Debašu stenogramma

Trešdiena, 2007. gada 26. septembris - Strasbūra

7. Balsojuma skaidrojumi

- Ziņojums: Reino Paasilinna (A6-0293/2007)

  Jaroslav Zvěřina (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es neatbalstīju priekšlikumu izveidot Eiropas Tehnoloģiju institūtu. Protams, tāpat kā vairākums no jums es vēlos, lai Eiropas Savienība pielāgo un rada vairāk jauninājumu un patentu.

Tomēr, klausoties debatēs par šo priekšlikumu, es neuzskatu, ka vēl vienas iestādes izveidošana ir solis uz priekšu. Mūsu universitātes un pētniecības institūti nesaņems vairāk naudas, katrā ziņā tiem būs vēl viens institūts, ar ko konkurēt, lai dabūtu dotācijas pētniecībai. Mūsu godājamās iestādes balsojums nav arī radījis jaunu spožu zinātnieku paaudzi. Institūtu vadīs zinātnieki, kas pametīs savas tagadējās universitātes. Es tāpēc uzskatu, ka būtu labāk piešķirt pieejamo finansējumu, ja mēs to atrodam, pašreizējām vadošajām zinātnieku grupām kā pētniecības dotācijas.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – (SK) Ja mēs patiešām gribam pārspēt ASV, Japānu un citas zinātnes un tehnoloģijas vadošās valstis un ja mēs gribam, lai Eiropa nosaka toni, tad ir jārada nepieciešamie priekšnosacījumi.

Izcilības centriem ir jārada visi apstākļi un priekšnosacījumi. Eiropas Tehnoloģiju institūts ir solis uz priekšu.. Žēl, ka šis lēmums ir tik ilgi novilcināts. Es uzskatu, ka problēmas, kas saistītas ar pietiekamu finansējumu ETI, tiks veiksmīgi atrisinātas.

Es atbalstu arī ideju par līdzfinansējumu saskaņā ar valsts un privātās partnerības principu, kā tas ir, piemēram, pētniecības centros Amerikas Savienotajās Valstīs. Es vēlos, lai zinātnieki un pētnieki no jaunajām valstīm tiktu atlasīti un iesaistīti zinātnieku grupās un lai institūtu valdes būtu pakļautas Eiropas Parlamenta uzraudzībai. Pētniecības mērķiem jāatbilst Septītās zinātnes un pētniecības pamatprogrammai, un tikai embriju cilmes šūnu pētniecību nevajadzētu finansēt no to valstu nodokļu maksātāju naudas, kurās šāda pētniecība nav atļauta.

  Tomáš Zatloukal (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Atļaujiet man sniegt paskaidrojumu par balsojumu par Eiropas Tehnoloģiju institūta izveidi. Es balsoju par priekšlikumu, jo pirmo reizi mums ir sistēma, kas apvieno pētniecības, izglītības un uzņēmējdarbības sektorus.

Tas ir nopietns projekts Eiropas jauninājumu jomā, un kā citus līdzīgus projektus to pavada problēmas, šajā gadījumā jo īpaši finansiālas problēmas. Pēc visa teiktā priekšlikums izveidot Institūtu un ļaut tam nākotnē attaisnot savu eksistenci ir pelnījis mūsu atbalstu.

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos teikt dažus vārdus par Eiropas Tehnoloģiju institūtu. Vispirms es vēlos pateikties referentam Paasilinna kungam.. Viņš ir paveicis lielisku darbu.. Es zinu, ka viņš ir speciālists izglītībā un pētniecībā, un citās līdzīgās jomās.

Tas ir grandiozs projekts, bet es tomēr vēlos norādīt, ka, pirms mēs izveidojam Eiropas Savienībā jaunas iestādes, ir svarīgi, lai mēs vispirms nodrošinām, ka pašreizējās iestādes saņem pietiekamu finansējumu. Tātad mums jānodrošina arī, lai pašreizējais universitāšu tīkls saņem pietiekamu atbalstu un līdz ar to uzsāk jaunu pētniecību.

Es balsoju saskaņā ar Paasilinna kunga ieteikumu, bet es lūgšu Parlamentu nodrošināt, lai pašreizējās pētniecības kopienas saņemtu savu finansējumu un lai šis jaunais institūts neprasītu visu naudu, kas ir paredzēta šīm kopienām. Es vēlos, lai manus vārdus protokolē un ņem vērā, kad tiks pieņemti lēmumi.

  Edite Estrela (PSE), iesniegts rakstveidā. − (PT) Es balsoju par Paasilinna ziņojumu par Eiropas Tehnoloģiju institūtu, jo es uzskatu, ka tas dos izšķirošu ieguldījumu Eiropas ekonomikas konkurētspējas palielināšanā, stiprinot sinerģiju starp jauninājumiem, pētniecību un izglītību.

Es tāpēc atbalstu referenta priekšlikumus, kas paredz skaidri noteikt nākamā Eiropas Tehnoloģijas institūta finansējuma avotus, lai tas var sākt darbu pēc iespējas ātrāk un veiksmīgi pildīt savu uzdevumu pretēji mērķiem, kas minēti Lisabonas stratēģijā..

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), iesniegts rakstveidā. − (PT) Mūsu nostāja attiecībā uz Eiropas Tehnoloģiju institūta izveidi ir ļoti kritiska vairāku pētniecības organizāciju nostājas dēļ. Piemēram, pagājušajā gadā Eiropas Pētniecības universitāšu līga laida klajā pētījumu, kurā bija secināts, „ka nodoms izveidot Eiropas Tehnoloģiju institūtu ir nepareizs un lemts neveiksmei”. Eiropas zinātnieku un politisko ekspertu organizācija „Eirozinātne” nosauca to par „politiski motivētu ideju, kas pamatojas uz nepareizu pieņēmumu”. Apvienotās Karalistes padomdevējs zinātnes jautājumos Robert May teica, ka tas pamatojas uz „jauninājumu jēdziena neizpratni”.

Šis institūts būs virtuāls, to veidos zinātnieki, kas strādā ES universitātēs, pētniecības laboratorijās un uzņēmumos, un pretēji sākotnējam priekšlikumam tas nepiešķirs kvalifikāciju. Pēc vairāku valstu spiediena, kas vēlējās, lai institūts atrastos to valstī, tas kļuva par virtuālu institūtu, sava veida centru dažādu teritoriju zinātnisko kopienu konsultēšanai. Eiropas Parlaments ir tikko pieņēmis vairākus Komisijas priekšlikuma grozījumus, bet, mūsuprāt, ar tiem nepietiek, lai iztaisnotu to, kas piedzimis greizs.

Runājot par finansējumu, viena no izvēlēm ir Kopienas budžets, ietverot apropriācijas, kas paredzētas pētniecībai, kas var beigās izrādīties vēl viens veids, kā atbalstīt attīstītās valstis un tādējādi palielināt nevienlīdzību.

  Janusz Lewandowski (PPE-DE), iesniegts rakstveidā. − (PL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Tehnoloģiju institūta koncepcija ir mainījusies dzīvajās debatēs par to, kā veicināt jauninājumus Eiropas Savienībā. Sākotnēji institūtam vajadzēja būt Masačūsetsas Tehnoloģijas institūta Eiropas līdziniekam saskaņā ar Lisabonas darba kārtības pasākumiem. Citiem vārdiem, tam vajadzēja būt par daļu no mūsu stratēģijas sacensties ar Amerikas Savienotajām Valstīm, bet pašreizējā strauji mainīgajā pasaules vidē mēs esam izvēlējušies zināšanu un jauninājumu centru tīklu, tā saukto ZJT, ko koordinē centrāla iestāde. Tas atspoguļojās divu budžeta līniju nodalīšanā grozījumos, ko iesniedza Eiropas Parlaments 2008. gada budžeta projektā (šķirts finansējums tīklam un koordinējošai iestādei). Šķiet, ka mēs esam tuvāk šī pasākuma finansēšanas atrisinājumam, kopš Eiropas Komisija ierosināja pārskatīt 2007.-2013. gada finanšu plānu, jo īpaši palielināt izdevumu kategorijas IA (jauninājumu apropriācijas) limitu, samazinot citu izdevumu kategoriju limitus. Tas vēlreiz apliecina to, ka Parlaments nekļūdījās, kad tas norādīja uz pārmērīgi zemo budžeta resursu līmeni, kas piešķirts Lisabonas stratēģijas mērķiem.

Es vēlos arī atbalstīt Vroclavas priekšlikumu dot mājvietu Eiropas Tehnoloģiju institūta galvenajai mītnei. Man tomēr jānorāda, ka ar pētniecības un izstrādes labāku finansējumu un jauna institūta izveidi vēl nepietiek, lai nodrošinātu, ka Eiropa kļūst konkurētspējīga un novatoriska. To noteiks uzņēmējdarbības kultūras attīstība, gatavība uzņemties risku un praktiski sakari starp pētniecības un izstrādes aprindām un privātiem uzņēmējiem.

  Erika Mann (PSE), iesniegts rakstveidā. − (DE) Manuprāt, lēmums saglabāt ETI ideju ir kļūda. Neviens no minētajiem argumentiem nav pārliecinošs, jo tie pamatojas uz maldīgiem priekšnosacījumiem.

1. Pat sākotnējā ideja, ko ierosināja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Barroso kungs, izveidot ETI kā Eiropas atbildi uz MTI, neņem vērā realitāti, un iesniegtais priekšlikums šodien balsot vēl vairāk pasliktina sākotnējo koncepciju. MTI izveidoja, piešķirot tam daudz naudas un dažāda veida atbalstu, un Eiropā neskaitāmi „mini MTI” jau tagad veic pasaules klases pētniecību. Eiropas dilemma ir nepietiekamais finansējums un morālā atbalsts trūkums jauninājumiem un augstas kvalitātes pētniecībai.

2. Ierosinātie 309 miljoni euro no budžeta rezerves fondiem kavē citas Parlamenta iniciatīvas, tādas kā stratēģiski svarīgo Galileo projektu. Finansējuma priekšlikums sastāda tikai astoto daļu no aprēķinātā budžeta un tāpēc nestimulē nopietnas privātas papildu iniciatīvas. BP grupa ir ieguldījusi 500 miljonu ASV dolāru biodegvielu nozarē Berklijā Amerikas Savienotajās Valstīs vien.

3) Ar saviem lielajiem finansējuma avotiem un dotācijām augsti kvalificētiem Eiropas institūtiem, kas jau darbojas, ETI ir veiksmes izredzes. Piemēram, ES varētu sekot Kanādas modelim un izveidot jauninājumu fondu, ko finansētu no naudas, kas ES budžetā paliek pāri gada beigās..

4. Plānotā tīkla infrastruktūra ir virtuāla pārnacionāla institūcija, kam nav lielas nozīmes Eiropas un starptautiskajā pētniecībā. Tas ir neveiksmīgs un birokrātisks kompromiss.

Tāpēc es balsoju pret šo priekšlikumu.

  David Martin (PSE), iesniegts rakstveidā. − Es principā atzinīgi vērtēju Eiropas Tehnoloģijas institūta ideju. Tomēr es atturējos balsojumā par rezolūciju, jo es uzskatu, ka mēs neesam apmierinošā līmenī noskaidrojuši institūta mērķu, pārvaldības un finanšu jautājumus.

  Pierre Pribetich (PSE), iesniegts rakstveidā. – (FR) Otrdien, 25. septembrī es atbalstīju savu kolēģi Reino Paasilinna, balsojot par Eiropas Tehnoloģiju institūta (ETI) izveidi.

Šis ziņojums atspoguļo patiesu vēlēšanos kopīgi virzīties uz zināšanu sabiedrību. Instrumentu sagatavošana Eiropas Savienībā, lai veicinātu jauninājumu, pētniecības un izglītības integrāciju, galu galā, palīdzēs stimulēt Eiropas Savienības ekonomikas konkurētspēju.

ETI darbību vadīs valde, ko veidos zinātniskais un administratīvais personāls. Šī valde iecels zināšanu un jauninājumu kopienas (KIC), kas būs atbildīgas par ETI stratēģisko prioritāšu īstenošanu.

Tai pašā laikā tomēr jānožēlo, ka finanšu resursi, kas piešķirti šim projektam, ir nepietiekami. Ilgtermiņā tas var izrādīties par šīs daudzsološās iniciatīvas neveiksmes cēloni.

Mums visiem jāsaprot, ka Eiropas Savienībai Kopienas projekti ir absolūti nepieciešami, lai saskaņā ar Lisabonas stratēģiju nodrošinātu savu attīstību.

  Luís Queiró (PPE-DE), iesniegts rakstveidā. − (PT) Eiropas Savienība pašlaik patiešām atrodas krustceļos attiecībā uz tās konkurētspēju, salīdzinot ar pārējo pasauli. Lai gan mums ir daudz pievilkšanas faktoru, kas saistīti gan ar vēsturi un kultūru, gan ekonomiku un tūrismu, mēs tomēr nevaram izvairīties no galvenajiem izaicinājumiem – globālā mērogā konkurēt ar jaunajām, strauji augošajām Āzijas valstu ekonomikām. Mūsu spēja būt par pievilcīgu zināšanu un jauninājumu vidi ir likta uz spēles.

Es uzskatu, ka balsojums par Eiropas Tehnoloģiju institūtu iezīmēja svarīgu soli, veidojot nosacījumus Eiropas rīcībai, kas palīdzēs mūsu ekonomikai augt un attīstīties, pamatojoties uz jauninājumu, pētniecības un izglītības trīsstūri Es uzskatu, ka nevis zemām algām un lētam darbaspēkam jāpadara ES pievilcīga ieguldījumiem un mūsu uzņēmumu izaugsmei. Nākotne pieder uzņēmumiem, kas izprot vajadzību ieguldīt, lai padarītu iedzīvotājus augsti kvalificētus, palīdzot sabiedrībai sadarboties ar rūpniecības nozari un uzņēmumiem, attīstītot augstu kvalitāti un rodot augstākā mērā novatoriskus risinājumus dinamiskajām un prasīgajām tirgus vajadzībām.

  Dominique Vlasto (PPE-DE), iesniegts rakstveidā. – (FR) Kad Eiropas Komisija ierosināja izveidot Eiropas Tehnoloģiju institūtu (ETI), tās nodoms bija radīt jaunu izcilības centru augstākajai izglītībai, pētniecībai un jauninājumiem. Šo uzdevumu tagad kavē grūtais finansējuma jautājums, un nav vēl atrasts neviens apmierinošs un paliekošs šīs problēmas risinājums. Tas liek ļoti raizēties par ETI ticamību, pirms tas vēl ir izveidots.

Ideja par ETI, kura veikums būtu apzīmogots ar ETI standartu, varētu palīdzēt atrisināt redzamības problēmu, no kuras trūkuma Eiropas pētniecība ir cietusi, tai pašā laikā nodrošinot patiesu atzinību projektiem, kuru izcilība un augstā kvalitāte ir pelnījusi šādu apzīmējumu. Man šķiet, ka šāda elastīga sistēma, kas labi saderas ar dažādību, kāda vērojama Eiropā, stimulētu veselīgu konkurenci starp universitātēm un pētniecības projektiem.

Manuprāt, vēl viena kategoriska prasība ir privātā sektora iesaiste ETI projektā. Valsts iestāžu loma jāierobežo, atstājot tām tikai nepieciešamo instrumentu veidošanas un veicināšanas funkcijas.. Visam pārējam jānāk no privātā sektora, proti, ETI finansējumam, organizēšanai un vadībai. Visvairāk es nevēlos, lai ETI kļūtu par vēl vienu aģentūru garajā ES aģentūru sarakstā.

Neraugoties uz šiem iebildumiem, es tomēr atbalstu ziņojumu, lai dotu iespēju ETI gūt sekmes.

  Glenis Willmott (PSE), iesniegts rakstveidā. − Eiropas Parlamenta Darba partija ir nolēmusi atturēties gan jautājumā par grozīto priekšlikumu, gan jautājumā par normatīvo rezolūciju ziņojumam par Eiropas Tehnoloģiju institūtu. Lai gan tā atbalsta priekšlikuma vispārējos mērķus un koncentrēšanos uz jauninājumiem, ES un dalībvalstu naudu varētu labāk izmantot, finansējot pašreizējās universitātes un ES pētniecības pamatprogrammas. Mēs uzskatām, ka ETI administratīvajai struktūrai jābūt, cik vien iespējams, nebirokrātiskai, un tāpēc tai jābūt skaitliski mazākai par ierosināto 21 ieceltu locekli. Pastāv arī vēl nopietnas bažas par ETI privāto un publisko finansējumu. Ņemot vērā to, ka Komisijas priekšlikums ETI finansējumam nozīmē finanšu plānu pārskatīšanu, mēs nevaram atbalstīt ziņojumu.

- Ziņojums: Andrew Duff (A6-0267/2007)

  Frank Vanhecke (ITS). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos veltīt kādu brīdi paskaidrojumam, kāpēc es balsoju pret Andrew Duff ziņojumu, lai gan Andrew Duff ziņojums patiesībā nav pretrunīgs ziņojums. Tas notika tāpēc, ka es esmu pret Eiropas federācijas filozofiju, kas ir šī ziņojuma pamatā.

Īsi sakot, es esmu pret Eiropas federālo valsti, un tāpēc es automātiski esmu pret Eiropas pilsonību, un Eiropas pilsoņu tiesības balsot un kandidēt vēlēšanās nevis viņu pašu valstī, bet kādā citā ES dalībvalstī ir šīs idejas neatņemama sastāvdaļa. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai jāpaliek nacionālu demokrātisku valstu kopienai, kurā balsstiesības un tiesības būt par kandidātiem vēlēšanās, vienalga, kādas vēlēšanas tās būtu, ir arī turpmāk jāsaglabā attiecīgās valsts pilsoņiem. Patiesībā Eiropas Savienības attīstības pazīme ir tas, ka ES pilsonība tiek sistemātiski apliecināta un paplašināta, padarot saistošu tagad arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.

  Bogusław Rogalski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Šodien mēs balsojām un pieņēmām Duff kunga ziņojumu par to Eiropas Savienības pilsoņu balsstiesībām un tiesībām kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas uzturas kādā dalībvalstī, bet nav tās valstspiederīgie.

Es nevaru atbalstīt šo ziņojumu, jo pretēji ziņotāju nolūkiem, manuprāt, šāda veida vēlēšanu metode un kandidēšana Eiropas Parlamenta vēlēšanās neveicinās labas kaimiņattiecības starp valstīm, jo īpaši, ja tām ir kopēja robeža. Daudzu gadu laikā valstis, kurās ir lielas nacionālās mazākumtautības, ir izveidojušas standartus, kas palīdz izvairīties no nacionāliem konfliktiem.

Ja mēs pieņemtu šo vēlēšanu metodi, šādi konflikti varētu atjaunoties, kas būtu pretrunā ar mierīgas līdzāspastāvēšanas garu, kas valda starp Eiropas nācijām. Tas ir tāpēc, ka personām būs iespējams balsot un tikt ievēlētiem vēlēšanās, lai gan viņi nav attiecīgās valsts valstspiederīgie. Noteikti gadīsies šīs sistēmas pārkāpumi, piemēram, uzrādot fiktīvu dzīvesvietu, lai mazinātu attiecīgās valsts pārstāvību un manipulētu ar vēlēšanu iznākumu. Pārbaudīt attiecīgo informāciju būs grūti un dārgi.

Turklāt šī vēlēšanu metode stiprinās separātistu kustības, ko mēs, protams, nenovēlam mūsdienu Eiropai. Es nožēloju, ka šajā ziņā kaut kādu neskaidru iemeslu dēļ mēs dalībvalstīm uzspiežam savu gribu no augšas, tādējādi iejaucoties to vēlēšanu procedūrās.

  Daniel Hannan (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! No visiem Eiropas Konstitūcijas atbalstītāju apgalvojumiem, šķiet, vismuļķīgākais ir tas, ka ES pilsonība neskar dalībvalsts pilsonību. Viena pēc otras tiesības, ko reiz piešķīra pēc nacionalitātes, ir iznīcinātas: uzturēšanās tiesības, tiesības ievēlēt savus pārstāvjus un arvien biežāk tiesības uz sociālo nodrošinājumu.

Jebkurš objektīvs novērotājs secinās, ka ES pilsonība kļūst par mūsu vēlētāju galveno tiesisko statusu, un viņu valsts pilsonība paliek otrajā, gandrīz folkloriskā kategorijā..

Es pieņemu, ka vairākums no šī Parlamenta to arī vēlas sasniegt, bet, Dieva dēļ, būsim godīgi! Neklausīsimies vairs muļķībās par to, ka manu vēlētāju kā Lielbritānijas pavalstnieku statusu tas neietekmē.

  Ignasi Guardans Cambó (ALDE), iesniegts rakstveidā. − (ES) Es uzskatu, ka šī ziņojuma pieņemšana ir nopietna kļūda un ārkārtīga bezatbildība, un tāpēc es balsoju pret to.

Pirmkārt, mums jāatceras, ka nepastāv nekāda Eiropas vēlēšanu sistēma. Jautājums būtu citāds, ja to kādā brīdī izveidotu (un es to atbalstītu). Pagaidām Eiropas velēšanām jānotiek saskaņā ar katras dalībvalsts vēlēšanu sistēmu. Andrew Duff ziņojums ierosina atcelt divu vai vairāku kandidatūru izvirzīšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Viens un tas pats kandidāts varētu kandidēt vairākās valstīs un pēc vēlēšanām varētu izvēlēties, kuru deputāta vietu paturēt.

Šī ir acīmredzami sarežģīta sistēma, bet ir skaidrs, ka tā turklāt arī maldina velētājus un neveicina cieņu pret Parlamentu, ko mēs vēlamies veidot.

Turklāt priekšlikums, ko šodien izvirzīja balsošanai, likvidē juridisku lēmumu (gan civillietās, gan krimināllietās) obligātu atzīšanu attiecībā uz tiesībām tikt ievēlētam, dodot iespēju personai, kam tiesa aizliegusi kandidēt valstī, kuras valstspiederīgā tā ir, kandidēt citā valstī. Tā ir pretruna Eiropas tieslietu un iekšlietu praksē, un mēs viegli varam iedomāties apkaunojošo situāciju, ko tā varētu radīt.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE), iesniegts rakstveidā. − (RO) Ņemot vērā smagnējo informācijas apmaiņas sistēmu dalībvalstu starpā, ļoti maz pilsoņu zina, kā likt lietā tiesības, kas tiem pieder saskaņā ar Līgumu, balsot par Eiropas Parlamentu, ja viņi uzturas citā Eiropas valstī. Šo cilvēku balsis ir jāsadzird, un viņu piekļuve viņu dzīvesvietas valsts politiskajai dzīvei ir jāatvieglo. Tāpēc es atbalstu pašreizējās sistēmas nomaiņu ar prasību aizpildīt ar zvērestu apliecinātu deklarāciju.

Tiem citas valsts iedzīvotājiem, kas vēlas kandidēt Eiropas vēlēšanās, prasība iegūt šīs valsts apliecinājumu nav samērojama ar EK Direktīvas 93/109 vispārējiem mērķiem. Praksē iegūt šādu apliecinājumu no iestādēm valstī, kuras pavalstnieks ir attiecīgā persona, ir ļoti grūti un aizņem daudz laika. Šis oficiālais pienākums faktiski beidzas ar to tiesību anulēšanu, ko piešķir Līgums.

Nākamajam Eiropas Komisijas priekšlikumam ir arī jāattiecas uz jautājumu par tādu politisku partiju izveidi, kas sastāv no iedzīvotājiem, kuri nepieder pie valsts pilsoņiem. Dalībvalstu vēlēšanu likumi nedrīkst nodalīt valsts partijas, ko veido attiecīgās valsts valstspiederīgie, no citām partijām.. Politiskā pārstāvniecība Eiropas vēlēšanās ir ļoti svarīga valstīm, no kurām liela iedzīvotāju daļa uzturas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tādai kā Rumānija.

  Carl Lang (ITS), iesniegts rakstveidā. – (FR) Ja Eiropas cilvēki nebalsos lielā skaitā savā dzīvesvietas valstī un ja piedalīšanās līmenis Eiropas vēlēšanās neapmierinās eirokrātu centienus, tas nebūs tāpēc, ka vēlēšanu tiesību piemērošanu un tiesību tikt ievēlētam Eiropas vēlēšanās piemērošanu ir pārāk sarežģījusi vajadzība apmainīties ar informāciju dalībvalstu starpā..

Tas vienkārši būs tāpēc, ka jūsu birokrātija un politika tiem šķiet labākā gadījumā bezjēdzīga un nesaprotama un sliktākā gadījumā – kaitīga, un tāpēc, ka daudzi Eiropas pilsoņi, kas nedzīvo savā izcelsmes valstī, izvēlas piedalīties parlamenta vēlēšanās, kas notiek viņu pašu valstī.

Par ziņojumu varu teikt, ka tajā izmantots šis tehniskais pseidovienkāršojums, cenšoties iegūt apstiprinājumu vairāku kandidatūru izvirzīšanai, citiem vārdiem, viena un tā paša kandidāta parādīšanos vairākās valstīs, kas saskaņā ar tiesībām, kuras pamatotas ar precedentiem, dotu pārmērīgi lielas priekšrocības ārvalstu rezidentiem, un tas liecina par centieniem apiet dalībvalstu tiesību aktus balsstiesību trūkuma gadījumā. Tas ir absolūti nepieņemami.

Mēs uzskatām, ka pilsonība ir nesaraujami saistīta ar nacionalitāti un tiesībām, jo īpaši vēlēšanu, ko tā dod, un ka balsstiesības var izmantot tikai attiecīgajā valstī. Ja Eiropas pilsoņi vēlas piedalīties to uzņēmējvalsts demokrātiskajā dzīvē, tad viņi vienmēr var izvēlēties naturalizāciju.

  David Martin (PSE), iesniegts rakstveidā. − Es atzinīgi uztveru šo ziņojumu, kam jāmazina vēlēšanu iestāžu un individuālu personu birokrātiskā nasta attiecībā uz balsstiesībām Eiropas vēlēšanās. Es atbalstu pašreizējās informācijas apmaiņas sistēmas atcelšanu, saglabājot personu deklarācijas nebalsot vai nekandidēt divas reizes.

- Priekšlikums Padomes regulai – Zemes atstāšana atmatā 2008. gadā

  Agnes Schierhuber (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Lēmums izbeigt zemes atstāšanu atmatā ir absolūti pareiza rīcība, kam varam sekot. Prasība pēc pārtikas un barības vielām, kā arī atjaunojamām izejvielām pastāvīgi pieaug, un tāpēc ir absolūti būtiski apstrādāt šīs platības. Zemes atstāšana atmatā bija pasākums, ko zemnieki nekad nebija vēlējušies, bet kas viņiem bija jāatbalsta, jo tas bija nepieciešams. Zemnieki vēlas ražot. Es ceru, ka zemes atstāšana atmatā netiks atcelta tikai uz vienu vai diviem gadiem, bet uz visiem laikiem. Tā sniedz zemkopības nozarei arī iespēju dot ieguldījumu ES augstajos mērķos samazināt CO2 emisijas.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), iesniegts rakstveidā. − (PT) Mēs ne tikai piekrītam, ka atmatā atstātu zemju kultivācija zemkopības nolūkos 2008. gadā ir jāatļauj, mēs faktiski uzskatām, ka šo atkāpi jāpiemēro ilgāk. Mēs tāpēc iesniedzām priekšlikumu 2009. un 2010, gadam, un ir panākta vienošanās ietvert 2009. gadu. Tādējādi zemkopji spēs labāk plānot, ņemot vērā ārkārtīgi augstās cenas graudaugu tirgū.

Tomēr šis pasākums neatrisina pamatproblēmu – vajadzību palielināt ražošanu un piegādi ikvienā dalībvalstī un nodarbinātību lauku teritorijās.

Mums jāpievērš uzmanība arī graudaugu trūkumam Eiropas tirgū un negatīvajai ietekmei, ko rada riskēšana ar biodegvielām, kā nolēma Padome, runājot gan par piedāvājumu, gan cenu.

Mēs vēlreiz atkārtojam, ka ir jāpadziļina KZP (kopējās zemkopības politikas) pārskats, lai ņemtu vērā katras valsts augsnes un bioloģiskās daudzveidības īpatnības un piemērotu augu seku, un garantētu zemkopjiem pietiekamus ienākumus, neapdraudot patērētāju intereses attiecībā uz veselīgu un augstas kvalitātes pārtiku.

  Astrid Lulling (PPE-DE), iesniegts rakstveidā. – (FR) Kas gan būtu ticējis, ka pēc daudzajiem gadiem, kad mēs apvainojām kopējo lauksaimniecības politiku visādos grēkos par tās augstajām izmaksām un jo īpaši par piena ezeriem un labības kalniem, ko nevarēja pārdot tirgū, mēs tagad atklāsim, ka mums šajās jomās jāpārstāj ierobežot ražošanu?

Es priecājos redzēt komisāres tūlītējo reakciju uz cenu pieaugumu, kas, protams, bija izdevīgs mūsu zemniekiem un izbeidza zemes atstāšanu atmatā, un to, ka viņa rosināja mūsu zemniekus un audzētājus audzēt vairāk labības, lai apmierinātu tirgus pieprasījumu.

Viņai būtu jāreaģē tikpat ātri, lai palielinātu piena kvotas un atceltu soda naudas par kvotu pārsniegšanu valstu līmenī. Turklāt es ceru, ka tas kalpos par mācību Komisijai, kas arī ir centusies samazināt vīna ražošanas jaudas par 200 000 hektāriem, nerēķinoties ar iespējām, kas Eiropas vīna ražotājiem būtu, eksportējot vīnu uz strauji augošajiem Ķīnas un Indijas tirgiem.

  David Martin (PSE), iesniegts rakstveidā. − Ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, es saprotu un atbalstu Komisijas priekšlikumu neatstāt lauksaimniecības zemi atmatā 2008. gadā. Izbeidzot atstāt zemi atmatā, ir gaidāms, ka raža palielināsies vismaz par 10 miljoniem tonnu graudaugu. Tam vajadzētu samazināt labības cenu celšanos..

  Jean-Claude Martinez (ITS), iesniegts rakstveidā. – (FR) Komisija Briselē ir stāstījusi mums kopš 1992. gada, ka mums ir labības kalni, nemaz jau nerunājot par piena okeāniem un pieliekamiem kambariem, pilniem, ka vai plīst. Eiropas lauksaimniecības zeme tāpēc bija jāatstāj atmatā un ražošana jāierobežo. Dienvidu puslode un ASV pieprasīja PTO monopolu uz kviešiem un eļļas augiem.

Atcerieties to kā daļu no Urugvajas kārtas un 1992. gada Blēra mītnes vienošanās, kad Eiropas Komisija piekrita ierobežot mūsu eļļas augu platības līdz 5 miljoniem hektāru.

Notika tas, ko gaidīja notiekam. Lauksaimniecība ir pakļauta klimata untumiem. To jau Bībelē Jāzeps izskaidroja faraonam. Sausums Austrālijā, ražas krišanās Ukrainā un nebeidzami augošais pieprasījums Ķīnā, Indijā un Āfrikā – visi šie faktori paaugstina graudaugu un kukurūzas cenas.

Pēc tam, kad zemniekiem no 1993. gada tika maksāts, lai viņi neko neražotu, pat pēc tam, kad ražošanai atņēma atbalstu un miljoniem hektāru atstāja atmatā, lai gan trešā daļa cilvēces cieta badu, Komisija Briselē tagad atklāj, ka trūkst labības un ka krājumi ir izsīkuši. Un tad nu viņi pārskata savu iepriekšējo lēmumu par zemes atstāšanu atmatā.

Tas pats notiks ar vīnu. Tas jau ir noticis ar sviestu un gaļu. Apjukums un maltusisms liek viņiem tā rīkoties.

  Brian Simpson (PSE), iesniegts rakstveidā. − Viena no lielākajām mistērijām Eiropas Savienības iedzīvotājiem ir tas, kā mēs varējām izgudrot sistēmu, kas maksā zemniekiem par zemes atstāšanu atmatā. Es, protams, saprotu, ka dažas cienījamas organizācijas, tādas kā RSPB (Karaliskā biedrība putnu aizsardzībai) AK izmanto šo sistēmu, lai finansētu savu lielisko darbību, bet tomēr nav pareizi, ka mēs atstājam labu zemi atmatā un maksājam zemniekiem, lai šo sistēmu saglabātu.

Tāpēc es atbalstu to, lai neviens procents zemes netiktu atstāts atmatā, bet mums ir jānodrošina arī, lai mēs savus zemniekus un citus mudinātu uzturēt zemi labā stāvoklī un padarīt to auglīgu, palīdzot tiem no citiem avotiem.

Ja mēs nopietni pieiesim būtiskai KLP reformai, tad maksājumu par zemes atstāšanu atmatā atcelšanai jābūt jebkuras reformu procedūras pirmajā vietā. Tāpēc es atbalstīšu Komisijas priekšlikumu.

- Rezolūcijas priekšlikums (B6-0351/2007)

  Kathy Sinnott (IND/DEM). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos, lai deputāti pievērstu uzmanību tam, kā es balsoju.

Mūsu galvenais uzdevums, kas mums jāveic un ko mēs veiksim, ir aizsargāt bērnus. Mēs nedrīkstam ielaisties kompromisos attiecībā uz ķīmiskām vielām un piesārņotājvielām, kas kaut kādā veidā var ietekmēt viņu dzīvi un attīstību. Uzņēmumi ir jāsauc pie atbildības.

Bet ar to vien nepietiek. Mums nopietni jāapsver, kāds spiediens tiek izdarīts uz uzņēmumiem. Uzņēmumi, kas darbojas Ķīnā saskaras ar Ķīnas valdības spiedienu. Spēles noteikumi Ķīnā stipri atšķiras no pārējās pasaules noteikumiem. Ja kāds uzņēmums vēlas darboties Ķīnā, tam jānodod valdības rokās lielāko daļu lēmumu pieņemšanas un darbības procedūru.

Ķīna izmanto stimulēšanas veidu, ar kura palīdzību tā kontrolē ražošanas vertikālās operācijas.. Darbagaldi, ko firma Mattel izmanto, lai ražotu 21 miljonu rotaļlietu, ir ķīniešu ražoti, un tie pieder viņiem. Šabloni, kurus lieto, lai veidotu plastmasu un ievietotu to mašīnās, kas ražo šīs rotaļlietas, pieder Ķīnai. Iemesls tam ir tas, ka Ķīna subsidē uzņēmumu daļas, ja tās paliek Ķīnā, un atteikšanās no šīs sistēmas palielina uzņēmumu izmaksas par 20 %.

Tā mēs redzam, ka Ķīna kontrolē uzņēmumus daudz vairāk, nekā mēs nojaušam, un mums jāmācās no tā attiecībā uz rotaļlietu nekaitību. Mēs nedrīkstam to paciest, tāpat kā mēs nedrīkstam vairs paciest Ķīnas attieksmi pret cilvēktiesībām un vidi.

  Proinsias De Rossa (PSE), iesniegts rakstveidā. − Es esmu daudzkārt aicinājis Eiropas Komisiju panākt progresu tiesību aktu pieņemšanā, kas prasītu, lai visai importētai produkcijai būtu izcelsmes valsts etiķetes. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo kļuva zināms, ka 2006. gadā 17 % no visiem atklātajiem bīstamajiem ražojumiem, tai skaitā rotaļlietām, bija nezināmas izcelsmes, bet 58 % ir ražoti trešās valstīs.

Lai gan 48 % no atklātās bīstamās produkcijas bija ražoti Ķīnā, nav jādomā, ka vainīgi ir Ķīnas ražotāju kvalitātes kontroles trūkumi. Piemēram, ir pierādīts, ka no 21 miljona rotaļlietu, ko ASV Mattel kompānija (kas pārdod savu produkciju Eiropā ar Fisher Price zīmolu) izņēma no apgrozības pēdējos trijos mēnešos, 18 miljonus izņēma Mattel dizaina un nevis ražošanas defektu dēļ.

Jau labu laiku ir skaidrs, ka ir vajadzīgi stingrāki sodi gan ražotājiem, gan importētājiem, lai nodrošinātu, ka viņi nopietni uztver savus pienākumus pret patērētājiem, šajā gadījuma pret neaizsargātiem bērniem. Tomēr dažas dalībvalstis turpina pretoties pārmaiņām pēc importētāju un to uzņēmumu lūguma, kas ražo ārvalstīs.

  Brigitte Douay (PSE), iesniegts rakstveidā. – (FR) Tirdzniecības globalizācija un pārredzamības, un informācijas trūkums par dažādu ražojumu izcelsmi, ko tirgo Eiropas Savienībā, nozīmē palielinātu risku, ka iegūsim bīstamas, defektīvas vai viltotas preces.

Kopējo rezolūciju par ražojumu nekaitīgumu, jo īpaši rotaļlietu nekaitīgumu, par ko es balsoju trešdien, ir pieņēmušas gandrīz visas grupas. Tas ir vēl viens piemērs Eiropas Savienības un jo īpaši Eiropas Parlamenta saistībām attiecībā uz patērētāju aizsardzību.

Aicinot izvirzīt prasības attiecībā uz ražojumu nekaitīgumu, CE marķējuma integritāti, viltotu preču izslēgšanu un izsekojamības ieviešanu, šī rezolūcija nodrošinās efektīvāku patērētāju, jo īpaši bērnu, aizsardzību.

Tomēr aicinājums labāk sadarboties ar iesaistītajām trešām valstīm nedrīkst aizēnot atbildību, kas jāuzņemas tiem uzņēmumiem, kas pasūta preces, jo tiem ir jānodrošina, ka ražojuma specifikācijas atbilst veselības un nekaitīguma prasībām.

  Edite Estrela (PSE), iesniegts rakstveidā. − (PT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par Ķīnā ražotām bīstamām rotaļlietām tāpēc, ka es uzskatu, ka ir būtiski veikt visus nepieciešamos likumdošanas un administratīvos pasākumus, lai nodrošinātu, ka patēriņa preces, kas tiek tirgotas ES, ne tikai pilnīgi atbilst pašreizējiem ES standartiem, bet arī neapdraud patērētāju veselību un drošību Es tāpēc uzskatu, ka Direktīva 88/378/EK par rotaļlietu nekaitīgumu ir jāpārskata, cik drīz vien iespējams, un ka tai jāietver efektīvas un lietderīgas prasības attiecībā uz ražojumu nekaitīgumu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), iesniegts rakstveidā. − (PT) Nodrošināt produkcijas nekaitīgumu, jo īpaši rotaļlietu nekaitīgumu, ir sabiedrības veselības un jo īpaši bērnu veselības aizsardzības prioritāte.

Nepieciešamā ražojumu pārbaude un to kvalitātes kontrole ir būtisks mehānisms šī mērķa sasniegšanai. Uzņēmumiem un kompetentām valsts iestādēm jāveic šī kontrole un sertifikācija kā aizsarglīdzeklis.

Tā kā tiesību akti definē visus drošības noteikumus, kuriem šiem ražojumiem, protams, jāatbilst, uzņēmumiem, kas izstrādā šo ražojumu dizainu, ražo un tirgojas ar tiem, ir jāuzņemas atbildība.

Sākotnējā reakcija uz bīstamiem un veselībai kaitīgiem ražojumiem, jo īpaši rotaļlietām, ko ieved no trešām valstīm, ir uzvelt vainu citiem, tik lielā mērā, ka Financial Times atzīmēja, ka Mattel kompānija ir oficiāli atvainojusies Ķīnas valdībai un tautai. Jāuzsver, ka daudzi ievesti ražojumi ir izgatavoti trešās valstīs, bet to īpašnieki ir lielas , starptautiskas ES kompānijas, kas, tiecoties pēc lielākas peļņas, pārceļ savu ražošanu uz citām valstīm.

Turklāt, koncentrējot uzmanību uz diskusijām par ievesto ražojumu slikto kvalitāti, mēs aizmirstam, ka daudzi ražojumi, kas izgatavoti ES, arī neatbilst spēkā esošajiem standartiem.

  Malcolm Harbour, Andreas Schwab, Marianne Thyssen un Corien Wortmann-Kool (PPE-DE), iesniegts rakstveidā. − Parlamenta rezolūcija, ko šodien ar lielu balsu vairākumu apstiprināja, pareizi pievēršas neatliekamajiem jautājumiem par to, kā nodrošināt ražojumu nekaitīgumu saskaņā ar spēkā esošajām ES direktīvām.

EPP-ED grupa ir visu laiku pastāvējusi uz to, ka rezolūcijā galvenā uzmanība jāveltī praktiskiem priekšlikumiem, kas nekavējoties stiprinātu patērētāju drošību..

Turklāt mēs esam ierosinājuši Eiropas Patērētāju drošības etiķetes novērtējumu, kas saskaņā ar brīvprātības principu jāpiemēro patēriņa preču piegādātājiem. Mēs priecājamies, ka Parlaments ir atbalstījis šo priekšlikumu.

Mēs pastiprināti interesēsimies par Rotaļlietu direktīvas turpmāko virzību un bez aizspriedumiem pārbaudīsim Komisijas ierosinātās reformas. Mēs uzskatām, ka centieni ieviest sīki izstrādātas un specifiskas prasības nākamajai direktīvai šajā rezolūcijā bija gluži lieki. Mēs tāpēc balsojām pret šiem ierosinātajiem papildinājumiem, bet tas nekādā ziņā nemazinās mūsu ieinteresētību un rūpes par to, lai tiktu izstrādāta efektīva un praktiski realizējama direktīva, kad saņemsim Komisijas priekšlikumu 2008. gadā.

  Carl Lang (ITS), iesniegts rakstveidā. – (FR) Parlamenta rezolūcija satur tikai dažus priekšlikumus par to, kā apturēt bīstamu ražojumu ievešanu, no kuriem puse nāk no Ķīnas. Tā galveno uzmanību pievērš rotaļlietām, bet nepiemin apģērbus, kas satur toksiskas krāsvielas, bīstamus medikamentus, pārtikas produktus, kuros ir cilvēku patēriņam nepiemērotas sastāvdaļas, elektropreces, kas aizdegas, zobu pastu, kas izgatavota no antifrīza, šo sarakstu var vēl turpināt. Tā arī apmierinās ar gļēviem pasākumiem, kas pamatojas uz sadarbību un sertifikāciju un visu vainu un atbildību uzveļ dalībvalstīm un nevis Ķīnai, Eiropas uzņēmumiem un nevis citu valstu uzņēmumiem.

Šajā gadījumā ar to nepietiek. Ir pienācis laiks piemērot preventīvas sankcijas pret jebkuru valsti, kas, kļuvusi par PTO dalībvalsti, turpina iesaistīties apšaubāmos tirdzniecības darījumos, vienalga, vai tas ir dempings, viltošana vai piespiedu darbs. Patiesībā tie daži tirdzniecības aizsardzības instrumenti, kas ir Eiropas Savienības rīcībā, ir Mandelson kunga kompetencē, kura pasivitāte šajā jomā ir pamatoti pieminēta.

Ja mums dienas beigās ir jāapstiprina šis dokuments, tas notiek tāpēc, ka, par spīti visam, ir labāk, ka mums ir kaut kāds nožēlojams līdzeklis nekā neviena paša. Tas vismaz ir kaut kāds reaģēšanas veids.

  David Martin (PSE), iesniegts rakstveidā. − Es atzinīgi vērtēju pārliecinošo balsojumu par šo rezolūciju. Mēs esam devuši nepārprotamu signālu rotaļlietu ražotājiem un Ķīnai, ka nespēja nodrošināt augstākos nekaitīguma standartus bērnu rotaļlietām netiks paciesta. Ķīna ir brīdināta, ka tai ir jāuzlabo preču pārbaude un nekvalitatīvu ražojumu atklāšanas metodes, lai stipri samazinātu bīstamu preču plūsmu uz Eiropas tirgu.

  Jean-Claude Martinez (ITS), iesniegts rakstveidā. – (FR) Bērni Vjetnamā, Āfrikā un citur pasaulē stāv uz kājnieku mīnām. Eiropā mūsu pašu bērni smok un saindējas, un cieš no alerģijas Bārbiju leļļu un rotaļlietu dēļ.

Kinoteātris jau ir skandējis trauksmes zvanu filmā „Ziemassvētku vecītis ir draņķis”. Tagad viss ir atkarīgs no mums, šī Parlamenta deputātiem, un mums ir jāreaģē, pamatojoties uz drošības principiem, un lai aizsargātu mūsu kontinenta demogrāfisko nākotni, ko jau sabojājušas spēlītes, ko netraucēti spēlē pieaugušie.

Ir pienācis laiks to darīt. Pat darīt to vakar jau bija par vēlu, jo, cik gan daudz seju, gludas kā Brankuši skulptūras, ir izkropļojušas celuloīda lelles, kas uzliesmo jau pa gabalu no aizdegta sērkociņa. Rotaļlietas nogalina, un bērni Darfūrā nezina, cik ļoti viņiem ir veicies, ka viņiem nav iespēju spēlēt leļļu ēdināšanu.

  Tokia Saïfi (PPE-DE), iesniegts rakstveidā. – (FR) Pēc plašās drošības nolūkos veiktās ķīniešu izgatavoto Mattel kompānijas rotaļlietu izņemšanas no apgrozības Eiropas Komisija pašlaik kritiski pārskata ražojumu nekaitīguma tiesību aktus, jo īpaši attiecībā uz ievestām rotaļlietām. Eiropas regulācijas sistēma šajā jomā ir pietiekami nopietna, ietverot RAPEX ( Ātrā ziņošanas sistēma) un CE marķējumu, bet tā ir jānostiprina.

Eiropas Parlaments tāpēc iet daudz tālāk un vēlas, lai kā daļa no rezolūcijas par rotaļlietu nekaitīgumu tiktu pieņemts ražojumu tirgošanas un tirgu uzraudzības tiesiskais regulējums. Man patērētāju uzticības atgūšana un mūsu bērnu veselības aizsardzība ir būtisks apstāklis. Papildinot REACH (ķimikāliju reģistrēšanas, novērtēšanas, licencēšanas un ierobežošanas) regulas, kas paredz stingru ķīmisku vielu klātbūtnes kontroli mūsu patēriņa precēs, es šodien balsoju par bezierunu aizliegumu izmantot toksiskas vielas rotaļlietu ražošanā.

Turklāt, atbalstot 8. un 6. grozījumu, es esmu par pilnīgu aizliegumu izmantot bīstamus ftalātus rotaļlietās, ko bērns var iebāzt mutē. Rotaļlietu drošība pret ķīmiskām vielām nav tikai regulēšanas jautājums, tas ir arī higiēnas jautājums un kā tāds ir svarīgs mūsu bērnu drošībai.

  Karin Scheele (PSE), iesniegts rakstveidā. − (DE) Šodienas rezolūcija uzsver neatliekamo vajadzību pārskatīt Rotaļlietu direktīvu. CMR – citiem vārdiem, vielām, kas klasificētas kā kancerogēnas, mutagēnas vai vielām, kas toksiski iedarbojas uz reproduktīvo funkciju, – saskaņā ar jauno Rotaļlietu direktīvu jābūt aizliegtām. Komisārs Verheugen vakardienas debatēs atbalstīja šo prasību. Ir jāizbeidz arī neskaidrības par CE marķējumu. Eiropas patērētāji pieņem, ka šis marķējums ir vai nu deklarācija par ražojuma izcelsmi, vai kvalitātes apstiprinājums, lai gan CE marķējums neapzīmē ne vienu, ne otru.

- Ziņojums: Saryusz-Wolski (A6-0312/2007)

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – (SK) Energoapgādes drošība un enerģētika veido asi, ap kuru griežas ikvienas savienības iekšpolitika un ārpolitika, un tās ir būtisks faktors labklājības uzturēšanā, un, ja enerģija tiek piegādāta nepietiekamā daudzumā, tā ir izdzīvošanas jautājums.

Mums nekavējoties jāveic pasākumi, lai izejvielu iegūšanā mēs nebūtu atkarīgi no Krievijas, jo šī atkarība vēlāk var kļūt par politisku atkarību. Mani uztrauc tas, ka mēs atļaujam enerģiju izmantot kā līdzekli politiska spiediena izdarīšanai uz tranzītvalstīm un galamērķa valstīm. Es atbalstu Melnās jūras dimensijas attīstību, sadarbību ar Dienvidkaukāza valstīm un mūsu sakarus ar Norvēģiju un Magrebas, un Mašrekas valstīm, un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerattiecības. Ir jānodrošina energoresursu tirgus paredzamība, noslēdzot nolīgumus ar Ķīnu, Indiju un Brazīliju, un jāizveido partnerattiecības ar ASV valdību..

Vides aizsargātājiem, kam viss ir vai nu balts, vai melns, ir jāsaprot reiz par visām reizēm, ka ekodegvielu un biomasas dedzināšana stipri palielina CO2 koncentrāciju atmosfērā un ka saprātīgs, noteikts kodolenerģijas īpatsvars ir nepieciešams. To fanātisko zaļo ietekme, kuriem ir izdevies panākt kodolenerģijas aizliegumu kādas dalībvalsts konstitūcijā, – kaut kas tāds, kas, protams, neietekmēs tās un pat tās kaimiņu ekonomiku –ir pieņēmusi traģikomiskus apmērus.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Elektroapgādes drošība ir vispār viens no izšķirošajiem faktoriem Eiropas drošībā. Saryusz-Wolski kunga ziņojums ir atbilde uz šo izaicinājumu Eiropas nākotnei.

ES problēma ir tā, ka tās energoresursu pašpietiekamības līmenis krītas. ES jau importē pusi no saviem energoresursiem no ārienes, un ir aplēsts, ka ap 2025. gadu atkarība no energoresursu importa pārsniegs 70 %. Lai atrisinātu šo problēmu, mums ir vajadzīga stingra kopēja nostāja, jauna veida diplomātija enerģētikas jautājumā un, lai tajā iesaistītos īpašs ES Augstais pārstāvis enerģētikas ārpolitikas jautājumos

Mandāta piešķiršana Eiropas Savienībai enerģētikas ārpolitikā tomēr nenozīmē dalībvalstu suverenitātes vājināšanu, nosakot savas energoresursu ražošanas līdzekļus un struktūru. Es vēlos pateikties referentam īpaši par to. Ziņojumā ir pieļauta neatkarīga dalībvalstu lēmumu pieņemšana attiecībā uz to energoapgādes struktūru.

  Lena Ek (ALDE), iesniegts rakstveidā. − Pārredzamība, savstarpējība un likumība ir Eiropas energoapgādes politikas stūrakmeņi un tātad arī mūsu ārpolitikas stūrakmeņi. Tomēr nav īstais laiks veidot jaunas institūcijas, un tāpēc es esmu pret jaunā Augstā pārstāvja enerģētikas ārpolitikas jautājumos amata izveidi, kas apdraud Eiropas Parlamenta ietekmi enerģētikas ārpolitikā.

  Françoise Grossetête (PPE-DE), iesniegts rakstveidā. – (FR) Es balsoju par šo ziņojumu, kura mērķis ir izstrādāt kopēju ārpolitiku energoapgādes jautājumā.

Risinājumiem jābūt starptautiska mēroga, un Eiropas Savienībai jāuzņemas vadošā loma. Ir skaidrs, ka energoresursi ir kļuvuši par īstu ieroci mūsdienu starptautiskajās sarunās.

Kopš gāzes krīzes starp Krieviju un Ukrainu 2006. gada janvārī Eiropas Savienība apzinās savu nedrošo stāvokli attiecībā uz energoresursiem. Lai izstrādātu ārpolitiku attiecībā uz energoresursiem, ziņojumā ir ierosināts iecelt Augsto pārstāvi enerģētikas ārpolitikas jautājumos, kas būtu atbildīgs par ES pasākumiem šajā jomā. Šim Augstajam pārstāvim enerģētikas ārpolitikas jautājumos būtu divi pienākumi, jo attiecīgā persona darbotos Eiropas Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (KĀDP) un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka pakļautībā.

Es atzinīgi vērtēju šo pozitīvo notikumu attīstību, kas jo īpaši palīdzēs veicināt dialogu starp ražotājvalstīm – par ko liecina Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerattiecības – un patērētājiem. Tas dos ES iespēju aizstāvēt savas intereses energoapgādes drošības jomā, vedot sarunas ar ārējiem piegādātājiem.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), iesniegts rakstveidā. − (PT) Energoresursi ir pašlaik galvenais stratēģiskais jautājums.

Dažādas ES dalībvalstis savas lielās energoapgādes atkarības dēļ cenšas dominēt pašreizējo energoresursu izmantošanā, tāpēc arī ir izteikts priekšlikums radīt energoresursu vienību kopējā ārlietu un drošības politikā. Ja to pieņems, tā dos iespēju pārvarēt nesaskaņas starp galvenajām lielvalstīm.

Lai to veiktu, ES saskaņā ar „Enerģētikas hartas nolīgumu” jāpaziņo tā sauktajās enerģētikas kopienās savs „tirgus”, sava „konkurence” un sava paplašināšanās uz citām valstīm, garantējot „ieguldījumu drošību” un „tiesības uz kompensāciju ekspropriācijas un/vai nacionalizācijas gadījumā”, kā arī „energoapgādes drošības klauzulu” tirdzniecības nolīgumos. To visu var kontrolēt, tāpēc ir radušās bailes, ka tiek radīta „OPEC gāzes versija”.

Parlamenta vairākums arī atbalsta „energoapgādes drošības partnerattiecību izveidi ar ASV” un, protams, „kritisku un konstruktīvu dialogu” ar Dienvidkaukāza, Kaspijas jūras reģiona un Centrālāzijas reģiona valstīm”, lai līdzsvarotu ES vajadzību „dažādot naftas un gāzes piegādes un mērķi panākt politiskas reformas šajās valstīs”. Par ko vēl var runāt – Irāku, Afganistānu, Āfriku?

  Janusz Lewandowski (PPE-DE), iesniegts rakstveidā. − (PL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienība ir galvenā energoresursu patērētāja un ir atkarīga no ārējiem enerģijas avotiem. Tos raksturo nenoteiktība un iespējama nestabilitāte. Īpaši ar dabas resursiem bagātās Krievijas un Neatkarīgo valstu savienības gadījumā papildu faktors, kas palielina nenoteiktību, ir tendence izmantot energoresursus kā ieroci politisku mērķu sasniegšanai, kam mēs bijām liecinieki. Tam būtu vajadzējis mobilizēt Eiropas Savienību saliedēties un stāvēt plecu pie pleca krīzes situācijās. Šāda atbildes reakcija attīstījās tomēr ļoti lēni dažādo to valstu nacionālo interešu dēļ, kam nedraud iespēja kļūt par energoresursu šantāžas upuriem, kā tas ir ar postkomunisma valstīm.

Saryusz-Wolski kunga ziņojums ir solis uz priekšu. Tajā ir aicinājums Eiropas un Krievijas attiecībās pamatoties uz savstarpēju uzticību un Enerģētikas hartā noteikto principu ievērošanu.

Pašreizējo debašu kontekstu nosaka Eiropas Komisijas centieni liberalizēt Eiropas Savienības enerģētikas tirgu, kam cieši seko Gazprom. Tas noved pie lielāka spiediena, prasot, lai tiktu īstenots ražošanas un realizācijas nodalīšanas princips. Valstis, kas nevēlas liberalizēt tirgu, ir tās, kas tiecas pēc divpusējiem nolīgumiem ar Krieviju par energoapgādi un sadarbības ar Krievijas valsts uzņēmumiem attiecībā uz kapitālu. Nav nejaušība, ka šajā procesā ir iesaistītas vēl saglabājušies valsts enerģētikas monopoli kontinentālajā Eiropā. To mērķis ir kavēt vēlamo brīvu energoresursu piegādātāju izvēli un Kopienas politikas izstrādi, kas pamatojas uz solidaritāti attiecībā uz šo stratēģisko nozari.

  David Martin (PSE), iesniegts rakstveidā. − Ir skaidrs, ka Eiropas Savienībai jākoordinē pieeja ārējiem enerģijas avotiem daudz labāk, nekā tas notiek pašreiz. Tomēr es nesaskatu nekādu jēgu priekšlikumam izveidot Augstā pārstāvja amatu enerģētikas ārpolitikas jautājumos, jo uzskatu, ka tas tikai radīs jucekli attiecībā uz lomu, kāda pašlaik ir Solana kungam, un tāpēc es balsoju pret šo priekšlikumu. No otras puses, es balsoju par norādi par enerģijas ražošanas nodalīšanu no enerģijas pārvades un realizācijas.

  Tobias Pflüger (GUE/NGL), iesniegts rakstveidā. − Ziņojumā ir aizstāvēta „Eiropas kopējā ārpolitika enerģētikas jautājumos”. Lai gan līdz šim nav nekāda tiesiskā pamata šādai politikai, ziņojuma mērķis ir veicināt to, pat pirms tā tiek iekļauta jaunajā Reformas līgumā. Tā vietā, lai risinātu dārgu un piesārņojošu energoresursu problēmas, ziņojumā redzami centieni veidot ES par galveno globālo dalībnieci. Šāda ES ekspansīva ģeopolitiska pieeja radīs vēl lielāku saspīlējumu un konfliktus visā pasaulē. Tekstā kā sarkans pavediens ir redzams spēcīgs pretkrievisks noskaņojums. Tajā ir iekļautas visas iespējamās idejas, kas varētu kavēt normālu attiecību attīstību starp Krieviju un ES dalībvalstīm. Kritiķi tāpēc runā par aukstā kara vēsmām. Iekļaujot tā saukto „energoapgādes drošības klauzulu” visos nolīgumos ar ražotājvalstīm un tranzītvalstīm, ES noteiks savas intereses tālu aiz tās robežām. Mēs esam norūpējušies par tādas ES enerģētikas ārpolitikas veidošanu, kas pamatojas uz ģeopolitisku spiedienu, kurš dotu pamatu militāriem draudiem. Ziņojumā ir rodams aicinājums energoapgādes drošības jautājumos veidot ciešas partnerattiecības ar ASV , lai gan ir zināms, ka ASV karo ar Irāku, lai nodrošinātu sev lētus enerģijas avotus.

  Luís Queiró (PPE-DE), iesniegts rakstveidā. − (PT) Ņemot vērā enerģētikas pieaugošo nozīmi mūsdienu sabiedrībā, no vienas puses, un pieaugošo starptautisko savstarpējo atkarību, kas ir kļuvusi par vispārēju parādību, no otras puses, enerģētikas politiku nav iespējams izslēgt no ES ārpolitikas, ne dalībvalstu līmenī, ne no kopējās ārpolitikas.

Es tāpēc piekrītu rezolūcijai jautājumā, kurā ir teikts: „Lai gan dalībvalstīm ir jāsaglabā savas suverenās tiesības izdarīt stratēģisku izvēli attiecībā uz dažādu enerģijas veidu kopumu, izmantot savus enerģijas resursus un izvēlēties piegādes struktūras, ir tomēr vajadzība [veicināt kopēju pieeju un nevis obligāti vienotu politiku] attiecībā uz energoapgādes, energotranzīta un ieguldījumu drošību, un energoefektivitātes, un enerģijas taupīšanas, kā arī tīru atjaunojamās enerģijas avotu veicināšanu, jo īpaši attiecībās ar valstīm, kuru enerģijas patēriņš strauji pieaug.. Tomēr, runājot par ideju iecelt Augsto pārstāvi enerģētikas ārpolitikas jautājumos, jāsaka, ka viņa pienākumus vajadzētu iekļaut darba pienākumos, ko pilda Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, jo es neuzskatu, ka specializētākai pieejai šajā jautājumā ir kāda nozīme.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), iesniegts rakstveidā. − (PL) Es balsoju par Saryusz-Wolski kunga ziņojuma par Eiropas kopējo ārpolitiku enerģētikas jautājumos pieņemšanu.

Saskaņā ar enerģētikas politikas rīcības plānu, ko Padome pieņēma 2007. gadā, mums jādara viss, lai izstrādātu kopēju Eiropas ārpolitiku jautājumā par energoresursiem Eiropas Savienībai, kam būtu visi nepieciešamie instrumenti, lai tā efektīvi darbotos.. Es vēlos pievērst uzmanību vajadzībai pēc solidaritātes un sadarbības starp dalībvalstīm, pēc enerģijas avotu dažādošanas un nepārtrauktas attīstības, un labākas sadarbības šajā jomā.

Es piekrītu, ka ir jāvienojas par sīki izstrādātu plānu, kas iezīmētu dažādos posmus šādas politikas ieviešanā. Komisijai jāiesniedz priekšlikumi par to pēc iespējas ātrāk. Ir svarīgi arī, lai dalībvalstis savstarpēji konsultētos, kā arī ar Eiropas Komisiju par jautājumiem, kas skar stratēģiskos lēmumus par nolīgumiem ar trešām valstīm šajā jomā. Priekšlikums iecelt Augsto pārstāvi enerģētikas ārpolitiku jautājumos ir ļoti lietderīgs un ir pelnījis turpmāku apsvēršanu. Šī persona būtu atbildīga par visu to politikas jomu koordināciju, kas saistītas ar energoapgādes drošības ārējiem aspektiem. Šim amatam jāpalīdz stiprināt ES dalībvalstu interešu aizsardzību sarunās ar ārvalstu partneriem.

  Charles Tannock (PPE-DE), iesniegts rakstveidā. − Britu konservatīvie atzīst vajadzību, lai 27 dalībvalstis izrādītu lielāku solidaritāti enerģētikas ārpolitikā, tā kā visas dalībvalstis turpmākajos gados kļūs arvien vairāk atkarīgas no naftas un gāzes, kas ievestas no trešām valstīm, kuras var pretējā gadījumā izvēlēties atkarīgākās un neaizsargātākās valstis, kaitējot Eiropas Savienībai kopumā.

Tas nenozīmē, ka mēs atbalstām kopējo enerģētikas politiku, jo īpaši to, ka ES, piemēram, varētu noteikt atsevišķas dalībvalsts dažādo enerģijas veidu kopumu, tādu kā fosilo degvielu proporciju pret atjaunojamiem enerģijas avotiem.

Lielos vilcienos konservatīvie atbalsta šī ziņojuma mērķus, lai gan mēs noraidām vajadzību pēc vienas spēcīgas koordinējošas personas, kas uzstātos šajā jautājumā. Mēs neredzam arī vajadzību, lai šī jautājuma risināšanai līgumos tiktu radīts jauns tiesiskais pamats.

Centieni radīt jaunas ES kompetences, nevis izmantot pašreizējās, ir lieki.. Konservatīvie arī atbalsta uz tirgu orientētu pieeju, nevis arvien jaunu ES institūciju veidošanu.

  Glenis Willmott (PSE), iesniegts rakstveidā. − Eiropas Parlamenta Darba partija atbalsta daudzus šīs rezolūcijas aspektus, jo īpaši to, ka prioritāte tiek piešķirta atjaunojamo enerģijas avotu atbalstam, veicinot enerģētiku kā vienu no Eiropas Kaimiņattiecību politikas stūrakmeņiem un aicinot palielināt aizsardzību pret piesārņojumu..

Mēs atturējāmies attiecībā uz 2. atsauci sakarā ar Konstitucionālā līguma atcelšanu, kas padara ierosināto atsauci neatbilstošu. Mēs atturējāmies attiecībā uz 2. grozījumu un 13. punktu, tā kā mēs uzskatām, ka jaunā Augstā pārstāvja enerģētikas politikas jautājumos varētu novest pie nevajadzīgas neskaidrības.

Mēs balsojām par 62. punktu, saglabājot norādi uz enerģijas ražošanas nošķiršanu, jo mēs vēlamies būt konsekventi attiecībā uz mūsu iepriekšējo nostāju, uzskatot, ka pārvades īpašumtiesību nošķiršana ir visefektīvākais līdzeklis ieguldījumu, godīgas piekļuves tīklam un tirgus pārredzamības veicināšanai..

- Ziņojums: Lilli Gruber (A6-0322/2007)

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – (SK) Es balsoju par Gruber kundzes ziņojumu.

Es atzinīgi vērtēju vispārējas pamatdirektīvas izstrādi, kā arī direktīvu par augsti kvalificētu darba ņēmēju ieceļošanas .un uzturēšanās noteikumiem sezonas darba strādniekiem un direktīvu par uzturēšanās noteikumiem algotiem mācekļiem.

Ir gluži skaidrs, ka Eiropas Savienībai ir jāizstrādā precīzi noteikumi un aktīvi jāregulē, kam atļaut strādāt Eiropas Savienībā. Mēs visi zinām, ka Eiropa jau piedzīvo „demogrāfisku ziemu” un ka tai steidzami vajadzīgs darbaspēks no valstīm, kas nepieder pie Eiropas Savienības. Tomēr ir absolūti nepieciešams, lai mēs uzņemtu tikai kvalificētu darbaspēku, un es ierosinu, ka mums jāizvēlas profesijas, kas ir nepietiekamā daudzumā Eiropas darba tirgū. Mums šajā ziņā jābūt konsekventiem, ja mēs no brīva prāta un neapdomīgi pārpludināsim Eiropas Savienību ar nekvalificētu darbaspēku, mums radīsies problēmas ar imigrantu bezdarbnieku laisko dzīvesveidu, jo vēlāk viņi izdara noziegumus un iesaistās nelegālā tirdzniecībā un ēnu ekonomikā, kas ir ārpus likuma, kā arī bieži nodarbojas ar narkotiku un cilvēku tirdzniecību. Viņi izveido daudzus geto un beigās kļūst par teroristu grupu locekļiem.

  Hubert Pirker (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par ziņojumu, jo Parlamentā paskaidroja, ka dalībvalstu ziņā paliks lēmums par to, kādus un cik migrējošus darba ņēmējus uzņemt to suverenajā teritorijā. Ja ieviesīs zilo karti, būs svarīgi nodrošināt, ka to piemēro kā kontroles instrumentu augsti kvalificētiem darba ņēmējiem, kas uzturas ES, pieļaujot pagaidu – nevis pastāvīgu – uzturēšanos Eiropas Savienībā..

Es vēlos vērsties ar Eiropas Tautas partijas priekšlikumu pie komisāra Frattini, kas diemžēl nav vairs klāt, lai zilā karte būtu marķēta ar papildu nacionālo simbolu, piemēram, karogu, lai būtu skaidrs, kura dalībvalsts ir izdevusi darba un uzturēšanās atļauju.

  Antonio Masip Hidalgo (PSE). – (EN) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos apsveikt savus kolēģus Lilli Gruber un Javier Moreno. Kā persona, kas uz laiku ir kļuvusi invalīds, man bija jāslēdz imigranta palīgdarbu līgums, un, ja vien tas ir iespējams, es esmu labāk sapratis, ko Lobo Antunes kungs šodien teica par solidaritātes un humānisma nepieciešamību, lai gan es saprotu arī Frattini kunga paskaidrojumu par tiesiskuma pilnīgu ievērošanu.

Savā vientulībā es bieži esmu domājis par to, ka Dons Kihots, slavenais personāžs, visu laiku dižākais literārais tēls, nebūtu varējis eksistēt bez Sančo, un šodien Sančo, bez šaubām, būtu emigrants, kas steidzas viņam palīgā.

Tāpēc vienmēr jārespektē tiesiskums un jāciena cilvēki.

  Frank Vanhecke (ITS). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Es patiešām nevaru atzinīgi vērtēt Lilli Gruber ziņojumu par legālās migrācijas politikas plānu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, es nedomāju, ka veicināt nabadzīgāko valstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju uz Eiropu vēl lielākā apjomā, nekā tas notiek pašreiz, bija gudri darīts, Katrā ziņā es nedomāju, ka tas kādam palīdz, un vismazāk jau nabadzīgākajām valstīm.

Otrkārt, mani vēl arvien pārsteidz naivums, ar kādu tiek uztverta imigrācija šajā Parlamentā, - kā sava veida atrisinājums Eiropas nenoliedzamajai demogrāfiskajai problēmai. Katrā ziņā, neviens vārds netika teikts par milzīgajām imigrācijas izmaksām uzņēmējvalstīm, nedz arī par to, ka vairāk nekā jebkad mums jābūt modriem, lai saglabātu Eiropas kultūru, mūsu vērtības un standartus, pret kurām arvien vairāk tiek izdarīts spiediens lielā imigrantu skaita dēļ, kas pieder pie citām kultūrām. Tāpat kā visām citām problēmām arī šai ir ekonomiskas sekas. Šodien Eiropas galvaspilsētā Briselē aptuveni 53 % iedzīvotāju nav beļģu izcelsmes, ap 2050. gadu šis skaitlis draud palielināties līdz 75 %. Mums nav vajadzīga masveida imigrācija, bet gluži pretējais.

  Philip Claeys (ITS). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Lilli Gruber ziņojumā Parlamentam ir īpaši vienpusīga kvantitatīva ekonomiska pieeja imigrācijas problēmai .Es uzsvērti noraidu apgalvojumu, ka tikai jauns imigrācijas vilnis var garantēt Eiropas ekonomikai nākotni, un es vēlos norādīt, ka imigrācija ir daudz kas vairāk par skaitļiem un tabulām. Priekšlikumi šajā ziņojumā tikai pasliktinās jau tā nopietnās integrācijas problēmas. Jums jābūt par to lasījušiem, lai tam ticētu.. Lai gan daži no imigrantiem nevēlas strādāt un pārkvalificēties, daži cilvēki tiešām grib izveidot informācijas un vadības centru migrācijai Mali. Nenoliedzami, daudzi no tā sauktiem pagaidu darba ņēmējiem pazudīs nelikumīgajā zonā, kad beigsies viņu uzturēšanās atļauja, kā tas notiek pašreiz. Šveices pieredze skaidri rāda, sezonas strādnieku ģimenes locekļi turpina ierasties nelegāli.

Pēdējais, bet nemazāk svarīgais fakts ir tas, ka augsti izglītotu personu palielināta legālā migrācija nenoliedzami novedīs pie jaunattīstības valstu intelektuālā darbaspēka turpmākās emigrācijas ar visām tās sekām.

  Alfredo Antoniozzi (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es balsoju par Lilli Gruber ziņojumu ne tāpēc, ka tas pievēršas daudziem jautājumiem, ko ierosinājusi PPE-DE grupa un es pats. Tomēr, lai gan es saprotu, ka integrācija ir svarīga, es uzskatu, ka tai jānotiek ar mūsu pilsoņu piekrišanu. Tāpēc bez integrācijas jābūt stingrai, apņēmīgai tiesību aizsardzībai. Piemēram, dalībvalstīm vajadzētu piemērot noteikumu, ka imigranti ir jārepatriē pēc trim mēnešiem, ja viņi nevar pierādīt savu spēju uzturēt ģimeni. Dažās valstīs to neprasa, un, ja tas nenotiks, pilsoņu neapmierinātība padarīs jebkuru Eiropas integrācijas iniciatīvu bezjēdzīgu..

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), iesniegts rakstveidā. − (PT) Lai gan ziņojums satur svarīgus migrācijas problēmu aspektus, kurus mēs esam ilgu laiku aizstāvējuši, tajā ne tikai nav nosodītas ES pašreizējās pamatnostādnes un politika – kas ir noziedzīgas un represīvas attiecībā uz migrantiem – bet faktiski veido to jaunu aspektu.

Paskaidrojumam teikšu, ka ziņojumā ir pieņemta koncepcija, ka pastāv dažādas migrantu „kategorijas” – tādas kā „augsti kvalificētu”, „sezonas” un citas – un to pārvaldība saskaņā ar dažādu ES dalībvalstu vajadzībām pēc darbaspēka, jo īpaši izveidojot zilo karti. Kāds dehumanizējošs skats uz migrāciju un migrantiem!

Turklāt ziņojumā ir aizstāvēta ideja par kopējas migrācijas politikas radīšanu, ko mēs uzskatām par neatbilstošu un nereālu, ņemot vērā citas „kopējās” politikas jomas un dažādos apstākļus, kādi pastāv dalībvalstīs. Mēs vēlreiz atkārtojam, ka par migrācijas politiku atbild katra dalībvalsts un tās demokrātiskās institūcijas.

Kā jau teicām, kopēja politika nav nepieciešama, bet cita politika toties ir – sadarbība ar dalībvalstīm, kas sekmēs imigrantu tiesības, jo īpaši, ratificējot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību.

  Carl Lang (ITS), iesniegts rakstveidā. – (FR) Uzskatot, ka „nākotnē situāciju Eiropas Savienības darba tirgos var vispārējos vilcienos aprakstīt kā tādu, kam vajadzīga [..] legāla imigrācija”, Gruber kundze tāpat kā Sarkozy kungs Francijā cenšas rast ekonomisku attaisnojumu imigrācijas politikai, ko piemēro dažādas dalībvalstis. Tomēr darbaspēks, kas nāk no valstīm, kuru attīstība ir bijusi lēna, ir galvenokārt nepiemērots darbiem, kas ir nepieciešami mūsu ekonomikai. Turklāt ir jāatceras, ka legālā imigrācija nav galvenokārt darba ņēmēju imigrācija, bet cilvēku imigrācija.

Šī politika, kas mums katru gadu papildus dos divus miljonus imigrantu, faktiski kļūst par Eiropas kolonizāciju. No šīs dienas līdz 2050. gadam to iedzīvotāju skaits, kas nav eiropieši un kas jau tagad sasniedz 40 miljonus, trīskāršosies. Pievienojoties Turcijai, Eiropā, kuru veido Brisele, būs 220 miljonu Āzijas un Āfrikas iedzīvotāju, no kuriem vairākums nāk no musulmaņu pasaules.

Šī iedzīvotāju kolonizācija rada nāves draudus mūsu civilizācijas kristietības un humānisma vērtībām. Ja mēs gribam aizsargāt Eiropas tautu likumīgās tiesības uz pašnoteikšanos un savas identitātes saglabāšanu, mums jāatjauno savas robežas, jāpagriež atpakaļ migrantu plūsma un jāievieš politika, kas aizstāv ģimeni un dzīvību. Mums ir vajadzīga jauna Eiropa, eiropiešu Eiropa, suverenu nāciju Eiropa, jo tā ir vienīgā lieta, kas var garantēt mūsu tiesības aizstāvēt savu kultūru un vēsturi.

  Jörg Leichtfried (PSE), iesniegts rakstveidā. − (DE) Tas, ka apmēram 18,5 miljoni trešo valstu pilsoņi dzīvo ES, skaidri liecina, ka Eiropai ir vajadzīga kopēja imigrācijas politika. Mums ir jānomierina savu pilsoņu bažas un bailes, kas saistītas ar imigrāciju, un jāparāda viņiem, ka regulēta un saprātīga imigrācija dažās nozarēs Eiropā ir absolūti nepieciešama. Tomēr es neatbalstu uzskatu, ko jo īpaši konservatīvie acīmredzot izvirzījuši kā ticības apliecinājumu, ka demogrāfisko pārmaiņu jautājums ir jāsaista ar jautājumu par Eiropas sociālā modeļa saglabāšanu. Tā vietā ir jāuzsāk debates par to, kādā apjomā ievērojami pieaugušajai bagātnieku paaudzei Eiropas ekonomikā, kas jāskata atsevišķi no demogrāfiskajām pārmaiņām, jāsniedz solidārs ieguldījums Eiropas sociālajā modelī.

  Kartika Tamara Liotard (GUE/NGL), iesniegts rakstveidā. – (NL) Es atturējos balsošanā par 8. grozījumu, lai gan es atzīstu, ka intelektuālā darbaspēka emigrācija no jaunattīstības valstīm uz Eiropu ir ļoti nopietna problēma, bet es neuzticos ITS (Identitāte, tradīcijas un suverenitāte) grupas motivācijai, iesniedzot šo grozījumu. Mums jācenšas atturēt augsti izglītoti cilvēki no masveida savas valsts atstāšanas, ar to kaitējot ekonomikai, bet ar to es, protams, principā vispār nenostājos pret imigrāciju Eiropā.

  David Martin (PSE), iesniegts rakstveidā. − Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, kura mērķis ir atvieglot legālo migrantu dzīvi. Lai kāds ir legālo migrantu statuss, viņi bieži, ar nolūku vai bez tā, tiek diskriminēti. Referente aicina veikt vairākus pasākumus legālo migrantu labā, tai skaitā lielākas nodarbinātības tiesības, pensiju un sociālās nodrošināšanas pabalstu tiesību pārnesumu, kvalifikācijas atzīšanu, ilgtermiņa un daudzkārtējas ieceļošanas vīzas, ko es atbalstu.

  Mary Lou McDonald, Søren Bo Søndergaard un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), iesniegts rakstveidā. − Mūsu šodienas balsojums atspoguļo mūsu vēlēšanos redzēt efektīvu, humānu un tiesisku pieeju imigrācijai Eiropā. Pret visu kategoriju imigrantiem ir jāizturas vienādi un saskaņā ar visaugstākajiem cilvēktiesību un godprātības standartiem.

Turklāt par vispārēju principu jākļūst tam, ka Eiropas dalībvalstis pieņem imigrantus, pamatojoties uz imigrantu vajadzībām un ne tikai uz Eiropas valstu ekonomikas vajadzībām. Imigrācijas politika visā Eiropā nedrīkst veicināt svarīgu prasmju zudumu un intelektuālā darbaspēka emigrāciju no jaunattīstības valstīm un dalībvalstīm, un ES Komisija nedrīkst īstenot politiku, kas kavē attīstību.

  Erik Meijer un Esko Seppänen (GUE/NGL), iesniegts rakstveidā. − Mēs balsojām par 8. grozījumu. Vispār mūsu grupas viedoklis stipri atšķiras no tās grupas viedokļa, kas to iesniedza, īpaši attiecībā uz bēgļiem, imigrantiem un etniskām vai reliģiskām minoritātēm. ITS cenšas kavēt bēgļu uzņemšanu, lai gan viņi ir briesmās, bet mēs, gluži otrādi, cenšamies palīdzēt apspiestības, katastrofu un nabadzības upuriem. Tādējādi mēs ļoti labi saprotam to, ka mūsu grupas vairākums nevēlas atbalstīt ITS grozījumus par migrāciju. Atšķirībā no bēgļu situācijas un tradicionālajām migrācijas formām ierosinātā augsti kvalificētu ES dalībvalstu darba ņēmēju piesaistīšana rada problēmas izcelsmes valstīs. Kvalificēti cilvēki, kas dzīvo tādās valstīs kā Indija, Dienvidāfrika un Brazīlija, ir ļoti tur vajadzīgi šo valstu attīstībai. Mēs tagad redzam, ka šādas problēmas rodas pat jaunākajās ES dalībvalstīs Rumānijā un Bulgārijā, kas strauji zaudē medicīnas darbiniekus un inženierus, kuri dodas uz bagātākām valstīm. Priviliģētas valstis un uzņēmumi zog šo cilvēku zināšanas. Tā kā mēs nevēlamies atbalstīt intelektuālā darbaspēka emigrāciju, mēs balsojām par šo grozījumu.

  Tobias Pflüger (GUE/NGL), iesniegts rakstveidā. − (DE) Lilli Gruber ziņojuma atsevišķās daļās imigrācija ir aplūkota, pamatojoties vienīgi uz to, vai imigrējošie darba ņēmēji ir noderīgi kā kapitāls. Piemēram, ziņojumā ir uzsvērts, cik svarīgi ir izveidot stabilas un likumīgas darba attiecības starp uzņēmējiem un darba ņēmējiem, lai palielinātu darba ražību un ES konkurētspēju, un tāpēc „aicina Komisiju apsvērt, kādi rezultāti varētu būt cirkulārajai migrācijai šajā ziņā”.

Tā kā represīvi pasākumi pret migrantiem un patvēruma meklētājiem nesastop nekādu pretestību, „jebkurš pasākums, kas plānots ES pievilcības palielināšanai augsti kvalificētu darba ņēmēju acīs, lai apmierinātu ES darba tirgus vajadzības un nodrošinātu Eiropas labklājību, kā arī piepildītu Lisabonas mērķus”, ir atbalstāms.

Tā kā „intelektuālā darbaspēka emigrācijas risks” ir jānovērš, „atpakaļnosūtīšana” ir paredzēta migrantiem, kas var iekļūt Eiropas cietoksnī nelegāli. Attiecībā uz Legālās migrācijas politikas plāna apstiprināšanu galvenais uzsvars tiek likts uz uzņemšanas procedūrām, kas „spēj nekavējoties reaģēt uz mainīgo darba tirgus pieprasījumu”.

Imigrāciju nav iespējams regulēt, vadoties pēc kritērija, vai tā ir noderīga kā ES kapitāls. Prioritātei jābūt nevis imigrācijai, kas vairo Eiropas uzņēmumu labumu, bet migrantu un patvēruma meklētāju pamattiesībām un cilvēktiesībām. Es noraidu cilvēku iedalīšanu kategorijās, pamatojoties uz noderīguma kritērijiem.

  Luís Queiró (PPE-DE), iesniegts rakstveidā. − (PT) Debates par migrāciju bieži pievēršas galvenokārt nelegālo plūsmu jautājumam, un tāpēc bieži tiek aizmirsta legālā migrācija, kas sniedz lielu ieguldījumu mūsu ekonomikā un mūsu kultūras bagātināšanā.

Šajā kontekstā mēs piekrītam divām pamatkoncepcijām: skaidra un efektīva legālās migrācijas politika ir viena no atbildēm uz to, kā atrisināt nelegālās imigrācijas problēmu., un augstsirdīga uzņemšana, kas pamatojas uz kopējiem principiem, kuri veicina ieceļojušo cilvēku integrāciju un adaptāciju, ir būtiska. Tomēr ir arī jāatzīst, ka migrācijas plūsmām, migrantu kopienām un uzņēmējvalstīm ir atšķirīgas tradīcijas, paražas un atmiņas un ka šīs atšķirības nedrīkst ignorēt.

Vēl viens jautājums šajās debatēs ir kvalificēta migrācija. Zilās kartes ideja, lai atvieglotu ieceļošanu un pārvietošanos, varētu izrādīties interesanta, lai gan tā šķiet pārāk sarežģīta. Katrā ziņā galvenajam jautājumam jābūt pievilcības faktoram, jo īpaši akadēmiskajā līmenī. Tāpēc ir svarīgi paskaidrot mācību iestādēm, cik svarīgi ir piesaistīt studentus no citām pasaules daļām. Es, protams, atbalstu šo mērķi.

  Carl Schlyter (Verts/ALE), iesniegts rakstveidā. − (SV) Zviedrijas Zaļo partija atbalsta un vēlas liberālu imigrācijas politiku. Ziņojumā ir daudz labu ierosinājumu, kas atbilst šim mērķim. Tomēr es uzskatu, ka pamatdirektīva šajā jomā mazinās cilvēku iespējas migrēt, nevis otrādi. Turklāt priekšlikums rada risku, ka intelektuālā darbaspēka emigrācija, kas kaitē jaunattīstības valstīm un ko ciniski izmanto ES savai attīstībai, kļūs vēl intensīvāka. Galīgajā balsojumā es tāpēc atturos.

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE), iesniegts rakstveidā. − Apgalvojums, ka mūsu iedzīvotāju demogrāfiskās pārmaiņas prasa plašu to cilvēku imigrāciju, kas nāk no dažādām, bieži vien naidīgām kultūrām un sabiedrībām, ir bīstami maldi ar visām no tā izrietošām sekām nacionālajai kohēzijai un identitātei, mūsu pastāvīgo imigrantu integrācijai, ietekmei uz mūsu sabiedriskajiem pakalpojumiem, kā arī sabiedrības veselībai, aizsardzībai un drošībai.

Es esmu visnotaļ pret pilnvaru vai atbildības pārnešanu no dalībvalstu iestādēm uz ES attiecībā uz robežkontroli un imigrācijas, un patvēruma politiku. Es tāpēc balsoju pret šo ziņojumu..

- Ziņojums: Javier Moreno Sánchez (A6-0323/2007)

  Hubert Pirker (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par šo ziņojumu tāpēc, ka Eiropas Parlaments ir vienojies par daudzpusīgu stratēģiju, lai apkarotu cilvēku tirdzniecību un nelegālo imigrāciju. Kā Eiropas Parlaments mēs esam devuši skaidru signālu, ka „nelegāls” nozīmē to pašu, kas „nav legāls”, un ka tāpēc pret to attiecīgi jāvēršas. Manuprāt, ir īpaši svarīgi skaidri paziņot, ka nebūs nekādas uz kvotām pamatotas nelegālo imigrantu sadales pa dalībvalstīm un ka masveida legalizācija, kādu mēs pieredzējām pēdējos gados, netiks vairs pieļauta. .Tas nodrošinās to, ka nebūs vairs nekāda „aicinoša efekta”, un ļaus netieši risināt cilvēku tirdzniecības problēmas.

  Frank Vanhecke (ITS). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Ziņojums par politikas prioritātēm cīņā pret trešo valstu pilsoņu nelegālo imigrāciju, ko mēs tikko apstiprinājām, protams, nav sliktākais ziņojums, ko esam pieņēmuši, un faktiski tas satur vairākus interesantus priekšlikumus, bet, manuprāt, tas tomēr neatspoguļo visu ainu, un tāpēc es personīgi to neapstiprināju.

Imigrācijas problēma Eiropā draud kļūt par šī gadsimta lielāko problēmu – tā jau varbūt ir šī gadsimta lielākā problēma – , un nelegālā imigrācija ir svarīga šīs problēmas daļa. Tāpēc mēs varējām gaidīt, ka tiks pieņemta daudz stingrāka nostāja, īpaši pret secīgajiem legalizācijas uzplūdiem dažādās Eiropas valstīs.. Galu galā, tas nozīmē cilvēku uzsūkšanu, kas vēlāk izplūdīs pa visu Eiropas Savienību, pa visām dalībvalstīm.

Patiesībā tas ir vienkārši, un mums bija jābūt drosmei to izteikt vārdos.. Nelegālo imigrāciju nedrīkst pieļaut. Nelegālie imigranti ir jāizseko, un mums jābūt apņēmīgiem un tie humānā veidā jāsūta atpakaļ uz viņu izcelsmes valstīm.. Tie, kas neuzdrošinās to pateikt, un tāpēc, protams, neuzdrošināsies to izpildīt, radīs milzīgas problēmas, par kurām mēs vēlāk samaksāsim ar saviem īpašumiem un savu civilizāciju.

  Koenraad Dillen (ITS). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Klausoties Moreno Sánchez ziņojumu, man prātā iešāvās holandiešu izteiciens „zachte heelmeesters maken stinkende wonden”, kas nozīmē, ka grūti laiki prasa radikālus pasākumus. Kā mans kolēģis Vanhecke jau teica, lai gan daži no ziņojuma priekšlikumiem ir solis uz priekšu, vispār Parlamentam vēl arvien ir svārstīga nostāja, kas nesola efektīvu un stingru Eiropas politiku nelegālās imigrācijas apkarošanā. Piemēram, Parlamentam nav izdevies skaidri paziņot, ka legalizācijas pasākumi, ko īsteno daudzās Eiropas valstīs, ir viens no vissvarīgākajiem, ja ne pats svarīgākais, nelegālās imigrācijas iemesls „aicinošā efekta” dēļ, ko tie rada imigrantu izcelsmes valstīs.

Nelegālos imigrantus nedrīkst legalizēt, bet tie ir aktīvi jāmeklē un apņēmīgā un humānā veidā jānosūta atpakaļ. Pretēji tam, ko Parlaments liek manīt, atklāts šīs politiskās nostādnes paziņojums nav nekādā ziņā saistīts ar tā saukto ksenofobiju.. Bez stingras atpakaļnosūtīšanas politikas, ciešas robežkontroles un nolīgumiem ar valstīm par to pilsoņu atpakaļuzņemšanu, bēgļu centriem izcelsmes reģionos jāsniedz kaut kāda palīdzība, bet arī to Parlaments ir noraidījis. Šo iemeslu dēļ es balsoju pret ziņojumu.

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh un Inger Segelström (PSE), iesniegts rakstveidā. − (SV) Mēs, sociāldemokrāti, vēlamies humānu imigrācijas un bēgļu politiku ES, kas pamatotos uz solidaritāti, kura ar pilnu atbildību atbalsta pārrobežu mobilitāti un garantē aizsardzību visiem, kam tā vajadzīga. Tomēr mēs nevēlamies pastāvīgus ES finansētus robežkontroles spēkus. Dalībvalstis ir atbildīgas par savu robežu aizsardzību. Kopienas spēku izvietojumiem jāpamatojas uz vajadzību un aptaujām. Mēs tāpēc nolēmām balsojumā par 37. punktu atturēties.

Attiecībā uz 18. punktu par Dublinas II regulas pamatprincipu pārskatīšanu mēs domājam, ka šī principa apspriešana ir pamatota, bet tai jānotiek plašākā kontekstā kā daļai no diskusijas par kopējo politiku imigrācijas un bēgļu jautājumos.

  Gérard Deprez (ALDE), iesniegts rakstveidā. – (FR) Es pilnīgi atbalstu šo lielisko ziņojumu un vēlos no savas puses pievienot trīs komentārus par šo tematu.

Pirmkārt, mums jāatbrīvojas no ilūzijas, ka aktīva legālās imigrācijas politika apstādinās nelegālo imigrantu plūsmu uz mūsu valstīm. Aktīvo legālās imigrācijas politiku kā parasti noteiks mūsu pašu vajadzības, turpretim nelegālā imigrācija atbildīs to vajadzībām – un pašlaik ir desmitiem miljonu tādu cilvēku, galvenokārt Āfrikā – , kas vēlas pārcelties uz šejieni, lai glābtos no kara, vajāšanas, nabadzības vai gluži vienkārši nākotnes izredžu trūkuma dēļ sev un saviem bērniem.

Otrkārt, ES ārējo robežu kontrole un cīņa pret nelegālo imigrantu kontrabandistu tīkliem diemžēl būs politiska prioritāte vēl daudz gadu, jo tirgošanās ar cilvēku postu ir noziedzīgu bandu rokās. Nelegālās imigrācijas apkarošana tāpēc nav vērsta pret pašiem nelegālajiem imigrantiem, bet tā ir daļa no cīņas pret organizēto noziedzību, kas mums visiem kopīgi jāuzvar..

Treškārt un pēdīgi, mums tai pašā laikā ir jāturpina mūsu neatlaidīgi centieni apkarot nabadzību, un to ir iespējams veikt, palīdzot attīstīties Āfrikai..

  Patrick Gaubert (PPE-DE), iesniegts rakstveidā. – (FR) Es atzinīgi vērtēju šī ziņojuma pieņemšanu, jo tas sniedz līdzsvarotu un reālistisku imigrācijas jautājuma vērtējumu un, kā referents cerēja, ir panācis plašu vienprātību.

Ja jūs palūkojaties uz pēdējiem notikumiem, tad redzat, kā viena pēc otras dalībvalstis cenšas pielāgot savus tiesību aktus, lai tiktu galā ar imigrantu pieplūdumu, un jūs saprotat, ka ziņojums ir sniegts pareizajā laikā.

Patiesībā mēs visi zinām, ka migrācijas apjoms pārsniedz attiecīgo valstu iespējas vienām pašām kontrolēt šos notikumus un ka ir vajadzīga vispārēja un saskaņota pieeja Eiropas mērogā, kā jau ziņojumā pareizi norādīts.

Ziņojumā ir minētas vairākas prioritātes: cilvēku tirdzniecības apkarošana, Eiropas Savienības pamattiesību hartas un Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas ievērošana, veicot pasākumus nelegālās imigrācijas novēršanai, sadarbības ar trešām valstīm stiprināšana, sperot stingrus soļus, kas vajadzīgi, lai apkarotu nelegālo nodarbinātību, un visbeidzot atbildīgas atpakaļnosūtīšanas politikas vajadzība.

Šo iemeslu dēļ es galīgajā balsojumā plenārsēdē atbalstīju ziņojuma pieņemšanu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), iesniegts rakstveidā.. − (PT) Lai gan ziņojums satur vairākus punktus, kuriem mēs piekrītam, tas tomēr atbalsta represīvo, uz drošību orientēto viedokli par „nelegālo imigrāciju”.

Lai gan uz dažiem aspektiem tas attiecas mazāk, ziņojumā aizstāvēta ideja par pašreizējo ES pamatnostādņu un lēmumu par imigrāciju trīs galveno asu attīstību, tai skaitā par tā saukto Eiropas atpakaļnosūtīšanas politiku, vai, citiem vārdiem, repatriāciju, par Frontex darbību, patrulējot un kontrolējot robežas, par tā sauktajiem īslaicīgās uzņemšanas centriem, par biometrisko ierīču izstrādi vai tā sauktajiem atpakaļuzņemšanas nolīgumiem. Ziņojumā ir izteikts ierosinājums izveidot „Eiropas patruļu tīklu”, „Eiropas uzraudzības sistēmu” pie jūras robežām un pat „automātisku pārbaudes sistēmu personām, kas ieceļo Eiropas Savienības teritorijā vai izceļo no tās”.

Citiem vārdiem, ziņojuma mērķis ir nostiprināt ES drošības politiku, ar kuru saskaņā nelegālā imigrācija ir noziegums, un izvērst to par Eiropas kopējo politiku, kas ir represīva, ietver draudīgas informācijas sistēmas un pasākumus, kā arī infrastruktūru imigrantu aizturēšanai un izraidīšanai. Mēs vienprātīgi to noraidām.

Šīs represīvās politikas piemērošana noveda dalībvalsts iestādes pie lietas ierosināšanas pret septiņiem Tunisijas zvejniekiem par 44 cilvēku glābšanu jūrā, lai gan šī rīcība saskan ar starptautisko jūras tiesību noteikumiem.

  Carl Lang (ITS), iesniegts rakstveidā. – (FR) Oficiālie skaitļi liecina, ka Eiropu pārpludina nelegālie imigranti. Izrādās, ka tā pilnīgi nespēj kontrolēt savas ārējās robežas. Ikgadējais ziņojums par Eurodac darbību 2006. gadā, kas ir biometrisks līdzeklis, ko Eiropa izmanto patvēruma meklētāju iesniegumu uzraudzībai, rāda, ka to personu skaits, kas reģistrētas, nelegāli šķērsojot kādu no Eiropas ārējām robežām, ir pieaudzis par 64 % no 2005. gada.

Moreno kunga ziņojumā ierosinātas vairākas pieejas, kam vajadzētu izbeigt šo parādību, kas arvien vairāk pieaug. Manuprāt, tās visas ir nederīgas, lai neteiktu, ka tās var dot pretēju rezultātu.

Piemēram, kā gan mūs var apmierināt ideja par to, ka legālās imigrācijas veicināšana, pie kam, darot to ar Eiropas zilās kartes palīdzību, kas būtībā ir Eiropas imigrantu darba atļauja, samazinās nelegālās imigrācijas līmeni? Tas ir muļķīgi. Ja jūs atverat kādam durvis, jūs atverat tās ikvienam.

Kāda gan jēga ir biometriskās datubāzes izveidei, lai apkarotu nelegālo imigrāciju? Kādēļ gan plānot palielināt Eiropas robežkontroles aģentūras Frontex personālu un resursus, ja minētās robežas, gan iekšējās, gan ārējās, dalībvalstis vēl arvien pienācīgi neaizsargā?

Vēl vienu reizi Eiropas iestādēm ir izdevies atrast problēmu, bet izrādās, ka tās nespēj to atrisināt, Jo tās ir aizrāvušās ar imigrācijas aizstāvēšanu un internacionālismu..

  Janusz Lewandowski (PPE-DE), iesniegts rakstveidā. − (PL) Priekšsēdētāja kungs! Imigrācija, gan legāla, gan nelegāla, ir atzīta par vienu no galvenajiem izaicinājumiem Eiropas Savienībai. Nerunājot par procedūras un juridiskajiem jautājumiem, šīs parādības humānās traģēdijas aspekts kļūst arvien redzamāks. Es esmu apmeklējis Āfrikas bēgļu nometnes Maltā un apspriedis šo jautājumu ar dienestiem, kas patrulē Vidusjūrā, un ar atbildīgajām amatpersonām. Tieši tad, kad es atrados tur, gaismā nāca traģēdija, kas piemeklēja čečenu ģimeni Beskidi reģionā, apliecinot šīs parādības universālo dabu. Runājot par to valstī, kas gadsimtiem ir bijusi politiskās un ekonomiskās emigrācijas pirmsākums, ir grūti palikt vienaldzīgam, redzot bēgļu traģēdiju, kuriem Eiropas Savienība šķiet apsolītā zeme.

Un tieši no šīs perspektīvas es novērtēju abus ziņojumus, uz kuriem pamatojas debates Eiropas Parlamentā. Šie dokumenti sniedz pārskatu par imigrācijas problēmu un pašreizējo Kopienas politiku šajā jautājumā. Es piekrītu uzskatam, ka savas demogrāfiskās situācijas dēļ Eiropai ir vajadzīgi kontrolēti imigrācijas ceļi, kas varētu kompensēt darbaspēka trūkumu, kā arī samazināt ēnu ekonomikas apjomu un problēmas, kas saistītas ar to.

Visus šos jautājumus ir atzinusi Frontex, Eiropas Savienības īpašā aģentūra. Ierosinātie risinājumi, proti, tā sauktā dalīšanās atbildībā, ir pelnījuši nopietnu uzmanību.

Kopienas imigrācijas politikas izveide ar stabilu tiesisko un finansiālo pamatu ir jau sen nokavēta. Labāk vēlu nekā nekad!

  Astrid Lulling (PPE-DE), iesniegts rakstveidā. – (FR) Es balsoju par šo ziņojumu par politiskajām prioritātēm, apkarojot trešo valstu pilsoņu nelegālo imigrāciju, un es vēlos uzsvērt, ka migrantu pieplūduma, īpaši no trešām valstīm, kontrole Eiropā ir viens no lielākajiem izaicinājumiem Eiropas politikas veidotājiem.

Šajā 21. gadsimtā cilvēku tirdzniecība ir pilnīgi nepieņemama, un mums ir jāatrod veids, kā izskaust šo atbaidošo rīcību un novērst cilvēku traģēdiju, kas to diemžēl pavada. Lai to izdarītu, ir svarīgi risināt nelegālās imigrācijas problēmu visas Eiropas mērogā, jo dalībvalsts, kas nevar tikt galā ar slepenu imigrāciju, rada grūtības visām pārējām.

Legālās migrācijas politikas plāna īstenošanai ir jāietver nelegālās imigrācijas apkarošana, jo abas ir cieši saistītas.

Tomēr ziņojumā trūkst konkrētu priekšlikumu, kas ļautu mums rast risinājumu, kurš izbeigtu masveida slepeno imigrāciju un atbaidītu cilvēku tirgotājus. Piemēram, Itālijā kvotu ieviešana ekonomiskajiem migrantiem nav samazinājusi nelegālās imigrācijas līmeni.. Faktiski, gluži otrādi, paziņojums par ikgadējām kvotām ir izraisījis nelegālo imigrantu skaita palielināšanos, kas ir gatavi riskēt ar dzīvību, lai iekļūtu Eiropas Savienības teritorijā.

  David Martin (PSE), iesniegts rakstveidā − Es šo ziņojumu vērtēju atzinīgi, jo tas būtībā aicina ievērot stingru politiku, lai apkarotu nelegālo imigrāciju, pamatojoties uz solidaritāti dalībvalstu starpā un sadarbību ar trešām valstīm, visnotaļ ievērojot cilvēku pamattiesības.

  Andreas Mölzer (ITS), iesniegts rakstveidā. − (DE) Lai gan izcelsmes valstīm ir piešķirts miljoniem euro finansējuma, tās nevēlas sadarboties. Tomēr nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanai ir jākļūst beidzot par pienākumu. Bet arī ES rīkojas ārkārtīgi nevērīgi, nepiešķirot pienācīgus resursus savu ārējo robežu nodrošināšanai un neievietojot aizturētus nelegālos imigrantus uzņemšanas centros, lai gādātu, ka tie nepazūd pagrīdē, līdz tos var nosūtīt atpakaļ uz viņu valstīm, nemaz jau nerunājot par robežaizsardzības aģentūru, ko slēdz galvenajā migrācijas sezonā.

Brisele arī ir nogulējusi iespējamās briesmas, ko rada islāma imigranti. Ja ES drīz nepamodīsies un neapturēs radikālu musulmaņu pieplūdumu un islāma valstu pilsoņu pieplūdumu, imigrāciju un naturalizāciju, mēs ne tikai būsim spiesti dzīvot pastāvīgās bailēs no teroristu uzbrukumiem, bet mēs drīz kļūsim par svešiniekiem mūsu pašu valstī.

Pašreizējā ziņojumā pārāk maz uzmanības ir veltīts šiem jautājumiem, un tāpēc es diemžēl esmu spiests, par spīti saprātīgajai pieejai, ko tas satur, to noraidīt.

  Luís Queiró (PPE-DE), iesniegts rakstveidā.. − (PT) Efektīva politiska iejaukšanās var iedarboties uz diviem šīs problēmas aspektiem nelegālās imigrācijas jomā: uz izcelsmi un ceļa mērķi, citiem vārdiem, kā norādīts pieņemtajā rezolūcijā, „izcelsmes valstu iestādes, kā arī krimināltiesību juridiskās bāzes stiprināšana, lai apkarotu noziedzīgu tirgotāju bandas un cīnītos pret nelegālo nodarbinātību un cilvēku tirdzniecību”, ir būtiski elementi. Bez stingrības šajā jomā reakcija būs neadekvāta, lai gan šī reakcija ietver arī citas dimensijas, tādas kā sadarbība attīstības jomā un pasākumi legālās migrācijas jomā.

Turklāt, kā norādīts ziņojumā par Eiropas jūras stratēģiju, jebkura imigrācijas politika, kuras mērķis ir būt efektīvai Eiropas Savienībā, „prasa”, kā teikts šajā rezolūcijā, „lai dalībvalstis ievēro solidaritātes, dalītas atbildības, savstarpējas uzticības un pārredzamības principus”. Mēs tam šajā ziņā pilnīgi piekrītam.

  Carl Schlyter (Verts/ALE), iesniegts rakstveidā. − (SV) Galīgajā balsojumā es balsoju pret ziņojumu, jo esmu pret FRONTEX un ES robežpoliciju, tāpēc ka būtu grūti nodrošināt atskaitīšanos. Ziņojumā redzam entuziasma pilnu attieksmi pret dārgiem un neefektīviem biometriskiem datiem pasēs un vīzās, kas turklāt apdraud personas integritāti. ES ciniski izmanto bēgļu grūto stāvokli, lai iegūtu varu par mūsu robežām.

- Ziņojumi: Lilli Gruber (A6-0322/2007), Javier Moreno Sánchez (A6-0323/2007)

  Philip Bradbourn (PPE-DE), iesniegts rakstveidā. − Britu konservatīvie balsoja pret ziņojumiem par migrāciju, tā kā migrācijas jautājums attiecas tikai uz dalībvalstīm un valdību sadarbību. Atsauce uz Reformas līguma projektu un kvalificētā vairākuma balsošanas paplašināšanu ir nepareizs ES problēmu. risināšanas veids Princips „kas der vienam, tas der visiem” nav piemērojams attiecībā uz imigrāciju.

  Proinsias De Rossa (PSE), iesniegts rakstveidā. − Uzstājot, ka ES pilsoņu dzīvesbiedriem, kas nav ES pilsoņi, jādzīvo kādā citā ES dalībvalstī, pirms tie var iegūt tiesības uzturēties Īrijā, valdība, manuprāt, pārkāpj 2004. gada direktīvu. Turklāt to ES pilsoņu, dzīvesbiedru izraudzīšanās deportācijas rīkojumu izdošanai, kas nav īru tautības, ir pretrunā ES tiesību aktiem, kas aizliedz diskrimināciju, kura pamatojas uz tautību.

Es vēlos atgādināt Komisijai, ka tā 2006. gadā informēja Eiropas Parlamentu par to, ka 2004. gada direktīva par uzturēšanās tiesībām dalībvalstīm jāinterpretē saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumiem 2002. gada jūlijā (Lieta Nr. C/459/99 (MRAX)) un 2005. gada aprīlī (Lieta Nr. C/157/03). Šie nolēmumi noteica, ka tā trešo valstu pilsoņa ieceļošanas un uzturēšanās tiesības Kopienā, kas ir ES pilsoņa ģimenes loceklis, pamatojas uz šīm attiecībām un nav atkarīgas ne no tā iepriekšējās uzturēšanas Kopienā likumības, ne no uzturēšanās atļaujas izsniegšanas vai citas atļaujas, ko izsniegusi cita dalībvalsts, izsniegšanas. Īrijas rīcība nepārprotami pārkāpj šos Tiesas nolēmumus. Tāpēc Komisijai saskaņā ar līgumiem ir pienākums veikt pasākumus pret Īrijas valdību.