Debašu stenogramma

Trešdiena, 2007. gada 10. oktobris - Brisele

1. Sesijas atsākšana

SĒDI VADA: H.-G. PÖTTERING KUNGS
Priekšsēdētājs

(Sēde tika atklāta plkst. 15.00)

  Priekšsēdētājs. − Es pasludinu par atsāktu Eiropas Parlamenta sesiju, ko pārtrauca ceturtdien, 2007. gada 27. septembrī.

2. Piemiņas brīdis

  Priekšsēdētājs. − Dāmas un kungi, man ir skumjš pienākums informēt jūs par Parlamenta locekļa un bijušā Parlamenta locekļa nāvi.

Parlamenta loceklis Fausto Correia nomira vakar no rīta. Viņš ir dzimis 1951. gada 29. oktobrī Koimbrā, un viņam bija tikai 55 gadi. Viņš atstāj sievu un trīs dēlus. Izcila advokāta, žurnālista un pēc tam arī politiķa karjera Portugālē pēc juridiskās universitātes pabeigšanas viņa dzimtajā pilsētā Koimbrā. Viņš ilgu laiku bija Portugāles parlamenta loceklis, kā arī premjerministra António Guterres vietnieks. Viņš bija Eiropas Parlamenta loceklis kopš 2004. gada. Fausto Correia bija un ir slavens un mīlēts Portugālē par viņa nerimstošo misiju dzīves garumā izveidot demokrātiju un par viņa uzticību tādām svarīgām vērtībām kā brālība un labas kaimiņattiecības. Fausto Correia ļoti pietrūks viņa ģimenei, draugiem un mums, viņa kolēģiem Eiropas Parlamentā.

Grāmata līdzjūtības izteikšanai būs atvērta Parlamenta locekļiem un darbiniekiem šī nedēļas sēžu laikā trešdien un ceturtdien, un tā atradīsies plenārsēžu zāles priekšpusē.

Ar lielām skumjām mēs uztvērām ziņu par bijušā Eiropas Parlamenta locekļa Christian de la Malène nāvi. Viņš bija Eiropas Parlamenta loceklis divas reizes – no 1959. līdz 1961. gadam un no 1962. līdz 1994. gadam. Christian de la Malène, kurš bija arī ministrs un senators prezidenta De Gaulle valdīšanas laikā, nomira 26. septembrī 86 gadu vecumā. Kā bijušais Eiropas progresīvo demokrātu grupas un Eiropas atjaunošanas un demokrātiskās savienības grupas priekšsēdētājs Christian de la Malène bija pārliecināts eiropietis sirdī un prātā. Viņš veltīja savu dzīvi stiprai un demokrātiskai Eiropai un politiskai kopienai.

Christian de la Malène bija kolēģis un draugs, kuru atcerēsies viņa humānisma un politiskā ieguldījuma dēļ. Uz šīs nots mēs vēlamies pieminēt viņu ar pateicību.

Lūdzu brīdi klusuma mūsu mirušo kolēģu piemiņai.

(Sēdes dalībnieki piecēlās un ievēroja vienas minūtes klusuma brīdi).

3. Priekšsēdētāja paziņojumi

  Priekšsēdētājs. − Dāmas un kungi, Jūsu Ekselences, dāmas un kungi. Šodien nav tikai Starptautiskā diena pret nāvessodu. Eiropas Padome, ar tās 47 dalībvalstīm, ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas atbalstu ir pasludinājusi 10. oktobri arī par Eiropas dienu pret nāvessodu.

Mēs esam ļoti priecīgi, ka medmāsas no Bulgārijas un ārsti, kuri pirms neilga laika izglābās no nāvessoda Lībijā, šodien ir kopā ar mums.

(Ilgstoši aplausi)

Es vēlos izmantot šo iespēju sirsnīgi sveikt visa Parlamenta vārdā medmāsas – Nasya Nenova, Kristiyana Valcheva, Snezhana Dimitrova, Valya Chervenyashka, Valya Siropulo - un ārstus – Ashraf Ahmed Gomma El Hagous un Zdravko Gueorguiev.

Kopš 1999. gada februāra nepatiesi apsūdzēti tīšā simtiem Lībijas bērnu inficēšanā ar HIV viņi bija spiesti pavadīt astoņus gadus ieslodzījumā Lībijā, gaidot tiesas procesu.

Mēs esam pret nāvessodu. Tāpēc mēs aicinājām Lībiju atbrīvot bulgāru medmāsas un palestīniešu ārstus.

Nāvessods ir smags cilvēktiesību pārkāpums, pirmkārt un galvenokārt, tiesību uz dzīvību pārkāpums. Eiropas Parlamenta vārdā es vēlos uzsvērt mūsu stingro nodošanos iestāties pret nāvessodu. Mēs un mūsu kaimiņi un partneri visā pasaulē uzskatām, kas tas ir ļoti svarīgi.

Mēs pateicamies tām valstīm, kuras ir nesen atcēlušas nāvessodu, konkrēti, Ruandai. Šis piemērs pierāda, ka pat tādas valstis, kur iedzīvotāji ir cietuši no visšausmīgākajiem noziegumiem, ir atbrīvojušās no nāvessoda kā taisnīguma līdzekļa. Vēl viena iespēja, kā veicināt nāvessoda atcelšanu visā pasaulē, ir Olimpiskās spēles, kas nākamgad notiks Pekinā. Tās dod iespēju izlauzties caur klusēšanas mūri, kas Ķīnā ieskauj nāvessoda izpildi.

Eiropas Savienība ir iesniegusi ANO Ģenerālajai asamblejai rezolūcijas par nāvessodu projektu. Šī iniciatīva, ko vairākkārt ir novērtējis Eiropas Parlaments, ir svarīgs solus uz priekšu nāvessoda atcelšanas jautājumā, un tāpēc mēs aicinām Portugāli savas prezidentūras laikā aktīvi veicināt šī jautājuma izskatīšanu ANO Ņujorkā.

Eiropas Parlaments ir daudz diskutējis par šo jautājumu, un tikai šogad ir pieņemtas trīs rezolūcijas par nāvessodu. Par šo jautājumu Eiropas Parlamentā ir bijušas tik intensīvas konsultācijas kā ne par vienu citu jautājumu. Mēs stingri iestājamies pret nāvessodu jebkādā formā un ar jebkādu pamatojumu.

Pamatojoties uz mūsu kopīgajām vērtībā, Eiropas Savienības dalībvalstis ir veiksmīgi kļuvušas par kopienu bez nāvessoda. Šī apņemšanās ir nostiprināta arī ES Pamattiesību hartā. Tiklīdz Harta kļūs juridiski saistoša saskaņā ar Reformu līgumu, mēs varēsim teikt, ka nāvessods Eiropas Savienībā ir atcelts visos līmeņos. Esmu priecīgs un pateicīgs par to, ka neviena Eiropas Savienības dalībvalsts nav apšaubījusi nāvessoda atcelšanu ES Pamattiesību hartā vai nopietni apdomājusi nāvessodu atkal ieviest. Eiropas Savienība kā globāla mēroga spēlētājs var norādīt uz šo ievērojamo sasniegumu cilvēktiesību jomā un to aizsargāt.

Upuru piemiņai vēlos lūgt jūs ievērot minūti klusuma.

Šodien, Eiropas un Starptautiskajā dienā pret nāvessodu, mēs, Eiropas Parlaments, lūdzam visas tās valstis, kurās vēl tiek piespriests nāvessods, sekot mūsu piemēram un atcelt nāvessodu.

(Aplausi)

  Daniel Cohn-Bendit (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos izdarīt paziņojumu un lūgt jūsu atbalstu. Kā jūs zināt, mūsu grupa ir nolēmusi organizēt paplašinātu biroja sēdi Maskavā, lai diskutētu ar Krievijas pārstāvjiem par dažādajām problēmām Krievijas un Eiropas Savienības attiecībās – gan valdības, gan opozīcijas skatījumā. Diemžēl mēs atklājām, ka Krievijas valdība negatavojas izsniegt vīzas mūsu kolēģiem, un tāpēc šī sēde nevarēs notikt. Tas notika nedēļu pēc tam, kas Cilvēktiesību apakškomiteja vēlējās organizēt līdzīgu sēdi Maskavā un arī nesaņēma vīzas, un tāpēc sēde nevarēja notikt.

Mēs uzskatām, kas tas ir nepieņemami, ka valdība, ko dažu valstu vadītāji dēvē par nevainojamu demokrātiju, neļauj mums organizēt pilnīgi demokrātisku pasākumu Maskavā. Mēs vēlamies lūgt Parlamentu izskatīt šo gadījumu un jums, priekšsēdētāja kungs, atbalstīt to ar rakstisku deklarāciju gan vietējiem vēstniekiem, gan Krievijas valdībai.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs− Liels paldies, Cohn-Bendit kungs. Ar pārliecību un pienākuma apziņu es atbildēšu uz jūsu pieprasījumu.

4. Iepriekšējā sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)

5. Parlamenta sastāvs (sk. protokolu)

6. Pilnvaru pārbaude (sk. protokolu)

7. Komiteju un delegāciju sastāvs (sk. protokolu)

8. Bērnu, kuri cieš no dažādiem traucējumiem, diskriminācija un sociālā atstumtība (rakstiska deklarācija) (sk. protokolu)

9. Darba kārtība (sk. protokolu)

10. Dokumentu iesniegšana (sk. protokolu)

11. Rakstiskas deklarācijas (iesniegšana) (sk. protokolu)

12. Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 116. pants) (sk. protokolu)

13. Padomes nosūtītie nolīgumu teksti (sk. protokolu)

14. Apropriāciju pārvietojumi (sk. protokolu)

15. Saistībā ar Parlamenta nostājām un rezolūcijām veiktie pasākumi

16. Valsts galvu un valdību neformālās sanāksmes sagatavošana (2007. gada 18. un 19. oktobris, Lisabona)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Padomes un Komisijas paziņojumi par valsts galvu un valdību neformālās sanāksmes sagatavošanu Lisabonā 2007. gada 18. un 19. oktobrī.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, un, priekšsēdētāja kungs, es domāju, jūs sapratīsiet, ka pirms pievērsties darba kārtības punktam, kura dēļ es šodien esmu šeit, es vēlētos Portugāles valdības un Portugāles kā Padomes prezidējošās valsts vārdā pateikties par tik sirsnīgu un draudzīgu piemiņas brīdi – manuprāt, tik ļoti pelnītu – tik pēkšņa un skumja mana tautieša un šī Parlamenta locekļa, Dr. Fausto Correia zaudējuma sakarā.

Portugāle bija šokēta par šo ziņu, jo tā bija ziņa par patiesi laba cilvēka zaudējumu, kurš mums visiem bija piemērs cīņā par cilvēcisko cieņu un vērtībām, kurām mēs ticam: likuma spēka un cilvēktiesību vērtībām.

Tas ir patiesi liels zaudējums, mums ir tikai jāmēģina, ja mēs varam, sekot viņa piemēram, un es esmu ļoti pateicīgs par cieņu, ko šis Parlaments ir viņam izrādījis, ko, protams, Portugāles valdība ir vairākkārtīgi atkārtojusi.

(Aplausi)

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Priekšsēdētāja kungs, pagājušajā gadā es runāju ar Parlamentu par to, ko Komisija redzēja kā Eiropas Savienības progresa dzinuli mūsdienās, un mēs uzsvērām tā dēvēto „divpusējo” pieeju – aktīvistu politiku un pretenciozu pieeju Līguma reformai, kur vieni mērķi atbalstīja otrus. Tajās debatēs bija liela vienprātība, un es domāju, ka tam bija trīs iemesli.

Pirmkārt, tas liecina par Eiropas Savienības briedumu, jo mūsdienās Eiropas Savienība ir iesaistīta ļoti daudzās cilvēka dzīves jomās, un tas ir radījis cerības. Atkāpšanās līdz mazākam vienotam kopsaucējam būtu kļūda. Otrkārt, es domāju, ka izaicinājumam attiecībā uz komunikāciju Eiropā un ar tās iedzīvotājiem būtu nepieciešama jauna pieeja, lielāka pārliecība par to, kā Eiropa apmierina iedzīvotāju sociālās vajadzības, ekonomiskās cerības un ar tām saistītās vērtības. Visbeidzot, šīs jaunās pieejas pamatā bija ne tikai politisks instinkts: tā pamatā bija Komisijas darbs pie tās plāna „D” par demokrātiju, dialogu un debatēm, kurās aktīvi piedalījās tik daudzi šī Parlamenta locekļi.

Neoficiālā Eiropadome nākamnedēļ izmantos praksē divpusējo pieeju. No vienas puses, mums ir jānodrošina, ka valsts galvas un valdības tiekas Starpvaldību konferencē (SVK) un vienojas par jauno Reformu līgumu. No otras puses, prezidējošā valsts ir devusi signālu par savu ieceri paplašināt debates par to, kā Eiropa reaģē uz globalizāciju.

Tāpēc, runājot par Reformu līgumu, tagad mums priekšā ir teksts, un tas ir liels sasniegums. Vēlos izrādīt cieņu Portugāles prezidentūras darbam, kuru tā ir veikusi, lai mierīgi un pārliecinoši virzītu šo procesu uz priekšu, veicot lielu ieguldījumu.

Tāpat kā mans kolēģis no prezidējošās valsts, arī es vēlos izrādīt cieņu Parlamentam par tā konstruktīvo lomu šajā pēdējā posmā. Mēs kopā esam labi strādājušu, un, pateicoties Brok kungam, Barón Crespo kungam un Duff kungam, mums ir labāks Līgums attiecībā uz nosacījumiem par tiesībām un pilsonību. Mēs piešķirsim Pamattiesību hartai pilnīgu statusu, to oficiāli proklamējot.

Atceriet, cik daudzi teica, ka 27 valstu ES nevarēs atkal vienoties par līguma tekstu. Mēs tuvojamies tam, lai pierādītu, ka viņiem atkal nebija taisnība. Mūsu visu apņemšanās panākt vienošanos arī liecina par to, ka Eiropai ir daudz ideju nākotnei. Ja mēs nākamnedēļ vienosimies, vairs netiks pacelts jautājums par pieturēšanos pie mandāta. Mums vēl ir jāpārvar pēdējā šķēršļu josla. Es esmu pārliecināta, ka valsts galvas un valdības sapratīs, ka savstarpēji apvainojumi un strīdi Lisabonā nepalīdzēs virzīt ratifikācijas procesu.

Protams, mēs vēlētos izvairīties no izņēmumiem, tomēr, ja tā ir cena, kas jāmaksā par šī pretenciozā Reformu līguma progresu, mums tas ir jāpieņem. Tā ir kompromisu un pārrunu būtība.

Vēlos pateikties Parlamentam arī par ātro un efektīvo atbildi uz Eiropadomes aicinājumu nākt klajā ar priekšlikumiem par tā turpmāko sastāvu. Šis ir sarežģīts un jutīgs jautājums mums visiem, tāpat kā dalībvalstīm, un vēlos uzsvērt, ka ir svarīgi panākt vienošanos starp Parlamentu un Padomi.

Pēdējais vārds par Līgumu: Eiropadomes politiskā piekrišana ir svarīgs solis, taču, kā mēs visi zinām, tās vēl nav stāsta beigas. Es ceru, ka mēs varēsim strādāt kopā ratifikācijas procesā, uztverot to kā iespēju sniegt informāciju, izskaidrot un klausīties par Eiropas Savienību. Kad vien iespējams, mums vajadzētu veikt koordinēšanu, kā pagājušajā nedēļā ierosināja Komisija jaunajā dokumentā „Partnerība informācijas sniegšanā par Eiropu”.

Mums ir arī nepieciešams līgums, ka būtu pēc iespējas pieejamāks un saprotamāks, ar konsolidētu tekstu, ko pēc iespējas ātrāk pēc SVK varētu publiskot. Šajā ratifikācijas procesā līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2009. gadā arī eiropiešu informēšana par mūsu politiku ir svarīga noskaņojuma radīšanai, un nākamnedēļ, pateicoties prezidējošajai valstij, mēs piedalīsimies debatēs par Eiropu un globalizāciju. Tas ir ļoti savlaicīgi: katru gadu kļūst arvien skaidrāks, ka globalizācija ir galvenais eiropiešu bažu iemesls. Tā vienā vai otrā veidā skar katru iedzīvotāju: preces un pakalpojumus, kurus mēs pērkam, televīziju, kuru mēs skatāmies, enerģiju, kuru mēs patērējam, un darbu, ko mēs darām. Eiropas Savienība ir veiksmīgi attīstījusi politiku, kurā ir ņemta vērā būtiskā saikne starp ekonomisko attīstību un sociālo drošību. Taču globalizācija nav statiska, kā to ļoti skaidri parādīja finanšu tirgu nestabilitāte šajā vasarā. Mums ir nepārtraukti jāpielāgojas mainīgajiem apstākļiem.

Pagājušajā nedēļā, kā jau minēja Lobo Antunes kungs, Komisija apstiprināja dokumentu saistībā ar šīm debatēm, kas arī būs pamats priekšlikumiem šogad pārskatīt Lisabonas stratēģiju attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību. Tajā teikts, ka Eiropai ir jāprogresē atbilstīgi globalizācijai, lai veiksmīgi tiktu galā ar tās radīto spiedienu uz mūsu ekonomiku, institūcijām un iedzīvotājiem, kā arī, lai izmantotu iespējas sasniegt lielāku labklājību, glābt cilvēkus no nabadzības, rast jaunus tirgus mūsu produktiem, veidot ciešāku sadarbību un vairāk dalīties vērtībās. Dokumentā ir arī skaidri norādīts, ka globalizācija nav nepārvarams ārējs dabas spēks, bet ES tikai pasīvs skatītājs. Mēs varam piešķirt globalizācijai formu, un zināmā mērā veidot to mūsu domās. Tas ir mūsu uzdevums: būt pietiekami pārliecinātiem par mūsu vērtībām, mūsu vīziju un mūsu rīcībā esošiem rīkiem, lai nodrošinātu veiksmīgu Eiropas attīstību globalizācijas ērā.

Tas arī noraida protekcionismu. Jā – mūsu pilsoņu aizsardzībai, bet – nē – protekcionismam, kas var tikai novest viņus nabadzībā. Tā ir arī ziņa mūsu partneriem: mēs nebūsim viegli pierunājami, mēs aizsargāsim eiropiešu intereses. Tas nozīmē vienlīdzīgus spēles noteikumus, tas nozīmē, ka tiek nodrošināta atklātība kā „divvirzienu ceļš”, tas nozīmē, ka tiek skaidri pausts, ka mēs nemazināsim mūsu augstos veselības, drošības, vides un patērētāju aizsardzības standartus.

Līdzīgi dokumentā netiek pieļautas atkāpes attiecībā uz mūsu vērtībām. Mēs varat zelt globalizācijas ērā, taču mēs to darīsim paši savā veidā. Mūsu izaugsmei ir jābūt ilgtspējīgai. Mēs esam izvirzījuši ambiciozus mērķus attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām un atjaunojamās enerģijas resursu izmantošanu, un mēs tos sasniegsim. Tikšanās būs laba iespēja no jauna noteikt Eiropas vadošo lomu sagatavošanās darbos Bali konferencei.

Mēs izmantosim mūsu sociālos modeļus, lai izplatītu globalizācijas sniegtās priekšrocības sabiedrībā. Tā ir viena no mūsu lielākajām vērtībām. Tas palīdzēs mūsu iedzīvotājiem pielāgot šīs priekšrocības un izmantot tās, lai veiksmīgi tiktu galā ar straujajām izmaiņām. Trīspusējā sociālā tikšanās tieši pirms tam, kad neoficiālā Eiropadome sniegs izcilu iespēju sagatavoties.

Ir skaidrs, ka šodien Eiropas Savienība sniedz iespēju eiropiešiem gūt pēc iespējas lielāku labumu no globalizācijas, nodrošināt kontinentālu kontekstu, ko atsevišķas valstis nevar izdarīt. Lai apmierinātu šo eiropiešu interesi, mums ir gatavs rīks Lisabonas stratēģijas formā izaugsmei un nodarbinātībai. Mūsu ekonomiskā analīze liecina, ka Lisabonas stratēģija sāk nest pirmos augļus. Dokumentā norādītas vairākas politiskās jomas, kam ir jāpievērš lielāka uzmanība nākamo trīs gadu laikā līdz 2010. gadam: izglītība un elastdrošība, tajā skaitā lielāka uzmanība aktīvai iesaistīšanas politikai un piemērotai sociālai aizsardzībai, „piektās brīvības” idejām un zinātniekiem, inovācijām ekoloģijas jomā, mazajiem uzņēmumi Eiropā, lai palīdzētu miljoniem mazo uzņēmumu visā ES attīstīties un nodrošināt vairāk darba vietu. Nekas no tā nav viegli paveicams, taču tas ir izdarāms. Es zinu, ka šis Parlaments būs cieši iesaistīts Lisabonas stratēģijas virzībā gan ES, gan nacionālā līmenī. Jūsu viedoklis par šeit pieminētajiem jautājumiem būs būtisks ieguldījums dokumentu kopumā, kuru mēs pieņemsim decembrī.

Neformālā Eiropadome ir svarīga tikšanās vieta svarīgā laikā. Izmantosim iespēju parādīt eiropiešiem, ka Eiropas Savienība raugās nākotnē, veidojot savu politiku atbilstīgi rītdienas izaicinājumiem un nodrošinoties ar piemērotiem rīkiem.

(Aplausi)

  Elmar Brok (PPE-DE), referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes pašreizējais priekšsēdētāj, priekšsēdētāja vietnieces kundze, cienījamie kolēģi, šeit mēs redzam labu piemēru sadarbībai starp divām Padomes prezidējošām valstīm: Vācijas Padomes prezidentūru, kas sagatavoja mandātu, kas ir izrādījies ļoti stabils, tālredzīgs un radikāls, kādu to īstenoja Portugāles Padomes prezidentūra. Fakts, ka pēc darba ar juridiskajiem ekspertiem, mēs tagad esam nonākuši situācijā, kad temati ir skaidri un definējami, un iespējams, ka šī veiksme turpināsies arī nākamo pirmdien ārvalstu ministru tikšanās laikā, liecina, ka ir patiesi reāla iespēja, ka Reformu līgums nākamās nedēļas ceturtdienā būs somā.

Trīs pārstāvji ir nolēmuši atbalstīt šo mandātu. Ne tāpēc, ka ar šo mandātu piepildīsies mūsu sapņi, bet tāpēc, ka tas ir labākais, ko iespējams sasniegt šajā jautājumā, lai iegūtu lielāku demokrātiju un lielāku spēju rīkoties. Lielāka Eiropas Savienības spēja rīkoties ļautu mums pārvarēt izaicinājumus, kas šodien pasaulē ir saistīti ar enerģijas drošību, terorismu, ārpolitiku un drošības politiku kopumā, globalizāciju, organizēto noziedzību, klimata izmaiņām un citiem faktoriem.

Šāds panākums ir iespējams tāpēc, ka mēs esam uzlabojuši lēmumu pieņemšanas iespējas Padomē, enerģijas drošības sektoram ir uzlikta papildu atbildība juridiskās un iekšzemes politikas jomās, par ko vēlāk runās mani kolēģi, mums ir risinājums trešajam pīlāram. Šajā situācijā Eiropas Parlaments – un tas ir otrais ieguvums – kļūst par kopīgu lēmumu pieņēmēju šajos jautājumos, lai nākotnē saistībā ar šo Līgumu Eiropas Parlamentam būtu vienlīdzīgas lēmumu pieņemšanas iespējas 95 % likumdošanas aktu gadījumos pat lauksaimniecības politikā un attiecībā uz budžetu kopumā. Bieži tiek aizmirsts, ka tas virs ir iekļauts šajā dokumentu paketē. Tas nozīmē, ka demokrātijas deficīts, kas līdz šim ir bijis Eiropas Savienībā, ir beidzies. Tas ir būtisks progress!

Citām valstīm, kurās ir grūtības, bija iespējas izlīdzināt savas neatbilstības šī mandāta ietvaros un pārrunās, pamatojoties uz izņēmumu ar noteiktu beigu termiņu, kā rezultātā izaugsme kopumā netiks traucēta, bet šo valstu iespējas, kas izriet no vispārējām tiesībām u.c., tiks saglabātas. Tā „sarkanās līnijas” ir garantētas, kas arī varētu veicināt ratifikācijas procesu bez referenduma, ja es esmu pareizi sapratis attiecīgās aktivitātes un apgalvojumus, kas tika pieminēti šo pārrunu laikā.

ES Pamattiesību hartai stājoties spēkā, Eiropas Savienība kļūtu par vērtību kopienu, kaut ar izņēmumiem, kas var būt jebkurā situācijā. Tomēr tas neattiecas uz eiropiešu lēmumiem, jo Eiropas tiesību akti tiek pieņemti kolektīvi. Vēl paliek tikai tiesu un iedzīvotāju tiesību piemērošana atsevišķās dalībvalstīs, un mums ir jāredz, ka arī šeit ar ES Pamattiesību hartu un juridiskas individualitātes veidošanu mēs virzāmies jaunā dimensijā.

Tomēr Eiropas Savienībai ir nepieciešams ņemt vērā vēl dažas lietas. Pirmkārt, mandāta 24. pants – datu aizsardzība ārējās attiecībās – manuprāt, ir jāpārformulē, vai arī deklarācijā ir jānorāda, ka galvenie datu aizsardzības jautājumi – piemēram, pasažieru vārdu ieraksti – nav ietekmēti. Šeit ir jābūt plašākam skaidrojumam. Datu aizsardzība – iedzīvotāju datus nevar nodot tālāk bez juridiskas pārbaudes un parlamentāras iesaistīšanās. Es to uzskatu par ārkārtīgi svarīgu.

(Aplausi)

Otrais punkts ir saistīts ar pārejas kārtību. Vēlos arī lūgt Padomes un Komisijas atbalstu, un tas ir Komisijas interesēs. Kad 2009. gada 1. janvārī Līgums stāsies spēkā, nevar pieļaut, ka „vieglajā” procedūrā ārlietu ministru, kuru mēs tā vairs nevaram saukt, tāpēc – augsto pārstāvi, ieceļ Padome. Mēs visi vēlamies, lai tas viss tiktu nolemts vienā dokumentu paketē 2009. gadā, ņemot vērā Eiropas Parlamenta tiesības. Augstais pārstāvis ir arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, un arī uz viņu attiecas viss šeit teiktais. Tas ir arī Komisijas interesēs: nākamajam Komisijas priekšsēdētājam ir jābūt teikšanai augstā pārstāvja, kurš ir vienlaicīgi arī priekšsēdētāja vietnieks, izvēlē. Šī iemesla dēļ augstais pārstāvis nevar stāties amatā, kamēr Eiropas Parlaments nav ievēlējis Komisijas priekšsēdētāju. Mums ir jāievēro šāda secība, lai nepārkāptu demokrātiskās tiesības un lai nerastos pilnvaru neatbilstības. Dažās nākamajās dienās mums šeit ir jāsaliek vēl daži pēdējie punkti uz „i”.

(Aplausi)

  Prienkšsēdētājs. − Liels paldies, Elmar Brok. Es būtu patiesi pārsteigts, ja jūs būsit uzstājies deviņas minūtes.

Nākamais runātājs ir pārstāvis Starpvaldību konferencē Enrique Barón Crespo.

  Enrique Barón Crespo (PSE), referents. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, Padomes pašreizējais priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāja vietniece, dāmas un kungi, Eiropas Parlamenta pārstāvji runā dažādās valodās, un mēs piederam dažādām grupām, taču mēs esam vienoti vēlmē virzīt Eiropas Savienību uz priekšu, pabeidzot Lisabonas līgumu, līgumu, kas ietver vienotus juridiskus lēmumus, Eiropas Savienības unikālo individualitāti, komunikācijas progresu iekšpolitikas, ārpolitikas un tieslietu jomā, kā arī valstu valdību iesaistīšanos.

Mēs vēlamies lielāku demokrātiju un lielāku efektivitāti. Mēs nožēlojam faktu, ka pārredzamība nav liela, taču tā ir daļa no Starpvaldību konferences metodēm. Man ir jāsaka, ka juristi – īpaši tie, kas darbojas Parlamentā – ir palīdzējuši interpretēt hieroglifus, lai šis uzdevums noritētu veiksmīgi.

Vēlos lūgt Padomes pašreizējam priekšsēdētājam apstiprināt Parlamentā to, ko es uzskatu par skaidru uzticēšanos. Iedzīvotāji, kuri bija ļoti negodīgi neievēroti Līgumā par Eiropas Savienības darbību, ir pievērsušies Eiropas Savienības Līgumam ar tādu pašu formulējumu, kāds bija kopš Māstrihtas Līguma. Mēs kā iedzīvotāju pārstāvji uzskatām šo par ļoti būtisku.

Man ir jāatzīmē, ka Padomes pašreizējais priekšsēdētājs ar neparastu politiskās skaidrības žestu teica mums, ka tas ir neiespējami, taču tas ir sasniegts: pirmais svarīgais sasniegums.

Otrs ir Pamattiesību harta, kas ir Eiropas iedzīvotāju identitātes simbols. Tagad tā nav deklarācija – numur 11, tas nav arī protokols: tā ir Harta, par kuru pirms ratifikācijas procesa sākuma mēs oficiāli balsosim šeit nākamajā mēnesī, triju Kopienas institūciju vadītājiem klātesot. Harta būs juridiski saistoša , un es uzskatu, ka ir svarīgi, lai tas notiktu šodien, jo es domāju, ka šie ir ļoti būtiski nosacījumi Eiropas Parlamentam, sine qua non nosacījumi šī līguma atbalstam.

Ir arī citi elementi, kuros, mūsuprāt, varētu notikt progress. Mans kolēģis Elmar Brok pieminēja jautājumu par datu aizsardzību, kas ir jutīgs jautājums, ja tāds vispār tiktu risināts.

Ir arī citi mums svarīgi elementi. Viens no tiem ir dialogs ar sociālajiem partneriem – kuri bija ļoti negodīgi neievēroti Līgumā par Eiropas Savienības darbību – un vēl viens svarīgs jautājums, ar kuru mēs, mūsuprāt, palīdzam, atbalstot uzticēšanās problēmas risināšanu, ir sniegt drošību ar deklarāciju, piemēram, Joanīnas kompromisu, kas jau pastāv, taču neiet tālāk. Es nedomāju, ka ir jēga ieviest ES Līgumā, kas darbojas vairākuma interesēs, noteikta vairākuma interesēs, vienprātības elementus, kas pilnīgi izjauktu procesu. Viana do Castelo es kā priekšsēdētājs minēju, ka no atombumbas ir jēga, ja tā netiek izmantota. Ja tā tiek izmantota, tā sagrauj visu. Un es domāju, ka tas ir svarīgs brīdinājums.

Priekšsēdētāja kungs, šis ir punkts, kas ir svarīgs Parlamentam, un es domāju, ka runāju vairākuma parlamentāriešu vārdā un lielākās daļas dalībvalstu vārdā, un ļoti skaidri to cilvēku vārdā, kuri ratificēja Konstitucionālo līgumu, kuru mēs ziedojām, lai iegūtu vienprātību, un šajā gadījumā ir ļoti svarīgi mums visiem strādāt kopā ar savstarpēju lojalitāti un solidaritāti, lai panāktu ratifikāciju. Ja nē, es paredzu, ka mūs sagaida ļoti grūti apstākļi. Es uzskatu, ka mums ir jāpaliek uzticīgiem mūsu ieguldījumam. Liels paldies, priekšsēdētāja kungs.

  Andrew Duff (ALDE), referents. – Priekšsēdētāja kungs, līdzīgi kā mani kolēģi, arī es piekrītu, ka politisko vienošanos ir iespējams panākt SVK Lisabonā. Taču problēma, kas mūs tomēr skar, protams, ir vienošanās kvalitāte. Šajā SVK posmā man ir jāpauž bažas par to, ka mēs saskatām pašapkalpošanās Eiropas rašanos, kuru galvenokārt stimulē britu prasības pēc izņēmumiem tieslietu, iekšlietu un pamattiesību jomā.

Ir skaidrs, ka ir jāorganizē iekšējās debates Lielbritānijā par to, kāpēc Lielbritānijas iedzīvotājus vajadzētu izslēgt no integrācijas sniegtajiem labumiem visās šajās svarīgajās jomās, taču britiem būtu arī vairāk jāizskaidro savi uzskati SVK. Kas tieši ir tas, ko mēs vēlamies sasniegt ar visiem šiem izņēmumiem? Vai mēs varam būt pilnīgi apmierināti ar kārtību, kādā apspriestā izvēles pieejas pārvaldība tik ieviesta praksē, un vai varam nodrošināt, ka vienotai politikai brīvības, drošības un tieslietu jomā būs atbilstīga vienota pieeja un visi resursi un instrumenti, lai to īstenotu? Pilnīgi noteikti Apvienotās Karalistes un Polijas izņēmumi Hartā rada risku, ka lēmums nebūs saistošs visiem pārējiem. Es ceru, ka SVK varēs izskatīt šo jautājumu pietiekami uzmanīgi.

Vai prezidentūra var piespiest Lielbritāniju atbalstīt Parlamenta priekšlikumu par atkāpšanās pantu no viņu neveiksmīgā protokola par Hartu? Tas pats attiecas uz Joanīnas klauzulu: prezidentūrai un Komisijai šajā pēcpusdienā ir mūs jāpārliecina, ka tās nepakļausies nepamatotām prasībām paaugstināt Joanīnas klauzulu no sekundāra par primāru tiesību aktu. Joanīnas kompromiss ir vēsturisks Luksemburgas kompromisa sekotājs. Luksemburgas kompromiss bija džentlmeņu vienošanās, un tādam tam būtu jāpaliek pēc tā iekļaušanas līdzās Līgumam kā Padomes lēmumu.

  Joseph Daul, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Padomes pašreizējais priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāja vietniece, dāmas un kungi, PPE-DE grupas vārdā vēlos pateikties, Wallström kundzei un Lobo Antunes kungam par viņu runām.

Atspoguļošanas un debašu laiks par 27 dalībvalstu ES vadību tuvojas noslēgumam. Vai mēs esam sasnieguši briedumu? Vai mēs esam gatavi pāriet no diskusijām pie darbiem? Jūnijā Merkel kundze demonstrēja drosmes, atbildības un politiskās gribas apvienojumu. Neapejot jautājumus, kuros domas dalās, mēs spējām samazināt mūsu nesaskaņas. Eiropas Savienības ceļš beidzot tika atvērts, lai tā varētu nodrošināties ar nepieciešamajiem rīkiem daudz efektīvākai rīcībai.

Ir pagājuši trīs mēneši, un Portugāles prezidentūra ir turējusi mūs lietas kursā. Ja līdz galam, līdz Eiropadomei Lisabonā, tiks ievērots jūnijā noteiktais plāns, mēs varēsim panākt vienošanos par mūsu līgumu reformām. Šeit es apsveicu Portugāles prezidentūras apņemšanos Starpvaldību konferences laikā. Eiropas Parlaments, kā arī mani kolēģi Brok, Barón Crespo un Duff kungs, kuriem es vēlos pateikties visvairāk, uzskata SVK novērtējumu kā atbilstīgu cerībām, un valstu galvu un valdību noteiktā darba kārtība ir, vispārīgi runājot, ievērota.

Dāmas un kungi, tā kā mēs esam gatavi pieņemt līdzsvarotu kompromisu, neaizmirsīsim, ka tas ir pēc noklusējuma. Personīgi es domāju, ka ir daudz vērtīgāk uzsvērt iemeslus, kāpēc mēs atbalstām Līguma projektu. Pirmkārt, mēs ticam, ka tikai vienota, spēcīga un efektīva Eiropa var ietekmēt notiekošo pasaulē, kas kustas tik ātri, mainās un kļūst sarežģīta un nestabila. Ja mēs atbalstām Līguma projektu, tas ir arī tāpēc, ka efektīva 27 dalībvalstu ES nevar tikt veidota ar Nicas Līguma nosacījumiem. Turklāt, saskaroties ar Eiropas iedzīvotāju izteiktajām bažām, mēs esam pieprasījuši lielāku demokrātiju un pārredzamību.

Mēs atbalstām skaidru pienākumu sadali, atbalstām Eiropas iedzīvotāju piedalīšanos ES būvēšanas procesā, kā arī atbalstām nacionālo parlamentu aktīvu un pārliecinošu iesaistīšanos. Līguma reforma ir pareiza atbilde uz iedzīvotāju cerībām. Mainītais Līgums ir līdzeklis, nevis noslēgums. Tā forma un nosaukums nav svarīgi. Svarīga ir tā būtība un attīstība, ko tas sniedz Eiropas iedzīvotājiem.

Mēs, PPE-DE grupas locekļi, nevēlamies panākt, ka Eiropa kļūst par supervalsti. Mēs tikai vēlamies efektivitāti, demokrātiju, pārredzamību un funkciju decentralizācijas principa ievērošanu. Mēs pieprasām, lai Eiropas institūcijas efektīvi pieņemtu lēmumus, un tā kā izņēmumi bieži ir realitāte, tas ir mūsu uzdevums ierobežot to negatīvo ietekmi, lai novērstu Eiropas paralizēšanu. Ir jānovērš jebkāda Eiropas paralizēšanas iespēja. Iedzīvotāji sagaida, ka Eiropa rīkosies gadījumos, kad tā var kaut ko mainīt: klimata, enerģijas, imigrācijas, inovāciju, terorisma jautājumos. Es ceru un vēlos, lai šis Līgums ļautu mums to izdarīt, un mēs to atbalstīsim.

  Martin Schulz, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pateicos Parlamenta pārstāvjiem Starpvaldību konferencē. Mūsu kolēģi Enrique Barón Crespo, Elmar Brok un Andrew Duff teicami pārstāvēja Eiropas Parlamenta intereses. Šī iemesla dēļ vēlos sirsnīgi pateikties mūsu grupas vārdā.

(Aplausi)

Mēs pareizi dzirdējām no mūsu kolēģa Daul kunga par to, ka Portugāles prezidentūrai tagad ir jāpabeidz nepieciešamie darbi, kas izriet no neveiksmīgā mēģinājuma Eiropas Konstitūcijā, konkrēti, no pārstrādāta un pārskatīta Līguma iesniegšanas. Tuvojas brīdis, kad Starpvaldību konferencē tiks panākta vienošanās par galvenajiem reformas elementiem 27 ES dalībvalstīs, kas nodrošinās tiesiski un politiski vienotu Eiropu, tikšanās laikā Lisabonā lietas tiks novestas līdz galam un nonāks izšķirošajā fāzē – līdz šī Līguma ratificēšanai katrā no 27 ES dalībvalstīm atbilstīgi katras valsts tiesiskajiem un konstitucionālajiem noteikumiem.

Tāpēc es vēlos īpaši uzsvērt to, ka mēs varam būt pozitīvi noskaņoti attiecībā uz Lisabonu. Ja mēs nošķiram to, kas tika sasniegts tikšanās laikā šeit Briselē Vācijas Padomes prezidentūras laikā Starpvalstu konferences mandāta ietvaros, un kas tika izstrādāts Starpvalstu konferences laikā, no mūsu pārstāvju ziņojumiem mēs arī varam pieņemt, ka – ar dažiem izņēmumiem – sasniegtais ir identisks. Kā Sociāldemokrātu grupa mēs sakām: tas ir tā, kā tam ir jābūt! Kā sociālisti mēs nevaram un nevarēsim pieņemt grozījumus, kas tika apstiprināti pirms vienošanās par mandātu šeit Briselē – tam ir jābūt skaidri pateiktam. Taču mēs pieņemam, ka mums uz galda ir projekts, kas atbilst tam, par ko jūnijā tika panākta vienošanās, un tam, par ko mēs daudz slavējam Merkel kundzi.

Kad mēs nosūtīsim šo projektu uz Lisabonu, tas būs interesanti. Tad jautājums būs, vai šis Līgums tiks ratificēts 27 ES dalībvalstīs, un tad tas būs atkarīgs no šī Parlamenta locekļiem, un mums būs jācīnās. Mums būs jācīnās arī par to, lai visas dalībvalstis atbalstītu vienotas Eiropas izveidi. Es uzdrošinos teikt, ka apgalvojums par turpmāku pārskatītā Līguma neveiksmi – līdzīgi Konstitūcijas neveiksmei – būs Eiropas Savienības beigas tādā formā, kādā tā pastāv tagad. Tāpēc visi, kuri nevēlas mīt ceļu uz antieiropeisku sanāksmi šeit Parlamentā, visi, kuri vēlas iet Eiropas un tās apvienošanas veicināšanas ceļu, tiek aicināti cīnīties par šo Līgumu. Es ceru, Daul kungs, ka arī visi jūsu grupas locekļi tā darīs. Man par to ir nelielas šaubas.

Vēlos pateikt arī, kas mums šajā Parlamentā ir jāpatur prātā, ja projekts cietīs neveiksmi. Kas notiks, ja Eiropas Savienība cietīs neveiksmi mēģinājumos nodrošināt pārskatīta Līguma apstiprināšanu? Kas sagaida Eiropas Savienību? Eiropieši tic, ka mēs esam liels kontinents ar 500 miljoniem iedzīvotāju, liels iekšējs tirgus. Mēs esam 8 % no pasaules iedzīvotājiem. Indijā ir 1,1 miljards iedzīvotāju, Ķīnā 1,3 miljardi, abās šajās valstīs kopā dzīvo trešdaļa no visiem pasaules iedzīvotājiem. Ja mēs ilgtermiņā vēlamies palikt konkurētspējīgi, ja mēs vēlamies pasargāt to, kas Eiropā ir sasniegts sociālā ziņā, ja mēs vēlamies stabilizēt ekonomisko pamatu, kas ir priekšnoteikums sociālajam taisnīgumam, tad mums ir jāspēj pastāvēt harmonijā ar pārējo pasauli. Tomēr mēs varam panākt savu tikai tad, ja Eiropas Savienība ir saskanīga – ekonomiski, sociāli un politiski. Lai to izdarītu, ir nepieciešams šis Reformu līgums! Ja ES sadalīsies atsevišķās daļās, ja mēs klausīsim nacionālistus, kuri apgalvo, ka paši mēs varam sasniegt vairāk, nekā 27 valstis kopā, tad šo kontinentu sagaida slikti laiki!

Tāpēc es ceru, kas tas, par ko tiks panākta vienošanās Lisabonā, pārdzīvos ratifikāciju, un tāpēc mums ir jācīnās. Visiem, kas vēlas mieru Eiropā, visiem, kas vēlas redzēt Eiropu kā faktoru miera uzturēšanai pasaulē, visiem, kas vēlas ekonomisko izaugsmi, vairāk darba vietu un vienlīdzīgu labklājības izlīdzinājumu Eiropas Savienībā, ir jāstiprina šis Reformu līgums, jāaizsargā tas un jāievieš. Ikvienam, kurš to nevēlas, ikvienam, kurš koncentrējas uz nacionalizēšanos, ir jāpasaka tas, ko šajā Parlamentā teica François Mitterrand: nacionālisms ir Eiropas vienotības pretmets, un nacionālisms ilgtermiņā vienmēr nozīmē karu. Taču Eiropa ir jēdziens, kas cēlies no šajā kontinentā notikušo karu atstātajām rētām, un tāpēc Eiropas vienotība, kuras pamatā ir pārskatītais Līgums, ir šī kontinenta demokrātu un progresīvo spēku mērķis.

Tāpēc lai veicas Starpvaldību konferencē un neformālajā sanāksmē! Taču es vēlu vēl lielāku veiksmi ratifikācijas procesā 27 dalībvalstīs.

(Aplausi)

  Graham Watson, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, premjerministrs Sócrates droši vien jūtas kā Anglijas karalis Henrijs V pirms kaujas pie Azenkūras: ienaidnieku valdības gatavojas cīņai ar mērķi vājināt, iespējams pat uzlikt aizliegumu, līguma reformai. Pašreizējais priekšsēdētāj, jūsu premjerministram ir stigri jāievēro Eiropas sarkanās līnijas, un viņam nākamnedēļ ir jāiesniedz līgums, kas liktu pamatu spēcīgai, atsaucīgai un efektīvai Eiropas Savienībai. Tāpēc „Vēlreiz uz izlaušanos, dārgie draugi, vēlreiz”, tajā, kam būtu jābūt pēdējai cīņai šajā konstitucionālajā karā.

Šis Parlaments būs jūsu kājnieki. Mēs zinām, ka šīs līguma reformas izgāšanās būtu Šekspīra mēroga traģēdija. Kāpēc? Tāpēc, ka status quo nav nostrādājis, nestrādā un nekad nenostrādās. Padomes vienprātība praksē nozīmē to, ka būtiski tiesību akti tiek nolikti malā vai pazemināti līdz kopsaucēja līmenim. Arvien pieaugošās globalizācijas pasaulē, kur uz tādiem izaicinājumiem kā klimata izmaiņas, migrācija un terorisms ir jāreaģē radikāli, zemākais kopsaucējs nav pietiekami.

Tā var nebūt Konstitūcija, taču tās juridiskajā terminoloģijā, Reformu līgums ir dokuments, kas Eiropā var būt diez gan revolucionārs. Tas attīsta demokrātiju, par lēmuma pieņemšanas centru nosakot vienotu lēmumu pieņemšanu un noteikta vairākuma balsošanu. Tas atbalsta funkciju decentralizēšanu, skaidrāku kompetenču sadalījumu, nacionālo parlamentu nozīmes pastiprināšanu un Eiropas Savienības vienotu tiesisku būtību, un tas palīdz uzlabot pārredzamību, paplašinot parasto likumdošanas procedūru, nosedzot brīvību, drošību un taisnīgumu – jomas, kurās likumi, kas pārkāpj tiesību normu ievērošanas garu, ir pārāk ilgi pieņemti aiz aizvērtām durvīm.

Jūsu korektīvā Līguma teksta projekts nav nevainojams: Eiropas simbolu zaudējums ir tāds pats trieciens federālistiem kā poļu izraisītās svārstības balsošanas sistēmās. Taču mēs varam ar to sadzīvot, kamēr Joanīnas kompromiss nav uz visiem laikiem iestrādāts Līgumā.

Tomēr viena lietas, bez kuras mēs nevaram dzīvot, ir Eiropas pilsonības definīcija Līguma par Eiropas Savienību 8. pantā, jo pilsonība ir simbols, kuram pretēji karogam vai himnai ir reāla dzīve, reāla ietekme uz vairāk nekā 450 miljoniem cilvēku.

Līdzīgi mūsu ārlietu ministra saukšana par „augsto pārstāvi” nav spēcīgs iemesls bažām, taču augstais pārstāvis, kurš ir tikai marionete Padomes rokās, noteikti ir. Parlamentam un Komisijai ir jāapvienojas, lai pārliecinātos, ka pilnībā tiek nodrošināts ārējo aktivitāšu vienotais raksturs, un ka Eiropas Kopienu Tiesa pārrauga personas datu izmantošanu vienotā ārpolitikā un drošības politikā.

Visbeidzot, un iespējamais vissvarīgākais, ir tas, ka mums nevar būt divu šķiru iedzīvotāji. Tas ir pretrunā Eiropas integrācijas garam, un mums ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka britu un poļu izņēmumi netiek saglabāti mūžīgi, pieprasot pantu, kas pieļautu atsaukšanu bez apspriešanas SVK.

Mums ir jāsargās ne tikai no izņēmumiem, bet arī no „pievienošanās”. Ja tā būs nepareizi definēti, tas var ļaut valdībām vispirms pavājināt svarīgus Kopienas tiesību aktus tieslietu un iekšlietu jomās pēc piecu gadu dialogiem un debatēm, bet pēc tam atkāpties. Ja atsevišķas valstis nevar pieņemt saprātīgu kompromisu, mūsu ziņa būtu šāda: tām ir jāsāk domāt par draudzīgu šķiršanos no Eiropas Savienības un beigt turēt to kā ķīlnieku savās interesēs, Eiropas interesēm ir jābūt par tām pārākām.

(Aplausi)

Tāpēc es aicinu Padomi, Komisiju un mūsu pārstāvjus, Šekspīra vārdiem runājot: „Sasprindziniet savus muskuļus..., Aizturiet elpu un parādiet visu savu raksturu”, lai aizstāvētu mūsu kopējās intereses.

(Aplausi)

  Konrad Szymański, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, šodien mēs esam nonākuši līdz pēdējam darba cēlienam pie Līguma reformas. Ja Lisabonas līgums beigsies veiksmīgi, mums būs nepieciešama politiska iztēle. Tiem, kuri uzskata līguma reformu par prioritāti, ir jāpajautā sev, īpaši šodien: vai ir vērts stingrāk vērsties pret Poliju un Apvienoto Karalisti, vai ir vērts apšaubīt daudzu gadu pārrunu rezultātus?

Ja mēs ticam aizstāvjiem, tad Pamattiesību harta var tikai pastiprināt jau esošos saistošos nosacījumus. Bet iespējams, ka tiem, kuri norāda uz šo Eiropas Kopienu Tiesas izmantoto nosacījumu neparedzamajām sekām, ir taisnība. Man ir līdzīgas bažas, un tāpēc es pilnībā saprotu Apvienotās Karalistes un Polijas iebildumus.

Svarīgākais kompensācijas elements zaudējumiem, kas skars Poliju pēc izstāšanās n Nicas sistēmas, ir Joanīnas mehānisms un pašreizējā Polijas ģenerāladvokāta vietas zaudēšana Eiropas Kopienu Tiesā. Šīs nostājas nenovērtēšana šobrīd izraisa jautājumus par ieceres godīgumu. Līdzīgi kā daudzām citām valstīm arī Polijai ir tiesības cerēt uz labākiem instrumentiem ES likumdošanas procesa rūpīgai pārbaudei. Piemērotas leģitimācijas trūkums nākotnē izraisīs Eiropas projekta sabrukumu. Likumdošanas procesa rūpīgas pārbaudes trūkums nav eiro skeptiķu vai kara kūrēju izdomājums, kā tas varētu būt pastāvīgi nedaudz aģitētā Martin Schulz gadījumā. Tas ir tas, kas satrauc patiesus eiropiešus. Bijušais Federālās Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Karlsūrē un bijušais Vācijas prezidents Roman Herzog nesen jautāja, vai Vācija vēl ir parlamentāra demokrātija, ņemot vērā, ka tagad daudzi noteikumi tiek pieņemti ārpus Bundestāga.

  Monica Frassoni, Verts/ALE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, tikai dažas dienas pēc Starpvaldību konferences beigām mēs gatavojamiem parastam diennakts tirgum, kā tas ir noticis vienmēr, kas, kā vienmēr, beigsies ar kompromisu mazākā kopsaucēja virzienā.

Ieskatoties dažos tekstos – kurus mēs esam ieguvuši caur pseido – slepeniem kanāliem, jo šeit maz kas tiek darīts publiski – atklājas, ka tos ir ļoti sarežģīti lasīti un tie noteikti nav lietotājam draudzīgi. Tomēr sarunu dalībnieki, kā mēs visi zinām, nepavisam nav ieinteresēti būt lietotājam draudzīgi, paskaidrojot vai iesaistot iedzīvotājus jautājumos, kas ir svarīgi viņu demokrātiskajā dzīvē.

Tieši pretēji, paziņojumu posmā mēs nosodījām argumentu par to, ka 90 % Konstitucionālā līguma teksta iekļaušana Reformu līgumā nevar noslēpt neskaidro tekstu, kas pilns ar piezīmēm un ierobežojumiem, kas vājina Eiropas Savienību, konkrēti, ārpolitikas un tieslietu skaidrību.

Šīs sarunas pilnībā risināja valdības, kas darbojās aiz iedzīvotāju mugurām, un bija ieguvējas no fakta, ka nebeidzama lingvistiska un birokrātiska teoriju izklāstīšana pārspēj aizraušanos un demokrātisku piedalīšanos, kas veseliem un slimiem ir bijis Konvencijas un arī referenduma posms.

Trīs mūsu kolēģi piedalījās Starpvaldību konferencē un sekoja juristu darbam, taču nevar noliegt, ka viņi ievērojami neuzlaboja procesa pārredzamību, un, lai arī viņi iespējams samazināja radīto kaitējumu, viņi neveica ievērojamus uzlabojumus, jo viņiem nebija tādas iespējas.

Un tāpēc, runājot godīgi, Schulz kungs, Brok kungs, Barón kungs un Duff kungs, es neredzu tam loģisku izskaidrojumu. Mums būtu jārīkojas uzmanīgi, mums būtu jābūt līdzatbildīgiem par šo tekstu, un, lai arī es acīmredzot piekrītu, ka mums ir jāmēģina nodrošināt, ka dalībvalstis ratificē šo tekstu – kaut arī patlaban tas ir atkarīgs no tā, kā notiks pēdējā vienošanās – kāpēc mums būtu jāpārcenšas? Pēc Schulz kunga teiktā mums pat šeit, mūsu vidū, būtu jāsaka, ka, ja šis teksts netiks pieņemts, tā būs traģēdija, jo šis teksts ir fantastisks, jo šis teksts šeit ... šis teksts ir briesmīgs! Ikviens, to izlasot, var saprast, ka tas nav tas, ko vēlas iedzīvotāji.

To pasakot, ir skaidrs, ka tas ir labāk nekā nekas. To pasakot, ir skaidrs, ka tas ir labāk – nē, Martin, nomierinies, jo es nesaku, ka vēlos to noraidīt – es tikai saku, ka mums ir jābūt atbildīgiem un uzticamiem iedzīvotāju acīs, un pat, ja tas nekādā gadījumā nav piemērots kompromiss, mēs to atbalstīsim. Tomēr mēs nevaram melot un teikt, ka tas ir labākais, ko mēs varējām panākt, jo valdības mums ir nolaupījušas šo konstitucionālo procesu un padarījušas to par to, kas tas ir šodien, un tas, protams, varētu būt labāks, nekā tas ir.

  Francis Wurtz, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es neatkārtošu vēlreiz mūsu grupas jaunā Līguma projekta novērtējumu. Mēs tam pretojamies ne nacionālisma dēļ, Schulz kungs, ko es nicinu tik pat ļoti kā jūs, bet dēļ tā, ka netika ņemta vērā kritika, kas raksturoja debates par vecā Konstitucionālā līguma projektu – un es nerunāju par ES simboliem, ar kuriem mums nav problēmu, bet gan par ES politisko grūdienu. Man rodas iespaids, ka mums par šo paviršo pieeju būs jāmaksā agrāk vai vēlāk.

Tieši tagad es vēlos pakavēties pie viena specifiska jaunā projekta panta, par ko jau ir runāts: Līguma par Eiropas Savienības 24. panta. Šķiet, ka mūsu starpā valda liela vienprātība par tā apstrīdēšanu, un tas ir labi. Tomēr tas ir jutīgs jautājums: iedzīvotāju aizsardzība personas datu apstrādes jomā. Tagad piemērojamā tiesiskā procedūra atšķiras atkarībā no tā, vai dati tiek apstrādāti Eiropas Savienībā vai trešajā valstī. Pirmajā gadījumā process ir pilnīgā Parlamenta pārraudzībā, taču otrajā gadījumā tam vispār nav nekādas teikšanas.

Tā ir juridiska kroplība un pilnīga demokrātijas noliegšana. Faktiski tas ir tieši attiecināms uz precedentu PDR lietā, kad Padome piekrita nosūtīt ASV iestādēm konfidenciālu informāciju par pasažieriem, kuri ceļo uz ASV, neskatoties uz Eiropas Parlamenta iebildumiem. Padome vēlas tā turpināt, un piešķir sev līdzekļus, lai to varētu izdarīt. Tas ir nepieņemami, un Parlamentam par to ir skaidri jānorāda Eiropadomei.

Es tikai pieminēšu vēl šo: šis strīds netieši norāda uz dažiem faktiem, kuriem mana grupa ir bieži pievērsusi uzmanību. Pirmais ir pavisam nelielā reālā ietekme, kāda būs Pamattiesību hartai. Faktiski Hartas 8. pants ir pilnībā veltīts personas datu aizsardzībai, tomēr šī aizsardzība tiek jautri pārkāpta un tiks pārkāpta arī turpmāk. Nākamais ir gandrīz neatšifrējamas dažas svarīgas līguma daļas, tikai ļoti labi informēts lasītājs var atklāt šo slazdu. Visbeidzot, SVK darbs tīši ir padarīts necaurredzams, kas ir tālu no publiskas, pārredzamas teksta projekta sagatavošanas, ar mērķi noteikt 27 ES dalībvalstu un pusmiljarda iedzīvotāju dzīvi un nākotni.

Tas viss apstiprina mūsu prasību pēc demokrātijas abās frontes pusē, no vienas puses, plašām plurālistu debatēm katrā valstī par līguma saturu, un, no otras puses, ratifikācijai referendumā.

  Jens-Peter Bonde, IND/DEM grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs, piektdien, plkst. 17.00 ES publiskoja jauno Līguma projektu – tādējādi nodrošinoties, ka plašsaziņas līdzekļi pa brīvdienām par to nerakstīs. Ja mērķis ir slepus ieviest Līgumu, tās ir ekspertu un plašsaziņas līdzekļu attiecības – taču ļoti viltīga, pretīga uzvedība.

Pēdējā priekšsēdētāju konferences sēdē priekšsēdētājs svinīgi apsolīja, ka visām politiskajām grupām būs pieeja visiem SVK dokumentiem. Mēs tos vēl joprojām neesam saņēmuši. Trīs grupas ir privileģētas piekļūt Starpvaldību konferencei, taču piecas grupas tika izslēgtas. Tas ir diskriminējoši un pretrunām ar vienlīdzīgas principu – atkal viltīga, pretīga uzvedība.

Jaunais līgums paredz 105 jaunas ES pilnvaras – līdzīgi kā Konstitūcijā. Veto un pārstāvnieciskās valdības tiesības ir samazinātas 62 jomās pretēji 61 jomai Konstitūcijā. Jaunums ir 255 lappuses izmaiņu, kuras tagad ir ievietotas Līguma 2800 lappusēs, padarot tekstu nelasāmu visiem, izņemot grāmatu tārpus – atkal viltīga, pretīga uzvedība. Jaunajā ES Konstitūcijā būs 3000 lappuses pretēji noraidītajām 560 Konstitūcijas lappusēm. Tas ir tas, kas sanācis no Sarkozy tā dēvētā mini līguma. Iedomājieties, ka cilvēki no sākuma tiek informēti par mini līgumu, bet pēc tam atkal tiek izstrādāta noraidītā Konstitūcija tikai šoreiz bez referenduma – atkal viltīga, pretīga uzvedība.

Nav tāda tiesību akta, ko varētu pieņemt, pamatojoties uz Konstitūciju, bet nevarētu pieņemt, pamatojoties uz jauno Līgumu. Abi teksti ir identiski juridisko saistību ziņā, atšķirīgi ir nosaukumi un atbrīvošanās no referendumiem – atkal viltīga, pretīga uzvedība.

Kāda bezatbildība! Nāciet ar saviem plāniem un iepazīstiniet ar tiem vēlētājus. Parakstiet petīciju www.x09.eu.

  Frank Vanhecke, ITS grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, bez iepriekšējā runātāja iebildumiem attiecībā uz jaunā Līguma lielo līdzību ar Līgumu par Konstitūciju Eiropai, kas mums ir nodots pilnīgi nedemokrātiskā veidā, Eiropas prezidentūra ir acīmredzami izvirzījusi par galveno mērķi gūt lielus panākumus Eiropas kopējā imigrācijas politikā. Pēdējais, ko varētu pateikt, ir tas, ka šāda politika Eiropas līmenī, kas apstiprināta apšaubāmā Komisija un Padome lēmumu pieņemšanas procesā, ar ko mēs diemžēl jau esam saskārušies, būtu pilnīgi nedemokrātiska.

Imigrācijas problēma skar mūsu iedzīvotājus personīgi un viņu privāto sfēru. Turklāt, manuprāt, lēmumu pieņemšanas šajā jomā pārcelšana Eiropas līmenī, kur tā nebūs skaidri redzama nevienam, ir ne tikai nedemokrātiski, bet arī vienkārši bīstama.

Portugāles piedāvājums „novadīt” nelegālo imigrāciju caur legālo imigrāciju ir pilnīgs absurds. Nelegāla imigrācija ir jāapkaro ar „atdarīšanas” politiku, stingru izsekošanas un izraidīšanas politiku, ciešām ārējo robežu kontrolēm, kā arī ar aizturēšanu Eiropā un uzņemšanas centriem izcelsmes valstīs vai vismaz kontinentā.

Runājot par to, kas tika raksturots kā „absolūta nepieciešamība” pēc legālas imigrācijas, es vēlos uzsvērt, ka Eiropā jau ir aptuveni 20 līdz 25 miljoni bezdarbnieku imigrantu ar visu no tā izrietošo. Jauns legālās imigrācijas vilnis ar visām „ģimeņu apvienošanām” tikai radītu eksponenciālu esošo nopietno integrācijas un asimilācijas problēmu pasliktināšanos.

Ja runa ir tikai par augsti profesionāliem darbiniekiem – par ko es šaubos – tad mēs radām smadzeņu aizplūšanu no nabadzīgajām valstīm, kas ir absolūti apkaunojoši, vai tas ir mēģinājums uzturēt valstis nabadzīgas un neattīstītas – tādā gadījumā, vai Padomei tā arī nevajadzētu pateikt?

  Maciej Marian Giertych (NI). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, par ko mēs šodien runājam? Tā ir Eiropas Konstitūcija. Mēs apspriežam dokumentu ar citu nosaukumu, citu formulējumu, taču ar Konstitūcijai identisku satura būtību, kas jau tika noraidīta. Šis jau ir atzīts zemāka līmeņa dokuments, lai tas nebūtu jāpakļauj referendumam. Šeit mūsu ES politiskā elite, tai skaitā arī šī Parlamenta, Eiropas Komisijas un nacionālo valdību locekļi, mēģina maldināt savus vēlētājus un viņu cilvēkus.

Mums ir jāatbalsta Reformu līgums, kas patiesībā ir Eiropas Konstitūcija, pārdēvēta Eiropas Konstitūcija, kuru balsotāji Francijā un Nīderlandē referendumā noradīja, bet vairākās citās valstīs to neratificēja noteiktajā laikā.

Ļaujiet man atkārtot Angela Merkel vārdus, un es citēju: atšķirīgas terminoloģijas izmantošana, nemainot juridisko būtību, piemēram attiecībā uz līguma nosaukumu, tiesisko aktu un Eiropas Savienības ārlietu ministra nozīmes mazināšanu – citāta beigas.

Tas ir tieši tas, kas ir izdarīts, un mēs tiekam aicināti to atbalstīt. Mēs nedrīkstam maldināt paši sevi un savus balsotājus.

  João de Deus Pinheiro (PPE-DE). – (PT) Šodien savā runā, manis paša un tās grupas vārdā, kuru es pārstāvu šajā Parlamentā, vēlos izteikt dziļas skumjas par Fausto Correia aiziešanu. Viņš bija pārliecības cilvēks, taču labs cilvēks, ļoti labs cilvēks, stingras solidaritātes cilvēks. Viņa stipri pietrūkst.

Otrkārt, vēlos teikt, ka Portugāles prezidentūra ir parādījusi apņemšanos, un tas ir jāuzsver, neļaujot pārveidot Līguma mērķus, par ko ir vienojušās valstu galvas un valdības. Mēs esam pārliecināti, ka tā nemainīs savu nostāju, un mēs tiksim pie jauna Līguma līdz 20. oktobrim. Tāpēc es neko vairs neteikšu.

Kas attiecas uz Lisabonas stratēģiju, es apsveicu prezidentūru un Komisiju ar to, ka beidzot ir īstenots tas, par ko mēs runājām gadiem: ja Komisijai netiks piešķirtas lielākas pilnvaras un atbildība Lisabonas stratēģijā salīdzinājumā ar 2000. gadu, Lisabonas stratēģija nenesīs augļus. Pareizāk būtu pastiprināt Komisijas lomu, pārvēršot to par Lisabonas stratēģijas centrālo punktu, un mēs ceram, ka šāda svaiga pieeja varētu beidzot nest augļus.

Visbeidzot, globalizācijas jautājuma iekļaušana debatēs nākamajā neformālajā sanāksmē ir laba zīme, jo pasaulē, kurā mēs dzīvojam šodien, notiek globalizācija un mēs nevaram iedomāties sanāksmes bez Āfrikas valstīm vai Krievijas – un mēs ceram, ka tā ir lielā veiksme – vai to, ka debates par Japānas jenas kursu pret ASV dolāru nebūtu risināmas globalizācijas jautājuma ietvaros.

Man vajadzētu uzsvērt, kā to izdarīja komisārs, ka ir svarīgi, lai būtu vienoti noteikumi attiecībā uz starptautisko tirdzniecību un tirgu atvēršanu, kā arī vienlīdz svarīgi ir apmainīšanās ar informāciju par sagatavošanās darbiem ar mūsu biznesa un tirdzniecības partneriem. Tas ir svarīgs punkts, un šī iemesla dēļ, pat ja tas būtu vienīgais iemesls, būtu pietiekami atzīmēt uzslavas šai Komisijas komunikācijai.

Lobo Antunes kungs, vēlu jums veiksmi neformālajā sanāksmē, kas iespējams būs viena no svarīgākajām sanāksmēm pēdējo gadu laikā Eiropas Savienībā.

  Jo Leinen (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, kolēģi, es uzskatu, ka mums būtu jāuzslavē Portugāles prezidentūra par to, kā ir notikušas sarunas: ļoti pārliecināti un mērķtiecīgi.

Es domāju, ka tas ir labi, ka esat cieši ievērojuši jūnija darba kārtību, ar dažiem izņēmumiem, un turējušies pretī daudzajām prasībām, sākot ar Eiropas Centrālās bankas prasību ieviest pantu pēc Austrijas vēlēšanās, kas ierobežotu studentu skaitu no ārvalstīm. Neviena no tām nav jaunā Līguma daļa, un es uzskatu, ka jūs esat

tuvu noslēgumam. Tagad ir maz palicis, lai mēs panāktu vienošanos par jauno Līgumu.

Izņēmumi ir skumīgi. Tie rada nevienprātības un neatbilstības iespaidu. Tie sadala ES un prasa laiku, lai pieņemtu lēmumus trešajā pīlārā. Tie tiešām ir kavēkļi, un pārsvarā tas, ko vēlējās Apvienotā Karaliste. Ceru, ka tas neizraisīs precedentu.

Uzskatu, ka Londonas pamata prasības ir izpildītas. Es ar bažām lasu to, par ko vēl vakar risinājās diskusijas Lordu palātā. Šeit vairs nav ko piebilst. Tas būtu pilnīgi nepieņemami, tagad vēl kaut ko prasīt.

Vēl tiks apspriesta Polijas prasība kaut kādā veidā iekļaut Joanīnas mehānismu, taču blokādes spēku nevar palielināt. Tomēr mēs vēlamies palielināt spēju rīkoties. Šim būtu jābūt izņēmuma gadījumam. Tā bija džentlmeņu vienošanās, un tas nedrīkst kļūt pat likumu.

Vēlos, lai mēs kopā ar Komisiju un Padomi varētu proklamēt Hartu šeit plenārsēžu zālē, visām trim institūcijām klātesot. Tā būtu patiešām laba zīme iedzīvotājiem. Es vēlētos arī atkal redzēt Wallström kundzes prasību Līgumā, proti, to, ka iedzīvotājiem ir tiesības saņemt informāciju. Divas trešdaļas iedzīvotāju jūtas neinformēti. Tas būtu labs Līguma papildinājums.

Padomes pašreizējais priekšsēdētāj, parlaments darīs visu, kas ir tā spēkos, lai nodrošinātu, ka Lisabonas stratēģija kļūst par realitāti. Es pateicos trim mūsu pārstāvjiem, kā arī priekšsēdētājam, kuri par to parūpēsies tikšanās laikā Lisabonā.

  Sophia in ’t Veld (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, ar nožēlu ir jāsaka, ka iedzīvotāju tiesības acīmredzot nav jaunā Līguma galvenais elements. Diemžēl Pamattiesību harta ir ziedota dēļ nīderlandiešu bailēm no referenduma. Pamattiesību hartai ir jābūt saistošai pilnībā un visiem, jo Pamattiesību harta ir mūsu kopējo vērtību ieviešana dzīvē.

Tāpēc, ko nozīmē izņēmums? Vai tā ir atteikšanās no šīm kopējām vērtībām? Vai tas nozīmē, ka Polijas un Lielbritānijas valdības vienkārši tikai vārdos atzīst šīs vērtības, taču pēc tam liedz saviem iedzīvotājiem izmantot viņu tiesības? Ko nozīmē izņēmums? Vai šeit neveidojas bīstams precedents? Pajautāsim sev, vai valstīm nākotnē, dalībvalstīm nākotnē būs tādas pašas tiesības kā tiem, kas atsakās? Ja Turcija, kuru es ļoti vēlos redzēt pievienojamies Eiropas Savienībai, vēlētos atteikties no Pamattiesību hartas, vai tai būtu piešķirtas vienlīdzīgas tiesības?

Cits jautājums ir tas, ka starp Konstitūciju un Līgumu kaut kādā veidā ir papildus ieviesta zemāka standarta datu aizsardzība – zemāks standarts, kas attiecas uz kopējās ārpolitikas un drošības jomu. Es paredzu, ka nākotnē dalībvalstis mēģinās apiet datu aizsardzības noteikumus, nodēvējot, piemēram, pretterorisma pasākumus par vienotu ārpolitiku un drošības politiku nevis policijas un tiesu sadarbību.

Visbeidzot, vēlos lūgt Komisijai un dalībvalstīm uzreiz pēc Līguma parakstīšanas apdomāt darbošanos jaunā Līguma garā, iesaistot Eiropas Parlamentu kā pilntiesīgu likumdevēju tieslietu un iekšlietu jomā, un ātri nosegt to demokrātijas spraugu, kurā mēs tik ilgi esam dzīvojuši.

  Mirosław Mariusz Piotrowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, valstu galvas un valdības atkalt ir iesaistītas Eiropas Savienības funkciju pārveidošanā, radot jaunu līgumu. Tas skar Eiropas iedzīvotājus un viņu nākotni.

Taču neoficiālās tikšanās lēmumi nevar aizstāt demokrātisko referenduma ceļu, kas tiek iet atsevišķās valstīs ar mērķis noskaidrot, vai pieņemt līgumu. Tā būtu to dalībvalstu iedzīvotāju krāpšana, kuriem ir tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumu šādos svarīgos jautājumos.

Vecais konstitucionālais līgums ir pakļauts darbībām, kas pēc būtības ir nelielu izmaiņu veikšana tekstā. Tas ļauj dokumentu kopumā prezentēt atkarībā no politiskās situācijas kā pilnīgi jaunu dokumentu, vai iepriekšējo līgumu bez būtiskām izmaiņām. Tāpēc vēlos pajautāt: kā Padome un Komisija definē šo dokumentu? Vai tas ir jauns līgums, vai tā ir vecā līguma apstrādāta versija, un vai tā ratifikācijas process dalībvalstīs sāksies no tukšas vietas?

  Johannes Voggenhuber (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, ikviens, kurš ir redzējis, kā valdības ir uzbrukušas Konstitūcijai pēdējo gadu laikā, padarot to neatpazīstamu un neskaidru, kā arī laupot tās garu un eiropeisko harizmu, atzīst, ka tam nav nekāda sakara ar to, ko vēlas iedzīvotāji – pat tie, kas teica „nē” Francijā un Nīderlandē.

Tomēr ikviens, kurš izrādīja pacietību un tērēja laiku, lai sagatavotos Starpvaldību konferencei, redz, ka valdības kopā ar to juristiem un kancelejām ir uzbrukušas šīs Konstitūcijas saturam kā termīti. Graudu pa graudam, elementu pa elementam šī Konstitūcija ir izvazāta. Es patiešām brīnos, kāpēc neviens nejautā valdībām, ko tās šeit virza? Vai tās patiešām ir tikai viņu pašu pilnvaras, vai tā patiešām ir neziņa par cilvēku cerībām, vai varbūt tas ir tikai klajš nacionālisms, kas atkal atdzimst Eiropā?

Valoda! Šodien Austrijas delegācijas dalībnieki man pajautāja: kā lai es izskaidroju jūsu „jā” Konstitūcijai citiem? Es to nevaru izlasīt. Es to vairs nesaprotu. Es vairs nezinu, ko nozīmē teksts, atsauces, zemteksta piezīmes un lamatas.

Es uzskatu, ka Starpvaldību konferences iznākums ir neskaidrs, kā rezultātā cilvēki pirmo reizi vēsturē nesapratīs kādas politiskās kārtības vadīti viņi dzīvo. Un tad jūs zaudēsit ļoti daudz atbalstītāju, pat tos, kuri cīnījās par šo Konstitūciju daudzus gadus.

Pamattiesības! Komisijas priekšsēdētāja vietniece, jūs piesaucāt kompromisu garu. Bet kāpēc gan jūs nepiesaucāt vispārējās pamata un cilvēka tiesības, kas padara neiespējamu tādas vērtību kopienas izveidi, kur dažas valstis paziņoju „bet es nepiederu šai vērtību kopienai”. Kā mēs varam pretdarboties Putin kungam un teikt viņam: mēs esam liela vērtību kopiena, kas atbalsta vispārējās cilvēktiesības – izņemot daži no mums. Tā ir zināma sprauga Eiropas uzticamībā, kur mēs nevaram piesaukt kompromisu garu! Tas ir pilnīgi cits gars. Šeit dominē liels politiskais dēmons. Es neuzskatu, ka šobrīd šeit notiekošais gūs iedzīvotāju atbalstu, pēc kura mēs vairs netiecamies.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, vēlos izteikt savas skumjas, kā arī skumjas savas grupas vārdā, par mūsu kolēģa Fausto Correia nāvi.

Runājot par Līguma reformu, Padomes prezidentūra tikai atkārtoja, ka tā ļoti cer tikt līdz nākamajam, nevis pēdējam posmam Eiropas Konstitūcijā noteiktā projekta atgūšanas procesā. Tas ir, veikt vienu soli procesā, kas tika uzsākts jūnijā Vācijas prezidentūras vadībā, lai uzspiestu noraidīto Līguma saturu, prezentējot to citā formā, mēģinot virzīties uz priekšu ar nolaidīgu attieksmi un pret cilvēku izteikto gribu, kas patiesībā ir politiska krāpšanās.

Šis Līgums ir mēģinājums bruģēt ceļu uz neoliberālu politiku, kas darbojas pretēji sociālām tiesībām un sasniegtajam progresam lielu starptautisku organizāciju interesēs. Lielie spēki ievieš federālismu struktūrā, kas piešķir Eiropas Savienībai juridisku individualitāti, kur dalībvalstīm ir atņemtas viņu tiesības un Eiropas Savienība tiek uztverta kā NATO pīlārs. Tas tiek darīts ar mērķi atbalstīt iejaukšanos un intervenciju lielo spēku interesēs. Tas ir Līgums, kura mērķis ir izveidot ekonomisku, politiski militāru bloku ar imperiālistiskām ambīcijām. Tas ir Līgums, kas nepārvarēs Eiropas integrācijas lielās un neatrisināmās pretrunas, bet tieši pretēji akcentēs tās.

Mūsu partija turpinās nosodīt šī Līguma patiesos mērķus, atbalstīs viedokli, ka tas ir jānoraida, un pieprasīs plašas valstu debates un Portugāles iedzīvotāju konsultēšanu par sadarbību, lai panāktu attīstību un mieru starp atsevišķām dalībvalstīm, kurām ir vienādas tiesības.

Visbeidzot, es vēlos paust savu atbalstu CGTP-IN ierosinātajām plašajām demonstrācijām Lisabonā 18. oktobrī.

  Patrick Louis (IND/DEM). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, neatkarīgi no tā, vai mēs līksmojam vai vaimanājam, visi piekrītam, ka parakstāmais Līgums ir tikai pārstrādāta Eiropas Konstitūcija, kas tika noraidīta 2005. gada referendumā Kā vakar tika uzsvērts Lordu palātas ziņojumā, tajā ir viss: Eiropas tiesību aktu pārākums, pat sekundāru tiesību aktu, pār valstu tiesību aktiem, pat konstitucionāliem, ES juridiskā individualitāte, kas ļaus Komisijai pārstāvēt dalībvalstis starptautiskā līmenī, pārdēvēts ārlietu ministrs, lielākā kompetenču pārdale Eiropas integrācijas vēsturē, vismaz četrdesmit jauni jautājumi un bezgalīgs pamattiesību klāsts.

Šajās telpās, kur vārds „demokrātija” nepārtraukti ir uz mūsu lūpām, vēlos mēģināt apelēt pie jūsu sirdsapziņas. Ko patiesā demokrātijā nozīmētu tāda teksta apstiprināšana, ko cilvēki referendumā ir noraidījuši? Kāpēc cilvēkiem tiek liegtas tiesības izteikties par jauno Līgumu un par turpmāku paplašināšanos? Kādu politisko režīmu jūs būvējat, pakļaujot mūsu valstu demokrātiju sistēmai, ko raksturo pilnvaru dalīšana, valdības politiskās atbildības neuzņemšanās, kā arī cilvēku viedokļa nepārstāvēšana, izņemot vienotās Eiropas cilvēku?

Itālijas federālists Tommaso Padoa-Schioppa jau ir devis atbildes. Es citēju: „Starp vispārējas vienprātības un dažu valstu līderības poliem ir radīta Eiropa, izmantojot metodi, ko varētu definēt ar terminu „izglītots despotisms”’. Viņam ir taisnība! Un cilvēku teiktais „nē” izglītotajam despotismam ir pārliecinājis federālistus, ka tiem ir vēlreiz jārīkojas zem aizsega, jo vienīgā atšķirība starp noraidīto Konstitucionālo līgumu un jauno Līgumu ir tāda, ka pirmais nemeloja.

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētāja kungs, man bija aizdomas, ka britu sarkanās līnijas kļūs rozā un izpludinātas, bet vēlāk tās pilnībā izdzēsīs Eiropas Kopienu Tiesas federālisti. Atteikšanās, pieteikšanās, sajaucot to visu kopā, Lielbritānijas valdība pieprasīs uzvaru, bet pārējie viņiem publiski izdabās, zinot, ka acīmredzama piekāpšanās patiesībā ir bez jebkādas jēgas. Tas viss, lai pārliecinātu Lielbritānijas sabiedrību, ka Reformu līgums patiesībā ir materiāli atšķirīgs no noraidītās Konstitūcijas, kaut patiesībā tā nav.

Zinot, ka Gordon Brown ir izstājies no vēlēšanām, nepieciešamība pēc referenduma Lielbritānijā ir vēl lielāka. Vēlēšanu neesamība nozīmē to, ka ir jāatkārtojas leiboristu 2005. gada referenduma manifestam. Referenduma neesamība nozīmē to, ka Brown kungam nebūs pilnvaru turpināt ratifikāciju, un tas ir izšķirošais punkts, kad visiem Apvienotās Karalistes demokrātiem vajadzētu apvienoties.

  Timothy Kirkhope (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, vēlos pateikties Padomei un Komisijai par to izteikumiem. Lisabonas neoficiālā sanāksme būs ļoti svarīgs notikums pēc Reformu līguma projekta publiskošanas, par kuru valstu galvas un valdības runās šajā sanāksmē. Taču SVK process ir pārāk sasteigts. Patiesībā Lielbritānijas valdība apgalvo, ka tai ir bijušas tikai divas dienas, lai izskatītu pilnvaru projektu. Protams, kā jau minēja citi runātāji, priekšlikumi ir ļoti līdzīgi oriģinālajam konstitūcijas tekstam.

Britu premjerministram ir problēma. Tā tiek saukta par uzticību – uzticība tam, ko viņš saka. Pēdējās nedēļās viņš ir aicinājis savus ministrus runāt par vēlēšanu rezultātiem Lielbritānijā, bet pēc tam, kad politiķi izteica aptuvenas aplēses, viņš atkāpās no savas nostājas. Es domāju, ka viņa kolēģiem, cienījamiem Eiropas līderiem, vajadzētu būt uzmanīgiem attiecībā pret to, ko viņš saka, viņš reizēm domā pilnīgi kaut ko citu. Protams, Lielbritānijas Konservatīvā partija turpinās pieprasīt referendumu par Līgumu. Lielākā daļa Lielbritānijas iedzīvotāju to vēlas, tajā skaitā arī valdības atbalstītāji. Ja premjerministrs turpinās pretoties šim spiedienam par spīti skaidram vēlēšanu manifesta solījumam, tā Lielbritānijas iedzīvotājiem būs skaidra informācija, ka viņam nevar uzticēties. Manas grupas vadītājs sacīja, ka šis varētu būs kliedzošs uzticības pārkāpums – viens no lielākajiem un viskliedzošākajiem uzticības pārkāpumiem mūsdienu politikā.

Es arī vēlos, lai Eiropa vairāk koncentrējas uz globalizāciju, mazinot nabadzību pasaulē un apkarojot klimata izmaiņas. Tās ir mācības, kuras mums līdz šim ir vajadzējis gūt. Es ceru, ka mūsu premjerministrs būs vienots ar Lielbritānijas iedzīvotājiem Lisabonā izskatāmajos jautājumos. Mēs vēlamies redzēt veiksmīgu Eiropu, taču tai ir jābūt Eiropai, kas koncentrējas uz lietām, ko cilvēki patiešām atbalsta un saprot.

  Edite Estrela (PSE). – (PT) Vēlos sākt ar pateicību jums Portugāles sociālistu delegācijas vārdā par izteikto līdzjūtību par mana drauga Fausto Correia nāvi. Mums visiem – Portugāles demokrātijai, Portugāles sociālistu partijai un Parlamentam – ir žēl viņu zaudēt.

Vienu nedēļu pirms neoficiālās tikšanās es vēlos būt optimiste un ticēt, ka veselais saprāts gūs virsroku. Es vēlos būt optimiste un ticēt, ka 27 dalībvalstis uzņemsies politisko atbildību savu iedzīvotāju priekšā, Eiropas iedzīvotāju priekšā un pasaules priekšā. Es vēlos ticēt, ka 19. oktobrī Eiropadome panāks politisku vienošanos un apstiprinās Reformu līgumu, pieliekot punktu šim strupceļam, kas ir pastāvējis pārāk ilgi.

Es esmu optimistiski noskaņota, jo mēs visi zinām par Eiropas iedzīvotāju gaidām un šaubām, kā arī viņu tiesībām interesēties par Eiropas Savienības globālo lomu, kā arī par priekšrocībām, ko tā dos nākotnē. Es vēlos būt optimiste, jo mēs visi zinām, ka pasaule vēro Eiropu un gaida pozitīvu signālu. Mēs visi zinām, ka pasaulei ir nepieciešama vienota un saistīta Eiropa. Mēs visi zinām, ka pasaule neapstājas, un to, ka Eiropa nevar palikt norobežota savā nacionālistiskajā egoismā. Mēs visi zinām, ka ir nepieciešams tikt pāri strupceļam, lai novirzītu mūsu enerģiju uz ekonomiskās attīstības veicināšanu, darba vietu radīšanu un cīņu ar klimata izmaiņām. Tās ir prioritātes.

Juristi ir panākuši vienošanos par Līguma un tā pielikumu teksta projektu. Tehniskās/juridiskā grūtības, lai arī sarežģītas, tika atrisinātas. SVK izpildīja Padomes noteiktās pilnvaras. Portugāles prezidentūra izdarīja visu nepieciešamo, lai pārvarētu traucēkļus. Eiropas Parlaments paveica savu darbu gan SVK, gan ārpus konferences, un mūsu kolēģi Elmar Brok, Enrique Barón Crespo un Andrew Duff tajā veica lielu ieguldījumu. Tas nozīmē, ka līdz šim brīdim visi ir paveikuši savus pienākumus ar lielu atbildības sajūtu un noteiktajā laikā. Tagad ir jācer, ka netiks radīti nekādi mākslīgi šķēršļi, kurus diktē īstermiņa nacionāli politiskie apstākļi, nevis iebildumi pret Līguma saturu. Neviens nesaprastus, ja valstu galvas un valdības, kas apstiprināja SVK mandātu, atkāptos no pašu teiktā. Tas viņus diskreditētu. Tādā gadījumā mēs noteikti nokļūtu krīzē ar neparedzamām sekām. Teksts iespējams nav pats labākais, taču tā ir iespēja, un tas ir labāk nekā nekas.

Ļaujiet man pabeigt ar citātu no Jean Monnet teiktā: „Es vienmēr esmu ticējis, ka Eiropa tiks būvēta caur krīzēm un, ka tā būs to risinājumu summa”. Viedi un pravietiski vārdi. Ļaujiet mums ticēt, ka Eiropa var veidot vēsturi, ierakstīt vēl vienu lappusi Eiropas būvēšanas vēsturē.

  Alexander Lambsdorff (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, ar zināmie panākumiem mēs esam cīnījušies par lielāku konstitucionālā procesa demokrātiju un efektivitāti – šodien ceļā uz šo Reformu līgumu – taču diskusija patiesībā nav tikai par pārredzamību. Mums ir bijusi iespēja izlasīt visu, ko Padomes prezidentūra ir šeit prezentējusi, paziņojumu veidā presē. Daži no prezidentūras apgalvojumiem varētu būt piemēroti. Tāpēc cīņai par pārredzamību ir jāturpinās! Tas, kur šis Parlaments ir lielā mērā iesaistīts – par ko es esmu ļoti pateicīgs mūsu pārstāvjiem – ir cīņa par lielāku likuma varu. datu aizsardzību kopējā ārpolitikā un aizsardzības politikā, lielāka parlamentu iesaistīšanās, trešā pīlāra atcelšana par labu vienotai tieslietu un iekšlietu politikai, Hartas juridiski saistošā daba – tie visi ir svarīgi jautājumi, pat liberāļiem, kas balstīti uz mūsu kopējām vērtībām.

Runājot par izņēmumiem, ļaujiet man pateikt lūk ko. Var nodalīt izņēmumus, kas balstīti uz iekšlietu politiku, un izņēmumus, kas attiecas uz ārpolitiku. Iekšlietu politikā tie iespējams ir saistīti ar juridisko kultūru, nacionālajām tradīcijām un dažādu sociālo vērtību uztveri. Es pat varu saprast faktu, ja tas nav faktiski pierādīts, ka mēs šeit balsojam par izņēmumiem. Tas, ko es nekādi nevaru saprast un atbalstīt, ir dažu dalībvalstu, konkrēti Lielbritānijas, blokādes vienotas ārlietu un aizsardzības politikas jomā. Timothy Kirkhope nupat sacīja: Mums ir jāveido politika, kuru atbalsta iedzīvotāji. Iedzīvotāji atbalsta uzticamu vienotu ārpolitiku un drošības politiku. Tā ir objektīva nepieciešamība apstākļos, ar kuriem mums nākas saskarties: cīņa pret terorismu, krīzi Tuvajos Austrumos, nabadzības un infekcijas slimību apkarošana, kā arī cīņa pret migrāciju. Ir daudz izaicinājumu, kurus mēs varam pārvarēt tikai kopā.

Tāpēc mēs diez gan objektīvi interesējamies (un Martin Schulz tā darīja, un es domāju, ka viņam ir pilnīga taisnība), kurš izlems pasaules nākotni nākamo divdesmit vai trīsdesmit gadu laikā? Amerikas Savienotās Valstis, Ķīna, Indija un ... Lielbritānija? Neviens tam netic! To nedarīs arī Vācija vai Francija. Mēs to darīsim kopā vai nedarīsim vispār! Tāpēc mums ir nepieciešams eiropiešu gars un šis Reformu līgums!

SĒDI VADA: VIDAL-QUADRAS KUNGS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Miguel Portas (GUE/NGL). – (PT) Runājot par pārredzamību, Pamattiesību hartā ir teikts, ka Eiropā „nevienam nevar tikt piespriests vai izpildīts nāvessods”. Tiktāl viss būtu labi, taču tā nav pilnīga aina. Šī panta interpretācijas pamatā ir Eiropas Konvencija, un tajā ir minēti daži nepieņemami izņēmumi. Piemēra, dalībvalstis var atjaunot nāvessodu, ja pastāv nenovēršami kara draudi. Kas tā par ideju, dāmas un kungi?

Tas pats likuma avots ļauj likuma īstenotājiem nogalināt sacelšanās gadījumā un pat īstenot, citēju, „preventīvu aizturēšanu”. Jūs noteikti atcerēsities Jean Charles de Menezes, kuru 2005. gadā nogalināja Londonas metro. Vai tā bija nejauša kļūda vai noziegums, kas ar šo Līgumu tiktu atļauts? Šodien Lisabonā José Sócrates un Durão Barroso runāja pret nāvessodu. Kāds gan atbalsts var būt Līgumam, kurš tagad to „ielaiž iekšā pa sētas durvīm”?

  Alessandro Battilocchio (NI). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pārējie Parlamenta locekļi apstiprinās to nākamajās debatēs, taču es uzskatu, ka ir svarīgi uzsvērt – daļēji, raugoties uz paredzēto neoficiālo sanāksmi – Eiropas pilsonis ir cilvēks, kam atbilstīgi attiecīgās valsts likumiem ir dalībvalsts pilsonība.

Tādējādi pilsonis ir ikviens, kurš gūst labumu no tiesībām, kas tam piešķirtas ar šādu statusu, īpaši, balsstiesības un tiesības būt ievēlētam par Eiropas Parlamenta locekli. Kā labā gan mēs esam strādājuši gadiem ilgi, kad runājam par tiesībām uz brīvu pārvietošanos, izglītību, veselību, darbu, cieņu, ja ne iedzīvotāju, kas mūs demokrātiski ievēlējuši.

Es uzskatu, ka vienlīdz svarīgi ir arī uzturēt savstarpēju cieņu dalībvalstu starpā: gadu desmitiem džentelmeņu vienošanās ir noteikusi vienlīdzību trīs lielāko ES dalībvalstu starpā, aiz Vācijas. Lingvistiski tā jau ir pārkāpta neskaitāmas reizes. Tagad Lamassoure-Severin priekšlikums rosina izvairīties no šādas līdzības arī politiskā ziņā.

Ja tās ir pamatā esošās jūtas, tad mums nevajadzētu būt pārsteigtiem, ka ir tik grūti panākt vienošanos par kopēju nākotni. Tāpēc Eiropas neoficiālajai sanāksmei ir jāatspoguļo Eiropas pilsoņu idejas un demokrātijas likumība.

  Josef Zieleniec (PPE-DE). – (CS) Es ticu, ka paredzētajā Lisabonas sanāksmē tiks panākta vienošanās par galīgo Reformu līguma formulējumu. Tā parakstīšana un ratificēšana pieliks punktu institucionālajai krīzei, ko izraisīja referendumi Francijā un Nīderlandē.

Institucionāla reforma ir nepieciešama, taču tikai ar to nepietiek, lai ES veiksmīgi pastāvētu arvien vairāk globalizētā pasaulē un attiecībās ar tās iedzīvotājiem. Institucionālā reforma ir obligāta risinājuma daļa, taču tā pati par sevi nav risinājums. Kad Reformu līgums stāsies spēkā, mums būs nepieciešamas pamatīgas debates par turpmāku Eiropas integrācijas virzību. Atbildes uz Eiropas ekonomikas, sociālajiem un drošības jautājumiem tiks rastas stingrā esošo politiku pārskatīšanā.

Eiropas projektam un saistītajiem jautājumiem par ES robežām ir jābūt šo debašu centrā. Referendumi Francijā un Nīderlandē, kā arī sarežģītās pārrunas par Reformu līguma formulējumu liecina par to, ka debates par Eiropas projekta saturu būs daudz sarežģītākas nekā šodien.

Tāpēc ir svarīgi rīkoties piemērotā veidā un nekavējoties atbildē uz prezidenta Sarkozy priekšlikumu, un izveidot tā dēvēto gudro vīru komiteju, kas sniegtu ļoti nepieciešamo stimulu un virzību šīm debatēm. Šai grupai ir jānosaka skaidras pilnvaras, taču nekādā gadījumā tā nedrīkst sastāvēt no dalībvalstu valdību pārstāvjiem. Tai drīzāk vajadzētu būt izcilu zinātnieku, uzņēmēju, bijušo diplomātu un politiķu grupai. Tām ir jābūt personībām, kuras iedveš autoritāti un cieņu, nevis amatpersonām, kuru uzdevumus deleģē viņu valdības. Šī komitejas mērķim nevajadzētu būt aizstāt sabiedrības debates, bet gan darboties kā debašu katalizatoram un nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem par Eiropas nākotnes integrāciju.

Priekšsēdētāja kungs, ar Reformu līgumu mēs panāksim iespējams nepilnīgu, taču nepieciešamu darba instrumentu, un mums ir jāizlemj, vai izmantot visas tā sniegtās iespējas. Eiropas iedzīvotāji gaida no ES konkrētu, taustāmu rezultātu. Tas ir mūsu uzdevums īstenot šīs cerības.

  Robert Goebbels (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Starpvaldību konference notika iespējams dziļākajā Lamanša tuneļa galā, lai tiktu prom no sabiedrības viedokļa. Par rezultātu, Wallström kundze, nav iespējams informēt parastus iedzīvotājus. Vairāk nekā 300 grozījumi 150 lappusēs ir pārvērtuši Līgumu par Eiropas Savienību par Līgumu. Kā papildinājums mums būs 53 deklarācijas un 12 protokoli.

Līdzīgi tādiem Eiropas simboliem kā karogs un himna, citi politiskie sasniegumi tiks aizvākti. Sociālais dialogs vairs nebūs ES horizontālais pienākums. Sociālie partneri tiek lūgti neapgrūtināt sevi ar ekonomisko politiku, bet gan tikai ar sociālo politiku. Protokols par sabiedriskiem pakalpojumiem netieša veidā norāda uz konkurences likuma pārākumu attiecībā uz visiem pilsoņiem sniegtajiem pašvaldību vai reģionu pakalpojumiem neatkarīgi no tā, cik komerciāli neskaidri tie ir. Valstu valdības kā naktssargi var pieņemt lēmumus tikai par neekonomiskiem sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Mēs tikām maldināti par Pamattiesību hartas saistošo dabu .7 protokolā ir teikts, es citēju: „skaidrības labad – nekas Hartas IV sadaļā nerada piekritīgas tiesības, kas piemērojamas Polijai vai Apvienotajai Karalistei”. Vienkāršāk sakot, Eiropas Kopienu Tiesa neīsteno Hartu. Es izlaidīšu izņēmumus, kas Eiropā rada divus ātrumus, kad runa ir par eiro zonu, Šengenas līgumu un noteikumiem par taisnīgumu un iekšlietām.

24. pants ir totalitāras valsts vērts, jo tas pieļauj, ka tikai Padome definē noteikumus par mūsu iedzīvotāju personas datu aizsardzību un ļauj šiem datiem brīvi nokļūt Amerikas Savienotajās Valstīs. Ne Parlaments, ne Eiropas Kopienu Tiesa nevar aizsargāt pamattiesību ievērošanu. Nav tālu līdz George Orwell „Lielajam Brālim”!

Visbeidzot, mums ir draudēts ar ilgstošām no Joanīnas kompromisa izrietošām veto tiesībām valdībām. Tas ir nepieņemami, priekšsēdētāja kungs. Personīgi es sāku atkal atklāt dažas Nicas līguma vērtības .

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE). – (RO) Lisabonas neoficiālā tikšanās dos Eiropas Savienībai iespēju debatēt un iespējams arī pieņemt ļoti svarīgu lēmumu par tās nākotni un lomu 21. gadsimtā.

2007. gada konteksts, kad Eiropas Savienība sastāv no 27 dalībvalstīm, bet starptautiskā līmenī pasaule kļūst arvien globalizētāka, liek mums apšaubīt Eiropas Savienības mērķus, prioritātes un veidu, kādā tā darbojas.

Neapšaubāmi Eiropas Savienības rīcības pamatā 21. gadsimtā ir jābūt diviem pamatprincipiem: demokrātijas likumībai un ciešai sadarbībai ar Eiropas iedzīvotājiem, kā arī pieaugošai darbību, tajā skaitā ārēju darbību, saskaņotībai un efektivitātei.

Pirmkārt, tas nozīmē demokrātisko vērtību, mūsu pilsoņu , tajā skaitā minoritāšu, tiesību cienīšanu un veicināšanu, un šajā ziņā es atbalstu piedāvāto precīzo šī aspekta formulējumu Līgumā.

Otrkārt, Eiropas Savienība nevar būt tikai stratēģisks spēlētājs mūsdienu globalizācijas pasaulē, nesaskaroties ar strīdu risināšanu savā ārpolitikā un neveicinot starptautiskus un starpkultūru dialogus, īpaši reģionālās sadarbības veicināšanai.

Visbeidzot, mums nevajadzētu aizmirst par attīstības dzinuli, proti, izglītību un tās vietu pārskatītajā Lisabonas stratēģijā.

Nepievēršot palielinātu uzmanību izglītībai un pētniecībai Eiropā, mēs nevarēsim runāt par reformētu, konkurētspējīgu un spēcīgu Eiropas Savienību.

Es ceru, ka Lisabonas neoficiālā sanāksme sniegs skaidras atbildes uz šodienas jautājumiem.

  Hannes Swoboda (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mans kolēģis Goebbels kungs pēc savas runas, neskatoties uz kritiku, teica, ka viņš nemiršot Nica līguma dēļ – un es tiešām ceru, ka viņš tā nedarīs un ka viņš dzīvos ilgi. Pirmkārt un galvenokārt, Nicas līgums nav miršanas vērts! Es ceru, ka Līgumam, kuru mēs gatavojamies apstiprināt, būs lielāka pievienotā vērtība nekā Nicas līgumam.

Vēlos pabeigt Lambsdorff kunga iesākto. Mūsu pilsoņi vēlas redzēt stipru Eiropas Savienību, nevis kā iejaukšanos ikdienas dzīvē, bet gan kā uz āru vērstu mūsu iedzīvotāju pārstāvību. Es domāju, ka šis līgums, neskatoties uz visām tā vājībām, ir ievērojams progress. Tas ir nepieciešams, lai gan nepietiekams, priekšnoteikums, lai mēs varētu īstenot aktīvu ārlietu un drošības politiku. Protams, Kosovas problēma nodarbina mūsu prātus Mums ir jāredz, vai ir vispārīga vēlēšanās veicināt vienotu ārlietu un drošības politiku. Portugāles un Slovēnijas prezidentūras ir intensīvi darbojušās, lai netiktu panākts draudzīgs risinājums. Tomēr ir svarīgi radīt piemērotus nosacījumus ilgtermiņā.

Es vēlo pieminēt divas lietas: no vienas puses, mums, protams, ir nepieciešams praktiski realizējams diplomātiskais serviss, kuram būtu jāatrodas Komisijā. Nav jēgas ārlietu politiku organizēt Komisijas priekšsēdētāja vietnieka un augsto pārstāvju atrašanās vietā, ja diplomātiskais serviss tiek organizēts pilnīgi citā vietā. No otras puses – kaut kas, ko jau pieminēja Enrique Barón Crespo un citi kolēģi – mums ir skaidri jānorāda, ka šis Parlaments no paša sākuma ir iesaistīts augsto pārstāvju iecelšanā.

Visbeidzot, vēl viens komentārs Komisijas priekšsēdētāja vietniecei: jūs vairākkārt atkārtojāt, cik svarīgas ir pārrunas par šo līgumu. Jautājums netiks atrisināts – kā teica mans kolēģis Schulz kungs – ar vienošanos, kas cerams tiks panākta Padomē, un pat ne ar ratifikāciju, taču iedzīvotājiem ir jābūt pārliecinātiem, kas šī Līguma ratifikācija palīdzēs viņiem, nodrošinot, ka viņu intereses tiks pārstāvēts pasaulē.

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, jauns Lisabonas atspoguļojums. Nesenie notiku saistībā ar konstitucionālo krīzi ir pārliecinājuši iedzīvotājus par reformas un izmaiņu nepieciešamību.

Demokrātiskas lēmumu pieņemšanas būtība ir vienprātības panākšana ar vairākuma vai vienbalsīgu idejas atbalstu, kur viens partneris svarīgos jautājumos neuzliek aizliegumu. Mēs runājam par skaitlisku pārstāvniecību lēmumu pieņemšanas procesā vienotas Eiropas forumā, un ar šo mēs pieskaramies vienota organisma funkcionēšanas principiem. Tāpēc, manuprāt, ir svarīgi ņemt vērā arī minoritāšu balsis, kas, piemēram, dēļ to ģeogrāfiskā stāvokļa, vēsturiskās pieredzes un politiskās situācijas var izteikt reālistisku viedokli, kas ir svarīgi Eiropai.

Dzīvīgu un dinamisku organismu, kāda ir Eiropa, nedrīkst ieslēgt nekustīgā un universālā tiesiskā regulējumā, ko ieviesis pašreizējais Parlaments vai Komisija. Cilvēkam vai nacionālai grupai ir neierobežots uzvedības repertuārs, bet dzīve un esošā situācija prasa pielāgoties noteikumiem, lai arī tā neatbilst vērtībām, kam ir jāpaliek nemainīgām attiecībā pret realitāti. Mēs nedrīkstam nenovērtēt ekonomikas, politiskos un enerģētiskos aspektus Tuvajos Austrumos. Ir jāņem vērā ne tikai rietumi vai Brazīlija, un es jūtu, ka pašreizējai prezidentūrai ir jābūt elastīgākai šajā ziņā.

Un cits atspoguļojums: paplašinātam skatījumam ekonomikas jomā, par ko mēs runājam un kas būs diskusiju temats, vajadzētu kļūt par tā dēvētās Lisabonas stratēģijas elementu, ja mēs vēlamiem atgūt ASV zaudēto.

Un, visbeidzot, priekšsēdētāja kungs: lielāka tautas vēlētu nacionālo parlamentu iesaistīšanās padarīs ES izskatāmos jautājumus tuvākus iedzīvotājiem. Tas patiesībā nozīmē to, ka vairāk lēmumu par Eiropas veidolu, saturu un nākotni pieņems iedzīvotāji, nevis tikai pie varas esošo valdību pārstāvji.

  Richard Corbett (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, vēlos apsveikt Portugāles prezidentūru ar panākumiem vienprātības nodrošināšanā. Taču, protams, šodien no daudziem kolēģiem mēs dzirdējām, ka šajā Parlamentā valda ievērojama neapmierinātība. Daudzi ir apbēdināti par konstitūcijas idejas zaudēšanu, kas varētu aizstāt pašreizējo līgumu un atjaunot mūsu Savienību uz jaunas tiesiskās bāzes.

Citi ir apbēdināti par neskaitāmajām atbalstītajām izmaiņām, kā arī specifiskajiem nosacījumiem un ierobežojumiem attiecībā uz atsevišķām dalībvalstīm. Dažas no šīm izmaiņām, protams, ir neveiksmīgas, taču tā ir maksa par 27 valstu panāktās vienošanās ratificēšanu visās 27 valstīs.

Tāda ir situācija, ar ko mēs saskaramies. Nav iespējas apiet faktu, ka šim Līgumam ir jābūt pieņemamam visām dalībvalstīm un ratificētam visās dalībvalstīs. Kolēģiem nevajadzētu pazaudēt kopējo ainu. Šis Līgums, pat šādā formā, ietver būtiskas reformas. Mums šīs reformas ir nepieciešamas, Eiropas Savienībai šīs reformas ir nepieciešamas. Visiem, kuri vēlas redzēt labi funkcionējošu un demokrātiski atbildīgu Eiropas Savienību, būtu jāatbalsta šīs reformas.

Grozītā Līguma alternatīva ir visnotaļ līdzīga, taču ar gadiem tā varētu izraisīt strīdus starp Eiropas Savienības institūcijām un mehānismiem. Es drīzāk atbalstītu grozīto Līgumu un ietu uz priekšu ar lielāku Eiropas Savienības spēju risināt reālus iedzīvotājus interesējošus jautājumus, kas saistītas ar klimata izmaiņas, mūsu ekonomikas rādītājiem, palīdzība sniegšanu aizjūras valstu attīstībai, vidi – visas tās lietas, kam mums ir nepieciešama Eiropas Savienībā, jo vieni un nodalīti mēs neesam pietiekami efektīvi, taču kopā mēs varam izdarīt vairāk.

Ļaujiet mums iet uz priekšu un atrisināt šīs institucionālās problēmas vienreiz un uz visiem laikiem.

  Othmar Karas (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Lisabonas neoficiālā sanāksme dod mums iespēju vēl par soli pietuvoties un veiksmīgi pielikt punktu tikšanās atskaņām. Tomēr Lisabona vēl nenozīmē mūsu mērķa sasniegšanu. Ratifikācijas process vēl ir priekšā, un tam būsim vajadzīgi mēs visi, patiesi, mēs visi.

Mums ir jāspēj kopā vai nē panākt daudz demokrātiskāku, iedzīvotājiem tuvāku, daudz pārredzamāku, rīcībspējīgāku, gan iekšēji, gan ārēji, Eiropas Savienību. Reformu līgums ir svarīgs solis uz priekšu pareizā virzienā. Tikai tad, ja mēs to darīsim kopā, mēs spēsim nostiprināt Reformu līgumu sabiedrības apziņā kā pievienoto vērtību Eiropas iedzīvotājiem, Eiropas Savienībai un Eiropai kopumā.

Vienīgais ar Reformu līgumu mēs vēl neesam nolikuši pie vietas egotismu, nacionālismu, protekcionismu, ES skeptiķus un ES apmelotājus. Tie ir vienotības ļaundabīgais audzējs, Eiropas nākotnes ļaundabīgais audzējs.

Izņēmumu metode ir pretrunā Eiropas vienotībai. Izņēmumu metode vājina kopienas vērtības. Tā rada iedzīvotāju sadalījumu pirmajā un otrajā šķirā, un es esmu pārsteigts, kāpēc Polija un Apvienotā Karaliste vēlas kavēt Eiropas savienības vienotu ārlietu un drošības politiku.

Mēs vēlamies, lai datu aizsardzība tiktu kontrolēta ar likumu, ar Parlamenta iesaistīšanos. Mēs vēlamies, lai ar personāla komplektēšanu saistīti jautājumi tiktu risināti pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Mēs vēlamies, lai sociālie partneri un sociālais dialogs tiktu stiprināti. Mēs vēlamies, lai tiktu veikts sabiedrisko attiecību darbs pie Reformu līguma pievienotās vērtības un Eiropas Parlamenta lēmumu pieņemšanas tiesību paplašināšanas, jo tikai tādā veidā Eiropa kļūs demokrātiskāka, tuvāka iedzīvotājiem un pārredzamāka.

  Bernard Poignant (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, runājot par Līgumu, ļaunums nav detaļās, ļaunums ir ratifikācijā. Mums vajadzētu atcerēties situāciju Dānijā 1992. gadā, Īrijā 2001. gadā, Francijā un Nīderlandē 2005. gadā, kā arī Zviedrijā saistībā ar eiro 2003. gadā. Protams, katra valsts pati ir atbildīga par ratifikāciju, vai tā notiek parlamentā vai referendumā, taču vai tiešām ir iespējams kontrolēt visu? Es domāju, ka visu ratifikāciju apvienošana apturētu nebeidzamās nacionālās debates un ļautu Eiropas kopējam viedoklim izpausties daudz pārliecinošāk.

Varu ieteikt datumu, priekšsēdētāja kungs: pēc pirmajām divām maija nedēļām 2008. gadā, jo šo divu nedēļu laikā beidzās Otrais pasaules karš, kā arī 9. maijā ir Eiropas diena, un šajā gadā būs Winston Churchill vadītā Hāgas kongresa, kas kļuva par bāzi Eiropas sadarbībai, sešpadsmitā gadadiena. Mums francūžiem tā ir arī lielā eiropieša François Mitterrand ievēlēšana 10. maijā.

Ja ratifikācija būtu koordinēta, tas nedaudz palīdzētu. Galu galā mēs esam zaudējuši Līguma simbolus, taču simbolus var ielikt atpakaļ kalendārā. Kāpēc gan tos nevarētu ierakstīt noteiktos datumos? Tāpēc, ka neskatoties uz to, ko mēs domājam par līguma sagatavošanu – un mūsu kolēģis Goebbels kungs par to izteicās diez gan asi – mums tomēr ir jānodrošina, ka tiek veikts šīs svarīgais solis Eiropas vēsturē. Tāpēc es piedāvāju jums šādu priekšlikumu: vienoties par to šajās divās nedēļās!

(Aplausi)

  Jerzy Buzek (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, premjerministr, priekšsēdētājas kundze, tieši tāpat kā pirms septiņiem gadiem arī šodien Portugāles prezidentūra saskaras ar būtiskiem uzdevumiem un izaicinājumiem.

Esmu pārliecināts, ka Eiropas līgums tiks pieņemts pozitīvā atmosfērā un vienprātīgi, nodrošinot pamatu efektīvai un produktīvai ES vadībai. Tas šodien ir vissvarīgākais jautājums, jo tikai tādā gadījumā Eiropa var pakāpeniski kļūt par politisku spēku un pozitīvi ietekmēt pasaules likteni.

Taču ekonomiskais spēks ES vienmēr ir svarīgs, un šodien tas ir pat patiesāk nekā pirms septiņiem gadiem. Mēs esam saskārušies ar globalizācijas izraisītajiem izaicinājumiem un vēlamies kļūt par, es citēju, „konkurētspējīgāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, kas spējīga attīstīties ilgtermiņā ar vairāk un labākām darba vietām un lielāku sociālo vienotību”. Taču šodien mēs zinām, cik tas ir grūti. Tāpēc Eiropai, kura paaugstina nodarbinātību un arī cīnās pret klimata izmaiņām, ir jābūt Eiropai ar pilnīgi brīvu tirgu. Atvērts tirgus, protekcionisma un monopolu neskarts tirgus. Mēs to esam parādā mūsu iedzīvotājiem, ja mēs vēlamies rīkoties saskaņā ar Lisabonas stratēģijas principiem konkurētspējas, inovāciju un attīstības jomās. Atcerēsimies arī to, ka stratēģijas principu pārvaldība no brīvā tirgus pozīcijas ir bijusi daudz veiksmīgāka nekā vadība dalībvalstu līmenī.

Visbeidzot, trešais jautājums – mūsu veiksme ir lielā mērā atkarīga no attiecībām ar mūsu kaimiņiem. Es apsveicu Portugāles prezidentūru ar tālejošu attiecību atjaunošanu uz ES dienvidu robežas, taču mēs pat uz minūti nedrīkstam aizmirst austrumus, īpaši tāpēc, ka godīgu un brīvu Ukrainas vēlēšanu rezultātā mums ir radusies iespēja nostabilizēt demokrātiju un brīvu tirgu uz Eiropas Savienības austrumu robežas. Vēlēšanās notika tikai pirms divarpus nedēļām, un par to ir vērts runāt Eiropas Parlamentā.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, kā liecina iepriekšējās debates, ar šo Reformu līgumu daudz kas ir likts uz spēles, jo mēs riskējam ar Eiropas Savienības rīcībspēju un uzticamību. Jebkurā gadījumā Eiropas iedzīvotāji nezina, ka mēs esam strādājuši pie Konstitucionālā līguma un institucionālajām problēmām gadiem, un no tā mēs ļoti labi zinām, ka tās ir ļoti svarīgas Eiropas Savienības reformēšanai un atjaunošanai, tajā pašā laikā tās mums ir svešas un nesaprotamas debates. Galu galā mums ir jāstrādā pie reāliem jautājumiem, kuri skar Eiropas iedzīvotājus, un es piekrītu Martin Schulz, ka Eiropas Savienības darbā vairs nevajadzētu pieļaut kļūdas.

Nevar vairs būt neveiksmes, jo 2004. gada paplašināšanās bija pirmā, ko nekavēja radikālas reformas vai radikālisms. Vairs nepārsteidz tas, ka briti uzvedas kā jaunas dalībvalsts pārstāvji, un man nepatīk manu poļu kolēģu politiskais virziens, kas diemžēl nav saskaņā ar Eiropas vienotību.

Reformu līgumam nav alternatīvas. Tas ir svarīgi, lai Eiropas Parlaments netiktu apšaubīts, bet lai Komisija un Padome to uztvertu nopietni. Vienlīdz svarīgi ir arī risināt, piemēram, minoritāšu jautājumus, kuru ietvaros mums beidzot būtu jārisina viena no Eiropas lielākajām problēmām – mums būtu jārisina situācija Rietumu Balkānos jeb Ukrainā un Krievijā – (teikums nav pabeigts). Bez Reformu līguma mēs nevarēsim panākt progresu nevienā no šīm jomām.

Priekšsēdētāja kungs, Reformu līgumam nav alternatīvas: ir vai nu Reformu līgums vai Eiropas Savienības nāve! Paldies par uzmanību!

  David Casa (PPE-DE) – Mūs priekšā ir svarīgs notikums – izveidot no Eiropas Savienības efektīvāku un demokrātiskāku savienību. Jaunais līgums sniegs nepieciešamos rīkus, lai Eiropas Savienība turpinātu attīstīties pēc tam, kad tai būs pievienojušies jauni iedzīvotāji. Mums ir vienreizēja iespēja, un mums kopā ir jāredz, ka tagad ir atrasts nepieciešamais kompromiss, lai Eiropas iedzīvotāju nākotne būtu labāka.

Vairāki cilvēki ir pieminējuši Poliju un Angliju un to izņēmumus. Jā, ir svarīgi, lai būtu pārstāvētas visu valstu intereses, taču daudz svarīgāk ir, lai būtu pārstāvētas Eiropas Savienības intereses, jo mēs visi veidojam Eiropas Savienību. Tas neattiecas tikai uz Padome, bet arī uz Eiropas Parlamentu. Es nepiekrītu, ka ir jābūt vienai Eiropas Savienībai vieniem Eiropas valstu iedzīvotājiem un pavisam citai Eiropas Savienībai citu Eiropas valstu iedzīvotājiem. Tāpēc mums ir jāizmanto šī iespēja, kas mums tiks dota tuvākajās dienās Portugālē, lai skaidri apliecinātu, ka Eiropas Savienība nav sastingusi, un ar jauno līgumu mēs garantēsim, ka tā turpinās virzīties uz priekšu. Mēs garantējam, ka pēc garām un grūtām debatēm par Eiropas nākotni mēs varam panākt vienošanos, kas ļaus mums gūt vēl lielākus panākumus. Līgums, kas nodrošinās lielāku pārredzamību un, kā jau tika teikt, efektivitāti. Līgums, kas palīdzēs mums pastiprināt ikviena Eiropas iedzīvotāja balsi. Ar prieku vēlos pieminēt, ka pat valsts, kuru es pārstāvu, palielinās savu spēku šajā Parlamentā.

Eiropas Savienība ir saskārusies ar svarīgiem izaicinājumiem, ar kuriem mums ir jātiek galā pēc iespējas ātrāk. Mums ir jākonkurē šajā globālajā pasaulē, un tāpēc mums ir jāizvirza mērķis tiks galā ar šiem izaicinājumiem, tādiem izaicinājumiem kā klimata izmaiņas, imigrācija, darba vietu skaita palielināšana un labāku apstākļu nodrošināšana mūsu darbiniekiem. Mēs varam tikt galā ar šiem izaicinājumiem tikai pārredzamākā un efektīvākā Eiropas Savienībā.

  Andrzej Jan Szejna (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es ceru, ka sapratne, kas tika panākta Berlīnē attiecībā uz lielākajām problēmām šodien Reformu līgumā, vainagosies ar pozitīvu iznākumu gaidāmajā neformālajā sanāksmē Lisabonā.

Es arī ceru, ka Polijas valdība – paturot prātā, ka 80 % Polijas iedzīvotāju atbalsta mūsu dalību Eiropas Savienībā – piekritīs galīgajam līguma projektam un tādējādi nodemonstrēs, ka izprot saukli „stipra Polija stiprā Eiropā”.

Viens no svarīgākajiem šīs vienošanās panākumiem būs Pamattiesību hartas padarīšana par juridiski saistošu, un man ir prieks, ka Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, Komisijas priekšsēdētājs un prezidentūra plāno hartas vienotas izsludināšanas ceremoniju Eiropas Parlamenta plenārsēdes laikā. Tas ir pierādījums tam, cik svarīgs ir šis dokuments tādu problēmu kā cieņa, brīvība, līdztiesība, vienotība, pilsoņu tiesības un tieslietu administrācija risināšanā.

Tāpēc es nesaprotu un neatbalstu Polijas valdību, kura vēlas būt izņēmums no hartas IV sadaļas „Solidaritāte” nosacījumiem, kad runa ir par Polijas pilsoņiem. Šajā sadaļā ir nosacījumi, kas ir īpaši mīļi Polijas un Eiropas kreisajiem spēkiem attiecībā uz darbinieku un apvienību tiesībām. Gudrai valdībai ir jārūpējas par lielāku un efektīvāku pilsoņu tiesību aizsardzību, īpaši tādā valstī kā Polija, kura ieguva brīvību pēc neatkarīgās arodbiedrības „Polijas Solidaritāte” strādnieku sacelšanās. Tāpēc es aicinu Polijas valdību mainīt savu nostāju šajā jautājumā.

  Maria da Assunção Esteves (PPE-DE). – (PT) Neformālā sanāksme Lisabonā varētu pielikt punktu satraucošajam periodam, kurā Eiropas ambīcijas krustoja zobenus ar krīzi. Jaunais Reformu līgums nespēj pārstrukturēt Eiropu, to varētu Eiropas Konstitūcija. Jaunais Līgums nav liels sasniegums salīdzinājumā ar zaudēto Konstitūciju, tas ir mazs nevis liels lēciens vēsturē, tas ir viss, kas iespējams, nevis viss, kam vajadzētu būt. Tomēr tas atspoguļo zināmu progresu Eiropas institūciju pielāgošanā jauniem ģeopolitiskiem izaicinājumiem un nākotnes debatēm.

Mums ir jāatzīst, ka emocionālais faktors referendumā ierobežoja politiskās pārstāvības tīri racionālo elementu. Domas aptauja tika slikti sagatavota iztēles un kosmopolītiskai pieejai, kas padarīja šo procesu biklāku un noslēgtāku nekā Konvencijas procesu, kas bruģēja ceļu Konstitūcijai. Šo nedrīkstētu aizmirst tie, kas sēdēs pie galda nākamajā Eiropadomes sanāksmē. Padomes uzdevums ir nodrošināt vienotību, kas nepieciešama Līgumam, atbilstīgi maksimālu cerību ierobežošanas principam, lai izvairītos, hartas ierobežojumos, no slēptiem bojājumiem dēļ izņēmumiem oriģinālās džentlmeņu vienošanās pantos (piemēram, Joanīnas kompromiss) un nodrošinātu, ka Līgums būtu vienots nevis dalīts.

Padomes otrs uzdevums ir pārvaldīt Līguma ratifikācijas posmus, kas ir būtiski, lai izvairītos no visiem pilsoņiem tik mīļās Eiropas trajektorijas izmaiņām. Ir laiks pieņemt, ka tiesiskums Eiropā pirmkārt rodas no visām vispārīgajām vērtībām, no konsekvences līdz demokrātiskām institūcijām, no kopīgiem projektiem līdz sasniegtam tiesiskuma mērķim, kas izriet tieši no tiecamā pamatojuma. Tas ir Eiropas tiesiskums.

  Józef Pinior (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, vēlos pievienoties Portugāles prezidentūras apsveikumiem saistībā ar procesa virzīšanu kompromisa panākšanai par Eiropas Savienības Līgumu. Tas bija ļoti grūts process un prasīja patiešām lielu piepūli, lai radītu izpratni.

Šis Līgums nav mūsu sapņu līgums, un tas nav līgums, kurš atspoguļo eiropiešu vīzijas un sapņus šodien. Tomēr tas ir tas, kas mums ir šodien ceļā uz sapņiem un realitāti Eiropas Savienībā. Esmu pārliecināts, un es ceru, ka šo Līgumu pieņems visas Eiropas valstis.

Tomēr šeit Eiropas Parlamentā šodien ir jāpauž sava noraidošā attieksme pret Polijas valdības paziņojumu, ka tā nepieņem ES Pamattiesību hartu. Non possumus, šo non possumus es saku Eiropas Parlamentā kā „Solidaritātes” aktīvists no militārās varas perioda. Polija norādīja uz brīvības un demokrātijas ceļu visai Eiropai, un šodien Polijas valdībai pietiek nekaunības apgalvot, ka tā nepiemēros Pamattiesību hartu savā valstī, manā tēvzemē. Es iebilstu pret to Polijas iedzīvotāju, sieviešu un vīriešu, vārdā, kuri nekad nepiekritīs Polijai par ES Pamattiesību hartas neieviešanu.

  Panayiotis Demetriou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos apsveikt Portugāles prezidentūru ar izrādīto apņemšanos, ātrumu un aktivitāti. Pateicoties tai, šodien mums ir pieejams Reformu līguma teksts, kas tiks izskatīts Starpvaldību konferencē Lisabonā. Es ceru, ka valdības tur uzņemsies atbildību, lai mēs varētu izkļūt no šī bezizejas stāvokļa, kurā esam nokļuvuši.

Vēlos arī apliecināt Portugāles prezidentūrai, ka lielākā daļa šī Parlamenta locekļu ir tās pusē, un mēs sagaidām pozitīvu iznākumu. Pirmkārt, mums ir nepieciešama vienošanās, pēc tam ratifikācija visās valstīs.

Esmu dzirdējusi dažādus novērojumus par pūlēm, kas pieliktas Eiropas apvienošanai, un mani pārsteidz tie, kuri slēpj savu pret-Eiropas filozofiju, piesaucot labāko, lai sagrautu labo. Lai viņi ir godīgi: ja viņi nesasniegs labāko, ES vienotību vai integrāciju, tad Lielbritānija, Francija, Vācija, Polija stāsies pretī globalizācijas izaicinājumiem vienas. Ļaujiet viņiem nodrošināt mieru, kad nacionālistiskā sacensība atkal novedīs mūs līdz krīzei un, iespējams, karam.

Mums ir jāsaprot, ka ES vīziju vienkārši nevar atmest, mums tā ir jāveicina un jārealizē. Mūsu mērķim vajadzētu būt uzturēt nepārtrauktu progresu, lai visas šīs valstis un cilvēki, pamatojoties uz principiem un vērtībām, sagaidītu globalizācijas nākotni, nevis tikai Eiropas nākotni. Tā ir vīzija, kas mums ir jāveicina, un šis Eiropas Parlaments ir mūsu pusē, premjerministr.

  Alexander Stubb (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, ir ļoti jauki redzēt savu vārdu uz šīs sienas blakus valsts sekretāram un komisāram – tas ir liels notikums!

Ja jūs ļautu, es vēlētos pieminēt trīs punktus. Esmu bijis iesaistīts trīs starpvaldību konferencēs kā civildienesta ierēdnis. Mans viedoklis par starpvaldību konferencēm ir tāds, ka pēdējo 25 gadu laikā mēs esam gatavojuši, izskatījuši vai ratificējuši kādu jaunu Līgumu. Es nezinu par jums, puiši – Corbett kungs un pārējie – bet mani jau nogurdina SVK. Mums tam ir jātiek pāri un jāpieliek punkts. Ir bijušas pārāk daudz SVK, tās ir bijušas nepārtraukti. Es neesmu pret pārmaiņām – tieši pretēji – taču dažkārt mums ir jānomierinās, un es domāju, ka divu nedēļu laikā mēs tam pieliksim punktu.

Mans otrais novērojums ir tāds, ka, protams, es gribētu, lai mums būtu Konstitūcijai, taču ļaujiet mums dzīvot ar tādu Reformu līgumu, kāds tas ir. Tas ir labs uzlabojums tam, kas mums bija. Protams, mums visiem ir ko kritizēt, vismaz par izņēmumiem, vai par to, vai Līgums ir vienkāršots vai patiesībā daudz sarežģītāks. Mums visiem ir bažas, taču atcerieties: tajā ir ļoti stingra nostāja attiecībā uz ārpolitiku, tas piešķir mums tiesisku individualitāti, tas sniedz mums pamattiesības – vismaz dažiem no mums – kā arī tas dod mums noteiktu balsu vairākumu. Protams, vienmēr var kaut ko uzlabot līdz mūža galam, taču šis grozītais Līgums ir tas, kas mums ir. Tāpēc Lielbritānijai un Polijai es saku: nomierinieties un pieņemiet to!

Pēdējais punkts, par ko es gribētu runāt, ir tas, ka patiešām ticu, ka ir pienācis laiks atjaunot uzticību dalībvalstu starpā. Mēs esam uz negatīva viļņa kopš Nicas pārrunām, kad mazie tika nostatīti pret lielajiem. Es domāju, ka tagad ir laiks aprakt kara cirvi un atjaunot uzticību tādā līmenī, kāds bija līdz Nicai. Ir laiks nomierināties, atrisināt jautājumus un koncentrēties uz reālo politikas veidošanu.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pirmkārt, es vēlos pateikties Eiropas parlamenta locekļiem par viņu laipno atbalstu Portugāles prezidentūras pūlēm un paveikto darbu Starpvaldību konferences ietvaros, kā rezultātā, mēs ceram, tiks apstiprināts jaunais Līgums par Eiropas Savienību.

Tiem, kas bija mazāk pozitīvi noskaņoti vai vispār noskaņoti pret, es vēlos teikt, ka prezidentūra ņems vērā, un tas ir mūsu pienākums, šīs bažas un kritiku, jo mēs to uztveram kā daļu no sadarbības mūsu darbā un pūlēs, un tas, protams, ir jāņem vērā.

Man šķiet, kas tas bija Graham Watson, kurš sacīja, ka Portugāles premjerministram šeit ir jājūtas tā, it kā viņš gatavotu savu armiju karam Starpvaldību konferencē 18. un 19. oktobrī. Tas ir viens veids, kā uz to raudzīties, un es gribu teikt, ka esmu karavīrs šajā armijā, un ceru, ka daudzi pārējie karavīri arī pievienosies šai armijai, lai Lisabonā patiešām tiktu panākta vienošanās par jaunu Līgumu par Eiropas Savienību.

Starpvaldību konferencē ir beidzies juristu un ekspertu darbs. Tagad ir laiks politiķiem par to paziņot tiesiskā līmenī, un es esmu pārliecināts, ka viņi vienlīdzīgi uzņemsies atbildību. Šeit tika minēts, ka mēs nevaram ciest neveiksmi, un Portugāles prezidentūra pilnīgi piekrīt šim apgalvojumam. Mēs nevaram ciest neveiksmi, un mēs panāksim vienošanos, kuru, es ceru, atbalstīs visi; cita ceļa mums nav.

Mēs pievērsīsim uzmanību jutīgajiem jautājumiem, visu interesēm un bažām. Mēs nevienu neignorēsim. Kā es teicu, tāpēc mēs esam pārliecināti par panākumiem, radot sajūtu, ka debates, kas iespējams ir bijušas pārāk ilgas, ir jābeidz, kā arī ir steidzami jāuztver konstruēšanas, vienotības gars un pozitīvā enerģija, lai risinātu daudzas citas problēmas, ar kurām mums būs jāsaskaras nākotnē un kuras šeit jau tika pieminētas: klimata izmaiņas, enerģētikas jautājumi, imigrācija, mūsu pašu iekšējā reforma, kas mums ir jāpaveic, lai risinātu daudz vispārīgas ar globalizāciju saistītas problēmas. Esmu pārliecināts, ka steiga attiecībā uz Līguma noslēgšanu, lai iedvesmotu mūs turpmākām cīņām, būs jūtama Lisabonā, un tad, atgriežoties šeit uz nākamo plenārsēdi, mums būtu jāatnes jums labas vēstis, jāatnes jums labas ziņas.

Vēlos vēlreiz pateikties Eiropas Parlamenta locekļiem par viņu atbalstu mūsu juristu komandai, un es esmu pārliecināts, ka Parlamenta locekļi turpinās viņus atbalstīt arī nākamajos posmos, kā jau to šeit minēja daudzi runātāji.

Vēl tikai daži vārdi par Lisabonas stratēģiju, lai pateiktos par João de Deus Pinheiro runu. Mēs gatavojamies ieviest jaunu elementu debatēs par Lisabonas stratēģiju, un tas saistīts ar šīs stratēģijas ārpolitikas jomu. Tas pamatā ir saistīts ar nepieciešamību definēt noteikumus, lai regulētu jautājumus, uz kuriem šobrīd nav attiecināmi noteikumi, un šobrīd nav noteikumi efektīva progresa, sociālās stabilitātes, ekonomiskās stabilitātes un miera panākšanai sakārtotā un regulētā pasaulē, kur noteikumi un standarti ir skaidri visiem, jo mums visiem ar to būs jāsaskaras, lai pasaule, kuru mēs būvējam, būtu godīga attiecībā pret visiem.

Kā es teicu, es atbalstu prezidentūru. Es zinu, ka arī Portugāles premjerministrs plāno šeit ierasties, un man ir jābūt kopā ar viņu nākamajā plenārsēdē. Mēs esam pārliecināti, mēs varēsim pasludināt, ka Eiropas Savienībai ir jauns līgums: Reformu līgums.

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs, paldies par šīm interesantajām debatēm! Es vienmēr uzzinu ko jaunu, un, protams, es apsolu par visu informēt Komisiju. Esmu rūpīgi veicis piezīmes, lai mēs varētu sekot līdz sanāksmei, kas nākam pirmdien notiks Luksemburgā.

Es dzirdēju trīs tiešus jautājumus, uz kuriem es gribētu arī atbildēt. Pirmais ir saistīts ar Parlamenta iesaistīšanu pirmā augstā pārstāvja iecelšanas procedūrā. Šeit apskatītā līguma teksts ir 2004. gada teksta atveidojums. Esmu pārliecināts, ka visi vēlas atrast pragmatisku politisku risinājumu, kas apmierinātu visas puses. Jūs, protams, varat atcerēties precedentu ar komisāru iecelšanu pēc pēdējās paplašināšanās. Arī šeit praksē Parlaments bija apmierināts, lai arī juridiskie teksti nebija skaidri. Domāju, ka tas ir mūsu interesēs, lai Parlaments visā šajā procesā būtu apmierināts.

Otrs jautājums ir saistīts ar Līguma 24. pantu par personas datu aizsardzību drošības jomā. Šeit es vismaz varu atsaukties uz Komisiju, kura saprot Parlamenta bažas par nosacījumiem attiecībā uz dalībvalstu veiktu konfidenciālu datu pārsūtīšanu. ES līguma 24. pants, kāds tas ir šodien, ļauj Padomei vienai definēt noteikumus šajā jomā, neiesaistot Eiropas Parlamentu. Šis jaunais nosacījums, protams, izriet no SVK mandāta. Tas attiecas tikai uz dalībvalstīm, bet Eiropas institūcijas paliek pakļautas vispārējam režīmam, un paredzētā procedūra atbilst ļoti specifiskam režīmam, kas pastāv kopējā ārpolitikā un drošības politikā. Tas nozīmē, ka Eiropas Kopienu Tiesas kompetence ir ierobežota. Baidos, ka ir ļoti maz iespēju mainīt apstiprinātā mandāta būtību, tomēr jebkurā gadījumā es vēlos apliecināt, ka mēs neuzskatām šo pantu par aizsegu, piemēram, ES savstarpējai norunai ar Amerikas Savienotajām Valstīm par pasažieru vārdu ierakstiem. Šai norunai šobrīd ir trešā pīlāra juridiskā bāze, un tāpēc Komisija uzskata, ka nākotnē tā būs EP un EKT kompetencē. Tā Komisija redz šos jautājumus.

Es sēžu tā, ka patiesībā redzu visus mūsu apmeklētājus. Neesmu pārliecināts, ka vienmēr ir iespējams izskaidrot, par ko mēs šeit runājam, bet esmu pārliecināt, ka apmeklētāji jūt neapmierinātību, ko rada šīs debates un fakts, ka dažus tas ļoti apmierina, viņi saka, ka tas ir labs kompromiss. Pārējie nepavisam nav apmierināti un saka, ka tas nav pietiekami labs, citi – ka mēs ejam par tālu. Protams, tas atspoguļo politisko situāciju un sarežģīto politisko spēli, kas tiek spēlēta ilgu laiku pēc tam, kad mēs diskutējām par to, vai mēs varam pielāgot mūsu lēmumu pieņemšanas procesu, lai paplašinātu 27 dalībvalstu Eiropas Savienību, kā mēs varam iestrādāt visus jautājumus, kas ir uzradušies pēdējā laikā, piemēram, saistībā ar klimata izmaiņām un enerģētiku, kā mēs varam būt atklātāki un efektīvāki?

Visi apmeklētāji man arī atgādināja to, ka, lai arī kāds būtu iznākums – un mēs domājam un ceram, ka ar Portugāles prezidentūras palīdzību iznākums būs pozitīvs, mēs varēsim panākt vienošanos par jauno Reformu līgumu – mums būs jāinformē iedzīvotāji, jāsadarbojas, lai pēc iespējas labāk visu izskaidrotu. Es ceru, ka Komisija un Eiropas Parlaments varēs saplānot kopīgas komunikācijas aktivitātes, lai nodrošinātu, ka mūsu sagatavotais teksts ir pēc iespējas saprotamāks un izlasāmāks, lai mēs varētu piedalīties eiropeiskās debatēs, lai arī dalībvalstīs varētu sekot līdz šīm debatēm – un lai mēs visi, visas institūcijas, veiktu politisku ieguldījumu, iesaistot iedzīvotājus: izskaidrotu, aizstāvētu un arī uzklausītu. Tāds ir mūsu turpmākais uzdevums.

Šis ir tikai sākums. Mūs sagaida arī ratifikācija un ieviešana. Taču es un Komisija ticam, ka šis ir labs Reformu līgums – tas nav perfekts: tas, protams, ir kompromiss, mēs gribētu, lai izņēmumu nebūtu, bet būtu patiešām labs atbalsts īpaši Pamattiesību hartai, taču mums ir kompromiss, mums ir vienošanās dalībvalstu starpā – un tagad mēs to izmantosim pēc iespējas labāk.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs − Ar to šis punkts tiek slēgts.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Alexandra Dobolyi (PSE), rakstiski. – (HU) Ungārija vienmēr ir cīnījusies par atbalstu Konstitucionālajam līgumam – vai, jaunajā formā, Reformu līgumam. Ungārijas interesēs un Eiropas Savienības mērķis ir saglabāt mieru un mūsu pamatintereses, kā arī veicināt Eiropas Savienības jau aptuveni 500 miljonu iedzīvotāju labklājību. Eiropa ir mainījusies, un pasaule ir mainījusies. Uz jauniem drošības apdraudējumiem ir jāreaģē ar jaunām stratēģijām un politiku. Eiropai ir jāsagatavojas izmaiņām visās jomās.

Es ticu, ka Reformu līgums var palīdzēt definēt tādu pielietošanas ietvaru, politiku un Eiropu, kas vēlētos dzīvot un gūt panākumus.

Uzskatu, ka ir svarīgi, lai valsts galvas un valdības 18. un 19. oktobra neoficiālajā sanāksmē rīkotos atbildīgi, atliekot malā vēsturiskos aizvainojumus, un panāktu vienprātīgu lēmumu par Reformu līguma galīgo tekstu, kas virzītu Eiropas Savienību pareizā virzienā.

Neoficiālās tikšanās mērķis ir pieņemt Reformu līguma tekstu, tādējādi veicinot Eiropas Savienības paplašināšanās efektivitāti un palielinot Eiropas Parlamenta, vienīgās vēlētās institūcijas, lomu, kā arī pastiprinot Eiropas Savienības ārējās aktivitātes. Eiropas Parlaments ir garantējis un garantēs pilnīgu atbalstu konstitucionālajam procesam un Reformu līguma sagatavošanai, un tas tic, ka 27 dalībvalstis ratificēs to pēc iespējas ātrāk. Parlamentāro grupu pārstāvji nodrošinās, ka Parlaments tiks pārstāvēts Lisabonas neoficiālajā sanāksmē, tādā veidā arī veicinot Reformu līguma gatavošanu.

Svarīga lieta ir tā, ka mums ir nepieciešams, lai Eiropa ar 27 dalībvalstīm būtu vienlīdz atbildīga par to, lai veiktu pareizos soļus labākai nākotnei.

Ir pienācis laiks, un mums tas ir jāpierāda Lisabonā!

  Margie Sudre (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Reformu līguma projekts precīzi atbilst mandātam, ko jūnijā apstiprināja 27 dalībvalstis. Tas parāda šo valstu politiskās saistības, un tam vajadzētu palīdzēt Eiropai izkļūt no strupceļa, kurā tā ir atradusies vairāk nekā 10 gadus.

Tagad es lūdzu Eiropadomes locekļus turēt doto vārdu un beigt izskatīt „ārpus mandāta” jautājumus in extremis.

Šis nav laiks, kad veikt mazus pēdējā brīža sagatavošanās darbus, paust pēkšņu nacionālo reakciju vai atteikties, tādējādi radot risku, ka Līgums zaudēs savu vienotību, ieviešot daudzus piekāpīgus izņēmumus.

Šī teksta pieņemšanai vajadzētu notikt noteiktajā laikā, lai Lisabonas līgums varētu stāties spēkā ar 2009. gada 1. janvāri.

Tagad mums būtu jākoncentrējas uz mūsu iedzīvotāju informēšanu, kas kļūst arvien prasīgāki un kritiskāki pret Eiropas Savienību. Viņiem ir nepieciešami paskaidrojumi, un mums tie ir jāsniedz, parādot sevi kā labus skolotājus.

Tā ir ikviena no mums atbildība dalīties entuziasmā attiecībā uz šo jauno kontekstu, kas tiek raksturots gan kā atgriešanās pie eiropeiskas domāšanas, gan kā prasība pēc demokrātiskas pārredzamības.

17. Parlamenta sastāvs

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Alain Lamassoure un Adrian Severin ziņojums (A6-0351/2007) Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā par Eiropas Parlamenta sastāvu (2007/2169(INI)).

  Alain Lamassoure (PPE-DE), referents. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, rezolūcijas ierosinātājs ir atbilde uz Eiropadomes ielūgumu jūnijā. Līguma projekta 9. A pants nosaka, ka Parlamenta sastāvs turpmāk būs sekundārās likumdošanas jautājums. Tas būs Eiropadomes vienpersonisks lēmums pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas un piekrišanas. Padome mūs aicina izskaidrot, kā šī procedūra darbosies. Tā vēlas redzēt, kā mēs tiksim galā ar šo kutelīgo jautājumu.

Mūsu Parlamentam tas ir reāls politisks izaicinājums. Vai mēs esam spējīgi ieviest reformu, kas attiecas uz mums pašiem? Pēdējo reizi mēs tikām lūgti to darīt 2000. gadā, un Parlaments netika ar to galā. Šī iemesla dēļ Konstitucionālo jautājumu komitejā nodrošinātais balsojums jau ir ievērojams politisks sasniegums. Mēs saņēmām lielāko daļu balsu: divas trešdaļas galīgajā balsojumā un trīs ceturtdaļas par galveno punktu, vietu sadalījumu starp dalībvalstīm reālos skaitļos.

Ar kādu problēmu mēs saskaramies? Pirmkārt, mums ir jāatceras, ka pašreizējais Parlaments ar 785 locekļiem vairs neatbilst jaunajam juridiskajam stāvoklim, kas izriet no grozītā Nicas līguma. Ja netiks pieņemts jauns lēmums, tiks piemērota šī sistēma, kuras pamatā ir 736 Parlamenta locekļi. Līdz šim Padomē un Parlamentā dalībvalstis tika dalītas kategorijās: ļoti lielās valstis, lielās valstis, vidējās valstis, mazās valstis. Visām kategorijām ir vienādas balsstiesības un vienāds vietu skaits Parlamentā.

Tas ir beidzies! Jaunais Līgums ievieš divus jauninājumus attiecībā uz šo sistēmu. No vienas puses, ir reāli skaitļi: maksimālais Parlamenta locekļu skaits 750, vienai dalībvalstij ne vairāk kā 96 un ne mazāk kā 6 vietas. No otras puses, ir noteikts princips: dalībvalstis tiek pārstāvētas atbilstīgi mazinājuma proporcijai, un tas ir mūsu darbs Parlamentā šodien nodefinēt šo principu, proti, izvēlēties proporciju un samazinājumu vai to, cik pārstāvētas ir iedzīvotāju skaita ziņā vislielākās valstis.

Jūsu komiteja piedāvā šo principu attēlot šādi: pirmkārt, ir pilnībā jāpiemēro Līgumā noteiktie maksimālie un minimālie skaitļi. Konkrētāk, 750 vietu griesti dos mums nelielu vietu rezervi – kā tas bija līdz šim, tāpēc mazinājuma proporciju var piemērot, nesamazinot vietu skaitu kādai valstij. Tā ir būtiska politiska izvēle, un Eiropadomē ir nepieciešams iegūt pilnīgu vienprātību.

Otrkārt, jo lielāks valsts iedzīvotāju skaits, jo lielāks, protams, ir pieejamo vietu skaits. Treškārt, jo lielāks iedzīvotāju skaits, jo vairāk cilvēku pārstāv katrs šīs valsts Eiropas Parlamenta loceklis. Tādējādi šodien Spānijas Parlamenta locekļi pārstāv vairāk nekā 875 000 cilvēku, priekšsēdētāja kungs, bet Vācija pārstāv tikai 832 000. Līdz šim Vācijā ir bijis divas reizes lielāks iedzīvotāju skaits nekā Spānijā. Šī nepilnība tiks novērsta, piešķirot Spānijai papildu četras vietas. Kopā šis piedāvātais risinājums skar desmit valstis.

Mēs ļoti labi zinām, ka šis ir tikai pagaidu risinājums. Būtu vēlams nākt klajā ar sava veida matemātisku formulu, kas tiktu automātiski piemērota turpmākām paplašināšanām, taču īsais termiņš neļāva mums to izdarīt. Tomēr rezolūcijā ir daži ieteikumi attiecībā uz šo. Mums bija jāizmanto tikai Eurostat pieejamie dati par iedzīvotāju skaitu, jo mums nebija datu no pašiem iedzīvotājiem. Adrian Severin pastāstīs vairāk par to.

Visbeidzot, mēs gribētu brīdināt mūsu kolēģus par grozījumiem, kas ir pretrunā ar ziņojuma pamatprincipiem un kuru ietekme būs atkarīga no tā, vai lielajām valstīm tiks piešķirtas nesamērīgas priekšrocības salīdzinājumā ar mazajām valstīm vai otrādi, kas nozīmētu, ka mūsu darbs būtu veltīgs, jo bez vienprātības Padomē mums būs jāpaliek pie 736 vietām, kā to nosaka Nicas līgums.

Tāpēc, dāmas un kungi, atturieties no jūsu valstu pārsolīšanas. Mēs esam pavadījuši pēcpusdienu, runājot par to, ka mēs esam vienīgā demokrātiskā institūcija, kas aizstāv eiropiešu intereses citās institūcijās, noliekot malā nacionālo egoismu. Šodien mums ir lieliska iespēja pierādīt, ka mūsu rīcība atbilst mūsu vārdiem.

(Aplausi)

  Adrian Severin (PSE), referents. – Priekšsēdētāja kungs, mūsu priekšlikumi – Lamassoure kunga un mani—, kurus apstiprinājusi Konstitucionālo jautājumu komiteja, ievieš vairākus uzlabojumus esošajā Eiropas Parlamenta sastāva komplektēšanas praksē. Ja tie tiks pieņemti un pienācīgā veidā ieviesti, vairs nebūs mākslīgu grupējumu, patvaļīgu sarunu, paplašināšanās, kas mazina efektivitāti Eiropas Parlamentā, kur locekļu skaits arvien pieaug. Pārstāvniecības pamatā būs demogrāfiskā situācija nevis nominālas vai simboliskas attiecības, lieka solidaritāte lielo un mazo valstu starpā, ko izraisīs pārstāvju skaita mazinājuma proporcionalitāte, kā arī pilnīgs tiesiskums, kura pamatā ir iedzīvotāju pārstāvēšana, jo Eiropas Parlamentu ievēl Eiropas iedzīvotāji.

Ir jānošķir Eiropas Parlamenta demokrātisks tiesiskums, kura pamatā ir Eiropas iedzīvotāju balsojums, un valstu pārstāvniecība Eiropas Parlamentā, kuras pamatā ir reālā ģeogrāfiskā situācija dalībvalstīs. Mēs, Eiropas Parlaments, esam vienlaicīgi gan iedzīvotāju, gan valstu pārstāvji.

(Nepiekrītoša čalošana)

Jūs redzat, nekavējoties vieni saka, ka tikai pilsoņus, citi—tikai valstis. Mēs esam Bundestag un Bundesrat vienlaicīgi. Iespējams, ka skaidri nodalīt šos lielumus būs iespējams nākotnē, taču tagad – ja esam pieņēmuši, ka iedzīvotāji balso un ka mazinājuma proporcijas noteikšanai ir jāņem vērā attiecīgās valsts iedzīvotāju skaits – man žēl, bet mēs pārstāvam abus.

Protams, šajā jautājumā vēl ir jāprecizē Eiropas pilsonības jēdziens, un es ceru, ka tas tiks izdarīts tuvākajā nākotnē. Tomēr mūsu ziņojums ir nevis pagaidu, bet pārejas. Tas ir pārejošs, jo es mūsu definētie principi ir ilgstoši, bet progress ir nepieciešams, un es esmu pārliecināts, ka mēs varam papildināt to, ko mēs jums jau būsim piedāvājuši. Tāpēc mēs esam iekļāvuši vairākus pantus pārskatīšanai, kas mūsu skatījumā – manā un Lamassoure kunga skatījumā – nodrošinās elastīgumu, piemērošanās spēju un tālāku attīstību Parlamenta sastāva noteikšanā.

Ar šo ziņojumu neviens netiek sodīts. Iespējams, ka tie, kuru demogrāfiskā situācija ir labāka, tiek apbalvoti, un tas noteikti ir aicinājums uzlabot demogrāfisko politiku, tajā skaitā arī migrācijas politiku. Es nedomāju, ka kāds ir zaudētājs – un, iespējams, neviens nav uzvarētājs – spēlē ar nulles iznākumu. Kamēr mums būs demokrātiski tiesisks Parlaments, vinnētāji būs visi.

Mēs piedāvājam dažus grozījumus. Daži kolēģi vēlētos samazināt nobīdes par labu proporcionalitātei – lielāka proporcionalitāte nozīmē vairāk vietas lielajām valstīm. Daži vēlas lielākas nobīdes, nevis vairāk proporcionalitātes. Tāpēc es domāju, ka mums vajadzētu atteikties no abām šīm galējībām, lai atbalstītu izvēli, kuru es neuzskatu par perfektu, taču kura ilgu laiku ir bijusi labākā. Tā ir Lamassoure kunga un manis piedāvātā izvēle. Daži varētu apskatīt atsauces pamatu. Daži varētu vēlēties, lai tiktu ņemti vērā visi viņu pilsoņi, neatkarīgi no valsts, kurā viņi dzīvo. Citi varētu gribēt, lai tiktu ņemti vērā visi attiecīgās valsts iedzīvotāji. Vēl citi mēģina apskatīt tikai konkrētajā valstī dzīvojošos Eiropas pilsoņus. Vienīgais risinājums ir pieturēties pie esošās prakses un Eurostat skaitļiem.

Visbeidzot, ir daži, kuri cīnās par politisko prestižu un domā, ka, ja mēs nebūsim vienlīdzīgi pārstāvēti šajā parlamentā, mūsu politiskā ietekme nebūs vienlīdzīga. Es domāju, ka tiklīdz mēs pieņemsim nobīdes – un proporcionalitātes nobīdes – šīs mākslīgās grupas vairs nevarēs pastāvēt. Ja mēs nepieņemsim šo rezolūciju, es baidos, ka Eiropas Parlaments ar to apliecinās, ka nav spējīgs pieņemt svarīgu reformu un ka tas vienmēr gaida, kamēr lēmumu pieņems izpildinstitūcija tā vietā. Es domāju, ka SVK cietīs neveiksmi vēl pirms darba kārtības apstiprināšanas, un šī neveiksme var izraisīt vispārīgu neveiksmi. Es baidos, ka visi atgriezīsies pie Nicas līguma un nevis pie sapņiem. Es baidos, ka tādā gadījumā mēs apliecināsim, ka ir nodalītas lielās un mazās valstis, un tas sagraus sapni par vienotību, godīgumu un iekļaušanos. Tāpēc es beidzu ar aicinājumu maniem kolēģiem. Es apelēju pie jūsu atbildības sajūtas par Eiropu un Eiropas solidaritāti. Hic Rhodus, hic salta! Šeit ir Roda, un ļaujiet mums pierādīt, ka šeit mēs esam īsti eiropieši, nevis mācot Komisiju vai Padomi.

  Ingo Friedrich, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, ziņojums sniedz skaidrojumu, par ko es vēlos pateikties abiem referentiem Lamassoure un Severin kungam. Tas skaidri norāda, ka šobrīd mēs pārsniedzam augšējo un apakšējo ierobežojumu. Vēlos izteikt īpašu pateicību par šo. Šis skaidrojums ir svarīgs mums visiem.

Otrkārt, šim ziņojumam ir divi rezultāti. Pirmais, jo mazāk nobīžu būs mūsu skalā, tas ir, jo vairāk mēs virzīsimies uz proporcionalitāti, jo lielākas būs Parlamenta pilnvaras un tiesiskums. Konflikts par to, cik lielas nobīdes mums ir nepieciešams – par cik lielākas, vai par cik mazākas – ir jāatrisina, un loģiski būtu, ja mēs teiktu, ka jo mazāka nobīde, jo lielāks tiesiskums. Runājot par Vāciju, es gribētu piebilst, ka, protams, uz mums kā vāciešiem vienīgajiem attiecas ar Nicas līgumu noteiktā vietu skaita samazinājums. Mēs vēlētos šajā jautājumā gūt nedaudz vairāk atbalsta, jo diskusijas Vācijas presē ir ļoti skaidri izteiktas šajā ziņā. Mums tas ir jāpieņem, jo arī mēs ticam, ka Eiropas aspekts ir svarīgāks par citiem.

Visbeidzot, divi konstatējumi, kurus varētu izmantot nākotnē. Pirmais, mums patiešām vajadzētu strādāt pie loģiskas sistēmas ilgtermiņā, par kuru mēs neesam ilgstoši runājuši. Otrais, ir divi pretrunīgi grozījumi, 2. un 3. grozījums Mūsu grupa ir pieņēmusi lēmumu, ka neatkarīgi no tā, kā virzīsies balsojums par šiem diviem pretrunīgajiem grozījumiem, grupa balsos par Lamassoure/Severin ziņojumu. Padomei nav attaisnojuma. 2. grozījuma, kas tikai minimāli atšķiras no skaitļiem Lamassoure kunga ziņojumā minētajiem, rezultāts varētu būt tāds, ka Padome informē Parlamentu par periodu no 2009. līdz 2014. gadam. Tādējādi Parlaments un visas grupas ir vienlīdzīgi izpildījušas visas saistības, un Padome var izlemt, kā rīkoties.

Liels paldies par godīgo diskusiju par šādu sarežģītu jautājumu!

  Richard Corbett, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, PSE grupas vārdā es vēlētos atbalstīt šo ziņojumu. Mana grupa balsosies par to, un mēs ceram, ka teksts, kas tika pieņemts ar 70 % balsu vairākumu komitejā, tagad tiks pieņemts arī Parlamentā ar līdzīgu balsu pārākumu.

Referenti – pamatoti no jaunajā Līgumā noteikto ierobežojumu viedokļa, no noteikto laika ierobežojumu viedokļa, kas noteikti pirms SVK noslēguma – koncentrējas uz galveno nepilnību labošanu pašreizējā vietu sadalījumā, nevis piedāvā radikāli mainīt sistēmu, kas varētu radīt strupceļu SVK un apdraudēt jaunā Līguma apstiprināšanu un ratifikāciju.

Konkrētāk, nevienai dalībvalstij netiks samazināts vietu skaits, kas tai pienākas atbilstīgi spēkā esošajiem līgumiem, tā vietā viņi piedāvā vietu sadalījumu no 2009. gada – izņemot, protams, Vācijas Federatīvo Republiku, attiecībā uz kuru Līgumā ir definēti atsevišķi nosacījumi. Izņemot šo vienu valsti, neviena cita valsts nepiedzīvos vietu samazinājumu salīdzinājumā ar to, kas jau ir plānots Līgumā 2009. gadam.

Tagad, protams, daži mūsu kolēģi mēģina vinnēt pēc iespējas vairāk vietu katrs savai valstij, dažkārt apgalvojot, ka iedzīvotāju skaits viņu valstī ir pēkšņi kļuvis lielāks, nekā līdz šim tika uzskatīts, lielāks nekā Eurostat skaitļi, kurus izmanto visi, tajā skaitā arī Padome.

Citi runā par valsts prestižu, ka viņiem ir jāpiešķir tāds pats vietu skaits kā citām dalībvalstīm. Esmu ļoti pārsteigts par Itālijas valdības attieksmi. Es saprotu, ka Prodi kungs un arī daži citi Itālijas pārstāvji ir strīdējušies par to, ka Itālijai ir svarīgi saņemt tik pat daudz vietu, cik ir Francijai un Apvienotajai Karalistei. Tomēr viņi atbalstīja – mēs visi atbalstījām – proporcionāla samazinājuma principu: proporcionālu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu. Es piekrītu, ka manai valstij būs par vienu vietu mazāk nekā Francijai, lai gan līdz pat šodien mēs esam bijušas vienādi lielas. Neredzu, kāpēc Itālijai ir tik grūti pieņemt, ka tai ir mazāk vietu nekā Francijai šī paša iemesla dēļ. Un es esmu ļoti pārsteigts par to, ka tādas valsts valdība, kas bieži ir teikusi, ka tā ir piemērs mums visiem, esot communautaire, ka tai piemīt liela Eiropas pārliecība, ka tā nav nacionālistiska, ka Eiropa tai ir pirmajā vietā, tagad strīdas par to, ka Itālijai dēļ nacionālā prestiža būtu jāpiešķir tāds pats vietu skaits kā Francijai un Apvienotajai Karalistei, lai arī to iedzīvotāju skaits patiešām atšķiras.

Nobeigumā vēlos mudināt šo Parlamentu atbalstīt šo ziņojumu, noraidīt grozījumus un dot skaidru ziņu Eiropadomei.

SĒDI VADA: ROTHE KUNDZE
Priekšsēdētāja vietniece

  Andrew Duff, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, ALDE grupa atbalstīs Lamassoure-Severin priekšlikumu. Šī SVK lūdz mūs mainīt mūsu sastāvu, lai atbilstu Reformas līguma nosacījumiem, un tā ir ļoti piemērota prasība. Mēs kā Parlaments varam pieņemt šādu sarežģītu un drosmīgu lēmumu.

Nav vienas skaidras, galīgas definīcijas. 6. punktā ir praktiska un jutīga mazinājuma proporcionalitātes definīcija. Protams, arī es piekrītu, ka dažu valstu delegācijas meklē iespēju uzlabot savas pozīcijas, taču tā rezultātā visi šāda veida priekšlikumi nonāk pretrunā. Visi, kas vēlas mainīt sistēmu, būs zaudētāji. D’Hondt priekšlikums būtu pārāk spēcīgs sitiens lielajām valstīm, un es vēlos teikt Friedrich kungam, ka viņa priekšlikums ir pretrunā ar Līguma principu par mazinājuma proporcionalitāti. Kvadrātsaknes sistēma būs pārāk spēcīgs sitiens mazajām valstīm.

Es pilnīgi piekrītu, ka itāļi ir ierosinājuši ļoti interesantu jautājumu par statistisko bāzi, un mums kā Parlamentam būtu jāpārbauda atšķirība starp valstspiederīgajiem, pilsoņiem, iedzīvotājiem un balsotājiem. Taču šis jautājums ir ārkārtīgi sarežģīts, un šeit runa ir tikai par valstu suverenitāti vēlēšanu likuma un pilsonības jomā. Mēs droši vien nevarēsim atrisināt šo jautājumu nedēļas laikā līdz SVK beigām.

Pēc SVK Konstitucionālo jautājumu komiteja sagatavos ziņojumu, un man ir tas gods būt ieceltam par tā referentu. Ziņojumā būs apskatīti visi šie jautājumi un piedāvāta1976. gada primārā tiesību akta reforma. Taču tas viss ir attiecināms uz nākamo gadu nevis stāvokli šobrīd.

Pagaidām stingri atbalstīsim priekšlikumu un sniegsim SVK risinājumu nevis jaunu problēmu.

(Aplausi)

  Brian Crowley, UEN grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, vēlos pievienoties savu kolēģu apsveikumam referentiem par viņu pieliktajām pūlēm, risinot šo grūto un sarežģīto jautājumu.

Galu galā, neskatoties uz to, ko varētu teikt daži mani kolēģi, turki nebalso par Ziemassvētkiem, tad kāpēc lai kāds esošais Eiropas Parlamenta loceklis sekotu līdz tam, lai viņu vietas netiktu pārdalītas? Vājš juridisks pamatojums ir tiem, kas vēlas iegūt pēc iespējas vairāk vietu katrā nacionālajā kategorijā. Es rīkotos lēnām, nomelnojot tādu attieksmi. Jo, ja mēs atskatāmies atpakaļ uz izmaiņām, kas notikušas kopš pirmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 1979. gadā, Eiropas Savienībā ir notikušas fenomenālas demogrāfiskas izmaiņas arī dēļ Eiropas Savienības paplašināšanās Austrumeiropas virzienā 2004. gadā, kā rezultātā notika liela cilvēku pārvietošanās, kas ievērojami mainīja iedzīvotāju skaitu valstīs.

Es domāju, ka viens no piesardzības elementiem, par ko mums ir jārunā (un mēs varam runāt par mazinājuma proporcionalitāti ļoti ilgi), ir tas, ka dažādās situācijās vienmēr ir bijis līdzsvars – arī līdzsvars starp mazajām un lielajām dalībvalstīm – lai nodrošinātu, ka neviena institūcija nav pārāka pār pārējām vai lai lielās valstis nedominētu pār vidējām un mazajām valstīm. Tāpēc ir nepieciešams saglabāt šo līdzsvaru pēc iespējas ilgāk.

Es atbalstu referentu ideju ar kompromisa grozījumu nodrošināt līdzsvaru starp institūcijām. Taču bez tam, aplūkojot izmantotos skaitļus par 27 valstīm – un daudz ko no Eurostat skaitļiem jau citēja kolēģi – Eurostat izmantotie dati par 15 valstīm ir tikai provizoriski skaitļi, no snieguši atsevišķu valstu centrālie statistikas biroji. Tādējādi lēmumi ir pieņemti, pamatojoties tikai uz provizoriskiem skaitļiem, kaut arī to ietekme var atstāt ilgstošu ietekmi uz vietu sadalījumu Parlamentā.

Mums ir jāvēro arī Horvātijas pievienošanās, kas arī radīs negatīvu ietekmi. Tāpēc es lūdzu būt uzmanīgiem, balsojot par šo jautājumu.

  Johannes Voggenhuber, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, mana grupa nebalsos par šo ziņojumu, jo piedāvātajā valstu pārstāvēšanas sistēmā un vietu sadalījumā nav ņemti vērā demokrātijas pamatprincipi, tas stiprina vēsturisko nevienlīdzību un ir pretrunā šī Parlamenta būtībai, kas ir pārstāvēt pilsoņus un vēlētājus.

Tie nav nepiepildīti sapņi. Jā, Severin kungs, ir daudzi, kas vēlas vairāk, taču mums visiem būtu jāvēlas saprast, ka ir Parlaments. Parlaments nav – kā vakar savā vēstulē minēja referenti – dalībvalstu sociālekonomiskās jaudas pārstāvniecība. Nē, tā ir vēlētāju pārstāvniecība un nekas cits. Tā ir iedzīvotāju pārstāvēšana, vai arī tas nav Parlaments! Tas nav Parlaments, ja mums nav tautas, uz ko balstīties, un tā nav taisnība, ka terminam „pilsonība” Eiropā nav nekāda sakara ar starptautiskajos tiesību aktos vai ASV lietoto terminu. Tas ir tieši tas pats, un es ieteiktu jums apskatīt spēkā esošos līgumus. Es iesaku jums apskatīt ES Pamattiesību hartu, kur ir noteiktas šo pilsoņu tiesības. Iesaku jums apskatīt noteikumus par piekļuvi Eiropas Kopienu Tiesai. Iesaku jums apskatīt noteikumus par to, kā mēs kļūstam par vēlētājiem. Tad jūs pārliecināsities, ka tas ir vieglākais veids, kā noteikt, kas ir Eiropas Savienības pilsonis un kurš ir tiesīgs ievēlēt šo Parlamentu. Tas ir izšķirošs faktors ik pēc pieciem gadiem.

Iedzīvotāji, populācija, tas ir simbolisks sociālekonomiskās jaudas izteikšanas veids. Taču šeit jau mēs esam vienreiz kļūdījušies, kad mums Nicā jautāja: cienījamais Parlament, tikai pasakiet mums, kādu sastāvu jūs vēlaties. Mēs tad kļūdījāmies. Diemžēl mēs neesam izmantojuši šos septiņus gadus, lai noskaidrotu, kas ir Parlaments. Tāpēc mēs pārskatām vēsturiskas muļķības un praktiskus vēsturiskus ierobežojumus, kuri parādās šodien. Tam nav pilnīgi nekāda sakara ar demokrātiju un domām par Konstitūciju.

  Sylvia-Yvonne Kaufmann, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, manā grupā valda dažādi viedokļi. Tomēr es atbalstu Lamassoure un Severin kunga ziņojumu. Ar šo ziņojumu Parlaments pamatoti patur tiesības sniegt priekšlikumus par tā sastāvu. Tā notiek, pateicoties abu referentu intensīvajam darbam patiesi eiropeiskā garā. Priekšlikums ir labi sabalansēts, tā pamatā ir skaidra, saprotama un pārredzama sistēma, un to var piemērot ES paplašinājumiem nākotnē.

Priekšlikumā ir ņemts vērā dažādības princips. Izmantojot 750 iespējamās vietas, tas arī nodrošina, ka nākotnē Parlamentā tiks pārstāvētas visas katras valsts galvenās politiskās kustības. Priekšlikuma pamatā ir arī solidaritāte, tādējādi dalībvalstīm ar lielāku iedzīvotāju skaitu ir mazāka ietekme, ļaujot dalībvalstīm, ar mazāku iedzīvotāju skaitu, būt labāk pārstāvētām. Tas viss palīdz stiprināt Eiropas vienotību. Tāpēc es ceru, ka padome bez iebildumiem un ātri ieviesīs Parlamenta priekšlikumu līdz 2009. gada vēlēšanām.

Viens komentārs par papildinājumu. Visi attiecīgajā dalībvalstī dzīvojošie iedzīvotāji ir pamats dalībvalstu vietu skaita Parlamentā aprēķināšanai – kā tas ir Padomē – tajā skaitā trešo valstu valstspiederīgos, kuri tur dzīvo, jo arī viņi ir daļa sabiedrības. Taču tā ir tikai viena monētas puse. Trešo valstu valstspiederīgajiem ir jābūt tiesīgiem balsot arī par Eiropas Parlamentu. Es esmu vienmēr par to cīnījusies un turpināšu to darīt!

  Bernard Wojciechowski, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, parasti, kad mūsu priekšā ir šāds ziņojums, mēs strīdamies par to, ko viena valsts iegūs un ko otra zaudēs, kas tikai pierāda, ka Eiropas solidaritāte ir mīts, bet nacionālais egoisms vienmēr uzvar.

Atskatoties uz neseno Vācijas uzbrukumu Schulz personā Eiropas Komisijas priekšsēdētājam, apskatīsim labu metodi, kā uzvarēt spēlē ar nulles rezultātu.

8. punktā mēs redzam vaimanas par to, ka Vācija zaudēs vietas. Mēs dzirdam arvien vairāk šādu žēlabu: vācu valodā būtu jātulko vairāk dokumentu, ka Vācija ir lielākais maksājumu veicējs ES budžetā, ka tai būtu jāpiešķir atsevišķa vieta ANO Drošības padomē utt. Mēs varam izveidot veselu sarakstu ar šādām sūdzībām.

Tajā pašā laikā Severin kungs mēģina mūs pārliecināt, izmantojot viņa nenodefinēto mazinājuma proporcionalitāti – kas neietekmē viņa Rumāniju – par to, ka, Polijai zaudējot trīs vietas, tā patiesībā vienu iegūst. Es vēlos, lai šāda koncepcija darbotos kazino.

Taču noskaidrosim lietas. Tikai Jorkšīras sociālists varētu pieņemt, ka divi plus divi ir pieci.

  Luca Romagnoli, ITS grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Lamassoure-Severin ziņojums būtu nicīgi jānoraida, jo tajā ir ideoloģisks pret Itāliju vērsts zemteksts, un tā pamatā ir virspusēji tehniski argumenti pret politiskiem argumentiem. Es nediskutēšu par manu ius sanguinis attiecībā pret ius loci jakobīnismu, jo referenti un tie, kas izvērtēja šo iniciatīvu, par to pilnīgi noteikti nedomā.

Es neesmu tieslietu eksperts, man arī nav tādas reputācijas kā profesoram Manzella, Itālijas Senāta Eiropas lietu komitejas priekšsēdētājam, vai citiem kolēģiem, kuri var ar līdzīgu precizitāti apstrīdēt šajā ziņojumā izteikto apgalvojumu juridiskās neatbilstības. Tomēr es uzskatu, ka ir vērts uzsvērt to, ka referenti neņem vērā neapstrīdamus faktus: politikā tas ir Itālijas novērtējums un loma, kas tai ir bijusi līdz pat šai dienai Eiropas institūcijās.

Ļoti slikti itāliskotā piemērotā mazinājuma proporcionalitāte, mainot ar Konstitūcijas līgumu noteikto vietu sadalījumu, ir skaidri diskriminējošā veidā piemērots Itālijai. Dažām valstīm sistēmā ir atstātas variēšanas iespējas kā arī ir acīmredzami faktu izkropļošanas gadījumi, piemēram, Igaunijai piešķirto vietu skaits ir vienāds ar Maltai piešķirto vietu skaitu, kaut arī Igaunijā iedzīvotāju skaits ir trīs reizes lielāks.

Mēs varam pieņemt to, ka Apvienotajā Karalistē balsstiesīgie iedzīvotāji ir arī tie, kas nav Eiropas pilsoņi, un, pamatojoties uz to, referenti piešķir Apvienotajai Karalistei par vienu vietu vairāk nekā Itālijai, lai gan no balsstiesīgajiem 2004. gada vēlēšanās balsojas tikai nedaudz vairāk nekā viena trešdaļa. Mēs varam pieņemt, ka Francijai, kuras vēlētāju dzimšanas vietas ir tik pat raibas kā tās nacionālā futbola komanda, tai ir piešķirtas divas vietas vairāk nekā Itālijai. Mēs varam pieņemt Itālijas valdības slinkumu, un mēs redzējām lidojumu sarunu laikā pirms debatēm Padomē.

Tomēr ir kas tāds, ko mēs nevaram pieņemt. Referentu pieķeršanās apstrīdamajai pilsonības izjūtai. Viņi apgalvo, ka visi Eiropā dzīvojošie, pat ja viņi ir Eiropas Savienībā neietilpstošas valsts pases turētāji un pilsoņi, ir balsotāji. Tomēr aprēķinos viņi neietver ārpus Eiropas dzīvojošos cilvēkus. Tā ir rupja, manipulējoša un nepieņemama pret Itāliju vērsta diskriminācija, ko mēs noteikti nevaram pieņemt!

  Irena Belohorská (NI). – (SK) Pirmkārt un galvenokārt, vēlos izteikt savu atbalstu referentiem Lamassoure un Severin kungam par viņu ziņojumu. Mums ir jāsamierinās ar faktu, ka atbilstīgi samazinājuma proporcionalitātei Slovākijas Republika zaudēs vienu Parlamenta locekļa vietu. Lai nodrošinātu vienmērīgu vietu sadalījumu Parlamentā, šim principam vajadzētu būt piemērotam visā ES nodarbinātības politikas piemērošanas jomā. Tāpēc es lūdzu palielināt 12 jauno dalībvalstu pārstāvju un nodarbināto skaitu visās ES institūcijās. Es domāju, ka katrā dalībvalstī ir pietiekams skaits kvalificētu cilvēku, kas varētu sniegt savu ieguldījumu ES.

Līdzvērtība ir viens no ES pamatprincipiem. Pat ES sākotnējās dalībvalstis atbalstīja šo principu attiecībā uz 12 jaunajām dalībvalstīm. Tam būtu jāattiecas uz visām jomām, ne tikai uz Eiropas Parlamenta locekļu vietām vai komisāriem. Es aicinu ievērot un cienīt vienlīdzības principu. Kad jaunas dalībvalstis pievienojas ES, tām ir jāizpilda daudzi kritēriji. Tagad es aicinu ES kopumā pildīt savas saistības attiecībā pret šīm valstīm.

  Gunnar Hökmark (PPE-DE). – (SV) Priekšsēdētājas kundze, atbalstot Lamassoure kunga ziņojumu, Eiropas Savienība var izdarīt vēsturisku soli. Ar šo ziņojumu mēs varam atstāt aiz muguras laiku, kad vietas Eiropas Parlamentā tika sadalītas, pamatojoties uz sistēmu, kur valstis tiek sadalītas grupās atkarībā no valstu vadītāju komunikācijas prasmēm un, ņemot vērā ES dalībvalstu pretrunīgās intereses. Ja Parlaments izvēlēsies atbalstīt Lamassoure ziņojumu, mēs atstāsim aiz muguras šo sistēmu un pāriesim uz tādu, kuras pamatā būs proporcionalitātes princips, kur valsts lielums ietekmē tās pārstāvniecību Parlamentā.

Līdz šim esošo sistēmu bija grūti izskaidrot, taču sistēmu, kuru mēs varam iegūt no Lamassoure ziņojuma, ir iespējams izskaidrot. Tās pamatā ir maksimālais un minimālais līmenis, kā arī tiek ņemts vērā valstīs dzīvojošo cilvēku skaits. Šis princips ir loģisks arī, skatoties nākotnē. Tas nozīmē, ka vienas vai otras valsts intereses netiek sekmētas, bet vērā tiek ņemts iedzīvotāju skaits. Šis ir solis uz priekšu Eiropas Savienības demokrātiskajā procesā.

Es gribu, lai ir skaidrs, ar kādām alternatīvām mēs saskaramies. Mēs varam atbalstīt Lamassoure ziņojumā minētos priekšlikumus vai atgriezties pie Nicas līguma ar tā patvaļību un pārrunām, ko raksturo pretrunīgas nacionālās intereses. Kad es klausījos pēdējos lūk tur sēdošos runātājus un viņu aģitāciju, es dzirdēju arī nacionālās intereses saistībā ar konfliktiem.

Lamassoure ziņojums ir jāatbalsta, jo tā pamatā ir princips.

  Sérgio Sousa Pinto (PSE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Alain Lamassoure un Adrian Severin ziņojums Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā par Eiropas Parlamenta turpmāko sastāvu ir svarīgs ieguldījums, kurš izceļ līdzsvarotu un objektīvu risinājumu jautājumā, kurš politiskā ziņā ir ļoti jutīgs. Es vēlos apsveikt abus ziņojuma līdzautorus.

Vēlos atgādināt, ka pagājušā gada jūnijā Eiropadome solīja Eiropas Parlamentam līdz 27. oktobrim rast risinājumu problēmai par tā sastāvu nākotnē, lai risinājumu varētu ieviest līdz 2009. gada vēlēšanām. Tiem, kuri baidījās, ka Parlaments nevarēs atrisināt šo jautājumu dēļ valdošās nacionālistiskās ideoloģijas, šis ziņojums ir piemērota atbilde un pierāda, ka šī institūcija ir lietpratēja precīzos trāpījumos un vienotu Eiropas interešu izteikšanā nacionālā dinamikā, kas sarežģī starpvaldību jautājumus.

Ir svarīgi definēt Eiropas Parlamenta nostāju, lai SVK darbs, kurš tiks pabeigts 18. un 19. oktobrī Lisabonā, noritētu gludi. Tāpēc ir svarīgi atzīt politisko saikni starp šo jauno priekšlikumu par vietu sadalījumu atbilstīgi samazinājuma proporcionalitātes principam un Eiropas Savienības institūciju reformu paketi, konkrētāk, divkārša vairākuma principu, nosakot vairākumu Padomē.

Vēlos izmantot iespēju uzsvērt, ka Reformu līguma institucionālajam aspektam ir jābūt saskaņotam un arī to, ka, runājot par divkāršā vairākuma jautājumu, kas šķiet, ka stāsies spēkā tikai 2014.—2017. gadā, Līgumā nevajadzētu būt ietvertām jebkādām džentlmeņu vienošanām, piemēram, Joanīnas kompromisam, kas ir spēkā, taču, kamēr tās būs juridiski atzītas pašreizējā regulējumā, vienīgi bloķēs lēmumu pieņemšanas procesu Padomē.

No paša sākuma mēz zinājām, ka Eiropas Parlamenta sastāvs nebūs tikai matemātisks jautājums. Ņemot vērā pašreizējos faktorus, risinājumam būtu jāatbilst trim principiem: solidaritātes principam, atbilstīgi kuram lielākā daļa dalībvalstu iedzīvotāju piekrīt, ka viņi būt nepietiekami pārstāvēti, vairākuma principam, kas nodrošina katras valsts visu galveno politisko virzienu pārstāvību, un efektivitātes principam, kas uztur maksimālo pārstāvju skaitu tādā līmenī, kas atbilst likumdošanas asamblejas lomai. Piemērojot samazinājuma proporcionalitātes principu, ziņojums panāks saprātīgi saskaņotu priekšlikumu.

Nobeigumā, priekšsēdētājas kundze, vēlos teikt, ka Eiropas Parlamentam nav nepieciešams uzskatīt panākto vienošanos par perfektu, līdz tas sniedz savu politisko piekrišanu. Par spīti tā nepilnībām, šis teksts vairo uzticību Eiropas Parlamentam un ir ievērojami labāks nekā bezatbildīga ārmrestlinga sacensības ievilkšana nacionālo egotismu starpā, par var būt dārgi jāmaksā Eiropas Savienībai un tās iedzīvotājiem.

Pirms svarīgās Eiropadomes šis Parlaments, kas pārstāv mūsu pilsoņu intereses, lai arī man ir grūti atbalstīt ideju par to, ka šis Parlaments pārstāv arī dalībvalstu intereses, izvirza eiropiešu intereses pirmajā vietā, paļaujoties uz to, ka dalībvalstu vadītāji darīs to pašu.

  Henrik Lax (ALDE). – (SV) Diskusijā par Eiropas Parlamenta sastāvu ir ignorēta viena liela iedzīvotāju grupa. Es domāju gandrīz 50 miljonus eiropiešu, kuri pieder reģionālām vai lingvistiskām minoritātēm. Šodien tikai neliela daļa Parlamenta locekļu pārstāv šīs grupas. Tas ir nepieņemami, un diemžēl tas veido nepatiesu Eiropas Parlamenta tēlu. Tas liecina par to, ka mēs neizprotam, cik viegli ievainojams ir stāvoklis, kādā vēl joprojām dzīvo atsevišķas lingvistiskās minoritātes. Lamassoure un Severin kunga ziņojums, kura pamatā ir „mazinājuma proporcionalitātes” princips, ir izcils statistiskā darba atspoguļojums, un arī es par to balsošu, taču tagad mums ir jāuzdrīkstas diskutēt arī par citiem jautājumiem. Kā mēs palielinās iedzīvotāju uzticību Eiropas Parlamentam? Kā mēs nodrošināsim, ka ES un Eiropas Parlaments dzīvos atbilstīgi mērķiem, kurus mēs esam izvirzījuši citiem, citiem vārdiem sakot, kā mēs nodrošināsim, ka arī minoritātes tiek uzklausītas?

Dāmas un kungi, vai mēs Parlamenta locekļi pieļausim, ka reģionālās un nacionālās lingvistiskās minoritātes ir atkarīgas no to valstu valdību izrādītās žēlastības un labvēlības, piešķirot tām vietu valdībā, vai mēs vēlamies, lai šīs minoritātes netiktu pārstāvētas Eiropas Parlamentā? Atbildei būtu jābūt pārliecinoši noraidošai! Lai nodrošinātu dažādību, ir pienācis laiks pārskatīt vietu skaitu Eiropas Parlamentā lingvistiskajām minoritātēm. Es personīgi runāju zviedriski runājošās Somijas iedzīvotāju daļas un Ālandu provinces vārdā.

  Cristiana Muscardini (UEN). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, ziņojumā par Eiropas Parlamenta sastāvu ir dažas acīmredzamas pretrunas, kuras pastiprina vakar nosūtītā referentu vēstule, kas it kā attaisno viņu nostāju politiski jutīgos jautājumos, un tas kropļo pilsonības juridisko jēdzienu, kā tas vienmēr ir šifrēts.

Ziņojumā ierosinātais princips pārspēj gan valstu, gan līguma cerības. No juridiskā viedokļa Eiropas pilsonība ir juridisks statuss, kas piešķirts tikai dalībvalstu pilsoņiem un tiem, kuriem tā rezultātā ir piešķirtas visas ar šo statusu saistītas tiesības un pienākumi. Kritērijs ir pilsonība un nevis uzturēšanās. Šis priekšlikums arī kropļo pieeju jaunā līguma projektam, kas skaidri norāda, ka pilsonības jēdzienam nav nekāda sakara ar uzturēšanos.

Eiropas Parlamentam ir laba iespēja parādīt citām institūcijām, kas tas ir spējīgs pats rast risinājumus, pamatojoties uz vispār atzītiem un atbalstītiem principiem. Vēlos jautāt referentiem, kāpēc viņi, sadalot vietas Parlamentā, nepamatojās uz dalībvalstu pilsoņu skaitu, bet gan ņem vērā iedzīvotāju daudzumu?

Iespējams, ka tāpēc, lai dažām valstīm piešķirtu lielākas priekšrocības salīdzinājumā ar citām valstīm. Apskatīsim Lielbritānijas gadījumu, kad balsot Eiropas vēlēšanās drīkst arī tie, kuri nav ES pilsoņi. Lamassoure un Severin kungs: jūsu minētais apgalvojums par to, ka neviens netiek sodīts salīdzinājumā ar to, kas notika Nicas līguma gadījumā, man šķiet nepārprotams patiesības izkropļojums, kas citiem būs jālabo.

Šī iemesla dēļ mēs nevaram atbalstīt šo ziņojumu. Un ne tikai tāpēc. Šis priekšlikums ir neizdevīgs ne tikai mūsu valstij – manai valstij – bet arī citām Eiropas Savienības valstīm. Tas kaitē arī demokrātijai un jaunajam līgumam, kurā, kā jūs paši atzināt, ir jāietver vadlīnijas un principi vietu sadalījumam Eiropas Parlamentā. Mēs nevaram ignorēt Eiropas pilsonības jēdzienu kā mūsu Parlamenta demokrātiskās likumdošanas pamatu.

  Roberto Musacchio (GUE/NGL). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es piekrītu tam, ka Eiropas Parlamentam ir svarīga nozīme, pret ko bieži tiek iebilsts, taču šķiet, ka valdības vēlas izmantot šo priekšlikumu, lai manipulētu ar mūsu Parlamentu.

Mūsuprāt, šis priekšlikums par vietu sadalījumu ir nepārdomāts. Itālija tiek sodīta, un tas ir iemesls bažām, taču, kas ir vēl svarīgāk, šāda sodīšana nav pamatota.

Vēsturiskā līdzība ir sagrauta, un, kas ir visļaunāk, vietu sadalījums tiek mainīts tās iedzīvotāju daļas vārdā, kam nav piešķirtas pilsoņu tiesības. Tādas valstis kā Itālija, kur balsstiesības ir piešķirtas pilsoņiem, kuri nedzīvo šajā valstī, ir sodītas. Mums ir nepieciešams kas pilnīgi atšķirīgs: es, piemēram, domāju, ka, ne tikai nosakot Parlamenta locekļu skaitu, bet arī piešķirot tiesības balsot un tikt ievēlētiem, mums patiešām ir nepieciešams ņemt vērā valstī dzīvojošos pilsoņus.

Mums ir jānodrošina politisko minoritāšu un mazo valstu pārstāvniecība, ieviešot šo kā kritēriju nacionālajos vēlēšanu likumos, un mums ir jādomā par jaunu kārtību, kas ļautu vēlēšanās pārstāvēt lielāko daļu Eiropas partiju. Nekas no tā neparādās šajā ziņojumā, un tāpēc es balsošu pret to.

  Jens-Peter Bonde (IND/DEM). – (DA) Priekšsēdētājas kundze, ziņojums, par kuru Parlaments balsos rīt, efektīvi apturēs Turcijas un citu blīvi apdzīvotu Eiropas valstu pievienošanos ES. Vācijas ietekme Padomē divkāršosies, bet mazo valstu pārstāvniecība tiks samazināta uz pusi. Tajā pašā laikā dažas lielās valstis iegūs vairāk vietu Eiropas Parlamentā. Kopumā Vācijai tiks kompensēts ar Itāliju, Apvienoto Karalisti un Franciju vienādais vietu skaits Padomē, lai arī patlaban tā gūst maksimālu labumu no katra Padomē esošā vācieša. Es nedomāju, ka lielās valstis atkal gūs šādu labumu, bet mazās valstis vairs nevarēs gūt labumu, ja elektorāts uztvers lēmumus par juridiski atzītiem: ieklausieties Lax kungā.

Es aicinu lielās valstis apstāties un padomāt. Nevar vienlaicīgi balsot Padomē, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu, un Parlamentā pēc aptuveni tāda paša principa. ASV Senātā ir vienlīdzīgs vietu sadalījums starp štatiem. Vācijā Sārlandei, kur ir viens miljons iedzīvotāju, ir trīs balsis Vācijas parlamenta augšpalātā, bet Reinzemei-Pfalcai, kur ir 18 miljoni iedzīvotāju, ir sešas balsis, tādējādi Vācijas sistēma ir gandrīz godīga. Kad mana valsts pievienojās EK, Vācijai bija trīs reizes vairāk balsu Padomē nekā Dānijai, tagad tai būs 15 reizes vairāk balsu. Iepriekš Vācijai bija trīs ar pus reizes vairāk vietu Parlamentā nekā Dānijai, tagad tai būs astoņas reizes vairāk vietu. Tas ir pārāk nevienlīdzīgi, un vēlētāji to nekad nesapratīs. Tas sagraus ES – tā ir problēma.

  Philip Claeys (ITS). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, ļaujiet man sākt ar patlaban izskatāmās rezolūcijas laika grafika apšaubīšanu. Tā ir tiesa, ka jūnijā Eiropadome lūdza Parlamentu iesniegt projektu par turpmāko Parlamenta sastāvu, taču tagad mēs atklājam, ka priekšlikuma pamatā ir Reformu līgums, teksts, kurš vēl ir jāratificē, lai tas stātos spēkā. Citiem vārdiem sakot, mēs aizsteidzamies priekšā notikumiem. Starp citu, šī nav pirmā reize, kad tā notiek, un tas patiesībā sāk kļūt riebīgi.

Es šeit runāju ne tikai grupas „Identitāte, tradīcija un suverenitāte” vārdā, bet arī kā mazas dalībvalsts pārstāvis – vai drīzāk topošās dalībvalsts vārdā, jo jautājums tagad vairs nav „vai”, bet gan „kad” Beļģija sadalīsies un Flandrija kļūs par neatkarīgu valsti. Es novirzījos no temata.

Es domāju, ka šajā ziņojumā aizstāvētais mazinājuma proporcionalitātes princips, ir vispiemērotākais un arī godīgākais sākuma punkts, ja mēs ticam, ka mazās dalībvalstis un to pārstāvji var pildīt svarīgu lomu Eiropas Parlamentā.

Jebkurā gadījumā es atbalstu plašo mazinājuma proporcionalitātes skaidrojumu, un tāpēc arī sliecos atbalstīt Bonde kunga attiecīgo grozījumu. Manuprāt, tas ir Eiropas Savienības interesēs, lai mazās dalībvalstis būtu pēc iespējas labāk pārstāvētas Eiropas Parlamentā. Ja ne, mēs nākotnē varētu saskarties ar iedzīvotāju atbalsta mazināšanos Eiropas institūcijām.

  Sylwester Chruszcz (NI). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, šodien šeit, Eiropas Parlamentā, mēs piedalāmies divās veiksmīgās debatēs, kuru rezultātā noskaidrosies, kāda būs turpmākā kārtība Eiropas Savienībā un kā tiks sadalīti spēki. Man kā Polijas un Polijas ģimeņu savienības pārstāvim šīs ir ļoti bēdīgas debates.

Es ļoti kritiski vērtēju mēģinājumu ieviest Konstitucionālo līgumu ar jaunu nosaukumu „Reformu līgums”, kā arī jauno balsu sadalījumu Eiropas Parlamentā, kas ir diskriminējošs attiecībā pret manu valsti. Eiropas Parlamenta Konstitucionālo jautājumu komitejā apstiprinātais ziņojums, kura pamatā ir ļoti šaubīgi un nedabiski argumenti, acīmredzami kaitē vienām valstīm, bet atbalsta citas. Es nevaru tam dot savu piekrišanu.

Es arī aicinu Polijas prezidentu noraidīt šo Līgumu pēc nedēļas Lisabonā.

  Alexander Stubb (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, man šķiet, ka šī ir viena no skumjākajām dienām mūsu plenārsēžu darbā šo piecu gadu laikā, jo šī ir pirmā reizi, kad man šķiet, ka šī iestāde ir pārvērtusies par starpvaldību iestādi. Tas man atgādina Amsterdamu 1997. gadā, tas man atgādina Nicu 2000. gadā. Un šodien grupā un, es domāju, arī šeit plenārsēžu zālē, mēs redzam, ka tas atkārtojas.

Es patiešām domāju, ka Eiropas Parlaments pārstāv visu Eiropas cilvēku intereses, nevis šauru nacionālo interešu loku.

Mums ir trīs iespējas: viena ir Severin-Lamassoure priekšlikums, kuru es uzskatu par eiropiešu priekšlikumu. Tas ir izcils priekšlikums, un viņi ir paveikuši fantastisku darbu, un ar to ir jāapsveic.

(Aplausi)

Otra izvēle ir tāda, ka mums ir jāatgriežas pie Nicas līguma. Iespējams, daži no mums to vēlas, es nezinu. Bet vai mēs patiešām to gribam? Vai tāpēc mēs risinām visas šīs debates? Vai mēs vēlamies atgriezties pie Nicas līguma? Vai Spānija vēlas zaudēt vietas? Vai Polija vēlas zaudēt vietas? Es nezinu.

Trešās iespēja, kuru es saucu par provokatīvu iespēju, un tās ir divas provokācijas: pirmā, dod lielajām valstīm daudz vairāk, bet mazajām valstīm daudz vairāk atņemt. Otra provokācija ir pretēja – dot mazajiem daudz, bet lielajiem pilnīgi neko. Vai to mēs vēlamie? Vai tāpēc mēs esam šeit? Es tā nedomāju. Es vismaz tā ceru.

Rītdienas debates būs par Eiropas Parlamenta uzticamību un to, vai mēs varam pieņem racionālu, loģisku un godīgu lēmumu. Vai mēs varam nākt klajā ar priekšlikumu, vai arī mēs pārstāvam dalībvalstu intereses?

(Aplausi)

  Jo Leinen (PSE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, cienījamie Parlamenta locekļi, ar šo Lamassoure/Severin ziņojumu Parlaments veic ieguldījumu. Mēs sadalīsim vietas 2009. gadā, bet jaunā formula vietu sadalījumam Ministru padomē netiks piemērota līdz 2014. gadam. Mēs neesam gatavi ieviest šo principu nākamajam periodam. Tomēr visu jauno priekšlikumu var piemērot tikai tad, ja tiek apstiprināts jaunais līgums. Ja jaunais līgums netiks apstiprināts, spēkā paliks Nicas līgums un pievienošanās līgumi, kas nozīmē, ka valstīm būs mazāk vietu. Tāpēc rītdienas plenārsēdē interesei atbalstīt šo priekšlikumu vajadzētu būt lielākai.

Es pateicos abiem referentiem Lamassoure un Severin kungam par paveikto darbu. Mēs nevaram apmierināt visu vajadzības, tas būtu brīnums. Tomēr es iebilstu pret to, ko šeit teica poļi, ka daži tiek diskriminēti. Neviens netiek diskriminēts. Tieši pretēji, ir piedāvāts priekšlikums, kas spējīgs ieviests ticību un atbilst objektīviem kritērijiem, pamatojoties uz kuriem var tikt sadalītas esošās vietas.

Tomēr mums ir jāturpina debates, kuras uzsāka mūsu itāļu kolēģi, proti, debates par to, vai pilsonības jēdziens Eiropas Savienībā ir tāds pats kā nacionālā līmenī piemērotais. Valsts ir slēgusi robežas un izslēgusi pārējos. ES pamatā ir dažādi jēdzieni, un mums ir jāpaplašina šīs debates, lai mēs pārstāvētu visus ES iedzīvotājus, nevis tikai tos, kuri ir dalībvalstu pases turētāji. ES 30 miljoniem iedzīvotāju nav dalībvalstu pases, taču viņi dzīvo pēc mūsu likumiem.

Mums ir jāatgriežas pie šī jautājuma vēlreiz nākamreiz. Paldies par šo priekšlikumu, kurš mūs ir nostādījis uz ceļa pie veiksmīga Starpvaldību konferences un jauna Eiropas līguma noslēguma.

  Margarita Starkevičiūtė (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, es tikai gribu teikt Stubb kungam, ka Lietuva negūst labumu nevienā no viņa pieminētajiem gadījumiem.

(LT) Vēlos teikt Alexander kungam, ka Lietuvai būs vienāds vietu skaits visos trīs gadījumos, jo pirmajā gadījumā tas ir noteikts, otrajā gadījumā tas ir noteikts, un trešajā gadījumā... Kad mēs šeit runājam kā Parlaments (tā kā Parlamenta priekšsēdētājs nevada šo svarīgo sesiju), kad mēs debatējam par šo Parlamentu, un es neredzu Lamassoure kungu. Vai viņš ir šajā plenārsēžu zālē? Kāpēc lai mēs runātu? Galvenie cilvēki nav klāt. Viss ir acīmredzams. Es par to runāju, jo mums patiešām ir jārunā par vienām mājām, vienotu Eiropu, un šeit ir svarīga katras valsts balss.

Manas valsts problēma ir tā, ka mēs esam gadsimtiem cīnījušies par izdzīvošanu. Mēs esam maza nācija. Tagad daudzi cilvēki dzīvo citās valstīs, viņi strādā jūsu uzņēmumos, un, praktiski runājot, viņi nevarēs risināt Eiropas problēmas. Mēs cenšamies uzturēt attiecības, būt kopā, būt nācija un neizzust no kartes, taču šie cilvēki nevarēs balsot, jo Eiropas Parlamenta vietu skaits tiks noteikts atbilstīgi pilsoņu skaitam, lai arī viņi dzīvo jūsu valstī, Alexander, kā arī Lielbritānijā un Īrijā un godīgi dara savu darbu. Protams, viņi var ievēlēt Zviedrijas, Somijas, Lielbritānijas vai Itālijas pārstāvjus, taču tādā veidā mēs vienkārši iznīkstam kā nācija. Tāpēc šis ir vissvarīgākais jautājums, kas liek man satraukties, un man ir ļoti žēl, ka, kā sacīja Lamassoure kungs, šajā plenārsēžu zālē mēs maz runājam par vērtībām. Šodienas debates ir perfekts piemērs. Apskatot uzvārdus, es zinu, kurš saņems cik vietu, un es jau iepriekš varu pateikt, kādi viedokļi tiks pārstāvēti.

  Bogdan Pęk (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, es jau es esmu pieradis pie šīs kliedzošās liekulības, kas valda šajā Parlamentā. Taču šodien es vēlos uzdot vienu jautājumu. Labi, tas, ko jūs vēlaties, pēc tā, ko es esmu dzirdējis no runātājiem, ir mainīt balsošanas principu un vietu sadalījumu Eiropas Parlamentā tā, lai attiecīgās valsts pilsonība nebūtu izšķirošā, citiem vārdiem sakot, jūs sakāt, ka mēs jau raugāmies uz integrētu Eiropas cilvēku ar vienotiem standartiem un vienotām interesēm. Tāds ir Eiropas cilvēks.

Vēlos pajautāt visiem liekuļiem, kā tas var būt, ka nabadzīgajai vecajai Polijai tiek piešķirta tikai trešā daļa no lauksaimniecības subsīdijām, ka Vācija, visbagātākā dalībvalsts, neskatoties uz kopējo enerģētikas politiku, vēlas neatkarīgi no citu valstu vadībām vienoties ar Krieviju un ierīkot jūrā cauruļvadu, kas apdraud apkārtējo vidi? Vai šīs abas lietas var būt savietojamas? Un, ja tas, par ko es runāju, ir patiesība, vai nav par agru radīt mītu par Eiropas valsti? Mums pie tā ir jāstrādā, taču lēnām un sistemātiski, bet ātras šāda veida darbības var tikai izraisīt pretēju efektu.

  Gerardo Galeote (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, es saprotu, cik sarežģīts ir šis jautājums, un es atbalstu un slavēju referentu paveikto darbu.

Tomēr atsevišķi punkti priekšlikumā par vietu sadalījumu, manuprāt, ir pārāk apdomīgi un neņem vērā nepieciešamo līdzsvaru starp institūcijām, kas izriet no pašreizējā Nicas līguma.

Tāpēc daži Parlamenta locekļi ir parakstījuši grozījumus, kuri tiks iesniegti rītdienas plenārsēdē un kuri, es gribu uzsvērt, pilnībā atbilst mazinājuma proporcionalitātes principam. Mūsu skatījumā tie ir arī objektīvi attiecībā uz vietu sadalījumu nākotnē, kā arī atbilst skaidriem un pārredzamiem kritērijiem.

Viens no grozījumiem, kam es vēlētos pievērst uzmanību, kurš stāsies spēkā ar 2009. gada vēlēšanām, atbilst vienam no apdomīgākajiem Spānijas valdības veiktajiem un Parlamentam un Padomei nosūtītajiem pētījumiem.

Kā jūs sapratīsiet, dāmas un kungi, es neaizstāvu pašreizējās Spānijas valdības priekšlikumus partizānisku iemeslu dēļ, taču patiesība ir tāda, ka šajā gadījumā demogrāfiskais faktors tiek ņemts vērā vairāk, un tam būtu jābūt svarīgam, formējot šo institūciju, kas pārstāv cilvēku intereses.

Tāpēc, priekšsēdētājas kundze, es vēlos lūgt referentiem ņemt tos vērā un maniem kolēģiem balsot par tiem, un jebkurā gadījumā es ceru, ka tie tiks iesniegti un aizstāvēti Eiropadomē, kas tos ņems vērā nākamnedēļ, pieņemot lēmumu.

  Carlos Carnero González (PSE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, tas nebija viegls uzdevums, un es domāju, ka Lamassoure kungs no Eiropas Tautas partijas un Eiropas Demokrātu grupas un Severin kungs no Sociāldemokrātu grupas ir iepazīstinājuši mūs ar lielisku ziņojumu, ko pamatoti var uzskatīt par eiropeisku un proeiropeisku.

Stubb kungam ir taisnība: šīs ir vienas no skumjākajām debatēm, kādas es esmu apmeklējis šajā Parlamentā, taču es ceru, ka rītdienas balsojums par šo ziņojumu būs vien no labākajiem momentiem, ko mēs piedzīvosim, jo šis ziņojums, kas ir arī Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojums, ar 70 % balsu atbalstu, pirmkārt, ir atbilde uz Padomes lūgumu šim Parlamentam, otrkārt, tas piemēro mazinājuma proporcionalitāti, treškārt, garantē reprezentatīvu Parlamentu, kas nebūtu iespējams ar Nicas līgumu daļēji tādēļ, ka šī līguma rezultātā neattaisnojamā un nepamatotā veidā dažām valstīm, piemēram, Spānijai, tika piemērota neloģiska proporcionalitāte, runājot par to pārstāvniecību.

Par laimi, Lamassoure un Severin kunga, kā arī Konstitucionālo jautājumu komitejas priekšlikums piemērotā veidā risina šo problēmu.

Jautājums ir šāds: šis ziņojums vai Nicas līgums? Šis ziņojums ar reprezentatīvu Parlamentu vai Nicas līgums ar pilnīgi nereprezentatīvu Parlamentu. Protams, saistībā ar šo mēs varam cerēt uz daudz ko, taču mums ir nepieciešams reālistisks ziņojums, lai Lisabonas neoficiālajā sanāksmē tiktu atzītas un atbalstītas Parlamenta pūles, apstiprinot jauno Reformu līgumu. Liels paldies!

  Alexander Lambsdorff (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, vispirms vēlos teikt, ka Brīvo demokrātu partija (FDP) rīt balsos brīvā balsojumā. Nebūs vienotas partijas nostājas. Kāpēc tā? Pastāv dilemma. Situācija attiecībā uz Vāciju, protams, pasliktinās. 832 000 vēlētāju vietā uz vienu Parlamenta locekli tagad būs 858 000. Parlaments vēlas, lai tas mainītos ar 2009. gadu. Padomē tas nenotiks līdz 2014. gadam. Norāde ir arī uz šo.

Pat tādi labi Vācijas laikraksti kā Berlīnes Tagesspiegel raksta, ka vietas tiks pārdalītas rīt. Šajā Parlamentā ir locekļi, kuri saka: Vācija rīt zaudēs trīs vietas. Problēma ir tāda, ka – un tas attiecas uz to daļu, kuru es atbalstu – tas ir nepareizi. Lamassoure/Severin ziņojums nodrošina Vācijai lielāko vietu skaitu, kas ir iespējas atbilstīgi līgumam. Nicas līgumā jau ir teikts, ka maksimālais vietu skaits ir 96. Ziņojums to skaidri apstiprina.

Tad kāpēc notiek šīs debates? Kāpēc notiek provokācija ar d’Hondt metodi, ar ko ieguvējas ir tikai lielās valstis, bet mazās ievērojami zaudē? Šo priekšlikumu, man par lielu pārsteigumu, tikko ierosinātu atbalstīja Kristīgo demokrātu apvienība (CDU). Ko tas patiesībā nozīmē? Es uzskatu, ka tas nav eiropeisks priekšlikums. Šeit tiek zaudēts līdzsvars, taisnīgs un godīgs līdzsvars, starp vidējām un mazajām valstīm. Turklāt šim priekšlikumam nav ne mazāko izredžu Padomē. Vai mēs un mūsu kolēģi no CDU tiešām ticam, ka Beļģija, Īrija vai Igaunija nevar veikt analīzi un balsos par šo priekšlikumu Padomē? Nē! Šis priekšlikums ir uzpūsts burbulis, ko var aizstāt bez jebkādām sekām – ar vienu izņēmumu. Šis izņēmums ir atmosfēras pasliktināšanās Vācijā attiecībā uz Eiropas politiku.

Mums ir jāatbalsta Lamassoure/Severin ziņojums. Mums ir jānodrošina, ka Eiropas Parlaments dod spēcīgu politisku signālu Padomei, kas liecinātu, ka mēs paši varam tikt galā ar savām problēmām. Ja šis signāls, Eiropas signāls, būs spēcīgs, tas būs labi mums visiem, un es šeit runāju arī par Vāciju.

  Jean-Luc Dehaene (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, kā jau vairākkārt šajā Parlamentā tika atkārtots, šajās debatēs runa ir par Parlamenta uzticamību. Jautājums ir par tā spēju patstāvīgi veikt savu uzdevumu sniegt priekšlikumu ar lielu vairākuma atbalstu, tādējādi mazinot iespēju Padomei to ignorēt.

Lamassoure/Severin ziņojuma spēks ir tajā, ka, pragmatiski runājot, tajā ir sniegts priekšlikums, kas atbilst visiem līguma nosacījumiem. Nav četru alternatīvu, faktiski ir tikai divas, proti, Lamassoure/Severin ziņojums vai Nicas līgums. Pēc visa tā, ja mēs ar lielu vairākumu neatbalstīsim priekšlikumu, arī Padome to nedarīs, un mēs atgriezīsimies pie Nicas līguma.

Es patiesībā nesaprotu daudzos iesniegtos grozījumus. Lai arī ir skaidrs, ka kvadrātsaknes grozījums stingri atbalsta mazās valstis, tā patiesībā ir proporcionalitātes karikatūra. Es arī nesaprotu galvenokārt Vācijas pārstāvju iniciēto grozījumu, kas neņem vērā mazās valstis un pieprasa, lai vairāk iespēju tiktu dots lielajām dalībvalstīm Padomē.

Vai man būtu jāsaprot, ka šis, iespējams, ir ļauns veids, kādā atgriezties pie Nicas līguma un atjaunot 99 vietas Vācijai? Ja tā, tad man tas šķiet ļoti kaitīgi šim Parlamentam. Es ceru, ka rīt Parlaments sapratīs, ka ir runa ir par tā uzticamību, un ka to ir iespējams saglabāt tikai, atbalstot ar lielu vairākumu Lamassoure/Severin ziņojumu, jo tas ir vienīgais reālistiskais grozījums.

  Genowefa Grabowska (PSE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, man ir grūti pieņemt ziņojumu, pamatojoties uz kuru mana valsts – gribētu teikt, un man ir jāsaka, poļi – zaudē iespēju ievēlēt trīs papildu Parlamenta locekļus. Par tik tiek samazināts Polijas pārstāvju skaits Eiropas Parlamentā atbilstīgi šodien iesniegtajam priekšlikumam.

Kāpēc man šķiet, ka tas ir negodīgi, un kāpēc es domāju, ka šajā ziņojumā pieņemtie kritēriji neņem vērā acīmredzamus faktus, kurus jau minēja mans lietuviešu kolēģis? Runa ir par darbiniekiem, par nodarbinātajiem, par poļiem, kuri patlaban dzīvo ārzemēs – 3 miljoni poļu. Pieņemsim, ka viņiem ir tiesības balsot Lielbritānijā vai Īrijā, taču viņi atgriežas mājās. Viņiem tiek liegtas pārstāvēšanas tiesības pat, ja viņiem ir tiesības balsot.

Šis ziņojums, un šis ir otrais punkts, par kuru vēlos runāt, liek uzsvaru uz institucionālo nelīdzsvarotību, kas ir pastāvējusi līdz šim, lai arī trausla, tomēr var būt starp valstu pozīcijām Padomē un Parlamentā. Pārejot uz divkāršā vairākuma balsošanu Polija Padomē zaudē visvairāk, un tā zaudē arī Parlamentā.

Manas pēdējās bažas ir saistītas ar nelīdzsvarotību, par ko šodien jau tika runāts, ierēdņu nodarbinātībā ES institūcijās, īpaši Parlamentā. Šo nelīdzsvarotību, kas ietekmē visas jaunās dalībvalstis, nedrīkst ignorēt šajā Parlamentā. Es pieprasu šī priekšlikuma grozījumu.

  Alfonso Andria (ALDE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, protams, es saprotu, ka maniem kolēģiem – Lamassoure un Severin kungam – uzliktā nasta nebija viegla, taču man ir jāsaka, ka, rezultāts par spīti pūlēm ir mani samulsinājis gan, no juridiskā viedokļa raugoties, gan tīri politiskā ziņā.

Priekšlikums pirmo reizi attiecas uz aprēķinu kritēriju, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu katrā dalībvalstī, aizvietojot pilsonības kritēriju. Šeit rodas juridiskās un politiskās atbilstības problēma saistībā ar jauno Reformu līgumu, īpaši 9. A pantu par Eiropas pilsoņu pārstāvniecību. Man šķiet, ka šis jautājums ir arī politisks daļēji tāpēc, ka Parlaments padara iedzīvotāju balsu un viedokļu paušanas funkciju nedaudz neskaidru, turklāt tas notiek laikā, kad Eiropas Savienībā tiek aktualizēti Eiropas pilsonības, identitātes un Eiropas pilsoņu tiesību jautājumi.

Un, lūdzu, neatgrieziet šo jautājumu atpakaļ līdz valstu prasību līmenim vai, vēl sliktāk, nesamaziniet to līdz tīri kvantitatīvam jautājumam. Tā būtu pilnīgi samazinoša un vulgāra pieeja, un patiesībā negodīga attiecībā pret Itālijas reputāciju. Tomēr es arī pieminēšu nevienlīdzību attieksmē: trūkst viendabības starp dažādām valstīm, dauzos gadījumos atsauces parametri nepamato atšķirīgo vietu sadalījumu starp dažādām valstīm.

Es beigšu, priekšsēdētājas kundze, ar aicinājumu Parlamenta locekļiem balsot atbilstīgi pievienošanās līgumu nosacījumiem un tam, kāda līdz šim ir bijusi mūsu kā Parlamenta locekļu loma un kādai tai būtu jābūt turpmāk: pilsonības pārstāvēšanai.

  Riccardo Ventre (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Stubb kungs, kurš diemžēl ir aizgājis, pieminēja skumjas par šo vakaru, un arī citi Parlamenta locekļi ieminējās par šādu sajūtu. Tomēr es uzskatu, ka ir skumji redzēt diskrimināciju valstu un Parlamenta locekļu starpā, konkrēti, attiecībā uz tiem, kas mēģina nodrošināt, ka tiek ievēroti pamatprincipi, kā pareizi teica Voggenhuber kungs un Muscardini kundze.

Šeit ir svarīgi neradīt šaubas par Lamassoure-Severin ziņojumu; iespējams tas ir labi būvēts, lai arī uz smilts pamata. Faktiski tas ir juridisks princips, kura nozīme ir pilnībā sagrauta, un tas ir pilsonības princips. Šo punktu minēja arī tie, kas atbalstīja ziņojumu, kā arī tas ir iekļauts Lamassoure un Severin kunga kompromisa priekšlikumos, to minēja Leinen kungs, un Duff kungs par to izteicās izcili: mēs neesam droši par mūsu elektorātu!

Tomēr par spīti šai nenoteiktībai attiecībā uz elektorātu mēs vēlamies noteikt kritēriju vai būvēt pili ar tās iekšējo atbilstību – neatkarīgi no pamatojuma vai pamatiem – un tādā veidā mēs iegūsim sastāvu, kas nekādā veidā neņems vērā esošo realitāti vai pilsoņus. Un tas mūs arī novedīs – un pievērsiet uzmanību tam, ko es saku, jo es nevēlos būs likteņa pareģotājs – Eiropas Kopienu Tiesas priekšā. Tas ir dabīgi un iespējams pienākums tiem, kam ir bijis jāstājas tiesas priekšā extrema ratio, kas ir augstākā lēmējinstitūcija šādos svarīgos lēmumos.

Es aicinu savu valdību, manas valsts valdību, kas līdz šim šajā procesā no tā sākuma Berlīnē ir bijusi vāja, beidzot parādīt lepnumu un izmantot veto tiesības attiecībā uz šo priekšlikumu.

  Libor Rouček (PSE). – (CS) Dāmas un kungi, starp šodienu un rītdienu mums ir vēsturiska iespēja ietekmēt lēmumu par turpmāku Eiropas Parlamenta sastāvu. Lamassoure un Severin kunga sagatavotais ziņojums ir labs kvalitātes, līdzsvara un atbildības nodrošināšanas līdzeklis. Tas ir pragmatisks risinājums, ko Starpvaldību konference varētu pieņemt kā neapšaubāmu, jo tas nerada šķēršļus Reformu līguma pieņemšanai.

Piedāvātā vietu sadalījuma Eiropas Parlamentā pamatā ir mazinājuma proporcionalitātes princips. Tas ir taisnīgs princips, kurš pauž solidaritāti lielo, vidējo un mazo valstu starpā. Piedāvātās risinājums tiek balstīts arī uz dalībvalstu demogrāfiskās realitātes principa. Tas atkal ir taisnīgs un pareizs princips. Par spīti tam, ka daži Parlamenta locekļi ir izteikuši savu noraidošo attieksmi pret šo risinājumu. Viņi uzskata, ka viņu valstis tiek diskriminētas. Tomēr es nesaskatu nekādas diskriminācijas pazīmes. Diskriminācija un nevienlīdzība būtu tad, ja vienāds vietu skaits tiktu piešķirts valstīm, kuru pilsoņu skaits atšķiras par pieciem miljoniem. Es ticu, ka Eiropas Parlaments izmantos vēsturisko iespēju rīt un pieņems Lamassoure un Severin ziņojumu ar lielu vairākumu.

Tā neatbalstīšana liecinātu par atgriešanos pie Nicas līguma. Tā būtu atgriešanās pie alternatīvas, kas būtu zaudējums arī tiem Parlamenta locekļiem, kuri tikai nesen skandēja saukli „Nicas līgums jeb nāve”.

  Jacek Protasiewicz (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, šodien mēs diskutējam par ļoti svarīgu ziņojumu, pamatojoties uz kuru, ir paredzēts turpmāk dalīt vietas Eiropas Parlamentā.

Referenti ir snieguši ļoti interesantu priekšlikumu, kas droši vien ir prasījis lielu darbu, gan analītisku, gan konceptuālu. Vēlos viņiem sirsnīgi pateikties. Taču, cik man ir zināms, tajā ir divi nopietni trūkumi. Pirmkārt, mūsu kolēģi piedāvā risinājumu, kas pēc būtības ir specifisks, pārejošs un piemērots tikai nākamajai sesijai. Tomēr es atsaucu atmiņā, ka, sākot darbu pie šī ziņojuma Konstitucionālo jautājumu komitejā, mēs vienojāmies meklēt sistemātiskus risinājumus, kas ļautu automātiski veikt izmaiņas Parlamenta sastāvā pēc jaunu dalībvalstu pievienošanās ES.

Alternatīvais priekšlikums, ko ierosināja 80 Parlamenta locekļi, tajā skaitā arī es, atbilst šim nosacījumam. d’Hondt metodes izmantošana katras valsts balsu skaita aprēķināšanai ir objektīvs instruments, kas mazina politisko tirgošanos. Pieņemot šo grozījumu, Eiropas Parlaments varētu kļūt par pirmo institūciju, kas pārvarētu politiskos un nacionālos strīdus. Es atbalstu neitrālu, matemātisku metodi atsevišķu valstu balsu skaita aprēķināšanai. Tas būtu solis pareizā virzienā un modelis, ko varētu izmantot citas daudznacionālās Eiropas institūcijas.

Vēl vienas piedāvātās koncepcijas trūkums ir neatbilstība Eiropas pilsoņu tiesību jautājumā. Tas ietver arī tiesības būt pārstāvētiem šajā forumā. Manuprāt, vietu skaita aprēķināšana, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu valstī, vājina šīs tiesības. Piemēram, kā jūtas Polijas pilsoņi, kuri dzīvo un strādā Lielbritānijā vai Īrijā? Aplēses liecina, ka ir aptuveni 2-3 miljoni šādu cilvēku.

Atbilstīgi Polijā spēkā esošajiem vēlēšanu noteikumiem, balsis var nodot par Polijā esošiem kandidātiem. Taču, ja mēs izmantotu iedzīvotāju kritēju, kā to iesaka ziņojums, dēļ valstī dzīvojošo cilvēku skaita samazināšanās manas valsts pārstāvju skaits Parlamentā samazinātos, savukārt salās tas palielinātos. Tad kurš pārstāvēs viņus šajā forumā? Parlamenta locekļi no Īrijas, Lielbritānijas vai Polijas, kuri būs mazāk? Ziņojums nesniedz atbildes uz šiem jautājumiem. Šajā sakarā man šķiet svarīgi izdarīt izmaiņas ziņojuma tekstā, un kopā ar daudziem Parlamenta locekļiem mēs balsosim par dažiem grozījumiem.

  Stavros Lambrinidis (PSE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, plaši ir atzīts tas, ka pašreizējais vietu sadalījums Eiropas Parlamentā pienācīgi neatspoguļo demogrāfisko situāciju dalībvalstīs, un šādas savstarpējas saistības ir neizdevīgas vidējām un mazajām valstīm.

Fakts, ka ziņojumā netiek samazināts ar Nicas līgumu noteiktais vietu skaits, noteikti ir pozitīvs. Turklāt ir arī jāuzsver, ka Grieķijai piešķirto vietu skaita palielināšanās no 22 uz 23 būtu pilnīgi godīga, jo šīs valsts iedzīvotāju skaits ir par 10 % lielāks nekā citās valstīs ar tādu pašu vietu skaitu Parlamentā.

Tomēr šodien es vēlos galvenokārt pievērst uzmanību daudzajiem iesniegtajiem priekšlikumiem par Parlamenta locekļu skaita aprēķināšanas metodēm. Viena metode ņem vērā valsts pilsoņus, nevis iedzīvotājus. Es atbalstu Eiropas pilsoņa jēdzienu, taču es pilnīgi nepiekrītu tā pielietošanai šajā kontekstā. Kā Parlamenta loceklis es pārstāvu savas valsts iedzīvotāju intereses: neatkarīgi no tā, vai viņi ir Grieķijas vai Eiropas pilsoņi, viņi audzina mūsu bērnus, pieskata mūsu vecos cilvēkus, strādā mūsu universitātēs, veic ieguldījumu mūsu sociālās apdrošināšanas sistēmā un sūta savus bērnus mūsu skolās. Mūsu lēmumi saistībā ar vidi, pakalpojumiem, imigrāciju, apdrošināšanu un daudziem citiem reālajā dzīvē skar tos mūsu pilsoņus, kuri, protams, bieži ir vismazāk privileģēti. Tāpēc es uzskatu, ka būtu demokrātiski pareizi, aprēķinot vietu skaitu Parlamentā, ņemt vērā kopējo valsts iedzīvotāju skaitu.

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, diemžēl šīs dienas debates par turpmāku Eiropas Parlamenta sastāvu nenotiek Eiropas demokrātijas vēstures gaismā. Iespējams, ka ir labi, ka ne Komisija, ne Padome nav atradusi laiku to paklausīties.

Mēs uzklausījām runātājus, kuri piedāvāja principus ar lielu daļu patosa, principus, kuri mūs praktiski nekur tālu nav noveduši, kas nepiedāvā neko citu, izņemot patosu. Patiesībā mēs dzirdējām daudzus runātājus, kuri koncentrējās uz savām nacionālajām interesēm. Tas, protams, nav ceļš uz veiksmīgu Eiropas risinājuma meklēšanu, un pēc būtības iespējams arī nepietuvinās mūs risinājumam.

Par laimi mēs dzirdējām arī dažus, kuri bija pragmatiski un meklēja visaptverošus risinājumus un mūsu referentu – Alain Lamassoure un Adrian Severin – ziņojumā rada piemērotu pamatu. Es uzskatu, ka mums būtu jāpateicas abiem referentiem gan par darbu, ko viņi paveica komitejā, kā arī par to, kas vēl ir priekšā. To parasti prasītu Vidusjūras reģiona pieklājība, taču šajā gadījumā abi referenti patiešām ir pelnījuši šo pateicību. No tiem, kas nenāk no Vidusjūras reģiona, mana pateicība jums.

Es ceru un sagaidu, ka mēs piedzīvosim vēsturisku brīdi šajā Parlamentā rītdienas balsojumā. Tas ir, ja mēs spēsim panākt skaidru un pārliecinošu vairākuma atbalstu Lamassoure un Severin kunga ziņojumam un tādējādi dosim Padomei vēl vienu skaidru signālu. Jebkurā gadījumā Eiropas Parlaments ir licis jutīgu pamatu 2009. gada vēlēšanām.

SĒDI VADA: SIWIEC KUNGS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Panayiotis Demetriou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, lai pareizi novērtētu abu referentu, Severin un Lamassoure kunga, ziņojumu, mums ir jāņem vērā daži fakti un jāpiemēro daži noteikumi.

Pirmkārt, mums ir jāpieiet šim ziņojumam eiropeiskā nevis nacionālistiskā manierē. Ja mēs tā nedarīsim, mēs sastapsimies ar konkurenci valstu starpā par vietu skaitu. Otrkārt, mums ir jāņem vērā daži fakti, piemēram, šodien Eiropas Parlaments nepieņem lēmumu par Parlamenta sastāvu, bet gan gatavo priekšlikumu Padomei. Padomei ir noteiktas robežas un pamats, uz kura pieņemt lēmumu pat, ja pamats ir pagātne, kas, mūsuprāt, varētu nebūt diez cik līdzsvarots.

Turklāt mums ir jāņem vērā arī mums sniegtie matemātiskie fakti. Pavisam ir 750 Parlamenta locekļi, ne vairāk kā 96 un ne mazāk kā 6 katrai valstij. Mēs arī nedrīkstam sākt tirgoties par valstī un ārpus tās dzīvojošajiem cilvēkiem. Mums ir jāpanāk kompromiss, kura pamatā būtu esošā situācija attiecībā uz iedzīvotājiem un citām jomām. Mēs neesam šeit, lai no jauna dibinātu ES. Pieņemot lēmumu, izmantosim citus aprēķinus. Šodien ir svarīgi panākt rezultātu, ko atbalstītu pēc iespējams lielāka Eiropas Parlamenta daļa, lai mēs saglabātu uzticību mums un tajā pašā laikā pavērtu ceļu eiropeiskām, nevis nacionālistiskām kustībām. Ļaujiet man vērsties pie ieredzētajiem vāciešiem, kuri vienmēr ir bijuši devīgi; turklāt, ja iepriekš viņi būtu pieturējušies pie tendences, kuru viņi atbalsta šodien, nebūtu tādas ES. Es aicinu arī cienījamos kolēģus no citām valstīm rīt pieņemt Lamassoure un Severin kunga ziņojumu ar iespējami lielāku pārākumu.

  Proinsias De Rossa (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, tā kā mēs esam atkāpušies no stingrās proporcionalitātes vēlēšanās, mēs esam neizbēgami nonākuši līdz politiskam kompromisam, nevis tīrai matemātikai. Demokrātijas princips, kad visām balsīm ir vienāda ietekme, nevar tikt piemērots, kamēr Eiropas Savienība nav kļuvusi par pilnīgi federālu sistēmu.

Padomes noteiktajos ierobežojumos šis Severin un Lamassoure kunga ziņojums ir pamatots un līdzsvarots panākums godīgas spēles un cilvēku solidaritātes nodrošināšanā visā Eiropas Savienībā. Es to atbalstu un esmu pret piedāvātajām alternatīvajām sistēmā, kas ir negodīgākas un ne tik līdzsvarotas.

Taču tā kā daži ir uztvēruši šo uzdevumu kā nacionālā egoisma izrādīšanu, ir jāuzsver, ka mēs runājam par to, kā pilsoņi ievēl savus pārstāvjus šajā Parlamentā atbilstīgi savai politiskajai pārliecībai, lai tie sadarbotos ar Padomi kā likumdevēji; Padome ir tā, kas pārstāv valstis, nevis šis Parlaments.

  Simon Busuttil (PPE-DE). – (MT) Tāpat kā Eiropas Konstitūcija, arī Reformu līgums ieviesīs principu, ka neatkarīgi no tā, cik maza ir dalībvalsts, tai ir jābūt pienācīgi pārstāvētai un tai nevar būt mazāk par sešām vietām Eiropas Parlamentā. Maltai, manai valstij, kurai patlaban ir piecas vietas, būs sešas vietas. Šis panākums sadziedēs brūci, kas tika radīta pirms septiņiem gadiem, kad ar Nicas līgumu Maltai tika piešķirtas piecas, nevis sešas vietas kā Luksemburgai, kurā ir tāds pats iedzīvotāju skaits.

Sešas vietas piecu vietā nozīmē par 20 % lielāku pārstāvniecību un to, ka Maltas pārstāvji šajā Parlamentā varēs labāk pildīt arvien pieaugošos parlamentāriešu pienākumus. Pietiek pateikt, ka šajā Parlamentā ir vairāk nekā 20 parlamentārās grupas, ar kurām ir grūti iet kopsolī ar sešiem Parlamenta locekļiem. Ar pieciem tas būtu neiespējami. Tagad šīs komitejas pieņem tiesību aktus, kuri ir saistoši visiem pilsoņiem, arī Maltas, un ir pareizi, ka visu, pat vismazāko, valstu pilsoņi ir vienlīdzīgās pozīcijās, labi un pamatoti pārstāvēti un uzklausīti visās šajās komitejās. Vēl vairāk tāpēc, ka ar jauno līgumu palielināsies Eiropas Parlamenta pilnvaras un tas kļūs par Komisijai līdzvērtīgu likumdevēju visās jomās.

Minimālā sliekšņa paaugstināšana līdz sešām vietām ir pozitīvs solis, kas palielinās mazo valstu ticību Eiropas Savienībai, un tāpēc es uzskatu, ka mums būtu jāatbalsta Lamassoure-Severin ziņojums.

  Adrian Severin (PSE), referents. – Priekšsēdētāja kungs, nekad nav tik grūti saprast skaidrojumu kā tad, kad tavu interešu veicināšana ir atkarīga no šī skaidrojuma nesaprašanas. Es baidos, ka daudzi no mūsu kolēģiem ir pazuduši, jo viņi nemeklē skaidrojumu: viņi vienkārši vēlas izteikt savu viedokli, un viss.

Tomēr es īsumā vēlos izskaidrot dažas lietas. Pirmkārt, ja mēs neapstiprināsim šo ziņojumu, mēs nevis atgriezīsimies pie Nicas līguma, bet vēl sliktāk, jo saskaņā ar SVK mandātu Līgumā būs minēts maksimālais 96 vietu skaits vienai valstij – tas būs tas pats Nicas līgums, un Vācija saņems 96 vietas. Neatbalstot šo ziņojumus, Vācija nenodrošinās 99 vietas, kuras tai ir šodien; tai būtu tas jāņem vērā.

Grabowska kundze jautāja, kā tad ar Polijas pilsoņiem, kuri daļēji dzīvo Polijā, daļēji ārpus tās? Tas ir atkarīgs no viņu dzīves vietas: nav svarīgi, vai viņi ir ārzemēs esoši tūristi vai neilgi uzturas ārzemēs, taču, ja viņi dzīvo ārzemēs, bet Polijā tikai apciemo savus vecākus, tiks ņemta vērā viņu dzīvesvieta, taču viņi, protam, varēs balsot tāpat kā visi citi Eiropas pilsoņi. Grabowska kundze arī jautāja, kurš viņus pārstāvēs? Tas ir pilnīgi skaidrs – Parlamenta loceklis, par kuru viņi balsoja. Visiem Eiropas pilsoņiem būs tiesības balsot, un visus Eiropas pilsoņus pārstāvēs Parlamenta locekļi, par kuriem viņi balsoja.

Vairāki kolēģi minēja, un es citēju tikai itāļu kolēģi: pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē mēs ņemam vērā iedzīvotājus, nevis pilsoņus. Nav taisnība! Mēs vienmēr esam ņēmuši vērā iedzīvotājus kopš Romas līguma. Ja jūs vēlaties mainīt šo tradīciju, jūs to, protams, varat darīt, tomēr, lūdzu, nesakiet to, kas ir pilnīga nepatiesība.

Es beigšu ar šo: ja ir problēma, tad tā ir saistīta ar nesaskaņotiem vēlēšanu likumiem dalībvalstīs. Protams, es atbalstītu šo tiesību aktu saskaņošanu, taču tas ir pavisam cits jautājums. Tam ir nepieciešams laiks, un mums ir jārisina šis jautājums atsevišķi. Vēlu veiksmi referentiem, kas gatavojas risināt vēlēšanu tiesību aktu saskaņošanas jautājumu; es ceru, ka viņiem veiksies. Tagad es ceru, ka rīt pēc vienas nakts pārdomām mēs nobalsosim tā, ka patiešām tiks palielināta ticamība šai institūcijai.

  Priekšsēdētājs. − Cienījamajam Parlamenta loceklim tika dots papildu laiks kā referentam. Es vēlos apliecināt Severin kungam, ka tas nav nekādā veidā saistīts ar viņa ziņojumu vai viņu personīgi. Mana pieredze rāda, ka parlamentārieši ir cilvēku, kuri labāk runā nekā klausās. Un tā ir noticis šajās debatēs.

Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks rīt, 2007. gada 11. oktobrī.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis priekšlikums atbilst „Eiropas Konstitūcijai”, par ko atkal tiks runāts neoficiālajā sanāksmē Lisabonā saistībā ar jauno līgumu, atkal izvērtējot spiedienu un draudus, kas tika radīti pirms Konstitūcija tika noraidīta referendumos Francijā un Nīderlandē 2005. gadā.

Tā vietā lai atbalstītu principu par suverēnām valstīm ar vienādām tiesībām, kam būtu nepieciešama minimāla tik ļoti izslavētā solidaritāte starp visvairāk apdzīvotajām valstīm un līdzsvara ievērošana starp dažādām institūcijām (Padomi, Komisiju un Eiropas Parlamentu), tiek mēģināts noteikt minimālo un maksimālo vietu skaitu un piemērot mazinājuma proporcionalitāti, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu, tādējādi padarot valstis par to iedzīvotāju funkciju pildītāju un pakāpeniski mazinot demokrātijas pārstāvniecisko būtību. Nevienlīdzība, kas pastāvēja līdz Nicas līgumam, pat netiek ņemta vērā.

Tādējādi, piemēram, Portugāle zaudē divus Parlamenta locekļus un paliek tikai ar 22 vietām, bet Spānija tajā pašā laikā iegūst četras vietas; ir skaidrs, ka Vācija zaudēs trīs vietas un paliks ar 96; Francijai būs 74, Lielbritānijai 73, Itālijai 72, Spānijai 55, bet Polijai 51 vieta. Sešām lielākajām Eiropas valstīm kopā būs 420 Parlamenta locekļi, kas ir lielākā daļa no 750 vietām 27 valstu Eiropas Parlamentā.

Tādēļ mēs balsosim pret šo ziņojumu.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. – (FI) Priekšsēdētāja kungs!

Es pārstāvu mazu valsti Eiropas Savienības nomalē. Man tas nozīmē izpratni par to, cik svarīgi ir aizrautīgi aizstāvēt nacionālās intereses un izcelt mūsu atšķirīgos apstākļus. Kopumā lielo dalībvalstu pārstāvji to ir sapratuši, vismaz manā grupā esošie pārstāvji. Viņi rīkojas uzmanīgi, lai vienkārši nenoraidītu mūsu viedokļus, lai nepieļautu, ka lielās valstis apspiež mazās Eiropas Savienības valstis.

Kad tika gatavots Lamassoure kunga ziņojums, mazās valsts balss tika sadzirdēta tiktāl, ka es un citi Somijas pārstāvji vēlamies saglabāt 14 Somijas vietas Parlamentā.

Ir pilnīgi pamatoti runāt par gūtajiem sasniegumiem. Tomēr tagad Somijas pārstāvju ierosinātie ziņojuma grozījumi attiecībā uz vienas vietas saglabāšanu nav pārvarējuši komitejas etapu, un tāpēc tos nebūs iespējams virzīt plenārsēdē. Iespējams, ka galvenais iemesls tam ir tas, ka daļēji jau ir notikusi atteikšanās no sasniegtajiem panākumiem: pārrunās par Nicas līgumu. Somija piekrita 13 vietām Parlamentā.

Ar Lamassoure ziņojumu tiek apdraudēts vēl vairāk. Manā grupā Vācijas, Spānijas un Polijas pārstāvju ierosinātie priekšlikumi nopietni apdraud mazo dalībvalstu iespējas kaut ko ietekmēt Eiropas Parlamentā. Grozījums, atbilstoši kuram katrai dalībvalstij līdz 2014. gadam būtu sešas vietas, bet pārējās tiktu sadalītas pēc d'Hondt sistēmas, pilnībā sagrautu pašreizējo mazinājuma proporcionalitātes sistēmu, kas ir labākais veids, kā garantēt objektīvu lēmumu pieņemšanu Eiropas Savienībā. Grozījums praksē nozīmētu to, ka turpmākas paplašināšanās gadījumā, piemēram, Somijas vietu skaits samazinātos līdz 10. To mēs neatbalstām.

Tāpēc es aicinu jūs visus novērtēt, cik svarīgi ir tas, ka mazajām valstīm ir ietekme Eiropas Savienībā.

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. – (SV) Vietu sadalījums starp dalībvalstīm nekādā gadījumā nedrīkst būt kaprīzs. Nakts pārrunās Nicas neoficiālajā sanāksmē dalībvalstis kopumā bija pārliecinātas par to, kā pamodināt vienu cilvēku, valsts galvu vai valdību, nakts stundā.

Zviedrijai iznākums bija ļoti slikts. Lai arī mūsu iedzīvotāju skaits ir aptuveni par vienu miljonu mazāks nekā Ungārijā un Čehijā, mums tika piešķirts par piecām vietām Eiropas Parlamentā mazāk, 19 vietas 24 vietā.

Ir svarīgi, lai vietu sadalījuma princips būtu fiksēts laikā, ņemot vērā turpmāku Eiropas Savienības paplašināšanos. Ir svarīgi arī ieviest mazo valstu pārstāvniecības principu atbilstīgi mazinājuma proporcionalitātei.

Ziņojumā ir piedāvāts pašreizējā vietu sadalījuma Eiropas Parlamentā uzlabojums Tomēr mēs esam pilnīgi pret viena vēlēšanu apgabala izveidošanu visā ES. Tas tikai vēl vairāk samazinātu valstu delegācijas. Atsevišķa ES vēlēšanu apgabala izveidošana būtu mākslīgs veids, kādā mēģināt izveidot Eiropas tautu. Eiropa nav vienota politiskā arēna. Mēģinājums lauzt valodas un tradīciju barjeras, izveidojot ES vēlēšanu apgabalu, ir lemts neveiksmei.

18. Humanitārais stāvoklis Gazā

  President. − Nākamais punkts ir Padomes un Komisijas ziņojums par humanitāro stāvokli Gazā.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, īstermiņa reģionālā un starptautiskā perspektīva ir logs iespējai miermīlīgi atrisināt Palestīnas-Izraēlas konfliktu un izveidot Palestīnas valsti, iespēja, kuru starptautiskā kopiena nevar palaist garām.

Šis ir izšķirošs brīdis, kad mēs varam būtiski pavirzīties uz priekšu Tuvo Austrumu miera procesā. Politiskais dialogs starp premjerministru Olmert un prezidentu Abbas, kā arī nesen izveidotās sarunu risināšanas grupas abās pusēs ir drosmīgi un iedrošinoši soļi, kurus mēs atbalstām un kuri, mēs ceram, dos taustāmu rezultātu starptautiskajā sanāksmē rudenī, Amerikas Savienoto Valstu ierosinātajā sanāksmē.

Mēs ceram, ka pašreizējā dinamika, kurā piedalās arī arābu valstis, padarīs iespējamu dzīvotspējīgas, demokrātiskas, neatkarīgas Palestīnas valsts izveidošanu, lai tā mierīgi un droši pastāvētu līdzās Izraēlai.

Eiropas Savienība gan Tuvo Austrumu kvartetā, gan ārpus tā ir apliecinājusi sevi kā uzticamu, objektīvu partneri, kas dara visu, lai dialogs starp pusēm būtu veiksmīgs. Tāpēc mēs turpinām būt iesaistīti politiskajā procesā, misijā izveidot Palestīnas valsti un atbalstīt palestīniešu teritoriju ekonomisko attīstību.

Kvarteta un Īpašās koordinācijas komitejas tikšanās Ņujorkā 23. un 24. septembrī vēlreiz apstiprināja starptautiskās kopienas atbalstu diplomātiskajiem centieniem. Kvarteta sanāksmes pēdējā sarunā Eiropas Savienība un tās partneri Kvartetā pauda bažas par situāciju Gazā un uzsvēra to, cik svarīgi ir turpināt sniegt humanitāro un ārkārtas palīdzību, kā arī nozīmīgākos pakalpojumus palestīniešiem.

Turklāt Kvarteta pārstāvis Tony Blair brīdināja par steidzamo nepieciešamību attīstīt Palestīnas ekonomiku un attiecīgās institūcijas, kas ir priekšnoteikums Palestīnas valsts veiksmīgai funkcionēšanai nākotnē. Tika uzsvērts, ka Kvarteta pārstāvji uzskata par svarīgu, izstrādāt daudzgadu darba kārtību palestīniešu teritoriju ekonomiskai un institucionālai attīstībai. Šīs bažas, kā arī nepieciešamība pēc starptautiskās kopienas finanšu un tehniskās palīdzības virzīšanas uz šiem projektiem tika uzsvērtas arī starptautiskajā donorvalstu ministru līmeņa sanāksmē Īpašās koordinācijas komitejas tikšanās ietvaros.

Vairākos starptautiskos ziņojumos ir minēta humanitāro apstākļu pasliktināšanās šajās teritorijās; situācija, kas „baro” nabadzību un vardarbību, veicina radikālismu un ekstrēmismu – cikls, kas ir steidzami jāpārrauj. Izraēlas 19. septembra lēmums pasludināt Gazu par naidīgu teritoriju un iespējams paplašināt Gazā piemērojamās sankcijas, varētu saasināt situāciju. Lai arī Eiropas Savienība atzīst Izraēlas tiesības aizstāvēties, tā arī uzsver, ka Izraēlas varas iestādēm ir uzmanīgi jāizvērtē, kā to lēmumi ietekmē cilvēku dzīves Gazā.

Eiropas Savienība ir vairākkārt uzsvērusi tās apņemšanos turpināt sniegt humanitāro palīdzību Gazai. Eiropas Savienība ir liels ziedotājs. 2006. gadā kopējā Eiropas Savienības palīdzība no Komisijas un dalībvalstīm bija EUR 688 miljoni. 2007. gadā Komisija piešķīra vairāk nekā EUR 425 miljonu humanitārai un sociālai palīdzībai, deva stratēģisku atbalstu valsts izveidošanai un padomu ekonomiskām reformām. Pagaidu starptautiskais mehānisms, kas pagarināts par trim mēnešiem līdz gada beigām, bija viens no veidiem, kā nogādāt donorvalstu palīdzību, ņemot vērā sarežģīto situāciju šajā reģionā. Turklāt Komisija plāno pārstrukturēt palīdzību Abbas/Fayad valdībai, lai padarītu to daudz efektīvāku un produktīvāku.

Taču mēs domājam, ka Eiropas Savienībai nevajadzētu vienai uzņemties šo finansiālo nastu, tāpēc būtu vēlams, lai arī citi partneri, konkrētāk, arābu valstis, dotu ieguldījumu un daļēji uzņemtos izmaksas saistībā ar Palestīnas valsts izveidi. ES uzsvēra, cik svarīgi ir atvērt ieejas un izejas punktus Gazā, lai nodrošinātu cilvēku un preču pārvietošanos saskaņā ar vienošanos par piekļuvi un pārvietošanos.

Eiropas atbalsts paredz arī palīdzību privātajam sektoram, kas ilgtermiņā ir ekonomiskās attīstības dzinulis, konkrētāk, piešķirot atbalstu Palestīnas valdībai privātā sektora parādu dzēšanai. Šie ir īstermiņa risinājumi, kurus īstenojot, nedrīkst zaudēt ilgtermiņa skatījumu uz Palestīnas ekonomisko un finansiālo attīstību. Faktiski ilgtermiņa perspektīva ir jāizvērtē, lai progresīvi virzītos no pašreizējās avārijas palīdzības fāzes pie palīdzības ekonomikas attīstībai – tas ir, lai pārietu no naida pie tirdzniecības.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, pirms divām nedēļām es biju Ņujorkā, kur notika daudzas tikšanās saistībā ar Palestīnas jautājumu. Notika svarīga Kvarteta, kur es esmu pastāvīgā locekle ES delegācijas ietvaros, sanāksme un Īpašās koordinācijas komitejas sanāksme lielajām Palestīnas donorvaltīm saistībā ar gatavošanos plānotajai konferencei, kas iespējams notiks decembra beigās pēc starptautiskās sanāksmes, kas patlaban tiek gatavota.

Galvenais secinājums, kas attiecas uz mums visiem, kā jau minēja pašreizējais Padomes priekšsēdētājs, ir patiešām svarīgā iespēja reģionālajiem un starptautiskajiem partneriem efektīvi atbalstīt miera procesu. Man ir jāsaka, ka, zinot, cik tas ir sarežģīti, es esmu piesardzīgi optimistiska par nopietno un neatkarīgo ASV ierosināto sanāksmi novembrī. Vēlos pateikties tiem, kuri minēja mūsu ieguldījumu, taču ļaujiet man minēt arī to, ka es esmu ļoti skaidri runājusi ar mūsu arābu partneriem, jo viņi vēl nav devuši līdzvērtīgu ieguldījumu. Esmu viņus aicinājusi rīkoties līdzīgi viņu arābu draugu labā. Mēs esam gatavi rīkoties arī nākotnē un patiešām ceram, ka starptautiskā sanāksme Tuvajos Austrumos būs svarīgs solis ceļā uz turpmākām, pozitīvām pārrunām, un cerams, ka pareizajā brīdī Palestīna ar drošām robežām pastāvēs līdzās Izraēlai.

Es, protams, ļoti labi zinu, ka humanitārās palīdzības nogādāšana Gazas sektoram ir kļuvusi daudz grūtāka. Piemēram, divi projekti ūdens un sanitārajā jomā, kurus finansēja Komisijas humanitārais serviss, ir atcelti. Partneri, kuri veica šīs darbības, cieta neveiksmi, importējot nepieciešamos materiālus, jo tika aizliegts slimnīcām un ūdens sūkņiem nepieciešamo detaļu imports.

Eiropas Komisija nav stāvējusi dīkā šajā situācijā. Tieši pretēji – humanitārā un ārkārtas palīdzība okupētajai Palestīnas teritorijai, tajā skaitā Gazai, ir sasniegusi neredzētus apjomus. Mēs turpinām arī atbalstīt UNRWA vērtīgo darbu Gazā. Pasaules pārtikas programmas ietvaros komisārs Michel nesen sniedza atbalstu, lai apmierinātu visneaizsargātāko palestīniešu pamatvajadzības. Mūsu tiešais ārkārtas atbalsts Palestīnas iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un grūtiem sociālajiem apstākļiem turpinās caur sociālo pabalstu izmaksām. Septembrī mēs piešķīrām pabalstus 35 000 nabadzīgo ģimeņu Rietumkrastā un Gazā. Tas liecina par pašreizējā starptautiskā mehānisma, kas efektīvi darbojas visā okupētās Palestīnas teritorijā, pievienoto vērtību. Septembrī mūsu piegādātās degvielas apjoms Gazas sektoram pārsniedza 90 miljonus litru. Šī degviela nodrošina 25% jeb vienu ceturto daļu no vietējiem iedzīvotājiem nepieciešamās elektrības.

Tāpēc pēdējo reizi Ņujorkā es pieprasīju Kvartetam pagarināt šo finanšu mehānismu līdz decembrim. Ņujorkā vairākās sanāksmēs un vairākiem sarunu biedriem es vēlreiz minēju par vairākiem sasniegumiem piekļuves un kustības darba kārtības progresā. Mēs esam ļoti priecīgi, ka Tony Blair pievērš šim jautājumam lielu uzmanību, jo viņš vēlas lai šai teritorijai būtu ekonomiskās attīstības iespējas. Tas, protams, nav iespējams bez brīvas pārvietošanās un piekļūšanas, neskatoties uz Izraēlas valdības pamatotajām bažām par drošību. Es uzskatu, ka vēl daudz ko var izdarīt un daudz kas ir jāizdara, taču tam būs nepieciešams daudz lielāks politiskais gribasspēks, nekā mēs esam redzējuši līdz šim.

Es arī piekrītu Parlamentam, ka Gazas pārejas slēgšana ir briesmīga iejaukšanās jau tā nabadzīgo iedzīvotāju dzīvē, kā arī šķērslis nepieciešamās humanitārās palīdzības nogādāšanai. Karni šķērsošanas punkts ir slēgts nu jau četrus mēnešu, tāpēc mūsu palīdzībai ir jāiet caur Karem Šalom un Sufas šķērsošanas punktu. Mēs to redzam tikai kā pagaidu risinājumu, pirmkārt, tāpēc, ka šo šķērsošanas punktu aprīkojums nav pietiekams un rada papildu izmaksas – 40 % papildus piegādātās palīdzības izmaksām, un, otrkārt, ierobežojumi attiecībā uz aprīkojumu, kuru mēs vēlamies ievest Gazā, rada problēmas mūsu projektiem.

Veicot kādas darbības, mums ir jāņem vērā arī nelikumīgā Gazas sektora ieņemšana. Mūsu politika ir atbilstoša Kvarteta un Palestīnas varas orgānu nostājai, mēs, protams, atbalstām prezidentu Mahmoud Abbas. 23. septembrī mēs un citi Kvarteta partneri skaidri izteicām savu nostāju. Mēs paudām savas bažas par nepārtrauktu lielāko šķērsošanas punktu slēgšanu. Mēs vienojāmies, ka ir svarīga ārkārtas un humanitārās palīdzības nepārtraukta piegādāšana bez kavēkļiem, un mēs aicinājām nepārtraukti nodrošināt svarīgākos pakalpojumus.

Ļaujiet man arī pieskarties situācijai Rietumkrastā, ko nedrīkst aizmirst. Par spīti nesenajiem Izraēlas iestāžu paziņojumiem par pārbaudes punktu samazināšanu, diemžēl reālā situācija ir krasi atšķirīga: lietas kļūst sliktākas. Turpinās ne tikai koloniju politika un jaunu drošības barjeru radīšana, bet, pamatojoties uz neseno OTCHA ziņojumu, ir izveidoti arī 48 jauni pārbaudes punkti.

Ir būtiski, lai piekļuves un pārvietošanās kārtībā būtu vērojams progress. Pretējā gadījumā Palestīnas izredzes kļūt par ilgtspējīgu valsti samazinās. Ļaujiet man vēl piebilst, ka, gatavojoties nākamajai Ārlietu padomei, Padomes secinājumu projektā jau ļoti skaidri ir uzsvērta drausmīgā situācija Gazā, kā arī tas, cik svarīga ir nepārtraukta humanitārās un ārkārtas palīdzības sniegšana bez traucēkļiem.

  Jana Hybášková, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, mēs atkal esam šeit un atkārtoti runājam par drausmīgo situāciju Gazā. Mēs atkal vienosimies par to, ka kaut kas ir jādara. Tāpēc man ir tas gods PPE-DE grupas vārdā iesniegt šo rezolūciju, un es atbalstu 5. pantu par labu Merilendas konvencijai. Taču, godīgi sakot, vai es varu būt pozitīvi noskaņota, zinot, ka mēs jūs mudinājām, un vasaras sākumā es šeit jūs aicināju būt gataviem humanitārai krīzei un neparedzētu pasākumu plānošanai?

Daudzi no jums domāja, ka es lūdzu ārvalstu iejaukšanos. Nē! Es vienkārši zināju, ka esot gatavi humanitārās palīdzības sniegšanai, mēs varēsim reaģēt ātri neparedzētās situācijās. Ir oktobris, un mēs ne cik tālu neesam tikuši.

Protams, cilvēki Gazā ir pelnījuši mūsu palīdzību: mūsu tūlītēju, īstermiņa rīcību. Taču pēc daudziem darbības gadiem Tuvajos Austrumos mēs visi labi zinām, ka ātra rīcība neskaitās. Patiesībā mums ir jārisina palestīniešu ciešanu iemesli.

Daudzi šeit domā, ka Izraēla ir vienīgais ciešanu iemesls – un es tam pilnīgi nepiekrītu. Pirmo reizi es biju Gazā 1990. gadā. Es biju arī Hodeidā, Tantā, Bengazi, Ismaīlijā, kas ir tikai dažas vietas Tuvajos Austrumos, kur situācija ir ļoti līdzīga: nekādas okupācijas, nekādas militārās iejaukšanās. Nepareiza pārvaldība, korupcija, nepotisms, policejiska valsts iekārta – tie ir Pudelskern. Mums tie ir jānosauc vārdos, jākoncentrējas uz to, kā mēs varam palīdzēt tiem, kas cieš no abiem.

Mums ir jābūt pacietīgiem, lai ieraudzītu patiesību, pareizi un objektīvi analizētu, lai plānotu palīdzību, sagatavotu sīki izstrādātus projektus, investētu naudu, apmācītu un vadītu. Un jābūt nepielūdzamiem. Jābūt asiem, jābūt atbildīgiem.

Gazā otomaņi, briti, ēģiptieši, izraēlieši, amerikāņi un eiropieši – visi ir daļa problēmas. Taču galvenokārt paši palestīnieši. Mēs viņiem varam tikai palīdzēt. Viņiem ir jāpārtrauc jebkāda veida iebiedēšana, ļaunprātīga izmantošana, vardarbība, terorisms un slepkavošana. Viņiem ir jāpārtrauc korupcija. Viņiem ir jāpārtrauc nepotisms un pašaliks.

(Priekšsēdētājs atslēdza runātāju)

  Thijs Berman, PSE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, kopš jūlija vidus, kad Hamas sagrāba varu Gazā, pusotrs miljons cilvēku ir ieslodzīti liellopu fermā, ko viņi paši sauc par geto. Pat vēža slimnieki nevar izkļūt no šī apgabala. Izraēla uzskata, ka viņi dzīvo ienaidnieku objektā. Vienīgās lietas, kas tiek piegādātas, ir pārtika, medikamenti un dažas humanitārās preces, taču cilvēki nevar pārtikt tikai no miltiem, lēcām un medikamentiem.

Izraēlas noteiktā humanitāro preču definīcija ir absurdi ierobežojoša. Medicīnisko ierīču detaļas nedrīkst ievest, ūdens apgādes sistēmu nedrīkst remontēt. Ir pastāvīgs risks, ka Izraēla pārtrauks energopadevi. Gazas ekonomika ir sabrukusi, cilvēki ir bez darba un nomākti, un nav palikusi nauda. Pārtikas trūkums ir sasniedzis augstāko punktu. Blokāde veicina bezcerību, dusmas un naidu, nevis mieru. Gaza piedzīvo nepieņemamu humanitāro krīzi.

Lūgumi pēc palīdzības pieaug, bet blokādes rezultātā pieaug arī palīdzības sniegšanas izmaksas. Tādējādi dalībvalstīm ir jāsniedz lielāks finansiālais atbalsts UNRRA un citām iesaistītajām organizācijām. Eiropas Komisija tāpat kā dažas dalībvalstis jau ir veikusi šo soli. Arī Eiropas Parlaments vakar nobalsoja par labu palīdzības apjoma palielināšanai. Mana grupa mudina Padomi atbalstīt šo lēmumu.

Tomēr ar palīdzību vien nepietiek. Runājot par šo jautājumu šovakar, prezidentūra bija nedroša, uzmanīga, taču Eiropas Savienība nevar vairs ilgāk būt atbildīga par palīdzības sniegšanu, atturoties no politisku darbību veikšanas pret blokādi. Tāpēc savas grupas vārdā es aicinu prezidentūru, Padomi un Eiropas Komisiju pieprasīt Izraēlai nekavējoties izbeigt blokādi. Gazā ir sodīti visi iedzīvotāji, kas atbilstīgi Ceturtās Ženēvas konvencijas 33. pantam ir nelikumīgi. Turklāt šī metode nedod labumu Izraēlai, un Eiropas Savienībai vajadzētu to pateikt Izraēlai, nevis palikt pasīvai – tieši tāpēc, ka tā ir sabiedrotais. Tas piešķirtu jēgu sadarbības nolīgumam ar Izraēlu, jo tikai, veicot darbības pret blokādi, ES nodrošinātu taisnīgumu cilvēktiesību jomā.

  Chris Davies, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es nerunāju savas grupas vārdā, bet gan kā cilvēks, kurš redz to, ko nevēlas redzēt.

Es ceru, ka ministrs netic svētulīgajam lētajam paņēmienam, ko viņš izmantoja šajā Parlamentā. Minēt, ka šīs Eiropas Savienība politika ir taisnīga, ir smieklīgi. Visi zina, ka mēs ievērojam dubultu standartu politiku. Mēs sagaidām un pieprasām, lai palestīnieši pakļautos visām prasībām. Mēs gandrīz vai pieprasām, lai palestīnieši izpildītu mūsu vēlēšanās.

Šie dubultie standarti smird. Komisār, vai jūs atceraties, kā tikai pirms dažiem mēnešiem pēc tam, kad palestīniešu delegācija bija atgriezusies no tikšanās ar Haniyeh kungu Gazā, pirms Palestīnas vienotības valdības sabrukuma, jūs stāvējāt šeit un teicām šim Parlamentam, ka gribat darīt visu iespējamo, lai atbalstītu šo valdību? Divu nedēļu laikā, protams, tā krita! Tā krita daļēji tādēļ, ka mēs atteicāmies runāt ar ievēlētajiem pārstāvjiem. Mēs atteicāmies runāt ar Haniyeh kungu, un, kas nav pārsteigums, sagrāvām demokrātiskos spēkus, vardarbīgie spēki guva virsroku.

Šķiet, ka mēs nekad nemācāmies no kļūdām. Mums ir jāpārtrauc ignorēt Palestīnas iedzīvotāju vēlmes. Mums ir jāsāk cienīt demokrātiskie spēki un jāatzīst, ka mieru nevar panākt, nerunājot ar ienaidnieku.

(Aplausi).

Atteikšanās sadarboties ar tiem Hamas elementiem, kuri vēlas spert soli mums pretim, tikai padarīs neiespējamu miera panākšanu Tuvajos Austrumos.

Viens jautājums par mums priekšā esošo rezolūcijas priekšlikumu: kāpēc mēs vēl domājam par naudas došanu Gazai? Kāds tai ir sakars ar Eiropas Savienību? Gaza ir Izraēlas ieslodzījuma nometne! Tai nav nekāda sakara ar mums. Izraēliešiem ir jāuzņemas atbildība par pusotra miljona cilvēku dzīvību uzturēšanu. Viņi ir tie, kuri tur šos cilvēkus neziņā. Tas nav mūsu pienākums dot mūsu nodokļu maksātāju naudu Izraēlas pienākumu pildīšanai.

Visbeidzot, runājot atkal par taisnīgumu, pēdējo pāris nedēļu laikā mēs esam dzirdējuši, ka Izraēlas aizsardzības spēki ir izdevuši pavēles par papildu palestīniešu zemes konfiskāciju ceļu būvei, lai veicinātu E1 koloniju būvniecību – tālāku ebreju koloniju paplašinājumu Austrumjeruzalemē – par spīti saistībām, kuras mēs esam lūguši Izraēlai uzņemties, un cerībām saistībā ar plānoto miera sarunu iznākumu.

Kad palestīniešu acu priekšā zūd visas cerības par dzīvotspējīgu, neatkarīgu Palestīnu, ko iesāks Eiropas Savienība? Jūs ļoti labi zināt, ka tā nedarīs neko, izņemot tukšu runāšanu, tā neveiks nekādas reālas darbības!

  Ryszard Czarnecki, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es biju viens no pieciem Eiropas Parlamenta delegācijas dalībniekiem, kurš pavadīja dažas svarīgas dienas Palestīnas Autonomajā teritorijā. Es varu kategoriski apgalvot, ka mūsu misija pēc būtības bija humanitāra, nevis politiska. Es to saku tāpēc, ka nevēlos, lai šīs debates pārvērstos par ļoti politiskām debatēm, kur Eiropas Parlaments ir prasītājs, kas rīkojas pret kādu. Vēlos, lai mēs stāvētu pāri politiskām kategorijām un apsvērtu iespējas, kā palīdzēt civilajiem iedzīvotājiem Palestīnā.

Tomēr ļaujiet man paskaidrot, ka šķiet, ka, paaugstinot dzīves līmeni Gazas sektorā, nodrošinot normālu slimnīcu un skolu funkcionēšanu, iespējas normāli strādāt lauksaimniecībā, visticamāk samazināsies spriedze Palestīnas-Izraēlas attiecībās un mazināsies naidīgums starp ebreju kopienu, izraēliešiem un Izraēlas valdību.

Pirms dažiem mēnešiem es šajā Parlamentā runāju par strīdīgiem tekstiem Palestīnas skolās, palestīniešu mācību grāmatās, taču patlaban mēs esam pārgājuši no vienas galējības otrā. Mēs vairs nevaram kritizēt palestīniešu skološanu, jo skološanas sistēma ir efektīvi izmirusi.

Tomēr šai monētai ir arī otra puses, Palestīnas iekšējais aspekts. Starp Hamas, Fatah un prezidenta Abu Mazen nometnēm vēl joprojām ir politisks strupceļš. Tas apgrūtina Palestīnas institūciju funkcionēšanu, un tādējādi kaitē tur dzīvojošajiem palestīniešiem, un tā noteikti nav Izraēlas vaina. Mēs daudz runājam par mieru starp Izraēlu un palestīniešiem, bet tas ir līdzīgi, kā, runājot par māju, sākt no jumta. Mums vienmēr vajadzētu sākt runāt no pamatiem, un pamati šajā gadījumā ir Palestīnas varas struktūru, sabiedrisko iestāžu funkcionēšanas uzlabošana un humanitārās palīdzības sniegšana Palestīnas iedzīvotājiem.

  Margrete Auken, Verts/ALE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs, jau pieminētā vizīte Rietumkrastā un Gazā pirms pāris nedēļā bija šoks – pat tiem, kas tur jau bijuši vairākas reizes. Izraēlas veiktā robežu slēgšana un neskaitāmu ceļu bloķēšana padara neiespējamu veselīgas ekonomikas attīstību un ES noteikumu par humanitāro palīdzību ievērošanu. Padomei un Komisijai vajadzētu nekavējoties iejaukties, lai palīdzētu Palestīnas ekonomikai „nostāties uz kājām”. Ļaujiet paskaidrot: bez šādas iejaukšanās miera konference nevar noritēt veiksmīgi. Kā jau vairākkārt tika teikts, ekonomisko aspektu nevar nodalīt no politiskā. Citiem vārdiem sakot, Izraēlas īstenotajai okupācijai ir jāpieliek punkts, vai arī miers neiestāsies nekad. Tā pieaug nabadzīgo cilvēku – kuri par tādiem kļuvuši Izraēlas blokādes rezultātā – un jauniešu vidū. Vecākās paaudzes palestīniešu vairākkārt ir brīdinājuši, ka šodien augošie jaunieši nekad nav dzīvojuši blakus izraēliešiem, un ka viņu vienīgā pieredze saistībā ar izraēliešiem ir neglītas sienas, militāra iejaukšanās un pusaudži karavīri, kuri pazemo savus tēvus. Tas nav veids, kādā radīt mieru, tikai nesamierināmus ienaidniekus.

Arī ES nav pārliecības, un, ignorējot demokrātiskās vēlēšanas Palestīnā un izolējot Hamas, tā parādīja diplomātiskas kompetences trūkumus un kārtējo reizi apliecināja dubulto standartu esamību. Ja notiekošajās sarunās netiks pārstāvēti visi palestīnieši, miera nebūs, kā to labi zina visi iesaistītie. Kā minēja Davies kungs un citi, miers tiks sagrauts, ja Izraēlas valdība domā atsavināt E1, kā tika ziņots. Gan ASV, gan ES ir skaidri pateikusi, ka tas nekādā gadījumā nedrīkst notikt. Jautājums, uz kuru tagad vajadzētu atbildēt Padomei un Komisijai, ir, kādas darbības tiek plānotas, lai novērstu šo palestīniešu Austrumjeruzalemes atsavināšanu.

  Luisa Morgantini, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, viena minūte nav nekas. Lobo Antunes kungs runāja par drosmīgiem žestiem un soļiem: drosmīgs solis, kas būtu jāveic Olmert kungam, ir visu jauno koloniju slēgšana, tūkstošiem palestīniešu atbrīvošana, militāro uzbrukumu pārtraukšana Rietumkrastā, pārbaudes punktu likvidēšana un Gazas blokādes apturēšana! Sarunās viņam būtu jānāk klajā ar konkrētiem soļiem, tā vietā vakar mēs piedzīvojām jaunu zemju sagrābšanu Jeruzalemē.

Mūsu drosmīgajam solim šeit Eiropas Savienībā vajadzētu būt Izraēlas valdības piemērotās kolektīvās civilo iedzīvotāju sodīšanas noraidīšanai. Mūsu plāni Gazā ir bloķēti, jo nav cementa, nav cauruļu, izmaksas ir četrkāršojušās, bet UNRWA turpina provocēt ārkārtas pasākumus.

Rezolūcijā, kuru mēs pieņemsim rīt, mēs aicinām atcelt Gazas blokādi un veicināt cilvēku un preču brīvu pārvietošanos, taču mēs zinām, ka Palestīnas jautājums nav humanitārs. Mūsu atbildība ir politiska: mūsu pienākums ir pielikt punktu militārajai okupācijai un aicināt divas tautas un divas valstis dzīvot savstarpējā drošībā.

  Bastiaan Belder, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, pagājušās nedēļas beigās Eiropas Parlamenta delegācijas apsprieda smago situāciju Tuvajos Austrumos ar ASV partneriem transatlantisko likumdevēju dialoga (TLD) ietvaros. Šo debašu laikā ASV miera sarunu risinātājs Dennis Ross deva mums ļoti praktisku padomu sniegt Palestīnas iedzīvotājiem palīdzību saistībā ar viņu neskaidro pastāvēšanu. Ir nepieciešams uzticamu, politiski neatkarīgu NVO tīkls.

Padome un Komisija: cik plašas iespējas jūs paredzat Rietumkrastam un Gazai? Es uzskatu, ka Gazas iekšējās un ārējās krīzes pamatā ir Hamas uzvedība. Izraēla tiek droši padarīta par nelikumīgu, bet vardarbība pret Izraēlas un Palestīnas „disidentiem” par likumīgu.

Priekšsēdētāja kungs, nesen notikusī tikai trīsdesmit gadus vecā Palestīnas kristieša Rami Ayyad brutālā slepkavība liecina par šīs minoritātes bīstamo stāvokli Gazā. Es sagaidu, ka Padome un Komisija pievērsīs uzmanību un sniegs atbalstu kristiešu minoritātei Palestīnas teritorijā.

  Edward McMillan-Scott (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, iepriekš Davies kungs jautāja par Eiropas Savienības lomu Tuvajos Austrumos. Es, protams, zinu, ka tas bija retorisks jautājums, jo viņš ir ļoti nodevies risinājumam, taču tas ir fakts, ka Eiropas Savienība ir ieinteresēta Tuvo Austrumu miera procesa iznākumā.

Es runāju Jorkšīras vēlēšanu apgabala vārdā, no kura bija četri spridzinātāji, kas veica uzbrukumu Londonā pirms vairākiem mēnešiem. Viņus motivēja Tuvajos Austrumos notiekošais. Arī spridzinātājus Madridē. Tāpēc drošība Eiropā ir tieši saistīta ar Tuvajiem Austrumiem.

Es uzskatu, ka arī mums ir vēsturiskas un humanitāras saistības miermīlīga iznākuma nodrošināšanā. Miera process ir bijis lēns un juceklīgs, un tā rezultātā ir ierosinātas vairākas iniciatīvas, neskaitāmas starpvaldību konferences – Madridē, Oslo u.c. 2007. gada oktobrī mēs esam nonākuši līdz izmisumam, meklējot risinājumu.

Tāpēc es domāju, ka ir pienācis laiks jaunai diez gan radikālai domāšanai. Viens no maniem priekšlikumiem ir tāds, ka nesenajām sarunām starp Olmert kungu un Mahmoud Abbas kungu par – spēkā esošo – galīgo risinājumu, būtu jāatspoguļo pārrunās 1987. gadā, kurās piedalījās Olmert, jauns parlamentārietis, kad viņš un Palestīnas atbrīvošanas organizācija (PAO) privāti patiesībā runāja par Palestīnas galvaspilsētu Austrumjeruzalemē, par robežām 1967. gadā un par dažiem kolonistiem, kuri atgriežas. Citiem vārdiem sakot, viņš tur bija 1987. gadā, un iespējams, ka tagad, šajā rudenī, ir pienācis laiks šiem diviem starptautiskās kopienas iedrošinātiem vadītājiem sanākt kopā, lai rastu radikālu divu valstu risinājumu Tuvo Austrumu miera procesā.

Triantaphyllides kungs un viņa delegācijas, kas nesen devās uz Palestīnu, atgriezās ar diviem būtiskiem secinājumiem. Koncentrēsimies uz humanitāro situāciju Palestīnā, taču padomāsim arī par tur un arī citviet ievēlēto parlamentāriešu lomu šajā procesā. Mūs nedrīkst aizmirst.

  Véronique De Keyser (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, gatavojot šo rezolūciju, mēs teicām sev „nekādas politikas, tikai cilvēkmīlestība”. Tas ir nepieļaujami, ka šodien plašā, atvērtā geto cilvēki lēnām mirst, pasaules kameru ielenkumā cilvēki noasiņo bez tiesībām attīstīties, brīvi pārvietoties un izglītot bērnus, taču šie cilvēki, par kuru izdzīvošanu mēs maksājam augstu cenu, nedrīkst nomirt mūsu rokās, jo tas mums radītu negodu un mūsu demokrātija netiktu ar to galā.

Šogad Eiropas Savienība samaksās vairāk nekā EUR 300 miljonus, lai novērstu šo krīzi. Tas ir par maz, lai palestīnieši varētu dzīvot, taču tas ir desmitiem, simtiem reižu par daudz, jo, ja tiktu ievērotas visas ar Ženēvas konvenciju noteiktās saistības, tas nebūtu nepieciešams.

Kauns geto! Kauns mums, eiropiešiem! Mēs varējām apgādāt Berlīni, kad cilvēki bija ielenkumā! Kauns mums, kuri ar prieka asarām sagaidīja Berlīnes mūra krišanu, bet kuri šodien ir citu sienu un citu geto ieslodzītie un līdzvainīgie! Pārtrauciet iežogojumu!

Taču šodien cilvēkmīlestība nedrīkst ļaut aizmirst politiķus. 24. septembrī Izraēlas valdība izdeva pavēli par 110 hektāru zemes konfiskāciju četros arābu ciematos starp Jeruzalemi un Jēriku, lai būvētu ceļu, kas skaidri sadalītu Rietumkrastu divās daļās. Tas ir vecs Izraēlas plāns kopš 2004. gada, ko Eiropa un pat ASV vienmēr ir noraidījusi. Šodien, starptautiskās sanāksmes Ņujorkā priekšvakarā, tā ir reāla laika bumba. Ar slazdos esošu Gazu un divās daļās sadalītu Rietumkrastu kā lai mēs vēl sapņojam par divām valstīm, kas miermīlīgi pastāv līdzās.

2005. gada 8. februārī Šarmelšeihā Sharon paziņoja: „Mums ir iespēja sāk iet jaunu ceļu. Pēc ilgiem laikiem pirmo reizi mūsu reģionā ir parādījusies cerība par labāku nākotni mūsu bērniem un mazbērniem.” Tā ir ļoti trausla cerība, kuru vēlas sagraut ekstrēmisti. Ja šī un daudzu citu ceļu galā būs redzama gaisma, ekstrēmisti būs zaudējuši. Arhitekti un ģeogrāfi tagad izmanto daudz pretdabiskākus līdzekļus, nekā spridzekļus. Tie apjož Palestīnu ar sienām un ceļiem, kas iznīcina jebkādus sapņus par dzīvotspējīgu valsti.

(Aplausi)

  Elizabeth Lynne (ALDE). – Nekas nav tik demoralizējošs kā dzīve nabadzībā, dzīve bez perspektīvas un konflikta sakropļota dzīve. Tā kā humanitārā katastrofa vajā cilvēkus Gazā, ir skaidrs, ka vienīgais Izraēlas un Palestīnas vadītāju mērķis ir sāpju, nabadzības, neziņas un naida pārnešana uz jauno palestīniešu paaudzi.

Izraēlas blokādes tiešā ietekme uz cilvēku un preču pārvietošanos ir tāda, ka bērniem nav pat pamatizglītības gūšanas iespēju. Ikvienam tiek liegts pamata aprīkojums, kuru mēs šajā Parlamentā uzskatām par pašsaprotamu. Iztikas nodrošināšana nav iespējama, jo zvejnieki, fermeri un citi nevar tirgoties. Cilvēki cieš sāpes un mirst dēļ ierobežotiem medicīniskajiem un ārstēšanas pakalpojumiem. Tas viss tiek pretstatīts vardarbībai un nomāktībai.

Pēc NVO aplēsēm Gazā ir gandrīz 2000 smagi sakropļotu cilvēku. Tie galvenokārt ir jauni cilvēki, kurus ir sašāvuši tanki vai snaiperi, bieži viņi zaudējuši locekļus, guvuši smadzeņu bojājumus vai mugurkaula savainojumus – bet organizācijām, kuras palīdz nespējīgiem cilvēkiem, traucē Izraēlas blokāde, un tās nevar saņemt nepieciešamos speciālistus! Izraēlai ir jāpilda tās starptautiskās saistības, piemēram, Ženēvas konvencijā noteiktās, lai garantētu humanitārās palīdzības plūsmu, humanitāros un svarīgākos pakalpojumus, kā arī atvērtu robežas.

Padomei un Komisijai ir jāturpina izdarīt spiediens, taču tām ir jārunā ar visām pusē. Tas ir vienīgais veids, kādā mēs varēsim rast risinājumu. Ir bezjēdzīgi teikt, ka mēs nerunāsim ar kādu pusi. Mums ir jāspēj rast risinājums, runājot ar visiem. Ja nekas netiks darīts, cilvēki turpinās mirt. 1,3 miljoni cilvēku Gazā turpinās dzīvot bez cieņas, bet sāpes, nabadzība, neziņa un naids turpināsies jaunajā palestīniešu paaudzē.

  Hélène Flautre (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, laikā, kad šķērsošanas punkti Gazas sektorā ir slēgti un tos kontrolē Izraēlas armija, laikā, kad ik dienu notiek slepkavnieciski iebrukumi, laikā, kad okupētajā teritorijā turpina augt kolonistu skaits, laikā, kad, pārkāpjot starptautiskos likumus, turpinās sienas celtniecība un drošības uzraudzība, aiz šīm pašām Eiropas Parlamenta sienām vēl ir cilvēki, kuri neatzīst Izraēlu par okupējošu spēku. Tas ir šokējoši!

Izraēla ir okupējošs spēks, un saskaņā ar Ženēvas konvenciju tās pienākums ir nekādā gadījumā neizmantot kolektīvus soda mērus. Mums būtu jānodrošina, ka Izraēla pilda savas saistības, nevis jāsūta nelaimi nesoši signāli, kā tas notika, piemēram, kad tika pārtraukta degvielas padeves spēkstacijai Gazā finansēšana. Krokodila asaru liešana par palestīniešu dalīšanu ir patiešām nevietā pēc tam, kad Eiropas Savienība nebija spējīga atbalstīt Mahmoud Abbas centienus izraudzīt pragmatisko Hamas grupējumu.

Vai jūs varat iztēloties ko ļaunāku? Ramalahas pretstatīšana Gazai? Izlemt, kuri ir labie palestīnieši, un palīdzēt tiem tikt vaļā no sliktajiem? Kurš gan tic ilgstošam risinājumam, ka netiek garantēta Palestīnas politiskā un teritoriālā vienotība? Kurš gan tic, ka miers starp Izraēlu un Palestīnu tiks nodibināts ar politiku, kas patiesībā izraisa Izraēlas un Palestīnas iedzīvotāju radikālismu?

Humanitārā situācija Gazā pārkāpj visus cilvēciskās cieņas standartus. Pēc iespējas ātrāk ir jāatceļ Gazas sektora blokāde. Uz Izraēlu ir jāizdara atbilstošs spiediens. Šis jautājums vairs nevar būt tabu temats, un jautāju jums, Padomei un Komisijai, kādus pasākumus jūs plānojat veikt, lai veicinātu blokādes atcelšanu un piespiestu Izraēlu pildīt tās saistības un pienākumus? Es jautāju jums, ko jūs plānojat darīt, lai Izraēla atteiktos no saviem plāniem sadalīt Rietumkrastu, apvienojot Jēriku ar Austrumjeruzalemi mēnesi pirms starptautiskās konferences?

(Aplausi)

  Kyriacos Triantaphyllides (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, darbības Palestīnā notiek ļoti ātri, atstājot mums ļoti maz laika reaģēšanai. Tāpēc mēs tagad diskutējam par humanitāro situāciju Gazā, bet Izraēlas varas iestādes ir vienpusēji nolēmušas atsavināt tūkstošiem arābu zemes, lai īstenotu plānu E1, ceļa būvniecību, kas praksē nozīmē Rietumkrasta sadalīšanu divās daļās.

Jūs zināt, ka starptautiskā kopiena ir pret šo plānu. Es uzskatu, kas Parlamentam būtu lietderīgi pieņemt nostāju šajā jautājumā. Tomēr aizkulisēs notiekošās politiskās darbības nav ļāvušas to izdarīt. Rezultāts ir vienkāršs: mēs atkal esam novērotāji, kamēr situācija Palestīnā kļūst arvien sliktāka, ar katru dienu Palestīnas pozīcija pavājinās, un tiek apšaubīts veiksmīgs novembrī plānotās starptautiskās konferences par Palestīnas jautājumu iznākums.

  Charles Tannock (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, vakar man bija tas gods apmeklēt svinīgajā Izraēlas Eiropas draugu biroju atklāšanā Briselē, kas sākās ar priekšnoteikumu, ka mums ir jāatbalsta Izraēlas tiesības pastāvēt un zelt. Turpretim Hamas pienākums saskaņā ar 1988. gada hartu ir graut Izraēlu un būt par ES aizliegtu teroristisku organizāciju.

Mani nepārsteidz, ka šī rezolūcija lielā mērā vaino Izraēlu pašreizējā situācijā Gazā. Skaidrs, ka Izraēlas vienpusējā aiziešana no Gazas kā patiess miera žests Izraēlas kritiķiem maz ko nozīmē.

Rezolūcijā runāts par humanitāro krīzi Gazā, nenoskaidrojot tās cēloņus. Palestīnas vēlētāji atbalstīja Hamas dēļ sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem, kurus bez ievērības atstāja korumpētā Fatah administrācija. Vēl joprojām tās pašas skolas ir tukšas, jo bērni baidās iziet no mājām. Slimnīcās tiek ārstēti ievainotie, kas cietuši ikdienas uzbrukumos, kas raksturo Hamas vardarbīgo Gazas ieņemšanu un gadsimtiem ilgo Fatah sakāvi.

Pagājušajā sestdienā tika nogalināts prominents Gazas kristietis Rami Ayyad, bet svētdien Hamas uz Izraēlu raidīja astoņus mīnmetējus un Katjuša raķetes. Dīvaini, taču Hamas bombardēja pat Khani šķērsošanas punktu.

Rezolūcijā Izraēla tiek aicināta veikt nepieciešamos soļus netraucētas humanitārās palīdzības sniegšanai un būtiskākā aprīkojuma piegādei. Faktiski Izraēla nav pārtraukusi tādu preču kā pārtika, elektrība vai ūdens piegādi Gazai, un patiesībā tā rīkojas apdomīgi un savaldīgi, lai arī Hamas militāri uzbrūk Izraēlai.

Es saprotu, ka Izraēlu sagaida nepārtrauktas lamas no šī Parlamenta, taču Izraēlai ir jāzina, ka tai šeit un visā Eiropā ir kāds draugs, kas ir nodevies miera un drošības nodrošināšanai šajā reģionā. Tas nenotiks kamēr, šajā Parlamentā tik daudzi būs gatavi izdabāt Hamas darba kārtībai.

  Richard Howitt (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, uz humanitāru krīzi ir jāreaģē humanitāri, un mūsu pirmajai prioritātei šovakar būtu jābūt risināt vienā robežas pusē aizturēto medikamentu un mācību grāmatu piegādes problēmu, kamēr studenti un slimie cilvēki gaida otrā robežas pusē. Starptautiskās humanitārās tiesības uzliek Eiropas Savienībai tiešu pienākumu rīkoties, un četru mēnešu laikā, kamēr Gaza ir norobežota, mēs nepildām savu pienākumu, kas ir robežu palīdzības misija.

Es pateicos komisārei par piesardzīgo optimismu, kuru viņa šovakar pauda attiecībā uz miera procesa atjaunošanu un pagaidu starptautiskā mehānisma darbību. Protams, mēs aicinām viņu darīt visu, kas ir viņas spēkos. Es piekrītu Tannock kungam, ka mums ir jānosoda raķešu un mīnmetēju uzbrukumi Palestīnas militāristiem, taču šīs sūdzības būtu daudz ticamākas, ja viņam būtu žēl arī Izraēlas aizsardzības spēku gaisa raķešu uzbrukumos nogalināto civilo iedzīvotāju. Es lūdzu jūs, komisāre un pašreizējais priekšsēdētāj, steidzami uzstāties ar zemju sagrābšanas nosodījumu, jo kā šorīt tika ziņots, ir konfiscēti vēl 3 % Rietumkrasta zemes starp Jeruzalemi un Jēriku E1 aneksijas plāna ietvaros.

(Priekšsēdētājs atslēdza runātāju)

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – (SK) Ņemot vērā Eiropas Parlamenta 21. jūnija rezolūciju par MEDA programmu un finansiālo atbalstu Palestīnai, 2007. gada 12. jūlija rezolūcija par Tuvo Austrumu un Kvarteta 2007. gada 23. septembra paziņojumu, Eiropas Parlamentam ir svarīgi paust skaidru nostāju vis-à-vis situāciju Palestīnā. Tomēr mums ir jāizvērtē situācija vismaz no diviem skatupunktiem: humanitārās un ekonomiskās perspektīvas, kā arī no politiskā un drošības viedokļa.

No humanitārā un ekonomiskā viedokļa tas ir Eiropas uzdevums pēc milzīga daudzuma finansiālo resursu ieguldīšanas, lai palīdzētu Palestīnai, nodrošināt šī atbalsta un humanitārās palīdzības sniegšanas tehnisko pusi. Palestīnas civilajiem iedzīvotājiem ir nepieņemami, ka tiek liegta piekļuve medicīnas un veselības aprūpes pakalpojumiem, ka skolas un privātmājas ir nopostītas. Patlaban piekļuve pienācīgam dzeramajam ūdenim un ēdienam bieži tiek liegta dēļ cilvēku un preču pārvietošanās blokādes.

No politiskās un drošības perspektīvas ir skaidri jāpauž, ka tieši tāpat kā starptautiskā kopiena atzīst Palestīnas tiesības uz autonomiju, Palestīnai ar vadošo Hamas kustību ir jāatzīst arī Izraēlas valsts. pagaidām Hamas nav veikusi nekādas darbības, lai distancētos no tās dibināšanas dokumenta, kura viens no mērķiem ir Izraēlas valsts sagraušana. Šī ir politiska problēma, kas pārvērtās par bruņotu konfliktu: terorisms vienā pusē un aizsardzība otrā pusē.

  Proinsias De Rossa (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, es vēlos teikt, ka Tannock kungs izdara Izraēlai lāča pakalpojumu, paužot bezierunu atbalstu Izraēlas nelikumīgajām darbībām pret palestīniešiem, konkrēti, Gazas sektorā. Es atbalstu šo rezolūciju, tajā skaitā arī 5. punktu. Humanitārā krīze Gazā nav nekas jauns, tā nav arī neparedzēta. Tie, kuri regulāri pēdējo gadu laikā ir bijuši Gazā, ir nepārtraukti brīdinājuši par Izraēlas darbībām, kas radīja cilvēkos izmisumu. Tagad ekonomika atrodas brīvajā kritienā. Sociālie pakalpojumi ir sabrukuši. Pārtikas nepietiekamība un hroniskas slimības ir plaši izplatītas, bet medikamenti nav pieejami. Gaza tagad ir pilnībā atkarīga no ārējās palīdzības, ko bloķē Izraēlas embargo. Tas ir cietums, ko stingri kontrolē Izraēla, un mēs nevar ļaut, ka cilvēku labklājība Gazā ir atkarīga no tur notiekošajiem politiskajiem manevriem. Cerams, šie manevri novedīs pie miera pārrunām.

Es nosodu Izraēlas vienpusīgo lēmumu konfiscēt četru arābu ciematu zemi, kas atdala Austrumjeruzalemi no Rietumkrasta. Man ir žēl, ka ne Padome, ne Komisija nav atsaukušās uz šo, un es būtu pārsteigts, ja tās nebija par to informēta. Mēs Parlamentā par to zinām, un tas ir zināms arī sabiedrībai. Šāda Izraēlas rīcība ir klajš ceļveža pārkāpums, kā arī līguma par to, ka 1967. gadā noteiktās robežas nemainīsies bez Izraēlas un Palestīnas savstarpējas vienošanās, pārkāpums.

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, cerams, ka ar laiku šis konflikts izsīks pats par sevi. Šī ir vistukšākā cerība, kāda vien var būt. Aug jaunas paaudzes, un kļūst arvien sliktāk. Varētu domāt, ka divas tuvu esošas nācijas, ebreji un arābi, varētu sadzīvot, taču ne šādā hierarhiskā sistēmā. Jebkāda atkarība vienam no otra, nevienlīdzība un suverēnas arābu valsts struktūras neesamība būs nepārtraukts negatīvu emociju, nosodīšanas un atriebības avots.

Ja Izraēlas Valsts nebūs teritoriāli vienota, baidos, ka būs grūti paredzēt mieru šajā reģionā. Tieši tāpat kā ebrejiem, arī arābiem un palestīniešiem ir tiesības uz savu valsti. Vēsturiski līdz Otrajam pasaules karam Palestīna pastāvēja, un, kā mēs redzam, to ir grūti izdzēst no arābu atmiņām.

Katru dienu situācija Gazā pasliktinās tik lielā mērā, ka pieaugošās agresijas eksplozijas nav paredzamas, un vienīgais, ko mēs varam darīt, ir noskatīties uz apmulsumu un skumjām. Labākais, ko mēs varam darīt – papildus mēģinājumam nomierināt impulsus, kas vērsti uz savstarpēju iznīcināšanu, un papildus mēģinājumiem būt par starpnieku – ir humanitārās palīdzības paplašināšana cilvēkiem, lai tie varētu dzīvot pēc iespējas pieklājīgākos sanitārajos apstākļos, lai tiem būtu kaut kas ēdams, un lai tiem būtu skolas, kurās iet. Taču es uzveru, ka tas ir tikai risinājuma aizvietojums, risinājuma, kuru, man ar kaunu ir jāatzīst, mēs nevaram panākt.

Centrālajā un Austrumeiropā deviņpadsmitajā gadā gūtā pieredze un divdesmitā gadsimta šausmas Eiropā un Āfrikā: tas skaidri parāda cilvēces spēku cīņā par neatkarību. Tā ir cīņa, ko mēs redzam arī šeit.

  Béatrice Patrie (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, protams, Eiropas Savienībai ir jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu cilvēkus Gazā no bezprecedenta humanitārās krīzes.

Es gribētu uzsvērt, ka Izraēlas valdība, nosaucot Gazu par ienaidnieku objektu, ir izraisījis neskaitāmas dramatiskas sekas. Izraēla šajā teritorijā var paveikt daudz lielāka mēroga darbības. Izraēlas elektroenerģijas uzņēmums var līdz minimumam samazināt elektrības padevi 1,5 miljoniem palestīniešu Gazā, bet uzņēmums Mekorot ūdeni piegādi, ļaujot Hamas dalīt ūdeni šajos rajonos.

Šāda Izraēlas stratēģija, kas ir skaidri vērsta uz to, lai izraisītu cilvēku sacelšanos pret Hamas, ir nepieņemama un var radīt tikai jaunu vardarbības vilni. Nemaz nerunājot par jaunajām kolonijām, kas pārvērtīs Palestīnu par jaunu Bantustānu.

Es kā Kvarteta loceklis vēlētos, lai Eiropas Savienība gūtu pārliecību, ka novembrī plānotās miera konferences mērķis ir nevis rast ASV izeju no strupceļā, kurā tā atrodas Irākā un Afganistānā, bet gan noorganizēt patiešām reālu neoficiālu sanāksmi par mieru, sasaucot kopā visas iesaistītās arābu puses.

  Nickolay Mladenov (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, civilie iedzīvotāji ir jebkura konflikta klusie cietēji, un mūsu saistība – patiesībā pienākums – ir piecelties un aizsargāt viņus, pildīt Nobela prēmijas laureātes Elie Wiesel aicinājumu: „nekad neklusēt, kad cilvēki cieš vai tiek pazemoti”.

Tāpēc es atbalstu šī Parlamenta iniciatīvu debatēt par situāciju Gazā, kā arī rezolūcijā izteikto aicinājumu Izraēlai pildīt tās saistības un garantēt humanitārās palīdzības ieplūšanu Gazā.

Taču šodien ir jāuzdod cits jautājums. Mums ir jāuzdod sev jautājums, kāpēc vienmēr, kad notiek kustība miera virzienā, vardarbība pastiprinās? Kāpēc vienmēr, kad Izraēlas un Palestīnas saprāta balss mēģina panākt rezolūciju, teroristiskās organizācijas paceļ ieročus pret mieru? Kāpēc daži tik ļoti baidās no divu valstu, Izraēlas un Palestīnas, kas dzīvo līdzās mierā, risinājuma, ka tie rada viņu pašu cilvēku sāpes un ciešanas?

Nevairīsimies atzīt, ka atbildība par drausmīgo situāciju Gazā ir jāuzņemas Hamas, kas izrāda pretestību konflikta atrisināšanai, kas aicina sagraut likumīgu Apvienoto Nāciju Organizācijas locekli, un kas baidās no miera un veicina vardarbību.

2005. gadā no Gazas uz Izraēlu tika izšautas 400 raķetes. 2006. gadā tika izšautas 1726 raķetes. 2007. gadā to skaits bija tuvu tūkstotim. Daudzi cilvēki mira, daudzi tika ievainoti, un tūkstošiem tika evakuēti. Starp viņiem arī daudzi civiliedzīvotāji: vīrieši, sievietes un bērni.

26. septembrī no Gazas uz Sufas robežšķērsošanas termināli tika raidīti 54 mīnmetēji. Nākamajā dienā tika apšaudīti šķērsošanas punkti, par kuriem runāja komisāre – Ereza un Karam Šaloma. Tie tika apšaudīti, jo Hamas uzskata, ka ar šo punktu slēgšanu viņi sasniegs savu mērķi palielināt ciešanas un cilvēku pieslēgšanos Hamas. Tā ir nepareiza stratēģija.

Atzīsim, ka Gazā ir terorisma spēki un iebiedēšanas spēki, kuri mēģina gūt labumu no cilvēku ciešanām.

  Jamila Madeira (PSE). – (PT) Jimmy Carter šonedēļ intervijā sacīja, ka kopš prezidenta Clinton nekad nav notikušas Amerikas Savienoto Valstu vadītas labas gribas sarunas par Tuvajiem Austrumiem. Tāpēc lielas cerības tiek liktas uz novembrī plānoto starptautisko konferenci. Paredzams, ka tajā būs vērojams taustāms progress, kā rezultātā mēs varētu reāli plānot laiku, kad tiks rasts cilvēces drāmas un konflikta risinājums.

Humanitārā situācija Gazā arvien pasliktinās. Lai arī pirms dažiem mēnešiem mums bija reāls atvērts cietums, kas aizvien pastiprinās, tas kļūst arvien redzamāks, kad mēs katru dienu skaitām mirušos, novērtējam bada, baiļu, ieroču spēka ietekmi uz civilo iedzīvotāju dzīvēm abās sienas pusēs. Saskaņā ar Ženēvas konvenciju steidzami ir jāsniedz humanitārā palīdzība, un Izraēlai ir jāsniedz atbalsts tās administrēšanā. Preču un cilvēku kustībai ir jākļūst reālai, ja vien mēs nevēlamies redzēt cilvēces traģēdiju šajā piekrastes reģionā.

Lieli mērķi, kuri mums būtu jāizvirza nākamajā starptautiskajā konferencē, ir vardarbības izbeigšana un risinājuma meklēšana, pamatojoties uz esošajām rezolūcijām, kas ļautu izraēliešiem un palestīniešiem dzīvot līdzās mierā, pirms nav par vēlu.

  Christopher Beazley (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, pirms 20 gadiem bija trīs vardarbīga konflikta piemēri: Dienvidāfrika, Īrija un Tuvie Austrumi. Pirmajos divos gadījumos ir panākta saskaņa un politiski pārveidojumi. Tuvajos Austrumos nav panākts nekāds progress. Nenoliedzami situācija ir kļuvusi sliktāka.

Humanitārā katastrofa Gazā liek mums rīkoties, apzinoties, ka vienošanās un politiski pārveidojumi ir iespējami, nepieciešami, izdevīgi. Taču vienlīdz skaidrs ir tas, ka palestīnieši un izraēlieši paši nevar atrisināt nesaskaņas. Viņi paši izmanto vardarbību, kas padziļina strupceļu.

Humanitārā katastrofa Gazā ir viens no zemākajiem punktiem pēdējo 60 gadu laikā nebeidzamajā konfliktā Tuvajos Austrumos. Mēs esam par Izraēlas valsts drošību un arī par Palestīnas valsts drošību. Šodien mums nav neviena. Ir nepieciešams jauns ceļš, jauna metode.

Ir skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu administrācijai ir pienākums un iespējas apņēmīgi ietekmēt Izraēlu, piemēram, pieprasot atcelt Gazas blokādi.

Tieši tāpat Eiropas Savienībai ir jāvēršas pie palestīniešiem ar prasību atturēties no vardarbības, lai abas puses varētu sasniegt savu mērķi veicināt drošu valsti, izmantojot vienīgos efektīvos līdzekļus, kas ir miermīlīgi līdzekļi.

Tā kā šī rezolūcija tiks iesniegta Palestīnas, Izraēlas, Ēģiptes parlamentiem un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asamblejai, konstruktīvs ieguldījums būtu atbalstīt un veicināt parlamentāru dialogu, kas nomainītu nogurdinošo karu, kam ir jāpieliek punkts, lai Svētā zeme vairs netiktu kropļota.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, Gazā cieš cilvēki. Pēdējo pāris mēnešu laikā humanitārā krīze tur ir pārvērtusies par katastrofu.

Jau sen tas vairs nav tikai pārtikas trūkuma jautājums. Palestīnas ekonomika ir sabrukusi, un ir kļuvis grūtāk nodarboties ar uzņēmējdarbību. Cilvēku ikdienas dzīve ir sagrauta, bet atbrīvošanas organizācijas nevar darboties šajā reģionā. Tur dzīvojošie cilvēki ir ieslogoti blokādē, un, kā teica komisāre, arī Rietumkrastā pavīd līdzīgas problēmas.

Gazas iedzīvotāji ir abu pušu neveiksmīgas politikas, kas pārvērtusies krīzē, upuri. Viena lieta ir runāt par Hamas kā par ienaidniekiem un teroristu organizāciju, taču pavisam kas cits ir pasludināt visu Gazu par ienaidnieku teritoriju. Lai arī puses šajā krīzē ir nonākušas bezizejas stāvoklī, tām ir jāuzņemas atbildība par pamata humanitāro tiesību ievērošanu.

Parlamenta grupu rezolūcija ir tiešs veids, kādā paust viedokli par krīzi Tuvajos Austrumos. Šeit nav nekāda slēpta politiska motīva. Viss, kas ir palicis, ir Eiropas patiesās bažas par cilvēku dzīvībām Gazā.

Vēlos atgādināt visiem, ka šīs pēc būtības ir tās pašas bažas, kuras mēs paudām šī gada sākumā. Mēs nevaram nostāties kāda pusē un nevaram rādīt ar pirkstu. Nevainīgu cilvēku ciešanas rada vēlēšanos atvainoties un meklēt atbilstošu attaisnojumu Gazas situācijai. Mēs pieprasām tikai vienu lietu: lai konfliktā iesaistītās puses ļauj mums palīdzēt un lai arī pašas palīdz, jo šī ir liela mēroga cilvēces krīze.

Komisāre, es ceru, ka jūs nodosit šo Eiropas prasību attiecībā uz situāciju Gazā iesaistītajām pusēm, Arābu līgai un Kvartetam.

  Manuel Lobo Antunes, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, vēlos pateikties jums visiem par komentāriem un runām, kuras es uzmanīgi klausījos. Mēs saprotams, ka viens no miera pamatiem ir nepārtraukts un ilgstošs Palestīnas teritorijas ekonomiskās attīstības atbalsts. Ir cieša saikne starp drošību, politisko stabilitāti un ekonomiku. Mieru un drošību nav iespējams panākt, ja kopā ar miera procesu, kam ir jābūt ticamam miera procesam, nav ielikts arī stingrs un ilgtspējīgs ekonomiskais pamats.

Visas šīs iniciatīvas atspoguļo mūsu vēlmi uzlabot palestīniešu dzīves apstākļus Transjordānijā un arī Gazā. Šie ir uzdevumi, kurus mēs vēlamies paveikt, un mēs esam pārliecināti, ka decembrī Parīzē paredzētajā Donorvalstu konferencē starptautiskajai kopienai būs iespēja paust savu atbalstu, mēs ceram, praktiskā veidā, Palestīniešu pašpārvaldei un palestīniešiem kopumā. Ir svarīgi, ka starptautiskā kopiena nepamet cilvēkus Gazā, lai viņu nedrošā humanitārā situācija neturpinātu būt nestabilitātes, spriedzes un domstarpību politiskais faktors.

Vēlos teikt, ka Eiropas Savienībai ir politiska stratēģija attiecībā uz miera procesu Tuvajos Austrumos, kuras pamatā ir skaidri pīlāri un principi, un tāpēc Eiropas Savienība ir gaidīts partneris šajā politiskajā procesā. Mums ir arī atbilstīga palīdzības sniegšanas politika tiem, kuriem to visvairāk vajag Palestīnas teritorijā. Skaitļi, kurus minēju es un uz kuriem atsaucām komisāre, es domāju, ir tam neapšaubāms pierādījums. Es ceru, ka visi sekos Eiropas Savienības piemēram šajā ziņā.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, mēs visi zinām, ka situācija Gazā ir dramatiska. Tomēr mēz zinām arī to, ka pat tad, ja mēs sniegsim plašu humanitāro palīdzību, beigās mēs tik un tā atradīsim politisku risinājumu. Es jau iepriekš teicu, un tagad to minēja arī pašreizējais priekšsēdētājs, šī starptautiskā sanāksme būs ļoti svarīgs notikums. Mēs visi esam skaidri pauduši, ka tā nevar būt tikai formāla iespēja. Tai ir jābūt svarīgai sanāksmei, kurā, mēs ceram, sarunas starp premjerministru Olmert un prezidentu Abbas patiešām materializēsies svarīgā pirmajā dokumentā par vissvarīgākajiem jautājumiem, zinot, ka tālāk darba grupām būs jāvirza šīs idejas tālāk.

Mēs visi zinām, ka ir iesniegti daudzi alternatīvi risinājumi. Tajā pašā laikā līdz šim ļoti ilgu laiku nav bijusi iespēja sasaukt kopā abas puses šādā starptautiskā sanāksmē ar Eiropas Savienības atbalstu, ar ASV, Krievijas, ANO un Arābu līgas atbalstu.

Ir ļoti svarīgi, ka arī amerikāņi ir paziņojuši, ka ir gatavi ielūgt tā dēvēto Arābu līgas, tajā skaitā Sīrijas un Saūda Arābijas, „plānveida pārbaudes grupu”. Tas liecina, ka notiek zināma atvēršanās.

Mēs ļoti labi zinām arī to, un tas bija redzams otrajā sanāksmē, Īpašās koordinācijas komitejas sanāksmē, ka mēs nevaram veikt tikai politiskas pārrunas. Mums ir arī jāizdara izmaiņas pamatos. Tas patiešām ir svarīgi. Tas ir saistīts ar ekonomikas attīstību, un tā ir daļa no Tony Blair pilnvarām, ar kuru mēs arī vēlamies viņam palīdzēt, kā vien varam, jo šī ir iespēja, kas mums ir jāizmanto.

Protams, mēs, tāpat kā viņš, zinām – un esam ilgi ar viņu pārrunājuši – ka ekonomikas atlabšanas priekšnosacījums, kā to ir skaidri minējusi arī Pasaules Banka, ir pārvietošanās un piekļuves uzlabošana, kā arī privātā sektora veicināšana Gazā, kam ir jāpaliek par turienes ekonomikas daļu, un, protams, arī labas pārvaldības veicināšana. Tas, ko mēs vēlamies izdarīt, ir izveidot dzīvotspējīgu Palestīnas valsti, kur lietas politiskajā jomā būtu, tā teikts, nobriedušas.

Es piekrītu, ka mēs nevaram veikt „ātru remontu”, taču tajā pašā laikā tas, kas mums tagad ir nepieciešams, ir beidzot uzsākts sarunu process un ātri uzsākami projekti. Šī ir joma, kuru mēs jau gatavojam, lai pēc starptautiskās sanāksmes un iespējas pēc līdzekļu ieguldītāju konferences vai tās laikā lietas būs sakārtotas. Mēs izvērtējam projektus – kurus, starp citu, esam izvēlējušies un atbalstījuši mēs un Tony Blair – piemēram, skolu atjaunošana, kas apliecinās, ka kaut kas šajā ziņā tiek darīts.

Ir arī daudzi citi projekti, kurus mēs patlaban pētām, mēģinot rast pareizo atbildi, un saistībā ar kuriem, protams, mums ir nepieciešams Izraēlas atbalsts.

Ir skaidrs arī tas, ka ir bažas par Izraēlas drošību, kas ir jāņem vērā. Tomēr līdz dienas beigās mums ir jānonāk līdz politiskam risinājumam, un prezidents Abbas ir ievēlētais Palestīnas prezidents. Tāpēc mums tagad ir viņam jāuzticas, jāstrādā kopā ar viņu un viņš jāatbalsta.

Vēlos pateikties jums arī par jūsu dāsnumu, dodot iespēju Komisijai 2008. gadā tieši papildināt Palestīnas budžetu par EUR 10 000. Tas mums noteikti nepieciešams, un tas būs īpaši svarīgi mūsu līdzekļu ieguldītāju konferencē.

Ļaujiet man pateikt arī to, ka mēs ne tikai atbalstām kristiešus – kā minēja Belder kungs – bet arī atbalstām visneaizsargātāko palestīniešu daļu, kura daļēji, bet ne pilnībā, ir kristieši. Mūsu kritērijs ir nepieciešamība, nevis reliģija, kā jau es minēju iepriekš.

Ļaujiet man vēl piebilst, ka mēs esam labi informēti par jūsu sacīto. Mēs esam analizējuši situāciju. Vienīgais ceļš ir mēģināt nākt klajā ar politisku risinājumu, tajā pašā laikā mēģinot pēc iespējas mazināt ciešanas.

  Priekšsēdētājs. − Esmu saņēmis priekšlikumu par rezolūciju⁽¹⁾, kas iesniegta saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2) apakšpunktu.

Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks rīt, 2007. gada 11. oktobrī.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  David Martin (PSE), rakstiski. – Es pievienojos pārējiem aicinājumā Izraēlai pildīt savas saistības saskaņā ar Ženēvas konvenciju, lai garantētu humanitārā atbalsta, humanitārās palīdzības un būtiskāko pakalpojumu, piemēram, elektrības un degvielas, sniegšanu Gazas sektorā. Izraēlai ir jāatceļ Gazas sektora blokāde un jānodrošina cilvēku un preču pārvietošanos Rafā saskaņā ar Vienošanos par pārvietošanos un piekļuvi un ES Robežu palīdzības misiju, kā arī preču pārvietošanos Karni. Visām, Eiropas Savienības institūcijām, tajā skaitā augstajam pārstāvim Kopīgās ārlietu un drošības politikas jomā un Komisijai, ir jāuzņemas atbildība par šīs vienošanās īstenošanu.

Visbeidzot, es atbalstu aicinājumu Izraēlai nodrošināt finanšu līdzekļu plūsmu Gazas sektorā, kas tika pārtraukta 2007. gada 25. septembrī, zinot, ka nespēja piekļūt finanšu līdzekļiem rada nopietnu negatīvu ietekmi uz ekonomiku, Palestīnas iedzīvotāju sociālo un ikdienas dzīvi.

(1) Sk. protokolu.

19. Eiropas Savienības jūrniecības politika

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir debates par Komisijas paziņojumu par Eiropas Savienības jūrniecības politiku.

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, šī ir ievērības cienīga diena. Tieši pirms 500 gadiem vācu kartogrāfs Martin Waldseemüller radīja savu pārsteidzošo vīziju par drosmīgo jauno pasauli, kurā Eiropas tika savienota ar Āfriku, Āziju un Ameriku ar okeāniem un jūrām. 10. oktobrī arī ir diena, kad Portugāles karalis pilnvaroja Bartolomeu Dias meklēt tirdzniecības ceļu ar Āziju, bet Amerikas Savienotajās Valstīs šodien tiek svinēta diena, kad Columbus atklāja Jauno pasauli. Tāpēc šī diena ir pieminēšanas vērta jūrniecības pasaulē.

No savas puses varu teikt, ka esmu lepns būt šodien šeit un runāt par jauno un aizraujošo Eiropas jūrniecības nākotni. Šī ir nākotne, kuras pamatā ir spēcīgs jūrniecības mantojums, ko Eiropa ir mantojusi no pagātnes, taču tam ir arī stratēģisks skatījums nākotnē attiecībā uz to, kā būtu iespējams veicināt Eiropas labklājību, kas ir ļoti atkarīga no okeāniem un jūrām.

Mūsu skaidrās okeānu un jūru vīzijas iedvesmota Komisija šodien ierosināja Integrēto Eiropas Savienības jūrniecības politiku. Pirmo reizi 50 pastāvēšanas gados Eiropas Savienība ir skaidri paudusi, ka jūrām un okeāniem ir nepieciešama integrēta pieeja. Šī radikālā pavērsiena pirmsākumi meklējami neapstrīdamajā argumentā, ka visi lielie jautājumi, ar ko šodien saskaras Eiropa, ir zināmā mērā saistīti ar jūrniecību – enerģija, klimata izmaiņas, inovācijas, starptautiskā konkurence, darba vietu radīšana, vides aizsardzība, tirdzniecība, transports un citi. Apskatot jebkuru sektoru, var redzēt ciešo saikni ar jūrniecības sektoru. Nebūtu gudri, patiešām tuvredzīgi, ja Eiropas Savienība darbotos šajās jomās, neņemot vērā to pārklāšanos ar jūrniecības lietām. Mums ir nepieciešama vienota vīzija, kurā politiku varētu veidot saistītā un visaptverošā veidā, lai palielinātu tās potenciālu un jomu ciešo savstarpējo saistību.

Laikā, kad diskusijas par globālo sasilšanu, globalizāciju un ES konkurētspēju atkal ir pastiprinājušās, nevar noliegt nepieciešamību pēc jūrniecības stratēģijas, kas būtu tieši saistīta ar šiem jautājumiem. Šodien man ir prieks paziņot, ka Komisāru kolēģija atbalstīja integrētās politikas dokumentu, kurā ir skaidri pateikts, kas Eiropas Savienībai līdz šim ir trūcis: patiesas, vienotas vīzijas par okeāniem un jūrām. Tas nav tikai zvejniecības vai kuģošanas jautājums, vai arī jautājums par tirdzniecības vai reģionālo attīstību, vai arī jautājums par pētniecību, nodarbinātību vai attiecībām ar trešajām valstīm. Tā ir politika, kas aptver to visu, apvieno visus spēkus un risina šos jautājums kā vienotu veselumu. Tā ir politika, kas būs saistīta ar citiem Kopienas politikas virzieniem.

Kolēģijas sanāksmē šodien tika apstiprināta dokumentu pakete. Tā sastāv no trim galvenajām komponentēm. Pirmais ir paziņojums, kurā detalizēti tiek izskaidrota iepriekšminētā Integrētā Eiropas Savienības jūrniecības politika. Tam pievienots rīcības plāns, kurā izklāstīti pirmie soļi politikas ieviešanai. Ir arī paziņojums, kurā minēti secinājumi, kas izdarīti pēc plašajām un ļoti veiksmīgajām sabiedriskajām konsultācijām, kuras ilga vienu gadu.

Domāju, ka jūs viegli varēsit atpazīt galvenos dokumentu paketes elementus, jo tie lielā mērā atspoguļo jūsu paustās prioritātes. ļaujiet man minēt tikai šīs: Eiropas spēku virzīšana klimata izmaiņu apkarošanai ar pētījumiem un inovācijām, ar daudz mūsdienīgāku piekrastes līniju plānošanu un, uzņemoties vadošo lomu starptautiskajās diskusijās; Eiropas jūras pētniecības stratēģija un jūras pētniecības tehnoloģiju un inovāciju sasniegumu izmantošana, lai palīdzētu sasniegt Lisabonas mērķus saistībā ar izaugsmi un nodarbinātību, kā arī lai izmantotu visas jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas; labāka jūras transporta regulēšana, kas palīdzētu izveidot noregulētu Eiropas jūras transporta telpu bez barjerām iekšējā tirgū un atbalstītu Eiropas ārējo tirgu šajā globalizācijas laikmetā; ņemt vērā izšķirošo lomu ekonomiskās attīstības veicināšanā un pārbaudīt, kā ES finansējumu vislabāk izmantot attālo un nelabvēlīgo reģionu ilgtspējīgas attīstības un labklājības nodrošināšanā; nodrošināt, ka visos attīstības veidos tiek ņemta vērā ietekme uz vidi, veicinot videi draudzīgus pārvadājumus, samazinot piesārņojuma risku un veicinot uz ekosistēmu balstītas zivsaimniecības; plānošanas rīku, datu tīklu un horizontālās koordinācijas labāka izmantošana, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz zivju sugām un piejūras zonām, kā arī lai nodrošinātu starptautisko atbilstību noteikumiem; jūrniecības dažādās jomas pārstāvošu segmentu grupu un jūrniecības reģionālo centru atbalsts Eiropas konkurētspējas paaugstināšanai.

Tas īpaši palīdzēs mazajiem uzņēmumiem, kas ir ļoti svarīga Eiropas jūrniecības nozaru daļa. Tas palīdzēs realizēt lielo piekrastes un jūras tūrisma potenciālu, kā arī tas būs papildu elements, kā veicināt interesi veidot karjeru jūrniecībā.

Šodien Komisija apstiprināja arī ziņojumu, kura mērķis ir veicināt interesi veidot karjeru jūrniecībā, uzsākot pārskatu par jūrasbraucēju un zvejnieku izslēgšanu no dažādām kategorijām Eiropas Savienības darba likumdošanā. Šis ir jutīgs jautājums, kas rada bažas daudzās iesaistītajās pusēs. Šodien tika publicēts arī pamata dokuments par svarīgo saikni starp Eiropas Savienības enerģētikas politiku un jūrniecības politiku.

Mēs visi zinām, ka mūs sagaida ļoti lieli izaicinājumi. Lai tiktu ar tiem galā, mums ir nepieciešami konkrēti priekšlikumi – priekšlikumi, kuri būtu pietiekami ambiciozi, lai tiktu galā ar sagaidāmajiem izaicinājumiem. Iepriekšējos gadsimtos jūras un okeāni Eiropai ir pavēruši jaunas un aizraujošas iespējas. Tagad, 21. gadsimta sākumā, mēs ceram atklāt mūsdienīgu Jauno iespēju pasauli. Es patiešām ticu, ka mēs stāvam kaut kā pilnīgi jauna sākumā. Es arī uzskatu, ka, ieviešot dokumentu paketē detalizēti aprakstītos pasākumus, mēs stingri nostādīsim Eiropu uz ceļa jaunu iespēju atklāšanai nebijušā veidā. Kā teikts sakāmvārdā, kas neriskē, tas nevinnē, un kamēr tas piepildās un ir daļa no iedvesmas, kas mūs ved uz priekšu, piesardzīgi ir jāatzīmē, ka līdzīgi kā atklājumu jūrasbraucieniem pagātnē arī šodienas piedzīvojumam būs sava maksa.

Pirmais posms būs 2008. gadā, kad notiks virkne sagatavošanās darbu; šeit būs nepieciešama citu partneru iesaistīšanās, un mums, kopā ar jums, būs nepieciešams nodrošināt nepieciešamo finansējumu. Šie pasākumi ir tiešs jūsu pārdomu par 12. jūlija ziņojumu rezultāts. Šajās pārdomās es novēroju, ka jūs atbalstāt šos pasākumus. Ir vairāki uzlaboti atbalsta pasākumi, kuri aptver 17. oktobra paziņojumu par ostu politiku, paziņojumu par nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju un trešo paziņojumu par ilgtspējīgu tūrismu. Tiem vēlāk sekos pasākumi saistībā ar jūrniecības nozares grupām un jūras transportu. Papildus tam visam 22. oktobrī Lisabonā notiks 27 dalībvalstu par jūrniecību atbildīgo ministru diskusija, kurā tiks iesaistīti arī transporta, zivsaimniecības, vides un aizsardzības ministri. Tā turpināsies decembrī kā Eiropadomes diskusija par šīs politikas īstenošanu.

Tāpēc šodien vēl nav ceļojuma beigas, bet nav arī tā sākums. Tomēr šis ir svarīgs pavērsiena punkts, kad notiek pāriešana no atspoguļošanas perioda uz to, ko no mums pieprasa Eiropas Parlaments un ko mēs sagaidām šeit Komisijā: rīcības periodu.

Eiropas Parlaments ir bijis svarīgs dalībnieks šajā procesā un ir sniedzis mums nenovērtējamu atbalstu. Tāpēc vēlos vēlreiz pateikties Parlamentam kopumā, kā arī referentiem un Parlamenta locekļiem, kuri ir izrādījuši īpašu interesi šajā projektā. Man ir bijis īpašs prieks piedalīties daudzās uzklausīšanās un sanāksmēs Eiropas Parlamentā. Es patiesi ceru turpināt šo dialogu. Eiropas Parlaments paliks centrālā figūra šīs politikas attīstībā. Jūrniecības politikas veiksmīga ieviešana nav kaut kas tāds, ko Komisija var vai vēlas izdarīt viena pati. Panākumi šajā ziņā ir atkarīgi no vienotas pieejas uzturēšanas. Es ceru, ka varu paļauties uz turpmāku sadarbību ar jums.

Kā jau minēju sava paziņojuma sākumā, šī diena ir pieminēšanas vērta. Mēs esam sākušu ceļu jaunā un pārsteidzošā piedzīvojumā. Šis ir piedzīvojums, kurš, mūsuprāt, veicinās Eiropā ilgtspējīgu labklājību. Mūsu priekšā ir iespēju okeāns.

  Matthias Groote (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, vēlos atvainoties Parlamenta referenta par Zaļo grāmatu par jūrniecības politiku Willi Piecyk vārdā. Viņš šodien nevar būt šeit, un es esmu šeit, lai nodotu jums vislabākos sveicienus.

Vēlos paust savu atzinību – esmu Vides komitejas loceklis – par kuģiem paredzētajiem jūras transporta savienojumiem. Tas ir ietverts un, ja mēs varam pieņemt tādus lēmumus kā šis, tas ir ļoti labi gaisa kvalitātes uzlabošanai un arī CO2 emisiju samazināšanai. Zaļajā grāmatā par jūrniecības politiku ir arī diskusija par faktu, ka kuģus vajadzētu iekļaut Eiropas Emisiju tirdzniecības sistēmā. Mēs esam tikuši tikai līdz pirmajam lasījumam par gaisa transporta iekļaušanu Emisiju tirdzniecības sistēmā.

Arī Kioto protokolā nav nosacījumu par gaisa transportu, un tāpēc ļoti praktisks jautājums ir: kad Komisija vēlas ierosināt gaisa transporta iekļaušanu Emisiju tirdzniecības sistēmā?

SĒDI VADA: KRATSA-ΤSAGAROPOULOU KUNDZE
Priekšsēdētāja vietniece

  Marios Matsakis (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, vēlos izmantot šo Komisijas paziņojumu par ES jūrniecības politiku brīdi, lai atgādinātu šim Parlamentam par spēkā esošo embargo, ko pirms pāris gadiem Turcija ieviesa attiecībā uz visiem ar Kipras Republiku saistītajiem kravas pārvadājumiem. Šis embargo rada nopietnus zaudējumus ne tikai Kipras, bet arī visas ES jūrniecības nozarei...

(Piebildes no zāles)

Es runāju angliski. Tas būtu patiešām pārsteidzoši, ja jums būtu tulkošana no angļu valodas angļu valodā.

Es nupat runāju par embargo, ko pirms dažiem gadiem Turcija ieviesa attiecībā uz Kipru, un es teicu, ka tas nopietni apdraud ne tikai Kipru, kas ir ES dalībvalsts, bet arī ES kopumā.

Vēlos vēlreiz lūgt Komisiju pastiprināt pūles, lai pārliecinātu Turcijas valdību vēlreiz apsvērt tās lēmumu turpināt šo negodīgo un nevajadzīgo embargo attiecībā uz ES dalībvalsts kravu pārvadājumiem.

Es saprotu, ka mums ir jābūt maigiem – pārāk maigiem – attiecībā pret Turciju, taču mūsu pacietība drīz būs beigusies. Par kādu jūrniecības politiku var būt runa, ja dalībvalsts kuģi nevar izmantot jūras ceļu ostas kandidātvalstī?

Vai jūs, komisār, varat apliecināt, ka jūs steidzami un nopietni pievērsīsities šim jautājumam?

  Struan Stevenson (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos apsveikt komisāru Borg par šo apsveicamo un neparasto rīcības plānu, kas ietver specifiskus zivsaimniecības jautājumus, kas īpaši interesē mani: integrētais kuģošanas uzraudzības tīkls, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgs, ja mēs gatavojamies uzlabot drošību un izskauts nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju; plāns izbeigt kaitīgo grunts zvejas tīklu izmantošanu atklātā jūrā; plāns uzlabot zivsaimniecības nozarē strādājošo cilvēku apstākļus, kas ir viens no bīstamākajiem un mazāk apmaksātajiem darbiem ES; krasta apsardzes struktūru uzlabota sadarbība; zivju izmešanas izbeigšana un akvakultūras nozares attīstība, kas nodrošina 65 000 pilna laika darbavietas ES – šie visi punkti ir brīnišķīgi.

Man īpaši patīk ideja par ceļveža izstrādi saistībā ar jūras teritoriālo plānošanu, un šajā sakarā man ir konkrēts jautājums. Kas par to maksās? Dažas dalībvalstis jau to ir izdarījušas. Tām jau ir jūras teritoriālie plāni. Es domāju, ka šiem teritoriju plāniem būs komerciāla vērtība. Kurš līdz tam par tiem maksās?

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, runājot par cienījamā Parlamenta locekļa Groote kunga jautājumu saistībā ar CO2 emisijām, vēlos uzsvērt, ka kuģu radītās izplūdes gāzes saistībā ar jūrniecības transportu absolūtos skaitļos ir mazākas nekā citās kategorijās, piemēram, gaisa transportā vai sauszemes transportā.

Tomēr atsevišķos gadījumos ir taisnība, ka atsevišķu kuģu radītās CO2 emisijas ir ievērojamas. Tāpēc ir jēga veikt šo pasākumu, kā arī ir jēga rosināt kuģniecības nozari veikt nepieciešamās darbības CO2 samazināšanai, ja mēs vēlamies palielināt jūras transporta izaugsmes potenciālu – nav šaubu, ka jūras transportam ir milzīgs izaugsmes potenciāls, taču tam ir jāiet kopsolī ar CO2 emisiju samazināšanos, ka mēs vēlamies, lai jūras transports kļūtu vēl draudzīgāks klientiem.

Lai to izdarītu, ir svarīgi uzsvērt, ka kopš mēs esam iesaistīti starptautiskajā rūpniecībā, iniciatīvas pirmkārt un galvenokārt ir jārosina starptautiskā mērogā. Tāpēc ir jāpieliek starptautiskas pūles, un Eiropas Savienībai būtu jābūt gatavai uzņemties vadošo lomu Starptautiskajā jūrniecības organizācijā, lai noteiktu standartus attiecībā uz CO2 emisijām. Ja nenotiks virzība uz priekšu, Komisijai vajadzētu apsvērt citas iespējas, kā uzlabot situāciju un efektīvi samazināt CO2 emisijas.

Var pieminēt arī faktu, ka ir gadījumi, kad dēļ esošajām neatbilstībām zināmā mērā tiek stimulēta CO2 emisiju palielināšanās. Piemēram, pietauvošanās gadījumos, tā kā par elektrības izmantošanu ostās ir jāmaksā nodoklis, daudzu kuģu dzinēji netiek slāpēti, lai ietaupītu izmaksas, jo degvielai tiek piemērots nodokļa atbrīvojums.

Tāpēc, ja būtu veids, kādā šo nepilnību novērst, kuģiem būtu stimuls izmantot importēto elektroenerģiju.

Runājot par Matsakis kunga jautājumu par Turcijas piemēroto embargo attiecībā uz Kipru, pirmkārt, vēlos uzsvērt faktu, ka pievienošanās sarunās ar Turciju vēl nav atklāti viens vai divi jautājumi un netiks atklāti, līdz Turcija ieviesīs risinājumus attiecībā uz transportu un zivsaimniecību, kas ir manas atbildības jomas. Tāpēc mēs darām visu iespējamo, lai pārliecinātu Turciju pārskatīt savu nostāju.

Acīmredzot mēs apskatām šo, lai redzētu, cik cieši ir iespējams sadarboties ar Turciju, lai tā piemērotu – arī gatavojoties iespējamai pievienošanai – Kopienas likumdošanas aktu kopumu līdzīgiem pasākumiem.

Runājot par Stevenson jautājumu par teritoriālo plānošanu un to, kurš par to maksās, tas, ko mēs piedāvājam, ir nevis teritoriālās plānošanas apvienošana, bet noteikt teritoriālo plānošanu par dalībvalstu atbildību un pienākumu.

Tomēr mēs vēlamies redzēt un veicināt to, lai dalībvalstis, kuras vēl nav apstiprinājušas teritoriālās plānošanas sistēmu, to izdarītu līdzīgi, kā to ir izdarījušas citas dalībvalstis. Mēs varam minēt atsevišķu dalībvalstu teritoriālās plānošanas piemērus, kuriem var sekot pārējās dalībvalstis.

Mēs mēģināsim sekot tam, lai starp dažādu dalībvalstu ieviestajiem teritoriālās plānošanas pasākumiem būtu sakritība, lai rezultātā nebūtu pilnīgi atšķirīgu režīmu.

Mēs stimulēsim teritoriālo plānošanas sistēmu veidošanu, mēs palīdzēsim veidot nepieciešamos rīkus, lai teritoriālā plānošana notiktu pēc iespējas efektīvāk, un mēs noteiksim vadlīnijas, lai izveidotu vienotu teritoriālās plānošanas paraugu, taču galu galā tā ir dalībvalstu atbildība un pienākums ieviest teritoriālo plānošanu savas valsts ūdeņos.

  Margie Sudre (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, es varu tikai apsveikt Eiropas Komisijas vēlēšanos apvienot līdz šim sadalītus un dažkārt diez gan nesaskanīgus sektoru politikas virzienus vienotā politikā.

Es atbalstu uzsvaru, kas likts uz resursu izmantošanu, vēlēšanos attīstīt jūrniecības speciālās zināšanās, veicināt ilgtspējīgu nodarbinātību un paaugstināt piejūras kopienu dzīves līmeni. Tie visi ir soļi pareizā virzienā.

Jūrniecībai būtu vairāk jāietver īpaši perifēro reģionu specifiskās īpašības, kā arī to līdzekļus. Īpaši perifērie reģioni gūst labumu no aizsargājamiem zivju krājumiem. Tas ir jāņem vērā. Bez tam šie reģioni varētu būt reālas laboratorijas un fantastiska vieta tehnisku pasākumu izmēģināšanai un jūras atjaunojamās enerģijas attīstībai.

Vai Komisija plāno pilnīgi izmantot zemi īpaši perifērajos reģionos, kas ir daļa no Eiropas Savienības?

  Paulo Casaca (PSE). – (PT) Komisāra kungs, mani siltākie sveicieni, jo šis dokuments patiešām rada saskaņu, kas mums bija nepieciešama šajos divos lielajos zivsaimniecības jautājumos. No vienas puses, ir nepieciešamība pēc zvejnieku darba apstākļu aizsardzības, bet, no otras puses, saskaņot zivsaimniecības sektoru ar pārvaldību, kuras pamatā ir ekosistēma.

Tajā pašā laikā es vēlos jautāt komisāram, vai viņš var apstiprināt laikrakstā Financial Times minēto ziņojumu, saskaņā ar kuru Zivsaimniecības direktorāta veiktajā pētījumā ir asi kritizēta Briseles veiktā ekosistēmu mikropārvaldības ietekme, kā arī ietverts postošs Kopējās zivsaimniecības politikas pārskats par pēdējiem divdesmit pieciem gadiem un apgalvojums, ka KZP pakļautās zivsaimniecības cieš no daudz lielākas pārzvejas, nekā vidēji pasaulē? Vai šāds ziņojumseksistē, vai tas tiks iesniegts Eiropas Parlamenta Zivsaimniecības komitejai, ko Eiropas Parlaments domā par šādu kritiku?

  Philippe Morillon (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, arī es vēlos pievienoties komisāram Borg adresētajiem apsveikumiem par viņa paveikto darbu. Viņš savas uzstāšanās beigās pieminēja „ticēt un uzticēties”, kas man tūlīt lika aizdomāties par „ticēt un uzdrīkstēties”, kas noteiktā brīdī bija jauks moto.

Ticēt un uzdrīkstēties! Jūs esat uzdrīkstējies. Es domāju, ka jūsu skaidri izstrādātā vīzija ir acīmredzams solis pareizā virzienā.

Vēlos uzdot jautājumu, kas ir radījis – un rada – bažas zivsaimniecības nozarē. Piekrastes zonu integrētās pārvaldības ieviešana, protams, saņems līdzekļus no Eiropas Zivsaimniecības fonda. Bažas rada tas, ka šis Eiropas fonds, par kura piemērotību mēs jau esam saņēmuši daudz sūdzību, ir vienīgais izmantotais finansējuma avots?

Es vēlētos, lai komisārs pārliecinātu mūs par šo jautājumu un apstiprinātu, ka struktūrfondi, kuri, protams, ir nepieciešami attīstībai un vides aizsardzībai, arī tiks izmantoti šīs politikas ieviešanā.

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, runājot par Sudre kundzes jautājumu par īpaši perifērajiem reģioniem: nav šaubu, ka jūrniecības politiku nav plānots formulēt – kā, es domāju, ir skaidrs no zilās grāmatas, kas nupat ir apstiprināta, un rīcības plāna – par visiem gadījumiem piemērojamu politiku. Tāpēc perifēro un īpaši perifēro reģionu īpašās vajadzības ir jāņem vērā.

Otra monētas puse ir tāda, ka īpaši perifērie reģioni sniedz Eiropas Savienībai ārkārtīgi lielas priekšrocības. Tie ļauj mums piekļūt okeāniem, pie kuriem citādi mēs nevarētu tikt klāt. Un, ņemot zvejniecību par piemēru, fakts, ka jums ir īpaši perifērie reģioni Indijas okeānā, piemēram, Rejunjona, ir piemērs tam, ka mums ir tieša ietekme esošās reģionālajās zivsaimniecības organizācijās un tajās, kuras mēs šajos ūdeņos mēģinām veicināt.

Tāpēc es noteikti aicinātu aplūkot īpaši perifēro reģionu specifiskās īpašības. Mums ir arī jāpaplašina īpaši perifēro reģionu priekšrocības. Un – jā, gadījumos, ja mēs tos varam, izmantot tos kā laboratorijas, piemēram, atjaunojamās enerģijas attīstīšanai, mums tas noteikti ir jāmēģina darīt un tas jāveicina, tajā pašā laikā uzmanot, lai tiem nekādā veidā netiktu nodarīts kaitējums.

Atbildot uz Casaca kundzes jautājumu par pieeju ekosistēmai, es, pirmkārt, vēlos teikt, ka, jā, mēs Zivsaimniecības ģenerāldirektorātā esam uzdevuši ekspertiem veikt pētījumu. Tas ir normāls, periodisks uzdevums, ko mēs veicam, lai noskaidrotu, kā darbojas zivsaimniecības politika, kādas kļūmes ir pieļautas, lai mēs varētu mācīties no kļūdām un uzlabot lietas.

Pirmkārt, nav nekādu problēmu šo pētījumu padarīt pieejamu Zivsaimniecības komitejai. Mēs zinām, ka tas ir ļoti kritizējošs, taču mēs pieņemam šo kritiku, jo dienas beigās mēs mēģināsim ieviest 2002. gada Kopējās zivsaimniecības politikas reformas. 2007. gadā mēs vēl joprojām esam reālas 2002. gada reformu ieviešanas sākuma stadijā, ejot daudzgadīgas pārvaldības un atveseļošanās plānu virzienā, ejot uz ekosistēmu vairāk balstītas zivsaimniecības pārvaldības virzienā.

Mēs esam mantojuši daudzus zivsaimniecības pārvaldības gadus – to pārsteidza gan zinātnes attīstība, gan milzīgs kuģu skaita pieaugums, kas pārspēja jebkādas iespēju robežas, tā sakot, dodot pretsitienu tam, ko pastāvīgi var spēt apgūt. Un mums uz to ir jāskatās tā, ka mēs uzlabojam situāciju un ieviešam ilgtspējīgu zivsaimniecības sistēmu, pasākumus un iniciatīvas, kuras, es ceru, pilnībā atbalstīt Eiropas Parlaments: piemēram, izmetumu politika, pasākumi un iniciatīvas saistībā ar zivsaimniecības daudzgadīgo pārvaldību, zivsaimniecības pārvaldība, ieviešot vairāk slēgtu teritoriju, slēgtu sezonu – tie visi ir pasākumi, kas ir vērsti uz ekosistēmas pieeju zivsaimniecībai un maksimāli ilgtspējīgu ieguvumu.

Mums ir pirmais pārvaldības plāna piemērs, pamatojoties uz maksimāli ilgtspējīgu ieguvumu, kā arī vienreizējs pārvaldības plāns, ko Padome pieņēma tikai pagājušajā jūnijā. Tāpēc mēs ceram turpināt attīstību šajā virzienā, lai panāktu uz ekosistēmas pieeju balstītu zivsaimniecības pārvaldību.

Runājot par Morillon kunga jautājumu, es, pirmkārt, vēlos apliecināt, ka integrētā pieeja jūrniecības nozarēm netiks finansēta no Eiropas Zivsaimniecības fonda. Eiropas Zivsaimniecības fonds 2007.—2013. gadam jau ir sadalīts. Mēs esam saņēmusi gandrīz visu dalībvalstu stratēģiskos plānus un darbības programmas, mēs tās izskatām, un tās acīmredzami ir vērstas uz zivsaimniecību un akvakultūru.

Tomēr attiecībā uz jūrniecības jautājumiem ir jāizskata arī citi finansēšanas avoti. Es teiktu, ka visloģiskākais finansēšanas avots būtu struktūrfondi, arī reģionālie fondi, jo piejūras teritorijas ir Eiropas Savienības reģioni. Tāpēc būtu vairāk jākoncentrējas uz piejūras teritoriju vajadzībām un apkārtējām jūrām, lai pēc nepieciešamības varētu pārvirzīt finansējumu iniciatīvām un projektiem, kuri būtu lielā mērā vērsti uz piemērotu rīku izveidi integrētās jūrniecības politikas pārvaldībai.

  Luís Queiró (PPE-DE). – (PT) Vēlos pievienoties komisāram veltītajiem apsveikumiem par rīcības plānu ES jūrniecības politikas attīstībai, un es vēlos pateikt, ka šajā dokumentā ir vairākas pieminēšanas vērtas iniciatīvas, piemēram, priekšlikums par Eiropas jūras pētniecības stratēģiju, atbalsts integrētajai pieejai valstu jūrniecības politikām, ieteikums Eiropai darboties kuģošanas pārraudzības tīklā, kā arī priekšlikums izveidot vairākas nozares pārstāvošas grupas ar attiecīgu finansējuma izlīdzinājumu Eiropas līmenī un, protams, citas.

Visbeidzot, publiskām debatēm es vēlos virzīt šādus komisāram adresētus jautājumus: lielu daļu piedāvātā rīcības plāna var ievērot un veicināt pati Komisija, taču acīmredzot to neatbalstīs Padome un dalībvalstis. Mēs dzirdējām komisāru šodien šeit sakām, ka decembra sesijā mums ir jāiegūst atbalsts Eiropas Parlamentā. Tāpēc jautājums ir šāds: vai mēs varam cerēt, ka atbalsts būs pietiekami efektīvs, lai izvirzītu šo stratēģiju starp Eiropas Savienības prioritātēm un noturētu to tur, vai arī atbalsts būt tikai formāls?

Beigās vēlos uzdot savu otro jautājumu: kā ir iespējams nodrošināt, ka Eiropas Jūrniecības stratēģijas rezultātā sadarbība un koordinācija būs lielāka, neieslīgstot jūrniecības politikas apvienošanā un, konkrēti, valstu jūrniecības resursu apvienošanā?

  Georgios Toussas (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, Komisijas diskusija par ES Kopīgo jūrniecības politiku virzās tajā paša pret darbiniekiem vērstajā gultnē. Tā ietver jaunus pasākumus konkurences veicināšanai un peļņas palielināšanai lielām jūrniecības uzņēmumu grupām, un tā norāda uz intensitāti, ar kādu notiek uzbrukumi darbiniekiem.

Tās galvenie mērķi ir šādi: palielināt ātrumu, ar kādu kuģi un kapitāls koncentrējas lielu jūrniecības uzņēmumu grupu rokās, jūras transporta un saistīto pakalpojumu pilnīga liberalizēšana, ES institūciju stratēģiskās lomas pieņemšana, lai paustu pilnīgu ieinteresētību starptautisko organizāciju kapitālā, izmaiņu noraidīšana darba devēju un ņēmēju attiecībās, jūrniecības izglītības iestāžu vērtības mazināšana un privatizēšana, lai gatavotu lētu darbaspēku, vairāku saistību uzlikšana dokeriem, birokrātiskas direktīvas un noteikumi, kuri neuzlabo drošības nosacījumus uz kuģiem vai cilvēku aizsardzību jūrā.

Komisār, nav panākta vienošanās par likumdošanas kodificēšanu attiecībā uz jūrniecības nozarē nodarbinātajiem. Kāda ir Komisijas nostāja šajā jautājumā? Kādus pasākumus tā plāno veikt – un es beidzu, priekšsēdētājas kundze – attiecībā uz situāciju, par kuru, iespējams, jūs neesat vienīgie atbildīgie, t.i., monopolistisku tūristu grupu un indivīdu radīto ietekmi uz dalībvalstu piekrastes līniju?

  Gerard Batten (IND/DEM). – Priekšsēdētājas kundze, komisārs izdarīja dažas atsauces uz jūrniecības vēsturi, un arī es to vēlos izdarīt. Lielākā daļa cilvēku zina patriotisko himnu „Valdi, Britānija!”, bet dažkārt viens vārds tiek lietots pilnīgi nepareizi. Pareizā versija ir nevis „Valdi, Britānija! Britānija valda pār viļņiem”, bet gan „Valdi, Britānija! Britānija, valdi pār viļņiem”. Vārds „valda” pārvērš teikumu par uzpūstu apgalvojumu. Pareizā vārda „valdi” nozīme ir pārliecinoša un brīdinoša. Tas tiek lietots, lai klausītājs saprastu, ka Britānijai bija jāvalda pār viļņiem, lai saglabātu tās brīvību un neatkarību. Tagad briti nevalda pat paši pār sevi, jo 80% no mūsu likumiem ir Eiropas Savienības izdoti. Kopīgā zivsaimniecības politika ir sagrāvusi Lielbritānijas zivsaimniecības nozari un izraisījusi ekoloģisku katastrofu britu ūdeņos. Kāpēc mums būtu jādomā, ka ES Jūrniecības politika būs mazāk kaitīga nekā Kopīgā zivsaimniecības politika?

  Priekšsēdētāja. – Parlamenta locekļi ir ļoti ieinteresēti uzdot vēl virkni jautājumu, un es domāju, ka mums vajadzētu pilnībā izmantot šīs svarīgās debates.

Komisār, vai jūs varētu sniegt īsu atbildi, lai mēs varētu dot vārdu pārējiem Parlamenta locekļiem un slēgt šo diskusiju.

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, runājot par Queiró kunga jautājumu, vēlos uzsvērt faktu, ka mēs sagaidām patstāvīgu atbalstu. 22. oktobrī notiks neoficiāla ministru tikšanās, lai noskaidrotu dalībvalstu viedokļus par mūsu piedāvāto dokumentu paketi. Mēs ceram, ka decembrī šo paketi apstiprinās Eiropadome. Tas ir pirmais posms. Tomēr mums ir jārīkojas uzmanīgi, lai nesasteigtu to, kas ir sasniedzams īsā laika posmā.

Ja šis posms būs veiksmīgs un ja pirmās ieviestās iniciatīvas izrādīsies veiksmīgas, tad mēs varam doties pie dalībvalstīm un skatīties, vai tās vēlas turpināties virzīties tālāk uz lielāku jūrniecības jautājumu integrāciju.

Tomēr ir svarīgi uzsvērt faktu, ka šī ir politika, kuras pamatā ir nevis leģislatīva pieeja, bet gan nepieciešamo rīku ierosināšana, veicināšana un izveide, lai panāktu lielāku koordināciju, ciešāku sadarbību un plašāku pušu iesaistīšanu.

Apskatot rīcības plānu, ir skaidri redzams, ka tam pamatā esošais princips ir radīt noteiktus rīkus izmantošanai dažādos sektoros, kuri ir nepieciešami, lai attīstītu integrētu pieeju jūrniecības jautājumiem un sāktu aplūkot pasākumus atsevišķos sektoros holistiskā veidā, tādējādi ņemot vērā, kāda būs ietekme, ja, piemēram, ar zivsaimniecību saistītie jautājumi tiktu pieņemti attiecībā uz citiem sektoriem un otrādi.

Atbildot uz otro jautājumu, es vēlos uzsvērt faktu, ka, atsaucoties uz jūrniecības politiku, šodien reāli ir pieņemts komisāra Špidla paziņojums, kas aizsāka diskusiju par izņēmumiem no darba likumdošanas attiecībā uz jūrniecības sektorā nodarbinātajiem – jūras transporta jomā un zivsaimniecībā.

Mums tas ir jāizskata, lai redzētu, vai vispirms ir iespējams samazināt šīs neatbilstības, lai atšķirības starp uz sauszemes un jūrā nodarbinātajiem tiktu samazinātas, neradot konkurētspējas problēmas, pieņemot, ka mēs runājam par starptautisku sektoru. Tāpēc mums tas būtu jādara roku rokā ar operatoriem, jo tādā veidā mēs varam stimulēt viņus un veicināt šo neatbilstību starp uz sauszemes un jūrā nodarbinātajiem samazināšanos.

Atbildot uz Batten kunga uzdoto jautājumu, vēlos teikt, ka jūrniecības politika, integrēta pieeja jūrniecības jautājumiem, nav gadījums, kad Eiropas Savienība izdomā jaunu velosipēdu. Tas ir kaut kas, ko jau īsteno tādas valstis kā ASV, Kanāda, Austrālija un tagad arī Japāna, un mēs no tā atpaliekam. Mums ir jāizmanto iespēja un jāpanāk mūsu starptautiskie partneri jūrniecības jautājumos.

Vēlos atgādināt Batten kungam, ka problēmas saistībā ar Apvienoto Karalisti un zivsaimniecību aizsākās jau pirms Kopīgās zivsaimniecības politikas ieviešanas. Mēs visi atceramies tādus notikumus kā aukstais karš starp Apvienoto Karalisti un Īslandi, kas risinājās tieši pirms Kopīgās zivsaimniecības politikas ieviešanas.

Mēs runājam par problēmām saistībā ar pārzveju un zvejas tiesībām, kuras jau pastāv un kuras mēs mēģinām risināt ar daudz racionālāku pieeju zivsaimniecības pārvaldībai, izmantojot reformēto Kopīgo zivsaimniecības politiku.

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es pievienojos apsveikumiem komisāram Borg par šo ļoti svarīgo integrētās politikas dokumentu. Es piekrītu tam, ko šodien sacīja priekšsēdētājs Borroso, ka liela daļa mūsu nākotnes ir atkarīga no neizmantotā okeānu un jūru potenciāla un ka šī politika veicinās izaugsmi un darba vietas. Mums ir jāizmanto visas iespējas, kuras mums sniedz jūras un okeāni, taču mums vienmēr ir jārīkojas, domājot par ilgtspēju.

Komisār Borg, es pilnībā atbalstu jūsu darbu saistībā ar jūras pētniecības tehnoloģijām un inovācijām, un jūsu ieguldījumu Aberdīnas deklarācijā. Vēlos atzīt Īrijas, īpaši Īrijas Jūrniecības institūta, ieguldījumu, palīdzot izstrādāt šo politiku. Es atbalstu jūsu paziņojumu, ka dokumentu pakete ir jāievieš šīs Komisijas pilnvaru laikā, bet, tā kā ir palikuši tikai divi gadi, mani interesē, vai tā ir tikai cerība, ka visus minētos konkrētos pasākumus patiesībā veiksit jūs? Komisāra Špidla šīs dienas ziņojums par pārskatu par izņēmumiem darba likumdošanā attiecībā uz jūrniecības nozari un komisāra Piebalgs ziņojums par saikni starp ES enerģētikas politiku un jauno integrēto jūrniecības politiku ir ļoti labs sākums, taču cik daudziem citiem jautājumiem šajā šodien pieminētajā paketē būs nepieciešami atsevišķi likumdošanas priekšlikumi?

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). – (RO) Arī es vēlos apsveikt komisāru ar integrēto pieeju.

Vēlos pievērst uzmanību faktam, ka pēc Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās Eiropas Savienībai tagad ir robeža ar Melno jūru, jaunu jūru, un mums ir svarīgi veicināt Kopīgo jūrniecības politiku šajā reģionā.

Es vēlos, lai arī deltas un estuāri tiktu aizsargāti un tiktu iekļauti Kopīgajā jūrniecības politikā, es arī vēlētos, lai pasākumi jūras piesārņojuma apkarošanai tiktu paplašināti līdz iekšējiem ūdeņiem, kuri ieplūst jūrās un okeānos, un rūpniecības zonām, kas atrodas to krastos.

Es uzskatu, ka komisāra paziņojums ir svarīgs attiecībā uz jūrnieku darba apstākļiem un attiecībā uz tiem, kuri strādā kuģu būvētavās, un es arī uzskatu, ka ir svarīgi palielināt finansējumu infrastruktūras attīstībai un aktivitātēm piekrastes zonās.

  Josu Ortuondo Larrea (ALDE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, es vēlos paust savu neapmierinātību ar veidu, kādā šodien notiek debates Parlamentā. Es biju pirmais Parlamenta loceklis, kurš pacēla roku, lūdzot vārdu, bet tagad es esmu pēdējais, vai viens no pēdējiem, un nedrīkstu runāt ilgāk par minūti.

To pateicis, es vēlos apsveikt komisāru un Komisiju par paziņojumu un gada laikā paveikto darbu, konsultējot iesaistītās puses, mēģinot ieviest integrēto jūrniecības politiku visā Eiropas Savienībā, ņemot vērā to, cik svarīga ir jūras vide, un to, kā to nepārtraukti ietekmē cilvēka veiktās darbības.

Šajā sakarā es vēlos pajautāt komisāram, vai militārais sektors, kas dažkārt iejaucas un ietekmē jūras vidi, tiks ņemts vērā, izskatot Kopienas politiku šajā jomā, lai novērstu vides aizskaršanu.

Turklāt nepārtraukti notiek nekontrolēts dempings. Kad tiks ieviestas melnās kastes, lai kontrolētu visus kuģu tilpnēs un tvertnēs pārvadātos šķidrumus?

  Priekšsēdētāja. – Ortuondo kungs, es nebiju klāt šo debašu sākumā, tāpēc nezinu par jūsu noteikto kārtību.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze, ES Jūrniecības politika ir viena no svarīgākajām iniciatīvām, kuru pašreizējā Komisija atcerēsies pamatoti, īpaši, ja tiks saprasts, kā izmantot tās paplašināšanās sniegtās priekšrocības un politisko ietekmi jūras vides glābšanai.

Es aicinu Komisiju pievērst īpašu uzmanību vienas no ES īpašākajām jūrām, Baltijas jūras, glābšanai. Es to vēlētos lūgt. Vai Komisija varētu uztvert Baltijas jūru ne tikai kā vides jautājumu, bet arī kā politisku? Ja šo mirstošo jūru ir iespējams glābt, mēs varam parādīt sabiedrībai, ka Eiropas Savienība sniedz patiesu atbalstu un ka kopā mēs esam stiprākā pozīcijā, lai glābtu mūsu vidi, nekā vieni paši.

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, atbildot uz Doyle kundzes jautājumu: jā, es vēlētos vairākkārt atkārtot faktu, ka mēs esam saņēmuši būtisku atbalstu no zinātniekiem. Aberdīnas deklarācija tika atbalstīta, un arī pati Īrija sniedz lielu atbalstu. Runājot par izteikto piezīmi, es vēlos uzsvērt, ka tā nav mana iniciatīva: tas ir Komisijas lēmums un neatkarīgi no iesaistītajām pusēm noteikti notiks turpmāka virzība uz priekšu. Ja pirmajos divos gados mēs gūsim panākumus, es esmu pārliecināts, ka jaunā Komisija labprāt pārņems šos panākumus. Tāpēc šis ir svarīgs divu gadu periods, kad mums ir jāredz, kā nākotnes jūrniecības politikas sēklas sāk dīgt. Tā mēs varam garantēt, ka nākamās Komisijas ar Eiropas Parlamenta, Reģionu komitejas un, esmu pārliecināts, arī Ministru padomes atbalstu varēs īstenot šo jūrniecības politiku pilnībā.

Atbildot uz otro uzdoto jautājumu par iekšzemes ūdens ceļiem, jāsaka, ka nav šaubu par to, ka iekšzemes ūdens ceļi ir ļoti svarīga kopējās jūrniecības politikas daļa, tieši tāpat kā krasti un piekrastes zonas ir neatņemama jūrniecības politikas daļa. Faktiski nākamnedēļ priekšsēdētāja vietnieks Barrot kungs iesniegs dokumentu paketi saistībā ar iekšējiem ūdeņiem, tajā skaitā ostu politiku un arī ieiešanu iekšējās ostās. Tādējādi visi jautājumi saistībā ar ūdens ceļiem un ostām – arī iekšējām ostām – ir daļa no šīs paketes, kas tiks iesniegta nākamnedēļ.

Runājot par Ortuondo Larrea jautājumu par militārajām aktivitātēm, vai tās tiks iekļautas Kopienas politikā, ir jāuzsver fakts, ka šī ir ļoti jutīga joma saistībā ar dalībvalstu suverenitāti. Tāpēc ir jābūt uzmanīgiem. Ja jūs vēlaties, lai jūrniecības politika būtu veiksmīga, tā ir jāievieš roku rokā ar dalībvalstīm. Ja dalībvalstis vēlas, piemēram, veikt kopīgus pasākumus saistībā ar nacionālajiem krasta apsardzes pasākumiem, zivsaimniecības jautājumiem, nelegālās imigrācijas jautājumiem, narkotiku un cilvēku nelegālas pārvadāšanas jautājumiem, tad, es domāju, ka ir plašas iespējas daudz efektīvāk un produktīvāk koordinēt nacionālās krasta apsardzes sistēmu, piemēram, daloties līdzekļos ar dažādām dalībvalstīm, apmainoties ar informāciju un veidojot nepieciešamos rīkus, tajā skaitā, piemēram, jūras kartes, kas varētu būt noderīgas krasta apsardzei un citiem. Taču, no otras puses, ja mēs sāksim risināt ļoti jutīgus militārus jautājumus, to paveikt būs daudz grūtāk. Es vēlos teikt, ka, ja mēs vēlamies veiksmīgi ieviest integrēto jūrniecības politiku, mums tas ir jādara roku rokā ar dalībvalstīm, kuras ir primāri atbildīgas par to, lai būtu ieviesti nepieciešamie rīki veiksmīgai šādas politikas īstenošanai.

Runājot par Baltijas jūras jautājumu, nav šaubu, kā jau es minēju iepriekš, ka jūrniecības politikai ir jāņem vērā dažādu Eiropas Savienības jūras reģionu specifiskās iezīmes vai īpašības. Tāpēc problēmu gadījumā, kā tas ir ar Baltijas jūru, jūrniecības politikas ietvaros ir jāizveido rīki Baltijas jūras problēmu novēršanai. Tāpēc, ja Baltijas jūrā ir ekoloģiskas problēmas, kuras ir jārisina kādā citā veidā, mums ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai to izdarītu. Piemēram, attiecībā uz zivsaimniecību mēs veicam pasākumus, par spīti dažādām nesaskaņām, lai panāktu ilgtspējīgu zivsaimniecību Baltijas valstīs. Attiecībā uz Baltijas valstīm mēs arī mēģinām atrisināt problēmas saistībā ar jūras transporta maršrutiem caur Baltijas jūru. Tāpēc integrēta pieeja jūrniecības jautājumiem noteikti nozīmētu to, ka mēs izskatām visas šīs problēmas saistībā ar Baltijas valstīm un mēģinām nodrošināt lielāku koordināciju starp dažādām iesaistītajām pusēm, starp dažādām dalībvalstīm un arī trešajām valstīm, piemēram, Krieviju, lai sasniegtu labāku rezultātu dažādu sektoru pārvaldībā Baltijas valstīs.

  Priekšsēdētāja. – Paldies, komisār. Es atvainojos Parlamenta locekļiem, kuriem nebija iespējas runāt. Šķiet, ka šāda veida debatēm vajadzētu atvēlēt vairāk laika.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt, 2007. gada 11. oktobrī.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Komisija ir iesniegusi savus priekšlikumus par nākotnes ES līmeņa „integrētās jūrniecības politikas vīziju” un „rīcības plānu”. Lai arī nebija iespējams veikt nepieciešamo analīzi (neaizmirstot, ka ļaunums slēpjas detaļās), mana sākotnējā reakcija ir šāda:

- ikvienai iniciatīvai šajā jomā ir jāaizsargā dalībvalstu kompetence saistībā ar teritoriālo pārvaldību, konkrēti, teritoriālo ūdeņu un īpašo ekonomisko zonu (ĪEZ) pārvaldību, kā to parāda šādi piemēri: resursu izmantošana, transports, pētniecība, robežkontrole un drošība, reģionālā plānošana, tādas vides vai ekonomiskās aktivitātes kā zvejošana. Tas ir, mēs nedrīkstam pieļaut, ka zem tā saucamā subsidiaritātes principa slēpjas Trojas zirgs, kas apdraud dalībvalstu suverenitāti;

- pieminēto „stingro jūrniecības politikas finansiālo bāzi” nedrīkst veidot Eiropas Zivsaimniecības fonds, jo šai prioritātei ir jāizveido jauns un uzlabots finansiālais mehānisms;

- akvakultūru nevajadzētu stimulēt, jo tas neļautu sasniegt optimālus rezultātus zivsaimniecības sektorā, ņemot vērā tā stratēģisko nozīmi tādās valstīs kā Portugāle; atbilstīga sociālekonomiskā ilgtspēja būtu jānodrošina, izmantojot piemērotu politiku un finansiālos resursus.

  Robert Navarro (PSE), rakstiski. – (FR) Ar šo „Zilo grāmatu” Eiropas Savienība sper soli uz priekšu. Lai arī diemžēl atsevišķos punktos, piemēram, jautājumā par Eiropas krasta apsardzi un Eiropa karogu – Eiropas Komisijai bija jāsamazina tās ambīcijas dēļ atbalsta trūkuma no dažām dalībvalstīm, šis dokuments ir labs sākums. Es ceru, ka tiks turēti tajā dotie solījumi. Tomēr finansējuma jautājums būs izšķirošs, to atzīst arī pati Komisija. Vai ministri tiks galā ar tiem uzlikto atbildību?

Runājot par pārējo, es esmu īpaši priecīgs par Komisijas lēmumu runāt par sociālās likumdošanas pārskatīšanu jūrniecības sektorā, uz kuru neattiecas parastais darba likums un tā sniegtā aizsardzība. Bija jau laiks! Tāpēc šim izšķirošajam faktoram karjeras veidošanas iespēju veicināšanā jūrniecības sektorā vajadzētu palīdzēt Eiropai aizsargāt tās jūrniecības speciālās zināšanas.

20. Sieviešu slepkavības Centrālamerikā un Meksikā un Eiropas Savienības loma šīs parādības apkarošanā

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir debates par Raül Romeva i Rueda ziņojumu (Α6-0338/2007) Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vārdā par sieviešu slepkavībām Centrālamerikā un Meksikā un ES lomu šīs parādības apkarošanā. (2007/2025(ΙΝΙ)).

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), referents. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, lai arī sieviešu slepkavības ir globāla problēma, dažās vietās pasaulē šīs parādības ir kļuvušas par pragmatiskiem gadījumiem to lieluma un sarežģītības dēļ.

Šīs vietas diemžēl atspoguļo daudzas problēmas, kuras dažādos veidos ietekmē sabiedrības, kur valda patriarhālās kultūras sociālais modelis. Tas vērojams, piemēram, Meksikā un Centrālamerikas valstīs.

Faktiski tā bija Meksika, kur sāka veidoties sieviešu slepkavību jēdziens, īpaši, kad Īpašais lietu ierosināšanas birojs, kas izmeklēja un ierosināja lietas par sieviešu slepkavībām Meksikas Republikā, kur vadība kongresmens Marcela Lagarde noteica, ka minētais jēdziens, un es citēju: „ir pret cilvēci vērstu noziegumu kopums, tajā skaitā kriminālnoziegumi, cilvēku nolaupīšana, kā arī meiteņu un sieviešu pazušana institucionālā sabrukuma kontekstā”.

Īsumā tas ir noteikumu pārkāpums, kas veicina nesodāmību. Lai arī šis jēdziens tiek attīstīts, daži aizstāv termina „sieviešu slepkavība” izmantošanu, pretstatot terminam „slepkavība” ...

Vēlos palūgt klusumu plenārsēžu zālē.

referents. – (ES) Paldies, priekšsēdētājas kundze, es turpināšanu.

Es runāju par to, ka, lai arī šis jēdziens pastāvīgi attīstās, faktiski dažiem šķiet, ka ir nepieciešams runāt par sieviešu slepkavībām, lai pretstatītu tās slepkavības terminam, un ir svarīgi, ka tas uzsver kādas satraucošas parādības eksistenci mūsdienās: sieviešu slepkavības tikai tādēļ vien, ka viņas ir sievietes.

Pēdējo divu gadu laikā Eiropas Parlaments ir paveicis lielu darbu šajā jautājumā, un, ja rīt, 11. oktobrī, plenārsēdē tiks apstiprināts ziņojums par sieviešu slepkavībām Centrālamerikā un Meksikā un ES lomu šīs parādības apkarošanā, tas būs svarīgs pavērsiens cīņā pret šo parādību.

Šis ziņojums ir ilga un intensīva dialoga ar visiem iesaistītajiem sektoriem rezultāts un neskaitāmi kompromisi starp politiskām grupām: vēlos izmantot šo iespēju un pateikties visiem līdzreferentiem par atbalstu, kā arī vēlos informēt jūs par to, ka šodien šeit ir Marjo Searle un Arsène Van Nierop, Meksikā noslepkavoto Brenda un Hester mātes.

Pieņemot šo ziņojumu, Eiropas Parlaments rīkosies saskaņā ar citām institūcijām, kuras jau ir paudušas savu viedokli šajā jautājumā. To ir izdarījusi Eiropadome un Apvienoto Nāciju Organizācija, kā arī daudzi parlamenti un valdības visā pasaulē. Tā saturs būs ievērojams progress gan problēmas definēšanā, gan nosakot dažādu pušu atbildību cīņā pret šo problēmu.

Viens no principiem, kas izriet no šī ziņojuma, ir šādu noziegumu dažādo iemeslu un veidu noteikšana, kas varētu būt analīzes sākumpunkts.

Ir skaidrs, ka, piemēram, plaši atspoguļotais Sidada Huaresas gadījums – kur kopš 1993. gada tika noslepkavotas 400 sievietes – ir lielā mērā saistīts ar faktu, ka tā ir robežpilsēta ar tipiskām šādu vietu problēmām. Tomēr ir daudzi faktori, kuriem ir jāpieliek pūles un saistībā ar kuriem ir jāievieš integrēta valsts politika.

Šī politika: ietver patriarhālās kultūras novēršanu, investēšanu izglītībā vienlīdzības nodrošināšanai; uzlabojumus datu apkopošanā un tiesu izmeklēšanā; ziņošanas par noziegumiem veicināšanu un paātrināšanu; policistu, tiesnešu, izmeklētāju un ārstu izglītošanu šāda veida noziegumos; vietējo un starptautisko uzņēmumu, kuri darbojas jomās, kur sievietes tiek pakļautas šaubīgiem apstākļiem, uzraudzību; likumdošanas reformas un noteikumu nomaiņu attiecīgos sabiedrības līmeņos, un, visbeidzot, īpaša uzmanība tiek pievērsta upuru un to ģimeņu atbalstam.

Tomēr, runājot par pēdējo jautājumu, vēlos ar nožēlu ziņot par faktu, ka daudzos gadījumos upuri tiek nicināti un pat atzīti par krimināliem noziedzniekiem, bet to ģimenes tiek vajātas un pat apsūdzētas par kaitējuma nodarīšanu pilsētas vai valsts labajai slavai, tikai tāpēc, ka viņi vēlas paaugstināt sapratni par problēmu, un tāpēc, ka vēlas pieprasīt un pieprasa taisnīgumu.

Acīmredzot lielākie un svarīgākie par ierosināto priekšlikumu ieviešanu atbildīgie ir iesaistīto valstu iestādes, un šajā gadījumā tās ir Meksikas un Centrālamerikas valstu iestādes.

Tomēr, ņemot vērā, ka Eiropas Savienība ir noslēgusi asociācijas nolīgumu ar Meksiku, kurā turklāt ir arī pants par demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu, un ka līdzīga nolīguma noslēgšana patlaban tiek apspriesta ar Centrālamerikas reģionu, ir vairāk nekā taisnīgi, ja Eiropas institūcijas pauž savu nostāju un iesaistītās šīs problēmas risināšanā.

To nevajadzētu uztver kā Eiropas Savienības iejaukšanos citas valsts iekšlietās īpaši, ja neatkarīgi no panāktā progresa, par ko minēts ziņojumā, īpaši likumdošanas ziņā, šīs problēmas risināšanai ir nepieciešams pielikt visas pasaules pūles, īpaši Eiropas.

Īsumā es ceru, ka pēc visiem šiem mēnešiem mēs panāksim nepieciešamo vienprātību, lai rīt balsojumā šī rezolūcija tiktu pieņemta ar balsu vairākumu, un mēs beidzot sūtītu skaidru signālu un stingru paziņojumu par to, ko nozīmē cīņa pret vardarbību, kas vērsta pret sievietēm, īpaši minētajos reģionos.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, kā sieviete un arī kā Komisijas locekle es, pirmkārt, vēlos pateikties Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai par sieviešu aizsardzību Eiropā un arī visā pasaulē.

Šodien iesniegtais ziņojums patiesi ir jāaplūko globālās cīņas pret vardarbību, kas saistīta ar dzimuma piederību, kontekstā. Tā mēs to redzam, un es pateicos referentam Romeva i Rueda kungam par viņa sacīto.

Sieviešu slepkavības ir traģisks jautājums, kas aptver plašāku problēmu – vardarbību pret sievietēm, ar kuru mums ir jācīnās visos līmeņos: gan vietējā, gan pasaules mērogā. Es vēlos runāt arī par to, ko mēs kā Komisija darām, lai risinātu jautājumu par vispārīgu vardarbību, kas saistīta ar dzimuma piederību, un konkrētiem gadījumiem. Lai to veicinātu ar mūsu ārpolitikas starpniecību Meksikā un Centrālamerikā.

Un, ja jūs man ļautu, es vēlētos teikt dažus vārdus par manu neseno vizīti šajā reģionā, jo es tur biju tieši pagājušajā nedēļā (taču ne Meksikā). Es biju Panamā, Salvadorā, Hondurasā un Nikaragvā. Es jau biju viesojusies Meksikā un iespējams došos uz turieni nākamgad.

Varu jums teikt, ka Komisija ir viena no vadošajām iestādēm cīņā pret vardarbību, kas vērsta pret sievietēm. Ļaujiet man atgādināt, ka 2008. gada 8. martā, Komisija izdeva tā dēvēto „rīcības plānu vienlīdzības nodrošināšanai starp vīriešiem un sievietēm”, par prioritāti izvirzot visa veida vardarbības, kas saistīta ar dzimuma piederību, izskaušanu.

Šī gada martā mēs pieņēmām paziņojumu par dzimumu līdztiesību, veidojot sadarbību, nosakot, ka vardarbība, kas saistīta ar dzimuma piederību, visās tās izpausmēs ir nopietns šķērslis vienlīdzības, attīstības un miera panākšanai.

Komisija arī atbalsta izglītības projektus un sabiedrības sapratnes veicināšanas pasākumus, kuru mērķis ir iesaistīt visus pieaugušos programmās, lai mainītu viņu attieksmi pret vardarbību, kas vērsta pret meitenēm un sievietēm.

Piemēram, kā es teicu, es nupat biju Salvadorā un apmeklēju programmu „Pro Jóvenes”, kas ir paredzēta meitenēm un zēniem – bet īpaši meitenēm – kuri ir bijuši iesaistīti tā dēvētajās Maras vai kuri varēja tajās iekļūt, lai nepieļautu, ka viņi tajās iekļūst. Mani ļoti iespaidoja šī programma.

Jaunais Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments arī nodrošina plašas aktivitātes dzimumu līdztiesības jomā.

Runājot par situāciju Meksikā, es vēlos uzsvērt, ka ES un Meksikas attiecību pamatā ir mūsu 1997. gada globālais nolīgums, kura 1. pantā cilvēktiesības ir noteiktas par ES un Meksikas attiecību pamatelementu. Pamatojoties uz to, ir izveidota, manuprāt, auglīga sadarbība cilvēktiesību un taisnīguma jomā, sadarbība, kas tiek īstenota caur dažādām Meksikas federālo institūciju ieviestām Komisijas programmām, kā arī caur nevalstisko organizāciju īstenotajiem projektiem. Meksikas institūcijas arī informē mūs par vardarbību, kas saistīta ar dzimuma piederību Meksikā. No tā mēs zinām, ka daudzi gadījumi ir atrisināti, bet daudzi citi tiek izmeklēti.

Mana pēdējā saruna ar jauno Meksikas ārlietu ministri – kura, kā jūs zināt, arī ir sieviete – notika Santodomingo, kur mēs pieminējām šo sieviešu slepkavību jautājumu un es guvu informāciju par to, ko dara Meksikas valdība. Viņiem ir arī speciāls padomnieks cilvēktiesību jautājumos, vēl viena dāma, kura strādā tieši pie šī jautājuma.

Centrālamerikas kā reģiona gadījumā valsts, kur situācija ir viskritiskākā, ir Gvatemala. Mūsu pieeja ir bijusi stāties pretī šai problēmai gan dialoga veidā ar institūcijām, gan ar daudzām aktivitātēm saistībā ar vardarbību, kas vērsta pret sievietēm, tajā skaitā, dzimumu jautājumu iekļaušanu visās sadarbības programmās.

Pagājušā gada martā Komisija arī organizēja svarīgu kampaņu par to, kā apturēt vardarbību pret sievietēm, kuras mērķauditorija bija jaunieši un likumdevēji. Tajā pašā laikā mēs arī atbalstījām nacionālās komisijas izveidi pret sievietēm vērstas vardarbības jautājumos, kas sastāv no izpildorgānu, kā arī likumdošanas institūciju un kongresa oficiālajiem pārstāvjiem, kopā 18 valsts iestādēm.

Nesen mēs arī atzīmējām starptautiskās komisijas pret Gvatemalas nesodāmību izveidi, ko mēs pilnībā atbalstām. Papildus šai tiesu varu atbalstošai Komisijas programmas daļai atsevišķa komponente ir veltīta sieviešu slepkavībām. Konkrētāk, aktivitātēm, kuras veic tā sauktais CEPROM. Tas ir atbildīgais priekšsēdētāja birojs, ar kuru mēs esam noslēguši savstarpējās saprašanās memorandu par sadarbību.

Ļaujiet man pieminēt arī mūsu atbalstu sagatavošanās darbiem, kas nepieciešami, lai grozītu likumu pret sieviešu slepkavībām, kuru tagad izskata Kongress, ņemot vērā izmaiņas Kriminālkodeksā.

Visbeidzot, vēlos pieminēt, ka esmu novērojusi lielu labvēlību un proeiropeisku garu šajā ceļojumā uz Centrālameriku, lai risinātu šo jautājumu. Es biju patiesi pozitīvi noskaņota par ieinteresētību reģiona integrācijas veicināšanā un vienotu nostāju attiecībā uz plānotajām pārrunām par asociācijas nolīgumu. Man ir jāsaka, ka bija ļoti svarīgi redzēt, ka pat Panamas ieinteresētība bija daudz lielāka, nekā es gaidīju. Es ceru, ka visi tiks iesaistīti.

Pirmā ziņa, kuru es šeit minēju bija saistīta ar nepieciešamību panākt progresu pārrunās, kuras beidzot sāksies Sanhosē procesā Kostarikā. Tas ir svarīgi, jo tas, protams, būs politisks dialogs, būs sadarbības programma un brīvās tirdzniecības sarunas. Taču tā būs kompakta programma.

Sociālā vienotība būs viens no svarīgākajiem jautājumiem visā Latīņamerikā, tajā skaitā arī Centrālamerikā, un tur šai programmai būs ļoti svarīga nozīme.

Patiesi, vardarbība pusaudžu vidū un vardarbība pret sievietēm ir jautājumi, kuriem, mūsuprāt, ir jābūt ietvertiem, jo mums ir jādara viss, lai mazinātu vardarbību sabiedrībā.

  Anna Záborská, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi, mēs nevaram ignorēt reālo situāciju saistībā ar sieviešu slepkavībām Centrālamerikā. Daudzos pasaules reģionos sievietes veic būtisku ieguldījumu visvērtīgākajās cilvēces sociālajās struktūrās. Pateicoties sieviešu intuīcijai, sievietes bagātina mūsu pasaules izpratni. Viņas palīdz padarīt cilvēku attiecības godīgākas un patiesākas.

Ir pienācis laiks nosodīt un bargi sodīt visa veida vardarbību pret sievietēm ne tikai Centrālamerikā, bet arī vairākās Eiropas valstīs. Tāpēc sieviešu iesaistīšanās materiālās palīdzības un atbalsta sniegšanā vardarbības upuriem varētu būt ļoti svarīga.

Dāmas un kungi, ja ES dalībvalstis var dalīties pieredzē, lai risinātu šīs problēmas, mums nevajadzētu noklusēt savas zināšanas. Tāpēc es esmu pārliecināta, ka sadarbība starp dalībvalstīm un Centrālameriku var būt efektīva.

Es apliecinu, ka Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas darbs patiešām ir emocionāls. Es pateicos referentam Romeva kungam par viņa politisko apziņu un sadarbību. Pēc kopīgas vienošanās mēs esam iesnieguši vairākus grozījumus. Ja šie grozījumi tiks pieņemti, mēs varēsim būt lepni par darbu, kas var uzlabot sieviešu un tādējādi arī visas Centrālamerikas sabiedrības situāciju.

  Edite Estrela, PSE grupas vārdā. – (PT) Vēlos sākt ar apsveikumu referentam par izcili paveikto darbu, par dialogu ar līdzreferentiem un par atvērtību un ieteikumu uzklausīšanu. Daudzi cilvēki piedalījās šajā procesā, un, manuprāt, tas ir pamācoši.

Tāpēc Sociālistu grupa atbalstīs šī ziņojuma saturu un iesniegtos priekšlikumus par grozījumiem. Mēs zinām, ka tad, kad ir kādas problēmas, vienmēr sievietes ir tās, kas cieš visvairāk visā pasaulē, Eiropā, Amerikā, Āzijā, Āfrikā, visur. Nabadzība un sociālā izslēgšana ir sieviešu liktenis, tāpat kā vardarbība, psiholoģiska un fiziska vardarbība un tāda vardarbība, kas beidzas ar nāvi. Šis ziņojums ir par vardarbību, kas ir izraisījusi daudzu sieviešu nāvi Centrālamerikā un Meksikā.

Man bija iespēja apmeklēt Gvatemalu kopā ar referentu Eiropas Savienības – Centrālamerikas delegācijas ietvaros un dzirdēt daudzus pārsteidzošus nevalstisku organizāciju ziņojumus un atskaites. Mēs zinām, ka Gvatemalā un Sidada Huaresā notiek daudzas sieviešu slepkavības. Sieviešu slepkavības, kā teikts ziņojumā, nevar izskaidrot tikai kā daļu no vispārējās vardarbības. Jāņem vērā arī konteksts un diskriminācija, kas vēl joprojām turpinās pret sievietēm, un tā ir traģēdija, ka daudzos gadījumos vainīgie paliek nesodīti. Turklāt ziņojumā ir minēts gadījums ar divām Nīderlandes pilsonēm, kuras arī bija sieviešu slepkavību upuri.

Tāpēc, lai arī ir panākts zināms progress un ir ieviesti daži pasākumi, ar to nepietiek; mums ir nepieciešams iet tālāk, un vispirms mums ir nepieciešams īstenot efektīvus liecinieku un upuru aizsardzības pasākumus, lai vainīgie tiktu sodīti un Eiropas Parlamenta misijas šajās valstīs vienmēr varētu iekļaut šādus gadījumus savā dienas kārtībā.

  Marios Matsakis, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, vardarbība pret sievietēm Meksikā un Centrālamerikā pēdējos gados ir sasniegusi dramatiskus apmērus, tūkstošiem sieviešu ir kļuvušas par vardarbīgas nāves upuriem, kas daudzos gadījumos ir bijusi ārkārtīgi cietsirdīga un bieži apvienojumā ar seksuālu vardarbību un spīdzināšanu.

Lai arī daudzu nežēlīgu noziegumu gadījumos vainīgie ir cilvēki ar psiholoģiskiem traucējumiem, daudzās situācijās ir iesaistīta arī organizētā noziedzība, lielā mērā ir novērojama arī cilvēku tirdzniecība, prostitūcija un narkotikas.

Ir ļoti skumji, ka Meksikā un Centrālamerikā no likuma varas varētu vēlēties vairāk dēļ neorganizētas policijas un tiesu sistēmas darbības vai arī dēļ korupcijas un nesodāmības.

Referentu Romeva i Rueda kungu var apsveikt ar to, ka šis ziņojums ir pietiekami spēcīgs, lai sūtītu nepieciešamo ziņu ne tikai minēto valstu valdībām, bet arī visai pasaulei par nepieņemami augsto sieviešu slepkavību līmeni minētajās valstīs.

Daži pēdējie grozījumi – kurus referents ir pilnībā atbalstījis – ir lietderīgi un pilnveido šo ziņojumu. Mana grupa pilnībā atbalsta visus šos grozījumus.

Cerams, ka šis ziņojums tika atbalstīts ar lielu vairākumu, lai dotu skaidru signālu minētajām valstīm par to, ka sieviešu slepkavības Centrālamerika, kas patiesi ir pavisam cita pasaules daļa, ir jautājums, kam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība un kurš prasa veikt drastiskus un efektīvus pasākumus.

  Eva Lichtenberger, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, kā Meksikas delegācijas locekle es vēlos īpaši pateikties Sieviešu tiesību un līdztiesības komitejai un īpaši referentam par faktu, ka šī problēma, kas ir metusi ēnu uz daudzām diskusijām ar mūsu Meksikas kolēģiem, tiek risināta. Es ceru, ka lielākais vairākums rīt atbalstīs šo ziņojumu, paužot vienotu nostāju un uzsverot, cik nopietni mums ir jāattiecas pret šo problēmu.

Aplūkojot drausmīgos skaitļus, ziņojumus par liecinieku un advokātu mocīšanu, nonāvēšanas un spīdzināšanas draudiem, ģimeņu mocīšanu, situācijas, kuras nekādā veidā nav pieņemamas, Eiropas Savienības pienākums ir runāt, un tas ir arī mūsu pienākums norādīt uz šo parādību. Tā liecina par dramatisku globālas problēmas attīstību saistībā ar to, kāda ir attieksme pret sievietēm, kam steidzami ir jāpieliek punkts 21. gadsimtā.

Tā ir jārisina draudzīgi kopā ar mūsu sadarbības partneriem minētajās valstīs, jo pozitīva situācijas attīstība ir iespējama tikai tādā sabiedrībā, kur sievietes var dzīvot bez bailēm un agresijas un kur gadījumos, kad pret sievietēm tiek vērsti draudi tāpēc, ka viņas ir sievietes, tiek ierosināta lieta.

Tāpēc es atbalstu visus šajā jomā veiktos pozitīvos pasākumus. Mums ir jāredz aizsardzība, mums ir nepieciešama labāka tiesu sistēma, mums ir nepieciešama izglītība. Es uzskatu, ka tad mēs varēsim atbalstīt sievietes Meksikā, Latīņamerikā, sasniedzot tādu aizsardzības līmeni, kas būtu mums pieņemams.

  Eva-Britt Svensson, GUE/NGL grupas vārdā. – (SV) Paldies, priekšsēdētājas kundze! Vēlos pateikties referentam par viņa izcilo darbu, par viņa ieguldījumu un zināšanām šajā jomā, un es vēlos uzreiz pateikt, ka mūsu grupa pilnībā atbalsta šo ziņojumu.

Sieviešu slepkavības, par kurām mēs patlaban runājam, galvenokārt notiek vietās, kur mēs investējam apakšuzņēmēju rūpnīcās un kur sievietes ir pilnībā atkarīgas no vīriešiem: sociāli, ekonomiski, visās jomās. Jaunās sievietes, kuras strādā šajās montāžas rūpnīcās parasti neciešs no pieaugošās vardarbības, taču viņas strādā ļoti sliktos apstākļos, kas pastiprina sievietes kā padotā tēlu, viņu var nogalināt, spīdzināt, nolaupīt un tā tālāk. Es zinu par Komisijas veiktajiem pasākumiem, taču es vēlētos redzēt, ka Eiropas Savienība izdara uz šīm valstīm lielāku spiedienu. Mums ir jāparāda, ka ir pilnīgi nepieņemami noslēgt vienošanos par cilvēktiesību ievērošanu, kamēr notiek slepkavības. Mums ir jāvar apturēt tirdzniecības līgumus, līdz mēs redzēsim, ka mūsu izvirzītās prasības ir izpildītas, piemēram, attiecīgo valstu valdībām investējot pietiekami daudz resursu kriminālo noziedznieku meklēšanā un tiesāšanā. Jau vairāk nekā desmit gadus attieksme pret sievietēm ir ārkārtīgi brutāla, un tā nevis samazinās, bet gan palielinās, tāpēc ir laiks rīkoties. Paldies!

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, arī es vēlos pateikties referentam par viņa darbu un konkrēti par vēlēšanos paust Eiropas Parlamenta neizbēgamo un stingro apņemšanos risināt nopietno un steidzamo problēmu saistībā ar vardarbību, kas vērsta pret sievietēm.

Es atbalstu faktu, ka, tā kā šis ziņojums ir izgājis caur komiteju, tas ir kļuvis daudz sabalansētāks, mazāk tēvišķs, un ir ieguvis pareizu perspektīvu, jo diemžēl vardarbība pret sievietēm nenotiek tikai vienā reģionā, vienā valstī vai vienā kontinentā, tā ir globāla un universāla problēma, un mums tas būtu jāņem vērā turpmāk, strādājot šajā Parlamentā.

Diemžēl un iespējams dažādu iemeslu dēļ tā notiek arī Eiropas Savienībā. Vēlos teikt, neiedziļinoties detaļās, ka manā valstī statistika ir satraucoša: 166 000 lietas iesniegtas tiesā, 48 000 cilvēki apsūdzēti pagājušajā gadā (pa vienam cilvēkam ik pēc divpadsmit minūtēm), un gandrīz 17 sievietes noslepkavotas; pēdējā tika noslepkavota vakar, viņas rīkli bija pārgriezis viņas partneris.

Es domāju, ka šai drausmīgajai statistikai, priekšsēdētājas kundze, vajadzētu likt mums pamatīgi padomāt par mūsu Eiropas Parlamenta lomu, kuru es neredzu kā tiesu, kas soda, bet kā institūciju, kas ievieš efektīvas stratēģijas, lai, pamatojoties uz panāktām vienošanām ar mūsu partneriem, dialogiem, sadarbību un labas prakses piemēriem, meklētu risinājumus šīs parādības izskaušanai.

Meksikas gadījums ir ļoti nozīmīgs, un par to ziņojumā ir teikts: tā ir valsts, kurā, pirmkārt, ir ļoti augsts vardarbības līmenis, no kā ir cietuši arī Eiropas Savienības pilsoņi, un kuru ģimenes mēs tagad atbalstām. Tomēr mums ir jāņem vērā arī tas, ka tā ir sabiedrība, kas cīnās pret neapmierinošo situāciju, un varonīgi cenšas tikt galā ar šo problēmu, mobilizējot valsts institūcijas, federālās institūcijas un vietējās institūcijas, kā arī visu sabiedrību un visas politiskās grupas, un tāpēc, priekšsēdētājas kundze, ziņojumā ir minēts panāktais progress.

Tas ir svarīgi, un es beigšu, priekšsēdētājas kundze, ar lūgumu Komisijai ātri un mērķtiecīgi pabeigt cilvēktiesību rīcības plānu. Vēlos beigt ar to, ka vardarbība pret sievietēm ir ļaunprātīgas izmantošanas problēma, tā ir gļēvulības problēma, tā ir neiecietības problēma un, priekšsēdētājas kundze, galvenokārt tā ir baiļu un bezspēcības problēma, bailes pieņemt citu cilvēku vēlmes un galvenokārt bailes no miermīlīgi un pamatoti izteiktām vēlmēm, miermīlīgi, nevis vardarbīgi.

  Zita Gurmai (PSE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, dāmas un kungi, vēlos pateikties Romeva i Rueda kungam par viņa ziņojumu, kas ir par svarīgu problēmu. Man kā Parlamenta loceklei ir patiess prieks, ka viņš ir uztvēris šo sieviešu problēmu tik nopietni.

Vardarbības pret sievietēm ir cilvēktiesību pārkāpums, kas liedz sievietēm viņu pamattiesības. Tāpēc tas ir viens no lielākajiem globālajiem šķēršļiem dzimumu vienlīdzības nodrošināšanai sabiedrībā. Šai parādībai ir dažādi apmēri, taču tā ir globāla, un tāpēc pret to ir jācīnās globāli saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju.

Paša valstis, šajā gadījumā Meksika, ir atbildīgas par to pilsoņu brīvības un drošības radīšanu un nodrošināšanu, tāpēc tām ir jāgarantē instrumenti, kuri nepieciešami, lai novērstu, noteiktu cēloņus un sodītu par vardarbību pret sievietēm pat, ja šāda vardarbība notiek ģimenē.

Es domāju, ka ir ļoti pozitīvi tas, ka Meksika ir ieviesusi tiesiskus pasākumus vienlīdzības nodrošināšanai starp sievietēm un vīriešiem. Tomēr cīņa pret vardarbību, kas vērsta pret sievietēm, nevar aprobežoties tikai ar tiesisku instrumentu izmantošanu, jo šī ir sarežģīta parādība, kam nepieciešams sarežģīts, tiesisks, administratīvs, preventīvs, konsultatīvs, upurus atbalstošs risinājums, dialogs un minēto valstu veikti uzraudzības pasākumi un saistību izpilde.

Eiropas Savienība, kura vairākkārtīgi ir iesaistījusies vienlīdzības nodrošināšanā visā pasaulē un kura ir izstrādājusi vienlīdzības darba plānu 2006.-2010. gadam, ko publicēja Eiropas Komisija un ko komisārs nosauca kā vienu no galvenajām prioritātēm, kā arī kura ir iesaistījusies pret sievietēm vērstas vardarbības apturēšanā, nevar klusēt, kad notiek šāda nežēlastība.

Veidojot ārējās attiecības, kā viens no galvenajiem kritērijiem ir jāņem vērā sasniegtais cilvēktiesību ievērošanā un vienlīdzībā attiecībā pret sievietēm. Ziņojums ir izcils, un es iesaku to pieņemt.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Mēs nevaram palikt vienaldzīgi pret vardarbību, kas vērsta pret sievietēm jebkurā pasaules malā, īpaši mūsu pašu valstīs. Tāpēc mēs pievēršam īpašu uzmanību šai nopietnajai problēmai Meksikā un dažās Centrālamerikas valstīs, kur vēl notiek sieviešu slepkavības, kas nav saistāmas tikai ar vispārīgu vardarbību. Mēs zinām, ka ir nepieciešams ņemt vērā arī diskrimināciju vietējā sociālajā un ekonomiskajā kontekstā, kas sievietēm ir nelabvēlīgs un pat sliktāks gadījumos, kad vietējās sievietes dzīvo lielā nabadzībā un ir ekonomiski atkarīgas, turklāt papildu problēmas vēl rada arī vietējie kriminālie grupējumi.

Tāpēc arī šeit mēs paužam savu atbalstu sievietēm, kuras ir šādas vardarbības upuri, un pievienojamies aicinājumam stiprināt sieviešu tiesības un cienīt viņas; mēs, protams, atbalstām mūsu kolēģa Romeva kunga ziņojumu.

  Maria Badia i Cutchet (PSE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, es vēlos apsveikt referentu ar šo ziņojumu. Vēlos uzvērt dažus tajā apskatītos jautājumus un arī pievērst uzmanību aspektam, kas, manuprāt, iztrūkst.

Lai uzvarētu cīņā pret sieviešu slepkavām un pret nesodāmību, mums ir jāuzbrūk no dažādām frontēm. Īstermiņā mums ir jāizskauž visa veida diskriminācija likumdošanā, jāveicina ziņojumu iesniegšana par noziegumiem un jāievieš upuru, liecinieku un ģimenes locekļu aizsardzības pasākumi, kā arī jāuzlabo tieslietu un cietumu sistēma.

Šajā jomā es piekrītu, ka Eiropas Savienībai ir jāpiedāvā šīm valstīm pilnīga sadarbība, lai tiktu galā ar grūtībām un kavēkļiem sieviešu tiesību iestrādei tiesību aktos, lai veicinātu starptautisku nolīgumu par cilvēktiesību aizsardzību ratifikāciju, kā arī lai atbalstītu nacionālo tiesību pārskatīšanu un atjaunināšanu šajā jomā. Tāpēc es atbalstīšu Obiols-Estrela grozījumu saistībā ar šo.

Situācijas uzlabošanai ilgtermiņā ir nepieciešams veicināt vērtības, pamatojoties uz dzimumu vienlīdzību, un izglītības kampaņas un informēšanu no bērnības skolās, lai veicinātu sociālo sirdsapziņu, kas izbeigs vardarbību pret sievietēm un varas iestāžu veikto upuru apkaunošanu.

Iespējams, ka ziņojumā trūkst manis pieminētais izglītības aspekts. Man šķiet, ka ar mūsu pieliktajām pūlēm šajā jomā būs par maz, lai pieliktu punktu šim kauna traipam, kam nav vietas 21. gadsimta sabiedrībā.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, liels paldies par šīm patiesi svarīgajām debatēm un īpašs paldies vēlreiz referentam.

Kā es pirms neilga laika teicu, kā sievietei un kā Ārējo attiecību un Eiropas kaimiņattiecību politikas komisārei man šis ir ļoti nozīmīgs jautājums, un ir pilnīgi pareizi teikt – kā es jau teicu sākumā – ka šis ir vispārīgs jautājums, jautājums, kas diemžēl skar mūs visus visās valstīs. Tajā skaitā Eiropas Savienību, taču, protams, nabadzīgajās valstīs, valstīs bez pienācīgiem sociālekonomiskajiem apstākļiem, bez efektīvas policijas sistēmas – kas nozīmē, ka sarežģījumi rodas jau atklāšanas posmā – un arī lielākajā daļā gadījumu bez efektīvas tiesu sistēmas šis jautājums ir daudz aktuālāks. Tāpēc tas viss arī ir svarīgi. Mēs arī zinām, ka daudzās no šeit pieminētajām valstīm, piemēram, Centrālamerikā un Meksikā, tāpat kā citās vēl joprojām pastāv korupcija, un atsevišķos gadījumos mafijas organizācijas darbojas kopā ar vadošajiem cilvēkiem tieslietu jomā, kas nozīmē, ka atklāto noziegumu skaits vēl joprojām ir mazs.

Es piekrītu daudz kam no šodien pateiktā: pirmkārt, tiesiskie pasākumi un, otrkārt, ieviešanas pasākumi. Turklāt es varu vairākkārtīgi atkārtot, ka Komisija jau ir ieviesusi programmas un risina šos jautājums. Tomēr, protams, ir jāņem vērā arī laika faktors. Diemžēl šī parādība nav tāda, kuru var izskaust vienas nakts laikā, to var pakļaut pakāpeniskai kontrolei sociālekonomiskās attīstības kontekstā. Lai mēs tiktu galā ar šo problēmu, mums visiem ir vajadzīgs laiks.

Protams, ir jāveic preventīvi pasākumi; es tikai uzsvēru „Pro Jóvenes” piemēru, jo tā ir interesanta programma. Dāmas un kungi, ja jūs kādreiz būsit Salvadorā – vai pat Gvatemalā, bet īpaši Salvadorā – es ieteiktu, apskatīt notiekošo pašiem. Vismaz nedaudz labu ziņu.

Es varu tikai apstiprināt, ka mums, protams, ir jāturpina mūsu programmas un jāturpina mūsu svarīgais dialogs ar Meksiku, taču es jau minēju, kā sacīja Salafranca Sánchez-Neyra kungs, pašai Meksikai ir jābūt gatavai risināt šo jautājumu un novērst cēloņus. Lieta ir tāda, ka atklājot noziegumu pārāk vēlu, ir ļoti grūti izvērtēt visus aspektus pēc notikuma. Visbeidzot, ir ļoti svarīgi izmantot visas modernās policijas tehnoloģiskās metodes, jo nozieguma atklāšana ir galvenais faktors, bet tiesa – otrais, un protams, ļoti svarīga ir arī vispārīgas diskriminācijas izskaušana sabiedrībā.

Es tikai varu apstiprināt, ka es noteikti esmu jūsu pusē šajā jautājumā.

  Priekšsēdētāja. – Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks rīt, ceturtdien, 2007. gada 11. oktobrī.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) 2007. gada 8. martā, Starptautiskajā sieviešu dienā, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja uzsāka kampaņu par vardarbības, kas vērsta pret sievietēm, izskaušanu.

Šis ziņojums par sieviešu slepkavībām Meksikā un Centrālamerikā ir daļa no kopējās iniciatīvas, kuras mērķis ir globālās vardarbības, kas vērsta pret sievietēm, izskaušana. Pēdējo gadu laikā tieši šajās valstīs ir palielinājies vardarbīgi mirušo sieviešu skaits.

Saskaņā ar Meksikas oficiālo statistiku 6000 meitenes un sievietes tika nogalinātas no 1999. līdz 2006. gadam. Vissatraucošākā statistika ir valstīs, kur sabiedrībā ir dziļi iesakņojusies ekonomiskā nevienlīdzība, konkrētāk, kur sievietes parasti ir ekonomiski atkarīgas no vīriešiem, piemēram, Gvatemalā, Salvadorā, Hondurasā – trešajā nabadzīgākajā valstī Dienvidamerikā – un Nikaragvā.

Sieviešu slepkavības Sidada Huaresā un Gvatemalā ir vissatraucošākās, un šī iemesla dēļ es atbalstu šodienas debates. Es uzskatu, ka tikai, pamatojoties uz padziļinātu šo jautājumu analīzi, kas būtu jāveic līdz 2008. gada ES-LAK valstu vadītāju sanāksmei Limā, mēs varēsim novērtēt veiktos pasākumus, tajā skaitā Meksikas varas iestāžu pieredzi, kas palīdzēs mums cīnīties pret vardarbību, kas vērsta pret sievietēm, gan ES, gan Dienvidamerikā.

Mums ir jāpieliek pūles, lai aizsargātu sievietes no visa veida vardarbības.

  Richard Seeber (PPE-DE), rakstiski. – (DE) Sieviešu slepkavību un vainīgo nesodīšanas problēma Meksikā un Centrālamerikā nav uzlabojusies par spīti lielajām pieliktajām pūlēm. Tāpēc Meksikas un Centrālamerikas valstu valdībām vajadzētu turpināt censties novērst un atklāt sieviešu slepkavības, kā arī citus gadījumus, kad pret sievietēm tiek vērsta vardarbība.

Šajā sakarā es vēlos lūgt Centrālamerikas valstu valdības pastiprināt maquiladora (apakšuzņēmēju) uzņēmumu korporatīvās sociālās atbildības īstenošanas uzraudzību. Turklāt Eiropas principam par vienlīdzīgām iespējām un tiesībām sievietēm un vīriešiem ir daudz spēcīgāk jāietekmē aktīvā ES cilvēktiesību politika

Tāpēc es aicinu Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par to, kā labāk koordinēt dažādās ES iniciatīvas saistībā ar sieviešu slepkavību izskaušanu starp vietējām varas iestādēm un institūcijām nākotnē. Ir jāizmanto visi pieejamie ārējie policijas instrumenti. Šajā sakarā es vēlos lūgt Komisiju un dalībvalstis īstenot aktivitātes, lai pārbaudītu atbilstību demokrātijas un cilvēktiesību pantiem esošajos un plānotajos nolīgumos.

Diskutējot ar Centrālamerikas valstīm par asociāciju nolīgumiem, ir jāveic dzimumu vienlīdzības ietekmes uz ilgtspējīgu ekonomiku novērtējums. Eiropas cilvēktiesību politika, konkrēti sieviešu tiesības, nedrīkst tikt aplūkotas kā ekonomiskas un ģeopolitiskas intereses.

21. Vienas minūtes runas (Reglamenta 144. pants)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem.

  Tunne Kelam (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, pagājušā gada 7. oktobris paliks atmiņā kā dramatisks signāls, kas liecina par notiekošo Krievijā. Šajā dienā tika brutāli nogalināta Anna Politkovskaya, kas tika uzskatīta par godīgas žurnālistikas simbolu. Putin noraidīja Anna Politkovskaya izšķirošo nozīmi, un viņas lieta vēl joprojām nav atrisināta.

Pagājušajā oktobrī šajā Parlamentā tā locekļi aicināja Komisiju un dalībvalstis godināt Anna Politkovskaya atstāto mantojumu, nosakot mediju brīvības atjaunošanu Krievijā par prioritāti turpmākā mūsu attiecību attīstībā, jo tika tad, ja mēs sūtīsim skaidru signālu, ka mēs vērtējam Anna Politkovskaya patiesības un brīvības meklējumus augstāk nekā naftu un gāzi, apstākļi Krievijā sāks mainīties.

Nav šaubu par to, ka mēs Eiropā atbalstām vērtības, par kurām Anna Politkovskaya atdeva savu dzīvību. Diemžēl nešķiet, ka Putin kungs atbalsta šīs vērtības. Cieņa pret Anna Politkovskaya liek mums par to skaidri pateikt prezidentam Putin nākamajās valsts galvu sanāksmēs.

  Eduard Raul Hellvig (ALDE). – (RO) Es runāšu par zooloģisko dārzu problēmām Rumānijā.

Saskaņā ar neatkarīgas starptautiskas nevalstiskās organizācijas veikto novērtējumu šajā jomā Direktīvas par zooloģiskajiem dārziem Rumānijā transponēšana ir uzskatāma par vienu no labākajām Eiropā.

Tomēr šķiet, ka nodrošināt 41 Rumānijas zooloģiskā dārza atbilstību Eiropas standartiem noteiktajā termiņā, proti, līdz gada beigām, ir gandrīz neiespējami.

Ciešā termiņa dēļ un esošajos publiskās – privātās partnerības apstākļos es atbalstu tūlītēju kopīga rīcības plāna ieviešanu, kas sastāvētu no šādiem pasākumiem: nacionālā pētījuma veikšana, lai klasificētu esošos zooloģiskos dārzus, ārkārtas glābšanas komandas organizēšana, kā arī pagaidu dzīvnieku reprodukcijas novēršana.

Es arī uzskatu, ka ir svarīgi dot zināmu laiku šī plāna īstenošanai, pirms pieņemt lēmumu par to zooloģisko dārzu slēgšanu, kuri neatbilst tiesību aktu prasībām.

  Andrzej Tomasz Zapałowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, par spīti neskaitāmajām piezīmēm, kas šajā plenārsēžu zālē ir dzirdētas attiecībā uz Schulz kungu, viņš nav pārtraucis savus uzbrukumus un apvainojumus, kas veltīti Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas, viņaprāt, nav šī Parlamenta cienīgas.

Kā cilvēks, kas ieņem svarīgu amatu Kopienas institūcijā, viņš jaucas dalībvalstu iekšlietās un nepārtraukti apvaino to pārstāvjus. Lielākā daļa no šī Parlamenta pārstāvjiem nekad nevēlētos iejaukties demokrātiskās ES cilvēku vēlēšanās. Interesanti, kā justos šis kungs, ja kāds Eiropas Parlamenta loceklis pieprasītu Vācijai nomainīt kancleru, jo šajā valstī pastāv organizācijas, kuras izplata nacistisku domāšanu un grauj robežas starp Eiropas valstīm. Es domāju, ka šis kungs nožēlo, ka ir dzimis tik vēlu, nepareizā vēstures laikmetā.

SĒDI VADA: COCILOVO KUNGS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Gerard Batten (IND/DEM). – Priekšsēdētāja kungs, šodien Pöttering kungs pieminēja Pasaules/Eiropas dienu pret nāvessodu un paziņoja, ka viņš ir pret „jebkāda veida” nāvessodu.

Viņam šķiet, ka mēs visi viņam piekrītam. Es nepiekrītu. Pagājušajā svētdienā tikai dažas jūdzes no manas mājas Londonā 17. gadus jauns puisis Rizwan Darbar tika līdz nāvei sadurts Vesthemas parkā, jo, kā tika ziņots, viņš mēģināja novērst drauga mobilā telefona zādzību.

Tā nav neierasta parādība Lielbritānijā. Nevainīgi cilvēki arvien biežāk tiek nošauti, sadurti vai piekauti. Kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka slepkavas un kriminālnoziedznieki nebaidās no likuma. Pat, ja viņi tiek noķerti un notiesāti, viņi bieži saņem ļoti saudzīgus sodus. Es, personīgi, vēlētos, lai Lielbritānijā atkal tiktu ieviests nāvessods šāda veida slepkavām.

Protams, to var izdarīt tikai tad, ja mēs esam ārpus Eiropas Savienības, kas ir vēl viens labs iemesls aiziet.

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētāja kungs, mēs šodien jau pieminējām Lībiju, taču es vēlos tai vēlreiz pievērst uzmanību. Ir diez gan pareizi, ka Lībijai ir jāmaksā par nežēlīgo terorisma aktu Lokerbijā, taču Lībijai kā globālā terorisma sponsoram vēl ir jālabojas. IRA zemiskā terorisma kampaņa bija vispostošākā, kad organizācija bija bruņojusies ar Lībijas Semtex sprāgstvielu un ieročiem, liekot Martin McGuinness un citiem Armijas padomes līderiem īstenot kļūdaināko viņu kampaņas etapu. Bez Lībijas simtiem nevainīgu cilvēku nebūtu gājuši bojā. Tāpēc šovakar šajā Parlamentā es vēlos atbalstīt pašreizējo upuru grupas kampaņu Ziemeļīrijā – ar nosaukumu FAIR – lai Lībija uzņemtos atbildību starptautiskā līmenī, liekot tai maksāt kompensācijas, kā tas bija Lokerbijas gadījumā. Tieši tāpat kā ES izdarīja spiedienu uz Lībiju Bulgārijas medmāsu gadījumā, tai būtu jāatbalsta taisnīgums IRA upuru gadījumā, piespiežot Lībiju izbeigt prāvošanos, ko Amerikas Savienotajās Valstīs pret to ir uzsākusi FAIR.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE). – (RO) Ar Budžeta komitejas starpniecību Eiropas Parlaments ir pieņēmis ārkārtīgi svarīgu lēmumu.

Izveidojot 30 % rezervi no Eiropas Sociālā fonda, Eiropas reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda administratīvajām izmaksām, mēs sūtām skaidru signālu Eiropas Komisijai.

Darbības programmas ir jāapstiprina Eiropas direktīvās noteiktajā laikā, šajā gadījumā četros mēnešos.

Lai arī Rumānija bija viena no pirmajām valstī, kuras iesniedza šos dokumentus jau janvārī, divas no svarīgākajām darbības programmām vēl nav apstiprinātas. Es runāju par darbības programmu administratīvās kapacitātes palielināšanai un cilvēkresursu darbības programmu.

Ņemot vērā faktu, ka mēs neesam vienīgā šādā situācijā esoša dalībvalsts, es vēlētos noskaidrot iemeslu, ja tie nav birokrātiski, kāpēc Komisija ir atlikusi apstiprināšanu līdz novembrim. Saskaņā ar paziņojumu, ko mēs pieņēmām kopā ar Komisiju pēc saskaņošanas 13. jūlijā Komisijai vajadzētu nodrošināt ātru dalībvalstu programmu un projektu apstiprināšanu un iesniegt rīcības plānu to apgūšanai.

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, es atbalstu iespēju runāt par ziņojumu par rūpnieciskajām attiecībām pasta nozarē, ko nupat publicēja Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds. Es patiešām vēlētos, lai šis ziņojums būtu pieejams pirms balsojuma par pasta pakalpojumiem. Taču pat tagad tas ir savlaicīgs aicinājums visām valdībām, kuras gatavojas privatizēt pasta pakalpojumus savā valstī tuvākajos gados.

Eiropas Savienībā mēs rīkojamies atbilstīgi Lisabonas stratēģijai, kas atbalsta vairāk un labāku darbavietu radīšanu. Diemžēl šajā ziņojumā ir teikts, ka pasta nozares privatizācija līdz šim radījusi vairāk, taču, kas ir daudz būtiskāk, sliktākas darba vietas ar sliktākiem darba apstākļiem.

Ziņojumā teikts, ka kopš liberalizācijas procesa sākumā algas šajā sektorā visās valstīs, izņemot trīs valstis, ir zem vidējā. Taču ir svarīgi, ka visās valstīs ir algu atšķirības starp galvenajiem uzņēmumiem un jaunpienācējiem vai alternatīvo pakalpojumu sniedzējiem.

Ja tas netiks pārbaudīts, situācija, es citēju ziņojumu: „sagraus darba apstākļus un izraisīs konfliktus industriālajās attiecībās”. Līdz šim pasta pakalpojumu privatizācija nav izturējusi Lisabonas testu.

  Urszula Krupa (IND/DEM). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, šajā Eiropas Parlamenta pilnvaru termiņā es jau vairākkārtīgi esmu aicinājusi izbeigt poļu, īpaši katoļu, diskrimināciju. Arī šoreiz mēs esam sastapušies ar dažu mediju prasību atsaukt subsīdijas Sociālajai un mediju kultūras universitātei, kas ir acīmredzama diskriminācijas izpausme, kuru vada nevis patiesas vērtības, bet gan citi kritēriji.

Dažu mediju apsūdzības nav nekas vairāk kā neslavas celšana, ko dara cilvēki, kuri kādreiz pakļāva Poliju un poļus. Šodien, demokrātijas laikos, viņi nevar panākt vienošanos, nezaudējot pilnīgu varu. Universitāte, kas lūdz finansiālu atbalstu, nodrošina izglītību un apmācības vispārīgo vērtību sistēmā un īpaši studentiem no nabadzīgām ģimenēm.

Kritēriju pastiprināšana un atteikums piešķirt līdzekļus mediju „raganu medību” rezultātā, īpaši gadā, kas noteikts par Vienādu iespēju gadu visiem, mūsuprāt, būtu ne tikai reliģiska diskriminācija, bet arī totalitāru metožu izmantošanas pierādījums, kas ir pretrunā Eiropas tiesību aktos noteiktajām vērtībām, standartiem un prasībām.

  Sylwester Chruszcz (NI). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pievērst uzmanību ļoti svarīgai problēmai Eiropas Komisijā, pret kuru šeit, Eiropas Parlamenta forumā, ir nevērīga attieksme: tā ir saistīta ar transporta sakariem.

Īsākais transporta maršruts no Skandināvijas, Ziemeļeiropas, līdz dienvidiem – Turcijai, Grieķijai un Bulgārijai – ir caur Centrāleiropas transporta koridoru. Tas ir koridors, kas sākas Īstadā, Zviedrijā, iet caur Polijas pilsētām Šcecinu un Vracslavu, Čehijas pilsētu Prāgu, Slovākijas pilsētu Bratislavu, Vīni, Konstanci, Salonikiem un Tresti. Šis maršruts vēl joprojām tiek ignorēts, un, manuprāt, tā iekļaušana Eiropas sauszemes un dzelzceļu sarakstā paātrinātu un saīsinātu transporta maršrutus šajā līnijā, kā arī reklamētu visu Centrāleiropas koridoru un tam blakus esošās pilsētas un reģionus.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, šodien tika publiskots Eiropas Satiksmes drošības padomes ziņojums par ES pasākumiem ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita samazināšanai uz pusi līdz 2010. gadam.

Jā, valstis ir veikušas uzlabojumus, un tas ir apveicami, taču kopējais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ir pārāk liels, un saskaņā ar pašreizējām tendencēm ES nespēs sasniegt savus mērķus šajā jomā. Faktiski tikai trīs valstis – Luksemburga, Francija un Portugāle – varēs sasniegt izvirzīto mērķi. Tās ir samazinājušas ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu par 8 % gada laikā.

Ir vērts atcerēties, ka pēdējo 12 mēnešu laikā uz ES ceļiem ir gājuši bojā 39 000 cilvēku. Ja mēs būtu sasnieguši mūsu mērķus, 5000 cilvēku vēl būtu dzīvi. Man ir žēl, ka Īrija, mana valsts, vēl joprojām ir līgas sliktākajā daļā, kad runa ir par nepieciešamo uzlabojumu veikšanu.

Mums būtu jāmācās no valstīm, kam veicas labāk. Viņi ir pielikuši daudz pūļu un politisko gribasspēku, lai uzlabotu vairākas svarīgas jomas. ES ir palikuši tikai 3 gadi, lai īstenotu pasākumus, kas ļautu mums redzēt, vai esam sasnieguši mērķi uz pusi samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu. Pieredze liecina, ka mēs to varam izdarīt, taču mums ir nepieciešams svaigs stimuls ES līmenī, lai to izdarītu.

  Pierre Pribetich (PSE). – (FR). Priekšsēdētāja kungs, vēlos pievērst Eiropas Parlamenta uzmanību Kosovas problēmai, īpaši tam, ka Eiropas Parlamentam ir jāatbild par šo Eiropas iekšējo jautājumu un jānodrošina, ka cilvēku tiesības pašiem noteikt savu nākotni tiek ievērotas. Parādās daudzi politiski elementi un rada spiedienu uz Kosovas sadalīšanu, kas nav atbilde. Tas mums ir diez gan skaidrs, īpaši saistībā ar Palestīnas teritorijas problēmām un šīs teritorijas sadalīšanu 1946. gadā. Tāpēc Eiropas Parlamentam vajadzētu izdarīt stingru spiedienu, lai novērstu sadalīšanu, lai novērstu konflikta veidošanos šādā veidā, un ļaut cilvēkiem pašiem noteikt savu likteni, nodrošinot, ka Eiropas Parlaments var būt klāt, būt klāt Eiropas līmenī, kā arī būt klāt visā mūsu teritorijā.

  Marios Matsakis (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, diemžēl līdz brīdim, kad es pabeigšu šo runu, divi cilvēki būs sevi nogalinājuši. Tas ir tāpēc, ka pasaulē ik pēc 30 sekundēm viens cilvēks izdara pašnāvību. Viens miljons cilvēku, daudzi no kuriem ir jauni vīrieši un sievietes, katru gadu beidz savu dzīvi. Pašnāvības ir ļoti raksturīgas ES, jo piecas no desmit valstīm ar visaugstāko pašnāvību skaitu ir ES dalībvalstis: Lietuva, Igaunija, Ungārija, Slovēnija un Latvija. Faktiski Lietuvā ir augstākais pašnāvību skaits pasaulē.

ES tā ir ļoti bēdīga statistika, jo lielākajā daļā gadījumu pašnāvības ir iespējams novērst. ES pienākums pret tās iedzīvotājiem ir steidzami samazināt pašnāvību skaitu tās dalībvalstīs. Es lūdzu jūs, priekšsēdētāja kungs, personīgi uzrunāt visu dalībvalstu vadītājus un nacionālos parlamentus, īpaši šajās minētajās piecās valstīs, un pasteidzināt viņus pastiprināt pūles, lai novērstu to pilsoņu pašnāvības. Tādā veidā katru gadu būtu iespējams izglābt tūkstošiem dzīvību.

  Maria Petre (PPE-DE). – (RO) Nesenais pētījums liecina, ka Rumānijā aptuveni 170 000 bērnu no 5 līdz 8 gadu vecumam viens vai abi vecāki ir devušies peļņā uz ārzemēm.

Lielais skaits bērnu, kuri tiek atstāti pie vecvecākiem vai ģimenes, Eiropas Savienības jaunajās dalībvalstīs, kā arī kandidātvalstīs ar katru dienu pieaug.

Šī iemesla dēļ es vēlos uzsvērt nepieciešamību pēc attiecīgu struktūru izveides, kuras palīdzētu bērniem un vēcākiem būt kopā, kā arī nepieciešamību pēc sociālās politikas, kas koncentrētos uz vienotību.

Es uzskatu, ka ģimeņu atkalapvienošanās kā ekonomiskās un sociālās integrācijas faktors būtu jāievieš kā būtisks likumīgas imigrācijas politikas aspekts.

Tajā pašā laikā es lūdzu Eiropas Komisiju gan izstrādāt stratēģiju saistībā uz bērniem, kas pēc vecāku aizbraukšanas ir palikuši savā dzimtenē, gan arī sniegt atbalstu attiecīgu struktūru izveidei dalībvalstīs, lai palīdzētu bērniem un vecākiem pielāgoties jaunajiem ģimenes apstākļiem.

  Priekšēdētājs. − Ar to vienas minūtes runas ir slēgtas.

22. Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana

  President. − Nākamais punkts ir Jorgo Chatzimarkakis ziņojums (A6-0321/2007) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā par priekšlikumu Kopienas regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (COM(2007)0122 - C6-0116/2007 - 2007/0045(CNS)).

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs, paldies par man doto iespēju pateikt dažu vārdus par ziņojumu par Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu. Pirmkārt, es vēlos pateikties Chatzimarkakis kungam un komitejas locekļiem par viņu pūlēm.

Komisijas priekšlikums sastāv no diviem punktiem, kuri ir politiski svarīgi. Pirmkārt, veikt Finansēšanas regulas 53. panta b) apakšpunkta izpildes pēcpārbaudi, kas veicinātu pārredzamības nodrošināšanu, un dalībvalstu attiecīgā sektora tiesību aktos paredzēt finansējuma saņēmēju publiskošanu.

Otrkārt, ieviest mehānismu, kas aizsargātu finanšu disciplīnu ar jauno lauksaimniecības palīdzības samazināšanas – apturēšanas mehānismu, kas ir strukturētāks un pārredzamāks nekā Regulā minētais pašreizējais mehānisms, un dodot Komisijai iespēju ieviest finansiālas korekcijas neveiksmīgu pēcpārbaužu gadījumos.

Komisija atbalsta atklātību un pārredzamību. Viens no šiem elementiem nozīmē tiesības sabiedrībai zināt, kas notiek ar Kopienas sniegto palīdzību, un redzēt, kurš cik saņem. Finanšu regulas 53. pants nosaka, ka ir jāpublisko finansējuma saņēmēju vārdi dalībvalstīs. Komisijas priekšlikumā atrodama šī vispārīgā pienākuma pēcpārbaude attiecībā uz ELVGF un ELFLA izdevumiem.

Komisija uzstāj, lai dalībvalstis publiskotu šo informāciju, jo saskaņā ar dalīto pārvaldību, tās kontaktējas ar lauksaimniekiem un tādējādi daudz labāk par Komisiju var izvērtēt publiskojamo informāciju. Esmu ļoti priecīgs par jūsu atbalstu šajā jautājumā.

Komisija iedvesmosies no dažiem iesniegtajiem priekšlikumiem, kad tā apstiprinās ieviešamos tiesību aktus, taču tie nenodrošinās labāku regulējumu un nebūs vienkāršoti, ja visas – dažkārt ļoti tehniskas – detaļas tiks iekļautas Padomes regulā.

Tomēr ļaujiet man paskaidrot vienu lietu. Finansējuma saņēmēji ir iepriekš jāinformē par faktu, ka ir jāpublisko zināma informācija, un to, ka informācijas publiskošana notiks saskaņā ar attiecīgiem datu aizsardzības noteikumiem.

Kā jūs zināt, samazināšanas – apturēšanas mehānisms jau ir ietverts Regulā Nr. 1290/2005. Salīdzinājumā ar šo mehānismu tiek piedāvāts pārredzams un efektīvs mehānisms, kas ļautu nākotnē vienkāršot esošo iespēju samazināt vai uz laiku apturēt maksājumus dalībvalstīm, ja tiek atklātas nopietnas un pastāvīgas neatbilstības valsts kontroles sistēmās.

Jaunā priekšlikuma priekšrocība ir tāda, ka daži elementi ir noteikti jau iepriekš, lai nodrošinātu šī instrumenta efektīvāku izmantošanu. Ir saprotams, ka samazināšanas mehānisms tiks piemērots arī citos gadījumos. Tomēr Komisijai nepieņemami šķiet grozījumi, kuru mērķis ir samazināšanas mehānisma pavājināšana.

Visbeidzot, es ievēroju diez gan daudz grozījumu, kuru mērķis ir pastiprināt vispārīgo lauksaimniecības izdevumu pārvaldības sistēmu, kas nav saistīti ar mūsu priekšlikumu. Runājot par tiem, es domāju, ka šis teksts sniedz labu līdzsvaru, un mums būtu jādod visām iesaistītajām pusēm laiks to īstenot praksē pirms apsvērt jebkādas izmaiņas noteikumos, kuri ir stājušies spēkā pirms mazāk nekā gada.

  Jorgo Chatzimarkakis (ALDE), referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, liels paldies par to, ka esat atraduši laiku, lai šovakar būtu šeit par spīti šai vēlajai stundai. Patiesi, izskatāmais jautājums ir nevis kaut kas svarīgs, izšķirošs – tā ir kopējā lauksaimniecības politika. Sākumā es vēlētos atgādināt Parlamentam, ko mūsu gandrīz 500 miljoniem iedzīvotāju patiesībā nozīmē šī kopējā lauksaimniecības politika. Turklāt tieši šo iedzīvotāju domas nosaka to, ka šādas debates notiek.

Šai sakarā ir jāpiemin, ka daudzi iedzīvotāji redz kopējo lauksaimniecības politiku, pirmkārt un galvenokārt, kā ES reklāmu – taču diemžēl kā ļoti sliktu. Subsīdiju eksports, negodīga tirdzniecība ar „trešās pasaules” valstīm, pārtikas skandāli, lauksaimnieku protesti, pārlieku lielas subsīdijas, ģenētiski modificēti produkti – šīs negatīvi uztvertās parādības saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku ir neaptveramas un neizmērojamas.

Likumpārkāpumi kopējā lauksaimniecības politikā ir būtiski ietekmējuši ES reputāciju daudzās Eiropas daļās. Dāmas un kungi, šī reputācija nav kaut kas, ko šovakar var izlaist no rokām. Šis ziņojums – pieņemot, ka Padome to atbalsta – var ievirzīt kopējo lauksaimniecības politiku jaunā gultnē; tādā, ko atbalstītu lielākā daļa iedzīvotāju.

Es vēlētos sākt ar atkārtotu diskusiju par Komisijas priekšlikumu. Tas pēc būtības sastāv no četriem elementiem: pārredzamība, tas ir, lauksaimniecības maksājumu saņēmēju vārdu publiskošana, iespēja atlikt maksājumus dalībvalstīm pirmā pīlāra ietvaros gadījumā, ja tiek konstatēti nopietni pārkāpumi pārvaldības vai kontroles sistēmās, Komisijas veikto revīziju perioda samazināšana, ja dalībvalsts nepilda kontroles saistības (izņēmums tā dēvētajos 24 mēnešu noteikumos), un pilnvaru īstenošanas kārtības apstiprināšana. Politiskā ziņā priekšlikumi par pārredzamību noteikti ir ārkārtīgi svarīgi Eiropas Parlamentam. Ar tiem Komisija beidzot ievieš Padomes un Parlamenta lēmumu par 2007. gada budžetu.

Kopumā es atbalstu šo projektu, lai arī Komisijas priekšlikums ir diez gan novēlots, iespējams daļēji dēļ papildu faktu iestrādes tekstā. Komisijas ELFLA ieviešanas noteikumi jau paredz visu otrā pīlāra maksājumu saņēmēju vārdu publiskošanu. Tagad arī uz citiem fondiem (Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Zivsaimniecības fonds, Kohēzijas fonds) ir attiecināmi noteikumi par publiskošanu. Lēmums par budžetu pēc būtības nozīmē to, ka pārredzamības jautājums ir strīdīgs: vairs nav ja, bet gan tikai kā. Vienpadsmit dalībvalstis jau visaptveroši publisko visus maksājumus.

Mums ir nepieciešama lielāka pārredzamība. Pārredzamības trūkums ir izraisījis tenkas un dezinformācijas kampaņas, kas ir kaitējušas KLP vairāk nekā dažas reālas kļūdas. Vienīgā problēma ir kā: galu galā Komisija nesniedz detalizētu informāciju par kārtību un vēlas iekļaut visus detalizētos nosacījumus ieviešanas noteikumos. Tā kā mēs aplūkojam iejaukšanos pašnoteikšanās tiesībās saistībā ar personīgo informāciju, manā ziņojumā ir sniegti daži skaidrojumi par publiskojamajiem datiem un to publiskošanas nosacījumiem. Tie pilnībā atbilst Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumam. Par spīti vēlmei ātri visu ieviest ļoti nopietni ir jāuztver datu aizsardzība – un Eiropas Parlaments tā dara.

Šī ziņojuma mērķi ir šādi: lielāka pārredzamība un tajā pašā laikā arī skaidrākas datu aizsardzības prasības. Turklāt sabiedrībai ir jābūt informētai. Kā īstenot šo līdzsvarošanas pasākumu?

Mūsuprāt, ir svarīgi iepriekš informēt iesaistītās puses, un nav pārredzamības, ja skaitļi neko nenozīmē. Tāpēc es piedāvāju, piemēram, skaidrāku sadalījumu pēc iejaukšanās nolūka. Manā ziņojumā tiek piedāvāts publiskot vārdu, maksājumu un dzīvesvietu/biroja reģistrēto adresi. Šodien pārredzamība nozīmē informācijas publicēšanu internetā. Mēs runājam par vispārīgas Komisijas interneta platformas izveidi ar saitēm un atsaucēm. Tas ir jāizlemj dalībvalstīm, vai padarīt informāciju saprotamu ar attiecīgiem skaidrojumiem.

Dalībvalstis drīkst publiskot informāciju arī reģionālā līmenī, ja tās uzskata to par piemērotu. Jābūt nodrošinātai saiknei starp dažādām datubāzēm.

Padomē jautājums par to, kurš publiskos informāciju, bija ļoti strīdīgs. Finanšu pārvaldība ir jaukta, tāpēc dalībvalstīm ir skaidra atbildība – tajā skaitā saskaņā ar budžeta lēmuma 53. pantu. Turklāt Komisijas veikta informācijas publiskošana varētu izraisīt juridiskās aizsardzības problēmas, jo personas, kuras skartu nepareizi publiskota informācija, uzreiz vērstos Eiropas Pirmās instances tiesā. Tas nav nedz draudzīgi iedzīvotājiem, nedz pārredzami. Komisijas priekšlikums ir vienkāršāks, pārredzamāks, vieglāk administrējams un draudzīgāks iedzīvotājiem, un tāpēc es to atbalstu. Tas atbilst nosacījumiem daudzos citos sektoros (struktūrfondiem un līdz šīm spēkā esošajiem otrā pīlāra noteikumiem).

Tā kā informācijas publiskošana ir jāskata budžeta kontroles kontekstā, manā ziņojumā ir piedāvāta fiksēta (samērīga) soda nauda par informācijas nepubliskošanu. Runājot par finansējuma samazināšanu sodīšanas nolūkā, es vēlos teikt, ka lielā mērā to atbalstu, taču ir daži punkti, kuros es gribētu redzēt plašāku proporcionalitātes principa piemērošanu.

Budžeta kontroles komitejā mans kolēģis Mulder kungs iesniedza priekšlikumus saistībā ar budžeta līniju dokumentācijā, kurus es pilnībā apstiprinu. Budžeta komitejas atzinumā ir pausts viedoklis par pārredzamības aspektiem, kuri lielā mērā atbilst maniem priekšlikumiem.

Dāmas un kungi, īpaši Padomes locekļi, šis ziņojums Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā tika apstiprināts vienbalsīgi. Es ceru, ka arī rīt tas tiks atbalstīts ar lielu balsu vairākumu. Es lūdzu Padomei un Komisijai uztvert nopietni šo Eiropas cilvēku pārstāvju balsojumu.

Nav šaubu, ka būs saikne starp šo ziņojumu un veidu, kādā iesaistītās puses to izmantos, kā arī paredzēto „veselības pārbaudi”. Mēs nešaubīgi atgriezīsimies pie šī temata, kad runāsim par „veselības pārbaudi”.

  Albert Deß, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, esmu ļoti pateicīgs savam kolēģim Chatzimarkakis kungam, kurš iesniedza šo ziņojumu, ko visādā ziņā apstiprina Eiropas Tautas partija (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa.

Tomēr tas ir likumdošanas jautājums, vai šāda regula vispār bija nepieciešama. Tā izraisīs intensīvas diskusijas, jo ir grūti izskaidrot kontekstu iedzīvotājiem. Tāpēc es domāju, ka būtu labi izskaidrot lauksaimniekiem maksājumu iemeslus, kad detalizēta informācija par tiem tiek publiskota. Mūsu lauksaimnieki sniedz patiesi vērtīgu ieguldījumu mūsu sabiedrībā, nodrošinot mūs ar ēdienu katru dienu, rūpējoties par mūsu kultūras ainavu un būtiski veicinot lauku rajonu funkcionēšanu.

Pārredzamība nevar būt „vienvirziena ceļš”, tai tomēr ir jābūt piemērojamai „abos virzienos”. Šī iemesla dēļ mana grupa atbalsta ziņojumā izteikto aicinājumu lietotājiem izmantot paroli vai reģistrēties, lai lietotu informāciju. Kā nupat minēja mans kolēģis, ir svarīgi, lai ar šo direktīvu netiktu pārkāpti datu aizsardzības nosacījumi, īpaši attiecībā uz dalībvalstu datiem.

Tomēr vienlīdzības nolūkā es vēlos lūgt Komisiju iesniegt regulu, kas nodrošinātu pārredzamību arī, piemēram, nevalstiskajās organizācijās. Esmu pārliecināts, ka vairāk ES fondu līdzekļu tie novirzīti šaubīgos projektos tieši ar NVO, nevis ar lauksaimniecības sektora starpniecību. Šis ziņojums sniedz mums iespēju publiski parādīt, kāpēc nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta lauksaimniecībai. Ziņojuma pareiza izmantošana palīdzēs veiksmīgi parādīt sabiedrībai lielo Eiropas lauksaimniecības nozīmi; šādā gadījumā šī Direktīva par pārredzamību būs sasniegusi savu mērķi.

  Bernadette Bourzai, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, runājot par pirmo šīs regulas mērķis, kas ir pienākums publiskot informāciju par Kopienas līdzekļu saņēmējiem, es domāju, ka tas ir pareizi, jo mums beidzot ir jāzina, kurš cik saņem KLP ietvaros. Šis ir ilgi gaidīts pasākums, lai arī tas nav jautājums par lauksaimnieku kaunināšanu, bet gan par finanšu pārredzamības nodrošināšanu, kas skar mūs visus kā nodokļu maksātājus un patērētājus un par ko mums ir tiesības būt informētiem.

Es pat domāju, ka šāda veida informācijas publiskošana varētu dot zināmu labumu un uzlabot iedzīvotāju viedokli par lauksaimniekiem un maksājumiem, kurus viņi saņem par Kopienai sniegtajiem pakalpojumiem, nodrošinot tādas pārtikas piegādi, kas atbilst augstiem ražošanas standartiem, kā arī uzturot, piemēram, zemi un laukus. Ļoti lietderīgi būtu arī publiskot izskaidrojošu paziņojumu par veiktajiem maksājumiem un lauku saimniecību ienākumiem, kā to pieprasa Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja.

Es pilnīgi piekrītu kolēģa Chatzimarkakis kunga ziņojumā noteiktajai praktiskajai informācijas publiskošanas kārtībai, kas sastāv no Eiropas interneta platformas, kas sasaistīta ar dalībvalstu interneta platformām, kur norādīti vietējo finansējuma saņēmēju vārdi un dzīvesvietas. Sabiedrību ar ierobežotu atbildību gadījumos ir jānorāda arī investoru un valdes locekļu vārdi.

Es arī atbalstu Eiropas Komisijas pieprasītos novērtēšanas ziņojumus pēc šīs regulas ieviešanas, kas būtu patiešām lietderīgi, Komisijas veiktās centralizētās informācijas publicēšanas novērtējumu un līdzekļu sadales novērtējumu, kam līdztekus iespējams varētu arī iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, lai panāktu objektīvāku pirmā un otrā pīlāra līdzekļu sadali.

No otras puses, kas attiecas uz piekļūšanas iespējām šiem datiem, es pilnīgi nepiekrītu priekšlikumiem par konfidencialitāti vai piekļuves ierobežojumiem, kuri, manuprāt, pilnībā sagrautu šīs regulas radīto pārredzamības efektu. Ja pārredzamība tiktu ieviesta, īpaši attiecībā uz publiskajiem fondiem, man šķiet, ka visiem bez ierobežojumiem būtu jāpiešķir iespēja piekļūt informācijai. Praksē, tā kā datus vispirms publisko dalībvalstis, bet pēc tam tie tiek pārņemti Eiropas līmenī, šķiet gandrīz neiespējami ieviest reģistrēšanās sistēmu, un jebkurā gadījumā trīspadsmit dalībvalstis jau ir publiskojušas šos datus bez jebkādiem ierobežojumiem. Tāpēc es aicinu jūs pilnībā vai daļēji noraidīt 4., 20., 21. un 23. grozījumu, kas pieprasa publiski pieejamo datu lietotāju reģistrēšanos un motivāciju.

Runājot par otro mērķi – rīks lauksaimniecības maksājumu samazināšanai vai atlikšanai, ja valsts kontroles sistēma ir nedarbojas vai ir neefektīva – es domāju, ka tas ir lietderīgs veids, kādā Eiropas Komisijai rīkoties. Taču acīmredzot tas ir jāpiemēro atbilstoši pārkāpuma veidam, ilgumam un nopietnībai. Tādā pašā veidā tiek pamazināts procentuālais maksājumu samazinājums dalībvalstīm, ja tās ir īstenojušas pasākumus atklāto pārkāpumu novēršanai, un palielināts, ja dalībvalstis nav ņēmušas vērā iepriekš sniegtos ieteikumus.

Es arī ceru, ka tiks saglabāta prasība dalībvalstīm informēt Komisiju par veidu, kādā tās ir nolēmušas vai plāno izmantot pēc pārkāpumu atklāšanas atceltos maksājumus.

  Marian Harkin, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, es vēlos pateikties referentam par viņa izcilo darbu. Šai regulai būs pozitīvs iznākums, jo tā nodrošinās lielāku pārredzamību un atbildību. Tas ir nepieciešams, jo tādai būtu jābūt prasībai, kas attiecināma uz visa veida Eiropas finansējumu, taču arī tāpēc, ka tā palīdzēs mums kliedēt pārspīlēto mītu par KLP. Patiesi, Revīzijas palātas ziņojumi liecina, ka pēdējā laikā lauksaimniecības izdevumu pārbaudes ir ievērojami uzlabojušās. Par to ir jāinformē sabiedrība. Es piekrītu referenta ieteikumam, ka attiecībā uz struktūrfondiem ir jāievieš līdzīga prasība. Tam nevajadzētu attiekties tikai uz KLP. Šai pārredzamības iniciatīvai vajadzētu attiekties arī uz citām jomām. Tā kā mēs gaidām tā dēvēto KLP „veselības pārbaudi”, ir svarīgi, ka mēs risinām šo jautājumu tagad, lai to varētu veiksmīgi pabeigt.

KLP bieži iekļūst sliktajos rakstos presē, taču bieži šie komentāri fokusējas tikai uz negatīvajiem aspektiem un pilnīgi ignorē iedzīvotāju lielo guvumu no KLP. Kopš KLP ieviešanas pārtikas cenu inflācija ir ievērojami zemāka par vispārējo inflāciju. KLP ir nodrošinājusi ne tikai zemākas pārtikas cenas ES iedzīvotājiem, bet arī drošu un izsekojamu pārtiku. Frāze „no fermas uz dakšiņas” tieši to arī nozīmē. KLP uzlabo mūsu vidi, un uzlabojas arī dzīvnieku dzīves apstākļi. Turklāt KLP ir uzlabojusi pārtikas drošību ES. Daudzi cilvēki izsmej pārtikas drošības politiku, it kā tā būtu ideja no tumšajiem gadiem. Pasaulē ir pietiekami daudz pārtikas, lai tā sevi pabarotu. Cik ilgi? Iespējams nedēļu. Tikai padomājiet, kāds būs spiediens, ja mēs tiešām sāksim audzēt degvielu pārtikas vietā. Tikai padomājiet, kāds būs spiediens, ja tādas jaunattīstības valstis kā Indija un Ķīna sacentīsies par izaudzēto degvielu pārtikas vietā. Tas mēs meklēsim pārtikas drošību ES un KLP. KLP tāpat kā jebkurai citai politikai ir savas problēmas, taču par tām atklāti un pārredzami tiek un tiks informēti ES iedzīvotāji.

  Janusz Wojciechowski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es pilnībā atbalstu gan Jorgo Chatzimarkakis kunga ziņojumu, gan pašu regulas projektu. Tas ir svarīgs solis pareizā virzienā; mēs ieviešam lielāku Eiropas Savienības izdevumu pārredzamību. Visvērtīgākais ir nosacījums, kas uzliek par pienākumu publiskot informāciju par to, kurš kopējās politikas ietvaros saņem finansējumu un kādā kontekstā.

Sabiedrība un arī prese ir pieprasījusi šo informāciju, tāpēc ir ļoti labi, ka šis princips ir ieviests. Nevienam, kurš guvis labumu no valsts palīdzības, nevajadzētu kaunēties par informāciju, ka viņš ir saņēmis šādu palīdzību, un īpaši lauksaimniekiem nevajadzētu kaunēties par to, jo galu galā palīdzība tiek sniegta tieši viņiem un visas sabiedrības labā.

Regulas mērķis ir stingrāk kontrolēt ES izdevumus, un tā arī ir ļoti laba lieta. Es vēlos izmantot šo iespēju, lai pateiktu divus teikumus par problēmu, kas tika atklāta, kad Budžeta kontroles komiteja apmeklēja Poliju oktobra sākumā. Problēma ir saistīta ar valsts kontroles aģentūru atklātajām nepilnībām. Šis ir risinājums, kas ļautu mums izvairīties no izdevumu ierobežošanas sekām situācijās, kad nepilnības atklāj valsts kontroles aģentūras. Šādām aģentūrām ir cieši jāsadarbojas ar Eiropas Revīzijas palātu un jābūt motivētām atklāt šādas nepilnības bez sekām pašu valstīs.

  Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, lauksaimniecībā ir nepieciešama pārredzamība. Deß kungs sacīja, ka nauda nokļūst šaubīgos projektos. Ar šo pārredzamību mēs vēlamies atmaskot arī šādus gadījumus, taču iespējams viņš piekritīs arī tam, ka nedaudz naudas nokļūst Eiropas lauksaimniecībā un Eiropas lauku teritorijās, daļa naudas nokļūst nepareizos kanālos. Pēdējo gadu laikā miljardiem eiro ir piešķirti lauksaimniekiem, taču šī nauda līdz viņiem tā arī nav nokļuvusi. Visas eksportētās zemnieku subsīdijas, ES intervence, paredzot uzglabāšanu – tas viss ir aprijis miljardiem eiro, taču nav palīdzējis lauksaimniekiem. Labākajā gadījumā – kā sacīja Harkin kundze no Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas – tas ir noturējis zemas cenas ar lejupslīdoša tirgus stabilizāciju, kas ir zināma veida inflācijas lūzums. Saprotams, ka cenu uzturēšana zemā līmenī ir galvenais mērķis, taču tas nav lauksaimnieku interesēs būt Eiropas sulaiņiem, lai to nodrošinātu.

Referentam bija taisnība, kad viņš runāja par nepieciešamību pēc atsauces ietvara: ar publiskošanu vien nepietiek. Es vēlos piedāvāt atsauces ietvaru: pat pēc KLP reformas, ar EUR 300 uz vienu hektāru, racionalizēta uzņēmējdarbība, kur viens lauksaimnieks aprūpē 400 hektārus – tas ir racionalizācijas augstākais līmenis – saņem aptuveni EUR 120 000 uz vienu darbinieku. 80 % lauksaimnieku nesaņem pat desmito daļu no tā. Tāpēc mums ir nepieciešams arī izskaidrot, kas notiek ar šo naudu. Šis atsauces ietvars ir jāveido politiķiem – tas netiks automātiski nodrošināts ar informācijas publiskošanu.

Ja Komisijas savā priekšlikumā apgalvo, ka šie maksājumi ir jāsadala daļās, ka otrajā pīlārā ir jāievieš šāda modulācija – jo šādā veidā līdzekļi rada labāku rezultātu gan no strādnieku, gan vides viedokļa – tad tas ir prieks par gaidāmo, proti, diskusiju pēc informācijas publiskošanas. Un tad mums atkal būs jādod brīvība politiķiem. Tomēr vispirms ir jāļauj runāt skaitļiem, tiem ir jābūt publiskotiem, un mums ir jābūt pacietīgiem, un, ja tie izrādīsies nepareizi, politika būs jāmaina, lai tos izlabotu.

Liels paldies referentam – mums šis ziņojums ir jāatbalsta.

  Kartika Tamara Liotard, GUE/NGL grupas vārdā. – (NL) Liels paldies, priekšsēdētāja kungs. Arī es vēlos pateikties referentam par viņa darbu. Eiropas nodokļu maksātāji vēlas zināt, kā tiek tērēti viņu samaksātie nodokļi. Lauksaimniecības subsīdiju saņēmēju vārdu publiskošana ir absolūti nepieciešama, lai nodrošinātu pārredzamu Eiropas politiku, ņemot vērā, ka lauksaimniecības subsīdijām tiek tērētā milzīga ES budžeta daļa. Tomēr daudz svarīgāk ir tas, ka šāda informācijas publiskošana var būt sākums ļoti nepieciešamai, rūpīgai kopējās lauksaimniecības politikas reformai.

Kad subsīdiju saņēmēju vārdi 2005. gadā tika publiskoti Nīderlandē, mēs sapratām, ka liela daļa nonāca mazas, turīgas grupas rokās. Mēs piešķiram lielas subsīdijas starptautiskiem un lieliem zemes īpašniekiem, kamēr tūkstošiem parastu lauksaimnieku var tikko tikt galā. Iesākumā ir jānosaka ierobežots finansējuma apjoms, ko var saņemt viena persona vai uzņēmums – un nevis EUR 300 000, kā nesen piedāvāja komisārs Fischer Boel. Es ieteiktu daudzumu, kas nepārsniedz vidējo gada algu. Turklāt lielākā daļa subsīdiju ir paredzētas ienākumu papildināšanai.

Dalībvalstīm, kuras nevar pareizi nodrošināt pārredzamību, būtu par sodu jāsaņem mazāks ES finansējums. Ir svarīgi arī, ja dalībvalstīs ir slikti kontroles mehānismi, par to informēt, lai lauksaimnieki un organizācijas, kuras pārstāv viņu intereses, varētu saukt pie atbildības šīs iestādes, ja viņi cieš zaudējumus šādu organizāciju neveiksmīgas darbības rezultātā.

Protams, tam būtu jābūt tikai sākumam virknei Eiropas Parlamenta iniciatīvu saistībā ar pārredzamību. Arī struktūrfondu sadalījumam ir jābūt publiski pieejamam. Es ceru uz plašu Parlamenta atbalstu šim ziņojumam, jo tas būtiski atvieglotu mūsu primāro uzraudzības funkciju. Pārredzama lauksaimniecības politika ir pirmais solis ceļā uz godīgu lauksaimniecības politiku.

  Hélène Goudin, IND/DEM grupas vārdā. – (SV) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Es, tāpat kā mani vēlētāji, domāju, ka ES ir pārāk noslēgta un birokrātiska. Tāpēc es atbalstu Komisijas priekšlikumu par lielāku atklātību un pārredzamību attiecībā uz institūciju izdevumiem. Lauksaimniecības atbalsts ir strīdīgs jautājums. Tāpēc ir svarīgi, lai iedzīvotāji varētu redzēt, pie kā nokļūst viņu nodokļi un cik lielā apmērā. Žēl, ka komitejas ierosinātie grozījumi ir pretstatā ES kā pārredzamas institūcijas lomai. Komitejas reģistrēšanās prasība, lai piekļūtu informācijai, ir nopietns visu iedzīvotāju privātuma pārkāpums neatkarīgi no tā, vai tas ir lauksaimnieks, žurnālists vai pirmsskolas skolotājs. To iedzīvotāju reģistrēšanās, kuri vēlas piekļūt publiskiem dokumentiem, ir pavērsiens, kuru mēs nevēlamies redzēt ES. Tāpēc es aicinu visus Parlamenta locekļus balsot pret Komitejas ierosināto 4. un 23. grozījumu. Paldies!

  Jean-Claude Martinez, ITS grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Chatzimarkakis kungs, mums trūkst graudaugu, mums trūkst piena, kukurūzas un sviesta cenas pieaug, un ko darām mēs? Mēs diskutējam par piemaksu par katru govi, aitu vai hektāru ievietošanu internetā un, kamēr pasaule cieš badu, mēs kā tīņi spēlējamies, veidojam lauksaimnieku un finanšu elektronisko pastu internetā.

Protams, tam ir labi iemesli: pārredzamība, tiesības noskaidrot un kontrolēt, kas notiek ar lauksaimniekiem izmaksātajiem miljoniem. Taču demokrātiskā sistēmā kontroli nodrošina pie varas esošais parlaments, nevis interneta lietotāji. Un, ja lauksaimniecībai piemērotā pārredzamība dod rezultātu, kāpēc, populisma garā, nepiemērot šādu pārredzamību arī ES augsta ranga amatpersonu algām? Ja piemaksas par piena govīm mēs liekam internetā, kāpēc lai mēs neliktu internetā arī piemaksas augsta ranga amatpersonām?

Tā ir pirmā netaisnība. Ir arī otrā. Mazās lauku saimniecības būs pārredzamas, taču lieli, komerciāli lauksaimniecības uzņēmumi nebūs. Tas ir tāpēc, ka patiesais šīs regulas mērķis nav pārredzamība. Tā ir velnišķīga kara mašīna ar diviem slēptiem mērķiem. Pirmais ir sadalīt lauksaimniekus lielajos un mazajos un izjaukt viņu vienotību arodbiedrībās. Nākamais, un vissvarīgākais, ir vērst sabiedrības viedokli pret lauksaimniekiem ar preses, konkrēti Britu preses, starpniecību, kas uzsver Prinča Čārlza un Viņas Majestātes Karalienes Elizabetes, arodbiedrību vadītāju, lielo lauksaimnieku, un iespējams pat Fischer Boel kundzes vīra, kuram pieder cūku ferma, piemaksas.

Izmantojot šos dažus piemērus, kad lielie zemes īpašnieku, kuri tiek baroti ar Briseles hormoniem, sabiedrība sāks ticēt, ka lauksaimnieki saņem lielu atbalstu īpaši tāpēc, ka sabiedrība nezina, ka šiem lauksaimniekiem maksā pret viņu gribu, jo viņiem tiek liegta ražošana. Viņi ir spiesti atstāt zemi papuvē.

Kamēr sabiedrības attieksme pret lauksaimniekiem – kuriem tiek maksāts nevis lai ražotu, bet lai tiktu no viņiem vaļā – ir nokaitēta, 2013. gadā bez politiska vai vēlēšanu riska būs iespējams atcelt palīdzību un atgūt apmēram EUR 20 miljardus, lai finansētu citas ar lauksamniecību nesaistītas aktivitātes.

Maskējoties ar demokrātisku pārredzamību, šī regula ir morāli negodīga rīcība, kad tiek izmantota skaudīga un greizsirdīga motivācija, lai pītu Komisijas stratēģiskās intrigas kopš 1980-tajiem gadiem: izbeigt lauksaimniecības eksportu liela starptautiska nolīguma ietvaros. Lauksaimniecība dienvidu puslodei, bet banku un enerģētikas pakalpojumi ziemeļu puslodei. Tāda ir patiesība par šo regulu!

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētāja kungs, starp pārredzamību un privātuma pārkāpumu ir ļoti šaura robeža. Daudzi lauksaimnieki – manuprāt, diez gan pareizi – apvainosies par viņu saimniecības saņemto maksājumu detalizētu publiskošanu internetā, jo tādā veidā tiek sagrozīts priekšstats par bezmaksas informācijas sniegšanu.

Realitāte, protams, ir tāda, ka lielākā daļa maksājumu individuālām lauku saimniecībām ir mūsu lētās pārtikas politikas subsidēšana. Paņemsim par piemēru liellopu sektoru. Manā rīcībā esošais darba grupas izstrādātais ziņojums liecina, ka ražotāji šajā nelielajā jomā zaudē EUR 260 miljonus gadā. Tikai šie maksājumi lauku saimniecībām ļauj viņiem darboties saskaņā ar subsidētu ražošanu.

Tāpēc, ja tiek publicēta informācija, ka lauksaimnieks saņem EUR 20 000, tas rada nepareizu priekšstatu, taču netiek pieminēts, ka tajā pašā laikā viņš zaudē EUR 40 000 un vairāk ražošanas procesā. Godīgi runājot, kopā ar informāciju būtu jāpublisko parasta peļņas – zaudējumu statistika par patēriņa preču pārdošanu katrā sektorā.

  Ioannis Gklavakis (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, man ir prieks, ka mēs visi vēlamies gan pārredzamību, gan kontroli: mēs visi vēlamies, lai ES nodokļu maksātāju nauda būtu aizsargāta un nokļūtu pie tiem, kam patiešām pienākas palīdzība. Ja ir nepilnības vai nelikumības, ir jāievieš piemērotas sankcijas, un, es domāju, ka šajā jautājumā mēs visi esam vienoti un pārliecināti. Tomēr bez teikšanas ir saprotams, ka piedāvātie pasākumi ir jāievieš pēc tam, kad ir pieņemta attiecīga regula, un tiem ir jābūt attiecināmiem un nākamo fiskālo gadu. Mēs uzskatām, ka šis skaidrojums ir ļoti nepieciešams, un tāpēc mēs esam iesnieguši attiecīgu grozījumu. Mēs vēlamies, lai ar šo grozījumu būtu skaidrs, ka ikmēneša maksājumu atcelšana atbilstīgi Regulas Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu 17.a un 27.a pantu nenotiks ātrāk par 2008. gada oktobri. Tāpēc mēs uzskatām, ka ir pareizi, ja šiem pasākumiem nav retrospektīva spēka.

Beigās ļaujiet man uzsvērt, ko mēs visi vēlamies:

- pirmkārt, pasargāt nodokļu maksātāju naudu;

- otrkārt, lai nauda nokļūst pie tiem, kam tā patiešām ir paredzēta, kā ļoti pareizi minēja mans kolēģis;

- treškārt, sodīt likumpārkāpējus;

- ceturtkārt, būt godīgiem un nepieļaut, ka likumiem ir retrospektīvs spēks.

Ja šie nosacījumi tiks izpildīti, mēs labprāt un ar prieku apstiprināsim un balsosim par Chatzimarkakis kunga ziņojumu.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Eiropas Savienības institūcijas lauž ieilgušo nevērību. Ja kāds ir ieinteresēts tajā, lai mēs sakārtojam Eiropas lauksaimniecību un padarītu to pārredzamu, tad tas ir Eiropas lauksaimniecības sektors.

Referents Chatzimarkakis kungs, kuru es vēlos apsveikt, ļoti labi pateica, ka Eiropas Savienībai nav labas slavas Eiropas iedzīvotāju vidū, un viņi bieži padara Eiropas lauksaimniecību par grēkāzi. Tāpēc šajā vēlajā stundā es vēlos citēt ģenerāli de Gaulle, kurš sacīja, ka mums ir jāstāv nezināma bezdibeņa malā. Jā, mums, kuriem jopējā lauksaimniecības politika ir tika svarīga, ir jāstāv nezināmā, pārredzamības, bezdibeņa malā.

Liela kopējās lauksaimniecības politikas problēma – un es pilnīgi piekrītu Graefe zu Baringdorf kungam – ir tā, ka visa Eiropas Kopējā lauksaimniecības politika ir liels juceklis, tā ir slikti pārredzama un daudzos aspektos negodīga. Mēs abi un, es domāju, daudzi šajā plenārsēžu zālē sēdošie vēlētos nodrošināt mūsu kopējās lauksaimniecības politikas nākotni, taču tajā pašā laikā mēs vēlamies to aizsargāt.

Mani draugi, par ko mums liecina tas, ka kopējai lauksaimniecības politikai ir savi favorīti, izlutinātie bērni, piemēram, graudkopības, cukura un tabakas sektori, un savi naidīgie sektori, piemēram, augļu un dārzeņu, vīnogu un vīna, cūkgaļas un vistas gaļas sektori? Neviens to nevar izskaidrot Eiropas iedzīvotājiem.

Bieži neviens nevar izskaidrot Eiropas iedzīvotājiem, ka visa palīdzība nenokļūts pie ražotājiem, kā teica Graefe zu Baringdorf kungs, bet to „nosmeļ” komerciālie uzņēmumi. Nav vēl sagatavots neviens ziņojums, un būtu labi, ja Komisija un Padome beidzot sagatavotu ziņojumu par finansēju, kas nokļūst lauksaimniecības sektorā. Milzīgu finansējumu.

Tāpēc šis ziņojums ir ļoti svarīgs, lai parādītu, kurš saņem palīdzību un cik lielā apmērā, lai nenonāktu līdz tam, ka mediji min slikto piemēru, kad Romā sestajā stāvā gadiem ilgi sēž 200 galvu ganāmpulks, kamēr tūkstošiem Itālijas lauksaimnieki godīgi dara savu darbu.

Mani draugi, tāpēc pārredzamība un datu apstrāde ir ļoti svarīgi elementi, un Eiropas Savienībai tie ir jāievieš arī citās jomās, tāpēc es atbalstu Chatzimarkakis kunga ziņojumu. Liels paldies!

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlos uzreiz apsveikt referentu Chatzimarkakis kungu ar viņa ziņojumu. Mēs, protams, varam pajautāt, kādu ziņojumu var sagaidīt no referenta ar vācu veselo saprātu, grieķu sirdi un daļu no Somijas ainavām dvēselē. Šādā gadījumā mēs varam teikt, ka ziņojums varētu būt labs daudzējādā ziņā, un attiecībā uz šo ziņojumu tā arī ir. Vēlreiz apsveicu.

Ir taisnība, ka, runājot par lauksaimniecību un finansēšanas sistēmu, ir ļoti svarīgi uzsvērt pārredzamības nozīmi. Pārredzamība ir visa pamatā. Protams, vēl viens faktors, kam būtu jāiet roku rokā ar pārredzamību, ir godīgums. Tomēr šo dažu gadu laikā, kamēr es esmu Eiropas Parlamentā, esmu secinājis, ka godīgums ir tāds relatīvs jēdziens, un mēs to uztveram dažādi. Jebkurā gadījumā es ceru, ka palielināta pārredzamība palielinās sabiedrības pārliecību par mūsu lēmumu pieņemšanas kārtību un to, ka mēs šeit pieņemam pareizus lēmumus par lauksaimniecības un citu jomu finansēšanu.

Tomēr vēlos paust savas bažas par lauksaimniecību plašākā kontekstā. Pieminot godīgumu, es ceru, ka nākotnē mēs pievērsīsim uzmanību ne tikai pārredzamībai, bet arī godīgumam.

Tagad, kad komisārs ir šeit, ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka arī pret mazajām dalībvalstīm ir pienācīga attieksme. Nākotnē mums ir jānodrošina, lai arī valstu pašpietiekamība tiktu saglabāta. Mums Somijā tam ir daži nopietni piemēri – nesen pieņemtais Eiropas Savienības lēmums par cukuru un arī lēmums par lauksaimniecības maksājumiem. Tie neattiecas vienlīdzīgi pret lielajām un mazajām dalībvalstīm, un tāpēc es ceru, ka nākotnē godīgumam tiks pievērsta lielāka uzmanība, ja tagad Chatzimarkakis kunga ziņojuma kontekstā ir uzsvērta pārredzamība.

Mums ir jānodrošina, ka Eiropas Savienības un mūsu lēmumu pieņemšanas sistēmas būtu atvērtas un tādas, kurām var uzticēties Eiropas iedzīvotāji un kuras tie vēlētos atbalstīt nākotnē.

  Andrzej Tomasz Zapałowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, šodienas ziņojums par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, īpaši dēļ tajā iekļautajiem jautājumiem par pārredzamību, ir ļoti svarīgs, lai panāktu Kopienas iedzīvotāju, īpaši Eiropas lauksaimnieku, sociālo atbalstu. Publiskojot valsts atbalsta saņēmēju vārdus, mēs varēsim detalizēti redzēt, kādā kontekstā notiek finansējuma sadale, īpaši valstīs, kas zināmas kā vecā un jaunā ES.

Viens svarīgs referenta ierosināts priekšlikums ir saistīts ar datu salīdzināšanas prasību dalībvalstīs. Tas palīdzētu izvairīties no nepatiesiem ES dalībvalstu apvainojumiem par atbalsta apjomu un metodēm un ļautu izlīdzināt lauksaimnieku iespējas saņemt valsts atbalstu. Kā vispārīgu punktu ir jāuzsver, ka skaidrs lauksaimniecības finansējums kopā ar piemērotu produktu daudzumu garantētu patērētājiem Eiropā pārtikas drošību. Tāpēc Eiropas lauksaimniekiem ir jābūt ilgtermiņa drošībai un finanšu perspektīvām ar atsauci uz investīcijām lauku saimniecībās.

Patlaban dzirdamie lūgumi veikt ātrāku kopējās lauksaimniecības politikas pārskatīšanu ir bezatbildīgi un var apdraudēt ES pārtikas drošību. Tāpat mums nevajadzētu aizmirst garantijas, kas tika dotas saistībā ar subsīdiju izlīdzināšanu starp visām ES dalībvalstīm līdz 2013. gadam.

Beigās es vēlos apsveikt referentu.

  Esther de Lange (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlos apsveikt mūsu kolēģi par viņa pilnīgo ziņojumu, kurā galvenokārt paustas bažas par ļoti tehniskajiem un ar budžetu saistītajiem noteikumiem. Tomēr patiesībā šie noteikumi var ietekmēt mūsu lauksaimnieku darbu, kuri galu galā ir likumīgi un nepieciešami mūsu ikdienas pārtikas ražotāji. Vēlos sīkāk runāt par dažiem no šiem noteikumiem, nesākot plašas debates par „veselības pārbaudi” un vēl kaut ko. Tomēr es vēlos paust savu viedokli par to, ka mani mulsina, kur cienījamā kolēģe no Nīderlandes Sociālistu partijas (SP) atrada lielus zemes īpašniekus, par kuriem viņa runāja, tik blīvi apdzīvotā valstī kāda ir Nīderlande. Jebkurā gadījumā es nepiekrītu.

Pirmkārt, es vēlos paust savu atbalstu Komisijas priekšlikumam par to, ka nepilnību gadījumā dalībvalstis ir jāsoda – piemērojot atvilkumus – daudz efektīvāk, iespējams uz laiku pārtraucot vai samazinot starpmaksājumus. Manuprāt, Komisijai būtu jāņem vērā ne tikai neatbilstību nopietnība un veids, kā tā rakstīja, bet arī to ilgums. Piemēram, ilgstošu pārkāpumu gadījumā Komisijai vajadzētu palielināt atvilkumu likmi katru gadu. Mums ir jānodrošina, ka jaunie noteikumi, kurus mēs tagad ieviešam, nepalielinās administratīvo slogu.

Nobeigumā vēlos apspriest viltīgo jautājumu par atbalsta no Eiropas Lauksaimniecības fonda saņēmušo lauksaimnieku vārdu publiskošanu. Manā valstī tas jau tiek darīts lielā mērā, un tagad Komisija to ierosina ieviest visā ES ar mērķi nodrošināt izdevumu pārredzamību un likumību. Es varu atbalstīt šīs pūles, taču ar divām īsām piebildēm, kas ir arī izteiktas grozījumu veidā. Pirmkārt, šādas informācijas publiskošana var pārkāpt iesaistīto cilvēku tiesības. Tāpēc mums ir jānodrošina piemērota datu aizsardzība, lai tie nenonāktu nepareizās rokās vai lai tos labuma gūšanas nolūkā neizmantotu, piemēram, radikāli dzīvnieku aizstāvji: ar ko jau ir saskārušās daudzas dalībvalstis.

Visbeidzot, vēlos pateikt to, ka Komisija uzskata, ka šis priekšlikums arī palīdzēs uzlabotu budžeta kontroli. Šis zināmā mērā varētu būt tāds gadījums, tomēr es domāju, ka ir daudz svarīgāk ieviest nacionālās deklarācijas par budžeta resursu pārvaldību valstiskā līmenī. Tāpēc es vēlos vēlreiz uzrunāt Komisiju un Padomi un aicināt paātrināt šo nacionālo deklarāciju ieviešanas procesu.

  Gyula Hegyi (PSE). – (HU) Kopējās lauksaimniecības politikas pārredzamības palielināšana ir svarīgs Kopienas mērķis, un tāpēc es atbalstu mana cienījamā kolēģa Chatzimarkakis kunga ziņojumu. Tā kā par kopējo lauksaimniecības politiku jau ir bijušas diskusijas, es vēlos pievērst jūsu uzmanību vienam ļoti svarīgam punktam par videi draudzīgu lauksaimniecību „Natura 2000” programmas ietvaros.

Kā jūs zināt, tie, kuri nodarbojas ar lauksaimniecību florai un faunai draudzīgā veidā, saņem Kopienas un dalībvalstu atbalstu „Natura 2000” programmas ietvaros. Gandrīz 1/5 daļa Eiropas Savienības teritorijas un 21 % Ungārijas teritorijas tiek aizsargātas ar šo programmu. Lauksaimnieki sagaida palīdzību, jo videi draudzīgas lauksaimniecības uzturēšana prasa finansiālus ieguldījumus no viņu puses.

Tomēr ilgtspējīgai nākotnei ir svarīgi pēc iespējas vairāk aizsargāt dabu. Tāpēc ir svarīgi pēc iespējas vairāk naudas novirzīt teritorijām „Natura2000” programmas ietvaros.

Savulaik es biju līdzreferents no Sociālistu grupas „Natura 2000” programmā. Diemžēl līdz šim mēs neesam panākuši EUR 3 miljardu apmēru, kuru mēs savulaik pieprasījām. Tomēr ir pēdējais brīdis, kad mēs varam apturēt dabas iznīcināšanu, īpaši Eiropā, kas jau ir pārapdzīvota.

Būtu lietderīgi ieviest plānotu interneta sarakstu ar tiem lauksaimniekiem, kuri ir saņēmuši palīdzību „Natura 2000” ietvaros, tādējādi popularizējot domāšanu par nākotni. Šāda atklātība cerams stimulēs videi draudzīgu lauksaimniecību un aizsargās mūsu vienreizējo dabu. Paldies!

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs runājam par kopējo lauksaimniecības politiku, taču patiesībā mums vajadzētu runāt par kopēju politiku. Varu to teikt tāpēc, ka palīdzība lauksaimniekiem tiek diferencēta ne tikai atsevišķos reģionos, bet arī vecajās un jaunajās ES dalībvalstīs. Lai runātu par kopēju lauksaimniecības politiku, mums vispirms ir jāievieš kopēji un standarta principi, pienākumi un iespējas, lai saņemtu atbalstu ražošanai.

Tomēr, manuprāt, ziņojums ir ļoti labs un nepieciešams, jo dienas beigās ir jānoskaidro, kurš saņem atbalstu un kā šie līdzekļi tiek izmantoti. Statistikas uzlabošanās uzreiz nepalielinās lauksaimniecībai paredzētos līdzekļus, taču tas uzlabos taupīgumu, lielāku cilvēku uzticēšanos, un mēs, parlamentārieši, varēsim izdarīt secinājumus un meklēt kopīgus risinājumus, ar ko faktiski mēs veidotu kopēju lauksaimniecības politiku uz vienādiem demokrātijas un partnerības principiem visām Eiropas Savienības valstīm un visiem lauksaimniekiem neatkarīgi no reģiona, kurā viņi strādā un dzīvo.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE). – (RO) Maksājumus no Eiropas Lauksaimniecības fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai vajadzētu ierobežot tikai izņēmuma gadījumos.

Šai sakarā Komisijas priekšlikumā nav skaidri definētas situācijas, kad lauksaimniecības maksājumi ir jāsamazina vai uz laiku jāatceļ.

Regula tādā formā, kādu piedāvā Komisija, tikai nosaka to, ka atcelšana ir nepieciešama tad, kad nacionālās kontroles sistēmas galvenie elementi nav efektīvi dēļ to nozīmes vai ilgstošām konstatētām nepilnībām.

Es uzskatu, ka šo kritēriju nevar izmantot nejaušā veidā, jo tas var radīt negatīvu ietekmi uz atsevišķām dalībvalstīm.

Ir taisnība, ka mums vajadzētu nodrošināt ļoti labu Kopienas kontroli pār fondu izlietojumu, taču ir svarīgi arī ņemt vērā par kontroli atbildīgo institūciju progresu dalībvalstīs.

Tāpēc es uzskatu, ka šodien Komisijai piedāvātais instruments ir jāizmanto ļoti uzmanīgi, atbilstīgi ļoti skaidri definētiem nosacījumiem un ar stingru parlamentu kontroli.

Turklāt regula nedrīkst būt ar retrospektīvu ietekmi. 2007. gads ir Eiropas Savienības paplašināšanās gads, un būtu negodīgi šīs regulas nosacījumus ieviest tagad, kā to piedāvā Eiropas komisija.

Tāpēc es atbalstu šīs regulas ieviešanu pēc gada.

Runājot par Eiropas fondu finansējuma saņēmēju vārdu publiskošanu un kopējām saņemtajām naudas summām, es to uzskatu par pasākumu, kas acīmredzami uzlabo naudas sadales sistēmas pārredzamību.

Tas varētu novērst jebkāda veida iespējamu krāpšanu vai mēģinājumus piešķirt Eiropas fondu līdzekļus lauku teritoriju attīstībai pēc politiskiem kritērijiem un liktu atbildīgāk tērēt valsts naudu.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Komisijas iniciatīva uzlikt par pienākumu dalībvalstīm publiskot kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros veikto ES fondu maksājumu saņēmēju vārdus ir vērts atbalstīt.

Šādas informācijas publiskošana internetā, izmantojot standartus, kas nodrošina atsevišķu datu salīdzināšanas iespējas, ne tikai ievērojami uzlabotu budžeta izdevumu pārredzamību un budžeta kontroles procesa efektivitāti, bet arī atklātu divas nopietnas problēmas saistībā ar lauksaimniecības izdevumiem ES.

Pirmkārt, liela daļa atsevišķām valstīm maksāto subsīdiju nonāk nevis lauku saimniecībās, bet tādos lielos koncernos kā, piemēram, Smithfield vai lielos zemes īpašumos, piemēram, Elizabetes II karaliskajos īpašumos. Iespējams, ka šādi dati visas Eiropas mērogā skaidri parādīs lēmumu pieņēmējiem, ka ir nepieciešams ierobežot individuālām lauku saimniecībām piešķirtās subsīdijas, lai palīdzētu ģimeņu saimniecībām vairāk nekā lieliem īpašumiem.

Otrkārt, ir ļoti liela starpība starp maksājumiem par vienu hektāru izmantojamās lauksaimniecības zemes vecajās un jaunajās dalībvalstīs. No 2007. līdz 2013. gadam šis rādītājs būs nedaudz virs 60. %, bet pēc Rumānijas un Bulgārijas iesaistīšanās tas būs vēl mazāks. Tādējādi par katru vecajās valstīs izmaksāto eiro jaunajās dalībvalstīs būs tikko 60 centi, par spīti tam, ka jaunajām valstīm ir jāpanāk veco valstu daudz augstākais lauksaimniecības attīstības līmenis.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos, lai lauksaimnieku grupa no Īrijas ziemeļrietumiem, ar kuru es šo pēcpusdien runāju, būtu šeit klāt un dzirdētu šīs debates, jo viņi varētu vēlēties iesaistīties. Būsim godīgi: neviens nevēlas publiskot savus finanšu darījumus, un es domāju, ka šeit ir Parlamenta locekļi, kuri paši vēlētos aizbēgt no tā jūdzēm tālu. Man patika punkts, ko kāds šovakar pieminēja par to, ka būtu pareizi publiskot visu to cilvēku vārdus, kas saņem naudu no kopējā maka. Es uzskatu, ka mēs ieviesīsim maksājumu publiskošanas prasību, un es kopumā ticu „atvērtībai un pārredzamībai”, taču tas ir „divvirzienu ceļš”.

Es arī vēlos apšaubīt uzskatu, ka šo informāciju var saprast visi, un tas ir tāpēc, ka jums, manuprāt, būtu jānoskaidro jautājums par to, ko patiesībā nozīmē maksājumi. Lauksaimnieki, ar kuriem es šodien runāju, pārstāvēja cūkkopības un liellopu sektoru, un daudzi no viņiem izmanto maksājumus individuālai lauku saimniecībai, lai subsidētu ražošanu. Iespējams, ka viņi rīkojas muļķīgi. Iespējams viņiem vajadzētu pārtraukt nodarboties ar lauksaimniecību, atstāt novārtā savas fermas un turpināt saņemt čekus.

Šeit izskanēja komentāri par to, ka politika ir cietusi neveiksmi it kā lauksaimnieku vainas dēļ. Taču man šķiet, ka Eiropas likumdevējiem būtu jāuzņemas atbildība par notikušo neveiksmi. Tiem, kuri runā par intervenci un eksporta atmaksām, ir jāaizmirst 2003. gada reforma. Tagad mums Eiropā ir iztrūkuma problēma. Pieaug piena produktu pieprasījums pasaulē, un arī graudi tiek piegādāti nepietiekamā daudzumā, tātad mēs esam ievērojami pavirzījušies uz priekšu. Jā, publiskot, taču arī izskaidrot. Aizsargāt cilvēkus un nodrošināt, ka viņi netiek izsmieti par saņemtajiem maksājumiem. Neizmantojiet šo kā instrumentu cīņai ar lauksaimniekiem. Komisija to dara jau „veselības pārbaudē”, kur tā ir daudz runājusi par to, kā tagad, kad informācija tiks publiskota, mēs varētu samazināt maksājumus. Iespējams mums tas ir jādara augstākā līmenī, taču būsim godīgi attiecībā uz to, kā mēs debatējam par šo jautājumu. Domāju, ka mums ir jāpārskata tas, kā šī informācija tiek izmantota.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs debatējam par svarīgu ziņojumu par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu. Par politiku, kurai mēs ziedojam 45 % no ES budžeta.

Eiropas Komisijas priekšlikuma mērķis ir palielināt pārredzamību un ticamību maksājumiem ES lauksaimniekiem un lauku teritorijām. Vienlaikus ir arī paredzēts uzlabot to, kā ES iedzīvotāji uztver un novērtē šo politiku. Taču cilvēki turpina izrādīt savu neapmierinātību par kopējo lauksaimniecības politiku, cilvēki vēlas par jebkādu cenu atņemt lauksaimniekiem atbalstu, kā arī pakļaut viņus atklātai un nevienlīdzīgai konkurencei ar lauksaimniekiem no trešajām valstīm.

Jautājums ir – kas tad notiks ar pārtikas drošību ES? Esmu pārliecināts, ka Eiropas Parlamenta locekļi no Lauksaimniecības komitejas man piekritīs, ka ir iespējams plānotā kopējās lauksaimniecības budžeta samazinājums. Budžets pakāpeniski sarūk, un 2013. gadā tas būt tikai 33 % no kopējiem ES budžeta izdevumiem. Cerēsim, ka jaunie noteikumi palīdzēs vienkāršot likumdošanu kopā ar Komisijas popularizēto saukli „labāka likumdošana”. Mūsu iedzīvotāji varēs pārbaudīt un redzēt, kādiem mērķiem tiek izlietota ES nauda.

Šī gada novembrī Komisija gatavojas iesniegt paziņojumu par „veselības pārbaudi”. Es uzskatu, ka ES tiešo maksājumu sistēmai ir jābūt krietni vienkāršākai un arī pārredzamākai, bet subsīdiju līmenim ir jābūt standartizētam visās dalībvalstīs, citiem vārdiem sakot, tam ir jābūt godīgam un saprotam.

Es arī ceru, ka mūsu Rumānijas kolēģi risina esošās problēmas saistībā ar viņu maksājumu sistēmām. Mēs nevaram pieļaut, ka Rumānijas lauksaimniekiem tiek nodarīts kaitējums un viņi tiek sodīti, samazinot subsīdijas. Rumānijai tās ir tik pat nepieciešamas kā citām dalībvalstīm. Tā vietā lai sodītu Rumānijas lauksaimniekus, mums vajadzētu palīdzēt viņiem sakārtot subsīdiju sistēmas.

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs, cienījamie Eiropas Parlamenta locekļi, paldies par jūsu interesantajām piezīmē. Es ļoti priecājos par iespēju piedalīties šajā diskusijā, jo, kad Komisija sāka diskutēt par priekšlikumu par lielāku pārredzamību saistībā ar ES fondu finansējuma saņēmējiem, informācija tika publiskota tikai divās valstīs: Dānijā un Igaunijā. Tagad tas notiek 13 valstīs, un beigās tas būs katrā valstī. Tas Eiropas lēmumu pieņemšanas procesa izteiksmē ir ļoti ātri.

Es vēlos arī izteikt dažas faktiskas piebildes. Pirmkārt, kā tika minēts – finansējuma saņēmēju atklāšana – notiks pilnībā atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem par datu aizsardzību. Tas jau ir teikts ziņojumā. Vairāki cilvēki runāja par jautājumu saistībā ar struktūrfondu informācijas publiskošanu, taču tieši šāda pati loģika ir attiecināma arī uz struktūrfondiem, uz kuriem attiecas Finanšu regulas 53. b pants. Tāpēc nav nekādas starpības.

Tiks atklāti visi ES budžeta finansējuma saņēmēji, tajā skaitā augstākā ranga amatpersonas un Komisijas locekļi, kuri saņem algas no ES budžeta. Tā ir absolūti publiska informācija. Tāpēc šeit nav nekā tāda – un tai ir jābūt publiski pieejamai līdz ar Civildienesta noteikumu stāšanos spēkā.

Es vēlos lūgt Eiropas Parlamentu apstiprināt Komisijas pieeju, kāda tā ir atspoguļota tās priekšlikumā. Mums patīk daži ierosinātie grozījumi, un daži no tiem tiks atspoguļoti ieviešanas tiesību aktos vai pēdējā Padomes apstiprinātajā tekstā pēc prezidentūras kompromisa teksta. Esmu pārliecināts, ka šobrīd uz galda esošais jauninājums padarīs Regulu Nr. 1290/2005 par vēl efektīvāku instrumentu, nekā tā ir bijis līdz šim.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2007. gada 11. novembrī.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Gábor Harangozó (PSE), rakstiski. – (HU) Es atbalstu Komisijas priekšlikumu vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, būs redzams, kurš gūst labumu no KLP, kā arī varēs salīdzināt dažādu dalībvalstu saņemtos lauksaimniecības maksājumus. Otrkārt, tas palielinās Eiropas iedzīvotāju uzticību visām ES institūcijām un Eiropas Savienības politikas virzieniem. Treškārt, šī iniciatīva būs attiecināma ne tikai uz lauksaimniecības maksājumiem, bet arī uz maksājumiem citos ES sektoros, kas arī palielinās budžeta uzraudzības efektivitāti.

Es atbalstu ieteikuma otro punktu, kas nosaka, ka, ja dalībvalstu uzraudzības sistēmas ir jāuzlabo, attiecīgās sankcijas ir jāpastiprina. Ungārijā, pieliekot lielas pūles, mēs esam attīstījuši institucionālo sistēmu tik tālu, ka tā ir tik efektīva, cik iespējams, un atbilst Komisijas nosacījumiem.

Es atbalstu referenta ieteikumu, kas nosaka, ka datu publiskošanai internetā ir jābūt obligātai. Maksājumu aģentūru tīmekļa vietnēm būtu jābūt saistītām ar Komisijas tīmekļa vietni vai kopējo dalībvalstu tīmekļa vietņu tīklu. Protams, šādai informācijas sniegšanai ir jāatbilst Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja nosacījumiem. Turklāt ir svarīgi, lai iesaistītās puses pēc iespējas ātrāk, bet, kad iespējams, tiklīdz dati ir apkopoti, saņemtu paziņojumu par datu publiskošanu

  Alexander Stubb (PPE-DE), rakstiski. – Lielāka pārredzamība nozīmē mazāk pret Eiropu vērstu nepamatotu propagandu. Tāpēc ir viegli atbalstīt referenta pieeju, atbalstīt Komisijas priekšlikumu par pārredzamības uzlabošanu un ieviešanu attiecībā uz Eiropas lauksaimniecības izdevumiem.

Mums ir jāpatur prātā, ka lauksaimniecības izdevumi veido vienu no lielākajām ES budžeta izdevumu daļām. Tāpēc šis ir jautājums par uzticēšanos Eiropas Savienībai.

Skaidra visu, ne tikai lauksaimniecības, izdevumu pārskata trūkums rada izkropļotu ES izdevumu kopainu. Tajā pašā laikā mēs zinām, ka lauksaimniecības izdevumu pārvaldība ir pakāpeniski uzlabojusies.

Informācijai par Kopienas izdevumiem ir jābūt viegli pieejamai internetā. Pilnīga pārredzamība ir svarīga budžeta kontroles nodrošināšanai. Tāpēc esmu priecīgs, ka Chatzimarkakis kungs ir saņēmis 100 % komitejas atbalstu.

23. Ietekme, ko atstājusi vienošanās starp Kopienu un dalībvalstīm un „Philip Morris” par cigarešu kontrabandas apkarošanu, un veiktie pasākumi attiecībā uz tranzītu saistībā ar Eiropas Parlamenta izmeklēšanas komisijas ieteikumiem (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Bart Staes ziņojums (A6-0337/2007) Budžeta kontroles komitejas vārdā par ietekmi, ko atstājusi vienošanās starp Kopienu un dalībvalstīm un „Philip Morris” par cigarešu kontrabandas apkarošanu, un veiktajiem pasākumiem attiecībā uz tranzītu saistībā ar Eiropas Parlamenta izmeklēšanas komisijas ieteikumiem (2005/2145(INI)).

  Bart Staes (Verts/ALE), referents. – (NL)– Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, bieži Budžeta kontroles komitejas ziņojumos ir diez gan sliktas ziņas – galu galā tā ir Eiropas Parlamenta pretkorupcijas komiteja. Tie bieži ir saistīti ar nepilnībām, neatbilstībām un blēdībām – dažkārt pat krāpšanos un maldināšanu. Man ir prieks, dāmas un kungi, ka šodien es ziņošu par kaut ko pozitīvu, par veiksmīgu stāstu, stāstu, kas parāda, kā sadarbība starp Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm var nodrošināt problēmu risinājumus.

Kāds ir konteksts? 90-to gadu sākumā cigarešu kontrabanda bija liels bizness. Simtiem miljonu ECU – toreiz mēs vēl runājām par ECU – no Eiropas Savienības un tās dalībvalstu budžeta nokļuva kriminālo noziedznieku kabatās. 1994. gadā UCLAF – OLAF priekšgājējs – Izveidoja Cigarešu darba grupu. 1996. gadā un 1997. gadā Eiropas Parlamenta Izmeklēšanas komiteja – kas, starp citu, bija pirmā saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību izveidotā komiteja – izmeklēja visus ar tranzīta pārvadājumiem saistītās krāpšanas aspektus.

Izmeklēšanas komiteja atklāja, ka uzraudzības sistēma tranzīta pārvadājumu sektorā ir novecojusi. Tranzīta kravas mašīnām vajadzēja apzīmogot dokumentus muitas punktā, ievedot preces Eiropas Savienībā, tad bija jābrauc caur Eiropas Savienībai un tie paši dokumenti jāapzīmogo, izvedot preces no Eiropas Savienības. Pēc tam apzīmogotie dokumenti bija jānosūta atpakaļ atbildīgajam muitas punktam. Šajā sakarā bija ļoti daudz citu problēmu. Muitas punkts saņēma atpakaļ dokumentus pārāk vēlu, dažkārt pat trīs līdz četrus mēnešus vēlāk. Bija problēmas ar aizmirstiem dokumentiem un aizmirstiem zīmogiem. Galu galā Izmeklēšanas komisija deva ļoti svarīgu ieteikumu – nomainīt visu šo novecojušo papīru un zīmogu sistēmu ar datorizētu sistēmu.

Šī jaunā datorizētā tranzīta sistēma (JDTS) tika ieviesta pakāpeniski un tagad darbojas visās dalībvalstīs. Tā palīdz muitas darbiniekiem savlaicīgi noteikt, vai preču pārvadātāji nelikumīgi neizvairās no muitas uzraudzības – un tas bija liels progress. Tas, protams, pilnībā nenovērš viltotu deklarāciju iesniegšanas problēmu, un tāpēc mēs lūdzam Komisiju izveidot vēl vienu sistēmu, lai novērstu viltotu preču deklarāciju iesniegšanu. Mēs arī lūdzam, lai OLAF sniegtu šīs datorizētās sistēmas tiešu novērtējumu.

Kā jau tika teikt, Izmeklēšanas komiteja koncentrējās uz cigarešu problēmu. Cigaretes tika pārvadātas no viena robežkontroles punkta uz citu pa visu teritoriju, taču bieži tās tika nogādātas melnajā tirgū. Turklāt šīs preces ļoti bieži tika slepus ievestas atpakaļ Eiropas Savienībā. Piemēram, Itālijā divi finanšu policijas aģenti pat tika nogalināti.

Vispārīgā izmeklēšana arī atklāja, ka daži tabakas uzņēmumi sadarbojās ar kontrabandistiem, un, pamatojoties uz Komisijas un vairāku dalībvalstu informāciju, Ņujorkā tika ierosināta lieta pret „Philip Morris”. Pakāpeniski kļuva skaidrs, ka „Philip Morris” būs grūti uzvarēt tiesas prāvā, un 2004. gadā ar uzņēmumu tika noslēgta vienošanās. Apmaiņā pret USD 1.25 miljardiem, kuri jāapmaksā 12 gadu laikā, Komisija un dalībvalstis pārtrauca tiesas procesu Ņujorkas tiesā.

Faktiski iespējams, ka vienošanās ar „Philip Morris” otrā daļa bija pat svarīgāka. Tajā tika izklāstīti sadarbības nosacījumi starp „Philip Morris” un Eiropas Savienību saistībā ar cigarešu pārvadāšanu un reģistrēšanu. Ja muitas punktos tiktu atklātas cigarešu kravas, bet šīs vienošanās nosacījumi nebūtu ievēroti, „Philip Morris” būtu nekavējoties jāmaksā neapmaksātā muitas nodeva – un runa bija par summu līdz EUR 1,5 miljoniem par cigarešu konteineru.

Šis ir veiksmes stāsts: tas parāda, ka Eiropas Parlaments un Komisija var sadarboties. Tomēr vēlos pievienot nedaudz kritikas. Kad USD 1,25 miljardi tika sadalīti starp Komisiju un dalībvalstīm, Komisija saņēma tikai 9,7 %, pārējais tika dalībvalstīm. Nedomāju, ka tas ir godīgi, īpaši tāpēc, ka OLAF un Komisija paveica lielāko darba daļu.

Otrkārt, runājot par vienošanās garu, šo naudu vajadzēja izmantot kontrabandas apkarošanai. Komisija savu darbu paveica. Tā iztērēja daļu naudas „Hercule II” programmai. Taču dalībvalstis vienkārši ļāva šai naudai ieplūst valsts kasēs, lai arī patiesībā to varēja izmantot, piemēram, muitas izmeklēšanas pakalpojumu un korupcijas novēršanas pasākumu uzlabošanai.

Kopumā, priekšsēdētāja kungs, šis ir veiksmes stāsts, to varētu labi piemērot arī citiem produktiem, piemēram, alkoholam un dažiem lauksaimniecības produktiem. Es arī ceru, ka šis ziņojums ir devis pozitīvu pieskaņu svarīgajam Kallas kunga, Komisijas un mūsu Eiropas Parlamenta veiktajam darbam cīņā pret korupciju.

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs, man ir jāpasakās Staes kungam par viņa paša iniciēto ziņojumu un Eiropas Parlamentam par atbalsta sniegšanu šiem jautājumiem un sameklētajiem risinājumiem sarežģītu problēmu gadījumos.

Savā paziņojumā es, pirmkārt, runāšu par Kopienas tranzīta sistēmu, par kuru ir atbildīgs mans kolēģis Lázló Kovács. Eiropas Parlaments slavē veiksmīgo jaunās datorizētās tranzīta sistēmas ieviešanu. Tā patiešām ir ārkārtīgi liela izmaiņa salīdzinājumā ar novecojušo papīru kārtību. Pilnīgi atjauninātās sistēmas ieviešana notiks līdz 2009. gada 1. jūlijam.

Riska pārvaldība ir moderns kontroles rīks. Komisija aktīvi ievieš muitas risku pārvaldības ietvaru, lai labāk veiktu pārbaudes. Patlaban kopā ar dalībvalstīm mēs nosakām kritērijus, prioritātes un IT platformu. Jaunā sistēma arī sniegs iespēju regulāri uzraudzīt veikto riska analīžu efektivitāti. Plānotā pretkorupcijas tranzīta informācijas sistēma uzlabos spēju analizēt un novērst ar tranzīta pārvadājumiem saistītas korupcijas risku, vispirms sākot ar jutīgākajām precē un vēlāk turpinot ar pārējām tranzīta precēm. Ir svarīgi, lai dalībvalstis piešķirtu Komisijai plašākas iespējas piekļūt JDTS preču kustības datiem. Tomēr turpmākas JDTS finansēšanas pārtraukšana, kā ierosināts ziņojumā, nelabvēlīgi ietekmētu daudz efektīvākas tranzīta kontroles turpmāku attīstību.

Daži vārdi par krāpšanu saistībā ar pievienotās vērtības nodokli. Savā ziņojumā Apvienotās Karalistes Lordu palāta uzsvēra ļoti daudzus faktorus saistībā ar „karuseļa veida” krāpšanu. Tomēr mēs neredzam nevienu pierādījumu tam, ka tranzīta sistēmas nepilnības izraisīja „karuseļa veida” krāpšanu. Vēlos paskaidrot, ka, lai arī tranzīts nebija prioritāte, parastajās pašu resursu pārbaudēs no 2001. līdz 2006. gadam, kad notika izmaiņas, tas tomēr netika ignorēts. Daudzu izmeklējumu rezultātā pierādījās, ka ir nepieciešama pašu resursu un procentu maksājumu kontrole. Šāda pieeja liecina par produktīvu Komisijas pārbaužu resursu izmantošanu un palīdz izvairīties no atgriešanās pie ex ante revīzijām.

Tagad es vēlētos pievērsties līgumam ar „Philip Morris International”, kas ir viens no manas jomas jautājumiem. Man ir jāpasakās Eiropas Parlamentam par tā nepārtraukto spēcīgo atbalstu. Komisija ir vairākkārtīgi apgalvojusi, ka tā cer, ka šī vienošanās varētu būt par piemēru nolīgumiem ar citiem uzņēmumiem. Runājot par līdzekļiem, kuri tiek iegūti no šīs vienošanās, Grieķijā „Hercule” programma ir saņēmusi finansējumu cigarešu kontrabandas un viltojumu apkarošanai, kas ir no jauna izvirzīti mērķi. Mēs domājam, vai šo programmu būtu iespējams izmantot, lai finansētu laboratorijas izveidi, kurā varētu pārbaudīt cigarešu autentiskumu.

Taču man arī ir jāsaka – un Staes kungs to ļoti labi zina – ka naudas sadale bija īsts murgs un būs īsts murgs arī nākamajā finansēšanas periodā. Protams, es esmu ļoti priecīgs par atbalstu un Parlamenta izrādīto interesi par naudas izlietojumu, jo arī es esmu ieinteresēts, lai nauda tiktu izmantota cīņai ar cigarešu kontrabandu un citiem krāpšanas veidiem.

Runājot par konfiscēto kravu statistiku, lielākā daļa dalībvalstu informē Komisiju par konfiscētajiem apjomiem katru ceturksni. Tomēr ne visas dalībvalstis norāda konfiscēto cigarešu markas, un tāpēc nav pieejami pilnīgi dati. Turklāt paziņojumos par dalībvalstu veikto konfiskāciju ne vienmēr ir norādīts īsto un viltoto cigarešu daudzums daļēji tāpēc, ka tas nav nepieciešams likumpārkāpēju meklēšanai un nodevu un nodokļu iekasēšanai, jo dažkārt ir ārkārtīgi grūti atšķirt viltotas cigaretes no īstām. Mēs aicinām dalībvalstis sniegt pilnīgākus datus.

Visbeidzot, Komisija vēlas sagatavot OLAF ziņojumu par šiem jautājumiem, kā ieteica Eiropas Parlaments, taču es domāju, ka būtu daudz produktīvām pagaidīt līdz 2010. gadam, lai gūtu vispusīgāku kopainu. Tas ir tāpēc, ka daudzas svarīgas izmaiņas muitas jomā ir procesā, bet ziņojums 2008. gadā varētu būt tikai starpziņojums par stāvokli tajā brīdī.

  Jean-Pierre Audy, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, es, pirmkārt, vēlos apsveikt referentu Bart Staes, kurš ir sagatavojis izcilu ziņojumu par sarežģītu tematu par trūkumiem mūsu Kopienas tranzīta sistēmā. Es arī pateicos Eiropas Revīzijas palātai, kura savā 2006. gada decembra ziņojumā, ļoti skaidri uzsvēra problēmas mērogu.

Mani apbēdina tas, ka mēs sagrozām vienošanās ar „Philip Morris” būtību; mums tā būtu jāatceras kā šī ir vienošanās, ar kuru tika izbeigts tiesas process, nevis partnerības līgums saistībā ar nopietnām Kopienas tranzīta problēmām. Tas ir svarīgs iemesls, kāpēc es PPE grupas vārdā iesniedzu grozījumu, kura mērķis ir novērst šo neskaidrību.

Runājot par ražošanu, es piedāvāju Eiropas Savienībai un visai tabakas nozarei kopīgi finansēt programmu, lai apkarotu cigarešu kontrabandu un viltošanu.

Tomēr savus komentārus es vēlētos koncentrēt uz trūkumiem Kopienas tranzīta sistēmā. Eiropas Komisija saka mums, ka tā ir uzlabojusi muitas tranzīta sistēmu, ieviešot modernu, noturīgu, datorizētu sistēmu. Tā aizmirst, ka, lai arī datorizēta sistēma ir nepieciešama, ar to nekad nepietiek, un realitāte ir tāda, ka trūkumi ir pašā sistēmā. Tajā ir trūkumi, jo tā tiek īstenota dalībvalstu vadībā, kas nozīmē – kā teica mūsu referents un ļoti pareizi uzsvēra Eiropas Revīzijas palāta – ka dalībvalstis pilda Kopienas tranzīta noteikumus ar nopietnām nepilnībām.

1997. gadā Eiropas Parlaments izveidoja Izmeklēšanas komiteju, kas skaidri noteica, ka ES vajadzētu izveidot ietvaru, lai muitas pakalpojumi varētu funkcionēt kā vienots veselums. Mēs esam tālu no tā.

2005. gadā cienījamais kolēģis Herbert Bösch uzsvēra savā izcilajā ziņojumā problēmu apmēru un nepieciešamību pēc korupcijas un kļūdu novēršanas. Realitāte, dāmas un kungi, ir tāda, ka šis ziņojums aicina mūsu domāt plašāk par muitas sistēmas kvalitāti, mūsu finanšu ķēdēm un daudz vispārīgāk par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību.

Šajā ziņā, komisār, Eiropas Parlamenta locekļi jūs pilnībā atbalsta.

  Herbert Bösch, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mēs atbalstām šo ziņojumu, kurš ir izcils. Termins „ziņojums pēc paša iniciatīvas” nav diez cik precīzs. Tas, ko mēs darām šeit, ir pieturēšanās pie Eiropas Parlamenta pirmās Izmeklēšanas komitejas temata – un mums tas ir jāturpina. Es nevēlos sūdzēties, taču man ir kauns, ka mēs to darām tik vēlu. Es ar interesi lasīju to grupu sarakstu, kuras vēlas šodien izteikties par šo jautājumu. Šķiet, ka vienmēr ir vieglāk sūdzēties par kādu skandālu ES, nevis meklēt konkrētus, pozitīvus risinājumus. Ejamais ceļš ir garš – mēs runājam par cigaretēm – taču tas ir labs ceļš. Mēs progresējam, un Staes ziņojums to ļoti skaidri pierāda.

Protams, ir nepilnības Eiropas vienotībā cīņā pret šo problēmu. Vairāku valstu finanšu ministri vēl joprojām nevar atteikties no vienkāršas tabakas nodokļa palielināšanas, kad valsts kases sāk izskatīties patukšas, nepareizi gūstot ienākumus uz veselīgu politiķu vai citu iesaistīto cilvēku rēķina. Es saku „nepareizi”, jo cigarešu

patērētāji vienkārši pāriet uz kontrabandas vai, arvien biežāk, uz viltotām cigaretēm. Peļņa no šāda veida krāpšanās nonāk tieši organizētās noziedzības rokās.

Fakts, kas mums visiem ir iemesls šovakar svinēt progresu, vēl vairāk liek man atgādināt Parlamentam par epizodi, kas Eiropai, un īpaši Komisijai, rada mazāku godu. Ir pierādījumi, ka no 1992. līdz 2001. gadam Eiropā caur Melnkalni tieši Itālijai nelikumīgi tika ievestas aptuveni10 000 kravas cigarešu. Iespējams šī ir visu laiku lielākā krāpšana ES. Valsts prokuratūra Augsburgā, Vācijā, ierosināja 60 lietas par juridisku palīdzību šajā gadījumā. Zviedrijā ir bijušas atzīšanās, notiesāšanas un līdzīgas lietas. Līdz šim Eiropas Savienība nav iesniegusi prasību pret Melnkalnes Republiku par pašu resursu atgūšanu. Komisār, es vēlos stāties mūsu nodokļu maksātāju priekšā un teikt: „Mēs esam izskatījuši arī šo lietu”.

Vācijā, Austrijā un Centrāleiropā ir nav maz muitas ierēdņu, kuri ir paveikuši lielu darbu, taču viņu reputāciju ievērojami ir sabojājusi Eiropas Komisija. Mums ir jāatrisina šī milzīgā problēma, kuras termiņš nav pat gads. Tā būtu mana vēlēšanās saistībā ar šīs dienas ļoti patīkamajām debatēm.

  Ingeborg Gräßle (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, Parlaments labprātāk risina ar izdevumiem nevis ieņēmumiem saistītus jautājumus – un tas, ka šodien mēs beidzot pievēršamies nelieliem ieņēmumiem, dara godu Staes kungam. Vēl joprojām tas ir jautājums par EUR 17 miljardiem no PVN un pašu resursiem un EUR 14 miljardiem no muitas nodevas – kad ir gandrīz 30 %. Manuprāt, ir labi, ka mēs šodien runājam par šo jautājumu.

Acīmredzot, šodien šeit ir tikai uzvarētāji, un arī komisārs ir pelnījis apsveikumus. Mums ir prieks, ka esam atraduši ceļu – sadarbībā ar dalībvalstīm. Ir svarīgi nodrošināt OLAF, Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai, nākotni, lai tas varētu vēl labāk un efektīvāk darboties ES. Apsveikumi OLAF par to, ko tas mūsu labā ir izdarījis līdz šim, un par to, ko mēs šodien redzam savā priekšā. Mēs lepojamies ar šiem panākumiem, jo tie, protams, ir šī biroja eksperti, kas to padarīja iespējamu. Tas bija iepriekš zināms secinājums, īpaši, zinot tematu, ka mums būtu jāsasniedz reāls progress attiecībā viltotu tabakas izstrādājumu dokumentāciju vai ka arī dalībvalstīm vajadzētu sadarboties.

Mēs gribētu, lai šāds scenārijs atkārtotos arī citu dokumentāciju gadījumos saistībā ar Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību, piemēram, cīņā pret PVN krāpšanu. Tad mums būtu patiesi uzvarētāji: Eiropas nodokļu maksātāji, kuri mūs uz šejieni ir atsūtījuši un kuri liek uz mums zināmas cerības.

Es uzskatu, ka cīņas turpināšana pret cigarešu kontrabandu ir svarīgs uzdevums, ka steidzami ir nepieciešams izsaukt OLAF izmeklētāju uz Pekinu un ka mums ir jāstiprina pretkorupcijas pasākumi pasaulē. Jautājums Komisijai tagad būtu, kā izdarīt spiedienu uz cigarešu ražotājiem dalībvalstīs, lai liktu tiem parakstīties zem vienošanos starp „Philip Morris” un Kopienu? Manuprāt, mums ļoti konkrēti vajadzētu apsvērt, kā turpināt risināt šo jautājumu, jo nespēja to paveikt, apdraudētu uzticību mums.

  Paulo Casaca (PSE). – (PT) Mūsu referents un šajā gadījumā arī Eiropas Komisija ir pelnījuši mūsu apsveikumus. Šis ir lielākais Eiropas Savienības sasniegums, kādu es atceros, cīņā pret kontrabandu un nodokļu krāpšanu.

Tomēr ziņa, ko jau minēja referents un ko atbalstīja visi runātāji, ir tāda, ka mums ir jāīsteno šāda cīņa arī citās jomās. Pēc būtības šim gadījumam ir jānodrošina, ka jebkāda veida kustība muitas sistēmā efektīvi aizsargā Eiropas Savienības un visu tās dalībvalstu finanšu intereses, un no šāda viedokļa es domāju, ka šeit ir vēl daudz darāmā. Tāpēc es aicinu, pirmkārt, Eiropas Komisiju vēl rūpīgāk attiekties pret šo jautājumu.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE). – (RO) Vienošanās starp Eiropas Komisiju un uzņēmumu „Philip Morris” ir labs Kopienas finanšu instrumenta piemērs, kam vienlaicīgi ir vairāki mērķi.

Pirmkārt, ražošanas nozarei nav ierobežota brīva piekļuve tirgum, bet cīņa pret tiem, kuri izvairās no nodokļu nomaksas, importējot viltotus produktus, notiek 1,25 miljardu dolāru vērtas programmas ietvaros, kuru pilnībā finansē Eiropas uzņēmums.

Tomēr parakstītajā nolīgumā būtu jāiesaistās vairāk dalībvalstīm.

Vienošanās tika panākta 2004. gadā, kopš tā laika Rumānija un Bulgārijas, kuras atrodas pie Eiropas Savienības robežas, ir kļuvušas par tās dalībvalstīm.

Pēc tādu produktu, kuri nav licencēti visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ienākšanas tirgū Eiropas budžets ir cietis ievērojamus akcīzes nodokļa zaudējumus, bet valstu budžeti – no nenomaksāta peļņas nodokļa.

Fakts, ka tie, kuri mēģina ievest viltotas preces Kopienā, izvēlas tās Eiropas ostas, kuras nav aprīkotas ar jaunākajām tehnoloģijām, piemēram, preču paliktņu skenēšanai un reģistrēšanai, ir realitāte.

Tā kā šī situācija ietekmē Eiropas Savienības fiskālos ieņēmumus, es uzskatu, ka būtu normāli, ja ostu modernizēšana notiktu ar Kopienas finansiālu atbalstu.

Dēļ tirgū ienākošajiem lētajiem produktu viltojumiem arvien vairāk jauniešu ir sākuši smēķēt, kas, protams, ar laiku izmaksās dalībvalstu sociālās apdrošināšanas un veselības sistēmām ievērojami daudz naudas.

Pasaules veselības organizācijas izdotie ziņojumi liecina, ka viltotās cigaretes satur par 75 % vairāk darvas, par 28 %vairāk nikotīna un par 63 % vairāk oglekļa monoksīda.

Tā kā mēs apskatām smēķēšanas postošās sekas kopumā, neatkarīgi no cigarešu likumīgās vai nelikumīgās izcelsmes, mums vajadzētu runāt arī par citu tematu: kaut arī Eiropas Savienība īsteno pret smēķēšanu vērstu politiku, tajā pašā laikā tā piešķir subsīdijas tabakas audzētājiem, kas, manuprāt, ir pretrunā ar Eiropas veselības politiku.

  Szabolcs Fazakas (PSE). – (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs, par iespēju uzstāties. Cienījamais komisār Kallas, dāmas un kungi, Staes kungam ir taisnība, un es vēlos apsveikt viņu ar paveikto darbu, kas ir pārliecinošs, lai arī prasījis upurus, un par viņa ziņojumu.

Eiropas Savienība un tās institūcijas – tajā skaitā Komisija, Revīzijas palāta, OLAF, Eiropas Parlaments un arī Budžeta kontroles komiteja – uzskata vienošanos, kas parakstīta ar „Philip Morris” 2004. gadā, un tās īstenošanu par reālu veiksmes stāstu, un tas ir pareizi.

Cīņā pret kontrabandu un krāpšanos mēs esam sasnieguši svarīgu rezultātu, ne tikai tirgotājiem un patērētājiem procesa beigās, bet arī starptautiskajiem ražotājiem procesa sākumā. Šī vienošanās ne tikai daļēji kompensē radītos zaudējumus, bet arī sedz izdevumus par šādu zaudējumu novēršanu nākotnē.

Mēs esam likuši uzņēmumam „Philip Morris” saprast, ka arī tas ir ieinteresēts izstrādāt vienotu stratēģiju pret kontrabandu un krāpšanos un nodrošināt finanšu instrumentus stratēģijas veiksmīgai īstenošanai. Tas ir patiešām patīkami, un mums, jaunajām dalībvalstīm, ir ļoti svarīgi, ka šī sadarbība attiecas ne tikai uz desmit šo vienošanos noslēgušajām dalībvalstīm, bet arī uz jaunajām dalībvalstī, kuras īpaši apdraud kontrabanda un krāpšanās, tādējādi arī nodrošinot finansiālus un tehniskus nosacījumus cīņai pret kontrabandu un krāpšanos, lai arī ar dažādiem panākumiem. Paldies!

  Bogusław Liberadzki (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, es pieņemu un atbalstu Staes kunga ziņojumu, kas, pirmkārt un galvenokārt, ļauj pēc iespējas vairāk ierobežot kontrabandu. Tas ir šī ziņojuma stiprais punkts. Otrkārt, tas dod svarīgu padomu par to, kā pēc iespējas produktīvāk iekasēt nodokļus.

Tomēr kā cilvēks no valsts ar ļoti garu austrumu robežu, kāda ir Polija, es vēlos pievērst uzmanību ārējām robežām. Herbert Bösch bija pilnīga taisnība, kad viņš runāja par muitas cilvēku pieredzes izmantošanu. Šie cilvēki patiesībā ir daudz nozīmīgāki nekā aprīkojums un sistēmas, un tāpēc, komisār, es vēlos jūs nopietni lūgt rūpīgi apsvērt priekšlikumus un ieteikumus un ņemt tos vērā. Produktivitāte un efektivitāte kontrabandas apkarošanā būs svarīgs faktors, kad runa būs par mūsu Kopienas reputāciju.

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs, paldies par jūsu atbalstu šim jautājumam. Man ir jāsaka, ka lielākā problēma ir tāda, ka visa atbildība saistībā ar muitu un pievienotās vērtības nodokli ir dalībvalstu rokās.

Es patiešām nesaprotu, kāpēc dažas dalībvalstis nevēlas dot vairāk iespēju izmantot Eiropas Savienības institūciju rīcībā esošos līdzekļus. Piemēram, OLAF vairākos gadījumos ir bijis gatavs rīkoties, „Philip Morris” gadījumā un Diabolo cīņā pret viltojumiem, un to nevar paveikt bez sadarbības Eiropas līmenī un bez specifiskiem Komisijas dienestiem.

Taču juridiski tas ir pilnībā dalībvalstu rokās tāpat kā muitas stiprināšana, piešķirot nepieciešamos resursus. Komisija dara visu iespējamo, lai veicinātu šo sadarbību. Man ir jāsaka, ka bez sadarbības ar dalībvalstīm, nav iespējama produktīva, efektīva cīņa pret cigarešu kontrabandu un īpaši pievienotās vērtības nodokļa krāpšanu.

Es domāju, ka mums šeit ir kopīgas intereses, un mums vajadzētu risināt šo jautājumu nepārtraukti, lai uzlabotu sadarbību. Arī – un iespējams es nepareizi sapratu no tulkojuma – vienošanās ar „Philip Morris” tika noslēgta starp 10 dalībvalstīm un Eiropas Komisiju no vienas puses un „Philip Morris” no otras puses, kas ir diez gan unikāli. Tā bija Komisija, tās juridiskais serviss un OLAF, kas panāca šo vienošanos, un, Gräßle kundze, tas turpinās. Tāpēc es domāju, ka mēs varēsim kaut ko pateikt nākotnē.

Taču galvenais jautājums patiešām ir dažu dalībvalstu nevēlēšanās pieņemt savstarpējas administratīvās palīdzības priekšlikumu, kas varētu būt platforma. Mēs piedāvājam sadarbības platformu, un vēl joprojām ir dažas dalībvalstis, dažas lielās dalībvalstis (Es pats esmu mēģinājis pārliecināt dažu lielo dalībvalstu ministrus būt atklātākiem pret šo priekšlikumu.) Ir kaut kādas aizdomas, taču tajā pašā laikā kā bijušais finanšu ministrs es zinu, ka cīņa pret pievienotās vērtības nodokļa un muitas nodevu krāpšanu ir iespējama tikai sadarbībā ar dalībvalstīm.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks ceturtdien, 2007. gada 11. oktobrī.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Francesco Musotto (PPE-DE), rakstiski. – (IT) Kā referents par krāpšanas apkarošanu Eiropas Savienībā es atbalstu svarīgo vienošanos ar „Philip Morris” par cigarešu kontrabandas apkarošanu muitā. Krāpšanās muitā ir viens no Kopienas finanšu interesēm radīto zaudējumu galvenajiem avotiem, bet krāpšanās saistībā ar cigaretēm ir viens no neaizsargātākajiem sektoriem.

OLAF nesenās darbības – piemēram, operācija Diabolo (konfiscēti 135 miljoni cigarešu, kopējie zaudējumi EUR 220 miljoni) – ir pierādījušas, ka muitas krāpšanu var apkarot, un tas ir jādara: ir svarīgi stiprināt Eiropas institūciju rīcībspēju. Vienošanās ar „Philip Morris” var būt piemērs ne tikai tabakas sektorā, bet arī citos sektoros, lai cīnītos ar viltojumiem. Ieņēmumus no „Philip Morris” izmaksātās kompensācijas apmēram EUR 1 miljarda apmērā vajadzētu izmantot, lai uzlabotu cīņu pret viltojumiem ES.

24. Nākamās sēdes darba kārtība (sk. protokolu)

25. Sēdes slēgšana

(Sēde tika beigta plkst. 11.40.)