Debašu stenogramma

Otrdiena, 2007. gada 25. septembris - Strasbūra

14. Eiropas Tehnoloģijas institūts (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Reino Paasilinna ziņojums Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumu par Eiropas Tehnoloģijas institūta izveidi (COM(2006)0604 – C6-0355/2006 – 2006/0197(COD)).

  Ján Figel’, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, man ir prieks būt šovakar te, lai paveiktu svarīgu darbu ne tikai ar jūsu piekrišanu, bet jūsu piedalīšanos priekšlikumā par Eiropas Tehnoloģijas institūtu (ETI) un tā izveidi.

Kā jūs visi zināt, pēdējā mēneša laikā kopēju pūliņu rezultātā ir panākts liels progress sakarā ar šo svarīgo priekšlikumu. Es vēlos īpaši pateikties referentam R. Paasilinna; Rūpniecības, pētniecības un enerēģetikas komitejas priekšsēdētājai A. Niebler; E. Hennicot-Schoepges no Kultūras un izglītības komitejas; un arī R. Böges no Budžeta komitejas par nemitīgajām pūlēm un ļoti vērtīgajiem devumiem. Bez šiem devumiem mēs nekad nebūtu varējuši sasniegt pašreizējo stāvokli un iespējamo iznākumu.

Ziņojums, ko pieņēma Rūpniecības komiteja, un dokuments par vispārējo pieeju, ko pieņēma Padome, skaidri iet vienā un tajā pašā virzienā. Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi. Nav šaubu, ka tas atvieglina ceļu pretī kompromisa dokumentam. ETI nodrošinās vidi, kurā partneri no uzņēmēju aprindām, pētniecības un akadēmiskās vides, kas ir izcili katrs savā jomā, var strādāt kopā un atraisīt savu radošo potenciālu.

Mēs esam vienojušies, ka ETI jāattīstās pakāpeniski. Divas līdz trīs Zināšanu un inovāciju kopienas (KIC) tiks izveidotas tā sauktajā sākuma posmā. Turpmāk KIC tiks attīstītas otrajā posmā, atkarībā no ETI novērtējuma un KIC darbībām. Ilgtermiņa stratēģiskas darbības jeb politisko vadību nodrošinās Parlaments un Padome, pieņemot stratēģisku inovācijas darba plānu.

Šajā Parlamenta ziņojumā ir ietverti noderīgi grozījumi, kas dod skaidru papildinājumu priekšlikumam, un es par tiem jums pateicos. Piemēram, es atzinīgi vērtēju priekšlikumu ziņot Eiropas Parlamentam un Padomei par valdes locekļu atlases procesu, lai nodrošinātu, ka tas tiek darīts pārredzami. Ir arī priekšlikums grozīt ETI nosaukumu uz „Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu”, bet saglabāt tā labi izveidoto zīmolu „ETI”.

Es arī atzinīgi vērtēju tos grozījumus, kuru mērķis ir ETI finanšu pārvaldības vienkāršošana, paskaidrojot, ka šim veidojumam ir piemērojama iestāžu nolīguma 47. punktā noteiktā procedūra

Komisija var arī atbalstīt ļoti daudzus jūsu grozījumus vai nu tā, kā rakstīts, vai pēc būtības, kur mums ir jāuzlabo izteiksme. Tomēr mums ir bažas par dažiem jūsu grozījumiem, ko ierosinājusi Rūpniecības komiteja. Es pievērsīšu uzmanību četriem galvenajiem jautājumiem.

Pirmkārt, izglītības aspekti. Mums uzmanīgi jāsargās no ETI izglītības dimensijas „aizskalošanas” prom, jo tā ir priekšlikuma stūrakmens un viena no tā visnovatoriskākajām iezīmēm. Mēs esam vienisprātis ar Parlamentu, ka pētnieku mobilitāte un studentu mobilitāte būs lietderīgs līdzeklis, un tāpēc tā ir jāizceļ. Bet es esmu stingri pārliecināts, ka formulējumam par grādiem un diplomiem ir jāpaliek neskartam.

Otrkārt, iepazīstināšana ar ETI ir notikusi, pamatojoties uz eksperimentālo posmu. Es domāju, ka mēs visi piekrītam, ka ETI ir jāattīstās progresīvi un tas jāpakļauj ilgstošai vērtēšanai. Tomēr nevar būt nekādu šaubu par ilgtermiņa redzējumu un Eiropas Savienības saistībām attiecībā uz šo iniciatīvu. Nenoteiktība šajā punktā — un jo īpaši sākumā — apdraudēs projekta īstenošanu vispār.

Treškārt, trešo valstu līdzdalība: mēs pilnībā piekrītam principam par trešo valstu piedalīšanās ETI veicināšanu — tas ir viens no ļoti svarīgiem nosacījumiem. Tomēr tam ir jāiet kopā ar principu par priekšroku ES dalībvalstīm. ETI ir un tam ir jāpaliek Eiropas virzītai iniciatīvai.

Ceturtkārt, ETI un KIC piedalīšanās Kopienas programmās: par to nedrīkst būt pat ne šaubu ēnas. Pats ETI nepretendēs uz piedalīšanos Kopienas programmās, arī tā administratīvās izmaksas netiks finansētas no tām. KIC, no otras puses, būs tiesīgas pretendēt uz līdzekļiem, bet nekādā veidā nedrīkstēs izmantot privilēģijas piekļuvē — netiks piešķirtas nekādas priekšrocības. Lai padarītu to kristālskaidru, es domāju, ka pareizā pieeja būs, ja iestādes vienosies par politisku deklarāciju šajā jautājumā, kas jāpievieno priekšlikumam kā pielikums.

ETI finansēšana tagad ir galvenais nenokārtotais jautājums. Jūs zināt, ka pagājušajā nedēļā Komisija pieņēma priekšlikumu par daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanu, lai ņemtu vērā gan Galileo, gan ETI vajadzības. Es ceru, ka tas nodrošinās stingru pamatu diskusijām un budžeta iestādes piekrišanai pirms šī gada beigām. Eiropadome to lūdza jūnijā.

Es ceru uz diskusiju.

  Reino Paasilinna (PSE), referents. - (FI) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Tehnoloģijas institūta gatavošanās ir ilgusi vairāk nekā gadu, un laiks ir pagājis, jo Komisijas sākotnējam priekšlikumam bija vajadzīgi ievērojami uzlabojumi. Parlamenta komitejas Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vadībā ir strādājušas pie priekšlikuma, lai piešķirtu tam jaunu izskatu. Parlamentam un Padomei ir garantēta lielāka teikšana šajā jautājumā, tomēr neapdraudot ETI autonomiju. ETI valdes vēlēšanas būs ļoti līdzīgas Eiropas Pētniecības padomes vēlēšanām, un tādā veidā zinātnes pasaule ir strīdējusies par procedūru. Ir bijuši mēģinājumi stiprināt iespējas, ka MVU vajadzētu piedalīties. Tieši šādā veidā ietekme uz nodarbinātību būs vislielākā, un tieši šeit mēs saskatām elastību, kas nepieciešama inovāciju ātrai īstenošanai.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts, kā uz to norāda tā nosaukums, pievērsīsies inovācijai. „Zināšanu trijstūra” pārējie divi faktori — izglītība un pētniecība — saglabāsies, bet ir skaidrs, ka inovācija ir trijstūra virsotne un prioritāte. Inovācijai ir jāpievērš īpaša uzmanība, jo tieši tā ir Eiropas Ahileja papēdis.

Ir neticami, ka amerikāņi iesniedz par trešo daļu vairāk patentu pieprasījumu Eiropas Patentu birojā, mūsu pašu patentu birojā, nekā mēs paši. Tā ir laba vieta, kur sākt. Skeptiķi var jautāt, vai Savienība būs konkurētspējīga bez inovācijas vai pieaugošas inovācijas. Jāsaka, ka mēs runājam par izgudrojumiem un procesiem, ko var plaši ieviest uzņēmējdarbības pasaulē. Vai mums ir vajadzīgs kas vairāk? Mums jāsāk virzīties uz priekšu, jo Amerikas Savienotās Valstis laužas uz priekšu un Ķīna nav tālu aiz mums. Arī Lisabonas stratēģija rosina ātrumu. Kāpēc mēs neticam paši saviem stratēģiskiem lēmumiem?

Pētniecība un attīstība aizņem aizvien mazāku daļa Savienības IKP salīdzinājumā ar citām pasaules ekonomikas lielvalstīm. Mēs tam tērējam mazāk nekā 2 %, kamēr Amerikas Savienotās Valstis tērē gandrīz 3 %, Japāna vairāk nekā 3 %, un tikai Zviedrija un Somija tērē tam gandrīz 4 %.

Tomēr mūsu izglītības, apmācības un pētniecības augstie standarti dod pārāk maz komerciālu pielietojumu, vai vismaz tie netiek īstenoti Eiropā, bet Amerikas Savienotajās Valstīs — īpaši tur. Problēmai acīmredzot ir daudzi aspekti, un tā saistās daļēji ar to, cik lielā mērā universitātes un koledžas ir gatavas sadarboties ar uzņēmējdarbības sfēru, kā arī ar to, ka mūsu patentēšanas sistēma ir neērta, un tā tālāk.

Protams, ka ETI nenovērsīs šīs problēmas, bet tas zināmā mērā var tās atvieglot. Pret smadzeņu aizplūdi ir jāizturas nopietni. Kāpēc tā? Mēs mēģinām kļūt par pasaules vadošo uz zināšanām balstīto ekonomiku, bet smadzenes plūst prom!

ETI piedāvās privātajam sektoram jauna veida kontaktu ar izglītības un pētniecības aprindām. Tas palīdzēs radīt pētniecības rezultātiem komerciāla izmantojuma iespējas un stiprināt sadarbību abos virzienos. Šis institūts nekļūs par īpašu universitāti, kas nolaupa izcilām universitātēm labākos pētniekus un akadēmiskos darbiniekus. Par to parūpēsies grozījumi. ETI varēs piedāvāt labākajām universitātēm un koledžām jaunu un ilgstošu iespēju strādāt ciešā sadarbībā ar uzņēmumiem, kas alkst pēc jauninājumiem. Tas var palīdzēt labākajām universitātēm piesaistīt pasaules labākos un spējīgākos studentus, akadēmiskos darbiniekus un pētniekus, un tādējādi attīstīt un izmantot pētniecību un inovāciju, un ar to saistītos pārvaldības procesus un metodes, strādājot roku rokā ar vadošiem uzņēmumiem.

Nevar noliegt, ka priekšlikumā ietilpst jomas, kas pārklājas ar pašreizējiem instrumentiem. Septītās pamatprogrammas un plašākā mēroga KTI tehnoloģijas platformas, kuras tiek laistas darbā, lielā mērā pamatojas uz principiem, kas ir tādi paši kā ETI plānotie. Tas pats attiecas uz Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammu.

Te var notikt neliela pārklāšanās, bet Eiropai ir nevis pārāk daudz, bet gan pārāk maz jauninājumu, tādēļ pietiks vietas jaunam konkurējošam pasākumam. Jautājums būtībā ir par to, kā ETI iekļaujas pašreizējā kopainā. Es uzskatu, ka to var iekļaut Eiropas pētniecības kopainā, nedarot pāri šai videi. Mēs esam papildinājuši projektu ar izmēģinājuma posmu un palielinājuši Parlamenta pilnvaras.

Pirms nedēļas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu noņemt naudu administratīvajai birokrātijai un atbalstīt lauksaimniecību, vīnu un kartupeļus, ja jums tā tīk, un ieguldīt to jauninājumos. Vai mums to nevajadzētu darīt? Tā ir interesanta doma. Tagad ETI liktenim izšķiroša ir dalībvalstu — dalībvalstu, kuras neiegulda pietiekami daudz, — vēlēšanās to finansēt.

Vai mēs visi iestājamies par Lisabonas mērķiem? Šī būs pārbaude tam. ETI var radīt vairāk pievienotās vērtības, domājot par Lisabonas mērķiem, taču tikai tad, ja tas neaprij Lisabonas programmas. Savienībai ir nepieciešama inovācija, dāmas un kungi. Cilvēkiem tā ir vajadzīga, mūsu nākotnei tā ir vajadzīga. Kāpēc mēs neatbalstīsim vajadzību?

  Nina Škottová (PPE-DE), Budžeta komitejas atzinuma sagatavotāja. - (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Komisija piedāvā savu priekšlikumu izveidot Eiropas Tehnoloģijas institūtu kā projektu, kas rada svarīgu Eiropas iestādi, kura integrēs pētniecību, izglītību un inovāciju un palīdzēs pārvērst novatoriskus atklājumus komerciālās iespējās.

Rezultātā Budžeta komiteja ļoti rūpīgi pārbaudīja projekta budžetu. Diemžēl izrādījās, ka apvienotais budžeta projekts rada vairākas problēmas un ir ļoti neskaidrs. Galvenā problēma ir tā, ka finansējums nebija skaidri iekļauts daudzgadējā finanšu shēmā 2007.-2013. gadam: vajadzīgā summa ir EUR 308 miljoni. Ir šaubas par turpmāku EUR 1.5 miljardu piešķiršanu priekšlikumam, lai institūtu finansētu no citām programmām, īpaši struktūrfondiem un Septītās pamatprogrammas pētniecībai.

Lai gan ir notikušas vairākas diskusijas gan ar Komisiju, gan Padomi, kopš Budžeta komiteja pieņēma savu atzinumu, jautājums par institūta finansēšanu vēl nav atrisināts apmierinoši. Tomēr papildu finansējums var materializēties, kā jau minēts, finanšu shēmas pārskatīšanas ietvaros.

Protams, mēs nezināsim, cik efektīvs un veiksmīgs ETI būs, pirms tas nav nodibināts. Tomēr tam jāpierāda sava dzīvotspēja, piesaistot naudu arī no privātā sektora, kā Komisija to arī ierosina. To var sasniegt vienīgi, ja projekti ir aktuāli un to kvalitāte ir augsta, un ja rezultāti ir veiksmīgi. Es ceru, ka institūta centieni vainagosies ar panākumiem.

  Umberto Guidoni (GUE/NGL), Budžeta kontroles komitejas atzinuma sagatavotājs. - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Eiropas Parlaments savā ziņojumā par politikas stratēģijām 2007. gadam pauda skepsi attiecībā uz Eiropas Tehnoloģijas institūtu, uzsvērdams risku par jau esošu struktūru dublēšanu un baidoties, ka tas varētu konkurēt ar jau tā ierobežoto finansējumu pētniecībai.

Protams, ka ir nepieciešams uzlabot Kopienas pūles attiecībā uz pētniecību, inovāciju un izglītību, radīt sabiedrisku un privātu partnerību un, pāri visam, veicināt mazo un vidēja lieluma uzņēmumu piekļuvi jaunām zināšanām. Mēs tomēr nevaram ignorēt sasteigtību institūta ierosināšanā, kam ir ilglaicīga ietekme. Tā ir vēl jo acīmredzamāka, ņemot vērā vienlaicīgo jaunu stratēģisku instrumentu uzsākšanu, piemēram, tādu kā Eiropas Pētniecības padome.

Ir arī jāatzīmē, ka Septītās pamatprogrammas finanšu resursi tika samazināti par 30 % saskaņā ar nolīgumu par finanšu plānu. Ņemot vērā finansējuma ierobežojumus pētniecībai Eiropas līmenī, mums jānodrošina, ka Eiropas Tehnoloģijas institūts nepiesaista līdzekļus, kas būtu bijuši domāti citām darbībām šajā nozarē. Finansējums jāpieliek kā papildinājums pašreizējam finanšu plānam, un jauniem resursiem jānāk no dažādiem — Kopienas, valsts, reģionāliem un privātiem — avotiem.

Pirmkārt, pārvaldes komitejai ir jānodrošina pārredzama atlases procedūra, kur Komisija īstajā brīdī ir jāaicina vērsties pie citām iestādēm. Turklāt Eiropas Parlamentam un Padomei ir jābūt iespējai paust savu piekrišanu attiecībā uz Eiropas Tehnoloģijas institūta stratēģiskajām prioritātēm pirms Komisijas galīgā apstiprinājuma.

Visbeidzot institūta rēķiniem ir jābūt pilnībā apskatāmiem Eiropas Parlamentam un Revīzijas palātai. Es uzskatu, ka vienīgi pēc vispusīga eksperimentālās programmas pārskata, pamatojoties uz neatkarīgu ārējo vērtējumu, būs iespējams noteikt, vai ir ieteicams izveidot Eiropas Tehnoloģijas institūtu kā pastāvīgu Kopienas iestādi, vai arī Eiropa varētu gūt vairāk labuma, virzot finansējumu citām Kopienas darbībām, kas saistītas ar pētniecību un attīstību.

  Erna Hennicot-Schoepges (PPE-DE), Kultūras un izglītības komitejas atzinuma sagatavotāja. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, kauns, ka Komisija uzsāka Eiropas Tehnoloģijas institūta projektu, vispirms nenodrošinot tam finansējumu. Kultūras un izglītības komiteja apstiprināja priekšlikumu, kad bija noskaidrojusi dažus punktus, piemēram, tādus kā mācību kvalifikāciju piešķiršana. Tā patiesībā joprojām paliek dalībvalstu un partneru augstāko mācību iestāžu kompetencē. Šīm mācību kvalifikācijām būs ETI marķējums kā Eiropas izcilības zīme, lai gan mācību kvalifikācijas centīsies ņemt vērā augstākās izglītības reālo daudzveidību Eiropas Savienībā.

Turklāt ETI ir jādod pozitīvs ieguldījums studentu mobilitātē. Saistībā ar šo jautājums par stipendiju pārvedamību vēl ir jāatrisina. Es lūdzu deputātus balsot par 36. grozījumu, lai veicinātu studentu mobilitāti. Vai jūs zināt, ka tikai 3 % Eiropas universitāšu studentu ir izmantojuši mobilitāti?

ETI ir aizraujošs nākotnes projekts sadarbībai, inovācijai un pētniecībai, un privātais sektors palīdzēs nodrošināt to, ka tiek iesaistītas augstākās mācību iestādes. Tā būs patiesa iespēja nākotnei, Eiropas konkurētspējai. Es gribu apsveikt referentu R. Paasilinna, un es gribu pateikties Komisijai un Vācijas prezidentūrai, kas patiešām palīdzēja darbam pie šī dokumenta progresēt.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE), Juridiskās komitejas atzinuma sagatavotāja. - (PL) Priekšsēdētāja kungs, doma par Eiropas Tehnoloģijas institūta izveidošanu, ko sāka cirkulēt 2005. gadā, visādā ziņā pelna atbalstu. Ierosinājumam par Zināšanu un inovācijas kopienu tīklveida struktūru ir iespēja kļūt par izcilu inovācijas stimulētāju visā ES.

Pareiza juridiska pamata nodrošināšana un tā rezultātā institūta pastāvīga finansējuma iespējamība bija mana prioritāte, gatavojot komitejas lūgto Juridiskās komitejas atzinumu. Šajā situācijā aģentūras tiesību piešķiršana institūtam, pamatojoties uz 2006. gada 17. maija starptautisko nolīgumu un īpaši tā C daļu un 47. pantu, ir neizmērojami nozīmīga tāpat kā komitejas priekšlikums par rezerves palielināšanu 2007.-2013. gada budžeta 1.A sadaļā, kas garantē institūtam EUR 309 miljonus.

ETI dzimšana ir sevišķi svarīga zinātnieku aprindām apvienotās Eiropas jaunajā daļā, kur ir plašs un līdz šim neizmantots potenciāls. Tāpēc es silti atbalstu Vroclavas iestāžu lēmumu, kas vēlas panākt, lai valde vai viena no zināšanu kopienām izveido savas iestādes šajā pilsētā, kur studē ne mazāk kā 140 000 studentu.

Nobeidzot es izsaku vissiltākos apsveikumus un pateicību Reino Paasilinna par teicamo sadarbību un mani apsveikumi par spožo ziņojumu.

  Romana Jordan Cizelj, PPE-DE grupas vārdā. - (SL) Priekšsēdētāja kungs! Mūsu informācija sākās ar Wim Kok ziņojumu. Viņa doma bija skaidra. Mēs bijām atbildīgi par Lisabonas stratēģijas virzīšanu pretī tās vissvarīgākajiem mērķiem un par tās piepildīšanu ar atbilstīgu saturu. Mēs kopā izveidojām Septīto pamatprogrammu un Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammu. Tādējādi mēs piešķīrām pētniecībai un uzņēmējdarbībai Eiropas dimensiju.

Tomēr mums nebija pārliecības, vai ar to pietiek, lai palielinātu Eiropas inovāciju. Mēs apzinājāmies, ka Eiropā trūka aptuveni 100 000 inženieru un pētnieku un ka mēs nevarējām stimulēt inovāciju kā tādu tikai ar tiešiem stimuliem un projektiem. Mums vēl joprojām nebija sasaistes ar universitātēm un tātad ar cilvēkresursu pārvaldību.

Šo trūkumu novērš ETI. Tam pievienotā vērtība ir saite, ko tas izveido starp pētniecības jomu un akadēmisko un uzņēmēju pasauli. Pētnieciskajām un akadēmiskajām grupām, kas kļūs par ETI zināšanu un inovāciju kopienu loceklēm, būs jāpierāda sava izcilība. Tāpēc ETI zīme, ko dalībnieki varēs izmantot, būs arī grupas kvalitātes ārēja zīme. Es sagaidu no dalībniekiem, ka viņi lietos šo marķējumu savā labā kā savas kvalitātes marķējumu.

Tajā pašā laikā ETI zīmei ir arī jāpalīdz iespējamajiem darījumu klientiem. Tiem jānodrošina pienācīgi apmācītu darbinieku kritiskā masa un jāreaģē uz īstermiņa un ilgtermiņa problēmām ar pētniecības un attīstības projektiem. ETI zīme atvieglos partneru vai vadītāju izvēli apmācības un pētniecības projektiem.

Pienācīgu finanšu nodrošināšana ETI darbībai ir bijis neērts aizķeršanās punkts iepriekšējās sarunās. Mēs uzskatām, ka mums izdosies nodrošināt valsts finansējumu, bet tā ir tikai neliela daļa. Drīz būs uzņēmēju, privātā sektora kārta reaģēt uz globalizāciju ar tādām pašām saistībām, kādas mēs esam apliecinājuši.

  Hannes Swoboda , PSE grupas vārdā. - (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es, protams, vispirms gribu apsveikt savu kolēģi R. Paasilinna par viņa centīgo darbu. Šī patiešām ir ļoti grūta nākšana pasaulē — ne tikai runājot par ziņojumu Parlamentam, bet arī institūtu kā tādu.

Īstenībā ir skumji, ka ETI jāsāk tik svarīgs darbs pie tik maza entuziasma, sevišķi no dažu Padomes locekļu puses un varbūt arī daļēji no Komisijas puses. Es pilnībā piekrītu komisāra komentāru būtībai, pat attiecībā uz KIC. Kā R. Paasilinna, kuru es silti apsveicu par veikto darbu, ir jau ierosinājis, mums ir vajadzīgs ierobežots skaits, lai savāktu vispār kādas eksperimentālas shēmas. Tas ir pilnīgi pareizi. Es ceru, ka shēmas arī dos pozitīvus rezultātus.

Attiecībā uz finansēšanu es arī piekrītu. Daži Padomes locekļi izteicās ļoti bezatbildīgi: jūs gribat darīt kaut ko jaunu, labi, bet nebūs nekāda jauna finansējuma. Vienkārši ņemiet naudu, kas jums ir pieejama budžetā. Tur, kur ir jārada kaut kas jauns, bezatbildība nedrīkst būt.

Tas, ka mēs būtībā izmantojam pētniecības fondus, ir pilnīgi pieņemami, bet ir pavisam pareizi meklēt jaunas finansējuma iespējas, piemēram, šim projektam tāpat kā Galileo daļēji no budžeta līdzekļiem, kas nav tikuši izlietoti, un daļēji ar atsevišķu dalībvalstu jaunām saistībām.

Svarīgs punkts ir tas, — un R. Paasilinna arī to ir apskatījis — ka ar ETI un KIC palīdzību mēs esam varējuši piesaistīt, kā arī atgūt augstas raudzes darbiniekus Eiropā. Mēs zinām no daudzām analīzēm, ka cilvēki dodas prom nevis obligāti finanšu dēļ, bet tāpēc, ka rodas iespēja. Ja mēs varam atkal radīt jaunas iespējas ar šo institūciju palīdzību, lai tādā veidā augstas raudzes darbinieki paliek Eiropā vai atgriežas atpakaļ no Amerikas vai citām valstīm, tad būs izdarīts būtisks ieguldījums Eiropai, lai tā vēlreiz kļūtu par jaunu tehnoloģiju centru.

  Jorgo Chatzimarkakis, ALDE grupas vārdā. - (DE) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribu pateikties R. Paasilinna par ļoti efektīvo sadarbību. Tas bija grūts darbs, bet jūs vienmēr bijāt gatavs sadarboties. Es gribu arī pateikties komisāram par viņa neatlaidību daudzu mēnešu garumā un uzticību projektam. Jūs redzēsiet, komisār, ka jūsu neatlaidība galu galā atmaksāsies par spīti visai pretestībai, ko esat izjutis kopš paša sākuma, īpaši no zinātnes pasaules.

Kopš priekšsēdētāju J. Barroso nepārprotami iedvesmoja MIT un viņš iesēja ideju par Eiropas Tehnoloģijas institūta radīšanu, šī ideja, šis projekts ir ticis pārveidots. Šodien tas izskatās citādāk nekā sākotnējā versijā. Un tas ir labi, jo sākumā mums vēl nebija lielas skaidrības attiecībā uz struktūru. Tagad ir radies Eiropas projekts, un ir attīstījies kaut kas jauns. Mēs esam ideju kontinents. Mēs to zinām. Mums ir laba pētniecība; mums ir ļoti laba zinātne; bet mums ir grūtības pārvērst šīs brīnišķīgās idejas, kas ir radījušas revolūciju pasaulē, reālos ražojumos. Tā ir mūsu problēma.

Tāpēc, kad ir jādefinē pētniecība kā finanšu ieguldījums zināšanās, inovācija būtu atgriezeniskais process. No zināšanām rodas ražojums, licence, patents, kas atkal pārvēršas naudā. Šī ir mūsu vājā vieta Eiropā, un tieši te ETI, Eiropas Tehnoloģijas institūts, var palīdzēt. Pats par sevi saprotams, ka regulas teksts nav bezierunu veiksme. To mēs varam teikt skaidri. Bet tas ir labs kompromiss, un tagad mums tas ir jānodod cilvēkiem un īpaši jāizskaidro tiem, kas tajā ir iesaistīti.

Referenti ir strādājuši kopā ļoti labi. Mēs nedrīkstam izlaist no skata lielo mērķi visā tā kopumā, jo ETI mērķauditorija ir tieši mazie un vidējā lieluma uzņēmumi. Mērķis ir arī piekļūt universitāšu institūtu zināšanām, bet galvenokārt tas saistās ar tīkla veidošanas procesu, kas nedarbojas mums pietiekami labi.

Es vēlos runāt par dažiem strīdīgiem punktiem. Komisija liek priekšā, ka tai pašai jānosaka ETI stratēģiskais darba plāns. Par to es teiktu, ka mums nav tā jārīkojas. Arī šeit ir jābūt autonomijai, tāpat kā tā ir Eiropas Pētniecības padomei. Citādi privātajam sektoram ir maz iespēju.

Intelektuālā īpašuma jautājums ir jārisina tādā veidā, ka arī vidēja lieluma uzņēmumiem piedalīšanās ETI kļūst pievilcīga. Protams, mums ir vajadzīgs ETI, kas ir zīmols un kam ir zīmola nosaukums. Mums ir vajadzīgs stingrs ETI, un mums nav vajadzīgs tikai eksperimentāls projekts, jo tas atturētu daudzus investorus, un mums ir vajadzīgi investori.

Ļaujiet man vēl kaut ko pateikt par finansēšanu. Es personīgi esmu nodarbojies ar mūsu budžeta „lisabonizēšanu” tagad krietnu laiku. Tas nozīmē, ka mēs varam „lisabonizēt” lielo budžetu, kas mums ir lauksaimniecības un reģionālās politikas jomā, un mēs acīmredzot esam tajā punktā, kur mēs runājam par to, ka Galileo un ETI tiek salikti kopā. Tas nonāk ļoti tuvu „lisabonizācijai”, proti, ka mēs ieguldām inovācijā.

Tāpēc: ejam uz priekšu. Es aicinu Parlamentu atbalstīt šo kompromisu rīt ar lielu balsu vairākumu. Vēlreiz apsveikumi jums R. Paasilinna, par jūsu darbu.

  Konrad Szymański, UEN grupas vārdā. - (PL) Priekšsēdētāja kungs, ir ļoti labi, ka par spīti iepriekšējām šaubām mums tagad ir izdevība konstruktīvi komentēt Parlamentā Eiropas Tehnoloģijas institūta izveidošanas jautājumu. Es ļoti gribu, lai šī iniciatīva ir patiesi eiropeiska.

Es domāju, mums jāuzsver zināšanu un informācijas kopienu vienlīdzīga ģeogrāfiska sadalījuma princips. Mums jāmēģina nodrošināt, lai šī projekta Eiropas finansējums ir prioritāte vairāku iemeslu dēļ, arī vājās patentu aizsardzības dēļ Eiropā. Mēs nespēsim pārcelt šo nastu uz privāto uzņēmējdarbību.

Eiropai ir vajadzīgs šis institūts. Labākā liecība tam ir dzīvā atbildes reakcija, ko saņēma no uzņēmēju aprindām, vietējām iestādēm un zinātniskajām aprindām Lejassilēzijā. Pirms tiek pabeigta juridiskā procedūra, mums jau ir īpaši izveidots uzņēmums ETI+, mēs gribam iesaistīt struktūrfondus, mums ir nodoma vēstules no lielākajiem uzņēmumiem Lejassilēzijā, un mums ir 35 000 parakstu no ļaudīm, kas dzīvo Lejassilēzijā un kuri aicina institūtu vai institūtus, kas veido tā sastāvdaļu, izvietot Vroclavā.

  David Hammerstein , Verts/ALE grupas vārdā. - (ES) Priekšsēdētāja kungs, mums patiešām žēl, bet šis priekšlikums nav nopietns. Eiropa atkal grib rīkoties, bet nevar. Zaļie atbalstīja institūta projektu, bet reālu projektu, un priekšlikumi, kas ir iesniegti, ir neatbilstīgi un nesakarīgi.

Pēc sarunām finansēšanas jautājums vēl joprojām nav atrisināts. Ir skaidrs, ka Eiropas piedāvājums ar EUR 308 miljoniem ir neatbilstīgs, un turklāt tas ir daudzkārt mazāks skaitlis, nekā tas, ko ierosināja pati Eiropas Komisija uz savu pētījumu pamata. Mums tāpēc priekšā ir nolikts aicinājums aprīt un vājināt tādus citus Eiropas projektus kā Septītā pētniecības pamatprogramma.

Ja Eiropas Komisija patiešām vēlas nodibināt institūtu tāpat kā mēs to vēlamies, būs jāatsāk sarunas par finanšu plānu un būs jārada reāls budžets, liels budžets ar vairāk nekā EUR 2 miljardi, kas ir tas, kas ir nepieciešams. Īsi sakot, ja mēs gribam veicināt pētniecību un tehnoloģiju, mums tā ir jāatbalsta, mēs nevaram dot lielgabalu gaļu eiroskeptiķiem, bet tieši to mēs darām ar tik nesakarīgu projektu.

Problēmas ir arī sakarā ar saturu. Mēs esam noņēmuši griestus administratīviem tēriņiem, mēs esam pieprasījuši griestus visiem projektiem, bet te mēs tos esam noņēmuši. Mēs esam noņēmuši vienu no dzīves galvenajiem jautājumiem vispār — klimata pārmaiņas, — kas grasījās būt viens no, patiesībā viens no galvenajiem jautājumiem, un tas ir noņemts. Tas ir ļoti satriecoši, ļoti satriecoši. Īsi sakot, mums ir projekts, kurā nav drosmīgas ieceres, tajā nav naudas un nav sakarīga projekta, ko mēs dziļi nožēlojam.

  Derek Roland Clark, IND/DEM grupas vārdā. - Priekšsēdētāja kungs, doma pievienot blakus esošajām universitātēm tehnoloģijas institūtu izklausās laba, bet tas nav tas, ko piedāvā. Piedāvāts tiek izveidot institūtu, kura valdi pārbauda Komisija, kas tad izvēlas zināšanu un inovācijas centrus, ar kuriem tā sākumā strādās, bet ar laiku nodos tos pašiem sev. Tas izdos pat kvalifikācijas ar ES logotipu, neatsaucoties uz universitātēm, kuras pats ir izmantojis. Protams, runa ir par inovāciju, bet tā nerodas vienkārši pēc vēlēšanās. Sevišķi, iejaucoties universitāšu jomā, pasākums tiks smacēts, nevis veicināts.

Ja jūs gribat spēcināt inovāciju, skatieties uz cilvēkiem, kas nāk no universitātēm. Skatieties uz cilvēkiem mazos un vidēji lielos uzņēmumos un piedāvājiet līdzekļus, lai palīdzētu viņiem attīstīties un virzīt uz priekšu viņu idejas. Ja jūs ierosināt tīklu, lai veicinātu un izplatītu idejas, nepūlieties. Šīs aprindas jau sazinās visā pasaulē. Labas idejas ātri kļūst starptautiskas. Dieva dēļ, atmetiet šo mēģinājumu saskaņot universitātes un apdomājiet vērtību, kāda ir šo dažādo institūciju atšķirīgajiem devumiem.

Ja jums ir nauda, izmantojiet to, lai atbalstītu izgudrotājus. Viņi strādā vienatnē vai kopā nelielās komandās. Tādus eiropiešus kā Arhimēds, Ņūtons, Pastērs, Ērlihs, Rentgens, Fermi, Tellers un Vatsons-Vats neradīja nekāds institūts. Viņiem bija vajadzīgs tikai laiks un telpa domāšanai un pētījumu veikšanai.

  Lydia Schenardi, ITS grupas vārdā. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, viena no nedaudzajām jomām, kur mēs atzīstam, ka Eiropas Savienība var piedāvāt īstu pievienoto vērtību salīdzinājumā ar valstu iniciatīvām, ir pētniecība. Tieši tāpēc mēs atbalstām Eiropas Tehnoloģijas institūta izveidošanu.

Arī mums ir tādas pašas bažas vai jautājumi kā referentam. Nākamajam ETI ir jābūt papildinošam, un tas nedrīkst konkurēt ar tām iniciatīvām, kuras jau tiek īstenotas Eiropas līmenī pētniecības un inovācijas jomā. Galvenais, tas nedrīkst tukšot budžetu, kas piešķirts Septītajā pamatprogrammā pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai — kas jau tā ir pietiekami niecīgs, — bet tam ir jāsaņem papildu finansējums.

Ņemot vērā tā ieceri, kas paredz savest kopā publiskus un privātus partnerus, būs daudz labāk, ja līdzekļi tam nāks galvenokārt no privāta finansējuma un no darbības ienākumiem. Tā būtu lietderības un efektivitātes zīme.

Turklāt Eiropas Savienībai ir jānodrošina ierosme, nevis jārada vēl viena birokrātiska organizācija, kas ir slogs Eiropas nodokļu maksātājiem.

Šo iemeslu dēļ liekas, ka ideja par ETI zīmi ir labāka, nekā par to, ka institūts piešķirs pats savus grādus un diplomus. Šajā punktā arī ES ir jāpiedāvā pievienotā vērtība un nav jāmēģina stāties jau esošā vietā.

Visbeidzot, bailes no nevajadzīgas dublēšanas, kā arī finansiālas un funkcionālas konkurences ar citām programmām ir likušas mums atbalstīt vērtēšanu agrīnākā posmā, nekā to piedāvāja Komisija, lai gan laiks līdz nākamajai vērtēšanai, kas pagarināts līdz reizei septiņos gados, liekas pārāk garš. Otra iespēja, lai gan to Eiropā parasti nedara, ir, ka mums būtu jāizbeidz eksperiments.

  Roger Helmer (NI). Priekšsēdētāja kungs, te nu mēs atkal esam: vēl viens plātīgs mēģinājums līdzināties Amerikai, vairāk tāda izrādīšanās. ASV ir dolārs, tādēļ mums ir vajadzīgs eiro; ASV ir GPS, tādēļ mums ir vajadzīgs Galileo; ASV ir Masačūsetsas Tehnoloģijas institūts, tādēļ mums ir vajadzīgs ETI. Mēs laikam esam aizmirsuši, ka MTI finansē nevis valsts, bet tas ir privāti finansēts, kas ir svarīgākais iemesls tā panākumiem.

Izcilas akadēmiskas iestādes aug augšupēji, nevis lejupēji. Tās neizaug no zemes pilnībā uzreiz gatavas pēc birokrāta rakstāmspalvas vēziena.

Neviens neapstrīd, ka inovācija un pētniecība ir vajadzīga Eiropā, bet šis nav pareizais veids, kā to darīt. No valsts uzspiesti risinājumi nelīdzēs. Ierosinātais ETI dublēsies un konfliktēs ar tādām esošajām ES programmām kā Pamatprogramma pētniecības, konkurētspējas un jauninājumu programmai un Mūžizglītības programma.

Šis priekšlikums atrodas ārpus pašreizējā Finanšu plāna, un tā finansējums nekādi nav nodrošināts. Nav brīnums, ka stabilas un izcilas akadēmiskas iestādes Eiropā ir satrauktas, ka tās var zaudēt finansējumu, tās var zaudēt izcilākos darbiniekus un tās var zaudēt pētniecības projektus sakarā ar ETI.

Es pilnīgi varu saprast priekšsēdētāju J. Barroso, kad viņš domā par savu mantojumu, bet mēs nedrīkstam ļaut viņa mantojumam graut Eiropas universitātes un pētniecības aprīkojumu.

  Gunnar Hökmark (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, mums ir jāatbalsta inovācijas un pētniecība visā Eiropā. Tas ir izšķirīgs uzdevums uzņēmējdarbībai, universitātēm un pētniecības institūtiem, dalībvalstīm un Savienībai. Tas prasīs vairāk finanšu pētniecībai un inovācijām. Tieši tāpēc es vēlos uzsvērt to, ko komisārs formulēja iepriekš — attiecībā uz ETI būtiskais jautājums tagad ir finansēšana un līdzekļi. Tas tā ir, jo mums ir jānodrošina ne tikai, ka ETI tiek finansēts, bet arī, ka tas netiek finansēts un nesaņem savas finanses ar naudu, kura citādi būtu finansējusi pētniecību un inovāciju citās programmās un projektos.

Es domāju, ka nav iespējams to uzsvērt par daudz, jo ETI finansēm ir jānāk no citiem budžeta punktiem nevis no tiem, kas šodien dod ieguldījumu inovāciju un pētniecības centienos Septītajā pamatprogrammā, KIP, vai citiem 1.A pozīcijas punktiem.

Ja mēs spējam to izdarīt, tad mēs spējam iegūt papildu līdzekļus inovācijām un pētniecībai Eiropā un varam dot ieguldījumu inovācijās. No manas grupas viedokļa raugoties, es vēlos uzsvērt, ka šī ir izšķirīga pārbaude, kas Komisijai jāiztur, un mums tā ir jāatbalsta, jo, tā darot, mēs visi varam sniegt ieguldījumu Eiropai ar lielākām un labākām inovācijām. Ja mums izdosies šeit, mums izdosies ar inovācijām.

  Robert Goebbels (PSE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Tehnoloģijas institūta racionālais kodols ir pamatots: proti, pētniecība ir visa ekonomikas progresa pamatā. Pētniecība ir atkarīga no zinātniekiem, ko izglīto vadošās universitātēs. Universitātēm ir jābūt iespējai rēķināties ar vērā ņemamu un paredzamu sabiedrisku un privātu finansējumu.

Eiropas Savienība atpaliek visās šajās jomās. Mūsu fondi pētniecībai vidēji visā ES ir krietni zemāki par Japānas un ASV sabiedriskajiem — un īpaši privātajiem — pētniecības budžetiem. ES — ar 500 miljoniem iedzīvotāju — nodarbina 1,2 miljonus zinātnieku. ASV — ar 300 miljoniem iedzīvotāju — ir 1,3 miljoni zinātnieku. Vidēji Eiropā sabiedriskais un privātais finansējums augstākajai izglītībai veido 1,3 % no IKP salīdzinājumā ar 3,3 % ASV. Eiropa izdod mazāk nekā EUR 10 000 par studentu, ASV — vairāk nekā EUR 35 000. Tomēr ne viss ir tik rožains Atlantijas okeāna otrajā krastā. No 2 500 universitātēm tikai aptuveni 100 ir patiesi izcilas, un tās piedalās EUR 32 miljardi pētniecības finansējumā katru gadu. Šis skaitlis ir jāsalīdzina ar niecīgajiem līdzekļiem, kas tiek piedāvāti ETI. Ja mūsu valdības neatlicinās vairāk naudas pētniecībai, ETI un pārējās shēmas paliks ceļmalā. Katru gadu ASV izlaiž kādus 40 000 zinātņu doktorus. Viena trešdaļa nāk no pārējās pasaules. Fizikas zinātnē un zinātnē par dzīvību neamerikāņu ir vairāk nekā 50 %.

Kāpēc tas tā ir? Tāpēc, ka ASV vēl tic zinātniskam progresam. Kur eiropieši naski saskata riskus un bailīgi noslēpjas aiz piesardzības principa, amerikāņi saskata jaunas iespējas. Tas attiecas uz biotehnoloģijām, nanotehnoloģijām, pat tad, kad ir jāpievēršas klimata pārmaiņām. Kamēr Eiropa galvenokārt izsaka nožēlu, ASV cildina tehnoloģijas un zinātnes progresu. Bailes no nākotnes un bailes no progresa ir Eiropas neveiksmju pamatā. Bez izmaiņas attieksmē, priekšsēdētāja kungs, ETI neko neizmainīs.

  Grażyna Staniszewska (ALDE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos izteikt cerību, ka zināšanu un inovāciju kopienas, kas veido Eiropas Tehnoloģijas institūtu, vienmērīgi sadalīsies pa visu Eiropas Savienību. Tas ir jo sevišķi svarīgi tāpēc, ka institūtam ir jākļūst par instrumentu, kas vienādi mobilizē visu Kopienu, un tam ir jāpalielina konkurētspēja un tehnoloģijas progress, kam līdzi nāk ekonomikas attīstība visai Eiropas Savienībai, ne tikai vecajām dalībvalstīm.

Es gribu arī izmantot iespēju izteikt savu stingro atbalstu Polijas priekšlikumam izvietot institūta valdes biroja telpas Vroclavā. Tā ir strauji augoša pilsēta uz robežas starp veco un jauno Eiropu, uz četru valstu robežas: Polijas, Vācijas, Austrijas un Čehijas Republikas. Tā ir pilsēta ar dažām izcilām augstākās izglītības iestādēm un gandrīz 150 000 studentu. Gan Polijas valsts iestādes, gan Vroclavas vietējās iestādes, kā arī Polijas akadēmiskā aprindas ir pilnībā gatavas īstenot šo uzdevumu.

Es vēlos uzsvērt to, ka institūta valdes un zināšanu un inovācijas kopienas atrašanās Vroclavā nekādā veidā nerunās pretī ETI pamatkritērijam — izcilības kritērijam, patiesībā tieši otrādi. Polijas pētnieciskais un akadēmiskais darbs ir augstā Eiropas līmenī un daudzos gadījumos ir vadošais pasaulē.

Institūtam ir jākļūst par instrumentu, kas veicina augstākus inovācijas līmeņus visā Eiropas Savienībā. Tas ir vienīgais veids, kā mums var izdoties risināt globālas uz zināšanām balstītas ekonomikas problēmas.

  Ryszard Czarnecki (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, pirms Eiropas Tehnoloģijas institūts vispār ir dzimis, tā nosaukums jau ir mainīts uz Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu. Ja uzskata, ka tas palīdzēs tam tapt, es esmu pārliecināts, ka nevienam nebūs iebildumu.

Ir vērts atzīmēt, ka paralēli darbam, kas notiek Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, vairākas svarīgas lietas ir izskatītas arī mūsu Budžeta komitejā sakarā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu. Ir nolemts, ka aptuveni EUR 400 miljoni tiks iezīmēti šim nolūkam nākamajam gadam, un līdz 2013. gadam budžets būs sešreiz lielāks par šo. Problēma tomēr ir šāda: no kā mēs ņemsim nost, lai dotu institūtam, jo nekas nav paredzēts septiņgades budžetā; neviens eiro nav piešķirts. Ir tā, it kā mēs domātu, ka Lisabonas stratēģija, kurā bija iecerēts institūtam veidot nozīmīgu daļu, ir tikai vēl viens papīra gabals ar jaunām politiķu pasakām. Tas, ko gribu teikt, ir, ka Komisija iepriekš informēja Parlamentu oficiāli vai neoficiāli par nodomu izveidot institūtu, un tajā pašā laikā mēs tam nepiešķīrām pat ne tik kā piecus eiro. Tas parāda noteiktu saderības trūkumu, xxx vai pat sava veida šizofrēniju.

Mana pilsēta Vroclava atbilst visiem kritērijiem, lai kļūtu par Eiropas Tehnoloģijas institūta valdes galveno mītni. Par to lēmums ir jāpieņem Eiropas Komisijai, cik ātri vien iespējams.

  Alyn Smith (Verts/ALE). - Priekšsēdētāja kungs, nenoliedzami, ka mūsdienu politikā viena no lietām, ko politiķim visgrūtāk ir pateikt — cita, nevis „man nebija taisnība” — ir „apstāsimies un padomāsim vēlreiz”. Mēs varētu to izdarīt šajās debatēs. Es esmu pirmais, kas atzīst smago darbu šajā Parlamentā un citās vietās, kas ir ielikts šajā priekšlikumā un šajā ziņojumā, un manī izraisa lielu nožēlu tas, ka gala rezultāts patiešām neattaisno to visu.

Tas izsauc manī personiski lielu nožēlu, jo sākotnēji es biju ļoti entuziastiski noskaņots par šo priekšlikumu. Es pats to ieteicu mūsu universitātēm Skotijā, mūsu mazajiem un vidēja lieluma uzņēmumiem, dažādām citām pusēm, un es esmu bijis liecinieks, kā priekšlikums kļūst arvien vājāks, izplūdis, juceklīgs, nedrošs un arvien sliktāk nodrošināts ar finansēm.

Protams, mēs visi šeit šajā palātā piekrītam, ka Eiropā mūsu pētniecība netiek pietiekami komerciāli izmantota. Mēs esam vienojušies par nepieciešamību kaut ko darīt, bet „mums kaut kas jādara; šis ir kaut kas, tātad mums jādara šis” ir noteikti slikta loģika, kuras rezultāts būs slikts, mākslīgs, vājš ES radījums, kas nepiepildīs mūsu cerības. Tādēļ būsim drosmīgi un saplēsīsim šo, un sāksim no jauna, un būsim novatoriski, un izpētīsim labāku ETI Eiropas nākotnei.

  Angelika Niebler (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, vispirms es sirsnīgi pateicos mūsu referentam, manam kolēģim deputātam R. Paasilinna, visiem ēnu referentiem un kolēģiem deputātiem komitejās, kurām tika lūgts atzinums, kas pēdējo mēnešu laikā ir strādājuši ļoti konstruktīvi, lai izveidotu tādu ETI, par ko mēs rīt varam pieņemt lēmumu ar lielu vairākumu.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam ir iespēja un potenciāls kļūt par Eiropas ceļa zvaigzni. Es par to esmu stingri pārliecināta, un es nožēloju, ka mēs esam ieplānojuši debates par šo svarīgo projektu tik vēlā vakara stundā. Šis jautājums tiešām ir pelnījis, lai par to diskusētu no rīta. Es ļoti ceru, tomēr, ka grozījumi par visa Komisijas priekšlikuma noraidīšanu negūs vairākumu rītdien.

Mēs vienmēr esam bijuši vienprātīgi, izvirzot mērķus Eiropas Tehnoloģijas institūtam: mē gribam stiprināt Eiropas inovācijas jaudu. Mums arī ir jāuzlabo tehnoloģiju un prasmju pārnese no pētniecības un mācībām uz ražošanu un ekonomiku — arī te mums vienmēr bija vienprātība. Būtiskais jautājums vienmēr bija šāds: vai Eiropas tehnoloģijas institūts var tam dot vērtīgu ieguldījumu?

Es domāju, ka ETI tajā veidā, kāds mums tagad ir R. Paasilinna ziņojumā, patiešām piemīt spējas veikt šo darbu un radīt Eiropas pievienotot vērtību. Mēs esam prasījuši apstāties pretēji amerikāņiem, mēs esam nolikuši institūtu par sevi un likuši tajā daudz finanšu. Nē, mēs to darām savā, eiropeiskajā veidā, būvējot tīkla sadarbības struktūru un veicinot, un atbalstot universitātes, politehnikumus, pētniecības un mācību iestādes, kuras mums jau ir. Cerams, ka mēs radīsim Eiropas pievienoto vērtību ar intelektuāla tīkla struktūras veidošanu.

Es esmu pārliecināta, ka ETI būs veiksmīgs, un esmu laimīga, ka tajā ir arī mans devums. Es nerunāšu Minhenes vārdā, kas arī, protams, ir nodarbojusies ar lobēšanu par ETI galveno mītni. Ir svarīgi, lai mēs rītdien projektam dodam savu svētību ar plašu vairākumu.

  Gyula Hegyi (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, leģenda stāsta, ka Losalamosā zinātnieki, kas strādāja pie atombumbas attīstīšanas ASV Menhetenas projektā Otrā pasaules kara laikā, esot runājuši ungāriski savā starpā. Viņi pārgāja uz angļu valodu vienīgi Robert Oppenheimer klātbūtnē. Patiešām, Edward Teller, E. P. Wigner un Leo Szilard bija dzimuši Ungārijā, un viņi studēja Budapeštā.

Mēs, ungāri, piederam pie samērā nelielas nācijas, bet mēs lepojamies, ka mums ir 50 Nobela prēmijas lauteāti, galvenokārt dabas zinātnēs. Tā kā mūsu valoda ir izolēta, daudzi talantīgi jauni ungāri, kurus saista dabas zinātnes, mēģina darboties tur, kur nav valodas šķēršļu.

Mūsu zinātnieki un jaunie pētnieki, galvenokārt matemātikā, fizikā, ķīmijā un zinātnē par dzīvību, tiek ievēroti visā pasaulē. Tieši tāpēc es kopā ar manu valsti un maniem tautiešiem ar prieku piedāvāju Budapeštu kā Eiropas Tehnoloģijas institūta (ETI) valdes un centra mītnes vietu. Protams, es rosinu pieņemt lēmumu par atrašanās vietu pēc iespējas drīz.

Kā jauna dalībvalsts, kurā nav nevienas ES iestādes, no vienas puses, un ar ārkārtīgi bagātīgu pieredzi dabas zinātnēs, no otras puses, Budapešta varētu kļūt par ideālu mītnes vietu ETI.

Es pilnībā atbalstu R. Paasilinna ziņojumu. Mums nav vajadzīga milzīga birokrātiska organizācija, tikai zināšanu kopienu tīkls. Atklāta un pārredzama atlases procedūra, kas pamatojas uz šādu kopienu konkurētspēju, arī ir ļoti svarīga. Universitāšu pētniecības centriem un uzņēmumiem ir jāsadarbojas, un mums jādara viss iespējamais, lai iesaistītu uzņēmējus ETI darbā. ETI atpazīstamības veidošana, apzīmējot kvalifikācijas, kas iegūtas šādās zināšanu kopienās, visticamāk nesīs turpmāku pievienoto vērtību.

Attiecībā uz finansēšanu es neatbalstu domu par ETI finansēšanu no kopējās lauksaimniecības politikas fonda, jo neviens nevar paredzēt nākamā gada ražu lauksaimniecībā.

  Kyösti Virrankoski (ALDE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribu pateikties R. Paasilinna par teicamu ziņojumu. Doma par Eiropas Tehnoloģijas institūtu Komisijā dzima tikai pēc tam, kad ES daudzgadu finanšu shēma jau bija pieņemta. Tas ir iemesls, kāpēc finansējums tam bija sporādisks un misijas paziņojums — neskaidrs. Pēc Parlamenta debatēm priekšlikums tika ievērojami uzlabots, kaut arī tajā vēl ir daudz kā skaidrojama.

ES finansējums vēl ir problemātisks. Tieši tā, kā teica N. Škottová, uzskata, ka lielākā finanšu daļa nāks no struktūrfondiem un ES pētniecības programmām. Tas tomēr nemaz nav tik acīmredzami, jo dalībvalstis lemj par to, kā struktūrfondi tiek izmantoti atbilstīgi viņu pašu prioritātēm. Visvairāk līdzekļu pētniecībai tiek piešķirts konkurences dēļ. Par spīti Komisijas apgalvojumam godīgas konkurences principu var būt grūti ievērot, kad pretendents kādam ir „paša bērns”.

ETI zināšanu un inovācijas kopienu (KIC) tīkla finansēšana arī ir principā atklāta. Ja līdzekļi ir jāpiešķir no ES programmām, KIC būtu jānodrošina pašām arī savi līdzekļi. ES budžeta naudu nevar izmantot tām: tai ir jānāk no citurienes. Kā to izdarīs, arī tas nav skaidrs. Grozījums Finanšu shēmā, ko Komisija lika priekšā iepriekšējā nedēļā, ir daļējs risinājums šīm problēmām. Cerams, ka lietas var virzīties tikai uz labo pusi.

ES attīstība par dzīvotspējīgu Eiropas iestādi prasīs pamatīgu darbu. To nevar panākt tikai ar naudu vien. Tāpēc es vēlu šim projektam panākumus nākotnē.

  Vasco Graça Moura (PPE-DE). - (PT) Padome 2006. gada martā atzina, ka Eiropas Tehnoloģijas institūts, ko ierosināja priekšsēdētājs J. Barroso, būtu svarīgs solis plaisas aizpildīšanai starp augstāko izglītību, pētniecību un inovāciju. Tas ir saprotams. Tā kā salīdzinājumā ar Ziemeļameriku Eiropas pētniecība un inovācija tiek uzskatīta par mazvērtīgāku, derētu radīt instrumentus, ar kuru palīdzību mēs varētu efektīvi sacensties ar Amerikas Savienotajām Valstīm šajā jomā.

Mēs visi zinām, ka pētniekiem ir nodrošināti daudz labāki darba apstākļi un alga Amerikas Savienotajās Valstīs un ka arī ieguldījums sabiedriskajā sektorā, sevišķi saistībā ar aizsardzības nozarēm, universitātēm un privāto sektoru ir nesalīdzināmi augstāks nekā Eiropā. Tāpēc, lai varētu konkurēt, mums ir vajadzīgs īsts Eiropas dzinējs, kas spēj sasniegt šo mērķi, un šim dzinējam ir jādod pietiekami degvielas, tas ir, pietiekami budžeta līdzekļi. Tāpēc bija plāns identificēt un atlasīt sabiedriskos un privātos investorus, daļai nākot no ES pašas resursiem, bet Parlaments nobijās no šī ierosinājuma. Tas pārstāja domāt par fundamentālajiem mērķiem, pievērsdams vērību šim punktam, zināmā mērā liekot ratus zirgam priekšā. Mums būtu jādara, lūk, kas — jāuzdod Padomei atbildība par ETI nodrošināšanu ar nepieciešamajiem līdzekļiem attiecībā uz Savienības devumu. Budžeta pārdrošība un, iespējams, noteiktas korporatīvas akadēmiskās intereses sabojāja visu diskusiju. Ja pamatjautājumi, kas saistīti ar MIT uzsākšanu, būtu tikuši risināti šādā veidā, šodien vēl joprojām nebūtu nekāda MIT.

Tāpēc es ļoti baidos, priekšsēdētāja kungs, ka tad, kad Komisija ierosināja radīt augstas klases Ferrari, Parlaments iedeva tai tikai mazu pedāļu trīsriteni. Es balsošu par šo rezolūciju, jo tā ir vienīgā, kas mums ir, jo tā ir vienīgā, kas mums ir palikusi, bet man ir žēl, ka tā negāja daudz tālāk, kas turklāt būtu varējis saistīties ar īpašu pievienoto vērtību mums, dāmas un kungi, jo ēka, kurā mēs noturam savas sēdes, kļūtu par ETI mītni, tā izbeidzot reiz par visām reizēm to politiski, tiesiski, funkcionāli un finansiāli nesaprātīgo vajadzību ierasties Strasbūrā katru mēnesi uz šīm plenārsēdēm.

  Jerzy Buzek (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es ceru, ka es varēšu runāt divas minūtes. Es apsveicu referentu par līdzsvaroto ziņojumu, un es pateicos komisāram par divu ar pusi gadus ilgu smagu darbu. Šis projekts ir ievērojami mainījies salīdzinājumā ar to, kas bija sākumā, un pārmaiņas ir bijušas ļoti pozitīvas. Konkurētspēja un inovācija Eiropā varbūt ir bijusi vissvarīgākais jautājums katrai nākamajai prezidentūrai pēdējā laikā. Un tas, par ko mēs runājam, ir Eiropas nākotnes konkurētspēja, ko Eiropas Tehnoloģijas institūta parādīšanās, domājams, veicinās. Man ir jāatzīmē četri punkti par šo tematu.

Pirmkārt, Eiropas Savienībai jau ir Kopīgs pētniecības centrs, tai ir sava Pētniecības padome, un tā pašlaik rosina kopīgas tehnoloģiskas iniciatīvas. Ir ļoti svarīgi, ka mēs neatļaujam Eiropas zinātnei un inovācijai Eiropas tirgū sadalīties fragmentos. Šīs institūcijas nedrīkst vienkārši sākt strādāt katra pati par sevi, izolēti. Tas ir ļoti svarīgs uzdevums Eiropas Komisijai.

Otrkārt, mums jāpatur prātā, ka šīs minētās iestādes nevar izdzēst atšķirības, kas pastāv to starpā. Tāpēc neaizmirsīsim, ka Eiropas Tehnoloģijas institūts ir domāts, lai kalpotu pilnam zināšanu trīsstūrim. Īpašs uzsvars ir jāliek uz sadarbību izglītībā un inovācijā, jo neviens Eiropas institūts pie šī nestrādā de facto. Tas nozīmē, ka mums ir jāveicina izglītība inovācijai, jo pētniecība beigu beigās nav nepieciešama katram atsevišķam jauninājumam. Dažreiz labs inženieris ir viss, kas ir vajadzīgs.

Treškārt, es atbalstu institūta radīšanu, bet visi šie zinātniskie un pētniecības, un attīstības institūti nespēs atrisināt katru problēmu, jo tie kalpo tikai inovāciju ievadīšanai ekonomikā. Ir jāvelta rūpes, lai nodrošinātu, ka šis mehānisms darbojas citā virzienā, un tas ir atkarīgs no tā, vai mūsu tirgus ir atvērts, vai mums būs saprātīgi ierobežota sabiedriska palīdzība. Citiem vārdiem sakot, tas ir atkarīgs no tā, kā taisās funkcionēt kopējais un brīvais Eiropas tirgus.

Un ceturtkārt, apmaiņa — ar zinātni, studentiem, kompetentiem inženieriem un inovācijām — vienmēr ir bijusi integrācijas pamats tautu un valstu starpā. Tas pats var notikt tagad, un tieši tāpēc institūtiem, kas ir saistīti ar Eiropas Tehnoloģijas institūtu, ir jāatrodas jaunajās dalībvalstīs. Es noteikti iestājos par to.

  Teresa Riera Madurell (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, apsveicu, R. Paasilinna, par jūsu teicamo darbu. Tas nav bijis viegls. Ir pielikts daudz pūļu, lai izplānotu dzīvotspējīgu institūtu, iedvesmojoties no citiem izciliem paraugiem, bet tos pielāgojot atbilstīgi Eiropas sarežģītībai un dažādībai.

Rezultāts nozīmē, ka es tagad varu paust savu atbalstu ETI tāpēc, ka tas ir jauns un daudzsološs instruments, kā integrēt trīs zināšanu asis: izglītību, pētniecību un inovāciju, kuras, kā mēs ceram, pievienos vērtību esošajiem instrumentiem.

ETI ir arī jābūt izcilības centram, kam pamatā ir pētniecības institūtu un uzņēmumu integrācijas modelis, kurš, cerams, kalpos kā katalizators inovācijas kultūrai, kas ir tik būtiska mūsu konkurētspējas uzlabošanai.

ETI finanses ir lielais nolīgums, līdz kuram vēl ir jānonāk. Es piekrītu, ka sākotnējam finansējumam un tā pārvaldības struktūrai ir jānāk no Kopienas budžeta un ka ir jāizmanto gan sabiedriskie ieguldījumi no dalībvalstīm, gan privātie ieguldījumi, lai attīstītu inovāciju un zināšanu kopienas saskaņā ar institūta prioritātēm.

  Lambert van Nistelrooij (PPE-DE). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, mēs Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, teicami sadarbojoties un konsultējoties, esam pievienojuši inovāciju Eiropas Inovācijas un tehnoloģijas institūta tagadējam nosaukumam. Tas ir lieliski. Komisārs J. Figel arī ir licis man saprast, ka Komisija labprāt to pieņems. Patiešām, runa ir par to, ka ir jāietver: a) izglītība, akadēmiskie mācību spēki, inženieri un b) inovācija no zinātniskām iestādēm un uzņēmumiem tirgum. Zināšanu-prasmju-ieviešanas ķēde sastop arvien spēcīgāku pasaules mēroga konkurenci un prasa vēl viedāku organizāciju. Mums jāaizpilda šī plaisa, kas atdala Eiropu no inovācijas, un mēs nedrīkstam sev ļaut palikt iegrimušiem tikai izglītībā vien. R. Paasilinna ar milzīgu entuziasmu piesaistīja mūsu uzmanību, apspriežot šo jautājumu.

Otrs novērojums ir tāds, ka nav slikti, ka mēs tagad izvēlamies ierobežotu struktūru un ierobežotu finansiālu pamatu. Ja šī formula būs veiksmīga, mēs arī redzēsim no uzņēmēju aprindām, ka šis sabiedriskais partneris kopā ar sabiedrisko parnteri dalībvalstīs sāks sniegt finansiālu atbalstu ar struktūrfondu līdzekļiem vai citādā veidā. Pēc ETI nosaukuma ir jāilgojas. Šajā gadījumā „izcilība” nozīmē „pasaules vadība”. Tieši tur jūs gribat piederēt, un tam ir arī atbalsts. Ja jūs klausāties universitātes, nanotehnoloģiju rūpniecības nozares un topošo ar klimata pārmaiņām saistīto rūpniecību, tām ir plašs atbalsts. Noklausījies daudzajos argumentos par Vroclavu, es arī jautāju, vai izvēle ir jau notikusi attiecībā uz kontroles centra izveidi kādā iespaidīgā vietā centrālajā Eiropā. Es daudzās vietās dzirdu entuziasmu par to.

Nobeigumā, priekšsēdētāja kungs, ir īsta niša, plaisa starp to, kas mums ir iespriekšējos instrumentos un izglītības programmās, starp dažādām programmām. Tas ir jārada drosmīgi un ar lieliem mērķiem. Ir vajadzīgs spēcīgs līderis. Kaut kam patiešām ir jāizdodas, un tad 2010. gadā mēs teiksim: protams, tas bija labs gājiens. Ieguldījums atmaksājas ar laiku.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). - (RO) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, vispirms es apsveicu referentu R. Paasilinna, kas gandrīz pilnībā pārrakstīja Komisijas dokumentu, padarot to darboties spējīgu.

Zināšanu trīsstūris — inovācija, pētniecība un izglītība, — ko veido universitātes, pētniecības centri un institūti, un uzņēmumi, ir neaizstājams, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus, proti, ieguldīt pētniecībā 3 % no IKP, no kuriem divām trešdaļām ir jānāk no privātās vides. Zināšanu un inovācijas kopienas būs tilts starp privāto sektoru un akadēmiskajām un uzņēmēju aprindām.

Es uzskatu, ka eksperimentālie projekti, ko piedāvā R. Paasilinna, ir nepieciešami, un es ceru, ka tāds eksperimentāls projekts būs arī Rumānijā. Ieguldījumi ir nepieciešami viscaur, sākot ar ražošanu un beidzot ar izplatīšanu un pētniecības un inovācijas rezultātu izmantošanu. Šī institūta finansēšana ir pirmais solis, bet mums ir arī vajadzīgi ieguldījumi mazo un vidēja lieluma uzņēmumu jomā un privātajā sektorā, jo tur ir cilvēki un resursi pētniecības projektu līdzfinansēšanai.

Ir jābūt ilgtermiņa stratēģijai. Intelektuālais īpašums ir svarīgs, bet mums jāuzmanās, lai šī iniciatīva nepārklājas ar kopējām iniciatīvām, kopuzņēmumiem. Es ceru, ka šis institūts darbosies vairāk klimata pārmaiņu, informācijas sabiedrības un nanotehnoloģiju jomā.

SĒDI VADA: LUISA MORGANTINI
priekšsēdētāja vietniece

  Józef Pinior (PSE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, iecerētais Eiropas Tehnoloģijas institūts, ko bieži piemin kā Eiropas inovācijas flagmani, savieno zināšanu trīsstūra trīs aspektus: inovāciju, pētniecību un izglītību. Šī pasākuma panākumu atslēga, manuprāt, ir laba sadarbība starp akadēmiskiem centriem un uzņēmējdarbības vidi. Eiropas Tehnoloģijas institūtam vispirms noteikti ir jāspēj akumulēt lielus privāto finanšu līdzekļu daudzumus.

Šodien es gribu pievērst Eiropas Parlamenta uzmanību sagatavošanas darbiem, kas notiek, lai Vroclava kļūtu par institūta galvenās mītnes atrašanās vietu vai arī par vienu no zināšanu un inovācijas kopienu centriem. Vroclavu var uzskatīt par Eiropas vēstures simbolu, to bieži sauc par centrālās un austrumu Eiropas Strasbūru. Pašlaik vairāk nekā 140 000 studentu mācās Vroclavā, šī pilsēta ir viena no Polijas galvenajiem pētniecības centriem. Tā ir devusi dzīvību ETI+ Inovācijas un tehnoloģijas centram, kas izdara spiedienu, lai institūts atrastos Vroclavā. Viens beidzamais komentārs. Iepriekšējo desmit gadu laikā Vroclava ir kļuvusi par modernu finanšu pakalpojumu pilsētu, vietu, kas pievelk kapitālu no visas pasaules, Eiropas radošās enerģijas un attīstības simbolu un pozitīvu globalizācijas simbolu.

  Dorette Corbey (PSE). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, vēl viens jauns institūts! Šim vakaram tas varētu būt labs noslēgums. Papildus Eiropas Pētniecības padomei un tehnoloģijas platformām, kopīgām tehnoloģijas iniciatīvām, Eureka, KIP, Septītajai pamatprogrammai un KPC mums tagad ir vēl viens zināšanu institūts. Pievienotā vērtība ir inovācija, jo tās trūkst salīdzinājumā ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Japānu un Ķīnu. Visam tam pamatā ir doma, ka Eiropā ir pietiekami daudz labu ideju un zinātniskas izpratnes, bet tās nav iemiesotas konkrētos ražojumos. Jautājums, protams, ir, vai jauns institūts var palīdzēt šim procesam. Jautājums ir arī, vai MVU var atrast savu ceļu visu šo zināšanu un pētniecības institūtu vidū. Inovācijas trūkums varbūt ir jāskaidro ar sarežģīto likumdošanu, kas kavē inovāciju, nevis ar institūtu trūkumu. Tomēr jaunais institūts ar savām zināšanu un inovācijas kopienām var dot ieguldījumu, un es ceru, ka ETI var sniegt krietnu ieguldījumu un izcelsies klimata politikas jomā, jo ļoti daudz reformu un inovācijas ir ārkārtīgi vajadzīgas šajā jomā. Par spīti manām šaubām es vēlu ETI lielisku startu un panākumiem bagātu nākotni.

  Ján Figel’, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, paldies jums ne tikai par doto vārdu, bet par iespēju būt klāt šajās interesantajās debatēs, jo tad, kad mēs atskatāmies, pirms diviem gadiem — vai vismaz pusotra gada — mēs varam ieraudzīt pilnīgi kaut ko citu. Es tikai vēlos reaģēt uz dažiem punktiem un sagatavoties turpmākai sadarbībai, jo mēs vēl neesam galā. Mēs esam tālu no noteiktas izveides, bet tas, ko mēs jau esam sasnieguši Padomē un Parlamentā, patiešām ir kaut kas ļoti nozīmīgs.

Vispirms sīkāks punkts, ko minēja daži kolēģi no Zaļo/ALE grupas: saskaņā ar D. Hammerstein klimata pārmaiņas netika iekļautas. Mēs tā nedomājam. Priekšlikumā, kāds tas mums tagad ir, inter alia, ir atjaunojamās enerģijas joma un klimata pārmaiņas. Mēs negribam uzstāt, mēs negribam to formulēt ļoti šauri, jo valde ir tā, kam noteikti ir jālemj un jānosaka. Bet globālās problēmas vai augstākā mērā neatliekami jautājumi, kas stāv mūsu priekšā, ir to iemeslu starpā, kāpēc mēs runājam par ETI, jo mums ir jāsavāc kopā resursi un jāapvieno spēki, kādi mums ir, lai reaģētu kaut kādā veidā.

A. Smith kungs, es viesojos Edinburgas Karaliskajā biedrībā, kur es uzstājos ar runu par augstāko izglītību, un debates par ETI bija ļoti spēcīgas, interesantas un arī savstarpēji iedvesmojošas. Tādas vēstis no Edinburgas vai rektoriem, kurus es satiku, nelaupa man drosmi, bet, protams, shēma tiek gatavota. Piedalīšanās ir brīvprātīga, un es domāju, ka mums uz to ir jāskatās kā uz kopīgu atbildību, bet saglabājot pilnīgu brīvību nostājas izvēlē.

Par kopīgo saturu runājot, es vēlos uzsvērt četrus punktus. Vispirms es pateicos par novatorisko noskaņojumu šajā Parlamentā, jo, kā daži no jums teica, runa ir par inovācijām, un inovācijas ir jāsāk ar to, kādā veidā mēs nodarbojamies ar inovācijām. Inovācija nenotiek tikai ar tehnoloģijas palīdzību; vispirms tai jānāk kā jaunai pieejai, jaunam saziņas un institūtu savienošanas, mobilitātes nosacījumu, kvalifikāciju atzīšanas un tā tālāk veidam — un, protams, naudai, bet tā nav izšķirošais faktors. Tā nav pirmais faktors. Izšķiroša ir mentalitāte, pieeja, protams, kopā ar samērīgu finansējumu.

Kopš 2005. gada pavasara mēs esam gājuši no idejām uz koncepciju, uz priekšlikumu, un jūs vienmēr esat iesaistījušies. Tā nav tikai Komisijas vai birokrātu, vai vienalga kā lieta, tas ir sava veida kopējs darbs, un tāpēc mums jāapzinās, ka, mēģinot kaut ko sasniegt kopā, mums veiksies daudz labāk, nekā bez šādas apņēmības pilnas pieejas, kā mēs te redzam.

Ja jūs atceraties, pirms diviem gadiem plašsaziņā bija runa par Strasbūru vai par kaut ko neīstu, nevis par reālu Eiropas apņēmību nodarboties ar inovāciju. Tagad mums ir daudzi nopietni kandidāti. Tikai šovakar vien Vroclava, Budapešta, Minhene un daudzas citas vietas tika minētas — es negribu tās aizmirst. Es saņēmu vēl daudzus vēstījumus no dažādām universitātēm. Tas ir jauki, jo tas rāda, ka tagad mēs vismaz ticam šai idejai vai gribam piedāvāt kaut ko ļoti nopietnu. Tieši tas Eiropai ir vajadzīgs. Mēs neesam „Eiropas Savienotās Valstis”. Te nav Masačūsetsa. Runa ir par to, kā mēs radīsim kopā labākus nosacījumus un vienu konkrētu projektu ceļā uz novatoriskāku Eiropu. ETI nav absolūtā atbilde. Tā ir viena no atbildēm. Kāds teica, ka ETI esot flagmanis. Es teiktu, ka tas ir vairāk ledlauzis ceļā uz novatoriskāku Eiropu, lai radītu labākus nosacījumus intelektuālajam īpašumam — jūs zināt, cik daudz laika tas prasa un cik vāji mēs esam — un diplomu un grādu labāku pieņemšanu un atzīšanu utt. — daudzus jautājumus.

Ja trīs minētās pilsētas nekļūtu par galveno mītni, tad tām vismaz ir jābūt zināšanu un inovācijas kopienām. Bet es vēlos teikt, ka bija nepareizi sākumā teikt, ka runa ir par naudu un vietu. Nē, tā nāks kā priekšlikuma sastāvdaļa, bet tā nav vissvarīgākā daļa. Atbilde būs 12 mēnešu laikā pēc tam, kad mēs būsim panākuši noteiktu vienošanos par izveidi. Es patiešām priecājos, ka tagad ir ļoti ticami kandidāti, bet tas notiks, kad mēs vienosimies par juridisko pamatu. Padome mēģinās izvēlēties labāko no pašreizējiem nopietnajiem kandidātiem.

Otrkārt, par naudu: pagājušajā nedēļā mēs ierosinājām veidu, kā mēs varētu nonākt pie galapunkta, kur mēs sakām ne tikai, cik daudz naudas, bet arī no kura avota mēs varam finansēt iestādi līdz 2013. gadam. Tas ir pamatdarbībām, bet, kā daudzi no jums ir teikuši, ir jāmobilizē daudz vairāk naudas. Es teiktu, ka nav galīgi izlemts attiecībā uz kopējo apjomu, bet ir izlemts kā Savienības ticams ieguldījums. Mēs nevaram sagaidīt, ka kāds dos neaizpildītu čeku vai solījumus, ja mēs nedodam kaut ko ticamu. Bet ir daudzas konkrētas atbildes, nodomi investēt, pat no uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām, bet mūsu priekšlikumam ir jābūt pilnīgam.

Par J. Buzek teikto attiecībā uz iniciatīvām vai kopīgām tehnoloģijas iniciatīvām, tīkliem un platformām — šis priekšlikums nav konkurents. Tas ir priekšlikums, kas papildina esošo politiku un iniciatīvas, un mēs varam iedomāties, ka daži pašreizējie sadarbības modeļi palielinās sadarbības intensitāti un apvienosies ar kādiem citiem partneriem vai nu no universitātēm, vai uzņēmējdarbības un pretendēs uz vietu ETI. Tāpēc es domāju, ka no platformām, no iniciatīvām, no tīkliem nonākt integrētā partnerībā ir saprātīga pārmaiņa mūsu inovācijā.

Visbeidzot es gribēju pieminēt soli pretī jaunai inovācijas kultūrai. Tā ir pareizā pieeja. ETI nesaistās tik daudz ar noteiktu vietu, vienu sēdekli un valdi, bet jaunu un labāku kultūru inovācijai Eiropā. Es domāju, tas ir viss, ko es varēju vai gribēju minēt kā punktus savā atbildē, bet liels paldies jums par ļoti pozitīvu un konstruktīvu gaisotni šajā plenārsēdē. Un vēlreiz paldies arī referentam R. Paasilinna, jo es zinu, nebija viegli un vēl joprojām nav viegli, un mēs vēl neesam galā. Bet mēs varam pabeigt darbu pie šī priekšlikuma. Es gaidu uz to.

(Aplausi)<BRK>

Komisijas loceklis. − Komisijas nostāja par Parlamenta grozījumiem

R. Paasilinna ziņojums (A5-0293/2007)

Komisija var pieņemt 3., 12., 14., 18., 20., 23., 38., 44., 45., 46., 48., 49., 50., 63., 64., 65., 66., 67., 68., 72. un 73. grozījumu.

Komisija var pieņemt 7., 16. un 28. grozījumu pēc būtības.

Komisija var pieņemt ar labojumiem 2., 15., 17., 26., 39., 29., 30., 32., 36., 37., 41., 42., 43., 51., 52., 53., 54., 56., 57., 59., 60., 61., 62., 70. un 74. grozījumu.

Komisija pagaidām neizsaka nostāju attiecībā uz 21. grozījumu par finanšu aspektiem sakarā ar gaidāmo nolīgumu par finansējumu.

Komisija nevar pieņemt 1., 4., 5., 6., 8., 9., 10., 11., 13., 19., 22., 24., 25., 27., 31., 33., 34., 35., 47., 55., 58., 69., 71., 75., 77., 78. un 79. grozījumu.

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks trešdien.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE), rakstiski. - (RO) Eiropas Tehnoloģijas institūts spēj mazināt inovāciju plaisas starp Eiropas Savienību un tās ārējiem konkurentiem un piesaistīt miljoniem jaunu pētnieku interesi visā Eiropā. Lai šos mērķus sasniegtu, ir svarīgi nodrošināt projekta pamatojumu.

ETI, kā to piedāvā Komisija, izmantos vairāk nekā EUR 1,2 miljardus no fondiem, kas domāti kohēzijas politikai, un smelsies no programmu resursiem, kuras veiksmīgi darbojas, lai īstenotu Lisabonas stratēģiju. Tas nozīmēs centralizētus pētniecības līdzekļus vienotā Eiropas projektā un samazinātas finansēšanas iespējas, kas pieejamas privātiem uzņēmumiem. ETI ir jābūt papildu inovācijas institūtam Eiropā, nevis mazu pētniecības un attīstības centru aizvietotājam. Šī iemesla dēļ mums kopā ar Padomi jāatrod cita finansēšanas formula šim projektam.

Viens no noteikumiem ziņojumā nosaka nepieciešamību, ka institūtam ir jābūt izveidotam Eiropas Savienības valstī, kurā ir „Eiropas akadēmiskas izcilības un reputācijas centri”. Rumānijai kā valstij ar nozīmīgu pētniecības un inovācijas tradīciju ir svarīgi akadēmiski centri un daudz kvalificētu tehnoloģijas speciālistu. Izvēloties Rumāniju par mītnes zemi Eiropas Tehnoloģijas institūtam, tiktu stimulēta ekonomiskā attīstība visā reģionā un tiktu izlīdzinātas plaisas, kas vēl pastāv Eiropas Savienībā.

  Alexander Stubb (PPE-DE), rakstiski. - Izglītība, pētniecība un inovācija ir logi uz nākotni. Tie ir būvmateriāli tam, ko sauc par „zināšanu trīsstūri”. Mums ir jābūt spējīgiem konkurēt. Zināšanu trīsstūris ir viena no atslēgām. Tāpēc es skatos uz Eiropas Tehnoloģijas institūtu (ETI) kā uz investīciju nākotnē.

Ir izpaudusies skeptiska attieksme pret pievienoto vērtību, ko ETI varētu piedāvāt. Tīkla struktūra, ko atbalsta R. Paasilinna ziņojums, būs labs risinājums. Ekspertīzi nodrošina universitāšu un augstākās izglītības iestāžu piedalīšanās. Tāpēc ETI būs nevis tas, ko Komisijas priekšsēdētājs J. Barroso ir nosaucis par Eiropas pētniecības „flagmani”, bet mēģinās būt zīmols, ar ko apzīmēs Eiropas pētniecību. Es atbalstu šo ideju.

Atceroties savus mācību gadus, es arī atbalstu ziņojuma ideju par ETI „zināšanu un inovācijas kopienu” (KIC) autonomo stāvokli. Šādā veidā ETI KIC dos vislabākos impulsus Eiropas inovācijai.