Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2007. gada 22. oktobris - Strasbūra

14. Pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas pamatdirektīva - Tematiska stratēģija par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu - Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir kopējas debates par

– Christa Klaß ziņojumu Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai, lai nodrošinātu ilgtspējīgu pesticīdu lietošanu (COM(2006)0373 – C6-0246/2006 – 2006/0132(COD)) (A6-0347/2007),

– Irena Belohorská ziņojumu Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā par pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas tematisko stratēģiju (2007/2006(INI)) (A6-0291/2007) un

– Hiltrud Breyer ziņojumu Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (COM(2006)0388 – C6-0245/2006 – 2006/0136(COD)) (A6-0359/2007).

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms ļaujiet man pateikties Eiropas Parlamentam un jo īpaši referentēm Belohorská kundzei un Klaß kundzei par viņu ārkārtīgi rūpīgo darbu. Pateicība pienākas arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai, Ebner kungam un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai, Corbey kundzei un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai par ziņojumiem un viedokli, ko viņi izteica pirmajā lasījumā.

Pēdējo trīsdesmit gadu laikā ES politika un tiesību akti par sabiedrības veselības un vides aizsardzību ir ļāvuši mums sasniegt ievērojamu progresu, stipri mazinot pesticīdu risku. Pašreizējie tiesību akti tomēr galveno vērību pievērš, no vienas puses, produktu apstiprināšanai un laišanai tirgū un, no otras puses, augu aizsardzības līdzekļu atlieku uzraudzībai barības vielās un dzīvnieku barībā. Starp šiem diviem posmiem nav nekādu tiesību aktu, kas attiektos uz laika posmu, kurā pesticīdi tiek lietoti. Tas tomēr ir izšķirošais posms, kurā cilvēku veselība un vide ir pakļauta riskam.

Uzraudzības programmas, kas tiek īstenotas dalībvalstīs, ir atklājušas pesticīdu klātbūtni ne tikai uzturvielās un dzīvnieku barībā, bet arī vidē tādā koncentrācijā, kas pārsniedz robežvērtības, ko nosaka Eiropas tiesību akti. Turklāt ir kļuvis skaidrs, ka pesticīdu jautājums izraisa nopietnas bažas Eiropas pilsoņos. Tāpēc mums jāpieliek lielākas pūles, lai pastiprinātu Eiropas pilsoņu un savas vides aizsardzību. Tematiskā stratēģija pesticīdu ilgtspējīgai lietošanai un pamatdirektīva, kas to pavada, ir apkopotas zem vispārējā virsraksta par cilvēku veselības un vides aizsardzību pret pesticīdiem.

Galvenie Komisijas priekšlikuma aspekti pamatdirektīvai ir šādi:

Pirmkārt, katra dalībvalsts izstrādās nacionālo rīcības plānu, nosakot mērķus, pasākumus un grafikus pesticīdu riska un atkarības no tiem mazināšanai.

Otrkārt, profesionālie pesticīdu lietotājiem, kas ir galvenokārt lauksaimnieki, tirgotāji un konsultanti, būs nepieciešama piekļuve piemērotai apmācībai. Apmācībā viņi iegūs zināšanas par risku, ko rada pesticīdi, kā arī par alternatīvu līdzekļu lietošanu. Sabiedrības informētības līmenis par pesticīdu lietošanas risku ir arī jāpaaugstina.

Treškārt, profesionālais aprīkojums pesticīdu miglošanai ir regulāri jāpārbauda un pareizi jāglabā.

Ceturtkārt, miglošana no gaisa būs aizliegta, bet dalībvalstis saglabās tiesības to izvēlēties izņēmuma gadījumos, kad miglošana no gaisa ir vienīgais iespējamais risinājums.

Piektkārt, tiks veikti īpaši pasākumi, lai aizsargātu sabiedrību un viegli ievainojamus iedzīvotāju slāņus, kā arī ūdens sistēmas un tādas ģeogrāfiskās teritorijas kā Natura 2000 tīkls. Šādi pasākumi citu starpā var ietvert buferzonu izveidi un pesticīdu lietošanas aizliegumu vai ierobežojumu.

Sestkārt un visbeidzot, lai gan tas ir tikpat svarīgi, mums jāatbalsta zemkopības paņēmieni, kas izmanto zemas pesticīdu devas. Tas nodrošinās integrētu kaitēkļu apkarošanu, kam jākļūst obligātai no 2014. gada.

Citi pasākumi, ko paredz tematiskā stratēģija, ir jau ieviesti vai drīz tiks ieviesti citos tiesību aktos. Tie ietver priekšlikumu regulēt augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū. Šis regulējums radīs vēl lielāku aktīvu kaitīgu vielu apgrozības ierobežojumu tirgū, jo īpaši ar salīdzinoša novērtējuma un aizvietošanas principa palīdzību. Tas ir mana kolēģa Kyprianou kunga priekšlikums, ko mēs arī apspriedīsim šovakar, pamatojoties uz ziņojumu, kuru izstrādājusi Breyer kundze..

Ir arī priekšlikums regulēt statistisku datu vākšanu par augu aizsardzības līdzekļiem. Šis priekšlikums ir ļoti svarīgs, jo tas dod rādītājus riska mazināšanas progresa mērīšanai. Šo priekšlikumu pašreiz apspriež attiecīgā Parlamenta komiteja.

Ir ierosināta arī jauna direktīva, kam jānosaka galvenie tirgū laižamās miglošanas iekārtas parametri. Šis priekšlikums papildinās pašreizējos noteikumus par miglošanas iekārtas uzturēšanu un regulāru pārbaudi.

Nobeigumā, priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man uzsvērt, cik svarīgs direktīvas par ilgtspējīgu pesticīdu lietošanu aspekts ir integrētā kaitēkļu apkarošana. Tā ir Komisijas priekšlikuma būtisks pasākums; tas ir apspriests citās Parlamenta apakškomitejās.

Neviens nešaubās, ka mums jāsamazina atkarība no pesticīdiem un jāpievēršas videi draudzīgākiem alternatīviem augu aizsardzības un kaitēkļu apkarošanas līdzekļiem. Integrētā kaitēkļu apkarošana un izskaušana ir visefektīvākais veids, kā sasniegt šo mērķi. Tāpēc ir īpaši svarīgi saglabāt šo aspektu mūsu priekšlikumā un padarīt to obligātu visās dalībvalstīs no 2014. gada.

  Markos Kyprianou, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētāja kungs! Šodien mēs debatēsim par ļoti grūtu un svarīgu jautājumu.

Ļaujiet man vispirms pateikties visiem, kas strādāja, lai padarītu šīs debates šodien iespējamas, un īpaši referentei Breyer kundzei.

Šis jautājums vienmēr ir bijis grūts. Ir jāatrod līdzsvars. Veselības un vides aizsardzība ir jāpastiprina, bet procedūras jāvienkāršo un administratīvie izdevumi jāsamazina, lai nodrošinātu lielāku konkurētspēju un jauninājumus. Esmu pārliecināts, ka Komisijas priekšlikums palīdzēs sasniegt šos divus mērķus, jo tas pilnveido iekšējo tirgu. Šie mērķi tiks sasniegti, izveidojot elastīgu savstarpējās atzīšanas zonu sistēmu un ļaujot dalībvalstīm veikt pasākumus ierobežojumu noteikšanai īpašās riska situācijās cilvēku veselībai vai videi visā dalībvalstu teritorijā vai atsevišķos reģionos.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ir zināms, ka augu aizsardzības līdzekļiem ir svarīga nozīme zemkopībā, labības kultūru audzēšanā, mežkopībā un komerciālā dārzeņkopībā. Es vēlos, lai mums tie nebūtu vajadzīgi, jo tie, protams, ietekmē cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi. Mums tāpēc jānodrošina, lai attiecīgie noteikumi būtu efektīvi un līdzsvaroti.

Attiecīgie tiesību akti stājās spēkā 1991. gadā. Pamatojoties uz 2001. gada Komisijas ziņojumu par tiesību aktu darbību un to uzlabošanas iespējām, gan Eiropas Parlaments, gan Padome aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumus direktīvas grozījumiem. Protams, neviens nešaubās par vajadzību uzlabot spēkā esošos tiesību aktus.

Ļaujiet man pateikties visu nozaru ieinteresētajām organizācijām un pieminēt būtisko ieguldījumu, ko tās devušas šī priekšlikuma provizoriskā projekta sagatavošanā. Komisija ir veikusi arī visaptverošu ietekmes novērtējumu.

Pirmā prioritāte ir nenoliedzami visaugstākā iespējamā līmeņa cilvēku un dzīvnieku veselības, kā arī vides aizsardzības panākšana. To panāks ar vairākiem noteikumiem, kas ieviesīs skaidrus, stingrus kritērijus aktīvu vielu apstiprināšanai, piešķirot galveno lomu aktīvu vielu novērtēšanā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei; liekot zemkopjiem ieviest augu aizsardzības līdzekļu lietošanas kartotēku, kas pēc pieprasījuma jāiesniedz kaimiņiem un ūdens apsaimniekošanas dienestiem. Dalībvalstu iestādēm arī būs jāpastiprina augu aizsardzības līdzekļu komerciālās izmantošanas pārbaudes, un Komisija kontrolēs, cik efektīvi dalībvalstis veic šīs pārbaudes. Turpmāk izmēģinājumi ar dzīvniekiem būs pilnīgi aizliegti. Lai veicinātu ilgtspējīgu lauksaimniecību, drošākie alternatīvie risinājumi aizvietos viskaitīgākos augu aizsardzības līdzekļus. Priekšlikums tādējādi radīs drošāku sistēmu augu aizsardzības līdzekļu lietošanai ES un pastiprinās vides aizsardzības pasākumus.

Priekšlikums dara to pašu, ko Lisabonas stratēģija, jo tas samazinās arī administratīvās izmaksas. Procedūra būs īsāka un efektīvāka, un, kas ir, manuprāt, vēl svarīgāk, tai pašā laikā saglabājot drošības līmeni un aizsargājot vides veselību.

Dalībvalstis vairs nerīkosies vienatnē, jo tagad savstarpēji atzīts apstiprinājums būs norma un nevis izņēmums. Tas novērsīs augu aizsardzības līdzekļu iekšējā tirgus sadali un izbeigs lauksaimniecības produktu tirgus šķelšanos.

Pārmaiņas datu aizsardzības noteikumos novedīs pie lielākas pārredzamības un godīgākas konkurences, nekavējot pētniecību un jauninājumus.

Ierosinātā regula ir viens no Kopienas vispārējās stratēģijas atrisinājumiem pesticīdu nozarē. Tā papildina priekšlikumu direktīvai par ilgtspējīgu pesticīdu lietošanu, ko jau analizēja mans kolēģis Dimas kungs.

Visbeidzot, ļaujiet man minēt lielo iesniegto grozījumu skaitu. Ņemot vērā šī jautājuma sarežģītību, tas nav nekāds pārsteigums, un varbūt mēs vēl neesam panākuši pilnīgu viedokļu vienprātību. Es esmu optimists un uzskatu, ka mēs šīs procedūras nākamajos posmos drīz to panāksim. Pagaidām Komisija var dažus grozījumus pieņemt un dažus noraidīt. Pilnīgs saraksts, kas ietver Komisijas viedokli par katru grozījumu un attiecīgos skaidrojumus, ir pieejams Parlamentam un Parlamenta deputātiem. Mans uzdevums nav analizēt šeit katru grozījumu atsevišķi, jo tam, protams, nepietiek laika. Es lūdzu šo sarakstu iekļaut sēdes protokolā.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es gaidu konstruktīvas un interesantas debates.

  Christa Klaß (PPE-DE), referente. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāri Dimas un Kyprianos, dāmas un kungi! Es atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumu Kopienas rīcības plānam, lai panāktu ilgtspējīgu pesticīdu lietošanu, un manas piezīmes šodien šeit aprobežosies ar vispārējās paketes daļu.

Šī ir plaša joma, kurā ir vajadzīgi vēl daudzi pielāgojumi visā Eiropā patērētāju un lietotāju labā un jo īpaši vides labā. Atšķirīgi noteikumi Eiropas Savienībā ne tikai rada atšķirīgus drošības standartus, bet arī izraisa neskaidrības un kropļo konkurenci.

Varbūtība, ka kaitēkļi iznīcina vesela gada ražu, par laimi, Eiropā pieder pagātnei. Tomēr šodien mums jāsastopas ar lieliem izaicinājumiem, uz kuriem mums jāatbild ar saprātīgu augu aizsardzības politiku. Pasaules iedzīvotāju skaits pieaug, un visā pasaulē pārtikas kļūst arvien mazāk. Klimata pārmaiņas ir ietekmējušas zemkopības apstākļus: parādās jauni kaitēkļi, un dabas katastrofas iznīcina ražu. Tāpēc šodien ir vēl arvien būtiski aizsargāt ražu, un augu aizsardzības līdzekļi palīdz to darīt.

Augu aizsardzībā tāpat kā daudzās lietās dzīvē deva nosaka, vai viela kļūst par indi. Ja viena miega zāļu tablete nes labumu, daudzas miega zāļu tabletes var būt nāvējošas. Ir jāuzmanās un jānodrošina, lai augu aizsardzības līdzekli tiktu lietoti pareizi un profesionāli, jo to neatbilstīga lietošana ir bīstama. Tas attiecas ne tikai uz lauksaimniecības zemi, bet arī uz sabiedriskām vietām, tādām kā parki, rotaļu un sporta laukumi, kājceliņi un dzelzceļa sliedes. Informācija, izglītošana un zināšanas par pesticīdu lietošanas sekām, par to pozitīvajām un riskantajām īpašībām ir šīs direktīvas pamatā. Augu aizsardzības līdzekļu pārdevēji un lietotāji ir jāapmāca un jāinformē.

Ar valsts rīcības plāna palīdzību dalībvalstīm jānodrošina, lai augu aizsardzības līdzekļi tiek lietoti ilgtspējīgi. To darot, ir jātiecas pēc saskaņotības ar citiem Kopienas noteikumiem. Labi pārbaudīts un drošs piemērošanas mehānisms nodrošinās mērķtiecīgu augu aizsardzību, samazinot jebkādu risku.

Patvaļīga jebkuru augu aizsardzības līdzekļu lietošanas procentu samazināšana ir pretrunā labas lauksaimniecības prakses mērķiem un integrētai kaitēkļu apkarošanai. Komisār Dimas, mums ir vajadzīgi šie abi faktori, un mums arī turpmāk būs vajadzīga laba zemkopības prakse un integrēta kaitēkļu apkarošana, jo mums ir jāpanāk dinamiskums. Turklāt stingrā apstiprināšanas reglamentācija ir novesta līdz absurdam. Produktus, kam ir kaitīga iedarbība, nedrīkst vispār apstiprināt; nepietiek ar to lietošanas samazināšanu uz pusi. Ja tomēr augu aizsardzības līdzekļi ir izturējuši stingro apstiprināšanas procesu, samazināt to lietošanu par zināmu procentu skaitu vispār būtu neloģiski. Turklāt nevienam nav izdevies precīzi izskaidrot man, kā šo samazinājumu veikt un izmērīt.

Tas pats attiecas arī uz ūdens vides aizsardzību. Patvaļīgai standarta buferjoslu noteikšanai blakus ūdenstilpēm nav nekādas nozīmes. Šeit ir vajadzīga diferencēta pieeja. Buferjoslas ir piemērotas īpašās ģeogrāfiskās situācijās, konkrētām augsnēm un augiem, kam vajadzīga aizsardzība. Šāda pieeja ir jau pieņemta dažādu augu aizsardzības līdzekļu lietošanas instrukcijās.

Komisār, jūs pieminējāt augu miglošanu no gaisa. Stāvajām vīna dārzu nogāzēm Mozeles krastos manā dzimtenē vai arī rīsa plantācijām Dienvideiropā nav alternatīvu līdzekļu. Šajās vietās augu miglošana no gaisa ir neaizstājama. Tomēr miglošanas helikopteru izmantošana ir jāregulē. Īpaša uzmanība ir vajadzīga jutīgās teritorijās, tādās kā parki un publiski vai skolu rotaļu laukumi. Pesticīdu lietošanai tajos jābūt minimālai, un priekšroka jādod alternatīviem līdzekļiem, nevis ķimikālijām. Manuprāt, tas varētu nozīmēt pat veselas skolas klases nosūtīšanu ravēt skolas teritoriju.

Pilnīgs augu aizsardzības aizliegums teritorijās, kur atrodami īpaši floras un faunas eksemplāri, nesaskanētu ar dzīvotņu aizsardzības mērķiem. Pesticīdi ir faktiski vajadzīgi, lai saglabātu šīs dzīvotnes. Augu aizsardzības līdzekļi ir dārgi, un neviens zemkopis nelietos tos vairāk nekā nepieciešams. Papildu nodokļi kropļo konkurenci pasaules tirgū. Tie beigtos ar lētāku līdzekļu iegādi ārpus ES, kas neveicinātu ilgtspējības mērķus.

Mēs vēlamies vienādu aizsardzību un vienādus standartus visā ES. Daudzās valstīs ierosinātie pasākumi labu laiku ir sekmīgi darbojušies. Šī iemesla dēļ noteikumu saskaņošana attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu lietošanu ir obligāta, un tāpēc Komisijas pieeja ir pareiza. Tagad mūsu ziņā ir – un mēs to varam uztvert kā uzaicinājumu—ierosināt direktīvu, kas samazina birokrātiju līdz minimumam, piepildot mūsu cerības. Es lūdzu jūsu atbalstu.

  Marie Anne Isler Béguin (Verts/ALE) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es lūdzu vārdu tāpēc, ka es gluži nesaprotu, kas notiek. Es Vides komitejā piedalījos diskusijās par šiem dažādajiem ziņojumiem, bet man šķita, ka tas, ar ko Klaß kundze tikko uzstājās, nav tas pats ziņojums, ko komiteja vienprātīgi apstiprināja, bet gan viņas personīgās nostājas atspoguļojums. Tāpēc es vēlos zināt, vai mēs varam cerēt uz objektīvāku Vides komitejas nostājas izklāstu attiecībā uz šo ļoti svarīgo ziņojumu.

  Christa Klaß (PPE-DE), referente. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Vai es varu pateikt Isler Béguin kundzei, ka Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā nebija vienprātīga balsojuma, ka mums noteikti bija pretējais viedoklis un ka vairākums manas grupas locekļu bija pret nostāju, uz ko viņa norāda. Es, protams, uzsvēru, ka es atbalstu Komisijas priekšlikumu.

  Irena Belohorská, referente. – (SK) Pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas tematiskā stratēģija, kas ir juridiski nesaistošs politisks dokuments, kurš pievienots direktīvai, reaģē uz to, ka pesticīdu risks nesamazinās. Šodien augu aizsardzības līdzekļu atlieku līmeņi pārtikas produktos pārsniedz pieņemamās vērtības: 44 % augļu ir piesārņoti ar pesticīdiem, 5,5 % no tiem satur maksimālo atlieku līmeni. Pārmērīgi daudz atlieku tika atrasts pat augļos, ko pārdeva Eiropas Parlamenta ēkā. Mana ziņojuma mērķis ir tā kaitīguma un riska veselībai un videi samazināšana, kas ceļas no pesticīdu lietošanas.

Pirmkārt, es vēlos uzsvērt, ka pesticīdu lietošana ir saistīta ar ļaundabīgu audzēju attīstību vai imunoloģiskiem un citiem neirotoksiskiem defektiem. Tāpēc man šķita pārsteidzošs (par nelaimi, tas bija nepatīkams pārsteigums) tas, ka savā tekstā Komisija tikai garāmejot piemin risku veselībai, ko rada pesticīdu lietošana, jo īpaši to kumulatīvais efekts. Sievietes grūtniecības stāvoklī, bērni un embriji pieder pie grupas, kas ir visvairāk apdraudēta. Lai gan es atbalstu augu aizsardzību, manuprāt, vispirms mums ir jāaizsargā cilvēku veselība. Tam visam ir nepārprotama saistība ar klimata pārmaiņām. Globālā sasilšana radīs vairāk kaitēkļu: mēs nevaram bezgalīgi palielināt lietoto pesticīdu daudzumu.

Dalībvalstu rīcības plāni, kas satur to individuālos mērķus riska mazināšanai, ir vissvarīgākā procesa daļa. Es uzskatu, ka priekšlikums, kurā Komisija noraida kvantitatīvo pesticīdu lietošanas samazinājuma mērķi, nav pietiekams. Frāze „apdraudējums, risks un atkarība no pesticīdiem” nav precīzi definēta un nemudinās dalībvalstis samazināt lietoto pesticīdu daudzumu.

Tematiskā stratēģija ir vispārīgs teksts un nepiedāvā detalizētu daudzuma aprēķināšanas metodi. Tomēr mani kolēģi un es ierosinām direktīvai šādus parametrus: 50 % visbīstamāko vielu samazinājumu, kas, lietotas lielā apjomā, ir kancerogēnas un mutagēnas; bioloģisko pesticīdu un to pesticīdu apjoms, kas nav īpaši bīstami, pašlaik nav jāsamazina; citiem pesticīdiem tiks piemērots tā saucamais pielietošanas biežuma indekss. Individuālās īpašības un apstākļus katrā dalībvalstī ņems vērā. Ir jāuzsver, ka kvantitatīvie rādītāji dalībvalstu rīcības plānos neprasa, lai dalībvalstis samazinātu pesticīdu lietošanu vienādā apjomā. Specifiskos ģeogrāfiskos apstākļus un aramzemes īpašības katrā valstī ņems vērā.

Jāpiekrīt, ka automātiska daudzuma samazināšana obligāti nesamazina risku; tomēr daudzos gadījumos tā tomēr to samazina. Tematiskajai stratēģijai un direktīvai jāietver gan ražas aizsardzības pasākumi, gan biocīdi. Ūdens vides aizsardzība pret piesārņošanu ar pesticīdiem ir jāpastiprina, izveidojot buferjoslas pie ūdenstilpēm. Lai gan es atbalstu miglošanas no gaisa aizliegumu, es pieņemu, ka konkrētos apstākļos būs iespējams pieļaut izņēmumus, ja nebūs piemērotākas alternatīvas. Ja notiks miglošana no gaisa, sabiedrību informēs, izmantojot piemērotus informēšanas veidus, par miglošanas laiku un vietu, un par lietoto vielu. Stratēģija nav vērsta pret zemkopjiem. Mans viedoklis ir, ka visus šos pasākumus var veikt bez ievērojamiem zemkopju budžeta līdzekļu zaudējumiem. To pierādīja Dānijas pieredze. Mums visiem jāsaprot, cik svarīgi zemkopjiem ir būt konkurētspējīgiem, un mums jānodrošina, ka viņu produkcija netiek aizstāta ar trešo valstu zemkopju produkciju.

Nobeigumā ļaujiet man izteikt savu viedokli par grozījumiem. Es nevaru piekrist 4. grozījumam, jo tas tiecas mainīt visas Tematiskās stratēģijas nosaukumu. Kaut gan es vēlos, lai pesticīdus lieto uzmanīgi, man šķiet, ka visam dokumentam ir jāatstāj tā oficiālais nosaukums nemainīts: galu galā, tas ir oficiāls nosaukums Oficiālajā Vēstnesī, un, manuprāt, tas ir piemērots nosaukums. Es vēlos minēt arī 3. un 5. grozījumu, kuros runa ir par apdzīvotām vietām. 3. grozījums ierosina pievienot terminu „pilsētu”: man tas nozīmē „priekšpilsētu zonu”, un tādējādi tas izslēdz tos, kas dzīvo lauku teritorijās. Termins „apdzīvotas vietas” ir nenoteikts un neprecīzs. Es ierosinu arī grozīt 8. punktu lingvistiski, jo termins „praktizējošs ārsts” ir slikts tulkojums, franču valodā tas ir pat „médecin”. Tagad es beigšu, priekšsēdētāja kungs, un nobeidzot es vēlos sirsnīgi pateikties visiem tiem, kas strādāja pie šī ziņojuma.

  Hiltrud Breyer (Verts/ALE), referente. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Man ir privilēģija ievadīt ziņojumu, kas rīt sniegs Parlamentam iespēju balsot par progresu labākas veselības, vides un patērētāju aizsardzības jomā. Saskaņā ar Eurobarometer pesticīdu lietošana rada vislielākās bažas Eiropas patērētāju vidū, un Komiteja to ir ņēmusi vērā. Vairāk nekā 220 000 tonnas pesticīdu tiek izlietotas Eiropā katru gadu. Tas ir 25 % no pasaulē lietotajiem pesticīdiem tikai 4 % no pasaules lauksaimniecības zemes. Mūsuprāt, augsta riska pesticīdu izskaušanai būtu jābūt šīs regulas galvenajam mērķim. Tie ir pesticīdi, kam ir kancerogēnas, mutagēnas īpašības un toksiska iedarbība uz reproduktīvo funkciju, kā arī tādi, kam ir neirotoksiska, imūnotoksiska un hormonāla iedarbība.

Šī regula būs liels ieguldījums, lai padarītu pesticīdus drošākus, bet mums ir arī tajā jāiekļauj noteikumi mazāk kaitīgu pesticīdu lietošanai. Aktīvās vielas, kas visbiežāk atrod koncentrācijās, kuras pārsniedz ES augu aizsardzības līdzekļu atlikumu robežas, nedrīkst vairs laist tirgū, jo baidos, ka ir pierādījies, ka tie ir nekontrolējami.

Mēs atzinīgi vērtējam arī to, ka aizvietošanas principu, kas bija izšķirošs solis veselības aizsardzības uzlabošanā, kad to iekļāva EK Ķimikāliju regulā, ietvers arī ierosinātajā regulā, jo aizvietošana sevišķi spēcīgi stimulē konkurenci pesticīdu rūpniecībā. Brīdinājumi, ka gandrīz puse no pesticīdiem varētu pazust no tirgus, ir skandalozi un nenozīmē neko citu kā iebiedēšanu.

Vai drīkstu pateikties Komisijai par šādu stingru aizvietošanas kritēriju izstrādi, jo pesticīdi ir desmitkārtīgi jāuzlabo. Tie jāapstiprina – un tas ir Parlamenta Vides komitejas priekšlikums – uz periodu, kas nepārsniedz piecus gadus. Komisijas priekšlikums regulē arī to, kas mums jādara pretestības gadījumā.

Vēl viena svarīga ierosinātās regulas iezīme ir labāka jutīgu grupu aizsardzība. Kā mēs zinām, embriji, zīdaiņi un bērni ir sevišķi jutīgi pret kaitīgu ķimikāliju toksisko iedarbību. Tāpēc mani iepriecina tas, ka Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja ir ierosinājusi, ka lēmumi par aktīvu vielu apstiprināšanā un riska, ko tie rada, novērtēšanā ir jāņem vērā sabiedrības visvairāk neaizsargātās grupas.

Mani īpaši iepriecina tas, ka varu jums pastāstīt, ka mēs esam ieviesuši arī noteikumus par marķēšanu, jo pārtikas produktiem, kas neatbilst Direktīvai 2006/215, ir jābūt norādei uz to. Tas ir milzu solis pretī lielākai pārredzamībai, izpētei, un jo īpaši pētījums, ko veica vides NVO Parlamenta lielveikalā, ir parādījis, cik riskanti var būt produkti, sevišķi ikdienas produkti. Izmērītās vērtības bija 200 reižu augstākas par tiem līmeņiem, ko parasti iesaka zīdaiņu un mazu bērnu pārtikai.

Lielāka pārredzamība šo neaizsargāto grupu dēļ, bet arī patērētāju un lauku iedzīvotāju dēļ nozīmē lielāku atbalstu arī visai Eiropai, jo mēs vairs nedrīkstam taustīties tumsā, ja runa ir par izsekojamību. Ziņojumi, licencētu pesticīdu saraksti, augu aizsardzības līdzekļu atlieku rādītāji un galvenokārt toksikoloģiski un ekotoksikoloģiski dati ir jāpadara pieejami ikvienam īstajā laikā, un vietējie iedzīvotāji ir jāinformē ar centralizētas informācijas sistēmas palīdzību par gaidāmo augu miglošanu. „Pesticīdu pase” ļaus izsekot caur vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības veikaliem pesticīda veidu un lietošanas laiku. Tas radīs konkurenci, un lietotāji, protams, būs galvenie ieguvēji šajā ražotāju konkurencē, kas ražos tikai drošus produktus.

Vēl viens regulas mērķis ir nodrošināt augstus vides standartus. Tāpēc Vides komiteja bija pret ideju sadalīt Eiropu trijās zonās, kas nav pamatotas ar vides vai klimata, vai ainavu tipa kritērijiem. Turklāt, komisār, šī ideja neieguva vairākuma atbalstu Padomē. Tāpat kā Padome mēs atbalstām labāku brīvprātīgu sadarbību produktu licencēšanā Eiropā. Ļaujiet man atkārtot, ka ir arī stipri juridiski iebildumi, jo attiecībā uz šīm zonām nav nekādu starpvaldību nolīgumu, kas uzliktu par pienākumu savstarpēji atzīt pesticīdu licences. Šādi noteikumi pastāv ES mērogā, pamatojoties uz Eiropas līgumiem, bet nav nekāda tiesiska regulējuma šajās noteiktajās zonās.

Cilvēki Eiropā nevēlas indi savos šķīvjos. Es, ceru, ka šī regula uzlabos arī Eiropas uzņēmējdarbības stāvokli, jo tā padarīs Eiropu par labāku dzīvesvietu patērētājiem, un tas dos labumu visiem, ne tikai videi un patērētājiem, vai dzīvnieku labturībai, bet vispirms rūpniekiem un zemniekiem , jo viņiem būs vairāk stimulu ieviest jauninājumus un kļūt konkurētspējīgākiem.

Nobeigumā es vēlos izteikt sirsnīgu pateicību „ēnu referentiem”, kas piedalījās šī ziņojuma sagatavošanā patiesas sadarbības garā. Es ceru, ka šī jaunā pesticīdu regula palīdzēs mums celt veselības un vides aizsardzību jaunos augstumos Eiropā.

  Neil Parish (PPE-DE), Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinuma projekta sagatavotājs. – Priekšsēdētāja kungs! Mums ir jāsaprot praktiskā ideja, ka mums Eiropā jāražo pārtika – pagājušajā mēnesī mēs līdz nullei samazinājām atmatā atstātās zemes, lai atkal iesaistītu ražošanā 10 % neizmantotās zemes, un mums ir vajadzīgi nepieciešamie rīki, lai šo darbu veiktu.

Mēs visi vēlamies drošu pārtiku un drošas ķimikālijas, bet – un Komisija to risina pareizā veidā – tas jādara, izmantojot uz risku pamatotu sistēmu, līdzīgu tai, ko izmanto REACH: ja ķimikālija ir droša lietošanai, tad to var lietot, bet, ja tā nav droša lietošanai, tad tā ir jāizņem no tirgus. Tieši tā mums jārīkojas šajā jautājumā un jāiet līdz galam.

No klimatiskajiem apstākļiem ir lielā mērā atkarīgs, kad jāmiglo, tāpēc jums ir jābūt elastīgiem, izvēloties, kad un kā miglot. Tagad ir satelītu sistēmas, kas nosaka miglošanai pareizo laiku, un tāpēc jūs faktiski varat samazināt miglošanas un lietoto ķimikāliju apjomu. Ņemsim par piemēru šo gadu, kas bija ārkārtīgi slapjš gads daudzās Eiropas daļās. Mana valstī Lielbritānijā nevar nopirkt ar organiskajiem mēsliem mēslotus kartupeļus, jo nebija iespējams tos apmiglot un nepieļaut puvi. Tāpēc var dabūt ļoti maz ar organiskajiem mēsliem mēslotus kartupeļus. Mums ir vajadzīgi nepieciešamie līdzekļi, un tāpēc mēs nevaram atļauties procentuālu pesticīdu samazinājumu katru gadu. Mums ir jāizvēlas saprātīga, uz risku pamatota sistēma.

Tāpat arī, kad runa ir par 10 metru platām joslām, – ticiet vai neticiet – ir ķimikālijas, ko var lietot ūdenstilpēs. Ir ķimikālija, ko sauc par Roundup, ko var praktiski izsmidzināt upes vai strauta krastos. Vai mēs aizliegsim to lietot 10 metru platā joslā strauta tuvumā, ja to var faktiski lietot strauta krastos? Būsim saprātīgi šajā jautājumā. Mums ir vajadzīga pārtikas drošība, mums ir vajadzīga pārtikas ražošana, un mums Eiropā ir vajadzīga droša pārtika. Strādāsim kopīgi, lai to panāktu.

  Dorette Corbey (PSE), Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma projekta sagatavotāja. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Man šķiet, ka viena minūte diviem atzinumiem ir pārāk maz, bet, labi, es centīšos pateikt to, cik īsi vien iespējams.

Pesticīdi ir noderīgi un vajadzīgi, un bez šiem līdzekļiem kļūst grūti pabarot 6 miljardus cilvēku. Protams, vēl daudz ir jādara, lai novērstu pesticīdu kaitīgo ietekmi uz vidi un veselību. Jaunu produktu laišana tirgū ir garš un vienmēr dārgs process. Ir labi, ka šajā rūpniecības nozarē produkciju var apstiprināt diezgan ātri, bet Parlaments pamatoti pieprasa, lai dalībvalstīm savā teritorijā būtu tiesības atteikties no konkrētiem produktiem.

Šī rūpniecības nozare arvien vairāk vērību piegriež galvenajiem kultūraugiem, „lielajam piecniekam” – rīsiem, graudaugiem, kukurūzai, sojas pupām un kokvilnai, jo no tiem viņi var atgūt daudz no izmaksām. Bet, protams, ir svarīgi, lai arī nelieli kultūraugi būtu pienācīgi aizsargāti, un Rūpniecības komiteja ir sniegusi šajā sakarā vairākus labus ierosinājumus. Komiteja ir arī sniegusi vairākus labus ierosinājumus, lai stimulētu pāreju uz ilgtspējīgākiem produktiem. Tas arī ir ļoti svarīgi.

Man ir vēl viens komentārs par pesticīdu lietošanu. Obligātā 10 metru platā buferjosla pie virszemes ūdeņiem nav laba ideja attiecībā uz dažām dalībvalstīm. Es tāpēc atzinīgi vērtēju grozījumu, ko par šo jautājumu iesniegusi PSE grupa. Virszemes ūdeņi ir tagad viens no vērtējuma kritērijiem, lai iegūtu atļauju, Un, pamatojoties uz to, dalībvalstīm pašām ir tiesības noteikt buferjoslas augu aizsardzības līdzekļiem.

Vispār man šķiet, ka Parlamenta nostāja ir līdzsvarota un praktiski realizējama.

  Manuel Medina Ortega (PSE), Juridiskās komitejas atzinuma projekta sagatavotājs. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Komisijas priekšlikumam par šo ziņojumu bija dubults tiesiskais pamats, proti, 37. panta 2. punkts par lauksaimniecības politiku un 152. panta 4. punkta b) apakšpunkts par veselības aizsardzību.

Juridiskā komiteja izpētīja šos priekšlikumus. Piemēram, atbildīgā komiteja iesniedza priekšlikumu izņemt 37. panta 2. punktu un iekļaut 175. panta 1. punktu, izņemot 37. panta 2. punktu, saglabājot 152. panta 4. punkta b) apakšpunktu un pievienojot 175. panta 1. punktu.

Galvenā prasībā attiecībā uz tiesisko pamatu ir tā, lai debates būtu saistītas ar mērķi un saturu, un Juridiskā komiteja ir vienprātīgi atzinusi, ka piemērojamais pants ir 152. panta 4. punkta b) apakšpunkts un ka nav nekādas vajadzības atsaukties uz 175. panta 1. punktu.

Mūsuprāt, tas ir pilnīgi skaidrs, un nav nekādas vajadzības pēc dubultā tiesiskā pamata, ko ierosināja Komisija, vai dubultā tiesiskā pamata, ko ierosināja atbildīgā komiteja; viss, kas ir vajadzīgs, ir atsauce uz 152. panta 4. punkta b) apakšpunktu, jo šī direktīvas priekšlikuma nolūks ir cilvēku veselības aizsardzība.

  Anja Weisgerber (PPE-DE), Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinuma projekta sagatavotāja. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Kā savas komitejas atzinuma projekta sagatavotāja par Breyer kundzes ziņojumu par regulu augu aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū es vēlos izteikt savus komentārus par šo priekšlikumu.

Šajā regulas priekšlikumā mums ir svarīgi saglabāt līdzsvaru starp šādām interesēm: no vienas puses, pastāv patērētāju intereses iegūt veselīgu pārtiku bez augu aizsardzības līdzekļu atlikumiem, citiem vārdiem, iegūt drošus augu aizsardzības līdzekļus, kas neapdraud sabiedrības veselību un vidi, un tīru dzeramo ūdeni; no otras puses, patērētāji ir ieinteresēti arī drošā piegādē un cenas ziņā pieejamos produktos, un viņi vēlas pašu valstī audzētus augļus un saknes un nevis audzētus valstīs ārpus ES, tā kā šajās valstīs nepastāv gandrīz nekādu to pesticīdu pārbaužu, kurus lieto šajās valstīs.

Mūsu zemkopjiem ir vajadzīgi konkrēti augu aizsardzības līdzekļi, ja viņi grib apkarot rezistenci. To tomēr nevar izdarīt bez zināma daudzuma aizsardzības līdzekļu. Tai pašā laikā viņi vēlas drošus augu aizsardzības līdzekļus, ko var lietot bez riska. Tāpēc mēs arī uzskatām, ka skaidri pierādītas kancerogēnas vielas ir jāaizliedz.. Attiecībā uz citiem licencēšanas kritērijiem mēs tomēr paļausimies uz zinātniskiem pierādījumiem un pamatosim savu pieeju ar maksimālām vērtībām. Tā ir līdzsvarota vidusceļa nostāja, kas aizsargā mūsu patērētājus un garantē, ka pašu valstī izaudzēti augļi un saknes ir pieejami, kā arī pakļauti pienācīgai pārbaudei.

Attiecībā uz kaimiņu informēšanu mums ir stingri licencēšanas kritēriji, un, ja mēs pienācīgi pārbaudām augu aizsardzības līdzekļus, es neredzu vajadzību piemērot birokrātiskas procedūras, lai brīdinātu kaimiņus un vietējos iedzīvotājus par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, ja viņi nav šādu informāciju pieprasījuši. Ko gan patērētāji darīs ar šādu informāciju? Kādā veidā zemkopji varētu praksē informēt visus savus kaimiņus un visus vietējos iedzīvotājus, pirms viņi lieto augu aizsardzības līdzekļus? Šo iemeslu dēļ es dedzīgi iebilstu pret Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas priekšlikumu, kas grib uzspiest tieši šo prasību, un es arī pašreiz atbalstu to, lai tiktu noraidīta Komisijas ierosināta sabiedrības informēšanas klauzula, tāpēc, ka mums nav vajadzības pēc šīm birokrātiskajām procedūrām, ja mums ir droši augu aizsardzības līdzekļi.

Ļaujiet man izteikt ļoti īsu komentāru par zonām. Mēs tiecamies pēc lielākas saskaņotības. Tas ir arī galvenais Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas apsvērums. Noteikumi, kas ierosināti Breyer kundzes ziņojumā, paredz 27 valstu licencēšanas zonu izveidi. Galu galā, mūsu mērķis ir saskaņošana, pienācīgi ņemot vērā dalībvalstu viedokli, kas varētu pielāgot apstiprināšanu saviem lietošanas apstākļiem. Es tāpēc mudinu Parlamentu atbalstīt šos saskaņošanas centienus, kā arī atbalstīt Komisijas priekšlikumu par zonām.

  Kyösti Virrankoski (ALDE), Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinuma projekta sagatavotājs. – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Jautājums, ko mēs apspriežam, ilgtspējīga pesticīdu lietošana un laišana tirgū, ir ļoti svarīgs. Tas aptver gan ilgtspējīgas lauksaimniecības praksi, gan sabiedrības veselības jautājumus. Tāpēc ir žēl, ka lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs nepiedalās pašreizējās debatēs.

Tūkstošiem gadu cilvēcei ir bijis jāsamierinās ar kaitēkļiem, parazītiem, nezālēm, augu un labības slimībām. Tie ir samazinājuši ražu un padarījuši to cilvēku patēriņam nelietojamu. Pēdējās desmitgadēs šī cīņa zināmā mērā ir beigusies ar uzvaru, galvenokārt jauno augu aizsardzības līdzekļu dēļ. Tomēr tai pašā laikā tas ir radījis draudus veselībai.

Priekšlikumi direktīvai, ko mums piedāvā, ir ļoti stingri. Vispārīgi runājot, jaunās regulas mērķis ir uzlabot sabiedrības veselības situāciju. Tomēr nav piedāvāti skaidri analītiski to augu slimību un nezāļu piemēri, kuras pesticīdi cenšas apkarot. Tas ir liels trūkums, jo šajā gadījumā labākais risinājums var nebūt pareizais risinājums. Zemkopības ilgtspējības praksi tas var aizkavēt uz daudziem gadiem. Katrā ziņā atteikšanās no pesticīdu lietošanas nav laba izvēle, pat no sabiedrības veselības viedokļa.

  Ambroise Guellec, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Mēs šodien debatējam par svarīgu, sarežģītu un „kutelīgu” jautājumu. Apkarot kaitēkļus, kas aprij augus un sabojā tos, ir nepieciešams uzdevums gan pārtikas drošības, gan mūsu vides uzlabošanas dēļ.

Saprātīga pesticīdu izvēle ir tāpēc neizbēgama. Tomēr ir būtiski ar to saistīto risku novērtēt līdzsvaroti, jo īpaši attiecībā uz cilvēku veselību, un pasākumiem pesticīdu lietošanas samazināšanai jābūt rūpīgi plānotiem. Rezolūcijas priekšlikums par Tematisko stratēģiju ir, manuprāt, laba atbilde uz priekšā stāvošajiem būtiskajiem jautājumiem, un es vēlos izrādīt cieņu mūsu referentei Irena Belohorská un izteikt atzinību par ciešo sadarbību teksta sagatavošanā.

Ir vajadzīgi daži komentāri: galvenā problēma, riska pārvaldība, nav šķirama no jautājuma par lietojamo pesticīdu daudzumu. Toksisku un ārkārtīgi bīstamu vielu lietošanas izbeigšana jāievieš kā stingrs princips. Attiecībā uz citiem pesticīdiem mums jāpiemēro subsidiaritātes princips. Strādājot kopējā Eiropas sistēmā, dalībvalstu uzdevums būs noteikt savus nacionālos mērķus, grafikus un kritērijus lietošanas apjoma samazināšanai. Dalībvalstu rīcības plāni arī atvieglos pielāgošanos īpašiem apstākļiem katrā valstī. Ir arī ārkārtīgi svarīgi aizsargāt ūdens vidi, un mums jābūt stingriem, izveidojot buferjoslas, kuras nosaka atkarībā no vietējiem apstākļiem.

Visbeidzot, es norādīšu, ka sistēma, ko vēlamies ieviest, ir loģisks REACH direktīvas turpinājums. Attiecībā uz pesticīdu apjomu mūsu argumentu diktātam jābūt „tik mazam, cik vien iespējams, un tik lielam, cik nepieciešams”.

  Dan Jørgensen, PSE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Mani britu kolēģi dažreiz lieto izteicienu „Apēd katru dienu pa ābolam, un tev nevajadzēs ārstu”. Tā tam vajadzētu būt. Augļi un saknes parasti ir veselīga barība, bet, par nelaimi, tas nav vienmēr tā. Pārāk daudzos gadījumos augļos un saknēs ir pesticīdu atliekas, un, protams, tam ir tieša negatīva ietekme uz cilvēku veselību. Tāpēc jautājums, kas mūs šeit nodarbina, ir ļoti svarīgs. Tātad ir ļoti svarīgi, lai mēs lietotu šīs vielas ilgtspējīgā veidā, lai mēs varētu samazināt to lietošanu gadījumos, kad lietojam pārāk daudz pesticīdu. Mūsu daba, vide un veselība tiek bojāta, un gruntsūdeņi arī var būt piesārņoti.

Tāpēc es uzskatu, ka ir iemesls kritizēt Komisiju, jo īpaši tāpēc, ka jūs, Kyprianou kungs, esat pazīstams (arī manā valstī) kā cilvēks, kam ļoti rūp patērētāju intereses un kas ir ļoti daudz darījis, lai aizsargātu vidi un veselību. Es nesaprotu, kā jūs varat šodien stāvēt šeit un aizstāvēt Komisijas priekšlikumu par iedalījumu zonās, kas liks Eiropas valstīm pazemināt vides aizsardzības līmeni, kā arī patērētāju aizsardzības līmeni.

Ļaujiet man vienkārši sniegt dažus piemērus tam, ko tas nozīmēs, ja mēs pieņemsim priekšlikumu, ko esat ierosinājis. Dānijā ir atļauti aptuveni 100 pesticīdu veidi. Kopš 1980-o gadu sākuma mēs esam samazinājuši pesticīdu lietošanu par apmēram 50 %. Esmu pārliecināts, ka jūs to uzskatāt par ļoti prātīgu soli. Ja jūsu priekšlikums tiks īstenots, mums būs jādivkāršo to pesticīdu skaits, kas atļauti Dānijā. Divkāršot pesticīdu skaitu! Tas droši vien nozīmēs, ka mums nebūs iespējams turpināt dzert gruntsūdeni bez attīrīšanas, kā mēs to darām šodien.

Es neuzskatu šo problēmu par tīri nacionālu. Eiropas Parlamentā es runāju visas Sociālistu grupas vārdā un par laimi arī tā lielā vairākuma vārdā, kas izteica savu viedokli, balsojot Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā. Ir daudz piemēru. Katrā zonā ikviena valsts, izņemot vienu, būs spiesta atļaut pesticīdus, ko tā pašreiz neatļauj lietot. Ļaujiet man kā piemēru minēt vienu kultūru, kukurūzu. AK lieto kukurūzas pesticīdu, kas satur ap 15 aktīvu vielu. Ungārijā lieto 57 aktīvas vielas, bet Polijā – 37. Tomēr, ja Komisijas priekšlikumi tiks īstenoti, katra valsts tāpēc apstiprinās pesticīdus, kas, iespējams, saturēs līdz 57 aktīvām vielām. Tas nozīmē, ka AK pesticīdu līmenis četrkāršosies. ES uzdevums nav piespiest valstis lietot vairāk pesticīdu. Tas ietekmēs vidi, tas ietekmēs veselību, un tas ietekmēs gruntsūdeņus. Protams, ka tas nevar būt mūsu nodoms.

Es ceru, ka jūs atbalstīsiet to, ko esam likuši priekšā Vides komitejā; tas arī atvieglos dzīvi šai ražošanas nozarei. Mēs Vides komitejā esam pieņēmuši kompromisu: mēs teiksim „nē” savstarpējai obligātai pesticīdu apstiprināšanai, bet - „jā” savstarpējai obligātai datu apstiprināšanai. Turklāt mēs runājam ne tikai par zonām, bet arī par datiem visā Eiropā. Tas atvieglos dzīvi šai ražošanas nozarei. Tai pašā laikā mēs faktiski dodam valstīm tiesības teikt „nē”, ja tām ir tādi klimatiski apstākļi, kas liek tām to darīt.

Visbeidzot, runājot par mērķu samazināšanu, es vēlos teikt Dimas kungam, ka atbrīvošanās no visbīstamākajām vielām ir neticami pozitīvs fakts – vielām, kas izraisa vēzi, vielām, kas ietekmē bērnu attīstību utt. Protams, mēs gribētu šīs vielas izņemt no tirgus. Tās arī pilnīgi nav vajadzīgas. Turklāt es uzskatu, ka mums jāsper nākamais solis un jānosaka vispārējas samazināšanas mērķis visām vielām. Protams, tas katrai valstij ir jāizlemj individuāli, bet, ja mēs to vienlaikus saistīsim ar visas Eiropas pesticīdu samazināšanas mērķiem par aptuveni 20 %, tas būs ambiciozs plāns. Tomēr par spīti visam es ticu, ka mēs esam stadijā, kad tas ir iespējams. Tam būs liela nozīme veselībai un videi Eiropā.

Komisijas aizbildinājumu dēļ par samazināšanas mērķu neieviešanu mēs esam noteikuši pielietojuma biežuma indeksu, kurā ir ņemti vērā jūsu uzsvērtie punkti.

  Anne Laperrouze, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas locekļi, dāmas un kungi! Ir taisnība, ka vairākas dalībvalstis jau ir veikušas pasākumus ar pesticīdiem saistīta riska samazināšanai, bet pesticīdu lietošanas tendences dažādās valstīs ir atšķirīgas. Piemēram, konkrētas vielas, kas dažās dalībvalstīs ir aizliegtas, tomēr tiek šajās valstīs pārdotas, jo to lietošana ir atļauta citās valstīs. Ir nenoliedzami jāsaskaņo noteikumi, lai nodrošinātu, ka visā Eiropas Savienībā piemēro vienādus nosacījumus. ALDE grupa atbalsta stingru pesticīdu kontroli, lai gan atzīst, ka to lietošana ir nepieciešama un ka tā reāli notiek.

Mums ir vairāki grozījumi, kas paredzēti, lai padarītu tekstu vieglāk piemērojamu, lai gan mēs ievērojam principu, ka jāatbalsta drošākas jeb tādas alternatīvas, kas nav saistītas ar ķimikālijām. Mana grupa ļoti vēlas galveno vērību piegriezt kaitīgu vielu apjoma samazināšanas mērķiem. Mēs kopīgi parakstījām 4. panta grozījumu par dalībvalstu rīcības plāniem, nosakot par visas ES mērķi 20 % lietošanas biežuma samazinājumu 10 gadu laikā un 50 % samazinājumu bīstamām vielām līdz 2013. gadam.

Dažiem var šķist paradoksāls tas, ka mana grupa ir iesniegusi vēl vienu grozījumu, arī 4. panta, piedāvājot dalībvalstīm izvēlēties pieeju, kas pamatojas uz riska samazinājumu. Tā faktiski ir reālistiskāka pieeja, bet aprēķini ir sarežģītāki nekā apjoma samazinājuma aprēķini. Mēs uzskatījām, ka ir svarīgi ierosināt šo grozījumu, jo mēs vēlamies, lai šo jautājumu risina iestāžu debatēs pēc balsojuma pirmajā lasījumā.

Es vēlos tagad aplūkot dažus specifiskus jautājumus. Ūdenstilpju aizsardzībai, šķiet, ir loģiskāk veikt pasākumus, kas ir piemēroti ģeoloģiskajai videi, nevis noteikt obligātas buferjoslu teritorijas. Vēlēšanās aizsargāt īpašas dzīves telpas, tādas kā parki, bērnu rotaļu laukumi un skolu teritorijas, ir pamatota, tāpēc ka pesticīdu lietošana šādu teritoriju tuvumā ir jāierobežo līdz vajadzīgajam minimumam vai patiešām jāaizliedz, un priekšroka jādod metodēm, kas neizmanto ķimikālijas.

Komisijas priekšlikums rūpjpilnajā jautājumā par miglošanu no gaisa – principā aizliegt to ar pamatotiem izņēmumiem – šķita saprātīgs. Vides komitejas teksts ir tomēr pieņemams. Lai gan es saprotu vajadzību informēt sabiedrību par pesticīdu izsmidzināšanu, manuprāt, dalībvalstu ziņā ir jāatstāj iespēja noteikt, kādai jābūt informācijai un kādā apjomā tā jāsniedz, kā arī ar kādiem līdzekļiem tā jāsniedz. Mums ir darīšana ar tik dažādām teritorijām un tik dažādām pieejām, ka jebkāds mēģinājums tās standartizēt šķiet nereāls.

ALDE grupa cenšas panākt līdzsvaru, kura būtība ir tāda, ka nevienu atsevišķu pusi, ne lietotājus, ne ražotājus, nedrīkst sodīt, bet ka jāievieš stingri un konsekventi tiesību akti, kas ļauj pesticīdu lietotājiem aizsargāt savu ražu un kas ļauj ražotājiem pārdot produktus, kuri pamazām kļūs mazāk kaitīgi, un kas ļauj patērētājiem ne tikai ēst drošu pārtiku, bet arī dzīvot drošā vidē.

  Wiesław Stefan Kuc, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Visi trīs ziņojumi, kas tika sniegi, ir nesaraujami saistīti. Eiropas Savienība cenšas darīt visu iespējamo, lai mazinātu pesticīdu negatīvo ietekmi uz vidi un novērstu to uzkrāšanos augsnē, ūdenī un augos. Ļoti daudz kas ir darīts dažos pēdējos gados, lai līdz minimumam samazinātu šo ietekmi. Īpaši svarīga loma šajā darbā ir bijusi pētniecības organizācijām, kas ir radījušas modernus preparātus, kuri iedarbojas selektīvi. Tomēr mums jāatceras, ka iepriekšējos gados pesticīdu kvalitāte bija daudz sliktāka, tos lietoja daudz lielākās devās, daudz reižu lielākās, un tādējādi vides piesārņojums ir iepriekšējo gadu darbības sekas. Šī iemesla dēļ bez jaunās direktīvas mums ir jāpapildina pašreizējie tiesību akti ar direktīvu par vecu pesticīdu deaktivāciju un iznīcināšanu.

Es lūdzu jūsu aktīvu līdzdalību šajā jautājumā, jo, lai gan ir pagājuši daži gadi, problēmas vel arvien vairojas, nevis mazinās, un risks vairojas, nevis mazinās, kā to parādīja pēdējā NVO forumā Kišiņevā.

  Marie Anne Isler Béguin, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāri! Es vēlos apsveikt Breyer kundzi par lielisko rezultātu, ko viņa sasniegusi, bet es nevaru atbalstīt tos, kas aizstāv pesticīdu lietošanu, jo ir absolūti būtiski atbrīvot mūsu vidi un mūsu organismus no šīm bīstamajām vielām. Es ceru, ka Eiropas Parlaments nākotnē atbalstīs visprogresīvāko nostāju šajā jautājumā un neklausīsies to ražotāju jaunākajās sirēnu dziesmās, kas pārstāv šo nāvējošo nozari. Kancerogēnu, mutagēnu un reproduktīvajai sistēmai toksisku pesticīdu iznīcināšana, kā arī vielu, kas vājina nervu un endokrīno sistēmu un bojā mūsu imūnsistēmu, likvidēšana ir pilnīgi saprātīgs mērķis.

Mums ir atzinīgi jāvērtē arī mūsu kolēģu centieni nodrošināt pārredzamību informācijas sniegšanā patērētājiem, kas ir šo bīstamo vielu „nevainīgi upuri”. Protams, komisāri, vai nav pēdējais laiks rīkoties? Nekad agrāk insekticīdi, fungicīdi un herbicīdi netika lietoti tik sistemātiski, kā tos lieto šodien. Nevajag nemaz meklēt tālāk par Franciju, kur situācijai, ko var raksturot kā „kopēju pārvaldību”, kurā iesaistīta valsts politika attiecībā uz pesticīdiem un ķīmiskā rūpniecība, ir izdevies līdz šim atstāt novārtā vienkāršo cilvēku cerības par sabiedrības un vides veselību par spīti pētniecības atklājumiem par vides toksiskumu un statistikas pētījumiem, ja tie atklāj saistību starp ķīmiskām vielām un patoloģiskiem stāvokļiem, un tas viss notiek, neraugoties uz nesenajiem mediķu brīdinājumiem Parīzes Aicinājumā un Grenelle Forumā par vidi Francijā. Šī ražošanas nozare dara visu, lai slēptu pesticīdu ietekmi.

Tādējādi pēc ūdenstilpju piesārņošanas ar herbicīdu atrazīnu, par kuru visi ir dzirdējuši, un masveida bišu populāciju iznīcināšanas ķīmiskā rūpniecība cenšas noslēpt to, ka Francija vēl arvien ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā pesticīdu lietošanas ziņā. Katru gadu no 70 000 līdz 80 000 tonnām pesticīdu tiek iepludināti Francijas vidē. Tādējādi attiecībā uz „pesticīdu paketi” – atšķirībā no REACH direktīvas – Parlamenta deputāti neļaus sevi diskreditēt. Vienkāršie cilvēki to gaida no mums, tas kļūst skaidrs no daudzajām vēstulēm, ko saņemam un kas pieprasa ātru un stingru rīcību.

Mēs, piemēram, saņemam ziņas no cilvēkiem, kas uzsver briesmas, ko rada to pesticīdu ieelpošana, kurus izsmidzina sakņu audzētāji Francijas dienvidos, un no citiem, kas ir norūpējušies par herbicīdu plašo lietošanu publiskajos parkos un dārzos, liekot dažiem pieprasīt no pesticīdiem brīvas zonas.

SĒDI VADA ROURE KUNDZE
Priekšsēdētāja vietniece t

  Jiří Maštálka, GUE/NGL grupas vārdā. – (CS) Dāmas un kungi! Es vēlos uzslavēt referenti Belohorská kundzi par viņas ziņojumu par Tematisko stratēģiju ilgtspējīgai pesticīdu lietošanai.

Es uzskatu, ka referentei ir izdevies sagatavot dokumentu, kas paredz un nodrošina pareizo līdzsvaru starp ilgtspējīgas, konkurētspējīgas lauksaimniecības produkcijas vajadzību Eiropā un tādu pesticīdu lietošanas veicināšanu, kuru nelabvēlīga ietekme uz cilvēku veselību un vidi ir minimāla.

Es atzinīgi vērtēju to, ka ziņojumā ir iekļauts grozījums par piesardzības principu attiecībā uz cilvēku veselību un sauszemes un ūdens ekosistēmas aizsardzību, kam es biju līdzautors.

Tāpat kā referente Belohorská kundze es arī nožēloju to, ka Stratēģijā ietekme uz veselību ir aplūkota tikai garāmejot, lai gan vissvarīgākais rezultāts, ko varam gaidīt no Tematiskās stratēģijas, ir pesticīdu nelabvēlīgas ietekmes uz cilvēku veselību mazināšana. Es uzskatu, ka pabeigt šo darbu būs Komisijas turpmākais uzdevums.

No arodveselības un drošības viedokļa es atzinīgi vērtēju tos punktus ziņojumā, kas uzsver vajadzību ne tikai pēc pienācīgas informācijas, bet arī pēc piemērotiem aizsardzības līdzekļiem un regulārām lietošanas iekārtu pārbaudēm.

Es uzskatu, ka mūsu rīcībā ir instruments ar daudziem konkrētiem efektīviem mehānismiem pesticīdu lietošanas drošības uzlabošanai.

  Johannes Blokland, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Debatēs par pesticīdiem es vienmēr esmu centies ieņemt reālistisku un līdzsvarotu nostāju starp vides apsvērumiem, no vienas puses, un ražotāju un patērētāju interesēm, no otras puses. Es vēlos sīkāk pakavēties pie vairākiem šo ziņojumu aspektiem.

Viens no priekšlikumiem ir tas, ka politikai jāpamatojas uz lietošanas samazināšanu. Esmu ļoti skeptisks attiecībā uz to. Var jau, protams, samazināt pesticīdu kopējo apjomu, bet bieži visvairāk lietotie pesticīdi ir visnekaitīgākie. Tādā gadījumā risks ir vairāk vai mazāk vienāds.

Es vairāk atbalstu politiku, kas pamatojas uz riska samazināšanu. Nīderlande piekopj šādu politiku kopš 2000. gada, un ir konstatēts, ka tā samazina risku videi par 86 %. Vēl viens lietošanas samazināšanas trūkums ir tas, ka samazinās pesticīdu dažādība un pret tiem ātrāk tiek izstrādāta rezistence.

Cits jautājums ir buferjoslu ieviešana ap ūdenstilpēm. Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja apstiprināja grozījumu, kas nosaka 10 metru platu buferjoslu radīšanu. Valstī, kurā ir tik daudz ūdeņu kā Nīderlandē, šie 10 metri rada problēmas. Tas nozīmē, ka 35 % lauksaimniecības zemes nevar miglot.

Visbeidzot, es vēlos norādīt, ka svarīgs ir ne tikai standarts, bet izpilde ir neapšaubāmi svarīga. Pašreiz tās trūkst, kā to var redzēt no produktiem, kuri paredzēti patēriņam, bet neatbilst standartam, un ar kuriem mēs nemitīgi sastopamies pat Eiropas Parlamentā.

  Andreas Mölzer, ITS grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Kā mēs visi zinām, jau sen ir pieņemts domāt, ka eksistē sakarība starp lauksaimniecība lietotajiem pesticīdiem un ģenētiski modificētu pārtiku, no vienas puses, un dažādām slimībām, no otras puses. Ja pesticīdus atrod šur un tur dzeramajā ūdenī, ir neapšaubāmi pienācis laiks likt lēnajiem ES birokrātijas riteņiem griezties ātrāk.

Nav vēl zināms, cik tālu mēs faktiski varam iet, cenšoties sasniegt pašreizējo mērķi samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Mēs visi, protams, esam sastapušies ar godkārīgiem mērķiem, kas beigās nav sasniegti. Es tomēr domāju, ka paredzētā kancerogēnu vielu aizvietošana nav tas lielais sasniegums, par ko to tik daiļrunīgi pasludina; gluži otrādi, manuprāt, tā ir neatliekama prasība. Faktiski šo vielu aizvietošana jau sen ir nokavēta.

Ja ņemam vērā, ka ES izlieto vienu ceturtdaļu no visas pasaules pesticīdiem, lai gan tai pieder tikai 4 % no pasaules aramzemes, problēma kļūst acumirklī skaidra. Šī statistika parāda arī to, ka ES atbalsta plāni ir nepārprotami stūrējuši tradicionālo lauksaimniecību nepareizā virzienā.

Patērētāju vidū, protams, valda vispārējas aizdomas – un tās nav gluži bez pamata - , ka izdomas bagāti zemnieki cenšas apiet noteiktās robežvērtības, kombinējot atļautus augu aizsardzības līdzekļus. Tā kā nav pētījumu par šo vielu savstarpējo iedarbību, ir pēdējais laiks iejaukties un ierobežot šādu praksi. Turklāt nepārtrauktais maksimālās koncentrācijas palielinājums pēdējos gados ir jāpagriež pretējā virzienā, ņemot vērā lielo apdraudējumu augsta riska grupām, tādām kā bērni.

Bioloģisko produktu ievešana no otra pasaules gala ne tikai neatbilst dažādiem vides mērķiem, bet ir arī viens no palielināta pārvadājumu apjoma iemesliem un daudzgadīga apsūdzība Eiropas Savienības kļūdainajai atbalsta politikai. Tāpēc ir jāpārdomā mūsu atbalsta plāni, jo īpaši, lai sniegtu vairāk atbalsta tiem Eiropas zemkopjiem, kas atturas no pesticīdu lietošanas. Ja mēs turpināsim mocīt zemniekus ar birokrātiskiem šķēršļiem, tad nav jābrīnās, ka tie beidzot vīlušies padosies, bet Brisele būs neizpratnē par lauksaimnieku kopienas hronisko sarukšanu.

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētājas kundze! Man ir kārdinājums teikt, ka politiskais pesticīds, kam jātiek galā ar sazaļojušo nezāli, kas ir ES regula, izdarīs mums visiem pakalpojumu. Kad es paskatos uz dažiem no šiem grozījumiem un priekšlikumiem, uz tādu priekšlikumu kā 10 metru noteikums, es atrodu tajā milzīgu pārspīlējumu.

Manuprāt, mums jāatzīst daži fakti. Bez kontrolētas pesticīdu lietošanas lauksaimniecībā mēs aizdzīsim pārtikas ražošanu uz mazāk regulētiem pasaules reģioniem, riskējot ar kvalitāti un pārtikas drošību. Varbūt tas interesēs dažus vēl vairāk, ka bez fungicīdiem un herbicīdiem, kas aizsargā un ārstē smalkas velēnas slimības, daudzi golfa un boulinga laukumi pārklātos ar nezālēm un tajos nebūtu iespējams spēlēt.

Jā, pesticīdi ir jākontrolē, bet mūsu pasākumiem ir jāpamatojas uz zinātniskiem faktiem, un tiem jābūt praktiskiem zemnieku saimniecību un ielu līmenī. Stingrais kodekss, kas pārvalda pesticīdu lietošanas praksi manā valstī, ir, manuprāt, atbilstošs, un tāpēc es balsošu pret šiem dogmatiskajiem grozījumiem, ko daži vēlas uzspiest.

  Erna Hennicot-Schoepges (PPE-DE) . – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Žēl, ka lauksaimniecības nozares pārstāvji nav iesaistīti šajās debatēs, jo būtu bijis ārkārtīgi interesanti, ņemot vērā neseno KLP reformu, dzirdēt arī, ko saka zemkopji.

Uzdevums, kas mums jāveic, ir ne tikai aizsargāt zemkopības nākotni Eiropā un pārtikas ražošanas kvalitāti un kvantitāti, bet arī veicināt pētniecību un nodrošināt datu aizsardzību. Vislielākais uzdevums, protams, ir aizsargāt cilvēku veselību un neļaut toksiskām vielām uzkrāties ūdeņos un vidē. Mums ir tomēr jārūpējas par zemkopju un viņu ģimeņu veselību, jo viņiem ir vajadzīga labāka aizsardzība, tā kā tieši viņi nonāk tiešā kontaktā ar šīm vielām un padomi, ko viņi saņem, nāk no uzņēmumiem, kas pārdod šos pesticīdus. Nevar gaidīt, lai uzņēmumi pastāsta viņiem, ka pētnieki ir sākuši uzdot jautājumus par saistību starp kontaktu ar pesticīdiem un nepārtraukti pieaugošo zināmu stāvokļu sastopamību, tādu kā Parkinsona slimība, Alcheimera slimība, prostatas vēzis, smadzeņu audzēji un iedzimti defekti. Tāpēc ir absolūti būtiski pieņemt stingrus noteikumus produktu laišanai tirgū. Mums ir arī jāveicina pētniecība, pienācīgi nodrošinot datu aizsardzību un sekmējot pētniecības programmas par kaitēkļu kontroles bioloģiskajiem līdzekļiem – lielisks jauninājumu piemērs. Beigu beigās šiem produktiem jābūt pieejamiem arī zemkopjiem.

Mans pēdējais punkts, komisār, attiecas uz bišu aizsardzību: ilgtermiņa novērtējumi, kurus paredz Direktīva 91/414, nav veikti. Noteikumi un regulas pašas par sevi nav pietiekamas, tās ir jāpiemēro, un ir vajadzīgas sistēmas, kas nodrošina, ka tās tiek piemērotas. Es piekrītu, ka vissvarīgākā lieta ir regulēt šo līdzekļu laišanu tirgū, bet es arī gribu piebilst, priekšsēdētājas kundze, ka šo karsto debašu laikā ķīmiskās rūpniecības lobija uzmākšanās – lai gan ne visai bieža – bija neciešama.

  Anne Ferreira (PSE) . – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāri, dāmas un kungi! Visiem veselības un vides datiem, kuri ir pašlaik pieejami un kurus es neierosinu šovakar uzskaitīt, katrā ziņā jāmudina Parlaments izlēmīgi rīkoties attiecībā uz pesticīdiem un to lietošanas noteikumiem. Ir būtiski, lai šāda rīcība būtu pamatota ar izmērāmiem mērķiem. Diskusijās pirms balsošanas plenārsēdē kļuva skaidrs, ka starp dalībvalstīm pastāv lielas atšķirības gan attiecībā uz praksi, gan politikas pieeju, tāpēc mēs beidzām ar kompromisu dažos jautājumos un paļāvāmies uz subsidiaritāti. Es ceru, ka mūs nepievils subsidiaritāte, jo tā izraisīs elastīgumu, kas viegli var pārvērsties ieganstā, lai atšķaidītu mūsu politiku līdz tās politiskās un sabiedrības gribas minimālai izpausmei, kas šodien šeit tiek pausta, jo īpaši par jautājumiem, kas saistīti ar pakļaušanu riskam un buferjoslu platumu pie ūdenstilpēm.

Ja subsidiaritātei jābūt jēgpilnai attiecībā uz pesticīdiem, tai jāveicina vispusīgāka domāšana par lauksaimniecības un vides jautājumiem katrā Eiropas reģionā. Tas nozīmē, ka jāpastiprina pētniecība un tehnoloģiju nodošana; iesaistot visas ieinteresētās puses, tai skaitā zemkopjus, pētniekus, NVO, veselības aprūpes speciālistus un pārtikas rūpniecības pārstāvjus; un jāveic rūpīga izpēte katrā ģeogrāfiskajā teritorijā, kopīgi nosakot labāko praksi un alternatīvas, kas nepamatojas uz ķīmiju un ir piemērotas augsnes tipam, klimatam un augu kultūrām. Ir daži reģioni, kur šis darbs jau tiek darīts.

Es tāpēc ierosinu, lai Komisija veicina šādas pieejas ieviešanu un sekmē starpreģionu pieredzes apmaiņu, tajā pašā laikā nodrošinot, ka Eiropas tiesību akti tiek pareizi piemēroti.

  Holger Krahmer (ALDE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze! Daudzi no maniem kolēģiem domā, ka mums vajadzīgi stingri noteikumi augu aizsardzības līdzekļu lietošanā, un viņiem ir taisnība, bet tai pašā laikā mēs nedrīkstam aizmirst mūsu pieņemto tiesību aktu ietekmi. Faktiski augu aizsardzības līdzekļi ir svarīga mūsdienu lauksaimniecības sastāvdaļa.

Piemēram ņemiet regulu par apstiprināšanu. Mēs gatavojamies aizliegt veselām paketēm aktīvo vielu, pamatojoties uz izslēgšanas kritērijiem kaut kāda abstrakta bīstamības jēdziena dēļ. Šāda pieeja neņem vērā faktisko risku, lietojot šos līdzekļus zemnieku saimniecībā. Tā liek mums aizliegt aktīvas vielas, kas praksē nerada nekādas problēmas. Un sekas būs tādas, ka nākotnē pietrūks aktīvo vielu, ar ko pienācīgi apkarot kaitēkļus.

Ja lieto tikai dažas aktīvas vielas, rezistence pret pesticīdiem attīstīsies ātrāk. Nepaliks vairs droši līdzekļi, ar ko apkarot kaitēkļus. Un tie laikam ir tie kalngali, par ko tikko runāja Breyer kundze. Kad šī stadija būs sasniegta, Eiropas pārtikas piegādes drošība iekritīs jaunā bedrē. Visaptveroša aizlieguma vietā mums jānodrošina pienācīga licencēšanas procedūra, kurā jāpārbauda katras vielas lietošanas risks.

Nākamais piemērs attiecas uz stratēģisko pieeju šim jautājumam un argumentiem par labu visaptverošai Eiropas mēroga augu aizsardzības līdzekļu lietošanai. Tam tomēr nav nekāda sakara ar to lietošanas risku.

Komisija ir noteikusi mērķus faktiskā riska samazināšanai. Tā ir laba ideja, un mums pie tās jāturas. Galu galā, mums jākoncentrē uzmanība uz to, kas ir reāli iespējams, proti, uz efektīvu kaitēkļu kontroli un pienācīgu riska pārvaldību. Tik un tā tas ir jautājums par to, kā turpmāk apmierināt arvien pieaugošo vajadzību pēc svaigām saknēm.

Senāk novatoriski augu aizsardzības līdzekļi ir palīdzējuši ražošanai augt ātrāk nekā prasībai pēc aramzemes. Mūsu nākotnes mērķis nedrīkst būt pretējā situācija.

  Gintaras Didžiokas (UEN). – (LT) Es nedomāju, ka jūs spētu atrast kaut vienu vienīgu personu šajā ēkā, šajā Parlamentā, kas teiktu, ka ekoloģija, veselīga vide un cilvēku veselība nav svarīga. Es domāju, ka neviens Eiropas pilsonis to nekad neteiks.

Tomēr, dāmas un kungi, pieņemot lēmumus, runājot par tiesību aktiem un nosakot un īstenojot noteikumus, kas tūkstošiem cilvēku būs stingri jāievēro un kam, bez šaubām, būs ietekme uz miljoniem cilvēku dzīvi, mēs nevaram pamatot savus lēmumus uz emocijām un labiem nodomiem. Mums šis mērķis jāsasniedz līdzsvarotā un saprātīgā veidā. Viens no galvenajiem mērķiem, kas noteikts ES lauksaimniecības nozarei, ir labas kvalitātes pārtikas piegāde par pieņemamām cenām. Ir zināms, ka ES nosaka savām dalībvalstīm augstus pārtikas ražošanas standartus un stingrus zemkopības noteikumus. No otras puses, uz ES lauksaimniecību tiek nepārtraukti izdarīts spiediens, lai tā būtu konkurētspējīga un ražotu labas kvalitātes pārtiku.

Mēs nevaram ignorēt šos faktorus, apspriežot augu aizsardzības regulas. Atzinums, ko sniedza Komisija un Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja, apmierināja visu ieinteresēto pušu cerības. Tomēr ierosinātie grozījumi vai tie grozījumi, ko ieviesa diskusijas laikā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā, ir izsaukuši nopietnas bažas.

Ja šie grozījumi tiks pieņemti, sekas var būt neparedzamas. Tie rada risku ne tikai lauksaimniecībai un pārtikas rūpniecībai, bet arī dabai. Vai tas nozīmē, ka ģenētiski modificēti organismi tiks laisti ES tirgū? Ietekme uz tradicionālajām kultūrām var būt milzīga, ja 90 % no augu aizsardzības līdzekļiem tiek izslēgti no tirgus.

Dāmas un kungi! Es vēlreiz mudinu jūs pamatot savus lēmumus ar pareiziem zinātniskiem pierādījumiem un labu praksi, ne ar baumām un emocijām. Es ceru, ka jūsu balsojums atspoguļos visu ieinteresēto pušu atzinumus un rezultāts būs līdzsvarots un pareizs, lai netiktu iznīcināta lauksaimniecība, ES pilsoņi netiktu atstāti bez Eiropas pārtikas un miljoniem cilvēku nekļūtu par bezdarbniekiem vides aizsardzības vārdā.

  Jens-Peter Bonde (IND/DEM). – (DA) Priekšsēdētājas kundze! Rīt agri no rīta es došos uz pārtikas preču veikalu pirkt pudeles ar dzeramo ūdeni. To dara cilvēki daudzās valstīs, jo gruntsūdeņu avoti ir piesārņoti. Ūdens tiek pakļauts ķīmiskai tīrīšanai, it kā tas būtu netīra žakete. Tad to hlorē, un tā garša ir tikpat slikta, cik tas ir dārgs. Dānijā mums ir bagātīga zelta dzīsla zem zemes – tīrs gruntsūdens. Mēs dzeram to tieši kā dzeramo ūdeni, nesūtot to vispirms uz ūdens attīrīšanas staciju. Tas ir veselīgāks nekā ūdens pudelēs, tam ir labāka garša, un tas ir daudz, daudz lētāks.

Tomēr tas nozīmē arī to, ka mums tas ir jāuzrauga un jāaizliedz pesticīdu izsmidzināšana gadījumos, kad šis pesticīds var nokļūt gruntsūdenī. Tāpēc Dānija ir aizliegta 13 veidu pesticīdu izsmidzināšana, no kuriem 12 ir atrodami dzeramajā ūdenī. Mēs šādu politiku vēlamies turpināt, un es tāpēc lūdzu savus kolēģus balsot par grozījumu, kas pieļauj aizsardzības zonas. Mēs šo priekšlikumu esam jau pieņēmuši iepriekšējās regulās, tās ir tagad jāatkārto, lai nepieļautu to atcelšanu. Beidzot mēs esam saņēmuši atbalstu no liela vairākuma šeit Parlamentā un pēc tam arī no Komisijas priekšsēdētāja José Manuel Barroso. Pateicamies! Mēs neesam saņēmuši atbalstu no Dānijas lauksaimniecības komisāra, kas kopā ar Dānijas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru (arī no Dānijas Liberālās partijas (Venstre)) labprāt atbalsta lauksaimnieku iespēju sabojāt mūsu dzeramo ūdeni. Ir bēdīgi, ka Dānijas Lauksaimniecības padome atbalsta Venstre. Ir ļoti īsredzīgi dzīties pēc nedaudz augstākām labības ražām un pēc tam maksāt miljardiem kronu, lai attīrītu gruntsūdeņus. Līgums nosaka, ka piesārņotāji paši maksās. Es to esmu ieteicis grozījumā, un es lūdzu, lai mani kolēģi atbalsta Līguma prasības. Nevienam nav tiesību saindēt mūsu kopējo zemi un dzeramo ūdeni.

  Pilar Ayuso (PPE-DE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze, komisāri! Priekšlikums regulai, ko sagatavojusi Eiropas Komisija, lai aizvietotu Direktīvu 91/414/EK nodrošina labāku apstiprināšanas procedūru saskaņošanu, tai pašā laikā garantējot patērētāju aizsardzību. Tomēr sasniegtais rezultāts Vides komitejā ne tikai neņem vērā lielākas saskaņošanas mērķi, bet arī nepamatoti pārskata pasākumus, kas paredzēti patērētāju un vides aizsardzībai.

Ziņojums ir pamatots uz absolūtu neticību pašreizējām lauksaimniecības ražošanas metodēm Eiropas Savienībā. Tomēr zemnieki nebūs vienīgie, kas cietīs: arī patērētāji droši vien cietīs, jo daudzas kultūras nebūs dzīvotspējīgas, izraisot vajadzību pēc importa un ķēdes reakciju pārtikas drošības jomā.

Nepietiekama vērība ir piešķirta tam, ka augu aizsardzības līdzekļu apstiprināšana un lietošana jau ir pakļauta stingrai kontrolei gan no Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes, gan no dalībvalstu kompetento iestāžu puses.

Turklāt šis priekšlikums maina aktīvo vielu skaitu no 1 100 ko apstiprināja 1991. gadā, uz 148, kas ir minētas šī priekšlikuma 1. pielikumā. No šīm 148 vielām tikai 34 ir insekticīdi, nematocīdi vai akaricīdi, kas ir vielas, kuras visvairāk vajadzīgas augu kultivēšanai Vidusjūras reģiona valstīs, kur kaitēkļu uzbrukums augu kultūrām ir vislielākais visā Eiropas Savienībā. Insekti apdraud ne tikai augus, bet arī pārnēsā ļoti nopietnas cilvēku slimības.

Komisijas priekšlikums iedalīt Eiropas Savienību trijās zonās savstarpējai augu aizsardzības līdzekļu atzīšanai ir jāatjauno. Pesticīdu aizliegšanas kritērijiem jāpamatojas uz pienācīgu riska analīzi. Bez riska analīzes nav iespējams noteikt šo līdzekļu iedarbību uz cilvēku veselību un vidi.

Visbeidzot es gribu norādīt, ka deva nosaka, vai viela ir indīga.

  Frédérique Ries (ALDE) . – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Es esmu uzsvērusi šīvakara debašu nozīmi, jo uz spēles ir likts mūsu Eiropas lauksaimniecības nākotnes redzējums un vajadzība atteikties no intensīvās zemkopības, kas nepārprotami rada pārāk lielu piesārņojumu, un mums jāvirzās uz ilgtspējīgu zemkopību, kurā tiks ņemta vērā bioloģiskā daudzveidība. Šis uzdevums Eiropai jāveic trīs iemeslu dēļ: pirmkārt, atklājoties arvien vairāk skandāliem un riskam veselībai, sabiedriskā doma ir pret pesticīdu lietošanu; otrkārt, vairākums zemkopju paši vēlas, lai Eiropas Savienība palīdz tiem mainīt zemkopības praksi, tā lai viņiem vairs nebūtu jāizvēlas starp veselības saglabāšanu un rentabilitāti; un, treškārt, bitenieki visā Eiropā pieprasa stingrus tiesību aktus, kas apturētu to pesticīdu tirdzniecību, kuru ietekme uz bitēm nav novērtēta.

Tāpēc ir svarīgi, lai Vides komitejas lielie mērķi tiktu apstiprināti rītdienas balsojumā par trim ziņojumiem – Hiltrud Breyer, Christa Klaß un Irena Belohorská. Mums ir jāapliecina, ka veselība un vide ir pirmajā vietā, ka ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai aizsargātu tos, kas ir visvairāk neaizsargāti pret kaitējumu, ka uz visbīstamākajām vielām attieksies piesardzības princips, ka patiešām tiks veicinātas alternatīvas metodes, kas nav saistītas ar ķīmiskām vielām, un ka miglošana no gaisa tiks principā aizliegta. Īsi sakot, mums ar praktiskiem pasākumiem jākliedē bažas, ko izteikuši ļoti daudz vīriešu un sieviešu Eiropā, kas, kā Isler-Béguin kundze minēja, ir rakstījuši mums, norādot, ka zemkopībai turpmāk nevajadzētu būt atkarīgai no ķimikālijām.

  Leopold Józef Rutowicz (UEN). - (PL) Priekšsēdētājas kundze! Augu aizsardzības līdzekļu, pesticīdu, lietošana zināmos apstākļos ir būtiska. Polijā pārsvarā ir mazas lauku saimniecības, kuru īpašnieki nepietiekamu finanšu līdzekļu dēļ ekonomē uz dārgu pesticīdu rēķina, un tas dažkārt beidzas ar zaudējumiem kaitēkļu dēļ.

Es esmu par visiem pasākumiem, kas veicina augu aizsardzības līdzekļu racionālu lietošanu, tai skaitā konsultācijām, apmācību, pētniecību, subsīdijām mūsdienīgām augu aizsardzības iekārtām, aizstājēju līdzekļu ieviešanu, kas palīdz aizsargāt vidi un veselību un kas atšķirībā no pesticīdu lietošanas ir savienojami ar zemnieku interesēm.

Ja pastāv risks, ka raža varētu iet bojā, zināšanu trūkums un nepietiekams atbalsts zemkopjiem var novest pie pārmērīgas pesticīdu lietošanas. Ilggadīga problēma, kas nav vēl pilnīgi atrisināta, ir to stipri toksisko pesticīdu izgāztuvju likvidēšana, kas pastāv vai pastāvēja bijušā padomju bloka valstīs, kā arī augsnes rekultivācija. Pesticīdi saindē gan ūdeni, gan augsni. Šī bagāža varētu mazināt šajos dokumentos sagatavoto pasākumu efektivitāti.

  Urszula Krupa (IND/DEM). - (PL) Priekšsēdētājas kundze! Ražotāji, kurus spiež ražot pārtiku, kas izskatās nevainojami, ievieš pesticīdus, kas kaitē ne tikai videi un ekonomikai, bet arī cilvēku veselībai. Es ceru, ka dokumenti, kurus mēs apspriežam, uzlabos mūsu patērētās pārtikas kvalitāti un veicinās bioloģiskās zemkopības metodes, kas augsnes bagātināšanai vairāk lieto dabisko mēslojumu. Turklāt attiecībā uz negodīgo un amorālo praksi eksportēt vielas, kas zināmas kā kaitīgas, uz trešās pasaules valstīm es citēšu populāru poļu sakāmvārdu: „Ko pats negribi, to otram nedari”. Tas ir pat vēl svarīgāk, jo bīstami pesticīdi atgriežas pie mums pārtikas veidā, ko bagātās valstis iepērk lēti un kas bojā cilvēku veselību.

Bez vispārīgām pamatnostādnēm ir jāizstrādā stratēģija pesticīdu ilgtspējīgai lietošanai dalībvalstu līmenī, kas var veikt pienācīgus pasākumus. Augu aizsardzības līdzekļu apjoma samazināšanai jābūt lielākai teritorijās, kurās lieto vairāk pesticīdu.

  Peter Baco (NI). - (SK) Es augsti vērtēju to, ka visi trīs referenti pieprasa, lai personāls, kas iesaistīts visos pesticīdu apstrādes posmos, būtu augsti kvalificēts. Rīcības plāni, integrētā pārvaldība un stingri importēšanas pasākumi arī ir pozitīvi piemēri visos trijos ziņojumos. Tomēr aizliegumi miglošanai no gaisa un otrādi, situācijas, kad miglošana no gaisa ir iespējama, ir jāformulē precīzi, lietojot skaidru valodu.

Tāpat arī kvantitatīvā lietošanas samazinājuma jēdziens nav skaidri definēts un paver durvis daudziem riskiem, ja to lieto visos gadījumos bez atšķirības. Piemēram, Slovākijas Republika lieto vidēji mazāk par 1 kg pesticīdu uz hektāra, bet citas valstis lieto pat 8 kg uz hektāra.. Tas nozīmē, ka ir valstis, kurās pesticīdu lietošana ir patiešām jāsamazina, un ir valstis, kurās pesticīdu lietošana ir pat jāpalielina. Tāpēc es ierosinu, ka balsojot mums jāņem vērā Eiropas Augu aizsardzības asociācijas ieteikumi vai otrādi, mēs nedrīkstam pieņemt ziņojumus A6-0347/2007 un A6-0359/2007 pirmajā lasījumā, bet mums jāsaglabā līdzsvarotie Komisijas ieteikumi.

  Marianne Thyssen (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, komisāri, dāmas un kungi! Ir pienācis laiks mums formulēt ilgtspējīgas pesticīdu lietošanas tematisko stratēģiju, un laba ideja ir arī nekavējoties sākt to īstenot. Ņemot vērā tās ievērojamo ietekmi uz pārtikas kvalitāti, sabiedrības veselību, vidi un zemkopību, kas visi ir svarīgi jautājumi, visa mūsu grupa, kā arī mūsu referenti un „ēnu referenti” ir veltījuši daudz laika šai paketei. Es jo īpaši vēlos minēt četrus punktus.

Pirmkārt, turpmākā pesticīdu lietošanas samazināšana ir saprātīga. Tad faktiski mazāk tiktu ietekmēta vide, un tāpēc mēs esam pret vienīgi lietotā apjoma samazināšanu. Mēs vēlamies faktiskās ietekmes samazināšanu, pamatojoties uz zinātnisku riska novērtējumu.

Otrkārt, mums ir līdzīga pieeja nemiglojamām zonām ap ūdenstilpēm. Arī šajā jautājumā mēs esam par pieeju, kas pamatojas uz riska novērtējumu, un mēs uzskatām, ka dalībvalstis spēj labāk nekā mēs izdarīt atbildīgu izvēli, daļēji pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti Ūdens pamatdirektīvā.

Treškārt, es gribu zināt, kāpēc Parlaments, kas ir tāda iekšējā tirgus piekritējs, kam ir augsta patērētāju, veselības un vides aizsardzība, ir pret pirmo soli šīs jomas saskaņošanā. Mēs atbalstām ideju par zonām ar iekšēju savstarpēju atzīšanu, ko ierosina Komisija, un vēlamies arī redzēt brīvprātīgu savstarpēju atzīšanu starp zonām.

Visbeidzot, mēs esam pret vispārēju informācijas sniegšanu kaimiņiem, ko savā ziņojumā aizstāvēja Breyer kundze. Šī informācija ir ne tikai lieka stingri regulētiem pasākumiem, bet tā arī izsauc nevajadzīgas bažas un rada vilšanos. Protams, mūsu mērķis nav virzīšanās uz privātu ieviešanu. Tā būtu sabiedrība, ko mēs nevēlamies un neatbalstām.

  Bogdan Golik (PSE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze! Šodienas debates ir ārkārtīgi svarīgas Eiropas lauksaimniecībai un vides aizsardzībai.

Daudzi cilvēki atbalsta pesticīdu lietošanu, un daudzi cilvēki ir pret to. Tomēr es uzskatu, ka zemkopju vadošajam principam jābūt „pēc iespējas mazāk pesticīdu, tikai tie, kas ir būtiski”, un ražotāju un tirgotāju vadošajam principam jābūt piesardzības principam, kam jābūt augstākajam principam attiecībā uz patērētāju dzīvi un veselību ikvienā gadījumā, kurā jaunu pesticīdu ieviešana izraisa bažas vai nu tāpēc, ka zinātnisko pētījumu rezultāti ir pretrunīgi, vai arī tāpēc, ka nav bijis pietiekami daudz laika, lai varētu kategoriski apgalvot, ka dotais līdzeklis vai viela ir nekaitīga cilvēkiem vai dzīvniekiem.

Attiecībā uz ilgtspējīgu pesticīdu lietošanu, manuprāt, ir jāsper šādi soļi: vispirms Komisijai un dalībvalstīm jānodrošina periodiska apmācība un konsultācijas, un izglītojošas programmas, ko vismaz daļēji finansē uzņēmumi, kas ražo pesticīdus. Ir jābūt koordinētai uzraudzībai un datu vākšanai par pesticīdu kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, un tai jāietver ilgtermiņa pētniecības programmas un sankciju uzlikšana piesārņotājiem. Jāizveido koordinēta sistēma datu vākšanai par pesticīdu ražošanu, importu, eksportu, realizāciju, tirdzniecību un lietošanu, un tiem jābūt pieejamiem sabiedrībai. Ir jāveicina zemkopības prakse, kas atbalsta pesticīdu lietošanu mazās devās, lai palīdzētu mainīt vispārējo šo preparātu lietošanu. Jāievieš pienācīgas pārbaudes, un to lauksaimniecības pārtikas produktu imports ES, ko ražo, lietojot ķimikālijas, ir jāaizliedz.

  Jan Mulder (ALDE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Augu aizsardzības līdzekļi ir vēl arvien būtiski lauksaimnieciskajā ražošanā un pārtikas piegādē Eiropā. Ja mēs Eiropā veiksim īpašus pasākumus, svarīgākais jautājums ir, kāda ietekme tiem būs uz konkurētspēju ar pārējo pasauli. Ja mēs Eiropā būsim pārāk stingri un nevarēsim uzspiest tos pašus noteikumus pārējai pasaulei, tas nozīmēs, ka mēs Eiropā varēsim patērēt produktus, ko paši nespēsim šeit ražot, kas man šķiet nepareizi.

Protams, mums ir svarīgi turpināt novērtēt kaitīgo ietekmi, bet mēs nedrīkstam pārspīlēt. Es piekrītu visiem, kas saka, ka mums galvenā vērība jāpievērš riskam un nevis apjoma samazināšanai. 10 metru platās buferjoslas Nīderlandei un citām valstīm būs arī katastrofālas, un tās nav jāiekļauj regulā.

Visbeidzot, par informāciju kaimiņiem. Ja kaut ko apstiprina, kāpēc jāinformē kaimiņi? Tas ir pilnīgi nevajadzīgs noteikums.

  Michael Henry Nattrass (IND/DEM). - Priekšsēdētājas kundze! 1985. gadā AK pesticīdus cieši kontrolēja Tādi uzņēmumi kā Syngenta saka, ka zemkopjiem nedrīkst liegt rīkus, kas viņiem vajadzīgi.

Šīs regulas liek mums atteikties no laba, uz zinātni pamatota regulējuma principa. Piemēram, ietvju nezāļu iznīcināšana ir 400 reižu dārgāka, ja nelieto ķimikālijas. Golfa un sporta spēļu brīvā dabā industrijā valda uzskats, ka bez pesticīdiem nav iespējams uzturēt zālāju. Augu aizsardzības aģentūra apgalvo, ka no 65 % līdz 200 % kultivētās zemes zaudēs produktivitāti, ja aizliegs pesticīdus. Corbett Farms saka, ka šogad ir pierādījusies miglošanas lielā nozīme kartupeļu puves novēršanā. Pesticīdi ir dārgi, un mūsu lauksaimniecības kultūru aizsardzībai lieto vismazāko pesticīdu daudzumu. Lēmumi par to, kā un kad miglot, ir jāpieņem atkarībā no individuālu lauku apstākļiem. Patvaļīga pesticīdu lietošanas samazināšana nevar būt zinātniski pamatota.

Priekšsēdētājas kundze! Lūdzu, atceliet ES kaitīgās regulas. AK Neatkarības partija balsos pret.

  Richard Seeber (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Ļaujiet man sākt ar pateicību referentiem un „ēnu referentiem”. Tas ir pats par sevi saprotams, ka mēs visi esam dziļi norūpējušies par cilvēku veselību un patērētāju aizsardzību, un dažādo Parlamenta deputātu emociju intensitāti var novērtēt pēc šīm nokaitētajām debatēm.

Tomēr ir svarīgi pieņemt lēmumu, pamatojoties uz faktiem, un ņemt vērā realitāti, nevis meklēt varbūtējos.grēkāžus. Būtu ļoti viegli, īpaši pie šīs likumdošanas paketes, kritizēt kādu profesionālo grupu un nemeklēt īsto iemeslu. Tas būtu absolūti nepareizi. Ir jāatzīst jau pašā sākumā, ka mums visiem Eiropā ir vajadzīga labi funkcionējoša lauksaimniecības nozare, kas neizbēgami ietver zināmas daudzuma augu aizsardzības līdzekļu lietošanu.

Par īpašiem Klaß kundzes ziņojuma aspektiem ļaujiet man teikt, ka konkrēta samazinājuma mērķu noteikšana ir saprātīgs princips, bet, manuprāt, kvantitatīvā pieeja, kas šeit pieņemta, ir pārāk neelastīga. Ikvienai dalībvalstij ir pašai jānosaka, ko tā var darīt, jo tikai vispārējā apjoma samazināšana un ticība, ka tas attīrīs vidi, ir pilnīgi nezinātniska. Attiecībā uz buferjoslām jāsaka, ka Komisijas izraudzītajai stratēģijai uzskatīt subsidiaritāti par galveno elementu nav nekādas vainas. Katrai dalībvalstij jāapsver, kā regulēt šīs buferjoslas. Akli uzspiest visai Kopienai 10 metru platu robežjoslu būtu nepareizi. Cenšanās atrast alternatīvas, kas neietver ķimikāliju lietošanu jutīgās jomās, tādās kā retas floras un faunas dzīvotnes, arī ir pieeja, kas atbalstāma bez ierunām.

Attiecībā uz Breyer kundzes ziņojumu jāsaka, ka ir svarīgi, lai mēs atbalstām trīs zonu koncepciju. Ierobežot licenču apjomu līdz atsevišķām dalībvalstīm būtu ārkārtīgi šaura pieeja. Īpaši uzmanīgiem jābūt attiecībā uz izslēgšanas kritērijiem. Viennozīmīgu KMR1 vielu aizliegumu varētu pieņemt, kā teikts tekstā, bet KMR2 vielu gadījumā es arī atbalstu zinātnisku datu izmantošanu, pieņemot licencēšanas lēmumus.

  Evangelia Tzampazi (PSE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Priekšlikums tiesību aktam, par kuru mūs lūgs balsot, paredz augstu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni, ieviešot ilgtspējīgus pesticīdu lietošanas modeļus un noteikumus to laišanai Eiropas tirgū.

Es uzskatu, ka, atbalstot Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas priekšlikumu samazināt pesticīdu lietošanu Eiropā par 20 %, mēs raidām spēcīgu signālu. Mums ir jāpastiprina pesticīdu racionālas lietošanas pārbaudes un, kas ir vēl svarīgāk, jāveicina drošāku alternatīvu augu aizsardzības metožu pētniecība.

Tai pašā laikā priekšlikums par zonu sistēmas atcelšanu un obligātu savstarpēju licencēšanu ir līdzsvarota nostāja. Ņemot vērā zemkopju un nozares intereses, tas paredz dot dalībvalstīm, kas to vēlas, iespēju ieviest augstākus vides aizsardzības līmeņus atkarībā no vietējiem apstākļiem.

Visbeidzot, ļaujiet man minēt īpašo vajadzību aizsargāt sekundāro lietošanu. Es aicinu jūs, dāmas un kungi, atbalstīt priekšlikumu izveidot Eiropas fondu pētniecības veicināšanai. Tādējādi mēs nodrošināsim zemkopjiem labklājību un saglabāsim savus īpašos nacionālos produktus, kas ir daļa no Eiropas lauksaimniecības tradīcijas, un ievērojami veicināsim Eiropas lauksaimniecības ekonomiku.

  Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze! Pateicos par iespēju teikt dažus vārdus par šiem trim ziņojumiem.

Pirmkārt, es uzskatu, ka mums Eiropā jābūt iespējai ražot Eiropas augu kultūras un Eiropas augļus un saknes, kas ir droši cilvēku patēriņam. Tomēr mums šis mērķis jāsasniedz līdzsvarotā un saprātīgā veidā, lai aizsargātu cilvēku veselību, nenodarot pāri lauksaimniecībai.

Mēs negribam uzspiest ierobežojumus, kas varētu negatīvi ietekmēt Eiropas lauksaimniecību, un beigt ar to, ka mums vajadzēs ievest lielu daudzumu pārtikas, kas ietekmēs pārtikas jūdzes, un, protams, dos mums maz iespēju kontrolēt pesticīdu apjomu, ko lieto šīs ievestās pārtikas ražošanā.

Otrkārt, es atbalstu priekšlikumu par riska novērtējumu, kas pamatots ar zinātnes atzinumiem un izrādīsies dalībvalstīm realizējams.

Visbeidzot, manuprāt, 10 metru platā buferjosla nozīmē piemērot visiem gadījumiem vienādu mērauklu, un šāda pieeja ir jādažādo, atļaujot dalībvalstīm ņemt vērā vietējos apstākļus. Kā jau iepriekš teicu, pat Eiropas Parlaments nevar izdot tiesību aktus, kuros ņemti vērā klimatiskie un augsnes apstākļi visā kontinentā.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze! Tematiskā stratēģija un Pamatdirektīva par augu aizsardzības līdzekļiem ir lieli likumdošanas projekti un atspoguļo galveno izaicinājumu ES vides politikai, kas ir jautājums par to, kā efektīvi savienot vides aizsardzību ar veselības apsvērumiem, lai izveidotu politiku, kas ņem vērā sociālo realitāti.

Mums jāatzīst, ka augu aizsardzības līdzekļu un pesticīdu lietošana dod lielu ekonomisku labumu. Prasmīga šo vielu lietošana ir, godīgi sakot, izšķirošs pārtikas ražošanas priekšnoteikums modernajā laikmetā. Tai pašā laikā tomēr augu ražošanas aizsardzības līdzekļu kaitīgā ietekme uz vidi un jo īpaši uz ūdenstilpēm reāli pastāv. Kā tad mēs varam lietot šīs vielas, lai gūtu labumu no pesticīdiem, bet tai pašā laikā samazinātu to kaitīgo ietekmi?

Es nāku no valsts, kurā zemkopība ir cienījama nodarbošanās un kurā iekšzemes lauksaimniecību uzskata par svarīgu. No otras puses, vide ir īpaši trausla. Piemēram, Somijā ir gandrīz 200 000 ezeru, simtiem tūkstošu citu ūdenstilpju un viena no pasaules piesārņotākajām jūrām. Plašais ūdens piesārņojums ir milzīga vides problēma, un augu aizsardzības līdzekļi ir daļa no šīs problēmas. Tas ir izaicinošs vienādojums, un tāpēc ir pareizi, ka direktīvā ir ņemtas vērā dalībvalstu atšķirības. Acīmredzot mums ir vajadzīgi konkrēti ES mēroga standarti, bet līdzekļi, ko piemēro Somijā, nevar būt tādi paši kā tie, ko piemēro, teiksim, Luksemburgā.

Tāpēc veselais saprāts un vides intereses liek mums galveno vērību pievērst mērķiem un atstāt līdzekļus dalībvalstu ziņā. Labs piemērs ir buferjoslas, kam nenoliedzami ir svarīga nozīme ūdenstilpju aizsardzībā. Es esmu pārliecināta, ka buferjoslas, kas piemērotas katrai situācijai un atbilst Komisijas priekšlikumiem, ir pareizais ceļš. Ja mēs tagad nolemsim par precīzām ierobežojumu mērvienībām, piemērojot principu, ka viena mēraukla der visiem gadījumiem, pastāv reālas briesmas, ka daudzas valstis, no vilka bēgot, uzkritīs uz lāci. Varbūt man drīzāk jāsaka, ka tās nerisinās šo problēmu elastīgi vai apmierinoši.

  Dan Jørgensen (PSE). - (DA) Priekšsēdētājas kundze! Daži mūsu kolēģu apgalvojumi šeit šodien liecina par pārpratumiem. Tāpēc es priecājos par izdevību runāt otro reizi. Ir trīs pārpratumi. Pirmais attiecas uz samazināšanas mērķi, daži no maniem kolēģiem saka, ka tas vienkārši nav iespējams. Starp valstīm pastāv atšķirības, un nav iespējams izveidot kopēju Eiropas mēroga samazināšanas mērķi. Nē, to nav iespējams izdarīt! Mēs to arī nedarām. Tas, ko mēs darām, ir paziņojam, ka kopējam Eiropas samazināšanas mērķim jābūt 20 %. Tomēr dažās valstīs tas var būt 30 % un citās – 10 %. Dalībvalstu samazināšanas mērķus noteiks, pamatojoties un to rīcības plāniem. Tāpēc baidīties no šī punkta ir pārpratums. Galvenais aspekts, ko mēs ņemam vērā, ir tas, ka viens grams kāda pesticīda var dažkārt būt bīstamāks par veselu kilogramu cita pesticīda. Tāpēc mēs esam kā daļu no šī samazināšanas pienākuma ieviesuši pielietojuma biežuma indeksu. Es varu labi iedomāties, ka arī Komisijai būs kaut kas par to sakāms, kad jūs, Dimas kungs, varēsiet pēc maza brītiņa izteikties.

Otrais pārpratums attiecas uz zonām. Pastāv uzskats, ka tas būtu gandrīz vai apvainojums iekšējam tirgum, ja mums nebūtu zonu. Nē, gluži otrādi! Atsakoties no šīs muļķīgās idejas par zonām un sakot, ka mēs pamazām ieviesīsim savstarpēju datu apmaiņu, mēs apgalvojam, ka visa ES ir viena zona, kurā mēs apmaināmies ar datiem. Tomēr ir skaidrs, ka mēs nevaram runāt par obligātu savstarpēju pesticīdu atzīšanu vienkārši tāpēc, ka ikvienā valstī pastāv atšķirīgi ģeogrāfiskie, klimatiskie un vides apstākļi. Manuprāt, ikviens Parlamenta deputāts, kas šodien runāja, man piekritīs šajā jautājumā.

Trešais lielais pārpratums ir tas, ka samazināšana iznīcinās lauksaimniecības konkurētspēju. Nē! Dānijā mēs esam samazinājuši pesticīdu lietošanu par 50 % kopš divdesmitā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, nemaz neietekmējot lauksaimniecības konkurētspēju. Pesticīdi ir dārgi, un tāpēc jo mazāk tos lieto, jo labāk konkurētspējai, ja vien tos lieto pareizi,

  Anders Wijkman (PPE-DE). - (SV) Priekšsēdētājas kundze! Laika ir maz, un es runāšu galvenokārt, lai izteiktu atbalstu Breyer kundzes ziņojuma līdzreferentei no PPE-DE grupas Erna Hennicot-Schoepges. Manuprāt, tā ir kļūda, ka vairākums no manas grupas ignorēja Hennicot-Schoepges kundzes ieteikumu attiecībā uz vairākiem svarīgiem punktiem un neatbalstīja svarīgus priekšlikumus, kas bija ziņojumā. Protams, es piekrītu, ka sniegt informāciju 48 stundas pirms miglošanas ir nepraktiski un tas nedarbosies, bet nav prātīgi secināt, ka mums vispār nav vajadzīga nekāda prasība pēc informācijas. Hennicot-Schoepges kundzes priekšlikums kā kompromisa priekšlikums ir līdzsvarots.

Vēl viens svarīgs jautājums ir aizlieguma kritēriji īpaši jutīgām vielām. Mums savi lēmumi galvenokārt jāsaskaņo ar Parlamenta lēmumiem attiecībā uz jaunajiem REACH ķimikāliju tiesību aktiem. Viens no pamatpricipiem šajā sakarā bija pakāpeniska to vielu likvidācija, kurām bija grūti noteikt riska slieksni, vielu, par kurām pastāv lielas bažas. Acīmredzot mums jāseko šai pieejai, jo īpaši tāpēc, ka mums ir darīšana ar vielām, kas nonāk kontaktā vai var nonākt kontaktā ar produktiem, ko ēdam.

Vēl viens jautājums, kurā es atbalstu referenti Breyer kundzi, ir zonu izveides priekšlikums. Kad es redzēju Komisijas priekšlikumu, es tūlīt uzskatīju to par interesantu mēģinājumu sadalīt Eiropu zonās, kas ir samērā līdzīgas augu valsts apstākļu, klimata utt. ziņā. Tomēr šīs ierosinātās zonas ir diemžēl pārāk patvaļīgas. Es nevaru atbalstīt šo pieeju un uzskatu, ka dalībvalstīm jāļauj saglabāt tiesības atteikties no dažādiem līdzekļiem, pat ja to kaimiņvalstis ir devušas tiem zaļo gaismu. Es vēlētos runāt par citiem jautājumiem, bet man piešķirtais laiks ir beidzies.

  Esther De Lange (PPE-DE). - (NL) Priekšsēdētājas kundze! Kad es izeju no sava ciemata, es nokļūstu unikālā lauksaimniecības teritorijā, zaļajā zonā starp lielām pilsētām, tādām kā Amsterdama, Roterdama un Utrehta. Tā ir vēl arvien zaļa zemkopības zeme, bet Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ierosinātā 10 metru platā buferjosla padarīs zemkopību neiespējamu šajā teritorijā, lai gan tieši zemkopība uztur šo teritoriju zaļu.

Pagājušajā nedēļā es to pārbaudīju, bet man gandrīz neizdevās atrast kaut cik zemes starp daudzajiem grāvjiem, kas bija s20 metru plati. Ikviens, kas kaut ko zina par Nīderlandi, zina, ka tas attiecas ne tikai uz zaļo zonu. Holandiešu zemkopībai ir raksturīgi daudzi grāvji starp ganību laukiem. Tas nozīmē, ka, izveidojot 10 metru platas buferjoslas, Nīderlande zaudēs 800 000 hektāru no savas zemkopības zemes, 35 % no lauksaimniecības teritorijas.

Es tāpēc lūdzu deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu, ņemot vērā arī lauksaimniecības produktus, kas ir vajadzīgi Eiropai un pasaulei, kā teica Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētājs. Tas nenozīmē, ka es patiesībā nepiekrītu mērķim aizsargāt dabu un sabiedrības veselību. Mēs visi atbalstām šo uzdevumu. Es tikai uzskatu, ka to var labāk sasniegt ar pieeju, kas pamatojas uz riska analīzi un riska samazināšanu.

Alternatīva samazināt lietošanu, protams, izklausās skaista un vienkārša – vispārējs 20 % samazinājums – bet tā patērētājam nesniedz vislabāko aizsardzību, jo to var aplūkot tikai kvantitatīvā un nevis galīgā rezultāta, galīgā riska izteiksmē. Ņemot to vērā, man faktiski ir grūti saprast Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības smagos sagrozījumus , jo viņi atbalsta 20 % vispārējo samazinājumu, kā arī pieeju, kas pamatojas uz riska analīzi.

Man ir divi pēdējie punkti. Viss, ko gribu teikt par licencēšanas sistēmu, ir tas, ka 27 dalībvalstīm ir vēlamas trīs klimatiskās zonas, protams, ņemot vērā valstu apstākļus. Visbeidzot, es lūdzu Komisijai neaizmirst mazāk izplatītos kultūraugus visās galvenajās debašu jomās.

  Françoise Grossetête (PPE-DE) . – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Pesticīdu atliekas pašreiz ir atrodamas visur – pārtikā, ūdenī, gaisā, mūsu ķermeņa audos, māšu pienā, un, kas ir visbiedējošāk, mūsu nedzimušo bērnu organismos. Mēs tikai tagad sākam apjaust šo visuresošo pesticīdu atlieku ilgtermiņa sekas: tās ietver dažādas vēža formas, endokrīnās sistēmas traucējumus, vīriešu auglības samazināšanos, mūsu imūnsistēmas bojājumus un nervu sistēmas deģeneratīvās slimības.

Tāpēc, jā un vēlreiz jā, samazināsim pesticīdu lietošanu, un darīsim to nekavējoties. Es pilnīgi atbalstu priekšlikumus, ko izteica mana kolēģe Hennicot kundze sakarā ar Breyer kundzes ziņojumu, un, lai taupītu laiku, es uzsvēršu tikai vēl vienu punktu, ko es uzskatu par būtisku un ko PPE grupa ir apspriedusi, – proti, paziņojumus cilvēkiem, kas dzīvo to teritoriju tuvumā, kuras paredzēts apstrādāt ar pesticīdiem. Es uzskatu, ka daļa no mūsu grupas rīkojas nesaprātīgi, iesakot, ka šāda paziņošana nav vajadzīga, aizbildinoties ar to, ka lietojamās vielas nav kaitīgas, ja tās ir iepriekš apstiprinātas.

Miglošana no gaisa ir parasta lieta, jo īpaši mežos un vīnogu audzētavās. Tā ietver risku, ka vielas varētu tikt aiznestas pa gaisu uz apdzīvotām vietām vai jutīgām teritorijām, tāpēc tā ir stingri regulējama. Ir svarīgi, lai audzētāji par pesticīdu miglošanu iepriekš brīdinātu cilvēkus, kas dzīvo tuvumā un tāpēc ir potenciāli pakļauti to iedarbībai. Cilvēki, kas cieš no elpošanas orgānu slimībām, tādām kā astma, varētu tikt smagi skarti, ja viņi nav iepriekš brīdināti par miglošanu. Informācijas sniegšanai nevajadzētu uzlikt zemkopjiem papildu administratīvo nastu, kā daži no maniem kolēģiem ir teikuši. Viss, kas ir vajadzīgs, ir vienkārši paziņojumi, kuros minēti paredzētās miglošanas datumi un kuri izvietoti tuvu cilvēku apdzīvotām vietām apdraudētajās teritorijās.

Es vēlos beigt savu runu, sakot, ka ir pienācis laiks pāriet uz jaunas paaudzes lauksaimniecības praksi, kas saudzē vidi un kam tādējādi ir zināma loma zemkopības nozares modernizēšanā.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze! Ceļš uz ilgtspējīgu pesticīdu lietošanu ir riska racionāla samazināšana. Mums šis mērķis jāsasniedz, īstenojot direktīvas pamatnostādnes par ilgtspējīgu pesticīdu lietošanu. Katrai valstij būs jāsagatavo pašai savs plāns saskaņā ar direktīvas pamatnostādnēm. Katrai valstij jābūt spējīgai to izdarīt, ņemot vērā vietējos apstākļus un atšķirības.

Mēs atšķiramies galvenokārt ar lauksaimniecības attīstības līmeni, es atkārtoju – ar lauksaimniecības attīstības līmeni. Eiropas Savienības jaunajām dalībvalstīm bieži ir jāpaveic milzīgs darbs, lai panāktu citu valstu attīstības līmeni. Šajās valstīs pesticīdu lietošanas samazinājums, salīdzinot ar pašreizējo lietošanas līmeni, galu galā, darbosies pret mūsu kā patērētāju interesēm, izņemot gadījumu, kad, samazinot to lietošanu, mēs ņemsim vērā šo līdzekļu lietošanas pašreizējo līmeni, kas ir salīdzinoši zems.

Mūsu dabasskati arī ir atšķirīgi. Polijā milzīgas mežu teritorijas var aizsargāt pret kaitēkļiem, tikai miglojot tās no gaisa. Mūsu pienākums pret dabu ir aizsargāt šos mežus, un Parlamenta pienākums ir izstrādāt pamatnostādnes par to līdzekļu drošu lietošanu, kas aizsargā dabu.

Direktīvā daudz ir teikts par to, ka zemkopja zināšanu līmenis ir vissvarīgākais faktors ilgtspējīgas pesticīdu lietošanas īstenošanā. Mūsu pienākums ir atbalstīt zemkopju izglītošanu un radīt apstākļus, lai šī informācija sasniegtu ikvienu zemkopi. Iesniedzot apspriešanai grozījumu par dalībvalstu pagaidu pabalstiem pesticīdiem, es esmu par mehānismu, kas ļautu nomainīt vecākus augu aizsardzības līdzekļus ar jaunākiem un drošākiem, cik drīz vien iespējams. Es lūdzu jūsu atbalstu.

Direktīvas pamatnostādnēm jāveicina racionāli pasākumi, un tās nedrīkst atņemt drosmi dalībvalstīm un zemkopjiem.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze! Es pateicos runātājiem šīvakara sēdē par pozitīvajām piezīmēm. Ļaujiet man īsumā izklāstīt Komisijas viedokli par dažiem svarīgiem jautājumiem, kas tika ierosināti.

Ļaujiet man sākt ar tematisko stratēģiju un jo īpaši ar jautājumiem, kas nav minēti direktīvā.

Vispirms mani iepriecina tas, ka ziņojumā ir atbalstīta tematiskā stratēģija pesticīdu ilgtspējīgai lietošanai. Priekšlikums izstrādāt jaunus tiesību aktus, lai risinātu pesticīdu lietošanas riska problēmu, ir īpaši labs.

Es piekrītu, ka dziļāka pesticīdu kombinētās un kumulatīvās lietošanas ietekmes uz veselību izpēte ir svarīga.. Manuprāt, aizvietošanas princips ir būtisks, saskaņā ar to viskaitīgākās vielas tiek izņemtas no tirgus un aizvietotas ar drošākiem alternatīviem risinājumiem, no kuriem daži nav saistīti ar ķimikālijām.

Visbeidzot, Belohorská kundzes ziņojums, ko pieņēma Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja, ierosina dažus papildu pasākumus, kas ir īpaši pozitīvi.

Ļaujiet man īpaši pievērsties pamatdirektīvai. Daudzi Eiropas Parlamenta pieņemtie grozījumi sniedz lietderīgus paskaidrojumus un var tikt pieņemti. Citi grozījumi tomēr var beigties ar nevēlamiem rezultātiem. Es vēlos vispirms komentēt pamatgrozījumus, kurus Komisija var principā vai daļēji pieņemt.

Komisija daļēji pieņem priekšlikumu, ka dalībvalstīm jāizvirza individuāli mērķi savos rīcības plānos par viskaitīgāko pesticīdu lietošanas ierobežojumu. Patiešām, šādu mērķu izvirzīšana saskan ar direktīvas vispārējo mērķi mazināt pesticīdu lietošanas risku. Nosacīt vispārēju, pastāvīgu mērķi pesticīdu lietošanas samazināšanai ES mērogā, papildinot dalībvalstu mērķus, nav nepieciešams, un tāpēc Komisija to neatbalsta. Faktiski vispārēja pesticīdu apjoma samazināšana nenozīmē attiecīgu riska samazināšanos: riska līmenis katrai vielai ir atšķirīgs. Tāpēc, ierobežojot risku, galvenā vērība jāpievērš viskaitīgākajām vielām.

Komisija principā var pieņemt noteikumu par obligāto buferjoslu platumu, kas jāizveido laukos, kuri atrodas blakus ūdenstilpēm, jo tas dos videi papildu labumu. Tomēr uzspiest 10 metru ierobežojumu bez atšķirības visos gadījumos nešķiet lietderīgi. Komisija vēlas, lai dalībvalstis saglabā elastību un nosaka piemērotu buferjoslu platumu saskaņā ar savām ģeogrāfiskajām īpatnībām.

Komisija var pieņemt arī konkrētus noderīgus paskaidrojumus par citiem jautājumiem, tādiem kā tehniskā apmācība un sertifikācija. Tomēr ir arī grozījumi, ko Komisija nevar atbalstīt.

Pirmkārt, Komisija ir pārliecināta, ka obligāta kopējo vispārējo noteikumu ievērošana attiecībā uz profesionālu pesticīdu lietotāju veikto integrēto kaitēkļu apkarošanu ir būtisks pasākums, lai mazinātu atkarību no pesticīdiem. Tas ir liels ieguvums videi visā ES un dos ieguldījumu ilgtspējīgas un konkurētspējīgas lauksaimniecības nozares attīstībā. Es tāpēc nevaru pieņemt šī Eiropas Komisijas ierosinātā ārkārtīgi svarīgā pasākuma atcelšanu saskaņā ar 86. grozījumu.

Otrkārt, Eiropas Komisija piekrīt veikt pasākumus, lai aizsargātu iedzīvotājus, kas dzīvo to lauku tuvumā, kuri tiek migloti no gaisa. Tomēr tā uzskata, ka pilnīgs pesticīdu lietošanas aizliegums tā saucamajās jutīgajās teritorijās nav samērīgs. Mums jāatstāj dalībvalstīm un vietējām iestādēm kaut kāda rīcības brīvība. Ja tas ir nepieciešams, un retos izņēmuma gadījumos, kad tikai pesticīdu lietošana dod rezultātus, ir jāatļauj tos lietot, lai gan pastāv risks cilvēku veselībai un bioloģiskajai daudzveidībai.

Treškārt, lai gan Komisija ir apņēmusies apsvērt direktīvas darbības jomas paplašināšanu un piemērot to arī biocīdiem, šāds lēmums tomēr prasa rūpīgu izpēti, kā arī konkrētu direktīvas par pesticīdiem aspektu īstenošanu. Kad pārskatīšanas programma, kas paredzēta direktīvā par biocīdiem ļaus iegūt vairāk datu, mums būs iespēja labāk risināt biocīdu lietošanas jautājumu.

Ceturtkārt, Komisija nevar atbalstīt atsauces pievienošanu Līguma 152. panta 4. punktam, jo ierosinātā direktīva nepārprotami attiecas uz vides aizsardzību, kas jau ietver sabiedrības veselības jautājumus.

Piektkārt, lai gan nodokļu un iemaksu uzlikšana saskan ar principu „piesārņotājs maksā”, pašlaik nav nekādas efektīvas sistēmas nodokļu likmju diferencēšanai atkarībā no riska, ko rada katrs pesticīdu veids. Šī iemesla dēļ Komisija vēlas, lai nodokļus un iemaksas noteiktu Kopienas līmenī nevis pašreizējā posmā, bet tad, kad būs notikusi šī jautājuma izpēte.

Priekšsēdētājas kundze! Komisija var pieņemt 121 grozījumu no 166  iesniegtajiem grozījumiem; no tiem Komisija var pilnīgi pieņemt 25 grozījumus un 96 grozījumus – principā vai daļēji. Es iesniedzu Parlamenta sekretariātā Komisijas nostājas un grozījumu pilnīgu sarakstu.

Ļaujiet man vēlreiz pateikties visiem tiem, kas devuši ieguldījumu šīvakara debatēs un jo īpaši referentēm par viņu darbu. Pateicos par uzmanību..

  Markos Kyprianou, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze! Ļaujiet man sākt ar atgādinājumu deputātiem par ES pašreizējo būtisko politiku veicināt un atbalstīt veselīgas pārtikas lietošanu. Augļiem un saknēm, protams, ir liela nozīme veselīgā diētā. Ir ļoti svarīgi to saprast. Tādējādi mums šodien ir divi mērķi. Mums jānodrošina augļu un sakņu audzēšana, un šī ir lieliska izdevība audzēšanai, un mums jāatbalsta lauksaimniecība. Otrkārt, mums jānodrošina, lai augļi un saknes būtu droši patērējamas. Mēs uzskatām, ka Komisijas priekšlikums veiksmīgi un līdzsvarotā veidā risina šos abus uzdevumus.

Es ar lielu interesi sekoju visu Parlamenta deputātu debatēm. Izvirzītie argumenti ir nopietni, un mēs tos pienācīgi ņemsim vērā. Laika trūkuma dēļ es nevēlos sīkāk apspriest visus šos jautājumus. Ļaujiet man pieskarties diviem vai trim jautājumiem, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi un šodien šeit tika izvirzīti.

Pirmkārt, par viegli ievainojamu grupu aizsardzības tēmu, es piekrītu, ka mums tās jāaizsargā, un tas ir ņemts vērā ierosinātajā regulā. Mēs piekrītam arī pieņemt grozījumu pievienotajā viegli ievainojamu grupu definīcijā vienkārši tāpēc, ka tā nodrošinās šīm grupām vēl lielāku aizsardzību. Es vēlos sniegt vienu komentāru, lai gan tas nav tieši saistīts ar apspriežamo tematu, par ievestiem produktiem. Es uzsveru, ka pesticīdu atliekas tajos arī tiek pārbaudītas saskaņā ar citu regulu par maksimāli pieļaujamajiem pesticīdu atlieku līmeņiem. Mums ir pārbaudes noteikumi, kas garantē patērētāju aizsardzību arī attiecībā uz importu.

Vispārīgāk runājot, apstiprināšanas kritēriji ir ļoti svarīga tiesību aktu daļa. Patiešām, priekšlikuma galvenais mērķis ir aizsargāt pilsoņu un vides veselību. Tas ir ļoti svarīgi, un mēs nedrīkstam to aizmirst. Ierosinātie apstiprināšanas kritēriji ir vajadzīgi, lai sasniegtu šo mērķi, tāpēc Komisija nevar pieņemt nekādas novirzes no tiem. No debatēm un dažiem grozījumiem kļūst skaidrs, ka Eiropas Parlamentam arī ir svarīgi šie mērķi. Daži grozījumi varētu pat stiprināt šos kritērijus. Komisija uzskata, ka ierosinātajiem kritērijiem jānodrošina augsts aizsardzības līmenis, nepadarot augu aizsardzību nerealizējamu vai darboties nespējīgu. Tātad Komisija nespēs pieņemt grozījumus, kas vājinās šos kritērijus.

Beidzot esmu nonācis pie pretrunīgā savstarpējās atzīšanas temata, kas ir radies, saskaņojot dažādas zonas šajā sektorā. Es uzskatu, ka mūsu priekšlikums ir mazliet nepareizi iztulkots. Vispirms ļaujiet man atgādināt jums, ka jaunais priekšlikums ieviesīs stingrākus kritērijus, kas jāīsteno, pamatojoties uz zonām. Mums visiem tas jāpatur prātā, jo tas nodrošinās augstāku veselības un vides aizsardzības līmeni. Tai pašā laikā mēs tieksimies uz vienoto tirgu, iekšējo tirgu, tādējādi izvairoties no tādas anomālijas kā vienota tirgus lauksaimniecības produktiem, no vienas puses, un dalīta tirgus augu aizsardzības līdzekļiem, no otras puses. Ja paturam prātā īpašas iezīmes, kas saistītas ar klimatu un augsni, dalījums atsevišķās zonās ir nenovēršams. Jautājums tomēr nav tik vienkāršs un skaidri iezīmēts, tāpēc es paredzu iespējamus pārpratumus. Ievērojot to, dalībvalstis varēs rīkoties, lai aizsargātu sevi, un, no otras puses, lēmumu pieņemšanas procedūrā, kam ir nepieciešams zonas pirmās dalībvalsts apstiprinājums, eksperti no citām dalībvalstīm varēs aktīvi piedalīties licencēšanas procedūrā, un tādējādi tie spēs novērtēt apstākļus visas zonas mērogā. Citiem vārdiem, lēmumu nepieņems vienpusēji viena atsevišķa dalībvalsts, kas pieder pie attiecīgās zonas, bet pārstāvji no citām šīs zonas dalībvalstīm piedalīsies šajā procedūrā. Viņiem būs iespēja izteikt savu viedokli un pārliecināt citus par šo valstu īpašajiem apstākļiem.

Ļaujiet man pievērsties ūdens aizsardzībai. Tas arī ir jutīgs jautājums, ko ir ierosinājuši vairāki Parlamenta deputāti. Priekšlikums un jo īpaši Pamatdirektīva par ūdens politiku radusies vajadzības dēļ aizsargāt ūdens resursus. Ja no riska novērtējuma kļūst skaidrs, ka saskaņā ar ierosinātajiem lietošanas noteikumiem atļautās robežvērtības viegli ievainojamās teritorijās var tikt pārsniegtas, attiecīgā dalībvalsts var atteikties un tai ir jāatsakās no pesticīdu lietošanas šajā īpašajā teritorijā. Turklāt, ja dalībvalsts var pierādīt ka visa tās augsne uzskatāma par viegli ievainojamu teritoriju, tai ir iespēja vispār neapstiprināt attiecīgo augu aizsardzības līdzekli. Tāpēc īpašie apstākļi un vajadzība aizsargāt ūdens resursus jaunās regulas ierosinātajā procedūrā tiek skaidri ņemtas vērā. Lai gan Komisija atzinīgi vērtē sniegtos komentārus, tā tāpēc nevarēs pieņemt grozījumus, kas attiecas uz apstiprināšanas sistēmu, kura pamatojas uz zonām.

Kā jau teicu, pavisam ir pāri par 250 grozījumiem, un nav laika tos sīki analizēt. Es redzu, ka mums vēl arvien ir dažādi viedokļi, bet es paredzu, ka procedūra un debates dos mums iespēju atrast kopīgu valodu.

Komisijas loceklis –Pielikums – Komisijas nostāja

Klass ziņojums (A6-0347/2007)

Komisija var pieņemt šādus grozījumus: 2, 3, 6, 17, 26, 49, 52, 53, 60, 61, 66, 68, 76, 94, 95, 97, 103, 105, 106, 107, 108, 109, 111, 115 un 117.

Komisija var principā vai daļēji pieņemt šādus grozījumus: 4, 7, 8, 9, 10, 11, 12, 13, 14, 15, 18, 19, 20, 21, 24, 25, 27, 31, 33, 34, 35, 36, 38, 39, 42, 43, 44, 45, 47, 48, 50, 51, 54, 56, 59, 62, 63, 64, 65, 67, 70, 71, 74, 75, 78, 79, 80, 81, 82, 83, 85, 87, 90, 92, 93, 100, 101, 110, 112, 113, 114, 116, 118, 119, 122, 126, 128, 129, 130, 131, 133, 134, 135, 136, 137, 140, 141, 142, 143, 144, 145, 146, 147, 148, 149, 150, 151, 152, 153, 154, 155, 156, 160, 163, 164 un 165.

Komisija nevar pieņemt šādus grozījumus: 1, 5, 16, 22, 23, 28, 29, 30, 32, 37, 40, 41, 46, 55, 57, 58, 69, 72, 73, 77, 84, 86, 88, 89, 91, 96, 98, 99, 102, 104, 120, 121, 123, 124, 125, 127, 132, 138, 139, 157, 158, 159, 161 un 162.

Komisija saglabā savu nostāju attiecība uz 166. grozījumu.

Breyer ziņojums (A6-0359/2007)

Komisija var pieņemt vai arī pieņemt ar citādu formulējumu šādus grozījumus: 9, 11, 20, 22, 26, 29, 31, 32, 33, 36, 41, 43, 45, 49, 51, 56, 57, 64, 67, 75, 78, 79, 82, 84, 92, 93, 96, 102,107, 112, 114, 119, 124, 130, 131, 140, 145, 153, 155, 156, 157, 159, 160, 167, 170, 181, 184, 190, 195, 196, 197, 201, 203, 206, 212, 213, 215, 217, 220, 254, 258, 274, 282, 283, 286 un 301.

Komisija var pieņemt šādus grozījumus: 4, 5, 6, 7, 10, 14, 18, 19, 21, 24, 25, 27, 34, 39, 46, 50, 53, 54, 59, 61, 62, 63, 66, 76, 77, 80, 87, 89, 94, 95, 98, 99, 100, 108, 109, 115, 116, 121, 122, 123, 133, 134, 136, 149, 163, 169, 175, 176, 177, 180, 183, 188, 189, 193, 199, 209, 218, 225, 233, 243, 244, 248, 251, 252, 268, 279, 284, 290, 296, 297, 300, 302 un 305, principā vai daļēji.

Komisija nevar pieņemt šādus grozījumus: 1, 2, 3, 8, 12, 13, 15, 16, 17, 23, 28, 30, 35, 37, 38, 40, 42, 44, 47, 48, 52, 55, 58, 60, 65, 68, 69, 70, 71, 72, 73, 74, 81, 83, 85, 86, 88, 90, 91, 97, 101, 103, 104, 105, 106, 110, 111, 113, 117, 118, 120, 125, 126, 127, 128, 129, 132, 135, 137, 138, 139, 141, 142, 143, 144, 146, 147, 148, 150, 151, 152, 154, 158, 161, 162, 164, 165, 166, 168, 171, 172, 173, 174, 178, 179, 182, 185, 186, 187, 191, 192, 194, 198, 200, 202, 204, 205, 207, 208, 210, 211, 214, 216, 219, 221, 222, 223, 224, 226, 227, 228, 229, 230, 231, 232, 234, 235, 236, 237, 238, 239, 240, 241, 242, 245, 246, 247, 249, 250, 253, 255, 256, 257, 259, 260, 261, 262, 263, 264, 265, 266, 267, 269, 270, 271, 272, 273, 275, 276, 277, 278, 280, 281, 285, 287, 288, 289, 291, 292, 293, 294, 295, 298, 299, 303, 304 un 306.

SĒDI VADA: ROTHE KUNDZE
Priekšsēdētāja vietniece

  Gyula Hegyi (PSE), rakstiski. – Pesticīdi pieder pie visbīstamākajām ķimikālijām, jo tie paredzēti nogalināšanai, un tie tiek apzināti iepludināti vidē un pārtikā. Tikai aptuveni 1 % no pesticīda patiesībā sasniedz savu mērķi. Tāpēc, sagatavojot tiesību aktus par pesticīdu lietošanu un atļauju tos lietot, mums jāpatur prātā dažādu ieinteresēto pušu intereses. Zemkopju interesēs ir iegūt lielu ražu un labas kvalitātes produktus ar zemām izmaksām. Ja viņi var sasniegt šo mērķi ar mazāku apjomu pesticīdu, viņi var ietaupīt izmaksas un sagādāt veselīgākus produktus. Pilsoņi interesēs ir iegūt drošus, lētus produktus un dzeramo ūdeni, kurā nebūtu pesticīdu. Tāpēc mazāka apjoma un drošāku pesticīdu lietošana ir gandrīz ikviena cilvēka interesēs.

Ja mēs gribam panākt jūtamu pesticīdu lietošanas samazinājumu Eiropā, mums ir vajadzīgi efektīvi dalībvalstu pesticīdu samazināšanas plāni, galveno vērību pievēršot vietējiem apstākļiem un vietējām iespējām.

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. –

Es atbalstu šī ziņojuma nodomu, jo tas stiprina pašreizējos tiesību aktus attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, tādējādi vairojot patērētāju paļāvību uz pārtiku, ko viņi patērē, sniedzot visiem, kas nonāk tiešā saskarē ar šiem līdzekļiem, tādiem kā ražotājiem, zemkopjiem, piegādātājiem, skaidrākas pamatnostādnes attiecībā uz pesticīdu lietošanu, un vispār tas garantēs lauksaimniecības produktu drošu ražošanu ES.

Tomēr ir svarīgi norādīt, ka tiesību aktu nostiprināšana šajā jomā būs efektīva tikai tad, ja dalībvalstis nodrošinās pietiekamu pārbaudi un uzraudzību. Pašreiz šķiet, ka ir zināma pesticīdu atlieku uzraudzība pārtikas produktos, bet tā nav adekvāta, lai nodrošinātu pietiekamu pārliecību patērētājos par šiem produktiem. Jāsper soļi, lai nodrošinātu, ka paredzētie pasākumi saskaņā ar šiem tiesību aktiem tiek īstenoti ar efektīvas uzraudzības palīdzību.

  Péter Olajos (PPE-DE), rakstiski. – (HU) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Mēs jau vairākus mēnešus debatējam par šīs tiesību aktu paketes par augu aizsardzības līdzekļiem detalizētiem aspektiem. Šajā laikā mēs esam aplūkojuši daudzus viedokļus un iekļāvuši tos tekstā. Manuprāt, šī procesa rezultātā mums tagad ir projekts, kas daudzējādā ziņā pamatojas uz kompromisu un pēc iespējas atbilst daudzām prasībām. Tomēr ir daži jautājumi, kurus nedrīkst pakļaut kompromisam. Kad ir apdraudēta cilvēku veselība, nevar pieļaut, ka ekonomiskām interesēm piešķir prioritāti. Šie tiesību akti neattiecas uz Eiropas lauksaimniecības nozares konkurētspēju, bet uz Eiropas pilsoņu veselības aizsardzību. Mēs redzējām arī, ka pašreizējie noteikumi atsevišķās dalībvalstīs ir stipri atšķirīgi. Manā valstī tie ir starp stingrākajiem. Šeit Strasbūrā mēs debatējam, vai pie ūdenstilpēm jānosaka 5 vai 10 metru plata buferjosla, bet Ungārijā jau gadu desmitiem ir bijusi 50 metru plata buferjosla un dažās vietās pat 500 metru plata. Turklāt, lai gan mūsu zemkopji lieto 15 reizes mazāk pesticīdu kā Nīderlandē, Eiropas intervences noliktavas, kad tās vēl pastāvēja, vai plīsa no Ungārijas kukurūzas. Ņemot visu to vērā, es lūdzu savus kolēģus rītdienas balsojumā atbalstīt stingru samazināšanas kritēriju ieviešanu. Pamatojoties uz kompromisa teksta projektu, tas attieksies tikai uz 29 no vairāk nekā 600 vielām. Tā nav pārāk augsta cena, ko maksājam, lai nodrošinātu, ka zināmie kancerogēnie un toksiskie savienojumi nenokļūst mūsu ēdienkartē. Pat ja pastāv atšķirības dalībvalstu īpašās situācijas dēļ, balsojot mēs esam vienisprātis šajā ziņā. Tāpēc izmantosim savu balsojumu tā, lai varētu apsēsties pie galda ar mierīgu sirdsapziņu.

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Tāpat kā mums ir zāles cilvēkiem, mums ir arī zāles augiem: pesticīdus var pamatoti tā saukt, jo tie ir zāles cīņā pret slimībām, kaitēkļiem un nezālēm. Protams, tie jālieto saskaņā ar stingriem noteikumiem. Nepareizas lietošanas sekas ir organisma saslimšana, kas izpaužas kā vēzis.

Dāmas un kungi! Mūsu pieejai šim jautājumam jāpamatojas uz zinātnisku analīzi. Mums nevajag padoties pesticīdu histērijai, kas izraisīta Eiropas Parlamentā. Nodrošinājums ar pārtiku Eiropā samazinās, un tas vairo lauksaimniecības pārtikas produktu atkarību no pasaules tirgus krājumiem. Mums jāatceras, ka pārtikas produktu trūkums novedīs pie to cenu celšanās.

Pēc konsultēšanās ar speciālistiem es uzskatu, ka daži ES Direktīvas 91/414 EEK un Pamatdirektīvas par ilgtspējīgu pesticīdu lietošanu, ko iesniedza Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja, grozījumi ir nerealizējami. Šīs jaunās sastāvdaļas neatbilst mērķtiecīgas un samērīgas, uz zinātniskiem principiem pamatotas likumdošanas principiem.

Es saprotu, ka mums vajadzīgi saskaņoti tiesību akti par Eiropas pesticīdiem, lai garantētu drošus pārtikas produktus. To atzīstot, mēs tomēr nedrīkstam kavēt zemkopjus lietot līdzekļus, kas viņiem ir vajadzīgi, lai ražotu drošu, barojošu un pieejamu pārtiku.

Es nevaru atbalstīt Christa Klaß kundzes un Hiltrud Breyer kundzes ziņojumus, ko pieņēmusi Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja. Es balsošu par tiem tikai tad, ja grozījumi, ko iesniedza mana politiskā grupa PPE-DE, tiks pieņemti.