Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Debašu stenogramma
Pirmdiena, 2007. gada 22. oktobris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

13. Vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem
Protokols
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Rumiana Jeleva (PPE-DE) - (BG) Bulgārijas pamestie bērni, dokumentāla filma, ko parādīja BBC 4 un kas apraksta fiziski un garīgi atpalikušu bērnu sociālās aprūpes mājas iemītnieku apstākļus Mogilino ciematā un attieksmi pret viņiem, ir izraisījusi vētrainu reakciju Bulgārijas un starptautiskajā sabiedrībā. Tas uzliek man pienākumu pastāstīt jums, kādi pasākumi ir veikti.

Vispirms mēs nosūtījām informācijas pieprasījumu nodarbinātības un sociālās politikas ministram un Valsts bērnu aizsardzības aģentūras priekšsēdētājam. Mēs pieprasījām, lai aprūpes māju slēdz un paātrina šajā iestādē ievietoto bērnu izformēšanu. Ministrija atsūtīja atbildi uz mūsu pieprasījumu.

Otrkārt, mēs vērsāmies pie starptautiskajām nevalstiskajām organizācijām, kas sniedz sociālos pakalpojumus invalīdiem. To starpā ir Betele, vislielākā labdarības organizācija Eiropā ar 150 gadu ilgu pieredzi aprūpes sniegšanā cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem. Tās speciālisti atbildēja uz manu lūgumu kopīgi apmeklēt aprūpes māju Mogilino un meklēt īpašus problēmas risinājumus.

Valdība ir galvenokārt atbildīga par nepieciešamo materiālo un tehnisko apstākļu radīšanu šajās aprūpes mājās un par atbalsta sniegšanu bērniem. Tomēr mums ir vajadzīga jauna koncepcija sociālajiem pakalpojumiem bērniem ar smagiem garīgiem traucējumiem un citāda sabiedrības un iestāžu attieksme pret tiem. Šo bērnu izolēšana grūti pieejamos ciematos un mazās pilsētās ir prakse, kas Eiropā sen atmesta. Problēmas nevarēs atrisināt, slēpjot patiesību, bet gan ar mūsu visu kopējiem spēkiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Luis Yañez-Barnuevo García (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs! Parlaments ir starptautiski atzīts kā iestāde, kas aizstāv brīvību un cilvēktiesības un ņem vērā starptautiskos tiesību aktus un Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmu.

Ņemot to vērā, daudzi no mums vēlētos uzzināt Parlamenta un tā priekšsēdētāja vērtējumu skandālam, ko izraisīja to sarunu nonākšana atklātībā, kas notika starp prezidentu Bush un Aznar 2003. gadā Krauforda rančo īsi pirms iebrukuma Irākā.

Daži šīs sarunas aspekti ir ārkārtīgi nopietni, jo tie parāda absolūtu cieņas trūkumu pret Apvienoto Nāciju Organizāciju, transatlantisko attiecību ignorēšanu un starptautisko tiesību aktu neievērošanu.

Mums visiem bija aizdomas, ka kaut kas tāds noticis, bet nekad agrāk pierādījumi nav bijuši tik skaidri, tik skaidri, ka tie prasa, lai Parlaments pieņem nostāju, kaut vai lai paziņotu, ka tik apkaunojoši notikumi nedrīkst nekad atkārtoties.

 
  
MPphoto
 
 

  Eugenijus Gentvilas (ALDE). – (LT) Tas, ka Eiropas politiķu ziņojumus par globālo sasilšanu, enerģijas taupīšanu un līdzīgiem jautājumiem, vairākumā Eiropas valstu uztver vienaldzīgi, rada bažas. Tāpat arī reģioni, novadi un citas administratīvās vienības nepievērš šīm problēmām pienācīgu vērību. Gadījumus, kad enerģija tiek izšķiesta un globālās sasilšanas sekas tiek ignorētas, var viegli novērot visur. Piemēram, gandrīz katru dienu ceļā no Briseles uz Luksemburgu es redzu apgaismotas ielas desmitiem kilometru garumā, bet neviens, nedz Valonija, nedz Beļģija vai novadi neuzņemas atbildību.

No otras puses, ļoti bieži, pat Eiropas Parlamentā, mūsu vārdi nesakrīt ar darbiem. Es nesaprotu, kāpēc katrā sēdē Strasbūrā ikvienam deputātam izsniedz 200-300 lappušu garu stenogrammu un protokolu. Manuprāt, mums jāsaņem šie materiāli tikai internetā un jābeidz tos izdrukāt.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Rogalski (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! 10. oktobrī divus Baltkrievijas Poļu asociācijas aktīvistus Angelika Borys un Igor Bancer atkal arestēja Grodņā. Par ieganstu apsūdzībai izvirzīja huligānismu, un Bancer notiesāja uz desmit dienām ieslodzījumā, bet Borys uzlika naudas sodu piecpadsmit Baltkrievijas vidējo mēnešalgu apmērā. Tomēr ir labi zināms, ka viņu aresta patiesais iemesls ir opozīcijas plānotā demonstrācija pret Aleksandra Lukašenko autoritāro režīmu. Baltkrievijas iestādes atkal parādīja, ka organizāciju neatkarību un brīvību šajā valstī necietīs. Bailes, aresti ar jebkuru ieganstu un Rietumu valstu apmelošana ir Lukašenko metodes, kuras viņš ir izmantojis ilgu laiku, lai saglabātu savu tirānisko varu.

Priekšsēdētāja kungs! Mēs nevaram pieļaut, ka šādi plaši izplatīti cilvēktiesību, cilvēka cieņas un brīvības pārkāpumi notiek tieši blakus Eiropas Savienībai. Eiropa nevar būt demokrātiska, ja Baltkrievija nav brīva valsts. Palielināsim savus izdevumus, lai palīdzētu Baltkrievijas sabiedrībai glābties no diktatūras tirānijas. Pieprasīsim, lai etnisko minoritāšu tiesības tiktu ievērotas, lai aresti bez patiesa iemesla tiktu pārtraukti un lai politiskie ieslodzītie tiktu atbrīvoti. Tas ir vienīgais veids, kā pārveidot vienīgo tirāniju un diktatūru Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Schlyter (Verts/ALE). - (SV) Pateicos, priekšsēdētāja kungs! Es vēlos runāt par Turcijas parlamenta lēmumu atļaut Turcijas militārajiem spēkiem doties uz vienīgo samērā mierīgo reģionu Irākā. Tagad šķiet, ka mēs spēsim iekļaut trešdien šos notikumus vispārīgā ziņojuma apspriešanā. Es ceru, ka ikvienam būs iespēja iesaistīties šajā procesā un iesniegt grozījumus, jo tas apdraud mieru šajā reģionā. Tas uzsver to, ka militārās aprindas izdara spiedienu un „izdabū cauri” lēmumus. Mums tagad jānodrošina, lai valdība tam pretotos, lai nebūtu nekāda karaspēka un lai nevienu neizprovocētu ieiet Irākā ar militāriem spēkiem. Jau tā tur ir pārāk daudz karaspēka un pārāk maz normālu sarunu cilvēku starpā, un tieši tas mums jāatbalsta. Pateicos.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer Pleite (GUE/NGL). - (ES) Priekšsēdētāja kungs! Šķiet, ka Eiropas Savienība ir pakļauta ziņu un pasākumu vakuumam attiecībā uz sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem Rietumsahāras okupētajās teritorijās no Marokas Karalistes puses.

Viņi ir mūs labi izskolojuši, bet tomēr Parlaments ir pelnījis Marokas Karalistes paskaidrojumus attiecībā uz delegāciju, kam bija liegta iespēja apmeklēt okupētās teritorijas.

Vēl divi informatīvi paziņojumi jāpievieno iepriekš sniegtajiem: pirmkārt, Maroka atteicās atļaut Cilvēktiesību asociācijai, ko sauc par CODESA, sasaukt kongresu okupētajās teritorijās, un, otrkārt, Apvienoto Nāciju Organizācija vēl nav publicējusi Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos ziņojumu pēc tam, kad viņš apmeklēja okupētās teritorijas, lai sagatavotu izsmeļošu ziņojumu par situāciju tajās. Šis ziņojums nav publicēts vēl šodien.

Es mudinu Eiropas iestādes – Parlamentu, Eiropas Komisiju un Padomi – izbeigt šo situāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Gerard Batten (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs! Gordon Brown šodien teica, ka vismaz 10 gadu nebūs vajadzības pēc vēl viena ES Līguma. Viņš labi zina, ka nekad nebūs vajadzības pēc vēl viena ES Līguma. Piedāvātais Reformas līgums ir pašregulējošs līgums. To mazumiņu, kas būs palicis no suverenās varas, var piešķirt ES ar Eiropadomes lēmumiem, negriežoties pie Eiropas Parlamenta, nemaz jau nerunājot par tautu.

Reformas līgums oficiāli paziņo ES tiesību aktu likumību un pārākumu par dalībvalstu tiesību aktiem. Ja Lielbritānijas parlamenta palātas pieņem un piemēro Reformas līguma noteikumus kā pārākus par Anglijas un Skotijas tiesību aktiem un uz to rēķina, tad tā ir nodevība saskaņā ar spēkā esošajiem nodevības likumiem. Jebkurš Apakšnama vai Augšnama deputāts, kas balso par Reformas līguma ratifikāciju, ir tāpēc burtiski savas valsts nodevējs.

(Smiekli)

Ejiet un ielūkojieties nodevības likumos, ja man neticat!

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Mums jābūt uzmanīgiem, lietojot šādus terminus, Batten kungs.

 
  
MPphoto
 
 

  Manolis Mavrommatis (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Gadu pirms Pekinas olimpisko spēļu sākuma satraucošas ziņas katru dienu sasniedz plašu sabiedrību. Šoreiz tas nav cilvēktiesību vai vides piesārņošanas jautājums, bet organizācijas komitejas un Ķīnas Tautas Republikas iestāžu lēmums aizliegt olimpisko spēļu dalībniekiem jebkura veida un formas reliģisku pielūgsmi. Pārkāpjot nolīgumus, kas no olimpisko spēļu iesākuma tika stingri ievēroti un ko bija parakstījušas Ķīnas iestādes un Starptautiskā Olimpiskā komiteja, reliģiski simboli, tādi kā Bībele, Jaunā un Vecā derība, lūgšanu vietas un pat krucifikss ķēdītē ap sportista vai sportistes kaklu, būs aizliegti.

Kā kristieti tas mani dziļi apbēdina. Es ceru, ka starptautiskā sabiedrība un ES savlaicīgi atturēs 2008. gada olimpisko spēļu organizācijas komiteju no šo bezprecedenta pasākumu īstenošanas.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Trautmann (PSE) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs, kolēģi! 3. oktobrī Mišelina grupa paziņoja, ka tā pārtrauc riepu ražošanu Tūlas rūpnīcā. Līdz 2009. gadam tiks zaudētas vairāk nekā 800 darbavietas, lai gan ne uzņēmuma darbības rādītāji, ne tā finansiālie rezultāti neliecina par krīzes situāciju un lieku darbaspēku. Akcionāri pārdod akcijas, gūstot peļņu, pateicoties pārstrukturēšanas paziņojumam, bet vienkāršajiem cilvēkiem jāsamierinās ar to, ka viņi vienīgie uz saviem pleciem iznesīs situācijas smagumu. Es vēlos, lai Parlamentā tiktu atzīmēts, cik ļoti es cienu arodbiedrību pārstāvjus un strādniekus, kas par spīti drūmajām izredzēm jau pašā sākumā ir parādījuši ārkārtīgi lielu atbildības sajūtu. Jautājums nav par cilvēcīgu rūpnīcas slēgšanas veidu, tas ir par veidu, kā saglabāt darbavietas tādās jomās kā šī, kas var nonākt ļoti grūtā situācijā. Darba ņēmēji Tūlā gaida, lai ES radītu aizsardzības un organizācijas sistēmas, kas spētu nodrošināt viņu sociālās tiesības, palīdzot viņiem atrast darbu un saprātīgi izmantojot kompensācijas fondus jaunu rūpniecisku projektu īstenošanai. Tiem ir vajadzīga elastdrošība, ko mēs, Eiropas sociālisti, esam mudinājuši ieviest, bet ir svarīgi arī veicināt pielāgošanos rūpnieciskai konkurētspējai un meklēt veidus, kā sekmēt integrētu rūpniecības politiku, lai labumu gūtu visas tās Eiropas teritorijas, kuras pašreiz ietekmē pārstrukturēšana.

 
  
MPphoto
 
 

  Toomas Savi (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz pasliktinājušos situāciju pie robežas starp Irāku un Turciju. Svētdienas rītā 12 turku karavīri un 32 kurdi tika nogalināti uzbrukumā kurdiem. Kā mēs jau zinām, Turcijas parlaments ir sankcionējis iebrukumu kurdu apdzīvotajās teritorijās Irākas ziemeļos. Tajā pašā laikā Turcijas premjerministrs Tayyip Erdogan ir teicis, ka viņa valdība ir gatava pavēlēt armijai uzbrukt Kurdistānas Darba partijas bāzēm Irākas ziemeļos. Tāpēc ir liela varbūtība, ka situācija Irākas ziemeļos izvērtīsies nopietnā militārā konfliktā.

Tā kā Turcija oficiāli ir ES kandidātvalsts, vai nav pienācis laiks mums rīkoties un mēģināt apstādināt militāro konfliktu starp kurdu kaujiniekiem un iebrūkošo turku karaspēku? Citādi situācija var patiešām tikt destabilizēta šajā trauslajā reģionā un radīt biedējošas un neparedzamas sekas.

 
  
MPphoto
 
 

  Ewa Tomaszewska (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlaments uzņēma cilvēku grupu, kas slimo ar izkaisīto sklerozi. Bija sarīkota izstāde, koncerts un konference, veltīta šo cilvēku jautājumam, kas cieš no šīs briesmīgās slimības. Viņi vēršas pie Parlamenta pēc palīdzības savās grūtībās, bet Briselē viņi sastapās ar galēju diskrimināciju.

Šīs asociācijas priekšsēdētājai, kam ir nopietni redzes un dzirdes traucējumi un kas ir invalīdu braucamkrēslā, ir suns-pavadonis, kurš viņai palīdz. Aviolīnija Wizzair atteicās ielaist suni lidmašīnā, lai gan viņu noteikumos ir teikts, ka ir iespējams pārvadāt suņus-pavadoņus, kas pieder aklām vai kurlām personām, un internetā nopirktajā biļetē arī bija teikts, ka suņus var pārvadāt. Tikai pēc stundu ilgām pārrunām beidzot nolēma to uzskatīt par izņēmuma gadījumu un pasažieri ar suni ielaida lidmašīnā. Šī situācija, bez šaubām, ietekmēja viņas veselību.

 
  
MPphoto
 
 

  Petya Stavreva (PPE-DE). - (BG) Mana valsts Bulgārija ir pirmo vietējo pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā, kas notiks pēc tās uzņemšanas Eiropas Savienībā. Tāpēc tās ir citādas un saistītas ar lielām cerībām, ko rada jaunās izredzes iestāties Eiropas Savienībā. Vietējās iestādēs ir jāievēlē spējīgi un aktīvi cilvēki, kas var prasmīgi strādāt ar ES finansējumu. Bulgārijai kā pilntiesīgai ES dalībvalstij ir labas izredzes apgūt gandrīz septiņus miljardus euro laika periodā no 2007. līdz 2013. gadam. Tomēr ir vēl svarīgāk, lai šie resursi sasniegtu cilvēkus, kam tie visvairāk vajadzīgi, nevis iegultos uzņēmumu vai politisku partiju naudas lādēs. Tā kā Eiropa ir reģionu Eiropa un decentralizācija ir neatgriezenisks process, to cilvēku loma, kas iesaistīti vietējās pašvaldībās, arvien pieaug.

Bulgārija ir vairākkārt pamatoti kritizēta par tās nepietiekamo administratīvo veiktspēju un par trūkumiem iestāžu darbā. Ieguvuši mūsu Eiropas partneru uzticību un paļāvību un kļuvuši par Eiropas lielās saimes neatņemamu sastāvdaļu, mums ir jāsper arī nākamais svarīgais solis, t.i., jāievēlē mēri un pašvaldību padomju locekļi, kas spēj strādāt ne tikai reģionālā un valsts mērogā, bet arī Eiropas mērogā. Kā Bulgārijas pārstāve Eiropas Parlamentā es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai augsti kvalificēti un kompetenti cilvēki tiktu ievēlēti vietējās iestādēs. Pievienojoties kopējai Eiropas mājai, mums ir personīgi jāpieliek pūles, lai nopelnītu savu vietu tajā, nevis saņemtu to kā dāvanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). - (HU) Priekšsēdētāja kungs! Rīt Ungārija svinēs Ungārijas 1956. gada revolūcijas un cīņas par brīvību gadadienu. Dažos pēdējos gados debates, kas notikušas par hitlerisma un staļinisma raksturīgajām iezīmēm un par postu, ko tie nodarījuši, tai skaitā debates Parlamentā, ir parādījušas, ka Eiropas laimīgākā rietumu daļa pieredzēja vēsturi pavisam citādi nekā desmit jaunās Centrāleiropas dalībvalstis.

Tāpat arī 9. maijam mūsu acīs ir citāda nozīme. Mums tā nebija atbrīvošanas diena, bet arī okupācijas sākums. Trīs Centrāleiropas notikumi, pretošanās izpausmes pret Padomju Savienību un padomju stila diktatūru – Ungārijas 1956. gada revolūcija, 1968. gada Prāgas pavasaris un Polijas Solidaritātes (Solidarność) kustība – tomēr ir kļuvuši par mūsu kopējās Eiropas vēstures daļu. 1956. gada vienreizīgums izpaužas tajā apstāklī, ka nevienā citā sacelšanās cilvēki neķērās pie ieročiem pret pasaules lielāko armiju, Padomju armiju, un nevienā citā gadījumā valsts nepaziņoja savu neitralitāti.

Visi mērķi, par kuriem 1956. gada varoņi cīnījās - demokrātija, tiesiskums un brīvība – piepildījās, kad mainījās režīms. Ja mēs ungāri varam ar kaut ko lepoties 20. gadsimtā, tad mums jālepojas ar 1956. gada revolūciju un ar lomu, kas mums bija Vācijas atkalapvienošanas procesā. Pateicos par uzmanību.

 
  
MPphoto
 
 

  Horia-Victor Toma (ALDE). - (RO) Cianīdu izmantošana ir viena no pašreizējām zelta un sudraba kalnrūpniecības metodēm. Es vēlos uzsvērt, ka šāda kalnrūpniecības procesa sekas var novest pie neatgriezeniskas ekosistēmu iznīcināšanas un nopietni kaitēt cilvēku veselībai, jo cianīds ir viena no vielām, kas nepārmainīta iekļūst pazemes ūdeņos, kuri ir galvenie dzeramā ūdens avoti. Runājot par globālo sasilšanu, jāpiebilst, ka cianīds spēj ietekmēt temperatūru un nogulsnēšanās norises, izraisot plūdus un zemes nogruvumus. Negadījums, kas notika Rumānijā Baija Marē 2000. gadā, kad radās plaisa atkritumu dīķī un izlija aptuveni 100 000 m3 ūdens, saindēta ar cianīdu un smagajiem metāliem, izraisīja lielāko katastrofu Austrumeiropā kopš Černobiļas. Tā izsauca kalnrūpniecības tiesību aktu reformu Rumānijā, un Parlaments ieviesa grozījumu, ar kuru aizliedza izmantot cianīdu kalnrūpniecībā.

Priekšsēdētāja kungs! Es izsaku savu vēlēšanos, lai Rumānijas piemēram sekotu arī citas Eiropas Savienības valstis, tā lai, galu galā, cianīda aizliegums kļūtu par Eiropas mēroga noteikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Richard James Ashworth (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Šajā ceturtdienā Parlaments balsos par 2008. gada budžetu. Ņemot vērā to, ka Revīzijas palātai nākamajā mēnesī ir jāsniedz ziņojums, es vēlos vērst jūsu uzmanību uz Iestāžu nolīgumu, ko 2006. gadā parakstīja trīs iestādes. Saskaņā ar šī nolīguma 44. pantu visām dalībvalstīm ir jāsniedz atskaite par finanšu darījumiem, kuros iesaistīta ES nauda. Man saka, ka saskaņā ar pašreizējo programmu Komisija nesaņems attiecīgo informāciju no dalībvalstīm līdz 2008. gada 15. februārim. Tikai tad var noteikt grāmatvedības un iekšējās kontroles kopējos standartus. Tas nozīmē, ka ir maz ticams, ka Revīzijas palāta saņems vajadzīgo informāciju tuvāko divu gadu laikā. Tas nav pieņemams. Tas ne tikai ir pretrunā ar Iestāžu nolīguma garu, bet ilgstoša nespēja saņemt apmierinošu revīzijas ziņojumu nopietni mazina Parlamenta ticamību. Es mudinu jūs, priekšsēdētāja kungs, izmantot ikvienu izdevību, lai uzsvērtu, ka dalībvalstīm turpmāk jāpievērš šim jautājumam lielāka uzmanība.

 
  
MPphoto
 
 

  Pierre Pribetich (PSE) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Apvienoto Nāciju Organizācija ir noteikusi 10. decembri par pēdējo termiņu Kosovas turpmākā statusa noteikšanai. Tomēr tā kā Kosovas iestādes draud vienpusēji pasludināt neatkarību, Serbija vēlas plašas autonomijas sistēmu un Krievija uzliek veto ANO īpašā sūtņa priekšlikumam par kontrolētu neatkarību, situācija ir kritiska. Mans uzdevums ir uzsvērt vadošo lomu, kas Eiropas Savienībai būs jāuzņemas, lai atrisinātu šo krīzi.

Mūsu kopēja vēlēšanās ir, lai Eiropas Savienībai būtu Augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā. Bet kāda ticamība var būt šai iecelšanai, ja mēs nespējam izpildīt savu uzdevumu un rast īpašu atrisinājumu situācijai Kosovā, kas vēl arvien oficiāli tiek uzskatīta par ārlietu problēmu, lai gan faktiski tas ir Eiropas Savienības iekšējais jautājums? Tāpēc ES ir jāparāda orientēšanās spējas un skaidrs skats, kas atspoguļotu kompromisu starp serbu un kosoviešu prasībām, bet jāuzmanās, lai neatvērtu separātisma Pandoras lādīti; un tai jāizsaka savas domas par Kosovas nākotni un jāliek sadzirdēt savu balsi nāciju korī.

 
  
MPphoto
 
 

  László Surján (PPE-DE). - (HU) Priekšsēdētāja kungs! Pateicos jums par iespēju izteikties. Eiropas Parlamenta delegācija Čīlē tikās šajā mēnesī Santjago ne tikai ar Čīles parlamenta deputātiem, bet arī ar vides organizācijām. Viņu viedoklis ir, ka Eiropas Savienības uzņēmumi, kas atrodas Čīlē, nepavisam neievēro vides principus, ko tie atbalsta Eiropā. Tiesiskā un ētiskā nostāja šajā jautājumā ir skaidra, bet diemžēl tās abas ir diametrāli pretējas. Tas, ko dara šie uzņēmumi, ir varbūt juridiski pieņemams, bet ētiskā ziņā tas ir postošs. Vides tiesību aktu trūkums bieži aizvilina Eiropas kapitālu uz ārvalstīm. Šāda veida pārvietošana daudzējādā ziņā kaitē mūsu pašu interesēm. Tāpēc mums jātiecas pēc stingrības attiecībā uz vidi ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī ārpus tās. Eiropas Savienībai jābūt iniciatorei, jo nespēja uzņemties atbildību pret nākamo paaudzi globālā mērogā tagad rada materiālu un nemateriālu kaitējumu Eiropas pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE). - (SK) Ļaujiet man uzslavēt Eiropas Piekto reģionu un pilsētu nedēļu, kas notika Briselē no 2007. gada 8. līdz 11. oktobrim. Šis pasākums sniedza unikālu platformu visas Eiropas Savienības reģioniem un pilsētām. Tie apmainījās ar praktisko pieredzi un ieguva zināšanas par novatoriskām iniciatīvām reģionālās attīstības jomā.

Mums, Eiropas Parlamenta deputātiem, arī bija iespēja tikties ar reģionu politiķiem interesantos pasākumos. Es vēlos pateikties Reģionu komitejai, Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorātam un Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komitejai par šī pasākuma organizēšanu. Es vēlos pateikties mūsu priekšsēdētājam Hans-Gert Pöttering kungam par viņa runu, kas piešķīra šim pasākumam izcilību. Tikai dinamiski Eiropas reģioni ar stipru cilvēku potenciālu, ar drosmīgiem un entuziastiskiem reģionālajiem politiķiem un labi sagatavotiem projektiem, kas vērsti uz jauninājumiem un jaunu darbavietu radīšanu, un sadarbību reģionālās grupās, spēs tikt galā ar globalizētas pasaules izaicinājumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Marianne Mikko (PSE). - (ET) Piektdien notiks otrās šīgada Eiropas Savienības un Krievijas tikšanās augstākajā līmenī atklāšana. Ne ar vienu citu valsti mēs netiekamies tik bieži, bet problēmas turpina pastāvēt.

Piektdienas tikšanās augstākajā līmenī nav Putin kunga atvadu vizīte, viņš arī turpmāk turēs Krievijas grožus savās rokās. Mums nav jādzied viņam slavas dziesmas, bet jāapspriež, kā ieviest ko būtisku Krievijas un Eiropas Savienības stratēģiskajās partnerattiecībās.

Eiropas drošībai būtu ļoti svarīgi uzsākt sadarbību krīžu pārvarēšanas jomā, par ko tika panākta vienošanās tikšanās laikā 2003. gada novembrī, jo īpaši attiecībā uz iesaldētiem konfliktiem.

Portugālē Krievijai jāpieprasa izturēties pret Piedņestras separātistiem, ko Eiropas Savienība ir paziņojusi par personae non gratae, kā īstai partnerei pieklājas, aizliedzot Piedņestras elitei šķērsot Krievijas robežas. Pašlaik banda, kas rāda nestabilitāti Eiropas kaimiņvalstīs, var brīvi ceļot starp Krievijas lidostām.

Krievijai nebūtu grūti spert šo soli, un tai pašā laikā tā būtu zīme, ka Krievija uzklausīs Eiropu un ka mēs esam īsti partneri.

 
  
MPphoto
 
 

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Pēc vienojošās Lisabonas tikšanās augstākajā līmenī pagājušajā nedēļā, ir bēdīgi saņemt atgādinājumu, ka Nikozija ir vēl arvien sadalīta pilsēta kā kādreiz Berlīne Eiropā. Kopš 1963. gada tā sauktā zaļā līnija sadala pilsētu un tās iedzīvotājus Kipras grieķu un Kipras turku sektoros. Šo līniju cieši apsargā Turcijas karaspēks vienā pusē un Kipras Republikas karaspēks otrajā pusē. Šis sadalījums šķiet sevišķi absurds Ledras ielā, rosīgā iepirkšanās ceļā Nikozijas centrā, ko uz pusēm sadala stikla siena, kas tai stiepjas pāri, atdalot Kipras grieķus no Kipras turkiem.

Priekšsēdētāja kungs! Es vēršos pie jums, lai jūs izsakāt neatlaidīgu personīgu lūgumu Turcijas un Kipras valdībām spert vēsturisku soli un bez sarežģītiem priekšnoteikumiem un šķietami lētiem politiskiem aizbildinājumiem atvērt Ledras ielu un ļaut Kipras grieķu un turku iedzīvotājiem brīvi pārvietoties savā galvaspilsētā. Lai Ledras ielas atvēršana Nikozijā kļūst par vēl vienu miera un vienotības simbolu Eiropā un par Kipras problēmas atrisinājuma katalizatoru.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs! ES interneta vietnē šodien ir publicēta ziņa, ka OLAF (Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai) sadarbībā ar Austrijas iestādēm ir pārtraucis nelegālu Ķīnas apģērbu un apavu importa ciklu. Kaitējums Kopienas budžetam sastāda 200 miljonu euro. Ņemot vērā šo pārtraukšanas stāstu, kas nav atsevišķs gadījums, bet tas notiek visā Eiropā, es aicinu jūs, dāmas un kungi, iesniegt lūgumrakstu Komisijai. Ir jāpalielina muitas pārbaudes un jāpaplašina importa ierobežojumi arī turpmāk. Tirdzniecības aizsardzības pasākumi apavu importam ir jāpadara efektīvāki.

 
  
MPphoto
 
 

  Karin Scheele (PSE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs! Mani iepriecina tas, ka komisārs Stavros Dimas arī ir šeit. Šajā gadījuma es vēlos uzslavēt Komisijas pasākumus pagājušajā nedēļā attiecībā uz nelikumīgajām savvaļas putnu medībām. Mēs šim jautājumam esam veltījuši daudz uzmanības ne tikai plenārsēdēs, bet arī Lūgumrakstu komitejā. Pēdējā brīdinājuma iesniegšana Maltas iestādēm, manuprāt, ir svarīgs solis. Es ceru, ka mēs redzēsim šī vērtīgā un saprātīgā politiskā pasākuma augļus nākamajā pavasarī un ka Eiropas tiesību akti tiks iemiesoti dzīvē nelikumīgu pavasara medību piespiedu aizlieguma veidā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ryszard Czarnecki (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Pagājušajā gadā 25 Eiropas Savienības dalībvalstis parakstīja kopēju stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Albāniju un Eiropas Savienību. Šodien, 16 mēnešus pēc šī nolīguma parakstīšanas tikai 10 valstis ir ratificējušas šo dokumentu. Ir zīmīgi, ka no šīm 10 valstīm sešas ir jaunās ES dalībvalstis: Polija, Ungārija, Slovākija, Slovēnija, Lietuva un Latvija, un četras ir vecās ES dalībvalstis: Spānija, Īrija, Zviedrija un Luksemburga. Es tāpēc vēlos aicināt 17 pārējās ES dalībvalstis ratificēt šo nolīgumu, cik ātri vien iespējams, ja mēs negribam, lai Eiropas solidaritātes jēdziens tiktu uzskatīts par tukšu banalitāti vai saukli.

 
  
MPphoto
 
 

  Milan Gaľa (PPE-DE). - (SK) Ar Agrīnās brīdināšanas un atbildes sistēmas palīdzību Itālijas iestādes ir informējušas Eiropas Savienības dalībvalstis par tropiskā drudža uzliesmojumu, ko izplata čikuguni vīruss Emīlijas Romanjas reģionā. Tās ir ziņojušas par 197 šī tropiskā vīrusa gadījumiem. Laboratorijas analīzes ir apliecinājušas, ka 14 % no visu slimo cilvēku skaita ir aplipuši ar šo vīrusu, un tas ir prasījis vienu dzīvību.

Lai gan nav iemesla celt paniku, Eiropas Komisijai ir vēlreiz jāveic pasākumi, lai sagatavotos iespējamai lielai epidēmijai. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs, kas uzrauga infekcijas slimības, norāda, ka labvēlīgi klimatiskie apstākļi ļauj vīrusam izplatīties, jo īpaši Vidusjūras reģiona valstīs. Risks, ka vīruss varētu izplatīties citās Eiropas valstīs, arī ir liels. Inficēti cilvēki var radīt jaunus inficēšanās ciklus citos Eiropas Savienības reģionos.

 
  
MPphoto
 
 

  Kyriacos Triantaphyllides (GUE/NGL). - (EL) Priekšsēdētāja kungs! Pagājušajā nedēļā Arat Dink, nogalinātā Turcijas žurnālista Hrant Dink dēlu, Turcijas tiesa atzina par vainīgu virknes rakstu dēļ, ko viņš bija uzrakstījis par Armēnijas genocīdu. Dink kungu, laikraksta „Agos” redaktoru, atzina par vainīgu saskaņā ar Turcijas kriminālkodeksa 301. pantu. Tas bija tieši tas pats pants, pēc kura notiesāja viņa tēvu. Hrant Dink piesprieda vienu gadu cietumsoda, sodu nosacīti atliekot. Tāpēc ir pamats jautāt pašiem sev, ko Eiropas Komisija dara, lai mudinātu Turciju svītrot šo pantu no kriminālkodeksa?

Dāmas un kungi! Ņemot vērā Turcijas nepārtraukto nepiekāpību, cik vēl daudz laika, jūsuprāt, Turcijai vajadzēs, lai tā beidzot saprastu, ka tai ir saistības Eiropas priekšā un ka tai tāpēc jāizturas kā demokrātiskai valstij?

 
  
MPphoto
 
 

  György Schöpflin (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Ir pienākušas satraucošas ziņas no Slovākijas. Donavas muzeja direktoram Komárno pilsētā Csaba Fehér ir draudēts, ka viņu atlaidīs no darba. Viņu apsūdz arī par to, ka pagājušajā gadā viņš piedalījās izstādes organizēšanā Eiropas Parlamentā. Šajā izstādē bija dokumenti par ungāru minoritātes ciešanām Čehoslovākijas valdības laikā pēc 1945. gada, pamatojoties uz kolektīvo vainu. Kolektīvās vainas jēdziens nepavisam nav savienojams ar pilsoniskām normām un cilvēktiesībām, kas veido Eiropas Savienības demokrātijas pamatus.

Slovākija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir pilnīgi pieņēmusi šos principus. Tādējādi, tas, ko dara Slovākijas iestādes, ne tikai met izaicinājumu cilvēktiesību normām, bet netieši kritizē Eiropas Parlamentu. Slovākijai jāatrisina šīs pretrunas, cik ātri vien iespējams.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). - (RO) Statistika rāda, ka Eiropas Savienības iedzīvotāji noveco. Tikai 35 % no Eiropas Savienības iedzīvotājiem ir vecāki par 50 gadiem, un tikai 16 % no Eiropas Savienības iedzīvotājiem ir jaunāki par 14 gadiem.

No Eiropas Savienības demogrāfiskās politikas ir atkarīga Eiropas nākotne. Demogrāfiskajai politikai jāietver pieejami veselības aprūpes pakalpojumi un piedienīgas pensijas pensionāriem, pasākumi dzimstības palielināšanai visās dalībvalstīs, kā arī piemērotas, stabilas un labi apmaksātas darbavietas. Šī iemesla dēļ es lūdzu, lai Eiropas Komisija kopā ar dalībvalstīm izstrādā Kopienas politiku un dalībvalstu stratēģiju demogrāfiskās politikas jomā. Šo pasākumu rezultāti būs redzami nākamajos 20-30 gados. Eiropas sabiedrībai ir vajadzīgi visi tās pilsoņi, un jo īpaši tai ir vajadzīgs, lai ikviens pilsonis integrētos sabiedrībā un lai viņam būtu apmierinoša dzīve. Tāpēc mums ir savstarpēji jāsaista iedzīvotāju aizsardzība un attīstības politika ar demogrāfisko politiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE-DE). - (SK) Šajā nedēļas nogalē „Ungāru gvarde” bija atkal viens no galvenajiem tematiem Slovākijā un Ungārijā. Visi labas gribas cilvēki tiecas pēc miera un samierināšanās visu tautu starpā. Pašreizējo Ungārijas un Slovākijas Republikas valdību dēļ un demokrātijas interesēs ir vajadzīga stipra kristīgi – demokrātiskā opozīcija. Tomēr mēs neuzvarēsim, ja padosimies noskaņojumiem un jūtām.

Es prasu, lai Ungārijas valdība ievēro 1947. gada 10. februārī Parīzē parakstīto miera līgumu ar Ungāriju. Šajā līgumā Ungārija apņēmās turpmāk savā teritorijā nekad nepieļaut fašistisku politisku, militāru un pusmilitāru organizāciju klātbūtni un darbību, kas vērsta uz revizionistisku propagandu. Es neredzu neko labāku, ko varētu darīt miera un mūsu tautu savstarpējās saprašanās vārdā.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos komentēt vēstuli, kas pagājušajā nedēļā bija publicēta Īrijas valsts laikrakstā un ko citu starpā bija parakstījuši arī vairāki šī Parlamenta deputāti. Tā bija saistīta ar to, ka Īrija būs laikam vienīgā valsts, kurā notiks referendums par līgumu, ko tagad, protams, sauks par „Lisabonas līgumu”. Šajā vēstulē ir izvirzītas trīs prasības. Viena no prasībām ir tā, ka Līgums jāpakļauj pilsoņu referendumam ikvienā dalībvalstī. Otrā prasība iet vēl tālāk un pieprasa, lai ES dalībvalstu parlamenti paredz pienācīgus juridiskus un konstitucionālus noteikumus referendumu rīkošanai.

Man jāsaka, ka es uzskatu šīs prasības par pārsteidzošām. Kur tad paliek subsidiaritāte, ar kuru saskaņā lēmumi tiek pieņemti vispiemērotākajā līmenī, šajā gadījumā – dalībvalstu līmenī? Man šķiet, ka kaut kādā grūti saprotamā veidā tie, kas vēlas mazāku Eiropas iejaukšanos, faktiski paši veicina maksimālu iejaukšanos dalībvalstu darīšanās, pieprasot, lai šo valstu parlamenti maina savu konstitūciju un tiesību normas, tādējādi apmierinot vēstules rakstītāju vēlmes. Tas tiešām liecinātu par demokrātijas trūkumu!

 
  
MPphoto
 
 

  Ioannis Gklavakis (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs! Katru gadu 650 000 cilvēku ES mirst no iemesliem, kas saistīti ar smēķēšanu. Tas atgādina maza apmēra karu. No šī skaita 80 000 nāves gadījumu izsauc pasīvā smēķēšana. Ir konstatēts, ka tabakas dūmi satur 4 000 vielu, no kurām 50 ir kancerogēnas. Pirms vairākiem gadu desmitiem mediķi dokumentēja smēķēšanas kaitīgās un, iespējams, nāvējošās sekas. Mūsu pienākums ir censties samazināt smēķēšanu un jo īpaši – neļaut jauniešiem sākt smēķēt. Ja gribam gūt sekmes, ir vajadzīga stingra likumdošana. Smēķēšana sabiedriskās vietās ir jāaizliedz. Rūpnieciskas tabakas piedevas ir jāuzrauga, jāizpēta un jāierobežo. Mums ir vajadzīga uzraudzība un stingrība pārdošanas vietās. Mēs to esam parādā 70 % ES pilsoņu, kas nesmēķē, un lielākajam vairākumam smēķētāju, kas vēlas smēķēšanu atmest.

 
  
MPphoto
 
 

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Tāpat kā daudzi Parlamenta deputāti – iespējams, kā vairākums deputātu, faktiski ņemot vērā mūsu rezolūcijas – mani mulsina tas, ka Eiropas Savienība gatavojas atļaut decembrī ielūgt Zimbabves tirānu Mugabe uz ES un Āfrikas tikšanos augstākajā līmenī Lisabonā. Komisārs Michel saka man, ka iemesls tam – manuprāt, gluži aplams – ir tas, ka mums nevajadzētu mēģināt izolēt Mugabe, jo šāds solis tikai nostiprinātu viņa reputāciju, kā arī tas, ka ES vēlas, lai to uzskata par globālu stratēģisku dalībnieku. Uzaicināt Mugabe uz Lisabonu ir mūsu principu pārkāpums un ir tiešā pretrunā ar ES pašas deklarēto nostāju. Mūsu diplomātija attiecībā uz Āfriku ir cietusi neveiksmi, ja kāda Āfrikas valstu valdība vēl izrāda cieņu pret Mugabe.

Priekšsēdētāja kungs! Es zinu, ka jūs arī esat norūpējies par drausmīgo situāciju Zimbabvē. Vai es varu jūs lūgt izdarīt divas lietas: pirmkārt, vēlreiz paziņot par Parlamenta stingro nostāju, ka Mugabe nedrīkst decembrī aicināt uz Lisabonu, un, otrkārt, ņemt vērā Parlamenta vēlēšanos un atteikties apmeklēt jebkuru ES sammitu, kurā būtu uzaicināts Mugabe vai kāds cits izraidīts Zimbabves politiķis?

 
  
MPphoto
 
 

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Šodienas debatēs Eiropas Parlamentā mēs izskatīsim Richard Corbett ziņojumu par Eiropas Parlamenta reglamenta 173. panta grozījumu attiecībā uz stenogrammām.

Manuprāt, komiteja neiet pareizajā virzienā. Man šķiet, es varu to teikt, pamatojoties uz 96. pantu, kurā sacīts, ka „Parlaments nodrošina maksimālu savas darbības pārredzamību”, tāpēc jebkurš mēģinājums ierobežot informācijas sniegšanu Eiropas Savienības valstīm, kā arī piekļuvi tai vājina šo pamattiesību un ir pretrunā ar Eiropas Savienības ideju, ar Eiropas Parlamenta Reglamentu, ar pašreizējiem nolīgumiem un pārkāpj cilvēku pamattiesības Eiropas Savienībā.

Mēs, protams, neveidojam Eiropas Savienību, lai diskriminētu mazākās nācijas, kam ir mazāk elastīga kultūra, un, ja mēs to darām, tad to vajadzēja darīt pirms pievienošanās. Runas par izmaksām, par finanšu resursiem arī nav pareizie argumenti. Mēs izdodam tik daudz naudas par nevajadzīgām būvēm un administrēšanu, ka mums vajadzētu spēt atļauties vismaz sazināties ar sabiedrību.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). - (PT) Priekšsēdētāja kungs! Vislielākā demonstrācija Lisabonā pēdējo 20 gadu laikā notika pagājušā gada 18. oktobrī, kad 200 000 cilvēku pēc Portugāles Vispārējās darba ņēmēju konfederācijas aicinājuma nosodīja Eiropas Savienības neoliberālo politiku, teica „nē” elastdrošībai, protestēja pret bezdarbu, sociālo atstumtību un nabadzību, kurā dzīvo vairāk nekā 20 % Portugāles iedzīvotāju, un pieprasīja sociālu Eiropu.

Eiropas vadītāji nedrīkst ignorēt šo svarīgo demonstrāciju. Mēs tāpēc sveicam Portugāles Vispārējo darba ņēmēju konfederāciju un tās locekļus un apsolām cīnīties, lai aizstāvētu darbaļaužu cieņu.

 
  
  

SĒDI VADA: VIDAL-QUADRAS KUNGS
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 
 

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs! Howard Stern – atvainojiet, nedēļas žurnāls Stern parādīja Vācijas sabiedrības „intīmo pusi”, publicējot jaunākajā numurā informāciju par to, ka katrs ceturtais vācietis vēl tic, ka nacionālsociālismam bija savas labās īpašības. Ja tas ir taisnība, tas varētu nozīmēt, ka katrs ceturtais vācietis šajā sēžu zālē uzskata, ka nacionālsociālismam ir savas labās īpašības, – kas pats par sevi būtu skandalozi – vai arī šī Vācijas delegācija Eiropas Parlamentā nepārstāv visu Vācijas nāciju. Nesen Vācijai tika piešķirtas 96 vietas. Ņemot vērā Stern statistiku, varbūt būtu gudrāk piešķirt šai valstij tikai trīs vietas, lai ceturtajam nebūtu nekādu izredžu!

Tomēr es piekrītu Schulz kungam vienā jautājumā: apvienotajā Eiropā nav vietas nekādai nacionālisma doktrīnas izpausmei. Tomēr Schulz kungam vajadzētu tuvāk ielūkoties vācu huligānisma aizmugurējā pagalmā. Tā kā es esmu no Polijas, es vēlos, lai visi Vācijas deputāti nosoda nacionālismu tikpat dedzīgi kā Schulz kungs.

 
  
MPphoto
 
 

  Urszula Krupa (IND/DEM). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Saskaņā ar psiholoģijas zinātni tādas jūtas kā atbildīga mīlestība pret citu personu, ģimeni vai valsti, ko sauc par patriotismu, kopā ar citām cēlām jūtam liecina par augstu personas attīstības līmeni. Turpretī blakus primitīvām emocijām, kurās mēs dalāmies ar dzīvniekiem, augstākām emocijām ir pat atsevišķa zona smadzenēs. Patriotisms izpaužas mīlestībā pret nacionālajām tradīcijām, kultūru un valodu un vēlmē tās attīstīt, kā arī cieņā un uzticībā savai valstij. Šīs īpašības ir tieši pretējas nacionālismam un šovinismam, ko raksturo naids pret citu tautu. Patriotisms nepieļauj apvainojumus pret citām nācijām vai valstīm. To galvenokārt raksturo atvērtība pret citām valstīm un cieņa pret to tiesībām uz suverenitāti un neatkarību.

Es vēlos atgādināt jums patriotisma īpašības, jo īpaši pēc zināmu kreisā spārna Parlamenta deputātu runām, kas ir aizskāruši nacionālās valdības un patriotisku nostāju, varbūt tāpēc, ka viņi nesaprot atšķirību starp mīlestību pret savu valsti un naidu, kas raksturo tādu nostāju kā šovinisms. Eiropas integrācijas apstākļos ir īpaši svarīgi atšķirt šos pilnīgi dažādos jēdzienus, kurus daudzi cilvēki jauc.

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Energoapgādes problēma skar vienu no galvenajiem un ļoti svarīgiem jautājumiem, kas Eiropas Savienībai jārisina, vēl jo vairāk tāpēc, ka tā ir saistīta ar klimata pārmaiņām. Energoapgādes drošība un izmaksu celšanās, cenām pieaugot par 100 % pēdējos piecos gados, liek visvairāk bažīties.

Īrijas izaicinājumi ir īpaši lieli. Mums jāapmierina pieaugošais pieprasījums pēc enerģijas, un mēs esam lielā mērā atkarīgi no ievestām fosilām degvielām. Mēs esam atkarīgi par 90 %. Mums jāiegulda lieli līdzekļi infrastruktūrā, jācenšas liberalizēt tirgu un jāsamazina oglekļa emisijas.

Parlaments apsver enerģētikas politikas īstenošanas rīcības plānu Eiropai. Īrijā mēs veidojam visas Īrijas mēroga enerģijas tirgu, savienojot ziemeļu un dienvidu elektroenerģijas tirgus. Tā ir pozitīva iezīme, bet ar to vien nepietiek. Tirgus mērogs ir pārāk mazs. Lai izveidotu saskaņotu enerģijas tirgu, Īrijai ir svarīgi savienot to ar pārējām Eiropas Savienības valstīm, bet tas maksās naudu, un es vēlos mudināt Īrijas valdību ieguldījumiem izmantot kohēzijas fondu finansējumu, jo tas ir nepieciešams turpmākajai Īrijas ekonomikas izaugsmei.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Līdz ar to šis punkts ir izsmelts.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika