Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/2091(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0348/2007

Iesniegtie teksti :

A6-0348/2007

Debates :

PV 22/10/2007 - 17
CRE 22/10/2007 - 17

Balsojumi :

PV 24/10/2007 - 8.23
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0468

Debašu stenogramma
Pirmdiena, 2007. gada 22. oktobris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

17. Konvencionāli enerģijas avoti un energotehnoloģija (debates)
Protokols
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Reul kunga ziņojums Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā par konvencionāliem enerģijas avotiem un energotehnoloģiju [http://www.europarl.eu.int/oeil/FindByProcnum.do?lang=2&procnum=INI/2007/2091" ] (A6-0348/2007).

 
  
MPphoto
 
 

  Herbert Reul (PPE-DE), referents. (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Tā kā man ir dažas papildu minūtes, ļaujiet man sākt ar pateicību Komisijai, mūsu komitejas sekretariātam un citiem referentiem. Mans uzdevums nebija viegls, un es esmu pateicīgs, ka mums izdevās sadarboties objektīvā veidā un atrast kopēju pozīciju par jautājumu, kas nav gluži viennozīmīgs.

Mūsu darbs pamatojās uz trim Komisijas ziņojumiem, un mūsu mērķis šajā ziņojumā bija sniegt atbildes trijās jomās, uz kurām attiecas šie ziņojumi, kas mums atbildīgajā komitejā arī izdevās. Sākuma punkts bija vispārēji pieņemtais princips, ko arvien no jauna formulē katrās debatēs par enerģētikas politiku, proti, Komisijas un Parlamenta kopīgais uzskats, ka enerģētikas politikai ir trīs lieli mērķi – konkurētspēja, citiem vārdiem, pieņemamas cenas, vides aizsardzība un energoapgādes drošība. Secinājums, ka atrisinājums meklējams jaunu un pašreizējo enerģētikas tehnoloģiju attīstības turpināšanā, protams, bija ziņojuma sagatavošanas vieglākā daļa.

Tehnoloģija ir atrisinājums ceļā uz šo trīs mērķu sasniegšanu. Pasaulē, kurā pieprasījums pēc enerģijas nepārtraukti pieaug, bet fosilā kurināmā piegāde nemitīgi sarūk, ir svarīgi ieguldīt naudu pētniecībā un jauninājumos un censties panākt progresu šajās jomās. Mums tikai jāpārbauda ogļu spēkstaciju enerģijas ražošanas efektivitātes palielināšanas iespējas, kas pašreiz vidēji ir 34 %, bet, izmantojot jaunāko tehnoloģiju, to var paaugstināt līdz 55 %. Ja trešo daļu veco spēkstaciju aizvietotu ar vismodernākajām iekārtām, kurināmā patēriņu varētu samazināt par 30 %. Tas ir tikai mazs piemērs iespējām, ko sniedz jaunās tehnoloģijas.

Mēs runājām arī par diviem enerģijas avotiem, kas ļoti atšķiras savā starpā, bet kam piemīt kopīga īpašība – spēja izraisīt vislielākās politiskās domstarpības. Neviens nešaubās, ka fosilā kurināmā proporcija, kas kopējā iekšzemes kurināmā patēriņā 2004. gadā Eiropas Savienībā bija 79 %, pārredzamā nākotne saglabāsies augsta. Lai cik ilgi tas turpināsies, ir skaidrs, ka zināmu laiku mums nāksies izmantot fosilo kurināmo. Ogles ir galvenais faktors, kam ir svarīga loma – un iemesls tam, protams, ir tas, ka ogles ir viens no nedaudzajiem enerģija avotiem vai patiešām galvenais enerģijas avots, kas mums ir pieejams Eiropā, lai gan to pieejamība dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga. Tā ir svarīga priekšrocība, jo īpaši mūsu energoapgādes drošības ziņā.

Tas nozīmē – un tas bija svarīgs punkts mūsu diskusijās - , apgalvojot, ka oglēm ir nākotne, ko Komisija, par laimi, ir aprakstījusi, mums jānodrošina, lai ogļu lietošanas riskantie aspekti tiktu risināti. Viens no šādiem riskantiem aspektiem ir oglekļa dioksīda emisijas. Viena iespēja ir lielāka efektivitāte un labāka tehnoloģija, un otra iespēja ir jaunu tehnoloģiju lietošana, lai atdalītu CO2 un uzglabātu to apakšzemē – slavenā oglekļa uztveršanas un uzkrāšanas (CCS) tehnoloģija.

Protams, to vieglāk pateikt, nekā izdarīt, bet ir pierādījumi, ka šī metode darbojas. Mēs to esam atzinuši šajā ziņojumā un ieteikuši veicināt CCS tehnoloģiju izstrādi, jo tās dod mums iespēju arī turpmāk gūt labumu no oglēm, kas ir ļoti drošs enerģijas avots Eiropā. Tāpēc mēs arī esam uzsvēruši vajadzību rīkoties uzmanīgi, jo oglekļa uztveršana var samazināt enerģijas ražošanas efektivitāti, un tāpēc ir grūti aprēķināt, kad CCS tehnoloģijas varētu nonākt ražošanā. Vispirms mums jāizdara savs mājasdarbs un jāformulē attiecīgie tiesiskie noteikumi.

Trešā un vispretrunīgākā ziņojuma daļa attiecas uz kodolenerģijas jautājumu. Kodolspēkstacijas nodrošina vairāk nekā 30 % no saražotās enerģijas Eiropā, un kodolenerģijai ir nenoliedzamas priekšrocības, lai kādi būtu mūsu politiskie uzskati. Tā ir pieejama, to var atļauties, un tā dod lielu ieguldījumu elektroenerģijas apgādē. Attiecībā uz CO2 emisiju samazināšanu tā ir ārkārtīgi satraucoša un interesanta izvēle, un, manuprāt, būtu neapdomīgi vienkārši atteikties no šī enerģijas veida un pat neapsvērt to.

Mums izdevās – ne bez grūtībām – atrast formulas, ko varētu pieņemt lielais vairākums, un kas liecināja par to, ka šo ideju paušana ir plašu debašu neatņemama sastāvdaļa, bet ka lēmums tās pieņemt vai noraidīt ir jāpieņem dalībvalstīm. Tas ir diezgan svarīgs punkts, bet mūsu nodoms ir dot ieguldījumu jomā, par kuru Eiropa ir zināmā mērā atbildīga, proti, energoapgādes drošībā. Šajā ziņā Augsta līmeņa kodoldrošības un kodolatkritumu apsaimniekošanas grupas un Eiropas Kodolenerģijas foruma izveide bija prātīgs solis, un, bez šaubām, ir pareizi, kā teikts Kopienas kodolenerģētikas paraugprogrammā (PINC), turpināt šīs debates un, apspriežot ieguldījumus jaunajās tehnoloģijās, nenoraidīt nevienu iespējamu risinājumu.

Īsi sakot, enerģētikas pakete nenozīmē atsijāt īpašus enerģijas avotus, bet gan ņemt vērā visus enerģijas avotus. Es ceru, ka mums rīt izdosies pieņemt šo rezolūciju tajā formā, ko ar lielu vairākumu apstiprināja komitejā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andris Piebalgs , Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos apsveikt Reul kungu par viņa ziņojumu. Tas ir pēdējais Eiropas Parlamenta ziņojums, kas tika sniegts 10. janvārī kā turpinājums enerģētikas un klimata pārmaiņu paketei. Abi pārējie ziņojumi, ko sniedza Vidal-Quadras kungs un Thomsen kundze, ir devuši Komisijai vērtīgu ieguldījumu priekšlikumu turpmākajai formulēšanai.

Pirmais ziņojums attiecas uz iekšējā tirgus paketes sagatavošanu un otrais – uz darba turpinājumu pie Direktīvas par atjaunojamo enerģiju. Esmu arī ļoti pateicīgs par savlaicīgo Reul kunga un Parlamenta ieguldījumu enerģētikas jauninājumu, tīro fosilo degvielu un kodolenerģētikas jomā.

Daudzos jautājumos Komisija ir saskaņojusi viedokli ar Parlamentu un strādā pie daudziem neatrisinātiem tematiem, kas bija minēti ziņojumā.

Eiropai jāsasniedz svarīgais klimata pārmaiņu apkarošanas mērķis. Šim mērķim un arī energoapgādes drošībai mums ir vajadzīgas zema oglekļa satura augsti efektīvas enerģijas iegūšanas tehnoloģijas. Mums ir arī jālieto fosilais kurināmais ilgtspējīgākā veidā. Un būs grūti sasniegt mūsu klimata pārmaiņu mērķus bez kodolenerģijas izmantošanas.

Ļaujiet man sākt ar enerģijas jauninājumu jautājumu. Komisija ir paredzējusi novembra beigās iepazīstināt ar Eiropas Stratēģisko enerģijas tehnoloģiju plānu. Eiropai ir izdevies veiksmīgi izstrādāt reglamentējošus noteikumus zema oglekļa satura tehnoloģiju atbalstam. Ir notikusi arī vienošanās par enerģijas taupības un atjaunojamās enerģijas mērķiem. Mēs arī veidojam īstu iekšējo tirgu. Nav šaubu, ka šie pasākumi liek pamatus trešajai rūpniecības revolūcijai.

Tomēr ar to vien nepietiek. Ja mēs tikai paļausimies uz ievestām zema oglekļa satura tehnoloģijām, mēs nesasniegsim energoapgādes drošības un konkurētspējas mērķus.

Analīze, kas pašlaik tiek veikta Komisijā, rāda, ka Eiropai trūkst zema oglekļa satura tehnoloģiju izstrādes. Būtībā mēs nespējam panākt, lai tā augstā kvalitāte, kādā tiek veikti pētījumi ES, iemiesotos pasaules vadošajās tehnoloģijās. Šodien mēs nepievēršam pietiekamu uzmanību tam, lai saskaņotu pētniecību ar uzņēmējdarbību, izveidojot eksperimentālās rūpnīcas un paraugražotnes, un lai izvērstu pilna apjoma rūpniecību.

Lai Eiropa varētu būt vadošā pasaulē jauninājumu ziņā klimata pārmaiņu apkarošanā un energodrošībā, ir svarīgi efektīvāk pārvaldīt resursus, kas ieguldīti enerģētikas jauninājumos.

Tāpēc mums ir vajadzīga labāka kopīga stratēģiskā plānošana ES līmenī, kā arī efektīvāka enerģētikas tehnoloģiju programmu un pasākumu īstenošana.

Turklāt, kā jau minēts Reul kunga ziņojumā, mums jāmobilizē papildu finanšu un cilvēku resursi enerģētikas tehnoloģiju pētniecībā un demonstrējumos.

Mēs Septītajā pamatprogrammā jau esam palielinājuši enerģētikas budžetu par 50 % un konkurētspējas un jauninājumu programmas budžetu – par 100 %. To nebūtu bijis iespējams sasniegt bez liela Eiropas Parlamenta atbalsta.

Dalībvalstis arī ir izvēlējušās šo ceļu, un es esmu pārliecināts, ka privātais sektors darīs to pašu, tiklīdz regulējuma jautājums būs atrisināts. Tas jo īpaši attiecas uz rūpnieciska apjoma paraugražotņu projektiem un to drīzu ienākšanu tirgū, kā arī uz mazo un vidējo uzņēmumu lielo lomu.

Tagad es pievērsīšos ziņojuma otrajai daļai: uzdevumiem, kas saistīti ar konvencionālajiem enerģijas avotiem.. Mums jāatzīst, ka šiem enerģijas avotiem būs būtiska nozīme dažādu enerģijas veidu vidū vēl gadiem ilgi.

Mēs visi piekrītam, ka mums jāpāriet no tradicionālā uz ilgtspējīgu fosilo kurināmo. Pirms gada beigām Komisija veiks turpmākos pasākumus, lai risinātu moderno tehnoloģiju lietošanas jautājumu elektroenerģijas ražošanā no fosilā kurināmā.

Jo īpaši Komisija risinās jautājumu par tiesisko regulējumu oglekļa dioksīda uztveršanai un tā ģeoloģiskai uzglabāšanai. Mēs iesniegsim likumdošanas priekšlikumu, kura mērķis ir izstrādāt tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un panāktu sabiedrības uzticēšanos oglekļa uztveršanas un uzkrāšanas (CCS) vietu drošībai. Es pašlaik gatavoju arī paziņojumu lai radītu politiskos pamatnosacījumus CCS atbalstam.

Es piekrītu, ka CCS prasīs ievērojamus pētījumus, pirms šī tehnoloģija kļūs komerciāli dzīvotspējīga. Tāpēc CCS iekļaus Stratēģiskajā enerģētikas tehnoloģiju plānā starp stratēģiskajām enerģētikas tehnoloģijām. Tāpēc arī mēs esam to izvēlējušies paziņojumam par likumdošanas priekšlikumu.

Bez nepārtrauktajiem pētniecības un izstrādes centieniem ES ir jāpievēršas paraugražotnēm. Šādi projekti sniegs nenovērtējamu pieredzi. Tie ļaus mums optimizēt pašreizējās tehnoloģijas un noteikt jaunus uzdevumus, kā arī reaģēt uz tiem.

Mērķis ir skaidrs: laist ekspluatācijā ES vairākas liela mēroga paraugražotnes līdz 2015. gadam un laist tirgū jaunās tehnoloģijas līdz 2020. gadam. Tas nepiepildīsies, ja nebūs stingru saistību no Eiropas privātā sektora puses un stipras atbalsta politikas no valdību puses. Komisija ir gatava vadīt šo procesu, bet tai ir vajadzīgs pilnīgs dalībvalstu un Eiropas Parlamenta atbalsts.

Tagad pāriešu pie kodolenerģijas. Priecājos atzīmēt, ka jūsu nostāja attiecībā uz kodolenerģiju pilnīgi sakrīt ar mūsu secinājumiem paziņojumā par Kodolenerģētikas paraugprogrammu, ko plaši atbalstīja Ekonomikas un sociālo lietu komiteja.

Es priecājos par to, ka Augsta līmeņa kodoldrošības un kodolatkritumu apsaimniekošanas grupas pirmā sanāksme notika 12. oktobrī. Grupai ir pilnvaras laika gaitā izstrādāt kopēju izpratni un vēlāk – augstāka līmeņa kodoldrošības ideju.

Es piekrītu ziņojumā izteiktajam viedoklim, ka ir vajadzīgs atklāts dialogs par kodolenerģiju. Tāpēc Komisija ir izveidojusi kodolenerģijas forumu pēc citu enerģētikas forumu parauga. Kodolenerģijas foruma uzdevums ir paplašināt debates par kodolenerģiju un iesaistīt visus attiecīgos dalībniekus.

26.-27.  novembrī notiks foruma, ko sauc arī par Bratislavas un Prāgas forumu, pirmā sanāksme. Es ticu, ka tas nodrošinās vairāk pārredzamības, kas dos iespēju konsultēties ar ieinteresētajām pusēm. Esmu apmierināts, ka Eiropas Parlaments arī piedalīsies.

Es vēlreiz vēlos apsveikt referentu un ēnu referentus par lielisko ziņojumu. Es pateicos Eiropas Parlamentam par atbalstu un sadarbību. Mēs izmantosim šo ziņojumu mūsu turpmākajā darbā, un es katrā ziņā ar nepacietību gaidu debates.

 
  
MPphoto
 
 

  Margrete Auken (Verts/ALE), Attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. (DA) Priekšsēdētāja kungs! Atvainojiet, bet šis ziņojums nav labs, un arī darba process, kas ar to saistīts, nebija labs. Kāpēc Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja neieklausījās citu komiteju izteikumos? Attīstības komitejas vārdā es izsaku nožēlu, ka mums lūdz tikai sniegt atzinumu par Komisijas oglekļa emisiju plānu. Energoefektivitāte un enerģijas taupīšana, un mūsu svarīgākā kritika ir daudz par vāju. Turklāt tie ir paši izšķirošākie aspekti jaunattīstības valstīm. Ar enerģijas taupīšanu var iegūt milzīgu daudzumu enerģijas, un ir pieejamas labi zināmas tehnoloģijas, un vismaz jaunattīstības valstīm tas ir daudz svarīgāk nekā CCS. Vispār tas attiecas arī uz rūpnieciski attīstītajām valstīm. Turklāt kāpēc nafta ir pavisam aizmirsta? Augstās naftas cenas ir liela nasta jaunattīstības valstīm, jo īpaši transporta nozarē, kurā nafta dominē. Bez efektivitātes uzlabošanas ir vajadzīgi arī citi transporta veidi. Tomēr atjaunojamā enerģija ir būtiska, lai jaunattīstības valstis attīstītos, un ir dīvaini, ka tā ziņojumā ir minēta tikai garāmejot. Priekšlikums ir truls, un Attīstības komitejas viedoklis tajā nav nekādā veidā iekļauts. Tāpēc es gribu mudināt ikvienu par to rīt padomāt.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Sonik (PPE-DE), Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma sagatavotājs. (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es piekrītu Herbert Reul viedoklim attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas dažādošanu, elektroapgādes dažādošanu un energoefektivitātes uzlabošanu un izmantošanu. Tas, ka dabas resursi nepārtraukti samazinās, nav nekas jauns zinātniekiem, kas strādā energoapgādes jomā. Jau gadiem vadošie pētniecības centri ir novērojuši dabas resursu izmantošanas līmeni un publicējuši satraucošus ziņojumus. Šo ziņojumu secinājumi nepārprotami rāda, ka nepārtraukta paļaušanās vienīgi un konvencionālajām enerģijas ražošanas metodēm varētu nākotnē novest pasaules ekonomiku pie enerģētikas krīzes. Dabas resursu samazināšanās nozīmē, ka Eiropai arvien vairāk vajadzēs paļauties uz importu no kaimiņvalstīm, kas var beigties ar pakāpenisku atkarību no piegādātājiem. Mēs jau vairākos gadījumos kaimiņvalstīs esam redzējuši šādas politikas negatīvās sekas.

Šī iemesla dēļ viens no Eiropas Savienības galvenajiem uzdevumiem ir enerģijas avotu dažādošana, kā arī darbs pie jaunu enerģijas ražošanas tehnoloģiju radīšanas. Pozitīva politika šajā jomā dos labumu ne tikai sabiedrībai un ekonomikai, bet arī dabai. Šajā brīdī es tomēr gribu uzsvērt, ka ne visas valstis spēs īstermiņā sekot šādai politikai. Tas ir saistīts ar vēsturiskajiem apstākļiem enerģētikas nozarē valstīs, kas bija gadiem atpalikušas salīdzinājumā ar vecajām ES valstīm. Šī iemesla dēļ no šādas valsts pilsoņa viedokļa es vēlos norādīt, kā jau teicu, ka Polijai un citām valstīm šajā ģeogrāfiskajā zonā būs jāpaveic vairāk enerģētikas nozares modernizēšanā nekā Rietumeiropas valstīm. Lūdzu, pievērsiet uzmanību šim īpašajam punktam. Ņemot vērā klimata pārmaiņas, ES vairāk jāiesaistās darbā pie tīrām ogļu tehnoloģijām kā optimālā vides problēmu risinājuma, jo īpaši tajās valstīs, kurās enerģētikas nozare ir lielā mērā atkarīga no ogļu izmantošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  András Gyürk, PPE-DE -grupas vārdā. (HU) Pateicos par izdevību uzstāties. Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Ziņojumā nav noklusēts, ka pret konvencionālajām enerģijas formām ir lieli iebildumi. Jautājums, par ko šodien visvairāk šajā sakarā runā, ir klimata pārmaiņas. Fosilie enerģijas avoti ne tikai izraisa klimata pārmaiņas, bet arī padara Eiropu atkarīgāku no ārējiem enerģijas piegādātājiem.

Ļaujiet man minēt vienu piemēru no Ungārijas, lai pierādītu manis teikto. Valstī, kurā izejmateriāli ir nepietiekamā daudzumā, gāze sastāda 50 % no enerģijas avotiem, no kuriem 80 % nāk no viena vienīga ārēja piegādātāja, proti, Krievijas. Tā rezultātā rodas zināma atkarība, kam ir ne tikai tālejošas sociālas un ekonomiskas sekas, bet kas var ievērojami ietekmēt Ungārijas starptautiskās attiecības. Tomēr tai pašā laikā šie un citi līdzīgi skaitļi rāda, ka nākamajās desmitgadēs konvencionālajiem enerģijas avotiem būs nenovēršami liela nozīme Eiropas energoapgādē, lai gan izplatās alternatīvās enerģijas. Teikt pretējo būtu galvas slēpšana smiltīs.

Dāmas un kungi! Pretruna starp vajadzību pēc konvencionālajiem enerģijas avotiem un risku, kas saistīts ar tiem, ir tomēr jāatrisina. Es uzskatu, ka Reul kunga ziņojums sniedz vajadzīgos instrumentus, lai to izdarītu. Es piekrītu referentam, ka, izstrādājot konvencionālo enerģijas avotu politiku, Eiropas Savienībai ir jāpievērš galvenā uzmanība trijiem pamatmērķiem: efektivitātes palielināšanai un saistībā ar to pētniecības un izstrādes potenciāla izmantošanai, un atkarības mazināšanai no ārējiem avotiem. Vislabākais pēdējā punkta piemērs ir Nabucco projekts; šī gāzes vada celtniecība būs liels solis enerģijas dažādošanas virzienā, un Kopienas interesēs ir gādāt, lai tas tiek īstenots. Ļoti pateicos jums, priekšsēdētāja kungs.

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Gierek, PSE grupas vārdā. (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Enerģija ir būtisks tirgus konkurētspējas faktors, kā arī ES iedzīvotāju dzīves kvalitātes faktors. Šī iemesla dēļ politikas un ekonomikas pamatmērķiem jābūt ilgtspējīgas enerģijas ražošanas efektivitātei, samazinot enerģijas vispārējo izmantošanu, kā arī energoapgādes stabilitātei un drošībai. Šo mērķu sasniegšana dos drošību sabiedrībai. Mēs nedrīkstam aizmirst, cik daudz mūsu pilsoņi maksā, tieši vai netieši, par katru enerģijas vienību. ES dalībvalstu ekonomikas konkurētspēja ir atkarīga, citu faktoru starpā, no labākas reģionālo fosilā kurināmā resursu izmantošanas. Tas tomēr notiks tikai tad, ja Komisija sniegs garantijas, ka emisijas kvotu tirdzniecības sistēma nekavēs pašreizējo spēkstaciju, piemēram, ogļu .spēkstaciju, nomaiņu ar modernākām sistēmām, kurām ir zemākas CO2 emisijas.. Polija jau ir samazinājusi emisijas par 32 % kopš 1988. gada, bet tajā pašā laika periodā ES vecās dalībvalstis ir paveikušas daudz mazāk. Pašreizējais emisijas rādītājs uz vienu Polijas iedzīvotāju ir 7 tonnas gadā, bet vecajās ES dalībvalstīs šis skaitlis ir divreiz augstāks. Šajos apstākļos nebūtu pareizi likt Polijai samazināt CO2 emisijas tik radikāli – vēl par 30 %, sākot ar nākamo gadu. Tas ir Komisijas lēmums, kam būs ļoti nelabvēlīgas sociālas sekas.

Manu valsti nedrīkst upurēt klimata histērijas politikas labā. Ir labi zināms, ka klimats ir mainījies, mainās un turpinās mainīties un ka mums ir jānovērš šo pārmaiņu sekas, t.i., sausumu, plūdus, un dzeramā ūdens trūkumu. Taisnīgums tomēr prasa, lai CO2 emisiju samazināšana būtu saistīta ar rādītāju uz vienu iedzīvotāju ES valstīs. Ir svarīgi, lai emisiju izmaksas netiktu izlemtas patvaļīgi, pamatojoties uz samazinājumu un neskaidriem principiem. Konkurētspēja nedrīkst būt mākslīgi izdomāta tirgus stimulēšanas funkcija, un enerģijas cenai ir jāatspoguļo tās patiesās izmaksas. Būtu prātīgi izmantot visas iespējamās metodes, kas ir pārbaudītas, lai absorbētu oglekļa dioksīdu, tostarp bioloģiskās metodes, un lai absorbētu metānu. Pašlaik tomēr prioritāte noteikti jāpiešķir metodēm, kas uzlabo primārās enerģijas pārveidošanas efektivitāti citās enerģijas formās, pamatojoties uz eksperimentālām tehnoloģiskām iekārtām ogļu gazifikācijai un sašķidrināšanai, kā arī ūdeņraža radīšanai.

Nobeidzot es vēlos sirsnīgi pateikties Reul kungam par auglīgo sadarbību, sagatavojot šo ziņojumu, kas uzrāda visaptverošu, līdzsvarotu un ilgtermiņa pieeju fosilā kurināmā un atomenerģijas problēmām.

 
  
MPphoto
 
 

  Šarūnas Birutis, ALDE grupas vārdā. – (LT) Vispirms es vēlos apsveikt Reul kungu un citus savus kolēģus, kas ir ierosinājuši pamatotus grozījumus, par viņu līdzsvaroto ziņojumu un cītīgo darbu, ko viņi tajā ielikuši.

Visiem enerģijas avotiem, kas minēti ziņojumā, ir pievērsts pietiekami daudz uzmanības, un tai pašā laikā alternatīvo enerģijas avotu un jaunu enerģētikas tehnoloģiju lielā nozīme arī bija pienācīgi norādīta.

Enerģijas dažādošanai ir liela nozīme enerģijas drošības garantēšanā, kas ir tik būtiska manā valstī Lietuvā. Šī joma ir riskanta, tā kā mana valsts ir līdz šim bijusi pilnīgi atkarīga no viena piegādātāja bez jebkādas citas alternatīvas. Iespējams atrisinājums būtu drošas, modernas kodolspēkstacijas celtniecība. Tā būtu pamats mūsu politiskajai drošībai un ekonomiskajai stabilitātei.

Diskusijas par šo ziņojumu ietvēra dažādu viedokļu apmaiņu par kodolenerģijas nākotni.

Lai gan mums pilnīgi jāatzīst alternatīvo enerģijas avotu lielā nozīme un iespējamā dominējošā loma nākotnē, mums tomēr ir jāpieņem praktiska pieeja kodolenerģijai un jāsamierinās ar to, ka 30 % no ES ražotās enerģijas tiek ražoti kodolspēkstacijās. Šis enerģijas veids dod ieguldījumu Kioto stratēģijas īstenošanā, kā arī energoapgādes drošības palielināšanā.

Es uzskatu, ka grozījumi, ko tik enerģiski iesniedza zaļo grupas politiķi, kas nosoda kodolenerģiju Eiropas pilsoņu drošības vārdā, ir liekulīgi, jo tas varētu veicināt citu Eiropas pilsoņu nedrošības palielināšanos.

Es vēlos mudināt savus kolēģus būt iecietīgiem un atbalstīt noteikumus, kas dotu katrai tautai iespēju izlemt, vai tā ir par vai pret drošas kodolenerģijas izmantošanu. Tikai daloties uzskatos un uzklausot dažādus viedokļus, mēs spēsim nonākt pie pareiza lēmuma.

 
  
MPphoto
 
 

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk, UEN grupas vārdā. (PL) Priekšsēdētāja kungs! Runājot šajās debatēs par konvencionālajiem enerģijas avotiem un enerģētikas tehnoloģijām Nāciju Eiropas grupas vārdā, es vēlos pateikties Herbert Reul par visaptveroša ziņojuma sagatavošanu par šo jautājumu.

Pirmkārt, ziņojuma autoram ir taisnība, norādot, ka vissvarīgākais jautājums, arī runājot par tās enerģijas nākotni, ko ražo no konvencionālajām degvielām, ir jautājums par visu Eiropas Savienības valstu sadarbību šajā jomā.

Otrkārt, ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības atkarība no fosilā kurināmā importa palielināsies līdz aptuveni 70 % 2030. gadā, un naftas imports – pat līdz 94 %, ir būtiski maksimāli izmantot pašu Eiropas Savienības dalībvalstu fosilā kurināmā resursus.

Treškārt, ogles ir tieši tāds resurss, jo Vācijai pieder pat 7 % no pasaules ogļu rezervēm un Polijai – 2 % no šīm rezervēm. Ir svarīgi neapšaubīt šī kurināmā ieguvi un enerģijas ražošanu no tā, jo elektroenerģija, ko ražo no fosilā kurināmā, maksā uz pusi mazāk nekā elektroenerģija, ko ražo no atjaunojamiem avotiem.

Ceturtkārt, ekoloģiskā riska dēļ, kas saistīts ar elektroenerģijas ražošanu no oglēm, ir vajadzīgi kopēji Eiropas ieguldījumi jaunu tehnoloģiju pētniecībā šajā jomā, ko finansē no Eiropas Savienības budžeta fondiem.

Piektkārt un visbeidzot, ir vajadzīgs atbalsts no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas iegulda līdzekļus atomenerģijā. Šajā sakarā es vēlos vērst jūsu uzmanību uz nolīgumu, kas noslēgts par jaunas, modernas kodolspēkstacijas celtniecību Ignalīnā, kas ir kopīgs Polijas, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas projekts.

 
  
MPphoto
 
 

  Rebecca Harms, Verts/ALE grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Vai es varu teikt Reul kungam, ka es runāšu par punktu, ko uzskatu par satraucošāko, jo vairāk vai mazāk ir jau paziņots, ka zaļie nepiekrīt šim ziņojumam. Tas atspoguļojas arī grozījumos, ko esam iesnieguši.

Šī ziņojuma sagatavošanas laikā nekādas kritiskas pārdomas par kodolenerģiju nebija iespējamas. Visas problēmas Eiropā, kas saistījās ar atteikšanos no kodolspēkstaciju drošības kultūras, bija aizliegtas, lai gan avārija Vācijā Vattenfall uzņēmuma darbinātajos reaktoros bija tikko devusi uzkrītoši brīdinošu piemēru. Diskusijas par grūtībām, kas saistītas ar atkritumu apglabāšanas finansēšanu, arī bija aizliegtas tāpat kā arvien lielākie draudi, ka kodolmateriālus varētu izmantot, lai izgatavotu bumbas, vai arī teroristiskiem nolūkiem.

Reul kungs, man jums jāsaka, ka ir viena lieta, kas mani dzen izmisumā, un es to pateikšu, pirms mēs satiekamies Bratislavā. Tas ir fakts, ka pašreiz Slovākijā, 2007. gadā, Itālijas ENEL uzņēmums plāno pabeigt kodolspēkstaciju, ko izstrādāja Padomju Savienībā pirms Černobiļas avārijas. Celtniecība sākās Čehoslovākijā astoņdesmito gadu sākumā, un divas trešdaļas no celtnes tika pabeigtas. Tagad ENEL paredz pabeigt spēkstacijas celtniecību bez jaunas projekta atļaujas un bez pārbaudes, vai projekts atbilst Eiropas standartiem. Tas ir skandalozi.

Cilvēkiem, kas dzied slavas dziesmas kodolenerģijai, nav tiesību nepievērst uzmanību šim skandālam.

 
  
MPphoto
 
 

  Esko Seppänen, GUE/NGL grupas vārdā. (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Jēlnafta ir dārgāka nekā jebkad iepriekš. Tā ietekmē arī citu fosilo degvielu cenas. Visāda veida enerģijas izmaksas ceļas, jo četras piektdaļas no ES kopējā enerģijas patēriņa balstās uz fosilo degvielu.

Cilvēki nav gatavi samazināt patēriņu, tāpēc ir vajadzīgas jaunas tehnoloģijas, lielāka energoefektivitāte, oglekļa uztveršana un uzkrāšana (CCS) un jaunu kodoltehnoloģiju, tostarp kodolsintēzes, pētniecība.

Pēc balsošanas par komitejas ziņojumu cerības un sapņi par galvenajām alternatīvām ir saistīti ar CCS tehnoloģijām un kodolenerģiju. Tomēr nav nekādu garantiju, ka sašķidrinātu oglekļa dioksīdu var droši uzglabāt bezgalīgi ilgi. Nav nekādu pazīmju, ka, runājot par transporta infrastruktūru, mūs gaida ieguldījumi ūdeņraža saimniecībā, nemaz jau nerunājot par elektriskajiem automobiļiem, kas darbināmi ar elektrību, kurā nav oglekļa dioksīda un ko ieviest aicināts ziņojumā. Droši vien būs vajadzīgs pusgadsimts, lai savaldītu kodolsintēzi.

Vispār Komisijas priekšlikums, ka līdz 2020. gadam 20 % enerģijas, ko patērē ES, jāražo ar atjaunojamām degvielām, nav ticams. Tas nebūs iespējams, vismaz ne ar atjaunojamajām degvielām, ko ražo pašas ES teritorijā vai ES lielākajās dalībvalstīs.

Apspriežamais ziņojums sniedz pārāk optimistisku viedokli, jo tajā apgalvots, ka fosilo kurināmo turpinās lietot bez jebkādām reālām alternatīvām un bez ierobežojumiem. To vairs nelietos tikai tad, ja mainīsies situācija. Mūs piespiedīs atteikties no tā, ja dabas resursi izsīks pirms 2020. gada, bet tas nenotiks ES dalībvalstu sistemātisku centienu rezultātā vai pēc ES deklarācijas. Faktiski tam būs vajadzīga ne tikai gribēšana, daiļrunība un svētulīgas cerības, bet arī īsta rīcība, kas mestu izaicinājumu mūsu pašreizējam dzīves veidam.

Turklāt ir no jauna jāapsver elektroenerģijas cenu sistēma, kurā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas nosaka elektroenerģijas biržas. Cenu vienmēr nosaka elektroenerģijas ražotājs, kam ir vislielākās ražošanas izmaksas, kā arī tas kam ir vislielākās piemaksas. Tā ir cena, ko iegūst visi ražotāji. Diemžēl nav nekādu garantiju, ka uzņēmumi izmantos lieko peļņu, ko viņi iegūst šādā veidā, enerģētikas pētniecībai, jo mūsu laika garā ir sadalīt peļņu akcionāru starpā dividenžu veidā. Emisiju kvotu tirdzniecība arī ir veids, kā palielināt elektroenerģijas uzņēmumu peļņu, nevis veids, kā samazināt emisijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Lydia Schenardi, ITS grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Referents pamatoti apgalvo, ka konvencionālie enerģijas resursi būs neaizstājami vēl vairākas desmitgades. Viņš arī pamatoti aicina dažādot enerģijas avotus un piegādi, garantēt drošāku un videi nekaitīgu enerģijas ražošanu un efektīvāku enerģijas izmantošanu.

Mēs tomēr esam nedaudz skeptiski par iemesliem, kāpēc šie pasākumi tiek skubināti. Vispirms sniegtie iemesli ir lielā mērā mīta atkārtojums par to, ka klimata pārmaiņas izraisa oglekļa dioksīda emisijas cilvēku darbības rezultātā. Tomēr arvien vairāk zinātnieku apšauba globālās sasilšanas koncepciju, CO2 vainu un to, ka tas notiek cilvēces dēļ, lai gan viņi neapstrīd to, ka notiek klimata pārmaiņas, jo klimats mainās nepārtraukti. Tāpēc slavenā CCS (oglekļa uztveršanas un uzkrāšanas) tehnoloģija, kam ziņojumā ierādīts tik daudz laika, bet kuras ilgtermiņa risks nav skaidrs, izklausās pēc veikls risinājums uz ātru roku.

Otrkārt, par spīti parastajiem mājieniem, ka dalībvalstis pašas galvenokārt atbild par savu enerģijas avotu izvēli, referents nevar atturēties no to bīdīšanas vēlamajā virzienā. Pievērsiet uzmanību tam, cik daudz laika ziņojumā ir ierādīts kodolenerģijas izvēlei – , kas ir katras dalībvalsts suverenas izvēles jautājums un ko nevar apsvērt, ņemot vērā vienīgi CO2 emisijas.

Visbeidzot, nemaz netiek minēts tas, ka globalizācija arī veicina fosilā kurināmā pārmērīgu lietošanu. Starptautiskās preču apmaiņas veicināšanai īsāku, vietēju, valsts līmeņa piegāžu ķēžu vietā arī ir zināma nozīme. Tas, ko Komisija ir darījusi gadiem ilgi, piekopjot galēji liberālu tirdzniecības politiku un atverot mūsu tirgus globālai konkurencei bez mazākās mūsu ekonomikas aizsardzības, – lai kāds būtu tā loģiskais pamatojums – ir lielā mērā radījis problēmas, kuras, kā Komisija apgalvo, tā vēlas atrisināt.

 
  
MPphoto
 
 

  Roger Helmer (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Šajā ziņojumā ir daudz kā slavējama. Protams, tajā ir vērojama rituāla klanīšanās klimata pārmaiņu histērijas priekšā par spīti arvien lielākām šaubām par iedomāto saikni starp CO2 un klimatu. Tomēr tajā ir atzīta energoapgādes dažādošanas un fosilā kurināmā, tai skaitā ogļu, lietošanas lielā nozīme dažādu enerģijas veidu vidū. Tajā ir uzsvērta enerģijas drošības vajadzība un šajā sakarā pamatoti norādīta vajadzība pēc energoefektivitātes, vietējo resursu, tostarp ogļu, izmantošanas arī turpmāk un kodolenerģijas – gan pašreizējās atomkodola šķelšanas izmantošanas, gan būtiskās kodolsintēzes pētniecības, kas dod lielas nākotnes cerības,

Visievērojamākais faktors debatēs par enerģētiku ir tas, kā zaļie un viņu līdzgaitnieki žēlojas par oglekļa emisijām, bet pretojas vienīgajai zema oglekļa satura enerģijas ražošanas tehnoloģijai. Tā kā barels naftas maksā 90 ASV dolāru, ir pienācis laiks Harms kundzei atzīt, ka kodolenerģija ir pati lētākā, drošākā, tīrākā, ilgtspējīgākā un paredzamākā pieejamā pamatslodzes enerģijas ražošanas tehnoloģija. Kā teica mans kolēģis Vidal-Quadras kungs, kodolatkritumu apglabāšana ir vienkārši tehniska problēma, kas tagad ir jau atrisināta.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Březina (PPE-DE). - (CS) Dāmas un kungi! Vispirms es vēlos izteikt atzinību par darbu referentam, kas sagatavoja līdzsvarotu un reālistisku ziņojumu, kurš atspoguļo pēdējos notikumus. Es atzinīgi vērtēju arī Parlamenta iniciatīvu, tāpēc ka tas ir viens no nedaudzajiem ziņojumiem par konvencionālajiem enerģijas avotiem.

Esmu pārliecināts, ka dažās nākamajās desmitgadēs fosilie kurināmie vēl arvien būs neatvietojami dažādu enerģijas avotu vidū: tāpēc tiem jāveltī pienācīga uzmanība. Atjaunojamie enerģijas avoti ir svarīgi, lai gan tie nevar aizvietot konvencionālos avotus. Kā teikts šajā ziņojumā, mums jāpieliek pūles, lai izstrādātu jaunas tehnoloģijas, kas ļauj ražot enerģiju, mazāk ietekmējot vidi, tādas kā tīrā ogļu tehnoloģija. Mūsdienās, kad pieredzam arvien pieaugošu enerģijas patēriņu, no vienas puses, un tādu tehnoloģiju trūkumu, kas varētu aizvietot pašreizējos enerģijas avotus, no otras puses, pārāk vienpusēja orientācija uz atjaunojamiem avotiem varētu paradoksālā veidā palielināt dalībvalstu atkarību no enerģijas importa no citām valstīm. Tā kā enerģija ir kļuvusi par visstratēģiskāko produktu, debates par pilnīgu konvencionālo avotu aizvietošanu var būt populāras, bet ļoti neatbildīgas.

Es uzskatu par veselā saprāta uzvaru to, ka šajā ziņojumā pietiekami daudz uzmanības ir veltīts kodolenerģijai. Ja mēs nopietni izturamies pret stratēģiju CO2 emisiju līmeņa samazināšanai līdz aptuveni nullei, mēs nedrīkstam noraidīt kodolenerģiju, kas ir nepārprotami viens no tīrākajiem enerģijas avotiem. Mēs nedrīkstam palikt vieni savos centienos samazināt CO2 emisijas, bet mums jācenšas pārliecināt citas lielvalstis mums pievienoties. Ja tādas valstis kā ASV, Ķīna un Indija neveiks līdzīgus pasākumus, mūsu pasākumiem nebūs reālas ietekmes pasaules mērogā, jo tie var ietekmēt tikai aptuveni vienu septīto daļu no pasaules CO2 rašanās..

Nobeigumā es vēlos ierosināt, lai referents rūpīgāk izpēta starpību starp dažādiem kodolreaktoriem. Nevar salīdzināt reaktoru, kas uzsprāga Černobiļā, ar to, kas uzstādīts Čehijas Republikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Reino Paasilinna (PSE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Reul kunga ziņojumā ir uzdots svarīgais jautājums, kādā virzienā Eiropa un pasaule dodas enerģētikas jautājumā. Konflikti turpinās. Cik ilgi mēs spēsim tos apvaldīt?

Pašreizējos apstākļos nav vieglu alternatīvu fosilajai enerģijai, pat tad, ja mēs darītu visu, lai ietaupītu daudz vairāk enerģijas, nekā to darām pašlaik. Nafta dod aptuveni 37 % no enerģijas, ko patērējam, gāze – 24  un ogles – 16%. Fosilais kurināmais tātad dod 77 % no visas mūsu enerģijas. Mēs zinām, ka Starptautiskā enerģētikas aģentūra paredz, ka pasaules enerģijas patēriņš pieaugs vairāk nekā pusotru reizi katru gadu. Sagaida, ka fosilās enerģijas patēriņš palielināsies vēl vairāk, jo lielās jaunattīstības valstis nepaļaujas uz vēja ģeneratoriem. Jaunattīstības valstis dod 70 % no enerģijas patēriņa pieauguma, un Ķīna viena pati dod 30 % no šī pieauguma. Fosilā kurināmā rezerves tāpēc izsīkst un īpašnieku, kuru rokās tās koncentrējas, kļūst arvien mazāk.

Būs vajadzīgi gadu desmiti, lai mainītu enerģētikas sistēmu. Mums ir arvien mazāk laika, mēs faktiski sacenšamies ar laiku. Ja mēs nespēsim atrisināt vides un enerģētikas problēmas, mēs nevarēsim garantēt mieru.

Es gribu minēt dažas rīcības jomas: mums ir vajadzīga intensīva pētniecība, produktu izstrāde un jaunas tehnoloģijas, un mums ir jāmaina sava attieksme. Mēs Eiropā neveicam intensīvu pētniecību, lai gan mēs virzāmies uz lielāku atkarību, augstākām cenām un konfliktiem. Es tikko dzirdēju, ka Amerikas Savienotās Valstis izdod piecas reizes vairāk naudas vides pētniecībai nekā Eiropas Savienība. Kāpēc Lisabonas uz zināšanām balstītā ekonomika darbojas šādā veidā?

Visbeidzot ir jāsaka, ka enerģijai ir sava sociālā dimensija, tikai dažos gados cenas ir cēlušās par 50 %.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne Laperrouze (ALDE) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Reul kunga ziņojums ir ļoti labs un izsmeļošs ziņojums, un es apsveicu viņu par to. Tomēr mani pārsteidz tas, ka tajā tik daudz vietas ir ierādīts oglēm.

Ogles, bez šaubām, ir bagātīgs enerģijas avots. Tās ir arī pasaules visizplatītākais fosilās enerģijas avots. Mani tomēr māc bažas par ogļu arvien pieaugošo nozīmi elektroenerģijas ražošanā. Rodas iespaids, ka oglekļa uztveršanas un uzkrāšanas tehnoloģija atrisinās visas problēmas, kas saistītas ar siltumnīcefekta gāzu emisijām no ogļu spēkstacijām, bet man jāatzīstas, ka esmu skeptiska. Visā pasaulē ir izplatītas ogļu spēkstacijas: vai ir iespējams tās visas aprīkot ar oglekļa uztveršanas sistēmām? Kā mēs spēsim novērst CO2 emisijas no tā sauktajām tīrajām ogļu spēkstacijām? Vai nepastāv risks, ka, piedzīvojuši malkas kurināmā laikmetu, ogļu kurināmā laikmetu un naftas kurināmā laikmetu, mēs atkal atgriezīsimies jaunā ogļu kurināmā laikmetā?

Lai nobeigtu optimistiskākā garā, teikšu, ka ziņojuma stiprā puse, manuprāt, ir Eiropas Stratēģiskā enerģētikas tehnoloģiju plāna priekšlikums. Šajā plānā jārisina nepieciešamais enerģijas avotu dažādošanas jautājums līdz 2020., 2030., un 2050. gadam, un tajā arī jāatspoguļo svarīgais resursu lietošanas jautājums reģionālajā līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Wiesław Stefan Kuc (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! No enerģijas avotiem, kas uzskaitīti ziņojumā, tikai ogles, gan akmeņogles, gan brūnogles, ir pieejamas Eiropas Savienībā lielā apjomā. Vispār mums ir jāieved citi energokurināmie. Līdz ar izaugsmi prasības pēc enerģijas palielināsies. Pašreiz nav zināms, kā mums veiksies ar ražošanas attīstību no atjaunojamajiem enerģijas avotiem vai no ūdeņraža baterijām, bet tām arī ir vajadzīgi kurināmā krājumi. Šī iemesla dēļ par spīti lielajām pūlēm mums nevajag atteikties no oglēm kā no pieejama enerģijas avota pārāk ātri. Mēs nedarām visu, lai iegūtu tīru enerģiju no oglēm. Jāiegulda vairāk resursu ogļu apstrādē un boileru un ģeneratoru uzlabošanā. Mums jāsaglabā energodrošība, un viena no tās sastāvdaļām ir ogles, kas ir pieejamas gandrīz visās ES dalībvalstīs. Mēs nevaram atļauties noniecināt savas dabas bagātības.

Visbeidzot, es vēlos apsveikt Herbert Reul un viņa kolēģus par lielisko un līdzsvaroto ziņojumu, ko es visnotaļ atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alyn Smith (Verts/ALE). - Priekšsēdētāja kungs, komisār! Ir jauki redzēt jūs tik vēlu vakarā kopā ar mums.

Mums Eiropā ir liels atjaunojamās enerģijas potenciāls. Mēs Skotijā to zinām labāk nekā daudzi citi. Kā teica Harms kundze, mūsu grupa nav visai apmierināta ar noslieci uz kodolenerģiju, kas parādās šajā ziņojumā. Bet manis paša uzskats ir, ka mums ir jāgādā, lai tiktu veikti ne tikai kodolenerģijas, bet arī citu enerģijas veidu, pētījumi, kā arī pētījumi par iespējām tos uzlabot.

47. punktā ir runāts par oglekļa uztveršanu kā par eksperimentālu metodi, bet tā ir daudzsološa, un 47. punktā mēs aicinām Komisiju pēc iespējas ātrāk noteikt skaidras politiskas pamatnostādnes pētniecības par oglekļa uztveršanu un uzkrāšanu veicināšanai. Komisār, mani iepriecina ziņa, ka jūs to darīsiet. Tas ir svarīgi, jo, atstātas savā vaļā, dalībvalstis to nedarīs.

Skotijā Pīterhedas pilsētā mums bija pasaules mēroga piedāvājums izveidot Paraugdemonstrējumu centru. Politiskas nenoteiktības dēļ, ko izraisīja Londonas valdības atteikšanās izvēlēties to par prioritāti, projektu īsteno – un to īsteno Kalifornijā.

Eiropai var būt vadoša loma šajā jomā, mums var būt visā pasaulē svarīga loma, ņemot vērā mūsu pētniecības potenciālu, bet mums ir reāli jārīkojas. Es priecājos, dzirdot, ka šajā ziņojumā ir dažas idejas, kuras Komisija turpmāk attīstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Miloslav Ransdorf (GUE/NGL). - (CS) Es vēlos izteikt 10 komentārus par Reul kunga ziņojumu. Tas ir lielisks un līdzsvarots ziņojums, kas, manuprāt, ir uzrakstīts atbilstoši Antuāna de Sent-Ekziperī vārdiem par mūsu nākotni: mūsu uzdevums nav to paredzēt, bet darīt iespējamu.

Ziņojumā ir uzskaitīti praktiski visi konvencionālie enerģijas avoti, izņemot varbūt ebonīta nūjiņas un lapsu astes, kas iepriecinātu mūsu zaļo grupas deputātus. Bet, metot jokus pie malas, es atzinīgi vērtēju to izsmeļošo veidu, kādā šajā ziņojumā ir ietverti vispārējie noteikumi, kas attiecas uz enerģētikas nozari. Kā profesora Semjonova vēsturiskie atklājumu liecina, kopš pirmsvēsturiskiem un senajiem laikiem ir spēkā vieni un tie paši likumi: no vienas puses, cilvēki ir centušies mazināt tehnoloģiju energointensitāti, bet, no otras puses, viņi ir tiekušies ražot vairāk enerģijas.

Manuprāt, šodien ārkārtīgi svarīga ir efektīva enerģijas avotu kombinācija un gāzes importa dažādošana. Ir jāpalielina Eiropas vienotā tirgus nozīme kā faktors, kas garantē apgādes stabilitāti un drošību.

Protams, pastāv risks videi, kas ir rūpīgi jānovērtē. Referents Reul kungs, piemēram, min arktisko šelfu, kurā pēc dažiem aprēķiniem atrodas līdz 25 % no jaunajiem gāzes un naftas resursiem.

Bez šaubām Komisijai lūgs veikt pasākumus samazināt energointensitāti uz vienu IKP vienību. Vēl viens svarīgs uzdevums ir izstrādāt saprātīgu tehnoloģiju nodošanas politiku.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 
 

  Ján Hudacký (PPE-DE). - (SK) Ļaujiet man apsveikt referentu Reul kungu par lielisko ziņojumu. Šis ziņojums parāda pašreizējo situāciju konvencionālo enerģijas avotu un tehnoloģiju jomā un tai pašā laikā kompleksā veidā pievērš uzmanību daudziem to turpmākās izmantošanas aspektiem gan attiecībā uz energoapgādes nodrošināšanu, gan attiecībā uz vajadzību nepārtraukti samazināt emisijas.

Tā kā rodas arvien lielāka vajadzība pēc enerģijas visā pasaulē, Eiropas Savienība nevar atļauties pilnīgi atteikties no fosilā kurināmā, jo tam ir svarīga nozīme kopējā enerģijas ražošanā, lai gan tā rezerves turpina samazināties. Lai gan Eiropas Savienība samērā efektīvi ražo enerģiju no šiem konvencionālajiem avotiem, dažas dalībvalstis varētu darīt daudz vairāk jaunu, daudz efektīvāku tehnoloģiju ieviešanā un atbalstīšanā un jaunu, daudz efektīvāku sadarbības formu attīstīšanā. Dalībvalstīm nevajadzētu arī radīt nevajadzīgus šķēršļus jauniem ieguldījumiem fosilā kurināmā rezervju izmantošanā ar visjaunāko pieejamo tehnoloģiju palīdzību.

Cits jautājums, kam vēlos pievērsties, ir kodolenerģija. Kā mēs zinām, kodolenerģija nerada praktiski nekādas CO2 emisijas, un es esmu pārliecināts, ka agrāk vai vēlāk tā atradīs savu vietu pat tajās dalībvalstīs, kas līdz šim ir bijušas pret to vairāk ideoloģisku nekā pragmatisku iemeslu dēļ. Tā kā jaunas tehnoloģijas, tādas kā ceturtās paaudzes reaktori, nepārtraukti attīstās (pat Krievijā, Harms kundze), ir jaunas iespējas turpmākiem uzlabojumiem gan attiecībā uz to darbības drošību, gan uz izlietotās kodoldegvielas drošu uzglabāšanu.

Nobeidzot es vēlos teikt, ka es atzinīgi vērtēju to, ka Komisijas darbs liecina par acīmredzamu noslieci uz atklātāku un objektīvāku viedokli un kodolenerģijas nestā labuma novērtējumu, kas vainagojas ar tādām iniciatīvām kā Eiropas Kodolenerģijas forums, kura atklāšanas sanāksme notiks Bratislavā šī gada beigās novembrī, kā minēts šajā Parlamenta sēdē. Eiropai jau sen bija vajadzīga šāda pastāvīga platforma diskusijām, kas sekmē zināšanu, informācijas un viedokļu apmaiņu. Šāda apmaiņa būs lietderīga gan speciālistiem, gan plašākai sabiedrībai, un, manuprāt, tā būs lietderīga arī zaļajiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Hannes Swoboda (PSE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pieskarties diviem jautājumiem. Pirmais ir jautājums, par kuru, es ceru un ticu, mūsu viedokļi visnotaļ saskan, proti, viedoklis, ka konvencionālajiem enerģijas avotiem un veidiem, un tehnoloģijai arī nākotnē būs galvenā nozīme. Ideja, ka mēs varam aizvietot visu ar alternatīvajiem enerģijas avotiem, ir tikai ilūzija. Mums tomēr jāpadara konvencionālās tehnoloģijas videi draudzīgākas – tas ir absolūti būtiski - , un mums ir jānodrošina, ka konvencionālie tehnoloģiju veidi kļūst efektīvāki. Tas ir viedoklis, ko mēs aizstāvam, un šajā ziņā mēs varam ziņojumu visnotaļ atbalstīt.

Situācija ir nedaudz citāda attiecībā uz kodolenerģiju. Ir jābūt absolūti skaidram, bez jebkādiem „ja” vai „bet”, ka ikviena valsts var izvēlēties savus tehnoloģiju veidus, citiem vārdiem, tā var izvēlēties kodoltehnoloģiju vai nolemt, ka tā var iztikt bez kodolenerģijas.

Vēl viens princips, kam jābūt kopīgam visiem mums, ir tas, ka drošība jāliek pirmajā vietā – ne tikai drošība enerģijas ražošanas procesā, bet, protams, droša kodolatkritumu apglabāšana, un, kas ir ļoti svarīgi mūsdienu pasaulē, kurā globālās dimensijas nozīme nepārtraukti pieaug, to kodoltehnoloģiju neizplatīšana, ko var izmantot militāriem nolūkiem.

Es būtu vēlējies, lai ziņojumā svarīgāka vieta būtu ierādīta šiem jautājumiem. Mēs, protams, esam tos risinājuši citos ziņojumos, un, manuprāt, Eiropai šajā jomā ir jārāda vislabākais piemērs. Lai kāda būtu mūsu ideoloģiskā nostāja – vai mēs esam par vai pret kodoltehnoloģijām - , drošībai jābūt pirmajā vietā. Es ceru, ka Parlaments un, protams, Komisija būs arvien modrāka, lai nodrošinātu, ka visi drošības jautājumi, tai skaitā tehnoloģiju neizplatīšana, paliks priekšplānā, citādi mēs neizpildīsim savu pienākumu pret cilvēci un nesaglabāsim mieru pasaulē. Es, ceru, ka šī vēsts iemiesosies skaidrāk rīt kādā grozījumā, nekā tā izskan Reul kunga ziņojumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Mariela Velichkova Baeva (ALDE). - (BG) Ģeopolitiskās intereses un līdzsvara meklējumi, tehnoloģiju attīstības līmenis un to ietekme uz ekonomiku rada nepieciešamos noteikumus kodolenerģijas otrajai iespējai kā dažādo enerģijas veidu svarīgai sastāvdaļai. Šī tēma ir ļoti svarīga un aktuāla uz iekarsušo debašu fona par klimata pārmaiņām, energoapgādes drošību un alternatīvās enerģijas ražošanas risinājumu.

Manā valstī Bulgārijā Kozlodui kodolspēkstacija deva 43 % no kopējās valstī ražotās enerģijas, sekmējot ilgtspējīgu ekonomikas attīstību 2006. gadā. Protams, šie skaitļi attiecas uz laika posmu, pirms kodolspēkstacijas trešā un ceturtā bloka slēgšanas 2006. gada 31. decembrī. Analīzes rāda, ka dažās nākamajās desmitgadēs elektroenerģijas patēriņš visā pasaulē dubultosies. Visā pasaulē tiek celts 31 reaktors, un vēl citi ir plānošanas stadijā. Šis dinamiskais process liecina par to, ka aktīvi tiek meklēti risinājumi, lai tiktu galā ar izaicinājumiem, ar ko saskaras mūsdienu ekonomika – ražot lētu un tīru enerģiju, novērst klimata pārmaiņas, ņemt vērā siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotas saskaņā ar Kioto Protokolu, garantēt energoapgādes drošību un samazināt atkarību no importētas gāzes un naftas. Un, ja es atceros vēl vienu faktu, t.i., ka pašreiz kodolspēkstacijas ražo vienu trešo daļu elektroenerģijas Eiropas Savienībā, tad man jāsecina, ka varbūt ir pienācis laiks kodolrenesansei.

 
  
MPphoto
 
 

  Vladimír Remek (GUE/NGL). - (CS) Dāmas un kungi! Ziņojums ir jāuzslavē par to, ka tas ietver visas enerģētikas nozares, jo īpaši pievēršoties konvencionālajiem avotiem. Mums, protams, jāuzlabo fosilā kurināmā lietošanas efektivitāte.

Tomēr esmu pārliecināts, ka ir vairāki iemesli, kāpēc mēs nevaram iztikt bez kodolenerģijas. Ilgtspējīga attīstība, konkurētspējas saglabāšana visplašākajā nozīmē, pareiza vides aizsardzība un emisiju samazināšana ir tikai daži no šiem iemesliem. Mēs beidzot sākam apspriest kodolenerģiju, negatīvu jūtu un emociju nevadīti, lai gan daži iesniegtie grozījumi un pat dažas runas vēl arvien par to neliecina.

Es tāpēc priecājos dzirdēt reālistiskas balsis no Komisijas un citām ES iestādēm sakām, ka mums jāiekļauj kodolenerģija pat nākotnē. Daudzās valstīs kodolenerģija jau ir galvenais enerģijas avots un garantija tik plaši diskutētajai enerģijas neatkarībai un drošībai. Beidzot šķiet, ka, dzenoties pēc kvotām un procentiem, mēs nenonāksim pie tā, ko čehu sakāmvārds tik daiļrunīgi apraksta kā „ izliet ūdeni no vannas kopā ar bērnu”.

 
  
MPphoto
 
 

  Alejo Vidal-Quadras (PPE-DE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs! Pašu iniciatīvas ziņojums, par ko rīt balsosim, ir trešais un beidzamais ziņojums, ko sagatavojis Parlaments, un tas noslēdz Parlamenta atbildi uz enerģētikas pārskatu, ko iesniedza Komisija šī gada sākumā.

Mūsu kolēģis Herbert Reul debašu laikā komitejā ir paveicis lielisku darbu un uzrakstījis saprātīgu, konsekventu tekstu, kas pilnīgi ietver Parlamenta deputātu vairākuma intereses.

Fosilais kurināmais un kodolenerģija vēl ilgu laiku būs dažādu enerģijas veidu centrā, un, lai gan mēs esam noteikuši sev godkārīgus mērķus attiecībā uz atjaunojamajām enerģijām, fosilā kurināmā un kodolenerģijas ieguldījums būs visai liels vēl vairākas desmitgades. Tāpēc mums neatlaidīgi jāpēta, jāattīsta konvencionālie avoti un jāievieš tajos jauninājumi, jo mūsu saistību izpilde attiecībā uz klimata pārmaiņām, energoapgādes drošību un konkurētspēju prasa, lai mēs panākam šo avotu ilgtspējīgu izmantošanu.

Balsojums komitejā bija teicams, jo tas atspoguļoja progresu, kas sasniegts oglekļa dioksīda uztveršanā, energoefektivitātes uzlabošanā un elektroenerģijas ražošanā, ieguldījumā, ko dod sintētiskās degvielas transporta vajadzībām, un kodolnozares konkurētspējā.

Viena grupa Parlamenta ir iesniegusi gandrīz 40 grozījumu iedaļā par kodolenerģētiku, tiecoties pārmainīt visas objektīvās un reālistiskās atsauces uz kodoldegvielām uz atjaunojamo avotu atsaucēm. Es vēlos atgādināt viņiem, ka par šo jautājumu jau balsoja iepriekšējā plenārsēdē, un ļaujiet man teikt šai grupai, ka neviens viņus nekavē dzīvot nereālā pasaulē, bet ka mēs visi pieredzēsim viņu apmātības sekas, ja viņu argumenti gūs virsroku. Vairākums Parlamenta deputātu dod priekšroku darbam ar faktiem un izmanto šos faktus, lai izstrādātu saprātīgu politiku, kas nenoved mūsu sabiedrību pie kolektīva sabrukuma.

 
  
MPphoto
 
 

  Atanas Paparizov (PSE). - (BG) Ļaujiet man vispirms apsveikt referentu Reul kungu par viņa objektīvo un līdzsvaroto ziņojumu. Galvenā raksturīgā šī ziņojuma īpašība ir skaidrais pārskats par konvencionālo enerģijas avotu nozīmi, vajadzība ar jaunu tehnoloģiju palīdzību tos arvien efektīvāk izmantot, panākt Eiropas Savienības enerģētikas drošību, maksimāli ievērojot ilgtspējīgas attīstības mērķus un apkarojot klimata pārmaiņas. Es vēlos atbalstīt secinājumu, ka lielāki ieguldījumi enerģētikas tehnoloģijās Eiropā un dalībvalstīs ne tikai sekmēs ES enerģētikas mērķu sasniegšanu, bet arī palielinās tās eksporta iespējas saskaņā ar augstākiem energoefektivitātes un drošības standartiem.

Es vēlos izcelt to ziņojuma iedaļu, kurā ir runa par kodolenerģiju ne tikai tāpēc, ka tai ir vadoša loma enerģijas ražošanā no konvencionāliem avotiem, bet arī tāpēc, ka kodolenerģijas jomā ir jāievēro visaugstākie drošības standarti. Šajā ziņā būtisks ziņojuma aspekts ir atbalsts Komisijas aicinājumam ieviest Eiropas Savienībā kopējus kodoldrošības atsauces līmeņus. Es vēlos īpaši uzsvērt to, ka Bulgārija, kas plāno celt jaunu kodolspēkstaciju, ļoti interesējas par Eiropas Savienības palielināto lomu augstu kodoldrošības standartu ievērošanā, kā arī izdevīgu investīciju noteikumu ieviešanā liela apjoma projektiem, kam vajadzīgi ievērojami finanšu, materiālo un intelektuālo resursu ieguldījumi. Eiropas Savienības darbs, ieskaitot Augsta līmeņa kodoldrošības un kodolatkritumu apsaimniekošanas grupas darbu un pašreizējo Kodolenerģijas forumu, veicinās daudz racionālāku kodolenerģētikas iekļaušanu ES politikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Markus Pieper (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs! Lai gan ir nepieciešams ieviest pasākumus klimata pārmaiņu apkarošanai un veicināt atjaunojamo enerģiju, ir ārkārtīgi svarīgi, lai Parlaments parūpētos arī par konvencionālo enerģijas avotu nākotni. Reul kunga ziņojumā ir uzsvērta ogļu un kodolenerģijas milzīgā nozīme reģionālajā ekonomikā. Mums Eiropā ir 300 000 darbavietu ogļrūpniecībā vien. Ekonomiku papildus stiprina spēkstacijas un ienākumi no nodokļiem. Aptuveni 60 % no saražotās elektroenerģijas dod Eiropas ogles un kodolenerģija. Protams, mums jāpalielina šo enerģijas avotu efektivitāte un drošība. Protams, mums ir jācenšas aizsargāt arī vidi, papildus izstrādājot tiesību normas, kas regulē tādus jautājumus kā oglekļa emisijas.

No otras puses, mums nevajadzētu likumdošanas skrūvi pievilkt pārāk cieši, lai ogles nezaudētu starptautisko konkurētspēju. Faktiski atjaunojamie enerģijas avoti neattīstīsies tik ātri, kā mēs to vēlētos. Mums draud neatkarības ierobežojumi ārpolitikas jomā un patvaļīga enerģijas piegādātāju rīcība. Vienīgais veids, kā nākotnē izvairīties no šiem draudiem, ir stratēģiski dažādi enerģijas avoti, kas ietver arī ogles un kodolenerģiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Andres Tarand (PSE). - (ET) Lai kontrolētu klimata pārmaiņas, ir svarīgi samazināt oglekļa emisijas fosilā kurināmā degšanas procesā gandrīz līdz nullei. Tomēr, lai novērstu un mazinātu nevēlamās klimata pārmaiņas, ir jārīkojas jau tagad. Tīrā ogļu tehnoloģija var izrādīties iespējama, bet mēs pašlaik nevaram ar to saistīt visas cerības. Eiropas Savienībai ir ievērojami jāsamazina pašreizējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, un tam ir jābūt mūsu klimata politikas stūrakmenim. Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Parlamenta Pagaidu komiteja par klimata izmaiņām ir nesen pieņēmusi stingru nostāju sarunām Bali konferencē par klimatu decembrī.

Runājot par tīro ogļu tehnoloģiju, jāsaka, ka pašreiz pieejamos fondus vajadzīgajai pētniecībai, var, protams, palielināt, jo šis jautājums ir jāizpēta. Tomēr mēs nevaram gadu desmitiem ilgi gaidīt uz pētniecības rezultātiem, neko nedarot, un tāpēc mums tagad ir jāpievēršas pasākumiem, kas jāīsteno nekavējoties, proti, jāsamazina CO2 emisijas, jāveic energotaupības pasākumi un vispār jāpāriet uz atjaunojamajiem enerģijas avotiem.

Balsojums ITRE komitejā beidzās ar pārāk lielu uzsvaru uz kodolenerģiju Reul kunga ziņojumā, un pārāk maz diskusiju bija par atjaunojamajiem enerģijas avotiem. Tāpēc es pilnīgi atbalstu iesniegtos Parlamenta grozījumus, jo tie palīdz līdzsvarot ziņojumu. Jo īpaši es aicinu jūs atbalstīt ierosinātos grozījumus, kas iesaka Eiropas Komisijai izvēlēties atjaunojamos enerģijas avotus par sava Eiropas Stratēģiskā enerģētikas tehnoloģiju plāna centrālo tēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Vladimir Urutchev (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Vispirms man jāuzslavē Reul kungs par prasmi izdabūt savu ziņojumu cauri aptuveni 200 dažādu komiteju grozījumiem, lai sniegtu Parlamentam ļoti labi līdzsvarotu, konsekventu un godīgu ziņojumu, kas ir ļoti būtisks, ņemot vērā izaicinājumus, ar kuriem saskaramies šodien un saskarsimies turpmāk. Daudzi no šiem noraidītajiem grozījumiem ir pēdējā brīdi atkal parādījušies, un mums plenārsēdē tie atkal būs jāizmet. Šie grozījumi kaitē ne tikai ziņojumam, tie kaitē videi, kuras intereses daži no šiem priekšlikumiem sakās aizstāvam.

Es visai apzināti lietoju vārdu „godīgs” tāpēc, ka Reul kungs ir lietojis taustāmus vārdus, tādus kā „ogles” un „kodola”, un nevis slēpies aiz vispārējām frāzēm par to, kas varētu vai nevarētu būt ilgtspējīgs vai atjaunojams, un ir skaidrs, ka mēs turpināsim paļauties uz fosilā kurināmā dedzināšanu paaudžu paaudzēs. Protams, mēs atbalstām atjaunojamos enerģijas avotus. Mēs to darām tāpēc, ka tie nodrošina vajadzīgo tīro enerģiju. Tomēr vairākumā dalībvalstu atjaunojamā enerģija nespēj apmierināt ne vides mērķus, ne strauji pieaugošās prasības pēc enerģijas, ne mūsu vajadzību saglabāt konkurētspēju pasaules tirgos. Kā atbildīgiem politiķiem mums jāatsakās no pagātnes dogmām un jāatzīst, ka visām tīrajām tehnoloģijām ir sava nozīme. Gluži vienkārši mums ir jāsaglabā un jāpalielina kodolenerģijas proporcija, un arī tad mēs nebūsim izdarījuši pietiekami daudz. Manā valstī Bulgārijā mēs bez vajadzības pieprasījām slēgt tīru, drošu 2 000 MW kodolspēkstaciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Joan Calabuig Rull (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs! Lai gan mēs esam izvēlējušies augstus mērķus, šķiet, ka mēs visi esam vienisprātis, ka konvencionālie enerģijas avoti arī turpmāk ieņems svarīgu vietu dažādo enerģijas avotu vidū. Tāpēc kodolenerģijai arī būs liela loma, jo tā ir joprojām vajadzīga, lai garantētu energoapgādes drošību un stabilitāti daudzās valstīs.

Tāpēc ir saprātīgi veikt pētniecību tajās teritorijās, kur kodolenerģijas trūkumi ir redzamāki, tādi kā drošība vai kodolatkritumu apsaimniekošana, bet mums jāatzīmē, ka ziņojumā ir skaidri atbalstīta ideja, ka kodolenerģijas izvēle ir vienīgi dalībvalstu kompetencē, kā Reul kungs jau sākumā norādīja.

Tomēr šķiet, ka daži cilvēki ir nolēmuši, ka Eiropai jāuztic sava nākotne gandrīz vienīgi kodolenerģijai, pakļaujot tai atjaunojamo enerģiju attīstību, efektivitātes palielināšanu un pētniecību. Ir kāda maza nianse, kas mums jāapsver: kāds ir sabiedrības viedoklis par to?

Mēs esam visnotaļ ņēmuši vērā reālo situāciju, bet, protams, mums ir jāizvēlas skaidras prioritātes, un šajā sakarā ir jānorāda, ka Stratēģiskais enerģētikas tehnoloģiju plāns, ko Komisijai ir drīz mums jāiesniedz, ir šī jautājuma svarīgs aspekts.

Mēs uzskatām, ka galvenajam mērķim jābūt atjaunojamo enerģijas avotu cenu samazināšanai, ēku, rūpniecības un transporta energoefektivitātes uzlabošanai un zema oglekļa sastāva tehnoloģiju progresam. Eiropai un dalībvalstīm jāizvēlas šie mērķi par politisku prioritāti un savu centienu izveidot nākotnes enerģētikas politiku centru.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). - (RO) Kopējā enerģijas ražošana Eiropas Savienībā balstās uz dažādiem enerģijas avotiem: 31 % kodolenerģijas, 29 % ogļu, 19 % gāzes, 14 % atjaunojamo enerģijas avotu un 5 % naftas.

Rumānija ražo 13,5 % enerģijas no naftas, 15,3% no oglēm un koksa un 5,9% ir hidroelektroenerģija un kodolelektroenerģija. Attiecība uz kodolenerģiju ir svarīgi gādāt par tās drošību un jo īpaši pienācīgu atkritumu apsaimniekošanu. Ceturtās paaudzes kodolenerģijas sistēmas ļauj labāk apsaimniekot kodolatkritumus un samazināt to apjomu. Tomēr ārkārtīgi svarīgs vides aizsardzības aspekts ir to ūdeņu attīrīšana, ko lieto reaktoru atdzesēšanai. Šī iemesla dēļ ieguldījumiem drošībā un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai jābūt prioritātei valstīs, kas ražo kodolenerģiju. Melnās jūras reģions ir ārkārtīgi svarīgs reģions Eiropas Savienības energoavotu dažādošanā. Reģionam ir stratēģiska loma ne tikai ogļūdeņražu transportēšanā no Kaspijas jūras reģiona uz Eiropas Savienību, bet arī ogļu resursu dēļ, kas atrodas Rumānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ukrainā un Krievijā. Ogļrūpniecībai ir svarīgi garantēt darba drošību un pienācīgus apstākļus cilvēku veselībai. Cik vien ilgi ogles būs enerģijas avots, būs vajadzīgi ieguldījumi, lai garantētu drošību darbā.

 
  
MPphoto
 
 

  Edit Herczog (PSE). - (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es apsveicu referentu un visus ēnu referentus. Šī ziņojuma īpašs sasniegums ir tas, ka Eiropas Parlaments bez šaubu ēnas ir pieņēmis atzinumu, ka ideoloģiski apsvērumi nevar ņemt virsroku pār vides un ekonomiskajām vajadzībām. Dažas no pašreizējām dalībvalstīm ir mēģinājušas to darīt veselu pusgadsimtu, bet, kā mēs zinām, neveiksmīgi. 1956. gadā Ungārija atmeta veltīgo politisko ideju, ka tā var būt dzelzs un tērauda valsts. Par laimi, Eiropas Savienībai nav bijusi vajadzība nonākt tādās galējībās, lai saprastu un atzītu, ka mums būs vajadzīgas visas mūsu zināšanas un visi mūsu resursi, lai droši apmierinātu mūsu vajadzības pēc enerģijas 21. gadsimtā. Tas prasa visu iespējamo enerģijas avotu un tehnoloģiju dažādību. Ideoloģija nespēj izlemt, uz kāda pamata Eiropas energoapgāde balstīsies pēc 10, 20 vai 50 gadiem; tas jāizlemj zinātnei. Politiķu ziņā ir pieprasīt drošību, koordinēt enerģijas avotus un gādāt, lai sabiedrība tos pieņem. Šī uzdevuma izpildei es vēlos, lai mēs visi – kā teiktu Ungārijas ogļrači - „jó szerencsét”, lai mēs visi dienas beigās droši iznākam ārā!

 
  
MPphoto
 
 

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Kā jau minēts, šis ir trešais ziņojums par Komisijas lēmumu un tam sekojošo Eiropadomes lēmumu. Vidal-Quadras kunga ziņojums palīdzēja mums noteikt iekšējā tirgus paketi. Thomsen kundzes ziņojumam būs milzīga ietekme uz mūsu priekšlikumiem par atjaunojamās enerģijas avotiem. Es varu ari apsolīt, ka mēs uzmanīgi sekosim balsojumam par Reul kunga ziņojumu, tāpēc ka šī ziņojuma rezultāti ietekmēs pieeju CCS – pirmkārt, tiesību aktu priekšlikumu un arī ziņojumu – un arī mūsu Stratēģisko enerģētikas tehnoloģiju plānu, un mūsu turpmāko politiku, ciktāl Euratom līgums piešķir mums pilnvaras kodolenerģijas attīstībai. Tāpēc Komisija uzmanīgi sekos šim balsojumam.

Tai pašā laikā es gribu uzsvērt pāris punktus. Tika minēts, ka mums jāmodernizē enerģētikas nozare. Ja atceros – tagad 2007. gadā – pirmās debates 2004. gadā, tad jāsaka, ka esam daudz sasnieguši. Noteikti energoapgādes drošība un klimata pārmaiņas ir cieši saistītas, un šajā posmā varbūt ir tikai viena liela atšķirība, kas ir oglekļa piesaistīšanas izmaksas, bet, manuprāt, naftas cenu izmaiņas palīdzēs to atrisināt.

Tai pašā laikā tika minēti klimata izaicinājumi. Mēs neieguldām tajā pietiekamus resursus. Mums patiešām ir jānosaka prioritātes. Bez lieliem ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē enerģijas nozarē mums nebūs panākumu. Manuprāt, trīs gadus ilgās debates ļoti palīdzēja sagatavot augsni. Bet tagad ir patiešām pienācis laiks risināt problēmas. Piemēram, kā gan var apgalvot, ka dažas dalībvalstis ir atkarīgas no trešām valstīm, ja struktūrfondi nemaz vai praktiski nemaz enerģētikai netiek piešķirti.

Es teikšu arī, ka tā daļa dalībvalstu budžetos, kas piešķirta pētniecībai un izstrādei, ir pārāk maza. Šie tātad ir galvenie jautājumi, ar ko mums jāsaskaras. Es baidos, ka nav palicis daudz laika līdz tam, kad mums būs nopietns satraukums tirgū. Tāpēc mums jārīkojas, un jārīkojas nekavējoties, pamatojoties uz to, pie kā Parlaments līdz šim ir strādājis.

Bija minēts arī viens īpašs jautājums: ka mums ir vajadzīgi pietiekami energoresursi. Lai nodrošinātu pietiekamus energoresursus, ir vajadzīga enerģijas pieprasījuma pārvaldība. Šajā sakarā Parlaments iesniedza priekšlikumu, un Komisija iesniedza priekšlikumu, un tai pašā laikā man bija jāierosina 12 pienākumu neizpildes procesi par energoefektivitātes rīcības plānu neiesniegšanu, kas ir pamatā pasākumiem, kuri saistīti ar enerģijas pieprasījumu.

Attiecībā uz pieprasījumu un atkarību no trešām valstīm varu teikt, ka tas arī ir jautājums, kas mums jāatrisina. Manuprāt, Saryusz-Wolski kunga ziņojums bija drosmīgs mēģinājums to paveikt. Ja kādu dalībvalsti šantažē piegādātājs, par to ir jārunā, Jo iemesls ir tas, ka mums ir kopēja ārpolitika un drošības politika (KĀDP), kas varētu nodrošināt pamatu kopējai rīcībai, un es uzskatu, ka jebkura valsts, kam ir pietiekami daudz drosmes, lai šantažētu kādu no ES dalībvalstīm, divreiz apdomās vai arī nekad nevienu nešantažēs, ja par to runās un to apspriedīs Padomē.

Savas runas pēdējā daļā es pieskaršos kodolenerģijai. Ir skaidrs, ka saskaņā ar Reformas līgumu par enerģijas veidu izvēli lemj dalībvalstis. Tas nozīmē, lēmums par kodolenerģiju ir jāpieņem ikvienai dalībvalstij. Tomēr ir jāsaprot, ka pašreizējie apstākļi noteikti prasa, ka spēkā esošajiem tiesību aktiem jāgarantē pārredzamība un paredzamība, jo tie attiecas uz ilgtermiņa ieguldījumiem.

Swoboda kungs minēja arī neizplatīšanas jautājumus. Mēs tos apsveram, bet, manuprāt, ir skaidrs, ka KĀDP ir jādod prioritāte un ka Euratom ir arī jāiesaistās un jāpalīdz, Bet KADP ir noteikti jāvada mūsu neizplatīšanas pasākumi.

Tagad divas konkrētas atbildes. Pirmkārt, Mochovce. Slovenské Elektrárne ir patiešām paziņojusi par nodomu celt kodolspēkstaciju. Tajā būs VVR reaktors 440/213, bet tas nav Černobiļas modelis. Komisija saskaņā ar Euratom līguma 41. pantu sagatavos atzinumu, ņemot vērā pilnīgi visus riska aspektus, ko izraisa šis lēmums. Tam būs vajadzīgs laiks, bet jūs varat būt droši, ka Komisija to pareizi novērtēs un nevilcināsies, ja mums būs kādas šaubas par aprīkojuma drošību.

Runājot par to, ka jānāk šeit apspriest dažu kodolspēkstacijas bloku slēgšanu, jāsaka, ka debates par šo jautājumu nebūs auglīgas. Par šo jautājumu vienojās eksperti, kas sagatavoja šo tēmu. To apsprieda politiskā līmenī, un par to vienojās valdības līmenī un apstiprināja referendumā visās dalībvalstīs, tostarp tajās, kur šie reaktori atrodas. Lūdzu, neatgriezieties pie tā, jo tas mūs atrauj no nākotnes jautājumiem. Nekādā ziņā netiks dota zaļā gaisma šo reaktoru ekspluatācijas paildzināšanai. Tas būtu strupceļš. Lūdzu, saprotiet, ka tie turpmāk netiks attīstīti.

Es zinu, varbūt jums ir personīgais viedoklis par to, bet nebūs nekādas turpmākās attīstības, vismaz no Eiropas Komisijas puses nē. Atzinums ir sagatavots. Par to demokrātiskā ceļā vienojās, ievērosim un cienīsim savas saistības.

Es augstu vērtēju izstrādāto ziņojumu. Tas ir ļoti grūts ziņojums, un, manuprāt, uzsvari tajā ir pareizi salikti. Es ceru, ka balsojums noteikti palīdzēs mums sagatavot dokumenta galīgo variantu līdz šī gada beigām.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks trešdien, 24. oktobrī.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika