Debašu stenogramma

Trešdiena, 2007. gada 10. oktobris - Brisele

21. Vienas minūtes runas (Reglamenta 144. pants)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem.

  Tunne Kelam (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, pagājušā gada 7. oktobris paliks atmiņā kā dramatisks signāls, kas liecina par notiekošo Krievijā. Šajā dienā tika brutāli nogalināta Anna Politkovskaya, kas tika uzskatīta par godīgas žurnālistikas simbolu. Putin noraidīja Anna Politkovskaya izšķirošo nozīmi, un viņas lieta vēl joprojām nav atrisināta.

Pagājušajā oktobrī šajā Parlamentā tā locekļi aicināja Komisiju un dalībvalstis godināt Anna Politkovskaya atstāto mantojumu, nosakot mediju brīvības atjaunošanu Krievijā par prioritāti turpmākā mūsu attiecību attīstībā, jo tika tad, ja mēs sūtīsim skaidru signālu, ka mēs vērtējam Anna Politkovskaya patiesības un brīvības meklējumus augstāk nekā naftu un gāzi, apstākļi Krievijā sāks mainīties.

Nav šaubu par to, ka mēs Eiropā atbalstām vērtības, par kurām Anna Politkovskaya atdeva savu dzīvību. Diemžēl nešķiet, ka Putin kungs atbalsta šīs vērtības. Cieņa pret Anna Politkovskaya liek mums par to skaidri pateikt prezidentam Putin nākamajās valsts galvu sanāksmēs.

  Eduard Raul Hellvig (ALDE). – (RO) Es runāšu par zooloģisko dārzu problēmām Rumānijā.

Saskaņā ar neatkarīgas starptautiskas nevalstiskās organizācijas veikto novērtējumu šajā jomā Direktīvas par zooloģiskajiem dārziem Rumānijā transponēšana ir uzskatāma par vienu no labākajām Eiropā.

Tomēr šķiet, ka nodrošināt 41 Rumānijas zooloģiskā dārza atbilstību Eiropas standartiem noteiktajā termiņā, proti, līdz gada beigām, ir gandrīz neiespējami.

Ciešā termiņa dēļ un esošajos publiskās – privātās partnerības apstākļos es atbalstu tūlītēju kopīga rīcības plāna ieviešanu, kas sastāvētu no šādiem pasākumiem: nacionālā pētījuma veikšana, lai klasificētu esošos zooloģiskos dārzus, ārkārtas glābšanas komandas organizēšana, kā arī pagaidu dzīvnieku reprodukcijas novēršana.

Es arī uzskatu, ka ir svarīgi dot zināmu laiku šī plāna īstenošanai, pirms pieņemt lēmumu par to zooloģisko dārzu slēgšanu, kuri neatbilst tiesību aktu prasībām.

  Andrzej Tomasz Zapałowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, par spīti neskaitāmajām piezīmēm, kas šajā plenārsēžu zālē ir dzirdētas attiecībā uz Schulz kungu, viņš nav pārtraucis savus uzbrukumus un apvainojumus, kas veltīti Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas, viņaprāt, nav šī Parlamenta cienīgas.

Kā cilvēks, kas ieņem svarīgu amatu Kopienas institūcijā, viņš jaucas dalībvalstu iekšlietās un nepārtraukti apvaino to pārstāvjus. Lielākā daļa no šī Parlamenta pārstāvjiem nekad nevēlētos iejaukties demokrātiskās ES cilvēku vēlēšanās. Interesanti, kā justos šis kungs, ja kāds Eiropas Parlamenta loceklis pieprasītu Vācijai nomainīt kancleru, jo šajā valstī pastāv organizācijas, kuras izplata nacistisku domāšanu un grauj robežas starp Eiropas valstīm. Es domāju, ka šis kungs nožēlo, ka ir dzimis tik vēlu, nepareizā vēstures laikmetā.

SĒDI VADA: COCILOVO KUNGS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Gerard Batten (IND/DEM). – Priekšsēdētāja kungs, šodien Pöttering kungs pieminēja Pasaules/Eiropas dienu pret nāvessodu un paziņoja, ka viņš ir pret „jebkāda veida” nāvessodu.

Viņam šķiet, ka mēs visi viņam piekrītam. Es nepiekrītu. Pagājušajā svētdienā tikai dažas jūdzes no manas mājas Londonā 17. gadus jauns puisis Rizwan Darbar tika līdz nāvei sadurts Vesthemas parkā, jo, kā tika ziņots, viņš mēģināja novērst drauga mobilā telefona zādzību.

Tā nav neierasta parādība Lielbritānijā. Nevainīgi cilvēki arvien biežāk tiek nošauti, sadurti vai piekauti. Kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka slepkavas un kriminālnoziedznieki nebaidās no likuma. Pat, ja viņi tiek noķerti un notiesāti, viņi bieži saņem ļoti saudzīgus sodus. Es, personīgi, vēlētos, lai Lielbritānijā atkal tiktu ieviests nāvessods šāda veida slepkavām.

Protams, to var izdarīt tikai tad, ja mēs esam ārpus Eiropas Savienības, kas ir vēl viens labs iemesls aiziet.

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētāja kungs, mēs šodien jau pieminējām Lībiju, taču es vēlos tai vēlreiz pievērst uzmanību. Ir diez gan pareizi, ka Lībijai ir jāmaksā par nežēlīgo terorisma aktu Lokerbijā, taču Lībijai kā globālā terorisma sponsoram vēl ir jālabojas. IRA zemiskā terorisma kampaņa bija vispostošākā, kad organizācija bija bruņojusies ar Lībijas Semtex sprāgstvielu un ieročiem, liekot Martin McGuinness un citiem Armijas padomes līderiem īstenot kļūdaināko viņu kampaņas etapu. Bez Lībijas simtiem nevainīgu cilvēku nebūtu gājuši bojā. Tāpēc šovakar šajā Parlamentā es vēlos atbalstīt pašreizējo upuru grupas kampaņu Ziemeļīrijā – ar nosaukumu FAIR – lai Lībija uzņemtos atbildību starptautiskā līmenī, liekot tai maksāt kompensācijas, kā tas bija Lokerbijas gadījumā. Tieši tāpat kā ES izdarīja spiedienu uz Lībiju Bulgārijas medmāsu gadījumā, tai būtu jāatbalsta taisnīgums IRA upuru gadījumā, piespiežot Lībiju izbeigt prāvošanos, ko Amerikas Savienotajās Valstīs pret to ir uzsākusi FAIR.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE). – (RO) Ar Budžeta komitejas starpniecību Eiropas Parlaments ir pieņēmis ārkārtīgi svarīgu lēmumu.

Izveidojot 30 % rezervi no Eiropas Sociālā fonda, Eiropas reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda administratīvajām izmaksām, mēs sūtām skaidru signālu Eiropas Komisijai.

Darbības programmas ir jāapstiprina Eiropas direktīvās noteiktajā laikā, šajā gadījumā četros mēnešos.

Lai arī Rumānija bija viena no pirmajām valstī, kuras iesniedza šos dokumentus jau janvārī, divas no svarīgākajām darbības programmām vēl nav apstiprinātas. Es runāju par darbības programmu administratīvās kapacitātes palielināšanai un cilvēkresursu darbības programmu.

Ņemot vērā faktu, ka mēs neesam vienīgā šādā situācijā esoša dalībvalsts, es vēlētos noskaidrot iemeslu, ja tie nav birokrātiski, kāpēc Komisija ir atlikusi apstiprināšanu līdz novembrim. Saskaņā ar paziņojumu, ko mēs pieņēmām kopā ar Komisiju pēc saskaņošanas 13. jūlijā Komisijai vajadzētu nodrošināt ātru dalībvalstu programmu un projektu apstiprināšanu un iesniegt rīcības plānu to apgūšanai.

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, es atbalstu iespēju runāt par ziņojumu par rūpnieciskajām attiecībām pasta nozarē, ko nupat publicēja Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds. Es patiešām vēlētos, lai šis ziņojums būtu pieejams pirms balsojuma par pasta pakalpojumiem. Taču pat tagad tas ir savlaicīgs aicinājums visām valdībām, kuras gatavojas privatizēt pasta pakalpojumus savā valstī tuvākajos gados.

Eiropas Savienībā mēs rīkojamies atbilstīgi Lisabonas stratēģijai, kas atbalsta vairāk un labāku darbavietu radīšanu. Diemžēl šajā ziņojumā ir teikts, ka pasta nozares privatizācija līdz šim radījusi vairāk, taču, kas ir daudz būtiskāk, sliktākas darba vietas ar sliktākiem darba apstākļiem.

Ziņojumā teikts, ka kopš liberalizācijas procesa sākumā algas šajā sektorā visās valstīs, izņemot trīs valstis, ir zem vidējā. Taču ir svarīgi, ka visās valstīs ir algu atšķirības starp galvenajiem uzņēmumiem un jaunpienācējiem vai alternatīvo pakalpojumu sniedzējiem.

Ja tas netiks pārbaudīts, situācija, es citēju ziņojumu: „sagraus darba apstākļus un izraisīs konfliktus industriālajās attiecībās”. Līdz šim pasta pakalpojumu privatizācija nav izturējusi Lisabonas testu.

  Urszula Krupa (IND/DEM). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, šajā Eiropas Parlamenta pilnvaru termiņā es jau vairākkārtīgi esmu aicinājusi izbeigt poļu, īpaši katoļu, diskrimināciju. Arī šoreiz mēs esam sastapušies ar dažu mediju prasību atsaukt subsīdijas Sociālajai un mediju kultūras universitātei, kas ir acīmredzama diskriminācijas izpausme, kuru vada nevis patiesas vērtības, bet gan citi kritēriji.

Dažu mediju apsūdzības nav nekas vairāk kā neslavas celšana, ko dara cilvēki, kuri kādreiz pakļāva Poliju un poļus. Šodien, demokrātijas laikos, viņi nevar panākt vienošanos, nezaudējot pilnīgu varu. Universitāte, kas lūdz finansiālu atbalstu, nodrošina izglītību un apmācības vispārīgo vērtību sistēmā un īpaši studentiem no nabadzīgām ģimenēm.

Kritēriju pastiprināšana un atteikums piešķirt līdzekļus mediju „raganu medību” rezultātā, īpaši gadā, kas noteikts par Vienādu iespēju gadu visiem, mūsuprāt, būtu ne tikai reliģiska diskriminācija, bet arī totalitāru metožu izmantošanas pierādījums, kas ir pretrunā Eiropas tiesību aktos noteiktajām vērtībām, standartiem un prasībām.

  Sylwester Chruszcz (NI). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pievērst uzmanību ļoti svarīgai problēmai Eiropas Komisijā, pret kuru šeit, Eiropas Parlamenta forumā, ir nevērīga attieksme: tā ir saistīta ar transporta sakariem.

Īsākais transporta maršruts no Skandināvijas, Ziemeļeiropas, līdz dienvidiem – Turcijai, Grieķijai un Bulgārijai – ir caur Centrāleiropas transporta koridoru. Tas ir koridors, kas sākas Īstadā, Zviedrijā, iet caur Polijas pilsētām Šcecinu un Vracslavu, Čehijas pilsētu Prāgu, Slovākijas pilsētu Bratislavu, Vīni, Konstanci, Salonikiem un Tresti. Šis maršruts vēl joprojām tiek ignorēts, un, manuprāt, tā iekļaušana Eiropas sauszemes un dzelzceļu sarakstā paātrinātu un saīsinātu transporta maršrutus šajā līnijā, kā arī reklamētu visu Centrāleiropas koridoru un tam blakus esošās pilsētas un reģionus.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, šodien tika publiskots Eiropas Satiksmes drošības padomes ziņojums par ES pasākumiem ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita samazināšanai uz pusi līdz 2010. gadam.

Jā, valstis ir veikušas uzlabojumus, un tas ir apveicami, taču kopējais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ir pārāk liels, un saskaņā ar pašreizējām tendencēm ES nespēs sasniegt savus mērķus šajā jomā. Faktiski tikai trīs valstis – Luksemburga, Francija un Portugāle – varēs sasniegt izvirzīto mērķi. Tās ir samazinājušas ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu par 8 % gada laikā.

Ir vērts atcerēties, ka pēdējo 12 mēnešu laikā uz ES ceļiem ir gājuši bojā 39 000 cilvēku. Ja mēs būtu sasnieguši mūsu mērķus, 5000 cilvēku vēl būtu dzīvi. Man ir žēl, ka Īrija, mana valsts, vēl joprojām ir līgas sliktākajā daļā, kad runa ir par nepieciešamo uzlabojumu veikšanu.

Mums būtu jāmācās no valstīm, kam veicas labāk. Viņi ir pielikuši daudz pūļu un politisko gribasspēku, lai uzlabotu vairākas svarīgas jomas. ES ir palikuši tikai 3 gadi, lai īstenotu pasākumus, kas ļautu mums redzēt, vai esam sasnieguši mērķi uz pusi samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu. Pieredze liecina, ka mēs to varam izdarīt, taču mums ir nepieciešams svaigs stimuls ES līmenī, lai to izdarītu.

  Pierre Pribetich (PSE). – (FR). Priekšsēdētāja kungs, vēlos pievērst Eiropas Parlamenta uzmanību Kosovas problēmai, īpaši tam, ka Eiropas Parlamentam ir jāatbild par šo Eiropas iekšējo jautājumu un jānodrošina, ka cilvēku tiesības pašiem noteikt savu nākotni tiek ievērotas. Parādās daudzi politiski elementi un rada spiedienu uz Kosovas sadalīšanu, kas nav atbilde. Tas mums ir diez gan skaidrs, īpaši saistībā ar Palestīnas teritorijas problēmām un šīs teritorijas sadalīšanu 1946. gadā. Tāpēc Eiropas Parlamentam vajadzētu izdarīt stingru spiedienu, lai novērstu sadalīšanu, lai novērstu konflikta veidošanos šādā veidā, un ļaut cilvēkiem pašiem noteikt savu likteni, nodrošinot, ka Eiropas Parlaments var būt klāt, būt klāt Eiropas līmenī, kā arī būt klāt visā mūsu teritorijā.

  Marios Matsakis (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, diemžēl līdz brīdim, kad es pabeigšu šo runu, divi cilvēki būs sevi nogalinājuši. Tas ir tāpēc, ka pasaulē ik pēc 30 sekundēm viens cilvēks izdara pašnāvību. Viens miljons cilvēku, daudzi no kuriem ir jauni vīrieši un sievietes, katru gadu beidz savu dzīvi. Pašnāvības ir ļoti raksturīgas ES, jo piecas no desmit valstīm ar visaugstāko pašnāvību skaitu ir ES dalībvalstis: Lietuva, Igaunija, Ungārija, Slovēnija un Latvija. Faktiski Lietuvā ir augstākais pašnāvību skaits pasaulē.

ES tā ir ļoti bēdīga statistika, jo lielākajā daļā gadījumu pašnāvības ir iespējams novērst. ES pienākums pret tās iedzīvotājiem ir steidzami samazināt pašnāvību skaitu tās dalībvalstīs. Es lūdzu jūs, priekšsēdētāja kungs, personīgi uzrunāt visu dalībvalstu vadītājus un nacionālos parlamentus, īpaši šajās minētajās piecās valstīs, un pasteidzināt viņus pastiprināt pūles, lai novērstu to pilsoņu pašnāvības. Tādā veidā katru gadu būtu iespējams izglābt tūkstošiem dzīvību.

  Maria Petre (PPE-DE). – (RO) Nesenais pētījums liecina, ka Rumānijā aptuveni 170 000 bērnu no 5 līdz 8 gadu vecumam viens vai abi vecāki ir devušies peļņā uz ārzemēm.

Lielais skaits bērnu, kuri tiek atstāti pie vecvecākiem vai ģimenes, Eiropas Savienības jaunajās dalībvalstīs, kā arī kandidātvalstīs ar katru dienu pieaug.

Šī iemesla dēļ es vēlos uzsvērt nepieciešamību pēc attiecīgu struktūru izveides, kuras palīdzētu bērniem un vēcākiem būt kopā, kā arī nepieciešamību pēc sociālās politikas, kas koncentrētos uz vienotību.

Es uzskatu, ka ģimeņu atkalapvienošanās kā ekonomiskās un sociālās integrācijas faktors būtu jāievieš kā būtisks likumīgas imigrācijas politikas aspekts.

Tajā pašā laikā es lūdzu Eiropas Komisiju gan izstrādāt stratēģiju saistībā uz bērniem, kas pēc vecāku aizbraukšanas ir palikuši savā dzimtenē, gan arī sniegt atbalstu attiecīgu struktūru izveidei dalībvalstīs, lai palīdzētu bērniem un vecākiem pielāgoties jaunajiem ģimenes apstākļiem.

  Priekšēdētājs. − Ar to vienas minūtes runas ir slēgtas.