Debašu stenogramma

Otrdiena, 2007. gada 23. oktobris - Strasbūra

16. Pārtikas produktu cenu pieaugums, patērētāju aizsardzība (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir debates par

- mutisko jautājumu (O-0065/2007 – B6-0321/2007), ko uzdeva Joseph Daul, Lutz Goepel un Neil Parish PPE-DE grupas vārdā, Komisijai par pārtikas produktu cenu pieaugumu un patērētāju aizsardzību,

- mutisko jautājumu (O-0067/2007 – B6-0377/2007), ko uzdeva Luis Manuel Capoulas Santos PSE grupas vārdā, Komisijai par pārtikas produktu cenu pieaugumu un patērētāju aizsardzību un

- mutisko jautājumu (O-0069/2007 – B6-0378/2007), ko uzdeva Sergio Berlato, Janusz Wojciechowski, Gintaras Didžiokas un Liam Aylward UEN grupas vārdā, Komisijai par pārtikas produktu cenu pieaugumu un patērētāju aizsardzību.

  Neil Parish (PPE-DE), autors. – Priekšsēdētāja kungs, es šovakar ceļos augšā un runāju ar lielu prieku, jo mēs tagad esam situācijā, kad pārtikas drošība kļuvusi par reālu jautājumu. 25 gadus mēs esam bijuši situācijā, kad Eiropā bija pārtikas pārpilnība. Faktiski mēs esam pieņēmuši daudzus lēmumus lauksaimniecībā, kopējā lauksaimniecības politikā, lai ierobežotu ražošanu, lai uzturētu cenas un samazinātu eksporta subsīdiju izmantošanu un eksportētu produktus uz pasaules tirgiem.

Tagad mēs saskaramies ar situāciju, kas ir pilnīgi atšķirīga: graudaugu cenas šogad trīskāršojušās; lopkopības nozarei ir milzīga problēma, lopbarības izmaksām pieaugot par varbūt 50 % vai 60 %, un mēs esam ārkārtīgi nobažījušies par to. J. Daul, L. Goepel un es iesniedzām šo mutisko jautājumu – un mēs priecājamies, ka komisāre M. Fischer Boel šovakar ir šeit – jo mēs uzskatām, ka mums tagad jāskatās uz katru izdevību, lai Eiropas Savienībā dabūtu papildus lopbarību.

Mums būs jāsaskaras ar realitāti, ka ir daži lopbarības veidi, kas iegūti no ģenētiski modificētas kukurūzas un ģenētiski modificētas sojas, kas pašreiz nevar ienākt Eiropas Savienībā, jo tie nav licencēti. Es domāju, ka mums jāpārliecinās, ka mēs to izskatām un ka mums ir sistēma, ar kuru mēs varam licencēt šos produktus. Ar nosacījumu, ka tie ir droši, tiem jāienāk, lai tos varētu izbarot it īpaši mūsu mājputniem un cūkām, kā arī mūsu liellopiem, gan gaļas, gan piena lopiem, jo mums vajag saglabāt ļoti konkurētspējīgu nozari.

Mums arī jāizskata situācija attiecībā uz lielveikaliem, jo – neaizmirstiet – mēs esam norūpējušies ne tikai par cenu, kādu zemnieki saņem par saviem produktiem, bet mēs arī interesējamies par to, kas jāmaksā patērētājiem. Nav šaubu, ka mēs redzam, piemēram, ka tikai 10 % no maizes klaipa cenas faktiski veidojas no kviešu izejvielas un tomēr ir milzīgi maizes klaipa cenas pieaugumi, jo lielveikali saka, ka tiem jāmaksā tik daudz vairāk par kviešiem. Tā mums jāizdara spiediens uz lielveikaliem, lai nodrošinātu, ka patērētāji maksā īsto cenu.

Ir lieliski, ka tas izvirza Eiropas lauksaimniecību ļoti spēcīgā pozīcijā, lai tā varētu stāties pretī drošajai jaunajai pasaulei, jo mums vajadzēs pārtikas produktus, mums vajadzēs zemniekus un mums vajag laukus, un visas šīs lietas strādā ļoti labi.

Bet, kā es saku, tagad mums jādabū pareizais līdzsvars starp graudkopības un lopkopības nozarēm, un tādēļ mēs iesniedzām šo jautājumu. Mēs priecāsimies dzirdēt, kas komisārei M. Fischer Boel ir ko teikt par to.

  Luis Manuel Capoulas Santos (PSE), autors. – Priekšsēdētāja kungs, komisār, ir prieks redzēt jūs atkal šeit Parlamentā. Kā jūs zināt, mūs pirms dažiem mēnešiem pārsteidza pārmaiņas situācijā dažu lauksaimniecības produktu tirgū, kuras ne pārāk sen atpakaļ mēs uzskatījām par neiedomājamām; milzīgs spiediens uz piedāvājumu ar sekām, kuras mēs redzējām.

Tas savukārt izraisīja nozīmīgus traucējumus lopkopības ražošanas nozarē, paredzamas sekas patēriņa cenu pieaugumā un neaizmirsīsim FAO brīdinājumu par sekām pārtikas produktiem daudzos pasaules rajonos, kas izceltos no šīs situācijas. Neaizmirsīsim, ka, kamēr Eiropā mēs pārtikai patērējam 10-20 % no mājsaimniecību ienākumiem, ir sabiedrības, kur šis postenis atbild par 90 % no ienākumiem vai vairāk, un ir viegli iedomāties, ko cenu pieaugums nozīmētu šīm milzīgajām iedzīvotāju masām, kas jau tā ir tik trūcīgas.

Tāpēc mums vajag rīkoties, un rīkoties nekavējoties; un es esmu priecīgs, ka Komisija ir rīkojusies ātri – un labi – veicot dažus paliatīvus pasākumus, samazinot zemes atstāšanu atmatā 2008. gadam līdz nullei. Ir kauns, ka mēs negājām tālāk. Ir citi pasākumi, kurus varbūt varēja pieņemt bez papildus izmaksām Kopienas budžetam, piemēram, iepriekšēja to palīdzības maksājumu pilnvarošana konkrētiem lopkopības zemniekiem, uz kuriem viņiem ir tiesības, jo viņus, protams, dubultā ietekmē ne tikai cenu pieaugums, bet arī tas, ka jātiek galā ar lopu slimībām, piemēram, infekciozais katarālais drudzis, un tā es domāju, ka mēs varētu iet mazliet tālāk uzreiz.

Tomēr visvairāk mums vajadzētu pavirzīties uz priekšu situācijas novērtēšanā un izpētē, lai mēs varētu ātri identificēt pasākumus, kas īstermiņa varētu tikt pieņemti tuvākajā nākotnē. Mēs, protams, uzticamies komisāres un Komisijas jutīgumam, ka viņi ievēros šīs mūsu bažas.

  Sergio Berlato (UEN) , autors. – Priekšsēdētāja kungs, Komisāre, dāmas un kungi, visā Eiropā mēs redzam visaptverošus pārtikas produktu cenu pieaugumus. Veiktie tirgus pārskati rāda, kā Eiropas patērētāji radikāli maina savus ēšanas paradumus, jo viņi spiesti mainīt to produktu kvalitāti un veidu, ko viņi pērk, pārmērīgo cenu dēļ.

Par šiem pieaugumiem var vainot no vienas puses var to starpfāžu pārmērīgo skaitu, kurām produktiem jāiet cauri no ražotāja līdz patērētājam, un no otras puses nesamērīgos uzcenojumus, kurus piemēro lielās lielveikalu ķēdes. Taču viena lieta ir skaidra: vainot par šiem pieaugumiem nevar un nedrīkst mūsu zemniekus, kuri ir galvenie cietušie šajā satraucošajā situācijā.

Priekšsēdētāja kungs un komisāre, mēs uzskatām, ka šodien vairāk nekā jebkad Eiropas lauksaimniecības modelis jāaizsargā, lai pasargātu dalībvalstu lauksaimniecības tirgus no starptautiskajām cenu svārstībām un dotu stingrību ražošanas modeļu un teritorijas izmantošanas aizsardzībai, kuri ir tik raksturīgi Eiropas lauksaimniecībai. Mēs atzinīgi vērtējam Padomes neseno lēmumu ratificēt priekšlikumu par nulli zemes atstāšanai atmatā 2008. gadam.

Tomēr ar to nepietiek, lai nomierinātu mūs par uztraucošo situāciju, domājot par graudu krājumiem un graudaugu cenu pieaugumu pasaules tirgū. Mums vajag strādāt ar dažādām tirgu kopīgām organizācijām un labi jāizmanto šie mehānismi, lai atjaunotu līdzsvaru tirgū, kas palīdzētu atvieglināt pārtikas cenas, vismaz iekšējā tirgū. Mēs lūdzām Komisiju nesenajā jautājumā ierosināt nekavējošu piena kvotu pieaugumu vismaz par 2-3 %, lai palīdzētu stabilizēt šī pamatprodukta cenu.

Sarežģīta ekonomiskā klimatā tādā kā šis Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir pienākums palīdzēt patērētājiem uzturēt viņu pārtikas pirktspēju, vienlaikus aizsargājot mūsu zemnieku tiesības uz ieņēmumiem.

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es atceros to, kas, kā es domāju, ir sens japāņu lāsts: „Lai tu dzīvotu interesantā laikā”, un es domāju, ka tieši to mēs tagad darām. Mēs redzējām pēdējos sešus līdz astoņus mēnešus, ka izejvielu cenas lauksaimniecības nozarē strauji ceļas, kā runātāji jau minēja, bet man jāsaka, ka tas notiek no vēsturiski zema līmeņa. Es domāju, ka tas ir svarīgs atgādinājums visiem mums. Šie cenu pieaugumi atspoguļosies patēriņa cenās, bet zemākā apmērā. Ja drīkstu izmantot kā piemēru maizi, pamata patēriņa preci – un es izmantošu Vācijas piemēru – ja ņem maizes cenu lielveikalā vai universālveikalā Vācijā, tikai 4 % no cenas attiecas uz kviešu izmaksu cenu.

Piensaimniecības nozarei, kā jau bija minēts, jau paredzēti vairāki atšķirīgi pasākumi. Piena kvotas 2006. gada 1. aprīlī un 2007. gada 1. aprīlī 11 dalībvalstīs tika palielinātas par 0,5 %. 2006. gada 1. aprīlī astoņas jaunās dalībvalstis saņēma šo pārstrukturēšanas rezervi, kas svārstījās starp 2 % un 5 % no to valsts kvotu līmeņa. 2008. gada 1. aprīlī – nākamajā gadā – vēl 0,5 % tiks pievienoti kvotu pieaugumam, kas piešķirti 11 dalībvalstīm.

Papildus visas tirgus atbalsta palīdzības masīvi tika samazinātas un pašlaik vispār nav nekādas eksporta kompensācijas un realizācijai paredzētie atbalsti – nulle tiem abiem. Ziņojumu par tirgus perspektīvām piensaimniecības nozarē Komisija pieņems vēlāk šajā gadā un tas dos pamatu turpmākai diskusijai par to, vai mums atkal vajag palielināt kvotas. Vēl vairāk, man jau bija izdevība šeit skaidri dot signālu par piena kvotu sistēmas darbības izbeigšanos 2015. gada 31. martā, un es tāpat norādīju, ka laika posmam no šodienas līdz 2015. gadam mums vajadzīga mīkstā nosēšanās, lai atceltu kvotu sistēmu. Minēto iespēju vidū ir kvotu sistēmas palielināšana laika posmam un mums būs iespēja to apspriest veselības pārbaudes laikā nākamgad.

Graudaugu nozarē ir dažādi atšķirīgi iemesli cenu pieaugumam. Es tikai teikšu, lai nebūtu pārpratumu, ka nav pārpratumu, ka tā nav biodegviela, kas izraisa straujo cenu pieaugumu. Šodien mēs etanolam Eiropā izmantojam mazāk nekā 2 % no graudaugu produkcijas, bet iemesli ir citi: nelabvēlīgi laika apstākļiAustrālijā, sausums Eiropas dienvidos, plūdi Eiropas ziemeļos, pieaugošs pieprasījums no Indijas un Ķīnas, kā arī ierobežots eksports no Krievijas un Ukrainas. Protams, ir arī „sniega bumbas” efekts no uzmanības koncentrēšanas uz etanolu ASV, kā arī tādēļ konkrēta ietekme uz labības cenu pieaugumu.

Komisija, kā minēts agrāk, ir reaģējusi: ir paredzēta nulles atmata nākamajam ražošanas gadam rudens un nākamā pavasara sējai. Tālāk par to, vai turpināt nulles atmatu, tiks apsvērts veselības pārbaudes laikā. Mēs gaidām, ka nulles atmata varētu nodrošināt sākot no 10 līdz 12-15 miljoniem tonnu atkarība no klimata apstākļiem. Turklāt es Komisijas kolēģijai iesniegšu priekšlikumu Padomei uz laiku atcelt graudaugu importa nodokli tikai pašreizējam tirgus gadam. Es domāju, ka šīs iniciatīvas mums palīdzēs atvieglot spiedienu, kas uzlikts mājlopu audzētājiem un patērētāju cenām.

Attiecībā uz cūkgaļas nozari pastāv citi faktori. Tirgus kanāli ir piepildīti ar gaļu, tātad nozarē pastāv nelīdzsvarotība starp piegādāto un izpirkto, tādēļ pārvaldības komiteja pagājušajā ceturtdienā izlēma ieviest privāto glabāšanu, kas, es ceru, palīdzēs risināt problēmas cūkgaļas tirgū. Ir arī citas iespējas, bet es domāju, ka mums būtu jāmēģina atrast pareizais līdzsvars, jo, ja tas ir tikai sāpju paildzināšanas jautājums, tad mēs neko neiegūstam.

Tātad es domāju, ka esam reaģējuši un man ir bijusi iespēja pateikties EP par ātro reakciju, kas mums ļāva pēc iespējas ātrāk nosūtīt skaidrus signālus lauksaimniecības nozarei saistībā ar nulles atmatu. Es velētos atgriezties pie ĢMO jautājuma manos pēdējos komentāros, jo redzu, ka mans laiks ir beidzies.

  Mairead McGuinness, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es būtu bijis ļoti priecīga dalīt savu laiku ar komisāri, jo esmu ļoti ieinteresēta dzirdēt viņas uzskatu par ĢMO, bet es palikšu visu debašu laiku.

Es domāju, ka ir tiesa, jo nav pirmā reize, kas to sakām šajā palātā, ka nepatīkamā patiesība ir tāda, ka samērā lētas pārtikas ēra ir beigusies un notikušo neparedzēja ne Komisijā, ne arī pasaulē.

Komisāre runāja par dažiem iemesliem, kādēļ tagad pastāv šī nelīdzsvarotība nodrošinājumā un pieprasījumā, un es piekrītu viņai: laika apstākļi, klimata pārmaiņas, jaunattīstības valstu pieprasījums un biodegvielas globāli ietekmē šo līdzsvaru – komisāre to jau atzina. Tomēr ir svarīgi atcerēties – un pirms manis šajā Parlamentā runāja citi – ko jūsu priekštecis Fischler kungs sacīja, kad 2003. gadā notika KLP reforma. Viņš lauksaimniekiem apsolīja labākas tirgus cenas. Iespējams, ka tagad redzam šo reformu ietekmi, un sākam uzdot jautājumus par šo ietekmi uz patērētāju cenām.

Ir arī bijusi pozitīva attīstība piena un graudaugu nozarē, bet tas tā nav lopu audzēšanas nozarē, runājot par liellopu un aitas gaļas, kā arī vistas un cūkgaļas ražotājiem, ko komisāre pieminēja.

Mēs uzdodam jautājumus par nepastāvību un par to, vai esam apmierināti, ka pastāv nepastāvība pieprasījumā un nodrošinājumā. Nesen man kāds liels pārtikas uzņēmums sacīja, ka pircējiem lielveikalos nav ne zināšanu, ne intereses par pārtikas ražošanas ekonomiku, bet viņi sāk ievērot situāciju, un tas ir pozitīvi. Taču mums nepieciešams uzraudzīt lielveikalu varu un apskatīt to, vai tie pircējiem piemēroto cenu pieaugumu piemēro arī ražotājiem. To es mudinātu Komisiju, iespējams, komisāru konkurences jautājumos, apskatīt. Iepriekš viņi attiecās to darīt.

Attiecībā uz ĢMO – tas ir liels jautājums. Ir problēma, kas saistīta ar atšķirīgām apstiprināšanas metodēm ES un ASV, un tas mums jāaplūko. Es gaidu komisāres komentārus par ĢMO, pirms runāšu par saviem.

Visbeidzot mēs nevaram ignorēt ietekmi uz jaunattīstības pasauli, kurā attīstās nedrošība, jo īpaši graudaugu tirgū, kur valstis, kas nevar atļauties maksāt vairāk par pārtiku, redz, kā strauji pieaug to rēķins par pārtikas produktiem. Mums Parlamentā tas jāatzīst un jāņem vērā mūsu politikā.

  Bernadette Bourzai, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Pasaules pārtikas dienā, kas notika otrdien, 16. oktobrī, PLO vēlējās plašāk informēt sabiedrību par uztura nepietiekamību, kas pašlaik skar 854 miljonus cilvēku visā pasaulē. Šajā pasākumā runāja par lauksaimniecības izejvielu cenu kāpumu, it īpaši par to ietekmi uz patērētājiem ne tikai jaunattīstības valstīs – mani kolēģi par to ir runājuši gari un plaši, – bet arī nabadzīgajās valstīs, kuras ieved graudaugus. Ja attīstītajās valstīs mēs tērējam pārtikai no 10 līdz 20 % no mājsaimniecības budžeta, tad vismazāk attīstītajās valstīs šis skaitlis ir 60 – 80 %, un 20 % cenas pieaugums graudaugiem ir ārkārtīgi krass. Situāciju vēl ļaunāku padara tas, ka dažas valstis ir ārkārtīgi atkarīgas no ievedumiem, un tās ietekmē valūtas kursa svārstības, klimata pārmaiņas un pārvadājumu izmaksu pieaugums.

Komisāres kundze, jūs atbildējāt daļēji, tomēr es ceru, ka būs arī citi pasākumi. Kādus pasākumus jūs esat iecerējusi īstenot tuvākajā un vidējā laikposmā attiecībā uz KLP veselības pārbaudi, lai atrisinātu šo sarežģīto situāciju patērētājiem ziemeļos un pat vēl sarežģītāko situāciju patērētājiem dienvidos un veicinātu pārtikas līdzsvaru pasaulē?

  Niels Busk, ALDE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze! Tagad ir svarīgi pievērsties ļoti interesantajai situācijai, kuru mēs pašlaik vērojam attiecībā uz daudzu lauksaimniecības izejvielu ārkārtīgi ievērojami cenu pieaugumu. Tajā pašā laikā mēs zinām, ka tajās jomās, kur tas vēl nav iedarbojušās, proti, cūkkopības nozarē, šī cenu paaugstinājuma rezultāts būs ļoti dārga ziema attiecībā uz pārtikas cenām. Mēs esam informēti par cēloņiem: sliktas ražas rudenī, tukšas graudu noliktavas utt. – es sīkāk par to nerunāšu.

Man šķiet, ka situācijai, kādā mēs pašlaik atrodamies, ir jākļūst par iespēju plašākai diskusijai. Pirmkārt, pašreizējais cenu pieaugums nedrīkst mūs satraukt. Pārāk ilgi litrs piena ir maksājis mazāk nekā litrs kolas un mazāk nekā litrs ūdens. Mēs esam nesaprātīgi, ja nepieņemam, ka pārtikai ir jāmaksā tik, cik tai tiešām jāmaksā, jo produktiem vajadzīgs ilgs ražošanas laiks un daudzas darba stundas it īpaši piensaimniecības nozarē. Skaidrs ir arī tas, ka tagad ir iespēja palielināt pārtikas ražošanu Eiropā. Patiesībā tirgus to no mums prasa. Komisija ir parādījusi labu ierosmi, likvidējot rezerves, un, bez šaubām, mums joprojām ir iespēja ļoti ātri palielināt ražošanu it īpaši piensaimniecības nozarē.

Mums ir jāturpina 2003. gada kopējās lauksaimniecības politikas reforma, samazinot atbalstu, un mums ir nopietni jāapspriež lauksaimniecības atbalsta turpmākā pārvietošana lauksaimniecības attīstības politikai. Tagad mums ir iespēja strauji sākt lauksaimniecības izstrādājumu dinamisku ražošanu ES, un tas nozīmē, ka mēs varam dot lauksaimniekiem lielāku brīvību nekā pašlaik izmantot pašreizējo lielo pieprasījumu. Protams, ievērojot tradīcijas, mēs rūpēsimies arī par kalnu reģionu mazāk auglīgo reģionu lauksaimniekiem – tas ir viss, kas mums vajadzīgs! Taču mums nevis jābaidās no cenu pieauguma, bet gan jāsaprot un enerģiski jāizmanto pašreizējā situācija.

  Janusz Wojciechowski, UEN grupa. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienībā mēs nesen esam pieredzējuši galveno pārtikas produktu cenu ievērojamu pieaugumu it īpaši jaunajās dalībvalstīs. Piemēram, Polijā iepriekšējo divu gadu laikā maizes cena ir paaugstinājusies par 15 %, ābolu cena par 83 %, kartupeļu cena par 33 %, bet piena cena ir divkāršojusies. Līdzīga tendence ir dažās vecajās dalībvalstīs – Itālijā un Īrijā. No jaunajām dalībvalstīm arī Lietuvā graudaugu, piena, augļu un dārzeņu cenas ir gandrīz divkāršojušās.

No otras puses, ES politikas pamatā ir lauksaimniecības ražošanas ierobežošana, un šī politika, šķiet, nonāk arvien lielākā pretrunā patērētāju interesēm. Visu tā dēvēto kopējās lauksaimniecības politikas reformu pamatā ir ražošanas ierobežošana Eiropas Savienībā.

Cukura tirgus reforma ir vispārējs cukura ražošanas ierobežojums Eiropas Savienībā no 18 miljoniem tonnu līdz 12 miljoniem tonnu. Arī vīna tirgus reforma ir saistīta ar ražošanas ierobežošanu.

Arī citu reformu mērķis ir mazāk ražot Eiropas Savienībā. No otras puses, mēs esam saņēmuši ļoti svarīgu zīmi. Eiropā patērētāji pieprasa vairāk pārtikas, un tā ir tik svarīga zīme, ka ir pilnībā jāmaina kopējās lauksaimniecības politikas mērķis. Mums ir jājautā pašiem sev, vai ražošanas ierobežošanas un kvotu noteikšanas metode tiešām ir laba vispirms jau no patērētāju interešu viedokļa, jo runa ir pirmkārt par viņiem.

Runa ir par Eiropu, kas piegādā tik daudz pārtikas, cik cilvēki pieprasa. Ir daudz zīmju, kas norāda uz nepieciešamību pārskatīt mūsu īstenoto lauksaimniecības politiku. Liels paldies!

  Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Šī diskusija jau ir sajukusi. Mēs jau gadiem ilgi esam runājuši par cenu kritumu, par viszemākajām cenām un par vēsturiskiem cenu kritumiem. Visi runātāji, kuri tagad vaimanā par to, ka cenas kāpj – beidzot tomēr paaugstinās, – aicina īstenot pasākumus šī cenu kāpuma apturēšanai.

Mums vajadzētu priecāties, ka tirgus strādā – arī ar jūsu palīdzību. Ar jūsu priekšgājēju palīdzību un arī pēc Eiropas Parlamenta prasībām ir novērsti miljardiem eiro tēriņi intervencei, tā dēvētajai cenu stabilizācijai – tātad cenu spiedienam, kas sagrāva tirgus cenas pasaules tirgū un radīja sarežģījumus Trešās pasaules valstīs. Beidzot šis apstāklis ir novērsts, un mēs tuvojamies tirgum, nonākam situācijā, kuru vēl saasina kukurūzas lietošana degvielas ražošanai.

Ir daudz citu iemeslu, kādēļ tirgū pašlaik valda tik liels pieprasījums. Tirgus reaģē, cenas kāpj, un tagad mēs šeit Eiropas Parlamentā kā lauksaimnieku pārstāvji prasām, šīs cenas, redziet, tomēr pazemināt. Divdesmit, divdesmit piecu gadu laikā, ko esmu pavadījis Parlamentā, es vēl neesmu piedalījies tādā ārprātā! Tādēļ es aplaudēju Busk kungam. Mums vajadzētu priecāties par šādu situāciju. Bez šaubām, mums ir jāpatur acīs tie, kuri nevar atļauties pirkt pārtiku par normālām cenām.

Mums jāaptur netaisnīgās algu likmes un aplamā un sociālā politika attiecīgajās valstīs, tomēr mēs nevaram īstenot pasākumus nabadzīgo nodrošināšanai ar vajadzīgo pārtiku uz lauksaimnieku rēķina, kuri simtiem tūkstošiem pēdējo gadu laikā ir pametuši ražošanu. Šī diskusija ir pilnīgi aplama!

Priecājos, ka mēs šeit vispār varam apspriest šo situāciju un ka mums ir tirgus, kurā cenas beidzot paaugstinās.

  Vincenzo Aita, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Manuprāt, ir svarīgi sākt šo diskusiju, kaut gan mēs vēl neredzam visu grūtību spektru – daļēji arī komisāres teiktā dēļ.

Es vēlētos atgādināt komisāres kundzei, ka pirms dažiem mēnešiem mēs lūdzām noteikt moratoriju diskusijām par KLP grozījumiem augļu un dārzeņu nozarē, lai ieturētu pauzi un pārdomātu, kas ir noticis un kas pašlaik notiek vīna nozarē, pamatojoties uz dažiem punktiem, kurus es tagad gribētu izvirzīt.

Pirmkārt: mēs runājam par ražām, kas nav iegūtas klimatisku apstākļu dēļ, bet neviens nepiemin to, ka mēs nodarbojamies ar šo problēmu jau gadiem ilgi, jo klimata pārmaiņas risinās Eiropā un visā pasaulē. Pirmais fakts!

Otrkārt: Salīdzinot ar 1950. gadu, kad mūsu bija 2.5 miljardi un katram uz šīs planētas pienācās 0.5 hektāri, 2020. gadā pasaules iedzīvotāju skaits būs palielinājies līdz 7.5 miljardiem (saskaņā ar ANO datiem) ar aptuveni 0.2 hektāriem apstrādei pieejamās zemes katram iedzīvotājam.

Es saprotu, uz ko mērķē Baringdorf kungs, sakot, ka tā ir fundamentāla problēma, tomēr es nedomāju, ka šoreiz vērojamais cenu kāpums nāk par labu ražotājiem. Ja mēs aplūkojam atšķirības starp ražojuma izmaksu un to, ko maksā patērētāji, mēs varam redzēt, ka patērētāji un ražotāji maksā par ļoti garu piegādes ķēdi. Taču daļēji tas ir šeit, Eiropas Parlamentā, radītās politikas dēļ, tādēļ man šķiet, ka komisāres kundzei vajadzētu uzmanīgi pārskatīt pasākumus, kurus mēs gatavojamies uzsākt.

Bez šaubām, bija svarīgi atsākt lauksaimniecisko ražošanu atmatās, taču tagad mums visvairāk ir vajadzīga visaptveroša diskusija. Veidojot Eiropas Kopienu, tika īstenoti pasākumi, lai apmierinātu Eiropas iedzīvotāju vajadzības pēc pārtikas. Tagad mums ir jāīsteno tāda pati politika. Mēs vairs ilgāk nevaram ļaut atstāt zemi rezervei saskaņā ar atdalīšanas politiku, jo tas rada ražošanas zaudējumus un padara mūsu jautājumus neproduktīvus. Tādēļ mums ir jāsagatavojas visaptverošai diskusijai par to, vai dažos iepriekšējos gados īstenotā politika ir atbildusi patērētājiem un ražotājiem, vai, tieši otrādi, tā ir radījusi sarežģījumus abām grupām.

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Es gribu pievērsties stāvoklim intensīvajā nozarē. Es nekavēšu laiku, lai vēlreiz uzskaitītu milzu grūtības, kādās atrodas daudzi šīs nozares ražotāji, bet pievērsīšos tam, kas, manuprāt, ir jādara komisāres kundzei, lai palīdzētu. Man ir jāizsaka četras vai piecas piezīmes.

Pirmkārt, man šķiet, ka komisāres kundzei ir jāapzinās, ka nepietiks ar tādiem maigiem pasākumiem kā tirgus popularizēšana. Otrkārt, viņai vairāk nekā līdz šim ir vajadzētu pievērsties tam, kā Amerikas Savienoto Valstu straujā pāreja uz biodegvielas ražošanu ilgtermiņā ietekmē labības pieejamību un cenas. ASV mērķi, kas ir ļoti agresīvi, patiesībā iztukšo mums vajadzīgo graudu importu.

Treškārt, pie satraucoši zemiem labības intervences krājumiem un pilnīgā nekārtībā esošā izlietojuma koeficienta ir nekavējoties jārīkojas, lai sakārtotu šo līdzsvaru. Ceturtkārt, es iesaku komisāres kundzei aktīvāk cīnīties par ĢM aizstājēju ātrāku pieņemšanu. Ar cieņu, kāda jums, komisāres kundze, jāsaņem no lauksaimniecības, lai mērotos spēkiem ar komisāriem M. Kyprianou un S. Dimas, kad viņi pretojas ĢM pieņemšanai.

Piektais un pēdējais punkts, jums ir jādod vieta tirgū mūsu intensīvajai nozarei, nekavējoties attiecinot eksporta kompensācijas arī uz gaļu un šķiņķi. Šajā jautājumā es neesmu pārliecināts, ka palīdzība privātai uzglabāšanai būs liels risinājums ilgtermiņā.

  Struan Stevenson (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Vispirms atļaujiet man apliecināt Graefe zu Baringdorf kungam, ka es priecājos, redzot, ka mūsu lauksaimnieku cenas beidzot aug, ja vien no tām gūst labumu lauksaimnieki un nevis lielveikalu tīkli. Līdz šim nelielais skaits lielveikalu tīklu, kas dominē Eiropas mazumtirdzniecības nozarē, spekulē uz mūsu lauksaimnieku un ražotāju rēķina.

Manā vēlēšanu apgabalā Skotijā piena ražotāju jau pārāk ilgi ir saņēmuši GBP 0.17 par litru piena, kas ir zemāk par ražošanas pašizmaksu, bet tajā pašā laikā lielveikalu plauktos pienu pārdod par vairāk nekā GBP 0.50 litrā. Tas ir piespiedis daudzus mana vēlēšanu apgabala piensaimniekus vispār pārtraukt ražošanu.

Tagad mēs redzam, ka cena, ko lauksaimnieki saņem par kviešiem, ir paaugstinājusies tikai par 10 %, bet kviešu miltu izstrādājumu pārdošanas cena lielveikalos ir palielinājusies par 40 %. Atkārtoju, lielveikali izmanto cenu svārstības, lai iebāztu savās kabatās lielāku peļņu.

Tas ir negods, un es pilnīgi piekrītu Parish kungam, ka mums ir jālūdz Komisiju sākt lielveikalu tīklu cenu politikas izmeklēšanu, lai nodrošinātu godīgus darījumus patērētājiem un ražotājiem.

  María Isabel Salinas García (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Pats par sevi saprotams, ka cenu pieaugumu, ko patērētāji izjūt tieši savos iepirkumu grozos, izraisa dažādi faktori, tomēr šajā runā es apspriedīšu tikai Stevenson kunga teikto.

Man šķiet, ka starpnieku un lielu pārtikas mazumtirdzniecības ķēžu nozīme izraisa bažas. Daudzos gadījumos tie reaģē uz spekulatīvām pārmaiņām, un tādējādi gala produktu cenas, kā jau teikts, procentuālā izteiksmē ir augstākas nekā izejvielu pieaugums.

Šīs situācija ļoti satrauc arī tos ražotājus, kuri, sastopoties ar lielās mazumtirdzniecības nozares milzīgo pirktspēju, ir spiesti samazināt pārdošanas cenas, nespējot izvairīties no izejvielu vai degvielas cenu pieauguma.

Tādēļ – un es atbalstu iepriekšējo runātāju – man šķiet, ka Komisijai ir svarīgi – vēlos izmantot šo iespēju un pateikties komisāres kundzei par ierašanos – rīkoties un īstenot pasākumus: ir jāveic izmeklēšana un jānodrošina vajadzīgie līdzekļi, lai pieliktu punktu šīm metodēm, kas ir negodīgas un daudzos gadījumos ļaunprātīgas.

Manuprāt, šī rezolūcija ir ļoti savlaicīga, un mums ir laiks īstenot pasākumus.

  Andrzej Tomasz Zapałowski (UEN) . – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Daudzi no iepriekšējiem runātājiem jutās iepriecināti par pārtikas cenu pieaugumu, taču mums jājautā sev, vai šis cenu palielinājums sasniedz lauksaimnieku. Man ir ļoti nopietnas šaubas par to. Saskaņā ar Komisijas un Eiropas Savienības politiku patlaban tiek slēgtas ļoti daudzas mazās saimniecības. Taču mums jājautā sev, kādu pārtiku saņem paši lauksaimnieki. Viņi saņem liellopu gaļu no Brazīlijas, cukuru no Dienvidamerikas, nezināmas izcelsmes cāļus no Āzijas, un tādējādi mūsu tirgū ieplūst lēta pārtika, kas ,,pazemina” mums cenas, bet patiesībā ierobežo ražošanu Eiropā. Rodas jautājums: Vai mēs grasāmies joprojām mesties ceļos industriālā lobija priekšā? Kāpēc mēs, galu galā, nevaram atkal sākt atbalstīt Eiropas lauksaimniekus tagad, kad mums ir radusies niša šīs ražošanas palielināšanai, un paaugstināt kvotas pienam un cietei, kas ir pastāvīgi pieprasīti Polijā un citās Austrumeiropas valstīs?

  Diamanto Manolakou (GUE/NGL). - (EL) Priekšsēdētāja kungs! Problēma ar maizes, piena, kartupeļu un citu pārtikas produktu cenu pieaugumu, kas dažās dalībvalstīs desmit reizes pārsniedz pašreizējo inflācijas līmeni, ir ļoti asa īpaši iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, kuri lielāko daļu budžeta tērē pārtikai.

Šī problēma neradās no zila gaisa. Mēs zinām, ka pārtikas nozari kontrolē daži uzņēmumi, kuri gūst ievērojamu peļņu uz ražotāju un patērētāju rēķina: daudzo starpnieku un tirgus monopola dēļ patēriņa cenas vairākas reizes pārsniedz ražotājiem maksātās cenas. Tādēļ tagad pasaulē pieaug pieprasījums pēc pārtikas un lopbarības; labību un eļļas rapsi izmanto biodegvielu ražošanai nevis vides apsvērumu dēļ, bet kā daļu no starptautisko naftas sabiedrību peļņas plāniem.

Cenas ir sabrukušas, un ES intervence palīdzībai labības ražošanai ir samazinājusies, un KLP dēļ pastāv arī obligātās atmatas. Šie faktori, kuriem, bez šaubām, pievienojas briesmīgi laika apstākļi, ir radikāli samazinājuši ES krājumus un ražošanu. Tomēr tirdzniecība un rūpniecība to ir izmantojušas uz lauksaimnieku un patērētāju rēķina.

Tādēļ ir paaugstinājušās pārtikas un lopbarības cenas Šis cenu pieaugums ir pasliktinājis strādnieku stāvokli, palielinājis nepietiekami paēdušo cilvēku skaitu un iedzinis bankrotā mazos un vidējos mājlopu audzētājus. Grieķijas mājlopu audzētāji ir izmisumā; viņi rīkojas, lai pieprasītu ievērojamu atbalstu, kas palīdzēs viņiem izdzīvot.

Ministru padomes 26. septembra lēmums atcelt obligātās zemes rezerves, atlikt nodevas importētajai labībai un īstenot citus pasākumus, kurus jūs, komisāres kundze, minējāt, ir zināma virzība uz problēmas samazināšanu, taču tas nav risinājums. Lēmumā ir ieteikti ,,puspasākumi”, kuri jau pēc būtības ir nepietiekami. Ir vajadzīgi nozīmīgi pasākumi, lai paātrinātu lopbarības uzkrāšanu, kontrolētu cenas un savaldītu karteļus un spekulāciju.

  Agnes Schierhuber (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Esmu ļoti pateicīga par to, ka šodien mēs varam risināt šīs debates kopā ar komisāres kundzi. Pieaugot izejvielu cenām, lielāka uzmanība tiek veltīta arī lauksaimniecībai. No vienas puses – un to jau minēja komisāres kundze un daži no iepriekšējiem runātājiem – šo situāciju izraisa trešo valstu pieprasījums un, no otras puses, arī sliktās ražas tradicionālajās lauksaimniecības eksporta valstīs, piemēram, Austrālijā vai Jaunzēlandē. Tādēļ mums ir jāaktivizē visi resursi, kas ir mūsu rīcībā Eiropā. Tagad es esmu secinājusi, apmeklējot, piemēram, Rumāniju, ka tur joprojām vismaz trešdaļa visas lauksaimniecības zemes ir atstāta novārtā. Arī dalībvalstīs šajā ziņā ir lieli resursi. Pirmais solis noteikti ir atcelt zemes atstāšanu atmatā.

Kā jau teikts, es kā zemniece joprojām skaidri apzinos, ka galvenā prioritāte ir veselīgas pārtikas ražošana, otrā prioritāte ir lopbarības ražošana, un trešā prioritāte ir enerģētikas izejvielas. Galu galā es tomēr uzskatu, ka nenozīmīgais cenu pieaugums mūsu lauksaimniekiem ne tuvu nedos tādu cenu izlīdzinājumu, kas atlīdzinās iepriekšējos gadu desmitos ciestos zaudējumus. Mēs saņemam – un to minēja daudzi iepriekšējie runātāji – varbūt par desmit procentiem lielākas cenas izejvielām, bet tirdzniecības uzcenojums reizēm ir četrdesmit, piecdesmit procenti. Šeit es domāju, piemēram, par sviestu, un man šķiet, ka tas nav taisnīgi.

Viena no atbildēm, ko mēs, zemnieki, varētu sniegt, būtu labāka organizācija ražotāju apvienībās ar ražošanas līgumiem, lai stātos pretī pārtikas tirdzniecības monopoliem.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). - (HU) Šīs debates vēlreiz skaidri parāda, cik atšķirīgi viedokļi ir šajā Parlamentā. Esmu vienisprātis ar Stevenson kungu, proti, ka šis cenu kāpums lauksaimniekiem nozīmē tikai ļoti nelielu ienākumu pieaugumu salīdzinājumā ar tirdzniecības nozari, lielveikalu tīkliem un tirgus spekulantiem, kuri paņem lauvas tiesu.

Vēl viena problēma ir tā, ka labības ražotāju ieguvums no šī pieauguma būs milzīgs, bet lopkopības izstrādājumu ražotāji daudz zaudēs. Mēs esam šaubīgā situācijā: Saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku dažas nozares tiek izceltas vai atstātas novārtā, un šis cenu pieaugums padarīs neievēroto nozaru situāciju vēl sliktāku, bet tie, kuriem veicas, kļūs vēl bagātāki.

Es piekrītu Graefe zu Baringdorf kungam, ka cenu pieaugums ir laba lieta, bet kuru šis cenu pieaugums skars? Šīs pretrunas pastāvīgi palielinās, un diemžēl kopējās lauksaimniecības politikas izkropļojumi palielinās un saasina šīs pretrunas. Mums ir pašos pamatos jāpārdomā kopējā lauksaimniecības politika, jo daļēja intervence ir tikai kosmētikas līdzeklis. Nevar būt normālas kopējās lauksaimniecības politikas, kamēr mājlopu audzēšana, vīns, augļi un dārzeņi, cūkgaļa un mājputni ir novārtā pamestas nozares. Paldies!

  Esther Herranz García (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Kā jau es teicu pagājušā mēneša debatēs par obligāto atmatu atcelšanu, kas arī notika Parlamenta vakara sēdē, lauksaimniecības izstrādājumu cenu pieaugumam ir jāizraisa visaptverošas diskusijas par kopējās lauksaimniecības politikas uzņemot kursu.

Drīz mēs saņemsim Eiropas Komisijas ziņojumu par KLP „veselības pārbaudi”, taču es baidos, ka Kopienas izpildvara šajā ziņojumā nebūs pietiekami drosmīga, lai atzītu, ka arī tirgus liberalizācijai ir cena un ka Eiropas lauksaimnieki un patērētāji tagad sāk šo cenu maksāt.

Daudzi Parlamenta deputāti vienmēr ir atbalstījuši tirgus pārvaldības pasākumu likvidēšanu un veicinājuši tā negatīvā tēla veidošanu, kāds ir Eiropas patērētājiem attiecībā uz KLP.

Kā jau teicu iepriekšējā plenārsēdē, es gribētu zināt, kā mēs grasāmies paskaidrot iedzīvotājiem, ka mums nav gandrīz nekādu līdzekļu šī lauksaimniecības cenu pieauguma kontrolei Eiropas Savienībā.

Būtu interesanti lūgt Eiropas Komisiju novērtēt, cik maksās šis pārtikas cenu pieaugums Eiropas iedzīvotājiem, un salīdzināt šo cenu ar kopējās lauksaimniecības politikas cenu katram iedzīvotājam.

Es tiešām vēlētos zināt, vai nākamajos gados iedzīvotāji gūs vai negūs labumu no tirgus liberalizācijas un tiešā atbalsta krasās samazināšanas, no kā tagad cieš Eiropas lauksaimnieki.

Gribu jūs iepazīstināt ar statistiku, kas, manuprāt, ir ļoti zīmīga: 1961. gadā pirms KLP izveides lopbarības ražošanas izejvielu cenas bija divreiz augstākas nekā tās, ko lauksaimnieki maksā pēc 20 gadiem. Kopējā lauksaimniecības politika nodrošināja izejvielu piegādi par pieņemamām cenām, un vienlaikus arī Eiropas patērētāji guva labumu no taisnīgas cenas svarīgai precei.

Manā valstī Spānijā mēs vērojam cenu kāpumu tādiem galvenajiem pārtikas produktiem kā piens. Manuprāt, arī Eiropas valdību ekonomikas un finanšu ministriem vajadzētu vairāk satraukties par šī pieauguma ietekmi uz inflācijas līmeni viņu valstīs.

  Rosa Miguélez Ramos (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze! Visi šovakar šeit klātesošie zina par visiem labības un izejvielu cenu pieauguma cēloņiem. Kaut gan jūs mums izteicāt dažus labus apsvērumus par šiem cēloņiem, tomēr ir citi jautājumi, kuriem jūs apgājāt apkārt.

Tā kā jūs novembrī gatavojaties mūs iepazīstināt ar priekšlikumiem par KLP „veselības pārbaudi”, es labāk gribētu pastāstīt jums savas domas tagad un izteikt cerību, ka šajā „veselības pārbaudē” jūs analizēsit, vai KLP atbilst globālā tirgus jaunajām prasībām, jo viens no Eiropas ražošanas samazināšanas galvenajiem iemesliem, esmu pārliecināta, bija Kopienas speciālistu tālredzības trūkums.

Mums ir jāpārskata pašreizējā ārkārtīgi samazināto krājumu politika. Kopienas intervences noliktavām, kā jau šeit minēja, ir jābūt drošības tīklam, kad garantē apgādi tādos laikos kā tagad, bet apgādes nav, un Kopienas noliktavas ir tukšas.

Komisāres kundze, esmu ļoti nobažījusies par lopbarības cenu kāpuma ietekmi uz Eiropas lopkopību, jo tas ļoti nelabvēlīgi ietekmē īpaši mazās un vidējās saimniecības.

  James Nicholson (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Šīs ir ļoti savlaicīgas debates. Mēs visi zinām, ka labības cenas ir krasi palielinājušās, un mēs zinām arī tā iemeslus. Komisāres kundze! Tas ir fakts, ka mēs esam atkarīgi un mums joprojām ir vajadzīgs labības imports un aizvietotāji no valstīm ārpus Eiropas Savienības, galvenokārt no Amerikas Savienotajām Valstīm. Attiecībā uz to es esmu nobažījies par ilgi laiku, kas nepieciešams, lai pieņemtu lēmumu par apstiprināšanai iesniegtajām jaunajām labības šķirnēm. Es labi zinu, ka tā katrā ziņā nav Komisijas vaina. Tā ir dalībvalstu valdību vaina, jo tās nespēj vienoties. Jūs gatavojaties pieņemt lēmumu, un es ceru, ka jūs to pieņemsit pēc iespējas drīzāk.

Es gribētu aicināt ātrāk apstiprināt jaunās labības šķirnes, kuras ir darba kārtībā. Tā kā iesaistītās cenas aug, izmaksas nenovēršami tiek liktas uz patērētāju pleciem. Neviens par to nepriecājas, bet šeit mums ir jāstājas pretī lielveikalu varai.

Es pazīstu Graefe zu Baringdorf kungu jau gandrīz 19 gadu kopš esmu šajā Parlamentā. Man jāsaka, ka reizēm viņam ir taisnība un reizēm nē; šajā gadījumā viņš maldās. Es neiebilstu pret cenu pieaugumu, ja vien cenas sasniedz ražotāju, apstrādātāju un patērētāju.

Mums ir jārisina ne tikai šī problēma, bet arī jautājums par ĢM labību. Mēs ievedam Eiropas Savienībā pārtiku, kuru mūsu patērētāji pērk veikalos, bet mums nav ne jausmas, kā tā ir ražota. Šiem ievedumiem nav iespējams izsekot. Tie var būt ražoti, lietojot jebkādus līdzekļus. Ar to mums ir jācīnās. Nosaucot tikai vienu valsti, ko mēs esam apsprieduši, Brazīliju – gandrīz droši var teikt, ka liels daudzums gaļas nu turienes ievestās gaļas ir ražots, izmantojot ĢM labību. Kā mēs varam noteikt atšķirību?

  Catherine Neris (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Es gribētu apsveikt šīs rezolūcijas autorus un izteikt viņiem atbalstu.

Labības un ar to saistītā pārtikas augstā cena vispārēji atspoguļo Eiropas pašreizējo atkarību no pasaules lauksaimniecības tirgus svārstībām. Pieņemt šo situāciju nozīmētu pieņemt, ka patērētāji kļūst par mainīgajiem lielumiem, ar kuru palīdzību regulēt šo tirgu labošanas fāzes. Pieņemt šo situāciju nozīmē arī noliegt lielveikalu ietekmi, kuri 40 gadus ir veicinājuši lauksaimniekiem maksāto cenu pazemināšanās tendenci, kamēr pārtikas cenas patērētājiem ir saglabājušās vai pieaugušas.

Lielveikali varētu un tiem vajadzētu izmantot šādu pārmērīgu peļņas grābšanu, lai amortizētu lauksaimniecības izejvielu cenu kāpumu pašreizējās krīzes apstākļos. Skaidrs, ka tā nenotiek. Lielveikali joprojām ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli un tagad Komisijai nekavējoties ir jāapspriež šis jautājums, lai neļautu Eiropas patērētājiem kļūt par negodīgas un bīstamas sistēmas ķīlniekiem.

  Mariann Fischer Boel , Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs! Es mēģināšu atbildēt uz dažiem no izvirzītajiem jautājumiem.

Pirmkārt, esmu vienisprātis ar tiem, kuri saka, ka ir jauki un ļoti apmierinoši redzēt, ka tirgus tagad darbojas un a darbojas arī mūsu īstenotās reformas. Tāda bija lauksaimniecības reformēšanai veiktā darba pamatdoma, tādēļ tagad lauksaimnieki var reaģēt uz tirgu, un tieši to – no lauksaimnieku viedokļa – viņi vēlas darīt.

Ir svarīgi saprast arī to, ka šis cenu kāpums nav Eiropas parādība, tā ir visas pasaules parādība – un tādēļ mums ir ļoti grūti īstenot konkrētus pasākumus.

Es gribētu atbildēt tikai uz ierosmi īstenot eksporta kompensācijas. Manuprāt, tas nozarei dotu nepareizu zīmi turpināt ražošanu un tādējādi paildzināt sāpes līdz punktam, kamēr mēs redzēsim cenu kāpumu – šeit es īpaši runāju par cūkgaļas nozari. Bet spiediens uz cenām pastāvēs tik ilgi, kamēr mums būs pārprodukcija, salīdzinot ar pieprasījumu. Mēs redzam, ka kautķermeņu cenas pazeminās; mēs zinām, ka tā ir cikla daļa, un mēs zinām arī to, ka cūkgaļas cenas rudenī vienmēr izjūt spiedienu.

Atļaujiet man tikai atgādināt par biodegvielām, kuras saskaņā ar Komisijas 2007. gada 10. janvārī izvirzītajiem mērķiem līdz 2020. gadam veidos 10 % no mūsu degvielas transporta nozares. Mēs nekad neesam iecerējuši, ka tās būs tikai Eiropas ražojums – mums ir vajadzīgs imports. Taču ir ļoti svarīgi sākt darbu pie pirmās paaudzes un tādējādi mudināt mūsu pētniecības iestādes meklēt zelta vidusceļa risinājumu otrajai paaudzei, ko izgatavos galvenokārt nevis no labības, bet no salmiem, šķeldas un lopkautuvju atkritumiem. Tādējādi mums ir iespējas, un mēs lēšam, ka 2020. gadā no 20 % līdz 30 % biodegvielas būs otrās paaudzes biodegviela, un mēs varētu strādāt labāk, ja palielinātu ieguldījumus pētniecībā.

Attiecībā uz ĢMO es varu jums droši apstiprināt, ka Komisija ir informēta par sarežģījumiem, kurus izraisa nesaskanīgā apstiprināšana. Sekas jūs varat redzēt nesen publicētajā Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta ziņojumā – kuru jūs varat atrast internetā, – kurā ir trīs dažādi scenārijs. Pašlaik Komisija apdomā labāko veidu šīs situācijas risināšanai bez kompromisa ar mūsu augsta līmeņa riska novērtējumu attiecībā gan uz vidi, gan uz cilvēku veselību.

Jau ir īstenoti nozīmīgi uzlabojumi ĢMO apstiprināšanas procedūras vai termiņa – vajadzīgā laika – saīsināšanai. Es vēlētos minēt tikai kā piemēru Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes neseno apņemšanos pārbaudīt pabeigtību sešu nedēļu laikā, salīdzinot ar daudz ilgāko laikposmu iepriekš. Es ceru, ka lielāks atbalsts no dalībvalstu puses palīdzēs Komisijai vēl vairāk saīsināt apstiprināšanas procesa laiku. Ir īstenoti pasākumi šajā virzienā, lai palielinātu dalībvalstu atbalstu apstiprināšanas procesā.

Es noteikti atbalstu mūsu noteikumu darbspējīgu īstenošanu, lai nodrošinātu lopbarības tirdzniecību bez pārtraukumiem, kas, bez šaubām, nelabvēlīgi ietekmētu mūsu lauksaimniekus. Taču es atbalstu arī augstākā līmeņa drošības garantiju, ja ir runa par jaunu ĢM produktu laišanu tirgū, un, protams, mūsu tirdzniecības partneri zina, kādi īpaši noteikumi ir Eiropas Savienībā.

Tikai pirms divām dienām es atgriezos no Argentīnas un Brazīlijas. Man skaidri pateica, ka viņi varēs piegādāt ģenētiski nemodificētus produktus, galvenokārt sojas pupiņas un kukurūzu, un tādus ĢM produktus, kas ir atļauti Eiropā. Taču viņi teica, ka mums ir jāzina, ka tas maksās dārgāk. Ja mēs esam gatavi maksāt šo cenu, viņi piegādās, bet mums ir jāatceras, ka viņiem ir arī citi klienti, un šeit viņi kā lielu klientu minēja Ķīnu.

Tādēļ es esmu pilnīgi pārliecināta, ka mēs atgriezīsimies pie šī jautājuma. Esmu droša, ka tas notiks pārāk drīz.

  Priekšsēdētājs. − Esmu saņēmis sešus rezolūcijas projektus⁽¹⁾, kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 108. panta 5. punktu.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2008. gada 25. oktobrī.

(1) Skatīt protokolu