Debašu stenogramma

Trešdiena, 2007. gada 26. septembris - Strasbūra

15. Pārrobežu pakalpojumu sniedzēju saistības (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir Lasse Lehtinen ziņojums Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vārdā par pārrobežu pakalpojumu sniedzēju saistībām (2006/2049(INI)) (A6-0294/2007).

  Lasse Lehtinen (PSE), referents. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos pateikties „ēnu” referentiem par viņu atbalstu un lielisko sadarbību — D. Wallis, kura šodien ir šeit, un īpaši K. Hatzidakis. Viņš bija tik kompetents, ka nekavējoties tika uzaicināts pievienoties savas valsts kabinetam. Esmu pateicīgs arī M. Harbour un P. N. Kauppi un priecājos, ka arī viņi šodien ir šeit.

Iekšējā tirgus pamatā, kā zināms, ir četras brīvības, tomēr viena no tām — pārrobežu pakalpojumu aprite — nefunkcionē pietiekami labi. Pakalpojumu direktīva, par kuru Parlaments lēma pirms gada, uzlabos situāciju, kad dalībvalstis šo direktīvu īstenos noteiktajā divu gadu termiņā, taču iespējams, ka ar to nepietiks.

Protams, pakalpojumus nevar visos aspektos salīdzināt ar precēm, tomēr pakalpojumi nākotnē būs nozīmīgāki nekā patlaban. It īpaši augstas kvalitātes un pārrobežu pakalpojumi ir šī kontinenta nākotne. Problēma ir tāda, ka patērētājus, kuri iegādājas pakalpojumus, acquis communautaire neaizsargā tikpat labi kā tos, kuri iegādājas preces. Eiropas patērētāju uzticība pārrobežu patēriņam ir zema, jo pakalpojumu standarti un aizsardzības līmenis dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgs.

Minētajās jomās Eiropas Savienībā pastāv Kopienas tiesību akti, taču attiecībā uz pakalpojumiem nav vienotu noteikumu. Patērētājiem, tāpat kā pakalpojumu sniedzējiem, strīda gadījumā ne vienmēr ir iespējams noteikt, kuras dalībvalsts tiesiskais režīms ir piemērojams. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc patērētāji baidās izmantot pakalpojumus, kuru sniedzējs ir no citas valsts.

Manuprāt, Eiropas Savienībai vajadzētu vienoties par kopīgiem noteikumiem un saistībām, kuras pakalpojumu sniedzējiem būtu saistošas. No tā iegūtu ne tikai patērētāji, bet arī paši pakalpojumu sniedzēji. Komisijai, kad vien tā izskata pakalpojumu sniedzēju saistību jautājumu, nevajadzētu nodalīt valsts un privātā sektora pakalpojumus. Uz abiem vienādā mērā būtu jāattiecina patērētāju tiesību aizsardzības direktīvas.

Komisija 1990. gadā izstrādāja priekšlikumu attiecībā uz pārrobežu pakalpojumu sniedzēju saistībām. Tomēr tai nācās no tā atteikties, jo trūka politiskās gribas. Tagad politiskā griba atkal ir parādījusies. Ja šis ziņojums tiks pieņemts, Komisijai 12 mēnešu laikā būtu jāiesniedz vismaz darba programma, kurā būtu atkārtoti izvērtēta vajadzība pēc horizontālā instrumenta.

Mums ir jāvienojas par vispārējiem pamatnoteikumiem, kas ļautu patērētājam, ja viņš vai viņa to vēlas, iegūt atbilstīgu informāciju par cenu veidošanu, līguma noteikumiem un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem gadījumā, ja pakalpojums ir nokavēts vai ar trūkumiem.

Komisijai būtu arī jāņem vērā jebkādu iniciatīvu ietekme uz mazo un vidējo uzņēmumu darbības apstākļiem. Ne visi šie jautājumi ir iekļauti Zaļajā grāmatā par patērētāju aizsardzību, taču šajā ziņojumā tie ir aplūkoti.

Saistībā ar šo ziņojumu es ceru saņemt vislielāko iespējamo atbalstu.

  Viviane Reding , Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, esmu gandarīta šovakar būt šeit un pārstāvēt Komisiju šajās ļoti svarīgajās diskusijās par patērētāju uzticēšanos iekšējam tirgum. Es gribētu apsveikt referentu L. Lehtinen, kā arī „ēnu” referentus no Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, par ļoti vērienīgo darbu, ko viņi ir veikuši, strādājot pie šī ziņojuma projekta.

Sākumā es gribētu uzsvērt, ka Komisija piekrīt šim ziņojumam attiecībā uz vajadzību palielināt patērētāju uzticēšanos iekšējam tirgum; īpaša uzmanība mums jāpievērš iekšējam pakalpojumu patēriņa tirgum. Tāpēc viena no Komisijas prioritātēm ir padarīt iekšējā tirgus priekšrocības pieejamākas Eiropas patērētājiem, un es pateicos par Parlamenta atbalstu šiem centieniem.

Lai veicinātu patērētāju uzticēšanos iekšējam tirgum, Komisija jau ir veikusi virkni iniciatīvu. Minēšu divas no tām: Eiropas patērētāju aizsardzības tiesisko regulējumu un Pakalpojumu direktīvu.

Patērētāju acquis jau nosaka vairākas pārrobežu pakalpojumu sniedzēju saistības. Piemēram, tās reglamentē informēšanas pienākumu tirgotājiem, kas pārdod pakalpojumu gan attālināti, gan pie patērētāja sliekšņa. Tajās nodrošināta arī patērētāju aizsardzība pret negodīgiem pakalpojumu līgumu noteikumiem. Patlaban notiekošās acquis pārskatīšanas laikā Komisija precizēs, vai šajās jomās nepieciešams turpināt darbu pie pakalpojumu sniedzēju saistībām un patērētāju tiesībām.

Otrā ir Pakalpojumu direktīva; jūs to labi pazīstat, jo vēl nesen apspriedāt. Tā uzlabo patērētāju situāciju iekšējā pakalpojumu tirgū. Tā nodrošina to, ka patērētāji saņems labāku informāciju no uzņēmējiem un labāku atbalstu no valsts iestādēm, un tajā ir ieviestas vairākas skaidras un būtiskas saistības pakalpojumu sniedzējiem.

Protams, Komisija visiem spēkiem cenšas nodrošināt šīs direktīvas pienācīgu īstenošanu visās dalībvalstīs, un abas šīs iniciatīvas mēs uzskatām par ļoti vērienīgām, jo mēs ceram, ka tās abas rosinās reālas pārmaiņas iekšējā pakalpojumu tirgū, tiklīdz būs pabeigta Pakalpojumu direktīvas ieviešana un būs pieejami patērētāju acquis pārskatīšanas rezultāti.

Ņemot vērā iepriekš teikto, gribu arī uzsvērt, ka par atsevišķa horizontālā instrumenta nepieciešamību attiecībā uz pārrobežu pakalpojumu sniedzēju saistībām Komisijas viedoklis atšķiras no L. Lehtinen ziņojumā paustā, — tā vienkāršā iemesla dēļ, ka, mūsuprāt, pirms ķerties pie atsevišķa horizontālā instrumenta, mums vispirms būtu jācenšas īstenot pašreizējās iniciatīvas. Tāpēc es gribētu jums pateikties par jūsu ieguldījumu, palīdzot mums īstenot šos divus instrumentus, kā arī palīdzot Eiropas iedzīvotājiem pilnībā izmantot iekšējā pakalpojumu tirgus sniegtās priekšrocības. Zinu arī, ka mani kolēģi, komisāre M. Kuneva un komisārs C. McCreevy, ar nepacietību gaida iespēju apspriesties ar jums un sadarboties ar jums, lai kopīgi ar Parlamentu — patieso Eiropas iedzīvotāju pārstāvi — pilnveidotu šo iekšējo tirgu.

Vēlreiz paldies jums par sadarbību, paldies par jūsu atsaucību. Esmu droša, ka abi mani kolēģi — un patiesībā visa Komisija — turpinās ļoti rūpīgi strādāt kopā ar Parlamentu.

  Priekšsēdētājs. − Paldies, komisāres kundze. Es gribētu tikai jums atgādināt, ka visas piezīmes ir izsakāmas ar sēdes vadītāja starpniecību. Vakars ir vēls, un mūsu šeit nav daudz, taču protokolā ir šāda nianse. Tomēr esmu drošs, ka L. Lehtinen jūsu piezīmes ņēma vērā.

  Piia-Noora Kauppi (PPE-DE), Juridiskās komitejas atzinuma sastādītāja. – Priekšsēdētāja kungs, es gribētu izteikt atzinību referentam, kuram, šķiet, drīz pazudīs balss, tāpat kā man. Izskatās, ka šonedēļ Strasbūrā vairumam kolēģu ir iekaisušas balss saites.

Es pārstāvu Juridisko komiteju, kuras vārdā sastādīju atzinumu. Pirmkārt es gribētu teikt, ka mēs pilnībā piekrītam Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vērtējumam attiecībā uz pakalpojumu nozares nozīmi Eiropas Savienības attīstībā. Neļaut pakalpojumu nozarei uzplaukt un šajā saistībā nepilnveidot iekšējo tirgu būtu pilnīga pašnāvība attiecībā uz Eiropas Savienību un tās mērķiem konkurētspējas jomā. Es patiešām domāju, ka no Eiropas Savienībā pagājušajos astoņos gados radītajiem 11,7 miljoniem darba vietu gandrīz 100 % no jaunajām darba vietām ir radušās tieši pakalpojumu nozarē, un to pierāda ikdienas statistika. Taču man, kā saka somi, ir jābūt fakkijuristi jeb garlaicīgai juristei un jāpievieno šīm debatēm arī Juridiskās komitejas viedoklis.

Pirmkārt, mēs tiešām esam vienisprātis ar Komisiju, ka šobrīd varbūt ir par agru veidot jaunu, vērienīgu horizontālo līdzekli saistību jautājumu risināšanai. Mums jau pastāv vairākas likumdošanas iniciatīvas, kuras visas ir domātas tiesiskās noteiktības nodrošināšanai, piemēram, Roma I, Roma II un arī Zaļā grāmata par patērētāju acquis pārskatīšanu.

Turklāt es gribētu teikt, ka priekšlikums 5. pantam par līgumsaistībām (Roma I) ir būtisks, nosakot, vai ir piemērojams izcelsmes valsts vai klienta valsts patērētāju aizsardzības tiesiskais regulējums. Īpaši svarīgi tas ir mazākās dalībvalstīs, jo neprecīza 5. panta risinājuma dēļ šajās valstīs var trūkt jaunu pakalpojumu.

Mums ir jāpauž nožēla arī par pašreizējo dažādo tiesisko instrumentu kopumu. Reizēm nav viegli saprast, kurš tiesiskais režīms ir piemērojams katrā no pakalpojumu nozares darbībām — vai uz to attiecas uzņēmējas valsts vai mītnes valsts civiltiesības, vai arī uzņēmējas valsts vai mītnes valsts normatīvais režīms. Šajos jautājumos mums ir ļoti vajadzīga arī Eiropas Kopienu Tiesas judikatūra.

Vēl es gribētu uzsvērt, ka pārrobežu pakalpojumiem ir daudz dažādu veidu. Daži tiek pārdoti tiešsaistē, dažkārt klients dodas saņemt pakalpojumu citā valstī, bet citos gadījumos pakalpojuma sniedzējs ierodas klienta mītnes valstī.

Manuprāt, iekšējais pakalpojumu tirgus, uz izcelsmes valsts principu pamatotais tiesiskais regulējums, ir atkarīgs no tā, cik skaidri gan no juridiskā, gan praktiskā viedokļa ir attiecīgie pasākumi, un varbūt šobrīd tiešām ir par agru kaut ko darīt. Kā komisāre pareizi teica, šobrīd ir jāīsteno visas labās iestrādes, kas veiktas pēdējos gados.

  Priekšsēdētājs. − Ja kolēģi vēlas kaut ko atzīmēt protokolā, tas ir izdarāms rakstiski balsošanas procedūras laikā.

  Malcolm Harbour, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es runāšu sava drauga un bijušā Parlamenta kolēģa Konstantinos Hatzidakis vārdā, kurš pēc neilga laika saņēma paaugstinājumu, kļūstot par transporta ministru Grieķijas valdībā. Gribu izteikt viņam atzinību par darbu, ko viņš veica Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā. Šo darbu es no viņa pārņēmu būtībā tieši pirms tā noslēguma.

Gribu pateikties Lehtinen kungam, jo līdz šim nav ticis dokumentēts, ka šis viņam, manuprāt, ir pirmais ziņojums referenta statusā. Dažiem no jums varbūt ir zināms, ka viņš patiesībā ir arī izcils rakstnieks, lai gan, pēc manām domām, šis varbūt nav viņa labākais darbs. Domāju, ka viņš man piedos šādu izteikumu. Viņš man iedeva izlasīt savu grāmatu „Asinis, sviedri un lāči” (Blood, Sweat and Bears), un, manuprāt, viņš šeit ir ielicis mazliet asiņu un sviedru. Šis ir svarīgs ziņojums, taču man jāsaka, ka mēs lielā mērā piekrītam viedoklim, ko pauda P. N. Kauppi un komisāre V. Reding.

Šeit ir ietverts arī noderīgs materiāls, taču es vēlos apliecināt komisārei, ka, izlasot 22. pantu, kas manā skatījumā ir kompromisu mākslas šedevrs, kurā Komisija ir aicināta turpināt darbu un iesniegt darba programmu izvērtējumam, jums būs prieks dzirdēt, ka patiesībā tas nav aicinājums izstrādāt horizontālu instrumentu, bet gan darba programmu šāda instrumenta vajadzības izvērtējumam. Jūs jau apstiprinājāt to, ko domā, manuprāt, daudzi no mums — ka, ņemot vērā visu pašreizējo darbu saistībā ar Pakalpojumu direktīvas ieviešanu, ar Zaļo grāmatu par patērētāju acquis, kuru mēs nupat aplūkojām un kuras rezultātā šajā jomā taps horizontāls instruments, kā arī visu pārējo šībrīža darbu, par ko vēlāk pastāstīs D. Wallis un par ko runāja mana kolēģe no Juridiskās komitejas P. N. Kauppi, pēc manām domām, šobrīd ir pāragri domāt par kādiem papildu detalizētiem noteikumiem. Ir pilnīgi skaidrs, ka mums jāvēro notikumu attīstība, taču, pateicoties darbam, ko esam ieguldījuši pašā Pakalpojumu direktīvā, tajā neapšaubāmi ir ievērojams daudzums noteikumu.

Vienā no grozījumiem, kurus Parlaments rīt, cerams, piekritīs svītrot, Komisija ir aicināta izstrādāt brīvprātīgus rīcības kodeksus. Manuprāt, tas nav Komisijas uzdevums. Domāju, ka mēs saņemsim atbalstu idejai par tā svītrošanu. Patiesībā, ieskatoties Pakalpojumu direktīvā, var redzēt, ka 37. pantā skaidri teikts, ka dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju veic pasākumus, lai veicinātu rīcības kodeksu izstrādāšanu Kopienas līmenī. Tas mums jau ir paredzēts. Tāpēc mēs to, domājams, svītrosim, un rezumējumā es teikšu šādi: manuprāt, šis ir ļoti noderīgs ieguldījums mūsu debatēs. Pēc manām domām, tas papildina mūsu uzkrāto informāciju, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt Pakalpojumu direktīvas pilnīgu un laicīgu īstenošanu, ietverot visus saistītos noteikumus — īpaši tādus jautājumus kā pakalpojumu sniedzēju vienotais kontaktpunkts, kurā varētu gūt nepieciešamo informāciju par prasībām un citu informāciju, kas vajadzīga pakalpojumu sniegšanai, kā arī, cerams, darbu pie rīcības kodeksiem. Tādā gadījumā mēs, domājams, varam cerēt izveidot patiesi efektīvu un plaukstošu pakalpojumu tirgu, kas dotu labumu patērētājiem.

  Anna Hedh, PSE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man sākumā pateikties kolēģim L. Lehtinen par ļoti labo darbu. Pēc Pakalpojumu direktīvas pieņemšanas iekšējā pakalpojumu tirgū ir skaidrāki noteikumi, kā izmantot pakalpojumu sniegšanas brīvību. No otras puses, trūkst skaidru noteikumu attiecībā uz pakalpojumu sniedzēju saistībām. Tādējādi pat 2009. gadā, pēc Pakalpojumu direktīvas ieviešanas visās dalībvalstīs, var iznākt, ka mums ir atvērts tirgus, taču patērētāji tam neuzticas.

Tikai 6 % patērētāju 2006. gadā veica pārrobežu pirkumus internetā. Daudz sakārtotāki ir preču iegādes noteikumi. Arī uzņēmumiem, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, ir vajadzīgi skaidrāki noteikumi, jo bieži tie izvēlas neveikt pārrobežu pakalpojumus vai tirdzniecību; tādējādi mazinās konkurence, bet palielinās cenas patērētājiem. Skaidri noteikumi stimulēs gan uzņēmējus, gan patērētājus izmēģināt laimi aiz robežām un ar mierīgu sirdi piedāvāt vai pirkt pakalpojumus citā valstī.

Mums ir jānodrošina, lai patērētājiem, iepērkoties interneta tirgū, būtu pamatota drošības sajūta un lai pat strīda gadījumos viņi viegli varētu saņemt palīdzību un atlīdzību. Lai to panāktu, ir vajadzīgs daudzu dažādu pasākumu kopums. Daži ziņojumā jau minēti piemēri ir brīvprātīgi pakalpojumu sniedzēju rīcības kodeksi un kolektīvas pārrobežu rīcības iespēja attiecībā pret krāpniekiem vai tādiem uzņēmumiem, kas nepilda savas saistības pret patērētājiem.

Nav pieļaujams, ka pārrobežu pakalpojuma iegādes gadījumā patērētāji ir mazāk aizsargāti nekā tad, ja citā dalībvalstī viņi iegādātos preces. Tāpēc ziņojumā ieteiktais plašais horizontālais instruments ir vēl viens svarīgs elements patērētāju aizsardzībā, ko mēs vēlamies pilnveidot attiecībā uz pārrobežu pakalpojumiem. Patērētājiem ir jāzina savas tiesības gadījumā, kad pakalpojumu piegādā novēloti vai neatbilstošā veidā.

Ja līdztekus brīvībām pastāvēs arī precīzas piegādātāju saistības un stingra patērētāju aizsardzība, mums izdosies stiprināt patērētāju uzticēšanos. Atkārtošu, ka galvenais ir mūsu patērētāji. Ja nebūs apmierinātu un drošu patērētāju, nebūs arī plaukstoša iekšējā tirgus.

  Diana Wallis, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Šis neapšaubāmi ir viens no Pakalpojumu direktīvas neizskatītajiem jautājumiem, un es lielā mērā piekrītu Komisijas analīzei, tomēr mums ir problēma. Mūsu problēma ir uzticēšanās trūkums. Tas nedaudz atsauc atmiņā to, kas dažu pēdējo nedēļu laikā Apvienotajā Karalistē notika ar banku Northern Rock bank. Lai ko tā neteiktu, klienti stāvēja garās rindās, lai saņemtu atpakaļ savu naudu. Mūsu gadījumā ar pārrobežu pakalpojumiem ir līdzīgi. Lai ko mēs teiktu, patērētāji tomēr neuzticas un neizmanto šos pakalpojumus. Mums ir jāatrod veids, kā to risināt.

Tie, kuri šajā Parlamentā piedalījās Pagaidu izmeklēšanas komitejā saistībā ar sabiedrības Equitable Life Assurance Society krīzi, atcerēsies, ka arī toreiz bija skaidri redzama uzticības problēma. Taču mēs to nespēsim risināt ar tādu priekšlikumu palīdzību, kuru mērķis bija risināt problēmas pirms 20 gadiem. Mums ir jārisina šodienas problēmas šodienas situācijā.

Runājot par pakalpojumu sniedzēju saistībām, mums būtībā ir darīšana ar līgumtiesību pamata jautājumiem un līgumsaistību pamata jautājumiem. Šajā sakarā mums patlaban aktuāla ir „Roma I”, ko pieminēja P. N. Kauppi; ja mēs to sakārtosim, tas palīdzēs. Mums ir arī visa patērētāju acquis pārskats; ja mēs to sakārtosim, tas palīdzēs. Izstrādes stadijā ir Kopīgais līgumsaistību principu kopums; ja mēs to izmantosim un ja Komisija veltīs vairāk pūļu, lai panāktu tā īstenošanu dalībvalstīs, — arī tas palīdzēs.

Ir daudz kā tāda, ko jau šobrīd var izmantot, lai sakārtotu attiecības starp starptautiskajām privāttiesībām un regulējumu. Es piekrītu Harbour kungam, ka mums nevajag, lai Komisija rakstītu nesaistošus rīcības kodeksus.

Izmantosim to, kas šobrīd jau ir paveikts vai tiek izstrādāts. Mēs varam modri vērot situāciju, lai vajadzības gadījumā ieviestu vēl vienu horizontālu instrumentu, taču šobrīd es tiešām apšaubu šādu nepieciešamību.

Tomēr mums jādomā arī par iespēju sniegt patērētājiem tiesības uz pārrobežu tiesas pieejamību, lai būtu iespējams kolektīvi vērsties tiesā. Tas nodrošinātu spēku līdzsvaru iepretim pakalpojumu sniedzējiem. Šādi varētu risināt pašreizējo problēmu ar pārrobežu tiesas pieejamību, ko skaidri redzējām Equitable Life gadījumā. Cilvēkiem nepatīk vārdi „kolektīvais tiesas process”, un par sevi varu teikt to pašu, taču Eiropas Savienībā tiesības uz kolektīvu prasību varētu palīdzēt nodrošināt patērētāju uzticēšanos, kuras šobrīd šai kontinentā trūkst.

  Leopold Józef Rutowicz, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! ES iekšējā tirgus attīstībai ir ļoti liela nozīme Eiropas Savienības valstu un pilsoņu saišu stiprināšanā.

Konkurencē pamatota pārrobežu pakalpojumu aprite var pieaugt tad, ja pieaug savstarpējā uzticēšanās, kuru savukārt balsta patērētājiem draudzīga politika. Šādas politikas mērķis ir uzlabot pārrobežu pakalpojumu tiesisko pamatu, tajā pašā laikā arī vienkāršojot procedūras un tādējādi palielinot konkurenci. Šādi uzlabotos arī pakalpojumu pieejamība un paaugstinātos to standarts, vienlaikus samazinoties izmaksām, no kā ieguvēji būtu Eiropas patērētāji.

Šis ziņojums dod ieguldījumu šīs politikas uzlabošanā, norādot uz vairākiem jautājumiem, kas kavē dinamisku tirgus attīstību. Šo faktoru vidū ir vienotas regulējošās sistēmas trūkums attiecībā uz pārrobežu pakalpojumu sniedzēju saistībām, kā arī vajadzība pilnveidot ES dokumentus šajā jomā. Ziņojumā arī uzsvērta neskaidrība noteikumu īstenošanā, kas noved pie psiholoģiskām barjerām attiecībā uz ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, vājāka tiesiskā aizsardzība pakalpojumu lietotājiem salīdzinājumā ar aizsardzību pakalpojumu sniedzējiem, atšķirīgie noteikumi valsts un privātā sektora pakalpojumu regulēšanā, attiecībā uz pārrobežu pakalpojumu sniedzēju saistībām pastāvošā noteikumu daudzveidība, kā arī vajadzīgās pārredzamības trūkums šo pakalpojumu aizsardzībā.

Lai paaugstinātu pakalpojumu saņēmēju uzticēšanos, būtu jādomā par kvalitātes apliecību ieviešanu pakalpojumu sniedzējiem. Secinājumi un ierosinājumi, kas izriet no šī ziņojuma, saskan ar Juridiskās komitejas atzinumiem. Es vēlētos pateikties referentam par ļoti lietišķo ziņojumu.

  Heide Rühle, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlētos pateikties referentam, lai gan man diemžēl vēl nav bijusi tā laime lasīt kādu no viņa grāmatām. Tomēr es to atzīmēju un pie pirmās izdevības labošu šo trūkumu.

Liels paldies par labo sadarbību un liels paldies arī par jūsu centieniem savā ziņojumā skart būtiskus jautājumus. Protams, attiecībā uz pakalpojumiem iekšējā tirgū jau pastāv tiesiskais regulējums, piemēram, Pakalpojumu direktīva un Direktīva par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, tomēr abu šo direktīvu īstenošana diemžēl vēl ir tālu no vēlamā. Tāpēc man ir žēl, ka šovakar šeit nav Padomes pārstāvja, jo mēs būtu varējuši kārtējo reizi darīt zināmu, ka ceram sagaidīt abu direktīvu īstenošanu noteiktajā laikā un ceram, ka dalībvalstis adekvāti rīkosies.

Tomēr mums ir vajadzīgas arī papildu iniciatīvas — kā referents pamatoti norādīja —, lai iekšējā tirgū veicinātu patērētāju uzticēšanos pārrobežu pakalpojumiem. Arī šajā aspektā iepriekšējos ziņojumos tika skarti būtiski jautājumi. Z. Roithová savā ziņojumā norādīja, ka joprojām ir daudz trūkumu, īpaši saistībā ar tirdzniecību internetā, un ka šajā jomā patērētājiem joprojām nav vajadzīgās uzticības pārrobežu pakalpojumiem. Tāpat arī L. Lehtinen savā ziņojumā vērš uzmanību uz pakalpojumu sniedzēju saistībām un uz patērētāju tiesiskās aizsardzības jautājumu. Es gribētu atgriezties pie temata, ko šodien jau pieminēja divi iepriekšējie runātāji, proti, pie tiesībām uz kolektīvo prasību pārrobežu lietās. Mums steidzami ir vajadzīgas iniciatīvas šajā sfērā, lai stimulētu patērētāju uzticību pārrobežu pakalpojumiem, un to var panākt tikai, stiprinot viņu tiesisko stāvokli.

Manuprāt, abi ziņojumi — gan Z. Roithová ziņojums, gan L. Lehtinen ziņojums — sniedz vērtīgu informāciju par joprojām pastāvošajiem trūkumiem. Komisijai būtu nopietni jāizturas pret abiem šiem ziņojumiem un nopietni jāstrādā pie patērētāju acquis pārskatīšanas, modernizēšanas un uzlabošanas.

  Jens-Peter Bonde, IND/DEM grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Mēs esam pieņēmuši Pakalpojumu direktīvu un ar tās palīdzību esam nodevuši Eiropas Kopienu Tiesai Luksemburgā pilnvaras lemt par to, ko esam lēmuši! Mēs vēl nezinām, vai dalībvalstu nolīgumi tiks ievēroti. Mēs nezinām, kādā mērā tiks atļauta valsts kvalitātes prasību izstrāde. Mēs nezinām, vai dalībvalstīm ir tiesības izlemt, kurus pakalpojumus tās vēlas paturēt privātā vai valsts kontrolē. Tādējādi ziņojums ir tikpat neskaidrs, cik juridiskā situācija. Mēs gaidām, lai Luksemburgas tiesneši mums pateiktu, vai mēs drīkstam saglabāt savas slimnīcas un neskaitāmus citus pamata pakalpojumus, kas visi kopā veido mūsu labklājību.

Dānijā visiem pilsoņiem ir sociālās tiesības, ko mēs apmaksājam ar augstajiem nodokļiem, kurus samazināt vēlētos tikai 7 % dāņu. Šiem septiņiem procentiem gandarījumu, šķiet, sniegs Luksemburgas tiesneši, bet kā būs ar vairākumu? Kurš aizsargās lēmumus un mūsu demokrātiju? Mums ir arī elastdrošības sistēma, kuras pamatā ir brīvprātīgas vienošanās starp pusēm darba tirgū. Kā tās iespējams aizsargāt? Pakalpojumu direktīvas neprecizitātes un tiesu aktivitāte apdraud pašu Dānijas sociālā modeļa nervu centru.

Dānijas „Jūnija kustība” (June Movement) ļoti vēlētos dot ieguldījumu skaidru kopējā tirgus noteikumu radīšanā attiecībā uz visiem tirgum piemērotiem pakalpojumiem, taču mēs negribam atņemt dalībvalstu demokrātiskās tiesības noteikt, kas izlemjams elektorātam un par ko var lemt kapitālisti.

  Petre Popeangă, ITS grupas vārdā. – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Brīva pakalpojumu aprite, kā zināms, ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas ļoti būtiski ietekmē vienotā tirgus — svarīga visas Eiropas Savienības celtnes pirmā pīlāra elementa — funkcionalitāti un efektivitāti.

Šis ir viens no iemesliem, kāpēc šī vienotā tirgus instrumenta izstrādes progresa analīze, manuprāt, ir gan svarīga, gan nepieciešama. Tā ir svarīga, jo konsekventa ES ekonomiskā un sociālā attīstība ir vienlīdz atkarīga arī no pakalpojumu jomas, par ko liecina pakalpojumu īpatsvars, kas veido 70 % no Eiropas Savienības IKP. Tā ir nepieciešama, jo pārrobežu tirdzniecības apjoms pakalpojumu jomā ir ļoti zems, salīdzinot ar preču tirdzniecību, un šāda situācija Eiropas Savienības iedzīvotāju vidū nevairo uzticēšanos šiem pakalpojumiem. Pamatojoties uz šiem argumentiem, es atbalstu šo ziņojumu un balsošu par tā pieņemšanu.

Tomēr es uzskatu, ka līdztekus adekvātajiem un vienlaikus vērtīgajiem referenta piedāvātajiem risinājumiem būtu bijusi vajadzīga dziļāka analīze attiecībā uz dažu jauno dalībvalstu, piemēram, Rumānijas, situāciju, jo šo valstu tirgi ir daudz mazāk attīstīti nekā vairuma pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu tirgi. Raugoties no šāda viedokļa, pēc manām domām, ziņojumā bija jāiekļauj arī vairāki uzdevumi saistībā ar dalībvalstu tirgu attīstības līmeņu izlīdzinājumu, jo tas ir viens no vienotā tirgus un attiecīgi arī pārrobežu pakalpojumu nozares attīstības nosacījumiem.

  Andreas Schwab (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Arī es, protams, gribu pateikties referentam. Pirms šī ziņojuma tapšanas bija ļoti auglīgas un interesantas diskusijas. Daudz kas no šajās diskusijās secinātā ir iestrādāts ziņojumā, taču diemžēl ne viss, un vismaz pēc manām domām tas ir skumji, jo dažās ziņojuma vietās ir uzsvērts, ka pakalpojumu iekšējā tirgus izveides pabeigšana Eiropas Savienībā krietni atpaliek no preču iekšējā tirgus. Manuprāt, tam patiesībā nav īsta zinātniska vai objektīva pamatojuma, ņemot vērā to, ka pakalpojumu nozarē mums ir ne tikai Pakalpojumu direktīva, bet arī Direktīva par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, kā arī citas direktīvas.

Otrkārt, iekšējā tirgus pakalpojumu nozare ir daudz neviendabīgāka par preču nozari. Šajā spektrā ietilpst gan pakārtotie pakalpojumi, gan medicīnas vai juridiskie pakalpojumi, gan, visbeidzot, plaša mēroga pakalpojumi, piemēram, vērienīgi banku un apdrošināšanas pakalpojumi. Pēc manām domām, ir riskanti apvienot vienā kategorijā visus šos pakalpojumus, kā nereti tiek darīts šai Parlamentā. Es uzskatu — un uz to jau norādīja vairāki iepriekšējie runātāji —, ka neapšaubāmi lietderīgāka būtu diferencēta pieeja.

Trešais aspekts, par ko regulāri runā, proti, kolektīvā prasība, diez vai kļūs aktuālāks, ja par to vienkārši biežāk diskutēs. Uzskatu, ka mēs skaidri un nešaubīgi varam teikt, ka Parlaments cer uz Komisijas izstrādātu pētījumu, kura mērķis būtu izskatīt dažādos Eiropā jau pastāvošos modeļus un noteikt, kurš no tiem patiešām būtu labākais Eiropas Savienībai. Manuprāt, tas ir viss, kas par šo tematu ir sakāms.

Dalībvalstu saistību sistēmas — un tas ir mans ceturtais arguments — joprojām ir ļoti atšķirīgas. Tieši tāpēc mums ir vajadzīga vienota saistību sistēma attiecībā uz pakalpojumu sniedzējiem. Precizējot tiesisko sistēmu, kas attiecas uz šīm saistībām, varētu stimulēt konkurenci, sniedzot patērētājiem vairāk izvēles iespēju, taču, līdzīgi dažiem iepriekšējiem runātājiem, es uzskatu, ka šajā mirklī nebūtu pareizi aicināt Komisiju izstrādāt horizontālo instrumentu. Jebkurā gadījumā esmu ļoti skeptiski noskaņots attiecībā uz šāda veida saistību tiesību izstrādi Eiropas Savienības līmenī.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE). – (PL) Es vēlētos izteikt atzinību referentam par viņa ziņojumu, kurā izceltas daudzas problēmas, ar ko patērētāji saskaras iekšējā tirgū.

Šajā ziņojumā uzmanība pamatoti tiek vērsta uz tiesiskās skaidrības un noteiktības trūkumu attiecībā uz pakalpojumu drošību un kvalitāti. Ir norādīts arī uz Eiropas patērētāju vidū jūtamo vispārējo neuzticēšanos pārrobežu patēriņam. To apstiprina statistikas dati. Tikai 6 % Eiropas patērētāju 2006. gadā veica pārrobežu pirkumus internetā. Šāda situācija negatīvi ietekmē konkurenci un mazo un vidējo uzņēmumu darbību. Tā veicina arī nelegālās tirdzniecības paplašināšanos. Negodīgi uzņēmēji bieži izmanto Eiropas valstu tiesisko sistēmu atšķirības, lai apkrāptu cilvēkus. Tiklīdz šādas situācijas tiek atklātas, ir jārīkojas nekavējoties, un to mēs arī cenšamies darīt.

Es gribētu atgādināt Parlamentam par mēnešiem ilgo darbu pie Pakalpojumu direktīvas, tātad pie patērētāju aizsardzības tiesību aktu pārskatīšanas. Kā deputātiem ir zināms, Pakalpojumu direktīva visās dalībvalstīs jāīsteno līdz 2009. gada decembrim. Pēc transponēšanas perioda beigām neapšaubāmi atkritīs liela daļa no referenta minētajām problēmām. Būtu jāpatur prātā, ka Pakalpojumu direktīva ievērojami uzlabos patērētāju tiesības. Pateicoties šai direktīvai, pakalpojumu sniedzējiem būs jānodrošina patērētāji ar labāku informāciju par piedāvātajiem pakalpojumiem. Tādējādi patērētāji varēs labāk izdarīt izvēli, pamatojoties uz pilnīgu informāciju. Attiecīgās iestādes viņiem nodrošinās arī efektīvāku aizsardzību.

Ar Pakalpojumu direktīvu tiks noteiktas arī vairākas skaidras pakalpojumu sniedzēju saistības, tostarp arī attiecībā uz konfliktu risināšanu. Es uzskatu, ka līdz Pakalpojumu Direktīvas spēkā stāšanās brīdim nav vajadzības ieviest papildu tiesiskos instrumentus. Manuprāt, ir priekšlaicīgi aicināt Komisiju izstrādāt horizontālo instrumentu. Tas pats attiecas arī uz visu patērētāju aizsardzības tiesību aktu pārskatīšanu. Komisija jau ir nākusi klajā ar Zaļo grāmatu par patērētāju aizsardzības tiesību aktiem un noteiktā laikā iepazīstinās ar tiesību aktu priekšlikumiem šajā jomā. Dāmas un kungi, par tiesību aktiem ne vienmēr var teikt — jo vairāk, jo labāk. Būtu labi, ja mēs to paturētu prātā.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Pakalpojumu direktīva, kurai līdz 2009. gada 28. decembrim jābūt transponētai visu dalībvalstu tiesību aktos, ievērojami ietekmēs pārrobežu pakalpojumu nozari.

Šajā direktīvā un pat Zaļajā grāmatā par patērētāju acquis pārskatīšanu nav paredzētas būtiskas saistības pakalpojumu sniedzējiem, un tāpēc es atzinīgi vērtēju L. Lehtinen ziņojumu šajā jomā. Šis ziņojums ir mēģinājums nodrošināt, lai no papildu tiesiskās noteiktības, vienkāršības un zemākām izmaksām labumu gūtu ne tikai patērētāji, bet arī mazie un vidējie uzņēmumi, kas pērk un pārdod pārrobežu pakalpojumus.

Manuprāt, Eiropas standartizācija ir galvenais līdzeklis, kā nodrošināt amatniecības un mazo un vidējo uzņēmumu uzplaukumu, un Eiropas standartu ieviešana Eiropas Savienības līmenī tādējādi nozīmē pakalpojumu drošības veicināšanu un patērētāju tiesību garantēšanu saistībā ar dalībvalstu piedāvātajiem pārrobežu pakalpojumiem. Ja patērētāji nejūtas pārliecināti par pakalpojuma drošību un kvalitāti, viņiem mēdz rasties psiholoģiskas barjeras pret ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, un šīs barjeras attur viņus no pārrobežu pakalpojumu izmantošanas. Ja patērētājam ir negatīva pieredze, šī pieredze var tikt nepamatoti attiecināta uz visiem ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem.

Ja patērētājiem rodas problēmas lielākoties dažādās dalībvalstīs spēkā esošo dažādo procedūru dēļ, viņiem ir iespēja šīs problēmas risināt ar Eiropas Patērētāju aizsardzības centru tīkla (ECC-Net) un pārrobežu Patērētāju tīklu sūdzībām par finanšu pakalpojumiem (FIN-NET). Ja patērētājs ir pietiekami informēts par savām tiesībām iekšējā tirgū, taču ir neveiksmīgi centies tās īstenot citā ES dalībvalstī, viņš var meklēt palīdzību pie SOLVIT.

Dāmas un kungi, es atzinīgi vērtēju faktu, ka šajā ziņojumā galvenā uzmanība ir pievērsta patērētājiem, jo tieši viņi ir iekšējā tirgus pamats un būtiska sastāvdaļa. Tāpēc mūsu kopīgais mērķis ir radīt patērētājiem tādus apstākļus, kas ļautu viņiem iegādāties citas valsts pakalpojumu tikpat droši, it kā viņi to darītu savā valstī.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Lai gan EK līgums garantē Kopienas iedzīvotājiem brīvu pieeju pakalpojumiem ārpus savas valsts robežām, tikai neliela pakalpojumu sniedzēju un patērētāju daļa izmanto šīs kopējā tirgus priekšrocības. Tādējādi zemais konkurences līmenis pierobežas reģionos padara pakalpojumus dārgākus un ne vienmēr viegli pieejamus, salīdzinot ar situāciju valsts iekšienē.

Pētījumi liecina, ka problēma slēpjas nevis valodas barjerā, bet gan likumdošanā. Ne vienmēr ir skaidrs, kad piemērot izcelsmes valsts tiesību normas un kad — vietējās tiesību normas. Diemžēl, pateicoties izcelsmes valsts principa pretiniekiem, mēs zaudējām iespēju Pakalpojumu direktīvā iestrādāt skaidrāku definējumu. Arī pašreizējo ziņojumu šeit, Strasbūrā, pavada iracionālas bailes no izcelsmes valsts principa pieminēšanas, par spīti faktam, ka daudzās profesijās pakalpojumu sniedzējiem nav jāzina kaimiņvalsts tiesību normas, lai varētu piedāvāt pārrobežu pakalpojumus.

Drīzumā mūsu rīcībā būs judikatūra, kas pieliks punktu diskusijām par to, kādos gadījumos uz patērētāju aizsardzību ir attiecināmi valsts tiesību akti jeb mītnes zemes tiesību akti. L. Lehtinen ziņojumu es uzskatu par lielisku ieguldījumu šajā jomā, jo, manuprāt, mūsu izpratnei par vispārējām pakalpojumu sniedzēju saistībām jābūt pamatotai Eiropas standartos, par kuriem esam vienojušies.

Es piekrītu nostādnei, ka attiecībā uz patērētāju aizsardzību valsts un privātā sektora pakalpojumu sniedzēju saistībām jābūt vienādām. Es atbalstu arī dalībvalstu savstarpējo saziņas tīklu finansēšanu. Tas nodrošinās efektīvu kontroli un progresu strīdu izšķiršanā ārpus tiesas.

Komisāres kundze, saistībā ar pārrobežu pakalpojumu brīvas aprites nosacījumiem mēs Eiropas Savienības iedzīvotājiem esam daudz ko parādā. Šo parādu daļēji nolīdzina šis ziņojums. Eiropas Parlaments nodrošina Komisijai politisku atbalstu skaidrai pakalpojumu sniedzēju saistību noteikšanai neatkarīgi no šo pakalpojumu izcelsmes. L. Lehtinen ziņojums ir apliecinājums izcilajam darbam, ko veikusi Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja.

  Viviane Reding , Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es ļoti rūpīgi klausījos diskusijas par Parlamenta ziņojumu par pārrobežu pakalpojumu sniedzēju saistībām. Es gribētu pateikties godājamajiem deputātiem par viņu komentāriem. Tagad ļaujiet man uzsvērt dažus būtiskus aspektus.

Pirmkārt, Parlaments rīt balsos par ziņojumu, kura mērķi atbalsta arī Komisija. Patērētāju uzticēšanās trūkums iekšējam pakalpojumu tirgum mums patiešām dara bažas. Ļaujiet man kā Informācijas sabiedrības komisārei uzsvērt, ka šis uzticēšanās trūkums interneta tirdzniecībai tiešām ir ļoti svarīga problēma un mums nāksies to risināt.

Otrkārt, kā minēju jau iepriekš, Komisija jau strādā pie vairākām iniciatīvām, kuru mērķis ir risināt pašreizējo situāciju. Es jau pieminēju Pakalpojumu direktīvu un patērētāju acquis pārskatīšanu. Starp citu, tā ir viena no manas kolēģes komisāres M. Kuneva galvenajām prioritātēm.

Es gribētu teikt, ka mēs esam ļoti pateicīgi par Parlamenta atbalstu un vēlētos mudināt Parlamentu arī turpmāk sniegt ieguldījumu pārskatīšanas procesā, un mēs gribētu kopā ar Parlamentu pēc iespējas drīzāk sasniegt rezultātus.

Ko konkrēti mēs ierosināsim tuvākajās nedēļās un mēnešos? Vispirms oktobra sākumā Komisijas tīmekļa vietnē publicēs konsultāciju rezultātu apkopojumu. Pēc tam, 2008. gada otrajā pusē, tiks veikts ietekmes novērtējums ar mērķi izstrādāt iespējamu Komisijas priekšlikumu. Deputātiem, kas rūpīgi iedziļinājušies šajā problēmā, tas noteikti būs interesanti.

Treškārt, Komisija piekrīt, ka lielāka uzmanība jāpievērš pakalpojumu drošības aspektiem, jo ir ļoti svarīgi kvalitatīvāk nodrošināt veselības un fiziskās drošības aspektus attiecībā uz iekšējā tirgū piedāvātajiem pakalpojumiem.

Kas attiecas uz dalībvalstīm, mēs norādīsim uz iespējamiem trūkumiem valstu sistēmās vai uz plašāka izvērtējuma nepieciešamību. Mēs veicināsim patērētāju izglītošanas un informēšanas iniciatīvas. Mēs vienkāršosim piekļuvi esošajai informācijai par nelaimes gadījumiem un traumām, kas saistītas ar patērētājiem piedāvāto pakalpojumu drošību, un viens no ļoti svarīgiem elementiem, ko uzsvēra arī vairāki deputāti, ir saistīts ar kolektīvo prasību. Komisija veic pētījumus un saskaņo ieinteresēto personu viedokļus, lai varētu izvērtēt iniciatīvas iespējas šajā jautājumā, taču viens ir skaidrs — un es gribētu to uzsvērt, — tā nebūs ASV stila kolektīvā tiesiskā darbība.

Visbeidzot, es gribētu pateikties referentam par viņa darbu un Parlamentam par nozīmi, kādu tas piešķir šim jautājumam. Mēs esam droši, ka parlamentārais ziņojums būs noderīgs mūsu turpmākajā darbā patērētāju interesēs.

  Priekšsēdētājs. − Liels paldies jums, komisāres kundze, par interesantajām debatēm, kurās vairāk kā 50 % runātāju bija sievietes — tieši tā, kā tam jābūt.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2007. gada 27. septembrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Bogdan Golik (PSE), rakstiski. – (PL)

Es gribētu pateikties Lehtinen kungam par labi sagatavoto ziņojumu.

Pakalpojumu sniegšanas brīvība ir viena no četrām iekšējā tirgus pamatbrīvībām. Gadu gaitā arvien ir pieaugusi pakalpojumu nozares nozīme Eiropas Savienības ekonomiskajā un sociālajā attīstībā, un šajā nozarē ir notikušas būtiskas pārmaiņas.

Par spīti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumiem un pašreiz notiekošajai Pakalpojumu direktīvas transponēšanai dalībvalstu tiesību aktos, realitātē pakalpojumu brīvu apriti kavē administratīvie noteikumi un atšķirīgās dalībvalstu tiesiskās sistēmas.

Paturot prātā globalizācijas radītos draudus un problēmjautājumus, kā arī ziņojumā norādītos pakalpojumu nozares trūkumus, īpaši svarīgi ir sākt darbības, kuru mērķis — novērst šķēršļus pārrobežu pakalpojumu piedāvājumam.

Patērētāju uzticēšanās trūkums un uzņēmēju nevēlēšanās darboties ārpus savas mītnes valsts ierobežo piekļuvi iekšējam tirgum. Lai būtu iespējams izmantot iekšējā tirgus priekšrocības, Komisijai steidzami jāievieš mehānismi uzņēmumu, it īpaši MVU, darbības atvieglošanai. Tādēļ pārrobežu pakalpojumu sniegšanas noteikumi ir jāpadara racionālāki un jāievieš minimālais obligātais termiņš kvalitātes standartu harmonizēšanai, lai tādējādi aizsargātu lietotāju intereses.

Dalībvalstu sadarbības stiprināšana, administratīvo procedūru samazināšana un atbilstīga pārrobežu pakalpojumu kontrole veicinās pārrobežu darbības apjoma pieaugumu. Kvalitātes standartu harmonizēšana stimulēs patērētāju un pakalpojumu sniedzēju uzticību attiecībā uz pārrobežu pakalpojumiem.

Pārrobežu pakalpojumu noteikumu vienkāršošana veicinās iekšējā pakalpojumu tirgus funkcionēšanu, tādējādi radot pamatu ekonomiski saliedētam iekšējam tirgum.