi konkurenci un iekšējā tirgus noteikumiem. Tas atbilst pašreizējiem Līguma noteikumiem.
Lai nodrošinātu tiesisku skaidrību visām ieinteresētajām personām un lai dotu ieguldījumu Eiropas sporta vadības uzlabošanā, iepriekš minētais dienesta darba dokuments un tā divi pielikumi sīki izskaidro šo īpašās nozīmes jautājumu. Tas attiecas uz sportu un ES konkurences noteikumiem un sportu un iekšējā tirgus brīvībām, pirmo reizi izvērtē Eiropas Tiesas praksi un Komisijas lēmumus sporta jomā.
Es gribu uzsvērt, ka pirmoreiz sporta īpašā nozīme ir izcelta mūsu politikas dokumentā daudz vairāk, nekā tas jebkad ir bijis nesenā pagātnē ES sakarā. Tas ir viens no vissvarīgākajiem ieguldījumiem — ne tikai šai atbildei, bet arī sporta veicināšanai Eiropas Savienībā.
Richard Corbett (PSE). - UEFA noteikumi, kas paredz, ka klubiem ir jāpieņem zināma daļa sportistu, kas ir vietēji apmācīti un paši ir vietējie, ir radīti, lai nodrošinātu, ka klubi nepaļaujas uz saviem finansiālajiem muskuļiem „pārneses” tirgū, bet tiem ir jāveic ieguldījumi vietējās pašvaldībās apmācībā. Tā ir dzīvībai svarīga shēma. Tomēr Komisija šajā punktā savā Baltajā grāmatā nav pārvarējusi žogu, sakot, ka tā ir shēma, kas ir pieņemama saskaņā ar Līgumu, un tagad jūs, komisār, sakāt, ka tā varētu būt, ja ... — un jūs joprojām izmeklējat. Vai drīkstu jautāt Komisijai, kāpēc tas notiek tik ilgi? Kad Komisija būs gatava atbalstīt šo apsveicamo shēmu?
Ján Figel’, Komisijas loceklis. − Es labprāt atbildētu kaut ko vairāk, bet sava veida solis uz priekšu jau ir sperts, ja mēs atceramies mūsu debates pirms gada vai vismaz no Parlamenta perspektīvas. Es domāju, ka atbilde, ko es citēju, kas ir daļa no paziņojuma šajā politikas dokumentā, ir svarīgs apliecinājums tam, ka mēs gribam atbalstīt sporta, jo sevišķi futbola, īpašo nozīmi, aizsargājot un veicinot jaunus cilvēkus un apmācot viņus, un ieguldot viņos.
Pētījums vēl nav ticis pabeigts, jo mums vēl nav visu datu, kurus mēs gribētu. Es ceru, ka ar papildu anketas jautājumiem, pie kā mēs tagad strādājam, mēs saņemsim atlikušos skaitļus. Ir svarīgi, ka kopā ar mums strādā partneri no dalībvalstu asociācijām, federācijām, klubiem un līgām. Cerams, ka paredzamā laikā — es gribētu, lai tas ir nākamā gada sākumā — mēs varēsim sniegt noteiktu atbildi. Divu nedēļu laikā mēs tiksimies ar visām sporta pasaules ieinteresētajām aprindām Briselē, lai debatētu par Baltās grāmatas saturu un īstenošanu. Es domāju, ka šī daļa būs ļoti izšķirīga konkrētai darbībai un sporta vērtību veicināšanai.
Komisijas vārdā es varu jums teikt, ka mēs paliekam uzticīgi šiem jautājumiem, un visi jutīgie aspekti ir pienācīgi jārisina. Pirms mēs pieņemam kādu lēmumu — ne tikai šajā jomā, kas ir diezgan specifiska — mums ir jāveic pamatīga analīze un tad jāpieņem reāli lēmumi.
Reinhard Rack (PPE-DE). - (DE) Komisār, bez vēlēšanās apvainot Komisiju vai Tiesu, man vienkārši rodas sajūta, ka ne mūsu tiesneši, ne mūsu komisāri vai komisāres nav bieži redzami futbola laukumos. Ja viņi tur parādītos biežāk, viņi pamanītu, ka mēs pašlaik esam Eiropas kausa izcīņas sezonas sākumā, kad mums ir komandas, kas spēlē viena pret otru, kurās bieži tikai viens loceklis jebkurā laikā ir valsts komandas loceklis. Tāpēc mēs esam liecinieki tam, ka jaunu asiņu pieplūdums ir atstāts pilnīgi novārtā, un mēs piedēvējam tam visam tikai un vienīgi ekonomisku dimensiju.
Futbols ir kaut kas vairāk nekā iekšējais tirgus, un futbols ir ne tikai sacensība juridiskajā nozīmē. Futbols ir sporta sacensības starp valsts, reģiona un vietējām komandām. Kaut kam tur ir jānotiek, un tam ir jānotiek ātri. Vai Komisija var apsolīt, ka kaut kas patiešām notiek, neskaitot pētījumus, kas tiek veikti?
Ján Figel’, Komisijas loceklis. − Es esmu pārliecināts, ka kaut kas tiešām tiks darīts. Es izmantoju futbolu kā lielisku piemēru, jo savā veidā Eiropa futbolā ir vislabākā pasaulē. Es domāju, mēs varam būt vislabākie daudzās citās jomās, piemēram, augstākajā izglītībā, kas parasti netiek uzskatīta par vislabāko Eiropā. Nē, tam, kas Eiropai ir vajadzīgs, ir jāattiecas ne tikai uz tās panākumiem vai jāattiecas uz futbola vai sporta nozīmi tā vēsturiskās attīstības vai pašreizējo panākumu dēļ, bet arī nākotnes dēļ. Līdzsvarota pieeja sporta aktivitātēm ir viena no atbildēm, kas nozīmē, ka runa nav tikai par naudu pirmajā vietā, bet par noteikumiem un vērtībām, kas liek pasaulei un naudai atbalstīt veselīgu ieguldījumu.
Es zinu par līdzsvara trūkumu, problēmām un šaubām par sacensību ticamību un par korupciju, un pārāk lielu naudas ietekmi, nosakot, kurš patiešām ir spēcīgs partneris vai spēcīgs konkurents.
Kopš 1999. gada līdz ar Helsinku ziņojumu — jūs atcerieties varbūt pat labāk — un tad Nicas deklarāciju ir bijis, manuprāt, jauns pacēlums. Komisija nekad nebija nākusi klajā ar politikas dokumentu. Ja mēs nākam ne tikai ar dokumentu rokās, bet, lai piedāvātu darbību — un tiek piedāvātas 53 darbības ar nosaukumu Pierre de Coubertin rīcības plāns — tad mēs varam daudz ko izdarīt. Ja īstenošanā mēs saglabājam ticamību, manuprāt, mēs varam sagatavot arī pirmo Līguma pantu par sportu, jo tagad mums nav tiesiska pamata, un tāpēc mēs nevaram definēt dažas darbības, un tāpēc mums ir jāpieņem lēmumi katrā atsevišķā gadījumā par atsevišķām problēmām.
Šajā atbildē ir daudzi blakus jautājumi, tāpēc vairāk ticamības nozīmē ES iestāžu, valstu likumdevēju, bet arī sporta jomu vadošo iestāžu sadarbību. Tās nosaka noteikumus, tās veic pārvaldi, un tām jābūt arī ticamām, pārvaldot atsevišķas disciplīnas vai spēles, vai sacensības.
Es teiktu, ka sporta forums, ko mēs organizēsim Portugāles prezidentūras laikā, varētu būt viena no atbildēm pastāvīgam un regulāram, pārredzamam un ticamam dialogam par problēmām un iespējamiem risinājumiem, lai tas būtu mazā mērogā Eiropā vai plašākā starptautiskā sadarbībā.
Manolis Mavrommatis (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, savā vēstulē UEFA priekšsēdētājs Michail Platini lūdz ES 27 dalībvalstu vadītājus iejaukties, pievēršoties futbola klubu pieaugošajai bagātībai, kuri izdod vairāk par sportistu un citiem pirkumiem, tā pārvēršot futbolu drīzāk par uzņēmējdarbību nekā par sportu ar vērtībām.
Taču savā paziņojumā pirms šīs vēstules UEFA priekšsēdētājs lūdza politiķus nejaukties futbolā. Viņš teica, ka ES un Eiropas Parlamentam jāaprobežojas ar savām politiskajām lomām un jāturas tālāk no sporta.
Vai jūs piekrītat šim UEFA priekšsēdētāja viedoklim un cik lielā mērā? Vai Baltā grāmata par sportu būs laba izdevība noskaidrot šīs nenokārtotās lietas?
Ján Figel’, Komisijas loceklis. − Paldies jums par jūs bažām un par netiešo vēstījumu no UEFA priekšsēdētāja Michel Platini; mēs esam atkārtoti tikušies un man pat ir priekšlikums „pašmāju sportistu” aprakstam.
\\\\\\\\\\\\\\\\\\mçs" ēs tagad mudinām vairāk uz kopēju darbību, arī uz iespējamu sporta iekļaušanu Reformu līgumā — tas ir paredzēts mandātā un projektā. Mēs neprasām varu; Baltajā grāmatā mēs prasām sadarbību, ļoti konkrētas darbības, kas pārklājas pāri daudzām jomām — bet arī, no otras puses, apspiežot tādas parādības kā vardarbību, rasismu, korupciju sportā vai atsevišķās organizācijās, vai pasākumos. Mēs nevaram vienkārši gaidīt uz nākamo Līgumu vai pat uzskatīt katru konsensu, kas panākts šodien, par obligātu nākotnē. Mums jādarbojas šodien, lai būtu labāka nākotne kā futbolā, tā arī citās jomās.
Es domāju, ka Eiropas Parlaments, Komisija un Padome var pievērsties daudzām no šīm problēmām, un, kā es jau teicu, kopā mēs varam daudz ko izdarīt. Tas nenozīmē, ka mums ir jāiejaucas ES līmenī. Piemēram, ja mēs oktobrī vienojamies ministru līmenī par grozījuma vai uzlabojuma saturu mūsu kodeksam par antidopinga konvenciju vai noteikumiem Pasaules antidopinga aģentūras sistēmā, tad tā ir darbība pret dopingu. Es atceros M. Mavrommatis un daudzus kolēģus, kuri tad, kad es kļuvu par komisāru 2004. gadā, pieprasīja nekavējošu Savienības rīcību pret dopingu, kas bija Olimpisko spēļu problēma.
Dopings ir ļoti redzams, postošs un ietekmīgs vēzis jeb parādība sportā. Mēs tur varam daudz ko darīt, bet mums ir jārīkojas, ne tikai jādiskutē, un tā ir mūsu pieeja tagad.
Priekšsēdētāja. −
Chris Davies 33. jautājums (H-0618/07)
Temats: Biodegvielas
Kad Komisija plāno pieņemt priekšlikumus par biodegvielu ražošanai nepieciešamo kultūraugu vai pašu biodegvielu sertificēšanu, lai nodrošinātu, ka ES pieprasījums pēc šādiem produktiem nepalielina tropu mežu iznīcināšanas līmeni?
Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Komisija pašreiz beidz darbu pie direktīvas par atjaunojamās enerģijas veicināšanu, un mans mērķis ir šīs direktīvas pieņemšana līdz šā gada beigām. Un viens no ļoti svarīgiem jautājumiem šajā direktīvā būs biodegvielu ilgtspējas risinājums, aprakstot principus un veidus, kā garantēt, ka biodegvielas neatstāj negatīvu ietekmi uz vidi. Šī iemesla dēļ tiks noteikti piedāvāta īpaša shēma, ko varētu lietot — un ko lietos — gan vietēji iegūtām, gan arī importētām biodegvielām.
Chris Davies (ALDE). - Vai komisārs piekristu tam, ka mūsu kontroles dati par kokmateriālu ievedumu no nelegāliem avotiem izsauc nožēlu — ir vienkārši drausmīgi? Ņemot vērā šo pieredzi un pastāvošo korupcijas un dokumentu falsifikācijas iespēju, kā mēs varam paļauties, ka biodegvielu ražošanai nepieciešamo kultūraugu sertificēšana būs derīga? Vai viss nebeigsies ar to, ka smaga problēma kļūs vēl smagāka?
Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Vispirms es nevaru apstiprināt, ka ir daudz nelegālu kokmateriālu, kas tiek ievesti Eiropas Savienībā, bet tas, ko es skaidri varu teikt, ir, ka līdz šim biodegvielas daudzums, kas ienāk Eiropas Savienībā, ir bijis ļoti neliels. Mēs neesam atstājuši nekādu, pat vismazāko ietekmi, ja runā par negatīvām sekām lietus mežos. Sertificēšanas shēmas, kas tiek piedāvātas, tiks īstenotas. Man nav nekādu šaubu par to, jo vispārējie muitas darbības rādītāji Eiropas Savienībā ir bijuši ļoti pozitīvi.
Jörg Leichtfried (PSE). - (DE) Komisār, tas, kas nupat tika pieminēts, ir problēma. Otra problēma acīmredzot ir tā, ka lielākas biodegvielu izmantošanas dēļ cenas par pārtikas pamatproduktiem sāk pieaugt, sevišķi valstīs, kur tā patiešām var kļūt par problēmu, un daudzi cilvēki, sevišķi šajās valstīs, vairs nevar atļauties pārtikas pamatproduktus. Vai jums ir zināma šī problēma? Ja tā ir, kādas ir jūsu domas par to un kas tiek darīts šajā lietā?
Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − (DE) Galvenais iemesls pašreizējam cenu paaugstinājumam uz pārtiku ir pieaugošais pieprasījums, sevišķi Ķīnā, Indijā un arī citās valstīs. Tas ir galvenais iemesls cenu paaugstinājumiem. Mans kolēģis, kas ņems vārdu pēc manis, izskaidros, kādi pasākumi mums ir jāveic. Ir skaidrs, ka mums jāražo vairāk, jo pieprasījums arī ir jāapmierina.
Attiecībā uz biodegvielām, to ietekme uz pārtikas cenām ir ļoti maza pašreiz, jo biodegvielu globālais patēriņš vēl arvien ir zems. Mums, protams, patiešām ir jāņem vērā šis, jo liela daļa kukurūzas Amerikas Savienotajās Valstīs pašlaik tiek ražota biodegvielai. Tas var ietekmēt noteiktu nozari, bet ir veidi, kā joprojām apmierināt pieprasījumu. Mans uzskats ir, ka mums Komisijā ir jāatrod atbilde pasaules tirgus cenām. Mans kolēģis jau ir sagatavojis dažus priekšlikumus par to.
Georgios Papastamkos (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, ir pastāv uzskats, ka biodegvielu audzēšana un tirgošana ar tām var absorbēt jaunattīstības valstu produkcijas pārpalikumu, pārvēršot to biodegvielā pašu vajadzībām vai eksportam,
Vai Komisija tic, ka biodegvielu nozare varētu dot atslēgu Pasaules Tirdzniecības organizācijas Dohas sarunu kārtai?
Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Noteikti ir dažas valstis, kuras ir ieinteresētas starptautiskajā biodegvielu tirdzniecībā — sevišķi Brazīlija, tas ir taisnība, bet sarunu kārta ir daudz plašāka par to. Tā ir ne tikai par biodegvielām, kas ir tikai maza daļa tajā, un mums noteikti jāvienojas par plašu jautājumu loku. Es teiktu, ka biodegvielām būs tikai minimāla ietekme uz Dohas sarunu kārtas iznākumu.
Priekšsēdētāja. −
Brian Crowley 34. jautājums (H-0630/07)
Temats: Pašreizējais stāvoklis PTO sarunās
Vai Eiropas Komisija var dot vispusīgu paziņojumu par pašreizējo stāvokli attiecībā uz PTO procesu?
Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Tā ir ierasta ziemeļnieciska pieeja: diezgan īsi, bet tieši par lietu.
Es varu skaidri teikt, ka nākamie divi mēneši būs izšķiroši Dohas attīstības kārtai. Sarunas tagad ir atsākušās, pamatojoties uz priekšlikumiem, kurus jūlijā iesniedza vadītāji attiecīgajās sarunu grupās par lauksaimniecību un par rūpniecības ražojumiem.
Vadītāji, strādājot pie sarunu priekšlikuma, ir godīgi darījuši darbu. Es domāju, ka mēs varam teikt, ka viņi visi ir vienlīdz taisnīgi pūlējušies. Viņi izdarīja spiedienu uz katru galveno dalībnieku par katru jautājumu tā sauktajā sarunu trīsstūrī — AMA, NAMA un iekšzemes subsīdijas — kas ir visjutīgākais jautājums dažādiem dalībniekiem.
Ir arī skaidri redzams, ka vadītāju teksti nav kalti akmenī. Dalībai PTO bija iespēja piedāvāt iepriekšējas reakcijas pret šiem dokumentiem pirms vasaras pārtraukuma.
Bet tagad sarunām patiešām jārisinās par konkrētām lietām. Turpmāka sarunu kārta par nosacījumiem sākās pašā septembra sākumā un notika Ženēvā. PTO ģenerāldirektora Pascal Lamy un vadītāju mērķis ir sagatavot izdošanai pārskatītu dokumentu aptuveni oktobrī, lai to izmantotu kā pamatu, galīgi vienojoties par nosacījumiem, kam jānotiek ne vēlāk kā šoruden. Vai tā notiks, vai dokuments būs izveidots galīgajā redakcijā, tas ir pilnībā atkarīgs no tā, cik dziļi iesaistījušies sarunās būs dažādie dalībnieki.
Amerikas Savienotajām Valstīm tagad jāpārvērš prezidenta G. Bush politiskā apņemšanās APEC sammitā konkrētos sarunu soļos, lai panāktu galīgu vienošanos. Obligāti ir jābūt redzamai Amerikas Savienoto Valstu iesaistīšanās un nostāja jautājumā par lauksaimniecības subsīdijām, arī attiecībā uz mērķi nodrošināt piekļuvi jaunattīstības valstu lauksaimniecības tirgiem.
Brazīlijai, Indijai un tāpat arī citām jaunās ekonomikas valstīm ir jāvirzās pareizajā virzienā un jānodrošina vienošanās no savas puses, un tas nozīmē reālo tarifu zināmu samazināšanu rūpniecības ražojumiem.
Patiesībā šajās sarunās attālums līdz finiša līnijai — runājot par ekonomiku — ir pavisam īss šajā posmā, protams, tas ir īss salīdzinājumā ar līdz šim noieto ceļu.
Pāri palikušo piekāpšanos vērtība, kas gan attīstītajām, gan dažām attīstības valstīm ir jāiegulda galīgajā paketē, ir neliela salīdzinājumā ar sistemātisko guvumu, noslēdzot darījumu, sevišķi tāpēc, ka globālie ekonomiskie nosacījumi kļūst arvien nenoteiktāki.
Bet laiks rit. Ja nolīguma par nosacījumiem rudenī nav, Dohas Attīstības programmas ātrs nobeigums kļūst maz ticams. Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu kampaņa uzņems ātrumu, un tad sarunu kārtu var dziļi iesaldēt uz gadiem.
Lai sarunu kārtai būtu panākumi tagad, visām pusēm ir jāizrāda elastība un vēlēšanās panākt kompromisu. Eiropas Savienība turpinās vērsties pie dažādiem PTO dalībniekiem un to galvenajiem pārstāvjiem, lai nodrošinātu viņu konstruktīvu dalību.
Brian Crowley (UEN). - Es gribu pateikties komisārei par viņas reakciju. Es būtu gribējis, lai arī komisārs P. Mandelson būtu šeit, jo es zinu, ka viņam pagājušajā nedēļā bija sanāksme Amerikā, kuras reakcija viņam lika vilties.
Bet, īsi sakot, jūs runājāt par attīstības valstīm un jūs pieminējāt to vidū Brazīliju un Indiju. No rūpniecības viedokļa un no eksporta viedokļa raugoties, tās nevar klasificēt kā attīstības valstis. Tomēr tajā pašā laikā no kultūras viedokļa raugoties tās tiek klasificētas kā attīstības valstis attiecībā uz labumiem, ko tās saņems.
Vai Eiropai būtu jādod vairāk lauksaimniecības jomā, it sevišķi, kad redzam, ka ASV Lauksaimniecības tiesību akts, kas tagad ir tapis, saņem vairāk subsīdiju no paketes, nekā sākotnēji bija runāts, un Eiropa, liekas, sedz visu atkāpi, kamēr Amerika neuzņemas neko no grūtībām? Vai tas ir pareizs turpinājums?
Un visbeidzot, ja rudens ir termiņš, tad oktobra beigas ir rudens. Ziema sākas 1. novembrī. Vai jūs saskatāt laiku, kas atvēlēts panākumiem?
Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Nosakot, kad sākas ziema, manā kalendārā tas ir decembris, bet lai tā būtu. Vispirms, ir acīmredzams, ka tad, kad mēs skatāmies virzienā, kurp ved ASV Lauksaimniecības akts, tas nav sevišķi produktīvi attiecībā uz Dohas sarunu kārtas nolīguma atbalstīšanu, bet mēs nevaram iepriekš spriest par Senāta lēmumiem dienas beigās.
Es negrasos iesaistīties diskusijā par to, vai Brazīlija ir attīstības valsts, kad mēs runājam par lauksaimniecības un rūpniecības ražojumu daļu, bet ir acīmredzams tas, ka lauksaimniecības nozarē — un biodegvielā, ko mēs apspriedām pirms dažām minūtēm — Brazīlija ir ļoti konkurētspējīga valsts. Biodegviela, ko ražo no cukurniedrēm, ir ļoti konkurētspējīga globālajā tirgū.
Marian Harkin (ALDE). - Paldies, komisāre, par jūsu atbildi. Jūs teicāt, ka ir ļoti svarīgi, lai ASV nāk ar piedāvājumu. Iepriekšējās dienās ir likts ļoti skaidri noprast, ka ASV ir izdarījusi ļoti nozīmīgu un interesantu piedāvājumu par atbalstiem vietējiem tirgiem. Es gribu jautāt jums, vai tas tā ir, un, ja tas tā ir, vai jūs varētu dot mums kādu informāciju?
Mans otrais jautājums ir: vai jūs piekrītat, ka katrā ziņā līdz šim izskatās, ka mēs esam tie, kuri piekāpjas? Vai jūs varat apstiprināt, ka komisārs P. Mandelson ir piedāvājis 70 % samazinājumus, atbalstot ES lauksaimniekus, un, ja tas tā ir, vai jūs atbalstāt šo nostāju? Vai jūs nepiekrītat, ka šādi samazinājumi izpostīs Eiropas lauksaimniecību un it sevišķi liellopu audzēšanas nozari?
Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Vispirms, kad mēs skatījām sarunu dokumentus, ko iesniedza divi priekšsēdētāji, C. Falconer, kas ir atbildīgs par lauksaimniecības nozari, iesniedza dokumentu ar dažiem izlaistiem skaitļiem. Un kad mēs izskatījām vietējo atbalstu, kas ir visgrūtākais jautājums amerikāņiem, ir acīmredzams, ka viņi tagad ir devuši zīmi, ka viņi varēs rīkoties trūkstošo skaitļu vai divu skaitļu ietvaros, kas minēti C. Falconer dokumentā.
Sarunas jeb diskusijas turpinās, tāpēc būs ārkārtīgi grūti pateikt, ar ko tās beigsies. Bet man ir jāsaka, ka grūtais jautājums Eiropas Savienībai attiecībā uz lauksaimniecības nozari, protams, ir tarifi. Bet pat vēl svarīgāks nekā tarifi ir veids, kā mēs rīkojamies ar saviem paaugstināta riska ražojumiem. Tas gluži vienkārši ir galvenais visam un svarīgāks, nekā tarifu pazemināšana dažādajās joslās, kur mēs darbojamies.
Tādējādi es varu tikai mudināt jūs vērīgi sekot, kā rīkoties ar paaugstināta riska ražojumiem, jo tas būs galvenais beidzamajā kārtā.
Jörg Leichtfried (PSE). - (DE) Es patiešām saprotu, ka mums ir jānodarbojas ar šīm sarunām par cenu kvotām utt., bet tas, ko es te nesaskatu, ir runa jeb izklāsts par to, ko Eiropa pārstāv, mūsu dzīves veida izplatīšana. Komisāres kundze, man ir jautājums, vai jūs iejaucaties šajās sarunās un sakāt: „Mēs negribam nekādus ražojumus, kuru izstrādē ir izmantoti bērni! „Mēs negribam nekādus ražojumus, kuru izstrādē ir izmantots piespiedu vai vergu darbs! Mēs negribam nekādus ražojumus, kas nav ražoti saskaņā ar nodarbinātības pamatstandartiem!” Vai tas ir sarunu jautājums un vai jūs par to runājat?
Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Mēs patiešām esam mēģinājuši uzsākt diskusiju par to, ko mēs parasti saucam „ar tirdzniecību nesaistītie jautājumi”, bet ir bijis ļoti grūti atsākt šo diskusiju ar dažiem citiem darbības subjektiem. Es esmu visai pārliecināta, ka jautājums par ražojumiem, kuru sakarā mēs prasām pievērst noteikta līmeņa uzmanību nodarbināto dzīves apstākļiem un veselībai — protams, es personīgi domāju, ka pastāv pienākums firmām, kuras importē preces no šīm valstīm. Jūs varat runāt par dvieļiem no Indijas ar krāsojuma veidu, ko viņi izmanto īpašās vietās. Tāpēc es domāju, ja mēs spiežam vienā virzienā — mēs visi — es ceru, ka mēs varam panākt pienācīgu atrisinājumu.
Otrā daļa
Priekšsēdētāja. −
Georgios Papastamkos 35. jautājums (H-0594/07)
Temats: Dohas sarunu kārta par lauksaimniecību
Kā komisija novērtē progresu Dohas sarunu kārtā par lauksaimniecību un ES sarunu partneru „piedāvājumus”?
Vai ir taisnība, ka ir domāts izdarīt lielāku piedāvājumu — salīdzinājumā ar 2005. gada oktobra piedāvājumu — ES vārdā lauksaimniecības nozarē attiecībā uz piekļuvi tirgum? Katrā gadījumā, vai ir veikts pētījums par ietekmi uz Eiropas lauksaimniecības nozari?
Kādas ir Komisijas prioritātes divpusējā un (starp)reģionu līmenī tirdzniecībā ar lauksaimniecības ražojumiem gadījumā, ja PTO sarunas ir neveiksmīgas?
Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Komisija joprojām uzskata, ka ir pavērta iespēja pozitīvam iznākumam Dohas sarunās ļoti tuvā nākotnē, kā es to minēju savā iepriekšējā atbildē.
Es varu tikai vēlreiz teikt, ka, nepanākot rezultātu pirms gada beigām, es uzskatu, ka būs ļoti grūti atrast iespēju sarunu nobeigšanai sakarā ar prezidenta vēlēšanu tuvošanos Amerikas Savienotajās Valstīs.
Tomēr pašreizējie piedāvājumi, ko ir izteikuši daži mūsu sarunu partneri, neapmierina to, kas būtu vajadzīgs, lai iegūtu līdzsvarotu sarunu iznākumu.
Attiecībā uz ES galīgā piedāvājuma apjomu, notiekošā kopējās lauksaimniecības politikas reforma nosaka skaidri Komisijas sarunu mandāta robežas, un tas nozīmē, ka mēs nevaram pieņemt darījumu, kas nozīmē to, ka mums ir atkal jāreformē sava lauksaimniecības politika. Tas ir skaidri saskaņā ar Padomes doto mandātu, un sarunu ierobežojumiem, kādi mums ir, protams, būs arī mūsu PTO partneru lauksaimniecības jomā un citur līdzvērtīgas piekāpšanās, kā rezultātā uzlabosies tirgus iespējas mūsu eksportētājiem.
Ir svarīgi, ka tad, kad mēs runājam par tarifu samazināšanu, mēs dažkārt baidāmies, ka mūsu lauksaimniecības nozare pakļūs zem milzīga ievesto preču spiediena. Mums ir jāatceras, ka monētai ir divas puses, kas nozīmē, ka tarifu samazināšana notiks arī jaunajos, topošajos tirgos, kas varētu radīt — un es esmu pārliecināta, ka tā notiks — milzīgu interesi Eiropas ražotājos iekļūt tādos tirgos kā, piemēram, Ķīna un Indija. Tādēļ mēs vēl joprojām tiecamies uz Dohas sarunu kārtas pozitīvu iznākumu. Ir acīmredzams, ka daudzpusējam risinājumam ir jādod priekšroka, bet divpusējs risinājums varētu būt papildinājums daudzpusējām diskusijām.
Mēs šajā posmā darām visu, ko spējam, bet ir būtiski, lai mēs atrastu risinājumu, jo tam ir jābūt līdzsvarotam risinājumam — trīs lauksaimniecības pīlāru starpā, bet arī starp lauksaimniecību, rūpniecības ražojumiem un pakalpojumiem.
Georgios Papastamkos (PPE-DE). - (EL) Paldies par jūsu atbildi, komisāre. Man ir tāda sajūta, ka jūs runājat vairāk kā starptautiskās tirdzniecības komisāre un mazāk kā lauksaimniecības komisāre.
Vai komisārs P. Mandelson, kas ir atbildīgs par starptautisko tirdzniecību, arī piekrīt jūsu viedoklim, ka KLP pārskatīšana neradīs nekādu kaitējumu? Vai viņš piekrīt viedoklim, ka, pieņemot 2007. gada jūlija nosacījumus, kas pārsniedz ES 2005. gada oktobrī izteikto piedāvājumu, nav pārsniegts sarunu mandāts, ko devusi 2005. gada Ministru Padome? Ja tā ir, jums nav jāprasa jauns mandāts Padomei, pirms jūs uzņematies jebkādas saistības attiecībā uz saviem tirdzniecības partneriem.
Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Kad 2003. gadā ministri Padomē vienojās par KLP reformu, tas bija mandāts, kas tika dots tirdzniecības un lauksaimniecības komisāriem. Šī mandāta ietvaros mēs varējām risināt sarunas. Tas, ko mēs tagad liekam priekšā — jeb ko mēs liksim priekšā 20. novembrī — ir lauksaimniecības politikas veselības pārbaude, un tā nav jauna reforma. Tā nav jauna reforma, un tāpēc es to neuztveru tā, ka tam, vai mēs panākam vai nepanākam Dohas darījumu, būs ietekme uz to, ko mēs rosinām kā kopējās lauksaimniecības politikas veselības pārbaudi. Tas neietekmēs vai nemainīs mandātu, kas mums jau ir.
Reinhard Rack (PPE-DE). - (DE) Komisāres kundze, gēnu inženierija lauksaimniecības pārtikas produktos rada Eiropas cilvēkos nemieru, raizes un bailes. Vai šim tematam atkal ir vai joprojām būs lielāka nozīme Dohas sarunu kārtā?
Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Ir acīmredzams, ka tas, ko mēs esam pieredzējuši vairāku pēdējo mēnešu laikā attiecībā uz cenu pieaugumiem Eiropā, īpaši, kā par to ziņo laikraksti Vācijā visā vasaras sezonā, protams, ir izsaucis daudzus jautājumus. Šie ir gluži jauni jautājumi par lauksaimniecības politiku Eiropā, kur mēs iepriekš cīnījāmies pret pārprodukciju, intervencijas krājumiem, un tagad mēs atrodamies daudz līdzsvarotākā tirgū, pateicoties, manuprāt, tiešo maksājumu atcelšanai zemniekiem, kas ļauj viņiem reaģēt uz tirgu, nevis lēst visizdevīgāko iznākumu rēķinā no Briseles.
Ir skaidrs, ka Dohas sarunu kārtā préférence communautaire jeb pārtikas apgādes drošība pati par sevi nav darba kārtības jautājums. Protams, ikvienam visā pasaulē ir ļoti svarīgi būt drošam, ka var paēdināt savus ļaudis, bet tā nav iedaļa mūsu sarunās.
Jim Allister (NI). - Papildus nesapratnei, ko paužu par vēl turpmāku piekāpšanos, kas kaitē mūsu lauksaimniecības interesēm, vai es varu jautāt jums, kāds mērķis ir bijis sarunām par liellopa gaļas ražošanas standartu palielināšanu to vidū, kuri meklē lielāku piekļuvi mūsu tirgum, tā lai mēs varētu izbeigt aizspriedumu pilno ietekmi uz saviem ražotājiem, atļaujot pārtikas importu, kura izsekojamība un kvalitāte ir nokritusi tālu zem standartu prasībām, ko mēs sagaidām paši no saviem ražotājiem?
Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Man liekas, ka es to jau iepriekš esmu dzirdējusi. Varbūt es kļūdos, bet tas man atgādina kādu jautājumu, ko uzdeva Īrijas ministrs un kāds Īrijas deputāts par importu no Brazīlijas, izsekojamību un Īrijas zemnieku viedokli par izsekojamības trūkumu. Ir acīmredzams, ka mēs sekojam šai lietai loti uzmanīgi, un es zinu, ka mans kolēģis, komisārs M. Kyprianou tiksies ar Parlamenta komiteju.
Mēs gribam nodrošināt godīgu tirdzniecību, kas nozīmē, ka importētājiem vai eksportētājiem Eiropas Savienībā ir jāievēro tādi paši kvalitātes standarti kā mūsu ražotājiem.
Es došos uz Brazīliju nākamajā mēnesī, lai redzētu, vai viņi var parādīt man to, ko es gribu redzēt: tas ir, kāda ir kārtība Brazīlijā attiecībā uz iespēju izsekot to ražojumu izcelsmei, kurus ved uz Eiropas Savienību.
Priekšsēdētāja. − Tā kā 36. jautājuma autors vairs nav deputāts, tā izskatīšana nav pieļaujama.
Ioannis Gklavakis 37. jautājums (H-0636/07)
Temats: TKO grozījums vīnam
Komisija 2007. gada 4. jūlijā nāca klajā ar priekšlikumu Padomes Regulai par vīna nozares tirgus kopējo organizāciju (COM(2007)0372). Līdzekļi „valstu budžetiem” tiek piešķirti saskaņā ar aprēķinu, kas pamatojas līdz 50 % uz tradicionālo dalībvalstu ieguldījumu, 25 % uz jomu un 25 % uz ražošanu. Turklāt noteiktu dalībvalstu labā ir izdarītas korekcijas.
Vai Komisija pateiks, kādi kritēriji tika izmantoti īpašā piešķīruma aprēķina izvēlē un kāpēc līdzekļi netiek piešķirti, pamatojoties uz dalībvalstu tradicionālajiem maksājumiem noteiktā pārskata periodā, kā tas notika visās tajās TKO, kas ir tikušas grozītas? Turklāt, ņemot vērā, ka vispārējo resursu apjoms ir ierobežots, kā tika nolemts koriģēt ieguldījumu par labu dažām dalībvalstīm, kas neizbēgami izraisa atbilstošu samazinājumu pārējām?
Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Lai dotu priekšlikumus par vispār piešķirtā apjoma taisnīgu sadalījumu starp dalībvalstīm, kas tām būs kā valstij piešķirtais finansējums, un par to apjomu, kas tiek pārskaitīts mūsu lauku attīstības politikā, mēs esam lietojuši trīs dažādus kritērijus: teritorijas vīna nozarē, pamatojoties uz visiem pieejamajiem faktiskajiem rādītājiem, kādi mums ir; otrkārt, ražošanas apjoms, pamatojoties uz faktiskiem vidējiem; un, treškārt, izdevumi, pamatojoties uz faktiskiem vidējiem, izņemot Bulgāriju un Rumāniju, kur tika izmantotas budžeta prasības, kas aprēķinātas pēc pievienošanās pamatnostādnēm, jo tie bija vienīgie ticamie skaitļi, kurus varējām izmantot. Sadalījums starp šīm trim dažādajām jomām ir 25 % par teritoriju, 25 % par ražošanu un 50 % par valsts finansējuma budžetu un pārvietojumu uz lauku attīstības politiku. 50 % par teritoriju un 50 % par ražošanu tajā budžeta finansējuma daļā, kas ir īpaši saistīta ar veicināšanu trešās valstīs, ko es uzskatu par jaunu un ļoti svarīgu nākotnē vērstu politiku vīna ražošanas nozarē. Kad mēs diskutējām par budžeta finansējumu pārdalīšanu dalībvalstu starpā, mēs veicām pozitīvu korekciju trim dalībvalstīm, lai tādējādi ierobežotu to samazinājumu, ņemot vērā svarīgas atšķirības, kādas pastāvēja starp šo dalībvalstu daļu faktiskajos izdevumos un viņu daļu pārējos divos kritērijos. Šo korekciju neveica uz pārējām dalībvalstīm piešķirto summu rēķina, kas nozīmē, ka mēs nesamazinājām citas summas, lai atrastu naudu šīm trim dalībvalstīm, tādēļ mēs vienkārši palielinājām kopējo budžetu. Tas dod iespēju sadalīt Kopienas atbalstu proporcionāli, ņemot vērā, no vienas puses, katras dalībvalsts attiecīgo reducējošo jaudu un, no otras puses, reformas ietvaros piedāvāto jauno pasākumu efektīvu īstenošanu.
Ioannis Gklavakis (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, laikā, kad Komisija uzskata, ka ir nepieciešams likumdošanas ietvaros ieviest strukturālas pārmaiņas dažām dalībvalstīm, vai tā pārbauda iespēju reaģēt līdzīgā veidā, lai palīdzētu Grieķijas vīnu audzētājiem, kas nesen cieta katastrofālās ugunsnelaimēs? Viņu ienākumi nākamajos gados būs būtiski pazemināti. Milzīgas teritorijas, ko klāj tūkstošiem hektāru vīna dārzu, ir izdegušas; tas nozīmē, ka vīnu audzētāji ir cietuši zaudējumus un ka viņu stādījumi ir izpostīti.
Ņemot to vērā, vai Komisija grasās apliecināt solidaritāti un palīdzēt šiem cilvēkiem?
Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Vispirms, es domāju, ka katrs, kas skatījās televīzijā, kā uguns posta mežus Grieķijā, domāja, kas notiks pēc tam ar šīm izpostītajām teritorijām. Man ir bijusi izdevība apspriest to ar Parlamenta deputātiem no Grieķijas, ar ministru, ar ministriju, arī ar ekonomikas ministru no Grieķijas, ceļojot apkārt risinājuma meklējumos.
Un ir dažādi risinājumi, un tas būs par nākamo man uzdoto jautājumu. Es varu vienīgi teikt to, ka mēs nevaram atrisināt meža ugunsgrēka problēmas vīna TKO ietvaros. Tas ir izslēgts. Un es varu jums teikt, ka, ja mēs vēlreiz atveram naudas pārdali starp budžetiem un dalībvalstīm, tas būs kā Pandoras lādītes atvēršana, un man nav pieejamas vairāk naudas, kā pašreizējā budžeta aptuveni EUR 1,3 miljardi katru gadu vīna nozarei.
Mums ir jāatrod atrisinājums ugunsnelaimju sekām lauku attīstības politikas ietveros, reģionālajā finansējumā, un es esmu pilnīgi pārliecināta, ka pieklājīgi atrisinājumi tiks atrasti.
Priekšsēdētāja. − Tā kā nākamie jautājumi attiecas uz to pašu tematu, tie tiks ņemti kopā.
Kateruna Batzeli 38. jautājums (H-0655/07)
Temats: KLP atbalsta maksājums uguns skartajās zonās.
Nesenajām ugunsnelaimēm Grieķijā bija postošs iespaids uz zemkopību, it īpaši uz olīveļļas, augļu, dārzeņu un vīnkopības nozarēm ar nopietnām sekām videi un šo reģionu attīstībai, ievērojami apdraudot zemkopības darbības turpināšanu.
Kā ir jāpārdefinē savstarpējās atbilstības piemērošana tā, lai nodrošinātu likumīgu vienota atsaistīta pabalsta samaksu cietušajiem zemniekiem?
Kā tiks nodrošināta jaunās TKO vīna nozarei īstenošana uguns skartajās teritorijās, it sevišķi attiecībā uz Komisijas priekšlikumiem par tieša pabalsta piešķiršanu vīna audzētājiem, kuru darbība ir videi draudzīga?
Kādi papildu nosacījumi un skaidrojumi ir nepieciešami jaunajā kārtībā par rozīnēm, lai varētu īstenot tūlītējus krīzes pārvarēšanas pasākumus? Vai ir iespējams palielināt darbības finansēšanas fondu līdzekļus, lai šādus pasākumus finansētu ārkārtas gadījumā?
Vai ir iespējams radīt īpašu valsts programmu zemnieku atbalstam ar finansējumu no TKO augļiem un dārzeņiem, un vīnam?
Georgios Karatzaferis 39. jautājums (H-0661/07)
Temats: Nevalstisku organizāciju un iestāžu tūlītējai mežu atjaunošanai finansēšana Grieķijā
Grieķija nesen pārcieta vislielāko vides katastrofu tās vēsturē. Tomēr daudzās Grieķijas vides iestādēs un klosteros, kas atrodas uz izdegušās zemes, ir speciālisti un zinātnieki, kas vajadzīgi, lai ar izvērstiem stādīšanas pasākumiem organizētu ātru mežu atjaunošanu šajās teritorijās.
Kā Komisija var tiešā veidā piešķirt finansējumu nevalstiskām organizācijām, klosteriem, vides iestādēm utt. (t.i., ārpus trešās Kopienas atbalsta shēmas), lai tās nekavējoties var atjaunot vidi Grieķijas mežos, kurus uguns ir nopostījusi?
Kuras Kopienas iniciatīvas varētu izmantot šim nolūkam?
Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Vispirms es atkal varu izteikt tikai savu līdzjūtību visiem cilvēkiem, kurus ir skārušas ugunsnelaimes sekas.
Es domāju, ka ir svarīgi pateikt, ka vienreizējais saimniecības maksājums — tiešais maksājums zemniekiem — nav apdraudēts. Iespējamais ražas, mājlopu vai ēku postījums nekādi neietekmē atdalīto maksājumu, jo tajā nav pienākuma ražot.
Attiecībā uz savstarpējo atbilstību ir viens svarīgs noteikums, ka par tiešo KLP maksājumu samazināšanu saskaņā ar savstarpējo atbilstību var izlemt vienīgi saistībā tieši ar zemnieka darbību vai bezdarbību. Tāpēc tādas mežu ugunsnelaimes, kādas mēs pieredzējām Grieķijā šovasar, neizraisa maksājumu samazināšanu.
Runājot par vīnogulājiem, daļēju postījumu gadījumā uz vīnogulājiem varētu attiekties pārstrukturēšanas shēma saskaņā ar pašreizējo regulu un valsts budžeta finansējums, kas tiks paredzēts jaunajai KTO.
Reformētā KTO augļiem un dārzeņiem paredz jaunus rīkus krīzes novēršanai un pārvarēšanai. Tomēr šī regula darbosies tikai, sākot ar 2008. gadu, un tajā nav klauzulas par atpakaļejošu darbību.
Attiecībā uz pēdējo jautājumu, finanšu noteikumi Komisijai neļauj pārcelt iespējamos ietaupījumus no tirgus organizācijas budžeta uz īpašām valsts programmām Grieķijas zemnieku atbalstam.
Attiecībā uz īpašo jautājumu par nevalstiskām organizācijām, klosteriem vai vides iestādēm Komisijai nav iespējas dot tiešu atbalstu to veiktajām vides atjaunošanas darbībām. Eiropas Savienības palīdzība ir iespējama vienīgi ar īpaši veidotu programmu un intervenciju palīdzību, ko izstrādā dalībvalstis saskaņā ar subsidiaritātes principu un iesniedz Komisijai līdzfinansēšanai.
Es gribu tikai pieminēt dažas īpašas iespējas mūsu lauku attīstības politikā, ko arī varētu izmantot palīdzībai. Es tās pieminēju savā iepriekšējā atbildē. Pirmā izvēle attiecas uz 2000.-2006. gada programmu un var saistīties ar programmai pievienoto valsts rīcības programmu un reģionālo rīcības programmu grozīšanu lauksaimniecības potenciāla atjaunošanas pasākumiem pēc valsts mēroga katastrofas. Tas, piemēram, var nozīmēt, ka zemnieks var saņemt naudu mājlopu, augļu koku un olīvkoku pirkšanai vai, lai atjaunotu ēkas, kas ir tikušas nopostītas.
Tomēr man ir jāatkārto ļoti stingri, ka nav iespējams ar lauku attīstības politikas palīdzību kompensēt zemniekiem zaudēto ienākumu.
Otra iespēja ir jaunā lauku attīstības programma 2007.-2013. gadam, kurā ietilpst pasākumi lauksaimniecības ražošanas potenciāla, kā arī mežu potenciāla atjaunošanai pēc dabas katastrofām.
Ir jāatzīmē, ka intervencijas ar šīm divām izvēlēm aprobežosies ar mežu atjaunošanu un ražošanas potenciāla rekonstrukciju, un arī tās nevar izmantot ieņēmumu zaudējuma kompensēšanai.
Es gribu nobeigt ar iespējām, kas būs pieejamas ar valsts palīdzības shēmām. Tāda katastrofa kā meža ugunsnelaime Grieķijā parasti tiek uzskatīta par ārkārtas notikumu, kas patiesībā atļauj dalībvalstij piešķirt atbalstu, lai kompensētu materiālos zaudējumus.
Valsts finansētu palīdzību lauksaimniecībai un mežsaimniecībai var sniegt saskaņā ar valsts palīdzības shēmas paziņojumu, un tā seko pēc Komisijas apstiprinājuma.
Es gribu atgādināt jums, ka ir daudz vieglāka iespēja, kad jāizmanto tas, ko mēs saucam par de minimis valsts palīdzību, kas nozīmē, ka dalībvalsts var maksāt zemniekiem līdz ar jaunajām pārmaiņām, kas notikušas, EUR 6 000 — un to jūs varat darīt reizi trijos gados. Tādējādi, nevienam neprasot, jūs patiesībā varat maksāt zemniekam tiešā veidā līdz EUR 6 000, lai nekavējoties palīdzētu, ja nepieciešams.
Stavros Arnaoutakis (PSE), autora vietā. - (EL) Komisāre, es vēlos jautāt, vai jūs esat saņēmusi īpašu plāna projektu uguns skarto reģionu atjaunošanai?
Kāda būs procedūra šāda plāna apstiprināšanai?
Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Kā es minēju, jums ir divas iespējas programmu ietvaros. Lauku attīstības programmā ir iespējams atrast atbalstu atjaunošanai, lai nopirktu, kā es teicu, jaunu olīvkoku un jaunu vīnogulāju stādu krājumus. Tad jums ir reģionālā politika, kas atrodas mana kolēģa komisāra D. Hübner atbildībā. Es zinu, ka pastāv tieša saikne un ļoti labs kontakts, kur komisārs D. Hübner ir nozīmēts par vadītāju. Es esmu pārliecināta, ka notiek daudzas konstruktīvas diskusijas.
Priekšsēdētāja. −
Marie Panayotopoulos-Cassiotou 40. jautājums (H-0601/07)
Temats: Finansējums pētniecībai
Kuru pētniecības jomu finansiālais nodrošinājums pēc Komisijas domām atpaliek saskaņā ar 2007.-2013. gada plānošanas laikposma plāniem? Kādi kritēriji nosaka finansēšanas prioritātes? Kā sestajā pamatprogrammā finansētās pētniecības lietderības un efektivitātes novērtējums ietekmē jaunu pētniecības projektu atlasi? Kādi kritēriji ietekmē finansēšanas prioritātes katrā pētniecības jomā?
Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, prieks te atkal būt. Es gribu pateikties cienījamai deputātei par jautājumu attiecībā uz pētniecības finansējumu. Viņas jautājums skaidri attiecas vispirms uz pētniecību, ko finansē Eiropas Savienība, un es savā atbildē apskatīšu šos aspektus. Tomēr nepieciešamība pēc lielākām investīcijām pētniecībā kā valsts, tā arī Eiropas līmenī, privātā pat vairāk nekā sabiedriskā, ir noteicoša Lisabonas mērķu sasniegšanai. Vienlaikus mums jābūt drošiem, ka šī nauda tiek labi izdota, lai nodrošinātu maksimālu efektu.
Jautājumam būtībā ir četras daļas, un es atbildēšu uz tām visām pēc kārtas. Vienlaikus mums jāpatur prātā, ka ir vēl pāragri izdarīt noteiktus secinājumus un gūt mācību no sestās un septītās pamatprogrammas. Bet pirms es pievēršos cienījamās deputātes jautājuma četriem aspektiem, es gribu atgādināt, ka Eiropas Savienības kohēzijas politika, sevišķi Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Sociālais fonds, arī dod svarīgu ieguldījumu Eiropas pētniecības jomas attīstībā. Pēc Komisijas vērtējuma kohēzijas politikas atbalsts pētniecībai un inovācijai palielināsies vairāk nekā trīsreiz 2007.-2013. gada plānošanas periodā salīdzinājumā ar 2000.-2006. gadu.
Pievēršoties jautājuma pirmajam aspektam, kuru jomu finansējuma nodrošinājums pēc Komisija domām atpaliek saskaņā ar 2007.-2013. gada plāniem? Komisija uzskata, ka pastāv labs līdzsvars starp tematiskajām jomām, kas programmā ir vairāk lejupējas, un citām darbībām, kas pamatprogrammās ir augšupējas, piemēram, ES progresīvā pētniecība un stipendijas. Nebūtu pareizi izcelt kādas atsevišķas īpašas jomas, kam sevišķi nepieciešams finansējums. Jo ciešāk jūs ielūkojaties mūsu 10 tematiskajās prioritātēs, jo skaidrāk kļūst, ka praktiski visās mums ir vajadzīgs lielāks finansējums un vairāk pētniecības. Bet, lai dotu vienu piemēru, es varu minēt Eiropas nozīmes pētniecības infrastruktūras, kam 7. pamatprogrammas galīgais budžets ir ievērojami mazāks, nekā Komisija sākotnēji bija piedāvājusi. Tā ir svarīga joma, kur mums ir reāla pievienotā vērtība Eiropā. Mēs mēģinām savienot finansējumu no dažādiem avotiem, sevišķi no valsts un reģionāliem avotiem, un Eiropas Investīciju bankas. Ir arī redzams, ka pēc Eiropas Pētniecības padomes pirmā priekšlikumu uzaicinājuma mēs saskaramies ar negaidīti lielu aktivitāti. Mēs esam saņēmuši daudz vairāk izcilu priekšlikumu fundamentāliem progresīviem pētījumiem, nekā mums ir naudas finansējumam.
Skatoties uz tematiski virzītu pētniecību, mēs skaidri redzam vajadzību pēc labāka atbalsta tādām pētniecības jomām kā enerģētika un klimata pārmaiņas. Te dalībvalstis var palīdzēt ne tikai, vairāk ieguldot pētniecībā, bet arī, meklējot veidus, kā apvienot pētniecības centienus, nevis ļaujot tiem palikt saskaldītiem. Tā arī ir viena no jomām, kuru mēs aizstāvējām savā Zaļajā grāmatā par Eiropas Pētniecības telpu.
Pievēršoties vispārējiem kritērijiem, finansējuma tematiskās prioritātes ir noteiktas sadarbības īpašajā programmā. Šīs pētniecības jomas ir tās, kuras tiks atbalstītas uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus 2007.-2013. gada periodā. Mūsu priekšlikums tika izdarīts pēc vispusīgas konsultēšanās ar ieinteresētajām personām 2004. gada laikā, arī pēc konsultēšanās tīmeklī par sadarbības tematiem, kā arī rūpniecības ieinteresēto personu devuma ar Eiropas Tehnoloģiju platformu palīdzību. Tā pamatā bija arī plašs ex-ante ietekmes izvērtējums. Ex-post vērtējuma rezultāti un pārraudzības pasākumi arī veido svarīgu faktoru prioritāšu noteikšanā pētniecības finansējumam. Šī mācīšanās no pagātnes pieredzes bija patiešām galvenais faktors prioritāšu noteikšanā pamatprogrammā, kā jūs rosināt sava jautājuma trešajā daļā, kurai es tagad pievēršos.
Jūs prasījāt, kā sestajā pamatprogrammā finansētās pētniecības lietderības un efektivitātes novērtējums ietekmēja jaunu pētniecības projektu atlasi. Šeit mums jāizšķir divi dažādi sasaistes veidi. Pirmais, sīkākā rīcības līmenī mums jāievēro, ka vairākus tūkstošus 6. pamatprogrammas projektu pārrauga Komisijas dienesti. Šie kolēģi uztur biežus kontaktus ar pētniecības aprindām, un viņu jaunākais ieskats par gūto progresu šajā projektā ir svarīgs faktors, sagatavojot 7. pamatprogrammas darba plānus. Bet, otrkārt, globālākā līmenī 2008. gadā Komisija organizēs 6. pamatprogrammas ex-post novērtējumu. Šo dažādo pētniecības darbību vispārējās ietekmes izvērtējumu veiks augsta līmeņa eksperti. Šie 6. pamatprogrammas ex-post izvērtējuma rezultāti būs galvenais ieguldījums 7. pamatprogrammas nākamajā starpposma pārskatā 2010. gadā.
Visbeidzot, pievēršoties jautājuma pēdējai daļai, kad tiek apsvērtas finansēšanas prioritātes katrā pētniecības jomā, finansējamie temati tiek konkretizēti ikgadējās darba programmās un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus. Katru gadu mēs uzsākam pārrunas ar īstajām ieinteresētajām personām, izstrādājot darba programmas. Mēs saucam palīgā arī ārējas padomdevēju grupas, jomas vadošos speciālistus, kas dod savu ieguldījumu, lai nodrošinātu, ka darba programmās tiek iekļautas visbūtiskākās pētniecības jomas, ņemot vērā projektus, pie kuriem notiek darbs, kas ir tikuši finansēti iepriekšējos priekšlikumu uzaicinājumos. Ja tiek saņemti atsevišķi priekšlikumi, atbildot uz uzaicinājumu, tos vērtē eksperti salīdzinošos vērtējumos, izmantojot standarta vērtēšanas kritēriju kopumu. Priekšlikumi, kas saņem visaugstāko kopējo atzīmi par iesniegto uzaicinājumu vai uzaicinājuma daļu, ir tie, kurus finansē.
Nobeigumā es uzskatu, ka ir pamats teikt, ka pētniecībai, ko finansē ar Kopienas instrumentu palīdzību, mums ir pārredzama sistēma, kas piešķir finansējumu visbūtiskākajām jomām un arī nodrošina, ka pēc tam tas tiek piešķirts vislabākajiem priekšlikumiem.
Maria Panayotopoulos-Kassiotou (PPE-DE). - (EL) Paldies jums par jūsu diezgan izsmeļošo atbildi. Es gribu jautāt, vai starptautiskais progress pētniecībā tiek ņemts vērā, kad pieņem lēmumus par dažādām darbībām, redzot, ka mēs dzīvojam globalizētā pasaulē. Cik lielā mērā jauni cilvēki Eiropā saņem īpašu finansējumu par piedalīšanos pētniecībā?
Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Protams, nav citas iespējas, kā skatīties uz globālo kontekstu. Ja jūs skatāties, kas notiek praksē, kam pievērš uzmanību pētniecībā citas vadošu zinātnieku aprindas visā pasaulē, tad tas ir tas pats, kas pie mums. Turklāt mēs patiešām apvienojam savus pūliņus daudzās jomās. Viena no lietām, ko mēs patiešām pastiprinājām septītajā pamatprogrammā, bija tieši starptautiskā sadarbība. Mēs to finansējam un atbalstām, un turpmāk darīsim to vēl vairāk, jo mēs uzskatām, ka globalizācijas pasaulē problēmas, kas mūs sagaida — lai tā būtu pārtika, veselība, dzeramais ūdens, klimata pārmaiņas, drošība vai enerģija — ir globālas, un mūsu visu pienākums ir tās risināt pienācīgā veidā.
Justas Vincas Paleckis (PSE). - Komisār, jūs pieminējāt svarīgāko prioritāšu vidū tematiskos enerģijas un klimata pārmaiņu jautājumus. Tās ir pareizas prioritātes, un Eiropas Savienībai ir nepieciešams panākums. Kā Komisija domā organizēt sadarbību starp ES gaišākajiem prātiem, lai strādātu pie šī temata un varbūt — vēl jo vairāk — veicinātu gaišāko prātu sadarbību pasaulē? Jo šis ir izšķirošs jautājums.
Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Jā, mēs patiešām koncentrējam uzmanību uz to. Pamatā bija tieši šī filozofija — tā ir arī pašreizējā pamatprogrammā, — bet patiesība ir tāda, ka mēs vēršam uzmanību arī uz stratēģisko tehnoloģiju plāna sagatavošanu Eiropai. Tas Komisijai ir jāpieņem līdz šī gada beigām. Te mēs, protams, konsultējamies praktiski ar visiem šajā jomā Eiropā.
Tādējādi mēs esam konsultējušies ar visām tehnoloģiju platformām, kas jau pastāv. Mums ir bijušas ļoti atklātas sarunas ar tām. Tās, sākot no zemākajām praktiski visas, ir iekļautas mūsu pasākumos, un mēs mēģinām atrast pienācīgu veidu, kā to koordinēt.
Jūs pareizi teicāt, ka vitāli svarīgi ir arī, lai mēs starptautiski dalītos iespējami vislabākajā veidā par to, kā mēs risinām šos jautājumus. Bet šajā sakarā ir divas lietas: kad jūs to mēģināt risināt arī no privātā sektora, jums jādara tas līdzsvaroti, pirms vai starp sadarbību un konkurenci, un tieši šo mēs mēģinām ņemt vērā.
Paul Rübig (PPE-DE). - (DE) Komisār, Padome ir samazinājusi pētniecības finansējumu 2008. gadam. Kā jūs gatavojaties veselības pārbaudei, finanšu perspektīvas starpposma ziņojumam? Vai jūs uzskatāt, ka mēs šeit varam iesniegt jaunas iniciatīvas un priekšlikumus, kas arī atspoguļo pētniecības nozīmi Eiropas budžetā?
Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Es domāju, ka tas ir vairāk principa jautājums par to, cik tālu šim starpposma ziņojumam jāiet. Es domāju, ka tas ir jautājums, uz kuru mums ir jāatbild. Ja atbilde ir tāda, ka aktualitātes dēļ mums jārisina daži no jautājumiem, kas ir jau iekļauti finanšu periodā, par kuru ir notikusi vienošanās, tad, es esmu pārliecināts, ka zinātnes un pētniecības joma būs viena no kandidātēm, kam nepieciešams pievērsties.
Priekšsēdētāja. −
Esko Seppänen 41. jautājums (H-0640/07)
Temats: ITER projekts
ITER ir tālejošs projekts, kas bez šaubām ir orientēts uz talantīgiem zinātniskiem atklājumiem: mēs varam atrast lietas, pat nezinot, kā tās meklēt. Te ir iesaistītas arī daudzas valstis ārpus ES. Vai partneri līdz šim ir kārtojuši savas ekonomiskās vai citādās saistības pienācīgā veidā?
Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − ITER projekts, kā godājamais deputāts to zina, ir projekts, kas ir starptautiska vadoša pasaules kodolsintēzes enerģijas pētniecības programma. Kopš tā ieceres sammita diskusiju laikā 20. gadsimta 80. gados Eiropa ir bijusi vadošās pozīcijā secīgos projekta sagatavošanas darba posmos.
Komisija var pamatoti lepoties ar uzticību, ko parāda ITER partneri, piešķirot Eiropai centrālo vadošās puses lomu šī projekta kopējā īstenošanā.
JET aprīkojums, kas projektēts un būvēts kopējā Euratom un tā locekļu darbā, deva izcilu piemēru tam, ko var sasniegt, kad vadošas kodolsintēzes enerģijas pētniecības organizācijas apvieno savas zināšanas un resursus. ITER projekts pārnes šo principu no Eiropas uz globālo sadarbības līmeni.
ITER tehniskie mērķi un ieceres pamatojas uz vienmērīgu un zinātniski stingru attīstības procesa gaitu pasaules mēroga kodolsintēzes pētniecībā, kas ir pieredzējusi dramatisku pieaugumu eksperimentālās kodolsintēzes aprīkojuma rezultativitātē iepriekšējo vairāku desmit gadu laikā starptautiskas zinātniskas sadarbības gaisotnē, kurā ir pārvarēti politiskie šķēršļi.
Ārpus JET darbības ITER paplašina eksperimentālo aspektu līdz līmenim, kurā var demonstrēt kodolsintēzes enerģijas zinātnisko un tehnoloģisko iespējamību.
Kopš ITER nolīguma parakstīšanas 2006. gada novembrī visi ITER partneri ir pienācīgi pildījuši savas saistības, ko viņi pieņēma ITER sarunās.
Politiskajā līmenī visi partneri ir strādājuši pie attiecīgo konstitucionālo prasību izpildes, kas nepieciešama, lai ratificētu vai pieņemtu nolīgumu, kas tagad ir pieņemts un var stāties spēkā šā gada oktobrī.
Pa to laiku partneri ir pienācīgi pildījuši savus veicamos darbus, lai rīkotos pēc nolīguma nosacījumiem vispilnīgākajā veidā, kāds iespējams, līdz nolīgums stāsies spēkā.
Starptautiskās ITER komandas personāls un ITER vietne Cadarache Francijā tiek aizpildīta ar visu partneru pārstāvjiem, kas tagad piedalās.
Partneri dod savus finanšu ieguldījumus ITER organizācijas budžetā un apzinīgi veic nepieciešamos kopējos tehniskās sagatavošanas darbus tehniskajiem un zinātniskajiem ieguldījumiem, kurus viņi paši ir uzņēmušies.
Ar Padomes 2007. gada 27. marta lēmumu Eiropas Savienībā tika izveidots kopējais uzņēmums ITER un kodolsintēzes enerģijas attīstība. Tā uzdevums ir sagatavot un koordinēt kodolsintēzes demonstrācijas reaktora un ar to saistītā aprīkojuma izbūves darbu.
Līdz šim valde, kas tam ir pārraudzības iestāde, ir sanākusi divreiz un pieņēmusi pirmo darba programmu un administratīvos lēmumus, kas ir nepieciešami, lai kopējais uzņēmums varētu sākt darboties 2008. gada sākumā. It īpaši ar Spāniju ir parakstīts nolīgums par galveno mītni. Valde ir nozīmējusi arī direktoru, kopējā uzņēmuma galveno izpildpersonu.
ITER patiešām ir tālejošs projekts. Panākot tā izpildi, mēs paplašināsim savas pieredzes robežas zinātniskajā, tehnoloģiskajā un organizatoriskajā jomā. Eksperimentu raksturs ir tāds, ka rezultātus nevar precīzi paredzēt. Bet ITER nav uzņēmums, kurā mēs esam iestājušies vieglprātīgi vai cerībā uz atklājumiem. ITER sastāv no ilgtermiņa starptautiskām partnerībām un saistībām, savedot kopā partnerus, kas pārstāv vairāk nekā pusi pasaules iedzīvotāju, lai pievērstos jautājumiem, kas ir būtiski mūsu visu kopējai nākotnei, ilgtspējīgu, nesārņojošu energoresursu attīstībai, kalpojot cilvēcei. ITER izredzes balstās uz projekta stingrajiem zinātniskajiem un tehnoloģiskajiem pamatiem un entuziasmu un saistībām, ko līdz šim ir pierādījuši tā partneri — viņi visi; vai, pareizāk, mēs visi. Nekad iepriekš pasaulē nav bijusi tāda sadarbība, kāda mums ir panākta ITER.
Esko Seppänen (GUE/NGL). - (FI) Komisār, mums ir slikta pieredze vienā atsevišķā sadarbības projektā — Galileo. Eiropas Savienībai bija tas jāfinansē pretēji sākotnējiem plāniem situācijā, kad ne visas puses piedalījās tā finansēšanā, kā bija plānots.
Vai komisāra atbilde ir jāsaprot tādā nozīmē, ka mums var nebūt nekādu problēmu ar ITER attiecībā uz uzņemto saistību izpildi, t.i., mums ar ITER nebūs tādas problēmas, kādas mums bija ar Galileo, kur attiecīgās puses atstāja novārtā atbildību, ko tās bija uzņēmušās pildīt.
Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Tas, protams, ir pareizi. Es varu pavisam īsi paskaidrot. Uzņemtās saistības pilda valdības. Tās visas ir publiskas saistības. Tāpēc Galileo publiskās saistības nekad neradīja nekādus jautājumus. Patiešām, problēma, kas radās sakarā ar Galileo, vispār neradīsies sakarā ar ITER.
Priekšsēdētāja. −
Carl Schlyter 42. jautājums (H-0643/07)
Temats: Nanotehnoloģija
Nanotehnoloģija ir jauna tehnoloģijas nozare, kas piedāvā daudzas iespējas, bet saistās ar palielinātiem riskiem. Saskaņā ar nano dialoga projektu 48 % cilvēku ES vēlas moratoriju nanotehnoloģijas izmantošanā patēriņa produktos, līdz tiks izpētīta tās ietekme uz cilvēkiem un vidi.
Kādi tiesību akti tiek gatavoti nozarēm, kurās tiek izmantoti un laisti tirgū nanomateriālus saturoši ražojumi, piemēram, kosmētika, ādas kopšanas līdzekļi, zāles, tīrīšanas līdzekļi un citi patēriņa produkti? Vai Komisija paredz īpašu nozares pieeju vai horizontālu likumdošanu attiecībā uz nanotehnoloģiju patēriņa produktos?
Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Vispirms es gribu pateikties jums par jautājumu attiecībā uz nanotehnoloģijas jomu. Komisija izturas ļoti nopietni pret drošības un patērētāju aizsardzības jautājumu un strādā, lai panāktu, ka sabiedrība var gūt labumu no inovācijām, ko nanotehnoloģijas var dot, vienlaikus aizsargājoties pret visām nelabvēlīgajām ietekmēm.
Daudz pūļu tiek veltīts drošības jautājumu risināšanai. Aptuveni EUR 29 miljoni no 5. un 6. pamatprogrammas ir veltīti projektiem, kas tieši pievēršas nanotehnoloģiju vides un veselības aspektiem, un tiek plānots, ka šāda pētniecība nozīmīgi pieaugs arī 7. pamatprogrammā gan lielumā, gan plašumā. Kā jūs zināt, Komisija pieņēma rīcības plānu nanozinātnēm un nanotehnoloģijai Eiropā 2005.-2009. gadā, un Parlaments pieņēma par to rezolūciju, kas atzinīgi uzņēma šo rīcības plānu.
Paziņojumā, kas publicēts šajā mēnesī par nanotehnoloģijas rīcības plāna īstenošanu, mēs pilnībā pievēršamies jūsu jautājuma otrajai daļai. Plašs Eiropas un plašāku starptautisku, īpaši ESAO un NSO, pieeju klāsts tiek izmantots gan regulējoši, gan neregulējoši, lai risinātu nanotehnoloģiju nevēlamo ietekmi.
Komisija veic regulējošo aspektu vērtēšanu attiecībā uz veselības, drošības un vides aspektiem ražojumos, kuros izmantotas nanotehnoloģijas. Provizoriskie rezultāti norāda, ka kopumā pašreizējā Kopienas regulēšanas sistēma ir labi izstrādāta attiecībā uz ražojumiem, kuru pamatā ir nanotehnoloģija un kurus šodien attīsta,
Dažādie ražošanas un ražojumu aspekti, ko pieminēja jautājumā, piemēram, par kosmētiku un zālēm, jau ir dažādu Kopienas noteikumu temats, kaut arī ne īpaši attiecībā uz nanotehnoloģiju. Tādējādi pašlaik nešķiet, ka būtu vajadzība izstrādāt jaunus tiesību aktus vai piedāvāt nopietnus grozījumus par drošības riskiem saistībā ar nanotehnoloģiju. Tomēr, pamatojoties uz zinātnes attīstību vai regulēšanas vajadzībām īpašās jomās, kuras Komisija cieši pārrauga, var tikt piedāvātas regulējošas izmaiņas, ja ir nepieciešams. Nevis pati nanotehnoloģija, bet ražojumi, kuros izmantota nanotehnoloģija, ir tā joma, kur būtu jāapsver regulēšanas aspekti.
Komisija ir pārliecināta, ka moratorija noteikšana nanotehnoloģijai būtu vislielākā mērā nelietderīga. Papildus tam, ka tas liegtu sabiedrībai iespējamos labumus, ko dod šādas tehnoloģijas, tas var novest pie tehnoloģiju paradīzēm ārpus Eiropas, kur pētniecība un inovācijas notiek bez regulējošiem ierobežojumiem.
Visbeidzot es gribu pieminēt kādu citu Eirobarometra aptauju par jaunajām tehnoloģijām, kas notika 2005. gadā un kuras izlase bija 25 000 cilvēku. Ja jūs salīdzināt to ar nano dialoga rādītājiem, ko jūs pieminējāt savā jautājumā, tā pamatā bija 700 respondenti. Eirobarometrs atklāja, ka kopumā eiropieši atbalstīja nanotehnoloģijas attīstību, liecinot aptuveni 55 % tai par labu. Šīs tehnoloģijas tiek uztvertas kā sabiedrībai noderīgas un morāli pieņemamas. Saprotams, ka 42 % respondentu nebija skaidra viedokļa par šīs jaunās tehnoloģijas ietekmi, bet saskaņā ar aptauju gandrīz 70 % respondentu, kas pauda viedokli par ietekmi, bija optimistiski.
Carl Schlyter (Verts/ALE) . - (SV) Es domāju, ka mēs esam vienisprātis, ka vissliktākā lieta nanotehnoloģijai būtu tas, ja ražojumi, ko mēs tagad izlaižam, tiktu vāji pārraudzīti un bojātu tehnoloģijas reputāciju tās attīstības sākumā.
Es neuzskatu, ka tradicionālās toksicitātes pārbaudes nanotehnoloģijas riskus novērtē pietiekami uzticami; tieši otrādi, es domāju, ka pašreizējos tiesību aktos pieprasītās toksicitātes pārbaudes ir jāuzlabo. Es domāju, ka mums ir vajadzīga marķēšanas sistēma, lai patērētāji var izvēlēties paši, un man interesē, vai Komisijas plānos ir šāds tiesību akts.
Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Es pilnīgi piekrītu jums un jau ar pirmo konstatējumu. Vissliktākais būtu, ja kaut kas notiktu, tāpēc mums jānovērš tas un mums ir jānodrošinās. Par to ir runa, un es pilnībā jums piekrītu.
Likumdošanas priekšlikumi nav mana atbildības joma, bet ir manu Komisijas kolēģu atbildībā, kuri nodarbojas ar aizsardzību. Es esmu pārliecināts, ka viņi to izskata ļoti rūpīgi. Es varu vienīgi teikt, ka mēs darām visu iespējamo pētniecībā, lai mēģinātu analizēt potenciālos riskus, kurus jūs pieminējāt, un tas noteikti ietilpst manā atbildībā.
Paul Rübig (PPE-DE). - (DE) Komisār, uz ko nanotehnoloģijas nozarē koncentrēsies Septītā pētniecības pamatprogramma? Iedzīvotājiem šeit ir ļoti lielas cerības, īpaši „garas un veselīgas dzīves” jomā. Vai jūs saskatāt pilnīgi jaunas iespējas šeit medicīnas nozarē, lai varētu dzīvot garu un veselīgu dzīvi?
Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Jā, atbilde ir skaidri pozitīva. Tā ir viena no jomām. Nanotehnoloģija, ja mēs salīdzinām, ir nedaudz līdzīga informācijas tehnoloģijai, jo te ir horizontāla ietekme uz daudzām jomām. Viena no nozarēm, kur rezultāti ir ļoti daudzsološi, ir veselība, tāpēc tā ir arī daļa no mūsu pētniecības, kas, bez šaubām, arī ir vērsta tajā virzienā.
Piia-Noora Kauppi (PPE-DE). - Paldies jums, komisār, par jūsu atbildēm. Es ļoti priecājos dzirdēt, ka jūs uzskatāt, ka kopējās regulēšanas pamatnostādnes attīstās pareizajā virzienā un ka jūs arī kritiski uztverat nano dialoga projektu un tā pētījuma rezultātus, uz kuriem bija atsauce jautājumā. Es domāju, ka Eirobarometrs skaidri parāda, ka Eiropas pilsoņi ir labvēlīgi noskaņoti pret nanotehnoloģiju attīstīšanu.
Mans jautājums jums ir tāds, ka C. Schlyter savā jautājumā saka, ka nanotehnoloģija saistās ar pieaugošiem riskiem. Vai jums ir kādi dati tagad, kas rāda, ka nanotehnoloģija radīs tādu risku, kāds pēc C. Schlyter teiktā, šķiet, jau pastāv?
Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Nav nekādu šaubu, ka šī ir joma, kurai ir jāpievērš uzmanība, arī attiecībā uz risku. Kad mēs ieejam jomās, kurām praktiski piemīt šis potenciāls, mums ir jārīkojas piesardzīgi. Ja mēs negribam, ka cilvēki vēršas pret kaut ko, kas, rīkojoties ar to uzmanīgi, noteikti nesīs viņiem labumu, tad mums jārīkojas tā, lai tiek darīts viss iespējamais, lai tas nenotiek. Tieši tāda ir mūsu pieeja. Šajā brīdī, protams, nav notikuši nekādi starpgadījumi sakarā ar šo jomu, bet šī acīmredzot ir tāda joma, kurā daudz labāk ir izvēlēties piesardzīgu pieeju. Tas noteikti ir pareizais ceļš, pa kuru doties.
Priekšsēdētāja. − 43. un 44. jautājums tiks atbildēts rakstiski.
Sarah Ludford 45. jautājums (H-0595/07)
Temats: Londonas autobusi
Saskaņā ar skaitļiem, ko publicējusi Lielās Londonas Asambleja jūnijā, tā saucamie „vijīgie autobusi” (gari viena stāva autobusi ar diviem vagoniem), kādi ir daudzās Eiropas pilsētās un ko Londonā ieviesa 2002. gadā, ir bijuši iesaistīti 1 751 negadījumā 2006. gadā. Tas ir par 75 % vairāk nekā cita veida autobusi un sastāda vidēji gandrīz piecus negadījumus dienā jeb vairāk nekā piecus negadījumus gadā uz katru „vijīgo autobusu” Londonas autobusu parkā.
Ņemot vērā šo skaidri neapmierinošo situāciju, sevišķi salīdzinājumā ar cita veida autobusiem, kādus pasākumus Komisija veic, lai nodrošinātu, ka „vijīgo autobusu” darbībai ir pienācīgi drošības pasākumi un ka autovadītāji saņem nepieciešamā līmeņa apmācību? Kā tos var uzskatīt par pietiekami drošiem, lai darbotos pilsētas drūzmas apstākļos?
Jacques Barrot , Komisijas priekšsēdētāja vietnieks - (FR) Komisijai nav zināma statistika par citām Eiropas pilsētām, kur izmanto autobusus ar piekabi, kuras dēļ būtu pamats nemieram . Tomēr Kopienas tiesību akti pievēršas šai problēmai vairākos veidos.
Direktīva 97/27/EK, kas attiecas uz masu un gabarītiem dažām mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju kategorijām, nosaka standartus autobusu manevrēšanas spējai vispār, kā arī īpašus standartus autobusiem ar piekabēm.
Direktīvas 2003/59/EK par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību mērķis ir uzlabot autovadītāju apmācības līmeni. Šajā sakarībā būtu vēlams valsts tiesību aktos transponēt šo direktīvu, lai nodrošinātu īpašas apmācības programmas autovadītājiem, kas strādā autobusos ar piekabēm.
Vadoties pēc autovadītāja redzamības, Eiropas likumdošana pievērsās smagajiem kravas transportlīdzekļiem Direktīvā 2007/38/EK par Kopienā reģistrētu smago kravas transportlīdzekļu modernizēšanu, aprīkojot tos ar spoguļiem.
Tomēr Komisija zina par nepieciešamību ņemt vērā citas transportlīdzekļu kategorijas, piemēram, pilsētu autobusus. Tāpēc, kā to likumdevējs iepriekš minētajā direktīvā pieprasīja, Komisija iesniegs, kad pienāks laiks, ziņojumu par gūtajiem rezultātiem kopā ar, ja nepieciešams, priekšlikumu par pašreizējā tiesību akta pārskatīšanu.
Tādas ir manas atbildes baronesei S. Ludford.
Sarah Ludford (ALDE). - Es domāju, ka mans jautājums nāk īsti laikā, jo tieši šodien Komisija ir publicējusi savu Zaļo grāmatu par pilsētas mobilitāti.
Es nevaru sagaidī, ka Komisija pievērsīsies manai personiskā zaudējuma izjūtai, kad simbolisko divu stāvu Londonas autobusu Routemaster ir aizstājuši šie zema līmeņa kontinentālā tipa „vijīgie” autobusi (jeb „autobusi ar piekabēm”, kā komisārs tos nosauca), bet es esmu pateicīga par to, ka viņš atsaucās uz dažādiem ES tiesību aktiem, kas būtu jāpiemēro.
Vai es varētu lūgt viņu kontaktēties ar Londonas mēru un Londonas transporta vadību, lai izzinātu, kāpēc šiem autobusiem ir par 75 % sliktāks negadījumu līmenis nekā citiem autobusiem, un lai pārbaudītu, vai šīs direktīvas tiek pareizi piemērotas AK, it sevišķi Londonā.
Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Jūs darāt pareizi, iestājoties par šo autobusu drošību. Ja jūs neiebilstat, mēs jautāsim Londonas iestādēm par šo problēmu.
Ir taisnība, ka autobusi ar piekabēm ir vieglāk vadāmi nekā taisnie autobusi, bet, tiklīdz autovadītājs ir apsvēris, ko šis transportlīdzeklis spēj darīt, viņš tiecas braukt mazliet ātrāk un viņam ir lielāka pārliecība pagriezienos, dažkārt, par nelaimi, mazliet par daudz.
Tāpēc jūs ierosinājāt labu jautājumu, un mēs mēģināsim, kā es tikko teicu, ievākt informāciju, vai patiešām pašreizējiem tiesību aktiem ir vajadzīgi grozījumi.
To sacīdama, jūs arī darījāt pareizi, ka pacēlāt šo jautājumu, ņemot vērā to, ko es iepriekš uzsvēru pirms šīs asamblejas, ka praktiski divas trešdaļas nelaimes gadījumu notiek pilsētās un ka tāpēc visi šo nelaimes gadījumu cēloņi ir jāsaprot. Tas, ko jūs darījāt, izgaismojot vienu no šiem cēloņiem, ir izdarīts laikā.
Priekšsēdētāja. −
Silvia-Adriana Ticau 46. jautājums (H-0598/07)
Temats: Bukarestes, Konstancas un Sofijas savienošana ar Eiropas ātrvilciena dzelzceļa tīklu
Viens no Eiropas transporta tīkla 30 prioritāšu projektiem ir 22. prioritātes ass, kurā ietilpst šādi dzelzceļa posmi: Atēnas-Sofija-Budapešta-Vīne-Prāga-Nirnberga/Drēzdene. Rumānija ir iekļauta šajā projektā ar 480 km garu dzelzceļa segmentu no Kurtičiem līdz Brasovai.
Ņemot vērā to, ka kopš Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās Eiropas Savienība ir ieguvusi pieeju Melnajai jūrai un palielinājusi savu iedzīvotāju skaitu par kādiem 30 miljoniem iedzīvotāju, es gribu jautāt Komisijai, kas ir jādara Rumānijai un Bulgārijai, lai savienotu Bukaresti un Konstancas pilsētu Rumānijā, un Sofiju Bulgārijā ar Eiropas ātrvilcienu dzelzceļa tīklu pasažieriem un precēm?
Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks - (FR) S. Ţicǎu, 22. dzelzceļa prioritātes asij faktiski ir jāsavieno Vācija ar Grieķiju caur Parīzi, Vīni, Budapeštu un Sofiju. Atzars uz ziemeļiem no ass ies caur Kurtičiem un Brasovu uz Bukaresti un Konstancu.
Rumānija un Bulgārija, kā arī attiecīgās pārējās valstis pieliek ievērojamas pūles, lai uzbūvētu šo dzelzceļa līniju tā, ka rezultātā to galvaspilsētām un Konstancas ostai ir sasaiste ar pārējo Eiropas Savienību. Šiem pūliņiem ir jāturpinās no 2007. līdz 2013. gadam. Šiem projektiem ir iespējams saņemt Kopienas finansējumu caur Kohēzijas fondu vai struktūrfondiem, vai pat caur Eiropas tīklu budžetu.
Konkrētāk, Rumānijai prioritāra ir dzelzceļa līnija Kurtiči-Brasova-Bukareste-Konstanca. 92 km garš posms uz ziemeļiem no Bukarestes jau ir uzbūvēts. Projekti tiek izstrādāti posmam starp Bukaresti un Konstancu. Tie pakāpeniski jāpabeidz laikā no šodienas līdz 2010. gadam. Rumānija ir norādījusi savā transporta darba programmā 2007.-2013. gadam, ka tā plāno attīstīt līniju Kurtiči-Brasova-Predeala, izmantojot EUR 1,1 miljardu no Kohēzijas fonda.
Attiecībā uz Sofijas savienojumu ar ES tīklu nozīmīgs solis tika sperts, parakstot līgumu par ceļa un dzelzceļa tilta būvi pār Donavu pie Vidinas -Kalafatas, ko finansē no ISPA fonda. Tiltam ir jābūt gatavam 2010. gadā. Turklāt Bulgārija savā transporta darba programmā 2007.-2013. gadam plāno attīstīt daļu līnijas Vidina-Sofija. Līdz 2013. gadam veicamo darbu izmaksas sasniedz EUR 320 miljonus no kopējiem EUR 1 380 miljoniem visai līnijai.
Rumānija ir apņēmusies nobeigt līdz 2013. gadam visus sagatavošanas pētījumu darbus līnijas Kraïova-Kalafata modernizēšanai uz ziemeļiem no Donavas tilta, lai būtu gatava veikt darbu drīz pēc 2013. gada.
Lūdzu, tas te ir. Es atvainojos, ka sniedzu visu šo informāciju mutiski, bet acīmredzot mēs varam pievienot arī rakstiski, ja nepieciešams, S. Ţicǎu, ja jūs to pieprasāt.
Silvia-Adriana Ţicǎu (PSE). - (RO) Komisāra kungs, patiešām, ja ir iespējams, es gribētu saņemt šo informāciju arī rakstiski. Es jūs arī laipni lūgtu organizēt semināru par struktūrfondiem Rumānijā, jo es uzskatu, ka jaunās dalībvalstis ir jāatbalsta, lai tās spētu piekļūt struktūrfondiem un attīstīt savu transporta infrastruktūru.
Eiropas Savienības pieeja Melnajai jūrai ir svarīga, un šī iemesla dēļ es uzskatu, ka pasažieru un preču mobilitātes nodrošināšanai ir svarīgi attīstīt arī dzelzceļu. Es atgriežos pie jautājuma attiecībā uz ātrvilcienu: pasažieru mobilitāte ir svarīga, un šī iemesla dēļ es lūdzu dialogu, lai varētu panākt soli pa solim visu, kas ir nepieciešams šim svarīgajam projektam.
Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - (FR) S. Ţicǎu kundze, es esmu tikpat norūpējies, cik jūs. Es tiešām gribu, lai jaunās dalībvalstis, it īpaši Rumānija un Bulgārija šajā gadījumā, vislabākajā veidā izmanto Kohēzijas fondu. Protams, ka mums jāpiešķir prioritāte dzelzceļa transportam, kur vien tas ir iespējams, tas vēlāk ļaus mums izvairīties no lielām problēmām sakarā ar vides prasībām un sastrēgumu riskiem uz Eiropas autoceļiem.
Paldies par jūsu jautājumu. Es lūgšu savus kolēģus dot pilnīgāku atbildi. Kad man būs iespēja apmeklēt šīs valstis, mēs, protams, varēsim dot jums pat plašāku informāciju.
Priekšsēdētāja. −
Bernd Posselt 47. jautājums (H-0600/07)
Temats: Ātrvilciena dzelzceļa savienojumi Parīze-Budapešta un Strasbūra-Brisele
Kāds ir Komisijas atzinums sakarā ar pamatnolīgumu par Štutgartes 21 projektu par „Eiropas maģistrāles” no Parīzes caur Strasbūru un Minheni uz Vīni/Bratislavu vai Budapeštu atsevišķo posmu celtniecības laika grafiku?
Kādas iespējas Komisija saskata šīs maģistrāles paplašināšanai ar ātrvilciena dzelzceļa savienojumu starp trim „Eiropas galvaspilsētām” Strasbūru, Luksemburgu un Briseli?
Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - (FR) Es atbildēšu B. Posselt. Parīzes-Strasbūras-Štutgartes-Vīnes-Bratislavas 17. dzelzceļa ass ir viena no Eiropas transporta tīklu 30 prioritārajiem projektiem. Projekts Štutgarte 21, kuru jūs pieminējāt, ir svarīgs posms šajā projektā.
Starp Vācijas transporta ministru W. Tiefensee un Bāden-Virtembergas federālās zemes iestādēm, Štutgartes reģionu un pilsētu, kā arī Deutsche Bahn 2007. gada 19. jūlijā tika parakstīts nolīgums. Šis nolīgums ir galvenais etaps Štutgartes-Ulmas posma šaurās vietas likvidēšanā, jo tajā ir iekļauts finansējums darbu uzsākšanai 2010. gadā.
Komisija cieši seko posmu modernizēšanai starp Štutgarti un Ulmu. 2005. gadā tā iecēla šai līnijai Eiropas koordinatoru Péter Balázs, kas ir jau sniedzis savu otro ziņojumu. Šo ziņojumu nosūtīja Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājam. Tas ir atrodams Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. Koordinators P. Balázs turpina pievērst lielu uzmanību Štutgartes-Ulmas šaurajai vietai, kura ir jānovērš. Koordinators savā ziņojumā analizēja prioritāro projektu Parīze-Bratislava un secināja, ka šī projekta lielāko daļu varētu pabeigt 2015. gadā. Tomēr, ņemot vērā, cik sarežģīts ir Štutgartes-Ulmas posms, tas netiks uzcelts līdz 2019. gadam.
Skaidrs, ka prioritārs projekts neizslēdz darba turpināšanu citos virzienos. Citi prioritārie projekti, piemēram, ass Atēnas-Sofija-Budapešta-Vīne-Prāga-Nirnberga-Drēzdene, pagarinās Parīzes-Bratislavas projektu līdz Melnajai jūrai un Grieķijai, bet Eurocaprail 28. prioritātes projekts savienos Briseli ar Strasbūru caur Luksemburgu.
Dalībvalstis 2007. gada jūlijā iesniedza savus priekšlikumus par Kopienas līdzfinansēšanu. Šie priekšlikumi pašlaik tiek vērtēti. Pamatojoties uz šo vērtējumu, Komisija ierosinās Eiropas Parlamentam un Padomei RTE-T budžeta piešķīrumu laikposmam 2007.-2013. gads.
Tādas ir atbildes, ko es jums gribēju dot, B. Posselt kungs. Personīgi es esmu ārkārtēji ieinteresēts Parīzes-Budapeštas asī, un es varu jums teikt, ka mēs ar P. Balázs patiešām cieši sekojam visām pūlēm, kas jāpieliek, lai pabeigtu šo svarīgo projektu.
Bernd Posselt (PPE-DE). - (DE) Komisār, vēsturiskā atzinība par tā darba uzsākšanu, kuru H. Kohl un F. Mitterand nolēma darīt tālajā 1982. gadā un kas tagad beidzot kļūst par īstenību, pienākas jums.
Man ir divi īsi jautājumi. Pirmkārt, Strasbūras-Kēlas-Apenveieras un Minhenes-Mīldorfas-Zalcburgas pārrobežu projekti arī ir ļoti sarežģīti. Vai par tiem ir kādi jaunumi?
Otrkārt, vai jūs varbūt varat vērsties vēlreiz pie dzelzceļa sabiedrībām — tagad, kad mēs jau izvietojam tik daudzus Eiropas līdzekļus pārrobežu maršrutiem — un lūgt tās pārtraukt pārrobežu dzelzceļu savienojumu samazināšanu? Mēs paplašinām dzelzceļus par savu naudu, bet tajā pašā laikā dzelzceļa sabiedrības grauj transporta maršrutus gabalos ar valsts laika grafikiem.
Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - (FR) Dabiski, es esmu gatavs iejaukties.
Vai jūs varētu uzrakstīt man par šo tematu, lai es varu kontaktēties ar Deutsche Bahn? Es pievērsīšos arī tam, kā mēs varētu uzlabot situāciju šajā stadijā, jo tā ir daļa no mana darba: ne tikai plānot galvenos nākotnes gaiteņus, bet uzlabot stāvokli pašlaik.
Es gaidīšu no jums īsu atgādinājumu, uz kā pamata mēs varētu rīkoties.
Priekšsēdētāja. −
Dimitrios Papadimoulis 48. jautājums (H-0606/07)
Temats: Grieķijas tiesas galīgais spriedums par Olympic Airways (OA)
Diskusijā par manu 2007. gada 13. marta mutisko jautājumu H-0091/07 par „tiesas nolēmumu atlīdzināt Grieķijas valsts parādus Olympic Airlines (OA)” komisārs Jacques Barrot teica: „Tiesu nolēmums ir jauns aspekts, ko mēs pašlaik analizējam”. Un nesenie ziņojumi Grieķijas presē (2007. gada 3. jūnijā) apgalvo, ka komisārs J. Barrot savās sarunās ar Grieķijas Ekonomikas un finanšu ministrijas augstākajiem ierēdņiem sava visjaunākā Grieķijas apmeklējuma laikā „atļāva nelielu rezervi parādu atlīdzināšanai ar nosacījumu, ka tiek panākts progress OA privatizācijā”.
Ko īsti Komisija analizē? Vai tā izskata to, vai arbitrāžas tiesas galīgais spriedums ir saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem? Vai komisija var apstiprināt, ka tā ved sarunas par tiesas lēmuma pieņemšanu ar nosacījumu, ka Grieķijas iestādes veic OA privatizāciju?
Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - (FR) D. Papadimoulis uzdeva man jautājumu, uz ko es tagad atbildēšu.
Komisija ir ņēmusi vērā Grieķijas arbitrāžas tiesas 2006. gada 13. jūlija lēmumu par lidojumiem, kas veikti kā sabiedriska pakalpojuma prasība, un par 2006. gada 6. decembra lēmumu attiecībā uz Olympic Airways pārvietošanu uz Atēnu Starptautisko lidostu. Grieķijas iestādes jau ir oficiāli konsultējušās ar Komisiju par šiem lēmumiem par kompensāciju, par ko tika veikta iepriekšēja pārbaude.
Pamatojoties uz iepriekšējo pārbaudi un dokumentiem, ko šajā posmā ir iesniegušas Grieķijas iestādes, Komisija vēl nav spējīga pieņemt nostāju par šo lēmumu raksturu saskaņā ar ES noteikumiem par valsts atbalstu. Ja šie lēmumi saistītos ar turpmāku atbalstu, tie acīmredzami būtu jādara zināmi saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu.
Komisijas dienesti informēja Grieķijas iestādes par šo iepriekšējo vērtēšanu, un mēs gaidām viņu atbildi.
Kopumā runājot, Komisija dara visu, kas ir tās spēkos, lai panāktu, ka atbalsts, ko tā ir likusi atmaksāt, tiek arī īstenībā atmaksāts. Tāda ir informācija, ko es jums varu dot, D. Papadimoulis kungs.
Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, nav tā, ka tikai Olympic Airways ir parādā valstij. Arī valsts ir parādā naudu Olympic Airways, ļoti lielu summu. Kopumā Olympic Airways pieprasa vairāk nekā EUR 1 miljardu no Grieķijas valsts.
Es gribu jautāt jums, vai Komisija grasās gaidīt uz — un it īpaši ievērot — Grieķijas tiesu jurisdikcijas galīgo lēmumu .
Man ir informācija, ka nākamnedēļ jums jātiekas ar atbildīgo Grieķijas ministru, ar kuru jūs apspriedīsiet šos jautājumus. Vai jūs varat dot īsu pārskatu par punktiem, kuros jūs piekrītat un kuros jūs nepiekrītat Grieķijas valdībai par šo tematu?
Grieķijā valda manāms satraukums, un ievērojama daļa sabiedriskās domas vaino Komisiju par Olympic Airways likvidēšanu, tai vēl darbojoties, par simbolisku cenu konkurentu labā. Kādu atbildi jūs varat dot par šo jautājumu?
Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - (FR) Pagaidām mēs gaidām skaidrojumu no Grieķijas iestādēm par arbitrāžas tiesas spriedumu.
Mēs pēdējā laikā neesam kontaktējušies ar Grieķijas iestādēm attiecībā uz jebkādiem privatizācijas plāniem.
Jautājums nav par to, vai arbitrāžas tiesa ir pieņēmusi pareizu lēmumu, bet par to, vai līgumattiecības, uz ko tas tika pamatots sākotnēji, saskan ar Kopienas tiesību aktiem. Es nevaru neko daudz vairāk pateikt par to, D. Papdimoulis kungs, jo, kā jūs pats teicāt, es tikko esmu piekritis tikties ar jauno Grieķijas ministru. Domāju, ka tad mums būs iespēja ar viņu pārrunāt to.
Tas ir viss, ko es varu pašreiz jums pateikt. Mums ir vajadzīga papildu informācija no Grieķijas iestādēm, pirms mēs varam pieņemt nepieciešamos lēmumus.
Priekšsēdētāja. − Paldies jums, komisār, un paldies par šī pēdējā jautājuma risināšanu.
Jautājumi, uz kuriem laika trūkuma dēļ nav dota atbilde, saņems rakstisku atbildi (sk. Pielikumu).
Ar to jautājumu laiks ir slēgts.
Jörg Leichtfried (PSE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, lūdzu, atļaujiet man runāt par Reglamentu. Es esmu runājis ar savu kolēģi J. Madeira un, protams, esmu arī klausījies komisāra atbildes. Mēs esam uzdevuši savus jautājumus tagad jau gandrīz trīs gadus un neesam spējuši saņemt mutisku atbildi ne uz vienu jautājumu. Protams, rakstiska atbilde arī ir ļoti detalizēta un pareiza, bet ir vieglāk jautāt un izvaicāt vārdos, un tas padara rezultātu vēl interesantāku. Vai jums ir kāds padoms vai ieteikums, kā to varbūt varētu sasniegt nākotnē?
Priekšsēdētāja. − J. Leichtfried kungs, paldies jums par jūsu komentāriem. Sakarā ar Parlamenta iekšējās reformas darba grupu es teikšu tikai to, ka jautājumu laika izpilde ir viens no aspektiem, ko mēs ievērojam ļoti rūpīgi, un jūsu komentāri tiks izskatīti.
(Sēdi pārtrauca plkst. 19.30 un atsāka darbu plkst. 21.00 )
SĒDI VADA: A. VIDAL-QUADRAS, priekšsēdētāja vietnieks