Debašu stenogramma

Trešdiena, 2007. gada 26. septembris - Strasbūra

16. i2010: ceļā uz Eiropas digitālo bibliotēku (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir Marie-Hélčne Descamps ziņojums Kultūras un izglītības komitejas vārdā par i2010: ceļā uz Eiropas digitālo bibliotēku (2006/2040(INI)) (A6-0296/2007).

Šajās debatēs vairāk kā 50 % runātāju atkal ir sievietes, un pirmā no viņām ir referente Marie-Hélène Descamps.

  Marie-Hélène Descamps, referente. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Doma par Eiropas digitālo bibliotēku radās sešiem ES valstu un valdību vadītājiem, kuri vēlējās izveidot vispārēju piekļuvi Eiropas kultūras mantojumam un saglabāt to nākamajām paaudzēm. Šis visas Eiropas federālais projekts stimulēs Eiropas patiesās identitātes izpausmi un palīdzēs izplatīt mūsu kultūras un valodu daudzveidību visā pasaulē. Šis projekts, kuram Eiropā nav līdzīga, apvieno pagātni un tagadni, sasaistot kultūras un digitālo dimensiju. Tā ir lieliska atbilde uz dažādajiem jautājumiem, ar kuriem jauno informācijas un saziņas tehnoloģiju formā saskaras mūsu pilsoņi. Internets Eiropas jauniešu vidū ir trešais iecienītākais informācijas nesējs, un tas ir viens no galvenajiem veidiem, kā piekļūt zināšanām un mācīties.

Lai gan ir panākts zināms reāls progress, mūsu kultūras resursu digitalizācija un nodrošināšana tiešsaistē joprojām ir ļoti sadrumstalota un atkarīga no dažādiem dalībvalstu ieviestiem mehānismiem. Lai mūsu kultūras mantojuma popularizēšanas un izplatīšanas iniciatīvas būtu efektīvas un sasniegtu iespējami lielu cilvēku skaitu, tām jābūt labi koordinētām. Tāds ir Eiropas digitālās bibliotēkas iecerētais uzdevums, ko Komisija atbalsta ar savas vadošās iniciatīvas „i2010 digitālā bibliotēka” palīdzību.

Šīs iniciatīvas pirmās daļas, proti, 2005. gada 30. septembra paziņojuma pamatā bija trīs galvenie aspekti: digitalizācija, pieejamība tiešsaistē un digitālā satura saglabāšana. Komisija ir sākusi analizēt galvenos tehniskos, juridiskos, organizatoriskos un finansējuma uzdevumus, kādus izvirza šāda mēroga projekts. Vienlaikus ir ierosināta sabiedriskā apspriešana tiešsaistē un ir izveidota augsta līmeņa ekspertu grupa. Pamatojoties uz šiem dažādajiem elementiem, Komisija 2006. gada 24. augustā pieņēma ieteikumu par digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā, šajā ieteikumā aicinot dalībvalstis paātrināt digitalizācijas gaitu un saskaņot centienus, lai panāktu patiesu sinerģiju. Šos ieteikumus 2006. gada 13. novembrī vienprātīgi pieņēma Padome. Tagad ir kārta Eiropas Parlamentam dot spēcīgu signālu, lai šis vienreizējais projekts kļūtu par realitāti.

Šāda veida pasākumā ir vajadzīga pakāpeniska rīcība. Tāpēc, strādājot pie visu kategoriju kultūras materiāla konceptuālās un tehniskās sistematizēšanas, sākumā mums galvenā uzmanība jāpievērš tā teksta materiāla potenciālam, uz kuru neattiecas autortiesības un kurš atrodas bibliotēkās, un tas jādara ar vienota un tieša daudzvalodu piekļuves punkta palīdzību. Mūsu bibliotēku koordinēšanai jau šobrīd Eiropas līmenī darbojas TEL, Eiropas bibliotēka, ko 2005. gadā izveidoja nacionālās bibliotēkas un kurā atrodas liels darbu krājums ciparu formātā; tas ir publiski pieejams un tātad izmantojams jau tūlīt.

Lai nodrošinātu bibliotēkas veiksmīgu izmantošanu, otrajā posmā līdztekus publiski pieejamiem dokumentiem jāizveido piekļuve arī mūsdienīgākiem darbiem. Jebkādi lēmumi šajā jomā ir pieņemami, noteikti apspriežoties ar visām iesaistītajām pusēm. Jāuzsver, ka Eiropas jaunrades saglabāšanas un aizsardzības nolūkā būtiski svarīga ir autortiesību un citu jaunrades tiesību aizsargāšana. Lai šis projekts gūtu iecerētos panākumus, tā pamatā jābūt saskaņotam ekonomiskajam modelim. Tādēļ pēc vienošanās ar autortiesību īpašniekiem ziņojumā ir ierosināts, ka Eiropas digitālās bibliotēkas lietotājiem jābūt iespējai internetā meklēt jebkāda veida digitālos dokumentus neatkarīgi no to statusa, kā arī brīvi un pilnībā pārlūkot publiski pieejamos darbus, taču tie darbi, uz kuriem attiecas autortiesības, būtu pieejami tikai nelielos fragmentos. Savukārt lietotāji, kas vēlas caurlūkot konkrētu darbu vai pilnībā piekļūt aizsargātam dokumentam, tiktu novirzīti uz privātām vietnēm, kuras specializējas drošā digitālo materiālu izplatīšanā un kurās, samaksājot taisnīgu atlīdzību autortiesību īpašniekiem, lietotāju rīcībā būtu vairākas izvēles iespējas.

Turklāt šādai bibliotēkai jābūt strukturētai tā, lai nodrošinātu pieeju drošam un kvalitatīvam saturam, kas paredzēts visu vecumu lietotājiem. Šai nolūkā ziņojumā ir aicināts izveidot vadības komiteju, kurā galvenā loma būtu kultūras iestādēm. Šī komiteja noteiktu Eiropas digitālās bibliotēkas prioritātes un pamatnostādnes un nodrošinātu tās darbības koordinēšanu, pārvaldību un uzraudzību.

Visbeidzot, lai nodrošinātu piekļuvi visu Eiropas kultūru mantojumam, katrā projekta posmā jāiesaista arī citas kultūras iestādes un nozares, piemēram, arhīvi, muzeji, kinoteātri, audiovizuālā māksla un universitātes. Tādā veidā mēs atspoguļosim Eiropas veidolu — vienotību daudzveidībā.

Noslēgumā es vēlētos pateikties visiem saviem kolēģiem no Kultūras un izglītības komitejas, it īpaši H. Weber un V. Graça Moura, par viņu atbalstu un ieguldījumu šī ziņojuma tapšanā. Es pateicos arī Komisijai par efektīvo sadarbību visā šī dokumenta izstrādes gaitā.

  Viviane Reding , Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs! Šis ir lielisks ziņojums, un M. H. Descamps kopā ar komitejas kolēģiem ir paveikusi izcilu darbu.

Digitālās bibliotēkas iniciatīva ir piemērs Eiropas spējai sadarboties konkrētu projektu izstrādē ne tikai attiecībā uz ekonomisko izaugsmi, bet arī uz dzīves kvalitāti. Eiropas kultūras un zinātnes mantojumu padarot pieejamu tiešsaistē, mēs varam to izplatīt dažādās kultūrās. Izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas, mēs varam nojaukt šobrīd pastāvošos mūrus.

Esmu ļoti gandarīta, ka šo iniciatīvu, ko uzsāka mūsu dalībvalstu nacionālās bibliotēkas un tik daudzus gadus attīstīja Eiropas Komisija, stingri atbalsta ES augstākā līmeņa politiskie spēki. Viņu rīcība ir pareiza; mūsu valstu un valdību vadītāji pamatoti atbalsta šo iniciatīvu, jo mūsu bibliotēkās, mūsu arhīvos un mūsu muzejos glabājas patiesas vērtības. Tās ir ne tikai grāmatas, bet arī laikraksti, arhīvu materiāli un filmas. Tās ir daudzvalodu vērtības, daudzkultūru vērtības. Zinot, ka no šīm vērtībām tikai 1 % ir digitalizētas, mēs saprotam, kas mūs vēl gaida un kāds darbs vēl jāpaveic.

Šis darbs ir vajadzīgs divu iemeslu dēļ. Pirmais — pārvarēt šķēršļus un mudināt cilvēkus lasīt, pētīt un gūt prieku no šiem darbiem, kas sakņojas gan pašu kultūrā, gan kopīgajā Eiropas vēsturē, savukārt vēlāk šos kultūras elementus izmantot atkārtoti, lai radītu pakalpojumus un ražojumus ar pievienoto vērtību. Šeit procesā iesaistās rūpniecība. Šis ir iemesls, kādēļ Komisijas iniciatīvas mērķis ir izveidot vienotu daudzvalodu piekļuves punktu Eiropas digitalizētajam kultūras mantojumam.

Vieni mēs to nevaram paveikt. Ir jāsadarbojas dažāda veida kultūras iestādēm no visām Eiropas valstīm. Esmu ļoti gandarīta, redzot, ka jau iezīmējas oficiālākas aprises un tiek veidota juridiska struktūra, tādējādi palielinot Eiropas digitālās bibliotēkas rīcībspēju. Šī vienotā piekļuves punkta izveidi pabeigs 2008. gadā. Turpmākajos gados saturu pakāpeniski palielinās, arvien vairāk bibliotēkām, arhīviem, audivizuālajiem arhīviem un muzejiem pievienojot savas digitalizētās kolekcijas.

Man ir liels prieks arī par to, ka Parlamenta ziņojumā aplūkots ne tikai rezultāts, bet arī šī rezultāta sasniegšanas priekšnoteikumi. Tas nozīmē, ka digitālās bibliotēkas iniciatīvu neatņemama sastāvdaļa ir vispārējo noteikumu uzlabošana attiecībā uz mūsu kultūras mantojuma nodrošināšanu tiešsaistē, un arī dalībvalstīm ir aktīvāk jāveic digitalizācija. Es teiktu pilnīgi skaidri, ka nepietiek ar vērienīgu kultūras pasākumu, kurā visi valdību vadītāji saka skaistas runas, bet pēc tam atgriežas savās valstīs un samazina budžetu. Tā nedrīkst būt! Pēc vārdiem jāseko darbiem. Es vēlos, lai Parlaments turpinātu darbu un palīdzētu mums realizēt šo brīnišķīgo projektu.

Digitālās bibliotēkas jautājumā ir izveidota augsta līmeņa darba grupa, kuras vadītāja es esmu un kura turpina strādāt pie šī temata. Mēs ļoti nopietni izturamies pret faktu, ka digitālā materiāla saglabāšana arī nākotnē būs viens no galvenajiem uzdevumiem, un tāpēc esmu gandarīta, ka Padome ir apstiprinājusi Komisijas pieeju Eiropas digitālās bibliotēkas projektam un ka arī Parlaments šobrīd atbalsta mūsu darbu šajā virzienā, tādējādi piešķirot šim mērķim arī politisko svarīgumu.

  Vasco Graça Moura, PPE-DE grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze! Gribu no visas sirds izteikt atzinību M. H. Descamps par izcilo ziņojumu. Šis ir dokuments, kas sniegs ārkārtīgi vērtīgu ieguldījumu jautājumā par digitālo tehnoloģiju un kultūras mantojuma attiecībām. Tajā ir izteikts aicinājums koordinēt darbību starp dalībvalstu iestādēm, it īpaši bibliotēkām un nākotnē arī citām kultūras iestādēm. Projekta sākuma stadija attiecas uz darbiem, kas jau šobrīd ir publiski pieejami, un šāda pieeja ir ļoti praktiska. Ziņojumā ir ierosināts efektīvi izmantot sinerģiju un labas prakses apmaiņu visu procesā iesaistīto pušu starpā visos līmeņos. Dalībvalstīm ir ieteikts veicināt šo projektu un krājumu digitalizēšanā izvairīties no darba dublēšanās. Ir pausts aicinājums koordinēt visus šos centienus. Kas attiecas uz saikni starp progresīvajām tehnoloģijām un gadsimtiem seno Eiropas kultūru, M. H. Descamps ziņojums būs šī likumdevēja galvenais atskaites punkts.

Runājot par Eiropas kultūru, mēs runājam arī par cilvēces kultūru. Tā tas ir ne tikai tāpēc, ka Eiropas kultūra ir pelnījusi šādu novērtējumu, bet arī tāpēc, ka Eiropai raksturīgā kultūras daudzveidība ir pilnībā atvērta sistēma, kurai projekta attīstības gaitā neapšaubāmi būs pozitīvs efekts. Šis ir arī attīstībā esošs projekts. Tas sākās kā „šovinistiski” maldi par sacensību ar Google, taču pēc daudzām izmaiņām tika pārformulēts saprātīgākā, reālistiskā un produktīvākā veidā. Tas vairs neatgādina to, ko Financial Times nosauca par „acīmredzami kļūdainu nevajadzīga nacionālisma izpausmi”.

Eiropas digitālā bibliotēka atšķiras no citiem risinājumiem, jo tas ir Eiropas Savienības projekts, tā mērķis ir iesaistīt visas bibliotēkas, to plānots pamatot uz esošajām iniciatīvām un tā uzdevums ir aptvert visas Eiropas kultūras mantojuma kategorijas — ne tikai drukāto materiālu. Protams, vēl ir daudz problēmu: jāatrod finansējuma partneri privātajā sektorā, maksimāli jāizlīdzina digitalizācijas temps dažādās dalībvalstīs, jāatrisina vairāki tehniskie aspekti saistībā ar piekļuves digitalizētajiem darbiem koordinēšanu, jānodrošina digitalizētā satura glabāšana, jāatrisina jautājums, kas saistīts ar integrēto meklētājprogrammu gan metainformācijai attēlu dokumentos, gan tiešajai meklēšanai teksta dokumentos, jārisina satura savietojamības jautājums un jānodrošina daudzvalodu meklēšana pēc temata vai atslēgvārda līdztekus pašreiz iespējamai meklēšanai pēc autora vai nosaukuma. Nedrīkstam arī aizmirst, ka būtiska nozīme būs pieredzes apmaiņai iestāžu starpā, it īpaši ar Amerikas iestādēm, kā arī to, ka labu rezultātu sasniegšanā ārkārtīgi liela nozīme būs rūpīgam pētniecības un izstrādes darbam.

Šajā kontekstā balsojot par M. H. Descamps ziņojumu, Parlaments spers pareizo soli nākotnes virzienā — neatkarīgi no tā, vai vairākums ir sievietes, vai arī to noteiktās proporcijās veido gan sievietes, gan vīrieši, priekšsēdētāja kungs.

  Priekšsēdētājs. − Jā, bet sievietes ir ļoti laimīgas, ka esat vīrietis!

  Christa Prets, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, 2010. gads teju ir klāt. Tā kā ziņojuma nosaukums ir „i2010: ceļā uz Eiropas digitālo bibliotēku”, mēs redzam, ka mums priekšā vēl ir ļoti daudz darba un, manuprāt, mēs mīņājamies uz vietas. Esmu gandarīta par to, ka M. H. Descamps ir iesniegusi ļoti labu ziņojumu, kurā ir norādīts turpmākais virziens un parādīts, kas mums būtu jādara. Tomēr mums visiem ir jāpieliek pūles, lai šo procesu iekustinātu. Šis ziņojums nozīmē izaicinājumu un jauno tehnoloģiju izmantojumu, zināšanu un informācijas jaunu pārvaldību un — pats svarīgākais — iespēju jauniešiem piekļūt izglītībai, informācijai un zināšanām. Šajā ziņā mums ir jāpagūst ļoti daudz, un, pēc manām domām, mums tiešām nav laika kavēties.

Nav runa tikai par kultūras mantojuma saglabāšanu un aizsardzību. Ik dienas rodas jaunas lietas, kas jāpievieno šim vienādojumam, jo tas, kas vēl tikai vakar ir izgudrots vai uzrakstīts, jau rīt kļūs par mūsu kultūras mantojumu. Tas nozīmē, ka mums ir krietni jāpasteidzas. Taču tajā pašā laikā mums nepārtraukti jāskatās uz priekšu, lai neatpaliktu no notikumu attīstības.

Būs ļoti svarīgi koordinēt procesu un — kā jau tika teikts — mudināt dalībvalstis nolikt malā savu valstisko jūtīgumu un kopīgi doties par Eiropas ceļu, lai saglabātu kultūras daudzveidību. Būs jāpārvar arī šķēršļi. Pirmais, ar ko mēs saskaramies, ir finanšu līdzekļu deficīts. Par to pamatoti runāja komisāre. Visi ministri un prezidenti ļoti labi prot teikt cēlas runas un lepoties ar mūsu kultūras daudzveidību, taču, nonākot pie jautājuma par finansējumu un īstenošanu, viņi drīz vien aizmirst gan savas runas, gan lepošanos.

Manā skatījumā ļoti svarīgi ir arī aizsargāt autortiesības, un tādēļ ir vajadzīga vienošanās ar autoriem, izdevējiem un citām iesaistītajām personām, ka pret atbilstīgu atlīdzību informāciju var ievietot internetā, lai cilvēki varētu tai piekļūt. Es uzskatu, ka mums ir daudz par ko domāt. Šis noteikti nav viegls uzdevums, taču priekšlikumi ir iesniegti un valstis varētu gūt ievērojamu labumu. Esmu pārliecināta, ka rītdienas balsojums par šo ziņojumu būs pozitīvs.

Pēc manām domām, mums ir jāizmanto jaunās tehnoloģijas un jāatbalsta šis projekts, lai ne tikai atvieglotu piekļuvi mums, eiropiešiem, bet arī lai mūsu kultūru nestu tālu pasaulē.

  Jolanta Dičkutė, ALDE grupas vārdā. – (LT) Dāmas un kungi! Kā norādīts Komisijas sākotnējā dokumentā, Eiropas digitālās bibliotēkas pamatā būtu Eiropas bagātais mantojums apvienojumā ar daudzkulturālu un daudzvalodu vidi, kā arī progresīvām tehnoloģijām un jauniem uzņēmējdarbības modeļiem. Integrācijas kontekstā šis ir pareizs un atzinīgi vērtējams uzdevums, vērienīgs mērķis. Tomēr, sniedzoties pēc šiem ideālajiem mērķiem, mums jārēķinās ar realitāti un jāsaglabā modrība; mums jābūt gataviem risināt problēmas, kādas šajā procesā neizbēgami radīsies.

Galvenās ar digitālajām bibliotēkām saistītās problēmas ir universālas, lai gan tās var raksturot dažādi. Tehniskā infrastruktūra, digitālo resursu veidošana, digitalizācija, autortiesību identificēšana, satura un dokumentu uzglabāšana — tie ir jautājumi, kuros vajadzīgi uz attīstību vērsti un būtiski lēmumi.

Virtuālo pakalpojumu nodrošināšanas potenciāls un šo pakalpojumu īstenošanas projekti ir attiecināmi uz visu veidu bibliotēkām. Tomēr ir acīm redzams, ka digitālie materiāli — tekstuālā, vizuālā un audio informācija — nozīmē jauna veida saturu, un tādējādi paplašinās tradicionālās bibliotēku funkcijas. Piemēram, piekļuve informācijai, kas glabājas parastā bibliotēkā, ir atkarīga no bibliotēkas darba laika, kas parasti ir garāks nekā citām sabiedriskajām iestādēm. Savukārt piekļuve virtuālai bibliotēkai ir universāla, jo fiziski nav durvju, kas informāciju nošķirtu no tās lietotājiem. Piekļuvi informācijai nodrošina servera darba periodi.

Virtuālo pakalpojumu izstrādē bibliotekāri var izmantot tradicionālās prasmes un zināšanas, taču ar tām ir par maz. Digitālās bibliotēkas ir trešā gadu tūkstoša fenomens, un tāpēc ir jāizvērtē ne tikai tās specifiskās zināšanas, kas ir būtiskas šobrīd, bet arī tās, kas būs vajadzīgas nākotnē, mainoties tehnoloģijām. Mazāk svarīga ir konkrētu tehnoloģiju perfekta pārzināšana, jo jebkurš elastīgs un pieredzējis darbinieks spēj apgūt prasmes un pieredzi, kas vajadzīga viņa darbā.

Manā valstī, Lietuvā, Lietuvas kultūras mantojuma ilgtermiņa saglabāšana ar informācijas tehnoloģiju palīdzību ir noteikta tiesību aktos. Tomēr „memoriālo iestāžu” (bibliotēku, muzeju, arhīvu) darbības koordinēšana nav atrisinājusi šo problēmu. Ne Lietuvas, ne citu valstu iedzīvotāji vēl nespēj izmantot visus digitālo bibliotēku piedāvātos pakalpojumus. Es ceru, ka šodienas lēmums paātrinās šos procesus.

  Mieczysław Edmund Janowski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Umberto Eco ir teicis, ka tas, kurš lasa grāmatas, dzīvo divreiz. M. H. Descamps ziņojumā atspoguļota mūsdienīga pieeja kultūras un izglītības jautājumiem. Šim jautājumam es pievērsos arī savā ziņojumā par nākotnes reģionālās politikas ieguldījumu Eiropas Savienības spējā veikt jauninājumus.

Tāpat kā Gūtenberga izgudrojums iezīmēja pagrieziena punktu tā laika cilvēces attīstībā, arī mēs šodien varam runāt par interneta radīto kultūras revolūciju. Būtībā ir runa par visaptverošu pieeju Eiropas un pat visas cilvēces garīgā un materiālā mantojuma bagātībām. Tās ietver gan mūsdienu jaunradi, gan gadsimtiem senus darbus, kas radušies dažādās kultūrās un valodās. Šajā kontekstā neapšaubāma nozīme ir autortiesību un blakustiesību jautājumam.

Jāatzīmē tas, kas šajā jomā jau sasniegts daudzās dalībvalstīs, tai skaitā arī Polijas Nacionālās bibliotēkas darbs. Es gribētu izmantot šo izdevību un uzsvērt vajadzību pēc plašāka platjoslas piekļuves nodrošinājuma. Uzskatu, ka mums jāatrod veids, kā līdzfinansēt digitalizāciju no ES resursiem. Nobeigumā es gribētu atgādināt Gētes teikto, ka pēc labas grāmatas izlasīšanas viņš jūtoties tā, it kā būtu iepazinis jaunu draugu. Padomājiet, cik daudz labu draugu mēs iegūtu ar Eiropas digitālās bibliotēkas starpniecību!

  Mikel Irujo Amezaga, Verts/ALE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Komisija ir noteikusi trīs būtiskos pamatvirzienus digitālo tehnoloģiju potenciāla izmantošanā: pieejamība tiešsaistē, analogo kolekciju digitalizācija un digitālā satura uzglabāšana un saglabāšana, un mums tas ir labi zināms.

Attiecībā uz digitalizāciju vispārzināms ir fakts, ka Komisija pagājušā gada augustā pieņemtajā ieteikumā aicināja dalībvalstis saskaņot centienus, lai panāktu sinerģiju Eiropas mērogā. Padome šo ieteikumu vienprātīgi atbalstīja, taču es vēlētos izmantot šo izdevību — lai gan diemžēl Padomes pārstāvja nav klāt —, lai, pirmkārt, aicinātu Komisiju informēt par dalībvalstu reālajiem sasniegumiem šajā jomā un, otrkārt, pārliecinātos, vai pietiekami ir ņemtas vērā nevalstiskās iestādes, kuras, kā zināms, vairumā decentralizēto valstu atbild par kultūru.

Kas attiecas uz citu aspektu — pieejamību tiešsaistē —, kā jau teicu, mēs esam vienisprātis, ka ir vajadzīga daudzvalodu saskarne un satura garantēšana. Ir patiess prieks ieiet digitālās bibliotēkas tīmekļa vietnē un redzēt, ka papildus 23 oficiālajām Kopienas valodām ir atrodams materiāls arī islandiešu un serbu valodā.

Šodien mēs atzīmējam Eiropas Valodu dienu, un tās nodibināšanā jums, Reding kundze, ir vislielākie nopelni. Neskaitāmas reizes jūs, komisāres kundze, esat arī teikusi — un visnotaļ pamatoti —, ka nepastāv lielas un mazas valodas, ka ikviena no tām ir Eiropas kultūras bagātību daļa, un tāpēc es vēlētos, lai digitālajā bibliotēkā man reizumis būtu iespēja redzēt atsauci — vai labāk materiālu, nevis atsauci —, arī tajās valodās, kas nav Eiropas Savienības oficiālās valodas, līdzīgi kā manējā.

  Věra Flasarová, GUE/NGL grupas vārdā. – (CS) Dāmas un kungi! Kad Cēzars iebruka Ēģiptē un nodega Aleksandrijas bibliotēka, ievērojama daļa no visas tajā laikā uzkrātās cilvēces radītās literatūras pazuda uz visiem laikiem. Nekas tāds, manuprāt, vairs nekad neatkārtosies — pateicoties digitālajām bibliotēkām.

Es atzinīgi vērtēju referentes vispusīgo pieeju šim jautājumam. Es esmu no Čehijas, kur Prāgā jau kādu laiku notiek veiksmīga Nacionālās bibliotēkas digitalizācija. Tā kā dalībvalstīm ir pašām savas nacionālās bibliotēkas, ir tikai loģiski, ka arī Eiropas Savienībai ir vajadzīga līdzīga iestāde — tāda, kurā izmantotu jaunākās tehnoloģijas. Tas nenozīmē tikai ierosināto priekšlikumu pildīšanu ar mērķi veicināt Eiropas integrāciju; šis ir praktiskas dabas jautājums. Mūsdienās izdod arvien vairāk grāmatu. Bez datortehnoloģiju palīdzības šo lielo literatūras daudzumu nav iespējams sakopot vienuviet. Tas ir gigantiska mēroga uzdevums. Ir plānots, ka Eiropas digitālajā bibliotēkā iekļautos jau esošie digitālie avoti — literārie darbi, uz kuriem neattiecas autortiesības. Literāros darbus papildinātu tehniski, juridiski, publicistikas un arī audiovizuālie dokumenti.

Tik universālas un vienlaikus samērā vienkāršas sistēmas izveidošana digitālo tehnoloģiju speciālistiem būs interesants uzdevums. Esmu pārliecināta, ka Eiropas digitālā bibliotēka virtuālajā kibertelpā novērsīs nebeidzamās savstarpējās atsauces un sarežģīto meklēšanu un, metaforiski runājot, kļūs par milzīgu mājas bibliotēku.

Protams, pastāv arī riska faktori. Vai digitālās bibliotēkas padarīs mūs vēl atkarīgākus no datoriem un apdraudēs iespiesto grāmatu pastāvēšanu? Tā var notikt, lai gan, manuprāt, tas ir maz ticams. Tradicionālā grāmata ir mūsu kultūras neatņemama sastāvdaļa, gluži tāpat kā teātris vai māksla. Tā sniedz to, ko digitālās bibliotēkas nekad nespēs — tiešu kontaktu ar lasītāju.

  Thomas Wise, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Britu bibliotēkas (British Library) pirmsākumi rodami jau 1753. gadā. Tajā ir dokumenti pat no 300. gada pirms mūsu ēras. Tādi slaveni ļaudis kā Kārlis Markss, Oskars Vailds, Mahatma Gandijs, Radjards Kiplings, Džordžs Orvels, Džordžs Bernards Šovs un pat Vladimirs Ļeņins ir tikai dažas no personībām, kas veikušas savus pētījumus Britu muzeja (British Museum) un Britu bibliotēkas lasītavās. Neesmu drošs, ka tādu pašu iedvesmu viņi būtu guvuši, „sērfojot” internetā. Pēc manām domām, mūsu lieliskā kolekcija ar tās nepārspējamajiem publikāciju krājumiem no visas Britu impērijas un vēl tālāk — no visām pasaules malām — tiks tikpat augstu vērtēta vēl ilgi pēc tam, kad ES būs aizgājusi pa to pašu ceļu kā citi eirofederālistu projekti, sākot no Kārļa Lielā un beidzot ar divu pagājušo gadsimtu šausmīgajiem politiskajiem murgiem. Lai jums, Descamps kundze, veicas ar jūsu digitālo bibliotēku, taču šajā jomā, tāpat kā daudzās citās, es labāk censtos aizsargāt, saglabāt un attīstīt to mantojumu, ar ko lepojos, nevis no neveiksmi cietušām drupām radītu jaunus aksesuārus.

  Piia-Noora Kauppi (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Vispirms es gribētu uzsvērt, ka atzinīgi vērtēju Komisijas un M. H. Descamps ziņojumu par digitālo bibliotēku un uzskatu to par savlaicīgu un nozīmīgu ieguldījumu digitālās informācijas saglabāšanā nākamajām paaudzēm.

Ir tiesa, ka internets ir kļuvis par vienu no galvenajiem zināšanu un mācību avotiem. No digitālajām bibliotēkām neapšaubāmi ieguvēji būs daudzi pētnieki, studenti, skolotāji un arī īpaša ļaužu grupa — cilvēki ar fiziskiem traucējumiem. Vienlīdzīgu iespēju gadā šī iniciatīva ir lieliski piemērota.

Es tikai vēlētos vērst jūsu uzmanību uz kādu aspektu, kas ir rūpīgi jāizvērtē pirms lēmumu pieņemšanas.

Valsts un privātā sektora sadarbība un privātais finansiālais atbalsts Eiropas kultūras mantojuma digitalizācijai pašreizējā attīstības stadijā ir svarīgs sistēmas elements. Mums jābūt drošiem, ka jaunie noteikumi šajā jomā neapdraud pašreizējās sistēmas priekšrocības, it īpaši attiecībā uz zinātnisko informāciju. Piemēram, mums ir jānodrošina salīdzinošās izvērtēšanas mehānisma saglabāšana. Salīdzinošā izvērtēšana ir tāds process, kurā neatkarīgi eksperti attiecīgajā zinātniskajā jomā — jeb līdzīga statusa personas — kritiski izvērtē konkrētu zinātnisko darbu, kurā atspoguļoti pētījuma rezultāti.

Salīdzinošās izvērtēšanas sistēma zinātniskajās aprindās ir ārkārtīgi svarīga, un šis nozīmīgais kontroles mehānisms var ietekmēt zinātnisko karjeru. Mums ir jāizvairās arī no tāda scenārija, kad brīva piekļuve apdraud pašreizējo zinātnisko pētījumu popularizēšanu ar abonējamo žurnālu palīdzību. Viens no izvērtējamiem jautājumiem ir arī kaitējums mazo izdevniecību žurnālu rentabilitātei.

Īsāk sakot, pašreizējo sistēmu daudzas iesaistītās puses uzskata par viegli pieejamu, efektīvu, rentablu un arī ļoti kvalitatīvu. Mums ir jābūt drošiem, ka ieguvumi, it īpaši pētniekiem, būs ar plusa zīmi, un ir jāizvairās no jebkādām neparedzētām negatīvām sekām attiecībā tieši uz tiem cilvēkiem, kuriem mēs ceram palīdzēt.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Ideja par Eiropas digitālās bibliotēkas radīšanu, izveidojot interneta vietni, kurā glabātie resursi būtu bez maksas pieejami jebkuram lietotājam, neapšaubāmi ir vērienīga iecere. Bibliotēkai būtu daudzvalodu saskarne, kas atvieglotu tiešu piekļuvi vēlamajam materiālam. Ikviens iedzīvotājs varētu piekļūt pat vismazāk pazīstamajiem pasaules kultūras darbiem savā dzimtajā valodā.

Jāpiemin arī vēl kāds svarīgs jautājums, kas izvirzīts šajā iniciatīvā, proti, piekļuve internetam un izdevība apgūt pasaules kultūras mantojumu, kas būtu pieejama lauku un salu reģionu iedzīvotājiem un tiem, kuriem ir mobilitātes grūtības.

Vēl kāda nopietna problēma ir saistīta ar piekļuvi visu veidu kultūras materiālam, arī tam, ko aizsargā autortiesības un blakustiesības. Es ticu, ka šo jautājumu būs iespējams savlaicīgi atrisināt, veicot ieguldījumus tehnoloģijās.

M. H. Descamps ir sagatavojusi labi izsvērtu ziņojumu. Uzskatu, ka tas ir pelnījis mūsu atbalstu.

  Zdzisław Kazimierz Chmielewski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze! Es gribētu pievienoties iepriekšējiem runātājiem, kas izteica atzinību referentei par labi sagatavoto ziņojumu. Tajā ir skaidri pausta Eiropas Parlamenta nostāja — atbalsts Eiropas digitālās bibliotēkas izveidošanai. Ar gandarījumu varu atgādināt Parlamentam, ka Polija piedalījās šīs idejas popularizēšanā. Manas valsts pārstāvis bija viens no sešiem valstu un valdību vadītājiem, kas to iedibināja.

Ziņojumā ir sniegti pārliecinoši argumenti šī projekta pakāpeniskai īstenošanai. Ir ierosināts secīgi iekļaut dažādas kultūras mantojuma kategorijas, arī tādus dokumentus, ko aizsargā autortiesības un blakustiesības, jebkurā gadījumā ievērojot tiesiskos ierobežojumus attiecībā uz intelektuālā īpašuma jomu. Būtu vērts apsvērt šajā ierosinājumā pausto ideju, ka projektā varētu iekļaut ne tikai bibliotēkas, bet arī citas kultūras iestādes, kas nodarbojas ar kultūras popularizēšanu. Ir tikai taisnīgi un pienācīgi, ka šajā sistēmā nozīmīga funkcija būs muzejiem un arhīviem, jo gadsimtiem ilgi tiem ir bijušas ciešas saiknes ar bibliotēkām.

Īpaši lielas cerības es saistu ar ieceri Eiropas digitālās bibliotēkas koordinācijas sistēmā iekļaut ne tikai zinātniskus pētījumus digitalizācijas jomā, bet arī sevišķi svarīgo jautājumu par digitālo resursu aizsardzību. Es uzskatu, ka tādējādi būs iespējams izstrādāt kopējas vienotas prasības attiecībā uz bibliotēkās un arhīvos uzkrāto digitālo materiālu pienācīgu uzglabāšanu, kā arī tādu digitālu materiālu uzglabāšanu, kas ir arhivēti, taču glabājas nevis arhīvos, bet gan muzejos un bibliotēkās. Ir labi zināms, ka šīm iestādēm gadsimtiem ilgi ir bijušas problēmas ar pienācīgu aizsardzību attiecībā uz arhīvu materiālu, kas saņemts no dažādiem avotiem. Beidzot mums ir iespēja labot šo situāciju.

Viviane Reding, Komisijas locekle. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sirsnīgi pateikties M. H. Descamps un citiem Kultūras un izglītības komisijas locekļiem par šī ziņojuma izstrādāšanu, jo tas patiesi ir ļoti svarīgs.

Eiropas patiesā bagātība nav meklējama eiro valūtā vai mūsu ekonomiskajā attīstībā; tā ir mūsu mantojumā — tajā mantojumā, kas ir radīts un vairots gadsimtu gaitā; tieši tur slēpjas īstais un dziļais Eiropas bagātību avots.

Fakts, ka šis mantojums glabājas nepieejamos arhīvos un seifos — vietās, kur cilvēki, Eiropas pilsoņi, nevar ieiet, kur nevar to aptaustīt, to izprast vai gūt no tā prieku, — zināmā mērā var teikt, ka tas ir skandāls. Patiesais digitālās bibliotēkas mērķis ir nojaukt šos šķēršļus.

Domāju, ka šis ir viens no lielākajiem Eiropas panākumiem, un gribu apliecināt cieņu nacionālajām bibliotēkām — mūsu nacionālajām bibliotēkām, kas deva ierosmi izstrādāt šo iniciatīvu, kura Eiropas kultūrām ir tik vērtīga un nozīmīga. Šo bibliotēku vadītāji bija īsti pionieri. Viņi saprata, ka šeit ir runa par simbiozi — simbiozi starp kultūru, kas rodama krājumu bagātībās, un tehnoloģiju, kas ir instruments, ar kura palīdzību nodrošināt piekļuvi šai kultūrai, un viņu apņemšanās veikt šo celmlaužu darbu nozīmē, ka 2008. gadā mūsu rīcībā būs vienots daudzvalodu piekļuves punkts.

Un — jā, jā, jā! — es atbildu tiem, kuri uzdeva šādu jautājumu, — tādējādi mēs varēsim piekļūt pat Luksemburgas literatūrai. Es ar to lepojos, jo luksemburgiešu valoda ir mana dzimtā valoda un tāpēc tā man ir svarīgākā valoda pasaulē, jo ikviena dzimtā valoda ir svarīga. Tieši tāpēc ir tik būtiski, lai mums būtu iespējams piekļūt mākslas un literatūras darbiem, kas radīti visās šajās valodās, kā arī šo darbu īpašajam izteiksmes veidam.

Piemēram, runājot par Luksemburgas kultūru — protams, Luksemburgas ļaudīm tā ir pieejama, bet vai jūs Parlamentā zināt, ka pastāv tāda lieta kā Luksemburgas kultūra? Nē! Tomēr, kad mums būs digitālā bibliotēka, vienotais piekļuves punkts ļaus jums saprast, ka tāda tiešām pastāv.

Ir vienreizēji, ka mēs varam piekļūt šīm kultūrām, ka mēs varam dalīties šajā bagātībā, kas ir mums apkārt, un it īpaši es gribu uzsvērt, ka mēs varēsim padarīt to pieejamu arī ārpus Eiropas, jo kultūra neapstājas pie mūsu robežām. Kultūra nozīmē dalīšanos ar citiem, un tieši šāda atvērtība ir pamatā mūsu vēlmei izveidot šo bibliotēku, tādēļ savietojamība būs ļoti svarīgs aspekts un attieksies ne tikai uz grāmatām, bet arī uz filmām, mūziku, muzeju kolekcijām un citām kultūras formām. Tāpēc var teikt, ka mēs esam liecinieki nepieredzētam kultūras atvēršanās procesam, kas vienlaikus skars gan daudzas valodas, gan daudzas kultūras, un tieši šis daudzvalodu un daudzkultūru aspekts patiesi parādīs Eiropas dziļāko būtību — vienotību daudzveidībā.

Neapšaubāmi, būs jārisina arī problēmas, un godājamie deputāti to pauda gana skaidri. Viena no šīm problēmām ir finansējums. Tādēļ es gribētu aicināt dalībvalstis rūpēties, lai diskusijām sekotu arī efektīva rīcība. Daži to jau dara, un par to es viņiem gribētu pateikties.

2008. gadā mēs iepazīstināsim ar analīzi, kurā būs apkopots gan paveiktais, gan arī vēl nepaveiktais. Domāju, ka tam būs ļoti liela nozīme tālākajā projekta virzībā. Protams, mēs arī ieteiksim attīstīt valsts un privāto partnerību, jo tai būs būtiska nozīme digitalizācijā, kas ir ļoti dārgs pasākums. Es domāju arī par saglabāšanas nodrošināšanu trauslam materiālam, kas neapstrādāts var iet bojā. Cik daudziem filmu rullīšiem var ļaut sabirzt pīšļos? Ja mēs vēlamies saglabāt šo kopīgo kultūras mantojumu, to vienkārši ir nepieciešams digitalizēt, kamēr nav par vēlu.

Dabiski, es domāju arī par citām risināmām problēmām, piemēram, tām, kas saistītas ar autortiesībām — un tās ir īstas galvassāpes — vai ar zinātnisko informāciju. Augsta līmeņa darba grupa patlaban strādā pie šo jautājumu risināšanas.

Priekšsēdētāja kungs, mūsu priekšā ir vienreizējs projekts, kas parāda īsto Eiropas pievienoto vērtību, un es ticu, ka pats svarīgākais ir vienot Eiropas iedzīvotājus ap daudzo tautu kultūru, ap daudzo tautu vēsturi, jo tajās izpaužas skaistais, tajās izpaužas radošais gars. Tas patiesi ir labākais, kas mums pieder. Saglabāsim to un strādāsim visi kopā, lai varētu tajā dalīties.

  Priekšsēdētājs. − Liels paldies visiem runātājiem un it īpaši komisārei V. Reding par viņas šarmu un inteliģenci. Es vēlētos viņai pateikties viņas dzimtajā luksemburgiešu valodā, jo šodien ir Mazāk zināmo valodu diena. Merci!

(Smiekli)