Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2007. gada 22. oktobris - Strasbūra

1. Sesijas atsākšana

SĒDI VADA: PÖTTERING KUNGS
Priekšsēdētājs

(Sēdi atklāja plkst. 17.00)

  Priekšsēdētājs. − Es pasludinu par atsāktu Eiropas Parlamenta sesiju, ko pārtrauca otrdien, 2007. gada 11. oktobrī.

2. Priekšsēdētāja paziņojums

  Priekšsēdētājs. − Dāmas un kungi! Pagājušo ceturtdien un piektdien mums bija ļoti veiksmīga valdību vadītāju jeb Eiropas Savienības valdību tikšanās augstākajā līmenī ar Komisiju, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju un trīs Starpvaldību konferences pārstāvjiem.

Lai gan es nevēlos iepriekš paredzēt saturu rītdienas debatēm ar Eiropadomes amatā esošo priekšsēdētāju José Socrates, es gribu uzsvērt, ka no Eiropas Parlamenta viedokļa sarunām augstākajā līmenī bija patiešām milzīgi panākumi, jo Līguma stāšanās spēkā, kas paredzēta 2009. gada sākumā, dos Parlamentam vienādas tiesības gandrīz visās likumdošanas jomās. Mēs Eiropas Parlamentā neesam novirzījušies no kursa, ko pieņēmām Konvencijai un kam sekojām par spīti referenduma neveiksmēm Francijā un Nīderlandē, un, ja šis Līgums tagad stāsies spēkā, mums būs bijusi galvenā loma tā radīšanā. Mēs ceram, ka ratifikācijas process veiksmīgi noslēgsies visās 27 Eiropas Savienības valstīs.

Līguma parakstīšana notiks Lisabonā 13. decembrī, un iepriekšējā dienā - 12. decembrī, kā Eiropadomes un Komisijas priekšsēdētāji vienojās – mēs oficiālā sēdē šeit Strasbūrā pasludināsim Pamattiesību hartu. Tas būs svarīgs notikums.

Es vēlos sirsnīgi pateikties trim mūsu Starpvaldību konferences pārstāvjiem - Elmar Brok, Enrique Barón Crespo un Andrew Duff par darbu.

(Aplausi)

Es priecājos redzēt pie mums Enrique Barón Crespo, bet es neredzu abus pārējos pārstāvjus. Tādā gadījumā mēs atliksim protokola apstiprināšanu.

  Daniel Cohn-Bendit (Verts/ALE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs! Man ir jautājums Pöttering kungam: vai jums vēl arvien būs tiesības balsot šajā Parlamentā?

  Priekšsēdētājs. − Es labi zinu, ka Cohn-Bendit kunga alkām pēc zināšanām nav robežu. Ļaujiet man teikt, ka visa procesa laikā par to neviens nešaubījās ne mirkli. Šo jautājumu galotņu tikšanās atklātajā sesijā nemaz neierosināja. Bet šīs baumas izplatīja citās aprindās. Kur vien varēju, es nekavējoties rīkojos, lai tās apklusinātu. Nevar būt tādas situācijas, ka Eiropadome vai kāda cita iestāde varētu atņemt balsstiesības Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam. Tas neattiecas personīgi uz mani, bet uz Parlamenta priekšsēdētāja amatu. Es enerģiski pretotos šādam ierosinājumam, un Parlamenta nostāja šajā jautājumā ir vienota.

(Aplausi)

  Hannes Swoboda (PSE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es tikai savas grupas vārdā gribēju teikt, ka mēs pilnīgi atbalstām jūsu nostāju. Ir pats par sevi saprotams, ka jebkuram Parlamenta deputātam, ko ievēlējusi viņa tauta, ir visas balsstiesības, tai skaitā tā priekšsēdētājam. Mēs pilnīgi tam piekrītam.

  Priekšsēdētājs. − Lieliski! Esmu dziļi pateicīgs, ka šajā jautājumā mums ir pilnīgi vienāds viedoklis.

3. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana: sk. protokolu

4. Parlamenta sastāvs: sk. protokolu

5. Komiteju un delegāciju sastāvs: sk. protokolu

6. Koplēmuma procedūrā pieņemto tiesību aktu parakstīšana

7. Rakstiskas deklarācijas un mutiski jautājumi (iesniegšana): sk. protokolu

8. Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 116. pants): sk. protokolu

9. Apropriāciju pārvietojumi: sk. protokolu

10. Lūgumraksti: sk. protokolu

11. Dokumentu iesniegšana: sk. protokolu

12. Darba kārtība

  Priekšsēdētājs. − Darba kārtības projekta galīgā versija, ko izstrādāja Priekšsēdētāju konferences dalībnieki sanāksmē, kas notika trešdien, 17. oktobrī saskaņā ar Reglamenta 130. un 131. pantu, ir izdalīta. Tai sekojošais projekta grozījums ir iesniegts.

Trešdiena:

Zaļo grupa ir ierosinājusi, lai rezolūcijas priekšlikumu ļauj iesniegt, noslēdzoties debatēm par Padomes un Komisijas paziņojumiem par ES un Krievijas sarunām augstākajā līmenī.

  Daniel Cohn-Bendit, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Mēs par to runājām Priekšsēdētāju konferencē un teicām, ka, ņemot vērā ES un Krievijas sarunas augstākajā līmenī, Putin kunga Irānas apmeklējumu un tur notiekošo debašu nopietno raksturu, būtu absurdi, ja Parlaments debatētu par šiem jautājumiem un nepieņemtu rezolūciju, kurā būtu izklāstīta Parlamenta nostāja. Kas mēs patiesībā esam? Mēs vienmēr esam vēlējušies, lai mums būtu koplēmuma pilnvaras, bet tagad, kad mums ir iespēja pieņemt lēmumu, mēs izvēlamies to nedarīt.

Mēs atbalstām rezolūciju pirms ES un Krievijas sarunām augstākajā līmenī un, ja nepieciešams, – vēl vienu rezolūciju pēc sarunām augstākajā līmenī. Parlamenta pienākums ir pārbaudīt Komisiju un formulēt politiskās pamatnostādnes, nevis uzvesties kā diskusiju klubā.

  Graham Watson, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Patiešām, senāk Parlamenta prakse svarīgos jautājumos, tādos kā ES un Krievijas sarunas augstākajā līmenī, bija noturēt debates, kam sekoja rezolūcija. Ir daudz jautājumu, par ko jārunā, un daudz norādījumu, kas Parlamentam jānosūta tiem, kuri pārstāvēs Eiropas Savienību šajās sarunās. Mums patiešām jānosūta stingrs paziņojums krieviem un stingrs paziņojums cilvēkiem, kas mūs pārstāvēs šajās sarunās augstākajā līmenī, paziņojot Parlamenta nostāju. Mana grupa tāpēc atbalsta šo priekšlikumu.

(Aplausi)

  Richard Corbett, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Ja neviens cits nav pret šo priekšlikumu, tad es izteikšos pret to.

Tiem, kas ierosina šo rezolūcijas priekšlikumu, šķiet, ka Parlamenta debates ir svarīgas tikai tad, ja mēs šo debašu noslēgumā pieņemam rezolūciju. Viņi patiesībā pārāk zemu novērtē pašas debates, jo viņi visi ir ārpusē, vedot sarunas par rezolūcijas tekstu, nevis debatējot par to Parlamentā. Pie tā, ko viņi grib pateikt pirms šīs tikšanās augstākajā līmenī, var nonākt Parlamentā enerģiskās debatēs, ja cilvēki izteiks skaidri formulētas un saprātīgas domas, nevis strādās visu nakti ārpusē tiesību aktu izstrādes komitejā, lai papildinātu biezo grāmatu ar neskaitāmām rezolūciju lappusēm, ko mēs rakstām katras sesijas beigās.

Ir pienācis laiks mainīt prioritātes un no jauna novērtēt Parlamentā notiekošās debates. Es aicinu deputātus enerģiski debatēt Parlamentā.

(Parlaments pieņēma šo priekšlikumu.)

  Herbert Bösch (PSE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es parasti daudz neiejaucos jautājumos par procedūru, bet mēs noturam šīs debates katru pirmdienu piecos pēcpusdienā. Es brīnos, kādēļ mums ir vēl vienas debates par politiski svarīgiem jautājumiem ceturtdienas pēcpusdienās. Varbūt šo jautājumu varētu apspriest vēlreiz, izmantojot Parlamentu kā pastāvošo varu, jo mums katru reizi notiek šī diskusija par to, vai kāds jautājums, tāds kā sarunas augstākajā līmenī, ko kaut kādi cilvēki kaut kur notur, ir jāpievieno darba kārtībai, vai nav. Es ļoti atzinīgi vērtētu šī jautājuma ietveršanu vienā no Parlamenta darba kārtībām.

  Priekšsēdētājs. − Bosch kungs! Jūs visi, visi Parlamenta deputāti, esat „pastāvošā vara”. Kā jau būsiet redzējuši, tie, kas dažkārt sevi uzskata par tādu, tiek pēc tam šeit plenārsēdē izbalsoti. Tāda ir mūsu demokrātiskā kārtība. Pateicos par jūsu komentāriem.

Ceturtdiena:

Attiecībā uz debatēm par cilvēktiesību pārkāpumu gadījumiem EPP-ED grupa ir iesniegusi priekšlikumu, lai punktu „Uzbekistāna” aizvieto ar punktu „Pakistāna”.

  Charles Tannock, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es runāšu savas grupas vārdā. Kā jūs sapratīsiet, pirms dažām dienām, atgriežoties Benazir Bhutto kundzei, notika vismilzīgākais pašnāvnieku uzspridzināšanās uzbrukums partijai, kurā gāja bojā simts civiliedzīvotāju. Nesen Pakistānas valdība deportēja vēl vienu civiliedzīvotāju, politiķi Nawaz Sharif, kas atgriezās. Visvisādas lietas ir notikušas šajā stratēģiski svarīgajā Dienvidāzijas valstī, kas Parlamentam steidzami jāapspriež.

Neesmu dzirdējis, ka nesen būtu notikušās kādas situācijas pārmaiņas Uzbekistānā, izņemot to, ka Padome apsver, vai neatcelt ieceļošanas aizliegumu Uzbekistānas vadītājiem. Tas ir pavisam nenozīmīgs jautājums, salīdzinot ar to, kas notiek Pakistānā. Tāpēc es mudinu Parlamentu atbalstīt vajadzību ceturtdien noturēt debates par situāciju Pakistānā.

  Hannes Swoboda, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Ir vienmēr grūti izlemt starp „par” un „pret”. Mēs bijām par šo priekšlikumu, un mēs varētu to atbalstīt, ja EPP-ED grupa un citas grupas apsolītu, ka Uzbekistānas jautājumu patiešām pie pirmās izdevības ietvers darba kārtībā. Citiem vārdiem, pārmaiņas darba kārtībā nenozīmēs, ka mēs izlaidīsim no acīm Uzbekistānu un tajā notiekošo. Ja tiktu dots šāds solījums, mēs varētu atbalstīt šo priekšlikumu.

  Priekšsēdētājs. − Tas ir noteikti lielisks kompromiss.

  Daniel Cohn-Bendit, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Nevar būt nekādu šaubu, ka Pakistāna ir ļoti svarīgs jautājums. Tas tomēr ir pārāk svarīgs, lai to apspriestu ka punktu ceturtdienas pēcpusdienas debatēs par cilvēktiesību pārkāpumiem. Pakistānas jautājums neattiecas uz cilvēktiesību pārkāpumiem vien, bet tas dod iespēju debatēt par ES ārpolitikas aspektiem visā šajā reģionā.

Es uzskatu, ka būtu labāk, ja mēs iekļautu Pakistānu mūsu nākamajā darba kārtībā kā pienācīgas debates ar Padomi un Komisiju, jo, manuprāt, tas ir mums visvairāk vajadzīgs. Uzbekistānas tēma ir steidzams jautājums, jo Padome plāno atcelt dažas sankcijas jau šodien. Es uzskatu, ka pašreizējā situācijā mums jāpieņem nostāja, ka notiekošais Uzbekistānā ir cilvēktiesību jautājums, kas prasa, lai sankcijas netiktu atceltas. To var ātri izlemt ceturtdienas pēcpusdienā. Pakistāna ir ļoti grūts un būtisks ārpolitikas jautājums, un tas ir jāiekļauj mūsu nākamajā darba kārtībā.

(Parlaments pieņēma šo priekšlikumu.)

(Tādējādi darba kārtību pieņēma.)⁽¹⁾

(1) Citas pārmaiņas dienas kārtībā: sk. protokolu.

13. Vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir vienas minūtes runas par politiski svarīgiem jautājumiem.

  Rumiana Jeleva (PPE-DE) - (BG) Bulgārijas pamestie bērni, dokumentāla filma, ko parādīja BBC 4 un kas apraksta fiziski un garīgi atpalikušu bērnu sociālās aprūpes mājas iemītnieku apstākļus Mogilino ciematā un attieksmi pret viņiem, ir izraisījusi vētrainu reakciju Bulgārijas un starptautiskajā sabiedrībā. Tas uzliek man pienākumu pastāstīt jums, kādi pasākumi ir veikti.

Vispirms mēs nosūtījām informācijas pieprasījumu nodarbinātības un sociālās politikas ministram un Valsts bērnu aizsardzības aģentūras priekšsēdētājam. Mēs pieprasījām, lai aprūpes māju slēdz un paātrina šajā iestādē ievietoto bērnu izformēšanu. Ministrija atsūtīja atbildi uz mūsu pieprasījumu.

Otrkārt, mēs vērsāmies pie starptautiskajām nevalstiskajām organizācijām, kas sniedz sociālos pakalpojumus invalīdiem. To starpā ir Betele, vislielākā labdarības organizācija Eiropā ar 150 gadu ilgu pieredzi aprūpes sniegšanā cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem. Tās speciālisti atbildēja uz manu lūgumu kopīgi apmeklēt aprūpes māju Mogilino un meklēt īpašus problēmas risinājumus.

Valdība ir galvenokārt atbildīga par nepieciešamo materiālo un tehnisko apstākļu radīšanu šajās aprūpes mājās un par atbalsta sniegšanu bērniem. Tomēr mums ir vajadzīga jauna koncepcija sociālajiem pakalpojumiem bērniem ar smagiem garīgiem traucējumiem un citāda sabiedrības un iestāžu attieksme pret tiem. Šo bērnu izolēšana grūti pieejamos ciematos un mazās pilsētās ir prakse, kas Eiropā sen atmesta. Problēmas nevarēs atrisināt, slēpjot patiesību, bet gan ar mūsu visu kopējiem spēkiem.

  Luis Yañez-Barnuevo García (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs! Parlaments ir starptautiski atzīts kā iestāde, kas aizstāv brīvību un cilvēktiesības un ņem vērā starptautiskos tiesību aktus un Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmu.

Ņemot to vērā, daudzi no mums vēlētos uzzināt Parlamenta un tā priekšsēdētāja vērtējumu skandālam, ko izraisīja to sarunu nonākšana atklātībā, kas notika starp prezidentu Bush un Aznar 2003. gadā Krauforda rančo īsi pirms iebrukuma Irākā.

Daži šīs sarunas aspekti ir ārkārtīgi nopietni, jo tie parāda absolūtu cieņas trūkumu pret Apvienoto Nāciju Organizāciju, transatlantisko attiecību ignorēšanu un starptautisko tiesību aktu neievērošanu.

Mums visiem bija aizdomas, ka kaut kas tāds noticis, bet nekad agrāk pierādījumi nav bijuši tik skaidri, tik skaidri, ka tie prasa, lai Parlaments pieņem nostāju, kaut vai lai paziņotu, ka tik apkaunojoši notikumi nedrīkst nekad atkārtoties.

  Eugenijus Gentvilas (ALDE). – (LT) Tas, ka Eiropas politiķu ziņojumus par globālo sasilšanu, enerģijas taupīšanu un līdzīgiem jautājumiem, vairākumā Eiropas valstu uztver vienaldzīgi, rada bažas. Tāpat arī reģioni, novadi un citas administratīvās vienības nepievērš šīm problēmām pienācīgu vērību. Gadījumus, kad enerģija tiek izšķiesta un globālās sasilšanas sekas tiek ignorētas, var viegli novērot visur. Piemēram, gandrīz katru dienu ceļā no Briseles uz Luksemburgu es redzu apgaismotas ielas desmitiem kilometru garumā, bet neviens, nedz Valonija, nedz Beļģija vai novadi neuzņemas atbildību.

No otras puses, ļoti bieži, pat Eiropas Parlamentā, mūsu vārdi nesakrīt ar darbiem. Es nesaprotu, kāpēc katrā sēdē Strasbūrā ikvienam deputātam izsniedz 200-300 lappušu garu stenogrammu un protokolu. Manuprāt, mums jāsaņem šie materiāli tikai internetā un jābeidz tos izdrukāt.

  Bogusław Rogalski (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! 10. oktobrī divus Baltkrievijas Poļu asociācijas aktīvistus Angelika Borys un Igor Bancer atkal arestēja Grodņā. Par ieganstu apsūdzībai izvirzīja huligānismu, un Bancer notiesāja uz desmit dienām ieslodzījumā, bet Borys uzlika naudas sodu piecpadsmit Baltkrievijas vidējo mēnešalgu apmērā. Tomēr ir labi zināms, ka viņu aresta patiesais iemesls ir opozīcijas plānotā demonstrācija pret Aleksandra Lukašenko autoritāro režīmu. Baltkrievijas iestādes atkal parādīja, ka organizāciju neatkarību un brīvību šajā valstī necietīs. Bailes, aresti ar jebkuru ieganstu un Rietumu valstu apmelošana ir Lukašenko metodes, kuras viņš ir izmantojis ilgu laiku, lai saglabātu savu tirānisko varu.

Priekšsēdētāja kungs! Mēs nevaram pieļaut, ka šādi plaši izplatīti cilvēktiesību, cilvēka cieņas un brīvības pārkāpumi notiek tieši blakus Eiropas Savienībai. Eiropa nevar būt demokrātiska, ja Baltkrievija nav brīva valsts. Palielināsim savus izdevumus, lai palīdzētu Baltkrievijas sabiedrībai glābties no diktatūras tirānijas. Pieprasīsim, lai etnisko minoritāšu tiesības tiktu ievērotas, lai aresti bez patiesa iemesla tiktu pārtraukti un lai politiskie ieslodzītie tiktu atbrīvoti. Tas ir vienīgais veids, kā pārveidot vienīgo tirāniju un diktatūru Eiropā.

  Carl Schlyter (Verts/ALE). - (SV) Pateicos, priekšsēdētāja kungs! Es vēlos runāt par Turcijas parlamenta lēmumu atļaut Turcijas militārajiem spēkiem doties uz vienīgo samērā mierīgo reģionu Irākā. Tagad šķiet, ka mēs spēsim iekļaut trešdien šos notikumus vispārīgā ziņojuma apspriešanā. Es ceru, ka ikvienam būs iespēja iesaistīties šajā procesā un iesniegt grozījumus, jo tas apdraud mieru šajā reģionā. Tas uzsver to, ka militārās aprindas izdara spiedienu un „izdabū cauri” lēmumus. Mums tagad jānodrošina, lai valdība tam pretotos, lai nebūtu nekāda karaspēka un lai nevienu neizprovocētu ieiet Irākā ar militāriem spēkiem. Jau tā tur ir pārāk daudz karaspēka un pārāk maz normālu sarunu cilvēku starpā, un tieši tas mums jāatbalsta. Pateicos.

  Willy Meyer Pleite (GUE/NGL). - (ES) Priekšsēdētāja kungs! Šķiet, ka Eiropas Savienība ir pakļauta ziņu un pasākumu vakuumam attiecībā uz sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem Rietumsahāras okupētajās teritorijās no Marokas Karalistes puses.

Viņi ir mūs labi izskolojuši, bet tomēr Parlaments ir pelnījis Marokas Karalistes paskaidrojumus attiecībā uz delegāciju, kam bija liegta iespēja apmeklēt okupētās teritorijas.

Vēl divi informatīvi paziņojumi jāpievieno iepriekš sniegtajiem: pirmkārt, Maroka atteicās atļaut Cilvēktiesību asociācijai, ko sauc par CODESA, sasaukt kongresu okupētajās teritorijās, un, otrkārt, Apvienoto Nāciju Organizācija vēl nav publicējusi Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos ziņojumu pēc tam, kad viņš apmeklēja okupētās teritorijas, lai sagatavotu izsmeļošu ziņojumu par situāciju tajās. Šis ziņojums nav publicēts vēl šodien.

Es mudinu Eiropas iestādes – Parlamentu, Eiropas Komisiju un Padomi – izbeigt šo situāciju.

  Gerard Batten (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs! Gordon Brown šodien teica, ka vismaz 10 gadu nebūs vajadzības pēc vēl viena ES Līguma. Viņš labi zina, ka nekad nebūs vajadzības pēc vēl viena ES Līguma. Piedāvātais Reformas līgums ir pašregulējošs līgums. To mazumiņu, kas būs palicis no suverenās varas, var piešķirt ES ar Eiropadomes lēmumiem, negriežoties pie Eiropas Parlamenta, nemaz jau nerunājot par tautu.

Reformas līgums oficiāli paziņo ES tiesību aktu likumību un pārākumu par dalībvalstu tiesību aktiem. Ja Lielbritānijas parlamenta palātas pieņem un piemēro Reformas līguma noteikumus kā pārākus par Anglijas un Skotijas tiesību aktiem un uz to rēķina, tad tā ir nodevība saskaņā ar spēkā esošajiem nodevības likumiem. Jebkurš Apakšnama vai Augšnama deputāts, kas balso par Reformas līguma ratifikāciju, ir tāpēc burtiski savas valsts nodevējs.

(Smiekli)

Ejiet un ielūkojieties nodevības likumos, ja man neticat!

  Priekšsēdētājs. − Mums jābūt uzmanīgiem, lietojot šādus terminus, Batten kungs.

  Manolis Mavrommatis (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Gadu pirms Pekinas olimpisko spēļu sākuma satraucošas ziņas katru dienu sasniedz plašu sabiedrību. Šoreiz tas nav cilvēktiesību vai vides piesārņošanas jautājums, bet organizācijas komitejas un Ķīnas Tautas Republikas iestāžu lēmums aizliegt olimpisko spēļu dalībniekiem jebkura veida un formas reliģisku pielūgsmi. Pārkāpjot nolīgumus, kas no olimpisko spēļu iesākuma tika stingri ievēroti un ko bija parakstījušas Ķīnas iestādes un Starptautiskā Olimpiskā komiteja, reliģiski simboli, tādi kā Bībele, Jaunā un Vecā derība, lūgšanu vietas un pat krucifikss ķēdītē ap sportista vai sportistes kaklu, būs aizliegti.

Kā kristieti tas mani dziļi apbēdina. Es ceru, ka starptautiskā sabiedrība un ES savlaicīgi atturēs 2008. gada olimpisko spēļu organizācijas komiteju no šo bezprecedenta pasākumu īstenošanas.

(Aplausi)

  Catherine Trautmann (PSE) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs, kolēģi! 3. oktobrī Mišelina grupa paziņoja, ka tā pārtrauc riepu ražošanu Tūlas rūpnīcā. Līdz 2009. gadam tiks zaudētas vairāk nekā 800 darbavietas, lai gan ne uzņēmuma darbības rādītāji, ne tā finansiālie rezultāti neliecina par krīzes situāciju un lieku darbaspēku. Akcionāri pārdod akcijas, gūstot peļņu, pateicoties pārstrukturēšanas paziņojumam, bet vienkāršajiem cilvēkiem jāsamierinās ar to, ka viņi vienīgie uz saviem pleciem iznesīs situācijas smagumu. Es vēlos, lai Parlamentā tiktu atzīmēts, cik ļoti es cienu arodbiedrību pārstāvjus un strādniekus, kas par spīti drūmajām izredzēm jau pašā sākumā ir parādījuši ārkārtīgi lielu atbildības sajūtu. Jautājums nav par cilvēcīgu rūpnīcas slēgšanas veidu, tas ir par veidu, kā saglabāt darbavietas tādās jomās kā šī, kas var nonākt ļoti grūtā situācijā. Darba ņēmēji Tūlā gaida, lai ES radītu aizsardzības un organizācijas sistēmas, kas spētu nodrošināt viņu sociālās tiesības, palīdzot viņiem atrast darbu un saprātīgi izmantojot kompensācijas fondus jaunu rūpniecisku projektu īstenošanai. Tiem ir vajadzīga elastdrošība, ko mēs, Eiropas sociālisti, esam mudinājuši ieviest, bet ir svarīgi arī veicināt pielāgošanos rūpnieciskai konkurētspējai un meklēt veidus, kā sekmēt integrētu rūpniecības politiku, lai labumu gūtu visas tās Eiropas teritorijas, kuras pašreiz ietekmē pārstrukturēšana.

  Toomas Savi (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz pasliktinājušos situāciju pie robežas starp Irāku un Turciju. Svētdienas rītā 12 turku karavīri un 32 kurdi tika nogalināti uzbrukumā kurdiem. Kā mēs jau zinām, Turcijas parlaments ir sankcionējis iebrukumu kurdu apdzīvotajās teritorijās Irākas ziemeļos. Tajā pašā laikā Turcijas premjerministrs Tayyip Erdogan ir teicis, ka viņa valdība ir gatava pavēlēt armijai uzbrukt Kurdistānas Darba partijas bāzēm Irākas ziemeļos. Tāpēc ir liela varbūtība, ka situācija Irākas ziemeļos izvērtīsies nopietnā militārā konfliktā.

Tā kā Turcija oficiāli ir ES kandidātvalsts, vai nav pienācis laiks mums rīkoties un mēģināt apstādināt militāro konfliktu starp kurdu kaujiniekiem un iebrūkošo turku karaspēku? Citādi situācija var patiešām tikt destabilizēta šajā trauslajā reģionā un radīt biedējošas un neparedzamas sekas.

  Ewa Tomaszewska (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlaments uzņēma cilvēku grupu, kas slimo ar izkaisīto sklerozi. Bija sarīkota izstāde, koncerts un konference, veltīta šo cilvēku jautājumam, kas cieš no šīs briesmīgās slimības. Viņi vēršas pie Parlamenta pēc palīdzības savās grūtībās, bet Briselē viņi sastapās ar galēju diskrimināciju.

Šīs asociācijas priekšsēdētājai, kam ir nopietni redzes un dzirdes traucējumi un kas ir invalīdu braucamkrēslā, ir suns-pavadonis, kurš viņai palīdz. Aviolīnija Wizzair atteicās ielaist suni lidmašīnā, lai gan viņu noteikumos ir teikts, ka ir iespējams pārvadāt suņus-pavadoņus, kas pieder aklām vai kurlām personām, un internetā nopirktajā biļetē arī bija teikts, ka suņus var pārvadāt. Tikai pēc stundu ilgām pārrunām beidzot nolēma to uzskatīt par izņēmuma gadījumu un pasažieri ar suni ielaida lidmašīnā. Šī situācija, bez šaubām, ietekmēja viņas veselību.

  Petya Stavreva (PPE-DE). - (BG) Mana valsts Bulgārija ir pirmo vietējo pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā, kas notiks pēc tās uzņemšanas Eiropas Savienībā. Tāpēc tās ir citādas un saistītas ar lielām cerībām, ko rada jaunās izredzes iestāties Eiropas Savienībā. Vietējās iestādēs ir jāievēlē spējīgi un aktīvi cilvēki, kas var prasmīgi strādāt ar ES finansējumu. Bulgārijai kā pilntiesīgai ES dalībvalstij ir labas izredzes apgūt gandrīz septiņus miljardus euro laika periodā no 2007. līdz 2013. gadam. Tomēr ir vēl svarīgāk, lai šie resursi sasniegtu cilvēkus, kam tie visvairāk vajadzīgi, nevis iegultos uzņēmumu vai politisku partiju naudas lādēs. Tā kā Eiropa ir reģionu Eiropa un decentralizācija ir neatgriezenisks process, to cilvēku loma, kas iesaistīti vietējās pašvaldībās, arvien pieaug.

Bulgārija ir vairākkārt pamatoti kritizēta par tās nepietiekamo administratīvo veiktspēju un par trūkumiem iestāžu darbā. Ieguvuši mūsu Eiropas partneru uzticību un paļāvību un kļuvuši par Eiropas lielās saimes neatņemamu sastāvdaļu, mums ir jāsper arī nākamais svarīgais solis, t.i., jāievēlē mēri un pašvaldību padomju locekļi, kas spēj strādāt ne tikai reģionālā un valsts mērogā, bet arī Eiropas mērogā. Kā Bulgārijas pārstāve Eiropas Parlamentā es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai augsti kvalificēti un kompetenti cilvēki tiktu ievēlēti vietējās iestādēs. Pievienojoties kopējai Eiropas mājai, mums ir personīgi jāpieliek pūles, lai nopelnītu savu vietu tajā, nevis saņemtu to kā dāvanu.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). - (HU) Priekšsēdētāja kungs! Rīt Ungārija svinēs Ungārijas 1956. gada revolūcijas un cīņas par brīvību gadadienu. Dažos pēdējos gados debates, kas notikušas par hitlerisma un staļinisma raksturīgajām iezīmēm un par postu, ko tie nodarījuši, tai skaitā debates Parlamentā, ir parādījušas, ka Eiropas laimīgākā rietumu daļa pieredzēja vēsturi pavisam citādi nekā desmit jaunās Centrāleiropas dalībvalstis.

Tāpat arī 9. maijam mūsu acīs ir citāda nozīme. Mums tā nebija atbrīvošanas diena, bet arī okupācijas sākums. Trīs Centrāleiropas notikumi, pretošanās izpausmes pret Padomju Savienību un padomju stila diktatūru – Ungārijas 1956. gada revolūcija, 1968. gada Prāgas pavasaris un Polijas Solidaritātes (Solidarność) kustība – tomēr ir kļuvuši par mūsu kopējās Eiropas vēstures daļu. 1956. gada vienreizīgums izpaužas tajā apstāklī, ka nevienā citā sacelšanās cilvēki neķērās pie ieročiem pret pasaules lielāko armiju, Padomju armiju, un nevienā citā gadījumā valsts nepaziņoja savu neitralitāti.

Visi mērķi, par kuriem 1956. gada varoņi cīnījās - demokrātija, tiesiskums un brīvība – piepildījās, kad mainījās režīms. Ja mēs ungāri varam ar kaut ko lepoties 20. gadsimtā, tad mums jālepojas ar 1956. gada revolūciju un ar lomu, kas mums bija Vācijas atkalapvienošanas procesā. Pateicos par uzmanību.

  Horia-Victor Toma (ALDE). - (RO) Cianīdu izmantošana ir viena no pašreizējām zelta un sudraba kalnrūpniecības metodēm. Es vēlos uzsvērt, ka šāda kalnrūpniecības procesa sekas var novest pie neatgriezeniskas ekosistēmu iznīcināšanas un nopietni kaitēt cilvēku veselībai, jo cianīds ir viena no vielām, kas nepārmainīta iekļūst pazemes ūdeņos, kuri ir galvenie dzeramā ūdens avoti. Runājot par globālo sasilšanu, jāpiebilst, ka cianīds spēj ietekmēt temperatūru un nogulsnēšanās norises, izraisot plūdus un zemes nogruvumus. Negadījums, kas notika Rumānijā Baija Marē 2000. gadā, kad radās plaisa atkritumu dīķī un izlija aptuveni 100 000 m3 ūdens, saindēta ar cianīdu un smagajiem metāliem, izraisīja lielāko katastrofu Austrumeiropā kopš Černobiļas. Tā izsauca kalnrūpniecības tiesību aktu reformu Rumānijā, un Parlaments ieviesa grozījumu, ar kuru aizliedza izmantot cianīdu kalnrūpniecībā.

Priekšsēdētāja kungs! Es izsaku savu vēlēšanos, lai Rumānijas piemēram sekotu arī citas Eiropas Savienības valstis, tā lai, galu galā, cianīda aizliegums kļūtu par Eiropas mēroga noteikumu.

  Richard James Ashworth (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Šajā ceturtdienā Parlaments balsos par 2008. gada budžetu. Ņemot vērā to, ka Revīzijas palātai nākamajā mēnesī ir jāsniedz ziņojums, es vēlos vērst jūsu uzmanību uz Iestāžu nolīgumu, ko 2006. gadā parakstīja trīs iestādes. Saskaņā ar šī nolīguma 44. pantu visām dalībvalstīm ir jāsniedz atskaite par finanšu darījumiem, kuros iesaistīta ES nauda. Man saka, ka saskaņā ar pašreizējo programmu Komisija nesaņems attiecīgo informāciju no dalībvalstīm līdz 2008. gada 15. februārim. Tikai tad var noteikt grāmatvedības un iekšējās kontroles kopējos standartus. Tas nozīmē, ka ir maz ticams, ka Revīzijas palāta saņems vajadzīgo informāciju tuvāko divu gadu laikā. Tas nav pieņemams. Tas ne tikai ir pretrunā ar Iestāžu nolīguma garu, bet ilgstoša nespēja saņemt apmierinošu revīzijas ziņojumu nopietni mazina Parlamenta ticamību. Es mudinu jūs, priekšsēdētāja kungs, izmantot ikvienu izdevību, lai uzsvērtu, ka dalībvalstīm turpmāk jāpievērš šim jautājumam lielāka uzmanība.

  Pierre Pribetich (PSE) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Apvienoto Nāciju Organizācija ir noteikusi 10. decembri par pēdējo termiņu Kosovas turpmākā statusa noteikšanai. Tomēr tā kā Kosovas iestādes draud vienpusēji pasludināt neatkarību, Serbija vēlas plašas autonomijas sistēmu un Krievija uzliek veto ANO īpašā sūtņa priekšlikumam par kontrolētu neatkarību, situācija ir kritiska. Mans uzdevums ir uzsvērt vadošo lomu, kas Eiropas Savienībai būs jāuzņemas, lai atrisinātu šo krīzi.

Mūsu kopēja vēlēšanās ir, lai Eiropas Savienībai būtu Augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā. Bet kāda ticamība var būt šai iecelšanai, ja mēs nespējam izpildīt savu uzdevumu un rast īpašu atrisinājumu situācijai Kosovā, kas vēl arvien oficiāli tiek uzskatīta par ārlietu problēmu, lai gan faktiski tas ir Eiropas Savienības iekšējais jautājums? Tāpēc ES ir jāparāda orientēšanās spējas un skaidrs skats, kas atspoguļotu kompromisu starp serbu un kosoviešu prasībām, bet jāuzmanās, lai neatvērtu separātisma Pandoras lādīti; un tai jāizsaka savas domas par Kosovas nākotni un jāliek sadzirdēt savu balsi nāciju korī.

  László Surján (PPE-DE). - (HU) Priekšsēdētāja kungs! Pateicos jums par iespēju izteikties. Eiropas Parlamenta delegācija Čīlē tikās šajā mēnesī Santjago ne tikai ar Čīles parlamenta deputātiem, bet arī ar vides organizācijām. Viņu viedoklis ir, ka Eiropas Savienības uzņēmumi, kas atrodas Čīlē, nepavisam neievēro vides principus, ko tie atbalsta Eiropā. Tiesiskā un ētiskā nostāja šajā jautājumā ir skaidra, bet diemžēl tās abas ir diametrāli pretējas. Tas, ko dara šie uzņēmumi, ir varbūt juridiski pieņemams, bet ētiskā ziņā tas ir postošs. Vides tiesību aktu trūkums bieži aizvilina Eiropas kapitālu uz ārvalstīm. Šāda veida pārvietošana daudzējādā ziņā kaitē mūsu pašu interesēm. Tāpēc mums jātiecas pēc stingrības attiecībā uz vidi ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī ārpus tās. Eiropas Savienībai jābūt iniciatorei, jo nespēja uzņemties atbildību pret nākamo paaudzi globālā mērogā tagad rada materiālu un nemateriālu kaitējumu Eiropas pilsoņiem.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). - (SK) Ļaujiet man uzslavēt Eiropas Piekto reģionu un pilsētu nedēļu, kas notika Briselē no 2007. gada 8. līdz 11. oktobrim. Šis pasākums sniedza unikālu platformu visas Eiropas Savienības reģioniem un pilsētām. Tie apmainījās ar praktisko pieredzi un ieguva zināšanas par novatoriskām iniciatīvām reģionālās attīstības jomā.

Mums, Eiropas Parlamenta deputātiem, arī bija iespēja tikties ar reģionu politiķiem interesantos pasākumos. Es vēlos pateikties Reģionu komitejai, Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorātam un Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komitejai par šī pasākuma organizēšanu. Es vēlos pateikties mūsu priekšsēdētājam Hans-Gert Pöttering kungam par viņa runu, kas piešķīra šim pasākumam izcilību. Tikai dinamiski Eiropas reģioni ar stipru cilvēku potenciālu, ar drosmīgiem un entuziastiskiem reģionālajiem politiķiem un labi sagatavotiem projektiem, kas vērsti uz jauninājumiem un jaunu darbavietu radīšanu, un sadarbību reģionālās grupās, spēs tikt galā ar globalizētas pasaules izaicinājumiem.

  Marianne Mikko (PSE). - (ET) Piektdien notiks otrās šīgada Eiropas Savienības un Krievijas tikšanās augstākajā līmenī atklāšana. Ne ar vienu citu valsti mēs netiekamies tik bieži, bet problēmas turpina pastāvēt.

Piektdienas tikšanās augstākajā līmenī nav Putin kunga atvadu vizīte, viņš arī turpmāk turēs Krievijas grožus savās rokās. Mums nav jādzied viņam slavas dziesmas, bet jāapspriež, kā ieviest ko būtisku Krievijas un Eiropas Savienības stratēģiskajās partnerattiecībās.

Eiropas drošībai būtu ļoti svarīgi uzsākt sadarbību krīžu pārvarēšanas jomā, par ko tika panākta vienošanās tikšanās laikā 2003. gada novembrī, jo īpaši attiecībā uz iesaldētiem konfliktiem.

Portugālē Krievijai jāpieprasa izturēties pret Piedņestras separātistiem, ko Eiropas Savienība ir paziņojusi par personae non gratae, kā īstai partnerei pieklājas, aizliedzot Piedņestras elitei šķērsot Krievijas robežas. Pašlaik banda, kas rāda nestabilitāti Eiropas kaimiņvalstīs, var brīvi ceļot starp Krievijas lidostām.

Krievijai nebūtu grūti spert šo soli, un tai pašā laikā tā būtu zīme, ka Krievija uzklausīs Eiropu un ka mēs esam īsti partneri.

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Pēc vienojošās Lisabonas tikšanās augstākajā līmenī pagājušajā nedēļā, ir bēdīgi saņemt atgādinājumu, ka Nikozija ir vēl arvien sadalīta pilsēta kā kādreiz Berlīne Eiropā. Kopš 1963. gada tā sauktā zaļā līnija sadala pilsētu un tās iedzīvotājus Kipras grieķu un Kipras turku sektoros. Šo līniju cieši apsargā Turcijas karaspēks vienā pusē un Kipras Republikas karaspēks otrajā pusē. Šis sadalījums šķiet sevišķi absurds Ledras ielā, rosīgā iepirkšanās ceļā Nikozijas centrā, ko uz pusēm sadala stikla siena, kas tai stiepjas pāri, atdalot Kipras grieķus no Kipras turkiem.

Priekšsēdētāja kungs! Es vēršos pie jums, lai jūs izsakāt neatlaidīgu personīgu lūgumu Turcijas un Kipras valdībām spert vēsturisku soli un bez sarežģītiem priekšnoteikumiem un šķietami lētiem politiskiem aizbildinājumiem atvērt Ledras ielu un ļaut Kipras grieķu un turku iedzīvotājiem brīvi pārvietoties savā galvaspilsētā. Lai Ledras ielas atvēršana Nikozijā kļūst par vēl vienu miera un vienotības simbolu Eiropā un par Kipras problēmas atrisinājuma katalizatoru.

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs! ES interneta vietnē šodien ir publicēta ziņa, ka OLAF (Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai) sadarbībā ar Austrijas iestādēm ir pārtraucis nelegālu Ķīnas apģērbu un apavu importa ciklu. Kaitējums Kopienas budžetam sastāda 200 miljonu euro. Ņemot vērā šo pārtraukšanas stāstu, kas nav atsevišķs gadījums, bet tas notiek visā Eiropā, es aicinu jūs, dāmas un kungi, iesniegt lūgumrakstu Komisijai. Ir jāpalielina muitas pārbaudes un jāpaplašina importa ierobežojumi arī turpmāk. Tirdzniecības aizsardzības pasākumi apavu importam ir jāpadara efektīvāki.

  Karin Scheele (PSE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs! Mani iepriecina tas, ka komisārs Stavros Dimas arī ir šeit. Šajā gadījuma es vēlos uzslavēt Komisijas pasākumus pagājušajā nedēļā attiecībā uz nelikumīgajām savvaļas putnu medībām. Mēs šim jautājumam esam veltījuši daudz uzmanības ne tikai plenārsēdēs, bet arī Lūgumrakstu komitejā. Pēdējā brīdinājuma iesniegšana Maltas iestādēm, manuprāt, ir svarīgs solis. Es ceru, ka mēs redzēsim šī vērtīgā un saprātīgā politiskā pasākuma augļus nākamajā pavasarī un ka Eiropas tiesību akti tiks iemiesoti dzīvē nelikumīgu pavasara medību piespiedu aizlieguma veidā.

  Ryszard Czarnecki (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Pagājušajā gadā 25 Eiropas Savienības dalībvalstis parakstīja kopēju stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Albāniju un Eiropas Savienību. Šodien, 16 mēnešus pēc šī nolīguma parakstīšanas tikai 10 valstis ir ratificējušas šo dokumentu. Ir zīmīgi, ka no šīm 10 valstīm sešas ir jaunās ES dalībvalstis: Polija, Ungārija, Slovākija, Slovēnija, Lietuva un Latvija, un četras ir vecās ES dalībvalstis: Spānija, Īrija, Zviedrija un Luksemburga. Es tāpēc vēlos aicināt 17 pārējās ES dalībvalstis ratificēt šo nolīgumu, cik ātri vien iespējams, ja mēs negribam, lai Eiropas solidaritātes jēdziens tiktu uzskatīts par tukšu banalitāti vai saukli.

  Milan Gaľa (PPE-DE). - (SK) Ar Agrīnās brīdināšanas un atbildes sistēmas palīdzību Itālijas iestādes ir informējušas Eiropas Savienības dalībvalstis par tropiskā drudža uzliesmojumu, ko izplata čikuguni vīruss Emīlijas Romanjas reģionā. Tās ir ziņojušas par 197 šī tropiskā vīrusa gadījumiem. Laboratorijas analīzes ir apliecinājušas, ka 14 % no visu slimo cilvēku skaita ir aplipuši ar šo vīrusu, un tas ir prasījis vienu dzīvību.

Lai gan nav iemesla celt paniku, Eiropas Komisijai ir vēlreiz jāveic pasākumi, lai sagatavotos iespējamai lielai epidēmijai. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs, kas uzrauga infekcijas slimības, norāda, ka labvēlīgi klimatiskie apstākļi ļauj vīrusam izplatīties, jo īpaši Vidusjūras reģiona valstīs. Risks, ka vīruss varētu izplatīties citās Eiropas valstīs, arī ir liels. Inficēti cilvēki var radīt jaunus inficēšanās ciklus citos Eiropas Savienības reģionos.

  Kyriacos Triantaphyllides (GUE/NGL). - (EL) Priekšsēdētāja kungs! Pagājušajā nedēļā Arat Dink, nogalinātā Turcijas žurnālista Hrant Dink dēlu, Turcijas tiesa atzina par vainīgu virknes rakstu dēļ, ko viņš bija uzrakstījis par Armēnijas genocīdu. Dink kungu, laikraksta „Agos” redaktoru, atzina par vainīgu saskaņā ar Turcijas kriminālkodeksa 301. pantu. Tas bija tieši tas pats pants, pēc kura notiesāja viņa tēvu. Hrant Dink piesprieda vienu gadu cietumsoda, sodu nosacīti atliekot. Tāpēc ir pamats jautāt pašiem sev, ko Eiropas Komisija dara, lai mudinātu Turciju svītrot šo pantu no kriminālkodeksa?

Dāmas un kungi! Ņemot vērā Turcijas nepārtraukto nepiekāpību, cik vēl daudz laika, jūsuprāt, Turcijai vajadzēs, lai tā beidzot saprastu, ka tai ir saistības Eiropas priekšā un ka tai tāpēc jāizturas kā demokrātiskai valstij?

  György Schöpflin (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Ir pienākušas satraucošas ziņas no Slovākijas. Donavas muzeja direktoram Komárno pilsētā Csaba Fehér ir draudēts, ka viņu atlaidīs no darba. Viņu apsūdz arī par to, ka pagājušajā gadā viņš piedalījās izstādes organizēšanā Eiropas Parlamentā. Šajā izstādē bija dokumenti par ungāru minoritātes ciešanām Čehoslovākijas valdības laikā pēc 1945. gada, pamatojoties uz kolektīvo vainu. Kolektīvās vainas jēdziens nepavisam nav savienojams ar pilsoniskām normām un cilvēktiesībām, kas veido Eiropas Savienības demokrātijas pamatus.

Slovākija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir pilnīgi pieņēmusi šos principus. Tādējādi, tas, ko dara Slovākijas iestādes, ne tikai met izaicinājumu cilvēktiesību normām, bet netieši kritizē Eiropas Parlamentu. Slovākijai jāatrisina šīs pretrunas, cik ātri vien iespējams.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). - (RO) Statistika rāda, ka Eiropas Savienības iedzīvotāji noveco. Tikai 35 % no Eiropas Savienības iedzīvotājiem ir vecāki par 50 gadiem, un tikai 16 % no Eiropas Savienības iedzīvotājiem ir jaunāki par 14 gadiem.

No Eiropas Savienības demogrāfiskās politikas ir atkarīga Eiropas nākotne. Demogrāfiskajai politikai jāietver pieejami veselības aprūpes pakalpojumi un piedienīgas pensijas pensionāriem, pasākumi dzimstības palielināšanai visās dalībvalstīs, kā arī piemērotas, stabilas un labi apmaksātas darbavietas. Šī iemesla dēļ es lūdzu, lai Eiropas Komisija kopā ar dalībvalstīm izstrādā Kopienas politiku un dalībvalstu stratēģiju demogrāfiskās politikas jomā. Šo pasākumu rezultāti būs redzami nākamajos 20-30 gados. Eiropas sabiedrībai ir vajadzīgi visi tās pilsoņi, un jo īpaši tai ir vajadzīgs, lai ikviens pilsonis integrētos sabiedrībā un lai viņam būtu apmierinoša dzīve. Tāpēc mums ir savstarpēji jāsaista iedzīvotāju aizsardzība un attīstības politika ar demogrāfisko politiku.

  Anna Záborská (PPE-DE). - (SK) Šajā nedēļas nogalē „Ungāru gvarde” bija atkal viens no galvenajiem tematiem Slovākijā un Ungārijā. Visi labas gribas cilvēki tiecas pēc miera un samierināšanās visu tautu starpā. Pašreizējo Ungārijas un Slovākijas Republikas valdību dēļ un demokrātijas interesēs ir vajadzīga stipra kristīgi – demokrātiskā opozīcija. Tomēr mēs neuzvarēsim, ja padosimies noskaņojumiem un jūtām.

Es prasu, lai Ungārijas valdība ievēro 1947. gada 10. februārī Parīzē parakstīto miera līgumu ar Ungāriju. Šajā līgumā Ungārija apņēmās turpmāk savā teritorijā nekad nepieļaut fašistisku politisku, militāru un pusmilitāru organizāciju klātbūtni un darbību, kas vērsta uz revizionistisku propagandu. Es neredzu neko labāku, ko varētu darīt miera un mūsu tautu savstarpējās saprašanās vārdā.

  Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos komentēt vēstuli, kas pagājušajā nedēļā bija publicēta Īrijas valsts laikrakstā un ko citu starpā bija parakstījuši arī vairāki šī Parlamenta deputāti. Tā bija saistīta ar to, ka Īrija būs laikam vienīgā valsts, kurā notiks referendums par līgumu, ko tagad, protams, sauks par „Lisabonas līgumu”. Šajā vēstulē ir izvirzītas trīs prasības. Viena no prasībām ir tā, ka Līgums jāpakļauj pilsoņu referendumam ikvienā dalībvalstī. Otrā prasība iet vēl tālāk un pieprasa, lai ES dalībvalstu parlamenti paredz pienācīgus juridiskus un konstitucionālus noteikumus referendumu rīkošanai.

Man jāsaka, ka es uzskatu šīs prasības par pārsteidzošām. Kur tad paliek subsidiaritāte, ar kuru saskaņā lēmumi tiek pieņemti vispiemērotākajā līmenī, šajā gadījumā – dalībvalstu līmenī? Man šķiet, ka kaut kādā grūti saprotamā veidā tie, kas vēlas mazāku Eiropas iejaukšanos, faktiski paši veicina maksimālu iejaukšanos dalībvalstu darīšanās, pieprasot, lai šo valstu parlamenti maina savu konstitūciju un tiesību normas, tādējādi apmierinot vēstules rakstītāju vēlmes. Tas tiešām liecinātu par demokrātijas trūkumu!

  Ioannis Gklavakis (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs! Katru gadu 650 000 cilvēku ES mirst no iemesliem, kas saistīti ar smēķēšanu. Tas atgādina maza apmēra karu. No šī skaita 80 000 nāves gadījumu izsauc pasīvā smēķēšana. Ir konstatēts, ka tabakas dūmi satur 4 000 vielu, no kurām 50 ir kancerogēnas. Pirms vairākiem gadu desmitiem mediķi dokumentēja smēķēšanas kaitīgās un, iespējams, nāvējošās sekas. Mūsu pienākums ir censties samazināt smēķēšanu un jo īpaši – neļaut jauniešiem sākt smēķēt. Ja gribam gūt sekmes, ir vajadzīga stingra likumdošana. Smēķēšana sabiedriskās vietās ir jāaizliedz. Rūpnieciskas tabakas piedevas ir jāuzrauga, jāizpēta un jāierobežo. Mums ir vajadzīga uzraudzība un stingrība pārdošanas vietās. Mēs to esam parādā 70 % ES pilsoņu, kas nesmēķē, un lielākajam vairākumam smēķētāju, kas vēlas smēķēšanu atmest.

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Tāpat kā daudzi Parlamenta deputāti – iespējams, kā vairākums deputātu, faktiski ņemot vērā mūsu rezolūcijas – mani mulsina tas, ka Eiropas Savienība gatavojas atļaut decembrī ielūgt Zimbabves tirānu Mugabe uz ES un Āfrikas tikšanos augstākajā līmenī Lisabonā. Komisārs Michel saka man, ka iemesls tam – manuprāt, gluži aplams – ir tas, ka mums nevajadzētu mēģināt izolēt Mugabe, jo šāds solis tikai nostiprinātu viņa reputāciju, kā arī tas, ka ES vēlas, lai to uzskata par globālu stratēģisku dalībnieku. Uzaicināt Mugabe uz Lisabonu ir mūsu principu pārkāpums un ir tiešā pretrunā ar ES pašas deklarēto nostāju. Mūsu diplomātija attiecībā uz Āfriku ir cietusi neveiksmi, ja kāda Āfrikas valstu valdība vēl izrāda cieņu pret Mugabe.

Priekšsēdētāja kungs! Es zinu, ka jūs arī esat norūpējies par drausmīgo situāciju Zimbabvē. Vai es varu jūs lūgt izdarīt divas lietas: pirmkārt, vēlreiz paziņot par Parlamenta stingro nostāju, ka Mugabe nedrīkst decembrī aicināt uz Lisabonu, un, otrkārt, ņemt vērā Parlamenta vēlēšanos un atteikties apmeklēt jebkuru ES sammitu, kurā būtu uzaicināts Mugabe vai kāds cits izraidīts Zimbabves politiķis?

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Šodienas debatēs Eiropas Parlamentā mēs izskatīsim Richard Corbett ziņojumu par Eiropas Parlamenta reglamenta 173. panta grozījumu attiecībā uz stenogrammām.

Manuprāt, komiteja neiet pareizajā virzienā. Man šķiet, es varu to teikt, pamatojoties uz 96. pantu, kurā sacīts, ka „Parlaments nodrošina maksimālu savas darbības pārredzamību”, tāpēc jebkurš mēģinājums ierobežot informācijas sniegšanu Eiropas Savienības valstīm, kā arī piekļuvi tai vājina šo pamattiesību un ir pretrunā ar Eiropas Savienības ideju, ar Eiropas Parlamenta Reglamentu, ar pašreizējiem nolīgumiem un pārkāpj cilvēku pamattiesības Eiropas Savienībā.

Mēs, protams, neveidojam Eiropas Savienību, lai diskriminētu mazākās nācijas, kam ir mazāk elastīga kultūra, un, ja mēs to darām, tad to vajadzēja darīt pirms pievienošanās. Runas par izmaksām, par finanšu resursiem arī nav pareizie argumenti. Mēs izdodam tik daudz naudas par nevajadzīgām būvēm un administrēšanu, ka mums vajadzētu spēt atļauties vismaz sazināties ar sabiedrību.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). - (PT) Priekšsēdētāja kungs! Vislielākā demonstrācija Lisabonā pēdējo 20 gadu laikā notika pagājušā gada 18. oktobrī, kad 200 000 cilvēku pēc Portugāles Vispārējās darba ņēmēju konfederācijas aicinājuma nosodīja Eiropas Savienības neoliberālo politiku, teica „nē” elastdrošībai, protestēja pret bezdarbu, sociālo atstumtību un nabadzību, kurā dzīvo vairāk nekā 20 % Portugāles iedzīvotāju, un pieprasīja sociālu Eiropu.

Eiropas vadītāji nedrīkst ignorēt šo svarīgo demonstrāciju. Mēs tāpēc sveicam Portugāles Vispārējo darba ņēmēju konfederāciju un tās locekļus un apsolām cīnīties, lai aizstāvētu darbaļaužu cieņu.

SĒDI VADA: VIDAL-QUADRAS KUNGS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs! Howard Stern – atvainojiet, nedēļas žurnāls Stern parādīja Vācijas sabiedrības „intīmo pusi”, publicējot jaunākajā numurā informāciju par to, ka katrs ceturtais vācietis vēl tic, ka nacionālsociālismam bija savas labās īpašības. Ja tas ir taisnība, tas varētu nozīmēt, ka katrs ceturtais vācietis šajā sēžu zālē uzskata, ka nacionālsociālismam ir savas labās īpašības, – kas pats par sevi būtu skandalozi – vai arī šī Vācijas delegācija Eiropas Parlamentā nepārstāv visu Vācijas nāciju. Nesen Vācijai tika piešķirtas 96 vietas. Ņemot vērā Stern statistiku, varbūt būtu gudrāk piešķirt šai valstij tikai trīs vietas, lai ceturtajam nebūtu nekādu izredžu!

Tomēr es piekrītu Schulz kungam vienā jautājumā: apvienotajā Eiropā nav vietas nekādai nacionālisma doktrīnas izpausmei. Tomēr Schulz kungam vajadzētu tuvāk ielūkoties vācu huligānisma aizmugurējā pagalmā. Tā kā es esmu no Polijas, es vēlos, lai visi Vācijas deputāti nosoda nacionālismu tikpat dedzīgi kā Schulz kungs.

  Urszula Krupa (IND/DEM). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Saskaņā ar psiholoģijas zinātni tādas jūtas kā atbildīga mīlestība pret citu personu, ģimeni vai valsti, ko sauc par patriotismu, kopā ar citām cēlām jūtam liecina par augstu personas attīstības līmeni. Turpretī blakus primitīvām emocijām, kurās mēs dalāmies ar dzīvniekiem, augstākām emocijām ir pat atsevišķa zona smadzenēs. Patriotisms izpaužas mīlestībā pret nacionālajām tradīcijām, kultūru un valodu un vēlmē tās attīstīt, kā arī cieņā un uzticībā savai valstij. Šīs īpašības ir tieši pretējas nacionālismam un šovinismam, ko raksturo naids pret citu tautu. Patriotisms nepieļauj apvainojumus pret citām nācijām vai valstīm. To galvenokārt raksturo atvērtība pret citām valstīm un cieņa pret to tiesībām uz suverenitāti un neatkarību.

Es vēlos atgādināt jums patriotisma īpašības, jo īpaši pēc zināmu kreisā spārna Parlamenta deputātu runām, kas ir aizskāruši nacionālās valdības un patriotisku nostāju, varbūt tāpēc, ka viņi nesaprot atšķirību starp mīlestību pret savu valsti un naidu, kas raksturo tādu nostāju kā šovinisms. Eiropas integrācijas apstākļos ir īpaši svarīgi atšķirt šos pilnīgi dažādos jēdzienus, kurus daudzi cilvēki jauc.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Energoapgādes problēma skar vienu no galvenajiem un ļoti svarīgiem jautājumiem, kas Eiropas Savienībai jārisina, vēl jo vairāk tāpēc, ka tā ir saistīta ar klimata pārmaiņām. Energoapgādes drošība un izmaksu celšanās, cenām pieaugot par 100 % pēdējos piecos gados, liek visvairāk bažīties.

Īrijas izaicinājumi ir īpaši lieli. Mums jāapmierina pieaugošais pieprasījums pēc enerģijas, un mēs esam lielā mērā atkarīgi no ievestām fosilām degvielām. Mēs esam atkarīgi par 90 %. Mums jāiegulda lieli līdzekļi infrastruktūrā, jācenšas liberalizēt tirgu un jāsamazina oglekļa emisijas.

Parlaments apsver enerģētikas politikas īstenošanas rīcības plānu Eiropai. Īrijā mēs veidojam visas Īrijas mēroga enerģijas tirgu, savienojot ziemeļu un dienvidu elektroenerģijas tirgus. Tā ir pozitīva iezīme, bet ar to vien nepietiek. Tirgus mērogs ir pārāk mazs. Lai izveidotu saskaņotu enerģijas tirgu, Īrijai ir svarīgi savienot to ar pārējām Eiropas Savienības valstīm, bet tas maksās naudu, un es vēlos mudināt Īrijas valdību ieguldījumiem izmantot kohēzijas fondu finansējumu, jo tas ir nepieciešams turpmākajai Īrijas ekonomikas izaugsmei.

  Priekšsēdētājs. − Līdz ar to šis punkts ir izsmelts.

14. Pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas pamatdirektīva - Tematiska stratēģija par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu - Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir kopējas debates par

– Christa Klaß ziņojumu Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai, lai nodrošinātu ilgtspējīgu pesticīdu lietošanu (COM(2006)0373 – C6-0246/2006 – 2006/0132(COD)) (A6-0347/2007),

– Irena Belohorská ziņojumu Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā par pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas tematisko stratēģiju (2007/2006(INI)) (A6-0291/2007) un

– Hiltrud Breyer ziņojumu Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (COM(2006)0388 – C6-0245/2006 – 2006/0136(COD)) (A6-0359/2007).

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms ļaujiet man pateikties Eiropas Parlamentam un jo īpaši referentēm Belohorská kundzei un Klaß kundzei par viņu ārkārtīgi rūpīgo darbu. Pateicība pienākas arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai, Ebner kungam un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai, Corbey kundzei un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai par ziņojumiem un viedokli, ko viņi izteica pirmajā lasījumā.

Pēdējo trīsdesmit gadu laikā ES politika un tiesību akti par sabiedrības veselības un vides aizsardzību ir ļāvuši mums sasniegt ievērojamu progresu, stipri mazinot pesticīdu risku. Pašreizējie tiesību akti tomēr galveno vērību pievērš, no vienas puses, produktu apstiprināšanai un laišanai tirgū un, no otras puses, augu aizsardzības līdzekļu atlieku uzraudzībai barības vielās un dzīvnieku barībā. Starp šiem diviem posmiem nav nekādu tiesību aktu, kas attiektos uz laika posmu, kurā pesticīdi tiek lietoti. Tas tomēr ir izšķirošais posms, kurā cilvēku veselība un vide ir pakļauta riskam.

Uzraudzības programmas, kas tiek īstenotas dalībvalstīs, ir atklājušas pesticīdu klātbūtni ne tikai uzturvielās un dzīvnieku barībā, bet arī vidē tādā koncentrācijā, kas pārsniedz robežvērtības, ko nosaka Eiropas tiesību akti. Turklāt ir kļuvis skaidrs, ka pesticīdu jautājums izraisa nopietnas bažas Eiropas pilsoņos. Tāpēc mums jāpieliek lielākas pūles, lai pastiprinātu Eiropas pilsoņu un savas vides aizsardzību. Tematiskā stratēģija pesticīdu ilgtspējīgai lietošanai un pamatdirektīva, kas to pavada, ir apkopotas zem vispārējā virsraksta par cilvēku veselības un vides aizsardzību pret pesticīdiem.

Galvenie Komisijas priekšlikuma aspekti pamatdirektīvai ir šādi:

Pirmkārt, katra dalībvalsts izstrādās nacionālo rīcības plānu, nosakot mērķus, pasākumus un grafikus pesticīdu riska un atkarības no tiem mazināšanai.

Otrkārt, profesionālie pesticīdu lietotājiem, kas ir galvenokārt lauksaimnieki, tirgotāji un konsultanti, būs nepieciešama piekļuve piemērotai apmācībai. Apmācībā viņi iegūs zināšanas par risku, ko rada pesticīdi, kā arī par alternatīvu līdzekļu lietošanu. Sabiedrības informētības līmenis par pesticīdu lietošanas risku ir arī jāpaaugstina.

Treškārt, profesionālais aprīkojums pesticīdu miglošanai ir regulāri jāpārbauda un pareizi jāglabā.

Ceturtkārt, miglošana no gaisa būs aizliegta, bet dalībvalstis saglabās tiesības to izvēlēties izņēmuma gadījumos, kad miglošana no gaisa ir vienīgais iespējamais risinājums.

Piektkārt, tiks veikti īpaši pasākumi, lai aizsargātu sabiedrību un viegli ievainojamus iedzīvotāju slāņus, kā arī ūdens sistēmas un tādas ģeogrāfiskās teritorijas kā Natura 2000 tīkls. Šādi pasākumi citu starpā var ietvert buferzonu izveidi un pesticīdu lietošanas aizliegumu vai ierobežojumu.

Sestkārt un visbeidzot, lai gan tas ir tikpat svarīgi, mums jāatbalsta zemkopības paņēmieni, kas izmanto zemas pesticīdu devas. Tas nodrošinās integrētu kaitēkļu apkarošanu, kam jākļūst obligātai no 2014. gada.

Citi pasākumi, ko paredz tematiskā stratēģija, ir jau ieviesti vai drīz tiks ieviesti citos tiesību aktos. Tie ietver priekšlikumu regulēt augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū. Šis regulējums radīs vēl lielāku aktīvu kaitīgu vielu apgrozības ierobežojumu tirgū, jo īpaši ar salīdzinoša novērtējuma un aizvietošanas principa palīdzību. Tas ir mana kolēģa Kyprianou kunga priekšlikums, ko mēs arī apspriedīsim šovakar, pamatojoties uz ziņojumu, kuru izstrādājusi Breyer kundze..

Ir arī priekšlikums regulēt statistisku datu vākšanu par augu aizsardzības līdzekļiem. Šis priekšlikums ir ļoti svarīgs, jo tas dod rādītājus riska mazināšanas progresa mērīšanai. Šo priekšlikumu pašreiz apspriež attiecīgā Parlamenta komiteja.

Ir ierosināta arī jauna direktīva, kam jānosaka galvenie tirgū laižamās miglošanas iekārtas parametri. Šis priekšlikums papildinās pašreizējos noteikumus par miglošanas iekārtas uzturēšanu un regulāru pārbaudi.

Nobeigumā, priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man uzsvērt, cik svarīgs direktīvas par ilgtspējīgu pesticīdu lietošanu aspekts ir integrētā kaitēkļu apkarošana. Tā ir Komisijas priekšlikuma būtisks pasākums; tas ir apspriests citās Parlamenta apakškomitejās.

Neviens nešaubās, ka mums jāsamazina atkarība no pesticīdiem un jāpievēršas videi draudzīgākiem alternatīviem augu aizsardzības un kaitēkļu apkarošanas līdzekļiem. Integrētā kaitēkļu apkarošana un izskaušana ir visefektīvākais veids, kā sasniegt šo mērķi. Tāpēc ir īpaši svarīgi saglabāt šo aspektu mūsu priekšlikumā un padarīt to obligātu visās dalībvalstīs no 2014. gada.

  Markos Kyprianou, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētāja kungs! Šodien mēs debatēsim par ļoti grūtu un svarīgu jautājumu.

Ļaujiet man vispirms pateikties visiem, kas strādāja, lai padarītu šīs debates šodien iespējamas, un īpaši referentei Breyer kundzei.

Šis jautājums vienmēr ir bijis grūts. Ir jāatrod līdzsvars. Veselības un vides aizsardzība ir jāpastiprina, bet procedūras jāvienkāršo un administratīvie izdevumi jāsamazina, lai nodrošinātu lielāku konkurētspēju un jauninājumus. Esmu pārliecināts, ka Komisijas priekšlikums palīdzēs sasniegt šos divus mērķus, jo tas pilnveido iekšējo tirgu. Šie mērķi tiks sasniegti, izveidojot elastīgu savstarpējās atzīšanas zonu sistēmu un ļaujot dalībvalstīm veikt pasākumus ierobežojumu noteikšanai īpašās riska situācijās cilvēku veselībai vai videi visā dalībvalstu teritorijā vai atsevišķos reģionos.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ir zināms, ka augu aizsardzības līdzekļiem ir svarīga nozīme zemkopībā, labības kultūru audzēšanā, mežkopībā un komerciālā dārzeņkopībā. Es vēlos, lai mums tie nebūtu vajadzīgi, jo tie, protams, ietekmē cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi. Mums tāpēc jānodrošina, lai attiecīgie noteikumi būtu efektīvi un līdzsvaroti.

Attiecīgie tiesību akti stājās spēkā 1991. gadā. Pamatojoties uz 2001. gada Komisijas ziņojumu par tiesību aktu darbību un to uzlabošanas iespējām, gan Eiropas Parlaments, gan Padome aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumus direktīvas grozījumiem. Protams, neviens nešaubās par vajadzību uzlabot spēkā esošos tiesību aktus.

Ļaujiet man pateikties visu nozaru ieinteresētajām organizācijām un pieminēt būtisko ieguldījumu, ko tās devušas šī priekšlikuma provizoriskā projekta sagatavošanā. Komisija ir veikusi arī visaptverošu ietekmes novērtējumu.

Pirmā prioritāte ir nenoliedzami visaugstākā iespējamā līmeņa cilvēku un dzīvnieku veselības, kā arī vides aizsardzības panākšana. To panāks ar vairākiem noteikumiem, kas ieviesīs skaidrus, stingrus kritērijus aktīvu vielu apstiprināšanai, piešķirot galveno lomu aktīvu vielu novērtēšanā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei; liekot zemkopjiem ieviest augu aizsardzības līdzekļu lietošanas kartotēku, kas pēc pieprasījuma jāiesniedz kaimiņiem un ūdens apsaimniekošanas dienestiem. Dalībvalstu iestādēm arī būs jāpastiprina augu aizsardzības līdzekļu komerciālās izmantošanas pārbaudes, un Komisija kontrolēs, cik efektīvi dalībvalstis veic šīs pārbaudes. Turpmāk izmēģinājumi ar dzīvniekiem būs pilnīgi aizliegti. Lai veicinātu ilgtspējīgu lauksaimniecību, drošākie alternatīvie risinājumi aizvietos viskaitīgākos augu aizsardzības līdzekļus. Priekšlikums tādējādi radīs drošāku sistēmu augu aizsardzības līdzekļu lietošanai ES un pastiprinās vides aizsardzības pasākumus.

Priekšlikums dara to pašu, ko Lisabonas stratēģija, jo tas samazinās arī administratīvās izmaksas. Procedūra būs īsāka un efektīvāka, un, kas ir, manuprāt, vēl svarīgāk, tai pašā laikā saglabājot drošības līmeni un aizsargājot vides veselību.

Dalībvalstis vairs nerīkosies vienatnē, jo tagad savstarpēji atzīts apstiprinājums būs norma un nevis izņēmums. Tas novērsīs augu aizsardzības līdzekļu iekšējā tirgus sadali un izbeigs lauksaimniecības produktu tirgus šķelšanos.

Pārmaiņas datu aizsardzības noteikumos novedīs pie lielākas pārredzamības un godīgākas konkurences, nekavējot pētniecību un jauninājumus.

Ierosinātā regula ir viens no Kopienas vispārējās stratēģijas atrisinājumiem pesticīdu nozarē. Tā papildina priekšlikumu direktīvai par ilgtspējīgu pesticīdu lietošanu, ko jau analizēja mans kolēģis Dimas kungs.

Visbeidzot, ļaujiet man minēt lielo iesniegto grozījumu skaitu. Ņemot vērā šī jautājuma sarežģītību, tas nav nekāds pārsteigums, un varbūt mēs vēl neesam panākuši pilnīgu viedokļu vienprātību. Es esmu optimists un uzskatu, ka mēs šīs procedūras nākamajos posmos drīz to panāksim. Pagaidām Komisija var dažus grozījumus pieņemt un dažus noraidīt. Pilnīgs saraksts, kas ietver Komisijas viedokli par katru grozījumu un attiecīgos skaidrojumus, ir pieejams Parlamentam un Parlamenta deputātiem. Mans uzdevums nav analizēt šeit katru grozījumu atsevišķi, jo tam, protams, nepietiek laika. Es lūdzu šo sarakstu iekļaut sēdes protokolā.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es gaidu konstruktīvas un interesantas debates.

  Christa Klaß (PPE-DE), referente. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāri Dimas un Kyprianos, dāmas un kungi! Es atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumu Kopienas rīcības plānam, lai panāktu ilgtspējīgu pesticīdu lietošanu, un manas piezīmes šodien šeit aprobežosies ar vispārējās paketes daļu.

Šī ir plaša joma, kurā ir vajadzīgi vēl daudzi pielāgojumi visā Eiropā patērētāju un lietotāju labā un jo īpaši vides labā. Atšķirīgi noteikumi Eiropas Savienībā ne tikai rada atšķirīgus drošības standartus, bet arī izraisa neskaidrības un kropļo konkurenci.

Varbūtība, ka kaitēkļi iznīcina vesela gada ražu, par laimi, Eiropā pieder pagātnei. Tomēr šodien mums jāsastopas ar lieliem izaicinājumiem, uz kuriem mums jāatbild ar saprātīgu augu aizsardzības politiku. Pasaules iedzīvotāju skaits pieaug, un visā pasaulē pārtikas kļūst arvien mazāk. Klimata pārmaiņas ir ietekmējušas zemkopības apstākļus: parādās jauni kaitēkļi, un dabas katastrofas iznīcina ražu. Tāpēc šodien ir vēl arvien būtiski aizsargāt ražu, un augu aizsardzības līdzekļi palīdz to darīt.

Augu aizsardzībā tāpat kā daudzās lietās dzīvē deva nosaka, vai viela kļūst par indi. Ja viena miega zāļu tablete nes labumu, daudzas miega zāļu tabletes var būt nāvējošas. Ir jāuzmanās un jānodrošina, lai augu aizsardzības līdzekli tiktu lietoti pareizi un profesionāli, jo to neatbilstīga lietošana ir bīstama. Tas attiecas ne tikai uz lauksaimniecības zemi, bet arī uz sabiedriskām vietām, tādām kā parki, rotaļu un sporta laukumi, kājceliņi un dzelzceļa sliedes. Informācija, izglītošana un zināšanas par pesticīdu lietošanas sekām, par to pozitīvajām un riskantajām īpašībām ir šīs direktīvas pamatā. Augu aizsardzības līdzekļu pārdevēji un lietotāji ir jāapmāca un jāinformē.

Ar valsts rīcības plāna palīdzību dalībvalstīm jānodrošina, lai augu aizsardzības līdzekļi tiek lietoti ilgtspējīgi. To darot, ir jātiecas pēc saskaņotības ar citiem Kopienas noteikumiem. Labi pārbaudīts un drošs piemērošanas mehānisms nodrošinās mērķtiecīgu augu aizsardzību, samazinot jebkādu risku.

Patvaļīga jebkuru augu aizsardzības līdzekļu lietošanas procentu samazināšana ir pretrunā labas lauksaimniecības prakses mērķiem un integrētai kaitēkļu apkarošanai. Komisār Dimas, mums ir vajadzīgi šie abi faktori, un mums arī turpmāk būs vajadzīga laba zemkopības prakse un integrēta kaitēkļu apkarošana, jo mums ir jāpanāk dinamiskums. Turklāt stingrā apstiprināšanas reglamentācija ir novesta līdz absurdam. Produktus, kam ir kaitīga iedarbība, nedrīkst vispār apstiprināt; nepietiek ar to lietošanas samazināšanu uz pusi. Ja tomēr augu aizsardzības līdzekļi ir izturējuši stingro apstiprināšanas procesu, samazināt to lietošanu par zināmu procentu skaitu vispār būtu neloģiski. Turklāt nevienam nav izdevies precīzi izskaidrot man, kā šo samazinājumu veikt un izmērīt.

Tas pats attiecas arī uz ūdens vides aizsardzību. Patvaļīgai standarta buferjoslu noteikšanai blakus ūdenstilpēm nav nekādas nozīmes. Šeit ir vajadzīga diferencēta pieeja. Buferjoslas ir piemērotas īpašās ģeogrāfiskās situācijās, konkrētām augsnēm un augiem, kam vajadzīga aizsardzība. Šāda pieeja ir jau pieņemta dažādu augu aizsardzības līdzekļu lietošanas instrukcijās.

Komisār, jūs pieminējāt augu miglošanu no gaisa. Stāvajām vīna dārzu nogāzēm Mozeles krastos manā dzimtenē vai arī rīsa plantācijām Dienvideiropā nav alternatīvu līdzekļu. Šajās vietās augu miglošana no gaisa ir neaizstājama. Tomēr miglošanas helikopteru izmantošana ir jāregulē. Īpaša uzmanība ir vajadzīga jutīgās teritorijās, tādās kā parki un publiski vai skolu rotaļu laukumi. Pesticīdu lietošanai tajos jābūt minimālai, un priekšroka jādod alternatīviem līdzekļiem, nevis ķimikālijām. Manuprāt, tas varētu nozīmēt pat veselas skolas klases nosūtīšanu ravēt skolas teritoriju.

Pilnīgs augu aizsardzības aizliegums teritorijās, kur atrodami īpaši floras un faunas eksemplāri, nesaskanētu ar dzīvotņu aizsardzības mērķiem. Pesticīdi ir faktiski vajadzīgi, lai saglabātu šīs dzīvotnes. Augu aizsardzības līdzekļi ir dārgi, un neviens zemkopis nelietos tos vairāk nekā nepieciešams. Papildu nodokļi kropļo konkurenci pasaules tirgū. Tie beigtos ar lētāku līdzekļu iegādi ārpus ES, kas neveicinātu ilgtspējības mērķus.

Mēs vēlamies vienādu aizsardzību un vienādus standartus visā ES. Daudzās valstīs ierosinātie pasākumi labu laiku ir sekmīgi darbojušies. Šī iemesla dēļ noteikumu saskaņošana attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu lietošanu ir obligāta, un tāpēc Komisijas pieeja ir pareiza. Tagad mūsu ziņā ir – un mēs to varam uztvert kā uzaicinājumu—ierosināt direktīvu, kas samazina birokrātiju līdz minimumam, piepildot mūsu cerības. Es lūdzu jūsu atbalstu.

  Marie Anne Isler Béguin (Verts/ALE) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es lūdzu vārdu tāpēc, ka es gluži nesaprotu, kas notiek. Es Vides komitejā piedalījos diskusijās par šiem dažādajiem ziņojumiem, bet man šķita, ka tas, ar ko Klaß kundze tikko uzstājās, nav tas pats ziņojums, ko komiteja vienprātīgi apstiprināja, bet gan viņas personīgās nostājas atspoguļojums. Tāpēc es vēlos zināt, vai mēs varam cerēt uz objektīvāku Vides komitejas nostājas izklāstu attiecībā uz šo ļoti svarīgo ziņojumu.

  Christa Klaß (PPE-DE), referente. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Vai es varu pateikt Isler Béguin kundzei, ka Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā nebija vienprātīga balsojuma, ka mums noteikti bija pretējais viedoklis un ka vairākums manas grupas locekļu bija pret nostāju, uz ko viņa norāda. Es, protams, uzsvēru, ka es atbalstu Komisijas priekšlikumu.

  Irena Belohorská, referente. – (SK) Pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas tematiskā stratēģija, kas ir juridiski nesaistošs politisks dokuments, kurš pievienots direktīvai, reaģē uz to, ka pesticīdu risks nesamazinās. Šodien augu aizsardzības līdzekļu atlieku līmeņi pārtikas produktos pārsniedz pieņemamās vērtības: 44 % augļu ir piesārņoti ar pesticīdiem, 5,5 % no tiem satur maksimālo atlieku līmeni. Pārmērīgi daudz atlieku tika atrasts pat augļos, ko pārdeva Eiropas Parlamenta ēkā. Mana ziņojuma mērķis ir tā kaitīguma un riska veselībai un videi samazināšana, kas ceļas no pesticīdu lietošanas.

Pirmkārt, es vēlos uzsvērt, ka pesticīdu lietošana ir saistīta ar ļaundabīgu audzēju attīstību vai imunoloģiskiem un citiem neirotoksiskiem defektiem. Tāpēc man šķita pārsteidzošs (par nelaimi, tas bija nepatīkams pārsteigums) tas, ka savā tekstā Komisija tikai garāmejot piemin risku veselībai, ko rada pesticīdu lietošana, jo īpaši to kumulatīvais efekts. Sievietes grūtniecības stāvoklī, bērni un embriji pieder pie grupas, kas ir visvairāk apdraudēta. Lai gan es atbalstu augu aizsardzību, manuprāt, vispirms mums ir jāaizsargā cilvēku veselība. Tam visam ir nepārprotama saistība ar klimata pārmaiņām. Globālā sasilšana radīs vairāk kaitēkļu: mēs nevaram bezgalīgi palielināt lietoto pesticīdu daudzumu.

Dalībvalstu rīcības plāni, kas satur to individuālos mērķus riska mazināšanai, ir vissvarīgākā procesa daļa. Es uzskatu, ka priekšlikums, kurā Komisija noraida kvantitatīvo pesticīdu lietošanas samazinājuma mērķi, nav pietiekams. Frāze „apdraudējums, risks un atkarība no pesticīdiem” nav precīzi definēta un nemudinās dalībvalstis samazināt lietoto pesticīdu daudzumu.

Tematiskā stratēģija ir vispārīgs teksts un nepiedāvā detalizētu daudzuma aprēķināšanas metodi. Tomēr mani kolēģi un es ierosinām direktīvai šādus parametrus: 50 % visbīstamāko vielu samazinājumu, kas, lietotas lielā apjomā, ir kancerogēnas un mutagēnas; bioloģisko pesticīdu un to pesticīdu apjoms, kas nav īpaši bīstami, pašlaik nav jāsamazina; citiem pesticīdiem tiks piemērots tā saucamais pielietošanas biežuma indekss. Individuālās īpašības un apstākļus katrā dalībvalstī ņems vērā. Ir jāuzsver, ka kvantitatīvie rādītāji dalībvalstu rīcības plānos neprasa, lai dalībvalstis samazinātu pesticīdu lietošanu vienādā apjomā. Specifiskos ģeogrāfiskos apstākļus un aramzemes īpašības katrā valstī ņems vērā.

Jāpiekrīt, ka automātiska daudzuma samazināšana obligāti nesamazina risku; tomēr daudzos gadījumos tā tomēr to samazina. Tematiskajai stratēģijai un direktīvai jāietver gan ražas aizsardzības pasākumi, gan biocīdi. Ūdens vides aizsardzība pret piesārņošanu ar pesticīdiem ir jāpastiprina, izveidojot buferjoslas pie ūdenstilpēm. Lai gan es atbalstu miglošanas no gaisa aizliegumu, es pieņemu, ka konkrētos apstākļos būs iespējams pieļaut izņēmumus, ja nebūs piemērotākas alternatīvas. Ja notiks miglošana no gaisa, sabiedrību informēs, izmantojot piemērotus informēšanas veidus, par miglošanas laiku un vietu, un par lietoto vielu. Stratēģija nav vērsta pret zemkopjiem. Mans viedoklis ir, ka visus šos pasākumus var veikt bez ievērojamiem zemkopju budžeta līdzekļu zaudējumiem. To pierādīja Dānijas pieredze. Mums visiem jāsaprot, cik svarīgi zemkopjiem ir būt konkurētspējīgiem, un mums jānodrošina, ka viņu produkcija netiek aizstāta ar trešo valstu zemkopju produkciju.

Nobeigumā ļaujiet man izteikt savu viedokli par grozījumiem. Es nevaru piekrist 4. grozījumam, jo tas tiecas mainīt visas Tematiskās stratēģijas nosaukumu. Kaut gan es vēlos, lai pesticīdus lieto uzmanīgi, man šķiet, ka visam dokumentam ir jāatstāj tā oficiālais nosaukums nemainīts: galu galā, tas ir oficiāls nosaukums Oficiālajā Vēstnesī, un, manuprāt, tas ir piemērots nosaukums. Es vēlos minēt arī 3. un 5. grozījumu, kuros runa ir par apdzīvotām vietām. 3. grozījums ierosina pievienot terminu „pilsētu”: man tas nozīmē „priekšpilsētu zonu”, un tādējādi tas izslēdz tos, kas dzīvo lauku teritorijās. Termins „apdzīvotas vietas” ir nenoteikts un neprecīzs. Es ierosinu arī grozīt 8. punktu lingvistiski, jo termins „praktizējošs ārsts” ir slikts tulkojums, franču valodā tas ir pat „médecin”. Tagad es beigšu, priekšsēdētāja kungs, un nobeidzot es vēlos sirsnīgi pateikties visiem tiem, kas strādāja pie šī ziņojuma.

  Hiltrud Breyer (Verts/ALE), referente. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Man ir privilēģija ievadīt ziņojumu, kas rīt sniegs Parlamentam iespēju balsot par progresu labākas veselības, vides un patērētāju aizsardzības jomā. Saskaņā ar Eurobarometer pesticīdu lietošana rada vislielākās bažas Eiropas patērētāju vidū, un Komiteja to ir ņēmusi vērā. Vairāk nekā 220 000 tonnas pesticīdu tiek izlietotas Eiropā katru gadu. Tas ir 25 % no pasaulē lietotajiem pesticīdiem tikai 4 % no pasaules lauksaimniecības zemes. Mūsuprāt, augsta riska pesticīdu izskaušanai būtu jābūt šīs regulas galvenajam mērķim. Tie ir pesticīdi, kam ir kancerogēnas, mutagēnas īpašības un toksiska iedarbība uz reproduktīvo funkciju, kā arī tādi, kam ir neirotoksiska, imūnotoksiska un hormonāla iedarbība.

Šī regula būs liels ieguldījums, lai padarītu pesticīdus drošākus, bet mums ir arī tajā jāiekļauj noteikumi mazāk kaitīgu pesticīdu lietošanai. Aktīvās vielas, kas visbiežāk atrod koncentrācijās, kuras pārsniedz ES augu aizsardzības līdzekļu atlikumu robežas, nedrīkst vairs laist tirgū, jo baidos, ka ir pierādījies, ka tie ir nekontrolējami.

Mēs atzinīgi vērtējam arī to, ka aizvietošanas principu, kas bija izšķirošs solis veselības aizsardzības uzlabošanā, kad to iekļāva EK Ķimikāliju regulā, ietvers arī ierosinātajā regulā, jo aizvietošana sevišķi spēcīgi stimulē konkurenci pesticīdu rūpniecībā. Brīdinājumi, ka gandrīz puse no pesticīdiem varētu pazust no tirgus, ir skandalozi un nenozīmē neko citu kā iebiedēšanu.

Vai drīkstu pateikties Komisijai par šādu stingru aizvietošanas kritēriju izstrādi, jo pesticīdi ir desmitkārtīgi jāuzlabo. Tie jāapstiprina – un tas ir Parlamenta Vides komitejas priekšlikums – uz periodu, kas nepārsniedz piecus gadus. Komisijas priekšlikums regulē arī to, kas mums jādara pretestības gadījumā.

Vēl viena svarīga ierosinātās regulas iezīme ir labāka jutīgu grupu aizsardzība. Kā mēs zinām, embriji, zīdaiņi un bērni ir sevišķi jutīgi pret kaitīgu ķimikāliju toksisko iedarbību. Tāpēc mani iepriecina tas, ka Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja ir ierosinājusi, ka lēmumi par aktīvu vielu apstiprināšanā un riska, ko tie rada, novērtēšanā ir jāņem vērā sabiedrības visvairāk neaizsargātās grupas.

Mani īpaši iepriecina tas, ka varu jums pastāstīt, ka mēs esam ieviesuši arī noteikumus par marķēšanu, jo pārtikas produktiem, kas neatbilst Direktīvai 2006/215, ir jābūt norādei uz to. Tas ir milzu solis pretī lielākai pārredzamībai, izpētei, un jo īpaši pētījums, ko veica vides NVO Parlamenta lielveikalā, ir parādījis, cik riskanti var būt produkti, sevišķi ikdienas produkti. Izmērītās vērtības bija 200 reižu augstākas par tiem līmeņiem, ko parasti iesaka zīdaiņu un mazu bērnu pārtikai.

Lielāka pārredzamība šo neaizsargāto grupu dēļ, bet arī patērētāju un lauku iedzīvotāju dēļ nozīmē lielāku atbalstu arī visai Eiropai, jo mēs vairs nedrīkstam taustīties tumsā, ja runa ir par izsekojamību. Ziņojumi, licencētu pesticīdu saraksti, augu aizsardzības līdzekļu atlieku rādītāji un galvenokārt toksikoloģiski un ekotoksikoloģiski dati ir jāpadara pieejami ikvienam īstajā laikā, un vietējie iedzīvotāji ir jāinformē ar centralizētas informācijas sistēmas palīdzību par gaidāmo augu miglošanu. „Pesticīdu pase” ļaus izsekot caur vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības veikaliem pesticīda veidu un lietošanas laiku. Tas radīs konkurenci, un lietotāji, protams, būs galvenie ieguvēji šajā ražotāju konkurencē, kas ražos tikai drošus produktus.

Vēl viens regulas mērķis ir nodrošināt augstus vides standartus. Tāpēc Vides komiteja bija pret ideju sadalīt Eiropu trijās zonās, kas nav pamatotas ar vides vai klimata, vai ainavu tipa kritērijiem. Turklāt, komisār, šī ideja neieguva vairākuma atbalstu Padomē. Tāpat kā Padome mēs atbalstām labāku brīvprātīgu sadarbību produktu licencēšanā Eiropā. Ļaujiet man atkārtot, ka ir arī stipri juridiski iebildumi, jo attiecībā uz šīm zonām nav nekādu starpvaldību nolīgumu, kas uzliktu par pienākumu savstarpēji atzīt pesticīdu licences. Šādi noteikumi pastāv ES mērogā, pamatojoties uz Eiropas līgumiem, bet nav nekāda tiesiska regulējuma šajās noteiktajās zonās.

Cilvēki Eiropā nevēlas indi savos šķīvjos. Es, ceru, ka šī regula uzlabos arī Eiropas uzņēmējdarbības stāvokli, jo tā padarīs Eiropu par labāku dzīvesvietu patērētājiem, un tas dos labumu visiem, ne tikai videi un patērētājiem, vai dzīvnieku labturībai, bet vispirms rūpniekiem un zemniekiem , jo viņiem būs vairāk stimulu ieviest jauninājumus un kļūt konkurētspējīgākiem.

Nobeigumā es vēlos izteikt sirsnīgu pateicību „ēnu referentiem”, kas piedalījās šī ziņojuma sagatavošanā patiesas sadarbības garā. Es ceru, ka šī jaunā pesticīdu regula palīdzēs mums celt veselības un vides aizsardzību jaunos augstumos Eiropā.

  Neil Parish (PPE-DE), Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinuma projekta sagatavotājs. – Priekšsēdētāja kungs! Mums ir jāsaprot praktiskā ideja, ka mums Eiropā jāražo pārtika – pagājušajā mēnesī mēs līdz nullei samazinājām atmatā atstātās zemes, lai atkal iesaistītu ražošanā 10 % neizmantotās zemes, un mums ir vajadzīgi nepieciešamie rīki, lai šo darbu veiktu.

Mēs visi vēlamies drošu pārtiku un drošas ķimikālijas, bet – un Komisija to risina pareizā veidā – tas jādara, izmantojot uz risku pamatotu sistēmu, līdzīgu tai, ko izmanto REACH: ja ķimikālija ir droša lietošanai, tad to var lietot, bet, ja tā nav droša lietošanai, tad tā ir jāizņem no tirgus. Tieši tā mums jārīkojas šajā jautājumā un jāiet līdz galam.

No klimatiskajiem apstākļiem ir lielā mērā atkarīgs, kad jāmiglo, tāpēc jums ir jābūt elastīgiem, izvēloties, kad un kā miglot. Tagad ir satelītu sistēmas, kas nosaka miglošanai pareizo laiku, un tāpēc jūs faktiski varat samazināt miglošanas un lietoto ķimikāliju apjomu. Ņemsim par piemēru šo gadu, kas bija ārkārtīgi slapjš gads daudzās Eiropas daļās. Mana valstī Lielbritānijā nevar nopirkt ar organiskajiem mēsliem mēslotus kartupeļus, jo nebija iespējams tos apmiglot un nepieļaut puvi. Tāpēc var dabūt ļoti maz ar organiskajiem mēsliem mēslotus kartupeļus. Mums ir vajadzīgi nepieciešamie līdzekļi, un tāpēc mēs nevaram atļauties procentuālu pesticīdu samazinājumu katru gadu. Mums ir jāizvēlas saprātīga, uz risku pamatota sistēma.

Tāpat arī, kad runa ir par 10 metru platām joslām, – ticiet vai neticiet – ir ķimikālijas, ko var lietot ūdenstilpēs. Ir ķimikālija, ko sauc par Roundup, ko var praktiski izsmidzināt upes vai strauta krastos. Vai mēs aizliegsim to lietot 10 metru platā joslā strauta tuvumā, ja to var faktiski lietot strauta krastos? Būsim saprātīgi šajā jautājumā. Mums ir vajadzīga pārtikas drošība, mums ir vajadzīga pārtikas ražošana, un mums Eiropā ir vajadzīga droša pārtika. Strādāsim kopīgi, lai to panāktu.

  Dorette Corbey (PSE), Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma projekta sagatavotāja. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Man šķiet, ka viena minūte diviem atzinumiem ir pārāk maz, bet, labi, es centīšos pateikt to, cik īsi vien iespējams.

Pesticīdi ir noderīgi un vajadzīgi, un bez šiem līdzekļiem kļūst grūti pabarot 6 miljardus cilvēku. Protams, vēl daudz ir jādara, lai novērstu pesticīdu kaitīgo ietekmi uz vidi un veselību. Jaunu produktu laišana tirgū ir garš un vienmēr dārgs process. Ir labi, ka šajā rūpniecības nozarē produkciju var apstiprināt diezgan ātri, bet Parlaments pamatoti pieprasa, lai dalībvalstīm savā teritorijā būtu tiesības atteikties no konkrētiem produktiem.

Šī rūpniecības nozare arvien vairāk vērību piegriež galvenajiem kultūraugiem, „lielajam piecniekam” – rīsiem, graudaugiem, kukurūzai, sojas pupām un kokvilnai, jo no tiem viņi var atgūt daudz no izmaksām. Bet, protams, ir svarīgi, lai arī nelieli kultūraugi būtu pienācīgi aizsargāti, un Rūpniecības komiteja ir sniegusi šajā sakarā vairākus labus ierosinājumus. Komiteja ir arī sniegusi vairākus labus ierosinājumus, lai stimulētu pāreju uz ilgtspējīgākiem produktiem. Tas arī ir ļoti svarīgi.

Man ir vēl viens komentārs par pesticīdu lietošanu. Obligātā 10 metru platā buferjosla pie virszemes ūdeņiem nav laba ideja attiecībā uz dažām dalībvalstīm. Es tāpēc atzinīgi vērtēju grozījumu, ko par šo jautājumu iesniegusi PSE grupa. Virszemes ūdeņi ir tagad viens no vērtējuma kritērijiem, lai iegūtu atļauju, Un, pamatojoties uz to, dalībvalstīm pašām ir tiesības noteikt buferjoslas augu aizsardzības līdzekļiem.

Vispār man šķiet, ka Parlamenta nostāja ir līdzsvarota un praktiski realizējama.

  Manuel Medina Ortega (PSE), Juridiskās komitejas atzinuma projekta sagatavotājs. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Komisijas priekšlikumam par šo ziņojumu bija dubults tiesiskais pamats, proti, 37. panta 2. punkts par lauksaimniecības politiku un 152. panta 4. punkta b) apakšpunkts par veselības aizsardzību.

Juridiskā komiteja izpētīja šos priekšlikumus. Piemēram, atbildīgā komiteja iesniedza priekšlikumu izņemt 37. panta 2. punktu un iekļaut 175. panta 1. punktu, izņemot 37. panta 2. punktu, saglabājot 152. panta 4. punkta b) apakšpunktu un pievienojot 175. panta 1. punktu.

Galvenā prasībā attiecībā uz tiesisko pamatu ir tā, lai debates būtu saistītas ar mērķi un saturu, un Juridiskā komiteja ir vienprātīgi atzinusi, ka piemērojamais pants ir 152. panta 4. punkta b) apakšpunkts un ka nav nekādas vajadzības atsaukties uz 175. panta 1. punktu.

Mūsuprāt, tas ir pilnīgi skaidrs, un nav nekādas vajadzības pēc dubultā tiesiskā pamata, ko ierosināja Komisija, vai dubultā tiesiskā pamata, ko ierosināja atbildīgā komiteja; viss, kas ir vajadzīgs, ir atsauce uz 152. panta 4. punkta b) apakšpunktu, jo šī direktīvas priekšlikuma nolūks ir cilvēku veselības aizsardzība.

  Anja Weisgerber (PPE-DE), Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinuma projekta sagatavotāja. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Kā savas komitejas atzinuma projekta sagatavotāja par Breyer kundzes ziņojumu par regulu augu aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū es vēlos izteikt savus komentārus par šo priekšlikumu.

Šajā regulas priekšlikumā mums ir svarīgi saglabāt līdzsvaru starp šādām interesēm: no vienas puses, pastāv patērētāju intereses iegūt veselīgu pārtiku bez augu aizsardzības līdzekļu atlikumiem, citiem vārdiem, iegūt drošus augu aizsardzības līdzekļus, kas neapdraud sabiedrības veselību un vidi, un tīru dzeramo ūdeni; no otras puses, patērētāji ir ieinteresēti arī drošā piegādē un cenas ziņā pieejamos produktos, un viņi vēlas pašu valstī audzētus augļus un saknes un nevis audzētus valstīs ārpus ES, tā kā šajās valstīs nepastāv gandrīz nekādu to pesticīdu pārbaužu, kurus lieto šajās valstīs.

Mūsu zemkopjiem ir vajadzīgi konkrēti augu aizsardzības līdzekļi, ja viņi grib apkarot rezistenci. To tomēr nevar izdarīt bez zināma daudzuma aizsardzības līdzekļu. Tai pašā laikā viņi vēlas drošus augu aizsardzības līdzekļus, ko var lietot bez riska. Tāpēc mēs arī uzskatām, ka skaidri pierādītas kancerogēnas vielas ir jāaizliedz.. Attiecībā uz citiem licencēšanas kritērijiem mēs tomēr paļausimies uz zinātniskiem pierādījumiem un pamatosim savu pieeju ar maksimālām vērtībām. Tā ir līdzsvarota vidusceļa nostāja, kas aizsargā mūsu patērētājus un garantē, ka pašu valstī izaudzēti augļi un saknes ir pieejami, kā arī pakļauti pienācīgai pārbaudei.

Attiecībā uz kaimiņu informēšanu mums ir stingri licencēšanas kritēriji, un, ja mēs pienācīgi pārbaudām augu aizsardzības līdzekļus, es neredzu vajadzību piemērot birokrātiskas procedūras, lai brīdinātu kaimiņus un vietējos iedzīvotājus par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, ja viņi nav šādu informāciju pieprasījuši. Ko gan patērētāji darīs ar šādu informāciju? Kādā veidā zemkopji varētu praksē informēt visus savus kaimiņus un visus vietējos iedzīvotājus, pirms viņi lieto augu aizsardzības līdzekļus? Šo iemeslu dēļ es dedzīgi iebilstu pret Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas priekšlikumu, kas grib uzspiest tieši šo prasību, un es arī pašreiz atbalstu to, lai tiktu noraidīta Komisijas ierosināta sabiedrības informēšanas klauzula, tāpēc, ka mums nav vajadzības pēc šīm birokrātiskajām procedūrām, ja mums ir droši augu aizsardzības līdzekļi.

Ļaujiet man izteikt ļoti īsu komentāru par zonām. Mēs tiecamies pēc lielākas saskaņotības. Tas ir arī galvenais Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas apsvērums. Noteikumi, kas ierosināti Breyer kundzes ziņojumā, paredz 27 valstu licencēšanas zonu izveidi. Galu galā, mūsu mērķis ir saskaņošana, pienācīgi ņemot vērā dalībvalstu viedokli, kas varētu pielāgot apstiprināšanu saviem lietošanas apstākļiem. Es tāpēc mudinu Parlamentu atbalstīt šos saskaņošanas centienus, kā arī atbalstīt Komisijas priekšlikumu par zonām.

  Kyösti Virrankoski (ALDE), Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinuma projekta sagatavotājs. – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Jautājums, ko mēs apspriežam, ilgtspējīga pesticīdu lietošana un laišana tirgū, ir ļoti svarīgs. Tas aptver gan ilgtspējīgas lauksaimniecības praksi, gan sabiedrības veselības jautājumus. Tāpēc ir žēl, ka lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs nepiedalās pašreizējās debatēs.

Tūkstošiem gadu cilvēcei ir bijis jāsamierinās ar kaitēkļiem, parazītiem, nezālēm, augu un labības slimībām. Tie ir samazinājuši ražu un padarījuši to cilvēku patēriņam nelietojamu. Pēdējās desmitgadēs šī cīņa zināmā mērā ir beigusies ar uzvaru, galvenokārt jauno augu aizsardzības līdzekļu dēļ. Tomēr tai pašā laikā tas ir radījis draudus veselībai.

Priekšlikumi direktīvai, ko mums piedāvā, ir ļoti stingri. Vispārīgi runājot, jaunās regulas mērķis ir uzlabot sabiedrības veselības situāciju. Tomēr nav piedāvāti skaidri analītiski to augu slimību un nezāļu piemēri, kuras pesticīdi cenšas apkarot. Tas ir liels trūkums, jo šajā gadījumā labākais risinājums var nebūt pareizais risinājums. Zemkopības ilgtspējības praksi tas var aizkavēt uz daudziem gadiem. Katrā ziņā atteikšanās no pesticīdu lietošanas nav laba izvēle, pat no sabiedrības veselības viedokļa.

  Ambroise Guellec, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Mēs šodien debatējam par svarīgu, sarežģītu un „kutelīgu” jautājumu. Apkarot kaitēkļus, kas aprij augus un sabojā tos, ir nepieciešams uzdevums gan pārtikas drošības, gan mūsu vides uzlabošanas dēļ.

Saprātīga pesticīdu izvēle ir tāpēc neizbēgama. Tomēr ir būtiski ar to saistīto risku novērtēt līdzsvaroti, jo īpaši attiecībā uz cilvēku veselību, un pasākumiem pesticīdu lietošanas samazināšanai jābūt rūpīgi plānotiem. Rezolūcijas priekšlikums par Tematisko stratēģiju ir, manuprāt, laba atbilde uz priekšā stāvošajiem būtiskajiem jautājumiem, un es vēlos izrādīt cieņu mūsu referentei Irena Belohorská un izteikt atzinību par ciešo sadarbību teksta sagatavošanā.

Ir vajadzīgi daži komentāri: galvenā problēma, riska pārvaldība, nav šķirama no jautājuma par lietojamo pesticīdu daudzumu. Toksisku un ārkārtīgi bīstamu vielu lietošanas izbeigšana jāievieš kā stingrs princips. Attiecībā uz citiem pesticīdiem mums jāpiemēro subsidiaritātes princips. Strādājot kopējā Eiropas sistēmā, dalībvalstu uzdevums būs noteikt savus nacionālos mērķus, grafikus un kritērijus lietošanas apjoma samazināšanai. Dalībvalstu rīcības plāni arī atvieglos pielāgošanos īpašiem apstākļiem katrā valstī. Ir arī ārkārtīgi svarīgi aizsargāt ūdens vidi, un mums jābūt stingriem, izveidojot buferjoslas, kuras nosaka atkarībā no vietējiem apstākļiem.

Visbeidzot, es norādīšu, ka sistēma, ko vēlamies ieviest, ir loģisks REACH direktīvas turpinājums. Attiecībā uz pesticīdu apjomu mūsu argumentu diktātam jābūt „tik mazam, cik vien iespējams, un tik lielam, cik nepieciešams”.

  Dan Jørgensen, PSE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Mani britu kolēģi dažreiz lieto izteicienu „Apēd katru dienu pa ābolam, un tev nevajadzēs ārstu”. Tā tam vajadzētu būt. Augļi un saknes parasti ir veselīga barība, bet, par nelaimi, tas nav vienmēr tā. Pārāk daudzos gadījumos augļos un saknēs ir pesticīdu atliekas, un, protams, tam ir tieša negatīva ietekme uz cilvēku veselību. Tāpēc jautājums, kas mūs šeit nodarbina, ir ļoti svarīgs. Tātad ir ļoti svarīgi, lai mēs lietotu šīs vielas ilgtspējīgā veidā, lai mēs varētu samazināt to lietošanu gadījumos, kad lietojam pārāk daudz pesticīdu. Mūsu daba, vide un veselība tiek bojāta, un gruntsūdeņi arī var būt piesārņoti.

Tāpēc es uzskatu, ka ir iemesls kritizēt Komisiju, jo īpaši tāpēc, ka jūs, Kyprianou kungs, esat pazīstams (arī manā valstī) kā cilvēks, kam ļoti rūp patērētāju intereses un kas ir ļoti daudz darījis, lai aizsargātu vidi un veselību. Es nesaprotu, kā jūs varat šodien stāvēt šeit un aizstāvēt Komisijas priekšlikumu par iedalījumu zonās, kas liks Eiropas valstīm pazemināt vides aizsardzības līmeni, kā arī patērētāju aizsardzības līmeni.

Ļaujiet man vienkārši sniegt dažus piemērus tam, ko tas nozīmēs, ja mēs pieņemsim priekšlikumu, ko esat ierosinājis. Dānijā ir atļauti aptuveni 100 pesticīdu veidi. Kopš 1980-o gadu sākuma mēs esam samazinājuši pesticīdu lietošanu par apmēram 50 %. Esmu pārliecināts, ka jūs to uzskatāt par ļoti prātīgu soli. Ja jūsu priekšlikums tiks īstenots, mums būs jādivkāršo to pesticīdu skaits, kas atļauti Dānijā. Divkāršot pesticīdu skaitu! Tas droši vien nozīmēs, ka mums nebūs iespējams turpināt dzert gruntsūdeni bez attīrīšanas, kā mēs to darām šodien.

Es neuzskatu šo problēmu par tīri nacionālu. Eiropas Parlamentā es runāju visas Sociālistu grupas vārdā un par laimi arī tā lielā vairākuma vārdā, kas izteica savu viedokli, balsojot Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā. Ir daudz piemēru. Katrā zonā ikviena valsts, izņemot vienu, būs spiesta atļaut pesticīdus, ko tā pašreiz neatļauj lietot. Ļaujiet man kā piemēru minēt vienu kultūru, kukurūzu. AK lieto kukurūzas pesticīdu, kas satur ap 15 aktīvu vielu. Ungārijā lieto 57 aktīvas vielas, bet Polijā – 37. Tomēr, ja Komisijas priekšlikumi tiks īstenoti, katra valsts tāpēc apstiprinās pesticīdus, kas, iespējams, saturēs līdz 57 aktīvām vielām. Tas nozīmē, ka AK pesticīdu līmenis četrkāršosies. ES uzdevums nav piespiest valstis lietot vairāk pesticīdu. Tas ietekmēs vidi, tas ietekmēs veselību, un tas ietekmēs gruntsūdeņus. Protams, ka tas nevar būt mūsu nodoms.

Es ceru, ka jūs atbalstīsiet to, ko esam likuši priekšā Vides komitejā; tas arī atvieglos dzīvi šai ražošanas nozarei. Mēs Vides komitejā esam pieņēmuši kompromisu: mēs teiksim „nē” savstarpējai obligātai pesticīdu apstiprināšanai, bet - „jā” savstarpējai obligātai datu apstiprināšanai. Turklāt mēs runājam ne tikai par zonām, bet arī par datiem visā Eiropā. Tas atvieglos dzīvi šai ražošanas nozarei. Tai pašā laikā mēs faktiski dodam valstīm tiesības teikt „nē”, ja tām ir tādi klimatiski apstākļi, kas liek tām to darīt.

Visbeidzot, runājot par mērķu samazināšanu, es vēlos teikt Dimas kungam, ka atbrīvošanās no visbīstamākajām vielām ir neticami pozitīvs fakts – vielām, kas izraisa vēzi, vielām, kas ietekmē bērnu attīstību utt. Protams, mēs gribētu šīs vielas izņemt no tirgus. Tās arī pilnīgi nav vajadzīgas. Turklāt es uzskatu, ka mums jāsper nākamais solis un jānosaka vispārējas samazināšanas mērķis visām vielām. Protams, tas katrai valstij ir jāizlemj individuāli, bet, ja mēs to vienlaikus saistīsim ar visas Eiropas pesticīdu samazināšanas mērķiem par aptuveni 20 %, tas būs ambiciozs plāns. Tomēr par spīti visam es ticu, ka mēs esam stadijā, kad tas ir iespējams. Tam būs liela nozīme veselībai un videi Eiropā.

Komisijas aizbildinājumu dēļ par samazināšanas mērķu neieviešanu mēs esam noteikuši pielietojuma biežuma indeksu, kurā ir ņemti vērā jūsu uzsvērtie punkti.

  Anne Laperrouze, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas locekļi, dāmas un kungi! Ir taisnība, ka vairākas dalībvalstis jau ir veikušas pasākumus ar pesticīdiem saistīta riska samazināšanai, bet pesticīdu lietošanas tendences dažādās valstīs ir atšķirīgas. Piemēram, konkrētas vielas, kas dažās dalībvalstīs ir aizliegtas, tomēr tiek šajās valstīs pārdotas, jo to lietošana ir atļauta citās valstīs. Ir nenoliedzami jāsaskaņo noteikumi, lai nodrošinātu, ka visā Eiropas Savienībā piemēro vienādus nosacījumus. ALDE grupa atbalsta stingru pesticīdu kontroli, lai gan atzīst, ka to lietošana ir nepieciešama un ka tā reāli notiek.

Mums ir vairāki grozījumi, kas paredzēti, lai padarītu tekstu vieglāk piemērojamu, lai gan mēs ievērojam principu, ka jāatbalsta drošākas jeb tādas alternatīvas, kas nav saistītas ar ķimikālijām. Mana grupa ļoti vēlas galveno vērību piegriezt kaitīgu vielu apjoma samazināšanas mērķiem. Mēs kopīgi parakstījām 4. panta grozījumu par dalībvalstu rīcības plāniem, nosakot par visas ES mērķi 20 % lietošanas biežuma samazinājumu 10 gadu laikā un 50 % samazinājumu bīstamām vielām līdz 2013. gadam.

Dažiem var šķist paradoksāls tas, ka mana grupa ir iesniegusi vēl vienu grozījumu, arī 4. panta, piedāvājot dalībvalstīm izvēlēties pieeju, kas pamatojas uz riska samazinājumu. Tā faktiski ir reālistiskāka pieeja, bet aprēķini ir sarežģītāki nekā apjoma samazinājuma aprēķini. Mēs uzskatījām, ka ir svarīgi ierosināt šo grozījumu, jo mēs vēlamies, lai šo jautājumu risina iestāžu debatēs pēc balsojuma pirmajā lasījumā.

Es vēlos tagad aplūkot dažus specifiskus jautājumus. Ūdenstilpju aizsardzībai, šķiet, ir loģiskāk veikt pasākumus, kas ir piemēroti ģeoloģiskajai videi, nevis noteikt obligātas buferjoslu teritorijas. Vēlēšanās aizsargāt īpašas dzīves telpas, tādas kā parki, bērnu rotaļu laukumi un skolu teritorijas, ir pamatota, tāpēc ka pesticīdu lietošana šādu teritoriju tuvumā ir jāierobežo līdz vajadzīgajam minimumam vai patiešām jāaizliedz, un priekšroka jādod metodēm, kas neizmanto ķimikālijas.

Komisijas priekšlikums rūpjpilnajā jautājumā par miglošanu no gaisa – principā aizliegt to ar pamatotiem izņēmumiem – šķita saprātīgs. Vides komitejas teksts ir tomēr pieņemams. Lai gan es saprotu vajadzību informēt sabiedrību par pesticīdu izsmidzināšanu, manuprāt, dalībvalstu ziņā ir jāatstāj iespēja noteikt, kādai jābūt informācijai un kādā apjomā tā jāsniedz, kā arī ar kādiem līdzekļiem tā jāsniedz. Mums ir darīšana ar tik dažādām teritorijām un tik dažādām pieejām, ka jebkāds mēģinājums tās standartizēt šķiet nereāls.

ALDE grupa cenšas panākt līdzsvaru, kura būtība ir tāda, ka nevienu atsevišķu pusi, ne lietotājus, ne ražotājus, nedrīkst sodīt, bet ka jāievieš stingri un konsekventi tiesību akti, kas ļauj pesticīdu lietotājiem aizsargāt savu ražu un kas ļauj ražotājiem pārdot produktus, kuri pamazām kļūs mazāk kaitīgi, un kas ļauj patērētājiem ne tikai ēst drošu pārtiku, bet arī dzīvot drošā vidē.

  Wiesław Stefan Kuc, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Visi trīs ziņojumi, kas tika sniegi, ir nesaraujami saistīti. Eiropas Savienība cenšas darīt visu iespējamo, lai mazinātu pesticīdu negatīvo ietekmi uz vidi un novērstu to uzkrāšanos augsnē, ūdenī un augos. Ļoti daudz kas ir darīts dažos pēdējos gados, lai līdz minimumam samazinātu šo ietekmi. Īpaši svarīga loma šajā darbā ir bijusi pētniecības organizācijām, kas ir radījušas modernus preparātus, kuri iedarbojas selektīvi. Tomēr mums jāatceras, ka iepriekšējos gados pesticīdu kvalitāte bija daudz sliktāka, tos lietoja daudz lielākās devās, daudz reižu lielākās, un tādējādi vides piesārņojums ir iepriekšējo gadu darbības sekas. Šī iemesla dēļ bez jaunās direktīvas mums ir jāpapildina pašreizējie tiesību akti ar direktīvu par vecu pesticīdu deaktivāciju un iznīcināšanu.

Es lūdzu jūsu aktīvu līdzdalību šajā jautājumā, jo, lai gan ir pagājuši daži gadi, problēmas vel arvien vairojas, nevis mazinās, un risks vairojas, nevis mazinās, kā to parādīja pēdējā NVO forumā Kišiņevā.

  Marie Anne Isler Béguin, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāri! Es vēlos apsveikt Breyer kundzi par lielisko rezultātu, ko viņa sasniegusi, bet es nevaru atbalstīt tos, kas aizstāv pesticīdu lietošanu, jo ir absolūti būtiski atbrīvot mūsu vidi un mūsu organismus no šīm bīstamajām vielām. Es ceru, ka Eiropas Parlaments nākotnē atbalstīs visprogresīvāko nostāju šajā jautājumā un neklausīsies to ražotāju jaunākajās sirēnu dziesmās, kas pārstāv šo nāvējošo nozari. Kancerogēnu, mutagēnu un reproduktīvajai sistēmai toksisku pesticīdu iznīcināšana, kā arī vielu, kas vājina nervu un endokrīno sistēmu un bojā mūsu imūnsistēmu, likvidēšana ir pilnīgi saprātīgs mērķis.

Mums ir atzinīgi jāvērtē arī mūsu kolēģu centieni nodrošināt pārredzamību informācijas sniegšanā patērētājiem, kas ir šo bīstamo vielu „nevainīgi upuri”. Protams, komisāri, vai nav pēdējais laiks rīkoties? Nekad agrāk insekticīdi, fungicīdi un herbicīdi netika lietoti tik sistemātiski, kā tos lieto šodien. Nevajag nemaz meklēt tālāk par Franciju, kur situācijai, ko var raksturot kā „kopēju pārvaldību”, kurā iesaistīta valsts politika attiecībā uz pesticīdiem un ķīmiskā rūpniecība, ir izdevies līdz šim atstāt novārtā vienkāršo cilvēku cerības par sabiedrības un vides veselību par spīti pētniecības atklājumiem par vides toksiskumu un statistikas pētījumiem, ja tie atklāj saistību starp ķīmiskām vielām un patoloģiskiem stāvokļiem, un tas viss notiek, neraugoties uz nesenajiem mediķu brīdinājumiem Parīzes Aicinājumā un Grenelle Forumā par vidi Francijā. Šī ražošanas nozare dara visu, lai slēptu pesticīdu ietekmi.

Tādējādi pēc ūdenstilpju piesārņošanas ar herbicīdu atrazīnu, par kuru visi ir dzirdējuši, un masveida bišu populāciju iznīcināšanas ķīmiskā rūpniecība cenšas noslēpt to, ka Francija vēl arvien ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā pesticīdu lietošanas ziņā. Katru gadu no 70 000 līdz 80 000 tonnām pesticīdu tiek iepludināti Francijas vidē. Tādējādi attiecībā uz „pesticīdu paketi” – atšķirībā no REACH direktīvas – Parlamenta deputāti neļaus sevi diskreditēt. Vienkāršie cilvēki to gaida no mums, tas kļūst skaidrs no daudzajām vēstulēm, ko saņemam un kas pieprasa ātru un stingru rīcību.

Mēs, piemēram, saņemam ziņas no cilvēkiem, kas uzsver briesmas, ko rada to pesticīdu ieelpošana, kurus izsmidzina sakņu audzētāji Francijas dienvidos, un no citiem, kas ir norūpējušies par herbicīdu plašo lietošanu publiskajos parkos un dārzos, liekot dažiem pieprasīt no pesticīdiem brīvas zonas.

SĒDI VADA ROURE KUNDZE
Priekšsēdētāja vietniece t

  Jiří Maštálka, GUE/NGL grupas vārdā. – (CS) Dāmas un kungi! Es vēlos uzslavēt referenti Belohorská kundzi par viņas ziņojumu par Tematisko stratēģiju ilgtspējīgai pesticīdu lietošanai.

Es uzskatu, ka referentei ir izdevies sagatavot dokumentu, kas paredz un nodrošina pareizo līdzsvaru starp ilgtspējīgas, konkurētspējīgas lauksaimniecības produkcijas vajadzību Eiropā un tādu pesticīdu lietošanas veicināšanu, kuru nelabvēlīga ietekme uz cilvēku veselību un vidi ir minimāla.

Es atzinīgi vērtēju to, ka ziņojumā ir iekļauts grozījums par piesardzības principu attiecībā uz cilvēku veselību un sauszemes un ūdens ekosistēmas aizsardzību, kam es biju līdzautors.

Tāpat kā referente Belohorská kundze es arī nožēloju to, ka Stratēģijā ietekme uz veselību ir aplūkota tikai garāmejot, lai gan vissvarīgākais rezultāts, ko varam gaidīt no Tematiskās stratēģijas, ir pesticīdu nelabvēlīgas ietekmes uz cilvēku veselību mazināšana. Es uzskatu, ka pabeigt šo darbu būs Komisijas turpmākais uzdevums.

No arodveselības un drošības viedokļa es atzinīgi vērtēju tos punktus ziņojumā, kas uzsver vajadzību ne tikai pēc pienācīgas informācijas, bet arī pēc piemērotiem aizsardzības līdzekļiem un regulārām lietošanas iekārtu pārbaudēm.

Es uzskatu, ka mūsu rīcībā ir instruments ar daudziem konkrētiem efektīviem mehānismiem pesticīdu lietošanas drošības uzlabošanai.

  Johannes Blokland, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Debatēs par pesticīdiem es vienmēr esmu centies ieņemt reālistisku un līdzsvarotu nostāju starp vides apsvērumiem, no vienas puses, un ražotāju un patērētāju interesēm, no otras puses. Es vēlos sīkāk pakavēties pie vairākiem šo ziņojumu aspektiem.

Viens no priekšlikumiem ir tas, ka politikai jāpamatojas uz lietošanas samazināšanu. Esmu ļoti skeptisks attiecībā uz to. Var jau, protams, samazināt pesticīdu kopējo apjomu, bet bieži visvairāk lietotie pesticīdi ir visnekaitīgākie. Tādā gadījumā risks ir vairāk vai mazāk vienāds.

Es vairāk atbalstu politiku, kas pamatojas uz riska samazināšanu. Nīderlande piekopj šādu politiku kopš 2000. gada, un ir konstatēts, ka tā samazina risku videi par 86 %. Vēl viens lietošanas samazināšanas trūkums ir tas, ka samazinās pesticīdu dažādība un pret tiem ātrāk tiek izstrādāta rezistence.

Cits jautājums ir buferjoslu ieviešana ap ūdenstilpēm. Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja apstiprināja grozījumu, kas nosaka 10 metru platu buferjoslu radīšanu. Valstī, kurā ir tik daudz ūdeņu kā Nīderlandē, šie 10 metri rada problēmas. Tas nozīmē, ka 35 % lauksaimniecības zemes nevar miglot.

Visbeidzot, es vēlos norādīt, ka svarīgs ir ne tikai standarts, bet izpilde ir neapšaubāmi svarīga. Pašreiz tās trūkst, kā to var redzēt no produktiem, kuri paredzēti patēriņam, bet neatbilst standartam, un ar kuriem mēs nemitīgi sastopamies pat Eiropas Parlamentā.

  Andreas Mölzer, ITS grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Kā mēs visi zinām, jau sen ir pieņemts domāt, ka eksistē sakarība starp lauksaimniecība lietotajiem pesticīdiem un ģenētiski modificētu pārtiku, no vienas puses, un dažādām slimībām, no otras puses. Ja pesticīdus atrod šur un tur dzeramajā ūdenī, ir neapšaubāmi pienācis laiks likt lēnajiem ES birokrātijas riteņiem griezties ātrāk.

Nav vēl zināms, cik tālu mēs faktiski varam iet, cenšoties sasniegt pašreizējo mērķi samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Mēs visi, protams, esam sastapušies ar godkārīgiem mērķiem, kas beigās nav sasniegti. Es tomēr domāju, ka paredzētā kancerogēnu vielu aizvietošana nav tas lielais sasniegums, par ko to tik daiļrunīgi pasludina; gluži otrādi, manuprāt, tā ir neatliekama prasība. Faktiski šo vielu aizvietošana jau sen ir nokavēta.

Ja ņemam vērā, ka ES izlieto vienu ceturtdaļu no visas pasaules pesticīdiem, lai gan tai pieder tikai 4 % no pasaules aramzemes, problēma kļūst acumirklī skaidra. Šī statistika parāda arī to, ka ES atbalsta plāni ir nepārprotami stūrējuši tradicionālo lauksaimniecību nepareizā virzienā.

Patērētāju vidū, protams, valda vispārējas aizdomas – un tās nav gluži bez pamata - , ka izdomas bagāti zemnieki cenšas apiet noteiktās robežvērtības, kombinējot atļautus augu aizsardzības līdzekļus. Tā kā nav pētījumu par šo vielu savstarpējo iedarbību, ir pēdējais laiks iejaukties un ierobežot šādu praksi. Turklāt nepārtrauktais maksimālās koncentrācijas palielinājums pēdējos gados ir jāpagriež pretējā virzienā, ņemot vērā lielo apdraudējumu augsta riska grupām, tādām kā bērni.

Bioloģisko produktu ievešana no otra pasaules gala ne tikai neatbilst dažādiem vides mērķiem, bet ir arī viens no palielināta pārvadājumu apjoma iemesliem un daudzgadīga apsūdzība Eiropas Savienības kļūdainajai atbalsta politikai. Tāpēc ir jāpārdomā mūsu atbalsta plāni, jo īpaši, lai sniegtu vairāk atbalsta tiem Eiropas zemkopjiem, kas atturas no pesticīdu lietošanas. Ja mēs turpināsim mocīt zemniekus ar birokrātiskiem šķēršļiem, tad nav jābrīnās, ka tie beidzot vīlušies padosies, bet Brisele būs neizpratnē par lauksaimnieku kopienas hronisko sarukšanu.

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētājas kundze! Man ir kārdinājums teikt, ka politiskais pesticīds, kam jātiek galā ar sazaļojušo nezāli, kas ir ES regula, izdarīs mums visiem pakalpojumu. Kad es paskatos uz dažiem no šiem grozījumiem un priekšlikumiem, uz tādu priekšlikumu kā 10 metru noteikums, es atrodu tajā milzīgu pārspīlējumu.

Manuprāt, mums jāatzīst daži fakti. Bez kontrolētas pesticīdu lietošanas lauksaimniecībā mēs aizdzīsim pārtikas ražošanu uz mazāk regulētiem pasaules reģioniem, riskējot ar kvalitāti un pārtikas drošību. Varbūt tas interesēs dažus vēl vairāk, ka bez fungicīdiem un herbicīdiem, kas aizsargā un ārstē smalkas velēnas slimības, daudzi golfa un boulinga laukumi pārklātos ar nezālēm un tajos nebūtu iespējams spēlēt.

Jā, pesticīdi ir jākontrolē, bet mūsu pasākumiem ir jāpamatojas uz zinātniskiem faktiem, un tiem jābūt praktiskiem zemnieku saimniecību un ielu līmenī. Stingrais kodekss, kas pārvalda pesticīdu lietošanas praksi manā valstī, ir, manuprāt, atbilstošs, un tāpēc es balsošu pret šiem dogmatiskajiem grozījumiem, ko daži vēlas uzspiest.

  Erna Hennicot-Schoepges (PPE-DE) . – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Žēl, ka lauksaimniecības nozares pārstāvji nav iesaistīti šajās debatēs, jo būtu bijis ārkārtīgi interesanti, ņemot vērā neseno KLP reformu, dzirdēt arī, ko saka zemkopji.

Uzdevums, kas mums jāveic, ir ne tikai aizsargāt zemkopības nākotni Eiropā un pārtikas ražošanas kvalitāti un kvantitāti, bet arī veicināt pētniecību un nodrošināt datu aizsardzību. Vislielākais uzdevums, protams, ir aizsargāt cilvēku veselību un neļaut toksiskām vielām uzkrāties ūdeņos un vidē. Mums ir tomēr jārūpējas par zemkopju un viņu ģimeņu veselību, jo viņiem ir vajadzīga labāka aizsardzība, tā kā tieši viņi nonāk tiešā kontaktā ar šīm vielām un padomi, ko viņi saņem, nāk no uzņēmumiem, kas pārdod šos pesticīdus. Nevar gaidīt, lai uzņēmumi pastāsta viņiem, ka pētnieki ir sākuši uzdot jautājumus par saistību starp kontaktu ar pesticīdiem un nepārtraukti pieaugošo zināmu stāvokļu sastopamību, tādu kā Parkinsona slimība, Alcheimera slimība, prostatas vēzis, smadzeņu audzēji un iedzimti defekti. Tāpēc ir absolūti būtiski pieņemt stingrus noteikumus produktu laišanai tirgū. Mums ir arī jāveicina pētniecība, pienācīgi nodrošinot datu aizsardzību un sekmējot pētniecības programmas par kaitēkļu kontroles bioloģiskajiem līdzekļiem – lielisks jauninājumu piemērs. Beigu beigās šiem produktiem jābūt pieejamiem arī zemkopjiem.

Mans pēdējais punkts, komisār, attiecas uz bišu aizsardzību: ilgtermiņa novērtējumi, kurus paredz Direktīva 91/414, nav veikti. Noteikumi un regulas pašas par sevi nav pietiekamas, tās ir jāpiemēro, un ir vajadzīgas sistēmas, kas nodrošina, ka tās tiek piemērotas. Es piekrītu, ka vissvarīgākā lieta ir regulēt šo līdzekļu laišanu tirgū, bet es arī gribu piebilst, priekšsēdētājas kundze, ka šo karsto debašu laikā ķīmiskās rūpniecības lobija uzmākšanās – lai gan ne visai bieža – bija neciešama.

  Anne Ferreira (PSE) . – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāri, dāmas un kungi! Visiem veselības un vides datiem, kuri ir pašlaik pieejami un kurus es neierosinu šovakar uzskaitīt, katrā ziņā jāmudina Parlaments izlēmīgi rīkoties attiecībā uz pesticīdiem un to lietošanas noteikumiem. Ir būtiski, lai šāda rīcība būtu pamatota ar izmērāmiem mērķiem. Diskusijās pirms balsošanas plenārsēdē kļuva skaidrs, ka starp dalībvalstīm pastāv lielas atšķirības gan attiecībā uz praksi, gan politikas pieeju, tāpēc mēs beidzām ar kompromisu dažos jautājumos un paļāvāmies uz subsidiaritāti. Es ceru, ka mūs nepievils subsidiaritāte, jo tā izraisīs elastīgumu, kas viegli var pārvērsties ieganstā, lai atšķaidītu mūsu politiku līdz tās politiskās un sabiedrības gribas minimālai izpausmei, kas šodien šeit tiek pausta, jo īpaši par jautājumiem, kas saistīti ar pakļaušanu riskam un buferjoslu platumu pie ūdenstilpēm.

Ja subsidiaritātei jābūt jēgpilnai attiecībā uz pesticīdiem, tai jāveicina vispusīgāka domāšana par lauksaimniecības un vides jautājumiem katrā Eiropas reģionā. Tas nozīmē, ka jāpastiprina pētniecība un tehnoloģiju nodošana; iesaistot visas ieinteresētās puses, tai skaitā zemkopjus, pētniekus, NVO, veselības aprūpes speciālistus un pārtikas rūpniecības pārstāvjus; un jāveic rūpīga izpēte katrā ģeogrāfiskajā teritorijā, kopīgi nosakot labāko praksi un alternatīvas, kas nepamatojas uz ķīmiju un ir piemērotas augsnes tipam, klimatam un augu kultūrām. Ir daži reģioni, kur šis darbs jau tiek darīts.

Es tāpēc ierosinu, lai Komisija veicina šādas pieejas ieviešanu un sekmē starpreģionu pieredzes apmaiņu, tajā pašā laikā nodrošinot, ka Eiropas tiesību akti tiek pareizi piemēroti.

  Holger Krahmer (ALDE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze! Daudzi no maniem kolēģiem domā, ka mums vajadzīgi stingri noteikumi augu aizsardzības līdzekļu lietošanā, un viņiem ir taisnība, bet tai pašā laikā mēs nedrīkstam aizmirst mūsu pieņemto tiesību aktu ietekmi. Faktiski augu aizsardzības līdzekļi ir svarīga mūsdienu lauksaimniecības sastāvdaļa.

Piemēram ņemiet regulu par apstiprināšanu. Mēs gatavojamies aizliegt veselām paketēm aktīvo vielu, pamatojoties uz izslēgšanas kritērijiem kaut kāda abstrakta bīstamības jēdziena dēļ. Šāda pieeja neņem vērā faktisko risku, lietojot šos līdzekļus zemnieku saimniecībā. Tā liek mums aizliegt aktīvas vielas, kas praksē nerada nekādas problēmas. Un sekas būs tādas, ka nākotnē pietrūks aktīvo vielu, ar ko pienācīgi apkarot kaitēkļus.

Ja lieto tikai dažas aktīvas vielas, rezistence pret pesticīdiem attīstīsies ātrāk. Nepaliks vairs droši līdzekļi, ar ko apkarot kaitēkļus. Un tie laikam ir tie kalngali, par ko tikko runāja Breyer kundze. Kad šī stadija būs sasniegta, Eiropas pārtikas piegādes drošība iekritīs jaunā bedrē. Visaptveroša aizlieguma vietā mums jānodrošina pienācīga licencēšanas procedūra, kurā jāpārbauda katras vielas lietošanas risks.

Nākamais piemērs attiecas uz stratēģisko pieeju šim jautājumam un argumentiem par labu visaptverošai Eiropas mēroga augu aizsardzības līdzekļu lietošanai. Tam tomēr nav nekāda sakara ar to lietošanas risku.

Komisija ir noteikusi mērķus faktiskā riska samazināšanai. Tā ir laba ideja, un mums pie tās jāturas. Galu galā, mums jākoncentrē uzmanība uz to, kas ir reāli iespējams, proti, uz efektīvu kaitēkļu kontroli un pienācīgu riska pārvaldību. Tik un tā tas ir jautājums par to, kā turpmāk apmierināt arvien pieaugošo vajadzību pēc svaigām saknēm.

Senāk novatoriski augu aizsardzības līdzekļi ir palīdzējuši ražošanai augt ātrāk nekā prasībai pēc aramzemes. Mūsu nākotnes mērķis nedrīkst būt pretējā situācija.

  Gintaras Didžiokas (UEN). – (LT) Es nedomāju, ka jūs spētu atrast kaut vienu vienīgu personu šajā ēkā, šajā Parlamentā, kas teiktu, ka ekoloģija, veselīga vide un cilvēku veselība nav svarīga. Es domāju, ka neviens Eiropas pilsonis to nekad neteiks.

Tomēr, dāmas un kungi, pieņemot lēmumus, runājot par tiesību aktiem un nosakot un īstenojot noteikumus, kas tūkstošiem cilvēku būs stingri jāievēro un kam, bez šaubām, būs ietekme uz miljoniem cilvēku dzīvi, mēs nevaram pamatot savus lēmumus uz emocijām un labiem nodomiem. Mums šis mērķis jāsasniedz līdzsvarotā un saprātīgā veidā. Viens no galvenajiem mērķiem, kas noteikts ES lauksaimniecības nozarei, ir labas kvalitātes pārtikas piegāde par pieņemamām cenām. Ir zināms, ka ES nosaka savām dalībvalstīm augstus pārtikas ražošanas standartus un stingrus zemkopības noteikumus. No otras puses, uz ES lauksaimniecību tiek nepārtraukti izdarīts spiediens, lai tā būtu konkurētspējīga un ražotu labas kvalitātes pārtiku.

Mēs nevaram ignorēt šos faktorus, apspriežot augu aizsardzības regulas. Atzinums, ko sniedza Komisija un Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja, apmierināja visu ieinteresēto pušu cerības. Tomēr ierosinātie grozījumi vai tie grozījumi, ko ieviesa diskusijas laikā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā, ir izsaukuši nopietnas bažas.

Ja šie grozījumi tiks pieņemti, sekas var būt neparedzamas. Tie rada risku ne tikai lauksaimniecībai un pārtikas rūpniecībai, bet arī dabai. Vai tas nozīmē, ka ģenētiski modificēti organismi tiks laisti ES tirgū? Ietekme uz tradicionālajām kultūrām var būt milzīga, ja 90 % no augu aizsardzības līdzekļiem tiek izslēgti no tirgus.

Dāmas un kungi! Es vēlreiz mudinu jūs pamatot savus lēmumus ar pareiziem zinātniskiem pierādījumiem un labu praksi, ne ar baumām un emocijām. Es ceru, ka jūsu balsojums atspoguļos visu ieinteresēto pušu atzinumus un rezultāts būs līdzsvarots un pareizs, lai netiktu iznīcināta lauksaimniecība, ES pilsoņi netiktu atstāti bez Eiropas pārtikas un miljoniem cilvēku nekļūtu par bezdarbniekiem vides aizsardzības vārdā.

  Jens-Peter Bonde (IND/DEM). – (DA) Priekšsēdētājas kundze! Rīt agri no rīta es došos uz pārtikas preču veikalu pirkt pudeles ar dzeramo ūdeni. To dara cilvēki daudzās valstīs, jo gruntsūdeņu avoti ir piesārņoti. Ūdens tiek pakļauts ķīmiskai tīrīšanai, it kā tas būtu netīra žakete. Tad to hlorē, un tā garša ir tikpat slikta, cik tas ir dārgs. Dānijā mums ir bagātīga zelta dzīsla zem zemes – tīrs gruntsūdens. Mēs dzeram to tieši kā dzeramo ūdeni, nesūtot to vispirms uz ūdens attīrīšanas staciju. Tas ir veselīgāks nekā ūdens pudelēs, tam ir labāka garša, un tas ir daudz, daudz lētāks.

Tomēr tas nozīmē arī to, ka mums tas ir jāuzrauga un jāaizliedz pesticīdu izsmidzināšana gadījumos, kad šis pesticīds var nokļūt gruntsūdenī. Tāpēc Dānija ir aizliegta 13 veidu pesticīdu izsmidzināšana, no kuriem 12 ir atrodami dzeramajā ūdenī. Mēs šādu politiku vēlamies turpināt, un es tāpēc lūdzu savus kolēģus balsot par grozījumu, kas pieļauj aizsardzības zonas. Mēs šo priekšlikumu esam jau pieņēmuši iepriekšējās regulās, tās ir tagad jāatkārto, lai nepieļautu to atcelšanu. Beidzot mēs esam saņēmuši atbalstu no liela vairākuma šeit Parlamentā un pēc tam arī no Komisijas priekšsēdētāja José Manuel Barroso. Pateicamies! Mēs neesam saņēmuši atbalstu no Dānijas lauksaimniecības komisāra, kas kopā ar Dānijas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru (arī no Dānijas Liberālās partijas (Venstre)) labprāt atbalsta lauksaimnieku iespēju sabojāt mūsu dzeramo ūdeni. Ir bēdīgi, ka Dānijas Lauksaimniecības padome atbalsta Venstre. Ir ļoti īsredzīgi dzīties pēc nedaudz augstākām labības ražām un pēc tam maksāt miljardiem kronu, lai attīrītu gruntsūdeņus. Līgums nosaka, ka piesārņotāji paši maksās. Es to esmu ieteicis grozījumā, un es lūdzu, lai mani kolēģi atbalsta Līguma prasības. Nevienam nav tiesību saindēt mūsu kopējo zemi un dzeramo ūdeni.

  Pilar Ayuso (PPE-DE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze, komisāri! Priekšlikums regulai, ko sagatavojusi Eiropas Komisija, lai aizvietotu Direktīvu 91/414/EK nodrošina labāku apstiprināšanas procedūru saskaņošanu, tai pašā laikā garantējot patērētāju aizsardzību. Tomēr sasniegtais rezultāts Vides komitejā ne tikai neņem vērā lielākas saskaņošanas mērķi, bet arī nepamatoti pārskata pasākumus, kas paredzēti patērētāju un vides aizsardzībai.

Ziņojums ir pamatots uz absolūtu neticību pašreizējām lauksaimniecības ražošanas metodēm Eiropas Savienībā. Tomēr zemnieki nebūs vienīgie, kas cietīs: arī patērētāji droši vien cietīs, jo daudzas kultūras nebūs dzīvotspējīgas, izraisot vajadzību pēc importa un ķēdes reakciju pārtikas drošības jomā.

Nepietiekama vērība ir piešķirta tam, ka augu aizsardzības līdzekļu apstiprināšana un lietošana jau ir pakļauta stingrai kontrolei gan no Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes, gan no dalībvalstu kompetento iestāžu puses.

Turklāt šis priekšlikums maina aktīvo vielu skaitu no 1 100 ko apstiprināja 1991. gadā, uz 148, kas ir minētas šī priekšlikuma 1. pielikumā. No šīm 148 vielām tikai 34 ir insekticīdi, nematocīdi vai akaricīdi, kas ir vielas, kuras visvairāk vajadzīgas augu kultivēšanai Vidusjūras reģiona valstīs, kur kaitēkļu uzbrukums augu kultūrām ir vislielākais visā Eiropas Savienībā. Insekti apdraud ne tikai augus, bet arī pārnēsā ļoti nopietnas cilvēku slimības.

Komisijas priekšlikums iedalīt Eiropas Savienību trijās zonās savstarpējai augu aizsardzības līdzekļu atzīšanai ir jāatjauno. Pesticīdu aizliegšanas kritērijiem jāpamatojas uz pienācīgu riska analīzi. Bez riska analīzes nav iespējams noteikt šo līdzekļu iedarbību uz cilvēku veselību un vidi.

Visbeidzot es gribu norādīt, ka deva nosaka, vai viela ir indīga.

  Frédérique Ries (ALDE) . – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Es esmu uzsvērusi šīvakara debašu nozīmi, jo uz spēles ir likts mūsu Eiropas lauksaimniecības nākotnes redzējums un vajadzība atteikties no intensīvās zemkopības, kas nepārprotami rada pārāk lielu piesārņojumu, un mums jāvirzās uz ilgtspējīgu zemkopību, kurā tiks ņemta vērā bioloģiskā daudzveidība. Šis uzdevums Eiropai jāveic trīs iemeslu dēļ: pirmkārt, atklājoties arvien vairāk skandāliem un riskam veselībai, sabiedriskā doma ir pret pesticīdu lietošanu; otrkārt, vairākums zemkopju paši vēlas, lai Eiropas Savienība palīdz tiem mainīt zemkopības praksi, tā lai viņiem vairs nebūtu jāizvēlas starp veselības saglabāšanu un rentabilitāti; un, treškārt, bitenieki visā Eiropā pieprasa stingrus tiesību aktus, kas apturētu to pesticīdu tirdzniecību, kuru ietekme uz bitēm nav novērtēta.

Tāpēc ir svarīgi, lai Vides komitejas lielie mērķi tiktu apstiprināti rītdienas balsojumā par trim ziņojumiem – Hiltrud Breyer, Christa Klaß un Irena Belohorská. Mums ir jāapliecina, ka veselība un vide ir pirmajā vietā, ka ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai aizsargātu tos, kas ir visvairāk neaizsargāti pret kaitējumu, ka uz visbīstamākajām vielām attieksies piesardzības princips, ka patiešām tiks veicinātas alternatīvas metodes, kas nav saistītas ar ķīmiskām vielām, un ka miglošana no gaisa tiks principā aizliegta. Īsi sakot, mums ar praktiskiem pasākumiem jākliedē bažas, ko izteikuši ļoti daudz vīriešu un sieviešu Eiropā, kas, kā Isler-Béguin kundze minēja, ir rakstījuši mums, norādot, ka zemkopībai turpmāk nevajadzētu būt atkarīgai no ķimikālijām.

  Leopold Józef Rutowicz (UEN). - (PL) Priekšsēdētājas kundze! Augu aizsardzības līdzekļu, pesticīdu, lietošana zināmos apstākļos ir būtiska. Polijā pārsvarā ir mazas lauku saimniecības, kuru īpašnieki nepietiekamu finanšu līdzekļu dēļ ekonomē uz dārgu pesticīdu rēķina, un tas dažkārt beidzas ar zaudējumiem kaitēkļu dēļ.

Es esmu par visiem pasākumiem, kas veicina augu aizsardzības līdzekļu racionālu lietošanu, tai skaitā konsultācijām, apmācību, pētniecību, subsīdijām mūsdienīgām augu aizsardzības iekārtām, aizstājēju līdzekļu ieviešanu, kas palīdz aizsargāt vidi un veselību un kas atšķirībā no pesticīdu lietošanas ir savienojami ar zemnieku interesēm.

Ja pastāv risks, ka raža varētu iet bojā, zināšanu trūkums un nepietiekams atbalsts zemkopjiem var novest pie pārmērīgas pesticīdu lietošanas. Ilggadīga problēma, kas nav vēl pilnīgi atrisināta, ir to stipri toksisko pesticīdu izgāztuvju likvidēšana, kas pastāv vai pastāvēja bijušā padomju bloka valstīs, kā arī augsnes rekultivācija. Pesticīdi saindē gan ūdeni, gan augsni. Šī bagāža varētu mazināt šajos dokumentos sagatavoto pasākumu efektivitāti.

  Urszula Krupa (IND/DEM). - (PL) Priekšsēdētājas kundze! Ražotāji, kurus spiež ražot pārtiku, kas izskatās nevainojami, ievieš pesticīdus, kas kaitē ne tikai videi un ekonomikai, bet arī cilvēku veselībai. Es ceru, ka dokumenti, kurus mēs apspriežam, uzlabos mūsu patērētās pārtikas kvalitāti un veicinās bioloģiskās zemkopības metodes, kas augsnes bagātināšanai vairāk lieto dabisko mēslojumu. Turklāt attiecībā uz negodīgo un amorālo praksi eksportēt vielas, kas zināmas kā kaitīgas, uz trešās pasaules valstīm es citēšu populāru poļu sakāmvārdu: „Ko pats negribi, to otram nedari”. Tas ir pat vēl svarīgāk, jo bīstami pesticīdi atgriežas pie mums pārtikas veidā, ko bagātās valstis iepērk lēti un kas bojā cilvēku veselību.

Bez vispārīgām pamatnostādnēm ir jāizstrādā stratēģija pesticīdu ilgtspējīgai lietošanai dalībvalstu līmenī, kas var veikt pienācīgus pasākumus. Augu aizsardzības līdzekļu apjoma samazināšanai jābūt lielākai teritorijās, kurās lieto vairāk pesticīdu.

  Peter Baco (NI). - (SK) Es augsti vērtēju to, ka visi trīs referenti pieprasa, lai personāls, kas iesaistīts visos pesticīdu apstrādes posmos, būtu augsti kvalificēts. Rīcības plāni, integrētā pārvaldība un stingri importēšanas pasākumi arī ir pozitīvi piemēri visos trijos ziņojumos. Tomēr aizliegumi miglošanai no gaisa un otrādi, situācijas, kad miglošana no gaisa ir iespējama, ir jāformulē precīzi, lietojot skaidru valodu.

Tāpat arī kvantitatīvā lietošanas samazinājuma jēdziens nav skaidri definēts un paver durvis daudziem riskiem, ja to lieto visos gadījumos bez atšķirības. Piemēram, Slovākijas Republika lieto vidēji mazāk par 1 kg pesticīdu uz hektāra, bet citas valstis lieto pat 8 kg uz hektāra.. Tas nozīmē, ka ir valstis, kurās pesticīdu lietošana ir patiešām jāsamazina, un ir valstis, kurās pesticīdu lietošana ir pat jāpalielina. Tāpēc es ierosinu, ka balsojot mums jāņem vērā Eiropas Augu aizsardzības asociācijas ieteikumi vai otrādi, mēs nedrīkstam pieņemt ziņojumus A6-0347/2007 un A6-0359/2007 pirmajā lasījumā, bet mums jāsaglabā līdzsvarotie Komisijas ieteikumi.

  Marianne Thyssen (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, komisāri, dāmas un kungi! Ir pienācis laiks mums formulēt ilgtspējīgas pesticīdu lietošanas tematisko stratēģiju, un laba ideja ir arī nekavējoties sākt to īstenot. Ņemot vērā tās ievērojamo ietekmi uz pārtikas kvalitāti, sabiedrības veselību, vidi un zemkopību, kas visi ir svarīgi jautājumi, visa mūsu grupa, kā arī mūsu referenti un „ēnu referenti” ir veltījuši daudz laika šai paketei. Es jo īpaši vēlos minēt četrus punktus.

Pirmkārt, turpmākā pesticīdu lietošanas samazināšana ir saprātīga. Tad faktiski mazāk tiktu ietekmēta vide, un tāpēc mēs esam pret vienīgi lietotā apjoma samazināšanu. Mēs vēlamies faktiskās ietekmes samazināšanu, pamatojoties uz zinātnisku riska novērtējumu.

Otrkārt, mums ir līdzīga pieeja nemiglojamām zonām ap ūdenstilpēm. Arī šajā jautājumā mēs esam par pieeju, kas pamatojas uz riska novērtējumu, un mēs uzskatām, ka dalībvalstis spēj labāk nekā mēs izdarīt atbildīgu izvēli, daļēji pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti Ūdens pamatdirektīvā.

Treškārt, es gribu zināt, kāpēc Parlaments, kas ir tāda iekšējā tirgus piekritējs, kam ir augsta patērētāju, veselības un vides aizsardzība, ir pret pirmo soli šīs jomas saskaņošanā. Mēs atbalstām ideju par zonām ar iekšēju savstarpēju atzīšanu, ko ierosina Komisija, un vēlamies arī redzēt brīvprātīgu savstarpēju atzīšanu starp zonām.

Visbeidzot, mēs esam pret vispārēju informācijas sniegšanu kaimiņiem, ko savā ziņojumā aizstāvēja Breyer kundze. Šī informācija ir ne tikai lieka stingri regulētiem pasākumiem, bet tā arī izsauc nevajadzīgas bažas un rada vilšanos. Protams, mūsu mērķis nav virzīšanās uz privātu ieviešanu. Tā būtu sabiedrība, ko mēs nevēlamies un neatbalstām.

  Bogdan Golik (PSE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze! Šodienas debates ir ārkārtīgi svarīgas Eiropas lauksaimniecībai un vides aizsardzībai.

Daudzi cilvēki atbalsta pesticīdu lietošanu, un daudzi cilvēki ir pret to. Tomēr es uzskatu, ka zemkopju vadošajam principam jābūt „pēc iespējas mazāk pesticīdu, tikai tie, kas ir būtiski”, un ražotāju un tirgotāju vadošajam principam jābūt piesardzības principam, kam jābūt augstākajam principam attiecībā uz patērētāju dzīvi un veselību ikvienā gadījumā, kurā jaunu pesticīdu ieviešana izraisa bažas vai nu tāpēc, ka zinātnisko pētījumu rezultāti ir pretrunīgi, vai arī tāpēc, ka nav bijis pietiekami daudz laika, lai varētu kategoriski apgalvot, ka dotais līdzeklis vai viela ir nekaitīga cilvēkiem vai dzīvniekiem.

Attiecībā uz ilgtspējīgu pesticīdu lietošanu, manuprāt, ir jāsper šādi soļi: vispirms Komisijai un dalībvalstīm jānodrošina periodiska apmācība un konsultācijas, un izglītojošas programmas, ko vismaz daļēji finansē uzņēmumi, kas ražo pesticīdus. Ir jābūt koordinētai uzraudzībai un datu vākšanai par pesticīdu kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, un tai jāietver ilgtermiņa pētniecības programmas un sankciju uzlikšana piesārņotājiem. Jāizveido koordinēta sistēma datu vākšanai par pesticīdu ražošanu, importu, eksportu, realizāciju, tirdzniecību un lietošanu, un tiem jābūt pieejamiem sabiedrībai. Ir jāveicina zemkopības prakse, kas atbalsta pesticīdu lietošanu mazās devās, lai palīdzētu mainīt vispārējo šo preparātu lietošanu. Jāievieš pienācīgas pārbaudes, un to lauksaimniecības pārtikas produktu imports ES, ko ražo, lietojot ķimikālijas, ir jāaizliedz.

  Jan Mulder (ALDE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Augu aizsardzības līdzekļi ir vēl arvien būtiski lauksaimnieciskajā ražošanā un pārtikas piegādē Eiropā. Ja mēs Eiropā veiksim īpašus pasākumus, svarīgākais jautājums ir, kāda ietekme tiem būs uz konkurētspēju ar pārējo pasauli. Ja mēs Eiropā būsim pārāk stingri un nevarēsim uzspiest tos pašus noteikumus pārējai pasaulei, tas nozīmēs, ka mēs Eiropā varēsim patērēt produktus, ko paši nespēsim šeit ražot, kas man šķiet nepareizi.

Protams, mums ir svarīgi turpināt novērtēt kaitīgo ietekmi, bet mēs nedrīkstam pārspīlēt. Es piekrītu visiem, kas saka, ka mums galvenā vērība jāpievērš riskam un nevis apjoma samazināšanai. 10 metru platās buferjoslas Nīderlandei un citām valstīm būs arī katastrofālas, un tās nav jāiekļauj regulā.

Visbeidzot, par informāciju kaimiņiem. Ja kaut ko apstiprina, kāpēc jāinformē kaimiņi? Tas ir pilnīgi nevajadzīgs noteikums.

  Michael Henry Nattrass (IND/DEM). - Priekšsēdētājas kundze! 1985. gadā AK pesticīdus cieši kontrolēja Tādi uzņēmumi kā Syngenta saka, ka zemkopjiem nedrīkst liegt rīkus, kas viņiem vajadzīgi.

Šīs regulas liek mums atteikties no laba, uz zinātni pamatota regulējuma principa. Piemēram, ietvju nezāļu iznīcināšana ir 400 reižu dārgāka, ja nelieto ķimikālijas. Golfa un sporta spēļu brīvā dabā industrijā valda uzskats, ka bez pesticīdiem nav iespējams uzturēt zālāju. Augu aizsardzības aģentūra apgalvo, ka no 65 % līdz 200 % kultivētās zemes zaudēs produktivitāti, ja aizliegs pesticīdus. Corbett Farms saka, ka šogad ir pierādījusies miglošanas lielā nozīme kartupeļu puves novēršanā. Pesticīdi ir dārgi, un mūsu lauksaimniecības kultūru aizsardzībai lieto vismazāko pesticīdu daudzumu. Lēmumi par to, kā un kad miglot, ir jāpieņem atkarībā no individuālu lauku apstākļiem. Patvaļīga pesticīdu lietošanas samazināšana nevar būt zinātniski pamatota.

Priekšsēdētājas kundze! Lūdzu, atceliet ES kaitīgās regulas. AK Neatkarības partija balsos pret.

  Richard Seeber (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Ļaujiet man sākt ar pateicību referentiem un „ēnu referentiem”. Tas ir pats par sevi saprotams, ka mēs visi esam dziļi norūpējušies par cilvēku veselību un patērētāju aizsardzību, un dažādo Parlamenta deputātu emociju intensitāti var novērtēt pēc šīm nokaitētajām debatēm.

Tomēr ir svarīgi pieņemt lēmumu, pamatojoties uz faktiem, un ņemt vērā realitāti, nevis meklēt varbūtējos.grēkāžus. Būtu ļoti viegli, īpaši pie šīs likumdošanas paketes, kritizēt kādu profesionālo grupu un nemeklēt īsto iemeslu. Tas būtu absolūti nepareizi. Ir jāatzīst jau pašā sākumā, ka mums visiem Eiropā ir vajadzīga labi funkcionējoša lauksaimniecības nozare, kas neizbēgami ietver zināmas daudzuma augu aizsardzības līdzekļu lietošanu.

Par īpašiem Klaß kundzes ziņojuma aspektiem ļaujiet man teikt, ka konkrēta samazinājuma mērķu noteikšana ir saprātīgs princips, bet, manuprāt, kvantitatīvā pieeja, kas šeit pieņemta, ir pārāk neelastīga. Ikvienai dalībvalstij ir pašai jānosaka, ko tā var darīt, jo tikai vispārējā apjoma samazināšana un ticība, ka tas attīrīs vidi, ir pilnīgi nezinātniska. Attiecībā uz buferjoslām jāsaka, ka Komisijas izraudzītajai stratēģijai uzskatīt subsidiaritāti par galveno elementu nav nekādas vainas. Katrai dalībvalstij jāapsver, kā regulēt šīs buferjoslas. Akli uzspiest visai Kopienai 10 metru platu robežjoslu būtu nepareizi. Cenšanās atrast alternatīvas, kas neietver ķimikāliju lietošanu jutīgās jomās, tādās kā retas floras un faunas dzīvotnes, arī ir pieeja, kas atbalstāma bez ierunām.

Attiecībā uz Breyer kundzes ziņojumu jāsaka, ka ir svarīgi, lai mēs atbalstām trīs zonu koncepciju. Ierobežot licenču apjomu līdz atsevišķām dalībvalstīm būtu ārkārtīgi šaura pieeja. Īpaši uzmanīgiem jābūt attiecībā uz izslēgšanas kritērijiem. Viennozīmīgu KMR1 vielu aizliegumu varētu pieņemt, kā teikts tekstā, bet KMR2 vielu gadījumā es arī atbalstu zinātnisku datu izmantošanu, pieņemot licencēšanas lēmumus.

  Evangelia Tzampazi (PSE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Priekšlikums tiesību aktam, par kuru mūs lūgs balsot, paredz augstu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni, ieviešot ilgtspējīgus pesticīdu lietošanas modeļus un noteikumus to laišanai Eiropas tirgū.

Es uzskatu, ka, atbalstot Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas priekšlikumu samazināt pesticīdu lietošanu Eiropā par 20 %, mēs raidām spēcīgu signālu. Mums ir jāpastiprina pesticīdu racionālas lietošanas pārbaudes un, kas ir vēl svarīgāk, jāveicina drošāku alternatīvu augu aizsardzības metožu pētniecība.

Tai pašā laikā priekšlikums par zonu sistēmas atcelšanu un obligātu savstarpēju licencēšanu ir līdzsvarota nostāja. Ņemot vērā zemkopju un nozares intereses, tas paredz dot dalībvalstīm, kas to vēlas, iespēju ieviest augstākus vides aizsardzības līmeņus atkarībā no vietējiem apstākļiem.

Visbeidzot, ļaujiet man minēt īpašo vajadzību aizsargāt sekundāro lietošanu. Es aicinu jūs, dāmas un kungi, atbalstīt priekšlikumu izveidot Eiropas fondu pētniecības veicināšanai. Tādējādi mēs nodrošināsim zemkopjiem labklājību un saglabāsim savus īpašos nacionālos produktus, kas ir daļa no Eiropas lauksaimniecības tradīcijas, un ievērojami veicināsim Eiropas lauksaimniecības ekonomiku.

  Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze! Pateicos par iespēju teikt dažus vārdus par šiem trim ziņojumiem.

Pirmkārt, es uzskatu, ka mums Eiropā jābūt iespējai ražot Eiropas augu kultūras un Eiropas augļus un saknes, kas ir droši cilvēku patēriņam. Tomēr mums šis mērķis jāsasniedz līdzsvarotā un saprātīgā veidā, lai aizsargātu cilvēku veselību, nenodarot pāri lauksaimniecībai.

Mēs negribam uzspiest ierobežojumus, kas varētu negatīvi ietekmēt Eiropas lauksaimniecību, un beigt ar to, ka mums vajadzēs ievest lielu daudzumu pārtikas, kas ietekmēs pārtikas jūdzes, un, protams, dos mums maz iespēju kontrolēt pesticīdu apjomu, ko lieto šīs ievestās pārtikas ražošanā.

Otrkārt, es atbalstu priekšlikumu par riska novērtējumu, kas pamatots ar zinātnes atzinumiem un izrādīsies dalībvalstīm realizējams.

Visbeidzot, manuprāt, 10 metru platā buferjosla nozīmē piemērot visiem gadījumiem vienādu mērauklu, un šāda pieeja ir jādažādo, atļaujot dalībvalstīm ņemt vērā vietējos apstākļus. Kā jau iepriekš teicu, pat Eiropas Parlaments nevar izdot tiesību aktus, kuros ņemti vērā klimatiskie un augsnes apstākļi visā kontinentā.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze! Tematiskā stratēģija un Pamatdirektīva par augu aizsardzības līdzekļiem ir lieli likumdošanas projekti un atspoguļo galveno izaicinājumu ES vides politikai, kas ir jautājums par to, kā efektīvi savienot vides aizsardzību ar veselības apsvērumiem, lai izveidotu politiku, kas ņem vērā sociālo realitāti.

Mums jāatzīst, ka augu aizsardzības līdzekļu un pesticīdu lietošana dod lielu ekonomisku labumu. Prasmīga šo vielu lietošana ir, godīgi sakot, izšķirošs pārtikas ražošanas priekšnoteikums modernajā laikmetā. Tai pašā laikā tomēr augu ražošanas aizsardzības līdzekļu kaitīgā ietekme uz vidi un jo īpaši uz ūdenstilpēm reāli pastāv. Kā tad mēs varam lietot šīs vielas, lai gūtu labumu no pesticīdiem, bet tai pašā laikā samazinātu to kaitīgo ietekmi?

Es nāku no valsts, kurā zemkopība ir cienījama nodarbošanās un kurā iekšzemes lauksaimniecību uzskata par svarīgu. No otras puses, vide ir īpaši trausla. Piemēram, Somijā ir gandrīz 200 000 ezeru, simtiem tūkstošu citu ūdenstilpju un viena no pasaules piesārņotākajām jūrām. Plašais ūdens piesārņojums ir milzīga vides problēma, un augu aizsardzības līdzekļi ir daļa no šīs problēmas. Tas ir izaicinošs vienādojums, un tāpēc ir pareizi, ka direktīvā ir ņemtas vērā dalībvalstu atšķirības. Acīmredzot mums ir vajadzīgi konkrēti ES mēroga standarti, bet līdzekļi, ko piemēro Somijā, nevar būt tādi paši kā tie, ko piemēro, teiksim, Luksemburgā.

Tāpēc veselais saprāts un vides intereses liek mums galveno vērību pievērst mērķiem un atstāt līdzekļus dalībvalstu ziņā. Labs piemērs ir buferjoslas, kam nenoliedzami ir svarīga nozīme ūdenstilpju aizsardzībā. Es esmu pārliecināta, ka buferjoslas, kas piemērotas katrai situācijai un atbilst Komisijas priekšlikumiem, ir pareizais ceļš. Ja mēs tagad nolemsim par precīzām ierobežojumu mērvienībām, piemērojot principu, ka viena mēraukla der visiem gadījumiem, pastāv reālas briesmas, ka daudzas valstis, no vilka bēgot, uzkritīs uz lāci. Varbūt man drīzāk jāsaka, ka tās nerisinās šo problēmu elastīgi vai apmierinoši.

  Dan Jørgensen (PSE). - (DA) Priekšsēdētājas kundze! Daži mūsu kolēģu apgalvojumi šeit šodien liecina par pārpratumiem. Tāpēc es priecājos par izdevību runāt otro reizi. Ir trīs pārpratumi. Pirmais attiecas uz samazināšanas mērķi, daži no maniem kolēģiem saka, ka tas vienkārši nav iespējams. Starp valstīm pastāv atšķirības, un nav iespējams izveidot kopēju Eiropas mēroga samazināšanas mērķi. Nē, to nav iespējams izdarīt! Mēs to arī nedarām. Tas, ko mēs darām, ir paziņojam, ka kopējam Eiropas samazināšanas mērķim jābūt 20 %. Tomēr dažās valstīs tas var būt 30 % un citās – 10 %. Dalībvalstu samazināšanas mērķus noteiks, pamatojoties un to rīcības plāniem. Tāpēc baidīties no šī punkta ir pārpratums. Galvenais aspekts, ko mēs ņemam vērā, ir tas, ka viens grams kāda pesticīda var dažkārt būt bīstamāks par veselu kilogramu cita pesticīda. Tāpēc mēs esam kā daļu no šī samazināšanas pienākuma ieviesuši pielietojuma biežuma indeksu. Es varu labi iedomāties, ka arī Komisijai būs kaut kas par to sakāms, kad jūs, Dimas kungs, varēsiet pēc maza brītiņa izteikties.

Otrais pārpratums attiecas uz zonām. Pastāv uzskats, ka tas būtu gandrīz vai apvainojums iekšējam tirgum, ja mums nebūtu zonu. Nē, gluži otrādi! Atsakoties no šīs muļķīgās idejas par zonām un sakot, ka mēs pamazām ieviesīsim savstarpēju datu apmaiņu, mēs apgalvojam, ka visa ES ir viena zona, kurā mēs apmaināmies ar datiem. Tomēr ir skaidrs, ka mēs nevaram runāt par obligātu savstarpēju pesticīdu atzīšanu vienkārši tāpēc, ka ikvienā valstī pastāv atšķirīgi ģeogrāfiskie, klimatiskie un vides apstākļi. Manuprāt, ikviens Parlamenta deputāts, kas šodien runāja, man piekritīs šajā jautājumā.

Trešais lielais pārpratums ir tas, ka samazināšana iznīcinās lauksaimniecības konkurētspēju. Nē! Dānijā mēs esam samazinājuši pesticīdu lietošanu par 50 % kopš divdesmitā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, nemaz neietekmējot lauksaimniecības konkurētspēju. Pesticīdi ir dārgi, un tāpēc jo mazāk tos lieto, jo labāk konkurētspējai, ja vien tos lieto pareizi,

  Anders Wijkman (PPE-DE). - (SV) Priekšsēdētājas kundze! Laika ir maz, un es runāšu galvenokārt, lai izteiktu atbalstu Breyer kundzes ziņojuma līdzreferentei no PPE-DE grupas Erna Hennicot-Schoepges. Manuprāt, tā ir kļūda, ka vairākums no manas grupas ignorēja Hennicot-Schoepges kundzes ieteikumu attiecībā uz vairākiem svarīgiem punktiem un neatbalstīja svarīgus priekšlikumus, kas bija ziņojumā. Protams, es piekrītu, ka sniegt informāciju 48 stundas pirms miglošanas ir nepraktiski un tas nedarbosies, bet nav prātīgi secināt, ka mums vispār nav vajadzīga nekāda prasība pēc informācijas. Hennicot-Schoepges kundzes priekšlikums kā kompromisa priekšlikums ir līdzsvarots.

Vēl viens svarīgs jautājums ir aizlieguma kritēriji īpaši jutīgām vielām. Mums savi lēmumi galvenokārt jāsaskaņo ar Parlamenta lēmumiem attiecībā uz jaunajiem REACH ķimikāliju tiesību aktiem. Viens no pamatpricipiem šajā sakarā bija pakāpeniska to vielu likvidācija, kurām bija grūti noteikt riska slieksni, vielu, par kurām pastāv lielas bažas. Acīmredzot mums jāseko šai pieejai, jo īpaši tāpēc, ka mums ir darīšana ar vielām, kas nonāk kontaktā vai var nonākt kontaktā ar produktiem, ko ēdam.

Vēl viens jautājums, kurā es atbalstu referenti Breyer kundzi, ir zonu izveides priekšlikums. Kad es redzēju Komisijas priekšlikumu, es tūlīt uzskatīju to par interesantu mēģinājumu sadalīt Eiropu zonās, kas ir samērā līdzīgas augu valsts apstākļu, klimata utt. ziņā. Tomēr šīs ierosinātās zonas ir diemžēl pārāk patvaļīgas. Es nevaru atbalstīt šo pieeju un uzskatu, ka dalībvalstīm jāļauj saglabāt tiesības atteikties no dažādiem līdzekļiem, pat ja to kaimiņvalstis ir devušas tiem zaļo gaismu. Es vēlētos runāt par citiem jautājumiem, bet man piešķirtais laiks ir beidzies.

  Esther De Lange (PPE-DE). - (NL) Priekšsēdētājas kundze! Kad es izeju no sava ciemata, es nokļūstu unikālā lauksaimniecības teritorijā, zaļajā zonā starp lielām pilsētām, tādām kā Amsterdama, Roterdama un Utrehta. Tā ir vēl arvien zaļa zemkopības zeme, bet Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ierosinātā 10 metru platā buferjosla padarīs zemkopību neiespējamu šajā teritorijā, lai gan tieši zemkopība uztur šo teritoriju zaļu.

Pagājušajā nedēļā es to pārbaudīju, bet man gandrīz neizdevās atrast kaut cik zemes starp daudzajiem grāvjiem, kas bija s20 metru plati. Ikviens, kas kaut ko zina par Nīderlandi, zina, ka tas attiecas ne tikai uz zaļo zonu. Holandiešu zemkopībai ir raksturīgi daudzi grāvji starp ganību laukiem. Tas nozīmē, ka, izveidojot 10 metru platas buferjoslas, Nīderlande zaudēs 800 000 hektāru no savas zemkopības zemes, 35 % no lauksaimniecības teritorijas.

Es tāpēc lūdzu deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu, ņemot vērā arī lauksaimniecības produktus, kas ir vajadzīgi Eiropai un pasaulei, kā teica Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētājs. Tas nenozīmē, ka es patiesībā nepiekrītu mērķim aizsargāt dabu un sabiedrības veselību. Mēs visi atbalstām šo uzdevumu. Es tikai uzskatu, ka to var labāk sasniegt ar pieeju, kas pamatojas uz riska analīzi un riska samazināšanu.

Alternatīva samazināt lietošanu, protams, izklausās skaista un vienkārša – vispārējs 20 % samazinājums – bet tā patērētājam nesniedz vislabāko aizsardzību, jo to var aplūkot tikai kvantitatīvā un nevis galīgā rezultāta, galīgā riska izteiksmē. Ņemot to vērā, man faktiski ir grūti saprast Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības smagos sagrozījumus , jo viņi atbalsta 20 % vispārējo samazinājumu, kā arī pieeju, kas pamatojas uz riska analīzi.

Man ir divi pēdējie punkti. Viss, ko gribu teikt par licencēšanas sistēmu, ir tas, ka 27 dalībvalstīm ir vēlamas trīs klimatiskās zonas, protams, ņemot vērā valstu apstākļus. Visbeidzot, es lūdzu Komisijai neaizmirst mazāk izplatītos kultūraugus visās galvenajās debašu jomās.

  Françoise Grossetête (PPE-DE) . – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Pesticīdu atliekas pašreiz ir atrodamas visur – pārtikā, ūdenī, gaisā, mūsu ķermeņa audos, māšu pienā, un, kas ir visbiedējošāk, mūsu nedzimušo bērnu organismos. Mēs tikai tagad sākam apjaust šo visuresošo pesticīdu atlieku ilgtermiņa sekas: tās ietver dažādas vēža formas, endokrīnās sistēmas traucējumus, vīriešu auglības samazināšanos, mūsu imūnsistēmas bojājumus un nervu sistēmas deģeneratīvās slimības.

Tāpēc, jā un vēlreiz jā, samazināsim pesticīdu lietošanu, un darīsim to nekavējoties. Es pilnīgi atbalstu priekšlikumus, ko izteica mana kolēģe Hennicot kundze sakarā ar Breyer kundzes ziņojumu, un, lai taupītu laiku, es uzsvēršu tikai vēl vienu punktu, ko es uzskatu par būtisku un ko PPE grupa ir apspriedusi, – proti, paziņojumus cilvēkiem, kas dzīvo to teritoriju tuvumā, kuras paredzēts apstrādāt ar pesticīdiem. Es uzskatu, ka daļa no mūsu grupas rīkojas nesaprātīgi, iesakot, ka šāda paziņošana nav vajadzīga, aizbildinoties ar to, ka lietojamās vielas nav kaitīgas, ja tās ir iepriekš apstiprinātas.

Miglošana no gaisa ir parasta lieta, jo īpaši mežos un vīnogu audzētavās. Tā ietver risku, ka vielas varētu tikt aiznestas pa gaisu uz apdzīvotām vietām vai jutīgām teritorijām, tāpēc tā ir stingri regulējama. Ir svarīgi, lai audzētāji par pesticīdu miglošanu iepriekš brīdinātu cilvēkus, kas dzīvo tuvumā un tāpēc ir potenciāli pakļauti to iedarbībai. Cilvēki, kas cieš no elpošanas orgānu slimībām, tādām kā astma, varētu tikt smagi skarti, ja viņi nav iepriekš brīdināti par miglošanu. Informācijas sniegšanai nevajadzētu uzlikt zemkopjiem papildu administratīvo nastu, kā daži no maniem kolēģiem ir teikuši. Viss, kas ir vajadzīgs, ir vienkārši paziņojumi, kuros minēti paredzētās miglošanas datumi un kuri izvietoti tuvu cilvēku apdzīvotām vietām apdraudētajās teritorijās.

Es vēlos beigt savu runu, sakot, ka ir pienācis laiks pāriet uz jaunas paaudzes lauksaimniecības praksi, kas saudzē vidi un kam tādējādi ir zināma loma zemkopības nozares modernizēšanā.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze! Ceļš uz ilgtspējīgu pesticīdu lietošanu ir riska racionāla samazināšana. Mums šis mērķis jāsasniedz, īstenojot direktīvas pamatnostādnes par ilgtspējīgu pesticīdu lietošanu. Katrai valstij būs jāsagatavo pašai savs plāns saskaņā ar direktīvas pamatnostādnēm. Katrai valstij jābūt spējīgai to izdarīt, ņemot vērā vietējos apstākļus un atšķirības.

Mēs atšķiramies galvenokārt ar lauksaimniecības attīstības līmeni, es atkārtoju – ar lauksaimniecības attīstības līmeni. Eiropas Savienības jaunajām dalībvalstīm bieži ir jāpaveic milzīgs darbs, lai panāktu citu valstu attīstības līmeni. Šajās valstīs pesticīdu lietošanas samazinājums, salīdzinot ar pašreizējo lietošanas līmeni, galu galā, darbosies pret mūsu kā patērētāju interesēm, izņemot gadījumu, kad, samazinot to lietošanu, mēs ņemsim vērā šo līdzekļu lietošanas pašreizējo līmeni, kas ir salīdzinoši zems.

Mūsu dabasskati arī ir atšķirīgi. Polijā milzīgas mežu teritorijas var aizsargāt pret kaitēkļiem, tikai miglojot tās no gaisa. Mūsu pienākums pret dabu ir aizsargāt šos mežus, un Parlamenta pienākums ir izstrādāt pamatnostādnes par to līdzekļu drošu lietošanu, kas aizsargā dabu.

Direktīvā daudz ir teikts par to, ka zemkopja zināšanu līmenis ir vissvarīgākais faktors ilgtspējīgas pesticīdu lietošanas īstenošanā. Mūsu pienākums ir atbalstīt zemkopju izglītošanu un radīt apstākļus, lai šī informācija sasniegtu ikvienu zemkopi. Iesniedzot apspriešanai grozījumu par dalībvalstu pagaidu pabalstiem pesticīdiem, es esmu par mehānismu, kas ļautu nomainīt vecākus augu aizsardzības līdzekļus ar jaunākiem un drošākiem, cik drīz vien iespējams. Es lūdzu jūsu atbalstu.

Direktīvas pamatnostādnēm jāveicina racionāli pasākumi, un tās nedrīkst atņemt drosmi dalībvalstīm un zemkopjiem.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze! Es pateicos runātājiem šīvakara sēdē par pozitīvajām piezīmēm. Ļaujiet man īsumā izklāstīt Komisijas viedokli par dažiem svarīgiem jautājumiem, kas tika ierosināti.

Ļaujiet man sākt ar tematisko stratēģiju un jo īpaši ar jautājumiem, kas nav minēti direktīvā.

Vispirms mani iepriecina tas, ka ziņojumā ir atbalstīta tematiskā stratēģija pesticīdu ilgtspējīgai lietošanai. Priekšlikums izstrādāt jaunus tiesību aktus, lai risinātu pesticīdu lietošanas riska problēmu, ir īpaši labs.

Es piekrītu, ka dziļāka pesticīdu kombinētās un kumulatīvās lietošanas ietekmes uz veselību izpēte ir svarīga.. Manuprāt, aizvietošanas princips ir būtisks, saskaņā ar to viskaitīgākās vielas tiek izņemtas no tirgus un aizvietotas ar drošākiem alternatīviem risinājumiem, no kuriem daži nav saistīti ar ķimikālijām.

Visbeidzot, Belohorská kundzes ziņojums, ko pieņēma Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja, ierosina dažus papildu pasākumus, kas ir īpaši pozitīvi.

Ļaujiet man īpaši pievērsties pamatdirektīvai. Daudzi Eiropas Parlamenta pieņemtie grozījumi sniedz lietderīgus paskaidrojumus un var tikt pieņemti. Citi grozījumi tomēr var beigties ar nevēlamiem rezultātiem. Es vēlos vispirms komentēt pamatgrozījumus, kurus Komisija var principā vai daļēji pieņemt.

Komisija daļēji pieņem priekšlikumu, ka dalībvalstīm jāizvirza individuāli mērķi savos rīcības plānos par viskaitīgāko pesticīdu lietošanas ierobežojumu. Patiešām, šādu mērķu izvirzīšana saskan ar direktīvas vispārējo mērķi mazināt pesticīdu lietošanas risku. Nosacīt vispārēju, pastāvīgu mērķi pesticīdu lietošanas samazināšanai ES mērogā, papildinot dalībvalstu mērķus, nav nepieciešams, un tāpēc Komisija to neatbalsta. Faktiski vispārēja pesticīdu apjoma samazināšana nenozīmē attiecīgu riska samazināšanos: riska līmenis katrai vielai ir atšķirīgs. Tāpēc, ierobežojot risku, galvenā vērība jāpievērš viskaitīgākajām vielām.

Komisija principā var pieņemt noteikumu par obligāto buferjoslu platumu, kas jāizveido laukos, kuri atrodas blakus ūdenstilpēm, jo tas dos videi papildu labumu. Tomēr uzspiest 10 metru ierobežojumu bez atšķirības visos gadījumos nešķiet lietderīgi. Komisija vēlas, lai dalībvalstis saglabā elastību un nosaka piemērotu buferjoslu platumu saskaņā ar savām ģeogrāfiskajām īpatnībām.

Komisija var pieņemt arī konkrētus noderīgus paskaidrojumus par citiem jautājumiem, tādiem kā tehniskā apmācība un sertifikācija. Tomēr ir arī grozījumi, ko Komisija nevar atbalstīt.

Pirmkārt, Komisija ir pārliecināta, ka obligāta kopējo vispārējo noteikumu ievērošana attiecībā uz profesionālu pesticīdu lietotāju veikto integrēto kaitēkļu apkarošanu ir būtisks pasākums, lai mazinātu atkarību no pesticīdiem. Tas ir liels ieguvums videi visā ES un dos ieguldījumu ilgtspējīgas un konkurētspējīgas lauksaimniecības nozares attīstībā. Es tāpēc nevaru pieņemt šī Eiropas Komisijas ierosinātā ārkārtīgi svarīgā pasākuma atcelšanu saskaņā ar 86. grozījumu.

Otrkārt, Eiropas Komisija piekrīt veikt pasākumus, lai aizsargātu iedzīvotājus, kas dzīvo to lauku tuvumā, kuri tiek migloti no gaisa. Tomēr tā uzskata, ka pilnīgs pesticīdu lietošanas aizliegums tā saucamajās jutīgajās teritorijās nav samērīgs. Mums jāatstāj dalībvalstīm un vietējām iestādēm kaut kāda rīcības brīvība. Ja tas ir nepieciešams, un retos izņēmuma gadījumos, kad tikai pesticīdu lietošana dod rezultātus, ir jāatļauj tos lietot, lai gan pastāv risks cilvēku veselībai un bioloģiskajai daudzveidībai.

Treškārt, lai gan Komisija ir apņēmusies apsvērt direktīvas darbības jomas paplašināšanu un piemērot to arī biocīdiem, šāds lēmums tomēr prasa rūpīgu izpēti, kā arī konkrētu direktīvas par pesticīdiem aspektu īstenošanu. Kad pārskatīšanas programma, kas paredzēta direktīvā par biocīdiem ļaus iegūt vairāk datu, mums būs iespēja labāk risināt biocīdu lietošanas jautājumu.

Ceturtkārt, Komisija nevar atbalstīt atsauces pievienošanu Līguma 152. panta 4. punktam, jo ierosinātā direktīva nepārprotami attiecas uz vides aizsardzību, kas jau ietver sabiedrības veselības jautājumus.

Piektkārt, lai gan nodokļu un iemaksu uzlikšana saskan ar principu „piesārņotājs maksā”, pašlaik nav nekādas efektīvas sistēmas nodokļu likmju diferencēšanai atkarībā no riska, ko rada katrs pesticīdu veids. Šī iemesla dēļ Komisija vēlas, lai nodokļus un iemaksas noteiktu Kopienas līmenī nevis pašreizējā posmā, bet tad, kad būs notikusi šī jautājuma izpēte.

Priekšsēdētājas kundze! Komisija var pieņemt 121 grozījumu no 166  iesniegtajiem grozījumiem; no tiem Komisija var pilnīgi pieņemt 25 grozījumus un 96 grozījumus – principā vai daļēji. Es iesniedzu Parlamenta sekretariātā Komisijas nostājas un grozījumu pilnīgu sarakstu.

Ļaujiet man vēlreiz pateikties visiem tiem, kas devuši ieguldījumu šīvakara debatēs un jo īpaši referentēm par viņu darbu. Pateicos par uzmanību..

  Markos Kyprianou, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze! Ļaujiet man sākt ar atgādinājumu deputātiem par ES pašreizējo būtisko politiku veicināt un atbalstīt veselīgas pārtikas lietošanu. Augļiem un saknēm, protams, ir liela nozīme veselīgā diētā. Ir ļoti svarīgi to saprast. Tādējādi mums šodien ir divi mērķi. Mums jānodrošina augļu un sakņu audzēšana, un šī ir lieliska izdevība audzēšanai, un mums jāatbalsta lauksaimniecība. Otrkārt, mums jānodrošina, lai augļi un saknes būtu droši patērējamas. Mēs uzskatām, ka Komisijas priekšlikums veiksmīgi un līdzsvarotā veidā risina šos abus uzdevumus.

Es ar lielu interesi sekoju visu Parlamenta deputātu debatēm. Izvirzītie argumenti ir nopietni, un mēs tos pienācīgi ņemsim vērā. Laika trūkuma dēļ es nevēlos sīkāk apspriest visus šos jautājumus. Ļaujiet man pieskarties diviem vai trim jautājumiem, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi un šodien šeit tika izvirzīti.

Pirmkārt, par viegli ievainojamu grupu aizsardzības tēmu, es piekrītu, ka mums tās jāaizsargā, un tas ir ņemts vērā ierosinātajā regulā. Mēs piekrītam arī pieņemt grozījumu pievienotajā viegli ievainojamu grupu definīcijā vienkārši tāpēc, ka tā nodrošinās šīm grupām vēl lielāku aizsardzību. Es vēlos sniegt vienu komentāru, lai gan tas nav tieši saistīts ar apspriežamo tematu, par ievestiem produktiem. Es uzsveru, ka pesticīdu atliekas tajos arī tiek pārbaudītas saskaņā ar citu regulu par maksimāli pieļaujamajiem pesticīdu atlieku līmeņiem. Mums ir pārbaudes noteikumi, kas garantē patērētāju aizsardzību arī attiecībā uz importu.

Vispārīgāk runājot, apstiprināšanas kritēriji ir ļoti svarīga tiesību aktu daļa. Patiešām, priekšlikuma galvenais mērķis ir aizsargāt pilsoņu un vides veselību. Tas ir ļoti svarīgi, un mēs nedrīkstam to aizmirst. Ierosinātie apstiprināšanas kritēriji ir vajadzīgi, lai sasniegtu šo mērķi, tāpēc Komisija nevar pieņemt nekādas novirzes no tiem. No debatēm un dažiem grozījumiem kļūst skaidrs, ka Eiropas Parlamentam arī ir svarīgi šie mērķi. Daži grozījumi varētu pat stiprināt šos kritērijus. Komisija uzskata, ka ierosinātajiem kritērijiem jānodrošina augsts aizsardzības līmenis, nepadarot augu aizsardzību nerealizējamu vai darboties nespējīgu. Tātad Komisija nespēs pieņemt grozījumus, kas vājinās šos kritērijus.

Beidzot esmu nonācis pie pretrunīgā savstarpējās atzīšanas temata, kas ir radies, saskaņojot dažādas zonas šajā sektorā. Es uzskatu, ka mūsu priekšlikums ir mazliet nepareizi iztulkots. Vispirms ļaujiet man atgādināt jums, ka jaunais priekšlikums ieviesīs stingrākus kritērijus, kas jāīsteno, pamatojoties uz zonām. Mums visiem tas jāpatur prātā, jo tas nodrošinās augstāku veselības un vides aizsardzības līmeni. Tai pašā laikā mēs tieksimies uz vienoto tirgu, iekšējo tirgu, tādējādi izvairoties no tādas anomālijas kā vienota tirgus lauksaimniecības produktiem, no vienas puses, un dalīta tirgus augu aizsardzības līdzekļiem, no otras puses. Ja paturam prātā īpašas iezīmes, kas saistītas ar klimatu un augsni, dalījums atsevišķās zonās ir nenovēršams. Jautājums tomēr nav tik vienkāršs un skaidri iezīmēts, tāpēc es paredzu iespējamus pārpratumus. Ievērojot to, dalībvalstis varēs rīkoties, lai aizsargātu sevi, un, no otras puses, lēmumu pieņemšanas procedūrā, kam ir nepieciešams zonas pirmās dalībvalsts apstiprinājums, eksperti no citām dalībvalstīm varēs aktīvi piedalīties licencēšanas procedūrā, un tādējādi tie spēs novērtēt apstākļus visas zonas mērogā. Citiem vārdiem, lēmumu nepieņems vienpusēji viena atsevišķa dalībvalsts, kas pieder pie attiecīgās zonas, bet pārstāvji no citām šīs zonas dalībvalstīm piedalīsies šajā procedūrā. Viņiem būs iespēja izteikt savu viedokli un pārliecināt citus par šo valstu īpašajiem apstākļiem.

Ļaujiet man pievērsties ūdens aizsardzībai. Tas arī ir jutīgs jautājums, ko ir ierosinājuši vairāki Parlamenta deputāti. Priekšlikums un jo īpaši Pamatdirektīva par ūdens politiku radusies vajadzības dēļ aizsargāt ūdens resursus. Ja no riska novērtējuma kļūst skaidrs, ka saskaņā ar ierosinātajiem lietošanas noteikumiem atļautās robežvērtības viegli ievainojamās teritorijās var tikt pārsniegtas, attiecīgā dalībvalsts var atteikties un tai ir jāatsakās no pesticīdu lietošanas šajā īpašajā teritorijā. Turklāt, ja dalībvalsts var pierādīt ka visa tās augsne uzskatāma par viegli ievainojamu teritoriju, tai ir iespēja vispār neapstiprināt attiecīgo augu aizsardzības līdzekli. Tāpēc īpašie apstākļi un vajadzība aizsargāt ūdens resursus jaunās regulas ierosinātajā procedūrā tiek skaidri ņemtas vērā. Lai gan Komisija atzinīgi vērtē sniegtos komentārus, tā tāpēc nevarēs pieņemt grozījumus, kas attiecas uz apstiprināšanas sistēmu, kura pamatojas uz zonām.

Kā jau teicu, pavisam ir pāri par 250 grozījumiem, un nav laika tos sīki analizēt. Es redzu, ka mums vēl arvien ir dažādi viedokļi, bet es paredzu, ka procedūra un debates dos mums iespēju atrast kopīgu valodu.

Komisijas loceklis –Pielikums – Komisijas nostāja

Klass ziņojums (A6-0347/2007)

Komisija var pieņemt šādus grozījumus: 2, 3, 6, 17, 26, 49, 52, 53, 60, 61, 66, 68, 76, 94, 95, 97, 103, 105, 106, 107, 108, 109, 111, 115 un 117.

Komisija var principā vai daļēji pieņemt šādus grozījumus: 4, 7, 8, 9, 10, 11, 12, 13, 14, 15, 18, 19, 20, 21, 24, 25, 27, 31, 33, 34, 35, 36, 38, 39, 42, 43, 44, 45, 47, 48, 50, 51, 54, 56, 59, 62, 63, 64, 65, 67, 70, 71, 74, 75, 78, 79, 80, 81, 82, 83, 85, 87, 90, 92, 93, 100, 101, 110, 112, 113, 114, 116, 118, 119, 122, 126, 128, 129, 130, 131, 133, 134, 135, 136, 137, 140, 141, 142, 143, 144, 145, 146, 147, 148, 149, 150, 151, 152, 153, 154, 155, 156, 160, 163, 164 un 165.

Komisija nevar pieņemt šādus grozījumus: 1, 5, 16, 22, 23, 28, 29, 30, 32, 37, 40, 41, 46, 55, 57, 58, 69, 72, 73, 77, 84, 86, 88, 89, 91, 96, 98, 99, 102, 104, 120, 121, 123, 124, 125, 127, 132, 138, 139, 157, 158, 159, 161 un 162.

Komisija saglabā savu nostāju attiecība uz 166. grozījumu.

Breyer ziņojums (A6-0359/2007)

Komisija var pieņemt vai arī pieņemt ar citādu formulējumu šādus grozījumus: 9, 11, 20, 22, 26, 29, 31, 32, 33, 36, 41, 43, 45, 49, 51, 56, 57, 64, 67, 75, 78, 79, 82, 84, 92, 93, 96, 102,107, 112, 114, 119, 124, 130, 131, 140, 145, 153, 155, 156, 157, 159, 160, 167, 170, 181, 184, 190, 195, 196, 197, 201, 203, 206, 212, 213, 215, 217, 220, 254, 258, 274, 282, 283, 286 un 301.

Komisija var pieņemt šādus grozījumus: 4, 5, 6, 7, 10, 14, 18, 19, 21, 24, 25, 27, 34, 39, 46, 50, 53, 54, 59, 61, 62, 63, 66, 76, 77, 80, 87, 89, 94, 95, 98, 99, 100, 108, 109, 115, 116, 121, 122, 123, 133, 134, 136, 149, 163, 169, 175, 176, 177, 180, 183, 188, 189, 193, 199, 209, 218, 225, 233, 243, 244, 248, 251, 252, 268, 279, 284, 290, 296, 297, 300, 302 un 305, principā vai daļēji.

Komisija nevar pieņemt šādus grozījumus: 1, 2, 3, 8, 12, 13, 15, 16, 17, 23, 28, 30, 35, 37, 38, 40, 42, 44, 47, 48, 52, 55, 58, 60, 65, 68, 69, 70, 71, 72, 73, 74, 81, 83, 85, 86, 88, 90, 91, 97, 101, 103, 104, 105, 106, 110, 111, 113, 117, 118, 120, 125, 126, 127, 128, 129, 132, 135, 137, 138, 139, 141, 142, 143, 144, 146, 147, 148, 150, 151, 152, 154, 158, 161, 162, 164, 165, 166, 168, 171, 172, 173, 174, 178, 179, 182, 185, 186, 187, 191, 192, 194, 198, 200, 202, 204, 205, 207, 208, 210, 211, 214, 216, 219, 221, 222, 223, 224, 226, 227, 228, 229, 230, 231, 232, 234, 235, 236, 237, 238, 239, 240, 241, 242, 245, 246, 247, 249, 250, 253, 255, 256, 257, 259, 260, 261, 262, 263, 264, 265, 266, 267, 269, 270, 271, 272, 273, 275, 276, 277, 278, 280, 281, 285, 287, 288, 289, 291, 292, 293, 294, 295, 298, 299, 303, 304 un 306.

SĒDI VADA: ROTHE KUNDZE
Priekšsēdētāja vietniece

  Gyula Hegyi (PSE), rakstiski. – Pesticīdi pieder pie visbīstamākajām ķimikālijām, jo tie paredzēti nogalināšanai, un tie tiek apzināti iepludināti vidē un pārtikā. Tikai aptuveni 1 % no pesticīda patiesībā sasniedz savu mērķi. Tāpēc, sagatavojot tiesību aktus par pesticīdu lietošanu un atļauju tos lietot, mums jāpatur prātā dažādu ieinteresēto pušu intereses. Zemkopju interesēs ir iegūt lielu ražu un labas kvalitātes produktus ar zemām izmaksām. Ja viņi var sasniegt šo mērķi ar mazāku apjomu pesticīdu, viņi var ietaupīt izmaksas un sagādāt veselīgākus produktus. Pilsoņi interesēs ir iegūt drošus, lētus produktus un dzeramo ūdeni, kurā nebūtu pesticīdu. Tāpēc mazāka apjoma un drošāku pesticīdu lietošana ir gandrīz ikviena cilvēka interesēs.

Ja mēs gribam panākt jūtamu pesticīdu lietošanas samazinājumu Eiropā, mums ir vajadzīgi efektīvi dalībvalstu pesticīdu samazināšanas plāni, galveno vērību pievēršot vietējiem apstākļiem un vietējām iespējām.

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. –

Es atbalstu šī ziņojuma nodomu, jo tas stiprina pašreizējos tiesību aktus attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, tādējādi vairojot patērētāju paļāvību uz pārtiku, ko viņi patērē, sniedzot visiem, kas nonāk tiešā saskarē ar šiem līdzekļiem, tādiem kā ražotājiem, zemkopjiem, piegādātājiem, skaidrākas pamatnostādnes attiecībā uz pesticīdu lietošanu, un vispār tas garantēs lauksaimniecības produktu drošu ražošanu ES.

Tomēr ir svarīgi norādīt, ka tiesību aktu nostiprināšana šajā jomā būs efektīva tikai tad, ja dalībvalstis nodrošinās pietiekamu pārbaudi un uzraudzību. Pašreiz šķiet, ka ir zināma pesticīdu atlieku uzraudzība pārtikas produktos, bet tā nav adekvāta, lai nodrošinātu pietiekamu pārliecību patērētājos par šiem produktiem. Jāsper soļi, lai nodrošinātu, ka paredzētie pasākumi saskaņā ar šiem tiesību aktiem tiek īstenoti ar efektīvas uzraudzības palīdzību.

  Péter Olajos (PPE-DE), rakstiski. – (HU) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Mēs jau vairākus mēnešus debatējam par šīs tiesību aktu paketes par augu aizsardzības līdzekļiem detalizētiem aspektiem. Šajā laikā mēs esam aplūkojuši daudzus viedokļus un iekļāvuši tos tekstā. Manuprāt, šī procesa rezultātā mums tagad ir projekts, kas daudzējādā ziņā pamatojas uz kompromisu un pēc iespējas atbilst daudzām prasībām. Tomēr ir daži jautājumi, kurus nedrīkst pakļaut kompromisam. Kad ir apdraudēta cilvēku veselība, nevar pieļaut, ka ekonomiskām interesēm piešķir prioritāti. Šie tiesību akti neattiecas uz Eiropas lauksaimniecības nozares konkurētspēju, bet uz Eiropas pilsoņu veselības aizsardzību. Mēs redzējām arī, ka pašreizējie noteikumi atsevišķās dalībvalstīs ir stipri atšķirīgi. Manā valstī tie ir starp stingrākajiem. Šeit Strasbūrā mēs debatējam, vai pie ūdenstilpēm jānosaka 5 vai 10 metru plata buferjosla, bet Ungārijā jau gadu desmitiem ir bijusi 50 metru plata buferjosla un dažās vietās pat 500 metru plata. Turklāt, lai gan mūsu zemkopji lieto 15 reizes mazāk pesticīdu kā Nīderlandē, Eiropas intervences noliktavas, kad tās vēl pastāvēja, vai plīsa no Ungārijas kukurūzas. Ņemot visu to vērā, es lūdzu savus kolēģus rītdienas balsojumā atbalstīt stingru samazināšanas kritēriju ieviešanu. Pamatojoties uz kompromisa teksta projektu, tas attieksies tikai uz 29 no vairāk nekā 600 vielām. Tā nav pārāk augsta cena, ko maksājam, lai nodrošinātu, ka zināmie kancerogēnie un toksiskie savienojumi nenokļūst mūsu ēdienkartē. Pat ja pastāv atšķirības dalībvalstu īpašās situācijas dēļ, balsojot mēs esam vienisprātis šajā ziņā. Tāpēc izmantosim savu balsojumu tā, lai varētu apsēsties pie galda ar mierīgu sirdsapziņu.

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Tāpat kā mums ir zāles cilvēkiem, mums ir arī zāles augiem: pesticīdus var pamatoti tā saukt, jo tie ir zāles cīņā pret slimībām, kaitēkļiem un nezālēm. Protams, tie jālieto saskaņā ar stingriem noteikumiem. Nepareizas lietošanas sekas ir organisma saslimšana, kas izpaužas kā vēzis.

Dāmas un kungi! Mūsu pieejai šim jautājumam jāpamatojas uz zinātnisku analīzi. Mums nevajag padoties pesticīdu histērijai, kas izraisīta Eiropas Parlamentā. Nodrošinājums ar pārtiku Eiropā samazinās, un tas vairo lauksaimniecības pārtikas produktu atkarību no pasaules tirgus krājumiem. Mums jāatceras, ka pārtikas produktu trūkums novedīs pie to cenu celšanās.

Pēc konsultēšanās ar speciālistiem es uzskatu, ka daži ES Direktīvas 91/414 EEK un Pamatdirektīvas par ilgtspējīgu pesticīdu lietošanu, ko iesniedza Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja, grozījumi ir nerealizējami. Šīs jaunās sastāvdaļas neatbilst mērķtiecīgas un samērīgas, uz zinātniskiem principiem pamatotas likumdošanas principiem.

Es saprotu, ka mums vajadzīgi saskaņoti tiesību akti par Eiropas pesticīdiem, lai garantētu drošus pārtikas produktus. To atzīstot, mēs tomēr nedrīkstam kavēt zemkopjus lietot līdzekļus, kas viņiem ir vajadzīgi, lai ražotu drošu, barojošu un pieejamu pārtiku.

Es nevaru atbalstīt Christa Klaß kundzes un Hiltrud Breyer kundzes ziņojumus, ko pieņēmusi Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja. Es balsošu par tiem tikai tad, ja grozījumi, ko iesniedza mana politiskā grupa PPE-DE, tiks pieņemti.

15. (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir Richard Corbett ziņojums (A6-0354/2007) Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā par Reglamenta 173. panta grozījumu, kas attiecas uz stenogrammām [2007/2137(REG)].

  Richard Corbett (PSE), referents. – Priekšsēdētājas kundze! Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā es gribu ierosināt mainīt veidu, kādā mēs Parlamentā stenografējam mūsu debates. Mēs visi zinām, ka stenogrammās, ko mēs saņemam dienu pēc debatēm, katra runātāja runa ir sniegta viņa paša valodā. Tas turpināsies kā pašreiz. Oriģinālvalodas pierakstā par to, ko katrs teicis, nebūs nekādu pārmaiņu.

Konstitucionālo jautājumu komiteja ierosina mainīt veidu, kādā mēs saglabājam mūsu debašu daudzvalodu pierakstus. Pakāpeniskas debašu tulkošanas vietā, saņemot pilnīgus rakstiskus tulkojumu pierakstus ikvienā valodā pēc vairākiem mēnešiem, mēs ierosinām pāriet uz sistēmu, kurā debates tiek saglabātas elektroniski un kurā šie pieraksti ar interneta palīdzību ir pieejami ikvienam pilsonim jau nākamajā dienā, un viņš var redzēt debašu vizuālu protokolu ar skaņu ierakstu ikvienā valodā tieši no tulku kabīnēm. Tas nodrošinās dzīvāku piekļuves formu debatēm nekā sauss teksts. Tas būs pieejams nekavējoties, nevis pēc vairākiem mēnešiem.

Man jāatzīstas, ka mana attieksme pret šo ideju sākumā bija diezgan skeptiska. Es vienmēr esmu domājis, ka pilnīgi pieraksti papīra formātā par to, ko ikviens ir teicis, kuri saglabāti arhīvā un kuros cilvēki var ieskatīties daudzu gadu gaitā, ir parlamentārās darbības neatņemama sastāvdaļa. Tomēr, to pārdomājot un uzklausot argumentus, esmu tagad pārliecināts, ka mēs varam nodrošināt daudzvalodu piekļuvi, lai gan jaunā formā.

Vecās sistēmas problēma ir tā, ka tulkojumi ne tikai maksā krietnu naudas summu, bet vēl sliktāk, ir pieejami tikai pēc vairākiem mēnešiem. Pašreiz tie tiek ievietoti tīmeklī, kur tie ir pieejami elektroniskā formā. Tos vairs nepublicē Oficiālajā Vēstnesī. Tiem piekļūst, tos uzmeklē un lieto ļoti maz cilvēku to aizkavēšanās dēļ. Ieviešot jauno sistēmu, kurā debates ir saglabātas, tā sakot, „tīmekļa televīzijā”, tās būs pieejamas jau nākamajā dienā, kad tās vēl ir politiska aktualitāte un kad cilvēki vēl par tām interesējas.

Mēs raizējāmies arī par to, ka vēsturnieki, kas pētniecības nolūkā tiecas atskatīties uz Parlamenta debatēm ilgu laiku pēc tam, kad mēs jau esam tās aizmirsuši, varētu būt sarūgtināti, ka mums vairs nav drukātas tulkojuma versijas, bet tikai vizuāla daudzvalodu versija. Mēs uzrakstījām dažādām vēsturnieku asociācijām un citiem, un man par lielu pārsteigumu viņi atbildēja, ka viņiem arī šķiet, ka daudz interesantāks būtu dzīvāks pieraksts nekā iespiests tulkojuma teksts. Debašu aplūkošana monitorā atdzīvina to gaisotni. Jūs varat redzēt runātāju ķermeņa valodu, un jūs iegūstat daudz vairāk nekā tikai sausu tekstu.

Tomēr mūsu ziņojumā ir ierosināti vairāki piesardzības līdzekļi. Pirmkārt, daudzvalodu ziņojuma stenogramma, ko saņem nākamajā dienā, tiks turpināta. Tā būs pieejama visās oriģinālvalodās tāpat kā iepriekš. Otrkārt, jebkuram Parlamenta deputātam būs garantētas tiesības pieprasīt tulkojumu, ja viņam vai viņai tas ir vajadzīgs politiskajam darbam. Jebkuras runas tulkojumam jābūt nekavējoties pieejamam, tiklīdz kāds deputāts to pieprasa. Treškārt, mēs paredzam, ka Prezidijs var pieprasīt kādu īpaši svarīgu debašu rakstisku tulkojumu, kas pēc tam tiks publicēts rakstveidā ikvienā valodā. Ceturtkārt, gadījumos, kad papildu valodu versijas ir pieejamas tik un tā, jo tās ir pārtulkotas, piemēram, oficiālai sēdei, kurā runā kādas valsts vadītājs un kā uzmanības pierādījums ir nodrošināti tulkojumi, tie arī tiks ievietoti Parlamenta tīmekļa vietnē. Tāpēc, ja būs pieejami tulkojumi citās valodās, mēs tos izmantosim. Visbeidzot, mēs lūdzam Prezidiju apsvērt tehnoloģiskās iespējas, lai redzētu, piemēram, vai turpmāk datortulkojumi var nodrošināt papildu līdzekli, kas dotu vismaz aptuvenu izpratni par to, kas tika teikts debatēs.

Nobeigumā gribu teikt, ka šis ir godprātīgs priekšlikums, kura priekšrocības pārsniedz trūkumus. Tas neattiecas tikai uz izmaksām, bet uz to, ka mums jābūt mūsdienīgam Parlamentam un jāpadara mūsu debates pieejamas daudz ātrāk, pie kam tādā formā, kas ir daudz lietderīgāka.

  Ingo Friedrich, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Mūsu grupai ir brīvais balsojums, tāpēc neesmu pilnvarots runāt visu savu kolēģu vārdā. Mēs atkal apspriežam pamatjautājumu par to, vai Parlamenta dienests ir vērts izdotās naudas, vai arī mums jāsavelk jostas vajadzības dēļ samazināt izmaksas. Ļaujiet man teikt jau pašā sākumā, ka es arī uzskatu jauno videoprezentāciju par labu ideju, ko nevajadzētu atmest. Cilvēki, kas grib iegūt tūlītēju iespaidu par Parlamenta sēdēm, var to saņemt, un tas ir pareizi un pienācīgi.

Manuprāt, tomēr ar to nepietiek, tāpēc ka rakstisku dokumentu arhivēšana ir gluži vienkārši būtisks pakalpojums. Ļaujiet man minēt četrus iemeslus. Pirmkārt, visi pasaules parlamenti dara savu plenārsēžu dokumentus pieejamus rakstveidā un arhivē tos, lai cilvēki varētu sameklēt šajos protokolos, kas tika apspriests Parlamentā.

Otrkārt, videoieraksts sniedz spilgtu un ļoti interesantu iespaidu, bet mēs zinām, ka sēžu straujās gaitas dēļ mutiskie tulkojumi nenodrošina tādu kvalitāti, kāda mums vajadzīga.

Mēs to zinām iekšēji no mūsu kontaktiem ar Iesniegšanas nodaļu. Mēs paši izveidojām Iesniegšanas nodaļu, lai nodrošinātu, ka priekšlikumu formulējumi un oficiālā dokumentācija ir absolūti pareiza. Tāpēc, ka mēs strādājam tik daudzās valodās, mums jābūt īpaši uzmanīgiem. Mēs gribam būt tikpat rūpīgi attiecībā uz sēžu protokoliem.

Treškārt, pētnieki, kas izteica savu viedokli par šo tematu, varbūt pilnībā neapzinājās teiktā nozīmi, jo ierosinātajā pieejā ir stingrības trūkums, lai gan viņi var iegūt izteiksmīgu pierakstu. Turklāt ir daudz vieglāk analizēt plenārsēžu debates, ja pētnieks var ievadīt terminu „pesticīdi” vai „CO2” un nekavējoties tikt nosūtīts uz debatēm par attiecīgo jautājumu. Šķiet, ka ar videoierakstiem tas nav iespējams. Īsi sakot, es uzskatu, ka rakstiski protokoli ir izdotās naudas vērti, un es papildus videoierakstiem atbalstu rakstveida arhīvus.

  Costas Botopoulos, PSE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Manuprāt, no politiskā viedokļa jautājums, par ko mēs šodien debatējam, attiecas uz diviem mērķiem, kas ir vienādi svarīgi, kā teica referents Corbett kungs. No vienas puses, jāmin tehniskie jautājumi, tas, kā tehniskā ziņā mēs varam labāk veikt tulkojumu un ietaupīt resursus. No otras puses, ir jautājums, kā nodrošināt iespējami lielāku viedokļu dažādību, daudzvalodību un pārredzamību Parlamenta darbā. Šajā sakarā man jāsaka, ka politiskā asamblejā, tādā kā mūsējā, kas ir, protams, daudznacionāla un politiska, valodai ir ļoti liela nozīme. Valoda nav tikai saziņas līdzeklis, tā ir zināmā veidā kultūras un ideju izpausmes līdzeklis, un lai tas tā arī turpmāk ilgi būtu. Tehniskiem jautājumiem nedrīkst ļaut aizēnot debates par vienlīdzību un visu jautājumu atspoguļojumu visās valodās kā pilnīgi vienlīdzīgās.

Ļaujiet man norādīt, ka šeit mēs sastopamies ar vēl vienu praktisku jautājumu: kā panākt debašu atspoguļojumu ekonomiskā veidā? Rodas dažādas problēmas. Pirmā problēma ir rakstītais vārds, kas jau minēts kā svarīgs jautājums. Manuprāt, politikā mums jāsaglabā rakstītais vārds. Otrā problēma, kas jāņem vērā, ir Parlamenta darbības paliekošs pieraksts. Visbeidzot, ja ļausiet man pabeigt, priekšsēdētājas kundze, kā mēs varam Parlamenta darbu nekavējoties padarīt pieejamu sabiedrībai, kam, manuprāt, ne vienmēr ir piekļuve internetam?

  Andrew Duff, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Friedrich kungs un es esam iesnieguši dažus grozījumus, kas netiecas aizstāt veco tehnoloģiju ar jaunu, bet papildināt veco ar jauno. Šķiet ārkārtīgi netaisnīgi atmest 50 gadu ilgu praksi publicēt rakstītus pierakstus, tiklīdz jaunas dalībvalstis pievienojas Parlamentam, un, manuprāt, vēsturniekiem pētniecības nolūkos ir būtiski, lai mēs turpinām iepriekšējo praksi.

Iespiestais vārds ir galvenais avots, un tas ir jāsaglabā pētniecības konsekvences, pārredzamības un vienkāršības dēļ laikā, kad vēlamies veicināt Eiropas Parlamenta izpēti. Mums kā iestādei ir jābūt zināmai pašcieņai un jāsaglabā pašreizējā prakse uz visiem laikiem.

  Zdzisław Zbigniew Podkański, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Komisijas iniciatīva grozīt Eiropas Parlamenta Reglamenta 173. pantu liek man atkal domāt par Eiropas Savienību. Kam tā ir paredzēta? Vai tā ir paredzēta ideologiem, vai cilvēkiem? Ja tā ir paredzēta, lai palīdzētu cilvēkiem, tad kāpēc tiek ierosināts kaut kas tāds, kas ir pretējs viņu interesēm? Ko mēs gribam slēpt no cilvēkiem? Jā, slēpt. Es to saku tāpēc, ka nodoms ierobežot piekļuvi informācijai savā valodā nozīmē tieši to. Kāpēc tiek pārkāptas pilsoņu pamattiesības un kāpēc cilvēki tiek diskriminēti, pamatojoties uz dienu, kad viņi pievienojās Eiropas Savienībai, vai uz cilvēku skaitu viņu valstī? Kas kopīgs ir savstarpējas cieņas un demokrātijas principiem un centieniem ar varu uzspiest situāciju, kurā veco ES dalībvalstu iedzīvotāji no Eiropas Parlamenta saņem materiālus, tai skaitā rakstītus materiālus, savā valodā, bet jauno dalībvalstu iedzīvotājiem liek meklēt tīmekļa vietnes un klausīties debašu ierakstus? Tai pašā laikā nekāda uzmanība netiek veltīta tam, ka jaunajās dalībvalstīs ir daudz cilvēku, kas nevar atļauties internetu mājās. Tas ietekmē miljoniem cilvēku, miljoniem cilvēku būs liegta informācija. Ierosinātā lēmuma attaisnojums ar izmaksām skan kā izsmiekls. Vai tas nozīmē, ka mēs varam atļauties izdot simtiem miljonu euro nevajadzīgai administrācijai, divu vai trīs Parlamenta ēku uzturēšanai, bet mēs nevaram atļauties informēt cilvēkus, nodokļu maksātājus, par ko Eiropas Savienība izdod naudu un kādi ir tās plāni.

Dāmas un kungi! Ja mēs cienām sevi un citus cilvēkus, tad ir iespējams tikai viens risinājums bez mahinācijām. Mēs izpildām 96. panta instrukcijas, kurās teikts: „Parlaments nodrošina maksimālu savas darbības pārredzamību. ”

  Johannes Voggenhuber, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Vēl un vēl šim Parlamentam jācīnās ar Eiropadomes paviršo attieksmi pret demokrātiju. Tas var novest pie tā, ka Parlamenta vietu skaits bez apspriešanās palielināsies par vienu vietu, jo viņi vienkārši runā par 750 plus viena un domā, ka rīkojas likumīgi. Tomēr man ir bažas, ka šī attieksme iesakņojas šeit Parlamentā tādā veidā, ka daži deputāti tiecas visbūtiskākos principus aizstāt ar triviāliem pragmatiskiem apsvērumiem.

No pirmā acu uzmetiena tas šķiet vienkārši. Reglaments uzliek mums pienākumu savā darbībā ievērot maksimālu pārredzamību – nevis vecajā pārredzamības izpratnē, nevis tādu pārredzamību, ko ietekmē pragmatisms vai izmaksu un ieguvumu aprēķins, bet maksimālu pārredzamību. Audiovizuālā prezentācija neatbilst šim aprakstam. Audiovizuālo prezentāciju var izmantot propagandas nolūkiem vai nodrošināt ātras informācijas avotu, bet tā nepiedāvā šajā Parlamentā runāto vārdu, šeit notiekošo diskusiju un debašu analīzi. Par to nevar būt nekādu šaubu.

Daudzvalodība ir šī Parlamenta vadošais princips, un Parlamenta debates veido mūsu darbības būtību. Būt saskarsmē ar cilvēkiem ir mūsu pirmais pienākums. Ja mēs kaut vai uz mirkli nopietni apdomājam šo jautājumu, mēs nevaram noliegt, ka Parlaments, kas attālinās no visiem citiem pasaules parlamentiem, pārstājot arhivēt debašu pierakstus, zaudē daudz no savas parlamentārās identitātes.

Attiecībā uz izmaksu faktoru, būtu ļoti vienkārši samazināt izmaksas, pierakstot sēžu tulkojumus un nevis tulkojot tās šeit. Tas arī atspoguļotu debašu dzīvo gaisotni un atveidotu tās tādā formā, kādā tās tika saprastas un vadītas.

  Bernard Wojciechowski, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Šis Parlaments līdzinās Bābeles tornim, tas ir, Habsburgu impērijas, kas bija pilna ar sikofantiem, alegorijai. Tas ir Eiropas Savienības mēģinājums uzcelt starptautisku impēriju, kas pamatojas uz vienotu pārliecību federālistu, liberāļu, kosmopolītu un sikofantu humānistu domātāju starpā.

Tornis tomēr bija vājprātīgo ideja. Tā galīgo neizdošanos piedēvē valodu atšķirībām jeb tam, ko Eiropas Savienībā sauc par daudzvalodību. Corbett kunga ziņojums, šķiet, noliedz, ka Eiropas nācijas spēj efektīvi sazināties. Corbett kunga ideja izveidot Eiropu kā daudzvalodu dokumentu līdzinās Godo gaidīšanai, kas nozīmē saziņas stagnāciju.

Ziņojums ir veids, kā novirzīties no īstās problēmas. Lai sazinātos un saprastu citam citu, mums ir vajadzīgs dialogs, nevis monologs. Vienīgais instruments šim nolūkam ir tāpēc tulkojums visās 22 oficiālajās valodās. Citādi mēs iekļūsim saziņas haosā.

Tomēr tā kā manu runu tulkojums poļu valodā dažkārt neatveido pat 50 % no tā, ko es patiesībā esmu teicis, mans 2. grozījums tāpēc ir jāiekļauj ziņojumā.

Es mudinu visus deputātus balsot par grozījumiem, kuru mērķis ir saglabāt tulkojumu visās 22 oficiālajās valodās un noraidīt Corbett kunga 1. grozījumu, kas balsošanas sarakstā ir iesniegts kā komitejas grozījums.

  Richard Corbett (PSE), referents. – Priekšsēdētājas kundze! Podkański kungs, šķiet, norāda, ka Konstitucionālo jautājumu komiteja pārkāpj Reglamentu. Reglaments prasa, lai pret visām valodām izturētos vienādi, un komiteja tikai vienkārši ierosina, lai rakstisku stenogrammu tulkojumu ikvienā valodā vietā mums būtu audiovizuāls tulkojums ikvienā valodā. Šajā priekšlikumā nav diskriminēta neviena valoda. Tas ir vienkārši jautājums par to, vai mums būs rakstiski pieraksti, vai audiovizuāls ieraksts. Abos gadījumos pret visām valodām jāattiecas vienādi.

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks trešdien, 24. oktobrī.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

  Alexander Stubb (PPE-DE), rakstiski. – Mēs visi zinām, ka Corbett kunga ziņojums par Reglamentu attiecībā uz stenogrammām ir jutīgs jautājums. Vai mēs vēlamies, lai visas runas tulkotu visās valodās, vai arī pietiek ar to, ka audiovizuāls ieraksts visās valodās ir pieejams nekavējoties ar interneta palīdzību?

Es neatkārtošu argumentus, ko minēja Corbett kungs, kuru es šajā jautājumā atbalstu. Es tikai gribu uzsvērt, ka mēs atrodamies daudzvalodības vidū. Jautājums ir, kā vislabāk atbalstīt šo Eiropas Savienības galveno principu.

Izvēle ir, vai izdot vismaz 10 miljonu euro gadā par tulkojumiem, ko neviens praktiski nelasa, vai izdot to pašu summu par svarīgākajiem un steidzamākajiem tulkojumiem īstajā laikā. Protams, ka es izvēlos pēdējo variantu. Tāpēc es atbalstu Corbett kunga pieeju.

16. Kopienas stratēģija vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu CO2 emisiju samazināšanai (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir Chris Davies ziņojums (A6-0343/2007) Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā par Kopienas stratēģiju vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu CO2 emisiju samazināšanai (2007/2119(INI)).

  Chris Davies (ALDE), referents. – Priekšsēdētājas kundze! Ļaujiet man sākt ar apsūdzošu jautājumu komisāram. Gadu gaitā daži no mums ir vairākkārt norādījuši, ka automobiļu ražotāji nepilda brīvprātīgās vienošanās noteikumus samazināt emisijas. Tad kāpēc piecus gadus pēc tam, kad tas kļuva acīmredzams, mums vēl arvien nav tiesību aktu, kas pieprasa, lai ražotāji sasniegtu mērķus, par kuriem tika panākta vienošanās, jo ar katru nokavētu mēnesi kļūst arvien grūtāk pildīt uzdevumu, kas sākotnēji bija iespējams?

Tas nosaka pamatu šodienas debatēm. Vidējās emisijas no jauniem automobiļiem pašlaik ir nedaudz mazākas par 160 g CO2 kilometrā, kas ir daudz vairāk nekā 2008. gadam noteiktais mērķis – 140 g. Tāpēc nepārsteidz tas, ka mūsu deputāti vēlas, lai automobiļu ražotājus sodītu par saistību nepildīšanu. Tomēr ražotāji faktiski nav pārkāpuši likumus, un, lai kā mēs vēlētos, kaut viss būtu citādi, emisiju līmenis ir tāds, kāds tas ir.

Komisija ir paziņojusi, ka tā vēlas turēties pie vidēja termiņa brīvprātīgās vienošanās mērķa – 120 g 2012. gadā, bet tā saka, ka 10 g no tā tiks sasniegti ar papildpasākumu palīdzību. Es to saucu par politisku blēdīšanos: tas ir tikai mazinājis mērķa skaidrību un uzvedinājis dažus ražotājus uz domu, ka viņi var lietot biodegvielas kā līdzekli, lai izvairītos no ievērojamām dizaina pārmaiņām.

Bet, ņemot vērā to, kur pašreiz atrodamies, vai Komisijas noteiktais mērķis un laika grafiks ir vēl spēkā, jo pēdējā laikā emisijas ir vidēji samazinājušās ne vairāk kā par 1 g gadā? Komisija ierosina to nekavējoties palielināt līdz 5 g gadā. Nu, to var sasniegt – un mūsu rīcībā ir tehnoloģijas, lai to izdarītu – , bet par kādu cenu?

Emisiju samazināšanai jākļūst par prioritāti automobiļu ražotājiem, bet tas ir jāsasniedz ar iespējami mazākām izmaksām. Tas nozīmē, ka automobiļu rūpniecībai jānosaka īpaši mērķi un jādod pietiekami daudz laika, lai veiktu šīs pārmaiņas. Šie uzlabojumi var palielināt jaunu automobiļu cenu, bet zemāks emisiju daudzums nozīmē uzlabotu degvielas ekonomiju, tāpēc tie, kas pirks šos automobiļus, ietaupīs naudu, braucot ar tiem. Saprotiet to pareizi, un mēs varēsim veikt pasākumus, kas dos labumu videi, labumu patērētājam un labumu automobiļu ražošanas nākotnei.

Parlamentā notiek debates par to, vai šādā ziņojumā pirms tiesību aktu pieņemšanas vides aizsargātājiem vajadzētu sūtīt Komisijai spēcīgu signālu būt stingrai, vai arī mums jācenšas būt reālistiem, izstrādājot pasākumus, kas faktiski varētu būt tuvu to galīgajai formai termiņa beigās. Tāpēc es lūdzu Parlamentu atteikties no Komisijas nostājas un ieteikt, ka mērķi vidējām emisijām no jauniem automobiļiem jānosaka nevis 2012. gadam, bet gan 2015. gadam un ka tām jābūt 125 g, kas jāsasniedz tikai ar tehniskiem līdzekļiem.

Katrā ziņā mudināsim emisiju samazināšanai izmantot papildu pasākumus, bet tikai kā papildu un nevis aizvietošanas pasākumus šiem tehniskajiem uzlabojumiem. Tiem deputātiem, kas apgalvo, ka ar to nepietiek, ļaujiet man teikt, ka nākamajā mēnesī mēs balsosim par Automobiļi 21 ziņojumu, un tajā ir ieteikums mērķim 135 g 2015. gadā. Mēs varam nonākt pie tā, ka balsosim par vienu lietu šajā mēnesī un par kaut ko citu nākamajā mēnesī. Ja es varētu palīdzēt saskaņot atšķirīgās Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas nostājas, tad, manuprāt, tas stiprinātu Parlamenta nostāju un ietekmi.

Es uzskatu, ka ražotājiem jānosaka absolūti skaidri mērķi bez iespējas izvairīties. Šajā ziņojumā ir uzsvērts, ka noteikumu neievērošanas gadījumā jāpiemēro stingri naudas sodi. Es lieku priekšā iekšēju apmaiņas mehānismu, kas dotu ražotājiem maksimālu elastību un savukārt stimulētu zema emisijas līmeņa transporta līdzekļu ražotājus. Bet, galu galā, svarīgs ir sodu režīms, un tas, šķiet, pārbaudīs Komisijas lēmumu.

Tikpat svarīga ir vajadzība noteikt ilgtermiņa mērķus samazināt emisijas zem 100 g līmeņa līdz 2020. gadam. Ja ražotājiem dos pietiekami daudz laika un noteiks to kā absolūtu prasību, man nav šaubu, ka ražotāji var panākt gandrīz 40 % samazinājumu nākamo 13 gadu laikā.

Visbeidzot, ļaujiet man pieskarties jautājumam par to, kā automobiļi tiek uzlaboti. Ražotāji vienmēr apgalvo, ka viņi reaģē uz patērētāju prasībām, bet es tam neticu. Es uzskatu, ka viņi ietekmē patērētāju prasības. Pētījumi liecina, ka ļoti liela daļa no izdevumiem reklāmai tiek ierādīta automobiļu jaudas, lieluma un ātruma reklamēšanai.

Automobiļu rūpniecībai bija jāizstrādā brīvprātīgs reklamēšanas kodekss, bet mēs jau esam pirkstus apdedzinājuši ar brīvprātīgajiem kodeksiem, un pret jebkuru šādu pasākumu ir jāizturas ar aizdomām. Ir pienācis laiks reklāmām sniegt vairāk ziņu par pārdošanā esošo transportlīdzekļu degvielas ekonomiju un emisiju līmeni. Šai informācijai jābūt pašā reklāmas augšpusē un nevis drukātai ar maziem burtiņiem. Mums jāmudina automobiļu ražotāji konkurēt savā starpā ar automobiļu drošību, modernu dizainu un videi draudzīgu ekspluatāciju.

Ļaujiet man beigt savu ziņojumu ar šādām piezīmēm. Eiropas automobiļu ražotāji ražo labus transportlīdzekļus. Uzņēmumu tehniskā kompetence ir apbrīnojama, bet pārāk ilgi tie ir ignorējuši to, ka viņu ražojumi palielina draudus, ko izraisa klimata pārmaiņas. Planētas labā, rūpniecības nozares labā, kam jānoturas uz pasaules līmeņa tehnoloģiju naža asmens, ir pienācis laiks likumdevējiem bīdīt to stingri zaļākas ražošanas virzienā.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze! Autotransportam kopā ar citām ekonomikas nozarēm jādod ieguldījums centienos samazināt CO2 emisijas, lai sasniegtu Kioto Protokola mērķus un izpildītu savas saistības 2020. gadam un turpmākajiem gadiem.

Autotransports ir otrais lielākais siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju avots ES. Pasažieru automobiļi vieni paši dod 12 % no ES kopējā emisiju apjoma. Ir vērts pieminēt, ka laika posmā no 1990. gada līdz 2005. gadam emisijas no autotransporta ES 27 dalībvalstīs palielinājās par 25 %, lai gan tajā pašā laika posmā kopējais emisiju apjoms samazinājās par gandrīz 8 %. Man jums jāatgādina, ka no 1995. gada Komisija noteica par mērķi 120 gramu emisijas, un automobiļu rūpniecība to zināja. Ļaujiet man jums atgādināt arī to, ka pastāvēja brīvprātīga vienošanās par CO2 emisiju samazināšanas panākšanu līdz 140 gr/km līdz 2008. gadam. Komisija saprata, ka automobiļu rūpniecība šo mērķi nesasniegs, un nozare to pati atzina. Dabīgas sekas bija tas, ka Eiropas Komisija pagājušajā februārī pārskatīja Kopienas stratēģiju CO2 emisiju samazināšanai jaunajiem automobiļiem un obligātos tiesību aktus, kas pamatoti uz integrētu pieeju, kura ļaus sasniegt Eiropas mērķi samazināt emisijas jaunajiem automobiļiem līdz 120 gr 2012. gadā.

Paredz, ka automobiļu CO2 emisiju problēmu risināšana dos ieguldījumu iecerētajā ES pastiprinātajā enerģijas aizsardzībā, kam jāsamazina mūsu atkarība no ievestajām fosilajām degvielām. Tas, protams, novedīs pie patērētāju izdevumu par degvielu samazināšanās.

Priekšsēdētājas kundze! Man ir prieks atzīmēt, ka jūsu ziņojumā ir izteikts atbalsts mūsu iniciatīvai ierosināt tiesību aktu noteikumus samazināt automobiļu CO2 emisijas, un es pateicos arī referentam Davies kungam par viņa pūlēm, kā arī Harms kundzei un Bulfon kungam attiecīgi no Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas par viņu ierosinājumiem attiecībā uz šo tēmu.

Ziņojumā ir noteikti augsti mērķi CO2 samazināšanai, un tajā ir uzsvērts, ka būs vajadzīgs lielāks ilgtermiņa progress. Mūsu uzdevums tagad ir vērst politisko atbalstu praktiskā darbībā.

Ziņojuma projektā ir ierosinātas vairākas svarīgas darbības jomas, no kurām par divām es vēlos sniegt komentārus.

Pirmkārt, jūsu ziņojumā ir norādīta likumīga vajadzība automobiļu rūpniecībai dot konkrētu laiku, lai tā spētu vienmērīgi pielāgoties jauno tiesību aktu noteikumiem. . Protams, kā jau teicu, šo samazināšanas stratēģiju sāka īstenot 1995. gadā. Pagājušajā mēnesī Frankfurtes automobiļu izstādē bija skaidrs, ka Eiropas automobiļu rūpniecība, atbildot uz mūsu jauno priekšlikumu, ir stipri progresējusi. Īsā laika posmā automobiļu ražotājiem ir izdevies rast ekonomiski īstenojamus tehniskus risinājumus, kas dod ievērojamu degvielas ietaupījumu. Es esmu absolūti pārliecināts, ka ar mūsu pārskatīto stratēģiju un gaidāmajiem tiesību aktiem mēs piedāvāsim automobiļu ražotajiem vienādus konkurences noteikumus. Motivāciju sniegs vides saudzēšana, nevis konkurence, kas pamatota uz automobiļa lielumu vai dzinēja jaudu. Mēs jau varam redzēt pirmos rezultātus. Tagad, kad benzīna cenas ir rekordlielas, mēs nedrīkstam palaist garām iespēju noteikt augstus mērķus CO2 emisiju samazināšanai Eiropas automobiļu rūpniecībai. Tas darbosies kā stiprs jauninājumu un atjaunotnes stimuls; tas nodrošinās arī lielus eksporta apjomus uz strauji augošajām valstīm, kurās ir liels pieprasījums pēc automobiļiem ar mazu degvielas patēriņu.

Otrkārt, jūsu ziņojumā norādīta vajadzība pēc konkrētiem svarīgiem parametriem, kas jāņem vērā izstrādājamos tiesību aktos un ko nosaka sociālā ietekme un patērētājiem pieņemamas cenas. Protams, ļoti svarīga ir taisnīga attieksme pret visām iesaistītajām pusēm. Es vēlos uzsvērt, ka mēs esam stingri nolēmuši ierosināt tiesību aktus, lai novērtētu visu automobiļu ražotāju situāciju un izvairītos no nepamatotas konkurences kropļošanas. Vispārējos uzdevumus iedalīs automobiļu ražotājiem ilgtspējīgā un sociāli taisnīgā veidā. Integrētā pieeja, ko mēs ierosinām, palīdzēs šai nozarei sagatavoties gaidāmajiem uzdevumiem un ļaus izvairīties no netaisnīgas nastas uzlikšanas noteiktiem uzņēmumiem vai visai nozarei kopumā.

Šie sagatavošanas komentāri noslēdz to, kas man ir sakāms. Paldies par jūsu uzmanību.

  Rebecca Harms (Verts/ALE), Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotāja. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Vai es drīkstu pateikt Davies kungam, ka mums skaidri jāatceras, kāpēc mums jāapspriež stingras, saistošas emisiju robežvērtības. Iemesls ir tas, ka pēc brīvprātīgas vienošanās noslēgšanas starp Komisiju un automobiļu nozari pirms vairāk nekā 10 gadiem, pēdējā apzināti un tīši nav centusies sasniegt savu mērķi. Kā mēs zinām, pašreizējā situācija ir radusies ne jau neveiksmes vai neparedzētu apstākļu dēļ, bet to lēmumu dēļ, ko pieņēmusi ražošanas grupu augstākā vadība.

Šī iemesla dēļ, Davies kungs, mani nedaudz pārsteidz tas skaidrais signāls, ko esat devis ar savu grozījumu palīdzību, – kurus es pirmo reizi ieraudzīju šodien, lai gan tie, iespējams, parādījās agrāk – , ka par spīti tam, ko nolēma Vides komiteja, jūs vairs neesat ieinteresēts ietekmēt Eiropas automobiļu rūpniecības novatorisko potenciālu un jauninājumu spējas.

Mans viedoklis ir, ka mēs varam sasniegt Eiropas klimata ietekmēšanas mērķus tikai ar stingro ierobežojumu palīdzību, kurus sākotnēji ierosināja Komisija. Mans viedoklis ir arī – un jūs pareizi pieminējās šo punktu, Dimas kungs – , ka mēs nespēsim panākt energoapgādes drošību mūsu transporta vajadzībām, ja mēs nekavējoties nenodrošināsim automobiļu efektivitāti, jo mes nevaram stāvēt, rokas salikuši, un vērot, kā nafta, kas ir vērtīga un grūti iegūstama, tiek izšķiesta uz mūsu ceļiem.

Trešais punkts, kam Rūpniecības komiteja, kuras atzinumu es sagatavoju, piešķir lielu nozīmi, ir vajadzība beidzot nodrošināt, ka tiek izmantotas automobiļu rūpniecība inženieru un izstrādātāju zināšanas un spējas un ka šos inženierus nenomāc nepareiza vadības politika. Es esmu stingri pārliecināta, ka nekas cits kā efektīvi, klimatam draudzīgi, bet eleganti automobiļi drīz nonāks tirgū un ka tie, kas šodien atslābina prasību pēc jauninājumiem, nosakot pielaidīgus laika ierobežojumus samazinājuma mērķu sasniegšanai, Davies kungs, būs atbildīgi par to, ka Eiropas automobiļu rūpniecība ilgākā laika posmā izrādīsies konkurēt nespējīga un Eiropas automobiļu rūpniecībā tiks zaudētas darbavietas.

Pats par sevi saprotams, ka globālais automobiļu tirgus mainīsies līdz nepazīšanai, ja vien mēs pieņemsim mūsu klimata politikas un ANO klimata politikas pamatnoteikumus un ja tie, kas tagad bremzē emisiju līmeņa samazināšanas procesu, uzņemsies atbildību par to, ka automobiļu rūpniecība Eiropā panīkst, un par to, ka mēs vairs neattiecamies nopietni pret mūsu pašu klimata politiku.

  Wolfgang Bulfon (PSE), Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es atzīstu automobili par universālu transportlīdzekli, un es atzīstu automobiļu rūpniecības ieguldījumu eiropiešu labklājībā. Tomēr es neuzskatu automobili par fetišu. Šī iemesla dēļ es nesaprotu, kāpēc ražotājiem ir jākonstruē automobiļi, kas brauc ar ātrumu, kurš pārsniedz 125 jūdzes stundā.

Efektīvu, videi draudzīgu automobiļu ražošana ir nepieciešamība, ņemot vērā to, ka klimata pārmaiņas ir acīmredzamas. Turklāt Eiropai ir pienākums rādīt labu piemēru uzplaukstošajiem, strauji augošajiem tirgiem. Galu galā, patērētāja izvēle noteiks, ar kādiem automobiļiem mēs brauksim turpmākajos gados. Tāpēc es centos pierādīt Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, ka ir vajadzīga pārredzama un vieglāk saprotama informācija par transportlīdzekļu emisiju novērtējumiem. Es aicinu Komisiju uztvert šo ziņojumu kā sākuma punktu tiesību aktu izstrādei, kuriem būtu augsti mērķi, un rīkoties ātri.

  Martin Callanan, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Vai es drīkstu vispirms pateikties Davies kungam par visu to darbu, ko viņš ieguldījis šajā ziņojumā, un par viņā ārkārtīgi radošo sadarbību. Priecājos savas grupas vārdā atbalstīt mērķi sasniegt 125 g līmeni līdz 2015. gadam, ko Davies kungs nosprauda. Tas ir mērķis, kas, manuprāt, ir vides aizsardzības ziņā godkārīgs, bet tas ir ļoti veiksmīgajai Eiropas rūpniecībai, kas nodarbina simtiem tūkstošu cilvēku, sasniedzams, un mums jānodrošina, ka tā saglabājas kā veiksmīga Eiropas rūpniecība. Esmu pārliecināts, ka Eiropas automobiļu ražotāji turpinās ražot videi visdraudzīgākos automobiļus pasaulē un ka šie jaunie mērķi - kas, mēs to nekad nedrīkstam aizmirst, ir visstingrākie pasaulē – palīdzēs tiem nākotnē ražot vēl tīrākus automobiļus.

Bet trūkstošais ķēdes posms šajās debatēs ir, protams, patērētāju prasības. Mums jāgādā, lai patērētāji pieprasītu tīrākus, videi draudzīgākus automobiļus, un šajā ziņā dalībvalstīm pašām ir liela loma, iespaidojot pieprasījumu ar nodokļu sistēmas palīdzību, kas pamatoti ir viņu ziņā. Tās var ievērojami ietekmēt patērētāju pieprasījumu, ieviešot pareizas, videi draudzīgas nodokļu shēmas.

Es uzskatu, ka mums ir vajadzīgs ieguldījums CO2 samazināšana no visu saistīto nozaru puses, no naftas kompānijām, biodegvielu ražotājiem, riepu ražotājiem utt., kas visi var dot savu ieguldījumu un palīdzēt sasniegt mūsu godkārīgos mērķus.

Es esmu iesniedzis arī dažus grozījumus, lai mīkstinātu, manuprāt, dažus pārāk stingrus priekšrakstus reklamētājiem, ko Davies kungs ir iekļāvis savā ziņojumā. Manuprāt, tie ir pārāk nesamērīgi šai problēmai, un esmu pārliecināts, ka ražotāji un reklamētāji iesniegs saistošu brīvprātīgu kodeksu, kas būs tikpat efektīvs, ja vien tiem dos šādu iespēju.

Es esmu iesniedzis – kopā ar Davies kungu – grozījumu, kas ierosina atzīt to mazo ražotāju ieguldījumu, kam nav liela produkcijas dažādība, kas atsvērtu emisijas prasības. Es ceru, ka Komisija tos ņems vērā, formulējot tiesību aktus.

  Marie-Noëlle Lienemann, PSE grupas vārdā. – (FR) Dāmas un kungi, priekšsēdētājas kundze, komisār! Mēs visi zinām, ka šī ir ļoti steidzama lieta. Al Gore, kas sacēla trauksmi, ir piešķirta Nobela prēmija, un ir pienācis laiks Eiropas Savienībai beigt runāt un sākt rīkoties, jo šis nav jauns jautājums. Pastāv brīvprātīga vienošanās ar automobiļu ražotājiem līdz 2008. gadam panākt CO2 vidējo emisiju līmeni 140 g kilometrā. Un šī vienošanās netika izpildīta. Es gribu jums atgādināt, ka Eiropas Parlaments pats noteica mērķi sasniegt 120 g līmeni līdz 2005. gadam vai vēlākais līdz 2010. gadam. Šodien mēs nevaram attaisnot atkāpšanos no šiem mērķiem. Tādējādi mums ir vajadzīga godkārīga, nepārprotama un saistoša direktīva, un tai ir jānosaka mērķi diviem posmiem.

Pirmkārt, īstermiņā mūsu mērķim jābūt 120g CO2 jauniem automobiļiem un 10g samazinājums, kas jāsasniedz ar papildpasākumiem. Mums tomēr jārīkojas ātri, un tāpēc mēs atbalstām balsojumu Vides komitejā par 2012. gadā sasniedzamo mērķi ar saistošiem pasākumiem, sākot ar 2009. gadu, tā lai 2012. gadā mērķis visiem transportlīdzekļiem būtu pilnīgi sasniegts.

Otrajā posmā, mūsuprāt, ir būtiski noteikt šādus mērķus – 95 g 2020. gadam un 70 g 2025. gadam ar starpposma termiņu 2016. gadā, lai pārliecinātos, ka esam uz pareizā ceļa. Mēs tāpēc atbalstām godkārīgo attīstības plānu, ko sagatavojusi Vides komiteja, jo mēs domājam, ka tam ir izdevies noteikt skaidri saskatāmus standartus, tai pašā laikā liekot mums saskarties ar tehnoloģiju neatbilstību, kas mums jānovērš, lai izpildītu Kioto Protokola saistības. Jā, protams, tas izmaksās dārgi un būs vajadzīgas sarunas par jauno automobiļu cenām. Vispirms jānorāda, ka ne visi automobiļi un ne visi ražotāji sasniedza vienādu efektivitāti saskaņā ar brīvprātīgo vienošanos.

Jā, mums ir jādod priekšroka maziem automobiļiem un nevis lieliem, un mums jāierosina nodokļu pasākumi, jauna prakse un dažos gadījumos pat aizliegumi, jo īpaši aglomerācijās, lai nepieļautu, ka lieli transportlīdzekļi, tai skaitā pilnpiedziņas 4x4 tipa transportlīdzekļi, caurām dienām piesārņo mūsu pilsētas ar lielu daudzumu CO2 emisiju. Šis jautājums ir īpaši svarīgs, tāpēc ka jo lielākus transportlīdzekļus ražotāji ražo, jo lielāka ir to peļņa. Tāpēc mums jāietekmē tirgus, tā lai ražotāji, kas ražo mazākus transportlīdzekļus, kuri mazāk piesārņo vidi, gūtu lielāku peļņu nekā tie, kas ražo lielus automobiļus ar augstu piesārņojuma līmeni, un mēs arī sagaidām, ka, nosakot standartus, Komisija ierosinās stratēģiju, kā to sasniegt.

Pēdējais punkts, ko vēlos uzsvērt, ir pienācīgas informācijas lielā nozīme transportlīdzekļu pircējiem, lai palīdzētu viņiem izdarīt pareizo izvēli šajā riskantajā pasākumā, un jo īpaši mums jāatbrīvojas no maldinošas reklāmas. Tāpēc mana grupa ir iesniegusi grozījumu, kas pieprasa visiem automobiļiem marķēšanas sistēmu, kura pamatota ar A-G energoefektivitātes formātu visiem automobiļiem, lai patērētāji varētu izdarīt aktīvu izvēli par labu videi.

  Holger Krahmer, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Kad mēs apspriežam CO2 emisijas, mēs ātri vien sākam runāt par automobiļiem, vienkārši tāpēc, ka personas netīrā sirdsapziņa ir saistīta ar tās automobili. Tieši tāpēc, Harms kundze, zaļie un daudzas vides aizsardzības organizācijas jo sevišķi dedzīgi vēlas runāt par automobiļiem.

Mēs saskaramies ar brīvprātīgas apņemšanās neizpildi, - par to nav nekādu šaubu – un mums tāpēc ir vajadzīgs regulējums. Mums nav citas alternatīvas. Tas, ko jūs, Harms kundze, mums pastāstījāt, ka brīvprātīgās saistības tiek apzināti un stratēģiski torpedētas, man šķiet pārspīlēts. Ļaujiet man jums atgādināt, ka tirgus sastāv ne tikai no produktu piegādātājiem, bet arī no tiem, kas tos pieprasa. Mēs paši arī palīdzam veidot pieprasījumu, un visai drīz, kad mūs uz mājām vedīs automobiļu dienests, mēs lietosim tieši tos automobiļus, kas neatbilst mērķiem, ko apņēmās sasniegt automobiļu ražotāji.

Es vēlos redzēt kādu iniciatīvu no zaļo puses. Ja jūsu nodomi ir cienījami, lūdzu, lai mazos automobiļus, kas atbilst nākamā gada brīvprātīgajam mērķim, pasūtītu Parlamentam. Ir svarīgi, lai nākamie tiesību akti nodrošinātu, ka vēlamie samazinājumi iztur izmaksu un ieguvumu analīzi. Stern ziņojums, ko jums, Harms kundze, un zaļajiem tīk citēt, lēš, ka no 13 potenciālajiem CO2 samazināšanas pasākumiem tie, kuru mērķis ir cenu saraksta augšgala automobiļi, ir faktiski visneefektīvākie. Ikvienam, kas izdara politisku pieprasījumu pēc stingriem emisiju ierobežojumiem un efektīvākiem automobiļiem, ir jāatzīst, ka ražošanas cikla attīstībai automobiļu ražošanā ir vajadzīgi no pieciem līdz septiņiem gadiem. Un tikai neatzīstot to, Harms kundze, nevis atzīstot to, mēs riskējam ar darbavietām.

Es priecājos, ka referents ir izdarījis tieši to, sakot, ka nav reāli noteikt termiņu pirms 2015. gada. Rīt Parlaments balsos par vienu no iesniegtajiem variantiem, un ir jāsaka, ka, lai kurš tas būs, lai kādu gadu noteiks un lai kādu robežvērtību nospraudīs, tā tomēr būs stingrāka un augstāka nekā jebkurā citā režīmā pasaulē. Mēs nedrīkstam to aizmirst. Pastāv ārkārtīgi maza atšķirība starp burkānu un nūju mūsu automobiļu rūpniecībā, un, galu galā, mums ir jāpieliek lielas pūles, lai nodrošinātu to, ka eksportējam vislabāko produkciju un nevis, iespējams, mūsu rūpniecību.

  Claude Turmes, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, šis ir īstais brīdis informēt ārējo pasauli, kas ir šis Callanan-Davies darījums. Tātad kas tas ir? Tas ir rīcības atlikšana no 2012. gada uz 2015. gadu. Mēs esam aprēķinājuši CO2 ietekmi: 125 g 2015. gadā ir sliktāk nekā 130 g 2012. gadā. Un otrā darījuma daļa ir izņēmumi maza apjoma ražotājiem. Tas nozīmē 300 000 automobiļus gadā, tādējādi tas nav „mazs apjoms”.

Manuprāt, tas par ko mēs šonedēļ balsojam, par Davies kunga iniciatīvām, nāk no zaļo liberāļu klimata varoņa, kas kļuvis par klimata Jūdu. Ir patiešām neticami: tā vietā, lai izmantotu iespējamo centra un kreiso vairākumu Parlamentā un noteiktu 120 g 2012. gadam, notiek piesliešanās reakcionārajiem torijiem, lai palīdzētu Eiropas automobiļu rūpniecībai iegūt laiku – tas patiešām nav progress.

  Kartika Tamara Liotard, GUE/NGLgrupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Dažos pēdējos mēnešos mani kolēģi un es esam satikuši ļoti daudz automobiļu rūpniecības pārstāvju. Nedomāju, ka jebkad ir bijis tik liels lobijs par kādu ziņojumu. Automobiļu rūpniecība ir likusi lietā ikvienu iespējamu argumentu, lai apturētu pasākumus CO2 emisiju samazināšanai, katrā ziņā vismaz lai novilcinātu tos. Šķiet, ka viņi ir dabūjuši savā pusē daudzus no maniem kolēģiem, tai skaitā arī referentu, lai gan, par laimi, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja pilnīgi apzinājās savu uzdevumu.

Ļaujiet man pateikt tieši: automobiļu rūpniecība ir pilnīgi atbildīga par šo Komisijas priekšlikumu. Pūles vienoties par brīvprātīgu regulējumu bija nožēlojama izgāšanās. Šķiet, ka tikai piespiedu standarti ir efektīvi. Es uzskatu, ka sūdzības par to, ka viss jādara tik steidzīgi, ir liekulīgas, jo rūpniecība ir jau gadiem zinājusi, ka šiem pasākumiem ir jānotiek. Par vidi tagad jārūpējas ar radikāliem pasākumiem. Mums tas ir jādara mūsu pašu un nākamo paaudžu labā.

Tāpēc es mudinu balsot pret 42. grozījumu, ko iesniedza Callanan kungs un Davies kungs.. Šajā grozījumā maksimālais CO2 apjoms ir palielināts un 2012. gads, par ko vienojās, ir pārcelts uz 2015. gadu. Tas komerciālām interesēm dod priekšroku pār vides interesēm, un mēs to patiešām nevaram pieļaut. Ko Davies kungs cenšas mums nodarīt?

  Malcolm Harbour (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze! Savu Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas kolēģu vārdā es vēlos pateikties Davies kungam par viņa pieeju šim jautājumam, jo īpaši par viņa gatavību uzklausīt citus un par vairākiem novatoriskas pieejas gadījumiem, ko redzam šajā ziņojumā. Es vēlos pateikties arī referentam Bulfon kungam, kā arī pateikties Davies kungam par to, ka viņš savā ziņojumā pieņēma vairākus mūsu priekšlikumus.

Šovakar mēs esam dzirdējuši daudz debašu un diskusiju par to, ka automobiļu rūpniecība nesasniedz mērķus, un par to, kā mēs virzīsimies uz priekšu, bet es vēlos atkārtot to, ko teica komisārs, un lietot vārdu „stimuls”. Šai programmai, un, lai izpildītu šo programmu, ko Davies kungs ir formulējis, būs vajadzīgi miljardiem euro ieguldījumu jaunā produkcijā, un tā iesaistīs milzīgus resursus inženierpakalpojumiem un produkcijas izstrādei.

(Iebildumi)

Es redzu, ka mani kolēģi no Zaļo grupas jau krata galvas; viņiem šķiet, ka tehnoloģija jau ir izstrādāta, ka vienas dienas laikā mēs spējam pavērst vienu no svarīgākajām rūpniecības nozarēm citā virzienā. Tas ir pilnīgi nereāli – no kurienes nāks ieguldījumi? Tie nāks no automobiļu uzņēmumu peļņas. Mums ir jāsekmē šī peļņa, lai viņi varētu to no jauna ieguldīt. Šī prasība būs vislielākā pārmaiņa un pavērsiens, ko esam redzējuši lielā rūpniecības nozarē. Atcerēsimies to. Nesēdēsim šeit un neizvirzīsim nereālas prasības. Tā ir praktiska pieeja.

Bet, kolēģi, ļaujiet man atgādināt jums – un es atsakos pieņemt šādu klaigāšanu – , es nepavisam neesmu automobiļu rūpniecības lobists. Es jau ilgu laiku esmu teicis, ka mums jānosaka augsti mērķi. Mēs pirmo reizi esam nonākuši pie leģislatīvas pieejas. Bet jums ir arī jāieklausās. Un ļaujiet man pateikt vēl vienu lietu. Mēs šeit runājam par pilnīgām pārmaiņām cilvēku pieejā transportam un automašīnām. Šie jaunie transportlīdzekļi parādīsies tirgū ilgākā laika periodā. Bet papildpasākumi, par kuriem mēs runājam, – pasākumi patērētājiem, patērētāju informēšana – tie ir īstie stimuli, kas mums jāievieš. Atvainojiet par laika pārsniegšanu, priekšsēdētājas kundze, bet jums jāatzīst, ka daži kolēģi mani pārtrauca pavisam nevajadzīgā veidā.

  Matthias Groote (PSE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Ziņojumam, ko Chris Davies ir sagatavojis pēc Vides Komitejas iniciatīvas, ir jābūt signālam Komisijai, ka Eiropas Parlaments attiecas nopietni pret CO2 emisiju samazināšanu. Kad es redzu iesniegtos grozījumus, es sāku par to šaubīties.

Mums jāpatur prātā trīs lietas. Pirmkārt, no 2012. gada 1. janvāra Eiropas jauno automobiļu emisijas nedrīkst pārsniegt 120g CO2 kilometrā. Mēs nedrīkstam mainīt šo emisiju ierobežošanas termiņu. 1998. gadā automobiļu rūpniecība brīvprātīgi apņēmās samazināt jauno transportlīdzekļu CO2 emisiju līmeni. Ņemot vērā plašsaziņas līdzekļu ziņojumus par nepārtrauktām klimata pārmaiņām, es neredzu nekāda iemesla, lai mēs iejauktos termiņa vai emisiju līmeņa noteikšanā.

Otrkārt, gaidāmajiem tiesību aktiem skaidri jānosaka, ka jāsamazina CO2 emisijas no visiem automobiļiem. Lielajiem automobiļiem jāsamazina vairāk emisiju, bet arī mazajiem automobiļiem ir jāsamazina emisiju līmenis, lai mēs varētu līdz 2012. gadam sasniegt 120 gramu līmeni.

Mans trešais punkts ir, ka automobiļu cenām jāpaliek tādām, lai cilvēki varētu tos atļauties. Šajā jautājumā es piekrītu iepriekšējam runātājam. Es nāku no lauku teritorijas, kur cilvēki ir atkarīgi no automobiļiem, lai nokļūtu savās darbavietās. Šī iemesla dēļ nākamajiem tiesību aktiem jāveic līdzsvarojoša funkcija, lai saskaņotu vides vajadzības ar ekonomikas vajadzībām.

Kāds labums ir no emisiju ierobežošanas, ja cilvēki vairs nevar atļauties jaunus automobiļus un brauc savos vecajos transporta līdzekļos? Ir vajadzīgi astoņi ar pus gadi, lai atjauninātu visus pasažieru automobiļus uz Eiropas ceļiem, un tas mums jāpatur prātā, kad mēs pieņemam jaunus tiesību aktus. Pieņemot nākamos tiesību aktus par CO2 emisijām no pasažieru automobiļiem, ir jāvadās pēc vajadzības garantēt labāku klimata aizsardzību, kā arī automobiļus, ko cilvēki var atļauties.

SĒDI VADA: SIWIEC KUNGS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Péter Olajos (PPE-DE). - (HU) Pateicos, priekšsēdētāja kungs. Dāmas un kungi! Es varētu sākt ar vienu no vecajiem jokiem: Man ir dažas labas ziņas un dažas sliktas ziņas, kādas jūs vēlaties dzirdēt vispirms?

Es sākšu ar labajām ziņām: Eiropas Savienība vada cīņu pret klimata pārmaiņām; 27 ES valstis pašlaik dara vairāk nekā jebkuras citas valstis pasaulē, lai apturētu klimata pārmaiņas. Tagad par sliktajām ziņām: ja tūkstošiem zinātnieku visā pasaulē ir taisnība, tad pat tas ir daudz par maz. Kas tad mums jādara?

Atbilde neatstāj vietu šaubām: mums ir vajadzīga paradigmas maiņa. Davies kunga ziņojums ir uzslavas cienīgs, jo tas uzsver vairākus svarīgus aspektus. Tomēr ikviens, kas domā, ka mēs kaut ko atrisināsim, samazinot oglekļa dioksīda emisijas no arvien pieaugošā transportlīdzekļu skaita, ko lietojam, līdz 120g vai 95g, rūgti maldās.

Manuprāt, mēs varam un mums vajag balsot par šo ziņojumu, un tai pašā laikā mums jāpiespiež transportlīdzekļu ražotāji ražot mazākus un jaudīgākus motorus. Tomēr mēs nedrīkstam pie tā apstāties. Eiropas Savienībai nepārprotami jāuzņemas saistības veikt tehnoloģiskas pārmaiņas arī transporta nozarē. Visi pieejamie līdzekļi jāizmanto, lai veicinātu pētniecību un jauninājumus šajā jomā, un mums jāpārstāj sniegt jebkāda veida atbalstu tradicionālajām tehnoloģijām.

Dalībvalstīm pēc iespējas ātrāk jāaizņemas labākie risinājumi citai no citas, lai sniegtu ražotājiem un patērētājiem tiesiskus, ekonomiskus un citus stimulus. Turklāt, runājot par šo tematu, piemēram, es neesmu pārliecināts, ka biodegvielas atrisinās visas mūsu problēmas, jo īpaši ne jau pašreizējās pirmās paaudzes biodegvielas. Tomēr tās šķiet nepieciešams solis ceļā uz alternatīvām degvielām, kādas ir ūdeņraža un elektrodzinēju sistēmas, un daudzas citas sistēmas, kas vēl netiek plaši lietotas un ir vēl jāizstrādā. Palīdzēsim sekmēt tās ar pašreizējo balsojumu un nākamajiem tiesību aktiem. Ļoti pateicos.

  Linda McAvan (PSE). - Priekšsēdētāja kungs! Es nekomentēšu šo jauno savstarpējo pieglaimošanos starp britu liberāldemokrātiem un konservatīvajiem, ko šovakar šeit izrādīja Callanan kungs un Davies kungs. Varbūt, ka liberāldemokrātiem tā ir cīņa par vadību, kas šeit notiek, jo daži no viņu jaunajiem līderiem pat izskatās kā dvīņi.

Es gribu runāt par turēšanās pie augstiem mērķiem lielo nozīmi. Es nedomāju, ka automobiļu rūpniecībai tas bija liels pārsteigums, ka Komisija minēja 2012. gadu kā mērķa termiņu vai mērķa līmeni, jo, protams, mēs zinām, ka par tiem jau daudzus gadus ir notikušas debates.

Vēl martā ES vadītāji nolēma samazināt kopējo CO2 emisiju līmeni par 20 % līdz 2020. gadam. Ja mēs to gribam sasniegt, mums ir jāizstrādā tiesību akti, kas palīdzēs mums to sasniegt. Un šeit nu mēs esam pie pašas pirmās barjeras ceļā uz to, un es nedomāju, ka ir īstais laiks ciest neveiksmi Eiropas Parlamentā. Cilvēki ārpusē mūs vēro. Viņi vēlas zināt, vai mēs nopietni domājam apkarot klimata pārmaiņas.

Protams, mums ir jāstrādā ar šo rūpniecības nozari, un Davies kungs runā par nozares sodīšanu. Neviens nevēlas sodīt šo rūpniecības nozari, jo automobiļu, kā Harbour kungs tikko teica, ir liela Eiropas rūpniecības nozare, tā ir viena no lielākajām darba devējām, un mums ar viņiem jāstrādā, jo tikai viņi var veikt šīs pārmaiņas, ko gribam redzēt.

Tāpēc mums jāstrādā ar viņiem, un mums jāieklausās viņos, un, manuprāt, visvairāk mums ir vajadzīgs ilgtermiņa projekts, kam visi piekrīt, tā lai ikviens zina, uz kurieni mēs virzāmies, un ikviens var censties turp nokļūt.

Visbeidzot, par marķēšanu un reklamēšanu. Mums ir vajadzīga skaidra sistēma, zaļa automobiļu marķēšanas sistēma, lai ikviens patērētājs varētu to saprast, gluži kā tad, kad viņi pērk mājturības elektroierīces, viņi saprot, kā tās darbojas. Mājturības elektropreču ražotāji, kas ražo zemas kvalitātes preces, ir pieredzējuši, ka viņu produkcija tiek izspiesta no tirgus. Mums jāpiedzīvo tas pats ar automobiļiem, un es ceru, ka mēs varēsim strādāt kopā ar automobiļu rūpniecību un ieviest zaļu marķēšanas sistēmu, ko visi sapratīs.

  Andres Tarand (PSE). - (ET) Līdz šim mūsu klimata politika ir pievērsusies galvenokārt enerģētikas nozarei. Aviācija būs nākamā nozare, ko iekļaus Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. Tomēr sauszemes transportam ir liela ietekme uz klimata pārmaiņām, un Davies kunga ziņojums ir visnotaļ atzinīgi vērtējama iniciatīva. Automobiļu rūpniecībai ir vajadzīgi skaidri ilgtermiņa mērķi CO2 emisiju līmeņa samazināšanai izplūdes gāzēs, un es atbalstu Davies kunga pieeju, ar kuru saskaņā tiks noteiktas CO2 emisiju ilgtermiņa robežvērtības, piemēram, 2020. vai 2025. gadam.

Automobiļu rūpniecībai ir bijis pietiekami daudz laika samazināt CO2 emisiju līmeni. Mēs nedrīkstam pieņemt nepārtrauktu vilcināšanos: tehnoloģiskie risinājumi jau pastāv. Es arī ceru, ka Parlaments atbalstīs grozījumu, ko es iesniedzu Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai, ar kuru saskaņā automobiļu rūpniecībai būs jāsamazina CO2 izplūdes gāzu emisijas līdz 120g/km līdz 2012. gadam.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos apsveikt referentu par viņa ziņojumu. Apspriežot jautājumu par Kopienas stratēģiju samazināt CO2 emisijas, ir jāatceras, ka vienā pašā Eiropā divi miljoni cilvēku ir nodarbināti automobiļu rūpniecībā un ka vēl 10 miljonu darbavietu ir saistītas ar šo nozari. Šī rūpniecības nozare dod 3,5 % no Eiropas IKP. Eksporta vērtība ir 33,5 miljardi euro, un, kas nav mazāk svarīgi, katru gadu automobiļu nodokļi dod dalībvalstīm 365 miljardus euro.

Kopienas stratēģija samazināt CO2 emisijas būs veiksmīga tikai tad, ja tā būs pienācīgi pārdomāta un atvēlēs pietiekami daudz laika ražotājiem izstrādāt piemērotus tehnoloģiskos risinājumus. Es esmu par pienācīga pārejas perioda ieviešanu, jo ražošanas cikls automobiļu rūpniecībā ir sarežģīts un tam ir vajadzīgs ilgs laiks, lai pielāgotos. Šķiet, ka tāpēc vislabākais termiņš noteikumu ieviešanai būs 2015. gads, arī tāpēc, ka Euro 6 regula stāsies spēkā tai pašā gadā. Es uzskatu arī, ka CO2 emisijām jāpiemēro integrēta pieeja. Pētījumi rāda, ka mērķa 120g/km sasniegšana, uzlabojot tikai automobiļu ražošanas tehnoloģiju, dos automobiļa vidējās cenas pieaugumu par aptuveni  3 600 euro, kas var beigties ar daudzu automobiļu marku pieejamības samazināšanos vidējam ES pilsonim.

Šī iemesla dēļ CO2 emisiju pamatošana vienīgi ar motora tehnoloģiju ir visdārgākais risinājums. Būtu iespējams sasniegt 120g līmeni, ieviešot papildu risinājumus, tādus kā biodegvielu ieviešana lielākā mērā nekā pašreiz, kā arī ieviešot papildu risinājumus transportlīdzekļos, tādus kā signālus, pārslēdzot pārnesumus, vai riepas ar mazāku rites pretestību.

  Dorette Corbey (PSE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Autotransports ir liels piesārņojuma avots. 2005. gadā transports, automobiļi un kravas automobiļi, radīja 27 % no siltumnīcefekta gāzu kopējā emisiju apjoma. Ja mēs gribam samazināt klimata pārmaiņas, mēs nevaram ignorēt automobiļu nozari. Ja mēs nerīkosimies, emisijas palielināsies, nevis samazināsies.

Diemžēl automobiļu rūpniecība nav izrādījusi iniciatīvu. Pirms daudziem gadiem automobiļu ražotāji paši uzņēmās saistības samazināt emisijas. Dažos pēdējos gados šī nozare ir ražojusi labākus un drošākus automobiļus. Ir sasniegts liels progress, bet diemžēl motoru jauda ir bijusi atstāta novārtā.

Mērķis 140g 2008. gadā tāpēc netiks sasniegts, protams, ne jau pamatojoties uz brīvprātības principu. Diemžēl ar likumdošanu nepietiek, lai sasniegtu efektivitāti. Tiesību aktos jāizvēlas mērķis sasniegt 120g kā vidējo emisiju apjomu 2012. un nevis 2015. gadā. Par ilgtermiņa mērķi jāizvēlas 80g kilometrā, jo mēs esam nosprauduši augstu mērķi 2020. gadam, un tam arī ir jāatspoguļojas automobiļu rūpniecībā.

  Ivo Belet (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Privātie automobiļi rada 12 % no visām CO2 emisijām. Mēs visi to zinām. Ir skaidrs, ka šai nozarei būs stipri jāpiepūlas, lai sasniegtu norunātos standartus 2020. gadam, Ir arī skaidrs, ka mums jābūt godkārīgiem un latiņa jāceļ augstu.

Ir skaidrs arī tas, ka automobiļu ražotāji vieni paši to nespēs izdarīt. Ir vajadzīga integrēta pieeja; viņiem nav jāuzņemas visa atbildība. Tāpēc ir jāveic papildpasākumi. Labāka gaisa kondicionēšana, labāki ceļi un pārmaiņas autovadītāju braukšanas manierē – citiem vārdiem, atbildīgi esam mēs visi. Nozare ir pelnījusi atbalstu no valdības puses, jo automobiļu nozare tieši vai netieši nodarbina lielu cilvēku skaitu.

Pirmkārt, es tāpēc aicinu dalībvalstu valdības steidzami mainīt automobiļu nodokļus, lai patērētāji paši brīvprātīgi pārietu uz videi draudzīgiem automobiļiem. Otrkārt, es aicinu komisāru, Komisiju un Eiropu veikt 2009. gada daudzgadu budžeta novērtējumu, lai ieguldītu vēl vairāk pētniecības finansējuma jaunu tehnoloģiju izpētē un radītu zemu CO2 emisiju automobiļus. Es zinu, ka jūs nesen izziņojāt godkārīgu programmu, ar kuru saskaņā 500 miljonu euro tiks ieguldīti ūdeņraža tehnoloģijā. Protams, tas ir fantastiski, bet tas ir vidējais termiņš. Acīmredzot īstermiņā. ir jārod risinājumi arī jaunai dzinēju tehnoloģijai.

Esmu pārliecināts, ka „inteliģento” automobiļu ražotāji līdz 2012. gadam vai mazliet vēlāk sasniegs 120g mērķi daudz ātrāk, nekā plānots. Vienkārši tāpēc, – un es negribu būt naivs – ka tirgus to prasa. Šajā ziņā pēdējos pāris gados konteksts ir pilnīgi mainījies. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs apstiprinām Callanan kunga kompromisa priekšlikumus par tirdzniecību un reklamēšanu, jo tie ir pārredzami. Tas ir jautājums par to, kā sniegt patērētājam skaidru informāciju.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos sākumā izteikt atzinību par šīvakara debašu kvalitāti. Ja man būs pietiekami daudz laika, es vēlētos sniegt komentārus par trim šovakar apspriestajiem jautājumiem.

Attiecībā uz stratēģijas augstajiem mērķiem jāsaka, ka Komisija ierosināja šo stratēģiju, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu. Mēs analizējām dažādu CO2 emisiju samazinājuma līmeņu izvēli, ņemot vērā mērīšanas un uzraudzības iespējas, un atbildību.

Pamatojoties uz to, mēs esam ierosinājuši noteikt 120 g CO2 kilometrā par mērķi, kas jāpanāk ar integrētu pieeju. 130g robežu panāks ar pasažieru automobiļu tehnoloģijas palīdzību, un liekos desmit gramus panāks ar papildpasākumiem, tai skaitā ar degvielas izmantošanas efektivitātes palīdzību viegliem kravas automobiļiem un ar palielinātu biodegvielu lietošanu.

Šī pieeja 120 g mērķa sasniegšanai, mūsuprāt, ir visrentablākā izvēļu kombinācija, un mēs tāpēc ierosināsim atbilstošos tiesību aktus.

Otrkārt, tiesiskais regulējums, īstenojot integrēto pieeju, būs mūsu pārskatītās stratēģijas galvenais pīlārs, bet tas nav vienīgais pīlārs. Kā uzsvērts jūsu ziņojumā, stimulēšanas veidu meklējumi, lai veicinātu patērētāju pieprasījumu pēc automobiļiem ar ekonomisku degvielu patēriņu, ļaus mums ievērojami samazināt to ietekmi uz vidi, kā arī automobiļu vadītāju degvielas rēķinus Eiropas Savienībā.

Pārskatot automobiļu marķēšanas direktīvu, mēs ņemsim vērā parlamenta ieteikumus par patērētāju informēšanu.

Treškārt, Komisija piekrīt, ka jāapsver ilgtermiņa stratēģija, lai nodrošinātu paredzamību automobiļu ražotājiem. Mēs tādējādi, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu, apsvērsim progresa iespēju pēc 2012. gada 120g mērķa. Šajā sakarā Komisija ņems vērā Parlamenta ieteikumus par turpmākajiem emisiju mērķiem.

Man šķiet, ka esmu atbildējis uz galvenajiem jautājumiem, kas izsauca bažas, un es ceru, ka plenārsēdē tiks pieņemta rezolūcija, kas stingri atbalstīs Komisijas ierosināto pieeju.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks trešdien, 24. oktobrī..

17. Konvencionāli enerģijas avoti un energotehnoloģija (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Reul kunga ziņojums Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā par konvencionāliem enerģijas avotiem un energotehnoloģiju [http://www.europarl.eu.int/oeil/FindByProcnum.do?lang=2&procnum=INI/2007/2091" ] (A6-0348/2007).

  Herbert Reul (PPE-DE), referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Tā kā man ir dažas papildu minūtes, ļaujiet man sākt ar pateicību Komisijai, mūsu komitejas sekretariātam un citiem referentiem. Mans uzdevums nebija viegls, un es esmu pateicīgs, ka mums izdevās sadarboties objektīvā veidā un atrast kopēju pozīciju par jautājumu, kas nav gluži viennozīmīgs.

Mūsu darbs pamatojās uz trim Komisijas ziņojumiem, un mūsu mērķis šajā ziņojumā bija sniegt atbildes trijās jomās, uz kurām attiecas šie ziņojumi, kas mums atbildīgajā komitejā arī izdevās. Sākuma punkts bija vispārēji pieņemtais princips, ko arvien no jauna formulē katrās debatēs par enerģētikas politiku, proti, Komisijas un Parlamenta kopīgais uzskats, ka enerģētikas politikai ir trīs lieli mērķi – konkurētspēja, citiem vārdiem, pieņemamas cenas, vides aizsardzība un energoapgādes drošība. Secinājums, ka atrisinājums meklējams jaunu un pašreizējo enerģētikas tehnoloģiju attīstības turpināšanā, protams, bija ziņojuma sagatavošanas vieglākā daļa.

Tehnoloģija ir atrisinājums ceļā uz šo trīs mērķu sasniegšanu. Pasaulē, kurā pieprasījums pēc enerģijas nepārtraukti pieaug, bet fosilā kurināmā piegāde nemitīgi sarūk, ir svarīgi ieguldīt naudu pētniecībā un jauninājumos un censties panākt progresu šajās jomās. Mums tikai jāpārbauda ogļu spēkstaciju enerģijas ražošanas efektivitātes palielināšanas iespējas, kas pašreiz vidēji ir 34 %, bet, izmantojot jaunāko tehnoloģiju, to var paaugstināt līdz 55 %. Ja trešo daļu veco spēkstaciju aizvietotu ar vismodernākajām iekārtām, kurināmā patēriņu varētu samazināt par 30 %. Tas ir tikai mazs piemērs iespējām, ko sniedz jaunās tehnoloģijas.

Mēs runājām arī par diviem enerģijas avotiem, kas ļoti atšķiras savā starpā, bet kam piemīt kopīga īpašība – spēja izraisīt vislielākās politiskās domstarpības. Neviens nešaubās, ka fosilā kurināmā proporcija, kas kopējā iekšzemes kurināmā patēriņā 2004. gadā Eiropas Savienībā bija 79 %, pārredzamā nākotne saglabāsies augsta. Lai cik ilgi tas turpināsies, ir skaidrs, ka zināmu laiku mums nāksies izmantot fosilo kurināmo. Ogles ir galvenais faktors, kam ir svarīga loma – un iemesls tam, protams, ir tas, ka ogles ir viens no nedaudzajiem enerģija avotiem vai patiešām galvenais enerģijas avots, kas mums ir pieejams Eiropā, lai gan to pieejamība dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga. Tā ir svarīga priekšrocība, jo īpaši mūsu energoapgādes drošības ziņā.

Tas nozīmē – un tas bija svarīgs punkts mūsu diskusijās - , apgalvojot, ka oglēm ir nākotne, ko Komisija, par laimi, ir aprakstījusi, mums jānodrošina, lai ogļu lietošanas riskantie aspekti tiktu risināti. Viens no šādiem riskantiem aspektiem ir oglekļa dioksīda emisijas. Viena iespēja ir lielāka efektivitāte un labāka tehnoloģija, un otra iespēja ir jaunu tehnoloģiju lietošana, lai atdalītu CO2 un uzglabātu to apakšzemē – slavenā oglekļa uztveršanas un uzkrāšanas (CCS) tehnoloģija.

Protams, to vieglāk pateikt, nekā izdarīt, bet ir pierādījumi, ka šī metode darbojas. Mēs to esam atzinuši šajā ziņojumā un ieteikuši veicināt CCS tehnoloģiju izstrādi, jo tās dod mums iespēju arī turpmāk gūt labumu no oglēm, kas ir ļoti drošs enerģijas avots Eiropā. Tāpēc mēs arī esam uzsvēruši vajadzību rīkoties uzmanīgi, jo oglekļa uztveršana var samazināt enerģijas ražošanas efektivitāti, un tāpēc ir grūti aprēķināt, kad CCS tehnoloģijas varētu nonākt ražošanā. Vispirms mums jāizdara savs mājasdarbs un jāformulē attiecīgie tiesiskie noteikumi.

Trešā un vispretrunīgākā ziņojuma daļa attiecas uz kodolenerģijas jautājumu. Kodolspēkstacijas nodrošina vairāk nekā 30 % no saražotās enerģijas Eiropā, un kodolenerģijai ir nenoliedzamas priekšrocības, lai kādi būtu mūsu politiskie uzskati. Tā ir pieejama, to var atļauties, un tā dod lielu ieguldījumu elektroenerģijas apgādē. Attiecībā uz CO2 emisiju samazināšanu tā ir ārkārtīgi satraucoša un interesanta izvēle, un, manuprāt, būtu neapdomīgi vienkārši atteikties no šī enerģijas veida un pat neapsvērt to.

Mums izdevās – ne bez grūtībām – atrast formulas, ko varētu pieņemt lielais vairākums, un kas liecināja par to, ka šo ideju paušana ir plašu debašu neatņemama sastāvdaļa, bet ka lēmums tās pieņemt vai noraidīt ir jāpieņem dalībvalstīm. Tas ir diezgan svarīgs punkts, bet mūsu nodoms ir dot ieguldījumu jomā, par kuru Eiropa ir zināmā mērā atbildīga, proti, energoapgādes drošībā. Šajā ziņā Augsta līmeņa kodoldrošības un kodolatkritumu apsaimniekošanas grupas un Eiropas Kodolenerģijas foruma izveide bija prātīgs solis, un, bez šaubām, ir pareizi, kā teikts Kopienas kodolenerģētikas paraugprogrammā (PINC), turpināt šīs debates un, apspriežot ieguldījumus jaunajās tehnoloģijās, nenoraidīt nevienu iespējamu risinājumu.

Īsi sakot, enerģētikas pakete nenozīmē atsijāt īpašus enerģijas avotus, bet gan ņemt vērā visus enerģijas avotus. Es ceru, ka mums rīt izdosies pieņemt šo rezolūciju tajā formā, ko ar lielu vairākumu apstiprināja komitejā.

  Andris Piebalgs , Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos apsveikt Reul kungu par viņa ziņojumu. Tas ir pēdējais Eiropas Parlamenta ziņojums, kas tika sniegts 10. janvārī kā turpinājums enerģētikas un klimata pārmaiņu paketei. Abi pārējie ziņojumi, ko sniedza Vidal-Quadras kungs un Thomsen kundze, ir devuši Komisijai vērtīgu ieguldījumu priekšlikumu turpmākajai formulēšanai.

Pirmais ziņojums attiecas uz iekšējā tirgus paketes sagatavošanu un otrais – uz darba turpinājumu pie Direktīvas par atjaunojamo enerģiju. Esmu arī ļoti pateicīgs par savlaicīgo Reul kunga un Parlamenta ieguldījumu enerģētikas jauninājumu, tīro fosilo degvielu un kodolenerģētikas jomā.

Daudzos jautājumos Komisija ir saskaņojusi viedokli ar Parlamentu un strādā pie daudziem neatrisinātiem tematiem, kas bija minēti ziņojumā.

Eiropai jāsasniedz svarīgais klimata pārmaiņu apkarošanas mērķis. Šim mērķim un arī energoapgādes drošībai mums ir vajadzīgas zema oglekļa satura augsti efektīvas enerģijas iegūšanas tehnoloģijas. Mums ir arī jālieto fosilais kurināmais ilgtspējīgākā veidā. Un būs grūti sasniegt mūsu klimata pārmaiņu mērķus bez kodolenerģijas izmantošanas.

Ļaujiet man sākt ar enerģijas jauninājumu jautājumu. Komisija ir paredzējusi novembra beigās iepazīstināt ar Eiropas Stratēģisko enerģijas tehnoloģiju plānu. Eiropai ir izdevies veiksmīgi izstrādāt reglamentējošus noteikumus zema oglekļa satura tehnoloģiju atbalstam. Ir notikusi arī vienošanās par enerģijas taupības un atjaunojamās enerģijas mērķiem. Mēs arī veidojam īstu iekšējo tirgu. Nav šaubu, ka šie pasākumi liek pamatus trešajai rūpniecības revolūcijai.

Tomēr ar to vien nepietiek. Ja mēs tikai paļausimies uz ievestām zema oglekļa satura tehnoloģijām, mēs nesasniegsim energoapgādes drošības un konkurētspējas mērķus.

Analīze, kas pašlaik tiek veikta Komisijā, rāda, ka Eiropai trūkst zema oglekļa satura tehnoloģiju izstrādes. Būtībā mēs nespējam panākt, lai tā augstā kvalitāte, kādā tiek veikti pētījumi ES, iemiesotos pasaules vadošajās tehnoloģijās. Šodien mēs nepievēršam pietiekamu uzmanību tam, lai saskaņotu pētniecību ar uzņēmējdarbību, izveidojot eksperimentālās rūpnīcas un paraugražotnes, un lai izvērstu pilna apjoma rūpniecību.

Lai Eiropa varētu būt vadošā pasaulē jauninājumu ziņā klimata pārmaiņu apkarošanā un energodrošībā, ir svarīgi efektīvāk pārvaldīt resursus, kas ieguldīti enerģētikas jauninājumos.

Tāpēc mums ir vajadzīga labāka kopīga stratēģiskā plānošana ES līmenī, kā arī efektīvāka enerģētikas tehnoloģiju programmu un pasākumu īstenošana.

Turklāt, kā jau minēts Reul kunga ziņojumā, mums jāmobilizē papildu finanšu un cilvēku resursi enerģētikas tehnoloģiju pētniecībā un demonstrējumos.

Mēs Septītajā pamatprogrammā jau esam palielinājuši enerģētikas budžetu par 50 % un konkurētspējas un jauninājumu programmas budžetu – par 100 %. To nebūtu bijis iespējams sasniegt bez liela Eiropas Parlamenta atbalsta.

Dalībvalstis arī ir izvēlējušās šo ceļu, un es esmu pārliecināts, ka privātais sektors darīs to pašu, tiklīdz regulējuma jautājums būs atrisināts. Tas jo īpaši attiecas uz rūpnieciska apjoma paraugražotņu projektiem un to drīzu ienākšanu tirgū, kā arī uz mazo un vidējo uzņēmumu lielo lomu.

Tagad es pievērsīšos ziņojuma otrajai daļai: uzdevumiem, kas saistīti ar konvencionālajiem enerģijas avotiem.. Mums jāatzīst, ka šiem enerģijas avotiem būs būtiska nozīme dažādu enerģijas veidu vidū vēl gadiem ilgi.

Mēs visi piekrītam, ka mums jāpāriet no tradicionālā uz ilgtspējīgu fosilo kurināmo. Pirms gada beigām Komisija veiks turpmākos pasākumus, lai risinātu moderno tehnoloģiju lietošanas jautājumu elektroenerģijas ražošanā no fosilā kurināmā.

Jo īpaši Komisija risinās jautājumu par tiesisko regulējumu oglekļa dioksīda uztveršanai un tā ģeoloģiskai uzglabāšanai. Mēs iesniegsim likumdošanas priekšlikumu, kura mērķis ir izstrādāt tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un panāktu sabiedrības uzticēšanos oglekļa uztveršanas un uzkrāšanas (CCS) vietu drošībai. Es pašlaik gatavoju arī paziņojumu lai radītu politiskos pamatnosacījumus CCS atbalstam.

Es piekrītu, ka CCS prasīs ievērojamus pētījumus, pirms šī tehnoloģija kļūs komerciāli dzīvotspējīga. Tāpēc CCS iekļaus Stratēģiskajā enerģētikas tehnoloģiju plānā starp stratēģiskajām enerģētikas tehnoloģijām. Tāpēc arī mēs esam to izvēlējušies paziņojumam par likumdošanas priekšlikumu.

Bez nepārtrauktajiem pētniecības un izstrādes centieniem ES ir jāpievēršas paraugražotnēm. Šādi projekti sniegs nenovērtējamu pieredzi. Tie ļaus mums optimizēt pašreizējās tehnoloģijas un noteikt jaunus uzdevumus, kā arī reaģēt uz tiem.

Mērķis ir skaidrs: laist ekspluatācijā ES vairākas liela mēroga paraugražotnes līdz 2015. gadam un laist tirgū jaunās tehnoloģijas līdz 2020. gadam. Tas nepiepildīsies, ja nebūs stingru saistību no Eiropas privātā sektora puses un stipras atbalsta politikas no valdību puses. Komisija ir gatava vadīt šo procesu, bet tai ir vajadzīgs pilnīgs dalībvalstu un Eiropas Parlamenta atbalsts.

Tagad pāriešu pie kodolenerģijas. Priecājos atzīmēt, ka jūsu nostāja attiecībā uz kodolenerģiju pilnīgi sakrīt ar mūsu secinājumiem paziņojumā par Kodolenerģētikas paraugprogrammu, ko plaši atbalstīja Ekonomikas un sociālo lietu komiteja.

Es priecājos par to, ka Augsta līmeņa kodoldrošības un kodolatkritumu apsaimniekošanas grupas pirmā sanāksme notika 12. oktobrī. Grupai ir pilnvaras laika gaitā izstrādāt kopēju izpratni un vēlāk – augstāka līmeņa kodoldrošības ideju.

Es piekrītu ziņojumā izteiktajam viedoklim, ka ir vajadzīgs atklāts dialogs par kodolenerģiju. Tāpēc Komisija ir izveidojusi kodolenerģijas forumu pēc citu enerģētikas forumu parauga. Kodolenerģijas foruma uzdevums ir paplašināt debates par kodolenerģiju un iesaistīt visus attiecīgos dalībniekus.

26.-27.  novembrī notiks foruma, ko sauc arī par Bratislavas un Prāgas forumu, pirmā sanāksme. Es ticu, ka tas nodrošinās vairāk pārredzamības, kas dos iespēju konsultēties ar ieinteresētajām pusēm. Esmu apmierināts, ka Eiropas Parlaments arī piedalīsies.

Es vēlreiz vēlos apsveikt referentu un ēnu referentus par lielisko ziņojumu. Es pateicos Eiropas Parlamentam par atbalstu un sadarbību. Mēs izmantosim šo ziņojumu mūsu turpmākajā darbā, un es katrā ziņā ar nepacietību gaidu debates.

  Margrete Auken (Verts/ALE), Attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Atvainojiet, bet šis ziņojums nav labs, un arī darba process, kas ar to saistīts, nebija labs. Kāpēc Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja neieklausījās citu komiteju izteikumos? Attīstības komitejas vārdā es izsaku nožēlu, ka mums lūdz tikai sniegt atzinumu par Komisijas oglekļa emisiju plānu. Energoefektivitāte un enerģijas taupīšana, un mūsu svarīgākā kritika ir daudz par vāju. Turklāt tie ir paši izšķirošākie aspekti jaunattīstības valstīm. Ar enerģijas taupīšanu var iegūt milzīgu daudzumu enerģijas, un ir pieejamas labi zināmas tehnoloģijas, un vismaz jaunattīstības valstīm tas ir daudz svarīgāk nekā CCS. Vispār tas attiecas arī uz rūpnieciski attīstītajām valstīm. Turklāt kāpēc nafta ir pavisam aizmirsta? Augstās naftas cenas ir liela nasta jaunattīstības valstīm, jo īpaši transporta nozarē, kurā nafta dominē. Bez efektivitātes uzlabošanas ir vajadzīgi arī citi transporta veidi. Tomēr atjaunojamā enerģija ir būtiska, lai jaunattīstības valstis attīstītos, un ir dīvaini, ka tā ziņojumā ir minēta tikai garāmejot. Priekšlikums ir truls, un Attīstības komitejas viedoklis tajā nav nekādā veidā iekļauts. Tāpēc es gribu mudināt ikvienu par to rīt padomāt.

  Bogusław Sonik (PPE-DE), Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma sagatavotājs. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es piekrītu Herbert Reul viedoklim attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas dažādošanu, elektroapgādes dažādošanu un energoefektivitātes uzlabošanu un izmantošanu. Tas, ka dabas resursi nepārtraukti samazinās, nav nekas jauns zinātniekiem, kas strādā energoapgādes jomā. Jau gadiem vadošie pētniecības centri ir novērojuši dabas resursu izmantošanas līmeni un publicējuši satraucošus ziņojumus. Šo ziņojumu secinājumi nepārprotami rāda, ka nepārtraukta paļaušanās vienīgi un konvencionālajām enerģijas ražošanas metodēm varētu nākotnē novest pasaules ekonomiku pie enerģētikas krīzes. Dabas resursu samazināšanās nozīmē, ka Eiropai arvien vairāk vajadzēs paļauties uz importu no kaimiņvalstīm, kas var beigties ar pakāpenisku atkarību no piegādātājiem. Mēs jau vairākos gadījumos kaimiņvalstīs esam redzējuši šādas politikas negatīvās sekas.

Šī iemesla dēļ viens no Eiropas Savienības galvenajiem uzdevumiem ir enerģijas avotu dažādošana, kā arī darbs pie jaunu enerģijas ražošanas tehnoloģiju radīšanas. Pozitīva politika šajā jomā dos labumu ne tikai sabiedrībai un ekonomikai, bet arī dabai. Šajā brīdī es tomēr gribu uzsvērt, ka ne visas valstis spēs īstermiņā sekot šādai politikai. Tas ir saistīts ar vēsturiskajiem apstākļiem enerģētikas nozarē valstīs, kas bija gadiem atpalikušas salīdzinājumā ar vecajām ES valstīm. Šī iemesla dēļ no šādas valsts pilsoņa viedokļa es vēlos norādīt, kā jau teicu, ka Polijai un citām valstīm šajā ģeogrāfiskajā zonā būs jāpaveic vairāk enerģētikas nozares modernizēšanā nekā Rietumeiropas valstīm. Lūdzu, pievērsiet uzmanību šim īpašajam punktam. Ņemot vērā klimata pārmaiņas, ES vairāk jāiesaistās darbā pie tīrām ogļu tehnoloģijām kā optimālā vides problēmu risinājuma, jo īpaši tajās valstīs, kurās enerģētikas nozare ir lielā mērā atkarīga no ogļu izmantošanas.

  András Gyürk, PPE-DE -grupas vārdā. – (HU) Pateicos par izdevību uzstāties. Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Ziņojumā nav noklusēts, ka pret konvencionālajām enerģijas formām ir lieli iebildumi. Jautājums, par ko šodien visvairāk šajā sakarā runā, ir klimata pārmaiņas. Fosilie enerģijas avoti ne tikai izraisa klimata pārmaiņas, bet arī padara Eiropu atkarīgāku no ārējiem enerģijas piegādātājiem.

Ļaujiet man minēt vienu piemēru no Ungārijas, lai pierādītu manis teikto. Valstī, kurā izejmateriāli ir nepietiekamā daudzumā, gāze sastāda 50 % no enerģijas avotiem, no kuriem 80 % nāk no viena vienīga ārēja piegādātāja, proti, Krievijas. Tā rezultātā rodas zināma atkarība, kam ir ne tikai tālejošas sociālas un ekonomiskas sekas, bet kas var ievērojami ietekmēt Ungārijas starptautiskās attiecības. Tomēr tai pašā laikā šie un citi līdzīgi skaitļi rāda, ka nākamajās desmitgadēs konvencionālajiem enerģijas avotiem būs nenovēršami liela nozīme Eiropas energoapgādē, lai gan izplatās alternatīvās enerģijas. Teikt pretējo būtu galvas slēpšana smiltīs.

Dāmas un kungi! Pretruna starp vajadzību pēc konvencionālajiem enerģijas avotiem un risku, kas saistīts ar tiem, ir tomēr jāatrisina. Es uzskatu, ka Reul kunga ziņojums sniedz vajadzīgos instrumentus, lai to izdarītu. Es piekrītu referentam, ka, izstrādājot konvencionālo enerģijas avotu politiku, Eiropas Savienībai ir jāpievērš galvenā uzmanība trijiem pamatmērķiem: efektivitātes palielināšanai un saistībā ar to pētniecības un izstrādes potenciāla izmantošanai, un atkarības mazināšanai no ārējiem avotiem. Vislabākais pēdējā punkta piemērs ir Nabucco projekts; šī gāzes vada celtniecība būs liels solis enerģijas dažādošanas virzienā, un Kopienas interesēs ir gādāt, lai tas tiek īstenots. Ļoti pateicos jums, priekšsēdētāja kungs.

  Adam Gierek, PSE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Enerģija ir būtisks tirgus konkurētspējas faktors, kā arī ES iedzīvotāju dzīves kvalitātes faktors. Šī iemesla dēļ politikas un ekonomikas pamatmērķiem jābūt ilgtspējīgas enerģijas ražošanas efektivitātei, samazinot enerģijas vispārējo izmantošanu, kā arī energoapgādes stabilitātei un drošībai. Šo mērķu sasniegšana dos drošību sabiedrībai. Mēs nedrīkstam aizmirst, cik daudz mūsu pilsoņi maksā, tieši vai netieši, par katru enerģijas vienību. ES dalībvalstu ekonomikas konkurētspēja ir atkarīga, citu faktoru starpā, no labākas reģionālo fosilā kurināmā resursu izmantošanas. Tas tomēr notiks tikai tad, ja Komisija sniegs garantijas, ka emisijas kvotu tirdzniecības sistēma nekavēs pašreizējo spēkstaciju, piemēram, ogļu .spēkstaciju, nomaiņu ar modernākām sistēmām, kurām ir zemākas CO2 emisijas.. Polija jau ir samazinājusi emisijas par 32 % kopš 1988. gada, bet tajā pašā laika periodā ES vecās dalībvalstis ir paveikušas daudz mazāk. Pašreizējais emisijas rādītājs uz vienu Polijas iedzīvotāju ir 7 tonnas gadā, bet vecajās ES dalībvalstīs šis skaitlis ir divreiz augstāks. Šajos apstākļos nebūtu pareizi likt Polijai samazināt CO2 emisijas tik radikāli – vēl par 30 %, sākot ar nākamo gadu. Tas ir Komisijas lēmums, kam būs ļoti nelabvēlīgas sociālas sekas.

Manu valsti nedrīkst upurēt klimata histērijas politikas labā. Ir labi zināms, ka klimats ir mainījies, mainās un turpinās mainīties un ka mums ir jānovērš šo pārmaiņu sekas, t.i., sausumu, plūdus, un dzeramā ūdens trūkumu. Taisnīgums tomēr prasa, lai CO2 emisiju samazināšana būtu saistīta ar rādītāju uz vienu iedzīvotāju ES valstīs. Ir svarīgi, lai emisiju izmaksas netiktu izlemtas patvaļīgi, pamatojoties uz samazinājumu un neskaidriem principiem. Konkurētspēja nedrīkst būt mākslīgi izdomāta tirgus stimulēšanas funkcija, un enerģijas cenai ir jāatspoguļo tās patiesās izmaksas. Būtu prātīgi izmantot visas iespējamās metodes, kas ir pārbaudītas, lai absorbētu oglekļa dioksīdu, tostarp bioloģiskās metodes, un lai absorbētu metānu. Pašlaik tomēr prioritāte noteikti jāpiešķir metodēm, kas uzlabo primārās enerģijas pārveidošanas efektivitāti citās enerģijas formās, pamatojoties uz eksperimentālām tehnoloģiskām iekārtām ogļu gazifikācijai un sašķidrināšanai, kā arī ūdeņraža radīšanai.

Nobeidzot es vēlos sirsnīgi pateikties Reul kungam par auglīgo sadarbību, sagatavojot šo ziņojumu, kas uzrāda visaptverošu, līdzsvarotu un ilgtermiņa pieeju fosilā kurināmā un atomenerģijas problēmām.

  Šarūnas Birutis, ALDE grupas vārdā. – (LT) Vispirms es vēlos apsveikt Reul kungu un citus savus kolēģus, kas ir ierosinājuši pamatotus grozījumus, par viņu līdzsvaroto ziņojumu un cītīgo darbu, ko viņi tajā ielikuši.

Visiem enerģijas avotiem, kas minēti ziņojumā, ir pievērsts pietiekami daudz uzmanības, un tai pašā laikā alternatīvo enerģijas avotu un jaunu enerģētikas tehnoloģiju lielā nozīme arī bija pienācīgi norādīta.

Enerģijas dažādošanai ir liela nozīme enerģijas drošības garantēšanā, kas ir tik būtiska manā valstī Lietuvā. Šī joma ir riskanta, tā kā mana valsts ir līdz šim bijusi pilnīgi atkarīga no viena piegādātāja bez jebkādas citas alternatīvas. Iespējams atrisinājums būtu drošas, modernas kodolspēkstacijas celtniecība. Tā būtu pamats mūsu politiskajai drošībai un ekonomiskajai stabilitātei.

Diskusijas par šo ziņojumu ietvēra dažādu viedokļu apmaiņu par kodolenerģijas nākotni.

Lai gan mums pilnīgi jāatzīst alternatīvo enerģijas avotu lielā nozīme un iespējamā dominējošā loma nākotnē, mums tomēr ir jāpieņem praktiska pieeja kodolenerģijai un jāsamierinās ar to, ka 30 % no ES ražotās enerģijas tiek ražoti kodolspēkstacijās. Šis enerģijas veids dod ieguldījumu Kioto stratēģijas īstenošanā, kā arī energoapgādes drošības palielināšanā.

Es uzskatu, ka grozījumi, ko tik enerģiski iesniedza zaļo grupas politiķi, kas nosoda kodolenerģiju Eiropas pilsoņu drošības vārdā, ir liekulīgi, jo tas varētu veicināt citu Eiropas pilsoņu nedrošības palielināšanos.

Es vēlos mudināt savus kolēģus būt iecietīgiem un atbalstīt noteikumus, kas dotu katrai tautai iespēju izlemt, vai tā ir par vai pret drošas kodolenerģijas izmantošanu. Tikai daloties uzskatos un uzklausot dažādus viedokļus, mēs spēsim nonākt pie pareiza lēmuma.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Runājot šajās debatēs par konvencionālajiem enerģijas avotiem un enerģētikas tehnoloģijām Nāciju Eiropas grupas vārdā, es vēlos pateikties Herbert Reul par visaptveroša ziņojuma sagatavošanu par šo jautājumu.

Pirmkārt, ziņojuma autoram ir taisnība, norādot, ka vissvarīgākais jautājums, arī runājot par tās enerģijas nākotni, ko ražo no konvencionālajām degvielām, ir jautājums par visu Eiropas Savienības valstu sadarbību šajā jomā.

Otrkārt, ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības atkarība no fosilā kurināmā importa palielināsies līdz aptuveni 70 % 2030. gadā, un naftas imports – pat līdz 94 %, ir būtiski maksimāli izmantot pašu Eiropas Savienības dalībvalstu fosilā kurināmā resursus.

Treškārt, ogles ir tieši tāds resurss, jo Vācijai pieder pat 7 % no pasaules ogļu rezervēm un Polijai – 2 % no šīm rezervēm. Ir svarīgi neapšaubīt šī kurināmā ieguvi un enerģijas ražošanu no tā, jo elektroenerģija, ko ražo no fosilā kurināmā, maksā uz pusi mazāk nekā elektroenerģija, ko ražo no atjaunojamiem avotiem.

Ceturtkārt, ekoloģiskā riska dēļ, kas saistīts ar elektroenerģijas ražošanu no oglēm, ir vajadzīgi kopēji Eiropas ieguldījumi jaunu tehnoloģiju pētniecībā šajā jomā, ko finansē no Eiropas Savienības budžeta fondiem.

Piektkārt un visbeidzot, ir vajadzīgs atbalsts no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas iegulda līdzekļus atomenerģijā. Šajā sakarā es vēlos vērst jūsu uzmanību uz nolīgumu, kas noslēgts par jaunas, modernas kodolspēkstacijas celtniecību Ignalīnā, kas ir kopīgs Polijas, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas projekts.

  Rebecca Harms, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Vai es varu teikt Reul kungam, ka es runāšu par punktu, ko uzskatu par satraucošāko, jo vairāk vai mazāk ir jau paziņots, ka zaļie nepiekrīt šim ziņojumam. Tas atspoguļojas arī grozījumos, ko esam iesnieguši.

Šī ziņojuma sagatavošanas laikā nekādas kritiskas pārdomas par kodolenerģiju nebija iespējamas. Visas problēmas Eiropā, kas saistījās ar atteikšanos no kodolspēkstaciju drošības kultūras, bija aizliegtas, lai gan avārija Vācijā Vattenfall uzņēmuma darbinātajos reaktoros bija tikko devusi uzkrītoši brīdinošu piemēru. Diskusijas par grūtībām, kas saistītas ar atkritumu apglabāšanas finansēšanu, arī bija aizliegtas tāpat kā arvien lielākie draudi, ka kodolmateriālus varētu izmantot, lai izgatavotu bumbas, vai arī teroristiskiem nolūkiem.

Reul kungs, man jums jāsaka, ka ir viena lieta, kas mani dzen izmisumā, un es to pateikšu, pirms mēs satiekamies Bratislavā. Tas ir fakts, ka pašreiz Slovākijā, 2007. gadā, Itālijas ENEL uzņēmums plāno pabeigt kodolspēkstaciju, ko izstrādāja Padomju Savienībā pirms Černobiļas avārijas. Celtniecība sākās Čehoslovākijā astoņdesmito gadu sākumā, un divas trešdaļas no celtnes tika pabeigtas. Tagad ENEL paredz pabeigt spēkstacijas celtniecību bez jaunas projekta atļaujas un bez pārbaudes, vai projekts atbilst Eiropas standartiem. Tas ir skandalozi.

Cilvēkiem, kas dzied slavas dziesmas kodolenerģijai, nav tiesību nepievērst uzmanību šim skandālam.

  Esko Seppänen, GUE/NGL grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Jēlnafta ir dārgāka nekā jebkad iepriekš. Tā ietekmē arī citu fosilo degvielu cenas. Visāda veida enerģijas izmaksas ceļas, jo četras piektdaļas no ES kopējā enerģijas patēriņa balstās uz fosilo degvielu.

Cilvēki nav gatavi samazināt patēriņu, tāpēc ir vajadzīgas jaunas tehnoloģijas, lielāka energoefektivitāte, oglekļa uztveršana un uzkrāšana (CCS) un jaunu kodoltehnoloģiju, tostarp kodolsintēzes, pētniecība.

Pēc balsošanas par komitejas ziņojumu cerības un sapņi par galvenajām alternatīvām ir saistīti ar CCS tehnoloģijām un kodolenerģiju. Tomēr nav nekādu garantiju, ka sašķidrinātu oglekļa dioksīdu var droši uzglabāt bezgalīgi ilgi. Nav nekādu pazīmju, ka, runājot par transporta infrastruktūru, mūs gaida ieguldījumi ūdeņraža saimniecībā, nemaz jau nerunājot par elektriskajiem automobiļiem, kas darbināmi ar elektrību, kurā nav oglekļa dioksīda un ko ieviest aicināts ziņojumā. Droši vien būs vajadzīgs pusgadsimts, lai savaldītu kodolsintēzi.

Vispār Komisijas priekšlikums, ka līdz 2020. gadam 20 % enerģijas, ko patērē ES, jāražo ar atjaunojamām degvielām, nav ticams. Tas nebūs iespējams, vismaz ne ar atjaunojamajām degvielām, ko ražo pašas ES teritorijā vai ES lielākajās dalībvalstīs.

Apspriežamais ziņojums sniedz pārāk optimistisku viedokli, jo tajā apgalvots, ka fosilo kurināmo turpinās lietot bez jebkādām reālām alternatīvām un bez ierobežojumiem. To vairs nelietos tikai tad, ja mainīsies situācija. Mūs piespiedīs atteikties no tā, ja dabas resursi izsīks pirms 2020. gada, bet tas nenotiks ES dalībvalstu sistemātisku centienu rezultātā vai pēc ES deklarācijas. Faktiski tam būs vajadzīga ne tikai gribēšana, daiļrunība un svētulīgas cerības, bet arī īsta rīcība, kas mestu izaicinājumu mūsu pašreizējam dzīves veidam.

Turklāt ir no jauna jāapsver elektroenerģijas cenu sistēma, kurā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas nosaka elektroenerģijas biržas. Cenu vienmēr nosaka elektroenerģijas ražotājs, kam ir vislielākās ražošanas izmaksas, kā arī tas kam ir vislielākās piemaksas. Tā ir cena, ko iegūst visi ražotāji. Diemžēl nav nekādu garantiju, ka uzņēmumi izmantos lieko peļņu, ko viņi iegūst šādā veidā, enerģētikas pētniecībai, jo mūsu laika garā ir sadalīt peļņu akcionāru starpā dividenžu veidā. Emisiju kvotu tirdzniecība arī ir veids, kā palielināt elektroenerģijas uzņēmumu peļņu, nevis veids, kā samazināt emisijas.

  Lydia Schenardi, ITS grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Referents pamatoti apgalvo, ka konvencionālie enerģijas resursi būs neaizstājami vēl vairākas desmitgades. Viņš arī pamatoti aicina dažādot enerģijas avotus un piegādi, garantēt drošāku un videi nekaitīgu enerģijas ražošanu un efektīvāku enerģijas izmantošanu.

Mēs tomēr esam nedaudz skeptiski par iemesliem, kāpēc šie pasākumi tiek skubināti. Vispirms sniegtie iemesli ir lielā mērā mīta atkārtojums par to, ka klimata pārmaiņas izraisa oglekļa dioksīda emisijas cilvēku darbības rezultātā. Tomēr arvien vairāk zinātnieku apšauba globālās sasilšanas koncepciju, CO2 vainu un to, ka tas notiek cilvēces dēļ, lai gan viņi neapstrīd to, ka notiek klimata pārmaiņas, jo klimats mainās nepārtraukti. Tāpēc slavenā CCS (oglekļa uztveršanas un uzkrāšanas) tehnoloģija, kam ziņojumā ierādīts tik daudz laika, bet kuras ilgtermiņa risks nav skaidrs, izklausās pēc veikls risinājums uz ātru roku.

Otrkārt, par spīti parastajiem mājieniem, ka dalībvalstis pašas galvenokārt atbild par savu enerģijas avotu izvēli, referents nevar atturēties no to bīdīšanas vēlamajā virzienā. Pievērsiet uzmanību tam, cik daudz laika ziņojumā ir ierādīts kodolenerģijas izvēlei – , kas ir katras dalībvalsts suverenas izvēles jautājums un ko nevar apsvērt, ņemot vērā vienīgi CO2 emisijas.

Visbeidzot, nemaz netiek minēts tas, ka globalizācija arī veicina fosilā kurināmā pārmērīgu lietošanu. Starptautiskās preču apmaiņas veicināšanai īsāku, vietēju, valsts līmeņa piegāžu ķēžu vietā arī ir zināma nozīme. Tas, ko Komisija ir darījusi gadiem ilgi, piekopjot galēji liberālu tirdzniecības politiku un atverot mūsu tirgus globālai konkurencei bez mazākās mūsu ekonomikas aizsardzības, – lai kāds būtu tā loģiskais pamatojums – ir lielā mērā radījis problēmas, kuras, kā Komisija apgalvo, tā vēlas atrisināt.

  Roger Helmer (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Šajā ziņojumā ir daudz kā slavējama. Protams, tajā ir vērojama rituāla klanīšanās klimata pārmaiņu histērijas priekšā par spīti arvien lielākām šaubām par iedomāto saikni starp CO2 un klimatu. Tomēr tajā ir atzīta energoapgādes dažādošanas un fosilā kurināmā, tai skaitā ogļu, lietošanas lielā nozīme dažādu enerģijas veidu vidū. Tajā ir uzsvērta enerģijas drošības vajadzība un šajā sakarā pamatoti norādīta vajadzība pēc energoefektivitātes, vietējo resursu, tostarp ogļu, izmantošanas arī turpmāk un kodolenerģijas – gan pašreizējās atomkodola šķelšanas izmantošanas, gan būtiskās kodolsintēzes pētniecības, kas dod lielas nākotnes cerības,

Visievērojamākais faktors debatēs par enerģētiku ir tas, kā zaļie un viņu līdzgaitnieki žēlojas par oglekļa emisijām, bet pretojas vienīgajai zema oglekļa satura enerģijas ražošanas tehnoloģijai. Tā kā barels naftas maksā 90 ASV dolāru, ir pienācis laiks Harms kundzei atzīt, ka kodolenerģija ir pati lētākā, drošākā, tīrākā, ilgtspējīgākā un paredzamākā pieejamā pamatslodzes enerģijas ražošanas tehnoloģija. Kā teica mans kolēģis Vidal-Quadras kungs, kodolatkritumu apglabāšana ir vienkārši tehniska problēma, kas tagad ir jau atrisināta.

  Jan Březina (PPE-DE). - (CS) Dāmas un kungi! Vispirms es vēlos izteikt atzinību par darbu referentam, kas sagatavoja līdzsvarotu un reālistisku ziņojumu, kurš atspoguļo pēdējos notikumus. Es atzinīgi vērtēju arī Parlamenta iniciatīvu, tāpēc ka tas ir viens no nedaudzajiem ziņojumiem par konvencionālajiem enerģijas avotiem.

Esmu pārliecināts, ka dažās nākamajās desmitgadēs fosilie kurināmie vēl arvien būs neatvietojami dažādu enerģijas avotu vidū: tāpēc tiem jāveltī pienācīga uzmanība. Atjaunojamie enerģijas avoti ir svarīgi, lai gan tie nevar aizvietot konvencionālos avotus. Kā teikts šajā ziņojumā, mums jāpieliek pūles, lai izstrādātu jaunas tehnoloģijas, kas ļauj ražot enerģiju, mazāk ietekmējot vidi, tādas kā tīrā ogļu tehnoloģija. Mūsdienās, kad pieredzam arvien pieaugošu enerģijas patēriņu, no vienas puses, un tādu tehnoloģiju trūkumu, kas varētu aizvietot pašreizējos enerģijas avotus, no otras puses, pārāk vienpusēja orientācija uz atjaunojamiem avotiem varētu paradoksālā veidā palielināt dalībvalstu atkarību no enerģijas importa no citām valstīm. Tā kā enerģija ir kļuvusi par visstratēģiskāko produktu, debates par pilnīgu konvencionālo avotu aizvietošanu var būt populāras, bet ļoti neatbildīgas.

Es uzskatu par veselā saprāta uzvaru to, ka šajā ziņojumā pietiekami daudz uzmanības ir veltīts kodolenerģijai. Ja mēs nopietni izturamies pret stratēģiju CO2 emisiju līmeņa samazināšanai līdz aptuveni nullei, mēs nedrīkstam noraidīt kodolenerģiju, kas ir nepārprotami viens no tīrākajiem enerģijas avotiem. Mēs nedrīkstam palikt vieni savos centienos samazināt CO2 emisijas, bet mums jācenšas pārliecināt citas lielvalstis mums pievienoties. Ja tādas valstis kā ASV, Ķīna un Indija neveiks līdzīgus pasākumus, mūsu pasākumiem nebūs reālas ietekmes pasaules mērogā, jo tie var ietekmēt tikai aptuveni vienu septīto daļu no pasaules CO2 rašanās..

Nobeigumā es vēlos ierosināt, lai referents rūpīgāk izpēta starpību starp dažādiem kodolreaktoriem. Nevar salīdzināt reaktoru, kas uzsprāga Černobiļā, ar to, kas uzstādīts Čehijas Republikā.

  Reino Paasilinna (PSE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Reul kunga ziņojumā ir uzdots svarīgais jautājums, kādā virzienā Eiropa un pasaule dodas enerģētikas jautājumā. Konflikti turpinās. Cik ilgi mēs spēsim tos apvaldīt?

Pašreizējos apstākļos nav vieglu alternatīvu fosilajai enerģijai, pat tad, ja mēs darītu visu, lai ietaupītu daudz vairāk enerģijas, nekā to darām pašlaik. Nafta dod aptuveni 37 % no enerģijas, ko patērējam, gāze – 24  un ogles – 16%. Fosilais kurināmais tātad dod 77 % no visas mūsu enerģijas. Mēs zinām, ka Starptautiskā enerģētikas aģentūra paredz, ka pasaules enerģijas patēriņš pieaugs vairāk nekā pusotru reizi katru gadu. Sagaida, ka fosilās enerģijas patēriņš palielināsies vēl vairāk, jo lielās jaunattīstības valstis nepaļaujas uz vēja ģeneratoriem. Jaunattīstības valstis dod 70 % no enerģijas patēriņa pieauguma, un Ķīna viena pati dod 30 % no šī pieauguma. Fosilā kurināmā rezerves tāpēc izsīkst un īpašnieku, kuru rokās tās koncentrējas, kļūst arvien mazāk.

Būs vajadzīgi gadu desmiti, lai mainītu enerģētikas sistēmu. Mums ir arvien mazāk laika, mēs faktiski sacenšamies ar laiku. Ja mēs nespēsim atrisināt vides un enerģētikas problēmas, mēs nevarēsim garantēt mieru.

Es gribu minēt dažas rīcības jomas: mums ir vajadzīga intensīva pētniecība, produktu izstrāde un jaunas tehnoloģijas, un mums ir jāmaina sava attieksme. Mēs Eiropā neveicam intensīvu pētniecību, lai gan mēs virzāmies uz lielāku atkarību, augstākām cenām un konfliktiem. Es tikko dzirdēju, ka Amerikas Savienotās Valstis izdod piecas reizes vairāk naudas vides pētniecībai nekā Eiropas Savienība. Kāpēc Lisabonas uz zināšanām balstītā ekonomika darbojas šādā veidā?

Visbeidzot ir jāsaka, ka enerģijai ir sava sociālā dimensija, tikai dažos gados cenas ir cēlušās par 50 %.

  Anne Laperrouze (ALDE) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Reul kunga ziņojums ir ļoti labs un izsmeļošs ziņojums, un es apsveicu viņu par to. Tomēr mani pārsteidz tas, ka tajā tik daudz vietas ir ierādīts oglēm.

Ogles, bez šaubām, ir bagātīgs enerģijas avots. Tās ir arī pasaules visizplatītākais fosilās enerģijas avots. Mani tomēr māc bažas par ogļu arvien pieaugošo nozīmi elektroenerģijas ražošanā. Rodas iespaids, ka oglekļa uztveršanas un uzkrāšanas tehnoloģija atrisinās visas problēmas, kas saistītas ar siltumnīcefekta gāzu emisijām no ogļu spēkstacijām, bet man jāatzīstas, ka esmu skeptiska. Visā pasaulē ir izplatītas ogļu spēkstacijas: vai ir iespējams tās visas aprīkot ar oglekļa uztveršanas sistēmām? Kā mēs spēsim novērst CO2 emisijas no tā sauktajām tīrajām ogļu spēkstacijām? Vai nepastāv risks, ka, piedzīvojuši malkas kurināmā laikmetu, ogļu kurināmā laikmetu un naftas kurināmā laikmetu, mēs atkal atgriezīsimies jaunā ogļu kurināmā laikmetā?

Lai nobeigtu optimistiskākā garā, teikšu, ka ziņojuma stiprā puse, manuprāt, ir Eiropas Stratēģiskā enerģētikas tehnoloģiju plāna priekšlikums. Šajā plānā jārisina nepieciešamais enerģijas avotu dažādošanas jautājums līdz 2020., 2030., un 2050. gadam, un tajā arī jāatspoguļo svarīgais resursu lietošanas jautājums reģionālajā līmenī.

  Wiesław Stefan Kuc (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! No enerģijas avotiem, kas uzskaitīti ziņojumā, tikai ogles, gan akmeņogles, gan brūnogles, ir pieejamas Eiropas Savienībā lielā apjomā. Vispār mums ir jāieved citi energokurināmie. Līdz ar izaugsmi prasības pēc enerģijas palielināsies. Pašreiz nav zināms, kā mums veiksies ar ražošanas attīstību no atjaunojamajiem enerģijas avotiem vai no ūdeņraža baterijām, bet tām arī ir vajadzīgi kurināmā krājumi. Šī iemesla dēļ par spīti lielajām pūlēm mums nevajag atteikties no oglēm kā no pieejama enerģijas avota pārāk ātri. Mēs nedarām visu, lai iegūtu tīru enerģiju no oglēm. Jāiegulda vairāk resursu ogļu apstrādē un boileru un ģeneratoru uzlabošanā. Mums jāsaglabā energodrošība, un viena no tās sastāvdaļām ir ogles, kas ir pieejamas gandrīz visās ES dalībvalstīs. Mēs nevaram atļauties noniecināt savas dabas bagātības.

Visbeidzot, es vēlos apsveikt Herbert Reul un viņa kolēģus par lielisko un līdzsvaroto ziņojumu, ko es visnotaļ atbalstu.

  Alyn Smith (Verts/ALE). - Priekšsēdētāja kungs, komisār! Ir jauki redzēt jūs tik vēlu vakarā kopā ar mums.

Mums Eiropā ir liels atjaunojamās enerģijas potenciāls. Mēs Skotijā to zinām labāk nekā daudzi citi. Kā teica Harms kundze, mūsu grupa nav visai apmierināta ar noslieci uz kodolenerģiju, kas parādās šajā ziņojumā. Bet manis paša uzskats ir, ka mums ir jāgādā, lai tiktu veikti ne tikai kodolenerģijas, bet arī citu enerģijas veidu, pētījumi, kā arī pētījumi par iespējām tos uzlabot.

47. punktā ir runāts par oglekļa uztveršanu kā par eksperimentālu metodi, bet tā ir daudzsološa, un 47. punktā mēs aicinām Komisiju pēc iespējas ātrāk noteikt skaidras politiskas pamatnostādnes pētniecības par oglekļa uztveršanu un uzkrāšanu veicināšanai. Komisār, mani iepriecina ziņa, ka jūs to darīsiet. Tas ir svarīgi, jo, atstātas savā vaļā, dalībvalstis to nedarīs.

Skotijā Pīterhedas pilsētā mums bija pasaules mēroga piedāvājums izveidot Paraugdemonstrējumu centru. Politiskas nenoteiktības dēļ, ko izraisīja Londonas valdības atteikšanās izvēlēties to par prioritāti, projektu īsteno – un to īsteno Kalifornijā.

Eiropai var būt vadoša loma šajā jomā, mums var būt visā pasaulē svarīga loma, ņemot vērā mūsu pētniecības potenciālu, bet mums ir reāli jārīkojas. Es priecājos, dzirdot, ka šajā ziņojumā ir dažas idejas, kuras Komisija turpmāk attīstīs.

  Miloslav Ransdorf (GUE/NGL). - (CS) Es vēlos izteikt 10 komentārus par Reul kunga ziņojumu. Tas ir lielisks un līdzsvarots ziņojums, kas, manuprāt, ir uzrakstīts atbilstoši Antuāna de Sent-Ekziperī vārdiem par mūsu nākotni: mūsu uzdevums nav to paredzēt, bet darīt iespējamu.

Ziņojumā ir uzskaitīti praktiski visi konvencionālie enerģijas avoti, izņemot varbūt ebonīta nūjiņas un lapsu astes, kas iepriecinātu mūsu zaļo grupas deputātus. Bet, metot jokus pie malas, es atzinīgi vērtēju to izsmeļošo veidu, kādā šajā ziņojumā ir ietverti vispārējie noteikumi, kas attiecas uz enerģētikas nozari. Kā profesora Semjonova vēsturiskie atklājumu liecina, kopš pirmsvēsturiskiem un senajiem laikiem ir spēkā vieni un tie paši likumi: no vienas puses, cilvēki ir centušies mazināt tehnoloģiju energointensitāti, bet, no otras puses, viņi ir tiekušies ražot vairāk enerģijas.

Manuprāt, šodien ārkārtīgi svarīga ir efektīva enerģijas avotu kombinācija un gāzes importa dažādošana. Ir jāpalielina Eiropas vienotā tirgus nozīme kā faktors, kas garantē apgādes stabilitāti un drošību.

Protams, pastāv risks videi, kas ir rūpīgi jānovērtē. Referents Reul kungs, piemēram, min arktisko šelfu, kurā pēc dažiem aprēķiniem atrodas līdz 25 % no jaunajiem gāzes un naftas resursiem.

Bez šaubām Komisijai lūgs veikt pasākumus samazināt energointensitāti uz vienu IKP vienību. Vēl viens svarīgs uzdevums ir izstrādāt saprātīgu tehnoloģiju nodošanas politiku.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Ján Hudacký (PPE-DE). - (SK) Ļaujiet man apsveikt referentu Reul kungu par lielisko ziņojumu. Šis ziņojums parāda pašreizējo situāciju konvencionālo enerģijas avotu un tehnoloģiju jomā un tai pašā laikā kompleksā veidā pievērš uzmanību daudziem to turpmākās izmantošanas aspektiem gan attiecībā uz energoapgādes nodrošināšanu, gan attiecībā uz vajadzību nepārtraukti samazināt emisijas.

Tā kā rodas arvien lielāka vajadzība pēc enerģijas visā pasaulē, Eiropas Savienība nevar atļauties pilnīgi atteikties no fosilā kurināmā, jo tam ir svarīga nozīme kopējā enerģijas ražošanā, lai gan tā rezerves turpina samazināties. Lai gan Eiropas Savienība samērā efektīvi ražo enerģiju no šiem konvencionālajiem avotiem, dažas dalībvalstis varētu darīt daudz vairāk jaunu, daudz efektīvāku tehnoloģiju ieviešanā un atbalstīšanā un jaunu, daudz efektīvāku sadarbības formu attīstīšanā. Dalībvalstīm nevajadzētu arī radīt nevajadzīgus šķēršļus jauniem ieguldījumiem fosilā kurināmā rezervju izmantošanā ar visjaunāko pieejamo tehnoloģiju palīdzību.

Cits jautājums, kam vēlos pievērsties, ir kodolenerģija. Kā mēs zinām, kodolenerģija nerada praktiski nekādas CO2 emisijas, un es esmu pārliecināts, ka agrāk vai vēlāk tā atradīs savu vietu pat tajās dalībvalstīs, kas līdz šim ir bijušas pret to vairāk ideoloģisku nekā pragmatisku iemeslu dēļ. Tā kā jaunas tehnoloģijas, tādas kā ceturtās paaudzes reaktori, nepārtraukti attīstās (pat Krievijā, Harms kundze), ir jaunas iespējas turpmākiem uzlabojumiem gan attiecībā uz to darbības drošību, gan uz izlietotās kodoldegvielas drošu uzglabāšanu.

Nobeidzot es vēlos teikt, ka es atzinīgi vērtēju to, ka Komisijas darbs liecina par acīmredzamu noslieci uz atklātāku un objektīvāku viedokli un kodolenerģijas nestā labuma novērtējumu, kas vainagojas ar tādām iniciatīvām kā Eiropas Kodolenerģijas forums, kura atklāšanas sanāksme notiks Bratislavā šī gada beigās novembrī, kā minēts šajā Parlamenta sēdē. Eiropai jau sen bija vajadzīga šāda pastāvīga platforma diskusijām, kas sekmē zināšanu, informācijas un viedokļu apmaiņu. Šāda apmaiņa būs lietderīga gan speciālistiem, gan plašākai sabiedrībai, un, manuprāt, tā būs lietderīga arī zaļajiem.

  Hannes Swoboda (PSE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pieskarties diviem jautājumiem. Pirmais ir jautājums, par kuru, es ceru un ticu, mūsu viedokļi visnotaļ saskan, proti, viedoklis, ka konvencionālajiem enerģijas avotiem un veidiem, un tehnoloģijai arī nākotnē būs galvenā nozīme. Ideja, ka mēs varam aizvietot visu ar alternatīvajiem enerģijas avotiem, ir tikai ilūzija. Mums tomēr jāpadara konvencionālās tehnoloģijas videi draudzīgākas – tas ir absolūti būtiski - , un mums ir jānodrošina, ka konvencionālie tehnoloģiju veidi kļūst efektīvāki. Tas ir viedoklis, ko mēs aizstāvam, un šajā ziņā mēs varam ziņojumu visnotaļ atbalstīt.

Situācija ir nedaudz citāda attiecībā uz kodolenerģiju. Ir jābūt absolūti skaidram, bez jebkādiem „ja” vai „bet”, ka ikviena valsts var izvēlēties savus tehnoloģiju veidus, citiem vārdiem, tā var izvēlēties kodoltehnoloģiju vai nolemt, ka tā var iztikt bez kodolenerģijas.

Vēl viens princips, kam jābūt kopīgam visiem mums, ir tas, ka drošība jāliek pirmajā vietā – ne tikai drošība enerģijas ražošanas procesā, bet, protams, droša kodolatkritumu apglabāšana, un, kas ir ļoti svarīgi mūsdienu pasaulē, kurā globālās dimensijas nozīme nepārtraukti pieaug, to kodoltehnoloģiju neizplatīšana, ko var izmantot militāriem nolūkiem.

Es būtu vēlējies, lai ziņojumā svarīgāka vieta būtu ierādīta šiem jautājumiem. Mēs, protams, esam tos risinājuši citos ziņojumos, un, manuprāt, Eiropai šajā jomā ir jārāda vislabākais piemērs. Lai kāda būtu mūsu ideoloģiskā nostāja – vai mēs esam par vai pret kodoltehnoloģijām - , drošībai jābūt pirmajā vietā. Es ceru, ka Parlaments un, protams, Komisija būs arvien modrāka, lai nodrošinātu, ka visi drošības jautājumi, tai skaitā tehnoloģiju neizplatīšana, paliks priekšplānā, citādi mēs neizpildīsim savu pienākumu pret cilvēci un nesaglabāsim mieru pasaulē. Es, ceru, ka šī vēsts iemiesosies skaidrāk rīt kādā grozījumā, nekā tā izskan Reul kunga ziņojumā.

  Mariela Velichkova Baeva (ALDE). - (BG) Ģeopolitiskās intereses un līdzsvara meklējumi, tehnoloģiju attīstības līmenis un to ietekme uz ekonomiku rada nepieciešamos noteikumus kodolenerģijas otrajai iespējai kā dažādo enerģijas veidu svarīgai sastāvdaļai. Šī tēma ir ļoti svarīga un aktuāla uz iekarsušo debašu fona par klimata pārmaiņām, energoapgādes drošību un alternatīvās enerģijas ražošanas risinājumu.

Manā valstī Bulgārijā Kozlodui kodolspēkstacija deva 43 % no kopējās valstī ražotās enerģijas, sekmējot ilgtspējīgu ekonomikas attīstību 2006. gadā. Protams, šie skaitļi attiecas uz laika posmu, pirms kodolspēkstacijas trešā un ceturtā bloka slēgšanas 2006. gada 31. decembrī. Analīzes rāda, ka dažās nākamajās desmitgadēs elektroenerģijas patēriņš visā pasaulē dubultosies. Visā pasaulē tiek celts 31 reaktors, un vēl citi ir plānošanas stadijā. Šis dinamiskais process liecina par to, ka aktīvi tiek meklēti risinājumi, lai tiktu galā ar izaicinājumiem, ar ko saskaras mūsdienu ekonomika – ražot lētu un tīru enerģiju, novērst klimata pārmaiņas, ņemt vērā siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotas saskaņā ar Kioto Protokolu, garantēt energoapgādes drošību un samazināt atkarību no importētas gāzes un naftas. Un, ja es atceros vēl vienu faktu, t.i., ka pašreiz kodolspēkstacijas ražo vienu trešo daļu elektroenerģijas Eiropas Savienībā, tad man jāsecina, ka varbūt ir pienācis laiks kodolrenesansei.

  Vladimír Remek (GUE/NGL). - (CS) Dāmas un kungi! Ziņojums ir jāuzslavē par to, ka tas ietver visas enerģētikas nozares, jo īpaši pievēršoties konvencionālajiem avotiem. Mums, protams, jāuzlabo fosilā kurināmā lietošanas efektivitāte.

Tomēr esmu pārliecināts, ka ir vairāki iemesli, kāpēc mēs nevaram iztikt bez kodolenerģijas. Ilgtspējīga attīstība, konkurētspējas saglabāšana visplašākajā nozīmē, pareiza vides aizsardzība un emisiju samazināšana ir tikai daži no šiem iemesliem. Mēs beidzot sākam apspriest kodolenerģiju, negatīvu jūtu un emociju nevadīti, lai gan daži iesniegtie grozījumi un pat dažas runas vēl arvien par to neliecina.

Es tāpēc priecājos dzirdēt reālistiskas balsis no Komisijas un citām ES iestādēm sakām, ka mums jāiekļauj kodolenerģija pat nākotnē. Daudzās valstīs kodolenerģija jau ir galvenais enerģijas avots un garantija tik plaši diskutētajai enerģijas neatkarībai un drošībai. Beidzot šķiet, ka, dzenoties pēc kvotām un procentiem, mēs nenonāksim pie tā, ko čehu sakāmvārds tik daiļrunīgi apraksta kā „ izliet ūdeni no vannas kopā ar bērnu”.

  Alejo Vidal-Quadras (PPE-DE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs! Pašu iniciatīvas ziņojums, par ko rīt balsosim, ir trešais un beidzamais ziņojums, ko sagatavojis Parlaments, un tas noslēdz Parlamenta atbildi uz enerģētikas pārskatu, ko iesniedza Komisija šī gada sākumā.

Mūsu kolēģis Herbert Reul debašu laikā komitejā ir paveicis lielisku darbu un uzrakstījis saprātīgu, konsekventu tekstu, kas pilnīgi ietver Parlamenta deputātu vairākuma intereses.

Fosilais kurināmais un kodolenerģija vēl ilgu laiku būs dažādu enerģijas veidu centrā, un, lai gan mēs esam noteikuši sev godkārīgus mērķus attiecībā uz atjaunojamajām enerģijām, fosilā kurināmā un kodolenerģijas ieguldījums būs visai liels vēl vairākas desmitgades. Tāpēc mums neatlaidīgi jāpēta, jāattīsta konvencionālie avoti un jāievieš tajos jauninājumi, jo mūsu saistību izpilde attiecībā uz klimata pārmaiņām, energoapgādes drošību un konkurētspēju prasa, lai mēs panākam šo avotu ilgtspējīgu izmantošanu.

Balsojums komitejā bija teicams, jo tas atspoguļoja progresu, kas sasniegts oglekļa dioksīda uztveršanā, energoefektivitātes uzlabošanā un elektroenerģijas ražošanā, ieguldījumā, ko dod sintētiskās degvielas transporta vajadzībām, un kodolnozares konkurētspējā.

Viena grupa Parlamenta ir iesniegusi gandrīz 40 grozījumu iedaļā par kodolenerģētiku, tiecoties pārmainīt visas objektīvās un reālistiskās atsauces uz kodoldegvielām uz atjaunojamo avotu atsaucēm. Es vēlos atgādināt viņiem, ka par šo jautājumu jau balsoja iepriekšējā plenārsēdē, un ļaujiet man teikt šai grupai, ka neviens viņus nekavē dzīvot nereālā pasaulē, bet ka mēs visi pieredzēsim viņu apmātības sekas, ja viņu argumenti gūs virsroku. Vairākums Parlamenta deputātu dod priekšroku darbam ar faktiem un izmanto šos faktus, lai izstrādātu saprātīgu politiku, kas nenoved mūsu sabiedrību pie kolektīva sabrukuma.

  Atanas Paparizov (PSE). - (BG) Ļaujiet man vispirms apsveikt referentu Reul kungu par viņa objektīvo un līdzsvaroto ziņojumu. Galvenā raksturīgā šī ziņojuma īpašība ir skaidrais pārskats par konvencionālo enerģijas avotu nozīmi, vajadzība ar jaunu tehnoloģiju palīdzību tos arvien efektīvāk izmantot, panākt Eiropas Savienības enerģētikas drošību, maksimāli ievērojot ilgtspējīgas attīstības mērķus un apkarojot klimata pārmaiņas. Es vēlos atbalstīt secinājumu, ka lielāki ieguldījumi enerģētikas tehnoloģijās Eiropā un dalībvalstīs ne tikai sekmēs ES enerģētikas mērķu sasniegšanu, bet arī palielinās tās eksporta iespējas saskaņā ar augstākiem energoefektivitātes un drošības standartiem.

Es vēlos izcelt to ziņojuma iedaļu, kurā ir runa par kodolenerģiju ne tikai tāpēc, ka tai ir vadoša loma enerģijas ražošanā no konvencionāliem avotiem, bet arī tāpēc, ka kodolenerģijas jomā ir jāievēro visaugstākie drošības standarti. Šajā ziņā būtisks ziņojuma aspekts ir atbalsts Komisijas aicinājumam ieviest Eiropas Savienībā kopējus kodoldrošības atsauces līmeņus. Es vēlos īpaši uzsvērt to, ka Bulgārija, kas plāno celt jaunu kodolspēkstaciju, ļoti interesējas par Eiropas Savienības palielināto lomu augstu kodoldrošības standartu ievērošanā, kā arī izdevīgu investīciju noteikumu ieviešanā liela apjoma projektiem, kam vajadzīgi ievērojami finanšu, materiālo un intelektuālo resursu ieguldījumi. Eiropas Savienības darbs, ieskaitot Augsta līmeņa kodoldrošības un kodolatkritumu apsaimniekošanas grupas darbu un pašreizējo Kodolenerģijas forumu, veicinās daudz racionālāku kodolenerģētikas iekļaušanu ES politikā.

  Markus Pieper (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs! Lai gan ir nepieciešams ieviest pasākumus klimata pārmaiņu apkarošanai un veicināt atjaunojamo enerģiju, ir ārkārtīgi svarīgi, lai Parlaments parūpētos arī par konvencionālo enerģijas avotu nākotni. Reul kunga ziņojumā ir uzsvērta ogļu un kodolenerģijas milzīgā nozīme reģionālajā ekonomikā. Mums Eiropā ir 300 000 darbavietu ogļrūpniecībā vien. Ekonomiku papildus stiprina spēkstacijas un ienākumi no nodokļiem. Aptuveni 60 % no saražotās elektroenerģijas dod Eiropas ogles un kodolenerģija. Protams, mums jāpalielina šo enerģijas avotu efektivitāte un drošība. Protams, mums ir jācenšas aizsargāt arī vidi, papildus izstrādājot tiesību normas, kas regulē tādus jautājumus kā oglekļa emisijas.

No otras puses, mums nevajadzētu likumdošanas skrūvi pievilkt pārāk cieši, lai ogles nezaudētu starptautisko konkurētspēju. Faktiski atjaunojamie enerģijas avoti neattīstīsies tik ātri, kā mēs to vēlētos. Mums draud neatkarības ierobežojumi ārpolitikas jomā un patvaļīga enerģijas piegādātāju rīcība. Vienīgais veids, kā nākotnē izvairīties no šiem draudiem, ir stratēģiski dažādi enerģijas avoti, kas ietver arī ogles un kodolenerģiju.

  Andres Tarand (PSE). - (ET) Lai kontrolētu klimata pārmaiņas, ir svarīgi samazināt oglekļa emisijas fosilā kurināmā degšanas procesā gandrīz līdz nullei. Tomēr, lai novērstu un mazinātu nevēlamās klimata pārmaiņas, ir jārīkojas jau tagad. Tīrā ogļu tehnoloģija var izrādīties iespējama, bet mēs pašlaik nevaram ar to saistīt visas cerības. Eiropas Savienībai ir ievērojami jāsamazina pašreizējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, un tam ir jābūt mūsu klimata politikas stūrakmenim. Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Parlamenta Pagaidu komiteja par klimata izmaiņām ir nesen pieņēmusi stingru nostāju sarunām Bali konferencē par klimatu decembrī.

Runājot par tīro ogļu tehnoloģiju, jāsaka, ka pašreiz pieejamos fondus vajadzīgajai pētniecībai, var, protams, palielināt, jo šis jautājums ir jāizpēta. Tomēr mēs nevaram gadu desmitiem ilgi gaidīt uz pētniecības rezultātiem, neko nedarot, un tāpēc mums tagad ir jāpievēršas pasākumiem, kas jāīsteno nekavējoties, proti, jāsamazina CO2 emisijas, jāveic energotaupības pasākumi un vispār jāpāriet uz atjaunojamajiem enerģijas avotiem.

Balsojums ITRE komitejā beidzās ar pārāk lielu uzsvaru uz kodolenerģiju Reul kunga ziņojumā, un pārāk maz diskusiju bija par atjaunojamajiem enerģijas avotiem. Tāpēc es pilnīgi atbalstu iesniegtos Parlamenta grozījumus, jo tie palīdz līdzsvarot ziņojumu. Jo īpaši es aicinu jūs atbalstīt ierosinātos grozījumus, kas iesaka Eiropas Komisijai izvēlēties atjaunojamos enerģijas avotus par sava Eiropas Stratēģiskā enerģētikas tehnoloģiju plāna centrālo tēmu.

  Vladimir Urutchev (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Vispirms man jāuzslavē Reul kungs par prasmi izdabūt savu ziņojumu cauri aptuveni 200 dažādu komiteju grozījumiem, lai sniegtu Parlamentam ļoti labi līdzsvarotu, konsekventu un godīgu ziņojumu, kas ir ļoti būtisks, ņemot vērā izaicinājumus, ar kuriem saskaramies šodien un saskarsimies turpmāk. Daudzi no šiem noraidītajiem grozījumiem ir pēdējā brīdi atkal parādījušies, un mums plenārsēdē tie atkal būs jāizmet. Šie grozījumi kaitē ne tikai ziņojumam, tie kaitē videi, kuras intereses daži no šiem priekšlikumiem sakās aizstāvam.

Es visai apzināti lietoju vārdu „godīgs” tāpēc, ka Reul kungs ir lietojis taustāmus vārdus, tādus kā „ogles” un „kodola”, un nevis slēpies aiz vispārējām frāzēm par to, kas varētu vai nevarētu būt ilgtspējīgs vai atjaunojams, un ir skaidrs, ka mēs turpināsim paļauties uz fosilā kurināmā dedzināšanu paaudžu paaudzēs. Protams, mēs atbalstām atjaunojamos enerģijas avotus. Mēs to darām tāpēc, ka tie nodrošina vajadzīgo tīro enerģiju. Tomēr vairākumā dalībvalstu atjaunojamā enerģija nespēj apmierināt ne vides mērķus, ne strauji pieaugošās prasības pēc enerģijas, ne mūsu vajadzību saglabāt konkurētspēju pasaules tirgos. Kā atbildīgiem politiķiem mums jāatsakās no pagātnes dogmām un jāatzīst, ka visām tīrajām tehnoloģijām ir sava nozīme. Gluži vienkārši mums ir jāsaglabā un jāpalielina kodolenerģijas proporcija, un arī tad mēs nebūsim izdarījuši pietiekami daudz. Manā valstī Bulgārijā mēs bez vajadzības pieprasījām slēgt tīru, drošu 2 000 MW kodolspēkstaciju.

  Joan Calabuig Rull (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs! Lai gan mēs esam izvēlējušies augstus mērķus, šķiet, ka mēs visi esam vienisprātis, ka konvencionālie enerģijas avoti arī turpmāk ieņems svarīgu vietu dažādo enerģijas avotu vidū. Tāpēc kodolenerģijai arī būs liela loma, jo tā ir joprojām vajadzīga, lai garantētu energoapgādes drošību un stabilitāti daudzās valstīs.

Tāpēc ir saprātīgi veikt pētniecību tajās teritorijās, kur kodolenerģijas trūkumi ir redzamāki, tādi kā drošība vai kodolatkritumu apsaimniekošana, bet mums jāatzīmē, ka ziņojumā ir skaidri atbalstīta ideja, ka kodolenerģijas izvēle ir vienīgi dalībvalstu kompetencē, kā Reul kungs jau sākumā norādīja.

Tomēr šķiet, ka daži cilvēki ir nolēmuši, ka Eiropai jāuztic sava nākotne gandrīz vienīgi kodolenerģijai, pakļaujot tai atjaunojamo enerģiju attīstību, efektivitātes palielināšanu un pētniecību. Ir kāda maza nianse, kas mums jāapsver: kāds ir sabiedrības viedoklis par to?

Mēs esam visnotaļ ņēmuši vērā reālo situāciju, bet, protams, mums ir jāizvēlas skaidras prioritātes, un šajā sakarā ir jānorāda, ka Stratēģiskais enerģētikas tehnoloģiju plāns, ko Komisijai ir drīz mums jāiesniedz, ir šī jautājuma svarīgs aspekts.

Mēs uzskatām, ka galvenajam mērķim jābūt atjaunojamo enerģijas avotu cenu samazināšanai, ēku, rūpniecības un transporta energoefektivitātes uzlabošanai un zema oglekļa sastāva tehnoloģiju progresam. Eiropai un dalībvalstīm jāizvēlas šie mērķi par politisku prioritāti un savu centienu izveidot nākotnes enerģētikas politiku centru.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). - (RO) Kopējā enerģijas ražošana Eiropas Savienībā balstās uz dažādiem enerģijas avotiem: 31 % kodolenerģijas, 29 % ogļu, 19 % gāzes, 14 % atjaunojamo enerģijas avotu un 5 % naftas.

Rumānija ražo 13,5 % enerģijas no naftas, 15,3% no oglēm un koksa un 5,9% ir hidroelektroenerģija un kodolelektroenerģija. Attiecība uz kodolenerģiju ir svarīgi gādāt par tās drošību un jo īpaši pienācīgu atkritumu apsaimniekošanu. Ceturtās paaudzes kodolenerģijas sistēmas ļauj labāk apsaimniekot kodolatkritumus un samazināt to apjomu. Tomēr ārkārtīgi svarīgs vides aizsardzības aspekts ir to ūdeņu attīrīšana, ko lieto reaktoru atdzesēšanai. Šī iemesla dēļ ieguldījumiem drošībā un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai jābūt prioritātei valstīs, kas ražo kodolenerģiju. Melnās jūras reģions ir ārkārtīgi svarīgs reģions Eiropas Savienības energoavotu dažādošanā. Reģionam ir stratēģiska loma ne tikai ogļūdeņražu transportēšanā no Kaspijas jūras reģiona uz Eiropas Savienību, bet arī ogļu resursu dēļ, kas atrodas Rumānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ukrainā un Krievijā. Ogļrūpniecībai ir svarīgi garantēt darba drošību un pienācīgus apstākļus cilvēku veselībai. Cik vien ilgi ogles būs enerģijas avots, būs vajadzīgi ieguldījumi, lai garantētu drošību darbā.

  Edit Herczog (PSE). - (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es apsveicu referentu un visus ēnu referentus. Šī ziņojuma īpašs sasniegums ir tas, ka Eiropas Parlaments bez šaubu ēnas ir pieņēmis atzinumu, ka ideoloģiski apsvērumi nevar ņemt virsroku pār vides un ekonomiskajām vajadzībām. Dažas no pašreizējām dalībvalstīm ir mēģinājušas to darīt veselu pusgadsimtu, bet, kā mēs zinām, neveiksmīgi. 1956. gadā Ungārija atmeta veltīgo politisko ideju, ka tā var būt dzelzs un tērauda valsts. Par laimi, Eiropas Savienībai nav bijusi vajadzība nonākt tādās galējībās, lai saprastu un atzītu, ka mums būs vajadzīgas visas mūsu zināšanas un visi mūsu resursi, lai droši apmierinātu mūsu vajadzības pēc enerģijas 21. gadsimtā. Tas prasa visu iespējamo enerģijas avotu un tehnoloģiju dažādību. Ideoloģija nespēj izlemt, uz kāda pamata Eiropas energoapgāde balstīsies pēc 10, 20 vai 50 gadiem; tas jāizlemj zinātnei. Politiķu ziņā ir pieprasīt drošību, koordinēt enerģijas avotus un gādāt, lai sabiedrība tos pieņem. Šī uzdevuma izpildei es vēlos, lai mēs visi – kā teiktu Ungārijas ogļrači - „jó szerencsét”, lai mēs visi dienas beigās droši iznākam ārā!

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Kā jau minēts, šis ir trešais ziņojums par Komisijas lēmumu un tam sekojošo Eiropadomes lēmumu. Vidal-Quadras kunga ziņojums palīdzēja mums noteikt iekšējā tirgus paketi. Thomsen kundzes ziņojumam būs milzīga ietekme uz mūsu priekšlikumiem par atjaunojamās enerģijas avotiem. Es varu ari apsolīt, ka mēs uzmanīgi sekosim balsojumam par Reul kunga ziņojumu, tāpēc ka šī ziņojuma rezultāti ietekmēs pieeju CCS – pirmkārt, tiesību aktu priekšlikumu un arī ziņojumu – un arī mūsu Stratēģisko enerģētikas tehnoloģiju plānu, un mūsu turpmāko politiku, ciktāl Euratom līgums piešķir mums pilnvaras kodolenerģijas attīstībai. Tāpēc Komisija uzmanīgi sekos šim balsojumam.

Tai pašā laikā es gribu uzsvērt pāris punktus. Tika minēts, ka mums jāmodernizē enerģētikas nozare. Ja atceros – tagad 2007. gadā – pirmās debates 2004. gadā, tad jāsaka, ka esam daudz sasnieguši. Noteikti energoapgādes drošība un klimata pārmaiņas ir cieši saistītas, un šajā posmā varbūt ir tikai viena liela atšķirība, kas ir oglekļa piesaistīšanas izmaksas, bet, manuprāt, naftas cenu izmaiņas palīdzēs to atrisināt.

Tai pašā laikā tika minēti klimata izaicinājumi. Mēs neieguldām tajā pietiekamus resursus. Mums patiešām ir jānosaka prioritātes. Bez lieliem ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē enerģijas nozarē mums nebūs panākumu. Manuprāt, trīs gadus ilgās debates ļoti palīdzēja sagatavot augsni. Bet tagad ir patiešām pienācis laiks risināt problēmas. Piemēram, kā gan var apgalvot, ka dažas dalībvalstis ir atkarīgas no trešām valstīm, ja struktūrfondi nemaz vai praktiski nemaz enerģētikai netiek piešķirti.

Es teikšu arī, ka tā daļa dalībvalstu budžetos, kas piešķirta pētniecībai un izstrādei, ir pārāk maza. Šie tātad ir galvenie jautājumi, ar ko mums jāsaskaras. Es baidos, ka nav palicis daudz laika līdz tam, kad mums būs nopietns satraukums tirgū. Tāpēc mums jārīkojas, un jārīkojas nekavējoties, pamatojoties uz to, pie kā Parlaments līdz šim ir strādājis.

Bija minēts arī viens īpašs jautājums: ka mums ir vajadzīgi pietiekami energoresursi. Lai nodrošinātu pietiekamus energoresursus, ir vajadzīga enerģijas pieprasījuma pārvaldība. Šajā sakarā Parlaments iesniedza priekšlikumu, un Komisija iesniedza priekšlikumu, un tai pašā laikā man bija jāierosina 12 pienākumu neizpildes procesi par energoefektivitātes rīcības plānu neiesniegšanu, kas ir pamatā pasākumiem, kuri saistīti ar enerģijas pieprasījumu.

Attiecībā uz pieprasījumu un atkarību no trešām valstīm varu teikt, ka tas arī ir jautājums, kas mums jāatrisina. Manuprāt, Saryusz-Wolski kunga ziņojums bija drosmīgs mēģinājums to paveikt. Ja kādu dalībvalsti šantažē piegādātājs, par to ir jārunā, Jo iemesls ir tas, ka mums ir kopēja ārpolitika un drošības politika (KĀDP), kas varētu nodrošināt pamatu kopējai rīcībai, un es uzskatu, ka jebkura valsts, kam ir pietiekami daudz drosmes, lai šantažētu kādu no ES dalībvalstīm, divreiz apdomās vai arī nekad nevienu nešantažēs, ja par to runās un to apspriedīs Padomē.

Savas runas pēdējā daļā es pieskaršos kodolenerģijai. Ir skaidrs, ka saskaņā ar Reformas līgumu par enerģijas veidu izvēli lemj dalībvalstis. Tas nozīmē, lēmums par kodolenerģiju ir jāpieņem ikvienai dalībvalstij. Tomēr ir jāsaprot, ka pašreizējie apstākļi noteikti prasa, ka spēkā esošajiem tiesību aktiem jāgarantē pārredzamība un paredzamība, jo tie attiecas uz ilgtermiņa ieguldījumiem.

Swoboda kungs minēja arī neizplatīšanas jautājumus. Mēs tos apsveram, bet, manuprāt, ir skaidrs, ka KĀDP ir jādod prioritāte un ka Euratom ir arī jāiesaistās un jāpalīdz, Bet KADP ir noteikti jāvada mūsu neizplatīšanas pasākumi.

Tagad divas konkrētas atbildes. Pirmkārt, Mochovce. Slovenské Elektrárne ir patiešām paziņojusi par nodomu celt kodolspēkstaciju. Tajā būs VVR reaktors 440/213, bet tas nav Černobiļas modelis. Komisija saskaņā ar Euratom līguma 41. pantu sagatavos atzinumu, ņemot vērā pilnīgi visus riska aspektus, ko izraisa šis lēmums. Tam būs vajadzīgs laiks, bet jūs varat būt droši, ka Komisija to pareizi novērtēs un nevilcināsies, ja mums būs kādas šaubas par aprīkojuma drošību.

Runājot par to, ka jānāk šeit apspriest dažu kodolspēkstacijas bloku slēgšanu, jāsaka, ka debates par šo jautājumu nebūs auglīgas. Par šo jautājumu vienojās eksperti, kas sagatavoja šo tēmu. To apsprieda politiskā līmenī, un par to vienojās valdības līmenī un apstiprināja referendumā visās dalībvalstīs, tostarp tajās, kur šie reaktori atrodas. Lūdzu, neatgriezieties pie tā, jo tas mūs atrauj no nākotnes jautājumiem. Nekādā ziņā netiks dota zaļā gaisma šo reaktoru ekspluatācijas paildzināšanai. Tas būtu strupceļš. Lūdzu, saprotiet, ka tie turpmāk netiks attīstīti.

Es zinu, varbūt jums ir personīgais viedoklis par to, bet nebūs nekādas turpmākās attīstības, vismaz no Eiropas Komisijas puses nē. Atzinums ir sagatavots. Par to demokrātiskā ceļā vienojās, ievērosim un cienīsim savas saistības.

Es augstu vērtēju izstrādāto ziņojumu. Tas ir ļoti grūts ziņojums, un, manuprāt, uzsvari tajā ir pareizi salikti. Es ceru, ka balsojums noteikti palīdzēs mums sagatavot dokumenta galīgo variantu līdz šī gada beigām.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks trešdien, 24. oktobrī.

18. Statistikas pārvaldības konsultatīvā padome – Eiropas Padomdevēja komiteja Kopienas statistikas informācijas politikas jomā (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir kopējas debates par šādiem ziņojumiem:

–Sharon Bowles ziņojums A6-0327/2007 Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Statistikas pārvaldības konsultatīvo padomi [COM(2006)0599 – C6-0348/2006 – 2006/0199(COD)] un

– Ieke van den Burg ziņojums A6-0328/2007 Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Padomdevējas komitejas izveidi Kopienas statistikas informācijas politikas jomā [COM(2006)0653 – C6-0379/2006 – 2006/0217(COD)].

  Joaquín Almunia, Komisijas loceklis. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! 2005. gadā Komisija ar Padomes un Parlamenta atbalstu uzsāka statistikas pārvaldības reformas procesu Eiropas Savienībā ar mērķi stiprināt visu Eiropas Savienības dalībvalstu statistikas institūtu un, protams, Eurostat un Eiropas Statistikas biroja neatkarību, viengabalainību un atbildību.

Pirmais šī procesa aspekts bija Eiropas Statistikas prakses kodeksa pieņemšana 2005. gada maijā. Šī kodeksa īstenošana noveda pie ciešākas sadarbības starp Eurostat un dalībvalstu statistikas institūtiem un pie uzlabotas dažādiem nolūkiem vākto statistikas datu ticamības; jo īpaši es tomēr vēlos minēt mērķi, kas daudzu gadu gaitā ir bijis debašu temats, proti, pārmērīgā valsts budžeta deficīta procedūra.

Kad Komisija ierosināja Prakses kodeksu, tā ieteica arī, lai tā pašregulējošo aspektu līdzsvarotu ziņojumu sistēmas izveide kodeksa ievērošanas uzraudzībai. Tā radās ideja par neatkarīgas ārējas konsultatīvās padomes izveidi, kam būtu aktīva loma prakses kodeksa īstenošanas uzraudzībā visas Eiropas statistikas sistēmā.

Tai pašā laikā Komisija norādīja, ka ir pareizi pārbaudīt Eiropas Ekonomiskās un sociālās statistikas informācijas padomdevējas komitejas sastāvu un darbību, lai padarītu to efektīvāku un piešķirtu tai lielāku stratēģisku nozīmi. ECOFIN padome un dalībvalstu statistikas iestādes atzinīgi novērtēja abus ieteikumus, un Komisija ietvēra to divos priekšlikumos pagājušā gada oktobrī; mēs šodien debatējam par šiem priekšlikumiem, un, ja jūs piekritīsiet man šajā jautājumā, es ceru, ka tie tiks pieņemti pirmajā lasījumā.

Šai nolūkā es jo īpaši vēlos apsveikt abas referentes Bowles kundzi un Van den Burg kundzi par viņu darbu un ziņojumu labo kvalitāti.

Eiropas statistikas pārvaldības stiprināšanas procesu papildina jauns Komisijas priekšlikums parskatīt regulu par Eiropas statistikas datu izstrādi, ko pieņēma pirms pāris dienām, 16. oktobrī. Šim priekšlikumam jāsaņem Padomes un Parlamenta apstiprinājums saskaņā ar koplēmuma procedūru, un mums tāpēc būs izdevība nākamajos mēnešos šeit par to debatēt.

Šī iniciatīvu pakete dos Eiropas Savienībai modernu, uzticamu un efektīvu statistikas sistēmu, kas spēj vairot sabiedrības uzticēšanos oficiāliem statistikas datiem. Es vēlreiz atsaucos uz pēdējos gados Parlamentā notikušajām debatēm par uzticamu budžeta datu vai uzticamu datu par dalībvalstu finansēm, IKP utt. lielo nozīmi vai vajadzību pēc cenu indeksa, uz ko sabiedrība varētu pilnīgi paļauties.

Attiecībā uz ziņojumiem, par kuriem mēs šovakar debatējam, ļaujiet man vienkārši norādīt, ka, mūsuprāt, būtu bijis labāk, ja tiktu ievērots iestāžu līdzsvars, kas, mūsuprāt, bija paredzēts sākotnējā priekšlikumā attiecībā uz Eiropas Statistikas pārvaldības konsultatīvās padomes locekļu iecelšanu un šīs padomes ziņojumu izstrādi un iesniegšanu. Katrā ziņā Komisija atzīst, ka sākotnējo priekšlikumu grozījumi ir, bez šaubām, ļoti svarīgi, tos atbalsta Padome un Parlaments, un tie nemaina mūsu sākotnējo priekšlikumu būtību.

Ņemot to vērā, priekšsēdētāja kungs, es beigās gribu vēlreiz pateikties referentiem un Ekonomikas un monetārai komitejai par viņu teicamo darbu un par atbalstu Komisijas darbam mūsu statistikas sistēmas modernizēšanā, tās uzticamības vairošanā un tās stiprināšanā.

  Sharon Bowles (ALDE), referente. – Priekšsēdētāja kungs! Šis lēmums attiecas uz Eiropas Statistikas pārvaldības konsultatīvās padomes izveidi. Statistiku dažādiem nolūkiem izmanto dalībvalstis, ES, starptautiskā mērogā un daudzas citas ieinteresētās puses. To, piemēram, lieto Eiropas Centrālā Banka ekonomiskajām analīzēm; Komisija ar Eurostat palīdzību sniedz statistiku, ko sastāda no dalībvalstu savāktajiem datiem.

Pirms dažiem gadiem radās jautājumi par to statistikas datu uzticamību ko dažas dalībvalstis sniedza ES iestādēm, un kļuva skaidrs, ka ir vajadzīga kvalitātes kontrole. Kā jau komisārs teica, reaģējot uz to, tika izstrādāts statistikas procedūru rīcības kodekss. Lai nodrošinātu konsekvences un prakses kodeksa ievērošanas pārbaudi, katras dalībvalsts statistikas biroju pārbauda ar salīdzinoša vērtējuma metodes palīdzību, kurā iesaistītas citas dalībvalstis un Eurostat. Plašākām pārbaudēm ierosināja ieviest neatkarīgu augsta līmeņa konsultatīvo padomi, ko tagad sauc par Eiropas Statistikas pārvaldības konsultatīvo padomi, kas ir šī priekšlikuma temats.

Godīgi jāsaka, ka visām iesaistītajām pusēm jutīgs jautājums ir tas, cik lielā mērā Konsultatīvajai padomei ir jāiejaucas. Esmu pateicīgs pašreizējai prezidentvalstij Portugālei un iepriekšējai prezidentvalstij Vācijai, kā arī Komisijai par to, ka tās atklāti pārrunāja šo jautājumu ar mani. Parlaments, protams, bija nolēmis, ka Konsultatīvajai padomei jābūt kam vairāk par Komisijas ziņojuma apzīmogotāju. Tomēr mēs esam panākuši vienošanos par līdzsvarotu un realizējamu priekšlikumu, kas tādā vai citādā formā ietver vairākumu no Parlamenta grozījumiem. Mani īpaši iepriecina tas, ka mēs esam spējuši vienoties ar Padomi par to, ka jāsekmē dialogs ne tikai ar šo Konsultatīvo padomi un Statistikas programmu komiteju, un Eiropas Statistikas padomdevēju komiteju, bet arī ar dalībvalstu ieinteresētajām organizācijām.

Konsultatīvā padome sniegs ziņojumu Parlamentam un Padomei un iekļaus ziņojumā novērtējumu prakses kodeksa īstenošanai Eiropas statistikas sistēmā. Konsultatīvā padome arī konsultēs Komisiju par atbilstošiem pasākumiem prakses kodeksa īstenošanas veicināšanai Eurostat un visā Eiropas statistikas sistēmā. Tā arī konsultēs par to, kā informēt datu lietotājus un datu sniedzējus par prakses kodeksu un kā to koriģēt. Pasākumi Konsultatīvās padomes neatkarības nodrošināšanai un Parlamenta iesaistīšanai darbinieku iecelšanā arī ir ietverti. Tādējādi pēc apspriešanās ar Komisiju Padome izraugās un Parlaments apstiprina amatā Konsultatīvās padomes priekšsēdētāju. Gan Parlaments, gan Padome ieceļ trīs Konsultatīvās padomes locekļus. Priekšsēdētājs nedrīkst būt pašreizējā Valsts statistikas biroja loceklis, nedz Komisijas loceklis, kā arī viņš nedrīkst ieņemt šādu amatu pēdējo divu gadu laikā. Mēs apsvērām, vai nepiemērot šādus noteikumus visiem Konsultatīvās padomes locekļiem, bet tas nav lietderīgi. Tomēr mēs pievienojām prasību, ka Konsultatīvās padomes locekļiem jābūt papildu prasmēm un pieredzei. Gadījumā, ja mūsu aprēķini nav pareizi, lai Konsultatīvā padome pati varētu spriest, vai tai ir taisnība, vai ne, tāpēc pēc trim gadiem ir piemērojama klauzula par pārskatīšanu. Tas dos Konsultatīvajai padomei pietiekami daudz laika, lai novērtētu, vai procedūras darbojas un ir efektīvas, vai arī ir nepieciešamas pārmaiņas, un tam ir jābūt nopietnam pārskatam.

Parlamentam, Portugāles prezidentvalstij un Komisijai bija ļoti lietderīgs dialogs par šo dokumentu, un es viņiem pateicos. Es priecājos, ka spēju šo priekšlikumu ar ēnu referentu palīdzību novest līdz pieņemšanai vienā lasījumā, par ko es viņiem arī pateicos.

  Ieke van den Burg (PSE), referente. – Priekšsēdētāja kungs! Ļaujiet man vispirms izteikt divas iepriekšējas piezīmes. Viena no tām ir par to, ka acīmredzot šis statistikas jautājums nav pietiekami „seksīgs” temats un to vienmēr ievieto darba kārtības beigās. Tomēr es nedaudz raizējos par to, ka ir politiķi, Parlamenta deputāti un citi, kam bieži tīk žēloties par statistikas datu sniegšanu, bet, kad rodas izdevība kaut ko uzlabot, viņi aktīvi neiesaistās, lai situāciju padarītu labāku.

Otrā piezīme ir par manām cerībām, ka komisārs vismaz novērtēs, ka mums notiek šīs debates. Bowles kundze un es esam teikušas, ka mums nav īsti vajadzīgs, lai notiek šīs debates, bet ir svarīgi uzsvērt to, ka jūs esat kaut ko darījuši attiecība uz statistiku un ka šie jautājumi ir pelnījuši kaut kādu uzmanību. Tāpēc es ceru, ka jūs nevainosiet mūs par to, ka mēs jūs aizkavējam šeit tik vēlā stundā.

Ļaujiet man jūs apsveikt par ļoti konkrētajiem pasākumiem, ko esat pieņēmuši attiecībā uz statistikas problēmām, kas ir vairākkārt parādījušās pēdējā laikā. Es zinu, ka jums tas bija jādara tajā politiskās manevrēšanas telpā, ko jums atvēlējusi Padome, jo mēs apzināmies, ka Eiropas Komisija nevar piespiest dalībvalstis izveidot neatkarīgus statistikas birojus un sniegt tiem priekšrakstus, kā strādāt un kā rīkoties ar skaitļiem un datiem.

Ministri un EP deputāti, kas visskaļāk un visnelokāmāk žēlojas par to, ka citu sniegtajiem skaitļiem nevar uzticēties, ir tie paši, kas nevēlas, lai jūs jaucaties viņu darīšanās un pārkāpjat viņu neatkarību un viņu statistikas datu interpretāciju. Šī ir problēma, kas jāatrisina.

Tomēr šajā sakarā, manuprāt, bija gudri no jūsu puses, komisār, izvēlēties pragmatisku, augšupēju pieeju un galveno vērību pievērst salīdzinošiem vērtējumiem un prakses kodeksam, un reformēt statistikas sistēmas pārvaldības struktūru, izveidojot jaunu augsta līmeņa pārvaldības padomi, par ko runāja Bowles kundze, kā arī pārveidojot Eiropas Ekonomiskās un sociālās statistikas informācijas padomdevēju komiteju (CEIES), kas nodarbojās ar ekonomisko un sociālo statistiku, uzlabotā un mazākā padomdevēju komitejā ar plašākām pilnvarām.

Boles kundzes un manā ziņojumā mēs centāmies to vēl vairāk uzlabot un atbalstīt un stiprināt Komisijas pieeju. Tai pašā laikā mēs esam nodrošinājušas – saskaņā ar jūsu priekšlikumu - , ka šīs abas jaunās Eiropas Savienības iestādes var labi strādāt un būt lielākā mērā neatkarīgas no Komisijas un Eurostat.

Tas varbūt nebija pilnīga saskaņā ar Komisijas nolūku, bet es tomēr vēlos izteikt atzinību Eurostat ģenerāldirektoram par to, ka viņš ļoti augstsirdīgi uzņēma to, ka mēs sistēmā, ko izveidojām atņēmām viņam balsstiesības.

Es vēlos izteikt atzinību arī Portugāles prezidentvalstij un Cordeiro kundzei par to, ka viņa prasmīgi vadīja Padomes darba grupu un veda sarunas ar mums par vienošanos pirmajā lasījumā šajā jautājumā. Tā bija ļoti produktīva procedūra, kas ietaupīja mums daudz laika un aiztaupīja birokrātiskus šķēršļus. Tādējādi Hans-Peter Martin kungs, kas arī ir lūdzis vārdu, var redzēt piemēru, kā veiksmīgi rīkoties šāda veida koplēmuma procedūras gadījumā.

Ļaujiet man īsumā pakavēties pie dažiem Statistikas padomes aspektiem, ko es darīšu rakstveidā. Ja jūs lasāt dokumentus, jūs varat pamanīt, kur mēs ieviesām izmaiņas, tāpēc es šeit to neatkārtošu, bet palikšu pie savas vēlmes, lai šīs abas organizācijas liek saprast, kā statistikas sistēmas funkcionē, un ievieš dažus uzlabojumus, un palīdz mums iegūt ticamus skaitļus, un pamato mūsu ekonomisko darbību ar ticamiem datiem.

  Jean-Paul Gauzès, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Eiropas statistikas sistēmas uzlabošana ir daļa no lielāka uzdevuma nodrošināt pareizu ekonomikas pārvaldību Eiropas Savienībā, jo īpaši attiecībā uz Stabilitātes un izaugsmes pakta korekcijām. Es atbalstu vēlēšanos, ko izteikusi gan Komisija, gan dalībvalstis, lai tiktu uzlabota statistiskās informācijas kvalitāte. Manā skatījumā iespēja noteikt, kas veido pārmērīgu budžeta deficītu, ir atkarīga no datu ticamības. Neuzticami dati apdraud visu Stabilitātes un izaugsmes paktu.

Apmaiņā pret elastību, īstenojot paktu, ko ieviesa saskaņā ar reformu, kuru pieņēma Eiropadome 2005. gada martā, vajadzīgajiem skaitļiem jābūt neapšaubāmiem un pārbaudāmiem. Elastība arī ir svarīga sakarā ar pašreizējo euro zonas paplašināšanos. Mums jāmācās no pagātnes pieredzes. Eiropas Savienībai jau ir nācies pārskatīt statistiku attiecībā uz dalībvalstu budžeta deficītu un parādu līmeni; pašlaik vairākas dalībvalstis vēlas pievienoties euro zonai, tāpēc statistiskās informācijas apjoms, kas jāapstrādā, palielināsies, tāpat kā to pušu skaits, kas būs iesaistītas diskusijās.

Ierosinātais Eiropas statistikas sistēmas uzlabojums palīdzēs kliedēt pamatotas bažas par dalībvalstu iesniegto datu ticamību un par to pārbaudes sistēmu. Mums jārūpējas par to, lai netiek apšaubīta visa statistikas sistēma un Eurostat spēja pārbaudīt budžeta datus, ko iesniedz dalībvalstis.

Šo iemeslu dēļ es atbalstu reformu, kuras rezultātā tiks izveidota, pirmkārt, Eiropas Padomdevēja komiteja Kopienas statistikas informācijas politikas jomā un, otrkārt, Eiropas Statistikas pārvaldības konsultatīvā padome – abas iestādes, kas spēj aktīvi palīdzēt uzraudzīt rīcības kodeksa īstenošanu visā Eiropas statistikas sistēmā.

Es nekavēšos atbalstīt priekšlikumus, ko izteica abas mūsu lieliskās referentes.

  Wolf Klinz, ALDE komitejas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Kā jūs jau norādījāt, komisār, statistika ir būtiski svarīga gan Eiropas Savienībai, gan dalībvalstīm daudzās politikas jomās. Ja mēs gribam izvairīties no nepareiziem lēmumiem un nevēlamiem notikumiem, statistikai jābūt jēgpilnai, ticamai, pakļautai tikai vienai interpretācijai un tāpēc arī salīdzināmai. Tas diemžēl ne vienmēr ir bijis tā. Tāpēc es atzinīgi vērtēju Eiropas Statistikas padomdevēju komiteju un Eiropas Statistikas pārvaldības konsultatīvo padomi. Grozījumi, ko iesniedzis Eiropas Parlaments, es ceru, piešķirs abām organizācijām nepieciešamās pilnvaras.

Ļaujiet man pirmkārt uzsvērt, ka Statistikas padomdevēja komiteja būs neatkarīga un ka visas ieinteresētās grupas būs tajā pārstāvētas. Komitejai būs mazāk locekļu nekā tās priekštecei Ekonomiskās un sociālās statistikas informācijas padomdevēju komitejai (CEIES), un samazinājums no 79 līdz 24 locekļiem padarīs to ievērojami efektīvāku. Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs būs Padomdevējas komitejas loceklis ar balsstiesībām, bet Eurostat ģenerāldirektoram ir piešķirts locekļa bez balsstiesībām statuss. Tas uzsver komitejas neatkarību.

Otrkārt, Statistikas pārvaldības konsultatīvā padome ir lietderīgs papildinājums Padomdevējai komitejai. Konsultatīvā padome uzraudzīs un, es ceru, aktīvi veicinās rīcības kodeksa piemērošanu visos Eiropas statistikas jautājumos.

Var tikai cerēt, ka ar šo divu organizāciju palīdzību tās klientiem būs lielāka ietekme uz statistikas darba programmu un ka rīcības kodekss tik stingri iesakņosies, ka apzināti vai neapzināti sniegta kļūdaina informācija vai nepareizi dati piederēs pagātnei.

Ļaujiet man beigt ar pateicību abām referentēm par viņu darbu un par viņu gatavību atklāti un konstruktīvi apspriest strīdīgus jautājumus

  Mieczysław Edmund Janowski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos izteikt atzinību Bowles kundzei un Van den Burg kundzei par ziņojumiem.

Mums jāapzinās Eiropas statistikas sistēmas nozīme, kas var būt pasaules vislabākā sistēma Mēs šeit runājam ne tikai par skaitļu sarakstu, tabulu un diagrammu skaidrību. Vissvarīgākais jautājums ir statistikas datu ticamība un pilnība Eiropas Savienības, dalībvalstu un arī - un to es vēlos uzsvērt - reģionu līmenī. Šī iemesla dēļ ir būtiski nodrošināt informācijas nepārtrauktību, kā arī piekļuvi tai. Es vēlos piebilst, ka tikai statistikas dati, kas ir savākti un pārbaudīti pēc vienas metodes saskaņā ar statistikas principiem, var būt ticami un pārredzami, un tos neietekmēs īstermiņa intereses vai parejošas prioritātes. Mana pieredze reģionālajā politikā skaidri liecina, ka šāds risks pastāv.

Šī iemesla dēļ ir jāpriecājas, ka mums ir ES statistikas programma 2008. – 2012. gadam. Lai tā darbotos, tomēr ir vajadzīgs pienācīgs finansējums un galvenokārt apspriešanās, statistikas procedūru kodeksa uzraudzība, kā arī statistikas pārvaldība. Dažādo dalībvalstu sistēmu dēļ ir ļoti svarīgi koordinēt un apvienot tās gan 27 dalībvalstu, gan statistikas biroju, gan arī Eurostat līmenī. Tāpēc es vēlos atbalstīt abus ziņojumus.

  Hans-Peter Martin (NI). - (DE) Priekšsēdētāja kungs! Ir vispārēja vienošanās par to, cik svarīga ir statistika un ne tikai to cilvēku starpā, kam ir izdevies ierasties šeit tik vēlā stundā. Jautājums ir, vai mērķis, ko, manuprāt, mēs visi cenšamies sasniegt, tiks sasniegts ar to pasākumu palīdzību, kas šeit ierosināti. Es par to domāju, komisār, kad jūs runājāt par vēl vienu jaunu regulu, kas jums jāapspriež ar mums. Varbūt jūs varat mums pastāstīt, vai tās noteikumi ietekmēs šīs padomdevēju organizācijas.

Otrais jautājums ir šāds: padomdevēju organizācijām draud lielas briesmas, ka tās sāks noteikt pašas sev likumus un visu novilcinās. Vai nebūtu bijis prātīgāk, beigu beigās, iesaistot ārējos pārvaldības konsultantus, ātri, koncentrēti un skaidri novērtēt problēmas, kas atgadījās Eurostat, un tad nekavējoties vienoties ar Parlamentu un nevis atkal novelt atbildību uz citiem un atlikt šo jautājumu? Galu galā, mēs visi zinām, ka lietas būtība ir saskaņotības trūkums starp Eurostat un dalībvalstu statistikas birojiem. Vienīgais, ko padomdevēja organizācija var darīt, ir iekļaut šo problēmu vēlreiz darba kārtībā, bet tas, protams, neieviesīs īstu pārredzamību un efektivitāti.

  Joaquín Almunia, Komisijas loceklis. − (ES) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es pateicos visiem, jo īpaši referentiem, bet arī citiem cilvēkiem, kas uzstājās debatēs par jūsu iesaistīšanos un sadarbību Eiropas Savienības statistikas pārvaldības uzlabošanā un ar otrās komiteju reformas palīdzību par statistikas datu lietotāju iesaistīšanās Eiropas ekonomiskajā un sociālajā dzīvē uzlabošanu ar mērķi izveidot labāku statistikas sistēmu, uzticamāku sistēmu.

Mēs runājam par sistēmu, un, kā teica Van den Burg kundze, gan Eiropas Statistikas aģentūrai (Eurostat), gan 27 dalībvalstu statistikas birojiem jāizvirza vienādas prasības, un tajos jāiegulda vienādas cerības, tiem jāsadarbojas, tiem jāstrādā saskaņoti, tiem jāmudina citam citi; tāpēc ir vajadzīgs prakses kodekss, un tas, kā to piemēro, manuprāt, ir ļoti pozitīvs process. Es ceru, ka šī jaunā organizācija spēs saprast šī procesa nozīmi un virzīt to uz priekšu, un strādāt, domājot par nākotni, jo daudzās nozarēs piekļuve ticamiem statistikas datiem ir ļoti svarīga.

Gauzès kungs minēja Izaugsmes un stabilitātes paktu. Savā ievadrunā es arī to darīju. Šajā daudzpusējā sistēmā, uzraugot budžeta disciplīnu, ir ļoti svarīgi iegūt ticamus skaitļus, Bet ir arī ļoti svarīgi iegūt ticamus skaitļus par nacionālo produktu, lai varētu finansēt Eiropas Savienību; ir arī ļoti svarīgi iegūt ticamu cenu indeksu; tāpat ir ļoti svarīgi iegūt statistiku par ārējo tirdzniecību; ir arī ļoti svarīgi iegūt statistikas datus par ārējiem ieguldījumiem vai tirdzniecības modeļiem, vai finanšu plūsmām.

Visos aspektos, ko apspriedām, vai ko uzklausījām, katrā ziņā iepriekšējā, enerģijas jautājumā īpaši liela nozīme ir enerģētikas statistikai, tāpat kā statistikai par imigrāciju vai arī jautājumiem, kas saistīti ar to, ko mēs līdz šim pazinām kā trešo pīlāru. Ir ļoti daudz darbības jomu, praktiski visas Eiropas Savienības darbības jomas, kurās ir vajadzīga ticama statistika, un, lai gan šis nav īpaši „seksīgs” temats, kā to formulēja Van den Burg kundze, šo debašu lielā nozīme ir nenoliedzama, un es ceru, ka abas organizācijas izpildīs to, ko mēs no tām prasām saskaņā ar šīm abām regulām.

Mūs gaida vēl viena svarīga noteikumu pakete - „Statistikas tiesību akti”. Ņemot vērā šīs paketes sastāvu un gan Eurostat, gan visu Eiropas Statistikas biroja amatpersonu, gan visu 27 dalībvalstu statistikas institūtu lielās pūles, es ceru, ka dažos nākamajos gados visas šaubas par Eiropas statistikas kvalitāti, iespējams, izgaisīs un mēs panāksim lielāku efektivitāti un labāku mūsu politikas un lēmumu atbilstību Eiropas pilsoņu prasībām un centieniem, jo tieši ar to mēs būtībā saskaramies, kad runājam par statistiku.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks trešdien, 24. oktobrī..

19. Nākamās sesijas darba kārtība: sk. protokolu

20. Sēdes slēgšana

(Sēdi slēdza plkst. 23.00)