Debašu stenogramma

Otrdiena, 2007. gada 23. oktobris - Strasbūra

19. Kvalifikāciju sistēma mūžizglītībai (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Mario Mantovani ziņojums (A6-0245/2007) Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumam attiecībā uz Eiropas kvalifikāciju sistēmas izveidošanu mūžizglītībai (COM(2006)0479 – C6-0294/2006 – 2006/0163(COD))

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Mantovani kungam un Komisijas vārdā izteikt viņam un atbildīgajām komitejām pateicību par to aktīvo iesaistīšanos un atbalstošo nostāju sarunās par Eiropas kvalifikāciju sistēmu (EKS) mūžizglītībai.

Šis ieteikums attiecas uz Eiropas būtību: mobilitāti, valstu sadarbību, labklājības veicināšanu un palīdzību atsevišķiem iedzīvotājiem. Mēs ierosinām EKS, jo jūs, Eiropas Parlaments, un dalībvalstis mums lūdzāt meklēt risinājumus, kā veicināt mobilitāti un mūžizglītību, kas ir vajadzīga Lisabonas mērķu sasniegšanai. EKS tika izstrādāta saskaņā ar Izglītības un apmācības 2010. gada darba programmu, kas ir izglītības dimensija Lisabonas dienaskārtībā.

EKS mērķis ir pārvarēt šķēršļus, kas kavē Eiropas strādniekus un studentus gadījumos, kad viņi vēlas mainīt darbu vai pārcelties uz citu valsti darba vai mācību dēļ. Eiropas iedzīvotājiem pārāk bieži ir problēmas izmantot savu kvalifikāciju citā Eiropas valstī. Pat savā valstī izglītība ir ierobežota valsts izglītības sistēmas dažādo jomu nepietiekamās integrācijas dēļ.

EKS izveidos saikni starp valstu dažādajām kvalifikācijas sistēmām, veicot tulkošanas funkciju. Tādējādi citu valstu kvalifikācijas būs vieglāk saprotamas un dos cilvēkiem iespēju pārcelties uz citu valsti, ja viņi vēlas strādāt vai mācīties.

Valsts līmenī tā veicinās — tā patiešām jau to dara — valstu kvalifikācijas sistēmu attīstību. Kvalifikāciju sistēmas veicina mūžizglītību, piemēram, atvieglojot cilvēkiem iespēju pāriet uz dažādu veida izglītības un apmācības iestādēm, piemēram, no arodmācības uz augstākās izglītības iestādi.

Es vēlos apliecināt, ka EKS ir tehnisks, pat sarežģīts instruments. To galvenokārt izmantos speciālisti un izglītības amatpersonas, bet tā sniegs priekšrocības pilsoņiem.

Tas, par ko mēs šodien debatējam, ir Komisijas, valstu, sociālo partneru, izglītības un apmācības asociāciju un citu ieinteresēto pušu kopēju centienu iznākums. EKS lielā mērā tika veidota uz vienprātības pamata, un mēs centāmies iesaistīt ieinteresētās puses visā procesa gaitā.

EKS iesaka valstīm līdz 2010. gadam sasaistīt savas kvalifikāciju sistēmas ar EKS un līdz 2012. gadam nodrošināt to, ka atsevišķu valstu kvalifikāciju sistēmās ir norāde uz attiecīgo EKS līmeni. Šos termiņus ierosināja Padome un Parlaments.

Mēs arī ar prieku piekritām iekļaut jaunu ieteikumu par kvalitātes garantiju, ko ierosināja Parlaments un kas pēc mūsu domām pastiprina šo principu nozīmi.

Mēs arī piekrītam Parlamenta ierosinājumam iekļaut norādi uz kredītsistēmām, kas atzīst šo kvalifikācijas sistēmu elementu ātro attīstību un piemērošanu.

Mēs uzskatām, ka Parlaments un Padome patiešām ir uzlabojusi dokumentu. Pieeja, ko Parlaments, Padome un Komisija pieņēma sarunās, atspoguļo vienprātību attiecībā uz EKS visā Eiropas teritorijā.

EKS pašlaik tiek ļoti atbalstīta; lielākā daļa valstu atzīst tās mobilitātes potenciālu un iespēju būt par mūžizglītības instrumentu.

Lielākā daļa valstu pašlaik izstrādā valsts kvalifikāciju sistēmu, kas būs saistīta ar EKS, tādējādi šim priekšlikumam jau ir liela ietekme uz Eiropas izglītības un apmācības sistēmām.

Es ceru, ka jūs piekritīsit atbalstīt šo priekšlikumu pirmajā lasījumā, lai turpmākajās nedēļās to oficiāli varētu pieņemt Padome.

  Mario Mantovani (PPE-DE), referents. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, es uzskatu, ka šis vakars iezīmē tāda liela projekta sākumu, ko Eiropa, dalībvalstis un Eiropas Savienības reģioni un pilsētas ir ilgi gaidījušas; mērķi, kuru gadiem ilgi centušās sasniegt dažādas ieinteresētās puses izglītības, nodarbinātības, tirdzniecības un ekonomikas jomā un to, ko vēlas visa sabiedrība kopumā.

Rīt, kad tiks apstiprināta Eiropas Kvalifikācijas sistēma, mēs ieliksim pamatu labākai rītdienai, sniedzot turpmākajām paaudzēm kopēju atskaites punktu viņu kultūras, izglītības un profesionālajiem pasākumiem, apmācībai un, protams, darbam.

Atbilstoši Lisabonas stratēģijai Eiropas Kvalifikāciju sistēma tiešā veidā nodrošina saiknes uzlabošanu starp skolām, universitātēm, darbavietu un formālu, neformālu un neoficiālu mūžizglītību, nodrošinot pārredzamu kvalifikāciju un sertifikātu atzīšanu gan valsts, gan nozaru līmenī un vienmēr saskaņā ar Eiropas sistēmu. Tā arī stiprinās sadarbību starp dalībvalstīm jutīgajā dažādu sistēmu salīdzināšanas jomā.

Šis ir tas temats, kas periodiski aktualizējas un kurš saskaņā ar Lisabonas stratēģiju ir licis mums uzņemties pienācīgu atbildību, sniedzot izvēli, kas pēc manām domām noteikti veicinās izaugsmi, attīstību un konkurētspēju Eiropā, kurai jānosaka sociālā kohēzija par vienu no mērķiem.

Tas ir ilgstošs projekts, kas radās pēc Boloņas procesa kā līdzvērtīgu kredītu uzkrāšanas un pārskaitīšanas sistēma un atkal kļuva aktuāls Barselonas samitā kā profesionālās apmācības sistēma. Tas tika uzlabots 2004. gadā Bergenā un atkal 2005. gada Padomē, kas atkārtoti parādīja vajadzību pieņemt esošo sistēmu. Ceļojums vēsturē, kas skaidri attēlo Eiropas lēmumu pieņēmēju godkārīgo mērķi radīt jaunu instrumentu, ko daudzi uzskata par revolucionāru, bet kurš ir vajadzīgs Eiropas integrācijas procesam, ko mēs veicam jau tik daudzus gadus.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es esmu pārliecināts, ka šī sistēma ne tikai veicinās pārrobežu mobilitāti, bet būs ES starptautiskās mobilitātes virzītājspēks — ja mēs domājam par studentiem, strādniekiem, pētniekiem un brīvprātīgajiem kopumā, un visiem tiem, kam brīvi jāpārvietojas Eiropas teritorijā, neradot paniku vai pārmērīgas bažas. Jums jāatceras Polijas santehniķa stāsts, kurš satricināja Franciju — tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Francijas iedzīvotāji referendumā balsoja pret Eiropas Konstitūciju.

Izskatāmais dokuments ir daudzu mēnešu darba iznākums, cieši sadarbojoties ar Padomes pārstāvjiem Portugāles prezidentūras laikā, kura nekavējoties apzinājās šī godkārīgā projekta nozīmi.

Komisija komisāra J. Figel’ personā ir cieši sekojusi visam šim procesam, un tieši pateicoties šim partnerības garam mums bija iespēja uzlabot tekstu, tajā iekļaujot jēdzienus, kas ir ļoti būtiski Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai. Tādēļ es esmu ļoti pateicīgs maniem kolēģiem, ēnu referentiem — es redzu Castex kundzi, Kusstatscher kungu, liberāļus — kā arī Mann kungu un Kasoulides kungu, un visus tos, kuri sniedza savu ieguldījumu. Pateicoties viņu lielajai līdzdalībai un apņēmībai mums bija iespēja iekļaut šādus jēdzienus: sociālā integrācija; darba tirgus prasības; personīgā attīstība, izmantojot dažādas apmācības iespējas; nediskriminācija, iesaistot cilvēkus ar grūtībām; vienlīdzīgas iespējas; subsidiaritātes principa ievērošana un koordinācijas centru izveidošana dalībvalstīs.

Mēs arī nodrošinājām to, ka ieteikums nebija saistošs, lai gan pēc būtības tas paliek normatīvs. Tas neapšaubāmi netika darīts nespējas dēļ, bet apzinoties atbildību un īstenību, lai veicinātu šī instrumenta piemērošanu tajās valstīs, kurām vajag vairāk laika. Īsi sakot, nav šaubu, ka to var uzlabot, bet šajā dzīvē visu var uzlabot. Tomēr es esmu pārliecināts, ka dokumentam, ko izskatām, ir dvēsele un sirdsapziņu.

Es uzskatu, ka Eiropas Parlamenta pienākums ir izstrādāt tiesību aktus pilsoņu patiesajās interesēs. Tas ir tas, ko esam paveikuši šajā gadījumā. Dokumenta apstiprināšana pirmajā lasījumā to apliecina, daļēji pateicoties Gaľa kungam, Kultūras un izglītības komitejā, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai, kas visi sniedza pozitīvu ieguldījumu.

  Pilar del Castillo Vera (PPE-DE), Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sastādītāja. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisār, es vēlos sākt ar atzinību referentam, jo viņš patiešām ir atrisinājis jautājumu, kas pārsniedz mūsu iztēli.

Globālajā pasaulē, Eiropa un dažādās Eiropas valstis skaidri iezīmēsies ar savu cilvēkresursu kvalifikāciju. Ja mums vienā pīlārā vajadzētu apkopot, kas ir tas, kas padarīs Eiropu un visas to veidojošās valstis konkurētspējīgas šajā globālajā pasaulē, tā ir cilvēkresursu, Eiropas pilsoņu kvalifikācija.

Ņemot to vērā, ir absolūti būtiski, lai mūžizglītība un apmācība tiktu pielāgota darba tirgus prasībām un pastāvīgi tām atbilstu. Ja tā nebūs, konkurēt nebūs iespējams.

Mēs arī iebildīsim pret šādu paradoksu: cilvēki noveco, bet šie cilvēki gados kļūst jaunāki un, iespējams, aktīvāki, tomēr viņiem trūkst resursu, lai turpmāk būtu ražīgi, noderīgi sabiedrībai un atrastu piepildījumu nodarbinātības pasaulē.

Ņemot to vērā, pirmais aspekts ir šāds: ka galvenā nozīme jāpiešķir mūžizglītībai, kuras pamatā ir tehnoloģiska dimensija, kas sniedz pievienoto vērtību. Tomēr ir arī otrs aspekts, kas attiecas uz Eiropas nākotni — šo cilvēkresursu integrēšana konkurētspējīgā iekšzemes tirgū, kam ir vajadzīgas visu dalībvalstu atzītas kvalifikācijas.

Tāpēc, jo tas ir vajadzīgs cilvēka attīstībai šādā konkurējošā pasaulē un jo tas ir vajadzīgs iekšzemes tirgus attīstībai, tas ir jautājums, kam ir daudz lielāka nozīme nekā tam, iespējams, piešķirta, iekļaujot debatēs tik vēlā dienas laikā.

  Priekšsēdētājs. − Paldies jums, del Castillo kundze, tomēr vakara debates vienmēr ir pašas interesantākās.

  Milan Gaľa, Kultūras un izglītības komitejas atzinuma sastādītājs. – (SK) Pirmkārt, es vēlos pateikties referentam Mantovani kungam par viņa darbu, sagatavojot ziņojuma par Eiropas Kvalifikāciju sistēmu. Mēs par šo tematu esam debatējuši Eiropas Parlamentā kopš 2006. gada pavasara. Kā mēs zinām, spēcīgs atbalsts Eiropas Kvalifikāciju sistēmai ir neatņemama Lisabonas stratēģijas sastāvdaļa. Tā pildīs tulkošanas funkciju starp dažādām kvalifikācijas sistēmām un to līmeņiem, un tās ieviešana sniegs lielāku pilsoņu kvalifikāciju pārredzamību, salīdzināmību un pārnesamību dalībvalstīs. Turklāt Eiropas Kvalifikāciju sistēma palīdzēs starptautiskām nozaru organizācijām uzlabot saikni ar to nozaru kvalifikāciju sistēmām un valstu kvalifikāciju sistēmām, tādējādi palīdzot palielināt strādājošo un studējošo mobilitāti.

Saskaņā ar subsidiaritātes principu es izsaku atbalstu Eiropas Kvalifikāciju sistēmas nesaistošajam raksturam dalībvalstīs un valstu kvalifikāciju sistēmu izveidošanai saskaņā ar valstu tiesību aktiem un praksi. Tomēr Eiropas Kvalifikāciju sistēma kļūs par efektīvu instrumentu kvalifikāciju atzīšanai un salīdzināšanai Eiropas mērogā tikai tad, ja tā ES dalībvalstīs tiks pastāvīgi īstenota kā mūžizglītības sistēmu sastāvdaļa. Ņemot vērā to, ka EKS ir tiešā veidā saistīta ar to, kā pilsoņi pierāda sevi darba tirgū un ietekmē profesionālās izglītības un apmācības kvalitāti, to arī var uzskatīt par būtisku rīku konkurētspējas palielināšanai.

  Thomas Mann, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Kvalifikāciju sistēma ir starta šāviens profesionālās apmācības atbrīvošanai ES līmenī, jo tā dos iespēju visā Eiropas teritorijā atzīt profesionālo kvalifikāciju tieši tāpat kā akadēmisko kvalifikāciju. Tas prasa laiku un vēlmi sadarboties, koordinēt un mainīt uzskatus. Cilvēkiem, kas aizstāv tikai to, ko zina, un izvairās no jaunas pieredzes, nevajadzētu būt pārsteigtiem, konstatējot to, ka viņiem trūkst mobilitātes.

Mums ir vajadzīga lielāka skaidrība. Valsts apmācības kvalifikācijām jābūt salīdzināmām, lai gan tas nenozīmē, ka tām jābūt standartveida. Es jau uz to mudināju pagājušajā gadā EKS patstāvīgajā atzinumā, ko es sagatavoju Parlamentam. Kopš tā laika ir noticis daudz. Satraukums par to, ka dalībvalstis zaudētu pilnvaras, tika mazināts arī manā valstī. Mūžizglītība un EKS bija galvenie pagrieziena punkti par sekmīgu atzītās Vācijas Padomes prezidentūras laikā. Pašlaik tā pilnā sparā izstrādā valsts kvalifikāciju sistēmu, kas nebūt nav vienkārši, ņemot vērā Vācijas federatīvo struktūru un katras zemes autonomiju.

Es vēlos pateikties Mario Mantovani EPP-ED grupas vārdā par viņa neatlaidību, strādājot ar Komisiju un Padomi, un par pastāvīgu informācijas sniegšanu visiem tiem grupu deputātiem, kas sekoja EKS izstrādei. Es ceru, ka šis ziņojums tiks pieņemts rīt pirmajā lasījumā.

Turpmāk būs vajadzīgas intensīvas apspriedes starp pasniedzējiem, skolotājiem un mācību iestādēm, jo mēs iedziļināsimies sīkumos. Es to pieredzēju vakar tikšanās laikā ar profesionālās koledžas skolotājiem Hesenē. Klasificējot kvalifikācijas, piemēram, Vācijas amatmeistara vai amatnieka sertifikāts atbilst vismaz trešajam vai ceturtajam no astoņiem līmeņiem. Citiem vispār nav zināma šī kvalifikācijas sistēma. Cilvēki nesaskata Vācijas dubultās sistēmas priekšrocības, ja vien viņi paši tās nav izjutuši dzīvē.

Mūsu Eiropas mācīšanas un mācīšanās seminārā, kura pamatā ir subsidiaritātes princips, nodarbinātības un profesionālās apmācības politikas dimensijas tiks būtiski stiprinātas izglītībā un apmācībā. Kopā mums jāsasniedz un mēs sasniegsim augstu mērķi līdz 2010. gadam iekļaut sertifikātos un diplomos kvalitātes standartu — EKS.

  Françoise Castex, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt es vēlos pateikties referentam un apsveikt viņu ar lieliskajām apspriedēm par šo ieteikumu attiecībā uz Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru (EQF) mūžizglītībai. Es arī vēlo pateikties Komisijai un Padomei par uzklausīšanu un pieejamību.

EQF mums ir instruments, kas nodrošina Eiropas pilsoņu mobilitāti, vai nu piedaloties apmācības vai profecionālajā mobilitātē. Personu brīvu pārvietošanos, kas ir paredzēta līgumos, joprojām kavē sarežģījumi, ar ko saskaras pilsoņi, lai panāktu savās izcelsmēs valstīs iegūto kvalifikāciju atzīšanu citu ES. Šīs kvalifikācijas, ko katra dalībvalsts piešķir saskaņā ar savas pašas procedūrām un sistēmām, ietilpst katras dalībvalsts suverenitātē un EQF to ņem vērā.

Tomēr kvalifikācijas aizvien biežāk nepieciešams izmantot ārpus valsts, kurā tās tika piešķirtas, ko mēs vēlamies atbalstīt, cienot vērtību, kuru diploms vai cita kvalifikācija piešķir tās īpašniekam. Tādēļ mums nepieciešams instruments, ar kuru salīdzināt un jo īpaši „konvertēt” kvalifikācijas no vienas dalībvalsts uz citu. Tas ir jo īpaši nepieciešams un jutīgs jautājums attiecībā uz profesionālām kvalifikācijām. Tādēļ Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja bija ļoti ieinteresēta ietver RQF profesionālās kvalifikācijas. Tas ir noticis, un mēs esam gandarīti.

Darba ņēmēji un uzņēmumi Eiropas darba tirgū kļūs aizvien mobilāki. Tomēr tādēļ darba ņēmējiem un devējiem ir nepieciešamas garantijas visās dalībvalstīs attiecībā uz aspektiem, kas liecina par darbinieka kompetenci un vērtību, proti, profesionālo kvalifikāciju, neatkarīgi no tā, kā tā tika iegūta.

Komisāra kungs, es tomēr vēlos uzsvērt vēl vienu punktu. Pašlaik EQF ir skaista, bet tukša čaula Lai tā pienācīgi strādātu, katrā valstī izdotajiem diplomiem, kvalifikācijām un sertifikātiem jābūt kalibrētiem un reģistrētiem saskaņā ar EQF ietvertām atsaucēm. Tas ir saistīts ar apjomīgu darbu, un būs nepieciešama liela enerģija un speciālistu zināšanas. Svarīgs būs EK, kā arī Eiropas aģentūru atbalsts – es runāju jo īpaši par Cedefop. Tāpat nozīmīga būs sociālo partneru dalība visos līmeņos. Viņiem jāiesaistās, kā sacīts ieteikumā, caur dalībvalstīm un nozaru dialoga komitejām Kopienas līmenī.

Visbeidzot, lai EQF būtu pilnvērtīga un efektīva, būs nepieciešams, lai ekonomikas partneri, piemēram, profesionālas filiāles, to saprot un pielāgo savam vajadzībām. Tas ir nepieciešams ne tikai tādēļ, ka viņi piešķir kvalifikācijas, kuras jāiekļauj EQF, bet arī tādēļ uzņēmumiem nepieciešami kritēriji, pēc kuriem klasificēt savas darba vietas, kā arī darbā pieņemšanas nolūkiem. EQF ir ātri jākļūst par viņu kopējo atsauces ietvarstruktūru, un es ļoti vēlos redzēt piemērotu termiņu, kurā EQF kļūs par ietvarstruktūru visur, pat koplīgumos.

  Ona Juknevičienė, ALDE grupas vārdā. – (LT) Pirmām kārtām vēlos uzslavēt Mantovani kungu par šī ļoti svarīgā dokumenta sagatavošanu.

Šī dokumenta galvenais mērķis ir rast veidu, kā noteikt un salīdzināt dažādas kvalifikācijas darba tirgū un izglītības sistēmā.

Neapšaubāmi Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EQF) būs pozitīva ietekme uz ES darba tirgus efektivitāti un elastīgumu. Vēl svarīgāk – EQF palīdzētu samazināt diskrimināciju darba vietā gan pret imigrantiem, gan pret ES pilsoņiem.

Diemžēl Lietuvas un citu ES valstu pilsoņi joprojām saskaras ar sarežģījumiem, kad vēlas izmantot savas kvalifikācijas citās dalībvalstīs. Ļoti bieži viņu kvalifikācijas neatzīst darba devēji vai iestādes.

Cilvēki jūtas diskriminēti, jo viņiem nav vienlīdzīgu iespēju, lai konkurētu darba tirgū. Viņi nereti pieņem zemāk apmaksātus darbus, lai gan viņiem ir augstākas kvalifikācijas nekā tās, kas nepieciešams šo darbu veikšanai. Tiekoties ar Lietuvas valstspiederīgajiem, kuri dzīvo un strādā Londonā, mani informēja par vairākām sūdzībām saistībā ar diskrimināciju darba vietā un grūtībām iegūt darbu, kuram šie cilvēki ir atbilstīgi kvalificēti.

Tas viņiem liek justies kā „zemākas klases” pilsoņiem, lai gan viņu kvalifikācijas nereti ir augstākas par citu valstu to pilsoņu kvalifikācijām, kuri veic to pašu darbu. Viņi nevar iegūt darbu, ko vēlas, vai atbilstīgu atalgojumu, jo viņu kvalifikācijas vienkārši nav atzītas.

Šis dokuments ir ļoti svarīgs. Diemžēl ne Komisija, ne mēs EP deputāti neesam spējuši atrisināt šo problēmu 22 gadu laikā.

1985. gadā Padome izlēma ieviest sistēmu, lai saskaņotu dažādu valstu profesionālās kvalifikācijas. Tai nav bijuši nekādi panākumi. Diemžēl jau atkal mēs nesteidzamies un ierosinām to neieviest pirms 2012. gada. Turklāt tas atstāts dalībvalstu ziņā.

Ir kaunpilni, ka esam tik neefektīvi. Mums būtu jāmācās no mūsu pieredzes.

  Zdzisław Zbigniew Podkański, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras mūžizglītībai izveidošana ir svarīgs notikums šodienas un rītdienas Eiropai. Tas, vai cilvēka personīgā un sociāla dzīve būs piepildīta, ir atkarīgs no šī cilvēka gatavības dzīvei un darbam. Vēsturiski un mūsdienu noteicošie faktori radījuši nepieciešamību veltīt īpaši uzmanību cilvēkiem 50 gadu vecumā un vecākiem, kā arī jauniem cilvēkiem no ģimenēm, kas saskaras ar ekonomiskām grūtībām, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs. Ne visi no viņiem var doties uz ārvalstīm darba meklējumos un ne visiem to vajadzētu darīt. Jārada apstākļi, lai cilvēki attīstītos paši savā vidē, vietā, kur viņi dzīvo. Valstu kvalifikāciju ietvarstruktūrām būtu jābūt instrumentam, ar ko klasificēt kvalifikācijas saskaņā ar kritērijiem, kuri noteikti konkrētiem, sasniedzamiem mācību līmeņiem. ES būtu gan juridiski, gan ekonomiski jāatbalsta dalībvalstu centieni. ES būtu pilsoņiem jāpiedāvā ne tikai iespējas brīvi pārvietoties, bet arī viņu profesionālo kvalifikāciju atzīšana.

  Sepp Kusstatscher, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, pirmām kārtām liels paldies Mario Mantovani, kurš šajā jautājumā sekoja savam blakus sēdētājam.

Mūsu priekšā ir rezultāts, kas liks izglītības iestādēm dalībvalstīs izmantot kopēju ietvarstruktūru kā „konvertēšanas” ierīci un kā atsauces punktu. Ir lielas iespējas piemērot vēl lielāku spiedienu, lai panāktu lielāku pārredzamību, labāku salīdzināmību un tādējādi arī vienlīdzību un to, ka ES atzīst dažādas kvalifikācijas.

Es jo īpaši atzinīgi vērtēju, ka kopā ar vispārējo izglītību ir minēta profesionālā apmācība un ka tai piešķirts līdzvērtīgs statuss, kā arī ka ne tikai oficiālus diplomus novērtēs, izmantojot standartu, bet arī neoficiālas prasmes, ko cilvēki ieguvuši darba vieta vai mājās.

Nereti izmanto viltības, lai apgrūtinātu piekļuvi darba tirgum. Nereti izglītības iestādes, profesionālās padomes un asociācijas mēģina pretoties konkurencei no ārpuses, nevēloties atzīt terciārās un profesionālās izglītības kvalifikācijas, kas iegūtas citā valstī, to formas dēļ. 2010. gadā tā kļūs par pagātni.

  Derek Roland Clark, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, „mūžizglītības sekmēšana” izklausās labi, ES darbojoties atklāti cilvēku un nodarbinātības labā.

Tikai šorīt Barroso kungs sacīja, ka ir pret izņēmuma gadījumiem, bet atbalsta kompromisus, lai ņemtu vērā dažādību. Tie ir labi vārdi, bet nu mēs jau atkal mēģinām pārveidot brīnišķīgo dažādību par kopēju, saskaņotu, neoriģinālu ainavu.

Tagad ir izglītības kārta. Tomēr izglītība nav ES kompetencē. Tā ir ietverta tikai priekšlikumos saskaņā ar EK līguma 149. un 150. pantu. Tātad šis ir mēģinājums slepus iejaukties kompetences jomā. Ja ES vēlas iekļaut izglītību savā kompetences jomā, darīsim to godīgi, izmantojot parastos kanālus un pārredzamību, par kuru tik daudz dzirdam.

Saskaņā ar Bergen ietvarstruktūras modeli, lai izveidotu EUROPASS diplomu un sertifikātu pielikumus ar Eiropas kredītpunktu pārnešanas sistēmu, būs nepieciešams saskaņots EQF līmenis. Izdodot kvalifikācijas nozaru un reģionālā līmenī, kā arī valsts līmenī, šis ES priekšlikums nodrošinās gandrīz pilnīgu varu pār kvalifikācijām. Izdodot novērtējumu un piešķirot kvalifikācijas, tas nodrošinās, ka ES apiet universitātes un valstu valdības.

AK valdība atbalsta kvalifikāciju saskaņošanu. Tā tam sagatavojas, nododot universitāšu kontroli Slepenās padomes rokās, kas ir gatava tās nodot ES rīcībā. Tas, ko par to domā universitātes, šķiet nesvarīgi.

HMG nostāju parāda tās vienīgais iebildums pret šo shēmu. Tā nevēlas ES logo uz kvalifikācijas dokumentiem. Tas tā ir tādēļ, ka tā nevēlas, lai cilvēki zinātu, ka izglītība ir nodota ES rokās.

Lūdzu, pasakiet man, kādēļ manai valdībai ir tāda nostāja? Kādēļ tā atbalsta ES projektu, bet nevēlas, lai cilvēki par to uzzina? Vai citu valstu valdības rīkojas tāpat? Es nebūtu pārsteigts, ja jā, jo arī šīs valdības vēlas noslēpt no saviem cilvēkiem, ka viņu universitātes šādi izmanto.

Jūs varat domāt, ka man nepatīk šis projekts, taču tas nav nacionālā lepnuma par Lielbritānijas universitātēm dēļ. Nē. Tas ir tādēļ, ka kā skolotājs es augsti vērtēju izglītību un atzīstu, ka Eiropā ir universitātes, ar ko mēs pamatoti lepojamies – lieliski mācību centri, kuru absolventi gadsimtiem ilgi ir veicinājuši mākslas, literatūras un zinātnes attīstību, bagātinot cilvēku dzīves pasaulē.

Es arī atzīstu, ka šīs civilizācijas attīstības stimuls radās, jo šie mācību centri attīstījās atsevišķi un neatkarīgi, katram attīstot savas iezīmes un identitāti.

Vai nav dīvaini, ka laikmetā, kad cilvēka identitāte tiek greizsirdīgi sargāta un identitātes zādzību uzskata par kriminālnoziegumu, kas tas arī ir, daži cilvēki, nedomājot un liedzot citiem šajos izglītības centros iegūto izglītību, mēģina sagraut iestāžu unikālo identitāti, kura ļāva tām izveidoties tādām, kādas tās ir.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, mēs nevarētu šodien šajās debatēs iekļaut ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru (EQF), ja mūsu kolēģis deputāts Mantovani kungs nebūtu tik labi izmantojis to deputātu pieredzi, kas iepriekš strādāja ar šo jautājumu, vai nebūtu tik labi sadarbojies ar Komisiju un Padomi. Tā nu mēs šodien varam runāt par astoņu kvalifikāciju līmeņu noteikšanu, kuros ietverta vispārējā izglītība, pieaugušo izglītība un apmācība, kā arī trīs terciārās izglītības kvalifikācijas līmeņi.

Atbildot manam kolēģim, kurš uzstājās pirms manis, Mēs uzsveram, ka EK līguma 149. un 150. pants ir pareizais juridiskais pamats ierosinātajam ieteikumam, jo tas pieļauj mūžizglītību. Nekādā ziņā mēs nepieņemam, ka izglītība būs ES atbildības jomā. Tā paliek valstu atbildības jomā. Kvalifikācijas salīdzināšanā saistībā ar EQF neņem vērā mācību metodes un izglītības iestāžu veidus. Rezultātā salīdzinājums atticas tikai uz zināšanā, spēju saprast, zināšanu un prasmju praktisko izmantošanu.

Grieķija un daudzas citas valstis ir jo īpaši ieinteresētas EQF neobligātajā piemērošanā. Oficiāli ir pausts viedoklis, ka kvalifikāciju līgas tabulu veicināšanai nav nekā kopīga ar valstu izglītības sistēmu veidošanu vai mācību sertifikācijas atzīšanu. Turklāt attiecībā uz neoficiālo un neformālo izglītību tās dažādības un īpašo iegūšanas apstākļu dēļ automātiska sertifikācija nav iespējama, bet ir tikai atsauces punkts.

Mums arī jāpatur prātā, ka vienai un tai pašai personai var būt vairākas kvalifikācijas dažādos līmeņos.

  Joel Hasse Ferreira (PSE). - (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra mūžizglītībai ir izšķirošs dokuments, kas ļaus salīdzināt valstu un nozaru kvalifikāciju atsauces ietvarstruktūras Eiropas līmenī.

Iegūto kvalifikāciju sertifikācija ir būtiska, lai nodrošinātu ārpus oficiālās izglītības panāktais progress, jo īpaši profesionālajā dzīvē, tiek integrēts attīstībā, kas gūta oficiālajā sistēmā. Tādējādi tas sekmē demokratizāciju ES attiecībā uz personas profesionālo karjeru pārvaldību.

Šī direktīva, kā turklāt uzsver viens no EP ierosinātajiem un apstiprinātajiem grozījumiem, sekmē šo kvalifikāciju pārbaudi saskaņā ar Padomes secinājumiem par kopīgiem Eiropas principiem neformālās un neoficiālās izglītības noteikšanai un pārbaudei

Priekšsēdētāja kungs, tas mums ļaus virzīties uz vienotu Eiropas ietvarstruktūru, kuras mērķis ir būt saskaņotam, nemazinot garantijas, kas dažos gadījumos jau pastāv. Dāmas un kungi, priekšlikums direktīvai, ko apspriežam, būs izšķirošs instruments lielākai elastībai darba tirgos, kas piedāvā labāku darba ņēmēju interešu aizsardzību un lielāku iespēju nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus. Šobrīd varu tikai apsveikt Portugāles prezidentūras centienus izglītības jomā, lai noteikti un samērā ātri virzītos uz Parlamenta apstiprinājumu pirmajā lasījumā. Nenoliedzami šajā saistībā arī jāuzsver Mantovani referenta Mantovani kunga un ēnu referentu, jo īpaši Castex kunga padarītais darbs.

Lai panāktu lielāku efektivitāti, lai nodrošinātu lielākus ieguvumus un akadēmisko mobilitāti Eiropā, mums jāstrādā vēl efektīvāk, īstenojot EQF un savienojot to ar Eiropas kredītpunktu sistēmu, un šis ziņojums ir panākums šajā virzienā. Tādējādi direktīvas priekšlikums sekmē iespēju vienlīdzību zināšanu sabiedrībā, kurā dzīvojam, nolūkā labāk integrēt dažādu dalībvalstu darba tirgus, ņemot vērā dažādo valstu sistēmu lielās atšķirības. Tādēļ EQF ir pelnījusi mūsu atbalstu.

  Ewa Tomaszewska (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, dažādos apstākļos, sistēmās un valstīs iegūtu kvalifikāciju pārredzamība un salīdzināmība atvieglo gan darba ņēmēju, gan darba devēju zināšanu līmeņa novērtējumu, tādējādi palielinot mobilitāti darba tirgū. Tas attiecas gan uz reglamentētām profesijām – ārstiem, medmāsām un citām profesijām medicīnā, kur kvalifikācijas ir savstarpēji atzītas ES valstīs – gan citām profesijām. Kvalifikāciju ietvarstruktūras ieviešana nodrošinās lielāko sociālo kohēziju.

Tomēr citādāka metode ir jāpiemēro mākslas izglītības iestādēm un profesijām, kur talantu un apdāvinātību nevajadzētu ierobežot ar disciplīnām un kur nevajadzētu aprēķināt vidējo rādītāju, kā arī kur skolotājs netiek konkretizēts, bet turpina būt meistars.

Apsveicu referentu.

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, domāju, ka šīs ir bijušas ļoti labas debates, kas atzīmē ļoti svarīga tāda projekta sākumu, kurš, manuprāt, ir sācies laikā, ir nepieciešams un, kā norādīja citi runātāji, ir platforma šīm un nākamajām paaudzēm.

Tā ir būtiska, lai darbotos vienotais tirgus, būtiska, lai notiktu Eiropas sociālā attīstība, būtiska, lai Eiropas pilsoņu spētu izdzīvot strauji mainīgajā ekonomikā un mainīgajā darba tirgū. Tā ir pase uz personiskajiem panākumiem, kā arī uz sabiedrības integrāciju. Tas bija ļoti konstruktīvas un saskaņotas debates, izņemot viena deputāta runu, kurš ļāva, lai viņa pārmērīgais pārspīlējums kopā ar ideoloģiskiem aizspriedumiem pilnībā sagroza to, kas tiek paredzēts un ierosināts.

Šis ir ieteikums, un tieši tāds tas ir – brīvprātīgs. EQF nepiešķirs kvalifikācijas. Tas paliek valstu, universitāšu un citu iestāžu ziņā, kuras saglabā savu autonomiju. Ieviesīs EQF atsauces kritēriju kvalifikācijām, piemēram, attiecībā uz 4. kritēriju, bet pastāvēs arī kvalifikāciju valstu kritērijs.

Tādēļ esmu priecīgs sveikt šo konsensu, izņemot vienu deputātu, šajā Parlamentā un Padomē saistībā ar EQF leģislatīvo priekšlikumu, lai tas tiktu atspoguļotu valstu līmenī, kur redzam nopietnu virzītājspēku izveidot valstu kvalifikāciju ietvarstruktūru.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Debašu beigās vēlos pirmām kārtām pateikties tulkiem, kas izlēma palikt, lai gan tas nebija vajadzīgs.

Balsojums notiks trešdien plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Eiropas atsauces ietvarstruktūra samazinās sistēmas sarežģītību ar 27 abpusējām attiecībām, lai tiktu atzītas kvalifikācijas, kas iegūtas par akadēmisko un profesionālo izglītību. Boloņas process, kas paredz līdz 2010. gadam izveidot Eiropas Izglītības telpu, ir papildināts ar visās dalībvalstīs iegūstamo kvalifikāciju atzīšanas instrumentu.

Lai gan 9 no 10 ES pilsoņiem uzskata mūžizglītību par svarīgu karjeras attīstības elementu, finansiālo resursu trūkums noved pie liela pašreizējai ekonomikai nepieciešamās apmācības trūkuma. Eirobarometra pētījumi rāda, ka tikai 58 % aptaujāto spēj lietot datoru, un tikai puse no viņiem ir interneta lietotāji. Turklāt vairāk nekā 60 % pilsoņu nespēj darbā izmantot svešvalodu. Valstu budžeti, kas paredzēti mūžizglītībai, ir robežās no 40 % no kopējās summas, kura izmantota izglītībai, Ziemeļvalstīs, līdz mazāk par 10 % jaunajās dalībvalstīs.

Tādējādi tādas iniciatīvas kā Grundtvig vai Erasmus jauniem uzņēmējiem būtu jāpaplašina un tām jāpiešķir divreiz lielāki līdzekļi, lai papildinātu nepietiekamo valsts finansējumu. Turklāt Eiropas atsauces ietvarstruktūra būtu jāpapildina ar programmām, kuras izveidotu pārbaudāmas Eiropas kvalifikācijas, ko atzīst visā ES teritorijā.

  Rumiana Jeleva (PPE-DE), rakstiski. – (BG) Ir nepieciešams norādīt, ka neformālās izglītības nozare ir nepietiekami attīstīta, samērā nezināma un nereti nošķirta no formālas izglītības. Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra it galvenais instruments, lai pārvarētu nesakritības, kā arī instruments, lai atkārtoti novērtētu un reorganizētu profesionālās orientācijas un informācijas sistēmu.

EQF ieviešana sekmēs darbaspēka mobilitāti 31 iesaistītajā valstī un veicinās jauno ES dalībvalstu nozaru un rūpniecības organizāciju iesaistīšanos Eiropas Sociālā fonda resursu izmantošanā, ko piešķir jaunu kvalifikāciju iegūšanai vai esošo kvalifikāciju celšanai. Visnesenāk pievienojušās ES dalībvalstis, piemēram, Bulgārija, uzskata, ka ir svarīgi gūt iespēju apmainīties ar labām praksēm un īstenot Kopienas izmēģinājuma programmas.

Eiropas kredītpunktu sistēmas profesionālajai izglītībai un apmācībai (ECVET) izstrāde un īstenošana ar mērķi sekmēt izglītības rezultātu uzkrāšanu, nodošanu un atzīšanu, neatkarīgi no tā, kur un kā šie rezultāti iegūti, ir ļoti svarīga, ņemot vērā pārejas periodus, kas piemērotu Bulgārijai un Rumānijai. Kredītpunktu sistēma sekmēs brīvu pārvietošanos un piekļuves paplašināšanu darba tirgum lielākajai daļai cilvēkresursu Kopienā, vienlaikus nodrošinot uzticamu salīdzinājumu pamatu.

Es uzskatu, ka EQF būs turpmāk stimuls šī procesa attīstībai.

  Katalin Lévai (PSE), rakstiski. – (HU) Pilsoņu zināšanu, prasmju un kompetences atzīšana ir obligāta ES konkurētspējai un sociālajai kohēzijai, kā arī pilsoņu mobilitātei. Jāsekmē un jāuzlabo dalība mūžizglītībā un piekļuve mūžizglītībai visiem, arī nelabvēlīgās situācijās esošajiem, gan valstu, gan Kopienas līmenī. Jauni cilvēki, pieaugušie, imigranti un roku darba strādnieki Eiropā, kam ir neformāli iegūtas prasmes, kuras nekad nav bijušas atzītas, ir jāmudina piedalīties mūžizglītības programmās, tādejādi izvairoties no šo grupu sociālās un darba tirgus nošķirtības.

Lai to visu paveikti, liela nozīme var būt kopējai atsauces ietvarstruktūrai, kas ir kā „tulkošanas ierīce” starp dažādām kvalifikāciju sistēmām un to līmeņiem, neatkarīgi no tā, vai tā ir vispārējā vai augstākā izglītība, vai profesionālā izglītība un apmācība. Tas palielinās pilsoņu kvalifikāciju pārredzamību, salīdzināmību un mobilitāti dažādās dalībvalstīs.

Atsauces ietvarstruktūras uzdevums ir integrēt un koordinēt valstu kvalifikāciju sistēmas, lai nodrošinātu nediskrimināciju, lai palielinātu kvalifikāciju pieejamību un attīstību saistībā ar pilsonisko sabiedrību un darba tirgu.

Segregācijas apturēšanas nolūkos, kura pastāv izglītībā, es atbalstu tādu pasākumu ieviešanu, lai nodrošinātu informāciju un iesaistītos sociālajā dialogā.

Es arī domāju, ka ir svarīgi atzīt neformālo izglītību, ko ieguvuši strādnieki, lai viņi varētu vieglāk nomainīt darbu.

ES ir jākļūst par sabiedrību, kas balstīta uz zināšanām un ir labi sagatavota, lai risinātu globalizācijas radītās problēmas. Šādā sabiedrībā katras dalībvalsts pilsoņiem jāpielāgojas, lai atbilstu konkurētspējas vadītiem darba tirgiem. Tādēļ izglītība būs pamat nosacījums visu vecuma grupām.

  James Nicholson (PPE-DE), rakstiski. – Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru (EQF) mūžizglītībai ir labs piemērs, ka ES dara to, kas tai būtu jādara saistībā ar mobilitātes sekmēšanu pāri valstu robežām. Gadu gaitā lielākā daļa no mums būs pārstāvējuši mūsu pašu dalībvalstu valstspiederīgos, kas tad, kad viņi izmanto sev pieejamo pārvietošanās brīvību ES un patiesi pārvietojas uz citu valsti, saskaras ar diskrimināciju, jo jaunajā mītnes valstī netiek atzītas viņu kvalifikācijas. EQF kā „tulkošanas ierīce” valstu iestādēm neapšaubāmi palīdzēs mūsu vēlētājiem pārvarēt šo bezjēdzīgo diskrimināciju. EQF būtu arī jānodrošina ieguvumi jebkurai dalībvalstij, kurā persona pārvietojas, jo tā nodrošinās, ka ver tikt precīzi novērtētas šīs personas kvalifikācijas.