Debašu stenogramma

Otrdiena, 2007. gada 23. oktobris - Strasbūra

10. Balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: Miroslav Ouzkż (A6-03952007)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − – (PT) Šo Konvenciju, kuras mērķis ir noteikt pušu saistības novērtēt konkrētu darbību ietekmi uz vidi agrīnā plānošanas posmā un kas valstīm uzliek vispārēju pienākumu attiecībā uz visu to lielo projektu paziņošanu un apspriešanu, kuru visticamāk ievērojami negatīvi ietekmēs vidi pārrobežās, Kopiena un tās dalībvalstis parakstīja 1991. gada 26. februārī un Kopiena apstiprināja 1997. gada 27. jūnijā.

Parlaments apstiprināja dažus grozījumus, jo īpaši grozījumu, kas paplašina „sabiedrība” definīciju Konvencijas 1. panta x. Punktā, lai precizētu, ka sabiedrība, kura var piedalīties procedūrās saskaņā ar Konvenciju, ietver pilsonisko sabiedrību un, jo īpaši nevalstiskās organizācijas, un grozījumu, kas ļauj Konvencijai pievienoties valstīm, kas nav Kopienas dalībvalstis, ja to apstiprina Konvencijas puses; šie grozījumi ir pelnījuši mūsu atbalstu.

Pārējie grozījumi mums šķiet mazāk nozīmīgi. Principā es neuzskatu, ka tie rada problēmas.

Tādēļ piekritām referentam un balsojām atbalstoši par ziņojumu.

  Diamanto Manolakou (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Īsajā ziņojumā ir nopietnas plaisas, kas samazina jauninājuma nozīmi.

Tiesību aktu noteikumi, kas reglamentē vides aizsardzību, ir kompromiss starp vajadzību aizsargāt un lielo uzņēmumu nepieciešamību maksimizēt savu pārmērīgo peļņu, lai tur vai kas. Pārmērīga aizraušanās ar peļņu nostāda ES starptautisko uzņēmumu konkurētspēju par galveno prioritāti. To raksturo šādi elementi:

i. Kioto Protokols, kurā piesārņojošu vielu tirdzniecība ir pats galvenais;

ii. viss tiesiskais regulējums, kas sekmē ĢMO izmantošanu un paplašināšanu;

iii. tiesību akti par ķīmisku vielu atļautu izmantošanu patēriņa produktos; pagāja 40 gadi līdz pabeidza šo tiesību aktu, lai gan tajā, protams, ir daudz izņēmumu, sākot ar 1967. gadu (Direktīva 67/458/EEK) līdz 2007. gadam, kad stājās spēkā REACH regula;

iv. radioaktīvo atkritumu integrētās pārvaldības tiesiskais regulējums, kurā vēl ir ārkārtīgi daudz trūkumu;

v. biodegvielu izkropļota attīstība uz pārtikas graudaugu rēķina.

Starptautiskiem uzņēmumiem joprojām ļauj rīkoties, kaitējot videi. Viss, ko viņiem piemēro, ir daži sodi, kuri veido ļoti mazu daļu no papildu peļņas, ko viņi gūst, sagraujot vidi. Tas pierāda seno parunu, ka maksātājs pasūta mūziku.

Mēs uzskatām, ka tie ir nopietni trūkumi. Ir nepieciešams īss, bet ļoti jēgpilns un lietderīgs dokuments par šiem jautājumiem.

- Ziņojums: Jean-Marie Cavada (A6-03602007)

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Konvencija par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību un tās protokoli ir to konvenciju un protokolu sarakstā, kas pieņemti tieslietu un iekšlietu jomā, kurš savukārt ietverts Pievienošanās akta I pielikumā.

Šo Konvenciju un tās protokolus pieņēma 1996. gadā, lai izveidotu kopēju pamatu EK finansiālo interešu aizsardzībai ar krimināllikumu, un tā stājās spēkā 2002. gadā pēc ratifikācijas toreiz 15 dalībvalstīs.

Lai izvairītos no laika nelietderīgas izmantošanas un pūlēm pie darbietilpīgām sarunām, kā arī konkrēto pievienošanās protokolu katrai konvencijai parakstīšanas un ratifikācijas (kas būtu jāveic 27 dalībvalstīm), Rumānijas un Bulgārijas Pievienošanās aktā ieviesa vienkāršotu sistēmu, ar kuras palīdzību var pievienoties konvencijām un protokoliem, ko noslēgušas dalībvalstis, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 34. panta un EK līguma 293. panta.

Tādēļ es atbalstu šo Padomes lēmuma priekšlikumu, kas vienkāršo šīs Konvencijas spēkā stāšanās datuma noteikšanu saistībā ar Rumāniju un Bulgāriju.

- Ziņojums: Carlos Coelho (A6-0357/2007)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE), rakstiski. – (LT) Es vēlos runāt par divi dokumentu paketi – Komisijas priekšlikumu un Padomes lēmumu attiecībā uz Šengenas informācijas sistēmas infrastruktūras izstrādi un tās īstenošanu un pārvaldību. Es balsoju atbalstoši par abām rezolūcijām un uzskatu, ka tās ir ļoti svarīgi ES normatīvie dokumenti.

Diemžēl SIS II darbības sākšana tiek visu laiku atlikta. Esam tik ļoti atpalikuši no grafika, ir svarīgi atrast tādu risinājumu šai situācijai, kas mums pēc 2008. gada 13. novembra ļautu izmantot SIS 1+ network, t.i., paplašināt SISNET nodrošināto tīklu un izveidot rezerves risinājumu, izmantojot s-TESTA tīklu.

Tagad ir kļuvis skaidrs, ka SIS II piešķirtie cilvēkresursi un finansējums būs jādala starp trīs projektiem, ko izstrādā vienlaikus – SIS II, SISone4all un komunikāciju infrastruktūras uzstādīšana, darbība un pārvaldība. Tas negatīvi ietekmēs SIS II īstenošanu.

Tādēļ lēmums par SIS 1+ un pēc tam SISone4all finansēšanu būs ļoti svarīgs. Vai to finansēs visas iesaistītās puses? Vai SISNET, piemēram, saņems finansējumu ES budžeta? Pareiza ES un dalībvalsti resursu sadale būs ļoti svarīga. Tomēr, ņemot vērā projekta nozīmi, ja runājam par ES drošību, ir acīmredzams, ka SIS II ir galvenā prioritāte. Mums jāpiešķir līdzekļi ES drošībai un komunikāciju infrastruktūras izstrādei.

- Ziņojums: Reimer Böge (A6-0378/2007)

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Tikai vienu gadu pēc dibināšanas, kas notika 2006. gadā, Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds jau ir saņēmis pieprasījumus. Es atzinīgo vērtēju balsojumu par lēmumu mobilizēt fondu, kas ir pirmais mēģinājums atbalstīt mūsu Eiropas pilsoņus, kuri saskaras ar globalizācijas problēmām

Globalizācija ir fenomens, kas piedāvā vairākas izdevības un iespējas, bet arī rada pielāgošanās grūtības saistībā ar tās sekām. Tādēļ ES ir ļoti svarīgi spēt ne tikai reaģēt uz šādām problēmām, bet arī rast tām efektīvu pieeju, ātri mobilizējot nepieciešamos finanšu instrumentus. Eiropas pilsoņu drošība un uzticība nākotnē ir atkarīga no mūsu darbībām un iniciatīvām.

Esmu ļoti gandarīta par šī fonda uzmanības orientēšanu uz nodarbinātību un darba drošību, taču vēlos arī uzsvērt, ka nozīmīga ir izglītība šajā jomā un vajadzība ņemt vērā izglītību arī nākotnē, kad notiks fonda mobilizācijas. Nobeigumā ceru, ka nākotnē, kad tas būs nepieciešams, katra ES dalībvalsts gūs labumu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda mobilizācijas, kura rezultāti, kas nav tik sekmīgi, ietekmē mūs visus, arī jaunās dalībvalstis. Tas ir vienīgais veids, kādā mēs spēsim izveidot patiesi piemērotu attīstību visā ES teritorijā.

  Proinsias De Rossa (PSE), rakstiski. − Es balsoju atbalstoši par šo Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda pirmo mobilizāciju. Fondu izveidojas pēc sekmīgas kampaņas, ko organizēja PSE grupa, lai mazinātu globalizācijas ietekmi uz Eiropas darba ņēmējiem.

Šajā gadījumā fondu izmanto, lai atbalstītu apmēram 900 darba ņēmējus, kas Francijā atlaisti no darba štatu samazināšanas rezultātā automobiļu nozarē.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) 2007. gada martā Francija pieprasīja EGPF mobilizāciju saistībā ar 1345 Renault SA darbinieku un 1057 Peugeot SA darbinieku, kā arī šo uzņēmumu piegādātāju darbinieku atlaišanu no darba štatu samazināšanas rezultātā.

Šī fonda budžeta ierobežojumu (500 miljoni eiro gadā), tā ierobežoto atbilstības kritēriju un iesaistīto darbinieku skaita dēļ Kopienas piešķirtā finansējuma apjoms bija 3 816 280 eiro. Tādējādi varam redzēt, ka katram ar Renault saistītam un atlaistam darbiniekam tie bija 1902 eiro un katram ar Peugeot saistītam un atlaistam darbiniekam – 1190 eiro.

Eiropas Komisija aprēķināja, ka no 35 000 līdz 50 000 darba ņēmēju varētu gūt labumu no šī fonda, taču ES dati parāda, ka to darbinieku skaits, kas tiek atlaisti „pārstrukturēšanās” dēļ stipri pārsniedz pusi miljona. Situācija ir vēl nopietnāka, jo lielākā daļa šo darba ņēmēju tika atlaisti tādas „pārstrukturēšanās” dēļ, ko uzskata par pārstrukturēšanos ES „iekšienē”, tādēļ šie darba ņēmēji neatbilst atbilstības kritērijiem.

Patiesībā ir nepieciešams beigt liberalizācijas un peļņas maksimizēšanas politiku, kas ir pārvietošanu un „pārstrukturēšanās” cēlonis, un sākt piemērot pasākumus, lai saglabātu darba vietas.

  Janusz Lewandowski (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu izveidoja 2006. gadā saistībā ar Konstitūcijas sakāves Francijas referendumā lielo spiedienu. Jau no paša sākuma radās iespaids, ka tā ir kompensāciju formula, kas drīzāk saistīta ar pārspīlēto problēmu attiecībā uz darba vietu „pārvietošanu” uz jaunajām dalībvalstīm, nevis globalizācijas problēmu. Tādējādi fonds ir atbilde uz bailēm, kas saistītas ar ES paplašināšanos, lai gan patiesībā tas šīs bailes nostiprina un bloķē ieguvumus, ko jaunajām un vecajām dalībvalstīm nodrošina Eiropas apvienošana 2004. gadā.

Nav pārsteigums, ka sākam ar pieteikumu no Francijas un ka tas saistīts ar sarežģījumiem, ar ko saskārušies Peugeot un Renault piegādātāji 3,8 miljoni eiro apmērā. Pieteikums ir pienācīgi pamatots un ir saņēmis pilnu EP Budžeta komitejas atbalstu.

Es ceru, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds nekļūs par tipisku īres meklēšanas metodi, citiem vārdiem sakot, par vieglu metodi, kā grūtībās nonākušiem uzņēmumiem iegūt ES subsīdijas, ko piešķir, pamatojoties uz ne visai precīziem kritērijiem. Pārāk daudzi Eiropas uzņēmumi saskaras ar pārstrukturēšanas problēmu konkurētspējas globālajā ekonomikā vārdā, lai fonds, kura gada griesti ir 500 miljoni eiro, spētu nodrošināt visas vajadzības.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju atbalstoši par šo ziņojumu, kas sniedz Parlamenta atbalstu pirmajam līdzekļu piešķīrumam no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda, kuru izveidoja ar spēcīgu PSE atbalstu, lai mazinātu globalizācijas ietekmi uz darba ņēmējiem.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Lēmums izmantot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu un atbilde uz Francijas valdības pieprasījumu ir iespēja, kas mums būtu uzmanīgi jāuzrauga, lai pārbaudītu, vai šis fonds patiesi nodrošina vēlamos rezultātus.

Saskaņā ar tā izveidošanas dienā organizētajās debatēs paustajiem viedokļiem šī fonda mērķis ir institucionāla reforma solidaritātes nolūkā attiecībā uz globalizācijas procesa neparedzētajām un negatīvajām sekām. Acīmredzot brīva tirgus pielāgošana vienmēr būs labāka iespēja par valsts vai līdzvērtīgu iejaukšanos. Jebkurā gadījumā šis fonds pastāv saistībā ar ES un risinājumiem, ko vairākums dalībvalstu pieņem, lai atrisināti sociālās krīzes, tādēļ problēma šajā gadījumā ir, pirmkārt, nodrošināt, ka mobilizācijas rezultāti atbilst gaidītajiem un, otrkārt, ka šāda veida iejaukšanās nenosūta nepareizos signālus tirgum, tādējādi neapzināti sekmējot risināmus, kuri pēc laika radīs vēl lielākas briesmas. Tā kā domāju un ceru, ka tas tā nebūs, es par ziņojumu balsoju atbalstoši.

- Ziņojums: Christa Klaß (A6-0347/2007)

  Christa Klaß (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties saviem kolēģiem deputātiem par balsojuma rezultātu. Tas ir pamatots uz ziņojuma par pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu rezultātu. Mēs esam izbalsojuši visaugstākos līmeņus. Tomēr esam koncentrējuši uzmanību uz lietotāju un tirgotāju apmācību un informētību. Tikai eksperts un prasmīga pesticīdu izmantošana var nodrošināt ilgtspējību. Šeit tiek izmantotas tikai vismodernākā tehnoloģijas un visjaunākā informācija.

Mēs atbalstām integrētu pesticīdu pārvaldību. Komisija aicina integrēto pesticīdu pārvaldību padarīt par obligātu lauksaimniecībā kopumā līdz 2014. gadam. Tam mums nepieciešami vispārēji standarti. Mēs nevaram iespiest integrēto pesticīdu pārvaldību fiksētos kritērijos, pavisam noteikti ne visā Eiropā.

Integrētā pesticīdu pārvaldība ir vienmēr jāattīsta elastīgi. Tai nepieciešams labas tehniskās prakses stimuls un virzītājspēks, kas ir jāuztur. Tādēļ mums tas vēlreiz jāapspriež pirms otrā lasījuma. Mums joprojām ir iespēja kopā ar Padomi un Komisiju panākt šim jautājumam labu rezultātu, lai ES varam turpināt padarīt pesticīdu pārvaldību par reāli iespējamu.

  Caroline Lucas (Verts/ALE). - Priekšsēdētāja kungs, esmu vīlusies, ka Parlaments nav paveicis vairāk saistībā ar šo pesticīdu paketi. Attiecībā uz tik daudziem radikāliem un progresīviem jautājumiem mēs būtu varējuši paveikt daudz vairāk. Bet viena no jomām, kurai tagad vēlos pievērst uzmanību, ir iedzīvotāji. Viņus vajadzētu uzskatīt par īpaši neaizsargātu grupu, riska grupu pašu par sevi, un šodien notikušajā balsojumā Parlamentā maz kas paveikts, lai viņi tiktu par tādiem uzskatīti.

Cilvēki, kas dzīvo netālu no skolām, kuru tuvumā tiek migloti lauki, un cilvēki, kas strādā vai dzīvo netālu no miglotajiem laukiem, tiek ārkārtīgi lielā mērā pakļauti pesticīdu radītajam riskam. Viņi ir ilgtermiņā pakļauti riskam, pesticīdu sajaukumiem vai kokteiļiem, ar ko tiek apmigloti lauku viņu tuvumā visa gada garumā un nereti desmitgadēm ilgi.

Līdz šim nav pastāvējusi nekāda aizsardzība attiecībā uz iedzīvotājiem kā īpašu riska grupu. Šī ir liela un nopietna sabiedrības veselības problēma, jo lauksaimnieki noteikti nevar kontrolēt pesticīdus, kad tos sāk iznēsāt vējš, un pētījumi ir parādījuši, ka pesticīdi ar vēja palīdzību var pārvietoties jūdzēm tālu. Es vēlētos, lai mēs būtu paveikuši vairāk saistībā ar mūsu aizliegumu attiecībā uz miglošanu gaisā.

Desmitiem gadu laikā ir reģistrēti daudzi akūtu un hronisku slimību gadījumi lauku rajonos. Mūsu Parlaments šodienas balsojumā būtu varējis paveikt vairāk, lai aizsargātu cilvēkus no vēžiem, leikēmijas, no ne-Hodžkina limfomas un veselas virknes citu slimību, un esmu ļoti vīlusies, ka neizmantojām šo iespēju, ko ierosināja Vides komiteja. Tik daudzus no pozitīvākajiem pasākumiem diemžēl ir noraidījušas citas grupas.

Bet es ceru, ka šodien cilvēki skatīsies uz Parlamentu un izdarīs spiedienu uz saviem pārstāvjiem, lai otrajā lasījumā mēs varam mēģināt paveikt vairāk cilvēku veselības labā. Viņi no mums to sagaida. Mums vajadzēja paveikt vairāk, man ļoti žēl, ka citas grupas mūs šodien neatbalstīja.

  Péter Olajos (PPE-DE). – (HU) Kā deputāts, kas pārstāv Ungārijas Demokrātisko forumu (Magyar Demokrata Fórum – MDF), es izmantošu savas balsstiesības, lai atbalstītu abus šo normatīvo tekstu projektus, kuri nodrošina striktākus noteikumus un lielāku kontroli saistībā ar augu aizsardzības produktu lietošanu. Es uzskatu, ka šie noteikumi ir stūrakmens ceļā uz drošākas un veselīgākas partikas ražosanu.

Ir jāpārtrauc lietot vielas, kas rada risku veselībai, kā arī jāsamazina kopējais to pesticīdu apjoms, kurus izmantojam. Piemēram, Ungārijā izmantoto ķīmisko vielu apjoms ir 15 reizes mazāks par Nīderlandē izmantoto apjomu, tomēr to pastāvēšanas laikā ES intervences noliktavas bija pārpildītas ar Ungārijas kukurūzu. Tādēļ mēs varam un mums ir jāvirzās uz priekšu, lai ražotu augļus, dārzeņus un citus pārtikas produktus, izmantojot ilgtspējīgus augu aizsardzības produktu līmeņus. Ja dalībvalstis vēlas piemērot striktākus noteikumus, tām būtu jānodrošina iespēja to darīt arī turpmāk. Paldies!

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Komisār, es arī neatbalstu to, ka cilvēka veselību pakļauj riskam, piemēram, miglošanas gaisā laikā, un ka pesticīdu izmantošana nemitīgi pieaug, jo pieaug kaitēkļu pretestība pret augu aizsardzības līdzekļiem.

Nav šaubu, ka mums nepieciešams modernizēt noteikumus par drošu pesticīdu izmantošanu Eiropā. Tomēr es paužu nožēlu, ka Parlamentā, pateicoties Zaļajiem un kreisajiem deputātiem, priekšroku deva tādiem populistu priekšlikumiem kā pesticīdu izmantošanas pilnīgs aizliegums vai aizliegums vietējā līmenī. Es uzskatu, ka tas ir bezatbildīgi. Mēs šeit runājam par medikamentiem augiem, un to aizliegšana būtu tas pats, kas aizliegt izmantot medikamentus cilvēku medicīnā. Protams, abi ir indīgi, ja tos izmanto nepareizi. Tādēļ mums jāvelta mūsu centieni, lai sekmētu standartus un nodrošinātu informāciju, nevis jāpieņem zinātniski nepamatoti, nekritiski un birokrātiski pasākumi.

Dāmas un kungi, izmantojot veselo saprātu, es neatbalstīju lielāko daļu jūsu priekšlikumu šajā paketē. Tādēļ nedomāju, ka Klaß kundzes apstiprinātais ziņojums bija ļoti rezultatīvs.

  Ryszard Czarnecki (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sacīt, ka balsoju atbalstoši par Klaß kundzes ziņojumu, un iemesls, kādēļ to darīju, ir tāds, ka šis ziņojums atsaucas uz Eiropas Komisijas iesniegto priekšlikumu padarīšanu par striktākiem. Konkrēti tiek minēti valstu rīcības plāni saistība ar pesticīdu izmantošanas biežuma samazinājumu par 25 % pieci gadu laikā un par 50 % desmit gadu laikā. Ir ļoti svarīgi, lai EP būtu striktāks attiecība uz šo jautājumu un lai tā pieeja būtu „zaļāka” par Komisijas pieeju.

Es arī vēlos uzsvērt, ka manu lēmumu ietekmēja tas, ka balsojumā nodotajā ziņojumā ir paziņojums, ka visas dalībvalstis izveidos bufezonas, lai pesticīdi neiekļūst rezervuāros un dzeramajā ūdenī.

  Bernadette Bourzai (PSE), rakstiski. – (FR) Kā atzinuma par ūdens kvalitāti sagatavotāja, es redzēju, ka pesticīdi ir iesaistīti vides sagraušanā, un jo īpaši virszemes un krasta ūdeņu kvalitātes pasliktināšanā, jo pesticīdi laika gaitā neaiziet bojā, tie var ļoti tālu pārvietoties un ir izplatīts piesārņojuma veids, ko ir grūti atklāt noteču, tiešo zudumu augsnē un gaisā, lietus iedarbības uz augiem un citu apstākļu dēļ. Vispārinot jāsaka, ka pesticīdu izmantošanai pašlaik mūsu lauksaimniecībā ir negatīvas sekas uz mūsu veselību. Tādēļ ar nepacietību gaidīja Komisijas likumdošanas priekšlikumus par pesticīdu izmantošanu, kā arī atļaujas un tirgū laišanas procedūrām.

Tomēr, manuprāt, dokumentu mērķi ir nepiemēroti, un tādēļ Parlamenta sesijā es nesekmīgi atbalstīju Vides komitejas nostāju, prasot ES 25 % samazinājuma mērķi attiecībā uz pesticīdu izmantošanas biežumu piecos gados un 50 % mērķi – desmit gados, kā arī 10 metru buferzonas starp laukiem un ūdenskrātuvēm. Man jo īpaši žēl, ka šis ir tikai pirmais lasījums un ka tekstu visticamāk padarīs vēl vājāku.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju atbalstoši par Klaß kundzes ziņojumu attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikumu, ar kuru nosaka Kopienas pamatprincipus pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai, jo tā mērķis ir samazināt augu aizsardzības produktu izmantošanu, kā arī tas atbalsta augstus cilvēku, dzīvnieku un vides drošības standartus.

Tomēr es uzskatu, ka ir būtiski miglošanu gaisā saglabāt tikai tādos gadījumos, kur nav iespējama cita dzīvotspējīga alternatīva vai kur miglošana zemē ir saistīta ar lielāku risku, lai gan tas ir Natura 2000 teritorijās, papildinot iespējamību aizliegt pesticīdus, būtu jābūt arī iespējamam ierobežot to izmantošanu vai maksimāli samazināt saistītos riskus, kam nepieciešams konkrēts riska novērtējums.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Kad pieņēma Sesto Vides rīcības programmu, atzina, ka ir jāsamazina augu aizsardzības produktu ietekme uz cilvēka veselību un vidi, uzsverot vajadzību panākt ilgtspējīgāku pesticīdu izmantošanu un aprakstot divpusēju pieeju ar attiecīgā tiesiskā regulējuma pilnu īstenošanu un piemērotu pārskatīšanu, kā arī izstrādājot Tematisko stratēģiju par pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu.

Tagad referente uzskata, ka Komisijas priekšlikuma nosaukums ir maldinošs. Priekšlikuma mērķis ir reglamentēt konkrētu pesticīdu klasi, proti, augu aizsardzības pesticīdus. Tādējādi termins „pesticīdi” būtu jāaizstāj ar terminu „augu aizsardzības produkti” visā direktīvas tekstā.

Direktīvas mērķis ir samazināt riskus, kas saistīti ar augu aizsardzības produktu izmantošanu, kā arī samazināt apdraudējumu videi un cilvēka veselībai. Tomēr ar tādu nolūku izstrādātiem pasākumiem jābūt proporcionāliem, un nedrīkst aizmirst, ka tam pirmām kārtam būtu jābūt dalībvalsti kompetencē – palīdzēt samazināt riskus, kas saistīti ar augu aizsardzības produktu izmantošanu, īstenojot valstu rīcības plānus. Tas ir vienīgais veids, kā var ņemt vērā atšķirīgos apstākļus un situācijas vietējā līmenī.

  Robert Goebbels (PSE), rakstiski. – (FR) Es sistemātiski balsoju pret visu augu aizsardzības produktu paketi, lai parādītu savu opozīciju attiecībā uz dokumentu, kas nebija gatavs plenārsēdei. Iesniedzot 700 EP deputātiem 300–400 grozījumu, par kuriem jābalso 3 vai 4 piegājienos, vienkārši nav likumdevēja cienīgi. Tad jau varam organizēt loteriju. Tas, ka likumdevējs vēlas apkarot pesticīdu nepareizu izmantošanu, ir apsveicami. Tomēr tādas sistēmas organizēšanu, kas ir tik birokrātiska, ka kļūst neefektīva, „sekmē” vāja likumdošana. Jebkurā gadījumā, ja vēlamies pabarot cilvēku pieaugošo skaitu, Zeme nevar iztikt bez augu aizsardzības produktiem.

  Toine Manders (ALDE), rakstiski. – (NL) Šodien EP noraidīja vides fundamentālistu aicinājumus ieviest praksē neizmantojamus noteikumus attiecībā uz pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu. Galvenais strīda ābols bija Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas iesniegtais priekšlikums aizliegt pesticīdu izmantošanu 10 metru attalumā no ūdenskrātuvēm. Tam būtu graujošas sekas tādu sabiedrisko vietu un atpūtas zonu pārvaldniekiem kā golfa korti tādās valstīs kā Nīderlande, kur lielu daļu teritorijas klāj ūdens.

Balsojuma rezultāts ir kompromiss starp vides aizsardzību un iestādēm un uzņēmējiem praksē izmantojamiem noteikumiem. Mēs kopā esam atbildīgi par risku novēršanu un ir tiesa, ka pesticīdu izmantošanā ir piemērots princips – „jo mazāk, jo labāk”, taču noteikumiem jābūt reāliem un praksē izmantojamiem. Ja ir pieejama alternatīvas, tās ir jāizmanto, bet aizliegt pesticīdu izmantošanu ar likumu un domāt, ka tam nebūs sekas ekonomikā un sabiedrībā, ir alošanās.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju atbalstoši par grozīto ziņojumu, kas izstrādā saprātīgu kompromisu starp sabiedrības drošības saglabāšanu, ierobežojot pesticīdu izmantošanu, un ar zemes izmantošanu saistītu nozaru spējas uzlabot kultūru ražību aizsardzību. Es pilnība atbalstu šo piesardzīgo principu, kas raksturo pieeju.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Šodien pusdienlaikā EP ir nosūtījis vēstījumu, kas atbild to pilsoņu bažām, kuri vēlas, lai lauksaimniecība būtu mazāk atkarīga no pesticīdiem, lai tā būtu ilgtspējīga, kā arī ņemtu vērā lauksaimnieku un citu lietotāju veselību.

Progress ir veselības aizsardzības iedaļa, kas nebija iekļauta 1991. gada regulā un ko tagad skaidri apstiprina, atzīstot aizstāšanas principu (attiecībā uz REACH, kuras mērķis ir sekmēt mazāk ķīmisku vai neķīmisku alternatīvu izmantošanu); prioritāte ir piešķirta vismazāk aizsargāto iedzīvotāju aizsardzībai un principā ir aizliegta miglošana gaisā.

Bija būtiski likvidēt juridisko apiešanas iespēju attiecībā uz profesionāļu un privātpersonu izmantošanas fāzi. To sasniegs ar pamatdirektīvu, kas ņem vērā jaunas tradīcijas un pieejas dārzniecībā. Pesticīdi ir pat iekļuvusi mūsu mājās un dārzos.

Tomēr jāpauž liela nožēla, ka tika noraidīta Klaß kundzes ziņojumā iekļautā jaunā Komisijas pieeja – integrētā kaitēkļu pārvaldība, kas paredz atļaut izmantot visas pieejamās lauksaimniecības metodes, priekšroku dodot videi nekaitīgām metodēm. Es neatkāpjos no sava viedokļa: integrēta ražošana ir veselais saprāts, ko izmanto 21. gadsimta lauksaimniecībā.

  Karin Scheele (PSE), rakstiski. − (DE) Ierosinātā direktīva, ar kuru nosaka Kopienas pamatprincipus pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai, ir svarīga, jo joprojām tiek atklāti uztraucoši konkrētu pesticīdu apjomi, neskatoties uz spēkā esošajām pamatregulām par augsni, gaisu un ūdeni. Liecības, kas nav saistītas ar spēkā esošajām regulā, arī rada bažas attiecībā uz aramzemes kultūrām, un ir nepieciešama politiska iniciatīva. Šeit izšķiroša nozīme ir valstu rīcības plāniem ar konkrētiem mērķiem pesticīdu radītā riska un atkarības no pesticīdiem samazināšanai. Jāpauž liela nožēla, ka plenārsēdē mēs neesam apstiprinājusi grozījumu, kura mērķis ir samazināt uztraucošas toksiskas un ļoti toksiskas vielas par 50 % līdz 2013. gadam un samazināt pesticīdu izmantošanu par 20 % nākamajos 10 gados. Tas būtu bijis svarīgs politisks signāls pat pašreizējā situācijā.

  Bogusław Sonik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Veids, kā panākt augu aizsardzības ilgtspējīgu izmantošanu, ir racionāla riska ierobežošana. Mums būtu jāpanāk šis mērķis, piemērojot principus, kas paredzēti direktīvā par pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu.

Katras valsts pienākums būs izstrādāt savu plānu saskaņā ar direktīvā noteiktajām pamatnostādnēm. Katrai valstij tas būtu jādara, ņemot vērā vietējos rādītājus un jebkādas atšķirības.

Galvenā atšķirība valstīs ir lauksaimniecības attīstības līmenis. Jaunajās ES dalībvalstī ir nereti jānovērš lieli trūkumi, jo īpaši attiecībā uz saražoto pārtikas produktu kvalitāti un veselību. Pesticīdu izmantošanas samazināšana šajās valstīs salīdzinājumā ar pašreizējo izmantošanas līmeni ietekmēs patērētājus.

Mums ir arī atšķirīgas ainavas. Polijā plašos mežu apgabalus var aizsargāt no kaitēkļiem, miglojot tos no gaisa. Mūsu pienākums pret dabisko vidi ir aizsargāt mežus, savukārt Parlamenta uzdevums ir noteikt principus tādu produktu drošai izmantošanai, kas aizsargā dabisko vidi.

Direktīvā ir daudz runāts par lauksaimnieku izglītošanu, kas ir vissvarīgākais veids, kā īstenot pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu. Parlamenta uzdevums ir atbalstīt izglītību un radīt apstākļus, kuros šī izglītība nonāks pie visiem lauksaimniekiem.

Direktīvas pamatnostādnēm būtu jāmudina dalībvalstis un lauksaimniekus rīkoties, nevis jāattur.

  Thomas Ulmer (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo nav vairs skaidras robežas starp dažādiem grozījumiem, ko es uzskatu par svarīgu. Kaitēkļu pārvaldība ir cilvēku un augu veselības interesēs; tā nav satraucošs signāls, ka nepieciešama politika, kurai nav zinātniska pamata.

- Ziņojums: Hiltrud Breyer (A6-0359/2007)

  Michl Ebner (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka mums būtu jācenšas nodrošināt sabiedrības veselību un patērētāju aizsardzību, un es vēlos sniegt savu nedealītu atbalstu arī šīm nostājām. Nav pilnīgi nekādas jēgas ieviest nepraktiskus risinājumus un radīt situācijas, kurās ar apstiprinātajiem līdzekļiem pārtikas ražošana vairs nav iespējama. Tādēļ esmu pārliecināts, ka Breyer kundzes ziņojumu nevar paturēt šādā redakcijā un tas būtu jāgroza. Esmu nobalsojis pret ziņojumu un uzskatu un priecājos, ka daudz saprātīgāks un praktiskās risinājums ir rasts Klaß kundzes ziņojumā un rīcības plānos, attiecībā uz kuriem es biju referents Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā. Tādēļ es ceru, ka mēs arī spējam ievērojami uzlabot Breyer kundzes ziņojumu otrajā lasījumā, jo mums ir tas jāuzlabo.

  Carl Schlyter (Verts/ALE). – (SV) Šodien tiek nosūtīts apjucis vēstījums. Es domāju, ka visdīvainākā lieta šodien bija Heaton-Harris kunga uzbrukums, kad viņš apgalvoja, ka brīvprātīgas grupas mēģina ietekmēt Parlamentu. Lielais notikums ir Parlamenta nostājas pavājināšana pēc plašas lobēšanas pēc nozares iniciatīvas, kā rezultātā Parlamenta interesēs ir pirmām kārtām pārdot vairāk pesticīdu, nevis aizsargāt sabiedrības veselību un patērētājus. Par laimi šī lobēšana nebija pilnība sekmīga. Mums joprojām ir pesticīdu pase, kas sniedz patērētājiem pamatotu iespēju redzēt, ko viņi patērē, Pieprasot informāciju pārdevējiem. Šāda aizsardzība ir svarīga, un mums par to jācīnās sarunu laikā ar Padomi. Tomēr Parlaments neaizsargāja iedzīvotājus tā, kā to vēlējās Vides komiteja. Viņiem ir sliktāka aizsardzība un viņi saņem mazāk informācijas nekā vēlējās komiteja. Tas jālabo citos lasījumos. Manuprāt, mēs nevaram turpināt atļaut visbīstamākās ķīmiskās vielas tādā līmenī, kā pašlaik. Parlaments ir diemžēl izvairījies no vispārējiem visu pesticīdu samazinājuma mērķiem.

Tomēr es vēlos sacīt, ka mēs Zaļo grupā esam panākuši ziņojumu, kas ir katrā ziņā jāizmanto, lai organizētu veiksmīgas sarunas ar Padomi, taču tad nosaukums kļūst mazliet muļķīgs. Tāpat kā Konstitūcijas nosaukšanu par Reformu līgumu jāatzīmē pesticīdu nosaukšanu par augu aizsardzības produktiem. Ja runa būtu par visiem augu aizsardzības produktiem, mēs varētu arī iekļaut žogus, lai nodrošinātu aizsardzību pret stirnām. Tas parāda, cik absurds ir nosaukums „augu aizsardzības produkts”.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju atbalstoši par Breyer kundzes ziņojumu attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par augu aizsardzības produktu laišanu tirgū, jo tas palīdzēs nodrošināt augstus aizsardzības standartus cilvēkiem, dzīvniekiem un videi, ieviešot striktas, bet vienkāršotas procedūras un racionalizējot resursus.

Pieņemtais ziņojums ievēro subsidiaritātes principu, lai dalībvalstis varētu ņemt vērā konkrētus valstu apstākļus, jo īpaši augu veselību un klimata apstākļus, kā arī lai varētu pieņemt piemērotus riska samazināšanas pasākumus.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šim priekšlikumam būtu jābūt saskaņā ar Sestās vides rīcības programmas izstrādes iemesliem, kuras mērķis ir pašreizējo zināšanu izmantošana perspektīvās un retrospektīvās stratēģijās riska un apdraudējumu novērtēšanai attiecībā uz cilvēkiem un vidi, kā arī saskaņotības ar citām politikas jomām nodrošināšana.

Tādējādi, un arī saskaņā ar Tematisko stratēģiju pesticīdu ilgtspējīgai izmantošanai, regulai ir jānodrošina augsta līmeņa cilvēka veselības un vides aizsardzība, piešķirot prioritāti piesardzības principam, taču pasākumiem jābūt proporcionāliem un tajos jāņem vērā subsidiaritātes princips.

Skaidrāk jānorāda uz saiknēm ar citiem politikas virzieniem. Piemēram, regulai nevajadzētu būt pretrunā Ūdens pamatdirektīvas (2000/60/EK) mērķiem un kvalitātes standartiem, kā arī no šīs pamatdirektīvas izrietošajām direktīvām. Tas jānodrošina ar regulārām pārbaudēm.

Katrai dalībvalstij būtu jāsaglabā iespēja pārsniegt Kopienas aizsardzības standartu vai pieņemt lēmumus produktu licencēšanā, lai īstenotu noteiktos valstu pesticīdu rīcības plānu, veselības programmu vai vides aizsardzības pasākumu mērķus, pamatojoties uz specifiskiem valstu apstākļiem.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju atbalstoši par šo ziņojumu un esmu gandarīts, ka tas apvieno pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu ar efektīvu veselības un vides aizsardzību.

  Luca Romagnoli (ITS) , rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, neskatoties uz to, ka es nobalsoju atbalstoši par Breyer kundzes ziņojumu kopumā, es uzskatu, ka būtu bijis lietderīgi atbalstīt dažus grozījumus, kas paredzēja grozījumus sākotnējā projektā. Ir svarīgi sadalīt lielu starptautisku uzņēmumu monopolu datu koplietošanas un piekļuves jomā un atvērt nozari lielākai un godīgākai konkurencei. Šo nozari arī ietekmē ģeogrāfiskās un vides atšķirības, kas pienācīgi jāņem vērā.

Mums nepieciešama lielāka elastība attiecībā uz savstarpējo atzīšanu un vielu salīdzināmu novērtējumu. Faktiski pašlaik maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas galvenokārt ražo līdzformulantus, nav iespējas manevrēt tieši lielo industriālo grupu pārmērīgās varas dēļ – un tas tā nav tikai datu pārvaldībā un apmaiņā. Eiropas tiesību aktos obligāti jāņem vērā un jāatbalsta MVU pieprasījumi novērst to lēno, bet nepielūdzamo pazušanu no tirgus.

  Tokia Saïfi (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Jau vēsturē izmantoti, lai aizsargātu augus no dažādiem parazītiem, pesticīdi ir ievērojami izmainījuši lauksaimniecību. Tomēr šodien mēs redzam, ka šo pesticīdu izmantošanai lielos daudzumos lauksaimniecībā un nelauksaimniecības vidē ir negatīvas sekas uz vidi (ūdens, gaisa, augsnes utt. piesārņojums) un veselību (dažu vēžu veidu attīstība, auglības problēmas).

Ņemot vērā iepriekš sacīto, ES ir nolēmusi grozīt savus tiesību aktus, lai sekmētu pesticīdu izmantošanas samazināšanu. Saistībā ar Breyer kundzes ziņojumu par augu aizsardzības produktu laišanu tirgū un pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu es balsoju atbalstoši par striktu kritēriju noteikšanu attiecībā uz visām toksiskām vielām (neirotoksiskām, bioakumulatīvām, kancerogēnām utt.). Līdzīgi, lai nodrošinātu konsekvenci ar Francijas pesticīdu plānu un REACH, es arī atbalstīju 50 % samazinājumu līdz 2013. gadam attiecībā uz pesticīdu izmantošanu, kas mūs visus ļoti uztrauc, kā arī visbīstamāko vielu aizvietošanu ar drošākām vielām (arī neķīmiskiem produktiem). Visbeidzot saskaņā ar Francijā notikušajām debatēm par vidi es balsoju atbalstoši par pesticīdu nodokli, lai mudinātu mūsu lauksaimniekus samazināt aizsardzības produktu izmantošanu.

  Karin Scheele (PSE), rakstiski. − (DE) Vakar es nevarēju izmantot savu uzstāšanās laiku. Vienlaikus notika balsojums Klimata pārmaiņu komitejā par Hassi ziņojumu, kas ir pamatā EP nostājai attiecībā uz ANO Klimata pārmaiņu konferenci. ES jaunā politika par pesticīdu izmantošanu ir svarīgs solis, lai nodrošinātu labāku veselības un vides aizsardzību. Īpaši svarīgs aspekts šodienas balsojuma rezultātos ir Parlamenta nepārprotamā nostāja pret trīs zonu modeli, ko ierosināja Komisija. Ierosinātā sistēma ir maldinoša un būtu pretrunā pesticīdu ilgtspējīgas izmantošanas mērķim.

  Thomas Ulmer (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo tas nav izstrādāts saskaņā ar zinātniskiem kritērijiem, kā arī tādēļ, ka uzskatu zonu modeli – jebkurā redakcijā – par bezjēdzīgu. Tika vienotai atļaujas piešķiršanai ir nozīme kopējā ekonomikas zonā. Es ceru, ka otrajā lasījumā panāks ievērojamus uzlabojumus.

– Ziņojumi: Christa Klaß (A6-0347/2007) un Hiltrud Breyer (A6-0359/2007)

  Liam Aylward un Brian Crowley (UEN), rakstiski. − Nav šaubu, ka, neskatoties uz spēkā esošajiem tiesību aktiem, lai samazinātu pesticīdu izmantošanu, gaisā, ūdenī un pārtikā joprojām ir pārmērīgs daudzums pesticīdu, kas ietekmē mūsu veselību un vidi.

Tomēr šodien, kamēr mani kolēģi un es nepārprotami nobalsojām par pesticīdu samazinājumu mūsu ikdienas dzīvēs, ir svarīgi atzīt lauksaimnieku un augļu audzētāju praktisko realitāti, jo īpaši tagad, kad pieaug pārtikas cenas. Mēs nevaram pieņemt teorētiskus tiesību aktus! ES nobalsoju par praktisku un līdzsvarotu pieeju, savukārt pret ekstrēmiem grozījumiem, kas samazinātu pārtikas nodrošinājumu, padarot lauksaimniecību par nepieņemami apgrūtinošu un nepraktisku. Neaizmirsīsim, ka lauksaimnieki pēc dabas ir vides aizstāvji. Tā vietā, lai piemērotu pesticīdiem aizliegumu, dalībvalstis organizēs apmācības un informatīvas kampaņas, kā arī izmantos paraugpraksi un integrēto kaitēkļu pārvaldību, kas mums kā pilsoņiem, patērētājiem un lauksaimniekiem nodrošinās ieguvumus.

Es balsoju atbalstoši par reāliem dalībvalstu mērķiem, atzīstot 27 dalībvalstu atšķirīgās iezīmes. Attiecībā uz izmantošanu centrālajam faktoram jābūt riskam, ņemot vērā apdraudējumu un radīto ietekmi.

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Attiecībā uz ziņojumiem par augu aizsardzības produktu laišanu tirgū un pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu es rīkojos saskaņā ar savas grupas atbildīgo nostāju.

CRM1 klasē ietvertos produktiem, kas saskaņā ar zinātniskiem pierādījumiem kaitē cilvēku un dzīvnieku veselībai, nevajadzētu vairs piešķirt atļaujas.

Pienākums informēt visus kaimiņus pirms tiek veikta miglošana radītu masu histēriju, atstājot nomaļā faktu, ka tas radītu milzīgu neproduktīvu birokrātiju, kas jebkurā gadījumā vairs nav nepieciešama, ka no tirgus izņem CMR1 produktus.

Es uzskatu, ka attiecībā uz buferzonām, kurās neizmantos pesticīdus, būtu jāpiemēro subsidiaritātes princips, lai novērstu papildu izmaksas, ko piemēros lauksaimniecības produkcijai.

Esmu pret īpaša nodokļa piemērošanu atļautiem produktiem, jo tas novedīs pie pilnīgi nevajadzīga lauksaimniecības produkcijas izmaksu palielinājuma.

Tāpat es, protams, esmu pret aizliegumu augu aizsardzības produktu miglošanai izmantot helikopterus. Ir nepieņemami aizliegt šo metodi, kas ir vienīgā dzīvotspējīgā metode konkrētos reģionos, kur tiek, piemēram, kalnos audzētas vīnogas.

Esmu gandarīta, ka ir ņemti vērā mani grozījumi attiecībā uz augu aizsardzības produktu nepieņemamo ietekmi, kas cita starpā atstātu negatīvas sekas uz konkrētu sugu rīcību, piemēram, bišu, un varētu pat novest pie šo sugu iznīcības.

  Robert Navarro (PSE), rakstiski. – (FR) Es balsoju atbalstoši par Klaß kundzes un Breyer kundzes ziņojumiem attiecībā uz pesticīdu izmantošanu, jo tie norāda uz progresu saistībā ar augu aizsardzības produktu ietekmi uz vidi un veselību, ko tagad efektīvāk ņem vērā. Jo īpaši atzinīgi es vērtēju sociālistu priekšlikuma pieņemšanu attiecībā uz aizliegumu izmantot pesticīdus dzīvojamos rajonos vai jutīgās teritorijās. Priecājos arī par mūsu priekšlikumu pieņemšanu saistībā ar neķīmisku metožu izmantošanas sistemātisku sekmēšanu. Tomēr man jāpauž nožēla, ka Eiropas labējie spēki ir oponējuši šo produktu izmantošanas samazinājumu mērķu ieviešanai. Daudzi piemēri parāda, ka samazinājumi ir iespējami, un būtu bijis iespējams ieviest pakāpenisku stratēģiju, neapdraudot nozari un darba vietas. Jau atkal labējie ir devuši priekšroku peļņai... Tomēr arī mazi panākumi ir panākumi, un šie ziņojumi ir solis pareizajā virzienā uz ilgtspējīgu rītdienas lauksaimniecību un veselīgāku vidi mūsu bērniem.