President. − Nākamais punkts ir Jorgo Chatzimarkakis ziņojums (A6-0321/2007) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā par priekšlikumu Kopienas regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (COM(2007)0122 - C6-0116/2007 - 2007/0045(CNS)).
Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs, paldies par man doto iespēju pateikt dažu vārdus par ziņojumu par Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu. Pirmkārt, es vēlos pateikties Chatzimarkakis kungam un komitejas locekļiem par viņu pūlēm.
Komisijas priekšlikums sastāv no diviem punktiem, kuri ir politiski svarīgi. Pirmkārt, veikt Finansēšanas regulas 53. panta b) apakšpunkta izpildes pēcpārbaudi, kas veicinātu pārredzamības nodrošināšanu, un dalībvalstu attiecīgā sektora tiesību aktos paredzēt finansējuma saņēmēju publiskošanu.
Otrkārt, ieviest mehānismu, kas aizsargātu finanšu disciplīnu ar jauno lauksaimniecības palīdzības samazināšanas – apturēšanas mehānismu, kas ir strukturētāks un pārredzamāks nekā Regulā minētais pašreizējais mehānisms, un dodot Komisijai iespēju ieviest finansiālas korekcijas neveiksmīgu pēcpārbaužu gadījumos.
Komisija atbalsta atklātību un pārredzamību. Viens no šiem elementiem nozīmē tiesības sabiedrībai zināt, kas notiek ar Kopienas sniegto palīdzību, un redzēt, kurš cik saņem. Finanšu regulas 53. pants nosaka, ka ir jāpublisko finansējuma saņēmēju vārdi dalībvalstīs. Komisijas priekšlikumā atrodama šī vispārīgā pienākuma pēcpārbaude attiecībā uz ELVGF un ELFLA izdevumiem.
Komisija uzstāj, lai dalībvalstis publiskotu šo informāciju, jo saskaņā ar dalīto pārvaldību, tās kontaktējas ar lauksaimniekiem un tādējādi daudz labāk par Komisiju var izvērtēt publiskojamo informāciju. Esmu ļoti priecīgs par jūsu atbalstu šajā jautājumā.
Komisija iedvesmosies no dažiem iesniegtajiem priekšlikumiem, kad tā apstiprinās ieviešamos tiesību aktus, taču tie nenodrošinās labāku regulējumu un nebūs vienkāršoti, ja visas – dažkārt ļoti tehniskas – detaļas tiks iekļautas Padomes regulā.
Tomēr ļaujiet man paskaidrot vienu lietu. Finansējuma saņēmēji ir iepriekš jāinformē par faktu, ka ir jāpublisko zināma informācija, un to, ka informācijas publiskošana notiks saskaņā ar attiecīgiem datu aizsardzības noteikumiem.
Kā jūs zināt, samazināšanas – apturēšanas mehānisms jau ir ietverts Regulā Nr. 1290/2005. Salīdzinājumā ar šo mehānismu tiek piedāvāts pārredzams un efektīvs mehānisms, kas ļautu nākotnē vienkāršot esošo iespēju samazināt vai uz laiku apturēt maksājumus dalībvalstīm, ja tiek atklātas nopietnas un pastāvīgas neatbilstības valsts kontroles sistēmās.
Jaunā priekšlikuma priekšrocība ir tāda, ka daži elementi ir noteikti jau iepriekš, lai nodrošinātu šī instrumenta efektīvāku izmantošanu. Ir saprotams, ka samazināšanas mehānisms tiks piemērots arī citos gadījumos. Tomēr Komisijai nepieņemami šķiet grozījumi, kuru mērķis ir samazināšanas mehānisma pavājināšana.
Visbeidzot, es ievēroju diez gan daudz grozījumu, kuru mērķis ir pastiprināt vispārīgo lauksaimniecības izdevumu pārvaldības sistēmu, kas nav saistīti ar mūsu priekšlikumu. Runājot par tiem, es domāju, ka šis teksts sniedz labu līdzsvaru, un mums būtu jādod visām iesaistītajām pusēm laiks to īstenot praksē pirms apsvērt jebkādas izmaiņas noteikumos, kuri ir stājušies spēkā pirms mazāk nekā gada.
Jorgo Chatzimarkakis (ALDE), referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, liels paldies par to, ka esat atraduši laiku, lai šovakar būtu šeit par spīti šai vēlajai stundai. Patiesi, izskatāmais jautājums ir nevis kaut kas svarīgs, izšķirošs – tā ir kopējā lauksaimniecības politika. Sākumā es vēlētos atgādināt Parlamentam, ko mūsu gandrīz 500 miljoniem iedzīvotāju patiesībā nozīmē šī kopējā lauksaimniecības politika. Turklāt tieši šo iedzīvotāju domas nosaka to, ka šādas debates notiek.
Šai sakarā ir jāpiemin, ka daudzi iedzīvotāji redz kopējo lauksaimniecības politiku, pirmkārt un galvenokārt, kā ES reklāmu – taču diemžēl kā ļoti sliktu. Subsīdiju eksports, negodīga tirdzniecība ar „trešās pasaules” valstīm, pārtikas skandāli, lauksaimnieku protesti, pārlieku lielas subsīdijas, ģenētiski modificēti produkti – šīs negatīvi uztvertās parādības saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku ir neaptveramas un neizmērojamas.
Likumpārkāpumi kopējā lauksaimniecības politikā ir būtiski ietekmējuši ES reputāciju daudzās Eiropas daļās. Dāmas un kungi, šī reputācija nav kaut kas, ko šovakar var izlaist no rokām. Šis ziņojums – pieņemot, ka Padome to atbalsta – var ievirzīt kopējo lauksaimniecības politiku jaunā gultnē; tādā, ko atbalstītu lielākā daļa iedzīvotāju.
Es vēlētos sākt ar atkārtotu diskusiju par Komisijas priekšlikumu. Tas pēc būtības sastāv no četriem elementiem: pārredzamība, tas ir, lauksaimniecības maksājumu saņēmēju vārdu publiskošana, iespēja atlikt maksājumus dalībvalstīm pirmā pīlāra ietvaros gadījumā, ja tiek konstatēti nopietni pārkāpumi pārvaldības vai kontroles sistēmās, Komisijas veikto revīziju perioda samazināšana, ja dalībvalsts nepilda kontroles saistības (izņēmums tā dēvētajos 24 mēnešu noteikumos), un pilnvaru īstenošanas kārtības apstiprināšana. Politiskā ziņā priekšlikumi par pārredzamību noteikti ir ārkārtīgi svarīgi Eiropas Parlamentam. Ar tiem Komisija beidzot ievieš Padomes un Parlamenta lēmumu par 2007. gada budžetu.
Kopumā es atbalstu šo projektu, lai arī Komisijas priekšlikums ir diez gan novēlots, iespējams daļēji dēļ papildu faktu iestrādes tekstā. Komisijas ELFLA ieviešanas noteikumi jau paredz visu otrā pīlāra maksājumu saņēmēju vārdu publiskošanu. Tagad arī uz citiem fondiem (Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Zivsaimniecības fonds, Kohēzijas fonds) ir attiecināmi noteikumi par publiskošanu. Lēmums par budžetu pēc būtības nozīmē to, ka pārredzamības jautājums ir strīdīgs: vairs nav ja, bet gan tikai kā. Vienpadsmit dalībvalstis jau visaptveroši publisko visus maksājumus.
Mums ir nepieciešama lielāka pārredzamība. Pārredzamības trūkums ir izraisījis tenkas un dezinformācijas kampaņas, kas ir kaitējušas KLP vairāk nekā dažas reālas kļūdas. Vienīgā problēma ir kā: galu galā Komisija nesniedz detalizētu informāciju par kārtību un vēlas iekļaut visus detalizētos nosacījumus ieviešanas noteikumos. Tā kā mēs aplūkojam iejaukšanos pašnoteikšanās tiesībās saistībā ar personīgo informāciju, manā ziņojumā ir sniegti daži skaidrojumi par publiskojamajiem datiem un to publiskošanas nosacījumiem. Tie pilnībā atbilst Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumam. Par spīti vēlmei ātri visu ieviest ļoti nopietni ir jāuztver datu aizsardzība – un Eiropas Parlaments tā dara.
Šī ziņojuma mērķi ir šādi: lielāka pārredzamība un tajā pašā laikā arī skaidrākas datu aizsardzības prasības. Turklāt sabiedrībai ir jābūt informētai. Kā īstenot šo līdzsvarošanas pasākumu?
Mūsuprāt, ir svarīgi iepriekš informēt iesaistītās puses, un nav pārredzamības, ja skaitļi neko nenozīmē. Tāpēc es piedāvāju, piemēram, skaidrāku sadalījumu pēc iejaukšanās nolūka. Manā ziņojumā tiek piedāvāts publiskot vārdu, maksājumu un dzīvesvietu/biroja reģistrēto adresi. Šodien pārredzamība nozīmē informācijas publicēšanu internetā. Mēs runājam par vispārīgas Komisijas interneta platformas izveidi ar saitēm un atsaucēm. Tas ir jāizlemj dalībvalstīm, vai padarīt informāciju saprotamu ar attiecīgiem skaidrojumiem.
Dalībvalstis drīkst publiskot informāciju arī reģionālā līmenī, ja tās uzskata to par piemērotu. Jābūt nodrošinātai saiknei starp dažādām datubāzēm.
Padomē jautājums par to, kurš publiskos informāciju, bija ļoti strīdīgs. Finanšu pārvaldība ir jaukta, tāpēc dalībvalstīm ir skaidra atbildība – tajā skaitā saskaņā ar budžeta lēmuma 53. pantu. Turklāt Komisijas veikta informācijas publiskošana varētu izraisīt juridiskās aizsardzības problēmas, jo personas, kuras skartu nepareizi publiskota informācija, uzreiz vērstos Eiropas Pirmās instances tiesā. Tas nav nedz draudzīgi iedzīvotājiem, nedz pārredzami. Komisijas priekšlikums ir vienkāršāks, pārredzamāks, vieglāk administrējams un draudzīgāks iedzīvotājiem, un tāpēc es to atbalstu. Tas atbilst nosacījumiem daudzos citos sektoros (struktūrfondiem un līdz šīm spēkā esošajiem otrā pīlāra noteikumiem).
Tā kā informācijas publiskošana ir jāskata budžeta kontroles kontekstā, manā ziņojumā ir piedāvāta fiksēta (samērīga) soda nauda par informācijas nepubliskošanu. Runājot par finansējuma samazināšanu sodīšanas nolūkā, es vēlos teikt, ka lielā mērā to atbalstu, taču ir daži punkti, kuros es gribētu redzēt plašāku proporcionalitātes principa piemērošanu.
Budžeta kontroles komitejā mans kolēģis Mulder kungs iesniedza priekšlikumus saistībā ar budžeta līniju dokumentācijā, kurus es pilnībā apstiprinu. Budžeta komitejas atzinumā ir pausts viedoklis par pārredzamības aspektiem, kuri lielā mērā atbilst maniem priekšlikumiem.
Dāmas un kungi, īpaši Padomes locekļi, šis ziņojums Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā tika apstiprināts vienbalsīgi. Es ceru, ka arī rīt tas tiks atbalstīts ar lielu balsu vairākumu. Es lūdzu Padomei un Komisijai uztvert nopietni šo Eiropas cilvēku pārstāvju balsojumu.
Nav šaubu, ka būs saikne starp šo ziņojumu un veidu, kādā iesaistītās puses to izmantos, kā arī paredzēto „veselības pārbaudi”. Mēs nešaubīgi atgriezīsimies pie šī temata, kad runāsim par „veselības pārbaudi”.
Albert Deß, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, esmu ļoti pateicīgs savam kolēģim Chatzimarkakis kungam, kurš iesniedza šo ziņojumu, ko visādā ziņā apstiprina Eiropas Tautas partija (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa.
Tomēr tas ir likumdošanas jautājums, vai šāda regula vispār bija nepieciešama. Tā izraisīs intensīvas diskusijas, jo ir grūti izskaidrot kontekstu iedzīvotājiem. Tāpēc es domāju, ka būtu labi izskaidrot lauksaimniekiem maksājumu iemeslus, kad detalizēta informācija par tiem tiek publiskota. Mūsu lauksaimnieki sniedz patiesi vērtīgu ieguldījumu mūsu sabiedrībā, nodrošinot mūs ar ēdienu katru dienu, rūpējoties par mūsu kultūras ainavu un būtiski veicinot lauku rajonu funkcionēšanu.
Pārredzamība nevar būt „vienvirziena ceļš”, tai tomēr ir jābūt piemērojamai „abos virzienos”. Šī iemesla dēļ mana grupa atbalsta ziņojumā izteikto aicinājumu lietotājiem izmantot paroli vai reģistrēties, lai lietotu informāciju. Kā nupat minēja mans kolēģis, ir svarīgi, lai ar šo direktīvu netiktu pārkāpti datu aizsardzības nosacījumi, īpaši attiecībā uz dalībvalstu datiem.
Tomēr vienlīdzības nolūkā es vēlos lūgt Komisiju iesniegt regulu, kas nodrošinātu pārredzamību arī, piemēram, nevalstiskajās organizācijās. Esmu pārliecināts, ka vairāk ES fondu līdzekļu tie novirzīti šaubīgos projektos tieši ar NVO, nevis ar lauksaimniecības sektora starpniecību. Šis ziņojums sniedz mums iespēju publiski parādīt, kāpēc nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta lauksaimniecībai. Ziņojuma pareiza izmantošana palīdzēs veiksmīgi parādīt sabiedrībai lielo Eiropas lauksaimniecības nozīmi; šādā gadījumā šī Direktīva par pārredzamību būs sasniegusi savu mērķi.
Bernadette Bourzai, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, runājot par pirmo šīs regulas mērķis, kas ir pienākums publiskot informāciju par Kopienas līdzekļu saņēmējiem, es domāju, ka tas ir pareizi, jo mums beidzot ir jāzina, kurš cik saņem KLP ietvaros. Šis ir ilgi gaidīts pasākums, lai arī tas nav jautājums par lauksaimnieku kaunināšanu, bet gan par finanšu pārredzamības nodrošināšanu, kas skar mūs visus kā nodokļu maksātājus un patērētājus un par ko mums ir tiesības būt informētiem.
Es pat domāju, ka šāda veida informācijas publiskošana varētu dot zināmu labumu un uzlabot iedzīvotāju viedokli par lauksaimniekiem un maksājumiem, kurus viņi saņem par Kopienai sniegtajiem pakalpojumiem, nodrošinot tādas pārtikas piegādi, kas atbilst augstiem ražošanas standartiem, kā arī uzturot, piemēram, zemi un laukus. Ļoti lietderīgi būtu arī publiskot izskaidrojošu paziņojumu par veiktajiem maksājumiem un lauku saimniecību ienākumiem, kā to pieprasa Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja.
Es pilnīgi piekrītu kolēģa Chatzimarkakis kunga ziņojumā noteiktajai praktiskajai informācijas publiskošanas kārtībai, kas sastāv no Eiropas interneta platformas, kas sasaistīta ar dalībvalstu interneta platformām, kur norādīti vietējo finansējuma saņēmēju vārdi un dzīvesvietas. Sabiedrību ar ierobežotu atbildību gadījumos ir jānorāda arī investoru un valdes locekļu vārdi.
Es arī atbalstu Eiropas Komisijas pieprasītos novērtēšanas ziņojumus pēc šīs regulas ieviešanas, kas būtu patiešām lietderīgi, Komisijas veiktās centralizētās informācijas publicēšanas novērtējumu un līdzekļu sadales novērtējumu, kam līdztekus iespējams varētu arī iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, lai panāktu objektīvāku pirmā un otrā pīlāra līdzekļu sadali.
No otras puses, kas attiecas uz piekļūšanas iespējām šiem datiem, es pilnīgi nepiekrītu priekšlikumiem par konfidencialitāti vai piekļuves ierobežojumiem, kuri, manuprāt, pilnībā sagrautu šīs regulas radīto pārredzamības efektu. Ja pārredzamība tiktu ieviesta, īpaši attiecībā uz publiskajiem fondiem, man šķiet, ka visiem bez ierobežojumiem būtu jāpiešķir iespēja piekļūt informācijai. Praksē, tā kā datus vispirms publisko dalībvalstis, bet pēc tam tie tiek pārņemti Eiropas līmenī, šķiet gandrīz neiespējami ieviest reģistrēšanās sistēmu, un jebkurā gadījumā trīspadsmit dalībvalstis jau ir publiskojušas šos datus bez jebkādiem ierobežojumiem. Tāpēc es aicinu jūs pilnībā vai daļēji noraidīt 4., 20., 21. un 23. grozījumu, kas pieprasa publiski pieejamo datu lietotāju reģistrēšanos un motivāciju.
Runājot par otro mērķi – rīks lauksaimniecības maksājumu samazināšanai vai atlikšanai, ja valsts kontroles sistēma ir nedarbojas vai ir neefektīva – es domāju, ka tas ir lietderīgs veids, kādā Eiropas Komisijai rīkoties. Taču acīmredzot tas ir jāpiemēro atbilstoši pārkāpuma veidam, ilgumam un nopietnībai. Tādā pašā veidā tiek pamazināts procentuālais maksājumu samazinājums dalībvalstīm, ja tās ir īstenojušas pasākumus atklāto pārkāpumu novēršanai, un palielināts, ja dalībvalstis nav ņēmušas vērā iepriekš sniegtos ieteikumus.
Es arī ceru, ka tiks saglabāta prasība dalībvalstīm informēt Komisiju par veidu, kādā tās ir nolēmušas vai plāno izmantot pēc pārkāpumu atklāšanas atceltos maksājumus.
Marian Harkin, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, es vēlos pateikties referentam par viņa izcilo darbu. Šai regulai būs pozitīvs iznākums, jo tā nodrošinās lielāku pārredzamību un atbildību. Tas ir nepieciešams, jo tādai būtu jābūt prasībai, kas attiecināma uz visa veida Eiropas finansējumu, taču arī tāpēc, ka tā palīdzēs mums kliedēt pārspīlēto mītu par KLP. Patiesi, Revīzijas palātas ziņojumi liecina, ka pēdējā laikā lauksaimniecības izdevumu pārbaudes ir ievērojami uzlabojušās. Par to ir jāinformē sabiedrība. Es piekrītu referenta ieteikumam, ka attiecībā uz struktūrfondiem ir jāievieš līdzīga prasība. Tam nevajadzētu attiekties tikai uz KLP. Šai pārredzamības iniciatīvai vajadzētu attiekties arī uz citām jomām. Tā kā mēs gaidām tā dēvēto KLP „veselības pārbaudi”, ir svarīgi, ka mēs risinām šo jautājumu tagad, lai to varētu veiksmīgi pabeigt.
KLP bieži iekļūst sliktajos rakstos presē, taču bieži šie komentāri fokusējas tikai uz negatīvajiem aspektiem un pilnīgi ignorē iedzīvotāju lielo guvumu no KLP. Kopš KLP ieviešanas pārtikas cenu inflācija ir ievērojami zemāka par vispārējo inflāciju. KLP ir nodrošinājusi ne tikai zemākas pārtikas cenas ES iedzīvotājiem, bet arī drošu un izsekojamu pārtiku. Frāze „no fermas uz dakšiņas” tieši to arī nozīmē. KLP uzlabo mūsu vidi, un uzlabojas arī dzīvnieku dzīves apstākļi. Turklāt KLP ir uzlabojusi pārtikas drošību ES. Daudzi cilvēki izsmej pārtikas drošības politiku, it kā tā būtu ideja no tumšajiem gadiem. Pasaulē ir pietiekami daudz pārtikas, lai tā sevi pabarotu. Cik ilgi? Iespējams nedēļu. Tikai padomājiet, kāds būs spiediens, ja mēs tiešām sāksim audzēt degvielu pārtikas vietā. Tikai padomājiet, kāds būs spiediens, ja tādas jaunattīstības valstis kā Indija un Ķīna sacentīsies par izaudzēto degvielu pārtikas vietā. Tas mēs meklēsim pārtikas drošību ES un KLP. KLP tāpat kā jebkurai citai politikai ir savas problēmas, taču par tām atklāti un pārredzami tiek un tiks informēti ES iedzīvotāji.
Janusz Wojciechowski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es pilnībā atbalstu gan Jorgo Chatzimarkakis kunga ziņojumu, gan pašu regulas projektu. Tas ir svarīgs solis pareizā virzienā; mēs ieviešam lielāku Eiropas Savienības izdevumu pārredzamību. Visvērtīgākais ir nosacījums, kas uzliek par pienākumu publiskot informāciju par to, kurš kopējās politikas ietvaros saņem finansējumu un kādā kontekstā.
Sabiedrība un arī prese ir pieprasījusi šo informāciju, tāpēc ir ļoti labi, ka šis princips ir ieviests. Nevienam, kurš guvis labumu no valsts palīdzības, nevajadzētu kaunēties par informāciju, ka viņš ir saņēmis šādu palīdzību, un īpaši lauksaimniekiem nevajadzētu kaunēties par to, jo galu galā palīdzība tiek sniegta tieši viņiem un visas sabiedrības labā.
Regulas mērķis ir stingrāk kontrolēt ES izdevumus, un tā arī ir ļoti laba lieta. Es vēlos izmantot šo iespēju, lai pateiktu divus teikumus par problēmu, kas tika atklāta, kad Budžeta kontroles komiteja apmeklēja Poliju oktobra sākumā. Problēma ir saistīta ar valsts kontroles aģentūru atklātajām nepilnībām. Šis ir risinājums, kas ļautu mums izvairīties no izdevumu ierobežošanas sekām situācijās, kad nepilnības atklāj valsts kontroles aģentūras. Šādām aģentūrām ir cieši jāsadarbojas ar Eiropas Revīzijas palātu un jābūt motivētām atklāt šādas nepilnības bez sekām pašu valstīs.
Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, lauksaimniecībā ir nepieciešama pārredzamība. Deß kungs sacīja, ka nauda nokļūst šaubīgos projektos. Ar šo pārredzamību mēs vēlamies atmaskot arī šādus gadījumus, taču iespējams viņš piekritīs arī tam, ka nedaudz naudas nokļūst Eiropas lauksaimniecībā un Eiropas lauku teritorijās, daļa naudas nokļūst nepareizos kanālos. Pēdējo gadu laikā miljardiem eiro ir piešķirti lauksaimniekiem, taču šī nauda līdz viņiem tā arī nav nokļuvusi. Visas eksportētās zemnieku subsīdijas, ES intervence, paredzot uzglabāšanu – tas viss ir aprijis miljardiem eiro, taču nav palīdzējis lauksaimniekiem. Labākajā gadījumā – kā sacīja Harkin kundze no Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas – tas ir noturējis zemas cenas ar lejupslīdoša tirgus stabilizāciju, kas ir zināma veida inflācijas lūzums. Saprotams, ka cenu uzturēšana zemā līmenī ir galvenais mērķis, taču tas nav lauksaimnieku interesēs būt Eiropas sulaiņiem, lai to nodrošinātu.
Referentam bija taisnība, kad viņš runāja par nepieciešamību pēc atsauces ietvara: ar publiskošanu vien nepietiek. Es vēlos piedāvāt atsauces ietvaru: pat pēc KLP reformas, ar EUR 300 uz vienu hektāru, racionalizēta uzņēmējdarbība, kur viens lauksaimnieks aprūpē 400 hektārus – tas ir racionalizācijas augstākais līmenis – saņem aptuveni EUR 120 000 uz vienu darbinieku. 80 % lauksaimnieku nesaņem pat desmito daļu no tā. Tāpēc mums ir nepieciešams arī izskaidrot, kas notiek ar šo naudu. Šis atsauces ietvars ir jāveido politiķiem – tas netiks automātiski nodrošināts ar informācijas publiskošanu.
Ja Komisijas savā priekšlikumā apgalvo, ka šie maksājumi ir jāsadala daļās, ka otrajā pīlārā ir jāievieš šāda modulācija – jo šādā veidā līdzekļi rada labāku rezultātu gan no strādnieku, gan vides viedokļa – tad tas ir prieks par gaidāmo, proti, diskusiju pēc informācijas publiskošanas. Un tad mums atkal būs jādod brīvība politiķiem. Tomēr vispirms ir jāļauj runāt skaitļiem, tiem ir jābūt publiskotiem, un mums ir jābūt pacietīgiem, un, ja tie izrādīsies nepareizi, politika būs jāmaina, lai tos izlabotu.
Liels paldies referentam – mums šis ziņojums ir jāatbalsta.
Kartika Tamara Liotard, GUE/NGL grupas vārdā. – (NL) Liels paldies, priekšsēdētāja kungs. Arī es vēlos pateikties referentam par viņa darbu. Eiropas nodokļu maksātāji vēlas zināt, kā tiek tērēti viņu samaksātie nodokļi. Lauksaimniecības subsīdiju saņēmēju vārdu publiskošana ir absolūti nepieciešama, lai nodrošinātu pārredzamu Eiropas politiku, ņemot vērā, ka lauksaimniecības subsīdijām tiek tērētā milzīga ES budžeta daļa. Tomēr daudz svarīgāk ir tas, ka šāda informācijas publiskošana var būt sākums ļoti nepieciešamai, rūpīgai kopējās lauksaimniecības politikas reformai.
Kad subsīdiju saņēmēju vārdi 2005. gadā tika publiskoti Nīderlandē, mēs sapratām, ka liela daļa nonāca mazas, turīgas grupas rokās. Mēs piešķiram lielas subsīdijas starptautiskiem un lieliem zemes īpašniekiem, kamēr tūkstošiem parastu lauksaimnieku var tikko tikt galā. Iesākumā ir jānosaka ierobežots finansējuma apjoms, ko var saņemt viena persona vai uzņēmums – un nevis EUR 300 000, kā nesen piedāvāja komisārs Fischer Boel. Es ieteiktu daudzumu, kas nepārsniedz vidējo gada algu. Turklāt lielākā daļa subsīdiju ir paredzētas ienākumu papildināšanai.
Dalībvalstīm, kuras nevar pareizi nodrošināt pārredzamību, būtu par sodu jāsaņem mazāks ES finansējums. Ir svarīgi arī, ja dalībvalstīs ir slikti kontroles mehānismi, par to informēt, lai lauksaimnieki un organizācijas, kuras pārstāv viņu intereses, varētu saukt pie atbildības šīs iestādes, ja viņi cieš zaudējumus šādu organizāciju neveiksmīgas darbības rezultātā.
Protams, tam būtu jābūt tikai sākumam virknei Eiropas Parlamenta iniciatīvu saistībā ar pārredzamību. Arī struktūrfondu sadalījumam ir jābūt publiski pieejamam. Es ceru uz plašu Parlamenta atbalstu šim ziņojumam, jo tas būtiski atvieglotu mūsu primāro uzraudzības funkciju. Pārredzama lauksaimniecības politika ir pirmais solis ceļā uz godīgu lauksaimniecības politiku.
Hélène Goudin, IND/DEM grupas vārdā. – (SV) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Es, tāpat kā mani vēlētāji, domāju, ka ES ir pārāk noslēgta un birokrātiska. Tāpēc es atbalstu Komisijas priekšlikumu par lielāku atklātību un pārredzamību attiecībā uz institūciju izdevumiem. Lauksaimniecības atbalsts ir strīdīgs jautājums. Tāpēc ir svarīgi, lai iedzīvotāji varētu redzēt, pie kā nokļūst viņu nodokļi un cik lielā apmērā. Žēl, ka komitejas ierosinātie grozījumi ir pretstatā ES kā pārredzamas institūcijas lomai. Komitejas reģistrēšanās prasība, lai piekļūtu informācijai, ir nopietns visu iedzīvotāju privātuma pārkāpums neatkarīgi no tā, vai tas ir lauksaimnieks, žurnālists vai pirmsskolas skolotājs. To iedzīvotāju reģistrēšanās, kuri vēlas piekļūt publiskiem dokumentiem, ir pavērsiens, kuru mēs nevēlamies redzēt ES. Tāpēc es aicinu visus Parlamenta locekļus balsot pret Komitejas ierosināto 4. un 23. grozījumu. Paldies!
Jean-Claude Martinez, ITS grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Chatzimarkakis kungs, mums trūkst graudaugu, mums trūkst piena, kukurūzas un sviesta cenas pieaug, un ko darām mēs? Mēs diskutējam par piemaksu par katru govi, aitu vai hektāru ievietošanu internetā un, kamēr pasaule cieš badu, mēs kā tīņi spēlējamies, veidojam lauksaimnieku un finanšu elektronisko pastu internetā.
Protams, tam ir labi iemesli: pārredzamība, tiesības noskaidrot un kontrolēt, kas notiek ar lauksaimniekiem izmaksātajiem miljoniem. Taču demokrātiskā sistēmā kontroli nodrošina pie varas esošais parlaments, nevis interneta lietotāji. Un, ja lauksaimniecībai piemērotā pārredzamība dod rezultātu, kāpēc, populisma garā, nepiemērot šādu pārredzamību arī ES augsta ranga amatpersonu algām? Ja piemaksas par piena govīm mēs liekam internetā, kāpēc lai mēs neliktu internetā arī piemaksas augsta ranga amatpersonām?
Tā ir pirmā netaisnība. Ir arī otrā. Mazās lauku saimniecības būs pārredzamas, taču lieli, komerciāli lauksaimniecības uzņēmumi nebūs. Tas ir tāpēc, ka patiesais šīs regulas mērķis nav pārredzamība. Tā ir velnišķīga kara mašīna ar diviem slēptiem mērķiem. Pirmais ir sadalīt lauksaimniekus lielajos un mazajos un izjaukt viņu vienotību arodbiedrībās. Nākamais, un vissvarīgākais, ir vērst sabiedrības viedokli pret lauksaimniekiem ar preses, konkrēti Britu preses, starpniecību, kas uzsver Prinča Čārlza un Viņas Majestātes Karalienes Elizabetes, arodbiedrību vadītāju, lielo lauksaimnieku, un iespējams pat Fischer Boel kundzes vīra, kuram pieder cūku ferma, piemaksas.
Izmantojot šos dažus piemērus, kad lielie zemes īpašnieku, kuri tiek baroti ar Briseles hormoniem, sabiedrība sāks ticēt, ka lauksaimnieki saņem lielu atbalstu īpaši tāpēc, ka sabiedrība nezina, ka šiem lauksaimniekiem maksā pret viņu gribu, jo viņiem tiek liegta ražošana. Viņi ir spiesti atstāt zemi papuvē.
Kamēr sabiedrības attieksme pret lauksaimniekiem – kuriem tiek maksāts nevis lai ražotu, bet lai tiktu no viņiem vaļā – ir nokaitēta, 2013. gadā bez politiska vai vēlēšanu riska būs iespējams atcelt palīdzību un atgūt apmēram EUR 20 miljardus, lai finansētu citas ar lauksamniecību nesaistītas aktivitātes.
Maskējoties ar demokrātisku pārredzamību, šī regula ir morāli negodīga rīcība, kad tiek izmantota skaudīga un greizsirdīga motivācija, lai pītu Komisijas stratēģiskās intrigas kopš 1980-tajiem gadiem: izbeigt lauksaimniecības eksportu liela starptautiska nolīguma ietvaros. Lauksaimniecība dienvidu puslodei, bet banku un enerģētikas pakalpojumi ziemeļu puslodei. Tāda ir patiesība par šo regulu!
Jim Allister (NI). – Priekšsēdētāja kungs, starp pārredzamību un privātuma pārkāpumu ir ļoti šaura robeža. Daudzi lauksaimnieki – manuprāt, diez gan pareizi – apvainosies par viņu saimniecības saņemto maksājumu detalizētu publiskošanu internetā, jo tādā veidā tiek sagrozīts priekšstats par bezmaksas informācijas sniegšanu.
Realitāte, protams, ir tāda, ka lielākā daļa maksājumu individuālām lauku saimniecībām ir mūsu lētās pārtikas politikas subsidēšana. Paņemsim par piemēru liellopu sektoru. Manā rīcībā esošais darba grupas izstrādātais ziņojums liecina, ka ražotāji šajā nelielajā jomā zaudē EUR 260 miljonus gadā. Tikai šie maksājumi lauku saimniecībām ļauj viņiem darboties saskaņā ar subsidētu ražošanu.
Tāpēc, ja tiek publicēta informācija, ka lauksaimnieks saņem EUR 20 000, tas rada nepareizu priekšstatu, taču netiek pieminēts, ka tajā pašā laikā viņš zaudē EUR 40 000 un vairāk ražošanas procesā. Godīgi runājot, kopā ar informāciju būtu jāpublisko parasta peļņas – zaudējumu statistika par patēriņa preču pārdošanu katrā sektorā.
Ioannis Gklavakis (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, man ir prieks, ka mēs visi vēlamies gan pārredzamību, gan kontroli: mēs visi vēlamies, lai ES nodokļu maksātāju nauda būtu aizsargāta un nokļūtu pie tiem, kam patiešām pienākas palīdzība. Ja ir nepilnības vai nelikumības, ir jāievieš piemērotas sankcijas, un, es domāju, ka šajā jautājumā mēs visi esam vienoti un pārliecināti. Tomēr bez teikšanas ir saprotams, ka piedāvātie pasākumi ir jāievieš pēc tam, kad ir pieņemta attiecīga regula, un tiem ir jābūt attiecināmiem un nākamo fiskālo gadu. Mēs uzskatām, ka šis skaidrojums ir ļoti nepieciešams, un tāpēc mēs esam iesnieguši attiecīgu grozījumu. Mēs vēlamies, lai ar šo grozījumu būtu skaidrs, ka ikmēneša maksājumu atcelšana atbilstīgi Regulas Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu 17.a un 27.a pantu nenotiks ātrāk par 2008. gada oktobri. Tāpēc mēs uzskatām, ka ir pareizi, ja šiem pasākumiem nav retrospektīva spēka.
Beigās ļaujiet man uzsvērt, ko mēs visi vēlamies:
- pirmkārt, pasargāt nodokļu maksātāju naudu;
- otrkārt, lai nauda nokļūst pie tiem, kam tā patiešām ir paredzēta, kā ļoti pareizi minēja mans kolēģis;
- treškārt, sodīt likumpārkāpējus;
- ceturtkārt, būt godīgiem un nepieļaut, ka likumiem ir retrospektīvs spēks.
Ja šie nosacījumi tiks izpildīti, mēs labprāt un ar prieku apstiprināsim un balsosim par Chatzimarkakis kunga ziņojumu.
Csaba Sándor Tabajdi (PSE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Eiropas Savienības institūcijas lauž ieilgušo nevērību. Ja kāds ir ieinteresēts tajā, lai mēs sakārtojam Eiropas lauksaimniecību un padarītu to pārredzamu, tad tas ir Eiropas lauksaimniecības sektors.
Referents Chatzimarkakis kungs, kuru es vēlos apsveikt, ļoti labi pateica, ka Eiropas Savienībai nav labas slavas Eiropas iedzīvotāju vidū, un viņi bieži padara Eiropas lauksaimniecību par grēkāzi. Tāpēc šajā vēlajā stundā es vēlos citēt ģenerāli de Gaulle, kurš sacīja, ka mums ir jāstāv nezināma bezdibeņa malā. Jā, mums, kuriem jopējā lauksaimniecības politika ir tika svarīga, ir jāstāv nezināmā, pārredzamības, bezdibeņa malā.
Liela kopējās lauksaimniecības politikas problēma – un es pilnīgi piekrītu Graefe zu Baringdorf kungam – ir tā, ka visa Eiropas Kopējā lauksaimniecības politika ir liels juceklis, tā ir slikti pārredzama un daudzos aspektos negodīga. Mēs abi un, es domāju, daudzi šajā plenārsēžu zālē sēdošie vēlētos nodrošināt mūsu kopējās lauksaimniecības politikas nākotni, taču tajā pašā laikā mēs vēlamies to aizsargāt.
Mani draugi, par ko mums liecina tas, ka kopējai lauksaimniecības politikai ir savi favorīti, izlutinātie bērni, piemēram, graudkopības, cukura un tabakas sektori, un savi naidīgie sektori, piemēram, augļu un dārzeņu, vīnogu un vīna, cūkgaļas un vistas gaļas sektori? Neviens to nevar izskaidrot Eiropas iedzīvotājiem.
Bieži neviens nevar izskaidrot Eiropas iedzīvotājiem, ka visa palīdzība nenokļūts pie ražotājiem, kā teica Graefe zu Baringdorf kungs, bet to „nosmeļ” komerciālie uzņēmumi. Nav vēl sagatavots neviens ziņojums, un būtu labi, ja Komisija un Padome beidzot sagatavotu ziņojumu par finansēju, kas nokļūst lauksaimniecības sektorā. Milzīgu finansējumu.
Tāpēc šis ziņojums ir ļoti svarīgs, lai parādītu, kurš saņem palīdzību un cik lielā apmērā, lai nenonāktu līdz tam, ka mediji min slikto piemēru, kad Romā sestajā stāvā gadiem ilgi sēž 200 galvu ganāmpulks, kamēr tūkstošiem Itālijas lauksaimnieki godīgi dara savu darbu.
Mani draugi, tāpēc pārredzamība un datu apstrāde ir ļoti svarīgi elementi, un Eiropas Savienībai tie ir jāievieš arī citās jomās, tāpēc es atbalstu Chatzimarkakis kunga ziņojumu. Liels paldies!
Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlos uzreiz apsveikt referentu Chatzimarkakis kungu ar viņa ziņojumu. Mēs, protams, varam pajautāt, kādu ziņojumu var sagaidīt no referenta ar vācu veselo saprātu, grieķu sirdi un daļu no Somijas ainavām dvēselē. Šādā gadījumā mēs varam teikt, ka ziņojums varētu būt labs daudzējādā ziņā, un attiecībā uz šo ziņojumu tā arī ir. Vēlreiz apsveicu.
Ir taisnība, ka, runājot par lauksaimniecību un finansēšanas sistēmu, ir ļoti svarīgi uzsvērt pārredzamības nozīmi. Pārredzamība ir visa pamatā. Protams, vēl viens faktors, kam būtu jāiet roku rokā ar pārredzamību, ir godīgums. Tomēr šo dažu gadu laikā, kamēr es esmu Eiropas Parlamentā, esmu secinājis, ka godīgums ir tāds relatīvs jēdziens, un mēs to uztveram dažādi. Jebkurā gadījumā es ceru, ka palielināta pārredzamība palielinās sabiedrības pārliecību par mūsu lēmumu pieņemšanas kārtību un to, ka mēs šeit pieņemam pareizus lēmumus par lauksaimniecības un citu jomu finansēšanu.
Tomēr vēlos paust savas bažas par lauksaimniecību plašākā kontekstā. Pieminot godīgumu, es ceru, ka nākotnē mēs pievērsīsim uzmanību ne tikai pārredzamībai, bet arī godīgumam.
Tagad, kad komisārs ir šeit, ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka arī pret mazajām dalībvalstīm ir pienācīga attieksme. Nākotnē mums ir jānodrošina, lai arī valstu pašpietiekamība tiktu saglabāta. Mums Somijā tam ir daži nopietni piemēri – nesen pieņemtais Eiropas Savienības lēmums par cukuru un arī lēmums par lauksaimniecības maksājumiem. Tie neattiecas vienlīdzīgi pret lielajām un mazajām dalībvalstīm, un tāpēc es ceru, ka nākotnē godīgumam tiks pievērsta lielāka uzmanība, ja tagad Chatzimarkakis kunga ziņojuma kontekstā ir uzsvērta pārredzamība.
Mums ir jānodrošina, ka Eiropas Savienības un mūsu lēmumu pieņemšanas sistēmas būtu atvērtas un tādas, kurām var uzticēties Eiropas iedzīvotāji un kuras tie vēlētos atbalstīt nākotnē.
Andrzej Tomasz Zapałowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, šodienas ziņojums par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, īpaši dēļ tajā iekļautajiem jautājumiem par pārredzamību, ir ļoti svarīgs, lai panāktu Kopienas iedzīvotāju, īpaši Eiropas lauksaimnieku, sociālo atbalstu. Publiskojot valsts atbalsta saņēmēju vārdus, mēs varēsim detalizēti redzēt, kādā kontekstā notiek finansējuma sadale, īpaši valstīs, kas zināmas kā vecā un jaunā ES.
Viens svarīgs referenta ierosināts priekšlikums ir saistīts ar datu salīdzināšanas prasību dalībvalstīs. Tas palīdzētu izvairīties no nepatiesiem ES dalībvalstu apvainojumiem par atbalsta apjomu un metodēm un ļautu izlīdzināt lauksaimnieku iespējas saņemt valsts atbalstu. Kā vispārīgu punktu ir jāuzsver, ka skaidrs lauksaimniecības finansējums kopā ar piemērotu produktu daudzumu garantētu patērētājiem Eiropā pārtikas drošību. Tāpēc Eiropas lauksaimniekiem ir jābūt ilgtermiņa drošībai un finanšu perspektīvām ar atsauci uz investīcijām lauku saimniecībās.
Patlaban dzirdamie lūgumi veikt ātrāku kopējās lauksaimniecības politikas pārskatīšanu ir bezatbildīgi un var apdraudēt ES pārtikas drošību. Tāpat mums nevajadzētu aizmirst garantijas, kas tika dotas saistībā ar subsīdiju izlīdzināšanu starp visām ES dalībvalstīm līdz 2013. gadam.
Beigās es vēlos apsveikt referentu.
Esther de Lange (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlos apsveikt mūsu kolēģi par viņa pilnīgo ziņojumu, kurā galvenokārt paustas bažas par ļoti tehniskajiem un ar budžetu saistītajiem noteikumiem. Tomēr patiesībā šie noteikumi var ietekmēt mūsu lauksaimnieku darbu, kuri galu galā ir likumīgi un nepieciešami mūsu ikdienas pārtikas ražotāji. Vēlos sīkāk runāt par dažiem no šiem noteikumiem, nesākot plašas debates par „veselības pārbaudi” un vēl kaut ko. Tomēr es vēlos paust savu viedokli par to, ka mani mulsina, kur cienījamā kolēģe no Nīderlandes Sociālistu partijas (SP) atrada lielus zemes īpašniekus, par kuriem viņa runāja, tik blīvi apdzīvotā valstī kāda ir Nīderlande. Jebkurā gadījumā es nepiekrītu.
Pirmkārt, es vēlos paust savu atbalstu Komisijas priekšlikumam par to, ka nepilnību gadījumā dalībvalstis ir jāsoda – piemērojot atvilkumus – daudz efektīvāk, iespējams uz laiku pārtraucot vai samazinot starpmaksājumus. Manuprāt, Komisijai būtu jāņem vērā ne tikai neatbilstību nopietnība un veids, kā tā rakstīja, bet arī to ilgums. Piemēram, ilgstošu pārkāpumu gadījumā Komisijai vajadzētu palielināt atvilkumu likmi katru gadu. Mums ir jānodrošina, ka jaunie noteikumi, kurus mēs tagad ieviešam, nepalielinās administratīvo slogu.
Nobeigumā vēlos apspriest viltīgo jautājumu par atbalsta no Eiropas Lauksaimniecības fonda saņēmušo lauksaimnieku vārdu publiskošanu. Manā valstī tas jau tiek darīts lielā mērā, un tagad Komisija to ierosina ieviest visā ES ar mērķi nodrošināt izdevumu pārredzamību un likumību. Es varu atbalstīt šīs pūles, taču ar divām īsām piebildēm, kas ir arī izteiktas grozījumu veidā. Pirmkārt, šādas informācijas publiskošana var pārkāpt iesaistīto cilvēku tiesības. Tāpēc mums ir jānodrošina piemērota datu aizsardzība, lai tie nenonāktu nepareizās rokās vai lai tos labuma gūšanas nolūkā neizmantotu, piemēram, radikāli dzīvnieku aizstāvji: ar ko jau ir saskārušās daudzas dalībvalstis.
Visbeidzot, vēlos pateikt to, ka Komisija uzskata, ka šis priekšlikums arī palīdzēs uzlabotu budžeta kontroli. Šis zināmā mērā varētu būt tāds gadījums, tomēr es domāju, ka ir daudz svarīgāk ieviest nacionālās deklarācijas par budžeta resursu pārvaldību valstiskā līmenī. Tāpēc es vēlos vēlreiz uzrunāt Komisiju un Padomi un aicināt paātrināt šo nacionālo deklarāciju ieviešanas procesu.
Gyula Hegyi (PSE). – (HU) Kopējās lauksaimniecības politikas pārredzamības palielināšana ir svarīgs Kopienas mērķis, un tāpēc es atbalstu mana cienījamā kolēģa Chatzimarkakis kunga ziņojumu. Tā kā par kopējo lauksaimniecības politiku jau ir bijušas diskusijas, es vēlos pievērst jūsu uzmanību vienam ļoti svarīgam punktam par videi draudzīgu lauksaimniecību „Natura 2000” programmas ietvaros.
Kā jūs zināt, tie, kuri nodarbojas ar lauksaimniecību florai un faunai draudzīgā veidā, saņem Kopienas un dalībvalstu atbalstu „Natura 2000” programmas ietvaros. Gandrīz 1/5 daļa Eiropas Savienības teritorijas un 21 % Ungārijas teritorijas tiek aizsargātas ar šo programmu. Lauksaimnieki sagaida palīdzību, jo videi draudzīgas lauksaimniecības uzturēšana prasa finansiālus ieguldījumus no viņu puses.
Tomēr ilgtspējīgai nākotnei ir svarīgi pēc iespējas vairāk aizsargāt dabu. Tāpēc ir svarīgi pēc iespējas vairāk naudas novirzīt teritorijām „Natura2000” programmas ietvaros.
Savulaik es biju līdzreferents no Sociālistu grupas „Natura 2000” programmā. Diemžēl līdz šim mēs neesam panākuši EUR 3 miljardu apmēru, kuru mēs savulaik pieprasījām. Tomēr ir pēdējais brīdis, kad mēs varam apturēt dabas iznīcināšanu, īpaši Eiropā, kas jau ir pārapdzīvota.
Būtu lietderīgi ieviest plānotu interneta sarakstu ar tiem lauksaimniekiem, kuri ir saņēmuši palīdzību „Natura 2000” ietvaros, tādējādi popularizējot domāšanu par nākotni. Šāda atklātība cerams stimulēs videi draudzīgu lauksaimniecību un aizsargās mūsu vienreizējo dabu. Paldies!
Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs runājam par kopējo lauksaimniecības politiku, taču patiesībā mums vajadzētu runāt par kopēju politiku. Varu to teikt tāpēc, ka palīdzība lauksaimniekiem tiek diferencēta ne tikai atsevišķos reģionos, bet arī vecajās un jaunajās ES dalībvalstīs. Lai runātu par kopēju lauksaimniecības politiku, mums vispirms ir jāievieš kopēji un standarta principi, pienākumi un iespējas, lai saņemtu atbalstu ražošanai.
Tomēr, manuprāt, ziņojums ir ļoti labs un nepieciešams, jo dienas beigās ir jānoskaidro, kurš saņem atbalstu un kā šie līdzekļi tiek izmantoti. Statistikas uzlabošanās uzreiz nepalielinās lauksaimniecībai paredzētos līdzekļus, taču tas uzlabos taupīgumu, lielāku cilvēku uzticēšanos, un mēs, parlamentārieši, varēsim izdarīt secinājumus un meklēt kopīgus risinājumus, ar ko faktiski mēs veidotu kopēju lauksaimniecības politiku uz vienādiem demokrātijas un partnerības principiem visām Eiropas Savienības valstīm un visiem lauksaimniekiem neatkarīgi no reģiona, kurā viņi strādā un dzīvo.
Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE). – (RO) Maksājumus no Eiropas Lauksaimniecības fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai vajadzētu ierobežot tikai izņēmuma gadījumos.
Šai sakarā Komisijas priekšlikumā nav skaidri definētas situācijas, kad lauksaimniecības maksājumi ir jāsamazina vai uz laiku jāatceļ.
Regula tādā formā, kādu piedāvā Komisija, tikai nosaka to, ka atcelšana ir nepieciešama tad, kad nacionālās kontroles sistēmas galvenie elementi nav efektīvi dēļ to nozīmes vai ilgstošām konstatētām nepilnībām.
Es uzskatu, ka šo kritēriju nevar izmantot nejaušā veidā, jo tas var radīt negatīvu ietekmi uz atsevišķām dalībvalstīm.
Ir taisnība, ka mums vajadzētu nodrošināt ļoti labu Kopienas kontroli pār fondu izlietojumu, taču ir svarīgi arī ņemt vērā par kontroli atbildīgo institūciju progresu dalībvalstīs.
Tāpēc es uzskatu, ka šodien Komisijai piedāvātais instruments ir jāizmanto ļoti uzmanīgi, atbilstīgi ļoti skaidri definētiem nosacījumiem un ar stingru parlamentu kontroli.
Turklāt regula nedrīkst būt ar retrospektīvu ietekmi. 2007. gads ir Eiropas Savienības paplašināšanās gads, un būtu negodīgi šīs regulas nosacījumus ieviest tagad, kā to piedāvā Eiropas komisija.
Tāpēc es atbalstu šīs regulas ieviešanu pēc gada.
Runājot par Eiropas fondu finansējuma saņēmēju vārdu publiskošanu un kopējām saņemtajām naudas summām, es to uzskatu par pasākumu, kas acīmredzami uzlabo naudas sadales sistēmas pārredzamību.
Tas varētu novērst jebkāda veida iespējamu krāpšanu vai mēģinājumus piešķirt Eiropas fondu līdzekļus lauku teritoriju attīstībai pēc politiskiem kritērijiem un liktu atbildīgāk tērēt valsts naudu.
Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Komisijas iniciatīva uzlikt par pienākumu dalībvalstīm publiskot kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros veikto ES fondu maksājumu saņēmēju vārdus ir vērts atbalstīt.
Šādas informācijas publiskošana internetā, izmantojot standartus, kas nodrošina atsevišķu datu salīdzināšanas iespējas, ne tikai ievērojami uzlabotu budžeta izdevumu pārredzamību un budžeta kontroles procesa efektivitāti, bet arī atklātu divas nopietnas problēmas saistībā ar lauksaimniecības izdevumiem ES.
Pirmkārt, liela daļa atsevišķām valstīm maksāto subsīdiju nonāk nevis lauku saimniecībās, bet tādos lielos koncernos kā, piemēram, Smithfield vai lielos zemes īpašumos, piemēram, Elizabetes II karaliskajos īpašumos. Iespējams, ka šādi dati visas Eiropas mērogā skaidri parādīs lēmumu pieņēmējiem, ka ir nepieciešams ierobežot individuālām lauku saimniecībām piešķirtās subsīdijas, lai palīdzētu ģimeņu saimniecībām vairāk nekā lieliem īpašumiem.
Otrkārt, ir ļoti liela starpība starp maksājumiem par vienu hektāru izmantojamās lauksaimniecības zemes vecajās un jaunajās dalībvalstīs. No 2007. līdz 2013. gadam šis rādītājs būs nedaudz virs 60. %, bet pēc Rumānijas un Bulgārijas iesaistīšanās tas būs vēl mazāks. Tādējādi par katru vecajās valstīs izmaksāto eiro jaunajās dalībvalstīs būs tikko 60 centi, par spīti tam, ka jaunajām valstīm ir jāpanāk veco valstu daudz augstākais lauksaimniecības attīstības līmenis.
Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos, lai lauksaimnieku grupa no Īrijas ziemeļrietumiem, ar kuru es šo pēcpusdien runāju, būtu šeit klāt un dzirdētu šīs debates, jo viņi varētu vēlēties iesaistīties. Būsim godīgi: neviens nevēlas publiskot savus finanšu darījumus, un es domāju, ka šeit ir Parlamenta locekļi, kuri paši vēlētos aizbēgt no tā jūdzēm tālu. Man patika punkts, ko kāds šovakar pieminēja par to, ka būtu pareizi publiskot visu to cilvēku vārdus, kas saņem naudu no kopējā maka. Es uzskatu, ka mēs ieviesīsim maksājumu publiskošanas prasību, un es kopumā ticu „atvērtībai un pārredzamībai”, taču tas ir „divvirzienu ceļš”.
Es arī vēlos apšaubīt uzskatu, ka šo informāciju var saprast visi, un tas ir tāpēc, ka jums, manuprāt, būtu jānoskaidro jautājums par to, ko patiesībā nozīmē maksājumi. Lauksaimnieki, ar kuriem es šodien runāju, pārstāvēja cūkkopības un liellopu sektoru, un daudzi no viņiem izmanto maksājumus individuālai lauku saimniecībai, lai subsidētu ražošanu. Iespējams, ka viņi rīkojas muļķīgi. Iespējams viņiem vajadzētu pārtraukt nodarboties ar lauksaimniecību, atstāt novārtā savas fermas un turpināt saņemt čekus.
Šeit izskanēja komentāri par to, ka politika ir cietusi neveiksmi it kā lauksaimnieku vainas dēļ. Taču man šķiet, ka Eiropas likumdevējiem būtu jāuzņemas atbildība par notikušo neveiksmi. Tiem, kuri runā par intervenci un eksporta atmaksām, ir jāaizmirst 2003. gada reforma. Tagad mums Eiropā ir iztrūkuma problēma. Pieaug piena produktu pieprasījums pasaulē, un arī graudi tiek piegādāti nepietiekamā daudzumā, tātad mēs esam ievērojami pavirzījušies uz priekšu. Jā, publiskot, taču arī izskaidrot. Aizsargāt cilvēkus un nodrošināt, ka viņi netiek izsmieti par saņemtajiem maksājumiem. Neizmantojiet šo kā instrumentu cīņai ar lauksaimniekiem. Komisija to dara jau „veselības pārbaudē”, kur tā ir daudz runājusi par to, kā tagad, kad informācija tiks publiskota, mēs varētu samazināt maksājumus. Iespējams mums tas ir jādara augstākā līmenī, taču būsim godīgi attiecībā uz to, kā mēs debatējam par šo jautājumu. Domāju, ka mums ir jāpārskata tas, kā šī informācija tiek izmantota.
Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs debatējam par svarīgu ziņojumu par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu. Par politiku, kurai mēs ziedojam 45 % no ES budžeta.
Eiropas Komisijas priekšlikuma mērķis ir palielināt pārredzamību un ticamību maksājumiem ES lauksaimniekiem un lauku teritorijām. Vienlaikus ir arī paredzēts uzlabot to, kā ES iedzīvotāji uztver un novērtē šo politiku. Taču cilvēki turpina izrādīt savu neapmierinātību par kopējo lauksaimniecības politiku, cilvēki vēlas par jebkādu cenu atņemt lauksaimniekiem atbalstu, kā arī pakļaut viņus atklātai un nevienlīdzīgai konkurencei ar lauksaimniekiem no trešajām valstīm.
Jautājums ir – kas tad notiks ar pārtikas drošību ES? Esmu pārliecināts, ka Eiropas Parlamenta locekļi no Lauksaimniecības komitejas man piekritīs, ka ir iespējams plānotā kopējās lauksaimniecības budžeta samazinājums. Budžets pakāpeniski sarūk, un 2013. gadā tas būt tikai 33 % no kopējiem ES budžeta izdevumiem. Cerēsim, ka jaunie noteikumi palīdzēs vienkāršot likumdošanu kopā ar Komisijas popularizēto saukli „labāka likumdošana”. Mūsu iedzīvotāji varēs pārbaudīt un redzēt, kādiem mērķiem tiek izlietota ES nauda.
Šī gada novembrī Komisija gatavojas iesniegt paziņojumu par „veselības pārbaudi”. Es uzskatu, ka ES tiešo maksājumu sistēmai ir jābūt krietni vienkāršākai un arī pārredzamākai, bet subsīdiju līmenim ir jābūt standartizētam visās dalībvalstīs, citiem vārdiem sakot, tam ir jābūt godīgam un saprotam.
Es arī ceru, ka mūsu Rumānijas kolēģi risina esošās problēmas saistībā ar viņu maksājumu sistēmām. Mēs nevaram pieļaut, ka Rumānijas lauksaimniekiem tiek nodarīts kaitējums un viņi tiek sodīti, samazinot subsīdijas. Rumānijai tās ir tik pat nepieciešamas kā citām dalībvalstīm. Tā vietā lai sodītu Rumānijas lauksaimniekus, mums vajadzētu palīdzēt viņiem sakārtot subsīdiju sistēmas.
Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs, cienījamie Eiropas Parlamenta locekļi, paldies par jūsu interesantajām piezīmē. Es ļoti priecājos par iespēju piedalīties šajā diskusijā, jo, kad Komisija sāka diskutēt par priekšlikumu par lielāku pārredzamību saistībā ar ES fondu finansējuma saņēmējiem, informācija tika publiskota tikai divās valstīs: Dānijā un Igaunijā. Tagad tas notiek 13 valstīs, un beigās tas būs katrā valstī. Tas Eiropas lēmumu pieņemšanas procesa izteiksmē ir ļoti ātri.
Es vēlos arī izteikt dažas faktiskas piebildes. Pirmkārt, kā tika minēts – finansējuma saņēmēju atklāšana – notiks pilnībā atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem par datu aizsardzību. Tas jau ir teikts ziņojumā. Vairāki cilvēki runāja par jautājumu saistībā ar struktūrfondu informācijas publiskošanu, taču tieši šāda pati loģika ir attiecināma arī uz struktūrfondiem, uz kuriem attiecas Finanšu regulas 53. b pants. Tāpēc nav nekādas starpības.
Tiks atklāti visi ES budžeta finansējuma saņēmēji, tajā skaitā augstākā ranga amatpersonas un Komisijas locekļi, kuri saņem algas no ES budžeta. Tā ir absolūti publiska informācija. Tāpēc šeit nav nekā tāda – un tai ir jābūt publiski pieejamai līdz ar Civildienesta noteikumu stāšanos spēkā.
Es vēlos lūgt Eiropas Parlamentu apstiprināt Komisijas pieeju, kāda tā ir atspoguļota tās priekšlikumā. Mums patīk daži ierosinātie grozījumi, un daži no tiem tiks atspoguļoti ieviešanas tiesību aktos vai pēdējā Padomes apstiprinātajā tekstā pēc prezidentūras kompromisa teksta. Esmu pārliecināts, ka šobrīd uz galda esošais jauninājums padarīs Regulu Nr. 1290/2005 par vēl efektīvāku instrumentu, nekā tā ir bijis līdz šim.
Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.
Balsojums notiks ceturtdien, 2007. gada 11. novembrī.
Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)
Gábor Harangozó (PSE), rakstiski. – (HU) Es atbalstu Komisijas priekšlikumu vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, būs redzams, kurš gūst labumu no KLP, kā arī varēs salīdzināt dažādu dalībvalstu saņemtos lauksaimniecības maksājumus. Otrkārt, tas palielinās Eiropas iedzīvotāju uzticību visām ES institūcijām un Eiropas Savienības politikas virzieniem. Treškārt, šī iniciatīva būs attiecināma ne tikai uz lauksaimniecības maksājumiem, bet arī uz maksājumiem citos ES sektoros, kas arī palielinās budžeta uzraudzības efektivitāti.
Es atbalstu ieteikuma otro punktu, kas nosaka, ka, ja dalībvalstu uzraudzības sistēmas ir jāuzlabo, attiecīgās sankcijas ir jāpastiprina. Ungārijā, pieliekot lielas pūles, mēs esam attīstījuši institucionālo sistēmu tik tālu, ka tā ir tik efektīva, cik iespējams, un atbilst Komisijas nosacījumiem.
Es atbalstu referenta ieteikumu, kas nosaka, ka datu publiskošanai internetā ir jābūt obligātai. Maksājumu aģentūru tīmekļa vietnēm būtu jābūt saistītām ar Komisijas tīmekļa vietni vai kopējo dalībvalstu tīmekļa vietņu tīklu. Protams, šādai informācijas sniegšanai ir jāatbilst Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja nosacījumiem. Turklāt ir svarīgi, lai iesaistītās puses pēc iespējas ātrāk, bet, kad iespējams, tiklīdz dati ir apkopoti, saņemtu paziņojumu par datu publiskošanu
Alexander Stubb (PPE-DE), rakstiski. – Lielāka pārredzamība nozīmē mazāk pret Eiropu vērstu nepamatotu propagandu. Tāpēc ir viegli atbalstīt referenta pieeju, atbalstīt Komisijas priekšlikumu par pārredzamības uzlabošanu un ieviešanu attiecībā uz Eiropas lauksaimniecības izdevumiem.
Mums ir jāpatur prātā, ka lauksaimniecības izdevumi veido vienu no lielākajām ES budžeta izdevumu daļām. Tāpēc šis ir jautājums par uzticēšanos Eiropas Savienībai.
Skaidra visu, ne tikai lauksaimniecības, izdevumu pārskata trūkums rada izkropļotu ES izdevumu kopainu. Tajā pašā laikā mēs zinām, ka lauksaimniecības izdevumu pārvaldība ir pakāpeniski uzlabojusies.
Informācijai par Kopienas izdevumiem ir jābūt viegli pieejamai internetā. Pilnīga pārredzamība ir svarīga budžeta kontroles nodrošināšanai. Tāpēc esmu priecīgs, ka Chatzimarkakis kungs ir saņēmis 100 % komitejas atbalstu.