Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B6-0362/2007

Debates :

PV 26/09/2007 - 11
CRE 26/09/2007 - 11

Balsojumi :

PV 27/09/2007 - 9.4
CRE 27/09/2007 - 9.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


Debašu stenogramma
Trešdiena, 2007. gada 26. septembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

11. EDAP operācijas austrumu Čadā un Centrālāfrikas ziemeļos (debates)
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Padomes un Komisijas paziņojumi par EDAP operācijām austrumu Čadā un Centrālāfrikas ziemeļos.

 
  
MPphoto
 
 

  Manuel Lobo Antunes, amatā esošais Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Pateicos, priekšsēdētāja kungs! Portugāles prezidentvalsts augstu vērtē izdevību apmainīties viedokļiem par iespēju veikt operāciju austrumu Čadā un Centrālāfrikas Republikas ziemeļaustrumos saskaņā ar EDAP (Eiropas drošības un aizsardzības politika). Dārfūras konflikts ir viena no galvenajām ES ārpolitikas prioritātēm. Mēs atzinīgi vērtējam neseno progresu un jo īpaši, un vispirms paziņojumu, ka debates sāksies 27. oktobrī Apvienoto Nāciju Organizācijas un Āfrikas Savienības īpašā sūtņa aizgādībā, lai rastu mierīgu konflikta atrisinājumu, kas palielinātu izredzes panākt mieru Dārfūrā. Otrkārt, mēs pozitīvi vērtējam arī Drošības Padomes Rezolūcijas Nr. 1769, ar ko tiek izveidota UNAMID (ĀS/ANO jauktā operācija Dārfūrā), vienprātīgu pieņemšanu, kas piešķirs jaunu dinamismu centieniem atrisināt konfliktu Dārfūrā.

Tomēr, lai šie centieni dotu rezultātus, Dārfūras konflikts jārisina plašākā reģionālā perspektīvā. Konflikta negatīvā ietekme uz humāno un drošības situāciju kaimiņvalstīs, jo īpaši Čadā un Centrālāfrikas Republikā, rada īpašas bažas. Mūsuprāt, ilgtspējīgu risinājumu Dārfūras konfliktam nevar rast, nestabilizējot situāciju šajās kaimiņvalstīs.

Kā jūs zināt, savos 23. jūlija secinājumos Padome uzsvēra neatliekamo vajadzību risināt jautājumu par Dārfūras krīzes destabilizējošo ietekmi uz humāno un drošības situāciju kaimiņvalstīs un atkārtoti apliecināja savu atbalstu daudzdimensionālai ANO klātbūtnei austrumu Čadā un Centrālāfrikas Republikas ziemeļaustrumos.

Padome nolēma arī turpināt darbu pie iespējama lēmuma par pārejas laika nodrošinājuma operāciju saskaņā ar Eiropas drošības un aizsardzības politiku, lai atbalstītu daudzdimensionālo ANO klātbūtni un uzlabotu drošību šajās teritorijās.

Sagatavošanās šādai operācijai ir notikusi visu vasaru. 12. septembrī Padome pieņēma krīzes pārvarēšanas koncepciju, kas nosaka šīs pārejas laika nodrošinājuma operācijas galvenos plānošanas kritērijus. Īpašs uzsvars tiek likts uz civiliedzīvotāju aizsardzības mērķi bīstamās situācijās, jo īpaši bēgļu un pārvietotu personu aizsardzību, un uz humānās palīdzības piegādes atvieglošanu, palielinot drošību reģionā.

Attiecībā uz starptautisko politisko situāciju šajās divās valstīs Padome uzskata, ka misijai jāsaglabā neatkarība, objektivitāte un neitralitāte. Notiek plānošana, kas pamatojas uz šo koncepciju, saskaņā ar ES krīzes pārvarēšanas procedūrām. Nākošais solis, kas jāsper, ir kopējas rīcības apstiprināšana attiecībā uz operācijas koncepciju un operācijas plānu, tai skaitā uz operatīvo spēku sastāva noteikšanu. Operācija ilgs vienu gadu, un tiek plānots, ka to nomainīs daudzdimensionāla ANO misija. Jebkurai EDAP operācijai Čadā un Centrālāfrikas Republikā jāpamatojas uz ANO Drošības padomes rezolūciju, un to veiks, obligāti apspriežoties ar ANO un mūsu Āfrikas partneriem.

Mēs ES atzinīgi vērtējam ANO Drošības padomes priekšsēdētāja paziņojumu 27. augustā, kurā viņš norādīja, ka Drošības padome ir gatava apstiprināt daudzdimensionālas ANO klātbūtnes izveidi austrumu Čadā un Centrālāfrikas Republikas ziemeļaustrumos. Jebkuras ES operācijas Čadā un Centrālāfrikas Republikā ir jāpapildina ar politiskām iniciatīvām Dārfūras konflikta reģionālās dimensijas risināšanai. It īpaši jebkuri centieni, kuru mērķis ir attiecību starp Čadu un Sudānu normalizēšana, ir jāatbalsta saskaņā ar Tripoles un Rijādas nolīgumiem. Sudānu, Čadu un Centrālāfrikas republiku jāmudina pildīt saistības, ko tās ir uzņēmušās attiecībā uz to nemiernieku kustību neatbalstīšanu, kas savas operācijas pret citam valstīm veic no to teritorijām.

 
  
  

SĒDI VADA: M. ROURE
priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel , Komisijas loceklis. (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Vakar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome pieņēma Rezolūciju Nr. 1778/2007 par starptautisko spēku izvietošanu Čadas austrumu daļā un Centrālāfrikas Republikas ziemeļaustrumos, un tādējādi turpmāko dažu dienu laikā Eiropas Savienības Padomei ir iespējams apstiprināt EDAP operāciju šajās valstīs. Šī neapšaubāmi ir ārkārtīgi svarīga un, manuprāt, atzinīgi vērtējama virzība. Reģionos, kuros paredzēta šī operācija, patlaban vērojama vispārēja nestabilitāte un nedrošība, kas skar simtiem tūkstošu civiliedzīvotāju, kuri ir spiesti dzīvot ārkārtējas neaizsargātības apstākļos. Kā jums zināms, šī situācija nav skaidrojama vienīgi ar Dārfūras krīzes nelabvēlīgajām sekām Čadā un Centrālāfrikas Republikā. To izraisījuši arī šo divu valstu īpašie iekšējie iemesli, it īpaši Čadas gadījumā.

Stabilitāte šajās Čadas un Centrālāfrikas Republikas teritorijās ir panākama vienīgi tad, ja starptautiskā rīcība — it īpaši Eiropas Savienības rīcība — tiks plānota, ņemot vērā vairākus faktorus. Pirmais no tiem ir militāro un policijas spēku klātbūtnes kvalitāte Čadā un CĀR, otrais faktors — tādas pieejas izstrādāšana, kuras pamatā nebūtu vienīgi drošība, bet kurā būtu iekļauta arī atbalsta sniegšana un politisko struktūru izveide; visbeidzot, spēja ierobežot un apturēt Čadā un CĀR jebkādu Sudānas un Dārfūras reģiona iejaukšanos.

Ļaujiet man pievērsties pirmajam aspektam; šī ir otrā pīlāra joma. Padomes locekļi ir izteikuši savus viedokļus šajā jautājumā un tuvākajā laikā noteikti turpinās par to runāt. Svarīgs elements, kas jāņem vērā, izvietojot šādus Eiropas aizsardzības spēkus, neapšaubāmi ir vajadzība aizsargāt humāno zonu. Tieši tāpēc mani ECHO darbinieki cieši sadarbojas ar Padomes militāro jautājumu plānotājiem, lai nodrošinātu attiecīgo pilnvaru ievērošanu un augsta līmeņa sadarbību starp militārajām un humānajām aģentūrām. It īpaši mēs uzstājām uz to, lai Eiropas aizsardzības spēku koordinatori atrastos uz vietas, tādējādi nodrošinot ciešu saikni un pastāvīgu informācijas apmaiņu ar humānajām organizācijām.

Tagad — par otro faktoru. Komisijas sagatavotie atbalsta pasākumi aptver trīs aspektus. Pirmajā ietverts papildu atbalsts Čadas policijas darbībai drošības jomā; tā sniegšanu vada Apvienoto Nāciju Organizācija. Būtiska tā sastāvdaļa ir finansējums, kas paredzēts 800 Čadas policijas virsnieku apmācībai; šie virsnieki atbildēs par kārtības uzturēšanu bēgļiem un pārvietotajām personām ierīkotajās nometnēs. Ir ļoti svarīgi, lai šīs policijas darbība būtu priekšzīmīga. Ļoti svarīgi ir arī tas, lai to atbalstītu vietējie iedzīvotāji. Šim nolūkam līdz 2007. gada beigām ar stabilitātes instrumenta palīdzību jāpiešķir ap 10 miljonu eiro.

Tagad es gribētu pievērsties humānajiem pasākumiem. Komisija 2007. gadā piešķīra 30,5 miljonus eiro neatliekamajai humānajai palīdzībai un daudznozaru atbalsta programmām, kuru mērķis ir palīdzēt bēgļiem un valsts iekšienē pārvietotajiem iedzīvotājiem, kā arī mītnes kopienām Čadā. Centrālāfrikas Republika kā atbalstu saņēma 8 miljonus eiro, un līdzīgu summu ir paredzēts piešķirt 2008. gadā.

Trešais elements ir saistīts ar reintegrāciju un rehabilitāciju. Drīzumā no Devītā Eiropas Attīstības fonda tiks mobilizēts aptuveni 13,1 miljona eiro liels papildu finansējums Čadai un Centrālāfrikas Republikai. Šī programma ir veidota kā turpinājums ECHO darbībai, kuras stratēģijas pamatā ir rehabilitācija un pāreja uz attīstību.

Dāmas un kungi, šie atbalsta pasākumi ir vajadzīgi, taču tajā pašā laikā tie nedrīkst noritēt atrauti no darbībām, kas saistītas ar politisko procesu. Ja mēs vēlamies panākt ilgstošu stabilitāti, tad starptautiskā un Eiropas mēroga darbības ir jāpapildina ar dažādiem citiem pasākumiem, kas būtu saistīti ar tiesiskuma atjaunošanu, ekonomikas pārvaldības atdzimšanu, tieslietu un drošības sistēmas reformu un politiskā dialoga veicināšanu starp valdību un opozīcijas partijām. Ir pilnīgi skaidrs, ka šis ir svarīgs elements, it īpaši, ņemot vērā 2009. gada vēlēšanas.

Komisija Čadā un Centrālāfrikas Republikā turpinās veicināt šo visaptverošo pieeju. Tāpat Komisija ļoti aktīvi darbojas Dārfūras konflikta risināšanā, ne tikai nodrošinot humāno palīdzību un atjaunošanas atbalstu, bet arī sniedzot palīdzību sarunu un starpniecības procesā, kurā mums acīmredzami ir ļoti būtiska loma. Šajā saistībā es nesen informēju Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru Ban Ki-moon un Āfrikas Savienības komisijas priekšsēdētāju A. O. Konaré, ka Komisija arī turpmāk atbalstīs sarunas, piedaloties Dārfūras ieguldījumu fondā. Turklāt Komisija finansē arī iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt Dārfūras sabiedrības iesaistīšanos un atbalstu konflikta risināšanas procesā.

 
  
MPphoto
 
 

  Karl von Wogau, PPE-DE grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Humānā situācija Čadā, it īpaši gar tās 1360 kilometrus garo robežu ar Sudānu, bet arī reģionos, kas robežojas ar Centrālāfrikas Republiku, manuprāt, prasa starptautiskās sabiedrības iejaukšanos.

Pirms dažām dienām es pats biju Čadā un varēju pārliecināties par turienes situāciju. Šajā pierobežas teritorijā nometnēs uzturas vairāk nekā 400 000 bēgļu un pārvietoto personu. Šīs nometnes pastāvīgi apdraud ne tikai bandīti un sirotāju bandas, bet arī Sudānas džandžavīdu bruņotie grupējumi. Situācija valsts iekšienē ir pat vēl sarežģītāka. Tur valdošās nedrošības dēļ arvien vairāk cilvēku meklē patvērumu nometnēs.

Lai palīdzētu atvieglot šo cilvēku smagos apstākļus un ļautu viņiem atgriezties mājās, ir jāuzlabo drošības situācija reģionā. Šis ir ļoti grūts uzdevums, un tas ir paveicams vienīgi tad, ja tiks sadalīti pienākumi. Apvienoto Nāciju Organizācija ir apņēmusies palīdzēt izveidot policijas spēkus, kuri varētu darboties kopā ar drošības spēkiem. Savukārt Eiropas Savienība tika aicināta nodrošināt bruņotos spēkus, kas spētu atvairīt džandžavīdus un bandītus un novērst uzbrukumus bēgļiem, pārvietotajām personām un civiliedzīvotājiem.

Šajā rezolūcijas projektā Eiropas Parlaments atbalsta šo operāciju, tomēr ar vairākiem nosacījumiem: pirmkārt, kā jūs, priekšsēdētāja kungs un komisāra kungs, jau minējāt, ir jāturpina politiskās sarunas, jo galu galā mums ir jāpanāk politisks risinājums. Taču, ja mēs sūtām bruņotos spēkus, tiem ir vajadzīgas stingras pilnvaras, kas patiešām ļautu apturēt džandžavīdus un bandītus.

Ir jāpanāk drošība ļoti plašā teritorijā. Šiem spēkiem ir jābūt arī pietiekami lieliem, lai panāktu reālu drošības situācijas uzlabošanos. Ir jāsaprot, ka šie ir Eiropas Savienības bruņotie spēki, kuros piedalās vairākas Eiropas tautas. Lai EUFOR spētu īstenot savas pilnvaras, tam vajadzīgs arī atbilstīgs aprīkojums. Ņemot vērā bruņoto spēku relatīvi nelielo skaitu un pierobežas apgabala lielumu, ir vajadzīgas izcilas izlūkošanas un transporta jaudas, jo bruņotajiem spēkiem ir jāspēj ātri noteikt draudu atrašanās vietu un jābūt spējīgiem īsā laikā sasniegt attiecīgo teritoriju.

Nekādā gadījumā nedrīkst izveidoties tāda situācija, kad pašu pilnvaru vai nepietiekama aprīkojuma dēļ Eiropas bruņotie spēki Čadā spēj vienīgi aizsargāt paši sevi, bet nespēj īstenot savas patiesās pilnvaras. Vēl viens Eiropas Parlamenta izvirzītais nosacījums ir skaidra atkāpšanās stratēģija, kurā jāparedz, kas un kā aizstās EUFOR, kad būs beidzies tā operācijas paredzamais termiņš — viens gads.

Pašreizējā Eiropas Parlamenta rezolūcijas projektā ir arī uzsvērts, ka reģiona politiskās situācijas sarežģītības dēļ šiem Eiropas Savienības bruņotajiem spēkiem Čadā jādarbojas kā neitrāliem drošības un civiliedzīvotāju aizsardzības spēkiem. EUFOR izvietošana Kongo pagājušajā gadā skaidri parādīja, cik lielā mērā operācijas panākumi ir atkarīgi no ticamas objektivitātes un neatkarības.

Šībrīža situācijā, izvietojot spēkus uz noteiktu, gadu ilgu termiņu, Eiropas Savienība var sniegt svarīgu ieguldījumu humānās situācijas uzlabošanā un palīdzēt Āfrikas Savienībai, līdz tā uzņemas lielāku atbildību par šo reģionu. Abi šie aspekti ir nepieciešami, tādēļ es aicinu jūs balsot par pašreizējo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Ana Maria Gomes, PSE grupas vārdā. – (PT) Vakar pieņemtajā Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 1778 ir noteikts, ka situācija Sudānas, Čadas un Centrālāfrikas Republikas pierobežas reģionā rada draudus starptautiskajam mieram un drošībai.

Parlamenta rezolūcijas priekšlikumā ir atzīta situācijas steidzamība un Eiropas Savienības atbildība aizsardzības nodrošināšanā. Vairākums šī Parlamenta deputātu piekrīt vietējām humāno NVO pārstāvniecībām, piekrīt šī reģiona bēgļiem, kas dzīvo nožēlojamos apstākļos un pastāvīgās bailēs, un piekrīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram. Viņi visi norāda, ka šajā reģionā steidzami nepieciešama starptautisko pārstāvju klātbūtne, ieskaitot arī nopietnus militāros spēkus. Nav nevienas valsts vai daudzpusējās organizācijas, kas Rezolūcijas Nr. 1778 sniegto pilnvaru efektīvai īstenošanai būtu labāk piemērota nekā Eiropas Savienība. EDAP (Eiropas Drošības un aizsardzības politika) ir izveidota un pastāv tieši šādām ārkārtas situācijām.

Šajā kontekstā, attiecībā uz ES militāro spēku nosūtīšanu uz šo reģionu, Padome un Portugāles prezidentūra var rēķināties ar Parlamenta principiālu atbalstu. Tomēr Eiropas Parlamentam ir jāpauž bažas par dažiem šīs misijas aspektiem. Pirmkārt, mēs bažījamies par to, ka bruņoto spēku efektivitāti nopietni apdraudēs dalībvalstu nevēlēšanās nodrošināt šos spēkus ar minimālo nepieciešamo personālu un vajadzīgo militāro aprīkojumu. Turklāt ir jāatzīmē, ka, jo mazāks ir citu dalībvalstu ieguldījums, jo pamanāmāks būs Francijas devums bruņotajos spēkos. Taču misijas panākumi lielā mērā ir atkarīgi no tā, vai tā tiks uzskatīta par objektīvu, bet Francija šajā reģionā nenozīmē neitrālu valsti.

Otrkārt, Parlaments pieprasa šos spēkus reģionā papildināt ar diplomātisku kampaņu, tādējādi turpinot veicināt nacionālās samierināšanas procesus Čadā un Centrālāfrikas Republikā. Lai gan nestabilitātei ir saistība ar Dārfūras drāmu, to ir izraisījuši arī valsts iekšējie iemesli, kuru pārvarēšana iespējama vienīgi iekšējā politiskā procesā. Kā norādīts Parlamenta rezolūcijas priekšlikumā, bez patiesa politiskās samierināšanas procesa šajā reģionā Eiropas Savienības operācijai, kuras plānotais ilgums ir tikai 12 mēneši, nebūs iespējams panākt reģionā ilgtspējīgu mieru.

Visbeidzot, Parlaments atzinīgi vērtē bruņoto spēku pilnvaras, kas ļauj tiem darboties saskaņā ar ANO Statūtu VII nodaļu. Ir svarīgi, lai šīs pilnvaras reģionā tiktu pareizi saprastas un lai Eiropas bruņotie spēki aktīvi darbotos, aizsargājot briesmās nonākušus civiliedzīvotājus, veidojot humāno zonu starptautiskajām organizācijām un aizsargājot Apvienoto Nāciju Organizācijas misiju Centrālāfrikas Republikā un Čadā (MINURCAT). Daudzie nesenās pagātnes traģiskie piemēri — no Kigali līdz Srebrenicai — liecina, ka galu galā tieši neaizsargātie civiliedzīvotāji ir tie, kuri dārgi samaksā par starptautisko spēku biklumu un pārmērīgo pedantiskumu.

Mēs ceram, ka kādu dienu šī operācija varēs kalpot par paraugu tam, kādai jābūt Eiropas Drošības un aizsardzības politikai un efektīvai daudzpusīgai darbībai, un tas būs apliecinājums Eiropas Savienības vēlmei stiprināt Apvienoto Nāciju Organizāciju un dot savu ieguldījumu konflikta risināšanā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un tajās iemiesoto pienākumu aizsargāt.

 
  
MPphoto
 
 

  Annemie Neyts-Uyttebroeck, ALDE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Kā šeit jau daudzkārt tika minēts, ANO Drošības padome vakar vienbalsīgi nolēma īstenot vienu gadu ilgu daudzdimensionālu darbību Čadas austrumu daļā un Centrālāfrikas Republikas ziemeļaustrumos. To veidos ANO civilā un policijas misija, kam ANO ir devusi nosaukumu MINURCAT, un to papildinās un apsargās Eiropas Savienības militārā misija EUFOR.

Šī Eiropas drošības un aizsardzības misija darbosies saskaņā ar ANO Statūtu VII nodaļu; tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo tādējādi sava uzdevuma īstenošanai tā varēs izmantot visus līdzekļus, un tas nozīmē, ka tai būs stingras pilnvaras — atbilstoši Parlamenta paustajai vēlmei. Tādējādi palielinās misijas izredzes gūt panākumus, taču ievērojami palielinās arī tās — un mūsu — atbildība.

Mēs Parlamentā esam vairākkārt pauduši gan bažas par situāciju Dārfūrā, gan satraukumu par nedrošības un nestabilitātes izplatību blakus esošajās teritorijās un visā reģionā. Vairāk nekā miljons cilvēku ir bijuši spiesti doties bēgļu gaitās gan uz citām valsts teritorijām, gan pāri robežai. Viņi ir pakļauti visdažādākajām grūtībām un vardarbībai, un parasti visvairāk cieš sievietes un bērni. Turklāt šī situācija apdraud Čadā un Centrālāfrikas Republikā panāktos trauslos miera līgumus, jo, līdzīgi politiskajiem nemierniekiem, arī parastie bandīti izveidojušos situāciju uzskata par iespēju aplaupīt, sakropļot un nogalināt civiliedzīvotājus.

Tāpēc EUFOR uzdevums nekādā gadījumā nebūs viegls. Taču, pirms mēs par to runājam, mums ir jādomā par šī karaspēka nokomplektēšanu, kā norādīja A. M. Gomes, turklāt ne tikai par bruņoto spēku apvienošanu, bet arī par to aprīkojumu. Ikvienai dalībvalstij, arī manējai, ir pienācis patiesības mirklis, kad jāiegulda ne tikai skaisti vārdi un cēlas deklarācijas, bet arī reālas vērtības — karavīri un materiāli. Tas attiecas arī uz Parlamentu. Mēs pamatoti uzstājām uz vajadzību pēc pilnīgas informācijas un esam izmantojuši savas pilnvaras sniegt dokumentētu un pamatotu ieteikumu. Tas bija iespējams, daļēji pateicoties tam, ka pagājušajā nedēļā mums bija ilgstoša viedokļu apmaiņa ar ģenerāli D. Leaky.

Mūsu ieteikums ir pozitīvs. Mūsu pienākums un atbildība būs nodrošināt, lai misija tiktu sagatavota pēc iespējas drīzāk un vislabākajos apstākļos.

 
  
MPphoto
 
 

  Ģirts Valdis Kristovskis, UEN grupas vārdā. (LV) Cienījamā priekšsēdētājas kundze! UEN grupas vārdā gribu uzsvērt, ka mēs atbalstām EDAP militāro misiju pasaules lielākajā miera nodrošināšanas misijā Čadā un Centrālāfrikas Republikā. Runa ir par smagāko pārrobežu humanitāro krīzi pasaulē. Patiesībā ANO Drošības padomei bija jārīkojas daudz savlaicīgāk. Kavēšanās četru gadu garumā ir maksājusi 200 000 cilvēku dzīvību, 2,5 miljoni cilvēku ir padzīti no mājām, notiek bandītiski uzbrukumi humanitārās palīdzības veicējiem. Varam prognozēt, ka Dārfūras konflikta izraisītās krīzes mērogi ļaus pārbaudīt Eiropas Savienības politisko gribu, kā arī tās militāro spēju līmeni. Pirms dažām dienām ģenerālis D. Leakey deputātiem apliecināja, ka, neskatoties uz nodrošinājuma problēmām un grūtībām paredzēt visus iespējamos apdraudējumus un riskus, kas sagaida operācijas laikā, militāra Eiropas Savienība ir spējīga šo operāciju izpildīt ne sliktāk kā Bosnijā, pie tam no militārā viedokļa operācija būs zemas intensitātes.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Beer, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Lūk, daži papildu skaitļi attiecībā uz šo tematu: 230 000 bēgļu, vēl 170 000 valsts iekšienē pārvietotu personu un aptuveni 700 000 cilvēku, kas netieši pakļauti uzbrukuma draudiem.

Mūsu uzdevums ir aizpildīt šo robu, šo aizsardzības trūkuma vakuumu. Tādam ir jābūt Eiropas Savienības misijas galvenajam uzdevumam. Kopš vakardienas ir spēkā stingras pilnvaras. Taču nav atrisināts neitralitātes jautājums. Šobrīd rodas iespaids, ka Francijas bruņotos spēkus, kuri patlaban jau ir izvietoti Čadā, vienkārši papildinās dažu citu valstu spēki. Tādējādi tiek apdraudēta gan misijas neitralitāte, gan tās panākumi.

Tomēr es īpaši vēlētos, lai ārlietu ministri, kuriem piektdien ir jāpieņem lēmums, nodrošinātu precīzu EUFOR misijas darbības zonas noteikšanu. Patlaban tas joprojām nav izdarīts. Būtu katastrofāli, ja šai misijai nebūtu ļauts darboties tur, kur palīdzība ir steidzami nepieciešama, proti, pierobežas apgabalā. Uzskatu, ka ir vajadzīgas Eiropas Savienības sarunas ar Čadas režīmu, lai nodrošinātu mums tiesības darboties arī 35 kilometrus garajā pierobežas zonā. Pretējā gadījumā šī operācija būs tikai vīģes lapa un vēl vairāk palielinās iespējamos draudus cilvēkiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Tobias Pflüger, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Ir jāprecizē, ka šī EDAP misija Čadā un Centrālāfrikas Republikā notiek saskaņā ar ANO Statūtu VII nodaļu; citiem vārdiem sakot, šī ir militāra operācija. Šeit nav runa par Sudānu un Dārfūru. Francijas valdība par katru cenu vēlas īstenot šo ES misiju. Tā vēlas pati nodrošināt Bruņoto spēku štābu un Operācijas štābu. Vācijas un Lielbritānijas valdības ir ļoti skeptiski noskaņotas. Čadā jau patlaban ir izvietoti Francijas bruņotie spēki. Ir pilnīgi skaidrs, ka Francija darbojas kā Čadas un Centrālāfrikas Republikas valdības aizsardzības spēki un tagad vienkārši vēlas savu līdzdalību izrotāt ar ES logotipu. Francijas bruņotie spēki nav neitrāli; gluži pretēji, tie ir acīmredzami neobjektīvi. Tie, piemēram, ir spridzinājuši valstī darbojošos nemierniekus. Nemiernieku vadoņi ir paziņojuši, ka viņi karos pret šiem ES bruņotajiem spēkiem, ja tie nebūs neitrāli.

Tagad esmu dzirdējis, ka Ziemeļvalstu kaujas grupa nebūs pieejama, un ANO rezolūcija aicina veidot atvērtu sadarbību ar Čadas armiju un policiju. Ir pilnīgi skaidrs, ka Čadā un Rietumāfrikas Republikā nav demokrātiska iekārta. Šo ES spēku pilnvarās neietilpst bēgļu atgriešanās, un šī misija — būsim atklāti — ir ārkārtīgi bīstama. Mūsu grupa balsos pret iesniegto rezolūciju, jo mēs uzskatām, ka šīs operācijas rezultātā situācija nevis uzlabosies, bet vēl vairāk pasliktināsies.

 
  
MPphoto
 
 

  Hubert Pirker (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Ļaujiet man precizēt un paskaidrot T. Pflüger kungam un citiem, ka ES bruņoto spēku pilnvaras būtībā ir paredzētas humānai darbībai un domātas Čadas un Dārfūras bēgļu drošības garantēšanai, tai skaitā ar militāriem līdzekļiem. ANO Drošības padome ir apstiprinājusi ANO pilnvaras Eiropas bruņoto spēku izvietošanai, un līdz ar to Eiropas Savienība nekavējoties ir nonākusi starptautiskās uzmanības centrā; tai būs jāpierāda, ko tā spēj sasniegt ārpolitikas un militārajā jomā.

Šī operācija nozīmē gan risku, gan iespējas; šī konfliktu skartā reģiona ārkārtīgi sarežģīto politisko apstākļu dēļ tā ir riskanta, taču, no otras puses, tā ir arī izdevība demonstrēt Eiropas Savienības attīstīto ārpolitiku un militārās iespējas, kā arī spēju reāli aizsargāt šī reģiona bēgļus.

Tomēr šobrīd daudzi piekritīs, ka risks ir lielāks nekā iespējas. Tieši tāpēc Eiropas Parlaments ir izstrādājis vairākus jau minētos nosacījumus: pilnvaru ilgumu, precīzi noteiktus mērķus un uzdevumus, pienācīgu sagatavošanos un EUFOR bruņoto spēku tehniskā aprīkojuma nodrošināšanu, kā arī darbības pilnvaru, arī atkāpšanās stratēģijas, izstrādi.

Protams, mēs arī sagaidām, ka vietējās valdības atbalstīs šo operāciju ne tikai vārdos, bet arī darbos, jo tikai tādā veidā tai būs panākumi. Manuprāt, ikviens piekritīs, ka visu Eiropas Parlamenta izvirzīto nosacījumu izpildes gadījumā panākumu izredzes ir lielākas par risku, un mēs varam apstiprināt šo misiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Michel Rocard (PSE).(FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs! Esmu gandarīts par šo rezolūcijas projektu un tajā apstiprināto lēmumu, un es vēlētos teikt arī ko citu: laikā, kad cilvēku nežēlība ir izraisījusi tāda mēroga traģēdiju un ciešanas kā tās, ko varam vērot Dārfūrā, sirdsapziņa liek mums būt solidāriem. Esmu dziļi gandarīts par to, ka Eiropas Savienība ir atsaukusies Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra aicinājumam.

Daudzi deputāti un diplomāti, tostarp nupat arī mana kolēģe un laba draudzene A. M. Gomes, uzsvēra, ka nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, lai šī operācija izskatītos pēc izdevības atbalstīt Francijas intereses vai paplašināt Francijas militāro klātbūtni reģionā. Ceru, ka nevienu nepārsteigs tas, ka arī es aktīvi atbalstu šādu nostāju.

Būdams bijušais premjerministrs, vēlos ar zināmu pārliecību teikt, ka Francijas līdzšinējā klātbūtne šai reģionā skaidrojama tikai ar tās smago vēstures mantojumu, un koloniālisma sloga dēļ šobrīd ir vajadzīga solidaritāte ar šiem cilvēkiem, mēģinot palīdzēt atjaunot mieru un stabilitāti, kā arī radīt efektīvu pārvaldi. Šajos reģionos Francijai vairs nav ne stratēģisku, ne ekonomisku interešu, un es esmu viens no tiem, kas būtu vēlējies, lai mēs no turienes būtu aizgājuši daudz agrāk; tādējādi mēs būtu varējuši ietaupīt daudz naudas, un tas noteikti būtu bijis mūsu pašu interesēs. Pat Nigēras urāna resursi neizraisa karaliska mēroga stratēģiskas intereses; ir vajadzīgs tikai miers un stabilitāte, kas ļautu padarīt šīs iegulas ikvienam pieejamas un radītu tirgus konkurenci.

Tādējādi šī katrā ziņā ir nevis Francijas, bet gan Eiropas Savienības miera uzturēšanas operācija, un tādai tai arī būtu jābūt. Tomēr es gribētu brīdināt, ka šī iecere izdosies vienīgi tad, ja daudzas Eiropas Savienības dalībvalstis piekritīs nosūtīt savus karavīrus. Tiktu nodarīts liels kaitējums, ja solidaritātes principu, kurš vēsturisku iemeslu dēļ Francijai ir izvirzījis daudz augstākas prasības nekā citiem — un tādēļ mums ir arī vislielākais kontingents — jūsu atturība pārvērstu par apšaubāmu pēckoloniālu pasākumu. Tas būtu bezjēdzīgi, un pret to es stingri iebilstu.

Nobeigumā — vēl kāda piebilde. Par nožēlu mūsu kolēģim M. Gahler man jāsaka, ka viņa šorīt iesniegtais mutiskais grozījums šoreiz ir nevietā. Čadas Republika tās ārlietu ministra personā ir principiāli apstiprinājusi šo operāciju, pirms dažām dienām nosūtot Drošības padomei rakstisku paziņojumu. Man ir līdzi šī dokumenta fotokopija, un es priecāšos ar to iepazīstināt M. Gahler kungu.

 
  
MPphoto
 
 

  Eoin Ryan (UEN). – Priekšsēdētājas kundze, arī es atbalstu lēmumu nosūtīt uz Čadu 4000 karavīru lielus ES miera uzturēšanas spēkus. Čadā un Centrālāfrikas Republikā šobrīd valda liela mēroga politiskā nestabilitāte. Mēs zinām, ka Sudānā, Dārfūras reģionā, notiek genocīds. Ja uz Čadu netiks nosūtīti miera uzturēšanas spēki, pastāv risks, ka šajā Āfrikas reģionā arvien vairāk pieaugs nestabilitāte un vardarbība.

Ir aplēsts, ka bēgļu nometnēs Čadā uzturas ap 400 000 bēgļu no Centrālāfrikas Republikas un Dārfūras, taču šīs nometnes apsargā tikai 250 Čadas armijas pārstāvju. Čadas bēgļu nometnes ir milzīga humanitārā krīze, un starptautiskajai sabiedrībai, arī Eiropas Savienībai, ir jāpalīdz Čadas valdībai cīnīties ar šo samilzušo un arvien pieaugošo problēmu. To cilvēku stāsti, kas nesen pabijuši šajā reģionā, ir patiesi šausminoši, un, kā jau teicu, mums jādara viss iespējamais, lai mēģinātu atvieglot tur patlaban valdošās cilvēku ciešanas.

Es pilnībā atbalstu lēmumu izvietot Sudānā 26 000 ANO miera uzturētāju. Eiropas Savienībai ir jābūt šo miera uzturēšanas spēku priekšgalā. Tāpat es atzinīgi vērtēju manas valsts valdības šodien pieņemto lēmumu nekavējoties vispusīgi izvērtēt Īrijas miera uzturētāju iespējamo lomu ANO un ES miera uzturēšanas misijās Sudānā, Centrālāfrikas Republikā un Čadā.

 
  
MPphoto
 
 

  Michael Gahler (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Čadas un Centrālāfrikas Republikas iedzīvotāji atrodas smagā stāvoklī, tāpēc es principiāli atbalstu ES dalību situācijas stabilizēšanā un krīzes skarto cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanā.

Savā 27. augusta paziņojumā ANO Drošības padomes priekšsēdētājs raksturoja starptautiskās sabiedrības nodomu izvietot 12 mēnešus ilgu ES operāciju, kurai būtu jādarbojas līdz brīdim, kad darbu sāktu ANO vadīta misija. Šī iemesla dēļ arī ES ir skaidri noteikusi operācijas darbības termiņu — vienu gadu. Esmu pārliecināts, ka tādējādi mums ir vajadzīgas stingras pilnvaras, kas neaprobežotos tikai ar pašaizsardzību, bet ļautu mums sasniegt izvirzītos mērķus, vajadzības gadījumā darbojoties spēcīgas pretestības apstākļos.

Drošības padomes vakar pieņemtajā rezolūcijā ir pausta tāda pati doma; tajā ir runa par „daudzdimensionālu darbību, kuras mērķis ir palīdzēt radīt tādus drošības apstākļus, kas sekmētu bēgļu un pārvietoto personu brīvprātīgu, drošu un stabilu atgriešanos.” Mums ir dotas tiesības „veikt visus vajadzīgos pasākumus”.

Es aicinu Padomi nodrošināt to, lai šie bruņotie spēki nebūtu vienkārši Francijas spēku kosmētisks uzlabojums. Arī attiecībā uz komandiera tautību būtu jāņem vērā šī aspekta jutīgums vietējā sabiedrībā. Diemžēl līdz šim Čadas un Centrālāfrikas Republikas konfliktos Francija nav bijusi neitrāla, bet parasti ir atbalstījusi valdību. Šī iemesla dēļ arī par vadības un operācijas darbības valodu vietējā līmenī būtu jāizvēlas angļu valoda, lai cilvēki vismaz saprastu, ka šie eiropieši acīmredzami nav tie paši, kurus viņi ir pieraduši redzēt.

Ja jau runājam par Lielbritāniju, tad jāsaka, ka Apvienotā Karaliste iebilst pret operācijas vadības uzticēšanu ES pavēlniecības galvenajai pārvaldei Briselē un, manuprāt, šāda rīcība ir pelnījusi nopietnu kritiku. Pašiem nepiedaloties, neļaut citiem izmantot apvienotās struktūras, — turpmāk mēs nedrīkstam pieļaut, ka tā rīkojas tie, kas ir izstājušies!

Man joprojām ir bažas arī attiecībā uz mērķu sasniedzamību. Vai mēs esam skaidri noteikuši savus uzdevumus? Cik daudzām valsts iekšienē pārvietotajām personām līdz gada beigām būtu jāatgriežas mājās? Cik daudziem Dārfūras bēgļiem jāatgriežas Dārfūrā? Mēs nebūsim sasnieguši vajadzīgo, ja pēc gada, kad nodosim stafeti, bēgļu nometnēs vēl būs tikpat daudz cilvēku kā līdz šim.

Arī izmaksas ir ievērojamas; esmu dzirdējis, ka piemērota skrejceļa un štāba būvniecība vien maksās 100 miljonus eiro. Jāņem vērā arī karaspēka pastāvīgās izmaksas. Vai Padome var mums sniegt detalizētu informāciju par vispārējo finanšu plānu?

Visbeidzot minēšu vēl vienu, manuprāt, ļoti būtisku aspektu. Pirms bruņoto spēku nosūtīšanas mums ir vajadzīgas skaidras garantijas no Čadas valdības, ka vēlāk tā atbalstīs ANO vadīto spēku izvietošanu, lai kāds būtu to sastāvs. Es dzirdēju, ko teica mūsu kolēģis. Man gribētos to redzēt rakstiski apstiprinātu, oficiāla Čadas valdības dokumenta veidā — nevis mutiski, kā ANO Drošības padomes ministra teikto. Kad būs saņemta šāda garantija, es varēšu balsot par šo projektu. Pretējā gadījumā pēc gada mums nāksies saskarties ar izvēli — vai nu pagarināt operāciju, vai atkāpties, atstājot militāro vakuumu, kurā ļoti drīz var izveidoties tāda pati situācija kā pašreiz. Ja tā notiks, mēs būsim vārda tiešā nozīmē ļāvuši simtiem miljonu izplūst kā smiltīm caur pirkstiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Alain Hutchinson (PSE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs! Esmu gandarīts, ka šodien mēs varam debatēt un balsot par rezolūciju jautājumā, kam, pēc manām domām, nav pievērsta pietiekama uzmanība, jo situācija Sudānas, Čadas un Centrālāfrikas Republikas pierobežas kopienās ir gluži vienkārši nepieļaujama, un šis Parlaments nekad nedrīkst to aizmirst.

Kas attiecas uz mani, es to neesmu aizmirsis un negrasos noklusēt faktu, ka tur notiekošais ir viena no daudzajām sekām, kuras izraisījis Dārfūras genocīds, — notikums, kas neuzdrošinās saukties šajā vārdā. Kopš 2003. gada Dārfūras krīze ir padarījusi par bēgļiem 2,5 miljonus cilvēku, no tiem 125 000 Čadā. Savukārt bojā gājušo ir vairāki simti tūkstošu.

Turklāt līdz šim, lai izvairītos no vardarbības, Apvienoto Nāciju Organizācijas humānās aģentūras un NVO ir bijušas spiestas pārcelt savas nometnes 31 reizi, taču, par spīti tam, Sudānas policija ir apcietinājusi vairākus ierēdņus, 12 humānās palīdzības organizāciju darbinieki ir tikuši noslepkavoti un pieci darbinieki ir pazuduši bez vēsts.

Šodien apspriešanai iesniegtā rezolūcija nepārprotami ir paredzēta kā efektīvs ieguldījums tās situācijas risināšanā, kas izveidojusies pierobežas apgabalos. Šī situācija ir nepieņemama, taču tās apmērs ir relatīvs, ja mēs paraugāmies uz tās katastrofas mērogiem, kas patlaban veidojas šajā pasaules daļā.

Šajā ziņā es gribētu norādīt, ka mūsu atbildībai nevajadzētu aprobežoties tikai ar reaģēšanu uz ārkārtas konfliktsituācijām, veicot vai atbalstot izolētas un šauri definētas darbības. Šī atbildība nozīmē darbību daudz plašākā kontekstā, kāds raksturīgs šiem konfliktiem. Tas nozīmē arī preventīvu pasākumu veikšanu, citiem vārdiem sakot, cenšanos visiem iespējamiem līdzekļiem nepieļaut, lai šādi konflikti vispār izceltos.

Manas uzstāšanās otrā daļa ir saistīta ar situāciju attiecībā uz tām humānās palīdzības organizācijām, kuras darbojas šai reģionā. Veids, kādā attīstās bruņoto spēku iejaukšanās metodes un humānās palīdzības aģentūru loma konfliktsituācijās, robežu starp abiem šiem darbības veidiem padara arvien neskaidrāku.

Tā kā neskaidrība par militārā un humānā personāla atšķirībām mēdz negatīvi ietekmēt to misiju, kuru parasti uzņemas humānās palīdzības aģentūras, šobrīd varam teikt, ka ir apdraudēta pat humanitārās palīdzības sniedzēju dzīvība un tādējādi arī visu to cilvēku drošība, kuriem būtu jāgūst labums no šo aģentūru sniegtajiem pakalpojumiem.

Tāpēc ir absolūti nepieciešams, lai mūsu aizsardzības spēki nekādā veidā neiesaistītos tajās darbībās, ko šajā reģionā veic dažādās humanitārās palīdzības grupas. Esmu gandarīts, ka šodienas dokumentā ir iekļauts šis aspekts, kas ir tik ļoti svarīgs mūsu attīstības politikai nākotnē — gan šajā reģionā, gan citur pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Colm Burke (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze! Es stingri atbalstu EDAP misijas nosūtīšanu uz Čadas un Dārfūras robežu un atzinīgi vērtēju iespēju šodien apspriest šo ierosinājumu.

Dārfūras konflikts ir izraisījis ārkārtīgi smagas pārrobežu sekas kaimiņvalstīs Čadā un Centrālāfrikas Republikā, radot milzīgu bēgļu plūsmu un tūkstošiem valsts iekšienē pārvietotu personu.

Saskaņā ar augsta līmeņa ekspertu atzinumu šī misija ir realizējama, par spīti dažiem visai grūtiem uzdevumiem attiecībā uz kaujas darbību un drošību. Šajā reģionā ir vāji attīstīta infrastruktūra, trūkst ūdens un ir apgrūtināta transporta pārvietošanās. Šādai misijai būs jārēķinās arī ar draudiem no nemiernieku grupējumiem, kas cīnās pret valdību, taču šajā reģionā nesen veikts vispusīgs izvērtējums, kas liecina, ka visas šīs problēmas ir pārvaramas.

Tādējādi nav iemesla atlikt bruņoto spēku izvietošanu. Militārās spējas mums ir; tagad vajadzīga politiskā griba.

Es aicinu Īrijas karaspēku piedalīties šajā EDAP misijā. Šajā krīzes skartajā pasaules reģionā neapšaubāmi ir vajadzīgi steidzami risinājumi, un Īrija varētu sniegt ieguldījumu cildenajos Eiropas centienos stabilizēt šo pierobežas teritoriju.

Šīs operācijas bruņotos spēkus varētu veidot no Ziemeļvalstu kaujas grupu karavīriem. Līdzīgi šīm kaujas grupām, arī pašreizējā EDAP misija ir paredzēta kā pārejas nodrošinājuma militārā operācija. Alternatīvā gadījumā misijai varētu pievienoties tie Īrijas karavīri, kas pašlaik ir dislocēti Libānā.

Šiem bruņotajiem spēkiem ir vairāki svarīgi mērķi. Tie varētu uzlabot šī reģiona drošības situāciju līdz brīdim, kad turp nosūtīs Apvienoto Nāciju Organizācijas / Āfrikas Savienības misiju Dārfūrā. Tie varētu atbalstīt arī palīdzības organizācijas, atverot līdz šim slēgtus humanitārās palīdzības koridorus. Treškārt, tie galu galā atvieglotu Sudānas bēgļu atgriešanos.

Uzskatu, ka šai misijai vajadzīgas stingras spēka lietošanas pilnvaras ar norādi uz ANO Statūtu VII nodaļu, kas vajadzības gadījumā piešķirtu tai iebiedējošu efektu, īpaši, ja notiek uzbrukumi civiliedzīvotājiem, nometnēm, ciemiem, humānās palīdzības organizāciju darbiniekiem, ANO policijas virsniekiem, kā arī pašaizsardzības labā.

Lietus sezona iet uz beigām. Iespējams, ka biežāki kļūs uzbrukumi bēgļu nometnēm, jo, lietum beidzoties, bruņotajiem grupējumiem un nemiernieku grupām ir vieglāk pārvietoties. ANO ir laiks rīkoties. Bezdarbība prasa cilvēku dzīvības. ES ir vispieņemamākā organizācija šīs misijas veikšanai, un, pamatojoties uz vairākiem pārskatiem, arī labi sagatavota šim uzdevumam.

Es mudinu Padomi nekavējoties pieņemt vienoto rīcību un uzsākt pēdējā posma sagatavošanu, lai mēs bez liktenīgas kavēšanās varētu nogādāt ES karaspēku tur, kur tas ir steidzami vajadzīgs.

 
  
MPphoto
 
 

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze! Šķiet, ka šopēcpusdien mums Parlamentā ir ne mazums klubkrēsla ģenerāļu! Dramatiskā humānā un drošības situācija Dārfūrā un tās kaimiņu reģionos Čadā un Centrālāfrikas Republikā neapšaubāmi prasa starptautisku rīcību, taču man jāsaka, ka šis jautājums nav tas pats, kas mums šodien risināms, proti, EDAP, kā minēja tik daudzi runātāji.

Es jau sen esmu protestējis pret resursu izšķiešanu, pret darbību dublēšanos, dalījumu, pret tiešām pastāvošo dublēšanos saistībā ar ES centieniem attīstīt militārās iespējas. Tāda ES karaspēka nemaz nav, E. Ryan kungs. Karaspēks ir mūsu dalībvalstīm, un tām nedaudzajām valstīm, kuru rīcībā ir pietiekami spēcīgi bruņotie spēki un ārvalstu militāro operāciju iespējas, ir pārbaudītas struktūras starptautisku militāro intervenču organizēšanai. Tās galvenokārt ir NATO un ANO struktūras. ES iestādēm militārajā jomā ir maz, ko piedāvāt.

Ir skaidrs, ka EDAP entuziastu motīvi ir būtībā politiski. Patiešām, kāds sacīja, ka Čadas gadījumu būtu jāuzskata par politisku izdevību. Eiropas Savienība pati piedāvājās Apvienoto Nāciju Organizācijai, nevis ANO aicināja Eiropas Savienību. ES izmisīgi cenšas uzlīmēt savu institucionālo etiķeti kārtējai militārajai operācijai, taču nav pārsteigums, ka dalībvalstu militārpersonu vidū nevalda tāds pats entuziasms kā starp eirokrātiem. Ar izklaidu sakaru līnijām, tuvāko jūras ostu vairāk nekā tūkstoš jūdžu attālumā, ūdens resursu un infrastruktūras trūkumu, kā arī nevēlēšanos apkarot nemiernieku grupējumus ar agresīvām militārām operācijām Čadas misija ir riskanta jebkurā aspektā. Lielbritānija, Vācija un Itālija jau ir paziņojušas, ka nesūtīs savu karaspēku.

Ko šie bruņotie spēki grasās darīt? Katrā gadījumā ne jau cīnīties ar bruņotiem, naidīgi noskaņotiem elementiem, kas šajā plašajā Āfrikas teritorijā ir radījuši haosu un vardarbību. Tādējādi ir pilnīgi skaidrs, ka visas to pūles tiks veltītas pašaizsardzībai un izdzīvošanai ļoti sarežģītā apgādes situācijā. Mums nudien būtu jābeidz spēlēties un izmantot cilvēku traģēdiju kā politisku izdevību.

 
  
MPphoto
 
 

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Es gribētu ļoti īsi uzsvērt, ka šo ierosinājumu nosūtīt bruņotos spēkus uz Čadu un Centrālāfrikas Republiku saskaņā ar EDAP (Eiropas Drošības un aizsardzības politiku) atbalsta vairums deputātu, kuri izteicās par šo jautājumu. Kā jums droši vien zināms un kā šeit šodien jau tika minēts, starplaikā — ja nemaldos, tieši vakar — Drošības padome ir apstiprinājusi šo Eiropas Savienības operāciju. Kā jau minēts, šis apstiprinājums bija nepieciešams, lai Eiropas Savienība varētu turpināt operācijas izstrādi. Tagad var turpināt visus militārās sagatavošanas darbus un plānošanu – praktiski visu operācijas darbu, un vēlāk Padome, protams, sniegs atzinumu šajā jautājumā, pieņemot vienotu rīcību.

Uzskatu, ka, iesaistoties šajā procesā, Eiropas Savienība tagad var darīt to, kas tai jādara, proti, pāriet no vienkāršiem nodomu paziņojumiem un solījumiem pie praktiskas rīcības un darbiem. Tas saskan ar Eiropas Savienības vienmēr deklarētajām saistībām pret Āfriku un Āfrikas cilvēkiem, un šīs saistības ir jāievēro. Mums ir vajadzīga cieša un vispusīga partnerība, lai palīdzētu Āfrikai un Āfrikas cilvēkiem panākt mieru tur, kur ir konflikti, progresu tur, kur ir nabadzība, veselību un izglītību tur, kur ir slimības, un sasniegt kaut nedaudz tur, kur nav nekā vai gandrīz nekā. Tādējādi mēs panāksim cieņu arī pret mūsu ārpolitikas vērtībām un principiem. Tādēļ Portugāles prezidentūra atzinīgi vērtē notikumu attīstību un neapšaubāmi novērtē arī daudzo deputātu stingro atbalstu šai operācijai, par ko skaidri liecina šīs debates.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. – Debašu noslēgumā informēšu, ka esmu saņēmusi piecus rezolūciju priekšlikumus saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2007. gada 27. septembrī.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika