Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2007. gada 22. oktobris - Strasbūra

16. Kopienas stratēģija vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu CO2 emisiju samazināšanai (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir Chris Davies ziņojums (A6-0343/2007) Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā par Kopienas stratēģiju vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu CO2 emisiju samazināšanai (2007/2119(INI)).

  Chris Davies (ALDE), referents. – Priekšsēdētājas kundze! Ļaujiet man sākt ar apsūdzošu jautājumu komisāram. Gadu gaitā daži no mums ir vairākkārt norādījuši, ka automobiļu ražotāji nepilda brīvprātīgās vienošanās noteikumus samazināt emisijas. Tad kāpēc piecus gadus pēc tam, kad tas kļuva acīmredzams, mums vēl arvien nav tiesību aktu, kas pieprasa, lai ražotāji sasniegtu mērķus, par kuriem tika panākta vienošanās, jo ar katru nokavētu mēnesi kļūst arvien grūtāk pildīt uzdevumu, kas sākotnēji bija iespējams?

Tas nosaka pamatu šodienas debatēm. Vidējās emisijas no jauniem automobiļiem pašlaik ir nedaudz mazākas par 160 g CO2 kilometrā, kas ir daudz vairāk nekā 2008. gadam noteiktais mērķis – 140 g. Tāpēc nepārsteidz tas, ka mūsu deputāti vēlas, lai automobiļu ražotājus sodītu par saistību nepildīšanu. Tomēr ražotāji faktiski nav pārkāpuši likumus, un, lai kā mēs vēlētos, kaut viss būtu citādi, emisiju līmenis ir tāds, kāds tas ir.

Komisija ir paziņojusi, ka tā vēlas turēties pie vidēja termiņa brīvprātīgās vienošanās mērķa – 120 g 2012. gadā, bet tā saka, ka 10 g no tā tiks sasniegti ar papildpasākumu palīdzību. Es to saucu par politisku blēdīšanos: tas ir tikai mazinājis mērķa skaidrību un uzvedinājis dažus ražotājus uz domu, ka viņi var lietot biodegvielas kā līdzekli, lai izvairītos no ievērojamām dizaina pārmaiņām.

Bet, ņemot vērā to, kur pašreiz atrodamies, vai Komisijas noteiktais mērķis un laika grafiks ir vēl spēkā, jo pēdējā laikā emisijas ir vidēji samazinājušās ne vairāk kā par 1 g gadā? Komisija ierosina to nekavējoties palielināt līdz 5 g gadā. Nu, to var sasniegt – un mūsu rīcībā ir tehnoloģijas, lai to izdarītu – , bet par kādu cenu?

Emisiju samazināšanai jākļūst par prioritāti automobiļu ražotājiem, bet tas ir jāsasniedz ar iespējami mazākām izmaksām. Tas nozīmē, ka automobiļu rūpniecībai jānosaka īpaši mērķi un jādod pietiekami daudz laika, lai veiktu šīs pārmaiņas. Šie uzlabojumi var palielināt jaunu automobiļu cenu, bet zemāks emisiju daudzums nozīmē uzlabotu degvielas ekonomiju, tāpēc tie, kas pirks šos automobiļus, ietaupīs naudu, braucot ar tiem. Saprotiet to pareizi, un mēs varēsim veikt pasākumus, kas dos labumu videi, labumu patērētājam un labumu automobiļu ražošanas nākotnei.

Parlamentā notiek debates par to, vai šādā ziņojumā pirms tiesību aktu pieņemšanas vides aizsargātājiem vajadzētu sūtīt Komisijai spēcīgu signālu būt stingrai, vai arī mums jācenšas būt reālistiem, izstrādājot pasākumus, kas faktiski varētu būt tuvu to galīgajai formai termiņa beigās. Tāpēc es lūdzu Parlamentu atteikties no Komisijas nostājas un ieteikt, ka mērķi vidējām emisijām no jauniem automobiļiem jānosaka nevis 2012. gadam, bet gan 2015. gadam un ka tām jābūt 125 g, kas jāsasniedz tikai ar tehniskiem līdzekļiem.

Katrā ziņā mudināsim emisiju samazināšanai izmantot papildu pasākumus, bet tikai kā papildu un nevis aizvietošanas pasākumus šiem tehniskajiem uzlabojumiem. Tiem deputātiem, kas apgalvo, ka ar to nepietiek, ļaujiet man teikt, ka nākamajā mēnesī mēs balsosim par Automobiļi 21 ziņojumu, un tajā ir ieteikums mērķim 135 g 2015. gadā. Mēs varam nonākt pie tā, ka balsosim par vienu lietu šajā mēnesī un par kaut ko citu nākamajā mēnesī. Ja es varētu palīdzēt saskaņot atšķirīgās Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas nostājas, tad, manuprāt, tas stiprinātu Parlamenta nostāju un ietekmi.

Es uzskatu, ka ražotājiem jānosaka absolūti skaidri mērķi bez iespējas izvairīties. Šajā ziņojumā ir uzsvērts, ka noteikumu neievērošanas gadījumā jāpiemēro stingri naudas sodi. Es lieku priekšā iekšēju apmaiņas mehānismu, kas dotu ražotājiem maksimālu elastību un savukārt stimulētu zema emisijas līmeņa transporta līdzekļu ražotājus. Bet, galu galā, svarīgs ir sodu režīms, un tas, šķiet, pārbaudīs Komisijas lēmumu.

Tikpat svarīga ir vajadzība noteikt ilgtermiņa mērķus samazināt emisijas zem 100 g līmeņa līdz 2020. gadam. Ja ražotājiem dos pietiekami daudz laika un noteiks to kā absolūtu prasību, man nav šaubu, ka ražotāji var panākt gandrīz 40 % samazinājumu nākamo 13 gadu laikā.

Visbeidzot, ļaujiet man pieskarties jautājumam par to, kā automobiļi tiek uzlaboti. Ražotāji vienmēr apgalvo, ka viņi reaģē uz patērētāju prasībām, bet es tam neticu. Es uzskatu, ka viņi ietekmē patērētāju prasības. Pētījumi liecina, ka ļoti liela daļa no izdevumiem reklāmai tiek ierādīta automobiļu jaudas, lieluma un ātruma reklamēšanai.

Automobiļu rūpniecībai bija jāizstrādā brīvprātīgs reklamēšanas kodekss, bet mēs jau esam pirkstus apdedzinājuši ar brīvprātīgajiem kodeksiem, un pret jebkuru šādu pasākumu ir jāizturas ar aizdomām. Ir pienācis laiks reklāmām sniegt vairāk ziņu par pārdošanā esošo transportlīdzekļu degvielas ekonomiju un emisiju līmeni. Šai informācijai jābūt pašā reklāmas augšpusē un nevis drukātai ar maziem burtiņiem. Mums jāmudina automobiļu ražotāji konkurēt savā starpā ar automobiļu drošību, modernu dizainu un videi draudzīgu ekspluatāciju.

Ļaujiet man beigt savu ziņojumu ar šādām piezīmēm. Eiropas automobiļu ražotāji ražo labus transportlīdzekļus. Uzņēmumu tehniskā kompetence ir apbrīnojama, bet pārāk ilgi tie ir ignorējuši to, ka viņu ražojumi palielina draudus, ko izraisa klimata pārmaiņas. Planētas labā, rūpniecības nozares labā, kam jānoturas uz pasaules līmeņa tehnoloģiju naža asmens, ir pienācis laiks likumdevējiem bīdīt to stingri zaļākas ražošanas virzienā.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze! Autotransportam kopā ar citām ekonomikas nozarēm jādod ieguldījums centienos samazināt CO2 emisijas, lai sasniegtu Kioto Protokola mērķus un izpildītu savas saistības 2020. gadam un turpmākajiem gadiem.

Autotransports ir otrais lielākais siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju avots ES. Pasažieru automobiļi vieni paši dod 12 % no ES kopējā emisiju apjoma. Ir vērts pieminēt, ka laika posmā no 1990. gada līdz 2005. gadam emisijas no autotransporta ES 27 dalībvalstīs palielinājās par 25 %, lai gan tajā pašā laika posmā kopējais emisiju apjoms samazinājās par gandrīz 8 %. Man jums jāatgādina, ka no 1995. gada Komisija noteica par mērķi 120 gramu emisijas, un automobiļu rūpniecība to zināja. Ļaujiet man jums atgādināt arī to, ka pastāvēja brīvprātīga vienošanās par CO2 emisiju samazināšanas panākšanu līdz 140 gr/km līdz 2008. gadam. Komisija saprata, ka automobiļu rūpniecība šo mērķi nesasniegs, un nozare to pati atzina. Dabīgas sekas bija tas, ka Eiropas Komisija pagājušajā februārī pārskatīja Kopienas stratēģiju CO2 emisiju samazināšanai jaunajiem automobiļiem un obligātos tiesību aktus, kas pamatoti uz integrētu pieeju, kura ļaus sasniegt Eiropas mērķi samazināt emisijas jaunajiem automobiļiem līdz 120 gr 2012. gadā.

Paredz, ka automobiļu CO2 emisiju problēmu risināšana dos ieguldījumu iecerētajā ES pastiprinātajā enerģijas aizsardzībā, kam jāsamazina mūsu atkarība no ievestajām fosilajām degvielām. Tas, protams, novedīs pie patērētāju izdevumu par degvielu samazināšanās.

Priekšsēdētājas kundze! Man ir prieks atzīmēt, ka jūsu ziņojumā ir izteikts atbalsts mūsu iniciatīvai ierosināt tiesību aktu noteikumus samazināt automobiļu CO2 emisijas, un es pateicos arī referentam Davies kungam par viņa pūlēm, kā arī Harms kundzei un Bulfon kungam attiecīgi no Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas par viņu ierosinājumiem attiecībā uz šo tēmu.

Ziņojumā ir noteikti augsti mērķi CO2 samazināšanai, un tajā ir uzsvērts, ka būs vajadzīgs lielāks ilgtermiņa progress. Mūsu uzdevums tagad ir vērst politisko atbalstu praktiskā darbībā.

Ziņojuma projektā ir ierosinātas vairākas svarīgas darbības jomas, no kurām par divām es vēlos sniegt komentārus.

Pirmkārt, jūsu ziņojumā ir norādīta likumīga vajadzība automobiļu rūpniecībai dot konkrētu laiku, lai tā spētu vienmērīgi pielāgoties jauno tiesību aktu noteikumiem. . Protams, kā jau teicu, šo samazināšanas stratēģiju sāka īstenot 1995. gadā. Pagājušajā mēnesī Frankfurtes automobiļu izstādē bija skaidrs, ka Eiropas automobiļu rūpniecība, atbildot uz mūsu jauno priekšlikumu, ir stipri progresējusi. Īsā laika posmā automobiļu ražotājiem ir izdevies rast ekonomiski īstenojamus tehniskus risinājumus, kas dod ievērojamu degvielas ietaupījumu. Es esmu absolūti pārliecināts, ka ar mūsu pārskatīto stratēģiju un gaidāmajiem tiesību aktiem mēs piedāvāsim automobiļu ražotajiem vienādus konkurences noteikumus. Motivāciju sniegs vides saudzēšana, nevis konkurence, kas pamatota uz automobiļa lielumu vai dzinēja jaudu. Mēs jau varam redzēt pirmos rezultātus. Tagad, kad benzīna cenas ir rekordlielas, mēs nedrīkstam palaist garām iespēju noteikt augstus mērķus CO2 emisiju samazināšanai Eiropas automobiļu rūpniecībai. Tas darbosies kā stiprs jauninājumu un atjaunotnes stimuls; tas nodrošinās arī lielus eksporta apjomus uz strauji augošajām valstīm, kurās ir liels pieprasījums pēc automobiļiem ar mazu degvielas patēriņu.

Otrkārt, jūsu ziņojumā norādīta vajadzība pēc konkrētiem svarīgiem parametriem, kas jāņem vērā izstrādājamos tiesību aktos un ko nosaka sociālā ietekme un patērētājiem pieņemamas cenas. Protams, ļoti svarīga ir taisnīga attieksme pret visām iesaistītajām pusēm. Es vēlos uzsvērt, ka mēs esam stingri nolēmuši ierosināt tiesību aktus, lai novērtētu visu automobiļu ražotāju situāciju un izvairītos no nepamatotas konkurences kropļošanas. Vispārējos uzdevumus iedalīs automobiļu ražotājiem ilgtspējīgā un sociāli taisnīgā veidā. Integrētā pieeja, ko mēs ierosinām, palīdzēs šai nozarei sagatavoties gaidāmajiem uzdevumiem un ļaus izvairīties no netaisnīgas nastas uzlikšanas noteiktiem uzņēmumiem vai visai nozarei kopumā.

Šie sagatavošanas komentāri noslēdz to, kas man ir sakāms. Paldies par jūsu uzmanību.

  Rebecca Harms (Verts/ALE), Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotāja. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Vai es drīkstu pateikt Davies kungam, ka mums skaidri jāatceras, kāpēc mums jāapspriež stingras, saistošas emisiju robežvērtības. Iemesls ir tas, ka pēc brīvprātīgas vienošanās noslēgšanas starp Komisiju un automobiļu nozari pirms vairāk nekā 10 gadiem, pēdējā apzināti un tīši nav centusies sasniegt savu mērķi. Kā mēs zinām, pašreizējā situācija ir radusies ne jau neveiksmes vai neparedzētu apstākļu dēļ, bet to lēmumu dēļ, ko pieņēmusi ražošanas grupu augstākā vadība.

Šī iemesla dēļ, Davies kungs, mani nedaudz pārsteidz tas skaidrais signāls, ko esat devis ar savu grozījumu palīdzību, – kurus es pirmo reizi ieraudzīju šodien, lai gan tie, iespējams, parādījās agrāk – , ka par spīti tam, ko nolēma Vides komiteja, jūs vairs neesat ieinteresēts ietekmēt Eiropas automobiļu rūpniecības novatorisko potenciālu un jauninājumu spējas.

Mans viedoklis ir, ka mēs varam sasniegt Eiropas klimata ietekmēšanas mērķus tikai ar stingro ierobežojumu palīdzību, kurus sākotnēji ierosināja Komisija. Mans viedoklis ir arī – un jūs pareizi pieminējās šo punktu, Dimas kungs – , ka mēs nespēsim panākt energoapgādes drošību mūsu transporta vajadzībām, ja mēs nekavējoties nenodrošināsim automobiļu efektivitāti, jo mes nevaram stāvēt, rokas salikuši, un vērot, kā nafta, kas ir vērtīga un grūti iegūstama, tiek izšķiesta uz mūsu ceļiem.

Trešais punkts, kam Rūpniecības komiteja, kuras atzinumu es sagatavoju, piešķir lielu nozīmi, ir vajadzība beidzot nodrošināt, ka tiek izmantotas automobiļu rūpniecība inženieru un izstrādātāju zināšanas un spējas un ka šos inženierus nenomāc nepareiza vadības politika. Es esmu stingri pārliecināta, ka nekas cits kā efektīvi, klimatam draudzīgi, bet eleganti automobiļi drīz nonāks tirgū un ka tie, kas šodien atslābina prasību pēc jauninājumiem, nosakot pielaidīgus laika ierobežojumus samazinājuma mērķu sasniegšanai, Davies kungs, būs atbildīgi par to, ka Eiropas automobiļu rūpniecība ilgākā laika posmā izrādīsies konkurēt nespējīga un Eiropas automobiļu rūpniecībā tiks zaudētas darbavietas.

Pats par sevi saprotams, ka globālais automobiļu tirgus mainīsies līdz nepazīšanai, ja vien mēs pieņemsim mūsu klimata politikas un ANO klimata politikas pamatnoteikumus un ja tie, kas tagad bremzē emisiju līmeņa samazināšanas procesu, uzņemsies atbildību par to, ka automobiļu rūpniecība Eiropā panīkst, un par to, ka mēs vairs neattiecamies nopietni pret mūsu pašu klimata politiku.

  Wolfgang Bulfon (PSE), Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es atzīstu automobili par universālu transportlīdzekli, un es atzīstu automobiļu rūpniecības ieguldījumu eiropiešu labklājībā. Tomēr es neuzskatu automobili par fetišu. Šī iemesla dēļ es nesaprotu, kāpēc ražotājiem ir jākonstruē automobiļi, kas brauc ar ātrumu, kurš pārsniedz 125 jūdzes stundā.

Efektīvu, videi draudzīgu automobiļu ražošana ir nepieciešamība, ņemot vērā to, ka klimata pārmaiņas ir acīmredzamas. Turklāt Eiropai ir pienākums rādīt labu piemēru uzplaukstošajiem, strauji augošajiem tirgiem. Galu galā, patērētāja izvēle noteiks, ar kādiem automobiļiem mēs brauksim turpmākajos gados. Tāpēc es centos pierādīt Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, ka ir vajadzīga pārredzama un vieglāk saprotama informācija par transportlīdzekļu emisiju novērtējumiem. Es aicinu Komisiju uztvert šo ziņojumu kā sākuma punktu tiesību aktu izstrādei, kuriem būtu augsti mērķi, un rīkoties ātri.

  Martin Callanan, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Vai es drīkstu vispirms pateikties Davies kungam par visu to darbu, ko viņš ieguldījis šajā ziņojumā, un par viņā ārkārtīgi radošo sadarbību. Priecājos savas grupas vārdā atbalstīt mērķi sasniegt 125 g līmeni līdz 2015. gadam, ko Davies kungs nosprauda. Tas ir mērķis, kas, manuprāt, ir vides aizsardzības ziņā godkārīgs, bet tas ir ļoti veiksmīgajai Eiropas rūpniecībai, kas nodarbina simtiem tūkstošu cilvēku, sasniedzams, un mums jānodrošina, ka tā saglabājas kā veiksmīga Eiropas rūpniecība. Esmu pārliecināts, ka Eiropas automobiļu ražotāji turpinās ražot videi visdraudzīgākos automobiļus pasaulē un ka šie jaunie mērķi - kas, mēs to nekad nedrīkstam aizmirst, ir visstingrākie pasaulē – palīdzēs tiem nākotnē ražot vēl tīrākus automobiļus.

Bet trūkstošais ķēdes posms šajās debatēs ir, protams, patērētāju prasības. Mums jāgādā, lai patērētāji pieprasītu tīrākus, videi draudzīgākus automobiļus, un šajā ziņā dalībvalstīm pašām ir liela loma, iespaidojot pieprasījumu ar nodokļu sistēmas palīdzību, kas pamatoti ir viņu ziņā. Tās var ievērojami ietekmēt patērētāju pieprasījumu, ieviešot pareizas, videi draudzīgas nodokļu shēmas.

Es uzskatu, ka mums ir vajadzīgs ieguldījums CO2 samazināšana no visu saistīto nozaru puses, no naftas kompānijām, biodegvielu ražotājiem, riepu ražotājiem utt., kas visi var dot savu ieguldījumu un palīdzēt sasniegt mūsu godkārīgos mērķus.

Es esmu iesniedzis arī dažus grozījumus, lai mīkstinātu, manuprāt, dažus pārāk stingrus priekšrakstus reklamētājiem, ko Davies kungs ir iekļāvis savā ziņojumā. Manuprāt, tie ir pārāk nesamērīgi šai problēmai, un esmu pārliecināts, ka ražotāji un reklamētāji iesniegs saistošu brīvprātīgu kodeksu, kas būs tikpat efektīvs, ja vien tiem dos šādu iespēju.

Es esmu iesniedzis – kopā ar Davies kungu – grozījumu, kas ierosina atzīt to mazo ražotāju ieguldījumu, kam nav liela produkcijas dažādība, kas atsvērtu emisijas prasības. Es ceru, ka Komisija tos ņems vērā, formulējot tiesību aktus.

  Marie-Noëlle Lienemann, PSE grupas vārdā. – (FR) Dāmas un kungi, priekšsēdētājas kundze, komisār! Mēs visi zinām, ka šī ir ļoti steidzama lieta. Al Gore, kas sacēla trauksmi, ir piešķirta Nobela prēmija, un ir pienācis laiks Eiropas Savienībai beigt runāt un sākt rīkoties, jo šis nav jauns jautājums. Pastāv brīvprātīga vienošanās ar automobiļu ražotājiem līdz 2008. gadam panākt CO2 vidējo emisiju līmeni 140 g kilometrā. Un šī vienošanās netika izpildīta. Es gribu jums atgādināt, ka Eiropas Parlaments pats noteica mērķi sasniegt 120 g līmeni līdz 2005. gadam vai vēlākais līdz 2010. gadam. Šodien mēs nevaram attaisnot atkāpšanos no šiem mērķiem. Tādējādi mums ir vajadzīga godkārīga, nepārprotama un saistoša direktīva, un tai ir jānosaka mērķi diviem posmiem.

Pirmkārt, īstermiņā mūsu mērķim jābūt 120g CO2 jauniem automobiļiem un 10g samazinājums, kas jāsasniedz ar papildpasākumiem. Mums tomēr jārīkojas ātri, un tāpēc mēs atbalstām balsojumu Vides komitejā par 2012. gadā sasniedzamo mērķi ar saistošiem pasākumiem, sākot ar 2009. gadu, tā lai 2012. gadā mērķis visiem transportlīdzekļiem būtu pilnīgi sasniegts.

Otrajā posmā, mūsuprāt, ir būtiski noteikt šādus mērķus – 95 g 2020. gadam un 70 g 2025. gadam ar starpposma termiņu 2016. gadā, lai pārliecinātos, ka esam uz pareizā ceļa. Mēs tāpēc atbalstām godkārīgo attīstības plānu, ko sagatavojusi Vides komiteja, jo mēs domājam, ka tam ir izdevies noteikt skaidri saskatāmus standartus, tai pašā laikā liekot mums saskarties ar tehnoloģiju neatbilstību, kas mums jānovērš, lai izpildītu Kioto Protokola saistības. Jā, protams, tas izmaksās dārgi un būs vajadzīgas sarunas par jauno automobiļu cenām. Vispirms jānorāda, ka ne visi automobiļi un ne visi ražotāji sasniedza vienādu efektivitāti saskaņā ar brīvprātīgo vienošanos.

Jā, mums ir jādod priekšroka maziem automobiļiem un nevis lieliem, un mums jāierosina nodokļu pasākumi, jauna prakse un dažos gadījumos pat aizliegumi, jo īpaši aglomerācijās, lai nepieļautu, ka lieli transportlīdzekļi, tai skaitā pilnpiedziņas 4x4 tipa transportlīdzekļi, caurām dienām piesārņo mūsu pilsētas ar lielu daudzumu CO2 emisiju. Šis jautājums ir īpaši svarīgs, tāpēc ka jo lielākus transportlīdzekļus ražotāji ražo, jo lielāka ir to peļņa. Tāpēc mums jāietekmē tirgus, tā lai ražotāji, kas ražo mazākus transportlīdzekļus, kuri mazāk piesārņo vidi, gūtu lielāku peļņu nekā tie, kas ražo lielus automobiļus ar augstu piesārņojuma līmeni, un mēs arī sagaidām, ka, nosakot standartus, Komisija ierosinās stratēģiju, kā to sasniegt.

Pēdējais punkts, ko vēlos uzsvērt, ir pienācīgas informācijas lielā nozīme transportlīdzekļu pircējiem, lai palīdzētu viņiem izdarīt pareizo izvēli šajā riskantajā pasākumā, un jo īpaši mums jāatbrīvojas no maldinošas reklāmas. Tāpēc mana grupa ir iesniegusi grozījumu, kas pieprasa visiem automobiļiem marķēšanas sistēmu, kura pamatota ar A-G energoefektivitātes formātu visiem automobiļiem, lai patērētāji varētu izdarīt aktīvu izvēli par labu videi.

  Holger Krahmer, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Kad mēs apspriežam CO2 emisijas, mēs ātri vien sākam runāt par automobiļiem, vienkārši tāpēc, ka personas netīrā sirdsapziņa ir saistīta ar tās automobili. Tieši tāpēc, Harms kundze, zaļie un daudzas vides aizsardzības organizācijas jo sevišķi dedzīgi vēlas runāt par automobiļiem.

Mēs saskaramies ar brīvprātīgas apņemšanās neizpildi, - par to nav nekādu šaubu – un mums tāpēc ir vajadzīgs regulējums. Mums nav citas alternatīvas. Tas, ko jūs, Harms kundze, mums pastāstījāt, ka brīvprātīgās saistības tiek apzināti un stratēģiski torpedētas, man šķiet pārspīlēts. Ļaujiet man jums atgādināt, ka tirgus sastāv ne tikai no produktu piegādātājiem, bet arī no tiem, kas tos pieprasa. Mēs paši arī palīdzam veidot pieprasījumu, un visai drīz, kad mūs uz mājām vedīs automobiļu dienests, mēs lietosim tieši tos automobiļus, kas neatbilst mērķiem, ko apņēmās sasniegt automobiļu ražotāji.

Es vēlos redzēt kādu iniciatīvu no zaļo puses. Ja jūsu nodomi ir cienījami, lūdzu, lai mazos automobiļus, kas atbilst nākamā gada brīvprātīgajam mērķim, pasūtītu Parlamentam. Ir svarīgi, lai nākamie tiesību akti nodrošinātu, ka vēlamie samazinājumi iztur izmaksu un ieguvumu analīzi. Stern ziņojums, ko jums, Harms kundze, un zaļajiem tīk citēt, lēš, ka no 13 potenciālajiem CO2 samazināšanas pasākumiem tie, kuru mērķis ir cenu saraksta augšgala automobiļi, ir faktiski visneefektīvākie. Ikvienam, kas izdara politisku pieprasījumu pēc stingriem emisiju ierobežojumiem un efektīvākiem automobiļiem, ir jāatzīst, ka ražošanas cikla attīstībai automobiļu ražošanā ir vajadzīgi no pieciem līdz septiņiem gadiem. Un tikai neatzīstot to, Harms kundze, nevis atzīstot to, mēs riskējam ar darbavietām.

Es priecājos, ka referents ir izdarījis tieši to, sakot, ka nav reāli noteikt termiņu pirms 2015. gada. Rīt Parlaments balsos par vienu no iesniegtajiem variantiem, un ir jāsaka, ka, lai kurš tas būs, lai kādu gadu noteiks un lai kādu robežvērtību nospraudīs, tā tomēr būs stingrāka un augstāka nekā jebkurā citā režīmā pasaulē. Mēs nedrīkstam to aizmirst. Pastāv ārkārtīgi maza atšķirība starp burkānu un nūju mūsu automobiļu rūpniecībā, un, galu galā, mums ir jāpieliek lielas pūles, lai nodrošinātu to, ka eksportējam vislabāko produkciju un nevis, iespējams, mūsu rūpniecību.

  Claude Turmes, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, šis ir īstais brīdis informēt ārējo pasauli, kas ir šis Callanan-Davies darījums. Tātad kas tas ir? Tas ir rīcības atlikšana no 2012. gada uz 2015. gadu. Mēs esam aprēķinājuši CO2 ietekmi: 125 g 2015. gadā ir sliktāk nekā 130 g 2012. gadā. Un otrā darījuma daļa ir izņēmumi maza apjoma ražotājiem. Tas nozīmē 300 000 automobiļus gadā, tādējādi tas nav „mazs apjoms”.

Manuprāt, tas par ko mēs šonedēļ balsojam, par Davies kunga iniciatīvām, nāk no zaļo liberāļu klimata varoņa, kas kļuvis par klimata Jūdu. Ir patiešām neticami: tā vietā, lai izmantotu iespējamo centra un kreiso vairākumu Parlamentā un noteiktu 120 g 2012. gadam, notiek piesliešanās reakcionārajiem torijiem, lai palīdzētu Eiropas automobiļu rūpniecībai iegūt laiku – tas patiešām nav progress.

  Kartika Tamara Liotard, GUE/NGLgrupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Dažos pēdējos mēnešos mani kolēģi un es esam satikuši ļoti daudz automobiļu rūpniecības pārstāvju. Nedomāju, ka jebkad ir bijis tik liels lobijs par kādu ziņojumu. Automobiļu rūpniecība ir likusi lietā ikvienu iespējamu argumentu, lai apturētu pasākumus CO2 emisiju samazināšanai, katrā ziņā vismaz lai novilcinātu tos. Šķiet, ka viņi ir dabūjuši savā pusē daudzus no maniem kolēģiem, tai skaitā arī referentu, lai gan, par laimi, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja pilnīgi apzinājās savu uzdevumu.

Ļaujiet man pateikt tieši: automobiļu rūpniecība ir pilnīgi atbildīga par šo Komisijas priekšlikumu. Pūles vienoties par brīvprātīgu regulējumu bija nožēlojama izgāšanās. Šķiet, ka tikai piespiedu standarti ir efektīvi. Es uzskatu, ka sūdzības par to, ka viss jādara tik steidzīgi, ir liekulīgas, jo rūpniecība ir jau gadiem zinājusi, ka šiem pasākumiem ir jānotiek. Par vidi tagad jārūpējas ar radikāliem pasākumiem. Mums tas ir jādara mūsu pašu un nākamo paaudžu labā.

Tāpēc es mudinu balsot pret 42. grozījumu, ko iesniedza Callanan kungs un Davies kungs.. Šajā grozījumā maksimālais CO2 apjoms ir palielināts un 2012. gads, par ko vienojās, ir pārcelts uz 2015. gadu. Tas komerciālām interesēm dod priekšroku pār vides interesēm, un mēs to patiešām nevaram pieļaut. Ko Davies kungs cenšas mums nodarīt?

  Malcolm Harbour (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze! Savu Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas kolēģu vārdā es vēlos pateikties Davies kungam par viņa pieeju šim jautājumam, jo īpaši par viņa gatavību uzklausīt citus un par vairākiem novatoriskas pieejas gadījumiem, ko redzam šajā ziņojumā. Es vēlos pateikties arī referentam Bulfon kungam, kā arī pateikties Davies kungam par to, ka viņš savā ziņojumā pieņēma vairākus mūsu priekšlikumus.

Šovakar mēs esam dzirdējuši daudz debašu un diskusiju par to, ka automobiļu rūpniecība nesasniedz mērķus, un par to, kā mēs virzīsimies uz priekšu, bet es vēlos atkārtot to, ko teica komisārs, un lietot vārdu „stimuls”. Šai programmai, un, lai izpildītu šo programmu, ko Davies kungs ir formulējis, būs vajadzīgi miljardiem euro ieguldījumu jaunā produkcijā, un tā iesaistīs milzīgus resursus inženierpakalpojumiem un produkcijas izstrādei.

(Iebildumi)

Es redzu, ka mani kolēģi no Zaļo grupas jau krata galvas; viņiem šķiet, ka tehnoloģija jau ir izstrādāta, ka vienas dienas laikā mēs spējam pavērst vienu no svarīgākajām rūpniecības nozarēm citā virzienā. Tas ir pilnīgi nereāli – no kurienes nāks ieguldījumi? Tie nāks no automobiļu uzņēmumu peļņas. Mums ir jāsekmē šī peļņa, lai viņi varētu to no jauna ieguldīt. Šī prasība būs vislielākā pārmaiņa un pavērsiens, ko esam redzējuši lielā rūpniecības nozarē. Atcerēsimies to. Nesēdēsim šeit un neizvirzīsim nereālas prasības. Tā ir praktiska pieeja.

Bet, kolēģi, ļaujiet man atgādināt jums – un es atsakos pieņemt šādu klaigāšanu – , es nepavisam neesmu automobiļu rūpniecības lobists. Es jau ilgu laiku esmu teicis, ka mums jānosaka augsti mērķi. Mēs pirmo reizi esam nonākuši pie leģislatīvas pieejas. Bet jums ir arī jāieklausās. Un ļaujiet man pateikt vēl vienu lietu. Mēs šeit runājam par pilnīgām pārmaiņām cilvēku pieejā transportam un automašīnām. Šie jaunie transportlīdzekļi parādīsies tirgū ilgākā laika periodā. Bet papildpasākumi, par kuriem mēs runājam, – pasākumi patērētājiem, patērētāju informēšana – tie ir īstie stimuli, kas mums jāievieš. Atvainojiet par laika pārsniegšanu, priekšsēdētājas kundze, bet jums jāatzīst, ka daži kolēģi mani pārtrauca pavisam nevajadzīgā veidā.

  Matthias Groote (PSE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Ziņojumam, ko Chris Davies ir sagatavojis pēc Vides Komitejas iniciatīvas, ir jābūt signālam Komisijai, ka Eiropas Parlaments attiecas nopietni pret CO2 emisiju samazināšanu. Kad es redzu iesniegtos grozījumus, es sāku par to šaubīties.

Mums jāpatur prātā trīs lietas. Pirmkārt, no 2012. gada 1. janvāra Eiropas jauno automobiļu emisijas nedrīkst pārsniegt 120g CO2 kilometrā. Mēs nedrīkstam mainīt šo emisiju ierobežošanas termiņu. 1998. gadā automobiļu rūpniecība brīvprātīgi apņēmās samazināt jauno transportlīdzekļu CO2 emisiju līmeni. Ņemot vērā plašsaziņas līdzekļu ziņojumus par nepārtrauktām klimata pārmaiņām, es neredzu nekāda iemesla, lai mēs iejauktos termiņa vai emisiju līmeņa noteikšanā.

Otrkārt, gaidāmajiem tiesību aktiem skaidri jānosaka, ka jāsamazina CO2 emisijas no visiem automobiļiem. Lielajiem automobiļiem jāsamazina vairāk emisiju, bet arī mazajiem automobiļiem ir jāsamazina emisiju līmenis, lai mēs varētu līdz 2012. gadam sasniegt 120 gramu līmeni.

Mans trešais punkts ir, ka automobiļu cenām jāpaliek tādām, lai cilvēki varētu tos atļauties. Šajā jautājumā es piekrītu iepriekšējam runātājam. Es nāku no lauku teritorijas, kur cilvēki ir atkarīgi no automobiļiem, lai nokļūtu savās darbavietās. Šī iemesla dēļ nākamajiem tiesību aktiem jāveic līdzsvarojoša funkcija, lai saskaņotu vides vajadzības ar ekonomikas vajadzībām.

Kāds labums ir no emisiju ierobežošanas, ja cilvēki vairs nevar atļauties jaunus automobiļus un brauc savos vecajos transporta līdzekļos? Ir vajadzīgi astoņi ar pus gadi, lai atjauninātu visus pasažieru automobiļus uz Eiropas ceļiem, un tas mums jāpatur prātā, kad mēs pieņemam jaunus tiesību aktus. Pieņemot nākamos tiesību aktus par CO2 emisijām no pasažieru automobiļiem, ir jāvadās pēc vajadzības garantēt labāku klimata aizsardzību, kā arī automobiļus, ko cilvēki var atļauties.

SĒDI VADA: SIWIEC KUNGS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Péter Olajos (PPE-DE). - (HU) Pateicos, priekšsēdētāja kungs. Dāmas un kungi! Es varētu sākt ar vienu no vecajiem jokiem: Man ir dažas labas ziņas un dažas sliktas ziņas, kādas jūs vēlaties dzirdēt vispirms?

Es sākšu ar labajām ziņām: Eiropas Savienība vada cīņu pret klimata pārmaiņām; 27 ES valstis pašlaik dara vairāk nekā jebkuras citas valstis pasaulē, lai apturētu klimata pārmaiņas. Tagad par sliktajām ziņām: ja tūkstošiem zinātnieku visā pasaulē ir taisnība, tad pat tas ir daudz par maz. Kas tad mums jādara?

Atbilde neatstāj vietu šaubām: mums ir vajadzīga paradigmas maiņa. Davies kunga ziņojums ir uzslavas cienīgs, jo tas uzsver vairākus svarīgus aspektus. Tomēr ikviens, kas domā, ka mēs kaut ko atrisināsim, samazinot oglekļa dioksīda emisijas no arvien pieaugošā transportlīdzekļu skaita, ko lietojam, līdz 120g vai 95g, rūgti maldās.

Manuprāt, mēs varam un mums vajag balsot par šo ziņojumu, un tai pašā laikā mums jāpiespiež transportlīdzekļu ražotāji ražot mazākus un jaudīgākus motorus. Tomēr mēs nedrīkstam pie tā apstāties. Eiropas Savienībai nepārprotami jāuzņemas saistības veikt tehnoloģiskas pārmaiņas arī transporta nozarē. Visi pieejamie līdzekļi jāizmanto, lai veicinātu pētniecību un jauninājumus šajā jomā, un mums jāpārstāj sniegt jebkāda veida atbalstu tradicionālajām tehnoloģijām.

Dalībvalstīm pēc iespējas ātrāk jāaizņemas labākie risinājumi citai no citas, lai sniegtu ražotājiem un patērētājiem tiesiskus, ekonomiskus un citus stimulus. Turklāt, runājot par šo tematu, piemēram, es neesmu pārliecināts, ka biodegvielas atrisinās visas mūsu problēmas, jo īpaši ne jau pašreizējās pirmās paaudzes biodegvielas. Tomēr tās šķiet nepieciešams solis ceļā uz alternatīvām degvielām, kādas ir ūdeņraža un elektrodzinēju sistēmas, un daudzas citas sistēmas, kas vēl netiek plaši lietotas un ir vēl jāizstrādā. Palīdzēsim sekmēt tās ar pašreizējo balsojumu un nākamajiem tiesību aktiem. Ļoti pateicos.

  Linda McAvan (PSE). - Priekšsēdētāja kungs! Es nekomentēšu šo jauno savstarpējo pieglaimošanos starp britu liberāldemokrātiem un konservatīvajiem, ko šovakar šeit izrādīja Callanan kungs un Davies kungs. Varbūt, ka liberāldemokrātiem tā ir cīņa par vadību, kas šeit notiek, jo daži no viņu jaunajiem līderiem pat izskatās kā dvīņi.

Es gribu runāt par turēšanās pie augstiem mērķiem lielo nozīmi. Es nedomāju, ka automobiļu rūpniecībai tas bija liels pārsteigums, ka Komisija minēja 2012. gadu kā mērķa termiņu vai mērķa līmeni, jo, protams, mēs zinām, ka par tiem jau daudzus gadus ir notikušas debates.

Vēl martā ES vadītāji nolēma samazināt kopējo CO2 emisiju līmeni par 20 % līdz 2020. gadam. Ja mēs to gribam sasniegt, mums ir jāizstrādā tiesību akti, kas palīdzēs mums to sasniegt. Un šeit nu mēs esam pie pašas pirmās barjeras ceļā uz to, un es nedomāju, ka ir īstais laiks ciest neveiksmi Eiropas Parlamentā. Cilvēki ārpusē mūs vēro. Viņi vēlas zināt, vai mēs nopietni domājam apkarot klimata pārmaiņas.

Protams, mums ir jāstrādā ar šo rūpniecības nozari, un Davies kungs runā par nozares sodīšanu. Neviens nevēlas sodīt šo rūpniecības nozari, jo automobiļu, kā Harbour kungs tikko teica, ir liela Eiropas rūpniecības nozare, tā ir viena no lielākajām darba devējām, un mums ar viņiem jāstrādā, jo tikai viņi var veikt šīs pārmaiņas, ko gribam redzēt.

Tāpēc mums jāstrādā ar viņiem, un mums jāieklausās viņos, un, manuprāt, visvairāk mums ir vajadzīgs ilgtermiņa projekts, kam visi piekrīt, tā lai ikviens zina, uz kurieni mēs virzāmies, un ikviens var censties turp nokļūt.

Visbeidzot, par marķēšanu un reklamēšanu. Mums ir vajadzīga skaidra sistēma, zaļa automobiļu marķēšanas sistēma, lai ikviens patērētājs varētu to saprast, gluži kā tad, kad viņi pērk mājturības elektroierīces, viņi saprot, kā tās darbojas. Mājturības elektropreču ražotāji, kas ražo zemas kvalitātes preces, ir pieredzējuši, ka viņu produkcija tiek izspiesta no tirgus. Mums jāpiedzīvo tas pats ar automobiļiem, un es ceru, ka mēs varēsim strādāt kopā ar automobiļu rūpniecību un ieviest zaļu marķēšanas sistēmu, ko visi sapratīs.

  Andres Tarand (PSE). - (ET) Līdz šim mūsu klimata politika ir pievērsusies galvenokārt enerģētikas nozarei. Aviācija būs nākamā nozare, ko iekļaus Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. Tomēr sauszemes transportam ir liela ietekme uz klimata pārmaiņām, un Davies kunga ziņojums ir visnotaļ atzinīgi vērtējama iniciatīva. Automobiļu rūpniecībai ir vajadzīgi skaidri ilgtermiņa mērķi CO2 emisiju līmeņa samazināšanai izplūdes gāzēs, un es atbalstu Davies kunga pieeju, ar kuru saskaņā tiks noteiktas CO2 emisiju ilgtermiņa robežvērtības, piemēram, 2020. vai 2025. gadam.

Automobiļu rūpniecībai ir bijis pietiekami daudz laika samazināt CO2 emisiju līmeni. Mēs nedrīkstam pieņemt nepārtrauktu vilcināšanos: tehnoloģiskie risinājumi jau pastāv. Es arī ceru, ka Parlaments atbalstīs grozījumu, ko es iesniedzu Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai, ar kuru saskaņā automobiļu rūpniecībai būs jāsamazina CO2 izplūdes gāzu emisijas līdz 120g/km līdz 2012. gadam.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos apsveikt referentu par viņa ziņojumu. Apspriežot jautājumu par Kopienas stratēģiju samazināt CO2 emisijas, ir jāatceras, ka vienā pašā Eiropā divi miljoni cilvēku ir nodarbināti automobiļu rūpniecībā un ka vēl 10 miljonu darbavietu ir saistītas ar šo nozari. Šī rūpniecības nozare dod 3,5 % no Eiropas IKP. Eksporta vērtība ir 33,5 miljardi euro, un, kas nav mazāk svarīgi, katru gadu automobiļu nodokļi dod dalībvalstīm 365 miljardus euro.

Kopienas stratēģija samazināt CO2 emisijas būs veiksmīga tikai tad, ja tā būs pienācīgi pārdomāta un atvēlēs pietiekami daudz laika ražotājiem izstrādāt piemērotus tehnoloģiskos risinājumus. Es esmu par pienācīga pārejas perioda ieviešanu, jo ražošanas cikls automobiļu rūpniecībā ir sarežģīts un tam ir vajadzīgs ilgs laiks, lai pielāgotos. Šķiet, ka tāpēc vislabākais termiņš noteikumu ieviešanai būs 2015. gads, arī tāpēc, ka Euro 6 regula stāsies spēkā tai pašā gadā. Es uzskatu arī, ka CO2 emisijām jāpiemēro integrēta pieeja. Pētījumi rāda, ka mērķa 120g/km sasniegšana, uzlabojot tikai automobiļu ražošanas tehnoloģiju, dos automobiļa vidējās cenas pieaugumu par aptuveni  3 600 euro, kas var beigties ar daudzu automobiļu marku pieejamības samazināšanos vidējam ES pilsonim.

Šī iemesla dēļ CO2 emisiju pamatošana vienīgi ar motora tehnoloģiju ir visdārgākais risinājums. Būtu iespējams sasniegt 120g līmeni, ieviešot papildu risinājumus, tādus kā biodegvielu ieviešana lielākā mērā nekā pašreiz, kā arī ieviešot papildu risinājumus transportlīdzekļos, tādus kā signālus, pārslēdzot pārnesumus, vai riepas ar mazāku rites pretestību.

  Dorette Corbey (PSE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Autotransports ir liels piesārņojuma avots. 2005. gadā transports, automobiļi un kravas automobiļi, radīja 27 % no siltumnīcefekta gāzu kopējā emisiju apjoma. Ja mēs gribam samazināt klimata pārmaiņas, mēs nevaram ignorēt automobiļu nozari. Ja mēs nerīkosimies, emisijas palielināsies, nevis samazināsies.

Diemžēl automobiļu rūpniecība nav izrādījusi iniciatīvu. Pirms daudziem gadiem automobiļu ražotāji paši uzņēmās saistības samazināt emisijas. Dažos pēdējos gados šī nozare ir ražojusi labākus un drošākus automobiļus. Ir sasniegts liels progress, bet diemžēl motoru jauda ir bijusi atstāta novārtā.

Mērķis 140g 2008. gadā tāpēc netiks sasniegts, protams, ne jau pamatojoties uz brīvprātības principu. Diemžēl ar likumdošanu nepietiek, lai sasniegtu efektivitāti. Tiesību aktos jāizvēlas mērķis sasniegt 120g kā vidējo emisiju apjomu 2012. un nevis 2015. gadā. Par ilgtermiņa mērķi jāizvēlas 80g kilometrā, jo mēs esam nosprauduši augstu mērķi 2020. gadam, un tam arī ir jāatspoguļojas automobiļu rūpniecībā.

  Ivo Belet (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Privātie automobiļi rada 12 % no visām CO2 emisijām. Mēs visi to zinām. Ir skaidrs, ka šai nozarei būs stipri jāpiepūlas, lai sasniegtu norunātos standartus 2020. gadam, Ir arī skaidrs, ka mums jābūt godkārīgiem un latiņa jāceļ augstu.

Ir skaidrs arī tas, ka automobiļu ražotāji vieni paši to nespēs izdarīt. Ir vajadzīga integrēta pieeja; viņiem nav jāuzņemas visa atbildība. Tāpēc ir jāveic papildpasākumi. Labāka gaisa kondicionēšana, labāki ceļi un pārmaiņas autovadītāju braukšanas manierē – citiem vārdiem, atbildīgi esam mēs visi. Nozare ir pelnījusi atbalstu no valdības puses, jo automobiļu nozare tieši vai netieši nodarbina lielu cilvēku skaitu.

Pirmkārt, es tāpēc aicinu dalībvalstu valdības steidzami mainīt automobiļu nodokļus, lai patērētāji paši brīvprātīgi pārietu uz videi draudzīgiem automobiļiem. Otrkārt, es aicinu komisāru, Komisiju un Eiropu veikt 2009. gada daudzgadu budžeta novērtējumu, lai ieguldītu vēl vairāk pētniecības finansējuma jaunu tehnoloģiju izpētē un radītu zemu CO2 emisiju automobiļus. Es zinu, ka jūs nesen izziņojāt godkārīgu programmu, ar kuru saskaņā 500 miljonu euro tiks ieguldīti ūdeņraža tehnoloģijā. Protams, tas ir fantastiski, bet tas ir vidējais termiņš. Acīmredzot īstermiņā. ir jārod risinājumi arī jaunai dzinēju tehnoloģijai.

Esmu pārliecināts, ka „inteliģento” automobiļu ražotāji līdz 2012. gadam vai mazliet vēlāk sasniegs 120g mērķi daudz ātrāk, nekā plānots. Vienkārši tāpēc, – un es negribu būt naivs – ka tirgus to prasa. Šajā ziņā pēdējos pāris gados konteksts ir pilnīgi mainījies. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs apstiprinām Callanan kunga kompromisa priekšlikumus par tirdzniecību un reklamēšanu, jo tie ir pārredzami. Tas ir jautājums par to, kā sniegt patērētājam skaidru informāciju.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos sākumā izteikt atzinību par šīvakara debašu kvalitāti. Ja man būs pietiekami daudz laika, es vēlētos sniegt komentārus par trim šovakar apspriestajiem jautājumiem.

Attiecībā uz stratēģijas augstajiem mērķiem jāsaka, ka Komisija ierosināja šo stratēģiju, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu. Mēs analizējām dažādu CO2 emisiju samazinājuma līmeņu izvēli, ņemot vērā mērīšanas un uzraudzības iespējas, un atbildību.

Pamatojoties uz to, mēs esam ierosinājuši noteikt 120 g CO2 kilometrā par mērķi, kas jāpanāk ar integrētu pieeju. 130g robežu panāks ar pasažieru automobiļu tehnoloģijas palīdzību, un liekos desmit gramus panāks ar papildpasākumiem, tai skaitā ar degvielas izmantošanas efektivitātes palīdzību viegliem kravas automobiļiem un ar palielinātu biodegvielu lietošanu.

Šī pieeja 120 g mērķa sasniegšanai, mūsuprāt, ir visrentablākā izvēļu kombinācija, un mēs tāpēc ierosināsim atbilstošos tiesību aktus.

Otrkārt, tiesiskais regulējums, īstenojot integrēto pieeju, būs mūsu pārskatītās stratēģijas galvenais pīlārs, bet tas nav vienīgais pīlārs. Kā uzsvērts jūsu ziņojumā, stimulēšanas veidu meklējumi, lai veicinātu patērētāju pieprasījumu pēc automobiļiem ar ekonomisku degvielu patēriņu, ļaus mums ievērojami samazināt to ietekmi uz vidi, kā arī automobiļu vadītāju degvielas rēķinus Eiropas Savienībā.

Pārskatot automobiļu marķēšanas direktīvu, mēs ņemsim vērā parlamenta ieteikumus par patērētāju informēšanu.

Treškārt, Komisija piekrīt, ka jāapsver ilgtermiņa stratēģija, lai nodrošinātu paredzamību automobiļu ražotājiem. Mēs tādējādi, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu, apsvērsim progresa iespēju pēc 2012. gada 120g mērķa. Šajā sakarā Komisija ņems vērā Parlamenta ieteikumus par turpmākajiem emisiju mērķiem.

Man šķiet, ka esmu atbildējis uz galvenajiem jautājumiem, kas izsauca bažas, un es ceru, ka plenārsēdē tiks pieņemta rezolūcija, kas stingri atbalstīs Komisijas ierosināto pieeju.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks trešdien, 24. oktobrī..