Debašu stenogramma

Trešdiena, 2007. gada 26. septembris - Strasbūra

12. ENSituācija Birmā (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais jautājums ir Padomes un Komisijas paziņojumi par situāciju Birmā.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Šīs debates un mūsu diskusijas ir ļoti aktuālas, un Padome un Portugāles prezidentūra, protams, vēro notikumus Birmā (Mjanmā) ar ļoti lielām bažām.

Ir pagājuši gandrīz 20 gadi kopš 1988. gada notikumiem, kad Birma pieredzēja tādas demonstrācijas, kādas notiek patlaban. Nav šaubu, ka patiesībai atbilst daudzu komentētāju teiktais par šiem nesenajiem notikumiem — valsts atrodas krustcelēs, un, mūsuprāt, tajās daudz kas izšķirsies.

Jau no paša sākuma situācija bija ļoti nestabila un, lai gan mēs darījām visu iespējamo, lai nepieļautu, ka Birmas iestādes izmanto vardarbību, pašreizējie notikumi liecina, ka Rangūnas militārā hunta, par dziļu nožēlu, joprojām ir kurla pret starptautiskās sabiedrības aicinājumu, tieši tāpat kā gadiem ilgi tā nav uzklausījusi nepārtrauktos un atkārtotos starptautiskos aicinājumus.

Ja situācija pēdējās dienās būtu bijusi prasmīgi pārvaldīta, tā būtu varējusi kļūt par nepieredzētu iespēju spert pirmos soļus steidzamas politiskās reformas un valsts sistēmas pārvērtēšanas virzienā. Mēs cerējām, ka hunta sadzirdēs demonstrētāju pausto nepārprotamo signālu, ka tās politika ir bankrotējusi.

Sākotnējie ad hoc protesti pret nesamērīgo degvielas cenu pieaugumu ir pārauguši plašā sabiedrības protesta kustībā pret diktatoriskās valdības vispārējo politiku.

Zinot par valstī pieaugošo spriedzi, Eiropas Savienība nav bezdarbībā vērojusi šo situāciju. Jau augustā tā nekavējoties kategoriski nosodīja apcietināšanas, kuru laikā tika aizturēti vairāki opozīcijas līderi, it īpaši tā sauktā „88 Generation” grupa, kura protestēja pret gandrīz 500 % cenu pieaugumu degvielai. Mēs aicinājām atbrīvot visus politiskos ieslodzītos un uzsvērām vajadzību sākt atklātības, samierināšanas un politiskās reformas procesu. Tieši vakar, divdesmit septiņiem ārlietu ministriem tiekoties Ņujorkā un pieņemot kopīgu ES un ASV paziņojumu, mēs nosūtījām Birmas iedzīvotājiem skaidru solidaritātes un atbalsta vēsti.

Mēs aicinām iestādes ievērot mūku, mūķeņu un parasto iedzīvotāju tiesības uz miermīlīgām demonstrācijām un uzsveram, ka šī situācija ir jauna iespēja mēģināt atrisināt Birmas ļoti sarežģītās problēmas.

Citā, arī vakar izdotā, paziņojumā Augstais pārstāvis J. Solana aicināja Birmas iestādes turpmāk izturēties savaldīgi un uzsvēra, ka patiesu mieru, stabilitāti un attīstību var panākt tikai ar politiskām reformām, pamattiesību un brīvību ievērošanu un visu ieinteresēto pušu iesaistīšanos.

Mēs esam apsprieduši situāciju ar dažiem mūsu partneriem, tiekoties divpusējās sarunās arī ANO Ģenerālās asamblejas laikā Ņujorkā. Saistībā ar Birmu risinot nepārtrauktu dialogu ar mūsu partneriem šai reģionā, arī ar Ķīnu, Indiju un ASEAN (Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociāciju), mēs mudinām pēdējo regulāri runāt ar režīmu, īpaši uzsverot šādus aspektus: pirmkārt, Birmas ilgtermiņa stabilitātes labā ir vajadzīga patiesa pārveide, īpaši politikas jomā, un, otrkārt, Birmas attīstībai ārkārtīgi svarīga ir valsts atklātības politika, kas būtu arī tās kaimiņvalstu un visas starptautiskās sabiedrības interesēs. Mēs esam ņēmuši vērā arī to, ka pašreizējā ASEAN prezidējošā valsts Singapūra ir vismaz reaģējusi, nākot klajā ar valsts deklarāciju, kurā tā pauž cerību, ka šobrīd notiekošos protestus var atrisināt mierīgā ceļā.

Situācijas attīstību Birmā ES ārlietu ministri apsprieda Gimnihas sanāksmē septembra sākumā un, kā es jau minēju, vakar Ņujorkā, tiekoties visiem 27 ministriem, šis jautājums tika skarts vēlreiz. To apsprieda arī Politikas un drošības komitejā Briselē, un sīkāk par to debatēja šorīt Āzijas un Okeānijas darba grupā. Mēs nepārprotami izvērtējam visas iespējas kārtējai Eiropas Savienības reakcijai, bet, cerot, ka situācija neturpinās pasliktināties, mums tomēr jābūt gataviem jebkādam notikumu pavērsienam. Mēs gatavojamies arī papildu rīcībai, izmantojot diplomātiskos kanālus, un turpināsim sazināties ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, it sevišķi ar ģenerālsekretāra īpašo sūtni Ibrahim Gambari, kurš jūlijā, tātad tieši pirms vasaras pārtraukuma, tikās ar prezidentūru un Eiropas Savienības iestāžu pārstāvjiem. Mēs uzturam ciešus kontaktus arī ar mūsu kolēģiem Ženēvā, kur vakar Cilvēktiesību padome pieņēma asu paziņojumu.

Vakar vakarā, ņemot vērā satraucošās ziņas no Rangūnas, mēs uzskatījām par vajadzīgu izstrādāt kārtējo aicinājumu Birmas iestādēm, lūdzot tās neizmantot vardarbību pret miermīlīgām tautas demonstrācijām. Lai vēstījums būtu precīzs un skaidrs, mēs nepārprotami norādījām uz iespēju pastiprināt esošās sankcijas. Visbeidzot, Birmas jautājumu rīt sīkāk apspriedīs Coreper (Padomes pastāvīgo pārstāvju komiteja).

  Louis Michel, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Tāpat kā citas Eiropas Savienības iestādes, arī Komisija neapšaubāmi ir ļoti nobažījusies par situāciju Birmā/Mjanmā. Mēs ļoti rūpīgi vērojam pēdējo nedēļu un pat dažu pēdējo stundu dramatiskos notikumus, kas sekoja pēc budistu mūku sāktās pretošanās kustības un miermīlīgajiem protestiem.

Kā jums zināms, 6. septembrī V. Reding iepazīstināja ar Komisijas veikto vispārējās situācijas analīzi, kuras secinājumi — atkārtoti cilvēktiesību pārkāpumi, politiskās represijas un ekonomisko apstākļu vispārēja pasliktināšanās. Ir jāpiemin arī starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi, ko Birmas/Mjanmas valdība pieļauj pret civiliedzīvotājiem un ieslodzītajiem, kā arī arvien stingrākie ierobežojumi, ko tā piemēro attiecībā uz ICRC (Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas) darbu. Šajās nedēļās režīms plūc rūgtos augļus, ko briedinājusi nokaitētā sociālā un politiskā situācija, kuru tas zināmā mērā pats ir radījis.

Kas būtu darāms šādā situācijā? Mums ir pamats domāt, ka šajos notikumos vai nu ir zināma déjà vu deva, atkārtojoties 1988. gadā pieredzētajām vardarbīgajām represijām, vai arī — ka esam sasnieguši vēsturisku pagrieziena punktu. Lai kā arī nebūtu, šķiet, ka Birmas/Mjanmas notikumu attīstība nav skaidri paredzama. Masveidīgajai protesta kustībai, ap 100 000 cilvēkiem pagājušajā pirmdienā izejot Rangūnas ielās, trūkst politiska plāna vai jebkādu deklarētu prasību, un šis fakts neapšaubāmi vērš šo situāciju vēl nestabilāku un bīstamāku.

Noteikti nevar izslēgt iespēju, ka, reaģējot uz demonstrācijām, režīms zaudē kontroli pār notiekošo. Nav šaubu, ka šobrīd vērojamā iebiedēšana, aresti un ceļu bloķēšanas ir apliecinājums tam, ka tiek ieņemta daudz stingrāka nostāja. Šorīt veiktie aresti, varas iestāžu brutālā iejaukšanās un ziņas par upuriem tikai pastiprina mūsu bažas. Šādos apstākļos mūsu galvenais uzdevums ir nepieļaut jebkādu vardarbīgu reakciju no valdības puses un mudināt visus atbildīgos izturēties cik iespējams savaldīgi. Vienas no mūsu galvenajām rūpēm neapšaubāmi ir saistītas ar Aung San Suu Kyi drošību un labklājību.

Tomēr protesti zināmā mērā nozīmē arī iespēju. Tie parāda režīmam vai vismaz tiem šā režīma locekļiem, kas ir saglabājuši daudzmaz adekvātu realitātes uztveri, ka vājās politiskās un ekonomiskās pārvaldības dēļ cilvēki vairs nebaidās iziet ielās, lai paustu neapmierinātību, kuras pamatā ir pārlieku ilgi valdījusī bezcerība.

Tāpēc otrais Komisijas uzdevums ir mudināt starptautisko sabiedrību pārliecināt valdību veikt vajadzīgos pasākumus kaut nelielas uzticības atjaunošanai un šādā veidā radīt apstākļus, lai bruģētu ceļu uz nacionālo izlīgumu. Režīmam ir jāuzklausa cilvēku vēlme pēc atvērtības un demokrātijas. Jebkuram no pašreizējās krīzes risinājumiem neapšaubāmi jābūt saistītam ar līdzdalības un pārredzamības procesu, kas ļautu visām Birmas/Mjanmas nacionālajā izlīgumā ieinteresētajām pusēm dot pilnvērtīgu ieguldījumu valsts politiskajā un ekonomiskajā nākotnē. Šādu ziņu mana kolēģe Benita Ferrero-Waldner mūsu partnervalstīm pauda sanāksmē, kas notika Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas laikā.

Ir ļoti svarīgi, lai savu īpašo atbildību apzinātos arī Birmas/Mjanmas kaimiņvalstis. Manuprāt, Ķīna jau ir sapratusi, ka tik nokaitēta situācija nenāk par labu tās ilgtermiņa interesēm un Ķīnai ir iespējams nopietni likt lietā savu ietekmi. Tomēr mums ir jāpārliecina arī Indija, Japāna un Dienvidkoreja — valstis, kuras ir ievērojami atbalstījušas Birmas režīma ekonomiskās vajadzības —, aktīvāk palīdzēt pašreizējās krīzes risināšanā. Arī ASEAN dalībvalstīm vajadzīga stingrāka nostāja, paužot savu viedokli. Ja situācija Birmā/Mjanmā jebkādā veidā pasliktināsies, tam būs ārkārtīgi smagas sekas visā reģionā.

Visbeidzot, Komisija atzinīgi vērtē īpašo lomu, kādu uzņēmusies Apvienoto Nāciju Organizācija un it sevišķi samierināšanas funkciju, ko pilda tās īpašais sūtnis Ibrahim Gambari, kura gaidāmā vizīte Rangūnā būs ārkārtīgi nozīmīga. Ja Birmas/Mjanmas iestādes atkal izvēlēsies ķerties pie represijām, tas neizbēgami novedīs valsti vēl dziļākā starptautiskā izolācijā un tautas neizturamās ciešanas turpināsies. No otras puses, ja iestādes izšķirsies par atvērtu un demokrātisku dialogu, tām nāksies precizēt turpmāko valsts virzību, uzņemties stingras saistības attiecībā uz konkrētu datumu, kurā tiks sarīkotas brīvas vēlēšanas, kā arī sākt patiesu dialogu ar saviem partneriem. Šādā gadījumā Birmas/Mjanmas iestādes varēs rēķināties ar Eiropas Savienības un citu partnervalstu atbalstu.

  Geoffrey Van Orden, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Savienība lepojas ar to, ka pievērš uzmanību cilvēktiesībām, un tomēr šķiet, ka tā nav spējīga uz efektīvu rīcību pret tirāniskiem režīmiem, kas visā pasaulē gadu no gada apspiež savas tautas un vardarbīgi izturas pret tām. Daži acīmredzot uzskata, ka pilnīgi pietiek ar deklarācijām un kopējām nostājām. Iepriekšējās debatēs Padomes priekšsēdētājs teica, ka savi vārdi mums jāpierāda darbos. Es viņam piekrītu.

Visu laiku, kopš esmu šajā Parlamentā, esmu cīnījies pret diviem īpaši negantiem režīmiem — pret R. Mugabe Zimbabvē un militāro huntu Birmā. Abiem ir tikusi pievērsta ES uzmanība, taču nekas nav darīts. Mums vajadzētu kaunēties.

Šodien mūsu galvenā uzmanība ir pievērsta Birmai, kur pagājušajā nedēļā Apvienotā Birmas Budistu mūku alianse (Alliance of All Burmese Buddhist Monks) ir drosmīgi uzsākusi plašus ielu protestus gan Rangūnā, gan citur Birmā. Mēs visi esam šokēti, redzot, ka izmisuma pilnā situācija tagad ir pārvērtusies traģēdijā. Visu pasauli ir aplidojuši attēli, kuros redzami ievainoti mūki, dūmu pilnas pagodas un civiliedzīvotāju piekaušana, drošības spēkiem veicot represīvos pasākumus. Ir ziņas par vismaz pieciem nogalinātajiem un simtiem ievainoto. Gandrīz pirms nedēļas radiostacija „Birmas Demokrātiskā Balss” (Burma Democratic Voice) mūs brīdināja, ka valdība ir atļāvusi izmantot šaujamieročus un gatavojas ar vardarbības palīdzību izbeigt miermīlīgās demonstrācijas.

Ir pēdējais laiks beigt izmisumā lauzīt rokas un sākt izturēties nopietni. Man nav ilūziju. Tāpat kā Zimbabves gadījumā, arī Birmā pārmaiņas galvenokārt atkarīgas no kaimiņvalstīm, it īpaši no Ķīnas. Ķīna ir Birmas lielākais investors, tirdzniecības partneris un ieroču piegādātājs. Šodien Parlamentā viesojas augsta līmeņa Ķīnas parlamentāriešu delegācija, ko vada Wang Yingfan, ietekmīgs Nacionālā tautas kongresa loceklis. Šorīt es viņam stingri lūdzu parūpēties, lai Ķīna sāktu rīkoties pret Birmas režīmu. Viņš atgādināja, ka Ķīna ir apņēmusies neiejaukties citu valstu iekšpolitikā, taču vienlaikus viņš arī apliecināja, ka tā turpinās neuzkrītoši, tomēr nopietni realizēt savu ietekmi un mudināt Birmas režīmu būt elastīgākam un īstenot pozitīvāku pieeju. Redzēsim, kādu iespaidu tas atstās.

Vakar Eiropas Savienības prezidentūra paziņoja, ka vardarbīgas reakcijas gadījumā tiks piemērotas stingrākas sankcijas. Šī vardarbība jau notiek, un ir laiks piemērot šīs stingrās sankcijas, ja ES pasaules acīs vēlas saglabāt jebkādu uzticamību. Mums ir arī skaidri jāliek saprast, ka šoreiz savu vārdu mēs turēsim un no sankcijām neatkāpsimies. Nav pieļaujams, ka atkārtojas tādas apkaunojošas epizodes kā maijā, kad Birmas ārlietu ministram tika atļauts apmeklēt ASEM galotņu tikšanos Vācijā, klaji pārkāpjot pašas ES noteikto ceļošanas aizliegumu.

Apsverot sankcijas, mēs nedrīkstam ignorēt faktu, ka TOTAL Oil ir viens no nedaudzajiem lielākajiem ārzemju investoriem, kas atlikuši Birmā. TOTAL tiešā veidā palīdz balstīt militāro huntu, ik gadu piegādājot režīmam simtiem miljonu dolāru, lai tas varētu uzturēt vienu no pasaules lielākajām armijām.

Birmas krīzi mēs apspriežam jau krietni ilgi, un tagad tā ir mūsu priekšā. Atcerēsimies, ka tie paši ļaudis, kas pirms 20 gadiem bija iesaistīti Birmas protestētāju slaktiņā, tagad ieņem vadošos amatus šajā režīmā. Ļoti žēl, ka saistībā ar šiem jautājumiem Padome un Komisija gadiem ilgi nav rūpīgāk ieklausījušās Parlamentā.

Šodien mēs kārtējo reizi iesniedzam stingru rezolūciju; tā ir īsa un ļoti skaidra. Mēs sakām Birmas iestādēm: nekavējoties atbrīvojiet Aung San Suu Kyi, lieciet mierā protestētājus un sasauciet pilnas pārstāvības Nacionālo konvenciju, kurā piedalītos arī Nacionālā Demokrātijas līga. Mēs sakām ANO Drošības padomei: nekavējoties sapulcējieties, lai izskatītu situāciju Birmā, un steidzami nosūtiet uz šo valsti savu īpašo sūtni. Mēs sakām Padomei un Komisijai: runājiet ar ASV un ar ASEAN, lai sagatavotu virkni saskaņotu pasākumu, tostarp ekonomiskās sankcijas, kas būtu vērstas pret Birmas režīmu, ja tas reaģē ar vardarbību un nereaģē tādā veidā, kā mēs prasām.

  Barbara Weiler, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Eiropa un visa pasaule patlaban raugās uz Birmu. Šodien pirmo reizi ir izlietas asinis, un, kā jau minēja mūsu kolēģis no Apvienotās Karalistes, nekas vairs nav noslēpjams un debatēs ir iestājusies jauna situācija.

Sociāldemokrātu grupa pauž satraukumu par brutālajām metodēm, ar kādām militārā hunta izturas pret miermīlīgajiem demonstrantiem. Mēs ceram, ka ANO Drošības padome, kas patlaban tiekas sanāksmē, nekavējoties veiks pasākumus un īstenos savu ietekmi, un šeit es domāju gan ietekmi uz Ķīnu, gan kopā ar Ķīnu.

Otra vēsts, kas mums šodien jāpauž, ir Eiropas Parlamenta solidaritāte ar Birmas tautu — solidaritāte, atbalsts un, jā, arī mūsu apbrīns par šīs tautas drosmi. Budistu mūki nav niecīga, elitāra minoritāte. Viņi ir daļa no pilsoņu kopuma, un viņus atbalsta tūkstošiem cilvēku. Nav šaubu, ka demonstrāciju ierosinātājs bija patvaļīgās cenu paaugstināšanas, tomēr Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas un it īpaši Starptautiskās Darba organizācijas standartu pārkāpumus, spīdzināšanas un piespiedu darbu hunta īsteno jau gadiem ilgi.

Globalizācijas laikmetā izolacionismam vairs nav izredžu, un tas ir labi. Demokrātiskās pamattiesības un universālā vērtību sistēma ir spēkā arī Āzijas kontinentā. Mēs ceram, ka ilgi plānotā Birmas konstitūcija nekavējoties tiks iekļauta darba kārtībā, un ka Birmā — interesantā kārtā tāpat kā Taizemē — tuvākajā nākotnē notiks demokrātiskas vēlēšanas. Šajos reģionos ir iespējams nodibināt un īstenot demokrātisku režīmu.

Līdztekus ANO un Eiropai arī ASEAN valstīm, protams, jārīkojas aktīvāk, jo īpaši tāpēc, ka tās zināmā mērā cenšas līdzināties Eiropas Savienībai. Šodienas demonstrācijas Filipīnās ir pozitīvs signāls, kas norāda uz solidaritāti reģionā.

Ejot pa demokrātijas ceļu, nevienam — pat ne Birmai — nav iespējams griezties atpakaļ.

  Annemie Neyts-Uyttebroeck, ALDE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Sākumā es vēlētos pazemīgi noliekt galvu neiedomājami drosmīgo Birmas ļaužu priekšā, kuri masveidā iziet miermīlīgās protesta demonstrācijās pret militāro diktatūru savā valstī.

Šodien šis režīms ir uzsācis vardarbīgas represijas, un mēs domās esam kopā ar Birmas tautu un tās likteni. Eiropas Savienībai ir jāprotestē daudz apņēmīgāk — ne tikai vārdos, bet arī darbos. Ja režīms turpinās veikt represijas, ir jāpaplašina sankcijas un visi Eiropas uzņēmumi, kas joprojām darbojas Birmā, ir jāaicina vai pat jāpiespiež pārtraukt darbību šai valstī. Arī ASEAN valstīm attiecībā uz Birmu būtu vajadzīga stingrāka nostāja, un Indijai un Ķīnai jāizmanto sava ietekme uz šo režīmu, mudinot to sākt nopietnu dialogu ar Birmas demokrātisko opozīciju.

Birmas režīms apspiež iedzīvotājus ne tikai politiskā aspektā; tas ir novedis tautu arī galējā trūkumā un nabadzībā, lai gan šai valstij ir viss vajadzīgais, lai tajā valdītu pārticība. Birmas tautas masveida demonstrācijas ir spilgts apliecinājums tam, ka Aung San Suu Kyi noteikti nav viena un ka viņa iemieso Birmas iedzīvotāju vairākuma cerības. Birmas režīmam nekavējoties pilnībā jāatjauno viņai pārvietošanās brīvība un jāatbrīvo visi politiskie ieslodzītie, arī tie, kas aizturēti šodien.

Visbeidzot es gribu aicināt Eiropas Savienību maksimāli izmantot demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanas instrumentu, kas šobrīd ir mūsu rīcībā.

  Brian Crowley, UEN grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos pateikties Padomes priekšsēdētājam un komisāram, kā arī saviem kolēģiem, par līdzšinējiem komentāriem.

Pirms 18 gadiem Birmas nacionālās demokrātijas kustības pārstāvji uzdeva jautājumu: kam ir jānotiek, lai starptautiskā sabiedrība pārliecinātu Birmas iestādes izvēlēties demokrātijas ceļu? Vai mums jātiek apšautiem ielās un tam jāparādās televīzijas kamerās, lai starptautiskā sabiedrība sāktu reaģēt?

Diemžēl šis pareģojums tagad piepildās. Mēs redzam, kā vienu daļu Birmas sabiedrības — budistu mūkus un mūķenes, kuru dzīvesveids nozīmē nevardarbību un pacifismu un kuri ziedojas savu laikabiedru labā — militārais režīms tagad slepkavo uz ielām un cenšas iebaidīt. Būtu nepareizi uzskatīt, ka jebkas no mūsu šeit teiktā sasniegs to mērķi, ko mēs vēlamies panākt. Tomēr tikpat nepareiza ir pasaules ilgstošā klusēšana. Mēs vairs nedrīkstam klusēt. Kā kolēģi jau minēja, mūsu spēkos ir izmantot savu ietekmi ne tikai pret Birmas režīmu, bet arī izmantot mūsu ietekmi Ķīnā, Indijā un Bangladešā, lai nodrošinātu esošo sankciju saskaņošanu un ievērošanu un pieprasītu atbilstību demokrātijas principiem.

Mums ir aktīvi jānosoda vardarbība, kas vērta pret miermīlīgiem protestiem, bet mums ir arī jānodrošina atbalsts šiem protestētājiem.

  Raül Romeva i Rueda, Verts/ALE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Ir pilnīgi skaidrs, ka nesenie notikumi Birmā mūs aizvien vairāk tuvina neatgriezeniskām pārmaiņām. Manuprāt, plašās demonstrācijas, kurās piedalās ne tikai mūki un mūķenes, bet arī daudzi tūkstoši cilvēku, kas ir atbalstījuši un turpina atbalstīt šos protestus, ir skaidrs vēstījums Birmas militārajai huntai un skaidrs vēstījums visai pasaulei, ka Birmas tautai reiz pietiek, ka šī situācija cilvēkus ir novārdzinājusi un viņi vēlas pārmaiņas.

Tieši šīs alkas pēc brīvības būtu jāatbalsta ne tikai mums, Eiropas Savienībai, bet starptautiskajai sabiedrībai kopumā. Ir pilnīgi skaidrs, ka pēc 30 gadus ilgām sankcijām ar niecīgiem rezultātiem ir radikāli jāmaina darbības virziens un starptautiskajai pieejai ir jāaptver arī citas šī reģiona valstis — ne tikai jau minētā Ķīna un Indija, bet arī Japāna un Singapūra, pašreizējā ASEAN prezidējošā valsts. Tāpēc mums būtu atzinīgi jāvērtē ne tikai Padomes un Komisijas žesti, bet arī ANO rīcība, stingri pieprasot brīvību politiskajiem oponentiem, sevišķi Aung San Suu Kyi, un it īpaši aicinot īstenot virzību uz demokrātiju. Es uzskatu, ka šoreiz mēs nevaram un nedrīkstam atteikties no šiem centieniem.

  Bastiaan Belder, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Valsts Miera un attīstības padome — tāds ir Birmas militārā režīma oficiālais nosaukums. Tagad, kad valstī valda krīze, šie vārdi vairāk nekā jebkad agrāk skan kā cietsirdīgi meli.

Gadu desmitiem ilgi hunta ir pieļāvusi ļaunprātīgu varas izmantošanu un sliktu valsts pārvaldi. Nav brīnums, ka, spriežot pēc statistikas datiem, tā ir pārsteidzoši ekonomiska. Starp citu, vairums Birmas iedzīvotāju ir divkāršas ekspluatācijas upuri. Tieši tā, divkāršas ekspluatācijas, ko valsts iekšienē īsteno valdošie militāristi, tādējādi ikvienam, kas Birmā nodarbojas ar uzņēmējdarbību, jāstrādā gandrīz tikai ar armijas starpniecību, savukārt ārējo ekspluatāciju veic Ķīnas Tautas Republika, kas ekstremālā veidā ekspluatē šīs dienvidaustrumu Āzijas valsts bagātīgos lauksaimniecības un dabas resursus. Rangūnas diplomāti pēdējā laikā pat nekautrējas teikt: „Birma ir kļuvusi gandrīz par Ķīnas provinci”. Ziemeļu apgabalu skolās, ko uzcēlusi Ķīna, mandarīnu dialekts ir pamatvaloda, un Pekinas laiks tur ir oficiālais vietējais laiks.

Priekšsēdētājas kundze! Kopumā ņemot, starp Birmas un Ķīnas valdniekiem tikpat kā nav atšķirību. Tāpēc es aicinu Padomi un Komisiju būt starp pirmajām, kas strikti atgādina Birmas valdošajām aprindām un Pekinai par viņu kopīgo atbildību par Birmas tautas ciešanām.

  Luca Romagnoli, ITS grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Ja arī mūsu rezolūcijas un paziņojumi nepaliek tikai uz papīra un sasniedz Padomes vareno ausi, tad tie tomēr tiek ierauti to notikumu gūzmā, kas, dabiski, nesakrīt ar mūsu plenārsēžu grafiku un neņem vēlā mūsu darba kārtību.

Pirms dažām dienām mēs gandrīz vienbalsīgi atbalstījām rezolūciju par Birmu. Tās apsvērumos norādīts uz daudziem šajā valstī šobrīd notiekošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, taču trūkst atgādinājuma, ka marksisma iedvesmotais un vēlāk par militāru kļuvušais režīms desmitiem gadu garumā apspiež savu tautu, pateicoties labi zināmajam Ķīnas atbalstam. Nav runa tikai par apspiešanu; ir vērts atcerēties, ka Birmas režīms ir sistēma, kuras varas un budžeta pamatā lielā mērā ir narkotiku tirdzniecība.

Runājot par represijām, cenzūru un izplatītajām vajāšanām, kas Birmas režīmam raksturīgas jau gadiem ilgi, es gribētu norādīt, ka nav runa tikai par ļoti populāro Aung San Suu Kyi, par tādiem žurnālistiem kā U Win Tin, par aktieriem, piemēram, Zaganar vai pazīstamo cilvēktiesību aktīvistu Win Naing. Dāmas un kungi, ļaujiet man atgādināt, ka ir arī budistu mūki, kā jums jau zināms, taču pats galvenais — ir arī daudzas prāvas minoritātes. To starpā īpaši jāmin kāda kultūras un etniskā grupa, par kuru nekas nav teikts pirms divām nedēļām apstiprinātajā rezolūcijā — karenu tautības cilvēki. Šī tauta gadu desmitiem ilgi ir atteikusies sadarboties ar sistēmu, kurā izdzīvošana atkarīga no bērnu prostitūcijas un narkotiku audzēšanas.

Tikai nožēlas paušana par represijām, ar kuru palīdzību Valsts Miera un attīstības padome apspiež tautas protestus, un vienlaikus aicinājumi uz demokrātiju Birmā nedos vairāk labuma kā stingrie nosodījumi, prasības nekavējoties un bez ierunām atbrīvot apcietinātos — kas neapšaubāmi ir ļoti svarīgi — un viss pārējais, ko mēs rakstām, lūdzam vai piedraudam, bet kam nav nekādu praktisku rezultātu.

Pat ASV prezidents Dž. Bušs, par spīti daudzajām tukšajām frāzēm ANO Asamblejā, vienā ziņā ir rīkojies atzīstami. Viņš pat aicināja ANO iejaukties un runāja par valsti, kurā valda bailes, kur nopietni ierobežo pamatbrīvības, kur vajā etniskās minoritātes un kur bērnu piespiedu darbs, cilvēku tirdzniecība un izvarošana ir ierastas parādības. Dž. Bušs arī paziņoja par sankciju pastiprināšanu, līdzīgi kā Eiropas Savienības pašreizējā prezidentūra.

Cerēsim, ka tās sasniegs mērķi, jo pretējā gadījumā mēs noteikti nedzirdēsim nekādus draudus par bombardēšanu ne attiecībā uz Birmas militārajām bāzēm, ne — vēl jo mazāk — tās partnervalsti Ķīnu. Birmas opozīcijas situācija līdzinās desmitiem gadu ilgajai karenu tautas cīņai — mēs saceļam varenu troksni Eiropā un Savienotajās Valstīs, taču šīs valsts problēmas atstājam viņu pašu ziņā. Patlaban tur uz spēles nav starpvalstu intereses; pagaidām Eiropas Savienībai būs gana ar parastajiem tukšajiem vārdiem.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Savā runā es centos sniegt Parlamentam ļoti īsu, bet detalizētu un vispusīgu informāciju par visiem veiktajiem politiskajiem un diplomātiskajiem pasākumiem un kontaktiem, kas ir nodibināti saistībā ar Birmas (Mjanmas) jautājumu, kā arī par situācijas novērošanu un mūsu līdz šim paveikto. Tagad es gribētu atkārtot, ka Portugāles prezidentūra ir nelokāmi apņēmusies turpināt rūpīgi vērot Birmas notikumu attīstību, un apliecināt, ka prezidentūra noteikti ierosinās jebkādus pasākumus, kas, pēc tās domām, varētu demonstrēt mūsu nepārprotamo solidaritāti ar Birmas tautu, tajā pašā laikā tikpat nepārprotami paužot Birmas iestādēm, ka tām dārgi maksās jebkāda situācijas pasliktināšanās valstī.

  Priekšsēdētāja. – Cienījamais Padomes priekšsēdētāj Lobo Antunes kungs! Eiropas Parlamenta vārdā es gribētu jums pateikties par to, ka veselu dienu pavadījāt kopā ar mums. Vēlos, lai jūs zinātu, ka mēs to novērtējam.

Debašu noslēgumā informēšu, ka esmu saņēmusi sešus rezolūciju priekšlikumus saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu⁽¹⁾.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2007. gada 27. septembrī.

(Sēdi pārtrauca plkst. 17.40 un atsāka plkst. 18.00.)

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Richard Corbett (PSE), rakstiski. – Birma ir viena no ļaunākajām un ilgstošākajām militārajām diktatūrām pasaulē. Savu tautu tā ir novedusi galējā nabadzībā, atšķirībā no situācijas, kas vērojama ekonomiski plaukstošajās kaimiņvalstīs. Represijas ir brutālas. Kontakti ar ārpasauli ir stingri ierobežoti, un situācija būtu tikusi aizmirsta, ja nebūtu varonīgās Aung San Suu Kyi, ar kuru saistās Birmas tautas cerības un demokrātijas alkas. Cerams, ka tuvākajās dienās mēs pieredzēsim militārā režīma sabrukumu bez papildu asinsizliešanas, un es aicinu Padomi un Augsto pārstāvi izmantot visu iespējamo spiedienu, lai nodrošinātu šādu iznākumu.

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. – Būdams Parlamenta referents par ES un ASEAN brīvās tirdzniecības nolīgumu, tiekoties ar ASEAN tirdzniecības ministriem un ierēdņiem, es vienmēr esmu skaidri paudis, ka Parlaments stingri iebildīs pret jebkādām koncesijām pašreizējai Birmas militārajai diktatūrai.

Pēdējo dienu notikumi, kad pret budistu mūku vadītajiem miermīlīgajiem protestiem tika raidīta asaru gāze un lodes, jau tā dramatisko situāciju ir padarījuši vēl ļaunāku.

Gandrīz pirms desmit gadiem man bija tas gods Rangūnā apciemot Aung San Suu Kyi, kad viņas mājas aresta noteikumi bija mīkstināti, ļaujot viņai pieņemt dažus retus apmeklētājus. Būdama demokrātiski ievēlētās, bet militārā režīma gāztās Nacionālās Demokrātijas līgas pārstāve un vadītāja, viņa nepārprotami pauda vēlmi pēc iespējami stingrām sankcijām no ES puses.

Tagad Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir jābūt tām, kas Drošības padomē pieprasa globālas ANO sankcijas. Ilgāk gaidīt nevaram ne mēs, ne Birmas tauta.

  Jules Maaten (ALDE), rakstiski. – (NL) Birmā šobrīd risinās jauna drāma. Hunta ir izvēlējusies nostāties pret tūkstošiem miermīlīgu demonstrantu. Tas ir ārkārtīgas nožēlas vērts, jo ir apbrīnojama iedzīvotāju drosme pretoties režīmam bez palīdzības no ārpuses. Es atbalstu Aung San Suu Kyi, U Khun Htun Oo, Ko Min Ko Naing un citu politisko ieslodzīto atbrīvošanu bez ierunām un atbalstu steidzamas demokrātiskas reformas.

Eiropas Komisijai ir maksimāli jāizmanto Demokrātijas un cilvēktiesību budžeta instrumenta 1. uzdevumā paredzētie ārkārtas fondi, lai varētu sniegt pietiekamu atbalstu Birmas neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem, cilvēktiesību aktīvistiem un nevalstiskajām organizācijām.

Šķiet, ka nevarēs izvairīties arī no visu pašreizējo ekonomisko sankciju pastiprināšanas. Uzskatu, ka jāpievienojas Lielbritānijas un ASV pasākumiem un jāievieš stingri ierobežojumi attiecībā uz tirdzniecības darbību un finansiālajiem darījumiem ar Birmu.

Lai varētu labāk izvērtēt situāciju, Parlamentam būtu jānosūta uz Birmu sava delegācija.

  David Martin (PSE), rakstiski. – Situācija Birmā ir ārkārtīgi satraucoša. Cilvēki, kuri piedalās demonstrācijās pret militāro režīmu, arī mūki, parāda milzīgu drosmi. Režīms ir brutāli apspiedis iepriekšējās demonstrācijas un praktiski nerūpējas par savas tautas labklājību. Ir maksimāli jāpastiprina starptautiskais spiediens pret šo režīmu un tos, kas turpmākajās dienās pieļaus jebkādas zvērības, jāapņemas nodot Starptautiskajai krimināltiesai. Eiropas Savienībai ir jārunā ar Ķīnu un Indiju, kurām ir lielākas iespējas izdarīt spiedienu uz režīmu, un jālūdz tās iejaukties, lai aizsargātu demonstrantus un palīdzētu atjaunot Birmā demokrātiju.

SĒDI VADA: M. A. DOS SANTOS
Priekšsēdētāja vietnieks

(1) (2) Sk. protokolu.