Debašu stenogramma

Trešdiena, 2007. gada 26. septembris - Strasbūra

2. Migrācija - Legālā migrācija – Trešo valstu pilsoņu nelegālās imigrācijas apkarošanas politikas prioritātes (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir kopīgas debates par

- Padomes un Komisijas paziņojumiem par imigrāciju,

- Lilli Gruber kundzes ziņojums Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā par legālās migrācijas politikas plānu [2006/2251(INI)] (A6-0322/2007) un

- Javier Moreno Sánchez kunga ziņojums Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā par trešo valstu pilsoņu nelegālās imigrācijas apkarošanas politikas prioritātēm [2006/2250(INI)] (A6-0323/2007).

  Manuel Lobo Antunes, amatā esošais Padomes priekšsēdētājs − (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Eiropas Savienībai vēl ir daudz uzdevumu attiecībā uz mainīgo migrācijas situāciju.

Vispārējā pieeja migrācijai, ko 2005. gada decembrī pieņēma Eiropas Padome, vēl arvien veido pamatu šo uzdevumu risinājuma noteikšanai.. Pieņemot Vispārējo pieeju, Eiropas Padome uzsvēra vajadzību pēc līdzsvarotas, vispārējas un saskaņotas pieejas nelegālās imigrācijas apkarošanas politikai un sadarbībā ar trešām valstīm – legālās migrācijas priekšrocību izmantošanai. Vispārējās pieejas īstenošana ir bijusi visu secīgo prezidentvalstu būtiska prioritāte.

Vispārējā pieeja migrācijai nav palikusi nemainīga, bet Eiropadome to ir uzlabojusi un attīstījusi, ņemot vērā notikumus un progresu, kas sasniegts tās īstenošanas gaitā. Tā tagad ir integrēta visaptverošajā Eiropas Savienības migrācijas politikā.

Šogad 21. un 22. jūnija sanāksmē Eiropadome pieņēma secinājumus par Vispārējās pieejas paplašināšanu un uzlabošanu.. Šie secinājumi jo īpaši paredz Vispārējās pieejas piemērošanu Eiropas Savienības austrumu un dienvidaustrumu kaimiņu reģioniem un partnerattiecību attīstību starp Eiropas Savienību un trešām valstīm attiecībā uz cirkulāro migrāciju un mobilitāti.

Vispārējās pieejas īstenošanas lielo nozīmi pierādīja vasaras notikumi un jo īpaši notikumi pie ES dienvidu jūras robežām. Turpinot piemērot Vispārējo pieeju, jāveic pasākumi gan nelegālās imigrācijas apkarošanai, gan legālās migrācijas iespēju attīstīšanai.

Padome ir centusies panākt progresu šo abu nesaraujami saistīto mērķu īstenošanā. Savā jūnija sanāksmē tā apsprieda situāciju dienvidos pie Vidusjūras robežām. Tā no jauna apliecināja Frontex lomu un nolēma veikt jaunus pasākumus, kurus ierosināja Malta. Šie pasākumi tika veikti un noslēdzās ar Padomes 18. septembra sanāksmē pieņemtajiem secinājumiem par ES dienvidu jūras robežu pārvaldības pastiprināšanu. Daži no šiem secinājumiem prasa steidzamu rīcību, lai nostiprinātu pašreizējos pasākumus un risinājumus. Dalībvalstis tiek mudinātas sniegt divpusēju atbalstu dalībvalstīm, pret kurām tiek veikts sevišķi liels nelegālās imigrācijas spiediens to ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ, un sadarboties ar kaimiņos esošajām trešām valstīm. Šī sadarbība attieksies, piemēram, uz atpakaļnosūtīšanas pasākumiem, uzņemšanas noteikumiem, patvēruma meklētāju, bēgļu un nepilngadīgu personu pienākumiem.

Secinājumos ir uzsvērta arī vajadzība stiprināt sadarbību šajā jomā ar trešām izcelsmes un tranzītvalstīm, jo īpaši attiecībā uz savu robežu pārvaldību, uzņemoties atbildību par meklēšanas un glābšanas operācijām, apkarojot cilvēku tirdzniecību un kontrabandu un izveidojot efektīvu sistēmu nelegālo imigrantu atpakaļnosūtīšanai.

Uzsvērta ir vajadzība pēc ciešas sadarbības ar starptautiskajām organizācijām, tādām kā UNHCR (Apvienoto Nāciju Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs) un IOM (Starptautiskā migrācijas organizācija). Vēl viens būtisks aspekts ir centieni pastiprināt Frontex darbību, īpaši veicot kopējas ilgtermiņa operācijas un paplašinot Eiropas Piekrastes apsardzes tīkla darbību.

Attiecībā uz ilgtermiņa pasākumiem Padome ir aicinājusi Komisiju iesniegt ziņojumu par iespējamiem papildu pasākumiem kopā ar padziļinātu Maltas priekšlikumu analīzi, pētījumu par attiecīgajām jūras tiesību daļām un – saskaņā ar pašreizējām debatēm par Komisijas Zaļo grāmatu par Eiropas kopējo patvēruma sistēmu – par saistībām izveidot speciālistu vienības patvēruma jautājumos.

Frontex nozīme dalībvalstu veiktajā ES ārējo robežu efektīvā kontrolē kļūst arvien lielāka. Kā jūs zināt, Frontex sāka darboties 2005. gada oktobrī, bet samērā īsā laikā tā ir attīstījusi operatīvās spējas un veikusi svarīgus pasākumus, lai stiprinātu Eiropas Savienības ārējo robežu drošību, īpaši pievēršoties nelegālās imigrācijas apkarošanai. Ir veiktas dažādas Frontex koordinētas kopējas operācijas, un citas pašreiz notiek Atlantijas okeāna un Vidusjūras reģionos. Īpaši svarīgs notikums bija Eiropas Piekrastes apsardzes tīkla atklāšana šī gada maijā, kas ilgtermiņā ietvers nākamo Eiropas Uzraudzības sistēmu.

Vēl viens svarīgs notikums bija Padomes šī gada jūlijā pieņemtā un 20. augustā spēkā stājusies regula par ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību, pazīstamu kā RABIT, izveides mehānisma ieviešanu. Šī regula ievieš mehānismu ātras operatīvas palīdzības sniegšanai uz ierobežotu laika periodu dalībvalstij, kas lūdz palīdzību sakarā ar ārkārtēju un neatlaidīgu spiedienu, jo īpaši ierodoties pie ārējiem robežpunktiem lielam skaitam trešo valstu pilsoņu, kas cenšas nelegāli iekļūt Eiropas Savienībā.

Frontex pašreiz īsteno šo regulu. Tomēr, lai operācijas, kuras koordinē Frontex, būtu efektīvas, ir būtiski, lai būtu pieejams piemērots aprīkojums. Saskaņā ar Frontex regulu Frontex ir izveidojis centralizētu pieejamā tehniskā aprīkojuma sarakstu, kas pazīstams kā CRATE.. Šajā sarakstā jau tagad ir plašs helikopteru, lidmašīnu, kuģu un cita aprīkojuma klāsts, ko dalībvalstis ir gatavas nodrošināt operācijām, kuras koordinē Frontex.

Attiecībā uz tiesību normām, kas vērstas pret nelegālo imigrāciju, Padomes kompetentās struktūras jau sākušas analizēt priekšlikumu Parlamenta un Padomes direktīvai, kas paredz sankcijas pret trešo valstu pilsoņu darba devējiem, kas pārkāpuši noteikumus. Šo priekšlikumu, kura mērķis ir apkarot nelegālo nodarbinātību kā faktoru, kas veicina nelegālo imigrāciju, Komisija sniedza 2007. gada maijā.

Izmantojot koplēmuma procedūru, lai ātri panāktu vienošanos, Padome ir piešķīrusi augstu prioritāti priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dalībvalstu kopīgiem standartiem un procedūrām attiecībā uz to trešo valstu pilsoņu atpakaļnosūtīšanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi. To pašreiz analizē Padomes kompetentās struktūras.

Attiecībā uz atpakaļuzņemšanas politiku ir jāpiemin, ka pēc atpakaļuzņemšanas nolīguma ar Krieviju stāšanās spēkā jūnijā ir jau noslēgts atpakaļuzņemšanas nolīgums ar Ukrainu, un ir parakstīti atpakaļuzņemšanas nolīgumi ar Rietumbalkānu valstīm un Moldovu. Visi šie nolīgumi tiks galīgi pieņemti, kad Eiropas Parlaments sniegs savu atzinumu.

Tagad es vēlos teikt dažus vārdus par legālās migrācijas politikas plānu. Kā jūs zināt, Padome un Portugāles prezidentvalsts arī uzskata legālās migrācijas veicināšanu par prioritāti. 13. un 14. septembrī prezidentūra organizēja Lisabonā augsta līmeņa konferenci, veltītu legālās migrācijas jautājumam.. Tā pulcēja ministrus, augstas amatpersonas un slavenus augstskolu mācību spēkus, kā arī Parlamenta un Komisijas pārstāvjus. Šī konference risināja legālās migrācijas jautājumus, tādus kā legālās migrācijas ceļi un migrācijas plūsmu pārvaldība, integrācija, Lisabonas darba kārtība un migrācija saistībā ar attīstību. Šīs konferences rezultāti būs ļoti svarīgi mūsu darba virzībai dažos nākamajos mēnešos.

Padome drīz sāks darbu arī pie priekšlikumiem pamatdirektīvai par to migrantu tiesībām, kas dalībvalstī uzturas legāli, lai strādātu, un pie vienotas uzturēšanās atļaujas izstrādes, kā arī pie direktīvas par augsti kvalificēta darba ņēmēju ieceļošanas un uzturēšanās noteikumiem, kuras, mēs ceram, Komisija iesniegs tuvākajās nedēļās. Šie divi priekšlikumi kopā ar citiem, ko iesniegs tuvākajos gados, ir nākamie pasākumi legālās migrācijas politikas plānā, ko Komisija iesniedza 2006. gada janvārī.

Padome ir jau sākusi analizēt priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/109/EK, lai iekļautu tās darbības jomā starptautiski aizsargātas personas. Šī priekšlikuma mērķis ir piešķirt starptautiski aizsargātām personām iespēju iegūt pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Padome tikai gaida Parlamenta atzinumu, lai varētu nekavējoties pieņemt šī instrumenta projektu.

Attiecībā uz ārējām attiecībām migrācijas jomā man jūs jāinformē, ka Padome ir aktīvi rīkojusies, lai īstenotu Vispārējo pieeju migrācijai, kā teikts Eiropadomes 2005. un 2006. gada secinājumos. Jūsu uzmanība tiek vērsta arī uz Padomes jūnijā pieņemtajiem secinājumiem par Vispārējās pieejas migrācijai paplašināšanu un nostiprināšanu. 2006. gada decembrī Eiropadome aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumus par to, kā piemērot Vispārējo pieeju Eiropas Savienības kaimiņreģioniem, kas atrodas tās austrumos un dienvidaustrumos; ierosināt veidus, kā integrēt legālās migrācijas iespējas ES ārpolitikā, lai attīstītu tādas līdzsvarotas partnerattiecības ar trešām valstīm, kas piemērotas dalībvalstu darba tirgu īpašajām vajadzībām; ierosināt veidus un pasākumus, lai atvieglotu īslaicīgo cirkulāro migrāciju; iesniegt sīki izstrādātus priekšlikumus par to, kā labāk organizēt un sniegt informāciju par dažādām legālām pārvietošanās formām starp Eiropas Savienību un trešām valstīm.

Atbildot uz šiem aicinājumiem, Komisija sniedza divus paziņojumus, un pēc Komisijas paziņojumu pieņemšanas prezidentvalsts iesniedza Padomei secinājumu projektu, lai sāktu darbu pie Komisijas noteiktajiem pasākumiem.

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ministru konference par migrāciju notiks novembrī. Šīs konferences mērķis ir izstrādāt iniciatīvas un pasākumus, lai ieviestu ar migrāciju saistītus jautājumus. Turklāt īpaša uzmanība ir veltīta Āfrikai, vedot un pastiprinot dialogu, kas ar Āfrikas valstīm sākās 2005. gadā, par jautājumiem, kas saistīti ar migrāciju. Prioritāte ir piešķirta arī Rabatas 2006. gada jūlija un Tripoles 2006. gada novembra ministru konferenču par migrāciju un attīstību uzraudzībai. Šīs ministru konferences, no kurām pirmā bija reģionāla un otrā – kontinentāla, noteica vairākas jomas, kurās varētu pastiprināt sadarbību starp migrantu izcelsmes valstīm, tranzītvalstīm un galamērķa valstīm.

Padome aktīvi strādā šajā jomā, lai vērstu kopīgās programmas, par kurām vienojās Rabatā un Tripolē, konkrētos pasākumos.

  Franco Frattini, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (IT) Priekšsēdētajas kundze, dāmas un kungi! Es esmu ļoti pateicīgs Padomes pārstāvim par mūsu kopīgo pasākumu plašo aprakstu, un es jo īpaši vēlos pateikties abiem referentiem, Gruber kundzei Moreno Sánchez kungam, par ziņojumiem, kurus mēs šodien apspriežam un komentējam.

Viens no sākotnējiem komentāriem, protams, ir tas, cik daudz Eiropa ir panākusi tik īsā laikā, citiem vārdiem, optimistisks komentārs. Mēs visi atceramies, ka līdz Hemptonkortas augstākā līmeņa sanāksmei 2005. gada oktobrī bija pat šaubas, ka Eiropai varētu būt kopīga imigrācijas stratēģija. Šodien tas ir ne tikai lozungs mums visiem, bet mēs jau īstenojam konkrētas iniciatīvas, par kurām ir bijis pieņemts lēmums un kuras jau sākušas nest augļus.

Tas parāda, ka Eiropai ir sava nozīme globālās, neapturamās migrācijas parādības pārvaldībā, ar rīcību dalībvalstu līmenī vairs nepietiek. Tas parāda arī to, ka Eiropas rīcība dod labumu pašai Eiropai, dalībvalstīm un visiem mūsu partneriem gan dienvidos – galvenokārt Āfrikas valstīm – gan arī mūsu austrumu kaimiņiem, jo, kā mums atgādināja, Komisija ierosināja paplašināt Vispārējo pieeju uz austrumiem, tas ir, uz migrācijas plūsmām, kas nāk no austrumiem.. Padome tam visnotaļ piekrita.

Mēs regulāri runājam par Vispārējo pieeju. Mēs visi piekrītam, ka tā nozīmē absolūti nesaraujamas saites veidošanu starp ārējo dimensiju un iekšējo imigrācijas politiku.. Mēs nevaram aprobežoties ar imigrācijas pārvaldību tikai mūsu teritorijā, mums ir jārisina cēloņi, kas ir imigrācijas pamatā, un tie pat šodien ir saistīti ar galvenokārt ar izmisušiem cilvēkiem, kuri bēg no vajāšanas, nabadzības vai kara. un kuriem nav izvēles, vai pamest savu valsti, vai palikt tajā. Viņiem jāpamet sava dzimtene, lai izdzīvotu.

Tāpēc ir skaidrs, ka imigrācijas pamatcēloņus nevar atrisināt tikai ar pieeju, kas pamatojas uz drošību, jo Vidusjūras patrulēšana ir bijusi un būs būtiska, lai aizsargātu teritoriju ap Kanāriju salām. Tā nevar būt mūsu vienīgā stratēģija, un mums, protams, ir jāņem vērā ES dalībvalstu prasība,, lai pārvaldām legālo migrāciju. Tas ir viens no labākajiem veidiem, kā apkarot nelegālo imigrāciju.

Jo lielāka būs mūsu spēja pārvaldīt ekonomisko migrāciju, kas mums ir jādara, jo vairāk mēs mazināsim pelēko, neskaidro nelegālās imigrācijas slāni. Tieši tāpēc es vēlos sākt ar runu par legālo migrāciju, ko mēs pirms dažām dienām apspriedām svarīgā sanāksmē Lisabonā. Mēs runājām par nākotnes izredzēm, un man radās iespaids - ko, es ceru, šis Parlaments apstiprinās – , ka pastāv pozitīvs politisks pamudinājums aplūkot ekonomisko migrāciju bez ideoloģiskas motivācijas.

Atklāti runājot, mums tas jādara, zinot, ka mums ir vajadzīgi darba ņēmēji, kas nepieder pie Kopienas, un zinot, ka mums nav jāceļ panika, izplatot baumas par milzīgu skaitu iebraucēju, kas varētu radīt maldīgu iespaidu. Daži komentētāji un pat dažu lielāko laikrakstu korespondenti ir teikuši: „Mēs esam gatavi uzņemt 20 miljonu kvalificētu migrantu.” Atklāti runājot, šādi skaitļi ir bīstami.. Viena lieta ir norādīt uz acīmredzamu demogrāfisku tendenci: Eiropa noveco, un darba ņēmēju skaits Eiropā samazināsies iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ, bet pavisam cita lieta ir pašlaik safantazēt skaitļus, kas varētu būt pareizi pēc 50 gadiem.

Tāpēc pārvaldīsim visus šīs parādības aspektus, sākot ar iedzīvotāju samazināšanos Eiropā! Tomēr otrais aspekts ir to Lisabonas stratēģijas mērķu īstenošana, kas attiecas uz Eiropas ekonomikas konkurētspēju un pievilcību. Lai to veiktu, mums ir vajadzīgs darbaspēks visās tajās nozarēs, ko daudzi mūsu Eiropas līdzpilsoņi, šķiet, tā sakot, pametuši novārtā. Trešais faktors ir tas, ka imigrācija nevar būt vienīgais veids, kā risināt iedzīvotāju samazināšanās problēmu.

Mēs nedrīkstam aizmirst, piemēram, ka, runājot par imigrāciju no valstīm, kas nepieder pie Kopienas, mēs tomēr saglabājam šķēršļus Kopienas darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai. Dažiem no mūsu Eiropas līdzpilsoņiem nav pilnīgas brīvības strādāt visās pārējās ES valstīs. Izmantojot profesionālo žargonu, to sauc par „Kopienas priekšrocībām”, bet to vajadzētu izskaidrot ar politisku rīcību un nevis ar birokrātisku terminu. Tas nozīmē, ka Eiropā būs patiesa darbaspēka mobilitāte tikai tad, kad būs atcelti visi šķēršļi mūsu Eiropas darba ņēmējiem, un es, protams, ar to domāju darba ņēmējus no jaunajām dalībvalstīm. Šis tātad ir vēl viens aspekts, kas jāņem vērā.

Ceturtais aspekts attiecas uz atteikšanos uzskatīt iedzīvotāju skaita samazināšanos par kaut ko tādu, kam mums jāpadodas, sakot, „tas nekas, darba ņēmēji ierodas no Āfrikas”. Mūsu iedzīvotāju skaita samazināšanās, tāpat kā mūsu nākotne, ir temati, par ko mums būtu jāraizējas. Tāpēc, piemēram, pasākumi ģimeņu atbalstīšanai un eiropiešu dzimstības veicināšanai ir tikpat svarīgi šajā ziņā, cik to imigrantu pārvaldība, kas ierodas no valstīm, kuras atrodas ārpus Eiropas.

Protams, mēs pieņemam iniciatīvas, lai visu to sasniegtu, un dažas iniciatīvas imigrācijas jomā ir jau pieņemtas. Es varu jums teikt, ka mēs izsludinām uzaicinājumu uz konkursu Eiropas Imigrācijas portāla izveidei. Es ceru, ka uzaicinājums uz konkursu noslēgsies pēc dažiem mēnešiem, ja birokrātija to atļaus, un ka tas dos mums iespēju izveidot Eiropas pirmo vienoto imigrācijas portālu. Portāls nodrošinās piekļuvi darba iespējām, piedāvājumiem, meklēšanai, nozarēm, kurās ir darbaspēka pieprasījums utt. Tas lielā mērā paplašinās Eiropas iespējas šajā jomā.

Eiropas Integrācijas fonds beidzot ir kļuvis par realitāti.. Mēs to esam apsprieduši citos gadījumos, un jūs esat izteikuši tam savu atbalstu. Man jāsaka, ka Padome ir nedaudz samazinājusi finansējumu, ko es sākotnēji ierosināju, bet tas tomēr ir izveidots un darbojas. Mums ir gandrīz 1 miljards euro, lai izveidotu šo galveno mūsu migrācijas stratēģijas sastāvdaļu. Migrācija nevar būt bez integrācijas. Eiropas Fonds tagad pastāv. Mēs finansējam valodu un profesionālās izglītības kursus izcelsmes valstīs. Tas ir vēl viens priekšnoteikums ekonomiskās migrācijas pārvaldībai: ja tiem cilvēkiem, kas šeit ierodas, nav profesionālās izglītības, ko mēs pieprasām konkrētās nozarēs, vai arī viņi nerunā tās valsts valodā, kurā viņi strādā, viņi ir nolemti sociālai izolācijai, un mēs to nevēlamies. Eiropas Savienība jau finansē iniciatīvas šajā jomā.

Kā jūs varbūt zināt, Komisija pēc mana priekšlikuma gatavojas tuvākajās dienās pieņemt divas likumdošanas iniciatīvas. Padomes pārstāvis jau tās pieminēja. Abas būs diezgan novatoriskas direktīvas, un pirmā no tām attieksies uz augsti kvalificētiem darba ņēmējiem. Tā nekādā ziņā nebūs veltīta skaitļu spēlītei – cik inženieru ir vajadzīgi Itālijā vai cik ārstu ir vajadzīgi Beļģijā. Šādus jautājumus izlems kopīgi attiecīgo valstu valdības un darba tirgi. Mūs interesē galvenokārt ir padarīt Eiropu pievilcīgāku par konkurentiem, tādiem kā Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda vai Austrālija, kas piesaista 95 % no augsti kvalificētiem darba ņēmējiem ārpus Eiropas, no Āfrikas un Āzijas valstīm, bet Eiropa spēj piesaistīt tikai 5 %. Tas ir par maz.

Eiropas darba atļaujas „zilās kartes” ideja ir šāda: augsti kvalificēts darba ņēmējs, kas ir vajadzīgs kādā konkrētā valstī, pēc kāda laika iegūst tiesības pārcelties bez jebkādām sarežģītām formalitātēm vai procedūrām uz kādu citu Eiropas Savienības valsti, kurā viņam, protams, ir darbs. Šai personai ir tiesības atgriezties savā valstī, ja tā to vēlas, un tad pēc kāda laika atkal doties uz Eiropu, ja tā to vēlas. Šāda cirkulāra migrācija var aizkavēt pastāvīgu intelektuālā darbaspēka emigrāciju no izcelsmes valstīm.

Otrā direktīva par ekonomisko migrantu kopējām tiesībām būs, protams, tikpat svarīga, jo mums pirmo reizi būs darba atļaujas un uzturēšanās atļaujas vienā dokumentā. Persona ierodas Eiropā, lai strādātu. Es, protams nerunāju par patvēruma meklētājiem vai ģimeņu atkalapvienošanos. Es runāju par cilvēkiem, kas ierodas Eiropā, lai strādātu, par ekonomiskajiem migrantiem. Tāpēc nevajadzētu būt nekādai plaisai starp uzturēšanos un darbu, un šim dokumenta veidam jābūt pārredzamam.

Ir skaidrs, ka tas izraisīs tiesību saskaņošanu. Dažās dalībvalstīs tiesības uz medicīnisko aprūpi nav visaptveroši garantētas, bet citās tās ir garantētas. Komisijas priekšlikums Padomei un Parlamentam, protams, atstās dalībvalstu ziņā, vai paplašināt pašreizējās tiesības, ja, piemēram, dažu valstu sistēmas ir jau liberālākas. Mēs acīmredzot negaidām, lai liberālākā valsts ierobežotu piešķirtās tiesības, bet mēs sakām, ka valstīm, kas nav tik liberālas, jāpiešķir lielākas tiesības uz sociāliem, izglītības, medicīnas un citiem pakalpojumiem.

2008. gadā es iesniegšu priekšlikumus par citām migrantu darba ņēmēju kategorijām: sezonas strādniekiem, personām, kas apmeklē maksas apmācību kursus, un darbiniekus, kas pārcelti darbā uz citām uzņēmuma struktūrām. Ja, piemēram, kādam uzņēmumam ir biroji vairākās Eiropas pilsētās, galvenā doma ir atvieglot pārvietošanos viena un tā paša uzņēmuma robežās, nevis sākt procedūras katrā valstī no nulles. Pēc tam, protams, kārta pienāks nekvalificētiem strādniekiem, kas ir vislielākā kategorija, par kuru vēl ir vajadzīgs liels izpētes darbs. Es neaizraujos ar tiesību aktu priekšlikumu formulēšanu, bet pašlaik dodu priekšroku dažādām izvēlēm, jeb neierobežotiem priekšlikumiem, ar ko es nodarbošos nākamā gada sākumā, lai iegūtu komentārus un ierosinājumus pirms

iespējami labākā priekšlikuma formulēšanas. Mēs šeit nerunājam par ierobežotām grupām, bet par lielo vairākumu no tiem, kas ierodas Eiropā bez profesionālās izglītības. Šajā ziņā ir jārisina daudz aspektu.

Viens no galvenajiem aspektiem – es citēju Gruber kundzes ziņojumu - , protams, ir sadarbība ar izcelsmes valstīm, lai novērstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju. Es esmu īpaši norūpējies par šo aspektu. Kā jau teicu, cirkulārās migrācijas ideja ir tieši paredzēta šim nolūkam – lai izvairītos no pastāvīga enerģijas zaudējuma. Sadarbība ar konkrētām valstīm Subsahāras Āfrikā ir jau sākusies, piemēram, lai novērtētu, kā izturēties pret augsti kvalificētiem darba ņēmējiem, kas kādu laiku strādā Eiropā un tad atgriežas mājās, - kur viņus nodarbināt un izvietot, lai tas dotu labumu izcelsmes valstij.

Dažos nākamajos mēnešos es plānoju enerģiski vest atvērtu dialogu, daļēji stiprā atbalsta dēļ, ko saņemu no pašreizējās Portugāles prezidentūras un ko saņēmu arī no iepriekšējām prezidentūrām. Mums šajā ziņā ir lielas iespējas. Tuvojas divas ministru tikšanās augstākajā līmenī: Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu augstākā līmeņa sanāksme, kuru jau pieminējām, un Eiropas un Āfrikas vadītāju augstākā līmeņa sanāksme. Es ceru un ticu, ka šī augstākā līmeņa sanāksme dos mums iespēju virzīties uz priekšu, jo es, protams, sagaidu, ka valdību vadītāji Eiropas un Āfrikas augstākā līmeņa sanāksmē pieņems patiesu Eiropas un Āfrikas partnerattiecību deklarāciju par imigrāciju, mobilitāti un nodarbinātību.

Ja tas notiks, es ticēšu, ka esam spēruši lielu soli uz priekšu, daļēji tāpēc, ka pēc vienošanās ar Portugāles prezidentūru, priekšlikums, ko pārrunājām ar Vācijas prezidentūru, ar Federālās Republikas nodarbinātības ministru un iekšlietu ministru, tiks virzīts uz pirmo kopīgo Iekšlietu un nodarbinātības ministru padomi. Decembra sākumā pirmo reizi īstenosies taustāma politiska rīcība, lai apkopotu mūsu migrācijas stratēģijas dažādos aspektus, ne tikai drošības, bet arī ekonomiskos un nodarbinātības aspektus, kas ir ļoti svarīgi to iemeslu dēļ, kurus jau minēju.

Kooperācijas nolīgumi ar izcelsmes valstīm skar vēl vienu jautājumu. Komisija ir veikusi eksperimentālus pasākumus šajā jomā kopā ar konkrētām valstīm. Īsi sakot, mēs esam izstrādājuši valstu aprakstus. Katra valsts atšķiras no citām, un mēs nevaram pārvaldīt migrācijas plūsmu no Mali tādā pašā veidā kā migrācijas plūsmu no Senegālas. Katrai valstij ir savas īpatnības, un tā ir jāaplūko kā atšķirīga.

To paveikuši, mēs piedāvājam partnerattiecību iespējas kā daļu no vispārējā nolīguma. Mēs tās vienkārši nosaucām par „kooperācijas platformām”. Tie ir nolīgumi ar tematu platformu, par ko jāvienojas, lai kopīgi apkarotu cilvēku tirdzniecību – jo cilvēku tirdzniecība sākas izcelsmes valstī - , tādējādi likvidējot korupciju, kas veicina cilvēku tirdzniecību, kā arī pārvaldot nodarbinātības iespējas, sniedzot informāciju un piedāvājot profesionālo un valodu apmācību. Mēs esam atvēruši pirmo nodarbinātības centru Mali galvaspilsētā Bamako, sniedzot tam Eiropas finansējumu.. Mēs esam arī teikuši, ka sniegsim informāciju par Eiropas likumiem, nodarbinātības iespējām un apmācību kursiem šajā centrā. Mēs jau patiesībā to darām. Mali ir pirmā valsts, kas ir izrādījusi interesi, un mēs jau esam kopīgi uzsākuši šo iniciatīvu.. Mēs vēlamies darīt to pašu kopā ar citām valstīm, kad tās griezīsies pie mums.

Attiecībā uz integrāciju ļaujiet man īsi paziņot, ka integrācija ir būtiska migrācijas politikas daļa, un acīmredzot Fondu izmantos visām politikas jomām, kas saistītas ar to cilvēku sociālo integrāciju, kas ievēro mūsu noteikumus. Visbeidzot, nelegālā imigrācija arī veido daļu no mūsu politiskās stratēģijas. Es zinu un priecājos par to, ka LIBE komiteja ir apstiprinājusi Weber kunga ziņojumu par Eiropas repatriācijas politiku. Turpmāk mēs to apspriedīsim, jo tas arī ir svarīgs jautājums.

Apkarot nelegālo imigrāciju nozīmē neatbalstīt nelegālu nodarbinātību, kas piesaista nelegālu darbaspēku. Kā jūs zināt, arvien lielāks procents imigrantu Eiropā zaudē darbu. Tas ir iemesls bažām. Sākotnēji darbs bija pieejams daudziem cilvēkiem – sezonas darbs, darbs lauksaimniecībā, tūrismā, publiskā iepirkuma būvdarbos – , bet tagad diemžēl palielinās bezdarbs. Ko gan mums iesākt ar tiem cilvēkiem, kas zaudē darbu?

Tāpēc neatbalstīsim nelegālo nodarbinātību, sodīsim darba devējus, kas gūst peļņu no nelegālajiem imigrantiem, garantēsim repatriācijas politiku, kas ievēro cilvēku pamattiesības, bet kam ir arī skaidri un stingri mērķi. Mēs nevaram pieļaut nelikumības un atkārtotu nelikumīgu rīcību.

Eiropas aģentūra Frontex ir palīdzējusi apturēt tūkstošiem nelegālo imigrantu. Šajā vasarā vien tā ir izglābusi vairāk nekā 1 200 cilvēku, kas citādi būtu gājuši bojā, kā jau daudzi citi ir gājuši bojā, un mēs esam pateicību parādā kuģu, lidmašīnu un helikopteru komandām, kas iesaistījušās Frontex misijās. Frontex tomēr ir spējusi samazināt nelegālo imigrantu plūsmu tajās teritorijās, kurās tā patrulē. Tā ir bijusi, ir un būs Vispārējās pieejas galvenais līdzeklis.

Priekšsēdētājas kundze! Es beigšu, sakot, ka imigrācija būs daļa no mūsu darba slodzes ne tikai dažos nākamajos mēnešos, bet arī turpmākajās desmitgadēs. Tāpēc ir labi, ka Eiropa saprot, ka tai ir lieliska iespēja būt vienai no dalībniecēm uz pasaules skatuves šajā un arī citās jomās.

  Lilli Gruber, referente. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Imigrācija nav ne ārkārtas stāvoklis, ne parejoša parādība. ES27 2006. gadā bija 18 ar pusi miljoni migrantu. Kā jūs zināt, tam ir daudz iemeslu: kari, nabadzība, vides katastrofas un nežēlīgas diktatūras daudzos pasaules reģionos. Eiropas Savienība ir viena no pasaules notikumu lielākajām dalībniecēm, tāpēc mums jābeidz vilcināties un jāizstrādā struktūrpolitika, lai risinātu uzdevumus, kas skar mūs visus. Vieni paši mēs netiksim galā.

Daudz ir paveikts, apkarojot nelegālo imigrāciju, bet ar to nepietiek. Galvenais veids, kā apkarot nelegālo imigrāciju, ir radīt legālus veidus ieceļošanai Eiropas Savienībā. Tie ir vienas un tās pašas monētas divas puses, un tāpēc Javier Moreno Sánchez un es nolēmām sniegt mūsu ziņojumus kopā.

Mūsu ekonomika vairs nevarēja funkcionēt bez migrējošiem darba ņēmējiem, un bez viņu sociālās apdrošināšanas iemaksām mūsu labklājības sistēma būtu paralizēta, apdraudēta tāpat, kā to apdraud dzimstības samazināšanās. Eurostat skaitļi skaidri parāda, ka: 2050. gadā trešā daļa no 490 miljoniem eiropiešu būs vecāki par 65 gadiem. Komisijas 2005. gada rīcības plāns bija liels solis uz priekšu, jo tas sniedza praktiskus priekšlikumus legālu migrācijas ceļu vienotai atvēršanai ES mērogā. Kā redzams, katra dalībvalsts ir atbildīga par ieceļošanas kvotu noteikšanu.

No piecām direktīvam, ko jums, komisār Frattini, jāierosina nākamajos mēnešos, mūsu prioritāte ir tā, kas garantē kopīgu tiesību pamatu visiem migrantiem. Es jums vēlu visu to labāko, jo mēs visi zinām, ka sarunas Padomē nekādā ziņā nebūs vienkāršas, bet Parlaments jūs atbalstīs. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mums jāpāriet uz koplēmumu un jāatceļ veto tiesības Padomei.

Manu ziņojumu LIBE komitejā pieņēma vienprātīgi, ja neskaita vienu balsi pret, un es esmu ārkārtīgi pateicīga saviem kolēģiem no citām grupām par viņu nelokāmo atbalstu. Ziņojumā mēs pieprasām, lai Eiropas līmenī būtu pieejama konsekventa un ticama statistika. Nav iespējams izdot tiesību aktus par imigrāciju , nezinot tās patieso apjomu, bez reāliem skaitļiem tie var viegli kļūt par propagandas ieroci.

Šī parādība jārisina bez demagoģijas, bez populisma un bez tabu. Es tāpēc ticu, ka tā ir svarīga politiķiem un žurnālistiem, lai parādītu lielāku atbildības sajūtu, saskaroties ar šādu delikātu tematu. Kā jūs zināt, abām grupām ir liela nozīme integrācijas procesā.

Integrācija ir divvirzienu process, kas ietver tiesības un pienākumus abām pusēm, un imigrantu aktīva piedalīšanās uzņēmējvalsts saimnieciskajā, sociālajā un politiskajā dzīvē ir būtiska. Frattini kungs, es jums piekrītu, kad jūs runājat par vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz sociāli ekonomiskajām tiesībām, jo pamattiesības ietver vienādu atalgojumu un drošību darbavietā, kā arī kvalifikācijas atzīšanu, pensijas tiesību savstarpēju atzīšanu, ģimeņu atkalsavienošanos un juridiska statusa garantijas sievietēm neatkarīgi no viņu dzīvesbiedriem.

Attiecībā uz direktīvu par augsti kvalificētiem darba ņēmējiem tā saukta zilā karte varētu būt lielisks līdzeklis speciālistu piesaistīšanai, kas Eiropai ir tik vajadzīgi.. Komisār, mēs katrā ziņā vēlamies uzzināt mazliet vairāk par šo zilo karti, ņemot vērā to, ka šodien – kā jūs atgādinājāt – tikai 5 % no imigrantu darba ņēmējiem ir augsti kvalificēti pretstatā 95 % nekvalificēta darbaspēka.

Direktīvai par sezonstrādniekiem ir jāizlabo trūkumi šīs pēdējās darba ņēmēju grupas tiesībās, un es uzskatu, ka sezonas strādniekiem, kas ievēro noteikumus, ir jāpiedāvā iespēja prioritāra kārtā izmantot arī citas pagaidu un pastāvīgās imigrācijas formas. Tomēr, Frattini kungs, šādiem neierobežotiem priekšlikumiem vai izvēlēm, kā jūs tas nosaucāt, nekvalificētiem migrantiem vai migrantiem ar zemu kvalifikāciju nav nekādas vainas, bet cik ilgi mums būs jāgaida direktīva šajā jomā? Mans jautājums ir adresēts tieši Padomei.

Dāmas un kungi, man atvēlētais laiks ir pagājis. Mēs varētu aicināt valdības un Padomi būt reālistiskākām un drosmīgākām. Ir vajadzīga saprātīga politika, lai nomierinātu mūsu arvien vairāk satrauktās sabiedrības bailes un šaubas. Nav slēgtu robežu, un migranti necenšas mūs okupēt. Imigrācija ir nepieciešamība, un, ja tai pieiet saprātīgi, tai var būt pozitīva vērtība pilsoniskā sabiedrībā, kas ciena atšķirības.

(Aplausi)

  Javier Moreno Sánchez, referents. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, priekšsēdētājas vietnieka kungs, amatā esošais Padomes priekšsēdētāja kungs, Gruber kundze, dāmas un kungi! Iztēloties Eiropas nākotni un mūsu sabiedrību bez imigrācijas globalizācijas laikmetā ir bēgšana no realitātes. ES demogrāfiskajai stabilitātei, saimnieciskajai izaugsmei un kultūras daudzveidībai imigrācija ir nepieciešama.

Mums ir vajadzīgi legāli imigranti, darba ņēmēji ar tiesībām un pienākumiem, nevis vergi. Legālās imigrācijas politikas attīstība un panākumi ir atkarīgi no monētas otrās puses – nelegālās imigrācijas.

Šo nelegālās migrācijas plūsmu vadība un kontrole pārsniedz dalībvalstu individuālās rīcības iespējas, un nevar būt šaubu, ka tas ir vispārējās kopējās imigrācijas politikas visdelikātākais aspekts, kas jāizstrādā Eiropas Savienībai.

Nesen parādījusies sociālā un ekonomiskā nelīdzsvarotība, starptautiski konflikti un klimata pārmaiņas palielina nelegālās plūsmas uz ES. Šo plūsmu ātrums ir lielāks nekā mūsu politiskā reakcija, un tās pašas no sevis neapstāsies. Mums jārīkojas nekavējoties.

Mēs atzinīgi vērtējam un atbalstām Komisijas pieeju. Saskaņotākas un efektīvākas dalībvalstu politikas izstrādei ir būtiski, lai tā pamatotos uz pilnīgu cilvēka cieņas un pamattiesību ievērošanu, solidaritāti, dalītu atbildību, pārredzamību un savstarpēju uzticību..

Vispirms mums ar integrētu novērošanu un uzraudzību jānodrošina sauszemes, gaisa un jūras robežas, un šeit mums jāizmanto Frontex un RABIT kā ceļš uz dalītu atbildību un solidaritāti.

Dāmas un kungi! Frontex darbojas. Vietās, kur veiktas operācijas, dzīvības ir izglābtas un nelegālā imigrācija ievērojami samazināta. Nelegālajiem imigrantiem ir nācies meklēt citus ceļus, kā nesen novērots Spānijā un Itālijā.

Tomēr Frontex ir vēl bērna autiņos, šis ES bērns, kam jāaug un jāpilda savs uzdevums ar savu vecāku, dalībvalstu, palīdzību, kuras mēs lūgsim turēt vārdu un piegādāt vajadzīgos cilvēkresursus un materiāli tehnisko nodrošinājumu.

Turklāt ir būtiski atturēšanai izstrādāt Eiropas atpakaļnosūtīšanas politiku, pilnīgi ņemot vērā cilvēktiesības, un sagatavot atpakaļuzņemšanas nolīgumus ar trešām valstīm. Mēs vēlamies, lai atpakaļnosūtīšanas direktīva tiktu pieņemta Portugāles prezidentūras laikā.

Dāmas un kungi! Mums ir vajadzīga politiska drosme un vēlēšanās risināt vislielāko nelegālās imigrācijas pievilkšanas objektu – nelegālo nodarbinātību. Mums jāuzvar cīņā pret mafijām un negodīgiem uzņēmējiem, kas ekspluatē nelegālos imigrantus. Tā ir uzņēmējdarbība, kurā iesaistīts milzīgs skaits slēptu interešu un naudas, un tā prasa stingru un enerģisku atbildes reakciju.

Kā jūs, priekšsēdētājas vietnieka kungs, teicāt, mēs nedrīkstam būt ne mazākā mērā iecietīgi pret nelegālo nodarbinātību, lai samazinātu ēnu ekonomiku, kas rada „pieprasījuma efektu”. Psiholoģiskais efekts ir acīmredzams. Ja nav nekādu iespēju strādāt nelegāli ES, ir mazāk pamudinājumu emigrēt uz to.

Mēs vēlamies arī lūgt dalībvalstis apņēmīgi rīkoties, izmantojot pienācīgus finanšu resursus, lai apkarotu cilvēku tirdzniecību, sadarbojoties tiesai un policijai, veltot īpašu uzmanību visvieglāk ievainojamām personām – sievietēm un bērniem – un nodrošinot, lai viņiem būtu piekļuve veselības aprūpei un izglītībai.

Ārējie pasākumi prasa dialogu un ciešu sadarbību ar izcelsmes un tranzītvalstīm. Mums jāturpina rīkoties tā, kā ierosināts ministru konferencēs, kas notika Rabatā, Tripolē un Briseles Pasaules forumā, uzsverot saikni starp imigrāciju un attīstību.

Mums imigrācija jāpadara par izcelsmes valstu un uzņēmējvalstu attīstības faktoru un jānodrošina, ka kopīgā attīstība tiek kopīgi izmantota, lai risinātu nelegālās imigrācijas dziļākos iemeslus.

Mums ir arī jāpalielina to naudas līdzekļu pozitīvā ietekme, ko imigranti sūta uz mājām, veicinot attiecīgo valstu attīstību, un jāizpēta mikrokredītu iespējas.

Turklāt mums ir vajadzīga saskaņota ārpolitika, lai nodrošinātu tirdzniecības mērķu un atbalsta attīstībai saderību un lai mazāk attīstītas valstis varētu eksportēt savu produkciju, nevis savus pilsoņus.

Dāmas un kungi! Es nevēlos beigt savu runu, neizsakot pateicību visiem referentiem, ar ko man bija cieša pozitīva sadarbība, kā redzams no vispārējās vienprātības, kas tika panākta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā.

Dāmas un kungi! Nav šaubu, ka mums jāapkaro nelegālā imigrācija un jātiek galā ar tās iemesliem un ceļiem, bet mums nav jāapkaro nelegālie imigranti, jo viņi nav noziedznieki, emigrēšana nav noziegums. Mums jāizbeidz populistiskās, ksenofobiskās runas, kas saista imigrāciju ar nedrošību, noziedzību, terorismu un bezdarbu. Neviens neemigrē iegribas dēļ, bet gan vienmēr nepieciešamības dēļ. Rīkosimies, lai novērstu šo nepieciešamību un pārvērstu to personīgā izvēlē.

(Aplausi)

  Manolis Mavrommatis (PPE-DE), Attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlos apsveikt Lilli Gruber un Javier Moreno Sánchez par lielisko darbu, ko viņi paveikuši, un par sadarbību, sagatavojot abus ziņojumus.

ES Komisijas stingra nostāja ir, lai tiktu pieņemta 27 dalībvalstu patiesa kopīga imigrācijas politika. Imigrācija ir nesaraujami saistīta ar attīstību, un, ņemot vērā demogrāfiskās problēmas, ar ko šodien saskaras ES, legālā imigrācija ir pašlaik daļa no daudzu Eiropas problēmu risinājuma un nevis vēl viena jauna problēma.

Iespēja izdot atzinumu ir ļāvusi mums Attīstības komitejā, uzņemoties Eiropas Parlamenta lomu, nodrošināt vienlīdzīgas tiesības abiem dzimumiem, aizsargāt visneaizsargātākās grupas, tādas kā imigrantu sievietes un bērni, kā arī sniegt informāciju un valodu apmācības nesen ieceļojušiem imigrantiem..

Turklāt vērā tika ņemta intelektuālā darbaspēka emigrācija no tādiem pasaules reģioniem kā Āfrika, kur ir liels cilvēkresursu pieprasījums veselības aprūpes nozarē. Šīs jomas cieš zaudējumus katru reizi, kad kāds ārsts pamet savu valsti, lai meklētu labāku nākotni ES.

Šai nolūkā mēs atzinīgi vērtējam Komisijas priekšlikumu veicināt cirkulāro migrāciju. Imigrantiem tādējādi būs iespēja pēc viena gada atgriezties dzimtenē, paņemot līdzi zināšanas un pieredzi, ko viņi guvuši ES dalībvalstīs.

Komisijai ir arī svarīgi sniegt vairāk informācijas par tiesisko regulējumu attiecībā uz terminu „cirkulārā migrācija”. Runājot par šo jautājumu, es vēlos pateikties komisāram Franco Frattini par smalkjūtību, kādu viņš parādījis imigrācijas jautājumā pēdējos divos gados, un par viņa ilgstošajiem centieniem panākt, lai 27 dalībvalstis vienojas par kopīgu imigrācijas politiku.

(Aplausi)

  Maria Badia i Cutchet, Kultūras un izglītības komitejas atzinuma sagatavotāja. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Kā Kultūras un izglītības komitejas atzinuma sagatavotāja es esmu uzsvērusi, cik svarīgi ir aplūkot sociālos, izglītības un kultūras aspektus saistība ar imigrāciju. Šie faktori sniedz būtisku ieguldījumu saimnieciskajā izaugsmē un sociālajā kohēzijā. Ir svarīgi arī atvieglot šo cilvēku integrāciju uzņēmējvalstīs, tādējādi mazinot savstarpējo neuzticēšanos.

Attiecībā uz izglītību es esmu ierosinājusi ieviest politiku imigrantu piekļuvei izglītības sistēmai un integrācijai tajā, atzīstot akadēmisko un profesionālo kvalifikāciju, kas iegūta trešās valstīs.

Lai novērstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju, mēs esam galveno uzmanību veltījuši Komisijas priekšlikumam veicināt vietējā darbaspēka pieņemšanu darbā valstīs, kurās kvalificētu speciālistu emigrācija varētu destabilizēt sociālo un ekonomisko situāciju.

Visbeidzot, es vēlos vērst jūsu uzmanību plašsaziņas līdzekļu lomai un atbildībai, pārraidot informāciju gan izcelsmes valstīs, gan uzņēmējvalstīs, lai novērstu aizspriedumainus uzskatus par imigrācijas parādību..

  Maria Panayotopoulou-Kassiotou (PPE-DE), Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma sagatavotāja. – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja izsaka nožēlu par to, ka gan paziņojumā par legālās migrācijas stratēģijas projektu, gan tekstā, par kuru mēs esam lūgti šodien balsot, maz pieminēta ir sieviešu līdztiesības problēma..

Tāpēc mēs aicinām Komisiju, dalībvalstis un dažādos Padomes grupējumus, kas ir atbildīgi par šo jomu, palielināt pūles. Legālās migrācijas politikas koordinācijai jānodrošina īpaša to migrantu sieviešu tiesību aizsardzība, kas cieš no dubultas diskriminācijas. Ir jāpretojas nelegālajai imigrācijai, tā veicina dažāda veida neaizsargātu vīriešu, sieviešu un bērnu ekspluatācijas tīklus.

Mēs uzsveram vispārējās pieejas legālajai migrācijai lielo nozīmi. Ir jāveic divējādas veida integrācijas pasākumi, lai stiprinātu imigrantu pieņemšanu no uzņēmējvalstu sabiedrības puses un imigrantu vīriešu un sieviešu gatavību integrēties.

Sievietes un viņu ģimenes sniedz lielu ieguldījumu šajā ziņā, un ir jāatvieglo ģimeņu atkalsavienošanās, piešķirot tām neatkarīgu statusu. Mums jāapkaro diskriminācija, fiziska izkropļošana, piespiedu laulības, poligāmija, noziegumi, ko veic „goda dēļ”, un jebkāda veida vardarbība izcelsmes valsts sabiedrībā un jāveicina likumīga sieviešu prasmju attīstība.

  Joseph Daul, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār Frattini, amatā esošais Padomes priekšsēdētāj, dāmas un kungi! Imigrācijas jautājums ir īpaši svarīgs politisks jautājums, jo tas saistās ar cilvēku traģēdiju. Eiropas Tautas partijas un Eiropas Demokrātu grupa apzinās šo debašu nopietnību, un mēs neesam aizmirsuši simtiem zaudētu dzīvību, tāpēc ka šie upuri sapņoja par dzīvi Eiropā. Cieņai pret cilvēka dzīvību jābūt pirmajā vietā, kad mēs izstrādājam imigrācijas politiku.

Es vēlos apsveikt referentus par viņu darbu un komisāru Frattini par gatavību un politisko apņemšanos, ko viņš parādījis. Mūsu pienākums ir darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai regulētu imigrantu pieplūdumu.. Mūsu sabiedrības kohēzija, mūsu iespējas uzņemt imigrantus un mūsu apņemšanās apkarot rasismu, neiecietību un ksenofobiju ir liktas uz spēles. Lai pārvaldītu imigrāciju, ir svarīgi pieņemt pieeju, kas pamatojas uz cilvēka cieņas ievērošanu, reālismu un stabilu tiesisko regulējumu.

Dāmas un kungi! Apspriežot imigrācijas tēmu, ir svarīgi noteikt atšķirību starp patvēruma meklētājiem, īslaicīgiem bēgļiem un ekonomiskajiem imigrantiem, no kuriem pēdējo ir visvairāk. Šajā pēdējā kategorijā mums arī ir jānošķir nelegālā imigrācija, par ko atbildīga ir Eiropas Savienība, no legālās imigrācijas, kas ir dalībvalstu jurisdikcijā.

Mēs atbalstām stingrus pasākumus attiecībā uz nelegālo imigrāciju.. Eiropai ir jāuzņemas atbildība un jāsoda mafijas bandas, kas tirgojas ar cilvēku ciešanām. Mēs atzīstam, ka ir sasniegts zināms progress, tāds kā Frontex aģentūras, Eiropas Ārējo robežu fonda un ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izveide, lai nodrošinātu kārtību pierobežas teritorijās. Tomēr tas ir par maz, jo personālsastāvs, piešķirtie materiālie un finanšu resursi ir vēl arvien nepietiekami. Mēs drīzumā nodrošināsim šos instrumentus kopā ar vajadzīgajiem papildu resursiem. Tomēr, ja gribam būt efektīvāki, tām dalībvalstīm, kas darbojas kā mūsu ārējo robežu apsardzes, jādarbojas, izmantojot kopīgus standartus. Ir svarīgi izstrādāt reālu Kopienas protokolu, kā arī uzraudzības sistēmu mūsu ārējo robežu aizsardzībai.

Mūsu dalībvalstis nesaskaras ar vienādām problēmām attiecībā uz migrācijas plūsmām. Mums jābūt uzmanīgiem un jānošķir tās valstis, kas sargā mūsu robežas, no citām valstīm. To valstu uzdevums, kas atrodas uz dienvidiem un austrumiem no Eiropas Savienības, ir milzīgs. Ir vajadzīga maksimāla solidaritāte un jāizmanto tehniskie, loģistikas un finanšu līdzekļi, lai sniegtu atbalstu šīm frontes līnijas dalībvalstīm, kas saskaras ar masveida nelegālo imigrāciju. Cīņa pret nelegālo imigrāciju prasa, lai pie mūsu ārējām robežām tiktu veikti pasākumi, bet tā arī prasa, lai pašā Eiropas Savienībā tiktu mobilizēti līdzekļi. Pašlaik mūsu teritorijā nelegāli uzturas no 10 līdz 15 miljoniem cilvēku.

Ja mūsu demokrātijas galvenais princips ir vienlīdzība likuma priekšā, mums ir obligāti jāpieņem tāda politika, ka personas, kas ieceļojušas ES nelegāli ir sistemātiski jānosūta atpakaļ uz viņu izcelsmes valsti. Eiropas Savienībai ir jāorganizē nelegālo imigrantu atpakaļnosūtīšana tādā veidā, lai stingri tiktu ievērotas cilvēktiesības un cilvēka cieņa.. Mēs vēlamies, lai Eiropa arī turpmāk būtu patvērums tiem, kas bēg no vajāšanas, un šī iemesla dēļ mēs esam pret nelegālo imigrantu masveida legalizāciju.. Nekādā ziņā nebūdams risinājums, tas tikai radīs nelegālajiem migrantiem un personām, kas vēlas iekļūt ES, ilūziju, ka viņiem agrāk vai vēlāk tiks piešķirts juridisks statuss. Šāda amnestija tikai nostiprinās to kriminālo bandu darbību, kas nodarbojas ar nelegālo imigrāciju un cilvēku tirdzniecību. Mēs visnotaļ atzinīgi vērtējam Komisijas priekšlikumu sodīt darba devējus, kas pieņem darbā nelegālos imigrantus.

Attiecība uz pašreizējo situāciju legālās imigrācijas jomā mūsu grupa uzskata, ka saistībām kontrolēt nelegālo imigrāciju, ko uzņemas izcelsmes valsts, ir jābūt par noteikumu mūsu sarunām ar trešām valstīm. Protams, legālās imigrācijas regulēšana ir dalībvalstu un nevis Eiropas Savienības pienākums. Tomēr, ja mēs vēlamies uzlabot efektivitāti un saskaņotību šajā jomā, mums daudz efektīvāk ir jākoordinē rīcība ES27 līmenī. Mums ir arī jāizpēta iespējas ieviest kopīgu uzņemšanas procesu, kas ļaus augsti kvalificētiem darba ņēmējiem un personām ar īpašām prasmēm tikt uzņemtiem Eiropas darba tirgū. Ir jāizstrādā priekšlikums par Eiropas „zilo karti” un turpmāk tas jāapspriež, kā arī ideja par cirkulārās imigrācijas projektu nekvalificētiem darba ņēmējiem.

Dāmas un kungi! Imigrācija ir atkarīga no pareiza līdzsvara starp apvienotu sabiedrību, kas ir stipra un atvērta citiem, no vienas puses, un ievēro tiesiskumu, no otras puses. Mēs esam tālu no vēlmes aizvērt savas durvis, bet mēs vēlamies nodrošināt, lai nākamie imigranti tiktu labprāt uzņemti un pienācīgi integrēti mūsu sabiedrībā, kā tas notiek citos pasaules reģionos.

  Claudio Fava, PSE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Lūdzu, ļaujiet man pateikties abiem referentiem par viņu darbu, kas ir bijis vērtīgs un absolūti savlaicīgs.

Es vēlētos sākt ar skatu, kas jau dažus mēnešus nespēj pamest mūsu prātus: fotogrāfiju, kurā pēc kuģa bojāejas 40 dzīvi palikušie, turoties pie tunzivs tīkla, Vidusjūras ūdeņos pavada veselas divas dienas un divas naktis. Šajā gadījumā, šķiet, svarīgāka ir bijusi zivju glābšana un nevis šo izmisušo cilvēku dzīvības glābšana: zvejas kuģis, kas viņus atrada, neuzņēma viņus uz klāja. Es to saku tāpēc, ka mums, kā komisārs mums atgādināja, vajadzīga vispārēja, bet diferencēta pieeja imigrācijas jautājumam. Tai jābūt pieejai, kas apvieno līdzsvaru, solidaritāti un, kā Gruber kundze minēja, atteikšanos no tabu.

Imigrāciju nevar uzskatīt tikai par drošības jautājumu. Tā ir Eiropai nepieciešams izaicinājums; tā ir integrācijas un sociālās attīstības aspekts, ar ko mums jāsaskaras. Komisārs Frattini teica, ka Eiropai ir sava loma, mēs piekrītam, ka Eiropai ir sava loma, ja vien tā varēs tikt galā ar šī jautājuma sarežģītību.

Dažās sekundēs, kas man vēl ir atvelētas, es gribu uzsvērt trīs pamatprincipus, ko satur abi ziņojumi. Visefektīvākais veids, kā apturēt nelegālo imigrāciju, ir legālās migrācijas ceļu atvēršana, ja vien migrantiem un valstīm, kas tos uzņem, ir savstarpējas tiesības un pienākumi.

Par nelegālo imigrāciju es vēlos teikt, ka starp dalībvalstīm ir jāiedibina solidaritātes princips, ja vien tas attiecas uz visām dalībvalstīm, ne tikai uz tām, kas atrodas pie Vidusjūras. Tai pašā laikā, kā jau daudzi citi deputāti ir teikuši, mums jāapkaro nelegālā imigrācija, radot izcelsmes valstīs tādus apstākļus, kas atvieglo cilvēku dziļā izmisuma cēloņus, no kā viņi bēg, tos pamatcēloņus, ko jau minēja Frattini kungs.

Visbeidzot, priekšsēdētājas kundze, cilvēktiesību ievērošana paliek nepieciešams atskaites punkts mūsu politikā. Eiropas integrācijas process būs spēcīgs un svarīgs tikai tad, ja mēs varēsim atturēt Eiropu no durvju aizvēršanas imigrantiem.

SĒDI VADA ONESTA KUNGS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Graham Watson, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Kas vēl labāk varētu ilustrēt vajadzību pēc kopējas Eiropas imigrācijas politikas kā Tunisijas zvejnieku lieta? Viss šajā traģiskajā notikumā – no migrantiem gumijas laiviņā atklātā jūrā līdz cilvēku kontrabandistiem, kas viņus tajā iesēdināja, un iestādēm, kas apcietināja viņu glābējus, ir Eiropas pieejas migrācijai izgāšanās pierādījums..

Ar katra cilvēka traģēdiju izmisīgā desmitgadē, kad nekas netika darīts, liberāļi un demokrāti ir uzdevuši vienu vienkāršu jautājumu: cik cilvēkiem ir jāiet bojā, līdz valdības saskatīs, ka Eiropas cietokšņa paceļamā tilta pacelšana nav neviena interesēs? Migrācijas pārvaldība ir tikpat lielā mērā mūsu interesēs kā to cilvēku interesēs, kas meklē mūsu krastus un ir gatavi mirt, cenšoties nonākt šeit.. Skatīsimies patiesībai acīs: populisms ir stimulējis politiku, kas kalta baiļu smēdē,.

Pirmais fakts: nākamajos 20 gados Eiropa zaudēs 20 miljonus darba ņēmēju – mūsu pakalpojumu nozares darbiniekus, kuru nodokļi finansē pakalpojumus mūsu pilsoņiem..

Otrais fakts: valstu valdības atbaida cilvēkus, kas Eiropai ir vajadzīgi, ja gribam būt konkurētspējīgi un patiešām izdzīvot nežēlīgajā pasaules tirgū. Astoņdesmit pieci procenti intelektuālā darbaspēka dodas uz Ameriku un Austrāliju, jo viņiem apriebusies mūsu birokrātija, mūsu ļaunums un mūsu šķēršļi pārvietošanās brīvībai.

Trešais fakts: starp tiem migrantiem, kas sasniedz Eiropu, tikai 3 no 20 ir augsti kvalificēti; vairākums ir nekvalificēti, izmisuši un nabadzīgi. Atbalstot Hennis-Plasschaert kundzes ideju par Eiropas „zilo karti”, lai novērstu kvalificētu darbinieku trūkumu, komisāra Frattini priekšlikumi risina tikai pusi no šīm problēmām. Bet šīs „zilās kartes” plānam arī ir savi trūkumi: piemēram, tajā nekas nav teikts par pārtikas, veselības aprūpes un tūrisma nozari. Tā varētu risināt ekonomiskas un demogrāfiskas problēmas, ja tajā būtu ietverta jauno ES dalībvalstu darba ņēmēju brīva pārvietošanās, bet tā ir ne visai efektīva nelegālās migrācijas ierobežošanai pie mūsu dienvidu robežām.

Nelolosim veltas ilūzijas: Komisijas ērtais aprēķins, ka mēs uzņemsim labākos un atteiksimies no pārējiem, nedarbosies. Nabadzības, bada, netīrības un kara mudināti, cilvēki turpinās šķērsot Vidusjūru, vienalga, vai viņi atbilst mūsu kritērijiem, vai ne. Kāpēc? Tāpēc, ka mūsu lauksaimniecības un zivsaimniecības politika pārāk zemu vērtē viņu produkciju un aplaupa viņu dabas resursus.

Protams, mums ir jāpatrulē Eiropas robežas. Moreno Sánchez savā ziņojumā pareizi pieprasa, lai Frontex tiktu piešķirts budžets, personāls un aprīkojums, kas vajadzīgs, lai aģentūra spētu veikt savu darbu – lai gan Gibraltāra izslēgšana no Frontex darbības zonas līdzinās spraugas atstāšanai žogā, atklāti runājot, rīkojamies kā pagasta nabagi. Tomēr ilgtermiņā tikai daudzpusīga ES politika, kas soda cilvēku kontrabandistus, nodrošina legālus migrācijas ceļus un izmisušajiem cilvēkiem dod cerības, var dot pretsparu pašreizējām tendencēm.

Patiesībā mums ir tikai viena izvēle attiecībā uz jaunattīstības valstīm: vai nu mēs pieņemam viņu produkciju, vai viņu cilvēkus. Ja mēs gribam ļaut ieceļot mazākam skaitam migrantu, tad mums ir jāsniedz lielāka palīdzība izcelsmes valstīm, kā pareizi teikts Gruber kundzes ziņojumā. Tāpēc Portugāles prezidentvalstij jādubulto pūles, lai samazinātu Eiropas lauku saimniecību tarifus un sekmīgi piepildītu Dohas mērķus, un tāpēc Komisijai jāizstrādā augstsirdīga darbakārtība Āfrikai, saistot naudu un tirgu atvēršanu ar cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu, dodot cilvēkiem cerību par labāku dzīvi savā valstī.

Lobo Antunes kungs, Frattini kungs! Noturiet nākamo Padomes sanāksmi Ņujorkas Elisailendas imigrācijas zālē! Plānojot ES un Āfrikas tikšanos augstākajā līmenī decembrī, mācieties no mūsu vēstures, kas saistās ar ceļojumiem uz rietumiem. Migrācija nepazudīs, to virza reibinošais izmisuma un cerību kokteilis, tā seko piegādes un pieprasījuma likumam, bet, ja to pienācīgi vada, tā spēj bagātināt un aktivizēt Eiropu.

(Aplausi)

  Cristiana Muscardini, UEN grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Par legālo migrāciju jau ir izdotas vairākas direktīvas un tiks ierosinātas vēl citas, bet īstā, vēl neatrisinātā problēma ir nelegālas un nekontrolētas imigrācijas novēršana un nepārprotama ES spēkā esošo likumu un noteikumu formulēšana un ievērošanas nodrošināšana: tas ir svarīgs pilsoniskas līdzāspastāvēšanas priekšnoteikums.

Esmu pateicīga komisāram Frattini par priekšlikumiem, ko viņš mums sniedza. Tomēr problēma vēl arvien ir nopietna, jo ir tiesnešu nolēmumi – es runāju par tiesvedību Vācijā un Itālijā – , kas paredz, ka pret mājā ieslodzītas meitenes vecākiem nevar ierosināt lietu vai ka sievietes šķiršanās iesniegumu, kuru atkārtoti sit vīrs, nevar izskatīt, jo pēc šo tiesnešu domām šāda izturēšanās atbilst imigrantu izcelsmes valstu paražām un praksei. Tā ir nopietna problēma arī saskaņā ar Reformas līguma projektu: tas paredz kopīgu imigrācijas politiku, bet tās ieviešana prasīs ilgu laiku, kaut gan, lai apturētu nelegālo imigrāciju, mums ir nekavējoties vajadzīga kopēja politika.

2004. gada februārī es biju Ārlietu komitejas atzinuma sagatavotāja par Frontex, kuru izveidoja 2004. gadā un kas darbojas kopš 2005. gada, bet kam vēl arvien trūkst pietiekamu resursu. Daudzos gadījumos šai aģentūrai nav vajadzīgo līdzekļu, lai uzraudzītu ne tikai oficiālās robežas, bet arī mūsu robežas, jo tieši mūsu valstu robežām ir vajadzīga lielāka uzraudzība. Lai izveidotu taisnīgu sabiedrību bez atklātiem vai slēptiem konfliktiem, kuru riski ir acīmredzami – to skaitā savas vai citu cilvēku personības kropļošanas risks – , mums vajadzīga stingra politika, lai apkarotu nelikumīgu rīcību. Mēs aicinām Komisiju un Padomi ne tikai pastiprināt ES robežu kontroli, bet arī ieviest saskaņotus tiesību aktus, lai ātri un apņēmīgi sodītu cilvēku tirgotājus un veicinātu labākus nolīgumus ar imigrantu izcelsmes valstīm..

Cilvēktiesību un indivīda cieņas aizsardzība nepavisam nesaskan ar vāju politiku, kas veicina terorisma draudus un sociālu nedrošību. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs norādām, ka kopēju noteikumu trūkums par patvēruma tiesībām saasina situāciju, bet mēs neredzam nekādu rīcību no politisko grupu puses.

  Jean Lambert, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties Komisijai, Padomei un abiem referentiem par to, ka viņi beidzot atzīst jautājumu sarežģītību un vajadzību pēc saskaņotas pieejas. Mēs zinām, ka migrācija ir dzīves īstenība, mēs zinām, ka tā ir spēks, kas veicina attīstību, un mēs zinām, ka daudzi ES pilsoņi arī seko vēlmei nopelnīt, mācīties vai dzīvot labāk, tāpat kā tie, kas nāk no Subsahāras Āfrikas.

Mēs atzinīgi vērtējam prasību pēc vienlīdzīgām tiesībām visām imigrantu grupām, jo mēs esam bijuši norūpējušies par to, ka pieeja no nozaru viedokļa var novest pie vēl sarežģītākas situācijas, kad dažādiem darba ņēmējiem tiek piešķirtas dažādas tiesības.

Bet mēs esam norūpējušies, lai tiktu atrasts statuss tiem, kas pašreiz nevar atgriezties savā izcelsmes valstī militāra konflikta dēļ, un tāpēc palikuši bez līdzekļiem, bieži uz mūsu ielām.

Mēs atzinīgi vērtējam arī aicinājumu pēc lielāka godīguma no dalībvalstu puses attiecībā uz vajadzību pēc migrējošiem darba ņēmējiem mūsu valstu pašreizējā tautsaimniecībā. Globalizācija ir paātrinājusi migrāciju, un es visnotaļ piekrītu tiem deputātiem, kas ir runājuši par vajadzību mainīt mūsu tirdzniecības noteikumus. Kā mums ir teikts: ja jūs ņemat mūsu zivis, jums jāņem arī mūsu zvejnieki. Un šajā gadījumā es mudinu šos deputātus neliet krokodila asaras par noteiktu migrantu bēdīgo likteni un nebalsot šajā Parlamentā par zivsaimniecības nolīgumiem, un nebalsot par tirdzniecības noteikumiem, kas posta citu valstu tautsaimniecību.

Ir arī pareizi, ka šajās debatēs aplūkojam nodarbinātību no vienlīdzīgu tiesību, vienlīdzīga atalgojuma un labas pārraudzības viedokļa, kas ir labi visiem darba ņēmējiem, kam jāzina savas tiesības. Ja esam norūpējušies par intelektuālā darbaspēka emigrāciju, mums jādomā par pasākumiem pašiem savu kvalificēto darbinieku saglabāšanai.. Mums jāizmanto un jāattīsta to migrējošo darba ņēmēju prasmes, kas ierodas pie mums, un EQUAL ir sniegusi mums dažus fantastiskus piemērus, kurus mēs nedrīkstam pazaudēt.

Un, ja mēs vēlamies piesaistīt augsti kvalificētus darba ņēmējus, tad tas nav tikai brīvas pārvietošanās jautājums, tas ir arī rasisma un ksenofobijas apkarošanas jautājums, kas kavē daudzus augsti kvalificētus cilvēkus doties uz Eiropas Savienību.

(Aplausi)

  Giusto Catania, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Komisārs Frattini šodien mums stāstīja vispirms par legālo migrāciju un tad – par nelegālo imigrāciju. Ja Eiropas Savienības politika sekotu viņa teiktā loģikai, es varētu viņam piekrist, bet diemžēl tas tā nav.

Pēdējos gados ES politika ir pirmām kārtām lietojusi tādus izteicienus kā ieceļošanas atteikums, migrantu noziedzība, represijas, iebrukuma rēgs, un tagad beidzot mēs sākam runāt par ieceļošanas politiku. Tāpēc mēs visi varam piekrist, ka legālās migrācijas politika ir svarīga, lai apkarotu nelegālo imigrāciju, novērstu cilvēku tirdzniecību, izvairītos no cerību pilno cilvēku jūras šķērsošanas, neļautu Vidusjūrai arvien biežāk kļūt par brīvdabas kapsētu. Tomēr mums jābūt arī loģiskiem. Tātad pirms ieceļošanas atteikuma politikas pieņemšanas mums jāapspriež, kā paplašināt legālās ieceļošanas veidus un kā risināt demogrāfiskās problēmas.

Es īsti nesapratu, par ko Frattini kungs šodien runāja, pieminot informācijas noplūdi presē. Patiesībā prognozi par 20 miljoniem imigrantu līdz 2030. gadam sniedza pati Eiropas Komisija Zaļajā grāmatā, kurā skaidrots, ka demogrāfiskā krīze Eiropas Savienībā ir tik dziļa, ka 2030. gadā mums būs vajadzīgi 20 miljoni imigrantu. Tomēr 20 miljoni imigrantu nenozīmē 20 miljonus kvalificētu imigrantu. Mēs ejam no beigām uz sākumu, vispirms īstenojot ieceļošanas atteikuma politiku un tad lemjot, kā ievest kvalificētus imigrantus, un visbeidzot risinot lielo problēmu, ko darīt ar visiem citiem imigrantiem.

Es uzskatu, ka mums ir tuvāk jāaplūko pēdējos gados īstenotā politika un tā jāanalizē. Mums arī jānovērtē, kādu politiku mēs vēlamies attiecībā uz ieceļošanas atteikumu. Apsvērt 18 mēnešus ilgu aizturēšanu, manuprāt, ir pats par sevi noziegums un sistemātisks cilvēktiesību pārkāpums.

Mums ir arī jāpārbauda, ko Frontex dara. Šogad mēs esam iztērējuši 45 miljonus euro, Frontex personāls ir 90 cilvēku, un aģentūra šovasar ir veikusi četras misijas uz jūras. Man nešķiet, ka varam būt apmierināti ar Frontex politiku. Tās politika ir devusi priekšroku ieceļošanas atteikumam, nevis dzīvības glābšanai.

Es vēlos beigt ar šādu domu: dzīvības glābšanai jābūt prioritātei. Pēc mūsu grupas priekšsēdētāja un citu deputātu pieprasījuma Komisijai mums šodien bija jāziņo par septiņu Tunisijas zvejnieku lietu, kas pašlaik ir cietumā Itālijā par to, ka viņi izglāba 44 migrantus. Es ceru, ka komisārs Frattini spēs mums izskaidrot šo lietu, kas liecina par imigrācijas kriminalizēšanas loģiku.

  Roger Knapman, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Nabaga Frattini kungs vēl arvien ir apmaldījies Hemptonkortas labirintā, bet mēs redzam, ka ES arvien vairāk attālinās no demokrātijas. Salīdzināsim mūsu nostāju – un ne jau pirmo reizi – ar Šveices nostāju.

Šveice zina, ka vietējās zināšanas ir migrācijas politikas atslēga. ES tiecas centralizēt imigrācijas kontroli, neatstājot to dalībvalstu rokās. Šveicieši, gluži otrādi, to, kad vien iespējams, nodod zemākām instancēm līdz pat kantonu līmenim. Šveicē ikgadējās imigrācijas kvotas daļēji nosaka federālā valdība un daļēji – kantoni. Priekšlikumi par federālo migrācijas aģentūru tika noraidīti.

Šveices kantoni un viņu ilgā tiešās demokrātijas tradīcija ir vēsturiski bijusi imigrācijas politikas dzinējspēks, kas darbojas valsts ekonomikas labā un nodrošina, ka imigranti ir labi integrēti Šveices sabiedrībā. Kā profesors Windisch no Ženēvas Universitātes stāstīja Francijas Politisko jauninājumu fondam 2006. gada aprīļa biļetenā, Šveices tiešajai demokrātijai nācās – atklāti un ļoti agri – risināt imigrācijas un integrācijas jautājumus ar – pasarg Dievs – referendumu un tautas iniciatīvu palīdzību. Viņš turpināja: „Atšķirībā no tādas ārkārtīgi centralizētas valsts kā Francija debates notika gan federālā, gan kantonu un kopienu līmenī, prasot reaģēt, pamatojoties uz kopienām, un ietvēra tādas iniciatīvas kā integrācijas biroja izveidošana ikvienā kantonā un ģeogrāfiski vienmērīgs jauniebraucēju sadalījums. ”

Mācība tiem no mums, kam atšķirībā no Šveices pilsoņiem nav bijusi laime uzturēties ārpus ES, ir šāda: imigrācijas politika Šveicē darbojas labi tāpēc, ka par to lemj atkarībā no vietējām un valsts vajadzībām, un tāpēc, ka par migrantu integrāciju ir atbildīga nevis anonīma centralizēta birokrātija, bet vietējās kopienas, pamatojoties uz to vajadzībām. Apvienotajā Karalistē, kas tagad uz laiku ir ES dalībvalsts, imigrācijas politika arvien vairāk attālinās no vietējo zināšanu avota, un mēs no AK Neatkarības partijas esam savlaicīgi brīdinājuši par šīs pieejas trūkumiem.

  Alessandro Battilocchio (NI). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlos sākt ar pateicību abiem referentiem par viņu teicamo darbu. Legālās migrācijas veicināšana un regulēšana ir vienīgais reālais risinājums, ne tikai lai apkarotu noziedzīgu rīcību, kas saistīta ar migrācijas plūsmām, bet arī lai aizsargātu un garantētu cilvēktiesības. Tāpat kā visus citus Eiropas pilsoņus imigrantus jāintegrē un jāiekļauj attiecīgajās kopienās, un viņiem jāievēro visi no tā izrietošie pienākumi un tiesības.

Pirms gada es sagatavoju Attīstības komitejas ziņojuma projektu par ārējo robežu šķērsošanu. Es tagad vēlos uzsvērt, kā to darīju toreiz, ka Eiropai ir vajadzīgi pietiekami resursi, lai nodrošinātu piemērotus uzņemšanas centrus, mūsu personālam apmācības, ārvalstu pilsoņiem piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem, stingru sodu ikvienam, kas izmanto nelegālo imigrāciju, un par visu vairāk pilnīgu sadarbību starp dalībvalstīm.

Tagad, kad Frontex ir sācis darboties, tam jāsaņem pienācīgi resursi un pēc iespējas aktīvāk jāiesaista citas kaimiņvalstis, kuras ietekmē migrācijas plūsmas..

  Mikel Irujo Amezaga (Verts/ALE). – (ES) Jā, priekšsēdētāja kungs. Atvainojiet, man bija dažas problēmas ar tulkojumu, un, ja jūs man atvēlēsiet dažas sekundes, es vēlētos arī teikt, ka...

(Deputāts runāja basku valodā)

Es atvainojos. Es tikai gribēju piebilst dažus vārdus basku valodā (Euskera) Eiropas Valodu dienā, jo, kā jau šajās debatēs teikts, mēs neesam noziedznieki, mēs tikai gribam runāt savā valodā.

  Alfredo Antoniozzi (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Man jāparāda cieņa priekšsēdētāja vietniekam Frattini kungam un jāizsaka viņam pateicība par rīcības plāna iesniegšanu, kas beidzot dod mums būtisku pamatu turpmākajām debatēm un legālās migrācijas jautājuma risināšanai.

Attiecībā uz ziņojumu varu teikt, ka, manuprāt, tas ir līdzsvarots teksts, lietderīgu sarunu un dažādu politisko grupu veiktu svarīgu kompromisa grozījumu rezultāts, kas ļauj mums piedāvāt plašu atbalstu šim tekstam un tāpēc kā Parlamentam atbalstīt Eiropas Komisijas turpmāko darbu pie šīs tēmas. Vēlos uzsvērt, ka PPE-DE grupas nostāja nodrošināja tik nepieciešamo līdzsvaru un saturu ziņojuma projekta sagatavošanā.

Galvenie jautājumi nostājā, ko mūsu grupa ir vienmēr pieņēmusi attiecībā uz imigrācijas parādību, ir apstiprināti. Starp šiem īpašajiem jautājumiem es gribētu atgādināt mūsu paļaušanos uz stingriem, izšķirošiem nelegālās imigrācijas apkarošanas pasākumiem, atbalstu ciešākai saiknei starp legālo un nelegālo imigrāciju un mehānismu meklējumi dialogam ar imigrantiem un viņu integrācijai.

Ziņojumu, bez šaubām, var raksturot kā Eiropas ziņojumu, kas nav domāts retoriskam efektam, jo tas aplūko imigrāciju ka parādību, kas jārisina kopīgi ar visiem Eiropas partneriem, ņemot vērā tās pozitīvos un negatīvos aspektus. Visām valstīm ir jāizrāda solidaritāte un jārisina problēmas ar vienādu uzmanību un apņēmību, lai gan tās ietekmē dažas valstis vairāk nekā citas. Nav svarīgi, vai kuģis, kas pārvadā nelegālos imigrantus, avarē pie Sicīlijas vai Kanāriju salu krasta, vai arī kaut kur citur, tas ir jāuztver kā kopīga problēma.

Maigi izsakoties, imigrācijas parādības koordinēšanai ir vajadzīga Eiropas mēroga politika. Šis ziņojums ir solis uz priekšu, apstiprinot šo pārliecību, tomēr noteikti ņemot vērā valstu tiesības noteikt imigrantu plūsmu kvantitatīvos aspektus.

  Bárbara Dührkop Dührkop (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Kā visi citi es vēlos apsveikt referentus par lielisko darbu.

Kā mēs visi labi zinām, imigrācija nav jauna parādība, bet jauns ir pēdējo gadu milzīgais pieplūdums, kas notiek nabadzības līmeņa celšanās dēļ un tāpēc, ka arvien lielāks skaits valstu nonāk nabadzībā.

Tāpēc es uzskatu, ka pašlaik galvenais uzdevums ir kontrolēt migrācijas plūsmas, noteikt tās atkarībā no patiesām vajadzībām un nodrošināt šo cilvēku augstāku integrācijas līmeni uzņēmējvalstīs, kā arī pastiprināt mūsu robežu uzraudzību, ieviešot politiku, kas paredz imigrantu repatriāciju uz izcelsmes valstīm.

Mums galvenokārt jātiek galā ar mafijām, kas nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību. Ir svarīgi reaģēt un izbeigt cilvēku traģēdiju, kas saistās ar nelegālo imigrāciju: par šo jautājumu mums ir vienprātīgi uzskati.

Visām dalībvalstīm tomēr vajadzētu būt kopīgai robežkontrolei. Dalītai atbildībai un solidaritātei ir jāiet roku rokā.

Tagad es vēlos teikt dažus vārdus par Frontex, kas ir veikusi dažus lieliskus darbus, un ar tiem es griežos pie Padomes, kas tikko mums nolasīja garu kuģu un helikopteru sarakstu. Un es tagad brīnos, kur gan tie ir? Nepietiek ar to vien, ka tie ir tikai sarakstā. Es uzskatu arī, ka Padome rīkojas šizofrēniskā veidā, kad tā prasa Frontex lielāku atbalstu, un tai pašā laikā samazina tās budžetu par 2,5 %, turklāt zinot, ka kredīti 2007. gadam jau ir izsmelti.

Par spīti Frontex darbībai, mēs saprotam, ka imigrantu pieplūdums turpināsies neatkarīgi no tā, ka mēs vēlamies to kontrolēt: mums ir vajadzīga griba un nevis tiesību akti, jo Komisija un Padome ir nolēmušas atteikties no vienotas direktīvas par juridiskajām normām ieceļošanai ES.

Šķiet, viss, ar ko saistījās mūsu cerības Tamperē, viss, ko Sociāldemokrātu grupa tik enerģiski aizstāvēja, ir izkūpējis gaisā.

  Jeanine Hennis-Plasschaert (ALDE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Pasaulē, kurā mums arvien vairāk jāsastopas ar reģionāliem konfliktiem, kurā ir milzīgas atšķirības bagātības ziņā un kurā pieaug mobilitāte, migrācijas plūsmu kontrole kļūs arvien svarīgāka un tai pašā laikā – arvien grūtāka. Vai Eiropas Savienība ir gatava uzņemties atbildību, nākot klajā ar vispusīgu paketi attiecībā uz migrāciju, gan legālo, gan nelegālo? Mēs esam runājuši par to diezgan ilgu laiku: par impulsu, kas mudina cilvēkus doties projām, par pievilkšanas spēku, kas kārdina cilvēkus pamest savu valsti, par pabalstu lomu reģionā, par bieži vien necilvēciskajiem apstākļiem, kuros cilvēki atrodas, par iecerēto uzdevumu sadali starp dalībvalstīm, par nelegālo imigrantu atpakaļnosūtīšanu, par legālās migrācijas iespēju trūkumu, par intelektuālā darbaspēka emigrācijas risku, nemaz nerunājot par demogrāfiskajām pārmaiņām, kas mūs sagaida Eiropas Savienībā. Visi šie aspekti ir kaut kādā veidā risināti vai arī tiks risināti tuvākajā nākotnē ar direktīvu, rīcības plānu un citu instrumentu palīdzību. Par to es gribētu pateikties komisāram Frattini. Pagājušajā ceturtdienā migrācijas stratēģijas veidošanas konferencē, ko es kopā ar saviem kolēģiem organizēju, jūs ar lielu entuziasmu vēlreiz izklāstījāt savus mērķus.

Amatā esošais Padomes priekšsēdētāj! Es apbrīnoju premjerministra Socrates paziņojumus. Eiropas Savienības valstīm patiešām ir vēsturiska atbildība pret tiem, kas tagad ceļo pretējā virzienā. Jūs kā amatā esošais Padomes priekšsēdētājs esat izrādījis tālejošas ambīcijas, un tomēr dzīve rāda, ka ES gaida vēl ilgs ceļš, līdz tā uzņemsies vispārēju atbildību. Debates par migrāciju daudzās dalībvalstīs ietver pilnīgi pretējus uzskatus. Patvēruma meklētāji netiek atšķirti no ekonomiskajiem migrantiem, kas bieži ir nelegāli. Debatēs galvenokārt apspriež integrācijas problēmas. Runā, ka sociālā nodrošinājuma sistēmas ir liktas uz spēles un, ja mēs nebūsim uzmanīgi, parastu imigrantu pielīdzinās teroristam. Atklātas, godīgas un pārredzamas debates ir bieži gandrīz neiespējamas. Diemžēl tas pats notiek ar kaitinoši lēnajām lēmumu pieņemšanas procedūrām Padomē, kad Padome izvēlas saskaņošanu, bet tā beidzas ar iespējami zemākajiem minimālajiem standartiem. Kad tiek lemts par konkrētiem pasākumiem, to vienmēr dara, pamatojoties uz viszemāko kopsaucēju. Jā, es pēc dabas esmu nepacietīgs, bet es nolēmu runāt par to.

Patiesībā tomēr daudzām dalībvalstīm trūkst augstu mērķu. Solidaritātes trūkums ir šokējošs, es pieminēju Frontex, bet tādu piemēru ir daudz. Kad gan dalībvalstis parādīs, ka tās atbalsta ilgtermiņa viedokli, ka tās vairs nemotivē bailes, ka tās vairs neļaus pār sevi valdīt kritiskam rakstam laikraksta pirmajā lappusē vai nākamajām vēlēšanām. Mēs pie tā nonāksim ne jau tikai ar skaistiem Padomes secinājumiem. Mans jautājums tāpēc, amatā esošais Padomes priekšsēdētāja kungs, ir, kā jūs nodrošināsiet, lai šī situācija mainās? Vai amatā esošais Padomes priekšsēdētājs ir gatavs piešķirt Parlamentam koplēmuma pilnvaras attiecībā uz jaunajām direktīvām par legālo migrāciju, par zilo karti, aizsteidzoties priekšā jaunajam Līgumam.. Tas, amatā esošais Padomes priekšsēdētāja kungs, būtu pareizais signāls.

  Mario Borghezio (UEN). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Priekšsēdētājs Doyle brīdina mūs par vienkāršotu risinājumu risku. Frontex panākumi – lai gan aģentūrai būtu vajadzīgi daudz lielāki resursi – rāda, ka kaut kas sāk notikt un ka tiek sasniegti rezultāti. Francijas politika iet pareizajā virzienā un var noderēt par piemēru.. Tas pats sakāms par dažiem tiesas nolēmumiem, piemēram, Itālijā, kur tiek sagrābtas mājas, kas izīrētas nelegālajiem imigrantiem. Šādiem praktiskiem pasākumiem jātiek īstenotiem visā Eiropā.

Kādi šķietami pierādījumi mums tomēr ir jādzird no labu gribošajiem un no aizspriedumiem brīvajiem kreisajiem! Piedodiet, Gruber kundze, bet es esmu pārsteigts, dzirdot tādu saprātīgu personu kā jūs sakām, ka legālo migrāciju var veicināt un nelegālo imigrāciju – apkarot, atverot durvis legālajiem migrantiem. Gluži pretēji! Tikai izskaužot nelikumības sērgu, mēs varēsim sasniegt to, kas ir pieņemams un paciešams, arī skaitliskā ziņā, citiem vārdiem, likumīgu, godīgu, pārredzamu imigrāciju. Vai jūs esat kaut ko dzirdējuši par mafiju? Patiešām, šis vārds nav atrodams jūsu ziņojumā, tāpat kā terorisms, bet mafija un teroristi barojas un kļūst bagāti no tirgošanās ar nabaga nelegālajiem imigrantiem un no viņu nāves. Pat jums tas jāsaprot, to izdarīt nav grūti.

  Kathalijne Maria Buitenweg (Verts/ALE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos nolasīt jums pētniecības ziņojumu, ko finansēja Parlaments. Tajā teikts:

„Var pamatoti secināt, ka to cilvēku skaits, kas nomira pie Eiropas robežām, ir stipri palielinājies, kopš 1995. gadā ieviesa kontroli pie ārējām robežām”.

(NL) Priekšsēdētāja kungs! Patiesībā to cilvēku skaits, kas meklē ceļu uz Eiropu, nav palielinājies, bet robežas tiek daudz labāk apsargātas, tāpēc cilvēki izvēlas daudz grūtākus un bīstamākus maršrutus. Šajā ziņojumā arī tas ir teikts.:

„Eiropas Padomes priekšlikums droši vien palielinās cilvēkresursu izmaksas pastiprinātās drošības un uzraudzības orientācijas dēļ”.

(NL) Priekšsēdētāja kungs! Es ļoti vēlētos dzirdēt Komisijas un Padomes atbildi uz to. Es uzskatu, ka mums nav jāpaļaujas uz šādu izpēti, bet jāvāc pašiem savi dati par šo nāvējošo robežšķērsošanu. Vai jūs tam piekrītat, un kam būtu jāvāc šie dati?

Priekšsēdētāja kungs! Es neapgalvoju, ka mums pavisam nevajag robežkontroli, bet es apgalvoju, ka jābūt lielākām iespējām legālajai migrācijai. Šajā sakarā es atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumu par zilo karti. Zilās kartes nosaukums attiecas uz zilo krāsu Eiropas karogā, bet šķiet, ka tas vairāk attiecas uz zvaigznēm. Šis priekšlikums prasa papildinājumus. Es priecājos par Komisijas apgalvojumu, ka tā pie tā strādās. Es ar nepacietību gaidīšu tās priekšlikumus, jo man šķiet, ka līdzšinējiem priekšlikumiem ir vajadzīgi papildinājumi.

  Nils Lundgren (IND/DEM). – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Migrācija ir notikusi visā cilvēces vēsturē. Tā ir bijusi viens no galvenajiem vēstures virzītājspēkiem. Kad mēs runājam par migrāciju starp valstīm, mēs risinām svarīgus jautājumus, cilvēka brīvības eksistenciālos jautājumus. Vai cilvēkiem nav tiesību izvēlēties, kur dzīvot pasaulē? Bet šeit mēs nediskutējam par šiem jautājumiem. Mūsdienu labklājības valsts nav savienojama ar brīvu imigrāciju un ir grūti savienojama ar plašāku migrāciju vispār dažādu dzīves līmeņu dēļ.

Imigrācija kā līdzeklis atjaunināt mūsu sabiedrību praktiski neeksistē, kā liecina pētījumi. Ģimenes locekļu imigrācijai ir ļoti maza ietekme uz demogrāfisko struktūru. Lai atjauninātu tādas valsts sabiedrību kā Japāna, 50-70 % no visiem iedzīvotājiem būtu jābūt imigrantiem.

Intelektuālā darbaspēka emigrācija ir galvenā problēma daudzās jaunattīstības valstīs. Šeit mums efektīgi lika priekšā, lai nolaupām citām valstīm izglītotus iedzīvotājus. Ir vajadzīga jauna pieeja,

  Marine Le Pen (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Jaunākie skaitļi 2006. gada Eurodac ziņojumā, kas ir biometrisks instruments, ko Eiropa izmanto patvēruma meklētāju uzraudzībai, rāda, ka to personu skaits, kas nelegāli šķērso ES robežas, ir palielinājies par 64 % kopš 2005. gada. Šī bažas radošā notikumu attīstība tikai pierāda, ja pierādījumi ir vajadzīgi, ka Eiropa nespēj kontrolēt savas ārējās robežas un apturēt pieaugošo nelegālo imigrāciju, jo īpaši no Āfrikas.

Vienīgā kripata mierinājuma ziņojumā ir tas, ka Parlaments ir beidzot sapratis, ka masveida to imigrantu legalizācija, kas nelegāli ieradušies Eiropas Savienības teritorijā, pati par sevi nav īstā atbilde un neatrisinās problēmu. Par to alleluja! Tomēr Spānijai, Beļģijai, Francijai, Itālijai un Nīderlandei bija vispirms jāķeras pie bīstamās legalizācijas politikas, kas nenovēršami radīja tā saukto centienu parādību un ietekmēja migrācijas plūsmas no šo valstu Eiropas kaimiņvalstīm, pirms tām beidzot atausa gaisma.

Tomēr būsim optimisti. Mēs vismaz esam kaut ko sākuši darīt. Tomēr, ja gribam efektīvi apkarot nelegālo imigrāciju, ir steidzami jāievieš viens pasākums: ir jāatjauno Eiropas Savienības ārējo robežu kontrole. Šis mehānisms, ko sauc par Frontex , patiesībā ir tukša čaula ar nepietiekamiem cilvēku un aprīkojuma resursiem, ko dažas Eiropas valstis pat neatbalsta, lai gan tās ļoti vēlas saglabāt savu varu imigrācijas pārvaldībā, viņi neglābs Eiropu no šīs velnišķīgās spirāles.

Eiropa pati ir vainīga par nebeidzamo un augošo imigrācijas problēmu, parakstot noziedzīgo Šengenas nolīgumu. Tas ir steidzami jāatceļ.

  Irena Belohorská (NI). – (SK) Eiropas Savienībai ir daudz tiesību aktu par migrācijas politiku. Mums ir Ženēvas Konvencija, Dublinas Konvencija, vairākas regulas un liels skaits direktīvu.

Tomēr ir lielas problēmas ar to īstenošanu, un to lielais skaits padara visu sistēmu neskaidru. Turklāt dalībvalstu tiesību akti bieži tiek piemēroti nepareizi, un bēgļu un patvēruma meklētāju statuss bieži tiek sajaukts.

Tā kā mans laiks ir ierobežots, es pakavēšos pie jautājuma par bērniem, kurus nepavada vecāki un kuri pamet savu izcelsmes valsti, lai rastu patvērumu citā valstī. 5 % no visiem patvēruma meklētājiem ir tieši bērni. Mums ir statistikas dati par to, cik bērnu ir iesnieguši patvēruma pieteikumu, bet mēs nezinām, cik daudz no viņiem šķērso robežu, neiesniedzot patvēruma pieteikumu. Mēs zinām, cik daudziem ir piešķirts patvērums, bet mums nav nekādas informācijas par to, kas notiek ar tiem, kuru pieteikumus noraida.

Turklāt, ierodoties valstī, bērniem ir jāpiešķir juridisks pārstāvis, kas aizstāvēs viņu intereses, bet mēs precīzi nezinām, kas ir viņu intereses. Bērna juridiskais pārstāvis nedrīkst būt nepieredzējis brīvprātīgais vai students, vai juridiska persona, kam ir interešu konflikts.

  Patrick Gaubert (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es priecājos, nesen lasot, ka Eiropas Parlamenta Sociālistu grupa ir aicinājusi šī rīta debates nepārvērst par vēlēšanu kampaņas pasākumu.. Un vēl vairāk, šorīt, uzklausot jūs, es secināju, ka jūsu nostāja sāk bīstami tuvoties manas grupas nostājai.

Es piekrītu Gruber kundzei, ka dalībvalstis vairs nevar tikt galā ar imigrāciju, darbojoties vienatnē savā Eiropas nostūrī. Es piekrītu arī Moreno kungam, ka mēs vēlamies palīdzēt valstīm ar augstu emigrācijas līmeni attīstīties tā, lai to pilsoņi vēlētos palikt dzimtenē. Es piekrītu arī Fava kungam, kad viņš saka, ka Eiropai ir jāpieņem stingra nostāja pret tiem darba devējiem, kas negodīgi ekspluatē savus darba ņēmējus.

Ir cilvēki, kas saista imigrāciju ar vardarbību un kas apgalvo, ka imigranti ir visu viņu valsts nelaimju cēlonis. Šie cilvēki nepiekrīt Eiropas Savienības pamatvērtībām.

Par laimi, ir arī cilvēki, kas cilvēcīgi cīnās pret nelegālo imigrāciju, kura tikai rada mūsdienu vergus, cilvēki, kas atbalsta legālo imigrāciju, kura sniedz mums visiem ekonomiskas, kultūras un intelektuālas iespējas.

Mēs šajā Parlamentā zinām, ka šo problēmu nevar atrisināt, darbojoties tikai valsts līmenī. Vienīgais ceļš uz priekšu ved caur saskaņotu Eiropas politiku.. Mēs neizveidojām Frontex, lai vilktu noslīkušus cilvēkus ārā no jūras Eiropas dienvidos vai lai austrumu teritorijās savāktu bērnus, kas miruši no bada un slāpēm. Frontex nav nešķērsojama robeža, šī aģentūra ir līdzeklis, lai aizkavētu pārmērīgi liela skaita imigrantu ieceļošanu, kuriem mums trūkst pietiekamas apgādes un materiālo resursu.

Mūsu robežu kontrole nav tehniska problēma, tā nav arī militāra problēma: tā ir politiska lieta. Tāpat kā jūs es meklēju visreālāko un vishumānāko risinājumu. Kā mēs visi zinām, to var rast šeit pie Eiropas apaļā galda, vienojoties savā starpā un ar tiem, kas vada tās valstis, kuras ir galvenie imigrācijas izcelsmes avoti. No mums ir atkarīga jaunas, efektīvākas kopējās attīstības formas iniciatīva, kas ļaus saprātīgi regulēt migrācijas plūsmas un imigrantiem ļaus mierīgā ceļā ierasties Eiropas Savienībā.

Deputāti! Migranti bieži nevar izvēlēties to, kas notiek ar viņiem, bet mums ir izvēle: mēs varam uzņemt viņus ar līdzdalību, cieņu un izpratni. No mums ir atkarīgs tas, vai mums veiksies, kad citiem tik ilgi nav veicies.

(Aplausi)

  Martine Roure (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Mēs patiešām atzinīgi vērtējam šīs kopīgās debates, jo šodien patiesi efektīva un loģiska Eiropas imigrācijas politika nav iespējama, neizskatot šos divus jautājumus kopā un Kopienas līmenī.

Vairākus gadus attiecīgās mūsu valstis ir pieņēmušas ierobežojošu imigrācijas politiku, bet šī politika nav apturējusi migrantu ierašanos. Gluži otrādi, viņi turpina ierasties Eiropā, stipri riskējot, lai atrastu labākus dzīves apstākļus, un daudziem tas ir izdzīvošanas jautājums.. Pasaule tagad ir globāls ciemats, un mēs nekad nevarēsim apturēt cilvēkus, kas bēg no posta un izmisuma.. Daži cilvēki turpina radīt ilūziju, ka mēs varam slēgt savas robežas, viņi ir pilnīgi bezatbildīgi.

Tas viss, galu galā, ir morāles un solidaritātes jautājums, un no mums pašiem ir jāizlemj, vai palīdzēt visām valstīm, kas ir nelaimē. Tieši tāpēc es gribu, lai šīs debates būtu plašākas, ietverot daudz ko vairāk par tikai Frontex. Protams, Eiropadomei ir jāizskaidro, kāpēc Frontex augusta vidū bija spiesta pārtraukt darbību Vidusjūras reģionā operatīvo resursu trūkuma dēļ. Tomēr jautājums, kam mums jāpievērš galvenā uzmanība, ir, kā dot iespēju tiem, kas vēlas ierasties Eiropā, to darīt pienācīgi reglamentētā veidā?

Mums, protams, jāizskata iespēja ieviest Eiropas zilo karti: tā ļautu imigrantiem brīvi pārvietoties starp Eiropu un viņu izcelsmes valsti un to darīt pārredzami un paliekot drošībā.. Tai pašā laikā ir svarīgi, lai Komisija vispirms iesniegtu priekšlikumu kopīga pamata noteikšanai migrantu tiesībām.. Ir ļoti daudz cilvēku, kurus apkaunojošā veidā ekspluatē dažādās mūsu valstīs. Mums ir pilnīgi jāsaprot, ka mūsdienu mainīgajā pasaulē ir absolūti nepieciešams, lai tām valstīm, kurās cilvēki vēl dzīvo nabadzībā, ļautu attīstīties harmoniski. Tas nav nekas vairāk kā mūsu pienākums. Ikvienam ir jābūt tiesībām dzīvot savā dzimtenē, bet pašreizējā situācijā viņiem nav šādas izvēles.

Visbeidzot, es ceru, ka dalībvalstis ņems vērā starpvaldību konferences norādījumus legālās imigrācijas jautājumu izlemt ar kvalificētā vairākuma balsojumu un koplēmumu. Es tikai vēl atkārtošu, ka tas ir absolūti būtiski, ja gribam pieņemt saskaņotu Eiropas politiku šajā jomā.

  Jean-Marie Cavada (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, amatā esošais Padomes priekšsēdētāj! Beidzot mēs spējam kopīgi apspriest nelegālās imigrācijas tēmu un tādas imigrācijas tēmu, kuru sauc par legālu: tās ir vienas un tās pašas monētas divas puses, bez kurām neviena valsts šodien nevar lepoties ar veiksmīgu imigrācijas politiku. Patiesi, vairākumam vienkārši ir izdevies radīt vēlēšanu nelīdzsvarotību, kas tikai sarežģī problēmas, un tas nav vajadzīgs, ja gribam tās risināt efektīvi.

Pašreiz neviena dalībvalsts nevar apgalvot, ka tā vēlas risināt imigrācijas politikas jautājumus viena pati, un Eiropas Savienības traģēdija ir tā, ka daudzas no tās dalībvalstīm ir valstis, kas vēsturiski, ilgāk par diviem vai vairāk gadsimtiem, ir zinājušas visu par imigrāciju, jo tās ir bijušas imigrācijas upuri. Šodien mēs piedzīvosim politisku pozēšanu, bet, manuprāt, ir pienācis laiks virzīties vienu soli tālāk. Tādā teritorijā, kas pieļauj pārvietošanās brīvību kā mūsējā, lēmumi, ko pieņem viena dalībvalsts tūlīt ietekmē kaimiņvalstis. Tādā pašā veidā ārējās robežas turpmāk kopīgi piederēs visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Mēs nevaram gaidīt, lai dalībvalstis, kas atrodas Eiropas Savienības dienvidos un austrumos tiktu galā, vienas pašas un bezpalīdzīgas, ar masveida migrantu pieplūdumu, kā to pašreiz redzam Maltā, Kanāriju salās un Lampedūzā Eiropas Savienības austrumu daļā un pat ziemeļrietumos.

Bez solidaritātes, kas šeit acīmredzot ir vajadzīga, mums ir jābūt politiskai gribai, ko, manuprāt, dalībvalstis nav pietiekami gatavas demonstrēt. Mēs nevaram izstrādāt pienācīgu Eiropas imigrācijas politiku, ja mēs nelikvidējam līdzsvara trūkumu, kas pastāv pašreizējos līgumos: cīņa pret nelegālo imigrāciju ir jāpadara par daļu no piemērotas Kopienas sistēmas, un pašreizējā vispārējā paralīze, kas pārņēmusi mūsu legālās imigrācijas politiku, nav vairāk paciešama.

Tāpēc es vēlreiz uzsveru, ka mūsu legālās imigrācijas un integrācijas politikā, kā norādījusi starpvaldību konference, mums jāpiemēro kvalificētā vairākuma balsojuma princips un koplēmums ar Eiropas Parlamentu. Tās ir vienīgais veids, kā mēs varam efektīvi un demokrātiski, veikt vienu no lielākajiem uzdevumiem, kas gaida Eiropas Savienību.

  Roberts Zīle (UEN). – (LV) Priekšsēdētāja kungs, godātais komisāra kungs! Es it ka varētu priecāties, ka Parlaments ar Kopienas pieeju nostiprināšanu legālās imigrācijas jautājumus risinās arī manas zemes – Latvijas – nodarbinātības deficīta vairākās nozarēs, tādās kā būvniecība, ēdināšanas pakalpojumi. Jā, daudzi no Latvijas ir aizbraukuši legālajā darbā šajās nozarēs uz vairākām Eiropas Savienības valstīm, un mums savukārt legāli un nelegāli šīs darbavietas aizpilda trešo valstu pilsoņi. Tomēr tiem, kas ļoti vēlas nostiprināt Eiropas Parlamenta un samazināt dalībvalstu, it īpaši mazo valstu, lomu imigrācijas jautājumos, vēlētos novēlēt mainīt akcentus, un tas būtu – pielikt visas pūles, lai vairākas dalībvalstis izbeigtu ierobežot savu darbaspēka tirgu no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas iestājās 2004. gadā, un nemaz nerunājot par attieksmi pret 2007. gada dalībvalstīm, tādējādi veicinot nelegālu nodarbinātību pat Eiropas Savienības pilsoņiem. Esiet konsekventi, kolēģi! Paldies!

  Hélène Flautre (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Ierosinot legālus imigrācijas ceļus, - un šo ideju īstenībā motivē Eiropas ekonomiskās vajadzības, kas lielāko tiesu neņem vērā to cilvēku patiesās vajadzības, kas dzīvo Eiropas Savienības dienvidu daļā – jūs faktiski nelemjat par migrantu skaitu, kas ierodas Eiropā, bet drīzāk par tiem migrantiem, kam atļauts ieceļot mūsu teritorijā legāli. Bet kas notiks ar pārējiem?

Tiem atliek tikai murgainais jūras ceļojums. Tiem neļauj pamest viņu izcelsmes valsti, viņus pārtver jūrā, viņus gaida neoficiāli ceļi, aizturēšana, izglābšana vai noslīkšana – un es vēlos dzirdēt jūs sakām atkal un atkal, ka cilvēku glābšana jūrā ir vispārējs un būtisks pienākums, jūs esat liecinieki septiņu Tunisijas zvejnieku lietai, un tas ir pats mazākais, ko varam gaidīt – un tad, iespējams, piespiedu repatriācija, nebeidzami klejojumi naidīgās tranzītvalstīs un nopietni cilvēktiesību pārkāpumi, un tā tālāk.

Kā komisāram, kas atbildīgs par tiesiskumu, brīvību un drošību, cilvēktiesību nodrošināšanai jābūt jūsu galvenajam uzdevumam – tāpat kā mūsu uzdevumam - , un jūsu pilnvaras šajā jomā ir patiešām lielas, patiesībā, kā mēs visi zinām, tās ir milzīgas.

Kad Čečenijas pilsoņiem liedz patvērumu Slovākijā un viņus izraida caur Ukrainu atpakaļ uz Krieviju, kā jūs varat garantēt, ka viņi nekļūs par vardarbības upuriem? Kādi rezultāti ir sākotnējiem nolīgumiem par atpakaļuzņemšanu, par ko ES ir vedusi sarunas? Kā mēs varam garantēt, ka nesekos represijas, ja mēs tā vienkārši izraidām cilvēkus?

Kad Frontex patruļas pārtver jūrā laivas, pilnas ar migrantiem, kā jūs varat nodrošināt, ka tajās sēdošie varēs sekmīgi pieprasīt patvērumu un ka minētās patruļas pienācīgi izturēsies pret nepilngadīgajiem un ņems vērā viņu intereses, kā to prasa starptautiskie tiesību akti?

Vai es varu nobeigumā lūgt jums, lai jūs saprotami paskaidrojat, kāpēc jums nav aktīvas politikas, kas prasa, lai dalībvalstis ratificē Starptautisko konvenciju par migrējošu darba ņēmēju un viņu ģimeņu tiesībām?

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL). – (PT) Runā, kas ilgst tikai vienu minūti, mēs varam vienīgi uzsvērt, ka represīvu, uz drošību orientētu politiku, kas migrantus, gan vīriešus, gan sievietes, kuri vēlas darbu un cilvēka cienīgu dzīvi, uzskata par noziedzniekiem, ir jāizbeidz. Migrantu aizturēšanas centri ir jāslēdz un necilvēcīgā repatriācijas politika ir jāizbeidz. Ksenofobija, rasisms un korupcija kopā ar politiku, kas to veicina, ir jāapkaro. Migrējošu darba ņēmēju stāvoklis ir jālegalizē, garantējot viņiem darbu un sociālās tiesības, kas ir nepieciešams noteikums, lai izbeigtu nepieņemamo ekspluatācijas situāciju.. Ir jābūt efektīvai integrācijas politikai, kas jo īpaši ietver ģimenes atkalsavienošanos.

Mēs uzskatām, ka kopējas imigrācijas politikas izstrāde nav adekvāts šo jautājumu un problēmu risinājums, kā rāda visu pārējo kopējo politikas jomu rezultāti. Migrācijas situācija katrā valstī, kas kopā veido Eiropas Savienību, ir atšķirīga. Pieņemot lēmumus, kas izriet no šīs politikas, ir jāņem vērā katras valsts suverenitāte, kas, protams, nekavē sadarbību ES līmenī, kura ir vajadzīga šajā jomā. Mums ir vajadzīga nevis kopēja politika, bet atšķirīga politika un atšķirīgi pasākumi, kas efektīvi aizsargā imigrantu tiesības un apkaro migrācijas dziļākos cēloņus.

  Patrick Louis (IND/DEM). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pietiek šīs politiskās liekulības! Patvēruma tiesības un imigrācija līdzīgos civilizācijas modeļos nerada problēmas. Jautājums būtībā attiecas uz imigrāciju no citas civilizācijas, un tā nevienam nedod labumu.

Darba meklētāju imigrācija ir dubulta netaisnība: tā nolaupa izcelsmes valstij kvalificētu darbaspēku, par ko tā ir maksājusi, bet uzņēmējvalstī tā kropļo darba tirgu un atņem darba iespējas vietējiem bezdarbniekiem.

Labuma meklētāju imigrācija ir kļūda divu iemeslu dēļ: tā atņem dzimteni nabadzīgiem cilvēkiem, kurus hipnotizē Rietumu pasaules vilinājums, bet uzņēmējvalstī tā destabilizē sociālo budžetu, kas ir radīts un var saglabāties tikai ierobežotā un aizsargājošā nācijas vidē.

Tas nozīmē, ka pretēji tam, kas bija pirms mēneša rakstīts uz deputātu restorāna sienām Briselē, Eiropas Savienībai nav vajadzīga imigrācija. Patiesībā gluži otrādi, Eiropas Savienībai ir vajadzīga pienācīga ģimenes un demogrāfiskā politika, efektīva sadarbība starp valstīm un pie robežām, nevis Frontex. Pirmkārt, pasaulei ir jāsaprot, ka miers nav rodams ar imigrācijas palīdzību, bet ar pašu valsts attīstību, un, otrkārt, ka notiek īsta proletarizācija, kad cilvēki zaudē savas kultūras saknes..

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Nacionālas valsts spēja kontrolēt savas robežas un pārmainīt savu imigrācijas politiku, kā prasīts, ir taustāms suverenitātes pierādījums.

Tas, ka Apvienotā Karaliste tagad vairs nevar izlabot nopietno pārrēķināšanos, ko tā izdarīja 2004. gadā ar savu Austrumeiropai atvērto durvju politiku, ir spilgts piemērs tam, cik daudz no savas suverenitātes mēs Apvienotajā Karalistē esam zaudējuši, lai piederētu pie šī kluba. Es saku „nopietna pārrēķināšanās”, jo 13 000 paredzēto imigrantu darba ņēmēju vietā mums ir 750 000, līdz ar mūsu labklājības sistēmas iztukšošanu, aizplūstot miljoniem mārciņu bērnu pabalstiem un nodokļu kredītiem bērniem, kas pat nedzīvo Apvienotajā Karalistē, bet var pretendēt uz tiem, jo viņu tēvi tur strādā. ES noteikumu dēļ mēs nespējam neko mainīt, bet daži gribētu gan, lai mēs atdodam Briselei vēl vairāk pilnvaru. Mēs būtu muļķi, ja to darītu.

  József Szájer (PPE-DE). – (HU) Dāmas un kungi! Eiropas imigrācijas politikas trūkumiem un līdzšinējām grūtībām, kas saistītas ar kopēju rīcību, ir izdevies iedragāt sabiedrības atbalstu kopīgām vērtībām, tādām kā pilsoņu brīva pārvietošanās Eiropas Savienībā.

Mēs esam atvēruši savas iekšējās robežas, bet mums vēl nav kopējas imigrācijas politikas. Tas ir pavisam absurdi. Eiropas pilsoņi tomēr uzskata, ka ES iekšējo robežu atvēršana noved pie neierobežotas imigrācijas. Ja gribam saglabāt mieru mūsu sabiedrībā un tās atbalstu pārvietošanās brīvībai, mums ir vajadzīga stipra Eiropa, stingrāka nekā pašlaik imigrācijas jautājumā. Šajā sakarā mēs nedrīkstam tomēr aizmirst, ka jauno dalībvalstu pilsoņiem ir lieli ierobežojumi attiecībā uz imigrācijas politiku, lai gan viņi ir Eiropas pilsoni.

Eiropas Tautas partija uzskata, ka pienācīgai un pārredzamai Eiropas kopējās imigrācijas politikai ir nepieciešami šādi soļi: Pirmkārt, solidaritāte dalībvalstu starpā, kas izslēdz vienpusējus lēmumus, kuri ietekmē visus atvērto robežu dēļ, kā Spānijas valdības lēmuma gadījumā. Otrkārt, cilvēka cieņai jābūt galvenajam principam.

Treškārt, mums apņēmīgi jācīnās pret nelegālo imigrāciju. Kolēģis no Sociālistu grupas pirms brīža teica, ka imigrācija nav noziegums. Tomēr, dāmas un kungi, jebkura persona, kas pārkāpj Eiropas noteikumus un dalībvalstu noteikumus, patiešām izdara kriminālu noziegumu, un tāpēc mēs runājam par nelegālo imigrāciju. Lai apkarotu nelegālo imigrāciju, mums ir stingrāk nekā pašreiz jāapsargā savas ārējās robežas un mums ir vajadzīgi tiesību aktu noteikumi par imigrantu atpakaļnosūtīšanu uz viņu valsti.

Ceturtkārt, jāpastiprina un jāpadara pārredzamāki noteikumi par nelegālo imigrāciju – piedodiet, es gribēju teikt noteikumi par legālo imigrāciju – , ņemot vairāk vērā darbaspēka veidus, kas nepieciešami mūsu valstīs.

Piektkārt, imigrācijas politikai nav jāsākas pie mūsu robežām. Pārsteidz tas, ka Eiropas Savienība, kas ir viena no lielākajām organizācijām pasaulē, kura sniedz palīdzību, neizvirza pietiekami daudz noteikumu attiecībā uz korupciju, cilvēktiesību ievērošanu un demokrātiju saņēmējvalstīm. Tas ir jāizbeidz, un šādi noteikumi saņēmējvalstīm jāpiemēro. Ceterum censeo: Eiropai ir vajadzīga stingrāka imigrācijas politika.

  Stavros Lambrinidis (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Pirms vairākām desmitgadēm miljoniem mūsu Eiropas pilsoņu emigrēja uz Ameriku, Austrāliju, Dienvidāfriku un citām Eiropas valstīm. Viņi nebija bagāti, bet glābās no nabadzības.

Mēs lūdzām, lai viņus pieņem un dod viņiem tiesības. Nauda, ko viņi sūtīja uz mājām, stimulēja mūsu tautsaimniecību. Tūkstošiem Itālijas, Grieķijas un Īrijas karogu plivinās šajās valstīs valsts svētku dienās. Viņi mīl valstis, uz kurām devās, bet viņiem ir atļauts mīlēt arī viņu izcelsmes valstis, neviens nejūtas apdraudēts šīs dubultmīlestības dēļ. Viņi izcēlās un vairoja uzņēmējvalstu ekonomisko, kultūras un demokrātijas bagātību.

Tāpēc imigrāciju nekādā ziņā nevajadzētu uztvert vispirms kā parādību, kam jāpievērš policijas uzmanība, vēl mazāk kā iespējamu terorisma avotu, kā to tagad apspriež Eiropā.

Imigrācijas politikai jābūt vispusīgai, un tai jāaptver vesela rinda aspektu:

- pirmkārt, legālo migrācijas ceļu uzlabošanu;

- otrkārt, slepenas imigrācijas apkarošanu, īpaši necilvēcīgu bandu, kas tirgojas ar imigrantiem, un atbalstu cilvēktiesību ievērošanai imigrantu aizturēšanas centros. Vienīgais šo cilvēku noziegums ir tas, ka viņi ir piedzimuši nabadzīgās un karu plosītās valstīs;

- treškārt, imigrantu pieplūduma iemeslus: karus, nabadzību, nepietiekamu attīstību, diktatūru. Eiropai jārisina šīs problēmas ar ārlietu un ekonomikas politikas palīdzību;

- ceturtkārt, mums jāvaicā, kāpēc Eiropa tā pievelk imigrantus. Tai pašā laikā mums jāapkaro nelegālā nodarbinātība;

- piektkārt, Eiropas Savienības demogrāfiskās, pētniecības, izglītības un ekonomiskās vajadzības; mums ir jāpiesaista tik ļoti vajadzīgais darbaspēks;

- sestkārt, cilvēktiesību ievērošanu;

- septītkārt, Eiropas tilta veidošanu starp tautām un kultūrām, tādējādi stiprinot mūsu ārpolitiku.

Ļoti maz no iepriekš teiktā prasa policijas iejaukšanos. No otras puses, minētais prasa politiķus, kam ir izpratnes spēja un uzdrīkstēšanās. Es priecājos par to, ka pēc sākotnējā uzsvara uz pieeju, kas pamatojas uz policijas iejaukšanos, Komisija tagad virzās uz priekšu ar daudz labāku vispārējo pieeju. Es apsveicu Frattini kungu!

  Mogens Camre (UEN). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! To problēmu būtība, kuras mēs šeit risinām, ir demogrāfiskā nelīdzsvarotība pasaulē. Nelegālās imigrācijas legalizēšana neatrisinās nevienu problēmu un imigrācijas pārvaldība ar vienveidīgu noteikumu palīdzību – ne tik.. Vienīgi atbalsts attīstībai un demokrātijai līdzēs. ES valstis ir tik atšķirīgas, ka nav iespējams piemērot vienveidīgus noteikumus. Dānijā vairāk par pusi no visiem imigrantiem no valstīm, kas nepieder pie Rietumu pasaules, nav piemēroti darba tirgum, un to starpā, kas nokļuvuši darba tirgū, ir augsts bezdarba līmenis. Tas ir tāpēc, ka valstī ir augsta minimālā alga un augsti sociālie pabalsti – faktiski tik augsti, ka tikai nedaudzi cilvēki šajā Parlamentā spēj saprasts to, ka Dānija vienkārši nevar iekļaut darba tirgū cilvēkus bez kvalifikācijas neatkarīgi no attiecīgās personas tautības un neatkarīgi no lielās finansiālā atbalsta iniciatīvas.

Ar visu dalībvalstu pretestību palielinātai migrācijai no svešām kultūrvidēm vajadzētu pietikt, lai pārliecinātu Eiropas Parlamentu vairāk ieklausīties savos vēlētājos.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Jebkurām debatēm par imigrāciju jāpamatojas vismaz uz četriem faktiem. Cilvēki turpinās riskēt ar dzīvību, lai ierastos šeit, vienalga, cik mūru, cietumu restu vai kuģu mēs izvietosim. Cilvēki neieceļo Spānijā, Maltā vai Itālijā, viņi ieceļo Eiropā. Visi pētījumi norāda uz to, ka imigranti ES ir nepieciešami, lai garantētu pašreizējo labklājības līmeni. Tomēr ļoti augsts ir daudzu imigrantu ļaunprātīgas izmantošanas līmenis no negodīgu uzņēmēju puses, kas izmanto viņu nedrošo situāciju, lai viņus ekspluatētu.

Ja tāda ir situācija – un es atgādināšu jums, ka tas jau ir uzskatāmi parādīts un nav tikai aizspriedumu vai aizdomu sekas – , ja tāda ir situācija, mums jāizstrādā saprātīga un gudra politika attiecībā uz piekļuvi mūsu robežām: cilvēku atturēšana no robežu šķērsošanas nepalīdz kontrolēt šo procesu, tā tikai pasliktina situāciju.

Mums arī ir atbildīgi jāizturas pret uzņemšanas procesu, garantējot imigrantiem patvērumu un bēgļu statusu, individuālu attieksmi pret ikvienu personu un reālus risinājumus.

  Kyriacos Triantaphyllides (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Mēs esam uzmanīgi izlasījuši mūsu divu godājamo kolēģu ziņojumus. Tie nesatur nevienu priekšlikumu, kas būtiski atšķirtos no Padomes un Komisijas pasākumiem un politikas.

Frontex, kam meklē lielāku finansējumu, nav tikai mehānisms mūsu robežu kontrolei, to var izmantot arī kā platformu to valstu kontrolei, kas nepieder pie ES, bet robežojas ar to. Nelegālās imigrācijas apkarošanas risinājums nav represiju un intervences mehānismu izveide. Mums nav jādibina aizturēšanas centri, jāievieto biometriski dati centrālajās datu bāzēs, vai jāizturas pret visiem tiem, kas mēģina šķērsot mūsu robežas, vai nu kā teroristiem, vai noziedzniekiem bez izņēmuma.

Tai pašā laikā instrukciju sistēmas izveide legālajai imigrācijai nav pareizais veids, kā apkarot nelegālo imigrāciju. Mēs nedrīkstam turpināt piemērot šo sistēmu kā aizbildinājumu pasākumu veicināšanai, kas kalpos Eiropas Savienībai kopumā, neņemot vērā pašu imigrantu tiesības.

Attiecīgajā paskaidrojumā nav kritizēta biometrisku datu izmantošana, tajā nav nodalīta imigrācijas kontrole no tās pārvaldības, un arī tie imigranti, kas nepieder pie noderīgās intelektuālo darbinieku kategorijas vai svarīgas fiziska darba kategorijas, netiek uzskatīti par tādiem, kas kalpo starptautiskām interesēm.

Imigrācija ir divvirzienu attiecības starp piegādi un dialogu, apmaiņu un savstarpēju ietekmi, sadarbību un cieņu pret tautām un indivīdiem, sapratni un vienādu iespēju garantijām. Tāpēc mūsu pienākums ir veicināt politiku, kam ir šī pieeja un tikai šī pieeja.

SĒDI VADA MAURO KUNGS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Manfred Weber (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs šodien esam daudz runājuši par migrantiem. Es tagad vēlos pievērst nedaudz uzmanības tam, ko mūsu pilsoņi no mums prasa. Jautājums, ko mūsu pilsoņi mums prasa ir tas, ka mums Eiropas Savienībā ir miljoniem bezdarbnieku, bet tai pašā laikā mēs runājam par augsti kvalificēta darba ņēmēju imigrāciju. Kā politiķiem mums būs jāveltī daudz enerģijas, lai paskaidrotu mūsu pilsoņiem, ka mums ir vajadzīgi vislabākie prāti pasaulē, ja runa ir par kvalificētiem darba ņēmējiem.

Pilsoņi mums arī uzdod vēl vienu jautājumu: „Vai jūs nopietni ņemat vērā arī mūsu intereses šajā jautājumā?” Mēs runājam par cirkulāro migrāciju. Pēdējo desmitgažu laikā mēs esam ieveduši Turcijas pilsoņus manis paša valstī un pieņēmuši viņus darbā. Čehijas Republikā mums ir vjetnamieši. Cirkulārā migrācija – citiem vārdiem, ideja, ka šie viesstrādnieki atgriežas mājās - nav līdz šim darbojusies mūsu valstīs.. Mūsu pilsoņi jautā: „Kā jūs cerat atrisināt šo problēmu? Kā tas viss saderas? ”

Mums būs arī jāpaskaidro pilsoņiem uzskats, ka migrantiem ir pienākums integrēties, kā teica Lambrinidis kungs, kas nozīmē valodas mācīšanos un centienus integrēties. Mēs tikai tad liksim pilsoņiem saprast Eiropas migrācijas politiku - legālās imigrācijas – . ja mēs skaidri pateiksim, ka nelegālās migrācijas gadījumā nelegālajiem migrantiem būs jāatstāj Eiropa. Tas ir vienīgais veids, kā panākt sabiedrības piekrišanu legālajai imigrācijai.

Vissvarīgākais ziņojuma aspekts, manuprāt, ir skaidrais apsolījums Eiropas pilsoņiem, ka mēs atstāsim kvotas – citiem vārdiem, uzdevumu noteikt, cik cilvēku ienāks darba tirgū – kā iepriekš dalībvalstu ziņā. Tas rada lielāku uzticēšanos pilsoņu vidū.

Es vēlos pateikties abiem mūsu referentiem, kas ir iesnieguši labu ziņojumu. Savas grupas – EPP-ED grupas – vārdā ļaujiet man teikt, ka mūs iepriecina tas, ka mūsu kolēģi no šī Parlamenta kreisā spārna partijām daudzās jomās ir pavirzījušies tuvāk mūsu nostājai, jo īpaši jautājumā par stingru atpakaļnosūtīšanas politiku, jautājumā par kvotu atstāšanu dalībvalstu izlemšanai un jautājumā par efektīvas robežkontroles izveidi. Es esmu personīgi ļoti gandarīts, ka EPP-ED grupai ir bijusi iespēja šeit izteikt savu viedokli.

  Magda Kósáné Kovács (PSE). – (HU) Es pateicos jums, priekšsēdētāja kungs. Eiropai ir vajadzīga kopēja imigrācijas politika. No Tamperes līdz Hāgai, no Claude Moraes un Patrick Gaubert, abiem šodienas izcilajiem referentiem, un visiem Komisijas paziņojumiem starplaikā – tie ir bijuši dažādie pieturas punkti mūsu ceļā, kurā mēs esam spējuši secināt, ka stingrība imigrācijas politikā pati par sevi nedod nekādu labumu.

Mūsu uzdevums ir koordinēt un noteikt atšķirības. Mums jākoordinē tās sarežģītās parādības, kas ir migrācijas noteicošie faktori, tai skaitā tas, ka ir cilvēki, kas migrē tikai ekonomisku iemeslu dēļ, bet ir arī tādi, kas šķērso robežu nelegāli. No tiem mums jānošķir patvēruma meklētāji, tie, kas iefiltrējas sakarā ar kriminālu darbību, un tie, ko kriminālā darbībā iegrūdušas iestādes pašas.

Līdz šim mēs, jaunās dalībvalstis, esam bijušas tranzītvalstis, bet tagad mēs būsim arī galamērķa valstis un mūsu atbildība pieaugs, jo arī mums ir vajadzīgs jauns darbaspēka papildinājums. Mums tomēr nav vajadzīgi ne fiziska darba, ne smadzeņu darba darītāji, bet jauns darbaspēks mūsu darba tirgum. Tāpēc es atzinīgi vērtēju regulas, kas norāda imigrantu vietu mūsu darba tirgus situācijā. Es atzinīgi vērtēju arī plānu par kopēju likumdošanu un ierosinātos instrumentus šajā kopējās likumdošanas plānā.

Visbeidzot, es vēlos uzsvērt, ka sadarbība ar izcelsmes valstīm pārstāv patieso nākotni ar „cilvēcīgu seju”, kurā legālā un nelegālā imigrācija nav lēmums, kas ietekmē visu cilvēka dzīvi, un tā nenozīmē bēgšanu no savas valsts un savām mājām, bet tā ir pārejošs periods, kurā ar izpratni un integrāciju ir jāveido apstākļi mājupceļam. Pateicos, priekšsēdētāja kungs..

  Simon Busuttil (PPE-DE). – (MT) Pateicos, jums, priekšsēdētāja kungs, komisār. Frontex aģentūra pieliek lielas pūles, bet man jāsaka, ka mēs vēl esam tālu no vēlamo rezultātu sasniegšanas.. Pagājušā gada jūlijā Frontex misija Vidusjūras reģionā noveda pie tā, ka to imigrantu skaits, kas ieradās manā valstī Maltā samazinājās uz pusi, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju. Neticami, ka par spīti tam misija jūlija beigās apturēja darbību un mēs faktiski pieredzējām to, ka iebraucēju skaits augustā dubultojās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Šajā mēnesī Frontex misija turpinājās, bet mēs tomēr esam pieredzējuši iebraucēju skaita pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri. Ko tas viss nozīmē, priekšsēdētāja kungs? Pirmkārt, tas nozīmē, ka mums turpmāk ir jāstiprina Frontex un ka tāpēc Parlaments ir apņēmies palielināt Frontex budžetu un nevis to samazināt, kā to cenšas darīt Padome. Tas nozīmē, ka dalībvalstis, kas Frontex apsolīja tik daudz kuģu, helikopteru un lidmašīnu, nepilda savu solījumu, un es sagaidu no Frontex un Komisijas, lai tās sadarbojas ar Parlamentu un piespiež dalībvalstis pildīt savu pienākumu. Tas nozīmē arī to, ka jāstrādā daudz vairāk, lai trešās valstis, tādas kā Lībija, sadarbotos ar mums imigrācijas jautājumā. Tomēr tas nozīmē arī to, priekšsēdētāja kungs, ka Eiropas imigrācijas politikā var atrast liekulību. Visi piekrīt, ka pirmajai prioritātei jābūt to cilvēku dzīvības glābšanai, kas slīkst Vidusjūrā. Ļoti labi, tā tam arī jābūt. Tomēr, kad mēs jautājam, kā to darīja Malta, kas pieņems no slīkšanas izglābtos cilvēkus, valda dziļš klusums.

  Wolfgang Kreissl-Dörfler (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ir labi, ka beidzot tiek atzīts, ka nepietiek tikai ar kopīgām pūlēm apkarot nelegālo migrāciju, bet ka ir vajadzīga visaptveroša stratēģija, lai kopējiem spēkiem pārvaldītu un koordinētu legālo migrāciju, jo īpaši Eiropā bez robežām. Tomēr tas nevar būt tikai iekšlietu ministru uzdevums, kas ātri panāk vienošanos par to, kā rīkoties attiecībā uz nelegāliem migrantiem; bet tas ir arī nodarbinātības un sociālo lietu ministru uzdevums.

Es tāpēc atzinīgi vērtēju Padomes un Komisijas iniciatīvu iesaistīt attiecīgās nozaru ministrijas, tai skaitā, piemēram, mūsu vicekancleru Müntefering kungu. Faktiski legālā migrācija vienmēr nozīmē imigrāciju darba tirgū un tāpēc arī sociālās nodrošināšanas sistēmās.

Tomēr mums intensīvāk jāapkaro arī migrācijas cēloņi un iemesli, kas mudina tik daudz cilvēku rast situācijas atrisinājumu bēgšanā no savām postā nonākušajām valstīm. Mums jārada legālas nodarbinātības iespējas. Zilā karte un cirkulārā migrācija ir pirmais solis uz priekšu.

Man ir viens komentārs ari par Frontex: tas, ko dažas dalībvalstis dara šajā sakarā, ir apkaunojoši. Solidaritātei, ko no mums vienmēr prasa, ir jāattiecas uz visām ES dalībvalstīm, ne tikai uz dažām, un, manuprāt, bēgļi ir jāizvieto visās dalībvalstīs pēc formulas, par kuru vēl jālemj. Tā nevar būt tikai Maltas vai Kanāriju salu, vai Grieķijas lieta. Galu galā, Frontex var būt tikai tik labs, cik dalībvalstis ļauj tam būt labam.

Es vēlos sniegt vēl vienu papildu komentāru par Frontex. Frontex vienmēr ņem nosaukumus savām operācijām no grieķu mitoloģijas. Piemēram, Nautilus. Tomēr viena no nākamajām operācijām ir nosaukta par Hidru. Man šķiet, tas liecina par sliktu gaumi. Manuprāt, šis operācijas nosaukums ir jāmaina, jo ikviens, kas pārzina grieķu mitoloģiju, zina, ko Hidra nozīmē.

(Aplausi)

  Agustín Díaz de Mera García Consuegra (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos sniegt dažus komentārus un minēt tikai dažus statistikas datus. Saskaņā ar Eurostat 45 % no ārvalstniekiem, kas ierodas Eiropas kontinentā, izvēlas palikt Spānijā. Starp 21. un 24. septembri 595 Subsahāras pilsoņi ieradās Spānijas krastos. Kopš šī gada sākuma 11 000 imigrantu ir sasnieguši Kanāriju salas, un 9000 °no tiem – kopš Hēras misijas īstenošanas 23. aprīlī.

Par spīti Frontex Hēra, Hermeja, Nautilus, Poseidona un Maltas operācijām, skaitļi rāda, ka mafijām, kas tirgojas ar cilvēkiem, ir nepieciešamie līdzekļi, lai izvairītos no mūsu kontroles mehānismiem un atvērtu jaunus jūras ceļus. Viens no piemēriem ir lielais imigrantu skaits, kas sasniedz Spānijas austrumu krastu, tai skaitā vairāk par 4000 imigrantiem no Šrilankas un Pakistānas, kas gaida, lai tos aizved uz Eiropu no Gvinejas Konakri krastiem.

Tāpēc prioritāte jādod misijām, kas paredzētas mafijas locekļu atrašanai un apcietināšanai, un policijas un starptautiskās sadarbības pastiprināšanai, izveidojot kopējas izmeklēšanas grupas. Frontex jāsaglabā pastāvīgajām misijām krīzes teritorijās. Ir svarīgi, lai Padome virzītu tālāk Eiropas Robežapsardzes patruļu tīkla izveidi, lai pastiprinātu uzraudzības un kontroles uzdevumus.

Visai ES jāatbalsta un jāveicina sadarbības nolīgumi un informācijas kampaņas, ne tikai pamatojoties uz lingvistisku un profesionālu pieeju, bet izcelsmes un tranzītvalstis arī ir jāinformē par risku, ko uzņemas migranti, un par viņu nāvi.

Visbeidzot, Eiropas līmenī jākoordinē migrācijas politika, lai novērstu pārāk liberālus tiesību aktus un legalizēšanas procesus, kam ir „aicinošs efekts”. Mums jāveicina arī auglīga un humāna patvēruma politika un nepieciešamā starptautiskā aizsardzība.

Es tūlīt beigšu, priekšsēdētāja kungs: nevar ziņot Padomei par 20 % solidaritātes. Frontex sagādā 80 % kuģu fraktēšanai, lidmašīnām, degvielai, visu, izņemot materiālu amortizācijai. Tāpēc Padomei jāveicina 20 % solidaritātes un jāatturas no divkosīgas politikas, kas ietekmē visu Eiropas Savienību.

  Inger Segelström (PSE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Ļaujiet man sākt ar pateicību referentiem par viņu ļoti labo darbu.. Mani iepriecina plāni apgrūtināt dzīvi darba devējiem un privātām personām, kas nelegāli nodarbina cilvēkus. Piemēram, nelegālajā nodarbinātībā mājsaimniecības darbos un bērnu aprūpē ir galvenokārt iesaistītas sievietes, bieži no imigrantu aprindām. Tas ietekmē ne tikai iesaistītās personas, bet arī sociālās nodrošināšanas un finanšu sistēmu, un konkurenci attiecīgajās valstīs. Mani iepriecina arī tas, ka būs pieejams ilgstošs atbalsts cilvēku tirdzniecības apkarošanai, jo īpaši sieviešu un bērnu tirdzniecības apkarošanai, kas ir galvenais cilvēku tirdzniecības veids. Esmu pateicīga par atbalstu, kas ļāvis desmit gados samazināt upuru skaitu uz pusi, lai nākotnē pilnīgi izskaustu šo praksi.

No otras puses, esmu vīlusies par to, ka mani neatbalstīja Konservatīvo grupa un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja jautājumā par palīdzības sniegšanu sievietēm un bērniem, lai tie atbrīvotos un sāktu jaunu dzīvi. Balsošana par 29. grozījumu piedāvā jaunas iespējas atbalstīt sievietes un bērnus, lai tie varētu palikt ES, vai arī palīdzēt tiem atgriezties mājās. Dariet to, lai sievietes varētu dzīvot – pēc cilvēku tirdzniecības.

Mani iepriecina arī tas, ka mēs turpinām sacīt „nē” bēgļu nometnēm ārpus ES. Es tomēr gribētu brīdināt par ekonomisko migrantu darbaspēku, ko mēs dabūsim, ja ģimenēm, partneriem un bērniem neļausim tos pavadīt. Tad pie mums ieradīsies galvenokārt jauni vīrieši, un tas nav vēlams nevienas ES valsts sabiedrībā.

Mēs runājam par ES robežām. Ir svarīgi, lai personas, kas nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību, noziegumiem, narkotiku un ieroču tirdzniecību un naudas atmazgāšanu, netiktu ielaisti ES, bet lai tai pašā laikā cilvēki, kam nepieciešama aizsardzība, tiktu uzņemti humānajā ES. Viņi ir ES pamats, un viņus nedrīkst izslēgt no ES kopējās nākotnes. Migrācija būs svarīga ne tikai mums, kas pašreiz dzīvojam šeit, bet arī nākamajām paaudzēm, un mums jāpanāk gan globāla labklājība, gan mūsu pašu labklājība.

  Carlos Coelho (PPE-DE). – (PT) Amatā esošais Padomes priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kungs, dāmas un kungi! Šodienas debates pamatojas uz diviem ziņojumiem, kas skaidri pārstāv divas viena otru papildinošas pieejas: legālās migrācijas politikas plānu un prioritātes nelegālās migrācijas apkarošanā. Atbalstīt vienu un aizmirst otru būtu nopietna kļūda. Tās ir vienas un tās pašas monētas divas puses. Migrācija mūsdienās ir milzīga parādība. Tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā pašreiz ir aptuveni 26 miljoni migrantu, gan legālu, gan nelegālu. Migrācija ir parādība, kam piemīt skaidra Eiropas dimensija, ne tikai tāpēc, ka ikviena dalībvalsts pati par sevi nevar to efektīvi pārvaldīt, bet jo īpaši tāpēc, ka jebkura pārmaiņa vienas dalībvalsts imigrācijas politikā ietekmē citu dalībvalstu migrācijas plūsmas un to attīstību.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kungs! Es, kā redzams, atbalstu zilās kartes ideju un arī Eiropas imigrācijas portāla izveidi, kas plašā mērogā sniegtu informāciju par legālās migrācijas noteikumiem un iespējām Eiropas Savienībā. Es atzinīgi vērtēju stratēģiju, kas atsakās no vienas direktīvas idejas, jo tai sekoja vairāki gadi strupceļa Padomē, un pieņem progresīvu metodi, kas paredz četru nozaru direktīvu izdošanu nākamajos trijos gados. Es vēlos uzsvērt vajadzību pēc attīstības atbalsta politikas, ietverot nolīgumu parakstīšanu ar trešām valstīm, lai efektīvi pārvaldītu migrāciju. Sadarbība ar izcelsmes valstīm ir svarīga, lai apkarotu cilvēku tirdzniecību un nelegālo nodarbinātību.

Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, mums jāgarantē arī robežkontrole un pieejamo resursu, tādu kā Frontex RABIT (ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības) izmantošana, kam jābūt piekļuvei resursiem, kas vajadzīgi to darbībai.

  Genowefa Grabowska (PSE). – (PL) Migrācija rada problēmas ne tikai Dienvideiropai. Tā ietekmē visu Eiropas Savienību, ieskaitot ari manu valsti Poliju, kas atrodas kontinenta ziemeļaustrumos.

Polijas austrumu robeža ir Eiropas Savienības garākā sauszemes robeža, un mēs esam atbildīgi par tās drošību. Turklāt Frontex, no kā gaida tik daudz, atrodas Varšavā. Mēs Frontex uzticam konkrētus pienākumus un atbildību, un mums tāpēc jānodrošina, lai tās rīcībā būtu vajadzīgie instrumenti un resursi un tā varētu darboties un efektīvi aizsargāt mūsu robežas.

Gandrīz trīs miljoni manu tautiešu ir pēdējos gados pametuši Poliju. Viņi ir aizceļojuši uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, izmantojot kopējā tirgus principu priekšrocības. Tomēr mēs esam uzņēmuši tūkstošiem personu no Tālajiem Austrumiem, piemēram, no Korejas un Vjetnamas. Protams, ir ieradušies arī cilvēki no Ukrainas un Baltkrievijas. Mums ir vajadzīgi šie jaunatnācēji. Tie palīdz celt Poliju.

Tāpēc es atzinīgi vērtēju Grüber kundzes un Moreno Sánchez kunga ziņojumu par imigrācijas politiku, jo tās priekšnoteikumi civilizē imigrāciju, veidojot legālās imigrācijas ceļus. Abi ziņojumi ļoti labi papildina viens otru. Kopā ar priekšlikumu direktīvai, kas paredz kriminālsodu nelegālo imigrantu darba devējiem, pie kuras Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja pašlaik strādā, tie veido stabilu Eiropas Savienības imigrācijas politikas tiesisko pamatu. Es priecājos, ka Parlamentam ir tik svarīga loma šajā jautājumā..

Es vēlos pievienot vēl pēdējo komentāru. Imigrācija nav jāuztver kā problēma. Gluži otrādi, mums tā ir jāuztver kā iespēja novecojošai Eiropai. Mums jāizmanto to cilvēku enerģija un entuziasms, kas ierodas pie mums legālā ceļā, un jāiesaista tie jaunu nāciju un mūsu kopējās Eiropas veidošanā!

  Barbara Kudrycka (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Ir vērts pārdomāt, kas tiek uzsvērts ziņojuma par nelegālo imigrāciju. Ziņojumā uzmanība ir galvenokārt pievērsta Vidusjūras baseinam. Tajā jūtama pārlieku liela paļāvība Kopienas rīcības instrumentiem.

Mēs visi zinām, ka atbildība par robežkontroli ir uzlikta dalībvalstīm. Tomēr šajā ziņā daudz kas ir atkarīgs no attiecīgās dalībvalsts gatavības sniegt īpašus pakalpojumus, neraugoties uz atsaucēm par subsidiaritātes principu un Frontex pastāvēšanu.

Situācija pie dienvidaustrumu sauszemes robežas arī prasa uzmanību, finanšu resursus un kopēju rīcību, lai gan tas nav pašlaik galvenais nelegālās imigrācijas ceļš.

Turklāt Šengenas zonas paplašināšana var sarežģīt problēmas, kas saistītas ar migrāciju. Tāpēc Eiropas Savienības legālās migrācijas politika ir tik svarīgs jautājums.. Lai spētu pārvaldīt legālo ekonomisko migrāciju, mums tomēr vispirms jāizmanto darbaspēka potenciāls un mobilitāte Eiropas Savienības iekšienē.

Pārejas periodi darba tirgu atvēršanai jauno dalībvalstu pilsoņiem un selektīva ierobežojumu atcelšana, atverot darba tirgus tikai augsti kvalificētiem darba ņēmējiem, nopietni grauj virzību uz Kopienas imigrācijas politiku, kas paredzēta trešo valstu pilsoņiem.

Kultūras un ģeogrāfiskie faktori, kas saistīti ar legālo migrāciju, arī ir svarīgi. Pamatojoties uz ģeogrāfisko novietojumu, kultūras un valodas līdzību, dalībvalstis acīmredzot sliecas pieņemt migrācijas politiku, kas attiecas uz konkrētām trešām valstīm. Es runāju par tām valstīm, kuru pilsoņi spēj vieglāk integrēties Eiropas kultūrā un vērtībās kaut vai attiecīgo valodu tuvuma un zināšanu dēļ. Šādam legālās migrācijas veidam ir dubulta pievienotā vērtība.

  Josep Borrell Fontelles (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vidusjūra ir pasaules visnevienlīdzīgākā robeža. Milzīgās ekonomiskās un ienākumu atšķirības starp tās abiem krastiem rada cilvēku plūsmu, ko nevar kontrolēt tikai ar policijas spēku palīdzību.

2006. gada vasarā man bija izdevība apsveikt komisāru Frattini, tāpēc ka viņš un daži Spānijas zvejnieki nosargāja Eiropas godu, izglābjot grupu cilvēku, kas atradās jūrā viļņu varā. Un mēs tad bijām liecinieki apkaunojošam tirgošanās procesam, lai izlemtu, ko ar viņiem darīt. Pēc viena gada, komisār, vai mēs esam labākā situācijā, lai atrisinātu šo problēmu?

Mēs virzāmies uz priekšu patiešām ļoti lēni, un mūsu progresa temps ir nesavienojams ar problēmas nopietnību, kas mums jāatrisina. Tā ir problēma, ko mēs nespēsim atrisināt bez izcelsmes valstu turpmākās attīstības. Mums tas ir jāiegaumē. Mēs nespēsim atrisināt šo problēmu bez izcelsmes valstu attīstības, jo mēs nevaram uzņemt visu Subsahāras demogrāfisko pārpalikumu, lai gan mums ir vajadzīgs liels skaits imigrantu.

Turklāt tas, kas šeit notiek, ir šausmīga kombinācija – bads vienā pusē un televīzijas satelītu antenas otrajā. Tukšais šķīvis virtuvē un satelīta šķīvis, pilns ar cerībām, veido vislabāko augsni nelegālajai imigrācijai, ko mēs varam kontrolēt, tikai dodot ieguldījumu izcelsmes valstu attīstībā un novēršot īsto „aicinošo efektu” – nelegālo nodarbinātību.

(Aplausi)

  Philip Bradbourn (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Tēma, ko šodien apspriežam ir, bez šaubām, viena no vissvarīgākajām Eiropai un tāda, kas no dalībvalstīm prasa dažādus uzdevumus. Tieši šī iemesla dēļ, vienalga, vai mums ir darīšana ar legālo, vai nelegālo imigrāciju, mēs nedrīkstam pieņemt pieeju, kas visām problēmām piedāvā vienu risinājumu. Migrācijas jautājumiem arī turpmāk ir jābūt katras dalībvalsts suverenām tiesībām.

Tomēr es dodu priekšroku ciešākai sadarbībai starp dalībvalstīm, kas var atrast kopīgu pamatu, lai strādātu visu labā. Un tāpat kā citi runātāji es vēlos īpaši pievērst Parlamenta uzmanību Frontex sistēmai, kam mēs esam nesen atkal piešķīruši 12. miljonu euro.

No paša sākuma šī sistēma ir cietusi dalībvalstu dēļ, kas apsolīja resursus, bet nepildīja savu solījumu. Ja mēs gribam, lai šis projekts būtu veiksmīgs, mums jānodrošina, ka apsolītie resursi kļūst pieejami operācijām, kad tie būs vajadzīgi.

Tomēr tas ir tikai viens no līdzekļiem cīņā par nelegālās imigrācijas apturēšanu.. Mums jāmeklē jauni un novatoriski risinājumi vietās, no kurienes migranti sāk savu ceļojumu. Mums jāorganizē mērķorientētas kampaņas izcelsmes valstīs, darot zināmu to, ka Eiropai nav atvērtas durvis. Visvairāk mums jāvēršas pret cilvēku tirgotajiem.

Šīs monētas otra puse nozīmē to, ka mūsu dalībvalstīm jābūt efektīvai repatriācijas politikai, lai atturētu tos, kas meklē un organizē nelegālo migrāciju.

Tā es beidzot varu rezumēt, sakot, ka starp dalībvalstīm ir vajadzīga sadarbība, nevis regulēšana. Pieeja, kas visām problēmām piedāvā vienu risinājumu, nevar atrisināt imigrācijas problēmas, un mēs nedrīkstam iekrist tādas domāšanas slazdā, kas uzvedina uz secinājumu, ka „vairāk Eiropas” sniegs pareizo risinājumu.

  Louis Grech (PSE). – (MT) Priekšsēdētāja kungs! Es piekrītu, ka pēdējos mēnešos komisāra Frattini ziedošanās un Portugāles prezidentūras šim jautājumam piešķirtā prioritāte dod rezultātus par spīti briesmīgajai birokrātijai un acīmredzamajam solidaritātes trūkumam dažos aspektos, kas vilcināšanās dēļ mazināja vairāku iniciatīvu efektivitāti. Tomēr šis traģiskais jautājums pelna kopēju Eiropas politiku, lai nekavējoties risinātu būtiskus jautājumus, tai skaitā tādas politikas pieņemšanu, kas paredz pienākumu nastas dalīšanu starp visām dalībvalstīm, Dublinas II regulas pārskatīšanu, kā ierosināts Sánchez ziņojuma 18. punktā, piemērotu finanšu atbalstu vai citāda veida atbalstu, tai skaitā kapitāla nodrošināšanu infrastruktūras projektiem, kā arī projekta dzīvotspējas novērtējumu, vai arī centru, tādu kā nodarbinātības centru, izveidi izcelsmes un tranzītvalstīs, realizējamas atpakaļnosūtīšanas politikas izstrādi, savlaicīgas integrācijas politikas īstenošanu un cīņu pret organizēto noziedzību, ieskaitot cilvēku tirdzniecību, kā arī pret ksenofobiju un rasismu. Diemžēl mums Vidusjūras reģionā nav Eiropas aģentūru, kas varētu izstrādāt šo kopējo imigrācijas un patvēruma politiku. Frontex nevar izpildīt šo lomu, ja tās uzdevums būtiski nemainās. Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties abiem referentiem, kas mums ar konkrētiem piemēriem parādīja, cik atpalikusi ir Eiropas Savienība šajā ziņā. Viņi pievērsās imigrantu tiesībām un cieņai, jo imigranti bieži ir politisku represiju, nabadzības un organizētās noziedzības upuri, kā arī grūtībām, ar ko jāsastopas mazajām dalībvalstīm, tādām kā Malta, kam jānes pārmērīgs slogs, bieži bez jebkādas īstas solidaritātes.

  Libor Rouček (PSE). – (CS) Dāmas un kungi! Eiropa ir sastapusies ar diviem izaicinājumiem. No vienas puses, mēs redzam novecošanos un iedzīvotāju skaita samazināšanos. No otras puses, - simtiem tūkstošu, pat miljoniem cilvēku no jaunattīstības valstīm, tiecoties ieceļot, vai nu legāli, vai nelegāli, klauvē pie Eiropas Savienības dienvidu un austrumu vārtiem. Tas ir izaicinājums, kas Eiropas Savienībai jārisina kopīgiem spēkiem, neviena valsts, lai cik tā liela, nevar to atrisināt viena pati.

Es tāpēc atzinīgi vērtēju Komisijas pūles meklēt un ierosināt kopīgus risinājumus, tādus kā Frontex iesaistīšanu, lai apkarotu nelegālo migrāciju. Vēl viens piemērs ir legālās imigrācijas pārvaldīšana ar zilās kartes sistēmas palīdzību vai sadarbojoties ar izcelsmes valstīm. Es atzinīgi vērtēju arī komisāra Frattini šodienas vairākkārtējo aicinājumu tām Eiropas Savienības valstīm, kas nav vēl atvērušas savus darba tirgus pilsoņiem no jaunajām dalībvalstīm, to darīt pēc iespējas ātrāk.

  Manuel Lobo Antunes, amatā esošais Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es runāšu īsi. Šīs nenoliedzami ir vienas no vispilnīgākajām, detalizētākajām un visaptverošākajām debatēm, kuras man ir bijis tas gods vadīt, apmeklēt, un piedalīties Padomē un šajā Parlamentā. Tās bija debates, kuras es atzīmēju un no kurām es, protams, smēlos dažādus ierosinājumus, padomus un priekšlikumus, kas, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi un būtiski darbam, kurš mums turpmāk jāveic.

Ņemot to vērā, es uzskatu, ka man ir visas tiesības secināt, ka Eiropas Savienībai ir saskaņota un visaptveroša stratēģija imigrācijas jautājumu risināšanai un ka tā ir gatava īstenot politiku, kas šai stratēģijai piešķirs materiālu un praktisku formu. Protams, vēl mūs gaida vilcināšanās, protams, šaubas un, protams, vajadzība būt nedaudz godkārīgākiem, bet man jāuzsver, ka viss līdzsvarosies tajos apstākļos, kuros dzīvojam, un neatkarīgi no tām grūtībām, kas mūs gaida. Es uzskatu, ka mēs esam uz pareizā ceļa un ka mēs varam un mums jāvirzās uz priekšu, cieši apņemoties īstenot patiešām globālu pieeju migrācijai.

Mēs uzskatām, ka šīs politikas pamatā ir divi būtiski vārdi, humānisms un solidaritāte. Humānisms tāpēc, ka šī politika pamatojas uz cilvēkiem un tā ir domāta cilvēkiem. Prezidentvalsts nedrīkst aizmirst un arī nekad neaizmirst šo humānisma jautājumu. Kā jau tika teikts, mēs runājam par cilvēkiem, kas, tiecoties iekļūt mūsu sabiedrībā, ar pilnām tiesībām cenšas nodrošināt labāku dzīvi sev un savām ģimenēm. Tās ir cilvēcīgas vēlmes un alkas, kas mums ir pilnīgi jārespektē. Otrs būtiskais vārds ir solidaritāte, jo, kā jau teikts, tas nav jautājums vai problēma, ko var atrisināt viena dalībvalsts vai pat divas, vai trīs dalībvalstis. Tā ir problēma, kas ietekmē ikvienu, un kam tāpēc ir un jābūt kopējai atbildei. Par laimi, mēs uzskatām, ka arvien vairāk cilvēku acīmredzot izprot vajadzību apvienot šos abus jēdzienus – humānismu un solidaritāti – , formulējot un īstenojot Eiropas migrācijas politiku.

Mēs jau esam izveidojuši kopēju instrumentu nelegālās imigrācijas apkarošanai, aģentūru, kas pazīstama kā Frontex un pastāv jau divus gadus. Šajā laika periodā tā ir spērusi pirmos soļus, un, mūsuprāt, par spīti dažām grūtībām, ir sevi attaisnojusi. Ir skaidrs, ka mums jāpieliek lielākas pūles, lai sagādātu tai nepieciešamos instrumentus, lai tā varētu sasniegt mērķi, kam tā tika izveidota, efektīvāk, ātrāk un precīzāk. Tomēr mēs uzskatām, ka šis kolektīvais instruments līdz šim ir labi pierādījis, ka tā izveide bija nepieciešama un pareiza.

Runājot par legālo migrāciju, šeit pareizi tika pieminēta vajadzība pastiprināt mūsu dialogu ar trešām valstīm, jo īpaši ar tām valstīm, kas ir imigrācijas plūsmu avoti. Šis dialogs ir absolūti būtisks, un, kā jau teikts, es pilnīgi piekrītu, ka, neapsverot, neanalizējot un kaut kādi neapkarojot cēloņus, kas izcelsmes valstīs ir migrācijas plūsmu pamatā, mēs nekad nespēsim atrast galīgo problēmas atrisinājumu.

Mēs esam pastiprinājuši dialogu šajā jomā ar Āfriku, un mēs ceram, ka nākamajās Eiropas un Āfrikas sarunās augstākajā līmenī var sasniegt svarīgus rezultātus un, ņemot vērā migrāciju un sarunas par migrāciju ar trešām valstīm, – galu galā, legālu migrāciju. Portugāles prezidentvalsts ir izvēlējusies legālo migrāciju kā vienu no pirmajām darba kārtības rīcības prioritātēm savas prezidentūras sešu mēnešu periodā.. Komisija arī ir bijusi aktīva šajā jomā un ir iesniegusi priekšlikumus, kurus mēs uzskatām par ļoti interesantiem. Tos apspriedīs mūsu prezidentūras laikā, un kā jau teicu, mēs ceram panākt lielu progresu.

Apkopojot teikto, par spīti grūtībām, par spīti grūtām problēmām, kas mums jārisina, mēs uzskatām, ka esam uz pareizā ceļa. Šur un tur varbūt mums vajadzētu būt nedaudz godkārīgākiem.. Šur un tur varbūt mums vajadzētu būt nedaudz ātrākiem, bet es uzskatu, ka neviens godprātīgs cilvēks nevar noliegt, ka pēdējos gados ļoti daudz kas ir izdarīts.

Protams, Padome atzinīgi vērtē un atbalsta šīs debates ar Eiropas Parlamentu. Šodien šeit radās jautājums par koplēmumu un Reformas līgumu. Kā jūs zināt, Reformas līgums sakņojas mandātā, ko apstiprināja Eiropadome un tāpēc arī visas dalībvalstis. Protams, ka šāda veida lēmumi jāpieņem visām dalībvalstīm, ne tikai prezidentvalstij. Katrā ziņā es uzskatu, ka Reformas līgumā tāpat kā Konstitucionālajā līgumā ir sperti ļoti lieli soļi, lai paplašinātu koplēmuma procesu, ietverot tajā daudzas ES likumdošanas iniciatīvas.

  Franco Frattini, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks-. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es arī esmu pateicīgs ikvienam, kas runāja šajās ārkārtīgi svarīgajās debatēs. Es uzskatu, ka Eiropai jābūt patiešām vienotai pieejā šai vispārējai parādībai, kas skar miljoniem bērnu, sieviešu un vīriešu un ietekmē visus kontinentus.

Vispirms, kā jau teikts – un es tam piekrītu - , mums jāapkaro nelikumīga rīcība, vēršoties pret pārvadātājiem un tiem, kas ekspluatē nelegālos imigrantus, ar repatriācijas politikas palīdzību, kas ir gan pārliecinoša, gan ievēro ikviena cilvēka individuālās tiesības un cieņu. Eiropas Savienība jau ir uzsākusi repatriāciju un var to turpināt. Es vēlos atgādināt, ka repatriācijas iniciatīvas bieži tiek uzticētas ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojam, lai nodrošinātu maksimālu pārredzamību cilvēktiesību ievērošanas ziņā.

Es uzskatu, ka Eiropas politikai jāsaista palīdzība, cilvēktiesību ievērošana, tirdzniecības politika ar Āfriku un imigrācija. Es visnotaļ piekrītu Watson kunga gudrajiem vārdiem par šīm valstīm: „Mēs ņemam vai nu viņu preces, vai viņu cilvēkus." Mums tas jāpārdomā, jo stratēģijai jābūt vispārējai, un tā nevar izslēgt tirdzniecības attiecības vai mūsu palīdzības politiku Āfrikas attīstībai.

Ārējo robežu kontrole ir arī ļoti svarīga. Daži no jums to pieminēja, daži izteica šaubas. Es uzskatu, ka Frontex ir pelnījis atbalstu. Tas ir pelnījis atbalstu, jo, kā tas notika šovasar, tas ir ne tikai izglābis cilvēku dzīvības, kas citādi būtu zaudētas, bet Frontex amatpersonas ir arestējušas lielu cilvēku skaitu: 400 cilvēku, pārvadāšanas organizāciju locekļi ir noķerti un nodoti attiecīgajām iestādēm. Tas ir liels skaits, ņemot vērā to, ka tas notika tikai pagājušajā vasarā.

Es tāpēc ceru, ka šis Parlaments atzīs vajadzību piešķirt Frontex papildu resursus 2008. gada budžetā. Es zinu, ka pastāv grozījums, kas plāno iesaldēt veselus 30 % no Frontex operatīvajām izmaksām, kam būs tūlītēja ietekme. Es ceru, ka šo priekšlikumu vēl no jauna apsvērs un ka budžetu nevis samazinās, bet palielinās, pakļaujot to uzraudzībai un pieprasot pilnīgi atbildīgu attieksmi pret izdevumiem.

Protams, daudzi ir izteikušies par ekonomisko migrāciju. Detalizētais priekšlikums, ko es sniegšu par Eiropas darba atļauju, protams, nenozīmē, ka mēs Briselē nolemsim, cik imigrantu ir vajadzīgi katrā valstī. Tas paliks katras valsts valdības un darba tirgus ziņā. Tāpēc es vēlos nomierināt visus tos, kam ir jautājumi vai bažas par to. Citiem vārdiem, katra dalībvalsts varēs brīvi izlemt, cik katras kategorijas darba ņēmēju, kas nepieder pie Kopienas , tai ir vajadzīgi. Tomēr, dāmas un kungi, ir viena lieta, ko dalībvalstis nevarēs darīt, tās nevarēs teikt: „Mums nav vajadzīgs neviens darba ņēmējs” un tad turpināt paciest nelegālo imigrāciju un ekspluatēt nelegālo darbaspēku. Tas nebūs iespējams, tāpēc ka pastāvēs Eiropas mēroga noteikumi.

Imigrācija, protams, noved mūs pie universālas vērtības, ko daži no jums pieminēja, cilvēku mobilitātes. Es uzskatu, ka pastāv ne tikai iespējas, bet arī tiesības. Tiesības ir vienmēr saistītas ar pienākumiem. Nav iedomājama politika, kas saistīta ar tiesībām, bet ne pienākumiem. Mēs nevaram vēlēties un nevēlēsimies nevienam uzspiest Eiropas tiesību aktus vai finansējumu, ja mūsu līdzgaitnieki nepiekrīt. Tam ir jābūt kristālskaidram, mūsu ideja, mūsu politika pamatojas uz partnerattiecībām. Tas ir liela mēroga pakts ar valstīm, no kurām imigranti nāk un caur kurām tie ierodas.

Šādam paktam jāietver kā galvenā sastāvdaļa pilnīga mūsu likumu, cilvēktiesību un mūsu neapšaubāmo un vispārējo vērtību ievērošana mūsu teritorijā – dzīvības un katras sievietes un katra vīrieša cieņas, un personības. Un tas noved mani pie integrācijas jautājuma.

Imigrantu integrācija nozīmē cieņu pret viņu vēsturi un reliģiju, jo viņi ir bagātināšanas avots ikvienam no mums, bet tā arī prasa, lai viņi cienītu mūsu tradīcijas, mūsu vēsturi, mūsu kultūru un mūsu reliģiju. Tāpēc, manuprāt, integrācija nozīmē piedalīšanos.

Atklāti runājot, mēs nevaram ar likumu palīdzību integrēt tos, kas nevēlas integrēties, tos, kas nav gatavi virzīties uz priekšu, tos, kas domā, ka Eiropa vēl pacietīs piespiedu laulības vai poligāmiju. Tādas lietas nav pieņemamas, jo mums ir mūsu likumi un mūsu universālās vērtības.

Integrācija tātad nozīmē izglītību, tā nozīmē valodu mācīšanos, tā nozīmē arodizglītību un tā nozīmē regulāru nodarbinātību un visa pretlikumīgā noraidījumu. Tā nozīmē stingru nostāju pret nelikumībām. Kāds no jums izteica šo domu, kurai es jo īpaši piekrītu: imigranti, kas izdara noziegumus, ir to godīgo imigrantu, kas strādā un normāli pelna iztikas līdzekļus, vislielākie ienaidnieki.

Iemesls ir tāds, ka mums šī politika ir jāizskaidro mūsu pilsoņiem, kas ir nobažījušies, sakot, ka viņiem nav jābaidās no imigrācijas pašas par sevi, bet no tiem imigrantiem, kas izdara noziegumus. Mūsu pienākums ir nodrošināt, ka cilvēki, kas izdara noziegumus, tiek sodīti, jo citādi mēs neliekam mūsu pilsoņiem saprast atšķirību un nomierināt viņu bailes, viņu bažas, kas tad pārvēršas rasismā un ksenofobijā, briesmīgā parādībā, kas Eiropas Savienībā pieņemas spēkā.

Nobeidzot, priekšsēdētāja kungs, es vēlos teikt, ka politiķiem ir jāizdara izvēle. Es uzskatu, ka mūsu izvēlei jābūt globāla pakta noslēgšanai par vienlīdzīgu pušu, līdzdalībnieku tiesībām un pienākumiem.. Nedrīkst būt tā, ka viena puse izdod noteikumus un otra puse tos pieņem, nedrīkst būt tā, ka mums tiek uzspiests tas, ko uzskatām par nepieņemamu. Tieši tas mums ir vajadzīgs, jo mēs runājam par cilvēku cieņu un tiesībām. Mēs nerunājam par ekonomiskiem līdzekļiem, nedz arī par birokrātiskiem līdzekļiem.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks rīt plkst. 12.00.

(Sēdi pārtrauca plkst. 11.45  un atsāka plkst. 12.00)

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

  Filip Kaczmarek (PPE-DE), iesniegts rakstveidā. – (PL) Nelegālā imigrācija ir nedaudz paradoksāls jēdziens. Es uzaugu politiskā sistēmā, kurā konkrētus noteikumus tie, kas bija pie varas un viņu propaganda, uzskatīja par neapstrīdami pozitīviem vai negatīviem Piemēram, internacionālismu klasificēja kā pozitīvu, bet kosmopolītismu – kā negatīvu. Mums ir jāpiesargās no iekrišanas līdzīgā semantiskā slazdā. Tā kā ksenofobija ir peļama, diez vai mēs varam uzskatīt, ka kaut kādai valstij vai Eiropas Savienībai pieklājas aizsargāt sevi pret nelegālo imigrāciju. Protams, tas ir drīzāk nepieciešams ļaunums.

Es redzēju vārdus „Neviens nav nelegāls” uzrakstītus uz sienas manā dzimtajā pilsētā Poznaņā. Ir vērts dažreiz apstāties un padomāt, vai cilvēks patiesībā var būt nelegāls. Un cilvēki riskē ar dzīvību ne tikai Atlantijas okeānā un Vidusjūrā, cenšoties šķērsot Eiropas Savienības robežas. Pagājušajā nedēļā sieviete no Čečenijas un viņas trīs mazgadīgās meitas nomira uz robežas starp Ukrainu un Poliju. Viņas bēga no traģēdijas, kas notiek viņu dzimtenē. Nav nekāda pārsteiguma, ka cilvēki cenšas aizbēgt no Čečenijas un ir gatavi riskēt ar dzīvību, lai to izdarītu.

Vairāku miljonu imigrantu klātbūtne Eiropā, kas Eiropas Savienība ieradušies nelegāli, ir ļoti reāla problēma. Cenšoties to atrisināt, mums tomēr jāpatur prātā universālas vērtības, uz ko pamatojas Eiropas integrācija. Mums arī jāatceras, ka imigrācija pati par sevi nav negatīva parādība tā vienkāršā iemesla dēļ, ka cilvēciska būtne nav negatīva parādība.

  Katalin Lévai (PSE), iesniegts rakstveidā. – (HU) Dāmas un kungi, priekšsēdētāja kungs! 85 % nekvalificētu imigrantu no jaunattīstības valstīm dzīvo Eiropas Savienībā, un tikai 5 % dodas uz ASV, bet tikai 5 % augsti kvalificētu imigrantu ierodas vecā kontinenta valstīs, un vairāk par pusi pārtver ASV ekonomika. Mani iepriecina tas, ka Gruber kundzes ziņojumā, cita starpā, ir vērojami centieni apstādināt un pavērst šo procesu pretējā virzienā.

Man šķiet, ka mums jāatrod veids, kā piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku, un tai pašā laikā mums arī jāaizkavē intelektuālā darbaspēka emigrācija no jaunattīstības valstīm. Tāpēc ir jādefinē termins „augsti kvalificēts darbaspēks” un jāstandartizē kopīgie apmācību kritēriji, un tie jāievieš visā Eiropas Savienībā.

Šoreiz es neatbalstu Komisiju un tās piemēroto principu „jo vairāk, jo labāk”, un es piekrītu tam, ka visas piecas direktīvas jāapvieno. Mazāk birokrātijas arī šķitīs pievilcīga kvalificētiem darba ņēmējiem.

Pirms direktīvas (u) projekta izstrādes es ierosinu, ka jāveic sākotnējs ietekmes novērtējums, ņemot vērā sociālos faktorus. Šis novērtējums varētu palīdzēt nodrošināt, ka, pārstāvot pilsoņu patiesās intereses, izstrādājamie tiesību akti ietaupīs Eiropas Savienībai miljoniem euro.

Frattini kunga priekšlikums par legālās iebraukšanas kvotu paketes ieviešanu varētu, manuprāt, atvieglot nelegālās migrācijas samazināšanos Eiropas Savienībā, kā arī novest pie efektīvākas nelegālās migrācijas kontroles trešās valstīs.

ES zaļās kartes vietā, kas ierosināta ziņojumā, manuprāt, jaunās zilās kartes projekts drīzāk attaisnos mūsu cerības attiecībā uz legālo imigrāciju.

SĒDI VADA: VIDAL-QUADRAS KUNGS
Priekšsēdētāja vietnieks