Debašu stenogramma

Otrdiena, 2007. gada 23. oktobris - Strasbūra

15. Jautājumu laiks (jautājumi Komisijai)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais jautājums ir Jautājumu laiks (B6-0318/07).

Šodien mēs vēlējāmies un es domāju, ka daži kolēģi to zina, veikt nelielu eksperimentu, lai padarītu Jautājumu laiku mazliet draudzīgāku un ineraktīvāku. Tādēļ es vēlos aicināt visus šī Parlamenta deputātus virzīties uz priekšu un ieņemt sēdvietas pirmajā rindā, lai mēs un Komisija būtu savstarpēji draudzīgāki. Lūdzu, virzieties uz priekšējām sēdvietām, nevis sēdiet aizmugurē.

Es redzu, ka daži no jums joprojām kautrējas. Nu izbeidziet! Šādam eksperimentam vajadzētu būt jautram!

Nākamie jautājumi ir veltīti Komisijai.

Pirmā daļa

Jautājums Nr. 41, ko iesniedza Manuel Medina Ortega (H-0679/07)

Temats: Bērnu nolaupīšana

Ņemot vērā bērnu nolaupīšanas un pazušanas lielo gadījumu skaitu, kādus pasākumus Komisija ierosina, lai koordinētu dalībvalstu metodes šāda veida gadījumu novēršanai un sodīšanai Eiropas Savienībā?

  Franco Frattini, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Komisija pilnībā piekrīt, ka bērnu pazušanas un nolaupīšanas apkarošana ir svarīgs jautājums. Viena no manām personīgajām prioritātēm, kā jūs visi labi zināt, ir bērnu tiesību ievērošanas veicināšana.

Pirmais pasākums, ko Eiropas Komisija attiecībā uz šo jautājumu veica, bija atbalstīt Eiropas organizācijas tīkla izveidošanu 2001. gadā, sauktu par Eiropas Federāciju bezvēsts pazudušo un seksuāli izmantoto bērnu jautājumos, ko tagad sauc Pazudušie Eiropas bērni. Līdz šim mums ir 21 organizācija un 15 dalībvalstis.

Pēc tam, izmantojot Kopienas programmas finansiālo atbalstu, no 2001. gada līdz 2005. gadam tika radīta programma Daphne un vairāki centri, kas sniedza palīdzību bērniem.

Pēdējo 10 gadu laikā vairākas dalībvalstis ir izveidojušas karstās telefona līnijas, lai paātrinātu izpēti un atbalstītu ģimenes, kurās ir pazuduši bērni.

Pazudušo un nolaupīto bērnu lietas var ātri kļūt un kļūst par pārrobežu fenomenu. Tādēļ mēs ierosinām izveidot vienotu telefona līniju steidzamiem zvaniem par pazudušiem bērniem. Šim nolūkam tiks piemērots 2007. gada 15. februāra lēmums par valsts numuru sērijas, kas sākas ar 116, rezervēšanu saskaņotajiem numuriem, kuri paredzēti saskaņotajiem pakalpojumiem ar sociālo vērtību. Tas ir katras dalībvalsts svarīgs lēmums, īpaši attiecībā uz numuru 116000 atvēlēšanu karstajiem telefoniem, kas nepieciešami, lai ziņotu par pazudušiem bērniem.

Jūs zināt, ka valsts numuru, kas sākas ar 116, ieviešanā praksē ir katras dalībvalsts atbildība. Diemžēl man ir jāsaka, ka trīs dalībvalstis vēl nav atbildējušas. 17 dalībvalstis ir īstenojušas tiesiskus pasākumus. 12 dalībvalstīs ir bijis aicinājums pieteikties kandidātiem karsto līniju pakalpojumu vadībai un līdz šim vienīgi četras dalībvalstis ir izvēlējušās pakalpojuma sniedzējus – Beļģija, Dānija, Grieķija un Portugāle. Tādēļ es pavisam neesmu apmierināts par situāciju 2007. gada februārī pieņemtā lēmuma īstenošanā.

Papildus šīm karstajām telefona līnijām, ir nepieciešama palīdzības sistēma pazudušo bērnu meklēšanai. Jau tagad pastāv vairākas sistēmas un tās var iedvesmot Eiropas līmeņa pasākumus. Jūs zināt par Amerikas sistēmu „Amber Alert”, Francijas „Alerte enlèveme” un Grieķijas „Amber Alert Hellas”, kas jau ir ieviestas. Mēs atbalstām dalībvalstu centienus ieviest līdzīgas sistēmas. Ja visas dalībvalstis ieviesīs šādas sistēmas un šādu iestāžu sadarbības sistēmas, tad pārrobežu gadījumu izskatīšana būtu iespējama un vieglāka. Šim mērķim mēs esam izstrādājuši pamatnostādnes, kas apraksta mūsu ideju par bērnu trauksmes mehānismu Eiropā. Šo jautājumu pirmo reizi apsprieda 2007. gada 1. oktobrī neoficiālajā Tieslietu un iekšlietu padomes sēdē.

Visbeidzot, mēs atbalstām starptautiskas datu bāzes par vardarbību pret bērniem izveidošanu, kas būs jauns ierocis, lai palīdzētu identificēt upurus un noziedzniekus. Priekšizpēti un piemērošanas etapu finansē programma AGIS un kopš 2005. gada septembra šo datu bāzi, ko izmanto Interpols, finansē G8 valstis un privāti uzņēmumi. Līdz šim šī datu bāze ir ļāvusi atrast un arestēt vairākus noziedzniekus Eiropā un ārpus Eiropas, tostarp, nesen labi zināmo pedofilu Taizemē un izglābt upurus.

  Manuel Medina Ortega (PSE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, liels paldies par iespēju nostāties aci pret aci ar komisāru, kam jau es esmu uzdevis vairākus līdzīgus jautājumus.

Jautājums par pazudušiem bērniem ir ļoti uztraucošs. Piemēram, Kanāriju salās vien pēdējos gados bez pēdām ir pazuduši trīs bērni, kas nozīmē to, ka viņi nav parādījušies pat pedofilu tīmekļa vietnēs. Viņi pazūd pilnībā, kas liek mums brīnīties, vai šos bērnus izmanto noteiktiem mērķiem, piemēram, orgānu tirdzniecībai, un vai mafijas organizācijas ar iespējamiem starptautiskiem sakariem darbojas Eiropas Savienībā.

Tas man liek domāt, ka šis ir jautājums, kurā ir nepieciešama iniciatīva, kas ir mērķtiecīgāka, nekā tās iniciatīvas, ko Komisija līdz šim ir īstenojusi. Es zinu, ka Komisija vienmēr ir bijusi ļoti mērķtiecīga, taču es arī aicinu Komisiju būt vēl mērķtiecīgākai šajā jomā, jo šis ir satraucošs jautājums vecākiem un sabiedrībai kopumā, jo bērni ir visdārgākais, kas mums pieder.

  Franco Frattini, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, M. Medina kungs, es pilnībā atbalstu jūsu vēlmes un varu jums teikt, ka es esmu ļoti neapmierināts ar to, ka pat tajos gadījumos, kad mēs pieņemam iniciatīvas, dalībvalstis tās neīsteno.

Līdz septembra beigām katrai dalībvalstij jāīsteno ideja par īpašas telefona līnijas ierīkošanu, uz kuru zvanīt neatliekamos gadījumos. Pašlaik ir oktobra beigas, un tikai četrām dalībvalstīm ir sistēma, kas darbojas, pārējās 17 ir pieņēmušas šos ierosinājumus, taču vēl aizvien kavējas tos īstenot.

Mūsu otrais ierosinājums attiecas uz ciešāku sadarbību tā dēvētā sekstūrisma uzraudzības jomā. Nevar noliegt apstākli, ka diemžēl daudzi Eiropas pilsoņi kā tūristi dodas uz citām pasaules valstīm, lai nodarbotos ar pedofiliju, un es piekrītu, ka šajā jomā ir jāpaplašina starptautiskā sadarbība. Es jums piekrītu ─ un diemžēl tas ir pierādīts ─ ka pazudušos bērnus bieži izmanto orgānu tirdzniecībā. Diemžēl tas attiecas ne vien uz manu reģionu, bet arī citiem Eiropas Savienībai tuvākajiem reģioniem ─ uz Balkānu, Austrumeiropas un Melnās jūras reģionu valstīm.

Diemžēl orgānu tirdzniecība reāli pastāv, nerunājot nemaz par Tālajos Austrumos un Dienvidaustrumāzijā atklāto pieaugušo un bērnu orgānu tirdzniecību. Lai gan līdz šim valstu valdības nav piekritušas šo jomu pilnībā nodot ES pārziņā, acīmredzot Eiropas Savienībai drīz vien vajadzēs rīkoties daudz efektīvāk, daļēji tas izriet no vienošanās par jauno iestāžu līgumu.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, vai es varētu komisāram uzdot jautājumu: vai visās dalībvalstīs jaundzimušie patiešām tiek reģistrēti ? Vai tiek reģistrēts ES robežas šķērsojošo bērnu skaits, lai varētu apzināt to iespējamo pazušanu vai orgānu izmantošanu?

  Franco Frattini, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Jā, jums ir taisnība. Mēs esam atklājuši gadījumus, kad bērni robežšķērsošanas punktos vēl aizvien netiek reģistrēti, un šī iemesla dēļ es uzsveru, ka identifikācija ir ļoti svarīga.

Identifikācija palīdzēs izcelsmes valstīm, gan ES robežās ─ taču, es nedomāju, ka uz tām attiecas šie gadījumi ─ gan arī īpaši kaimiņvalstīm un partnervalstīm, kurās dažreiz pietrūkst reģistrācijas kontroles un kurās ir bērni, kas vēl līdz šim, vai arī vispār, nav reģistrēti, manuprāt šis jautājums ir īpaši svarīgs.

Tieši tāpēc mēs esam nolēmuši, daļēji ar Eiropas atbalsta programmu palīdzību, atbalstīt stratēģiskos projektus, lai palīdzētu uzlabot kaimiņvalstu un partnervalstu iedzīvotāju reģistru iespējas.

  Reinhard Rack (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, jūs īpaši norādījāt, ka tikai četras dalībvalstis ir ierīkojušas telefona līnijas ārkārtas gadījumiem. Mēs esam sastapušies ar citām problēmām ─ es atceros situāciju toreiz cunami notikumu laikā ─ kad tos, kas bija devušies uz šo vietu, lai izdabātu savām pedofilijas tieksmēm, sargāja datu aizsardzības mehānisms un viņu radinieki un iestādes nezināja, uz kuri patiesībā ir vainīgie. Vai nav pienācis laiks beigt piesardzīgo laipošanu un beidzot nosaukt šīs dalībvalstis? Nosaukt vārdā un nokaunināt būtu piemērota metode, lai mudinātu šīs dalībvalstis darīt to, kas tām jādara, lai tās galu galā izrādītu piemērotāku attieksmi.

  Franco Frattini, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Es jau teicu, ka es galīgi neesmu apmierināts ar šo pasākumu īstenošanas gaitu, un līdz šim tikai četras dalībvalstis ir īstenojušas šo lēmumu. Šis lēmums tagad ir jāīsteno visām dalībvalstīm. Apstāklis, ka līdz šim tikai četras dalībvalstis īsteno 2007. gada februārī vienbalsīgi pieņemto lēmumu, pierāda, ka mums jādara daudz vairāk.

Attiecībā uz pareizo līdzsvaru starp datu aizsardzības konfidencialitāti vai datu privātumu un cīņu pret pedofiliju, runājot par pedofiliem un noziegumiem un bērnu ļaunprātīgu izmantošanu, es personīgi aizstāvu upurus ─ bērnus ─ nevis noziedzniekus. Tātad, nodrošinot, ka visas garantijas ir ievērotas, mums vispirms jāsniedz atbalsts upuriem un vecākiem, nevis aizdomās turētajiem noziedzniekiem.

  Priekšsēdētājs . − Varbūt es deputātiem varētu atgādināt to, ko es teicu jautājumu laika sākumā. Pamēģināsim veikt kādu eksperimentu: es gribētu lūgt visus deputātus ieņemt vietas zāles priekšējās rindās tā, lai mēs radītu sirsnīgāku un draudzīgāku, un varbūt viedokļu apmaiņai piemērotāku, atmosfēru. Tātad, ja jūs parasti sēžat aizmugurē, tad tagad, lūdzu, nāciet uz priekšējām rindām.

Nākamais jautājums ir par tropos izplatīto čikungunjas vīrusu Eiropā. Es nezinu, vai es to pareizi izrunāju.

  Priekšsēdētājs . −

Jautājums Nr. 42, ko uzdeva Milan Gala (H-0738/07)

Temats: Tropos izplatītais čikungunjas vīruss Eiropā

Itālijas iestādes, izmantojot Eiropas agrīnās brīdināšanas sistēmu, informēja citas ES dalībvalstis par tropu drudža epidēmiju, ko Emīlija-Romanja provincē izraisījis čikungunjas vīruss. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs brīdina, ka dažu tuvāko mēnešu laikā klimatiskie apstākļi ir labvēlīgi šīs slimības pārnēsātāja turpmākajai eksistencei, sevišķi Vidusjūras reģiona valstīs, un, ka pastāv augsta riska iespējamība vīrusa izplatībai citā Eiropas valstīs, kurās ir labvēlīgi klimatiskie apstākļi tā eksistencei. Vai laikā, kad notiek ievērojamas klimatisko apstākļu pārmaiņas un ir ļoti liela mobilitāte, Komisija gatavo scenāriju, kā rīkoties iespējamās plaša mēroga tropu drudža epidēmijas laikā?

  Markos Kyprianou − Patiesībā man pašam ir grūti izrunāt šo vārdu. Sākumā es cerēju, ka šis vīruss būs jau izskausts pirms man nāksies iemācīties to izrunāt, taču diemžēl tas kļūst aizvien noturīgāks, tāpēc mums tagad jārunā par šo problēmu.

Pirmkārt, vakar vienu minūti ilgo runu laikā man bija iespēja dzirdēt šī godājamā deputāta uzstāšanos šajā jautājumā. Jāsaka, ka mums ir nosacīti ļoti neliels skaits inficēto, piemēram, Itālijā to ir ap 250, salīdzinot ar vairāk nekā 150 000 Réunion salā pirms dažiem gadiem.

Tomēr satraukumu izraisa šī vīrusa attīstība. Patiesībā bažas mūsos izraisa apstāklis, ka tagad Eiropā izplatās tropu slimības, kuru rašanās ir tieši saistīta ar klimata pārmaiņām, kas, protams, padara iespējamu slimības pārnēsātāja vairošanos un izdzīvošanu, kā arī pieaugošā mobilitāte, kas ļauj ievest vīrusu, patiecoties cilvēkiem, kas ieceļo no tropu apgabaliem.

Mums bija svarīgi uzsākt tūlītējus pasākumus. No paša sākuma Itālijas iestādes rīkojās pareizi, ātri un efektīvi, tā, ka tagad var teikt, ka situācija vairs nav tik bīstama, lai gan vēl aizvien ir slimības gadījumi.

Komisija, izmantojot vai piemērojot pašreizējos instrumentus, sākumā situācijas risināšanai veica dažādus pasākumus. Vispirms mēs pārliecinājāmies, ka ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra starpniecību mēs esam piedāvājuši tehnisko atbalstu, vēlreiz pierādot Eiropas Savienības gudro lēmumu nodibinot šādu centru.

Tagad mums jārisina šī jaunā bīstamā situācija, un mums ir jauni uzdevumi. Mēs pieņēmām mūsu tiesību aktus, pārnēsājamās slimības iekļaujot to slimību sarakstā, kurām jāpievērš galvenā uzmanība. Vienlaikus mēs lūdzām dalībvalstīm ─ un tas ir tiesību aktos noteikts pienākums ─ informēt Komisiju un citas dalībvalstis, izmantojot agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu. Ir ļoti svarīgi iespējami agrāk atklāt slimības gadījumus, lai apturētu to tālāku izplatīšanos.

Eiropas slimību kontroles centrs (ECDC) papildus gadījumu definīcijām izstrādāja standarta rīcības procedūras un atjaunina tās regulāri. Ļoti svarīgi ir tas, ka mēs modernizējām un pastiprinājām laboratoriju iespējas, lai atklātu un noteiktu čikungunjas vīrusu. Mēs to paveicām ar Eiropas invazīvo vīrusu slimību diagnostikas tīkla palīdzību, ko finansē sabiedrības veselības programmas ietvaros. Ar šīs pašas programmas palīdzību mēs finansējam dalībvalstu kopējos pasākumus, lai turpmāk pastiprinātu gatavību rīkoties ārkārtas situācijās sabiedrības veselības jomā.

Plenārsēdē mums bija iespēja diskutēt par paziņojumu un rīcības plānu attiecībā uz vispārējo gatavību, ko pieņēma 2005. gadā. Šī sistēma darbojas un, protams, mēs to varam lietot, un tas ir darīts, taču mēs to noteikti gribam pielāgot un noregulēt tā, lai spētu cīnīties arī ar šāda veida veselības apdraudējumu. Sabiedrības informēšana ir ļoti svarīga, un tas mums ar Eiropas slimību kontroles centra (ECDC) palīdzību arī ir jāveic, sniedzot informāciju gan slimības skartajiem apgabaliem, gan arī ceļotājiem.

Ir izstrādātas tehniskās pamatnostādnes čikungunjas drudža saslimšanas gadījumu savlaicīgai atklāšanai, kas ir efektīvas epidemioloģiskās uzraudzības pamats. Arī Eiropas slimību kontroles centrs (ECDC) ir izstrādājis stabilu tehnisko pamatnostādņu paketi, kas ietver veselības aizsardzības darbinieku informēšanu, čikungunjas drudža gadījumu definīcijas un šo gadījumu noteikšanas shēmas. Tās ir pieejamas un atbildīgās iestādes šobrīd tās izmanto, lai atvieglotu lēmumu pieņemšanas procesus valstu līmenī.

Mēs arī tikpat neatliekami risinām asins drošības problēmu, kas arī ir svarīgs nosacījums, sadarbojoties ar valstu atbildīgajām iestādēm. Tomēr, ja šis stāvoklis turpināsies, mani dienesti ir gatavi arī pieņemt donoru aizlieguma noteikumu attiecībā uz šo slimību.

Jaunā valsts programma un citi instrumenti finansēs arī pētījumus pārnēsājamo slimību jomā, mums jārisina jautājums arī par pašiem kukaiņiem, kas pārnēsā šo slimību, un, protams, arī jautājums par globālajām pārmaiņām, izmantojot tādus projektus, kas attiecas uz slimību parādīšanos klimata pārmaiņu radītajā Eiropas vidē, piemēram, projektu Eden.

Šie notikumi uzskatāmi pierāda, ka klimata pārmaiņām ir tieša ietekme uz cilvēku veselību. Man jāpiemin, ka līdztekus tam mums ir arī klimata pārmaiņu izraisītas dzīvnieku veselības problēmas. Komisija nākošgad plāno pieņemt paziņojumu arī par šo klimata pārmaiņu aspektu.

  Milan Gaľa (PPE-DE). - Komisāra, paldies par jūsu lietpratīgo atbildi, un es apsveicu Itālijas iestādes par pareizo rīcību šajā situācijā. Aplūkojot problēmu kopumā, es uzskatu, ka ir diezgan savādi, ka vēl nav pieejama vakcīna pret čikungunjas vīrusu, lai gan saskaņā ar dažiem datiem Āfrikā gandrīz 1 miljons cilvēku ir inficējušies ar šo vīrusu. Es saprotu, ka attiecībā uz putnu gripu tas zināmā mērā nav iespējams, jo šajā gadījumā pārnēsājamais vīruss vēl nav izolēts, un tāpēc mēs nevaram izstrādāt vakcīnu. Tomēr liekas, ka šajā gadījumā mums ir vīruss, ko var noteikt ar seroloģiskām vai citām metodēm, un tagad varētu izstrādāt serumu vai vakcīnu pret šo slimību. Ja vīruss izplatīsies, tad serums vai vakcīna būs efektīvs ārstniecības līdzeklis pret čikungunjas vīrusu un varbūt arī pret vēl briesmīgāku infekcijas slimību: tropu drudzi.

  Markos Kyprianou − Pirmkārt, atsauce uz tropu drudzi arī ir svarīga, jo tie paši kukaiņi ar tropu drudzi var inficēt arī svaigu gaļu, tāpēc tā ir arī mūsu problēma. Tāpēc mēs gatavojam ziņojumu par to, kā rīkoties kukaiņu pārnēsāto slimību gadījumos, jo klimata pārmaiņas, kā jau es iepriekš teicu, veicina to vairošanos, un ─ arī mūsu silto ziemu dēļ ─ šo kukaiņu izdzīvošanu, kuri tad pārnēsā slimības.

Jums ir taisnība, tas ir negods, ka vēl nav vakcīnas. Ir zināms, ka notiek pētījumi, taču man jāsaka, ka attiecībā uz šo jautājumu rezultāti vēl diezgan ilgi nav sagaidāmi.

Protams, ka mēs risināsim šo problēmu ar PVO starpniecību un ar dažādu instrumentu un politikas jomu palīdzību mēģināsim veicināt šo vakcīnu izveidošanu.

Ja es drīkstu, es gribētu arī piebilst kādu savu personisko viedokli, ko es esmu izvirzījis kopš pirmajām diskusijām ar dalībvalstīm par putnu gripu: mēs ne vien esam atbildīgi par solidaritāti ar attīstības valstīm, ar trešām valstīm, palīdzot tām izskaust draudus to veselībai, bet tas ir arī pašaizsardzības veids un mums ir jārīkojas, jo mēs nevaram uzskatīt, ka esam imūni un pasargāti mūsu omulīgajā zonā šeit Eiropas Savienībā. Mēs neesam drošībā! Tāpēc ir ļoti svarīgi risināt šo veselības apdraudējuma problēmu ne vien visā pasaulē, bet arī Eiropas Savienībā un padarīt to par vienu no mūsu prioritātēm.

Veselības stratēģija, ko mēs šodien pieņēmām Komisijā, tiks nosūtīta Parlamentam, lai par to diskutētu arī jūs. Tajā ietverts ļoti svarīgs Eiropas Savienības veselības politikas globālais aspekts, un es esmu optimistiski noskaņots, ka, izmantojot šo jauno pieeju, mēs varam mainīt un labot situāciju.

  Priekšsēdētājs . −

Jautājums Nr. 43, ko iesniedza Paulo Casaca (H-0752/07)

Temats: Humanitārā katastrofa Irākā

Ar Sīrijas robežu slēgšanu tika nogriezts vienīgais atlikušais glābšanās ceļš tūkstošiem Irākas bēgļu, kuru skaitā ir ļoti lielas ģimenes un, tātad, arī ļoti daudz bērnu.

Papildus etniskajai tīrīšanai ─ ko bieži veicināja Irākas iestāžu aktīva iesaistīšanās ─ tagad valda nopietna holēras epidēmija, kas ir tieši saistīta ar drausmīgajiem veselības apstākļiem lielākajā valsts daļā.

Komisijas reakcija uz humanitāro katastrofu Irākā ir bijusi absolūti nenozīmīga un tas ir tiešā pretrunā ar Eiropas vērtībām.

Kā Komisija plāno atbalstīt Irākas iedzīvotāju bēgļus Irākā vai ārpus tās?

Kā Komisija plāno atbalstīt pierobežas valstis, piemēram, Jordānu, kam jācieš no šīs situācijas radītājām pārmērīgajām sekām?

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − Komisija pilnībā apzinās humāno vajadzību apjomu Irākā un tās kaimiņvalstīs. Komisijas atbilde uz šo krīzi ir divkārša. Pirmkārt, lai atbalstītu Irākas un kaimiņvalstu bēgļus, Komisija reaģēja nekavējoties, ar 2007. gada maija lēmumu piešķirot humanitāro palīdzību EUR 6,2 miljonu apjomā, lai neatliekamāko bēgļu vajadzību apmierināšanai. Līdz 2007. gada beigām šis atbalsts vēl tiks palielināts līdz EUR 7 miljardiem.

Komisija Sīrijas un Jordānas valdībām, kuras vissmagāk cieš no bēgļu krīzes, ir apsolījusi izstrādāt atbalsta programmas. Šīs valdības skaidri ir norādījušas, ka tās neatbalsta ārējās humānās palīdzības programmas, ko īsteno starptautiskās organizācijas un NVO. Tās sagaida, ka starptautiskā sabiedrība atbalstīs to iekšējās sistēmas, galvenokārt izglītības un veselības jomās, jo no šīm sistēmām labumu gūs arī Irākas bēgļi.

Tātad komisija ir apstiprinājusi ārkārtas rīcības programmas kopumā EUR 37,7 miljonu apmērā, kuras pašlaik tiek apspriestas ar dalībvalstīm. Visas šīs Komisijas darbības bija tūlītēja atbilde uz bēgļu visneatliekamākajām vajadzībām.

Komisija saprot, ka tā tikai daļēji atvieglo milzīgās ciešanas un spiedienu uz kaimiņvalstu iestādēm un sociālo struktūru, un šī iemesla dēļ tā turpina izstrādāt savu reaģēšanas stratēģiju, lai pieskaņotu tai atbilstīgu finansējumu.

Otrkārt, raizējoties par situāciju Irākā, Komisija līdz šim atbalstījusi Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju ar EUR 4 miljoniem un pašlaik, lai paplašinātu atbalsta apjomu, tā meklē vēl citus stabilus un pieņemamus partnerus darbībai Irākā.

Ir jāatzīst, ka laikā, kad ir nozīmīgas humānās vajadzības, ir arī nozīmīgi šķēršļi humānās palīdzības piegādē. Nopietnas bažas par drošību un piekļuves problēmas attur Komisiju un citus donorus no vajadzību apjomam atbilstīgu finanšu līdzekļu piešķiršanas.

Patiesībā nepietiek humānās sadarbības partneru, kas spētu darboties un īstenot programmas Irākas iekšienē, lai pienācīgi risinātu visneaizsargātāko cilvēku vajadzības.

Un visbeidzot, Komisija gribētu atgādināt, ka ar EUR 123 miljonu ziedojumu tā ir Starptautiskā Irākas atjaunošanas atbalsta fonda galvenā finansiālā atbalstītāja. Starp citu, līdz šim tas ir 46 % no kopējā atbalsta apjoma. Kopš 2003. gada Komisija ir atdevusi Irākai EUR 800 miljonus.

  Paulo Casaca (PSE). (ES) Priekšsēdētājas kundze, komisār, liels paldies jums par šiem paskaidrojumiem, taču vai es drīkstētu jums atgādināt, ka ir aprēķināts, ka Irākas bēgļu skaits Ēģiptē jau ir apmēram 200 000; Eiropas Komisija neko nepiedāvā Ēģiptei. Ammānas universitātē tikko ir veikts pētījums, kurā aprēķināts, ka Jordānā ir vairāk nekā miljons bēgļu ─ tam ir ārkārtīgi katastrofāla ietekme uz makroekonomiku; Eiropas Komisija neveic nekādus pasākumus, lai risinātu šo jautājumu. Pat Izraēla ir izveidojusi diezgan ievērojamu medicīniskās palīdzības programmu Irākas bērniem. Tāpat Sīrija, es nepiederu pie tiem, kas ir par Komisijas sarunām ar Sīriju, bet es bieži esmu runājis ar Sīrijas amatpersonām: ir skaidrs, ka pašlaik šajā valstī iespējams ir par 2 miljoniem iedzīvotāju vairāk. Priekšsēdētājas kundze, ļaujiet man tikai atgādināt, ka šodien, tieši pašlaik, Rabiah uz robežas starp Sīriju un Irāku norisinās milzīga humanitāra katastrofa: tūkstošiem irākiešu, kas dzirdējuši, ka robeža varbūt tiks atvērta, ir sapulcējušies tur un robeža ir slēgta. Šī situācija ir absolūti traģiska un mēs ilgāk nevaram izlikties nemanām to, kas notiek.

  Priekšsēdētājs . − Es domāju, ka mēs visi atbalstām jūsu bažas, bet mūsu noteikumos papildu jautājumiem paredzēta pus minūte.

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − Es tikko minēju, ka valdības, īpaši Sīrijas valdība, par ko runāja godājamais deputāts, nepārprotami atzinušas, ka tās neatbalsta ārējās humānās palīdzības programmas, ko īsteno starptautiskās organizācijas un NVO. Tāpēc piešķirtās palīdzības apjoms atspoguļo Sīrijas un Jordānas iestāžu nepatiku pret starptautisko nevalstisko dalībnieku, piemēram, ANO un NVO, iejaukšanos savas valsts iekšējās lietās.

Mūsu atbalstu var nogādāt tikai ar tādu organizāciju starpniecību, ko pieņēmušas vietējās amatpersonas un kas ir spējīgi uz nozīmīgu rīcību. Būtībā tas ierobežo mūsu rīcību. Tomēr mēs strādājam pie resursu palielināšanas programmām un iesaistāmies tiešās sarunās ar Jordānas un Sīrijas amatpersonām, lai nostiprinātu mūsu programmu īstenošanas spēju šajās valstīs.

Jāatzīmē, ka, ja es tā drīkstu sacīt, liekas, Irākas valdība pati īpaši nevēlas palīdzēt saviem kaimiņiem. Irākas valdība vairakkārt ir paziņojusi, ka tā piešķirs USD 25 miljonus palīdzībai Irākas bēgļiem. Tomēr, lai gan pagājušā gada maijā Šarmelšeihas konferencē tika doti solījumi un tika nostiprinātas attiecības starp Irākas, Sīrijas un Jordānas valstu vadītājiem, liekas, ka Irāka tomēr nesadarbojas pietiekami. Tāpēc mums jāprasa Irākas valdībai, lai tā beidzot uzņemas finansiālo atbildību par saviem pilsoņiem.

Koordinācijas trūkums ANO aģentūrās humanitāro krīžu pārvaldīšanas jomā izraisa milzīgas bažas. Ciešas sadarbības vietā mēs esam pamanījuši ─ un ir drausmīgi, ka tas jāsaka ─ spēcīgu konkurenci ANO humānās palīdzības aģentūru starpā. Mēs ceram, ka jaunā humānās palīdzības koordinatora iecelšana amatā uzlabos mūsu partnera ANO spēju atrisināt krīzi.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Nesen Turcija, kas ir ES kandidātvalsts, uzsāka militāru iejaukšanos pret Irākas kurdiem Irākā. Ko jūs par to domājat? Kā šī rīcība ietekmēs situāciju Irākā? Vai tiks piešķirta kāda palīdzība, un ko Komisija domā par Turcijas rīcību?

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − Tas nav viegls jautājums. Komisija nosoda visus teroristiskos uzbrukumus kā kriminālus un neattaisnojamus nekādos apstākļos. To sakot, mēs nožēlojam tās ciešanas, ko izraisa šāda rīcība.

Turcija turpina izaicināt Kurdistānas Strādnieku Partijas (PKK) pārrobežu teroristu uzbrukumus, kura, kā zināms, ir ES teroristisko organizāciju sarakstā. Komisija saprot Turcijas vajadzību aizsargāt savus pilsoņus, taču mēs turpinām pieprasīt, lai Turcija un Irāka šo problēmu risinātu attiecīgo amatpersonu sadarbības ceļā un ievērojot starptautiskās tiesības. Šajā saistībā nesenā divpusējā vienošanās starp Turciju un Irāku par cīņu pret terorismu ir atzinīgi vērtējams solis.

ES un Turcija vienmēr ir atkārtojušas, ka tās turpinās ievērot Irākas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti. Mēs sagaidām, ka Turcija turpinās rīkoties konstruktīvi, lai sasniegtu šos mērķus un veicinātu reģionu sadarbību.

Tomēr ņemsim vērā Turcijas sabiedrības spiedienu, kas gandrīz katru nedēļu saskaras ar kareivju un civilo iedzīvotāju nogalināšanu valsts dienvidaustrumos. Valdībai jāparāda sava gatavība un spēja rīkoties efektīvāk.

Kā jau daudzas dalībvalstis zina, ir ļoti grūti efektīvi apturēt teroristus. Turcijas amatpersonas savos centienos acīmredzot mēģina iesaistīt ASV, Irāku un Irākas kurdu amatpersonas. Tas ir vienīgais ceļš uz risinājumu. Parlamenta rezolūcija un iejaukšanās draudu iespējamība jāuzskata par šīs stratēģijas daļu.

  Priekšsēdētājs . − Daži deputāti jau ir pieņēmuši manu ielūgumu, taču tie, kas vēl to nav izdarījuši, lūdzu, jūtieties brīvi un nāciet uz priekšējām rindām. Mēs gribam padarīt šo procesu omulīgāku un mijiedarbīgāku, tāpēc, lūdzu, jūtieties brīvi, nāciet uz priekšu, un tad mēs varēsim ieskatīties komisāram tieši acīs. Es esmu pārliecināts, ka viņš par to priecāsies.

Otrā daļa

  Priekšsēdētājs . −

Jautājums Nr. 44, ko iesniedza Marie Panayotopoulos-Cassiotou (H-0681/07)

Temats: Līgumdarbinieki amatos, kas nodrošina ES iestāžu un pakalpojumu pamatvajadzības un pastāvīgās vajadzības

Direktīva 1999/70/EK aizliedz dalībvalstīm ļaunprātīgu rīcību, kas rodas, noslēdzot darba līgumus uz noteiktu laiku, lai nodrošinātu pamatvajadzības un ilgstošas vajadzības.

Kādā mērā ES iestādes pašas ievēro šo minēto principu un kāds procentuāli ir līgumdarbinieku skaits ES iestādēs un pakalpojumu jomā amatos, kas nodrošina pamatvajadzības un pastāvīgās vajadzības?

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Jāpievērš godājamā deputāta uzmanība tam, ka tālāk sniegtās detalizētas atbildes attiecas tikai uz Komisiju, kas, protams, ir gandrīz viens no lielākajiem darba devējiem Eiropas iestādēs.

Viens no Direktīvas Nr. 1999/70/EK mērķiem attiecībā uz pamatnolīgumu par noteikta ilguma darbu ir izveidot pamatnostādnes, lai pasargātu no ļaunprātīgas rīcības, ko izraisa secīgi uz noteiktu laiku noslēgti darba līgumi.

Lai novērstu ļaunprātīgu rīcību, 5. klauzulas 1. punkts dalībvalstīm, kurām nav aktuālu tiesisku līdzekļu ļaunprātīgas rīcības novēršanai, uzliek pienākumu, lai novērstu ļaunprātīgu rīcību, kura rodas, pielietojot secīgus uz noteiktu laiku noslēgtus darba līgumus, veikt šādus pasākumus:

a) jābūt objektīviem iemesliem, kas attaisnotu šādu līgumu un attiecību atjaunošanu;

b) jānosaka secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu vai attiecību kopējais maksimālais ilgums;

a) jānosaka šādu līgumu un attiecību atjaunošanas skaits.

Noteikumi, kas regulē personāla nodarbinātību Eiropas iestādēs ir noteikti Civildienesta noteikumos, par kuriem pirms apstiprināšanas Padomē notika diskusijas ar personāla pārstāvjiem.

Tādējādi likums nosaka Eiropas iestādēm ievērot šos Civildienesta noteikumus. Civildienesta noteikumi Eiropas iestādēm ļauj pieņemt darbā personālu trīs galvenajās grupās: pastāvīgos ierēdņus, pagaidu darbiniekus un līgumdarbiniekus.

Pagaidu darbinieki un pastāvīgie ierēdņi ieņem amatus, kas iekļauti štatu sastāva plānā. Pagaidu darbinieku un pastāvīgo ierēdņu atbildības nav ierobežotas.

Situācija attiecībā uz līgumdarbiniekiem ir citāda. Tie neieņem štatu sastāva plānā paredzētos amatus un viņiem jāstrādā pastāvīgo ierēdņu vai pagaidu darbinieku uzraudzībā. Ir divas līgumdarbinieku kategorijas. Viena līgumdarbinieku kategorija tika izveidota mazāk nozīmīgu darbu veikšanai, ko nav nepieciešams veikt ierēdņiem. Šiem līgumdarbiniekiem var piedāvāt pastāvīgus līgumus, tādējādi viņu darbs var tikt atzīts par pastāvīgu pēc būtības.

Direktīva Nr. 1999/70/EK nosaka, ka šādiem darbiniekiem sākumā parasti tiek piedāvāts pirmais līgums uz noteiktu laiku, tad šī līguma pagarinājums uz noteiktu laiku un visbeidzot trešais līgums uz nenoteiktu laiku. Dažos gadījumos pastāvīgo līgumu var piedāvāt tūlīt pēc darbinieka pieņemšanas darbā.

Pašlaik Komisijai visā pasaulē strādā 2300 šādu līgumdarbinieku, galvenokārt delegācijās, pārstāvniecībās un administratīvajos birojos.

Otra līgumdarbinieku kategorija paredzēta, lai pildītu pagaidu vajadzības vai vajadzības pēc speciālistiem, ko neveic esošie amati un, lai aizstātu darbiniekus pagaidu prombūtnē, cita starpā arī mātes vai tēva bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. Ierobežojot jebkurā iestādē noslēgtos secīgus uz noteiktu laiku noslēgtus darba līgumus līdz trim gadiem, Civildienesta noteikumi faktiski pilda 5. klauzulas 1. punkta b) apakšpunktu.

Šādu līgumdarbinieku skaits ir apmēram 15% no kopējā darbinieku skaita. Ir skaidrs, ka lielāka daļa Komisijas darbinieku ir pastāvīgie ierēdņi. Līgumdarbinieki Komisijas ierēdņu darbam nodrošina vērtīgu pagaidu atbalstu. Pašlaik Komisijai tās daudzajās darba vietās strādā apmēram 3200 šādu darbinieku.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es pateicos komisāram par atbildi. Vai es drīkstu viņam arī jautāt, vai attiecībā uz līgumdarbiniekiem, jeb tā dēvētajiem palīgdarbiniekiem, iepriekšējie nodarbinātības gadi būs ieskaitīti kā pakalpojumu veikšanas gadi? Ja tas tā ir, vai viņu iepriekš nostrādātie gadi konkursā uz amatu tiks ņemti vairāk vērā, nekā citu pretendentu kvalifikācijas, kas veiksmīgi izturējuši konkursu, taču līdz šim palikuši neiecelti amatā?

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Protams, līgumdarbinieku attiecības ar darba devēju balstās uz līgumu, kam vienlaikus ir jāatbilst tiesību aktiem un darba tirgum šajās darba vietās, tāpēc šeit nepastāv darba stāža sistēma kā pastāvīgo ierēdņu gadījumā. Tāpēc tas ir līgums, kas balstās uz darba tirgus noteikumiem, un mēs veiksmīgi esam pieņēmuši darbā daudzus labus līgumdarbiniekus.

  Paul Rübig (PPE-DE). Komisār, es esmu pārliecināts, ka jūs saprotat, ka veids, kādā attīstās personāla komplektēšana Eiropas Savienībā mums ir milzīgs nākotnes uzdevums. Tāpēc Parlamentam ir ļoti svarīgi, ka mēs runājam ne vien par nodarbināto skaitu un nodarbinātības birojiem, es uzskatu, ka jūsu apraksts atbilst pilna darba laika darbiniekiem, bet arī par katrā no šīm kategorijām plānoto konkrēto darbinieku skaitu, un kāds ir to sadalījums starp valstīm. Vai jūs varat sniegt šo statistiku?

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Jūs jautājāt par darbinieku sadalījumu pa dalībvalstīm? Tāda statistika mums ir pieejama. Visi skaitļi ir pieejami, tāpēc, lūdzu, sazinieties ar mūsu darbiniekiem un viņi sniegs jums precīzus skaitļus.

  Priekšsēdētāja. – Jautājums Nr. 45, ko uzdeva Johan Van Hecke (H-0718/07).

Temats: Pieaugošā ES ierēdņu skaita ietekme uz pensiju izmaksām.

Pēdējo septiņu gadu laikā pastāvīgo Komisijas darbinieku skaits ir pieaudzis par aptuveni 16 %, ierēdņu skaitam sasniedzot gandrīz 20 000. Šā gada sākumā pēc Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās ES tika pieņemti darbā vairāk nekā 700 ierēdņi, kuru uzdevums bija iekšējā tirgus stiprināšana. Pieaugošais ES ierēdņu skaits neapšaubāmi ietekmē budžetu, un visbūtiskākais ir tas, ka ir sagaidāms satraucošs pensiju izmaksu pieaugums. 2008. gadā pensiju izmaksas palielinājās par vairāk nekā 10 % – protams, uz Eiropas nodokļu maksātāju rēķina.

Kāds, pēc Komisijas domām, varētu būt Komisijas ierēdņu skaita pieaugums tuvākajā nākotnē? Vai ir apsvērta iespēja apturēt ierēdņu skaita pieaugumu? Vai Komisija apzinās finansiālās sekas, jo īpaši attiecībā uz pensiju izmaksām?

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Tiesības uz pensiju un pensiju sistēma, neapšaubāmi, ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem Eiropā. Vispirms es vēlos pieminēt, ka 2007. gada budžetā Komisijā ir paredzētas 23 198 amata vietas. Uzdotais jautājums sastāv no divām daļām – par Komisijas veiktajiem pasākumiem saistībā ar darbinieku pieņemšanu darbā, lai mazinātu pieaugošā ES ierēdņu skaita ietekmi uz budžetu, un par pieaugošā ES ierēdņu skaita ietekmi uz pensiju izmaksām.

Attiecībā uz pirmo jautājuma daļu es vēlos atgādināt, ka 2004. gadā tika īstenota Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu reforma inter alia, lai samazinātu ar iestāžu darbinieku skaita pieaugumu saistītos budžeta izdevumus. Tika ieviesta jaunā karjeras un profesionālās izaugsmes veicināšanas sistēma un jauna darbinieku kategorija – līgumdarbinieki, lai mazinātu ietekmi uz budžetu. No otras puses, cienījamam deputātam būtu jāzin, ka 2007. gada budžeta procedūras laikā Eiropas Parlaments aicināja Komisiju īstenot pārbaudi pēc būtības, veicot termiņa vidus personāla vajadzību novērtējumu un sagatavojot sīki izstrādātu ziņojumu par Komisijas personāla komplektēšanu atbalsta un koordinēšanas funkciju īstenošanai. Eiropas Parlaments arī vēlējās saņemt informāciju par Komisijas nodomiem attiecībā uz darbinieku iekšējo pārcelšanu, lai risinātu prioritāros jautājumus saistībā ar iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību, un jo īpaši par politikām, ko sarunu laikā atbalstīja Parlaments.

Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta pieprasītās Komisijas cilvēkresursu pārbaudes rezultātiem, Komisija apstiprināja 2002. un 2005. gadā identificētās vajadzības – papildu darbinieki ir nepieciešami tikai ar paplašināšanos saistītu uzdevumu veikšanai: 2008. gadā ir jāpieņem 890 darbinieki – 640 darbinieki uzdevumu veikšanai saistībā ar 10 ES dalībvalstu pievienošanos un 250 darbinieki saistībā ar 2 ES dalībvalstu pievienošanos. Attiecībā uz 2009. gadu ir apstiprināta nepieciešamība pieņemt vēl 250 darbiniekus ar 2 ES dalībvalstu pievienošanos saistīto jautājumu risināšanai.

Komisija atbalsta lēmumu saglabāt nemainīgu darbinieku skaitu pēc tam, kad tiks integrēti visi ar paplašināšanos saistītie darbinieki, un nepieprasīt jaunu amata vietu izveidi laikā no 2009. līdz 2013. gadam. Komisija apņemas nodrošināt citas vajadzības saistībā ar personālu būtiskākajās politikas jomās, veicot darbinieku pārcelšanu departamentu iekšienē un no viena departamenta uz citu. Komisija ir apņēmusies nodrošināt vislabāko cenas un vērtības attiecību pilsoņiem, kuriem tā kalpo, sniedzot augstas kvalitātes pakalpojumus un vienlaicīgi uzlabojot efektivitāti. Komisija jau praksē ir parādījusi savu apņēmību virzīties uz šiem mērķiem. Saskaņā ar rādītājiem attiecībā uz laika periodu no 2000. līdz 2007. gadam Komisijas štata plānā paredzēto amata vietu skaita pieaugums ir zemāks nekā citās iestādēs.

Attiecībā uz otro jautājuma daļu es vēlos piebilst, ka darbinieku pieņemšana darbā laika periodā no 2004. līdz 2008. gadam ES paplašināšanās dēļ ietekmēs pensiju izmaksas pēc 30 gadiem, proti, paplašināšanās neietekmēs pensiju izmaksas tuvākajā nākotnē. Tomēr Komisija izturas ārkārtīgi piesardzīgi pret pensiju izmaksu pieaugumu nākamajos gados. 2008. gada budžetā bija paredzēts, ka pensiju izmaksas pieaugs par 10 %. Šāds pieaugums radās ārkārtēju apstākļu dēļ. Izmaksu pieaugums 2008. gadā, kurš ir augstāks par vidējo pieaugumu, ir normāla tendence pēc izmaksu pieaugumu 2006. un 2007. gadā, kurš bija zemāks par vidējo. Drīz beigsies darba līgumu termiņi ar pirmajiem līgumdarbiniekiem, kuru iemaksas būs jāpārved uz citu pensiju shēmu, un paredzams, ka ikgadējais algu un pensiju pieaugums būs 3 %. Pat ņemot vērā šos ārkārtējos apstākļus, mēs paredzam, ka pensiju pieauguma tempi 2007.–2013. gadā atbildīs izdevumu vidējam pieaugumam 8,5 % apmērā, kurš ņemts vērā, izstrādājot finanšu plānu 2007.–2013. gadam.

Attiecībā uz pašreizējā darbinieku pieņemšanas viļņa finansiālo ietekmi ilgtermiņā, šī ietekme tika analizēta, gatavojoties Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu reformai. Ir īstenoti pasākumi pensiju izmaksu samazināšanai, un Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi nosaka, ka, lai garantētu Kopienas pensiju shēmu stabilitāti ilgtermiņā, likmi darbinieku veiktajām iemaksām pensiju fondā, kura pašlaik ir 10,25 %, pārskata vienu reizi gadā nolūkā nodrošināt iemaksu apmēra atbilstību vienai trešajai daļai no kopējām iemaksām.

  Johan Van Hecke (ALDE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, es strādāju par pašvaldības padomnieku Beļģijas pašvaldībā ar 13 000 iedzīvotāju. Uzraudzības iestāde neapstiprina šādas nelielas pašvaldības budžetu, kamēr nav iesniegts personāla komplektēšanas plāns un sīki izstrādātu budžetu. Ierēdņu skaita pieaugums par 16 % gadā, kāds ir vērojams ES, nekādā ziņā netiktu apstiprināts; netiktu apstiprināts arī pensiju izmaksu pieaugums, kurš pārsniedz 10 % gadā. Komisārs pieminēja paplašināšanos, bet, neskatoties uz paplašināšanos, ir samazināts Eiropas Parlamenta deputātu skaits. Mans jautājums ir šāds: vai komisārs nedomā, ka ir pēdējais laiks apturēt arī darbinieku skaita pieaugumu, neskatoties uz iespējamo turpmāko paplašināšanos?

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Jā, bet, kā jau es teicu, darbinieku skaita palielināšana tiks apturēta pēc paplašināšanās, tādēļ šis salīdzinājums ar pašvaldību nav atbilstošs. Mēs vēlamies īstenot lielu politisku projektu – Eiropas Savienības paplašināšanās – un mēs esam pieņēmuši darbā ierēdņus. Ir piemērots tieši tāds pats modelis, kā attiecībā uz iepriekšējām paplašināšanās kārtām. Mēs diezgan veiksmīgi esam pieņēmuši darbā jauno dalībvalstu pilsoņus, un šis process tiks apturēts. Pēc tam tiks apturēta arī kopējā darbinieku skaita palielināšana.

  Justas Vincas Paleckis (PSE). - Komisāra kungs, esmu dzirdējis Briselē sakām, ka, nokārtojot visus testus un eksāmenus un kļūstot par Eiropas Komisijas darbinieku, cilvēks jebkurā gadījumā var mierīgi dzīvot līdz pensijas vecuma sasniegšanai.

Tādēļ es vēlos uzdot jautājumu par Eiropas iestādēs strādājošo darba kvalitāti. Iespējams, Komisija ir domājusi par to, kā sarežģīt ne tik centīgo darbinieku dzīvi, veicot atestāciju un skaidri nosakot, kuri darbinieki dara, ko spēj, un kuri dzīvo pārāk mierīgu un vieglu dzīvi.

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Es ar prieku sniegšu jums visu informāciju par mūsu karjeras attīstības sistēmu, kura, man jāsaka, ir viena no sarežģītākajām sistēmām pasaulē un par kuru nepārtraukti notiek debates. Katrs ierēdnis katru gadu tiek novērtēts. Ir izstrādāta sistēma darbinieku paaugstināšanai amatā, kuru īstenojot ņem vērā šos novērtējumus un piešķir noteiktu punktu skaitu, kurš attiecīgi veido pamatu paaugstināšanai amatā. Šī sistēma ir sīki izstrādāta un efektīva.

Jums ir pamats uzdot jautājumu arī par darbinieku darba kvalitāti. Visos atklātajos konkursos vai „concours” uz katru publicēto amatu piesakās vidēji 42 nopietni kandidāti – pat neskaitot pārējos kandidātus. Šāda tendence ir vērojama visu gadu, tādēļ mūsu iestādēs nepārtraukti ieplūst kvalificēti un pieredzējuši darbinieki, turklāt darbā pieņemšanas testi ir ļoti sarežģīti.

Man jāsaka, ka Komisijā strādājošajiem dzīve nemaz nav tik viegla un ka viņi nemaz nevar tik mierīgi un klusi dzīvot līdz pensijas vecumam. Tomēr jums ir taisnība, sakot, ka lielākā daļa ierēdņu patiešām ilgi strādās Komisijā, un to var uzskatīt par lielu Komisijas priekšrocību.

  Ingeborg Gräßle (PPE-DE). – (DE) Jūs šodien vairākas reizes minējāt personāla pārbaudi. Viens no personāla pārbaudes secinājumiem bija, ka 32 % Komisijas darbinieku uzdevums ir administrēt pārvaldi, proti, nodrošināt administratīvo atbalstu un koordinēšanu.

Tie ir 11 000 darbinieki! Jautājums ir šāds: kad jūs izdarīsiet secinājumus attiecībā uz šiem rādītājiem? Kad jūs izstrādāsiet rīcības plānu darbinieku skaita samazināšanai?

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Mēs pret šo jautājumu izturamies ļoti nopietni, un pilnīgi noteikti tiks izvirzīti priekšlikumi. Mēs diskutējam par šiem jautājumiem.

Vispirms ir jāņem vērā tas, ka visu šo administratīvo un kontroles funkciju noteikšana zināmā mērā ir arī sekas Komisijas darbības attīstībai, jo pārvaldes funkcijas ir identificētas un novērtētas, kā daudz būtiskākas funkcijas. Ir uzlabotas arī to atbalsta sistēmas. Šobrīd mēs diskutējam par to, kā rīkoties turpmāk, un līdz nākamajam aicinājumam samazināt darbinieku skaitu Komisijā mēs būsim izstrādājuši atbilstošu projektu. Mēs pašlaik diskutējam par visām šīm pieskaitāmajām izmaksām un paralēlajām funkcijām, un Komisijā, protams, izskan dažādi viedokļi attiecībā uz šiem jautājumiem. Nav nekāds pārsteigums, ka daži horizontālie dienesti vēlas redzēt racionalizētākus dienestus, bet daži dienesti izsaka argumentus par labu esošajai sistēmai.

Mēs patiešām debatējam par to, bet es varu garantēt, ka noteikti tiks sperts nākamais solis attiecībā uz šīm pārbaudēm.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 46, ko uzdeva Esko Seppänen (H-0726/07).

Temats: Komisija un arodbiedrības.

Vai Komisijā ir tāda prakse, ka Komisijas dienestos strādājošo arodbiedrību darbiniekiem maksā algu no ES līdzekļiem? Ja tas tā ir, cik darbiniekiem alga tiek maksāta?

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Es atvainojos par to, ka uzreiz nevaru atbildēt somu valodā, bet mēs varam turpināt diskusiju somu valodā. Es mazliet raizējos par to, vai lietošu pareizos terminus, kuriem Eiropas Savienībā ir jābūt ļoti precīziem.

Tāpat kā Padome arī Komisija ir noslēgusi līgumu ar tās dienestu arodbiedrībām par zināma skaita darbinieku nodošanu to rīcībā. Attiecībā uz Komisiju, pamatojoties uz 2001. gadā noslēgto resursu piešķiršanas līgumu un ikgadējiem resursu piešķiršanas protokoliem, no 23 000 Komisijas darbiniekiem arodbiedrību rīcībā pastāvīgi ir 12 tā sauktie „uz laiku pārceltie darbinieki”.

Šāda pārcelšana uz laiku darbā arodbiedrībās, pamatojoties uz to pārstāvību, ir atļauta kopš 1989. gada. Turklāt ļoti maz darbinieku tiek pārcelti pēc pieprasījuma – galvenokārt, lai risinātu jautājumus saistībā ar vairākuma izmaiņām pēc vēlēšanām. Tādēļ darbiniekiem, kuri strādā arodbiedrībās, turpina maksāt algu no ES budžeta kā Komisijas darbiniekiem. Turklāt arodbiedrībām tiek piešķirti līdzekļi, kuri nodrošina ne vairāk kā deviņu līgumdarbinieku pieņemšanu darbā no II funkciju grupas (sekretāri).

  Esko Seppänen (GUE/NGL). - (FI) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, ja es pareizi atceros, jūs savā valstī bijāt arodbiedrības vadītājs, un, ņemot vērā jūsu pagātni, arodbiedrību darbība jūs noteikti interesē. Es nesaņēmu precīzu atbildi uz savu jautājumu par to, cik daudz pārstāvēto arodbiedrību darbinieki pašlaik strādā Komisijā?

Attiecībā uz šo es vēlos uzdot vēl vienu jautājumu. Esmu dzirdējis, ka Komisija maksās algu saviem darbiniekiem streika laikā. Vai arodbiedrībām sarunu ceļā ir izdevies panākt vienošanos, ka, ja tās uzsāks streiku, darbiniekiem tā laikā tiks maksāta alga?

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FI) Patiesībā es varu atbildēt uz šo jautājumu, tikai pamatojoties uz manu informētību par šo situāciju. Komisijas arodbiedrībā strādā 12 norīkoti speciālisti. Turklāt 19 šādas amata vietas ir personāla komitejās, kuras, protams, ir neatkarīgas struktūrvienības. Tās var pieņemt darbā ne vairāk kā deviņus sekretārus.

Tas, ko jūs minējāt par streikiem, daļēji ir taisnība. Tas tā patiešām ir, ka Komisija sarunu ceļā ir vienojusies, ka streika laikā darbiniekiem izmaksās daļu viņu algas, bet visticamāk ne pilnu algu. Es personīgi uzskatu, ka tas zināmā mērā ir strīdīgs jautājums, ka streikojošiem darbiniekiem maksā pusi viņu algas.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Komisāra kungs, es vēlos zināt, cik šādi ierēdņi izmaksā? Cik lielas ir attiecīgās izmaksas gadā?

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Arodbiedrību budžets ir aptuveni EUR 500 000 gadā, un šie līdzekļi tiek piešķirti no Kopienas budžeta.

  Priekšsēdētāja. – Es vēlos atgādināt tiem deputātiem, kuri mums pievienojās starplaikā, ka mēs šodien eksperimentējam, un es aicinu jūs ieņemt vietas telpas priekšpusē. Lūdzu, nekautrējieties, tā vietā, lai sēdētu telpas aizmugurē, nāciet un ieņemiet priekšējās vietas, lai mums veidotos labāks kontakts.

Jautājums Nr. 49, ko uzdeva Bart Staes (H-0685/07).

Temats: Kopējie ieņēmumi no uzņēmumiem piemērotajiem naudas sodiem saskaņā ar konkurences noteikumiem.

Vai Komisija var sniegt informāciju par to, kāda ir kopējā saskaņā ar Eiropas konkurences noteikumiem no uzņēmumiem iekasētā naudas sodu summa šajā Komisijas pilnvaru termiņā, kā arī par to, vai ir veikti pasākumi vai notikušas pārrunas Komisijā par šīs naudas summas rezervēšanu – atņemot attiecīgās budžetā paredzētās summas – citiem ES mērķiem, nevis šo papildus ieņēmumu novirzīšanu dalībvalstīm?

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − No šā pilnvaru termiņa sākuma līdz 2007. gada septembra beigām Komisija ir pieņēmusi 21 lēmumu par soda piemērošanu uzņēmumiem, kuri ir pārkāpuši prettrestu noteikumus.

Kopējā šajā laika periodā piemēroto naudas sodu summa nedaudz pārsniedz 5,2 miljardus eiro, no kuriem 95 % ir iekasēti no karteļu dalībniekiem.

Tomēr ir jāatceras, ka šīs sodas naudas tiek iekļautas Eiropas budžetā tikai pēc tam, kad tās ir galīgi noteiktas, proti, ja uzņēmums, kuram sods ir piemērots, nav pārsūdzējis lēmumu, vai ja Eiropas tiesas ir noraidījušas visas pārsūdzības.

Tā kā uzņēmumi bieži vien apšauba Komisijas pieņemto lēmumu spēkā esamību, liela daļa no iepriekš minētās summas vēl nav galīgi noteikta, ja tā var teikt.

Ieņēmumu no piemērotajiem naudas sodiem izmantošana citiem mērķiem, kā to ieteica cienījamais deputāts, nav iespējama juridisku ierobežojumu dēļ. Ieņēmumu izmantošana citiem mērķiem būtu pretrunā ar budžeta universāluma principu, kurš noteikts spēkā esošās Finanšu regulas 17. un 20. pantā.

Saskaņā ar šo principu kopējie ieņēmumi sedz kopējos izdevumus, īpaši nesaistot noteiktu ieņēmumu posteni ar noteiktu izdevumu posteni.

Prettrestu naudas sodu piemērošanas galvenais mērķis, kurš noteikts 2006. gada vadlīniju par soda naudu piemērošanu preambulā, ir veicināt atturēšanos jeb, citiem vārdiem sakot, atturēt uzņēmumus no nelikumīgas darbības.

Cerams, ka ar laiku, pieaugot atbilstības līmenim, samazināsies ļaunprātīgas rīcības apmēri un tādējādi arī sodu piemērošanas gadījumu skaits, un sodu lielums, liecinot par to, ka mēs pienācīgi veicam savu darbu.

  Bart Staes (Verts/ALE). – (NL) Paldies jums, komisāres kundze par ļoti interesanto informāciju. Es vēlos noskaidrot, vai esmu sapratis pareizi – saskaņā ar Finanšu regulu lielākā daļa šīs naudas beigu beigās nonāk atpakaļ dalībvalstīs, vai tā? Otrkārt, jūs teicāt, ka pēc tam, kad soda piemērošana ir galīgi noteikta, naudu ieskaita ES budžetā. Vai jūs mums varat pateikt, aptuveni kāda daļa no šīs lielās summas – 5 miljardiem eiro – ir uzskatāma par „galīgi noteiku”?

  Neelie Kroes, Komisijas locekle.– Atbilde uz pirmo jautājuma daļu pilnīgi noteikti ir „jā” – nauda tiek atgriezta dalībvalstīs. Tas nozīmē, ka attiecīgi tiek samazināts dalībvalsts iemaksu apmērs Eiropas budžetā. Otrs jūsu uzdotais jautājums attiecās uz to, kad un kāda naudas summa tiek uzskatīta par galīgi noteiktu, bet uz šo jautājumu ir ļoti grūti atbildēt. Šī summa katru gadu ir atkarīga no apstākļiem – vai iesaistītā puse rīkojas saprātīgi un neparsūdz lēmumu vai izvēlas garāko ceļu un mēģina novilcināt laiku.

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Komisāres kundze, jūs minējāt summas, kuras iekasētas, piemērojot sodu. Šo sodu piemērošanas mērķis ir mainīt to uzņēmumu izturēšanos, kuriem šos sodus piemēro. Kādi ir jūsu novērojumi šai saistībā?

Runājot par šo jautājumu, es atceros, ka laikā, kad jūs kļuvāt par komisāri, jūs devāt mums – Reģionālās attīstības komitejai – iespēju pārrunāt ar jums de minimis noteikumu. Jūs tajā laikā reaģējāt ļoti ātri, par ko mēs esam jums ļoti pateicīgi. Vai kompānijas reaģē tikpat ātri, cik jūs tajā laikā?

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − Mēs ceram, ka tas tā ir, bet es par to neesmu pilnīgi pārliecināta un pilnīgi noteikti es neesmu pārliecināta tādā mērā, lai sniegtu jums atklātu un godīgu atbildi.

Mums ir jāņem vērā, ka ne tikai soda naudas apmērs, bet, cerams, arī kaitējums reputācijai maina uzņēmumu attieksmi.

Man interesanti šķiet tas, ka diezgan liels skaits organizāciju galveno izpildpersonu, kuri sazinās ar mani, atzīst, ka viņi apzinās, ka Komisija īsteno efektīvu politiku un ka tiem, kuri nerīkojas atbilstoši un pārkāpj nosacījumus un noteikumus, tiks piemēroti lieli naudas sodi. Kā jau jūs zināt, pamatojoties uz mūsu jauno sodu sistēmu, tās nepavisam nav mazas summas.

Nonākuši pie šāda secinājumi, viņi īsteno iniciatīvas savās organizācijās, lai konfrontētu savus darbiniekus, un dara zināmu, ka šāda prakse nav pieļaujama viņu vadītajos uzņēmumos. Galvenās izpildpersonas vēršas pret darbiniekiem, kuri neveic atbilstošus pasākumus, un aicina ziņot par pārkāpumiem, un informē, ka šādi darbinieki vēlāk tiks atlaisti no darba, nesaņemot nekāda veida kompensācijas.

Šie vadītāji norāda, ka kaitējums reputācijai, kā arī piemērotie sodi lielā mērā ietekmē viņu attieksmi un veicina viņu centienus sakārtot uzņēmumus. Daži no šiem vadītājiem nesen minēja, ka viņiem patika atrasties laikraksta „Financial Times” pirmajā lappusē, bet ne jau mūsu piemēroto sodu dēļ. Tas patiešām ir liels solis uz priekšu.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Šovasar Vācija paziņoja par saviem plāniem palielināt pārtikas preču cenas. Tajā pašā laikā Lietuvas ražotāji, neminot objektīvus iemeslus, darīja zināmu, ka viņi gatavojas palielināt pārtikas preču cenas rudenī. Vai pastāv iespēja, ka tiks slēgtas karteļa vienošanās starp starptautiskajiem pārtikas preču ražotājiem? Pārtikas preču cenas vienlaicīgi pieaug visās valstīs neatkarīgi no tā, ka izejvielu cenas nepalielinās.

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. – Mēs neesam vienīgie, kuri ir uzsākuši cīņu pret karteļiem. Dalībvalstu konkurences institūcijas arī ir uzsākušas šo cīņu, un es esmu pārliecināta, ka 27 dalībvalstu konkurences institūcijas ir iesaistījušās šajā cīņā kopā ar mums.

Mēs diskutējam par šo jautājumu ar Eiropas konkurences iestādēm. Es esmu pārliecināta, ka šai saistībā ir īstenojama tikai viena politika, tādēļ jūsu minētais piemērs ir skatāms vietējā līmenī, un to vajadzētu darīt attiecīgajai dalībvalsts konkurences institūcijai. Pārtikas preču cenu pieaugumam var būt daudzi iemesli. Ne vienmēr tā ir karteļa vienošanās, lai gan nekad nevar pilnīgi droši apgalvot, ka tas nav īstais iemesls. Tādēļ es iesaku Eiropas Parlamenta deputātei uzņemties iniciatīvu un vērsties ar šo jautājumu pie dalībvalsts konkurences institūcijas.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 50, ko uzdeva Lambert van Nistelrooij (H-0690/07).

Temats: Kompāniju „Suez” un „Gaz de France” apvienošanās.

3. septembrī tika paziņots, ka Francijas enerģētikas kompānijas „Suez” valde un valsts uzņēmuma „Gaz de France” valde ir nolēmušas turpināt plānoto apvienošanos. Šīs apvienošanās rezultātā tiks izveidota ceturtā lielākā enerģētikas kompānija pēc kompānijām „Gazprom”, „Electricité de France” un „EON”. Komisija jau ir likusi apvienotajai kompānijai atteikties no noteiktiem darbības veidiem Beļģijā un Francijā.

Vai Komisija vēl joprojām uzskata, ka šis apvienošanās plāns atbilst tās principiem attiecībā uz enerģijas tirgus liberalizāciju Eiropas Savienībā?

Kādā veidā jaunā apvienotā kompānija un Francijas valsts ir apņēmusies nošķirt īpašumtiesības uz galvenajiem tīkliem, ko aicināja izdarīt Komisija?

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − Komisija apstiprināja kompāniju „Gaz de France” (GDF) un grupas „Suez Group” apvienošanos 2006. gada novembrī, nosakot pušu saistības, pamatojoties uz kurām Komisija secnāja, ka apvienošanās nopietni neietekmēs konkurenci.

Apvienošanās darījuma pusēm noteiktās saistības galvenokārt attiecās uz „Suez” piederošo Beļģijas gāzes operatora „Distrigas”, kurš, kā jau jūs zināt, arī ir ienācis Francijas tirgū, akciju nošķiršanu, GDF piederošo alternatīvās Beļģijas gāzes un elektroenerģijas piegādes kompānijas „SPE” akciju nošķiršanu un „Suez” atteikšanos no kontroles saskaņā ar tiesību aktiem vai de facto pār gāzes transportēšanas tīkla operatoru „Fluxys”.

Lai gan kompānija „GDF Suez” arī turpmāk var būt „Fluxys” akciju turētājs, īpaši noteikumi garantē, ka šī kompānija tiks pārvaldīta neatkarīgi, un šāds risinājums pilnībā atbilst Komisijas noteiktajiem politikas mērķiem saistībā ar enerģijas tirgu liberalizāciju Eiropā, jo īpaši 2007. gada septembra priekšlikumu paketei.

Komisijas lēmums attiecībā uz apvienošanos nosaka, ka pusēm ir jāturpina nošķirt īpašumtiesības, tostarp daļēji jānošķir līdzdalība kompānijā „Fluxys”, un jāveic citi pasākumi, tostarp pasākumi attiecībā uz „Fluxys” pārvaldību, noteiktā termiņā. Pusēm ir pilnībā jānodrošina noteikto saistību izpilde, lai apvienošanās darījums tiktu uzskatīts par likumīgu. Tajā pašā laikā pusēm ir jāveic pienākumi, kuru izpildi Komisija uzraudzīs ar pārraudzības pārvaldnieku palīdzību.

  Lambert van Nistelrooij (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, par laimi es runāju holandiešu valodā. Komisārs ir informēts par Eiropas Parlamenta ieinteresētību attiecībā uz līderiem dalībvalstīs – „līdzvērtīgi konkurences apstākļi”. Es vēlos uzdot divus īsus jautājumus. Vai šķērssubsidēšana starp ražotāju un tīkla operatoru ir kļuvusi par pagātni? Otrkārt, vai es pareizi saklausīju jūsu teikto, ka pašreizējie priekšlikumi pilnībā atbilst jaunajai dokumentu paketei, ko jūs prezentējā kopā ar komisāru A. Piebalgu?

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − (NL) Atbilde uz abiem jautājumiem ir „jā”.

51. jautājums tiek izlaists, jo tā iesniedzējs nav ieradies.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 52, ko uzdeva Anne Van Lancker (H-0755/07).

Temats: Subsīdijas kompānijai „Volvo Cars Ghent” / ES noteikumi par valsts atbalstu.

2007. gada 12. septembrī Komisija paziņoja par izmeklēšanas uzsākšanu attiecībā uz plānoto subsīdiju no Flāmu reģiona 6,02 miljonu eiro apmērā kompānijai „Volvo Cars Ghent” vispārējo un specifisko mācību izmaksu segšanai atbilstību ES noteikumiem par valsts atbalstu; subsīdiju summa atbilstu 20 % no kompānijas mācību izdevumiem. Komisija norāda, ka tā vēlas nodrošināt, lai palīdzība netiktu izmantota tikai mācību izmaksu segšanai, kuras kompānijai būtu radušās, arī nesaņemot subsīdijas. Komisija pamato savus nodomus uz ļoti stingru Regulas (EK) Nr. 68/2001 ⁽¹⁾ interpretāciju.

Vai Komisija var paskaidrot, kādā veidā tā plāno piemērot ES noteikumus par valsts atbalstu šajā gadījumā? Uz kādiem faktiem pamatojas Komisijas apgalvojums, ka šāda palīdzība ir uzskatāma par nelikumīgu konkurences priekšrocību un tādēļ ir pretrunā ar ES noteikumiem par valsts atbalstu?

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − Komisija izvērtēs subsīdiju, kuras plānots piešķirt kompānijai „Volvo Cars Ghent”, atbilstību, pamatojoties tieši uz EK līgumu, jo darījums pārsniedz 1 miljona eiro robežu, kas noteikta īpašā regulā par grupveida atbrīvojumu attiecībā uz mācību atbalstu. Līguma 87. pants nosaka, ka atbalsts noteikta veida ekonomiskās darbības attīstībai, kas nerada konkurences izkropļojumus, var tikt uzskatīts par saderīgu ar kopējo tirgu.

Mācību atbalsts ir pieļaujams, ja tas nodrošina stimulus darbības veidiem, kuri palielina kvalificētu darbinieku skaitu Eiropas Savienībā un kuri netiktu īstenoti bez šāda atbalsta. Tie ir gadījumi, kad mācības pārsniedz parasto līmeni attiecīgajā nozarē; piemēram, apmācot lielāku darbinieku skaitu vai piedāvājot daudzpusīgāku mācību programmu. Tieši šis gadījuma attiecās uz neseno kompānijas „Fiat” gadījumu.

No otras puses, nav atļauts atbalstīt mācības, kuras ir normālas attiecīgā uzņēmuma darbības priekšnoteikums un kuras tiktu nodrošinātas arī, nesaņemot atbalstu. Piemēram, ja automobiļu montāžas rūpnīca vēlas ražot jaunu modeli, darbinieki ir jāapmāca, lai tie spētu izmantot jaunās iekārtas un piemērot jaunās darba metodes. Šāda veida mācību subsidēšana tikai atbrīvo kompāniju no tās parasto izmaksu segšanas. Tādēļ Komisija nesen daļēji aizliedza sniegt atbalstu vairākām automobiļu montāžas rūpnīcām, un jūs droši vien esat dzirdējuši par gadījumiem saistībā ar kompānijām „General Motors” Beļģijā un „Ford Genk”.

Astoņi plānotie kompānijas „Volvo Cars Ghent” pasākumi ir saistīti ar jaunas ražošanas platformas ieviešanu. Pašlaik Komisija nevar izslēgt to, ka minētās mācības tiktu organizētas neatkarīgi no subsīdiju piešķiršanas, neveicinot kvalificētu darbinieku skaita pieaugumu ES. Tādēļ Komisija ir nolēmusi sākt formālo izmeklēšanas procedūru, kas var neietekmēt galīgo lēmumu šajā lietā. Mums ir nepieciešams vairāk laika, lai noskaidrotu visus apstākļus. Beļģijas iestādēm, subsīdiju saņēmējam, kā arī trešām pusēm būs iespēja sniegt argumentus un informāciju pirms galīgā lēmuma pieņemšana.

  Anne Van Lancker (PSE). – (NL) Paldies jums par atbildi, komisāres kundze. Starp citu, vēlos jūs sveikt arī ar uzvaru pār kompāniju „Microsoft”. Atgriežoties pie tā, ko vēlējos teikt iepriekš, vēlos jutāt, vai esmu pareizi sapratusi, ka šis jautājums pašlaik vēl tiek risināts? Vai tas tā patiešām ir, ka noteikumu par valsts atbalstu jaunajā interpretācijā pietiekamā mērā ir ņemti vērā mācību sociālie aspekti, nodrošinot to, ka, ja mācības nodrošina darbiniekiem lielākas iespējas globālajā darba tirgū, atbalsts šādām mācībām netiek uzskatīts par būtisku konkurences kropļošanu?

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − (NL) Paldies par labajiem vārdiem. Jums ir pilnīga taisnība sakot, ka mums ir jābūt ļoti piesardzīgiem, pārskatot vadlīnijas attiecībā uz valsts atbalstu, jo patiešām atbalsts ir pieļaujams tikai tādām mācībām, kuras uzlabo Eiropas strādājošo kompetenci. Šai saistībā ir nepieciešama papildu informācija, tomēr tas nozīmē, ka šajā gadījumā mēs esam vērsušies pie ieinteresētajām pusēm, lai iegūtu papildu informāciju.

  Priekšsēdētāja. – Jautājums Nr. 53, ko uzdeva Georgios Papastamkos (H-0682/07).

Temats: Tirdzniecība un klimata pārmaiņas.

ES diezgan pamatoti ir uzskatāma par aktīvāko politisko spēlētāju cīņā pret klimata pārmaiņām. Tomēr ar tās pūliņiem vien nepietiek. Mums nevajadzētu aizmirst arī par neizdevīgajiem konkurences apstākļiem Eiropas uzņēmumiem un uzņēmumu pārvietošanas draudiem, un zaudētajām darbavietām. Komisārs P. Mandelson izvēlējās atbalstīt pieeju, kura pamatota uz iniciatīvām „tīras” tirdzniecības atbalstam.

Vai Komisija plāno īstenot tirdzniecības aizsardzības pasākumus, piemēram, attiecībā uz partneriem, kuri nav īstenojuši Kijoto protokolu? Kādas iniciatīvas tā plāno īstenot, lai risinātu vides piesārņošanas problēmu un nodrošinātu reciprocitāti starp ES un tās tirdzniecības partneriem attiecībā uz atbilstību vides standartiem divpusējā, reģionālā un daudzpusējā līmenī?

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. – Klimata pārmaiņas ir viena no lielākajām problēmām šodien – domāju, ka to nav jāatgādina. Vispirms jāsaka, ka tas nav ar tirdzniecību saistīts jautājums, bet ir dažas jomas, kurās tirdzniecība varētu palīdzēt. Tieši tādēļ Komisija vēlas, lai Dohas attīstības programma nodrošinātu videi draudzīgu preču un pakalpojumu liberalizāciju, kā arī uzskata, ka jauno brīvās tirdzniecības nolīgumu piemērošana palīdzētu veicināt ilgtspējīgu tirdzniecību.

Komisijas mērķis ir runāt par ambiciozām un visaptverošām klimata pamatnostādnēm laika periodam pēc 2012. gada. Ja mēs spētu iesaistīt visas lielvaras, mēs būtu spēruši lielu soli uz priekšu – lielāko iespējamo soli uz priekšu, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus ES ražotājiem. Tas arī nozīmē, ka būtu iespējams izvairīties no oglekļa emisiju pārvirzes – piesārņojuma pārvietošanas no vienas vietas uz citu, no kuras nebūtu iespējams izvairīties, ja nebūtu panākta vienošanās. Mūsu mērķis ir proporcionālā veidā iesaistīt visus lielākos piesārņotājus un neaizbiedēt partnerus no sarunu galda Bali un arī vēlāk, šajā brīdī nosakot tirdzniecības noteikumus importam. Drīzāk mums vajadzētu risināt spekulatīvu izmantotāju problēmu, kad ar to patiešām saskarsimies.

Efektīva tirdzniecības politika var palīdzēt pasaulei risināt klimata pārmaiņu problēmu, ģenerējot attiecīgo riska mazināšanas un pielāgošanas pasākumiem nepieciešamos līdzekļus. Investīcijas tirdzniecībā ar zemas oglekļa emisijas precēm un pakalpojumiem var veicināt prasmju un klimatam draudzīgu tehnoloģiju izplatību globālajā ekonomikā, palīdzot risināt klimata pārmaiņu problēmu pasaules līmenī un izmantojot visrentablāko risinājumu. Neīstenojot šādus pasākumus, tiktu izdarīts „lāča pakalpojums” klimata pārmaiņu politikai. Nevajadzētu aizmirst, ka mūsu pieeja klimata pārmaiņu politikai ir palīdzējusi Eiropas rūpniecībai nonākt pirmajā vietā attiecībā uz videi draudzīgu zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju izmantošanu.

J. Stern ziņojumā bija skaidri noteikts, ka cīņai pret klimata pārmaiņām papildus neskaitāmiem sociāliem ieguvumiem ir arī ekonomiski ieguvumi, jo iesaistītās izmaksas ir zemākas, nekā bezdarbības izmaksas. Tirdzniecības politika var atbalstīt klimata pārmaiņu mērķus, mazinot izmaksas un ģenerējot daļu no nepieciešamā finansējuma, un veicinot reglamentējošo noteikumu izstrādi attiecībā uz investīcijām zemas oglekļa emisijas precēs, pakalpojumos un tehnoloģijās un attiecībā uz tirdzniecību ar tām.

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, komisārs P. Mandelson, šķiet, noteikti ievēro jautājumu laika limitu. Diez vai viņš ierobežojas ar formālistiskām atbildēm.

Šodien, komisār, mēs pieņēmām jaunu sistēmu augu aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū. Šīs sistēmas stāšanās spēkā ietekmēs lauksaimniecības produktu pirmējo ražošanu un Eiropas Savienības pārtikas rūpniecības paplašināšanos. Vai jūs varat mums apstiprināt, ka importētie ražojumi pakļauti efektīvām pārbaudēm, lai redzētu, vai tie atbilst stingrajām specifikācijām, kas noteiktas iekšzemes produkcijai?

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Mēs patiešām skatāmies uz visiem šiem aspektiem. Bet es tikai gribētu pastiprināt savu uzskatu, kuru es paudu sākotnēji: mēs gribam nodrošināt vislabāko, visaptverošāko nolīgumu laika posmam pēc 2012. gadu, kāds vien iespējams.

Tas prasa stingru mūsu tirdzniecības partneru, attīstošos ekonomiku, pārliecību, kurus mums jāpārliecina buy into un parakstīt pēc 2012. gada nolīgumu, par kuru mēs visi piekritām, ka tas ir ļoti vajadzīgs un tam vajadzīgs maksimālais ģeogrāfiskais pārklājums.

Jautājums, kas mums jāuzdod sev pašiem, ar kādu taktiku mēs varam pārliecināt vai visticamāk mums jāpārliecina attīstošās ekonomikas parakstīt nolīgumu, kuru gribam atbalstīt.

Pēc mūsu domām ne tikai priekšlaicīgi, bet arī neproduktīvi būtu sākt izmantot nūju vai draudus, vai radīt scenāriju, kurā tie, kas varētu sliekties atturēties kaut kādā veidā tiktu sodīti ar kādu tirdzniecības pasākumu vai tāpēc, ka viņi tiktu ieskaitīti spekulatīvo izmantotāju kategorijā.

Ja pienāk laiks apdomāt šādus pasākumus, tad mēs tos sāktu risināt tikai pēc ievērojamām pārdomām un apspriedēm un, protams, jebkuru pasākumu, kuru mēs ieceram, vajadzētu – un man tas ir jāuzsver – novērtēt attiecībā uz tā atbilstību PTO.

Nevar būt runa par to, ka Eiropas Savienība atbalsta vai pieņem pasākumu, kas skaidri un stingri neatbilst PTO.

  Daniel Caspary (PPE-DE). – Komisār, es gribētu uzdot citu jautājumu. Manam kolēģim G. Papastamkos ir pilnīga taisnība, kad viņš saka, ka mums jādomā par to, lai novērstu to, ka Eiropas sabiedrības nonāk nelabvēlīgā stāvoklī, ja citas valstis nepiedalās tajā, kas nāks pēc Kioto sistēmas.

Ir trīs iespējas: pirmkārt, Eiropas Savienība būtu vienīgā, kas apņemtos turpināt. Tas, protams, sabiedrībām rada finansiālu slogu un ir mums nelabvēlīgi. Otrs potenciālais scenārijs ir tāds, ja citas valstis nepiedalās, mēs arī nepiedalīsimies, lai arī tad mēs nespēsim sasmiegt klimata mērķus, kurus esam sev izvirzījuši. Trešā iespēja, ja citi nepievienojas šai „Kioto plus” vai Pēckioto sistēmai, būtu, ka mēs pieņemam piemērotas sankcijas. Kā tieši šīs sankcijas varētu izskatīties? Vai jūs varat iedomāties konkrētas sankcijas?

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Mēs neesam pārdomājuši, kas notiks, ja sarunas, kuras mēs sāksim, kas vēl nav pat sākušās, neizdotos. Mēs esam tālu no tā, ka būtu apsvēruši netiešās sekas vai sekas tam, ja dažas valstis atteiksies parakstīt un noslēgt piemērotas vienošanās. Tāpēc šovakar apspriest sankcijas ir, kā es saku, ne tikai priekšlaicīgi, bet arī pavisam iespējams neproduktīvi.

Lieta ir tāda, ka Komisijā notiek diskusijas par Emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS) pārskatīšanu un it īpaši energointensīvo rūpniecības nozaru stāvokļa pārbaudi šajā sistēmā. Pēdējā pilnībā tiek ņemta vērā mūsu kopējos pūliņos projektēt uzlabotu ETS, un šo rūpniecības nozaru stāvoklis noteikti tiks izskatīts kontekstā ar jebkuru starptautisku nolīgumu, par kuru notiek sarunas, un ietekmi uz Eiropas Savienības rūpniecības nozarēm, it īpaši energointensīvajām, ja mēs neradām vienādus noteikumus, pēc kuriem mēs tiecamies, izmantojot sarunas.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 54, ko uzdeva Daniel Caspary (H-0695/07)

Temats: Diskusija par tirdzniecības aizsardzības instrumentu nākotni

Balsojumā par Globālās Eiropas ziņojumu 2007. gada 22. maijā Eiropas Parlaments pauda savu nodomu uzturēt pašreizējos tirdzniecības aizsardzības instrumentus un noraidīt jebkādu to piemērošanas vājināšanu.

Kā Komisija plāno ņemt to vērā darbā pie tirdzniecības aizsardzības instrumentu nākotnes? Kā tiks atrisināta pretruna starp komisāra P. Mandelson paziņojumiem par tirdzniecības aizsardzības instrumentu nākotni un Eiropas Parlamenta viedokli?

Acīmredzams, ka modificētā administratīvā prakse novedusi pie ierobežotākas pretdempinga pasākumu piemērošanas dažādās procedūrās. „Kopienas intereses” it īpaši aizvien vairāk tiek iztulkotas importētāju un patērētāju labā un, kaitējot Kopienas rūpniecībai. Vai Komisija var paziņot, kāds attaisnojums ir šādai piemērošanas modifikācijai?

Vai Komisija var sniegt informāciju par to, kāpēc 2007. gada pirmajā pusē netika pieņemta neviena pretdempinga lieta?

Jautājums Nr. 55, ko uzdeva Laima Liucija Andrikiene (H-0770/07)

Temats: ES tirdzniecības aizsardzības instrumenti

Kā Komisija vērtē apspriešanās rezultātus par Zaļo grāmatu par Eiropas Tirdzniecības politiku? Kāds būs Komisijas galīgais priekšlikums, ņemot vērā faktu, ka ieinteresēto personu vairākums, šķiet, neatbalsta šīs politikas turpmāku liberalizāciju?

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Komisija augstu novērtē interesi, kādu izrādījis Parlaments, pārskatot tirdzniecības aizsardzības instrumentus (TAI) un atkārto nozīmi, kādu tā piešķir Parlamenta uzskatiem kontekstā ar pašreizējo pārskarīšanu. Tā gaida Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu, kurš, kā tā cer, drīz tiks pabeigts.

No savas puses Komisija sagatavo atbildi uz apspriešanās procesu. Patiešām, Komisijai bija iepriekšēja diskusija, orientācijas debates pirms tās šodienas sanāksmes par šo tematu. Priekšlikumi Padomei varētu tikt sagatavoti nākamajās nedēļās. Komisija plāno turpināt cieši iesaistīt un informēt Parlamentu par to.

Komisija, protams, ir rūpīgi izskatījusi visas atsauksmes par Zaļo grāmatu, kuras skaitāmas daudzos simtos. Nodoms tagad ir informēt dalībvalstis un Parlamentu par galvenajām atsauksēm un saņemtajiem ierosinājumiem, un tie tiks arī publicēti. Komisija tos arī atkal apspriedīs, pirms priekšlikumus iesniegs Padomei, cerams, novembra otrajā pusē.

Vairumam ieinteresēto personu, kas apspriedās un iesniedza savus uzskatus, ir kopīgs uzskats ar Komisiju, ka TAI paliek svarīgi globalizētajā pasaukes ekonomikā, kur trūkst konkurences noteikumu, par kuriem ir daudzpusējas vienošanās.

Tātad, vairākums ieinteresēto personu neredz vajadzību pēc TAI sistēmas nozīmīgas revidēšanas. Arī Komisija tādu neredz. Tomēr ir arī vēlēšanās, lai noteikumi tiktu padarīti skaidrāki, kā arī lai tiktu palielināta pārredzamība un lai instrumenti tiktu piemēroti efektīvāk.

Apgalvojums, ka Komisija ir mainījusi savu pieeju attiecībā uz Kopienas interešu novērtēšanu dažos nesenos gadījumos, gluži vienkārši nav patiess. Katrs gadījums tika izskatīts, pamatojoties uz tā tehniskajām īpašībām. Daži gadījumi izvirzīja netipiskus jautājumus, bet tie tika atrisināti atbilstoši Kopienas tiesību aktiem un šaurajās izvēles brīvības robežās, ko pieļauj šie tiesību akti, pēc pamatīgas apspriešanās ar dalībvalstīm.

Beidzot, tas ir pareizi, ka 2007. gada pirmajā pusē netika ierosinātas jaunas pretdempinga izmeklēšanas. Tomēr jānorāda, ka pretdempinga izmeklēšanas ierosina rūpniecības uzņēmumi, nevis mēs. Citiem vārdiem sakot, tos ierosina, pamatojoties uz sūdzībām no Kopienas rūpniecības.

Pirmajos sešos 2007. gada mēnešos netika reģistrēta neviena sūdzība, kas atbilstu likuma prasībām. Nav nekas neparasts, ka ierosinājumu skaits dažādos gados atšķiras atkarībā no tādiem faktoriem kā biznesa cikls, pārāk lielas jaudas trešās valstīs un tirdzniecības novirzīšanās tirdzniecības aizsardzības pasākumu rezultātā citos pasaules tirgos.

Ierosināto lietu skaits svārstījies arī iepriekšējos gados. Piemēram, 2003. gadā Komisija ierosināja kopumā tikai astoņas jaunas izmeklēšanas, pirmā no tām tika ierosināta tā gada maija beigās. Arī 2007. gada pirmā puse sekoja ārkārtīgi augstas aktivitātes laika posmam 2006. gada beigās.

Noslēgumā es gribētu pievērst jūsu uzmanību faktam, ka 2007. gada septembrī divas jaunas pretdempinga izmeklēšanas tika ierosinātas pret importu no Ķīnas: viena par citronskābi un otra par nātrija glutamātu.

  Daniel Caspary (PPE-DE). – Komisār, liels paldies par jūsu komentāriem. Pārredzamībai šajā procesā ir liela nozīme. Kad mēs saņemsim Zaļās grāmatas pārskata novērtējumu? Vai nu novērtējuma vēl nav, tādā gadījumā jūs būtu izdevuši dokumentu bez novērtējuma, vai nu novērtējums ir – es pieņemu, ka ir – tādā gadījumā ir pēdējais laiks iepazīstināt ar to sabiedrību un Parlamentu.

Otrkārt, es esmu ieinteresēts zināt, vai jūs uzskatāt, ka tiešām ir saprātīgi noteikt svarīgus jautājumus, negrozot pamatregulējumu, pamatojoties uz jaunajiem principiem.

Treškārt, kāpēc jūs gribat vienādi izturēties pret „tirgus” un „ārpustirgus” ekonomikām?

Ceturtkārt, joprojām runājot par Kopienas produkciju, kur jūs redzat procentuālās daļas robežu produkcijai ārpus ES?

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Komisija veikusi iepriekšējo novērtējumu atsauksmēm par Zaļo grāmatu, un tas deva pamatu mūsu orientācijas apspriedei par šo tematu šodien. Tas bruģē ceļu vēl precīzākam novērtējumam, kas tiks pievienots Komisijas apsvērumiem un nolīgumam par priekšlikumiem, ko tā vēlas iesniegt dalībvalstīm, pamatojoties uz pārskatīšanu.

Es varu apliecināt godāmajam deputātam, ka informācija par atsauksmēm – jau, es ticu – ievietota Tirdzniecības ĢD interneta vietnē, bet mēs publicēsim to, kas ir, kā es ceru, viegli pieejams variants vai prezentācija atsauksmēm, kādas mēs saņēmām par Zaļo grāmatu, lai dotu pietiekami daudz laika, lai par šīm atsauksmēm varētu pārdomāt, pirms Komisija iesniedz mūsu priekšlikumus.

Godājamais deputāts, šķiet, ir apstājies jau pie konkrētiem aspektiem Komisijas priekšlikumiem, kas vēl nav iesniegti vai kuriem Komisija nav vēl piekritusi, tātad tas uzvedina mani domāt, ka viņš nedaudz aizsteidzies pārāk uz priekšu dažos no pieņēmumiem, kurus viņš, kā šķiet, izdara.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE). – Jautājums, ko es gribētu uzdot, acīmredzami pamatojas sanāksmēs un apspriedēs ar tās valsts rūpniekiem, kuru es pārstāvu – Lietuvas. Faktiski es varu atkārtot to, ko mans kolēģis teica: ir daudz bažu par tirdzniecības politikas liberalizāciju un arī daudz kritikas. Mans jautājums ir: ja stāvoklis paliek līdzšinējais, kāda būs Komisijas reakcija? Ko var sagaidīt, kādus pasākumus veiks Komisija? Vai jūs sliektos uzklausīt to, kas sakāms uzņēmējdarbības pārstāvjiem, vai jūs uzskatītu, ka citi argumenti ir svarīgāki?

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Es neesmu gluži drošs, ko godājamā deputāte domā ar „mūsu tirdzniecības politikas liberalizāciju”. Pēc definīcijas tirdzniecība var notikt tikai tad, kad tirgi ir atvērti un tirdzniecības plūsmas būtībā tiek liberalizētas. Tirdzniecība nenotiek aiz slēgtām robežām vai tur, kur ekonomikas tiek pārvērstas cietokšņos, tātad, protams, Komisija tiecas veicināt tirdzniecības liberalizāciju.

Eiropas pasaules mēroga tirdzniecības politikas pārskatīšana un stratēģija, kuru Komisija un dalībvalstis iesniedza un par kuru vienojās pirms gada, ļoti skaidri izklāstīja Eiropas Savienības intereses, kas ir uzturēt atvērtus tirgus pašu mājās, veicināt un izmantot daudzpusējās un divpusējās sarunas, lai atvērtu tirgus ārzemēs un izmantot efektīvus tirdzniecības aizsardzības pasākumus, lai risinātu negodīgas tirdzniecības vai negodīgas konkurences jautājumus. Tās ir mūsu stratēģijas trīs kājas; visas ir vienlīdz svarīgas.

Šī trijkāja trešās kājas pārskatīšana notiek pēc pavisam dramatiskām pārmaiņām, kas notikušas pasaules ekonomikā, un Eiropas ekonomikā, kopš notika mūsu tirdzniecības aizsardzības pasākumu pēdējā pārskatīšana, kas bija pirms vairāk nekā 10 gadiem. Mums ir atbildība nodrošināt, ka mūsu pasākumi darbojas tik labi, cik tie varētu darboties, un ka tie iedveš vienprātību, atbalstu un solidaritāti mūsu dalībvalstu starpā. Kad tā pavājinās, tirdzniecības aizsardzības pasākumus izmantot vairs nav tik viegli iespējams. Mēs veicam šo pārskatīšanu savos centienos rekonstruēt un atjaunot šo vienprātību, atbalstu un solidaritāti mūsu dalībvalstu starpā.

  Priekšsēdētāja. − Komisār, lai nonāktu pie viena papildus jautājuma, es apvienošu nākamos divus papildinošos jautājumus un lūgšu jūs izskatīt tos abus kopā.

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, papildus jautājumiem, kurus uzdeva mans kolēģis D. Caspary, ļaujiet man pievienot manis paša jautājumu par to, kad mums būs pieeja aptaujas par Zaļo grāmatu novērtējumam. Komisārs, Eiropas pretdempinga un pretsubsīdiju pasākumi pārstāv mazāk nekā 0,45 % no kopējās importa vērtības uz ES. Kā tad attaisnojama Komisijas steiga vienpusēji pārskatīt tirdzniecības aizsardzības politiku? Uz kuru pusi Komisija nosveras? Vai tā virzās uz procedūras politizēšanu vai uz to, lai novērstu to, ka cilvēki meklē kompensāciju prêt negodīgu praksi?

  Elisa Ferreira (PSE). – Priekšsēdētājas kundze, Komisār, es gribētu uzdot jautājumu, kas saistīts ar atbildēm, kuras jūs sniedzat. Parlaments neatzīst vajadzību pārskatīt tirdzniecības aizsardzības instrumentus; publiskās apspriedes nonāca pie tā paša secinājuma. Komisārs nav paskaidrojis Parlamentam sava priekšlikuma nolūku un, jo īpaši, kādā mērā viņa priekšlikumi un pārliecības mainījušās, pamatojoties uz publiskās noklausīšanās viedokli un Parlamenta viedokli. Tā ir jautājuma būtība, jo mēs nesaprotam, kāds nolūks ir neatlaidīgajiem centieniem pārskatīt instrumentus, par kuriem visi domā, ka tie ir lietderīgi un strādā labi. Tas tad ir tas, ko mums vajag saprast.

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Es īsti nezinu, uz kādu virziena maiņu godājamā deputāte atsaucas; nav nekādas virziena maiņas, un kā es pārliecinājos, ne ieinteresētās personas, kas atbildēja uz pārskatu, ne Komisija neuzskata, ka vajadzīga fundamentāla pārskatīšana vai fundamentāla reforma. Tātad, es neesmu īsti pārliecināts, ko viņa domā ar virziena maiņu. Ja nav vajadzības pēc pārskatīšanas, tad es domāju, ka Zaļā grāmata, kuru mēs izdevām, būtu saņēmusi daudz mazāk nekā 500 atsauksmju, kuras saņēmām. Šķiet, ka jānorāda, ka Zaļā grāmata, kurai ir vairāk nekā 500 atsauksmju norāda interesi par pārskatīšanu, kas ir notikusi.

Atbildot uz pirmo jautājumu, es nevaru iesniegt novērtējumu šim Parlamentam, kamēr tas nav veikts. Komisika vēl nav izdarījusi savu novērtējumu; tās atsauksmē tas vēl nav izlemts. Tai šodien bija diskusija plenārsēdē, un tā darīs zināmus savus uzskatus, kad tā iesniegs savus priekšlikumus dalībvalstīm, un vienlaikus tie tiks darīti zināmi Parlamentam,un tas būs kaut kad novembra otrajā pusē, kas vairs nav pārāk ilgi jāgaida.

Attiecībā uz politizāciju – šo jautājumu politizācija ir gandrīz nenovēršama. Ja Eiropas Savienības rūpniecība tagad pārstāv atšķirīgus uzskatus un konkurējošas intereses un, godīgi sakot, iesniedz ļoti atšķirīgus konkurējošus iesniegumus, vai tā grib, lai tiek pieņemti tirdzniecības aizsardzības pasākumi, tas nenovēršami atspoguļojas mūsu dalībvalstu nostājās. Ja dalībvalstis tā vietā izvēlētos vienkārši izvēlas paņemt Komisijas dienestu objektīvo un precīzo analīzi pēc to nominālās vērtības un pieņemt secinājumus un pasākumus, kurus mēs ierosinām; ja tās būtu gatavas vienkārši to darīt, tad politizācija nerastos. Tomēr dalībvalstis ir pakļautas tai pašai lobēšanai un atšķirīgajām konkurējošajām interesēm ražotāju, mazumtirgotāju, izplatītāju, importētāju un patērētāju starpā kā mēs. Kad cilvēkiem ir atšķirīgi uzskati, šie uzskati jādebatē ļoti plaši politiskā veidā, izmantojot politisko procesu, un tieši tas notiek.

  Priekšsēdētāja. − Jautājumi, kuri netika atbildēti laika trūkuma dēļ, saņems rakstiskas atbildes (Skatīt Pielikumu).

Es atvainojos tiem, kuri gaidīja.

Ar to beidzas Jautājumu laiks

(Sēde tika pārtraukta plkst. 19.35 un atsākās plkst. 21.00)

PRIEKŠSĒDĒTĀJS: A. BIELAN
Priekšsēdētāja vietnieks

(1) OV, L 10, 13.01.2001., 20. lpp.