Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2006/0058(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0320/2007

Iesniegtie teksti :

A6-0320/2007

Debates :

PV 11/10/2007 - 3
CRE 11/10/2007 - 3

Balsojumi :

PV 11/10/2007 - 6.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0428

Debašu stenogramma
Ceturtdiena, 2007. gada 11. oktobris - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

3. EK un ASV gaisa satiksmes nolīgums (debates)
Protokols
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. - Nākamais punkts ir S. El Khadraoui ziņojums (A6-0320/2007) Transporta un tūrisma komitejas vārdā par priekšlikumu Padomes un Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju lēmumam par gaisa satiksmes nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm no vienas puses un Amerikas Savienotajām Valstīm no otras puses [8044/3/07 - COM(2006)0169 - C6-0210/2007 – 2006/0058(CNS)].

 
  
MPphoto
 
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, S. El Khadraoui, Parlamentam ir bijusi svarīga politiska nozīme, palīdzot mums parakstīt pirmo ES un ASV gaisa satiksmes nolīgumu 30. aprīlī Vašingtonā.

Līdz ar nolīgumu atbalstīšanu 14. martā pat vēl pirms Transporta un tūrisma komiteja bija devusi savu paziņojumu, Parlamenta loma bija ārkārtīgi izšķiroša, modernizējot noteikumus, kas regulē transatlantisko gaisa satiksmi, un piedāvājot jaunas iespējas Eiropas pilsoņiem. Nolīgums stāsies spēkā nākamā gada martā, un Eiropas un ASV uzņēmēji atrodas starta pozīcijās jauniem transatlantiskiem sakariem. Apvienotā komiteja, kurai ir jāuzsāk nolīguma darbība, ir jau tikusies jūnijā. Tai atkal jātiekas novembrī, lai nodrošinātu izlīdzinātu piemērošanu un uzsāktu darbu pie tādiem svarīgiem jautājumiem kā konkurence vai drošība.

Jūs savās oficiālajās diskusijās par nolīgumu šodien minējāt vairākus atslēgu punktus, kuros mēs esam vienisprātis. Jūs uzsverat, cik svarīgs ir otras pakāpes nolīgums, lai virzītu uz priekšu pieeju ASV tirgum, sevišķi attiecībā uz Eiropas ieguldījumiem Amerikas Savienotajās Valstīs. Jūs uzsverat, cik svarīga ir mūsu noteikumu saskaņošana, it īpaši attiecībā uz drošību, cenšoties iegūt „vienas pieturas drošību”. Jūs uzsverat, cik svarīgs ir vides aspekts un jo sevišķi CO2 emisiju tirgošana. Visbeidzot, jūs uzsverat arī to, cik svarīgi ir informēt Parlamentu un apspriesties ar to.

Es arī piekrītu jūsu politiskajām prioritātēm. Es atzinīgi vērtēju vienošanos mūsu abu iestāžu starpā par punktiem, kas ir tik politiski jutīgi gan Eiropā, gan Amerikas Savienotajās Valstīs.

Man ir arī ārkārtīgi liels prieks, ka Parlaments runā ar Amerikas Savienotajām Valstīm Eiropas balsī ilgstošā dialogā ar ASV kongresu un valdību. Mums jāstrādā nenogurstoši kopā ar Vašingtonu par jautājumiem, kas rada problēmas. Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas asambleja Monreālā septembrī sagādāja vilšanos. Kā jums ir zināms, ES un Eiropas kaimiņi, 42 valstis, bija spiesti paust savu atturīgo nostāju attiecībā uz rezolūciju par CO2 emisiju tirgošanu, jo mēs esam pret ASV un pārējo pasauli.

Pārstāvju palāta arī pieņēma grozījumu, lai ierobežotu ASV uzņēmēju iespējamo nokļūšanu ārzemju kontrolē. Lai gan Senāts par grozījumu vēl nav balsojis, tas apēno sarunas par otrās pakāpes nolīgumu, kurām jāsākas pavasarī. Eiropas Parlaments ir ziņojis kongresam un ASV valdībai par šo lietu, un arī es to esmu darījis, un mums ir jāturpina pielikt pūles, lai novērstu katru kustību, kas traucē aviācijas nozares normalizēšanu.

Tomēr, ja šie notikumi norāda uz grūtībām, kas jāpārvar, mēs nedrīkstam aizmirst vissvarīgāko. Mums tagad ir stabils pamats, lai darbs starp Eiropu un ASV notiktu kā līdzīgam ar līdzīgu. Tā nebija pirms sešiem mēnešiem. Tāpēc mums jāturpina šie panākumi, kas ir četru gadu darba rezultāts.

Acīmredzot priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, S. El Khadraoui, es gribu darīt jums zināmu, ka esmu gatavs un vēlos pildīt gan Parlamenta, gan Padomes politiskos mērķus un ka es esmu ārkārtīgi gandarīts par Eiropas vienotību šajā jautājumā, ar vienotību starp eiropiešiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Saïd El Khadraoui, referents. - (NL) Priekšsēdētājas kundze, Komisijas priekšsēdētāja vietniek, dāmas un kungi, kad šopēcpusdien mēs beidzot iededzam zaļo gaismu gaisa satiksmes nolīgumam starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm, tas iezīmēs ne tikai beigas procesam, kas ir ildzis daudzus gadus un attīstījies ar lielām grūtībām, bet arī sākumu jaunai nodaļai gaisa satiksmes vēsturē, un sekas, nebūdamas pilnībā paredzamas, varētu būt milzīgas.

Vienlaikus mēs zinām, ka šī ir tikai pagaidu kārta un ka mums priekšā ir vēl daudz darāma, lai panāktu daudz maz integrētu transatlantiskās aviācijas tirgu, kas ir mūsu mērķis. Daži domā, ka mēs jau esam pārāk daudz piekāpušies amerikāņiem šajā pirmajā kārtā. Viņi domā, ka sarunu noskaņojums izplēnēs, īpaši ņemot vērā, ka ASV aviosabiedrībām jau ir de facto atsevišķas iekšzemes pārvadājumu līnijas no vienas dalībvalsts uz otru, ko mēs nevaram darīt ASV teritorijā.

Abas puses saņem to, ko mēs saucam par gaisa piekto brīvību, kas piedāvā Amerikas aviosabiedrībām iespēju lidot uz Āfriku vai Āziju caur Eiropu. Pretējais ceļš arī ir iespējams, bet ir mazāk svarīgs, ņemot vērā ASV ģeogrāfisko novietojumu. Turklāt no nākamā gada marta tiks atcelti vēl pašreizējie ierobežojumi piekļuvei noteiktām lidostām: ņemiet kaut vai Hītrovu, kuru pašlaik ir atļauts izmantot tikai divām aviosabiedrībām.

Tāpēc savā ziņā nav īsta līdzsvara, bet no otras puses, komisār, nolīgums ir acīmredzams solis uz priekšu un pašreizējā stāvokļa uzlabojums. Pirmkārt, nolīgums izbeidz juridisko nenoteiktību, kas radusies kopš Tiesas 2002. gada spriedumiem, kuri pasludināja, ka pastāvošajā divpusējā atvērto debesu nolīgumā ir ietvertas nelikumīgas pozīcijas un tas ir jāgroza. Otrkārt, patērētāji jutīs starpību. Ja līdz šim vienīgi attiecīgās valsts pārvadātāji un Amerikas aviosabiedrības ir varējušas lidot no dalībvalsts uz Amerikas Savienotajām Valstīm, nākotnē visi Eiropas pārvadātāji varēs lidot no jebkura punkta Eiropā uz jebkuru punktu Amerikas Savienotajās Valstīs, saglabājot iespēju pēc tam lidot, piemēram, uz Meksiku vai Dienvidameriku. Nav šaubu, ka tas nozīmēs lielāku izvēli patērētājam un, iespējams, arī zemākas cenas.

Treškārt, komisār, līdz ar jūsu pieminētās Apvienotās komitejas izveidošanu — ar abu pušu pārstāvjiem — mēs radām institūciju, kura apspriedīs jautājumus, kas skar nolīgumu, kā arī jautājumus attiecībā uz sociāliem, vides un drošības noteikumiem un tā tālāk. Tāpēc tas ir instruments, kas varētu vairot uzticību un sapratni abās pusēs. Tas ir ļoti svarīgi, jo līdzās šī transatlantiskā tirgus atvēršanai, protams, ir būtiski, ka noteikumi tiek pakāpeniski saskaņoti un savstarpēji pielīdzināti augstā līmenī.

Iestādēm arvien labāk saprototies un ciešas sadarbības ieguvumiem kļūstot skaidrākiem, amerikāņi arī var kļūt piekāpīgāki attiecībā uz piekļuvi iekšējam ASV tirgum. Galu galā vēl joprojām ir daudz neatrisinātu jautājumu: jūs jau minējāt dažus no tiem. Es runāju par iekšējiem pārvadājumiem, par nodibināšanas tiesībām Eiropas aviosabiedrībām, noteikumiem attiecībā uz kontroli un īpašumtiesībām un visāda veida citiem ierobežojumiem, kas vēl joprojām ir spēkā.

Tāpēc zinot, ka sarunas par otro kārtu sāksies ļoti drīz — īstenībā nākamajā vasarā, Komisijai ir nepieciešams domāt par labu sarunu stratēģiju tagad. Ko mēs gribam īstenībā sasniegt? Kas ir mūsu prioritātes? Kā mēs varam pārliecināt amerikāņus spert jaunus soļus? Kur vēl iespējamas piekāpšanās, kas nav neizdevīgas mums? Man nav jāsaka jums, komisār, ka konteksts ir augstākajā mērā problemātisks. Nākamgad ir prezidenta vēlēšanas. Valda vispārēja neuzticēšanās Amerikas Savienotajām Valstīm, kas ved tieši uz Kongresu, par trešām pusēm doto kontroli pār tādām stratēģiskām nozarēm kā aviācija. Amerikas arodbiedrības arī baidās zaudēt savu ietekmi uz nozari ārējas iejaukšanās dēļ, galvenokārt tāpēc, ka ir sajūta, ka tām varētu veikties, un tāpēc, ka valda pieņēmums, ka Eiropas aviosabiedrības ir labāk organizētas un spēs viegli sakampt lielus šī tirgus kumosus. Tad, protams, arī mums ir Eiropas vēlēšanas.

Ir arī problēmas, kas pastāv jau šodien. Jūs pieminat mūsu ASV kolēģa kongresmeņa J. Oberstar mēģinājumu dot atšķirīgu skaidrojumu daudzām nolīguma pozīcijām. Tomēr, visu šo atzīstot, tāpat kā referents un kā Parlaments mēs grasāmies šajā pēcpusdienā dot tam zaļo gaismu. Mēs taisāmies balsot ar „jā” no visas sirds. Protams, mēs patiešām ļoti cieši sekosim sagatavošanas darbiem. Mēs ceram, ka mūs tāpat kā iepriekš tajos cieši iesaistīs. Mēs ar to rēķināmies.

 
  
MPphoto
 
 

  Reinhard Rack, PPE-DE grupas vārdā. - (DE) Priekšsēdētājas kundze, šis Parlaments un it sevišķi mana PPE-DE grupa balsos par šo nolīgumu šodien ar lielu vairākumu, jo mēs galu galā panācām labu pagaidu rezultātu.

Tas tomēr ir tikai pagaidu rezultāts, kā to ir teicis gan priekšsēdētāja vietnieks J. Barrot, gan mūsu referents S. El Khadraoui, mums vēl ir jāatrisina svarīgi jautājumi saistībā ar Atvērto debesu nolīgumu: tādi jautājumi kā iekšējie pārvadājumi, nodibināšanas tiesības, īpašumtiesības, valsts palīdzība, kā arī dažādas citas lietas.

Neatkarīgi no tā, ka mēs esam spējuši radīt samērā labu pagaidu rezultātu, nolīgums atklāj vairākās vājas vietas mūsu sistēmā. Arī uz tām ir jau ticis norādīts. Turpmāk mums jāpieliek pūles, lai nodrošinātu, ka mūsu Parlamentam — tāpat kā mūsu kolēģiem ASV Kongresā, kas, kā dažs labs varētu teikt, pēdējo gadsimtu laikā ir piesavinājušies dažādas tiesības — ir vairāk izdevību ietekmēt šī nolīguma būtību. Šoreiz mums ir izdevies panākt progresu, zināmā mērā apmānot sistēmu — iebilstot, pirms Padome publiski izteicās — bet kopumā ņemot, mums ir vajadzīgi labāki noteikumi satura veidošanai.

Šajā sakarā es gribu pievērst vēlreiz uzmanību svarīgam jautājumam gaisa satiksmē, īpaši starp Eiropu un ASV. Drošības nosacījumi un drošības pārbaudes ir svarīgas, lai pasažieriem būtu mierīgs prāts, izmantojot šo svarīgo satiksmes veidu. Tomēr drošības pasākumus nedrīkst nepareizi skaidrot kā fetišismu, kas nerada neko citu kā tikai neērtību pasažieriem, nenodrošinot viņiem patiesi lielāku drošību. Šī iemesla dēļ kārtējo padsmito reizi — ir jāmaina noteikumi par šķidrumu pārvadāšanu lidmašīnā!

 
  
MPphoto
 
 

  Brian Simpson, PSE grupas vārdā - Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos atvainoties jums, Komisijas priekšsēdētāja vietniekam un godātajiem deputātiem, jo pēc manas runas man būs jādodas prom no palātas, lai sniegtu interviju. Es nemēdzu tā darīt, un es atvainojos par to, ka nepalikšu uz pārējo debašu daļu.

Es gribu pateikties savam kolēģim S. El Khadraoui par viņa ziņojumu un brīdināt viņu, ka var gadīties, ka viņš pārspēs pat manu uzstādīto rekordu visilgākajā referenta pienākumu pildīšanā parlamentārās darbības vēsturē, ja viņš turpinās darbu pie šīs īpašās lietas! Būsim godīgi. Laulības, kas noslēgtas starp Eiropas Savienību un ASV sākotnējā civilās aviācijas Gaisa satiksmes nolīguma formā, ir aprēķina laulības, kurās ES ir gribošais līgavainis un ASV — ļoti negribīgā līgava. Tagad, nonākuši līdz laulību piepildījumam, mēs atklājam, ka ASV līgava uzskata, ka viņas ES līgavainis nav sevišķi pievilcīgs, un, redzot, ka viņa ir saņēmusi visus labākos kumosus no viņa kāzu dienā, ASV līgavu tagad nevar traucēt ar laulības piepildīšanu, jo pārstāvis J. Oberstar stāv pie pāra ar šauteni rokās.

Starp ES un ASV valda lielas atšķirības attiecībā uz aviācijas politiku, un es, piemēram, nebūtu pārsteigts, dzirdot nākamajās nedēļās un mēnešos, ka sarunas par otrās kārtas nolīgumu ir pārtrūkušas, jo ASV negrib piekāpties galvenajos jautājumos. Es baidos, ka ES līgavainis tik izmisīgi vēlas piepildīt šo aprēķina laulību, ka mēs atkal padosimies negribīgajai līgavai. Un kā ir ar ETS un drošību, kur ES un ASV nostāja ir pilnīgi atšķirīga? Kā ir ar ASV aviosabiedrību īpašumtiesībām ārzemniekiem jeb piektajām savstarpējām tiesībām? Kā ir ar pasažieru sarakstiem un 11. iedaļas aizsardzību? Šie visi ir jautājumi, kas mūs šķir, lai gan es pieņemu, ka ir vēlēšanās apsēsties un runāties, mums izskatās, ka tas vienmēr notiek saskaņā ar nosacījumiem, ko mums diktē amerikāņi.

Es visiem vēlu labu veiksmi, un PSE grupa balsos par. Tomēr es patiesi ceru, ka sarunas būs veiksmīgas un ka ceļa galā būs nolīgums ar lielāku līdzsvaru, savstarpējību, taisnīgumu. Bet ir jautājums, vai tā notiks, ņemot vērā ASV attieksmi, un es jautāju, vai ceļš, ko esam uzsākuši, novedīs mūs pie šīs aprēķinu laulības beigām ar šķiršanos Lasvegasas gaumē.

 
  
MPphoto
 
 

  Sarah Ludford, ALDE grupas vārdā. - Priekšsēdētājas kundze, es uzstājos savas kolēģes S. in ‘t Veld vietā.

Es paklanos citu cilvēku zināšanu priekšā par šī nolīguma tehniskajiem aspektiem. Būdama EP deputāte, kas pārstāv Londonu, kurā ietilpst svarīgā lidosta Hītrova, mani noteikti uzmundrina tas, ka šis nolīgums dos pasažieriem vairāk labuma no konkurences, un šajā ziņā ir labi, ka tas ir noslēgts.

Es gribu pievērsties nolīguma drošības aspektiem, saprotot no ziņojuma, ka to regulējums pilnībā ir atstāts Apvienotās komitejas ziņā. Es piekrītu referenta atzinīgajam vērtējumam par sadarbību starp ES un ASV iestādēm, kas ir atbildīgas par aviācijas drošību. Tomēr, kā ir teikts ziņojumā, drošības pasākumiem ir jābūt pamatotiem ar pareizu riska novērtējumu, un tie nedrīkst būt pārmērīgi vai nekoordinēti, un ir jārespektē Eiropas un ASV pilsoņu privātā dzīve, kad pasažieru personas dati tiek apmainīti starp ES un ASV.

Deputātiem būs zināms par ievērojamām pretrunām sakarā ar Pasažieru datu reģistra (PDR) nolīgumu. Eiropas Parlaments ir izteicies ļoti spēcīgi par to, ka tam nav bijusi galvenā loma šajā nolīgumā, kā tas to būtu vēlējies. Protams, pēc Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju atzinuma saskaņā ar jauno nolīgumu aizsardzības mehānismi ir ievērojami vājinājušies salīdzinājumā ar iepriekšējiem nolīgumiem, un jaunais nolīgums atstāj atklātus nopietnus jautājumus un trūkumus.

Lai gan komisārs J. Barrot atzinīgi vērtēja vadošo nozīmi, kāda Parlamentam bija regulatīvās sistēmas modernizēšanā citos aviācijas uzņēmējdarbības aspektos, es domāju, ka mums ir jāpauž vilšanās, ka mums nav izdevies dot to ieguldījumu, ko gribējām, par privātās dzīves un personas datu aizsardzības pastiprināšanu. Saskaņā ar PDR nolīgumu dati tiks glabāti 15 gadus, kas, es jums atzīstos, ir pārmērīgi un par ko ziņojums liecina, ka mēs to negribam. ASV būs pieeja jutīgiem datiem, un tās varēs pat tos lietot sīku noziegumu gadījumos, kas nav cīņa pret terorismu.

Galu galā, kaut arī kopumā atzinīgi vērtēju šo nolīgumu, man rodas bažas, ka šī ziņojuma cenšanās, lai tiek pienācīgi novērtēts drošības pasākumu ieguldījums riska mazināšanā, nedrīkst būt pārmērīga un tai jāaizsargā privātā dzīve, kas nav nodrošināta pasažieru datu reģistru apmaiņas jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Eva Lichtenberger, Verts/ALE grupas vārdā. - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, šī nebija pirmā reize, kad tikāties ar sarunu partneri, kas ir ļoti sarežģīts, maigi sakot, jo, pamatojoties uz pieredzi, viņš pieņem jau pašā sākumā, ka Eiropa vienmēr piekāpsies, ik reizes. Tāpat kā iepriekš, ja jūs izlasāt šo dokumentu, tas ir skaidri izdevīgs ASV. Vai tajā ir kaut kas Eiropas Savienībai, tas vēl ir jāredz, jo apvienota komiteja nav nekas cits kā iespēja; tā nav vēl panākums, sevišķi tāpēc, ka ASV jau izsaka šaubas par rezultātiem. Es vēl neredzu līdzsvaru, un ļoti maz vērības tiek veltīts mūsu prasībām. Iepriekšējā runātāja dotais salīdzinājums par diezgan savādo aprēķina laulību ir ļoti trāpīgs.

Aviācijas drošības, vides aizsardzības un īpašuma tiesību jautājumi vēl joprojām ir neatrisināti. Jautājumā par drošību mēs vēl neesam sasnieguši to, kas mums ir jāsasniedz. Jautājumā par datu aizsardzību, jo sevišķi — par Eiropas pilsoņu aizsardzību pret pārlieku dedzīgiem pasākumiem — mēs vēl joprojām neesam sasnieguši rezultātu, ko mums vajag un kas mums ir jāsasniedz. Turklāt aviācijas ieguldījums mūsu nespējā sasniegt Kioto mērķi vēl arvien ir milzīgs.

Pie pašreizējām pieauguma likmēm Eiropai būs jāsaskaras ar nopietnām grūtībām, ja vien mums nav kopīgs nolīgums ar ASV, un no tā nekas nav redzams pašreizējā brīdī. Vislielākais, ko es redzu, ir nedroši sākuma soļi, bet Eiropai ir jābūt daudz pašpārliecinātākai un jārunā vienā balsī šajā sarunu procesā, jo tas, kas līdz šim ir noticis, dod mums iespējas.

Mēs vēl neesam ievākuši augļus, tomēr es varu teikt ar pārliecību, ka Eiropas Parlaments un Transporta un tūrisma komiteja pētīs šīs apvienotās sarunu komitejas gūtos rezultātus ļoti rūpīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Toussas, GUE/NGL grupas vārdā. - (EL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, ES ārlietu politika gaisa satiksmes jomā pamatojas uz atvērtas gaisa telpas izveidi starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm. Šī politika pilnībā ir kapitāla interesēs. To izmanto, lai ar spiediena un draudu palīdzību radītu divas vai trīs monopolistiskas aviācijas uzņēmēju grupas Eiropas Savienībā. Viņi arī ievāks ražu no starptautiskās gaisa satiksmes, kamēr atlikušās aviosabiedrības — tās, kas palikušas pāri — pēc sava rakstura būs reģionālas, un to darbība aprobežosies ar dalībvalstīm. Spēcīgais spiediens un draudi, ko pieredzēja Alitalia, Olympic Airlines un citu aviosabiedrību personāls dalībvalstīs, raksturo to, kas tagad notiek. Konflikti bija saskatāmi sarunās ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Iznākuma nolīgums un nesaskaņu pazīmes var nojaust pēc valsts subsīdijām Airbus un Boeing, sabotāžas novēršanas ASV iekšzemes lidojumos un ASV valdības atteikuma atļaut Eiropas aviosabiedrībām piedalīties vai pat iegādāties ASV aviosabiedrības.

Nolīgums rāda kompromisa līmeni starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm. Tas ir tālu no tautas vajadzībām; tas veicinās augstāku koncentrācijas pakāpi, notiekot aviosabiedrību pirkšanai un apvienošanai. Visās šajās jomās saglabājas dziļas problēmas attiecībā uz personas datu, kā arī vides aizsardzību.

Šo iemeslu dēļ mēs balsosim pret priekšlikumu par gaisa satiksmes nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli, ITS grupas vārdā. _ (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, savstarpējība ir svarīga vērtība personu attiecībās un vēl jo vairāk attiecībās valstu starpā, pat komerciālās. Es patiesībā patiešām mēģināju ieviest dažus grozījumus S. El Khadraoui ziņojumā, neauglīgi pūloties likt mūsu Komisijas kolēģiem apzināties šo un citus punktus.

Laikmetā, kad komunikācijas izšķir visu un kad gaisa komunikācijas ļauj izmantot iepriekš neiedomājamas ceļošanas iespējas, ir skaidrs, ka gaisa satiksmes nolīgumi valstu starpā ir nepieciešami un vēlami. Tomēr tas, kas nav skaidrs, ir jautājums, kāpēc šajā ziņojumā — kā visos citos aktos, ko pieņēmusi Eiropas Savienība — mēs šķietam nespējīgi pieprasīt savstarpējību, kas arī nozīmē vienādus konkurences nosacījumus. Mums jāspriež kā pilsoņiem, it sevišķi mums, deputātiem, jo mūsu Parlaments ir vienīgā ES institūcija, kas patiešām ir apveltīta ar tiešu tautas mandātu.

Tāpēc, ja Parlaments vēlētos demonstrēt patstāvīgas spējas vadīt citu institūciju politiku, tam savos aktos un (lai arī ierobežotos) koplēmumos būtu jāparāda, ka ar Eiropu nesaistītas intereses to nevar viegli ietekmēt. Tieši tāds ir S. El Khadraoui ziņojums šodien, kas ir izcils arī daudzos citos aspektos, un es vēlos izmantot šo izdevību, lai pateiktos viņam par darbu. Tomēr tāpat kā tik daudzos citos gadījumos ziņojumam pietrūkst spēja skaidri paziņot, ka ir pilnīgi nepieciešami vienlīdzīgi nosacījumi par iekšējiem pārvadājumiem un sociālo un vides standartu ievērošanu, ja jāveido brīva konkurence. Netiek piemērots arī savstarpējības princips attiecībā uz drošību vai pasažieru tiesībām.

Turklāt ziņojums atzīst, ka aviācijas nozare rada daudzas negatīvas ietekmes, kas veicina klimata pārmaiņas. Tāpēc es nevaru saprast, kāpēc mani kolēģi deputāti neatbalstīja manis iesniegto grozījumu par nevēlamo ietekmi, ko rada savienojumi gaisa kuģu tvaiku astēs, un par varbūtību, ka šīs ietekmes palielināsies līdz ar aviācijas palielināšanos, un tāpēc aicināja iekļaut aviāciju Eiropas emisiju tirgošanas sistēmā.

Visbeidzot attiecībā uz starptautisko sociālo tiesību aktu piemērošanu man nešķiet, ka attieksme pret Eiropas un ASV gaisa kuģiem ir vienāda, tādējādi arī šeit nav ievērotas divpusējas tiesības. Tas viss, manuprāt, ir pietiekams pamats, lai balsotu pret ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Georg Jarzembowski (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, Komisijas priekšsēdētāja vietniek, dāmas un kungi, es vēlos noraidīt punktus, kurus uzsvēra E. Lichtenberger un L. Romagnoli savos paziņojumos. Protams, nav pilnīgas tiesību savstarpējības, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo situāciju šis ir līdzsvarots nolīgums, kas arī ir iemesls, kāpēc mēs balsosim par to. Ja, jūsuprāt, šis nav līdzsvarots nolīgums, tad katrā ziņā balsojiet pret to, bet mēs piekrītam referentam, ka šis ir līdzsvarots pirmais solis, un mēs arī piekrītam, ka ir jāseko otram solim. Es, protams, atbalstu referenta prasību — kā teica mans kolēģis R. Rack — ka mums ātri jāpāriet pie otrās kārtas.

Mums gluži vienkārši jāizmanto tas, par ko tagad ir nolīgts. Tāpēc es mudinu Eiropas aviosabiedrības izmantot jaunās iespējas, ko šis nolīgums tām dod attiecībā uz īpašuma un kontroles tiesībām, un sākt licenzēšanas darbības, un iesaistīties zīmolu veidošanas politikā, un daļēji piedalīties ES valdības programmā. Tām nav jāgaida uz otro kārtu, tām jāizmanto pirmā kārta tūlīt, lai tad, kad mēs ieiesim sarunu otrajā kārtā, mēs varam gūt labumu no sākotnējās pieredzes un noteikt jomas, kurās vēl ir trūkumi attiecībā uz mūsu Eiropas sabiedrību tiesībām ASV tirgū.

Mums ir arī jāaicina administrācija un mūsu pašu Komisija audzēt kapitālu no iespējām, ko dod šis nolīgums, un, piemēram, piekrist vienas pieturas drošībai uz ilgstošāka pamata. To var panākt ar Apvienoto komiteju un sadarbībā ar administrāciju, un mēs varam rādīt pilsoņiem, ka šis nolīgums nes labumu viņiem, it sevišķi, ja viņiem nav jāveic otrreizēja drošības pārbaude lidostās.

Es ar saviem kolēģiem vēlos pateikties Komisijai par labo sadarbību šajā gadījumā, bet mums ir jāpanāk tikpat laba sadarbība procesa otrajā kārtā. Es brīdinu amerikāņus nepieņemt J. Oberstar priekšlikumu, jo, ja viņi grib kaitēt šim nolīgumam līdz ar visiem viņu vienpusējiem grozījumiem, mēs reaģēsim asi. Tāpēc, teiksim amerikāņiem, ka mēs labprāt turpināsim šīs sarunas starp kongresu un Eiropas Parlamentu, bet ka viņi nedrīkst traucēt nolīgumam ar saviem aizspriedumainajiem skaidrojumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Ulrich Stockmann (PSE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, vispirms es vēlos pateikties referentam par situācijas un ieņemtās nostājas skaidro attēlojumu.

Vispirms par pozitīvo, ko iepriekšējais runātājs arī ir pieminējis. Ar atvērto debesu nolīgumu starp ASV un Eiropu mums tagad beidzot ir iespēja izveidot aviosabiedrību maršrutus no Eiropas Savienības caur Amerikas Savienotajām Valstīm uz tādām trešām valstīm kā Meksika un Dienvidamerika. Tas arī piedāvā iespēju ikvienam Eiropas Savienībā bāzētam gaisa pārvadātājam lidot no jebkuras vietas ES uz jebkuru vietu ASV bez ierobežojumiem attiecībā uz jaudu vai cenām, un es piekrītu iepriekšējam runātājam: šīs iespējas ir jāizmanto.

Arī attiecībā uz investīcijām ASV aviosabiedrībās ir panākts progress ar šo nolīgumu. Atvērto debesu nolīgums tādējādi ir pirmais svarīgais solis pretī Atvērtai aviācijas telpai bez kādiem ierobežojumiem no abām pusēm. Tādējādi tas var radīt jaunus noderīgus gaisa maršrutus un daudz jaunu darbavietu.

No otras puses, kā tas jau ir atzīmēts, ir skaidri jāpasaka, ka šis ir tikai pirmais solis un nevar tikt uzskatīts par galīgu nolīgumu. Mēs sagaidām no Komisijas otrajā kārtā sarunas par tādiem neatrisinātiem jautājumiem kā iekšējie pārvadājumi, nodibināšanas tiesības, īpašuma tiesības un valsts pabalsts no ASV. Konflikta iespēju komisārs jau ir ļoti skaidri parādījis, bet es ceru, ka darbs transatlantiskajā komitejā progresēs, un tādā veidā mums galu galā būs savstarpējas tiesības, kuras var īstenot, un Atvērto debesu nolīgums, kas atbilst savam nosaukumam.

Blakus tam komitejai jāvirza uz priekšu ASV lidojumu iekļaušana emisiju tirdzniecībā, jo mēs zinām, ka mēs nepanācām tik daudz ICAO sanāksmē, kā jūs jau minējāt. Protams, ir arī jāuzsver mūsu prasība par vienas pieturas drošību.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. - Dāmas un kungi, es gribu sveikt un dot vārdu G. Georgiu, kas ir jauns Eiropas Parlamenta deputāts.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Georgiou (IND/DEM). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, iepriekšējo gadu laikā es esmu vērojis eiropiešu izmisīgu mēģinājumu parakstīt gaisa satiksmes nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Neraugoties uz lielu vēlmi no mūsu puses, es esmu arī ievērojis amerikāņu nevēlēšanos. Ja eiropieši grib panākt nozīmīgu nolīgumu, mums jāsaasina viņu uzmanība uz to, ka viņiem jābūt gataviem izsniegt neaizpildītu čeku. Priekšsēdētājas kundze, šie nolīgumi tomēr neattiecas tikai uz mašīnām, interesēm un sabiedrībām. Šie nolīgumi skar cilvēkus — cilvēkus, kas ceļo no Eiropas un Amerikas Savienotajām Valstīm. Daži no viņiem ir grieķi, pret kuriem izturas citādi, nekā pret pārējiem eiropiešiem. Viņiem ir daudz kas sakāms par grūtībām, kas viņiem jāpārvar, lai iegūtu ASV vīzu, un par to, kas viņiem jāpacieš, kad viņi ierodas un tiek pakļauti pārbaudēm un pārmeklēšanām, it kā viņi būtu potenciāli teroristi. Jūs acīmredzot sapratīsiet, ka tas rada stresu, vismaz grieķiem, kas katrā gadījumā ir Eiropas daļa.

Priekšsēdētājas kundze, ja šie nolīgumi, kas ir parakstīti valdību vai parlamentu starpā, neaizskar Eiropas tautu un pilsoņu sirdis un dvēseles, tiem būs ārkārtīgi īss mūžs un tos gaida pilnīga neveiksme. Es gribētu, lai šo iekļauj mūsu norādījumos, kad mēs atkal gatavosimies sarunām. Nolīgumu pamatā ir jābūt vienlīdzībai, godīgumam un savstarpējībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Jim Higgins (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, vispirms es atzinīgi vērtēju nolīguma principu. Kad par nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un ES viss būs līdz galam norunāts, tas būs nozīmīgs un vēsturisks notikums. ES aviosabiedrībām tas nozīmē lielāku skaitu transatlantisko lidojumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Arī no gaisa pasažieru viedokļa ir labi, ka ir vairāk aviosabiedrību, vairāk konkurences un zemāka maksa par lidojumu. Mēs Eiropā jau esam pieredzējuši lēto aviosabiedrību pozitīvo ietekmi uz aviācijas nozari, kas izpaužas milzīgā pasažieru daudzuma pieaugumā.

Es izsaku atzinību ES sarunu veicējiem par veiksmīgu darbu sarunu procesā, kas ir izrādījies ļoti grūts. Sarunas vēl nav beigušās un prasa daudz pacietības un diplomātijas, bet, kad tas galu galā notiks, tīrais iznākums, cerams, attaisnos cerības. Es sirsnīgi ceru, ka nenokārtotās problēmas sakarā ar nolīgumu var pārvarēt.

Es piekrītu visiem iepriekšējiem runātājiem par šīm problēmām. Mums jānostiprina savi ierakumi, lai nodrošinātu to, ka šis nolīgums ir līdzsvarots, un to, ka darba nobeigumā mēs pacelsim karogu par Eiropu, panākot to, ka vienalga, ko tā meklē, mēs arī meklējam to pašu. Es uzskatu, ka Amerikas Savienoto Valstu iestāžu ierobežojumi attiecībā uz pieprasītajiem personas datiem drošības nolūkos, ir augstākā mērā nesamērīgi. Mums ir jānodrošina, lai šis nav preventīvs līdzeklis, ko vērst pret ES pasažieriem, kas dodas uz Amerikas Savienotajām Valstīm, jo, ja mēs neatrisināsim šo konkrēto problēmu, tā būs šāds līdzeklis.

Tagad es būšu ļoti aprobežots un provinciāls. Man ir vēl cita problēma, proti, ka pirmā starptautiskā transatlantiskā lidosta Īrijā bija Šenonas lidosta. Tie bija vārti uz Eiropu ilgu laiku, bet obligātā nosēšanās Šenonā tagad saskaņā ar nolīgumu tiks atcelta. Tas ievērojami kaitēs Šenonas lidostas dzīvotspējai un radīs nozīmīgas sekas Vidējo rietumu reģionam, kura stāvoklis ir ļoti nelabvēlīgs. Tomēr šī nav Eiropai, bet Īrijas valdībai risināma lieta. Vēlreiz galu galā ES ir ļoti vajadzīgs nolīgums, un pasažieriem ir vajadzīgs nolīgums — bet ne par katru cenu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - (FR) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikties visiem deputātiem, kas ir runājuši. Vispirms un galvenokārt, atbildot jums, referent S. El Khadraoui, nevar tomēr teikt, ka pirmā kārta ir devusi līdzsvarotu nolīgumu. No Amerikas Savienotajām Valstīm tika arī iegūta apņemšanās veikt sarunas par otro kārtu. Ir pat pienākums sākt sarunas 60 dienu laikā, kad notiks izmēģinājums. Eiropas puse apstiprināja atbildes pasākumus. Ir iespējams pārskatīt noteiktas piekāpšanās, ja otrā kārta neatbilst Eiropas interesēm. Tas noteikti ir diezgan svarīgs punkts.

Komisija jau ir uzsākusi debates ar dalībvalstīm saskaņā ar īpašo sarunu komiteju, lai konkretizētu sarunu stratēģiju otrajai kārtai. Jūs uzstājāt, tāpat kā to darīja G. Jarzembowski, ka ir nepieciešams izveidot labu sarunu stratēģiju. Es acīmredzot gatavojos iesaistīt jūs un Parlamentu, kas ļautu mūsu sarunām notikt patiešām tik efektīvi, cik vien iespējams.

Patiešām, kā G. Jarzembowski sacīja, ir tiesa, ka Eiropas uzņēmējiem tagad ir iespējas, kas jāizmanto. Šis nolīgums paredz plašāku pakalpojumu loku un zemākas cenas, tas rada darbavietas un ir ļāvis mums koordinēt pasākumus, kuri varētu ietekmēt pasažierus: problēmas sakarā ar drošumu un drošību un „vienas pieturas drošību” acīmredzot papildus vides jautājumiem.

Es vēlos atbildēt S. Ludford, sakot, ka PDR nav aviācijas nolīguma daļa. Visiem lēmumiem vai pasākumiem saistībā ar PDR ir jābūt savietojamiem ar nolīguma nosacījumiem. PDR jautājums tomēr ir jāpārskata kontekstā, un F. Frattini zina par jūsu bažām šajā lietā. Ir tiesa, ka jūs esat daudz uzsvēruši drošības problēmu, un ir tiesa, ka šim dialogam patiesi ir jāveido daļa Apvienotās komitejas nolīgumā, lai gūtu pozitīvus risinājumus. Abas puses strādā, lai sasniegtu augsta līmeņa drošību, nesodot gaisa pakalpojumus vai pasažierus. Acīmredzot saistībā ar šo nolīgumu Transporta drošības un koordinācijas grupai ir jāspēj īpaši reaģēt uz jūsu bažām, un es to attiecīgi atzīmēju.

Es vēlētos arī teikt, ka patiešām liekas, ka mums ir divas problēmas, kurām jārod uzlabojumi un risinājumi: drošības problēma un vides problēma. Saistībā ar vides problēmu ir acīmredzams, ka mēs ļoti vēlamies redzēt integrētu globālu pieeju, lai pievērstos klimata pārmaiņu problēmai. Tāpat arī, kā es teicu iepriekš un saku vēlreiz, ICAO asamblejā Monreālā mēs visi kopā aizstāvējām emisijas kvotu apmaiņas sistēmu, metodi, kas izmanto tirgus instrumentus un, šķiet, ir visefektīvākais risinājums. Šobrīd mēs esam sadūrušies ar Amerikas Savienoto Valstu un dažu Āzijas valstu atteikumu. Tomēr mēs jūtam, ka tas nenovērš sadarbību. Jūs zināt, ka arī projektā CleanSky sadarbība ar ASV progresē. Atlantiskā savstarpējās izmantojamības iniciatīva emisiju samazināšanai ir ļoti interesanta ideja. Tā ietver jaunas piezemēšanās procedūras, kas var palīdzēt mums uzlabot CO2 emisijas sekas.

Es gribu teikt, priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, kā otrajā kārtā mums acīmredzot ir jābūt panākumiem. No Eiropas ir nepieciešams pamatīgs spiediens un neatlaidīga apņēmība, lai iedarbinātu šo otru kārtu, kas acīmredzami ir daudz svarīgāk, jo tas noteikti vedīs pie atvērto debesu nolīguma.

Esiet droši, ka Parlaments tiks cieši iesaistīts sarunās, kas noteikti būs smagas, bet, kā jau es iepriekš teicu, tās sāksies, kā plānots, tā kā mēs parakstījām tikai nolīguma pirmo daļu, kam sekos šī otrā kārta. Katrā gadījumā es gribu izteikt pateicību Parlamentam par to, kas, domājams, būs plaša mēroga stabils atbalsts: mums atkal būs vajadzīgs šis atbalsts, lai pabeigtu nolīgumu un gūtu panākumus otrajā kārtā.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. - Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks šodien, plkst. 11.00 no rīta.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika