Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2007. gada 11. oktobris - Brisele

9. Balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: Paulo Casaca (A6-0317/2007)

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Par jūras darbībām savākto datu un informācijas saskaņošanai un uzticamībai ir izšķiroša nozīme zivsaimniecības nozarē, un ir jāatbalsta visas pūles, kas tiek pieliktas, lai uzlabotu tās kvalitāti.

Ņemot vērā nozares pašreizējās vajadzības un ekosistēmas bažas, Eiropas Komisija ir ierosinājusi grozīt Padomes Regulu (EK) Nr. 1543/2000, bet Eiropas Parlaments izvērtē priekšlikumu Padomes regulai par jaunu Kopienas pamatnostādni datu vākšanā, vadībā un izmantošanā zivsaimniecības nozarē.

Tāpēc ir nepieciešams grozīt esošo Padomes Regulu (EK) Nr. 1543/2000, lai novērstu pārklāšanos starp veco un jauno regulu.

Ar pašreizējo Komisijas priekšlikumu šīs nepieciešamās un loģiskās izmaiņas ir izdarītas, un to vienbalsīgi apstiprināja Zivsaimniecības komiteja. Tas gūst tagad arī manu balsi par labu plenārsēdē.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, kas apstiprina Komisijas priekšlikumu, ar kuru groza (un gatavojas atcelt) Regulu Nr. 1543/2000 (Kopienas pamatnostādnes par datu, kas nepieciešami kopējas zivsaimniecības politikas veikšanai, vākšanu un pārvaldību). Komisijas mērķis ir ieviest jaunu, vairāk aptverošu datu vākšanas regulu 2008. gadā; šis grozījums rada iespēju labākai pārejai, novēršot pašreizējās prasības iesniegt sešu gadu nacionālās programmas datu vākšanai un pārvaldībai no 2007. līdz 2012. gadam. Tai vietā ir jāizveido pārejas programmas par 2007. gadu un 2008. gadu.

- Ziņojums: Jorgo Chatzimarkakis (A6-0321/2007)

  Gerard Batten, Godfrey Bloom, Derek Roland Clark, Roger Knapman, Michael Henry Nattrass (IND/DEM), rakstiski. − UKIP vēlas, lai kopējā lauksaimniecības politika tiek atcelta. Tāpēc ne pie kādiem apstākļiem mēs nevaram balsot par ziņojumu, kas piešķir pat vēl vairāk varas Komisijai, kuras likumību mēs neatzīstam.

  Françoise Castex (PSE), rakstiski. - (FR) Es balsoju par J. Chatzimarkakis ziņojumu, kas mēģina uzlabot KLP budžeta izpildi un parredzamību, citiem vārdiem sakot, identificēt tos, kas ir ieguvēji no palīdzības lauksaimniecībai.

Es jūtu, ka KLP, kas ir viens no vislielākajiem ES izdevumu posteņiem, likumība tiek pārāk bieži apšaubīta lauksaimniecības palīdzības neskaidrās pārvaldības dēļ. Ziņojuma nopelns ir, ka tas noskaidro stāvokli.

Es esmu ļoti apmierināts ar visu valstu tiešo ES palīdzības ieguvēju sarakstu interneta sūtījumiem un saitēm, kas jāizveido starp Komisijas un dalībvalstu maksājumu iestāžu tīmekļa lapām.

KLP finansēšanas pārraudzība tomēr ir jāveic stingrā saskaņā ar regulām, kas nosaka datu aizsardzību. Tāpēc es balsoju pret grozījumiem, kas prasa lietotāju reģistrēšanos vai reģistrēšanu, kuri pārlūko datus, jo pārredzamība ir jāgarantē no abām pusēm.

Es arī uzskatu, ka dati par Eiropas lauksaimniecības fonda maksājumiem lauku attīstībai ir jādod dalījumā, lai identificētu galvenos labuma guvējus.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs uzskatām par būtisku vajadzību, kas izteikta Komisijas priekšlikumā un izcelta parlamentārajā ziņojumā, palielināt pārredzamību gan kopējās lauksaimniecības politikas finansējumā, gan norēķinu sniegšanā par ES iestāžu tēriņiem. Ir svarīgi arī uzlabot budžeta kontroli. Tomēr mēs esam vīlušies par priekšlikuma ierobežoto apjomu un to, ka Eiropas Parlaments nav bijis pietiekami tālejošs ne savā ziņojumā, ne grozījumos.

Pēc mūsu domām ir vēl daži priekšlikumi bez nekādas praktiskas lietderības, kas patiesībā ierobežo pilsoņu brīvības un garantijas, piemēram, tādi kā prasība „tiem, kas lieto vai skatās datus [internetā] pierakstīties vai reģistrēties”. Turklāt ir zināma neskaidrība gan Komisijas priekšlikumā, gan EP ziņojumā attiecībā uz informācijas publicēšanas turpināšanu. Tiek ierosināts jau pašā sākumā veikt „šo datu publicēšanas priekšrocību vai pretējā izvērtējumu” nākotnē. Cits diskutējams jautājums ir Komisijas kontroles pilnvaras pār dalībvalstīm nostiprināšana.

Visbeidzot mēs uzskatām, ka vislabākais veids, kā spēcināt „kopējās lauksaimniecības politikas pārredzamību un sabiedrības izpratni” — mērķi, kas izteikts priekšlikumā — ir, pilnīgi to pārmainot.

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Komisijas priekšlikums veikt dažus grozījumus Padomes Regulā (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansēšanu ir nepieciešams, lai padarītu šo procesu mazliet pārredzamāku.

Es uzskatu, ka uzlabota pārredzamība kopā ar lauksaimniecības fondu labāku izmantošanu palīdzētu novērst Eiropas iedzīvotāju neticību KLP un Eiropas iestādēm.

Tāpēc es balsoju par J. Chatzimarkakis ziņojumu, kas atkārto Komisijas nostāju un pievieno noteiktus grozījumus, kurus es uzskatu par svarīgiem.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, kas ierosina vairākus uzlabojumus par KLP pārredzamību. Tas aicina publicēt internetā sarakstus pa valstīm par ES tiešās lauku saimniecību palīdzības saņēmējiem. AK jau to dara, un es gribētu redzēt citas valstis darām to pašu. Ziņojums arī aicina iekļaut pašā Komisijas regulā labākas procedūras, kas jāveic, kad netiek ievērotas publicēšanas prasības, un datu aizsardzībai.

  Andreas Mölzer (ITS), rakstiski. − (DE) Viscaur mūsu mazie lauksaimnieki, kas ir zemes sāls, tiek gremdēti nebūtiskas birokrātijas jūrā un pakļauti kontrolei no satelīta, un, ak, vai, tam, kura žogs stāv mazliet par tālu pa labi vai pa kreisi. Ir pienācis laiks atkal cilvēcībai, nevis mūsu sūri grūti strādājošo mazo zemnieku sišanai līdz nemaņai ar birokrātijas vālēm. Melnās avis, kas safabricē veselus laukus un komercdarbības un kas rada BSE un citus skandālus, ir jānosauc vārdos un jāapkauno.

Tomēr tas ir izsmiekls sacīt, ka cenas pieaug, tāpēc varētu attaisnot subsīdiju samazināšanu. Austrijas bioloģiskie lauksaimnieki saņēma aptuveni septiņus šiliņus — kas aptuveni ir vienāds ar 95 centiem — par litru piena pirms pievienošanās. Šodien viņi saņem tikai 30 centus, kas nozīmē, ka viņi zaudē tūkstošiem eiro, un vienlaikus viņiem ir jācīnās ar vienmēr mainīgiem birokrātiskiem noteikumiem, kas padara viņu dzīvi vēl grūtāku.

Paredzētajai „veselības pārbaudei” tāpēc ir jākalpo vienam nolūkam: radīt labāku, uzticamāku un ilgstošāku shēmu, neieviest reformu ar brutālu spēku un nelikt mūsu pēdējiem atlikušajiem zemniekiem atteikties no cīņas. Ņemot vērā milzīgo aizplūdi no lauksaimniecības Eiropā, doma par to, ka neiztērēto lauksaimniecības finansējumu varētu izmantot tādiem prestižiem projektiem kā Galileo, ir enerģiski jānoraida. Mums ir jāsaglabā mūsu pašpietiekamības spēja par visu cenu un nav jāpiedāvā sevi par ķīlniekiem gēnu inženierijas uzņēmumiem.

  Olle Schmidt (ALDE) , rakstiski. − (SV) Jorgo Chatzimarkaki ziņojums vēl vairāk pastiprina Komisijas iniciatīvu palielināt ES politikas tiesiskumu, atklājot pilnībā visus izdevumus un uzlabojot uzskaiti un budžeta kontroli lauksaimniecības nozarē, tostarp vairāku izmaiņu rezultātā.

Es atbalstīju ziņojumā tās daļas, kuras mēģināja palielināt publisko pārredzamību attiecībā uz Kopienas fondu izmantošanu un informācijas publicēšanu par labuma guvējiem. Es tāpat arī atbalstīju nepieciešamību dalībvalstīm nodrošināt ikgadēju ex-post publikāciju internetā par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai labuma guvējiem un daudzumiem, ko katrs labuma guvējs saņēmis no katra no šiem fondiem.

Tomēr es biju pret noteikumiem, ka tiem, kas lieto vai aplūko informāciju, tiek prasīts pierakstīties vai reģistrēties, jo tas ir pretrunā ar Zviedrijas principu par anonimitātes tiesībām sakarā ar šādas publiskas informācijas izmantošanu.

Mani nodomi balsot pret 20. grozījumu sakarā ar Zviedrijas stingro principu par oficiālu dokumentu publisku pieejamību ir protokolēti pēc tam, kad manā vārdā balsojums tika izdarīts nepareizi.

  Jeffrey Titford (IND/DEM), rakstiski. − UKIP atturējās, balsojot par šo ziņojumu, jo mēs neatzīstam Parlamenta likumību. Tas nekādā ziņā neatspoguļo mūsu uzskatus par ziņojuma saturu.

UKIP vēlas, lai kopējā lauksaimniecības politika tiek atcelta. Tāpēc ne pie kādiem apstākļiem mēs nevaram balsot par ziņojumu, kas piešķir pat vēl vairāk varas Komisijai, kuras likumību mēs neatzīstam.

- Ziņojums: Saļd El Khadraoui (A6-0320/2007)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Sarunām, ko Eiropas Komisija vadīja atbilstīgi Padomes dotam mandātam, galvenais mērķis bija izveidot Atvērtu aviācijas telpu (AAT) starp ES un ASV, kura iet tālāk par divpusējiem nolīgumiem, kas pašreiz pastāv starp dalībvalstīm un ASV. Mērķis ir radīt vienotu, liberalizētu gaisa satiksmes tirgu starp ES un ASV, „kur investīcijām būtu brīva aprite un Eiropas un ASV aviosabiedrības varētu sniegt gaisa satiksmes pakalpojumus bez jebkādiem ierobežojumiem, tostarp abu pušu iekšējos tirgos”.

ES mērķis ir nodrošināt ASV savstarpējību gaisa satiksmes liberalizēšanā, it sevišķi attiecībā uz „pašreiz spēkā esošo juridisko ierobežojumu uz ārzemju īpašuma un kontroles tiesībām likvidēšanu ASV aviosabiedrībās un pārvadājumos”, kā arī attiecībā uz „tiesībām uzsākt uzņēmējdarbību” un „valsts pabalstu”.

Tāpēc mēs atkārtojam, ka dalībvalstīm, nevis Kopienai ir jāslēdz šāda veida nolīgums, vēl jo vairāk tāpēc, ka šim jautājumam ir tik liela stratēģiska nozīme un tas „varētu kalpot par tālākas liberalizācijas un regulatīvas konverģences paraugu visā pasaulē”. Mēs tāpēc atkārtoti paziņojam par savu opozīciju šī svarīgā publiskā pakalpojuma liberalizācijas mēģinājumam katrā valstī.

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) Es balsoju par ziņojumu par priekšlikumu Padomes un Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju lēmumam par gaisa satiksmes nolīguma noslēgšanu un pagaidu īstenošanu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm no vienas puses un Amerikas Savienotajām Valstīm no otras puses [8044/3/07 - COM(2006)0169 - C6-0210/2007 – 2006/0058(CNS)].

S. El Khadraoui pareizi norādīja uz to, cik svarīga ir Atvērtas aviācijas telpas radīšana starp ES un ASV, tādējādi ļaujot izveidoties gaisa satiksmes vienotam tirgum starp ES un ASV. Es atbalstu uzskatu, ka tas ļaus investīcijām brīvi plūst un ES un ASV aviosabiedrībām sniegt gaisa pakalpojumus bez nekādiem ierobežojumiem, arī abu pušu iekšējos tirgos. Tas ir liels solis uz priekšu.

Bija pilnīgi pareizi pacelt vides aizsardzības jautājumu šajā sakarā. Aviācijas nozarei ir vairākas negatīvas ietekmes uz vidi, it sevišķi kā trokšņa avotam un kā klimata pārmaiņu veicinātājai. Tāpēc es piekrītu noteikumam, kas aicina gan ES, gan ASV pieņemt efektīvus pasākumus, lai samazinātu aviācijas negatīvo ietekmi uz vidi.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, kas atbalsta plānus liberalizēt gaisa satiksmes sakārtošanu starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm. Tas rada vienādus nosacījumus Eiropas aviosabiedrībām, kas lido uz ASV, un dod iespēju veidot racionālākus maršrutus, kas ved pie labākiem pakalpojumiem un efektīvākiem lidojumu maršrutiem. Palielinot iespējamu transatlantisku maršrutu skaitu, var panākt pat zemākas biļešu cenas pasažieriem.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Nolīguma noslēgšanas nolūks ir apmierināt ilgstošas vajadzības abās Atlantijas okeāna pusēs, kur acīmredzamus labumus gūst patērētāji turpmākas pasaules mēroga liberalizācijas un regulatīvās konverģences rezultātā. Eiropas Savienībai tas kalpos kā garantija saskaņai ar Kopienas tiesību aktiem.

Tāpēc darbs, kas tika veikts, lai noslēgtu šo nolīgumu, pelna aplausus, jo jaunais tiesiskais regulējums nodrošina plašu vienošanos par integrēta transatlantiska aviācijas tirgus radīšanu, kas nāks par labu gan patērētājiem, gan uzņēmumiem.

Tomēr, lasot šo nolīgumu, ir redzams, ka ierobežojumu atcelšana ārzemju kontrolei pār ASV aviosabiedrībām ir savā veidā neproporcionāla, un turklāt pārvadājumi nav iekļauti. Tāpēc Eiropas Parlamenta ierosinājums iekļaut noslēgšanas nākamās kārtas, termiņus un ikvienas neatbilstības sekas šajā pakāpeniskajā pieejā nolīgumam ir izšķirošs, un tas pelna aplausus. Turklāt ir izstrādāti nosacījumi pilnas savstarpējības atgūšanai ES un ASV aviācijas tirgū, ja sarunas nesasniedz līdzsvaru, ko vēlas abas puses.

Kopumā šis ir labs sākums ceļā pretī mērķiem, kas vēl nav sasniegti.

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Es esmu pārliecināts, ka šāds nolīgums ir vajadzīgs, bet tam ir jābūt tādam, ko var pasniegt abām pusēm. Lidostām Anglijas dienvidaustrumos ir bijis jāatver „lidojumu nišas” ASV partneru un, iespējams, daudzām citām aviosabiedrībām. Nekas tāds nav noticis ASV. „Brīvību tiesības” netiek dotas ES aviosabiedrībām ASV iekšzemes lidojumiem. Tas nozīmē, ka lidojumi, kas sākas no Gatvikas uz Ņujorku, nevar doties uz Losandželosu, bet ASV lidojumi uz Gatviku var doties, kurp vien tie vēlas Eiropas Savienībā. Tāpat arī nav nekādas atlaides ASV aviosabiedrību noteikumos par ārzemju īpašniekiem.

Ir skaidrs līdzsvara trūkums nolīguma pirmajā kārtā; šis līdzsvara trūkums pret ES ir steidzami jārisina sarunu otrajā kārtā. Es mēģināšu pastiprināt šos pūliņus Transatlantiskā likumdevēju dialoga laikā.

- Ziņojums: Alain Lamassoure, Adrian Severin (A6-0351/2007)

  Philip Claeys (ITS). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, es negrasos atkal atkārtot vakardienas debates. Es tad skaidroju to, ka mums A. Lamassoure ziņojums ir līdzvērtīgs ratu novietošanai zirgam priekšā, jo mums vēl arvien nav derīga pārejas līguma, mums vēl arvien nav jauna līguma. Problēma, kas saistīta ar šo ziņojumu, ir tā, ka tas atkal palaiž vaļā īstu Loknesas nezvēru Eiropas federālistu gaumē, tas ir, transnacionālu sarakstu spoku, uz kā pamata tiktu vēlēti daži Eiropas Parlamenta deputāti. Tādā gadījumā es tomēr izeju no pieņēmuma, ka mēs šeit pārstāvam savu dalībvalstu elektorātu, mūsu dalībvalstu iedzīvotājus, un nevis tikai abstraktus Eiropas Savienības pilsoņus.

  Ryszard Czarnecki (UEN). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, es domāju, ka māja ir jābūvē, sākot no pamatiem uz augšu, nevis otrādi, kas ir tieši tas, ko A. Lamassoure un A. Severin ziņojums dara. Eiropas Savienības līgums veido pamatus. Līgums vispirms ir jāratificē, un es uzskatu, ka ratifikācijai ir jānotiek dažu nākamo nedēļu laikā. Tas ir viens iemesls, kāpēc es balsoju pret šo ziņojumu, lai gan tajā ir daudzi labi punkti. Otrs iemesls, kāpēc es balsoju pret to, ir tas, ka es nepiekrītu tam, ka manu valsti pārstāv par veseliem trim deputātiem mazāk, nekā pašlaik. Polijas deputātu skaits tiks samazināts no 54 uz 51 deputātu. Tādi ir iemesli, kādēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

  Mikel Irujo Amezaga (Verts/ALE). - (ES) Īstenībā vakar es rakstiski iesniedzu savu balsojuma skaidrojumu, un es saņēmu atbildi, kas liecināja, ka to vēl izskatīs un tā tālāk. Tā ir viena lieta. Tomēr mans vārds ir Irujo Amezaga. „Amenaza” spāniski nozīmē kaut ko pavisam citu: tas nozīmē „drauds”, un domāju, ka es tas gluži vēl neesmu.

Katrā gadījumā mans balsojuma skaidrojums bija par A. Lamassoure ziņojumu. Es balsoju pret šo ziņojumu, un es atzīstu, ka Eiropas Parlamenta sastāvs ir grūts jautājums. Mans grozījums par pārvalstiskiem vēlēšanu apgabaliem, kas atzina politiskās un kultūras realitātes un gāja tālāk par pašreizējo dalībvalstu robežām, tika noraidīts komitejā. Ja mēs patiešām gribam Eiropas cilvēku Savienību, kā tas ir teikts EK Līgumā, šim Parlamentam ir jābūt atvērtam cita veida realitātēm.

  Priekšsēdētāja. − Es atvainojos par savu izrunu — manas spāņu valodas mācību stundas turpinās.

  Jim Allister (NI), rakstiski − Attiecībā uz Eiropas Parlamenta nākamo sastāvu es balsoju pret nepamatoto mēģinājumu (26. grozījums) palielināt Īrijas Republikas pārstāvniecību līdz 13 EP deputātiem. Ziemeļīrijai ir 1,7 miljoni iedzīvotāju un trīs EP deputāti; Īrijas Republikā ir 4,3 miljoni iedzīvotāju, bet saskaņā ar 26. grozījumu tai būtu 13 EP deputāti, kas nozīmē vienu pārstāvi uz katriem 330 000 pilsoņu, kamēr Ziemeļīrijā likme ir viens EP deputāts uz katriem 630 000 pilsoņu. Ir skaidrs, ka Īrijas Republika jau tagad ir devīgi nodrošināta, un tai ir jāuzskata, ka tai ir laimējies iegūt 12 vietas.

  Jan Andersson, Göran Färm un Inger Segelström (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, balsojām par šo ziņojumu. Mēs uzskatām, ka līdzsvarotas proporcionalitātes princips ir pamatots, un ir ļoti iespējams, ka to atbalstīs ES valstu un valdību vadītāji. Pārējiem priekšlikumiem, kas ir tikuši piedāvāti, nav reālas cerības sammitā tikt pieņemtiem. Ziņojums dod Zviedrijai 20 vietas, nevis 18 vietas, ko mēs saņemtu, ja tiktu piemērots Nicas līgums. Tāpēc ir svarīgi, lai līgums tiktu pieņemts. Pretējā gadījumā tiks piemērots Nicas līgums, kas nozīmētu, ka visas dalībvalstis, izņemot Vāciju, zaudētu vietas.

Ir jāizpēta jautājumi, kā definēt pilsoņa jēdzienu un kā aprēķināt iedzīvotāju bāzi, kas nosaka vietu sadali.

Mēs ļoti šaubāmies par transnacionāliem sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tomēr, ja šis jautājums tiks izpētīts, mēs to varam pieņemt.

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. - (FR) Es balsoju par manu kolēģu Alain Lamassoure un Adrian Severin ziņojumu par Eiropas Parlamenta sastāvu. Viņi abi zināja, ka pašreizējā EP sastāvs, kas izveidots ar 2005. gada Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās aktu, bija jāgroza, pat ja tas nozīmēja atgriešanos pie Nicas līguma noteikumiem.

Es aplaudēju Alain Lamassoure piedāvājumam apvienot viņa politisko ģimeni un izsaku nožēlu, ka vairāku valstu noraidošās attieksmes dēļ pret Padomes lēmumiem bija vajadzīgas neveiklas debates un galu galā arbitrāžas tiesa plenārsēdē. Šīs debates dažos gadījumos ir izgaismojušas nacionālā savtīguma apmērus.

Lai gan es atturīgi izturos pret domu pārbaudīt dažu deputātu ievēlēšanas iespēju pēc transnacionāliem sarakstiem, mani apmierina rezolūcijas 2. pielikums, kas prasa, lai SVK lūdz Parlamentam projektu, kas nosaka tā deputātu ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās, kas dod precīzāku definīciju jēdzienam „pilsonis” Līguma par ES 9. a) panta 2. punktā. Eiropas pilsoņa jēdziens, protams, ir jādefinē.

  Gerard Batten, Godfrey Bloom, Derek Roland Clark, Michael Henry Nattrass, Jeffrey Titford (IND/DEM), rakstiski. − Es balsoju pret 25. grozījumu, jo, tā kā AK vēl ir ES dalībvalsts, EP deputātu skaits, kas pārstāv AK, nav vispār jāsamazina. Tāpēc, balsojot par 74 EP deputātiem, nozīmētu balsot par četriem deputātiem mazāk. Saskaņā ar piedāvāto „līdzsvarotās proporcionalitātes” principu, kas vēl ir jādefinē, mazas un ļoti mazas valstis būtu pārstāvētas neproporcionāli, kamēr tādas lielākas valstis kā AK būtu nepietiekami pārstāvētas. Ņemot vērā, ka liels skaits Austrumeiropas iedzīvotāju ir pārcēlušies uz AK kopš 2004. gada un ka viņiem pašlaik ir tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, EP deputātu skaitam no AK ir vismaz jāpaliek tādam pašam 78, kāds tas ir pašlaik, ja to nepalielina.

  Colm Burke, Avril Doyle, Jim Higgins, Mairead McGuinness and Gay Mitchell (PPE-DE), rakstiski. − Balsojumā par A. Lamassoure ziņojumu mēs esam konsekventi balsojuši par taisnīgu vietu sadalījumu dalībvalstu starpā un it sevišķi par 13 vietām Īrijai. Mēs visa šī procesa laikā iestājāmies par 13 vietām mūsu valstij.

Argumenti tam par labu ir labi zināmi. Mums ir strauji augošs iedzīvotāju skaits Īrijā — tas ir visstraujāk augošais iedzīvotāju skaits Eiropā gan iedzīvotāju dabiskā pieauguma ziņā, gan vispārējā pieaugumā. Mēs arī bijām proporcionāli vieni no vislielākajiem zaudētājiem saskaņā ar Nicas līgumu pēc vietu skaita Eiropas Parlamentā.

Diemžēl Īrijas valdība maz darīja, lai atbalstītu kampaņu par pašreiz piešķirto 13 vietu saglabāšanu.

Mūsu balsojums šodien vismaz nodrošinās to, ka Īrijai piešķirtās vietas nesamazināsies zemāk par 12 vietām nākamajam mandātam ar noteikumu par pilnīgu pārskatīšanu pirms 2014. gada, iekļaujot strīdīgo jautājumu par „iedzīvotāju vai pilsoņu” statistikas bāzes izmantošanu, izvērtējot EP deputātu skaita noteikšanu dalībvalstīs.

  Françoise Castex (PSE), rakstiski. - (FR) Es balsoju par A. Lamassoure ziņojumu par EP vietu sadalījumu pēc Parlamenta vēlēšanām 2009. gadā. Jaunais sadalījums līdzsvaro vietu skaitu saskaņā ar demogrāfijas tendencēm dalībvalstīs. Es priecājos, ka Francijai ir par diviem EP deputātiem vairāk, nekā paredzēts grozītajā Nicas līgumā.

Es arī atbalstu domu, ka jaunais dalījums ir jāpārskata krietni pirms 2014.-2019. gada parlamentārā termiņa, lai nodrošinātu taisnīgu un objektīvu sistēmu Parlamenta vietu sadalījumam, ņemot vērā iedzīvotāju skaita izmaiņas, kas novērstu parasto strīdēšanos starp dalībvalstīm.

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Sociāldemokrātiskās partijas (SDP) ievēlētie deputāti, lai gan viņi uzskata, ka šis nav nevainojams risinājums un ka tas neuzliek prasību par turpmākām sarunām sakarā ar nākamo paplašināšanos, atbalsta A. Lamassoure ziņojumu par Eiropas Parlamenta sastāvu trīs iemeslu dēļ:

1. Dažas dalībvalstis nepiekrīt vienkāršai vispārējo principu definēšanai un pieprasa kā apstiprināšanas nosacījumu stingru EP sastāva definēšanu, pirms tās pieņems Reformas līgumu. Tas var kompromitēt Portugāles Padomes prezidentūras galveno prioritāti.

2. A. Lamassoure ir piedāvājis līdzsvarotu kompromisa risinājumu, kas nodrošina minimālo robežu, garantējot daudzo mazāko valstu pārstāvēšanu, un ņem vērā citu valstu demogrāfisko lielumu ar līdzsvarotās proporcionalitātes principu, nodrošinot taisnīgas attiecības starp valstīm.

3. Tāpēc tas bloķē nepieņemamos Vācijas, Polijas, Spānijas un Itālijas deputātu mēģinājumus pastiprināt apdzīvotāko valstu svaru, samazinot pārstāvniecību tādām vidēji apdzīvotām valstīm kā Portugālei.

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Man jāizsaka mans nemiers par principu, kas ir ietverts pašā šī ziņojuma pasniegšanas jēgā šajā plenārsēdē. Tas, ka Parlamentam ir jānosaka pašam bāze savam sastāvam, man liekas pašos pamatos kļūdaini. Kā teica viens no maniem Īrijas kolēģiem debatēs, „tītari nebalso par Ziemassvētkiem”.

Es esmu bijis deputāts šajā Parlamentā kopš 1984. gada, kad mums bija 434 deputāti, un tagad mums ir 785 deputāti. Ar katru nākamo parlamentāriešu skaita pieaugumu, darba grupas, komitejas un plenārsēdes ir kļuvušas smagnējas un arvien neefektīvākas. Tam ir vajadzīga institucionalizācija ar pieļaujamu „samazinājumu” līdz 750 deputātiem, kas ir līdz 30-40 % par daudz, lai būtu efektīvs, ja vien mēs negribam paraugu ņemt no Ķīnas visnotaļ dekoratīvā 3 000 cilvēku lielā Nacionālā Tautas kongresa.

Cita anomālija, kas pārsteidz mani, ir tā, ka mums ir ļauts izvēlēties savu sastāvu, kas ir dzīvībai svarīgs institucionāls lēmums par visām Eiropas institūcijām un pašu Savienību, bet mums nav ļauts izvēlēties savu sanāksmju vietu, vienas dalībvalsts stūrgalvības dēļ un tā vietā mūs muļķo Strasbūras pilsēta, kas ir nokaisīta ar azbestu.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE), rakstiski. − (PL) Man žēl, bet ir izrādījies neiespējami atrast jaunu un pastāvīgu atrisinājumu vietu sadalījumam Eiropas Parlamentā starp Savienības dažādajām dalībvalstīm. Pašreizējā sadalījuma metode ir pagaidu risinājums un attiecas tikai uz nākamo parlamentāro termiņu.

Metode, ko lieto vietu sadalījumam, nav skaidra un saprotama ES pilsoņiem. Papildus līdzsvarotās proporcionalitātes principa piemērošanai arī politiskiem kritērijiem bija nozīmīga ietekme uz vietu sadalījumu Parlamentā. Tas nāca par sliktu pilsoņu pārstāvēšanai, kam patiesībā jābūt valdošajam principam. Turklāt piedāvātais vietu sadalījums pamatojas uz iedzīvotāju skaitu attiecīgajā dalībvalstī, nevis uz pilsoņu skaitu šajā valstī. Mana valsts, Polija, piemēram, tādēļ zaudētu sakarā ar kādu divu miljonu savu pilsoņu pagaidu ekonomisko migrāciju, kuri pašlaik tiek nodarbināti citās Savienības dalībvalstīs. Starp citu, ir jāatzīmē, ka tas ir neloģiski, jo ES veicina strādnieku mobilitāti.

Mēs gribam atkārtot savu brīdinājumu, ka principi, pēc kuriem Savienība tiek pārvaldīta, liekas pārāk sarežģīti tās pilsoņiem. Tāpēc viņi izjūt arvien lielākas šaubas par Savienības iestādēm.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Mēs esam stingri pret ideju par vienu vēlēšanu apgabalu visā ES ar varbūt 10 % Eiropas Parlamenta vietu. Atsevišķa ES vēlēšanu apgabala radīšana ir mākslīgs veids, kā mēģināt radīt Eiropas tautu. Eiropā nav kopējas politiskas arēnas ar plašsaziņu vai debatēm, kas aptver visas dalībvalstis. Katrai valstij ir sava politiskā darba kārtība. Mēģinājums lauzt valodas un tradīcijas barjeras, radot ES partijas, kas pilnībā ir atkarīgas no ES maksājumiem, ir lemts neveiksmei.

Mēs atgādinām, ka 54,4 % balsotāju palika mājās 2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās. „Mājās palicēju partija” ir vislielākā partija Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Par Eiropas Parlamenta vēlēšanām nav nekāda entuziasma arī jaunajās dalībvalstīs. Slovākijā 2004. gadā rezultāts bija 16,96 %.

Katra ES paplašināšana ar tādām valstīm kā Ukraina un Turcija pašreizējo dalībvalstu delegācijas samazinās. Tas ietekmē mazākās grupas un samazina politisko dažādību. Eiropas Parlamentā nebūs vietas reģionālām vai minoritāšu partijām.

Liksies, ka gan kristīgie demokrāti un konservatīvie (PPE-DE), gan sociālisti (PSE) slēptā darba kārtībā mēģina radīt divu partiju sistēmu Eiropas Parlamentā.

Mēs balsojam par ziņojumu nevis tāpēc, ka tas ir teicams, bet tāpēc, ka tajā ir uzlabojums.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mums ir jābūt skaidrībai par šo, jo ir daudz skaitļu:

1. Šis priekšlikums nozīmē, ka kopš 1999. gada Portugāle no 25 deputātiem ir nonākusi līdz 24 deputātiem un tagad tiks samazināta līdz 22 deputātiem, kamēr Vācija saglabāja savus 99 deputātus, kurus tagad samazinās līdz 96 deputātiem. Citiem vārdiem sakot, Portugāle ir zaudējusi 12 %, un Vācija ir zaudējusi 3 %.

2. Sešas visapdzīvotākās valstis pašlaik aizņem 56 % Eiropas Parlamenta vietu. Ar šo priekšlikumu viņu kontrole ir pilnībā saglabāta 56 % līmenī. Citiem vārdiem sakot, tās nav atdevušas neko.

Tāpēc ar pašreiz notiekošo līgumu reformu lielākās varas nostiprina savu kontroli pār Padomi, piemērojot demogrāfijas kritēriju bez nekādas svēršanas, un saglabā savu pilno kontroli pār EP. Portugāle zaudē! Ja dažiem ir groži, citiem ir jābūt...

Lai noslēptu viņu piekrišanu šādam nepieņemamam stāvoklim, daži saka, ka varētu būt sliktāk. Citi domā, ka ir dabiski, ka tikai dažām valstīm ir jābūt spējīgām aizstāvēt savas intereses... uz citu interešu rēķina.

Visbeidzot, bet neaizmirstot citus svarīgus aspektus — tādus kā pārnacionālas vēlēšanu iestādes radīšanas noraidījums vai tas, ka jo mazāk deputātu ir Portugālei, jo mazāk viņi pārstāvēs politisko daudzveidību, kas pastāv valstī — mēs atkārtojam, ka taisnīgam atrisinājumam institucionālā līmenī neapšaubāmi ir jāievēro sadarbības princips starp suverēnām valstīm ar vienlīdzīgām tiesībām.

  Marian Harkin (ALDE), rakstiski − Es balsoju par 26. grozījumu, kas pamato, ka Īrijai jāpatur 13 vietas, kas tai pašlaik ir. Saskaņā ar Nicas līgumu Īrijai bija piešķirtas 12 vietas, taču kopš Nicas līguma Īrijas iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 12 %. Tas ir visstraujāk augošais iedzīvotāju skaits Eiropas Savienībā gan nacionālā, gan vispārējā pieaugumā. Šis ziņojums Īrijai piešķir 12 vietas — par trim vietām mazāk, nekā tās 15 vietas, kas Īrijai bija no 1999.-2004. gadam, kas nozīmē, ka mēs zaudēsim 20 % no savas kvotas no 2004. gada.

  Timothy Kirkhope (PPE-DE), rakstiski. − Britu konservatīvie ir pret ES Konstitūciju un ES Reformu līgumu. Mēs nepiekrītam SVK mandāta projekta nosacījumiem, ko iesniegusi Eiropadome, vai Līguma projekta tekstam, kas publicēts 5. oktobrī.

Sakarā ar Padomes lūgto Eiropas Parlamenta atzinumu par Eiropas Parlamenta nākamo sastāvu, britu konservatīvie ir atturējušies attiecībā uz A. Lamassoure un A. Severin ziņojumu. Mēs to darījām tāpēc, ka mēs nepiekrītam referentu piedāvātajam modelim un metodikai, kas, mūsuprāt, nav ilgtspējīgi ilgā laika posmā. Mēs arī nepiekrītam aicinājumam vēlēt EP deputātus pēc transnacionāliem sarakstiem.

Mēs tāpat arī izsakām dziļu nožēlu par to, ka ir atmesta svarīgā vēsturiskā paritāte, kas pastāvēja starp AK, Franciju un Itāliju. Tomēr mēs esam apņēmušies iestāties par Apvienotās Karalistes tautas interesēm, kura, mūsuprāt, pašlaik ir skaitliski nepietiekami pārstāvēta Eiropas Parlamentā. Šie faktori noteica mūsu nostāju balsojumā par šo ziņojumu.

  Carl Lang (ITS), rakstiski. - (FR) Kā var iesniegt ziņojumu dalībvalstu pārstāvjiem, lietojot juridiskus un institucionālus jēdzienus, kas ir neskaidri, jauni, bīstami un utopiski?

Līdzsvarota proporcionalitāte — ziņojuma galvenā iezīme, nenozīmē neko citu, izņemot to, ka lielākas valstis atkal zaudēs vietas mazāku valstu labā. Ir tiesa, ka Eiropadomes sanāksmē Nicā J. Chirac sākotnēji uzsāka šo procesu, pirmoreiz piekrītot nesaistīt Franciju attiecībā uz Vāciju atšķirībā no Līgumos ietvertā gara.

Runājot par deputātiem no transnacionāliem sarakstiem, ir acīmredzams, kāds tur ir mērķis: atbrīvoties no politiski nekorektām partijām, kam nav pieņemama apātiskā sociāldemokrātiskā vienprātība, un novākt ikvienu atsauci uz kaut ko, kas ir vēl valstu neatņemams īpašums. Mēs pavisam noteikti nevaram to pieņemt.

Eiropas pilsoņa jēdziens, ko referenti ir izvirzījuši, ir gan bīstams, gan utopisks, un īstenībā tas ir totalitārs. Tas paredz, ka tautība ir pagātnes atlieka un ka brašā jaunā pasaule sastāv no jauna „denacionalizēta” cilvēka, kam zudušas viņa saknes, vēsture un kultūra.

Visu šo iemeslu dēļ mēs jūtam, ka A. Lamassoure ziņojums ir nepieņemams juridisks, politisks un institucionāls solis atpakaļ.

  Kartika Tamara Liotard un Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. - (NL) Vietu sadale Parlamentā starp dalībvalstīm nepamatojas uz objektīviem datiem par iedzīvotāju skaitu, bet uz solījumiem, kas tika doti pagātnē, un sarunām, kurās ir uzvarēts vai zaudēts. Tāpēc lielajām valstīm — Francijai, Itālijai un Apvienotajai Karalistei — vienmēr ir vienāds vietu skaits, par spīti dažādam iedzīvotāju daudzumam, kā arī Spānijai un Polijai. Tas pats attiecas uz Grieķiju, Portugāli, Beļģiju, Čehijas Republiku un Ungāriju. Dažas valstis ir nepietiekami pārstāvētas, piemēram, Nīderlande, kas pietiekami muļķīgi piekrita 2000. gadā mazākam vietu skaitam Parlamentā pret vairākām balsīm Padomē. Mēs atbalstām referentu priekšlikumu, jo tas ir tuvāk taisnīgam sadalījumam, nekā iepriekšējie priekšlikumi. Mēs noraidām visus grozījumus, kas vēlas panākt mazāk taisnīgu sadalījumu, lai kam par labu tie arī nebūtu, vai kuri atdala „pilsoņus” no pārējiem iedzīvotājiem, aprēķinot katras valsts iedzīvotāju skaitu. Mēs atbalstām grozījumus, kas automātiski sasaista nākamo vietu sadalījumu ar dalībvalstu iedzīvotāju skaitu. Mēs noraidām nākamos vietu skaita samazinājumus katrai dalībvalstij, ja tas nav radies iedzīvotāju skaita samazinājuma rezultātā, bet no maksimālā 750 vietu skaita vai no vajadzīgā apjoma izvēlēt proporcionāli deputātus no transnacionāliem sarakstiem. Ar šādu nosacījumu mēs balsojam par.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par un atzinīgi vērtēju A. Lamassoure un A. Severin ziņojumu par Eiropas Parlamenta sastāvu. Tomēr, manuprāt, ir diezgan savādi, ka Parlamentam ir tiesības lemt par vietu sadalījumu, bet nav tiesību lemt par to, kur tās vietas atrodas. Ir skaidrs, ka Padome nespēj sakārtot jucekli, kas rodas no Parlamenta trim atrašanās vietām, un es aicinu to sekot loģikai, kas lika dot Parlamentam tiesības piešķirt vietas, dodot tam tiesības lemt arī par to, kur tas nāks kopā.

Šis ziņojums iesaka jaunu, taisnīgāku sastāvu Eiropas Parlamentam piemērošanai 2009.-2014. gada Parlamentam. Ziņojumā izmantotais līdzsvarotās proporcionalitātes darbības princips, kas aicina lielākās dalībvalstis pieņemt mazāku EP deputātu skaitu, nekā to ļautu stingri proporcionāls dalījums, ir princips, kam es piekrītu. Tas nodrošinās, ka mazākām dalībvalstīm ir dzīvotspējīgas parlamentārās delegācijas un ka Parlaments var atgriezties pie mazliet saprātīgākā 750 cilvēku skaita.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Ņemot vērā nepieciešamību mainīt Eiropas Parlamenta sastāvu bijušo un nākamo paplašināšanos dēļ, es uzskatu, ka šajā ziņojumā pieņemtajam risinājumam pozitīvais ir tas, ka tas saskan ar jau pieņemto (Nicā), ka tas nepalielina iedzīvotāju ziņā vislielāko valstu kontroli pār pārējām, saglabājot līdzsvara modeli starp valstīm, kas ir gluži saprotams, un ka palīdz samazināt grūtības, kas saistītas ar Reformu līguma pieņemšanu.

Tāpēc neskatoties uz to, ka es esmu devis priekšroku, kā redzams balsojumā, modelim, kas pamatojas uz pilsonības, nevis dzīvošanas jēdzienu — ja saiknei, kas ir starp pilsoņiem un Eiropas Savienību ir jābūt pilsonībai un nevis dzīvošanai — es balsoju par šo ziņojumu.

  Marek Siwiec (PSE), rakstiski. − Šodienas balsojums bija izšķirošs EP nākotnes darbībai. Bija nepieciešams šādā jutīgā jautājumā, lai būtu stingrs politisks norādījums no EP Eiropadomes virzienā, kas rāda, ka nacionālās intereses var pārvarēt, lai vienotos par labāku sistēmu, nekā to, kas noteikta ar Nicas līgumu. Pat ja šodienas priekšlikums ir tālu no pilnības, tas ir taisnīgāks, nekā vietu sadalījums, kas noteikts ar Nicas līgumu. Pēc tam, kad EP vienbalsīgi aicināja Padomi definēt terminu „pilsoņi”, kā noteikts 9. a) panta 2. punktā, labu laiku pirms nākamajām vēlēšanām 2014. gadā, es nolēmu manas valsts un EP darbības interesēs balsot par ziņojumu, jo tas uzrāda noteiktu progresu salīdzinājumā ar to, par ko bija vienojušies iepriekš.

  Eva Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − (SV) Jautājuma nozīmīgumu nevajag pārspīlēt. Deputātu jauns sadalījums starp dalībvalstīm nemainīs pašreizējo attīstību Eiropas Savienībā. Arī turpmāk vairākums Parlamentā būs ekonomikas liberāļiem un federālistiem. Tomēr ziņojums skaidri izsaka principus, kas nosaka sadalījumu, kurš galīgajā vērtējumā pēc sava rakstura būs aptuvens. Sadalījums būs pat labāks nekā pašreizējais stāvoklis, jo vislielākā valsts saņem mazāk deputātu, kamēr vismazākās saņem vairāk. Tāpēc es balsoju par ziņojumu, pat neraugoties uz to, ka ir atsevišķi punkti, kurus es neatbalstu, it sevišķi noteikumus par transnacionālajiem sarakstiem un Eiropas partijām.

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. - (EL) Grieķijas Komunistiskā partija Eiropas Parlamentā balsoja pret A. Lamassoure un A. Severin ziņojumu, jo tas vēl vairāk nostiprina Eiropas Parlamenta konfrontējošo raksturu.

  Thomas Wise (IND/DEM), rakstiski − Es balsoju pret 25. grozījumu, jo tā kā AK vēl ir ES dalībvalsts, EP deputātu skaits, kas pārstāv AK, nav vispār jāsamazina. Tāpēc, balsojot par 74 EP deputātiem, nozīmētu balsot par četriem deputātiem mazāk. Saskaņā ar piedāvāto „līdzsvarotās proporcionalitātes” principu, kas vēl ir jādefinē, mazas un ļoti mazas valstis būtu pārstāvētas neproporcionāli, kamēr tādas lielākas valstis kā AK būtu nepietiekami pārstāvētas. Ņemot vērā, ka liels skaits Austrumeiropas iedzīvotāju ir pārcēlušies uz AK kopš 2004. gada un ka viņiem pašlaik ir tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, EP deputātu skaitam no AK ir vismaz jāpaliek tādam pašam 78, kāds tas ir pašlaik, ja to nepalielina.

  Lars Wohlin (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Zviedrijai ir vajadzīgs referendums par jauno konstitūciju, lai iegūtu izņēmumus un „piedalīšanās” klauzulu (kā Apvienotā Karaliste). Ar šādu piedalīšanās klauzulu, piemēram, Zviedrija iegūst tiesības izlemt pati, vai un ja jā, tad kad ieviest eiro un parakstīt Sociālo hartu. Tomēr tas nenozīmē, ka es negribu skaidru dokumentu kā pamatu Eiropas Savienībai, kas vienkārši definē ES kompetences jomu. Tādam dokumentam ir jāietver cita starpā reglaments par Parlamenta vietu sadalīšanu. Tāpēc es esmu gatavs atbalstīt šo priekšlikuma daļu jaunai ES konstitūcijai, kas īpaši saistās ar vietu sadalīšanu.

Īstenība ir tāda, ka ir liels risks, ka mums būs jāatgriežas pie Nicas līguma, ja vien priekšlikums par vietu sadalīšanu neīstenojas kopā ar priekšlikumu par jaunu ES konstitūciju. Nicas līguma rezultāts ir tāds, ka Zviedrija saņem 18 vietas, par divām mazāk, nekā Zviedrija saņem saskaņā ar jaunu ES konstitūciju un par divām mazāk nekā Zviedrijai pienākas atbilstīgi ES dalībvalstu relatīvajam lielumam.

− Humanitārais stāvoklis Gazā (B6-0375/2007)

  Françoise Castex (PSE), rakstiski. - (FR) Es balsoju par rezolūciju par humanitāro stāvokli Gazā. Man rada bažas veselības rādītāju pasliktināšanās Palestīnā, un es zinu par grūtībām, ko rada robežu kontroles posteņu aizvēršana, kas līdz ar to samazina ekonomisko darbību un preču brīvu apriti, un es prasu, lai neatliekamai un humanitārai palīdzībai ļauj turpināt netraucēti darboties.

Es nosodu arvien grūtākos dzīves apstākļus, kas zeļ Gazā: blokāde, kas kavē cilvēku un preču kustību, ūdens, pārtikas un elektrības pieejas daļēja privatizācija, lauksaimniecības zemes un tādu pamata dienestu sagrāve kā atkritumu savākšana, kas vairs kārtīgi nedarbojas un ir uz sabrukuma robežas.

Es jūtu, ka Gazā ir steidzami pilnībā jāievēro cilvēktiesības, un es vēlos aicināt organizēt starptautisku miera konferenci, lai iestātos taisnīgs un ilgstošs miers starp izraēliešiem un palestīniešiem; miers, kas pamatojas uz attiecīgām ANO Drošības padomes rezolūcijām par izraēliešu tiesībām dzīvot droši atzītās robežās un palestīniešu tiesībām uz dzīvotspējīgu valsti.

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo rezolūciju. Pašreizējais humanitārais stāvoklis Gazā var izsaukt vienīgi dziļas bažas. Izraēlas blokāde Gazas joslā ir jāatceļ, un elektrība un kurināmais ir jāpiegādā. Tāpat arī Izraēlai ir jāgarantē finanšu aktīvu plūsma uz Gazas joslu, kas ir aizturēta kopš 2007. gada septembra, kuras trūkums ir nopietni ietekmējis Palestīnas tautas ekonomisko, sociālo un ikdienas dzīvi.

Padomei un Komisijai ir jāizmanto viss spiediens, ko tā var radīt, lai pārliecinātu Izraēlas valdību pavirzīties un garantēt nākotnē būtisku humanitāru palīdzību Palestīnas tautai.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Ņemot vērā šausmīgo stāvokli, kādā nonākuši palestīnieši, Eiropas Parlaments ir pieņēmis rezolūciju, kas, atzīstot ārkārtīgi nopietno stāvokli ne tikai Gazas joslā, bet arī pārējās palestīniešu okupētajās teritorijās, neuzskata Izraēlu par atbildīgu vai nenosoda to par tās dziļo atbildību, sevišķi par Palestīnas Nacionālās pašpārvaldes un tās atbalsta iestāžu un infrastruktūru sagrāvi, tai skaitā tādu, kas apmierina pašas galvenās iedzīvotāju pamatvajadzības, un par mēģinājumiem novērst suverēnas, neatkarīgas un dzīvotspējīgas Palestīnas valsts radīšanu.

Izraēla ir uzspiedusi brutālu blokādi Gazas joslai, ko pirms ilga laika ir nosodījušas ANO amatpersonas, tā radot Palestīnas cilvēkiem milzīgu cietumu, liedzot viņiem pašas fundamentālākās cilvēktiesības un novēršot ANO humanitārās palīdzības piegādi.

Obligāti ir jāatceļ šī necilvēciskā blokāde, pavēlot Izraēlai izbeigt tās agresiju pret Palestīnas iedzīvotājiem, un pilnībā respektēt un ievērot starptautiskos tiesību aktus un ANO rezolūcijas. Ir arī dzīvībai svarīgi nekavējoties nodrošināt humanitāro palīdzību Palestīnas iedzīvotājiem.

Taisnīgs un ilgstošs atrisinājums Tuvējiem Austrumiem būs sasniedzams vienīgi, ievērojot Palestīnas tautas neatņemamās tiesības uz savu neatkarīgu un suverēnu valsti, respektējot 1967. gada robežas, un ar Austrumjeruzālemi kā tās galvaspilsētu.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo rezolūciju, kas piesaista uzmanību cilvēku nožēlojamajam stāvoklim Gazas joslā. Tā aicina Izraēlu pildīt starptautiskās saistības saskaņā ar Ženēvas konvencijām garantēt humanitārā atbalsta, humanitārās palīdzības un tādu svarīgāko pakalpojumu kā elektrība un kurināmais nokļūšanu Gazas joslā. Aicinot uz starptautisku miera konferenci, blokādes izbeigšanu un prasot Komisijai un Padomei strādāt šajā virzienā, es pievienojos lielākajai citu EP deputātu daļai, izvirzot idejas, kas var uzlabot stāvokli uz vietas tiem, kuri cieš status quo sekas.

  Pierre Schapira (PSE), rakstiski. - (FR) Es atzinīgi vērtēju EP rezolūciju par Gazas joslu. Pasākums, ko veikusi Izraēlas valdība, deklarējot Gazas joslu par „naidīgu vienību”, bruģē ceļu ekonomiskām sankcijām. Šis pasākums ir noticis laikā, kad Gazas josla grimst humanitārā krīzē, ko saasina tiešas starptautiskas palīdzības aizturēšana Palestīnas pašpārvaldei un Izraēlas nespēja samaksāt nokavētos nodokļus Palestīnas pašpārvaldei kopš 2006. gada marta.

Pat ja Izraēlas iestādes ir atļāvušas kravas mašīnām ar pārtiku iebraukt Gazas joslā, Apvienoto Nāciju Palīdzības un darba aģentūra Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos ziņo par galveno pārtikas produktu trūkumu, ko rada Karni robežpunkta biežā slēgšana.

Mums nebūtu jāsaskaras ar tik lielu humanitāro krīzi, ja mēs vispirms nebūtu pārtraukuši savu palīdzību Palestīnas tautai. Daudzas citas organizācijas uzturēja sadarbību ar Palestīnu, it īpaši daudzas Eiropas vietējās iestādes. Vai nav laiks mums pārskatīt savu sankciju politiku pret Palestīnu, lai tā nekavē vissvarīgākās humanitārās palīdzības piegādes vietējiem iedzīvotājiem?

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Es vēlos uzsvērt humanitārā stāvokļa nozīmi Gazas joslā.

Lai arī es pieņemu, ka politiskā situācija ir tāda, kas nosaka Gazas iedzīvotāju nožēlojamo stāvokli, tomēr cilvēki — vīrieši, sievietes un bērni — ir tie, kas cieš, un Dievs vien zina, kādas sekas tam būs ilgtermiņā.

Es piekrītu, ka Izraēlai ir jājūtas droši savās robežās, bet arī Izraēlai ir pienākums nodrošināt to, ka Gazas joslai tiek sniegta humanitāra palīdzība un atbalsts.

Gazas atbildība ir izbeigt uzbrukumus Izraēlai, un mūsu visu atbildība ir atbalstīt dzīvotspējīgu valsti palestīniešiem, lai Palestīnas tauta var droši dzīvot mierā.

Es atbalstu šo ziņojumu, jo tas ir absolūti būtisks tagad, kad mēs Eiropas Savienībā paceļam savu balsi Gazas cilvēku vārdā. Viņiem ir vajadzīga palīdzība, un mums tā ir jāsniedz.

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Es vēlos atbalstīt to cilvēku centienus šajā Parlamentā, kuri mūsu uzmanību ir pievērsuši sarežģītajām problēmām, kas sevišķi skar dzīvojošos Gazas joslā un Izraēlas valstī, un Palestīnas teritorijās.

Vienīgais ceļš turpmāk ir rīkoties saskaņā ar Apvienoto Nāciju Drošības padomes rezolūcijām un sasaukt starptautisku miera konferenci par šiem jautājumiem.

- Ziņojums: Raül Romeva i Rueda (A6-0338/2007)

  Bernadette Vergnaud (PSE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, viņas tiek nogalinātas tāpēc, ka viņas ir sievietes. Šīs slepkavības, ko sauc par feminicīdu, rada sociālais konteksts, ko ietekmē patriarhāls domāšanas veids, kas neļauj sievietēm kļūt sociāli neatkarīgām.

Lai gan R. Romeva izcili izsvērtais ziņojums konkrētāk pievēršas feminicīdam Latīņamerikā un Meksikā, tas veido daļu no globālās stratēģijas, lai iznīdētu un novērstu sieviešu nāvi vardarbības rezultātā visā pasaulē. Tāpēc es balsoju par to: ES ir jāveicina un jāaizstāv dzimumu līdztiesības vērtības.

Mani grozījumi, ko referents patiesībā pieņēma, tika vērsti uz atbalstu upuru ģimenēm, kas bieži ir pilnīgi bezpalīdzīgas un, vēl jo ļaunāk, tās pārdzīvo ciešanas, redzot, ka šīs slepkavības paliek nesodītas. Tāpēc es vēlos aicināt veidot atpazīšanas un apmācību programmas sakarā ar dzimumu problēmām un veikt pasākumus, lai veicinātu efektīvas aizsardzības sistēmas radīšanu lieciniekiem, upuriem un viņu ģimenēm, psiholoģisku atbalstu un brīvu juridisku palīdzību.

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. - (FR) Es balsoju par mūsu spāņu kolēģa Raül Romeva i Rueda ziņojumu par sieviešu slepkavībām jeb feminicīdu Centrālajā Amerikā un Meksikā un ES lomu.

Man žēl, ka mēs šeit pievēršamies Centrālajai Amerikai un Meksikai, jo ir daudzas vietas visā pasaulē, kur jautājums par sieviešu slepkavībām nav atrisināts. Es atbalstu jebkuru globālu stratēģiju, kas cenšas izskaust vardarbību pret sievietēm visā pasaulē. Pret sieviešu ciešanām nevar izturēties vienaldzīgi, un mums ir jāatbalsta viņas, jo viņu sacelšanās būs pamatā daudzām ģeopolitiskām tendencēm, kas atbalstīs Eiropas Savienības aizstāvētos ideālus, it īpaši dzimumu līdztiesību.

  Gerard Batten, Godfrey Bloom, Derek Roland Clark, Michael Henry Nattrass, Jeffrey Titford (IND/DEM), rakstiski. − UKIP atturējās, balsojot par šo ziņojumu, jo mēs neatzīstam Parlamenta likumību. Tas nekādā ziņā neatspoguļo mūsu uzskatus par ziņojuma saturu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs balsojām par šo ziņojumu, kas pauž Eiropas Parlamenta solidaritāti ar sievietēm, kuras cieš no vardarbības visā pasaulē, arī mūsu pašu Eiropas Savienības valstīs, bet liekot īpašu uzsvaru uz nopietno stāvokli Meksikā un noteiktās valstīs Centrālajā Amerikā, kur pastāv īsta feminicīda kultūra ar tūkstošiem sieviešu, kas mirst vardarbīgā nāvē pēdējo gadu laikā, ko nevar vienkārši izskaidrot ar vispārēju vardarbībai labvēlīgu garīgo klimatu.

Šī stāvokļa cēloņi rodami kultūrā un sociāli ekonomiskos kontekstos, kuri nav labvēlīgi sievietēm un ir vēl jo sliktāki iedzimtajām sievietēm, kas cieš sakarā ar augsta līmeņa ekonomisku atkarību. Tomēr to pasliktina arī noziedzīgu bandu darbības.

Mēs ceram, ka ziņojums pievērsīs uzmanību šim nopietnajam stāvoklim un tāpēc palīdzēs nodrošināt, ka šajās attiecīgajās dažādajās valstīs, tiks veikta nepieciešama darbība, lai izbeigtu feminicīdu un vardarbību pret sievietēm.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Partija „Jūnija saraksts” uzskata, ka cilvēktiesības ir jāievēro visās sabiedrībās visā pasaulē, gan ES dalībvalstīs, gan citās valstīs.

Ziņojums ir priekšlikums rezolūcijai, kas aicina dalībvalstis un attiecīgās valstis strādāt, lai īstenotu sieviešu tiesības. Tā ir cieņas vērta lieta, bet šis nav īstais forums, kurā apspriest šo jautājumu. Kā parasti tiek iekļauti punkti, kur ES mēģina rīkoties vienotā balsī ārējā politikā. Ar ziņojuma priekšlikumiem par jaunām budžeta pozīcijām, kampaņām un paaugstinātām atbildībām ES mēģina iegūt vairāk varas un izmantot šāda veida jautājumus kā līdzekli šajā mēģinājumā.

Noziegumi pret sievietēm ir nepieņemami, un ir atzinīgi jāvērtē dialogs starp suverēnām valstīm par to izbeigšanu, jo ir svarīgi labot sieviešu neaizsargāto stāvokli pasaules lielā daļā. Tomēr ES nedrīkst īstenot vienotu ārējo politiku, un tādēļ mēs izvēlējāmies balsot pret ziņojumu.

  Jean Lambert (Verts/ALE), rakstiski. − Es pilnībā atbalstu šo ziņojumu. Ilgtspējīga attīstība ir neiespējama bez dzimumu līdztiesības ievērošanas un tiesībām uz cieņu un mierīgu dzīvi. Šādi noziegumi nav jātraktē vienkārši kā kultūras izpausme, ne arī tie ir piedodami, ja tie veikti pret sievietēm, kuras varbūt pelna savu iztiku kā seksa strādnieces. Ja netiek pieliktas nekādas nopietnas un neatlaidīgas pūles, lai izmeklētu, sauktu pie atbildības un sodītu pārkāpējus, tas norāda, ka varmācība ir pieņemama, un tad neviens nav drošs. Priekšlikumi, kas ieskicēti ziņojumā pelna mūsu atbalstu, un es ticu, ka Parlaments pārraudzīs, kā tie progresē. Mūsu ārējās politikas cilvēktiesību dimensija ir ārkārtīgi svarīga: mums ir jāstrādā par cilvēku tiesībām dzīvot aizsargāti un droši, lai izmantotu savas demokrātiskās tiesības un brīvības visos sabiedrības līmeņos, lai kāda būtu viņu nodarbošanās un stāvoklis.

  Erika Mann (PSE), rakstiski. − Raül Romeva i Rueda ziņojums par sieviešu slepkavībām Centrālajā Amerikā un Meksikā un Eiropas Savienības lomu to novēršanā ir labi izsvērts ziņojums. Es gribu pateikties referentam par viņa teicamo darbu un iesaistīšanos. Viņš vadīja sarunas ļoti jūtīgā un pozitīvi politiskā stilā. Es gribu arī pateikties viņam par uzmanību, ko viņš veltīja šim tematam.

Cilvēktiesībām ir piešķirta augsta līmeņa nozīme Eiropas Savienībā. Par laimi starp ES un Meksiku cilvēktiesību tematiem ir nozīmīga loma; kā daļai no Brīvās tirdzniecības nolīguma tiem pat ir savā veidā oficiāls raksturs, un tiem ir arī svarīga loma mūsu Apvienotajā parlamentārajā delegācijā, kuru man ir prieks vadīt un ko tagad no Meksikas puses vada senators José Guadarrama Márquez.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, kuru es stingri atbalstu un kas ir daļa no globālas stratēģijas feminicīda izskaušanai un novēršanai un piedāvā ES darbību partnerības nolīgumu ietvaros. Es ceru sagaidīt, ka šo jautājumu valstu valdības iekļaus savu divpusējo attiecību lokā ar Latīņamerikas valstīm un Eiropas iestādes to stratēģiskajās partnerattiecībās, lai sniegtu atbalstu politikai, kas saistīta ar vardarbības novēršanu un aizsardzību pret to.

  Tobias Pflüger (GUE/NGL), rakstiski. − (DE) Es esmu atbalstījis Raül Romeva i Rueda ziņojumu, jo viņš dažos punktos skaidri identificē galvenos sieviešu slepkavību cēloņus Meksikā un Centrālajā Amerikā: slepkavības netraucēti notiek sociālā un ekonomiskā kontekstā, ko virza vienīgi ekonomiskas intereses. No tām procentuāli liela daļa ir notikusi tā saucamajās brīvajās zonās ar maquiladora rūpniecību (apakšlīgumu uzņēmumi, kas ražo eksporta tirgum), kur sociālās infrastruktūras trūkumu un augstu nabadzības līmeni pavada puslegālu drošības spēku nesodāmība.

Šīs struktūras arī pastiprina ES attiecības ar Meksiku un Centrālo Ameriku, kur uzmanības centrā ir tirdzniecības veicināšana. ES Asociācijas nolīgums ar Centrālo Ameriku, kas tiks noslēgts pirms šī gada beigām, jau pašreizējā formā rāda, ka ES galvenokārt ir ieinteresēta tirgus liberalizēšanā un noteikumu atcelšanā. Tomēr „tirdzniecībai un ieguldījumiem labvēlīga klimata radīšana”, kā to aizstāv Komisija, ved tieši pie struktūrām, kuras ziņojums pamatoti identificē kā struktūras, kas rada nelabvēlīgu sociālu un ekonomisku kontekstu, kurš veicina sieviešu slepkavību augstu līmeni.

Ziņojums arī dod svarīgu signālu, ka cilvēktiesību klauzula, par kuru vienojās tā sauktajā „Globālajā nolīgumā” starp ES un Meksiku, ir beidzot jāpilda. Ir jāstiprina arī upuru un radinieku asociāciju darbs.

- Ziņojums: Bart Staes (A6-0337/2007)

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, kas iesaka, ka krāpšanas novēršanai tranzīta kustībai jābūt datorizētai, juridiskais pamats jāpārskata un Komisijai un dalībvalstīm jāuzlabo fiziskās pārbaudes, pamatojoties uz kopēju riska analīzi. Apvienoto Karalisti ietekmē šis jautājums: līdz 4 % iespējamā PVN ieņēmuma tiek zaudēts krāpšanas dēļ šajā teritorijā.

  Andreas Mölzer (ITS), rakstiski. − (DE) Robežu nojaukšana ļoti ātri un uzskatāmi liek sevi manīt cigarešu apgrozījuma masveida samazinājumā, ne tikai robežu reģionā, bet arī iekšzemē. Neiepriecinoši darba tirgus apstākļi vilina daudzus privātus indivīdus ienest nelielus kontrabandas tabakas ražojumu daudzumus, kājām šķērsojot robežas, kā savu ienākumu papildināšanas veidu.

Fantastiskas peļņas normas par spīti augstām transporta izmaksām arī ir devušas savu ieguldījumu tabakas ražojumu kontrabandas masveida pieaugumā pēdējos gados. Prakse, kas ir norakstīta kā nenozīmīgs noziegums dažos apgabalos, nodrošina iztiku noziedzīgām bandām un pie tam ļoti labu iztiku: galu galā ir viegli ienest šos melnā tirgus ražojumus smēķētājiem ES. Kontrabandisti zina, ka informācijas kampaņas visticamāk nemainīs situāciju, jo pētījumi rāda, ka lielākā daļa pircēju labi zina par kaitīgu vielu augstāku koncentrāciju šajos ražojumos un par risku tikt sodītiem.

Melnkalnes loma ir īpaši bēdīgi slavena, jo tā ir kļuvusi par Eiropas galveno tabakas kontrabandas centru, kur valsts saņem krietnu riecienu. Būs jāizdara lielāks spiediens sarunās, kas pašlaik risinās, un, protams, sodiem ir jābūt daudz stingrākiem un jāieved vienāda marķēšanas sistēma, lai izbeigtu tādu stāvokli, kad tabakas ražotāju ienesīgā eksporta darbība beidzas ar nelegālu importu atpakaļ.

  Glenis Willmott (PSE), rakstiski. − EPLP atbalsta Philip Morris nolīgumu cīņai pret krāpšanu un nelikumīgu cigarešu tirdzniecību ES. Tomēr AK valdība nav parakstījusi šo nolīgumu, jo tas varētu nonākt konfliktā ar spēkā esošiem AK tiesību aktiem par tabakas kontrabandu. Pašreizējie tiesību akti attiecas uz visiem tabakas ražotājiem, kas ir svarīgi, nodrošinot to, ka kontrabandas darbība netiek vienkārši pārvietota izstrādājumos, ko ražo uzņēmumi, kas ir izvēlējušies neparakstīt nolīgumu vai kas varētu kādā brīdī izvēlēties atsacīties no tā. Šajos tiesību aktos nav iekļauti arī nekādi nozīmīgi izņēmumi, kas ļauj AK labāk risināt īpašu tabakas veidu kontrabandas problēmas, ar ko tā sastopas.

- Ziņojums: Anne E. Jensen (A6-0349/2007)

  Nina Škottová (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es atzinīgi vērtēju referentes A. Jensen uzņēmības pilno ziņojumu, jo apkalpošanas dienestu uz zemes sniegto pakalpojumu arvien krītošā kvalitāte pēdējā laikā ir kļuvusi par arvien neatliekamāku jautājumu un īstu Ahileja papēdi aviācijas rūpniecībā.

Cēloņu tam ir daudz. Es gribu pievērsties tiem, kas saistīti ar palielinātajiem drošības pasākumiem, ko praktizē dažās lidostās visā ES. Šādi pasākumi bieži robežojas ar cilvēka cieņas pazemošanu un palielina lipīgu slimību izplatīšanās risku bez jūtamas ietekmes uz drošību. Es runāju, piemēram, par prasību sievietēm pasažierēm novilkt publiski visus žaketes tipa apģērba gabalus, pat tad, ja tos nēsā tikai virs apakšveļas. Līdzīgā veidā bieži notiek stāvēšana basām kājām uz aukstas grīdas pēc apavu novilkšanas pirms iziešanas caur drošības detektoru. Turklāt, pārbaudot pasažieru personīgās lietas, darbinieki bieži neievēro higiēnas pamatprasības.

Ir skaidrs, ka civilā aviācija kļūs, vismaz attiecībā uz apkalpošanu uz zemes, par dažkārt biedējošu un nepatīkamu pieredzi, ja mēs neveltīsim uzmanību šiem jautājumiem un neprasīsim labāku ceļojuma kultūru, kā arī cieņu un pieklājību drošības pārbaudes laikā no apkalpojošā personāla uz zemes.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Komisija, norādot uz straujo preču un pasažieru gaisa satiksmes kāpumu, ir nolēmusi izveidot „rīcības plānu lidostu jaudai, efektivitātei un drošumam Eiropā”, kurā tā ierosina daudzus pasākumus.

Šī Eiropas Parlamenta rezolūcija, neskatoties uz aspektiem, kuriem mēs piekrītam — piemēram, atsaukšanās uz nepieciešamību ievērot sociālos likumus un kolektīvos nolīgumus, apmācības vai visattālāko reģionu vajadzības — parakstās zem nozares liberalizācijas koncepta un tā sauktās „Eiropas vienotās debess” izveides.

Lai gan tā parāda, ka atbildībai par lidostu infrastruktūru plānošanu jāgulstas uz dalībvalstīm, tā aizstāv „globālu ES pieeju attiecībā uz vajadzību pēc papildu jaudām, ierobežojumiem nākotnes investīcijām papildus jaudās un stratēģiskām asīm”.

Rezolūcija apstiprina „Kopienas konkurences noteikumu” pārākumu it īpaši attiecībā uz apkalpošanu uz zemes, kuras turpmāka liberalizēšana nav izslēgta. Tāpēc tā aizstāv mazāku pakalpojumu sniedzēju skaitu, kas ielaižami lidostās, nenosakot mākslīgu limitu trešās puses pakalpojumu sniedzēju skaitam un noņemot ierobežojumus, kas neļauj pakalpojumu sniedzējiem uz zemes iekļūt tirgū.

Tā ir mūsu kritiskā nostāja.

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par A. Jensen ziņojumu „Lidostu jauda un apkalpošana uz zemes: virzība uz efektīvāku politiku” (2007/2092(INI)).

Ziņojums pievērš pienācīgu uzmanību jautājumam, kā nodrošināt, lai lidostām ir vajadzīgā jauda. Gaisa satiksmes kustība palielinās ik gadus par 5,2 %. Ir aprēķināts, ka līdz 2025. gadam vairāk nekā 60 lidostas nespēs apmierināt prasības pēc lidojumiem. Ziņojums paredz, ka gaisa satiksmes pieaugumu pavadīs tehniskas un regulatīvas programmas, lai ierobežotu tā ārējo ietekmi.

Referente pareizi norāda, ka Eiropas Savienība var apmierināt prasības šajā jomā tikai, veidojot dažāda tipa lidostas un atbildot uz katras valsts īpašajām vajadzībām.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, kas aicina Komisiju iesniegt Eiropas lidostu palielinātas jaudas ģenerālplānu pirms 2009. gada, lai veicinātu un labāk koordinētu Eiropas iniciatīvas jaunu lidostu jaudu celtniecībā, kas veltīta starptautiskai satiksmei, un lai labāk izmantotu esošās jaudas. Tikai dažādu lidostu modeļu līdzāspastāvēšana saskaņā ar nacionālām īpatnībām ļaus ES panākt vajadzīgo šajā jomā.

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Es balsoju par A. Jensen ziņojumu „Lidostu jauda un apkalpošana uz zemes: virzība uz efektīvāku politiku”, jo es uzskatu, ka tā ir pamats ilgtspējīgas reģionālas attīstības nodrošināšanai. Transporta infrastruktūra bieži ir izšķirošais faktors reģionālu investīciju izvietojumam, tūrisma attīstībai un ātrai preču transportēšanai. Gaisa satiksme piedāvā svarīgu pievienoto vērtību, īpaši mazāk attīstītiem, nomaļiem un salu reģioniem.

Globalizācija un strauja ekonomiska attīstība palielina pieprasījumu uz lidojumiem ES. Gaisa satiksmes pašreizējā un turpmākā attīstība Eiropā steidzami prasa prognozi, lai paredzētu nepieciešamos pasākumus, kas jāpieņem ES līmenī ES pilsoņu un visas ekonomikas labā.

Manuprāt, visu Eiropas reģionu tēlu var uzlabot jaunu lidostu būvniecība, esošo modernizēšana un bijušo kara lidlauku pārvēršana civilās lidostās. Lidostas būvēšana un paplašināšana un loģistikas infrastruktūra prasa atbilstīgu palīdzību no valsts un reģionālām iestādēm. Lidostas ir jāiekļauj reģionu teritoriālajos attīstības plānos; tām ir jābūt reģiona attīstības stratēģijas sastāvdaļām, un tās ir jāietver teritoriālā ietekmes izvērtējumā ar stingru ietekmes uz vidi izvērtējumu.

Kā vissvarīgāko es uzskatu lidostu infrastruktūras finansēšanu no valsts un reģiona līdzekļiem ar neizbēgamu Eiropas transporta tīklu, Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālu atbalstu.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Identificējot „atslodzes lidostu būvniecību pārslogotu lidostu tuvumā” kā vienu no risinājumiem lidostu pārslodzes situācijām, kā to uzskata Lisabonā, un atzīmējot, ka „tradicionālām aviosabiedrībām, lētām aviosabiedrībām, čarterreisu sabiedrībām, kravas pārvadājumu sabiedrībām un komerclidojumiem ir dažādas prasības attiecībā uz lidostas pakalpojumiem un nišu piešķiršanu”, Eiropas Parlaments atbalsta šīs izvēles kā lētākas un vienlaikus labāk spējīgas reaģēt uz gaisa satiksmes pieaugumu, paturot prātā šī pieauguma īpašās īpatnības.

Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu, jo es uzskatu, ka tā racionālais kodols ir pretējs nostājai, kuru aizstāv Lisabonas Demokrātiskais un sociālais centrs/ Tautas partija (CDS-PP), kas ietver „Portela+1” izvēli.

  Olle Schmidt (ALDE) , rakstiski. − (SV) Anne Jensen ziņojums pievēršas problēmai, kas ir visaugstākajā pakāpē transnacionāla. Citiem vārdiem sakot, iemesls, kāpēc es biju spiests galu galā balsot pret grozījumu lielāko daļu un beigās atturēties balsojumā par ziņojumu kopumā, nebija tas, ka tam trūkst sakara ar ES. Vislielākā problēma ziņojumam bija tā, ka galīgajā redakcijā tas kļuva pārāk detalizēts. Es uzskatu, ka ir grūti saskatīt vajadzību ģenerālplānam ES līmenī, kas nosaka, kā organizējami dienesti apkalpošanai uz zemes lidostās, vēl jo mazāk, kāpēc Briselei jārada papildu noteikumi un maksas sakarā ar darbinieku apmācību vai lidostu novietojumu. Neiedziļinoties jautājumā par Brommas lidostas atrašanās vietu, piemēram, es secinu, ka, saprātīgi spriežot, tas jāizlemj Stokholmai un Zviedrijai, nevis Eiropas Parlamentam.

  Lars Wohlin (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Pašiniciatīvas ziņojumā par lidostu jaudu ir ietverti lieli plāni par to, ko ES var sasniegt ar centralizētu plānošanu. Saskaņā ar ziņojumu Eiropu sagaida būtisks lidostu izmantošanas pieaugums un ir vajadzība „optimizēt” esošos resursus. Tiek apgalvots, ka turpmākā attīstība izgaismo nepieciešamību iejaukties ES līmenī „Savienības pilsoņu un kopējās ES ekonomikas labā”. Tas iedziļinās pat lidostu savienojumu infrastruktūrā.

Pārsvarā gadījumu notiek nacionāla konkurence starp valstīm un lidostām, un stratēģiski lēmumi ir jāpieņem valsts līmenī. Dažās valstīs lidostas ir privātas, un investīciju lēmumus vada ienesīguma novērtējumi, kamēr citās valstīs pastāv sabiedrisks īpašums. Tāpēc ES plānošanas ideja šajā jomā ir pilnīgi nereālistiska. Mēs nezinām turpmāko pieprasījumu, un tas mainās visu laiku un mainās starp dažādām teritorijām un valstīm visu laiku. Mēs nevaram arī paredzēt, kā tehnikas attīstība var ietekmēt izaugsmi. Mums nav zināmās arī izmaksas, kas ar to saistīsies. Turklāt parasti visas izmaksu prognozes infrastruktūrai tiecas būt divas līdz trīs reizes augstākas, nekā lēsts. Tāpat arī jautājumam par dienestiem apkalpošanai uz zemes ir jābūt katras atsevišķās lidostas jautājumam, kas nav regulējams ES līmenī.

Ziņojumu ir iedvesmojusi domāšana plānveida ekonomikas stilā. Es nevaru atbalstīt šo ziņojumu, kas visvairāk atgādina sistēmas, kuras varēja atrast vecajās sociālisma valstīs, un tāpēc es esmu balsojis pret to.