Debašu stenogramma

Otrdiena, 2007. gada 23. oktobris - Strasbūra

1. Sēdes atklāšana

SĒDI VADA: M. A. MARTÍNEZ MARTÍNEZ
priekšsēdētāja vietnieks

(Sēdi atklāja plkst. 9.05)

  Hannes Swoboda, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos runāt par lēmumu, ko pieņēma vakar pēcpusdienā. Tomēr man jāatzīmē, ka ne Eiropas Parlamenta Sociālistu grupa, ne Eiropas Tautas partija (Kristīgie demokrāti) un Eiropas demokrāti vai jebkura cita grupa nebija informētas par to, ka šajā laikā mums būtu jāpieņem rezolūcija par Krieviju, lai gan Priekšsēdētāju konference to ir atkārtoti noraidījusi.

Mums, protams, jāatzīmē šis lēmums. Tomēr es vēlos šeit piebilst – un mēs arī informēsim grupas, kas ir to pieprasījušas, jo īpaši Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, kā arī Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa – ka mēs neprasām, lai šo rezolūciju pieņemtu tagad, bet tā vietā Parlamenta nākamajā sēdē. Es vienkārši vēlos, lai tas tiktu reģistrēts.

Mums, protams, ir oficiāli jāievēro noteikumi. Tomēr mēs, lai būtu godīgi pret zaļajiem un liberāļiem, nevēlamies sacīt, ka pieprasām šīs rezolūcijas pieņemšanu nevis šajā nedēļā, bet nākamajā plenārsēdē. Sociālistu grupa par to balsos jebkurā gadījumā, un es domāju, ka EPP nolēmuši darīt ko līdzīgu.

  Joseph Daul, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, patiesībā es pilnībā atbalstu Swoboda kungu, jo mūs par to neinformēja, tādēļ šai nedēļai saistībā ar rezolūciju neesam neko sagatavojuši. Mūsu grupa, tāpat kā PSE grupa, par to nezināja, un mēs prasām jums pārcelt šo balsojumu uz nākamo sesiju.

  Priekšsēdētājs. − Paldies, mēs atzīmējam jūsu pieprasījumu. To atbilstīgi nodos pārējām grupām, un mēs skatīsimies, ka šo jautājumu var risināt.

2. Dokumentu iesniegšana (sk. protokolu)

3. Rakstiskas deklarācijas (iesniegšana) (sk. protokolu)

4. Padomes nosūtītie nolīgumu teksti (sk. protokolu) (sk. protokolu)

5. Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem (paziņošana par iesniegtajiem rezolūcijas priekšlikumiem) (sk. protokolu)

6. Nodokļu politikas ieguldījums Lisabonas stratēģijā (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Sahra Wagenknecht ziņojums (A6-0391/2007) Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā par nodokļu un muitas politikas ieguldījumu Lisabonas stratēģijā (2007/2097(INI)).

  Sahra Wagenknecht (GUE/NGL), referente. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, jautājums par to, vai dalībvalstu nodokļu politikas jomas pašlaik patiesi palīdz sekmēt izaugsmi, nodarbinātību un inovācijas, diemžēl var tikt atbildēts ar dažiem vārdiem – tās nepalīdz! Izaugsmi vienkārši nesekmē, piešķirot rīcības brīvību attiecībā uz nodokļu likmēm lielu peļņu gūstošiem konglomerātiem Eiropas dempinga ātrumsacīkstēs un par to aizvien uzstājīgāk pieprasot skaidru naudu no vidējās algas saņēmējiem, bezdarbniekiem un pensionāriem, kas ir patērētāji.

Izaugsmi nesekmē darba ienākumu aplikšana ar nodokļa likmi, kas ir vairākas reizes augstāka par to, kuru piemēro ienākumiem no aktīviem, tādējādi padarot plaisu starp šīm likmēm vēl lielāku. Nodarbinātību nesekmē situācija, kurā mazi ieguldoši uzņēmumi tiek neproporcionāli aplikti ar lielāku nodokli par to, ko piemēro uzņēmumiem, kuri nemākulīgi spekulē ar akcijām, parādzīmēm un atvasinātajiem finanšu instrumentiem. Inovācijas noteikti nesekmē, ja starptautiski uzņēmumi ar pirmšķirīgiem gada finanšu pārskatiem var savos kontos noglabāt lielāko daļu pētniecībai un attīstībai paredzētā finansējuma, savukārt tie, kas bija šī finansējuma patiesās mērķgrupas, ir atstāti ārā lietū.

Īsāk sakot, ES noteikti netiek veicināta sociāli līdzsvarota perspektīva un attīstība, jo īstenībā tā tiek apstādināta, kamēr tiem, kas jau vārtās naudā, piemēro aizvien vairāk un vairāk nodokļu atvieglojumu, un viņu kabatas tiek piepildītas vēl vairāk, savukārt tiem, kuriem jau tā maz pieder, ir jārokas savās kabatās vēl dziļāk. Šāda nodokļu politika noved pie fatāla iznākuma ekonomikas politikai, tā ir pretrunā izaugsmes politikai un noved pie sociālās politikas katastrofas.

Es zinu, ka teorētiski valstu nodokļu sistēmu struktūra joprojām, protams, ir dalībvalstu ziņā, taču realitātē tas tā nav. Tā kā nav ES līmeņa koordinācijas pat tiešo nodokļu nozarē, valstu nodokļu sistēmas aizvien retāk ir veidotas uz politikas pamata, bet gan izstrādātas un piemērotas ledaini aukstām nodokļu konkurences sistēmai. Šīs sistēma var būt saistīta ar vienkāršu kopsaucēju – jo elements ir mobilāks, jo lielāks ir tā izspiešanas potenciāls attiecībā pret valstu fiskālajiem pakalpojumiem un jo vērienīgāks ir nodokļu atvieglojums, ko šis elements, protams, var panākt.

Ja šajā procesā valdības ieņēmumi neizsīks un pilnība nebeigsies, nozarēm, kas vispār nespēj izvairīties no nodokļiem vai kas to spēj tikai ar grūtībām, jāpiemēro vēl lielāki nodokļi, kuri būtu gandrīz kā kompensācija. Tādēļ nodokļus pārnes no uzņēmumu ienākumiem uz privātajiem ienākumiem, un tad no ieguldījumu radītajiem ienākumiem uz ienākumiem par darbu, kas ir vēl nemobilāki, kā arī no ienākumiem no augsti apmaksātas nodarbinātības uz mazāk apmaksātiem nodarbinātajiem, kuri attiecīgi ir mazāk mobili, un visbeidzot no ienākumiem un aktīviem uz patēriņu. Patiesībā to, ka šāds process notiek un ir noticis gadiem un gadu desmitgadēm, var skaidri parādīt ar datiem par ienākumiem, kas gūti no nodokļiem, un par nodokļu likmēm ES. ES pēdējās desmitgades laikā vairāk nekā par 10 procentpunktiem ir samazinājušās ne tikai likumīgās nodokļu likmes, bet arī reālās nodokļi likmes, ko piemēro uzņēmumu peļņai. To apstiprina visi par šo tematu veiktie pētījumi.

Īstenībā ES dalībvalstīs visās jomās ir samazinātas augstākās nodokļu likmes. Aizvien lielākā un lielākā skaitā dalībvalstu lielākas privilēģijas tiek piešķirtas ienākumiem no privātā ieguldījuma attiecība pret nodarbinātības ienākumiem, kas notiek pārejas uz duālām nodokļu sistēmām dēļ. Vēl vairāk palielina akcīzes nodokli, kas notiek, no vienas puses, ekoloģisko nodokļu dēļ, kam nereti nav pilnīgi nekādas vides aizsardzības ietekmes vispār, pat ja nav iespējamas alternatīvas, bet kas samērā acīmredzami cērt robu budžetos, un, no otras puses, tādēļ, ka nemitīgi palielina pievienotās vērtības nodokļus un aizvien vairāk dalībvalstīs tā likme sasniedz pašus grieztus tai likmei, par kuru notikusi vienošanās.

Šāda attīstība nav nejaušība. Tā ir tiešs rezultāts, ko radījusi nepārbaudīta nodokļu konkurence vienotā iekšējā tirgū. Šai attīstībai jau tagad būtu jāliek mums domāt, ka uzņēmumu nodokļu tendence pieaugt Eiropas Savienībā lielā mērā aizēno šo nodokļu attīstību visā ESAO. Tas nozīmē, ka nodokļu likmes ES ir nepārprotami pazeminājušas vairāk nekā visā ESAO.

Tas arī skaidri norāda, ka daudzie spiedieni, ko rada globalizācija un par ko tik dedzīgi sūdzas, neietekmē šo jomu, taču pastāv iekšējie spiedieni, kuri radīti pašā ES un kuri tādēļ arī ir spiedieni, ko ļoti viegli un apdomīgi varētu atrisināt, ja būtu tāda vēlēšanās. Manā sākotnējā ziņojumā ļoti atbilstīgi bija iekļauts aicinājums ne tikai izveidot kopēju konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB), ko tas, protams, atbalsta, bet arī noteikt ES obligātās uzņēmuma peļņas nodokļa likmes, kuras pēc tam nedrīkstētu pārsniegt neviena valsts. Tikai šādas obligātās nodokļu likmes patiešām ļauj apturēt uzņēmumu peļņas nodokļu palielināšanās tendenci.

Manā ziņojumā bija iekļauts aicinājums visā ES piemērot striktākus nodokļus aktīviem un finanšu darījumiem, aicinājumu no nodokļiem atvieglot nodarbinātības ienākumus tieši iedzīvotāju zemākām un vidējām klasēm un visbeidzot aicinājumu apturēt fatālo tendenci aizvien biežāk tiešos nodokļus pārveidot par netiešajiem nodokļiem, veicinot gluži pretējo.

Diemžēl tikai maza daļa šo aicinājumu ir saglabāta pēc balsojuma Ekonomikas un monetārajā komitejā. Tā vietā mans ziņojums ir pārtapis par slavas dziesmu nodokļu konkurencei, pilnībā ignorējot fatālās sekas, ko rada šī šķietami veselīgā nodokļu konkurence attiecībā uz ES budžetu ieņēmumiem, tādējādi arī slavējot situācijas, kurās nonākuši miljoniem eiropiešu. Šādas ziņojumā ieviestās izmaiņas diemžēl ļoti skaidri parāda, kuru intereses vairāk rūp vairākumam Ekonomikas un monetārās komitejas deputātiem un jo īpaši Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas un Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) un Eiropas demokrātu deputātiem, jo ir acīmredzams, kas gūst peļņu no ES spēkā esošajiem nodokļu režīmiem.

Mēs esam vēlreiz iesnieguši mūsu vissvarīgākos pieprasījumus, ierosinot grozījumus šajā plenārsēdē. Ja arī šeit šos grozījumus neatbalstīs vairākums, mana grupa balsos pret ziņojumu. Patiešām iespējama un steidzami vajadzīga būtu cita ES nodokļu politika, kura samazina sociālās atšķirības tā vietā, lai tās nemitīgi pastiprinātu, ko dara pašreizējā nodokļu politika. Tomēr tas nozīmētu, ka spēkā esošā politikai Eiropas Komisijā un arī dažās dalībvalstīs patiesībā ņem vērā lielākās daļas eiropiešu intereses saskaņā ar savu norādošo principu, nevis kā līdz šim nodrošina sabiedrības elites interešu izpildi. Tas vienkārši rosinās vēl lielāku parlamentāro un papildu parlamentāro spiedienu.

Mēs turpināsim rīkoties precīzi pret šo spiedienu, lai laika gaitā šī sociāli nepanesamo attiecību neizsakāmā retorika, kas raksturo lielāko daļu ziņojumu un kas tagad arī raksturo šo ziņojumu par nodokļu politiku, vairs nespēj iegūt balsu vairākumu arī šajā Parlamentā.

  László Kovács, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētaja kungs, esmu patiesi priecīgs diskutēt ar jums par nodokļu un muitas politikas ieguldījumu Lisabonas stratēģijā.

Eiropas Savienības galvenā prioritāte ir konkurētspējas uzlabošana, saglabājot savu sociālo modeli. Nodokļu politika ir ļoti nozīmīga, palīdzot sasniegt izaugsmes un nodarbinātības mērķus. Es atzinīgi vērtēju jūsu ziņojuma pamatvēstījumu, kas pauž atbalstu Komisijas iniciatīvām nodokļu jomā. Jo īpaši tajā mudināts pielikt lielākas pūles saistībā ar kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB), izcelsmes valsts nodokļu izmēģinājumshēmas priekšlikumu, stratēģiju, kas nodrošina labāku dalībvalstu nodokļu sistēmu koordināciju jo īpaši attiecībā uz aplikšanu ar nodokļiem izceļojot un pārrobežu zaudējumu segšanu, kopējā iekšējo cenu noteikšanas foruma darbu, nodokļu krāpšanas apkarošanas stratēģiju, PVN paketi, samazinātām PVN likmēm darbietilpīgiem pakalpojumiem un ekoloģiskajiem nodokļiem.

Šie visi ir ļoti svarīgi jautājumi. Tie ir centrālie elementi Komisijas pieejā nodokļu politikai, un daudzus no tiem ir savās diskusijās apsvērušas vairākas Eiropas Parlamenta komitejas. Ir skaidrs, ka Eiropas uzņēmumi ir pelnījuši tādu uzņēmuma ienākuma nodokļu sistēmu, kas ir pielāgota viņu reālajai un potenciālajai ekonomiskās integrācijas pakāpei saistībā ar viņu pārrobežu darbībām Eiropā. Tas ir viens no viņu nākotnes konkurētspējas priekšnosacījumiem. Ir arī būtiski rast risinājumu citiem tiešā nodokļa šķēršļiem, izmantojot koordināciju un ne tikai dārgas tiesu procedūras.

Ir tikai viens aspekts, kurā nevaru jums piekrist. Tas ir Wagenknecht kundzes ziņojuma 17. punkts tā pašreizējā redakcijā, kur prasīts ierobežot akcīzes nodokļa obligātās likmes un aizstāt šajā jomā spēkā esošos Kopienas tiesību aktus ar rīcības kodeksu. Mēs šajā Parlamentā diskutējām par šiem elementiem, runājot par priekšlikumu attiecībā uz nodokļu piemērošanu alkoholam, un man jāsaka, ka Komisija nav pārdomājusi.

Kopienas tiesību akti par akcīzes nodokļiem vispār ir būtiska, lai samazināti iekšējā tirgus izkropļojumus, aizsargātu sabiedrības veselību un patēriņa tendences virzītu uz ekoloģiski ilgtspējīgāku rīcību. Komisija ir pārliecināta, ka obligātās likmes ir nepieciešamas, lai panāktu iekšējā tirgus pareizu funkcionēšanu, nodrošinot drošības tīklu dalībvalstīm, kas nodrošina, ka visas dalībvalstis patiešām piemēro akcīzes nodokļus un ka visi līmeņi ir lietderīgi. Es ceru, ka vairākums deputātu atbalstīs ierosināto 17. punkta grozījumu.

Es vēlos beigt runu ar trīs vēstījumiem. Pirmkārt, jūs visi zināt, ka mani dienesti ļoti smagi strādā, lai sagatavotu likumdošanas priekšlikumu par KKUINB, ko esmu paredzējis jums iesniegt pēc 2008. gada vasaras brīvlaika. Otrkārt, attiecībā uz PVN jomu Komisija pilnībā atbalsta Portugāles prezidentūras centienus panākt vienošanos par PVN paketi un arī pirms gada beigām ievērojami attīstīt plašākas debates par PVN likmēm. Mēs arī varam strādāt, lai nodrošinātu pieņemšanu priekšlikumam par konkrētu atkāpju saistībā ar samazinātam PVN likmēm piemērošanas termiņa pagarināšu jaunajās dalībvalstīs. Turklāt mēs turpināsim mūsu intensīvās pūles, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu, un mēs drīz iesniegsim priekšlikumu par PVN saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kas nodrošinās šai nozarei vairāk juridiskas noteiktības un modernizētus noteikumus. Treškārt, mēs joprojām atbalstām akcīzes nodokļa obligāto likmju sistēmu, lai samazinātu izkropļojumus un sekmētu godīgu konkurenci iekšējā tirgū, kas savukārt sekmētu sabiedrības veselības un vides aizsardzību.

  Piia-Noora Kauppi, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, dažreiz šajā palātā mēs nevaram īsti saskatīt politiskās atšķirības starp grupām, taču šajā jautājumā atšķirība ir ļoti pamanāma, jo es ļoti lielā mērā nepiekrītu referentei saistībā ar dažiem punktiem, ko viņa nupat minēja. Es cienu viņas paveikto saistībā ar ziņojumu, taču šajā jautājumā mums ir pilnīgi atšķirīgi viedokļi par to, kas būtu jādara Komisijai.

Pirmām kārtām šis ziņojums ir par Lisabonas stratēģiju un to, kas mums būtu jādara, lai atgūtu Eiropas globālo konkurētspēju. Tas patiešām ir vienīgais veids, kā nodrošināt Eiropas labklājību un mūsu pilsoņu labklājību. Bez nodokļu piemērošanas tas ir neiespējami. Nodokļi šajā saistībā ir ārkārtīgi nozīmīgi, lai panāktu Eiropas konkurētspēju.

Mums jāatceras, ka vispārējie nodokļu likmju līmeņi Eiropā joprojām ir augstāki par vidējiem līmeņiem ESAO. Lai panāktu zemāku nodokļu likmju līmeni Eiropā, mums nepieciešams izveidot vidi, ka sekmē ieguldījumus. Mums Eiropā nepieciešams vairāk ieguldījumu, vairāk izaugsmes un lielāks skaits zeļošu uzņēmumu.

Veselīga nodokļu konkurencei šajā saistībā ir labvēlīga ietekme. Tas ir ekonomisks, uz tirgu pamatots kontroles mehānisms, ar ko novērst nekontrolētus politiskos lēmumus. Ja mums Eiropā būs lietderīga nodokļu konkurence, valdības nevarēs kavēt vienoto tirgu. Tas ir tas, ko vēlamies – Patiesu vienoto tirgu bez šķēršļiem, ko radījuši nodokļi. Turklāt nav liecību, ka lietderīga nodokļu konkurence kaitētu nodokļu bāzēm. Kopējie ieņēmumi no nodokļiem ir bijuši ļoti stabili, pateicoties pieaugošajai ekonomiskajai darbībai.

Tomēr 27 atšķirīgi nodokļu režīmi rada problēmas, jo īpaši Eiropas MVU, kas ir tik svarīgi izaugsmei. Kā konstatēja 2004. gada EK pētījumu par nodokļiem, mazi MVU, lai panāktu nodokļu atbilstību, saskaras ar izmaksām 2,6 % apmērā no pārdošanas apjoma un 31 % apmērā no samaksātajiem nodokļiem. Tātad viena trešdaļu nodokļu tiek novirzīti nodokļu atbilstībai. Lielā nodokļu atbilstības proporcija maziem uzņēmumiem ir liels šķērslis, tādēļ mums jādara viss iespējamais, lai mudinātu piemērot pārrobežu zaudējumu segšanu, vienkāršotas muitas procedūras, vienotas PVN shēmas, izcelsmes valsts nodokļu izmēģinājuma projektus, utt. Mēs atbalstām visu Komisijas paveikto darbu šajā saistībā.

Visbeidzot nozare vēlas redzēt labi pārvaldītu un vienkāršu nodokļu administrēšanas sistēmu. Mums jāatrisina problēmas saistībā ar darījumu izcenojumu, zaudējumu atlīdzināšanu visā ES, kā arī jāizvairās no dubultas nodokļu piemērošanas un jāpazemina mūsu nodokļu atbilstības izmaksas. Mēs atzinīgi vērtējam priekšlikumu par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) un to, ka Komisija ieņēmusi stabilu nostāju un izvirza priekšlikumu par KKUINB, jo zaudējumu atlīdzināšana ir tikai pagaidu risinājums. Mums ir nepieciešama konsolidēta uzņēmumu ienākumu nodokļa bāze.

  Katerina Batzeli, PSE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, Wagenknecht kundzei sāka ziņojuma sagatavošanu, kas pierāda politisko drosmi, kura bija nepieciešama, lai norādītu uz nodokļu politikas peļņas dalīšanas un sociālo dimensiju. Šis dokuments ir viens no vairākiem pierādījumiem, kas parāda, ka debates par nodokļu politiku var notikt Eiropas līmenī.

Apņemšanās sasniegt Lisabonas mērķus, Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumi, pienākums administrēt un nodokļu ieņēmumu un sadalīt to peļņu tā, lai tas atbilst kohēzijas un nodarbinātības mērķiem, kā arī iekšējā tirgus izveide – tie visi ir pietiekami politiska mērķa pierādījumi. Dalībvalstu nodokļu politikas virzienus vairs nevar pamatoto tikai un vienīgi uz valstu kritērijiem – rodas nepieciešamība pēc dialoga par nodokļu piemērošanu, lai sekmētu plašāku nodokļu koordināciju visā Eiropā.

Ņemot vērā šādu dialogu, kas nodrošinājis ievērojamu sadarbību starp visu politisko grupu ēnu referentiem, mēs esam galveno vērību koncentrējuši uz šādiem punktiem. Pirmkārt, attiecībā uz jautājumu par nodokļu konkurenci, mēs neuzskatām, ka risināmajam jautājumam būtu jābūt nodokļu konkurences principa ierobežošanai, jo tas būtu tas pats, kas konkrētu dalībvalstu politikas virzienu cenzūra. Kopēju nodokļu politikas noteikumu trūkuma dēļ, nodokļu konkurence ar tās piedāvājumiem un zemu nodokļu likmju pretpiedāvājumiem rada problēmas. Tā tas ir arī citās iekšējā tirgus nozarēs, tomēr nodokļu konkurence var nodrošināt konkurētspēju un uzlabot valstu un visas Eiropas kopumā ekonomiku produktivitāti, ja tiek piemēroti noteikumi kaitīgas konkurences ierobežošanai.

Otrkārt mēs koncentrējām uzmanību uz attiecībām starp tiešiem un netiešiem nodokļiem. Dalībvalstīs pēdējā laikā ir novērota tendence paplašināt netiešo nodokļu piemērošanu, galvenokārt lai segtu savus fiskālos deficītus. Tomēr tas ir slogs patērētājiem, un tirgus joprojām netiek uzraudzīts.

Šī ziņojuma mērķis ir rast drošības pasākumus, kas atvieglo līdzsvarotu tiešo un netiešo nodokļu apvienošanu. Mēs atbalstām PVN sistēmas pārskatīšanu un īpašus patēriņa nodokļus. Tam nebūtu jānozīmē, ka to aizvieto ar rīcības kodeksu, kas nav saistošs visām dalībvalstīm.

Komisār, mēs esam informēti par Komisijas centieniem un par problēmām ECOFIN. Tomēr mums kā Eiropas Parlamenta deputātiem ir pirmām kārtām cieši jāsadarbojas ar valstu parlamentiem, lai diskutētu šo apjomīgo fiskālo politiku.

  Margarita Starkevičiūtė, ALDE grupas vārdā. – (LT) Es vēlos uzsvērt šī ziņojuma nozīmi, kas ir kā stratēģisks virziens, kas mums būtu jāievēro, ieviešot reformas Eiropas Savienības tautsaimniecībās. Diemžēl Portugāles pārstāvji nav šodien šeit, kad pārrunājam tik svarīgu jautājumu.

Kādi ir mūsu ziņojuma galvenie punkti? Galvenais punkts ir tāds, ka, ņemot vērā izmaiņas ekonomikas vidē, mums pamatīgi jāpārbauda ne tikai mūsu rūpnīcas un uzņēmumi, bet arī mūsu fiskālā politika. Kad runājam par Lisabonas stratēģiju, parasti runājam par izdevumu politiku; ļoti reti apsveram nodokļu politiku. Nepievērsdami pienācīgu uzmanību nodokļu politikai, mēs nespēsim sasniegt Lisabonas mērķus.

Kādi jautājumi ir jāapsver? Pirmām kārtām ir nepieciešams apskatīt nodokļu sloga sadales veidus starp ražotāju un patērētāju. Turklāt mēs nevaram ignorēt to, ka ir vēl viena cilvēku grupa, kas dzīvo no ienākumiem no kapitāla. Tas zināms kā privātais kapitāls.

Kā mēs varam sadalīt nodokļu slogu? Tā ir viena no jaunās ekonomikas vides radītajām problēmām. Vēl viens ļoti svarīgs jautājums ir par to, kā sekmēt strukturālas reformas? Strukturālas reformas nevar īstenot bez jaunu uzņēmumu ieviešanas, jo cilvēki nevar pamest savas pašreizējās darbavietas, lai dotos uz jaunām, kas veicinātu sociālo neapmierinātību. Jaunus uzņēmumus var izveidot tikai ar labvēlīgiem nodokļu nosacījumiem. Tas ir viens no mūsu dokumenta galvenajiem punktiem.

Jautājums, kas ir jāapsver – kāda līmeņa nodokļu politikas koordinācija ir nepieciešama starp dalībvalstīm? Mēs atbalstām konkurētspējīgus nodokļus un mēs neatbalstām domu par obligāto likmju ieviešanu. Tas ir tādēļ, ka katrai valstij ir sava specifiska ekonomikas struktūra un valsts izdevumu politika. Nodokļu politikai ir jābūt saskaņā ar izdevumu politiku, bet mēs noteikti atbalstām nodokļu bāzes politikas koordināciju un šajā jautājumā atbalstām Komisiju.

  Heide Rühle, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es noteikti piekrītu Kauppi kundzei. Nesaskaņas starp EP politiskajām grupām attiecībā uz nodokļu politiku kļūst aizvien redzamākas. Mums nākamo mēnešu laikā šīm debatēm jāpievērš daudz nopietnāka vērība. Es vēlos pateikties referentei un ēnu referentam par ievērojamām pūlēm, ko viņi ieguldījuši, lai veiksmīgi noslēgtu šo ziņojumu.

Veiksmīgi – taču ne mums. Kā grupa mēs nevarēsim pieņemt šo ziņojumu tā galīgajā redakcijā. Tajā ir daži labi aspekti, piemēram, tajā aprakstīts un pieprasīts svarīgs solis, lai ieviestu konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi. Tas ir svarīgs pirmais solis. Tomēr tas jāpapildina ar līdzīgiem skaidriem paziņojumiem attiecībā uz obligāto nodokļu likmju saskaņošanu, jo pretējā gadījumā tas novedīs pie nekontrolētas nodokļu konkurences, jo īpaši šajā jomā.

Mēs arī saskatām problēmas saistībā ar 17. pantu, kurā komiteja diemžēl ir skaidri norādījusi, ka ir pret obligātajām akcīzes nodokļa likmēm. Arī tas diemžēl atbilst pēdējo nedēļu balsojumiem, un par to mēs paužam lielu nožēlu. Mēs šajā jautājumā atbalstam grupu. Mēs uzskatām, ka mums jāpanāk Eiropas akcīzes nodokļa saskaņošana un ka šī saskaņošana ir vismaz jānostiprina, jo pretējā gadījumā mums būs nekontrolēta akcīzes nodokļu konkurence.

Mēs arī domājam, ka problēmu rada tas, ka pārāk maz tiek minēti temati par klimata pārmaiņā un ekoloģiskajiem nodokļiem. Šajā jautājumā arī es nepiekrītu referentei. Es uzskatu, ka ekoloģiskie nodokļi ir svarīgs instruments, lai risinātu šīs klimata pārmaiņu problēmas. Šajā jautājumā mums jādara daudz vairāk.

Tomēr es domāju, ka nepareiza ir pieeja, kas ietver uzmanības koncentrēšanu uz kodolenerģiju vai „tīrām” enerģijas formām. Ir svarīgi, ka mēs koncentrējam uzmanību uz energotaupību un energoefektivitāti. Šīs ir svarīgas atbildes. Kad apskatam problēmas, ar ko esam saskārušies saistībā ar ēku atjaunošanu un transporta jomu, šķiet, ka mēs patiesi varam sasnigt Kioto energotaupības mērķi, ja šajā ziņā tiks paveikts vairāk.

Nodokļu politika var ievērojami sekmēt lielākas energotaupības panākšanu, lielākas energoefektivitātes panākšanu un klimata pārmaiņu problēmu risināšanu. Diemžēl šajā ziņojumā nerunā par šādu nostāju. Kā esmu jau paziņojis, mēs nebalsosim atbalstoši par šo ziņojumu.

  Esko Seppänen, GUE/NGL grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisār, mūsu grupa atbalsta Wagenknecht kundzes viedokli šajā jautājumā, pat ja tas ir pretrunā vairākuma viedoklim komitejā.

Eiropas Savienība 2010. gadā nebūs pasaules vadošā uz zināšanām un tehnoloģijām pamatotā ekonomika. Tomēr tā tāda nebūs ne jau nodokļu sistēmu dēļ, kurās nemitīgi ir ieviestas reformas, kas privileģē lielos uzņēmumus, tādējādi padarot Lisabonas stratēģijas mērķi neīstenojamu. Lieli uzņēmumi, lai izvairītos no nodokļiem, izvēlas iekšējo cenu noteikšanu un sava kapitāla mītnes atrašanu. To paveikt tiem palīdz zemu nodokļu zonas un ārzonas finanšu centri, kas darbojas ES dalībvalstīs un ir kauna traipi ES morālē.

Saskaņā ar referentes sacīto, Komisija savā paziņojumā neapsver ienākumu sadales nodokļa ietekmi. Dažās dalībvalstīs piemērotā vienota nodokļa sistēma privileģē tos, kam ir lieli ienākumi, savukārt proporcionāli pieaugošs ienākumu nodoklis sekmē sociālo vienlīdzību. Lisabonas stratēģiju nevar īstenot veidā, kas sagrautu labklājības sabiedrības finansiālo pamatu un būtu ārkārtīgi negodīgs.

  Derek Roland Clark, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, ziņojumā sacīts, ka tas ir ieguldījums, taču tā vairāk ir recepte – recepte, kā vēl plašāk saskaņot nodokļu piemērošanu, ko es tagad citēju no ziņojuma: „27 dažādu nodokļu sistēmas” ir kavēklis”; „dalībvalstu nodokļu politikas lielāka koordinācija”; „aicina dalībvalstis gādāt par fiskālā sloga taisnīgāku sadali”; „atbalsta Komisijas centienus vērst nodokļu politiku uz ... mērķiem vides jomā”; „degvielai uzlikto nodokļu pieaugums”; „ES uzņēmumu ... ienākuma nodokļa bāzi”; Īsāk sakot, ziņojums ir atgriezies pie 1970. gadu nesekmīgajiem politikas virzieniem.

Jebkurā gadījumā par britiem neizdodas to paveikt veiksmīgi visa mūsu valstī. Ziemeļi nav tādi paši kā dienvidi, Velsa un Skotija atšķiras no dienvidaustrumiem – un tā tas bija arī Gordon Brown laikā, kas bija kanclers desmit gadus. Jūs noteikti viņā ieklausījāties; galu galā jūs viņā ieklausījāties Lisabonā, kur viņam kā premjerministram ļāvāt viņam būt spēles centrā, vai ne tā? Vai patiešām ļāvāt?

Tālāk ziņojumā minēta „tiešo nodokļu koordinācija ES mērogā”. AK mēs domājām, ka bijām apsolījuši, ka nekad netiks ieviesti saskaņoti nodokļi, jo īpaši ienākuma nodoklis. Taču tagad tas ietverts ziņojumā. Tas mazliet līdzinās Reformu līgumam. Gordon Brown turpina sacīt, ka tā nav konstitūcija, taču visi ES vadītāji turpina sacīt, ka ir gan: Valéry Giscard d’Estaing, José Luis Rodriguez Zapatero, Angela Merkel, pat mūsu pašu priekšsēdētāju priekšsēdētājs to apstiprināja savā palātā pavisam nesen.

Kādēļ nepieprasāt Gordon Brown izstāstīt britiem patiesību? Saskaņojiet šo vēstījumu! Tā gan ir saskaņošana, ko es atbalstītu. Taču jūs neuzdrošināties to nodarīt britiem, jo, kad viņiem atklās tīro, neizpušķoto patiesību, viņi ar rokām un kājām nobalsos par izstāšanos no ES, līdzi paņemot savu nodokļu maksātāju naudas gada ieguldījumu 18 miljardu eiro apmērā. Kāda cena ir saskaņotiem nodokļiem tādā gadījumā?

  Petre Popeangă, ITS grupas vārdā. – (RO) Nav apšaubāma nozīme, kas piemīt tā ieguldījuma pārskatīšanai, ko fiskālā un muitas politikas jomas varētu dot Lisabonas stratēģijas attīstībai. Tādēļ, taču ne tikai tādēļ, dokumenta, kuru šodien izskatām, proti, ziņojums Wagenknecht, mērķis novērtēt to politiku ieguldījumu, ko piemēro jomās, kuras noteiktas Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanai ir lietderīgs. Tas nevarētu būt citādi, jo Lisabonas stratēģija ierosina augstsirdīgus mērķus, piemēram, ekonomiskā izaugsme un tādu politiku izstrāde, kas ļautu Eiropas uzņēmumiem radīt vairāk un labākas darba vietas. Tomēr, lasot ziņojumu, es kā nesen pievienojušās valsts pilsonis biju pārsteigts par radušos iespaidu, ka ziņojumā minēta ES, kuru veido tikai valstis ar attīstītu ekonomiku vai drīzāk ar līdzvērtīgi attīstītām tautsaimniecībām, kas nav tiesa. Ir ļoti iespējams, ka dažiem no ierosinātajiem pasākumiem nebūs veiksmīga labumu nesošu rezultātu mazāk attīstītajām tautsaimniecībām, ņemot vērā, ka vienota konkurētspējīga tirgus vispārējie noteikumi privileģē stipras ekonomikas, nostādot vājākās neizdevīgākā situācijā. Laika trūkuma dēļ es nerunāšu plašāk par šo tematu, taču uzskatu, ka, lai ziņojuma mērķiem būtu labumu nesoši rezultāti visu 27 valstu tautsaimniecībās, nevis 25 valstīs, kā norādīts tekstā, ir nepieciešams veikt salīdzinošu pārskatu par šīm tautsaimniecībām un saskaņā ar rezultātiem pieņemt rīcību kopumu, kas radītu vienlīdzīgus apstākļus projektā ierosinātās ietekmes attīstīšanai.

  Eoin Ryan, UEN grupas vārdā. Priekšsēdētāja kungs, ziņojums, kas ir mūsu priekšā šodien, jau atkal nenogurstoši uzbrūk dalībvalstīm, kas strādā ar zemiem un veiksmīgiem uzņēmuma ienākuma nodokļa režīmiem. Es nepiekrītu, ka zems uzņēmuma ienākuma nodoklis noved pie negodīgas nodokļu konkurences. Es uzskatu, ka konkurētspējas nodrošināšana ir būtisks pilnībā strādājoša vienotā tirgus nodokļu politikas jomu elements.

Kur ir Komisijas liecības, ka KKUINB nekavēs ES konkurētspēju? Kur ir pierādījums, lai varētu sacīt, ka tas sniegs labumu ES konkurētspējai? Kādēļ Komisija uzbrūk valstīm ar zemiem nodokļiem, zemu bezdarba līmeni un augstiem izaugsmes rādītājiem? Es to nesaprotu. Ir absolūti komiski, ka Komisija saka, ka nodokļa bāzes noteikšana ar laiku nenoteikt nodokļa likmi, jo tieši to jau saka lielākās dalībvalstis. Tas neiztur nekādas pārbaudes.

Lielo dalībvalstu mēģinājumus iesaiņot nodokļu saskaņošanu rožainā dāvanu papīrā, ko sauc par KKUINB, nepieņems Īrija vai citas dalībvalstis. Jautājuma būtība nav Īrijas vai jebkuras citas dalībvalsts tiesības spēlēt lomu, nosakot citas dalībvalsts nodokļu likmi. Eiropas vienotību negrauj nodokļu politikas virzienu dažādība; drīzāk ES konkurētspēju iedragā nepareizi nodokļu politikas virzieni. Es esmu cieši pārliecināts, ka ES vispiemērotāk ir sekmēt nodokļu konkurenci, nevis nodokļu saskaņošanu.

Kā nākas, ka uzbrūk tādai valstij kā Īrija vai citām dalībvalstīm, kas radikāli izmainīja savus nodokļu politikas virzienus un kļuva par veiksmīgām tautsaimniecībām? Kāda ir Īrijas ieinteresētība, komisāra kungs, ja jūs ieviešat šo sistēmu un ar laiku nodokļu saskaņošanu? Jo tieši tas ir tas, kas tas ir, un tikai tā nodokļi palielināsies. Komisijas cilvēki jau ir sacījuši, ka vēlas redzēt nodokļu režīmu, kas ir vairāk vai mazāk pa vidu pašreizējam, kurš ir apmēram tikai 20 %. Kāda būtu Īrijas vai jebkuras citas nomaļas valsts ieinteresētība? Nebūtu ieinteresētības, tikai augsts bezdarba līmenis garajā...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Gay Mitchell (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, ziņojumā ar ko šodien Parlamentā strādājam, pareizi norādīts, ka nodokļu konkurence ES ir novedusi un turpina novest pie ekonomiskiem ieguvumiem visā ES, pastāvot dinamiskai uzņēmējdarbības videi.

KKUINB tikpat viegli varētu novest pie mazāk konkurētspējīgas ES un, manuprāt, KKUINB nebūtu jāatbalsta. ES jāreaģē uz pasaules ekonomiku, kas nemitīgi mainās. Modernām konkurētspējīgām tautsaimniecībām jābūt elastīgām, lai izpildītu jaunu produktu un pakalpojumu prasības, kas mainās. KKUINB graus šo elastību vairāku iemeslu dēļ. Visā ES piemērojama uzņēmuma ienākuma nodokļa bāze būs neelastīga un kavēs atsevišķas valsts spēju izlemt par pašas juridisko fiskālo stratēģiju, pamatojoties uz saviem specifiskajiem apstākļiem. KKUINB priekšlikuma iesniedzēji apgalvo, ka katra dalībvalsts saglabās savu autonomiju noteikt savu nodokļu likmi – bet vai tā būs? Vai KKUINB nav ķīļa tievgalis?

Ja KKUINB ir izvēles iespēja, tas tikai palielina to bāžu skaitu, kas pieejamas uzņēmumiem, un sarežģī sistēmu. Valstu tiesību akti par nodokļiem uzņēmumiem nodrošina noteiktību. Sistēma, ko piemēro vairākās dalībvalstīs var novest pie noteikumu interpretācijas atšķirībām, ieviešot uzņēmumiem nenoteiktību.

Laikā, kas vel atlicis manai runai, varu vienkārši norādīt uz dažiem galvenajiem punktiem. Pirmkārt, nodokļu piemērošana ir katras dalībvalsts nacionālās suverenitātes ziņā. Tiesības izvēlēties valsts izdevumu līmeni un šādu izdevumu finansējumu līmeni ir valsts demokrātiskā procesa pamatfunkcija. Nepieciešams aizsargāt nodokļu politikas elastīgumu peļņu nesošā uzņēmumā un darba vietu radīšanu un izaugsmi ekonomikā. Vienota bāze sagrautu elastīgumu. Nav pierādījumu, kas liecinātu, ka kopēja konsolidēta uzņēmuma nodokļu bāze risinās tādus jautājumus kā konkurētspēja, atbilstības izmaksas uzņēmumiem, iekšējo cenu noteikšana un citus. Tā nevienkāršotu ES nodokļu jautājumus, jo tā saucamā ierosinātā „izvēles sistēma” pievienotu vēl vienu slāni, kā jau nupat sacīju.

Nodokļa bāzes saskaņošana novestu pie spiediena uz valstu nodokļu likmēm. Šāda saskaņošana tikai palielinās tādu uzņēmumu dibināšanas vietu pievilcību, kas atrodas ārpus ES. Rīcības kodekss par uzņēmumu aplikšanu ar nodokli risināja kaitīgas nodokļu konkurences jautājumu. Dažādas nodokļu likmes ES dalībvalstīs nav kaitīgas.

Es jautātu komisāram, kad viņš nākamgad, kā viņš pats sacīja, ierosinās šos priekšlikumus, paturēt prātā manis sacīto. Tādas dalībvalstis kā Īrija jau ir sniegušas...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Pervenche Berès (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, pirmām kārtām vēlos pateikties referentei par kvalitatīvi paveikto darbu un par viņas pūlēm izstrādāt tekstu, ar ko diemžēl viņa pati nav pilnībā apmierināta.

Nodokļu piemērošana nepārprotami ir patiesa iekšējā tirgus uzbūves būtisks papildinājums, ja vēlaties, lai tirgus būtu vairāk par vienkāršu brīvās tirdzniecības zonu, kurā atļauts jebkāds nodokļa veids un jebkāds sociālā dempinga veids. Tādēļ iekšējā tirgus izveides pabeigšanai nepieciešams saskaņot konkrētus noteikumus attiecībā uz nodokļu piemērošanu, un pirmām kārtam nepieciešams izveidot kopēju konsolidēta uzņēmumu nodokļu bāzi. Mums šodien iesniegtais ziņojums paver tam ceļu, un par to esmu gandarīta. Es ievēroju, ka vairāki mani kolēģi deputāti aktīvi pretojas šim plānam, pēc viņu sacītā, „godīgas” konkurences vārdā.

Es personiski uzskatu, ka brīvai un neizkropļotai konkurencei – un es neesmu nevaldāma šāda veida konkurences atbalstītāja – nepieciešama zināma pārredzamība attiecībā uz noteikumiem. Esmu pārsteigta, ka valstis, kas guvušas labumu no lieliem Eiropas Savienības ieguldījumiem solidaritātes vārdā, šodien noraida šo soli, kas varētu būt svarīgs solis saistībā ar solidaritāti, konkurencei un pārredzamību.

Nodokļu piemērošana ir sarežģīts instruments, kas ES jāizmanto, ja tā vēlas īstenot savas izvēlētās stratēģijas, jo tās rīcībā nav tik daudz instrumentu. Tam var būt ļoti pozitīva ietekme uz tīrākajām enerģijām, vai lai sasniegtu...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Olle Schmidt (ALDE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, šo ziņojumu ļoti lielā mēra ietekmē kompromiss starp PPE-DE un ALDE. Es uzskatu, kas tas ir ļoti līdzsvarots ziņojums. Ir noteikta dalībvalstu attiecībā uz nodokļu politikas virzieniem, un vienlaikus ir vairāki nodokļi, kas gūs labumu no lielākas ES koordinācijas. Referentes sākotnējā priekšlikumā tika paredzēta pilnīga koordinācija ar stipru uzsvaru uz augstākiem atkārtotas sadales līmeņiem. Tas nevar būt veids, kā sekmēt Eiropas izaugsmi vai radīt jaunas darba vietas. Globalizētā pasaulē, kurā mēs dzīvojam, Eiropai nav nepieciešami augstāki nodokļi. Tā vietā, manuprāt, mums, kas dzīvo valstīs ar augstiem nodokļiem, būtu jāaplūko citi modeļi, piemēram, vienotāks nodoklis. Kopumā nodokļi būtu jāpazemina attiecībā uz darbu un jāpaaugstina attiecībā uz kaitīgu patēriņu. Piemēram, būtu jāievieš specifiski vides nodokļi, kā arī saprātīgs akcīzes nodoklis, piemēram, alkoholam un tabakai, kā saka komisārs.

Šajā saistībā ES jāspēj rīkoties saskaņotāk. Šis ir politiski sensitīvs jautājums – par to esam pārliecinājušies šeit, un es to labi apzinos – taču, manuprāt, tas tomēr ir nepieciešams. Ja vēlamies atrisināt lielās klimata un enerģētikas problēmas, ar ko esam saskārušies, būtu bezatbildīgi neizmantot fiskālo instrumentu kontroli. Ir iespējams sasniegt augstu izaugsmes līmeni, izmantojot augstus vides un enerģētikas nodokļus, vienlaikus samazinot vispārējo nodokļu slogu. Visi, kas to apšauba, var aplūkot centriski labējās valdības politiku manis paša valstī, Zviedrijā, ja man ļauts būt nedaudz patriotiskam šo debašu izskaņā.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, uzstājoties debatēs par nodokļu un muitas politikas ietekmi uz Lisabonas stratēģijas īstenošanu, es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka dažiem ierosinājumiem saistībā ar dalībvalstu nodokļu sistēmām, kas ir ietverti Wagenknecht kundzes ziņojumā, nebūs pozitīvas ietekmes uz ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību ES valstīs.

Pirmkārt, attālināšanās no nodokļu konkurences un mēģinājumi standartizēt uzņēmuma ienākuma nodokļu jomu ir pretrunā ES dalībvalstu suverenitātei nodokļu jautājumos.

Otrkārt, uzņēmuma ienākuma nodokļa pazemināšana, vienlaikus atceļot visus saistītos nodokļu atvieglojumus, ne tikai nesekmēs budžeta ienākuma no šī nodokļa samazinājumu; tas patiesībā to ievērojami palielinās. To apstiprina situācija manā valstī, Polijā, kur uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir bijusi ievērojami samazināta, tomēr ienākumi no šī nodokļa ir lielāki ar katru aizejošo gadu.

Treškārt un visbeidzot, šajā situācijā, manuprāt, ziņojuma ierosinājumi attiecībā uz koordināciju un nodokļu sistēmām, ietverot tiešo nodokli, ir bīstami pasākumi, kas noteikti nepalīdzēs īstenot Lisabonas stratēģiju.

  Zsolt László Becsey (PPE-DE). - (HU) Pateicos, priekšsēdētāja kungs. Par ko mēs runājam? Viens no galvenajiem jautājumiem ir par to, vai attiecībā uz konkurētspēju mēs atbilstam ārējai nodokļu konkurencei; citiem vārdiem sakot, nodokļu konkurencei ārpus Eiropas Savienības, un mums nevajadzētu lūkoties pēc grēkāžiem Eiropas Savienībā. Pretējā gadījumā, ka jau norādījuši vairāki mani kolēģi, kapitāls pametīs visu ES. Par ko mēs esam vienisprātis šajā nodokļu politikā? Mēs piekrītam, ka tai būtu jāsekmē darba vietu radīšana, citiem vārdiem sakot, jāveicina darba tirgus attīstība; mēs piekrītam, ka mums būtu jāpalīdz maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo tie ļauj cilvēkiem palikt tur, kur viņi atrodas, tie palīdz nostiprināt ģimenes, kā arī rada darba vietas. Es arī piekrītu sociālās politikas pasākumiem, kas palīdzēs risināt demogrāfisko problēmu Eiropas Savienībā.

Par ko mēs neesam vienisprātis? Mēs nepiekrītam pārmērīgu nodokļu piemērošanai sev jomās, kas saistītas ar veselību, vidi vai sociālo politiku, tā vietā, lai īstenotu pretinflācijas politiku un mēģinātu atbilstīgi reaģēt uz konkurences radītajām problēmām. Otra lieta, kas mums jāpatur prātā, ir tas, ka Eiropas Savienība ir paplašinājusies un kļuvusi nedaudz neviendabīga. Mēs gaidām, ka katrs saglabās budžeta disciplīnu savā neatkarīgajā fiskālajā politikā, taču tai pat laikā vēlamies samazināt instrumentu, ar ko to panāk. Ja konverģence ir mūsu primārais mērķis, tad tādos netiešajos nodokļos kā akcīzes nodoklis, piemēram, ja vēlamies kaut ko panākt, mums būtu jāpiemēro saistības ne tikai valstīm, kuras darbojas ar obligāto likmi, lai sasniegtu konverģenci, bet arī valstīm, kas piemēro daudz augstākas likmes. Tādēļ vairākos gadījumos esam ierosinājuši aizstāt spēkā esošo pieeju, kas pamatota tikai uz akcīzes nodokļa obligāto likmi, ar noteiktu „rīcības kodeksu”, kas dalībvalstis vadītu vienādās sliedēs. Attiecībā uz kopējo kapitālu vai kopējo nodokļa bāzi es vēlo sacīt, lūk, ko: rastos nopietna problēma, ja šajā saistībā konkurētspējīgām valstīm piemērotu sodus, ieviešot obligāto likmi. Esmu arī nobažījies par to, kas notiks attiecībā uz kapitāla pārvietošanos, kad ieviesīs kopējo nodokļa bāzi. Vai tas nenozīmēs, ka, piemēram, jaunās dalībvalstīs esošu filiāļu gūto peļņu kontos nepārtraukti klasificēs kā mātesuzņēmuma peļņu, tā vietā lai to ieguldītu vietēji? Ļoti svarīgi ir arī apkarot krāpšanu, un es šajā saistība vēlos novēlēt Komisijai veiksmes. Tā ir uz pareizajām sliedēm, jo pat svarīgākā lieta ir noregulēt melno ekonomiku un piemērot pasākumu noziedzības apkarošanai. Liels paldies, priekšsēdētāja kungs!

  Dariusz Rosati (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Lisabonas stratēģijas galvenais mērķis ir palielināt valstu tautsaimniecību konkurētspēju. Augsta konkurēt spēja ļauj paātrināt ekonomisko izaugsmi un radīt jaunas darba vietas, kā arī ļauj finansēt svarīgus sociālos mērķus. Diemžēl ES dalībvalstīs spēkā esošā nodokļu sistēma neprivileģē Lisabonas stratēģijas īstenošanu. Nodarbinātības tiesību aktiem un ekonomiskajai darbībai uzliktie slogi ir pārāk lieli, nodokļi pārāk diferencēti un noteikumi pārāk sarežģīti. Tai pat laikā nodokļu sistēmai piemēro pārmērīgu skaitu funkciju un uzdevumu – ekonomiskie, fiskālie, sociālie vai vides.

Lai nodokļi sekmētu konkurētspēju, tiem pirmām kārtām jārada stimuli strādāt, attīstīt ekonomiskās darbības un sekmēt inovācijas. Šajā nolūkā jānosaka mēreni nodokļi, jo īpaši tieši nodokļi, izvairoties no nevajadzīgas likmju diferencēšanas un pārmērīgas progresijas. Tā kā tieši nodokļi atstāj spēcīgāku un negatīvu ietekmi uz ražošanu un nodarbinātību, mums, plānojot ienākumus budžetā, plašāk jāizmanto netieši nodokļi.

Saistībā ar debatēm, priekšsēdētāja kungs, vēlos paust bažas, ka pastāv pārāk daudz ideoloģijas un politikas un pārāk maz reālu ekonomisko zināšanu. Labākais piemērs ir šeit izmantotās koncepcijas, piemēram, fiskālais dempings vai sociālais dempings. Nav objektīva nodokļu piemērošanas standarta, un tādēļ nav iespējams vainot valstis, kas piemēro fiskālā dempinga zemus uzņēmuma ienākumu nodokļu līmeņus.

  Konrad Szymański (UEN). – (PL) Dāmas un kungi, es vēlos sākt, apsveicot Ekonomikas un monetāro lietu komiteju par grūto un būtībā veiksmīgo operāciju ieviest nepieciešamos grozījumus sākotnējā tekstā, kas bija sākotnējais mērķis.

Sākotnēji mums ierosināja ne tikai, ka Eiropas Savienībai būtu jāiesaistās uzņēmuma ienākuma nodokļa noteikšanā, bet arī, ka šie nodokļi jāpalielina, kas ir pretrunā tendencēm pasaulē. Labi, ka esam no tā izvairījušies. Līdzīgu iemeslu dēļ mums būtu kritiski jāaplūko tekstā izrādītais atbalsts nodokļa bāzes saskaņošanai. Kopienas nodokļa bāze ir spēriens nodokļu konkurencei ar visam izrietošajām negatīvajām sekām. Bāzes ieviešana ierobežotu dalībvalstu centienus optimizēt uzņēmuma ienākuma nodokli attiecībā pret Lisabonas mērķiem. Politiski tas uzliktu slogu ES, kurai savās pareizi iecerētās interesēs būtu jāatturas no mēģinājumiem ietekmēt Eiropas nodokļu sistēmu uzbūvi.

  László Kovács, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, šīs debates ir bijušas ļoti interesantas un lielākā daļa runu bija pamudinošas. Es tāpat kā jūs esmu pārliecināts, ka ir vērst turpināt censties nojaukt nodokļu barjeras iekšējā tirgū. Jo īpaši esmu pateicīgs par jūsu atbalstu saistībā ar svarīgo KKUINB projektu, un es ar nepacietību gaidu jūsu nākamo patstāvīgo ziņojumu par kopējo bāzi. Runājot par kritiskajiem komentāriem, esmu paredzējis nosūtīt personisku vēstuli tiem godājamajiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kuri pauda savus iebildumus, ko es novērtēju. Būtu godīgi viņiem atbildēt rakstiski, jo nevēlos aizņemt pārāk daudz jūsu laika.

Esmu gandarīts, ka lielākā daļa no jums uzskata, ka nodokļu politika ir ārkārtīgi svarīga, lai sasniegtu daudzus no ES politiskajiem mērķiem un jo īpaši izaugsmes, nodarbinātības, konkurētspējas un ilgtspējības jomā. Paldies par jūsu uzmanību un atbalstu.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt pulksten 12.00 pēcpusdienā.

Dāmas un kungi, es vēlos pateikties daudziem par iekļaušanos atvēlētajā laikā, kā arī pateikties visiem, es ceru, par sapratni, kas mums ļāvis slēgt debates piecas minūtes ātrāk un uzklausīt visus, kas tā vienmēr nenotiek, kad pirms svarīgā debatēm vai balsojuma mēs nevaram uzklausīt visus mūsu kolēģus.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Gábor Harangozó (PSE), rakstiski. – Mums visiem būtu jāpiekrīt, ka 27 valstu nodokļu sistēmu līdzāspastāvēšana nopietni kavē mūsu vienotā tirgus pilnu priekšrocību attīstību. Turklāt ir nepieciešama reāla iespēja atkāroti stiprināt Lisabonas stratēģijas īstenošanu, izmantojot visā ES piemērojamu nodokļu sistēmu un muitas pasākumus, kas padarītu ES par pievilcīgāku vietu ieguldījumiem un darbam. Paplašinot un padziļinot konkurētspējīgākus tirgus, mums būtu jāizmanto pieejamie instrumenti, ietverot ieguldījumiem draudzīgāku fiskālo un muitas politiku, lai veicinātu nodarbinātību, ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, kā arī videi nekaitīgu tehnoloģiju izstrādi. Šajā saistībā mēs atzinīgi vērtējam Wagenknecht kundzes sagatavoto pašiniciatīvas ziņojumu, kura mērķis ir izveidot nepieciešamo fiskālo sistēmu, lai mudinātu riska un inovatīvu instrumentu attīstību, ar kuru palīdzību sasniegt izaugsmes un nodarbinātības mērķus. ES kopumā nodokļu sistēmu vienkāršošanas un saskaņošanas priekšrocības ir acīmredzamas, jo tas ne tikai palīdzēs sasniegt Lisabonas mērķus ar lielākiem nodokļu pamudinājumiem ieguldījumiem, bet turklāt palīdzēs sasniegt ES tirgus integrāciju, likvidējot šķēršļus, kas kavē vienotā tirgus izveides pabeigšanu.

(Sēdi pārtrauca plkst. 9.55 un atsāka darbu plkst. 10.10)

SĒDI VADA: H.-G. PÖTTERING
Priekšsēdētājs

7. Valstu un valdību vadītāju neoficiālās augstākā līmeņa sanāksmes rezultāti (Lisabona, 2007. gada 18. un 19. oktobris) (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir Padomes un Komisija paziņojumi par valstu un valdību vadītāju neoficiālās augstākā līmeņa Lisabonas sanāksmes rezultātiem. Vēlos sirsnīgi apsveikt ES Padomes priekšsēdētāju un Portugāles premjerministru José Sócrates. Sirsnīgi šorīt apsveicu arī Eiropas Parlamentu!

Tāpat, protams, Eiropas Komisijas priekšsēdētāju José Manuel Durão Barroso, sakot viņam paldies par darbu Eiropas augstākā līmeņa sanāksmē.

Dāmas un kungi, pirms sākam debates, es vēlos – un nemaz nevēlos steigties priekšā notikumiem – patiesi pateikties Portugāles prezidentūrai par milzīgo ieguldījumu un ceturtdienas naktī plkst. 1.00 panākto izdošanos, kad apstiprināja Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību.

Tas ir lielisks rezultāts Eiropas Savienībai un mums visiem. Eiropas Parlamenta vārdā vēlos piebilst, ka, bez Eiropas Parlamenta, mēs šodien šeit neatrastos. Tas mums ir lielisks rezultāts arī tādēļ, ka Līgums ir Eiropas Parlamenta svarīgākā prioritāte, ja vēlamies ar to izvirzīties un ja vēlamies, lai tas būtu sekmīgs.

Ar šiem apsveikumiem Portugāles prezidentūrai un arī Komisijai – es redzu, ka zālē blakus Komisijas priekšsēdētājam ir komisāre Wallström, kas arī ir sniegusi ievērojamu ieguldījumu – es ar lielu prieku dodu vārdu ES Padomes priekšsēdētājam José Sócrates. Laipni lūgti Eiropas Parlamentā!

  José Sócrates, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāj, dāmas un kungi, ļaujiet šodien veltīt manus pirmos vārdus mana drauga piemiņai. Pieminot EP deputātu Fausto Correia, kurš nomira pirms dažām dienām. Viņš nomira jauns. Viņa nāve, protams, ir liels zaudējums ne tikai EP, bet arī Portugāles Sociālistu partijai.

Fausto Correia piemita labas politiķa un cilvēciskās īpašības. Jums visiem bija iespēja ar viņu būt pazīstamiem. Viņš bija inteliģents politiķis, atvērts un vienmēr nodevies cēliem Eiropas ideāliem. Taču es vēlos jo īpaši uzsvērt tādas viņa cilvēciskās īpašības kā devīgums, biedriskums un iecietība. Patiesi, tieši mūsu cilvēciskās attiecības piešķir jēgu mūsu politiskajai dzīvei.

Viņa aiziešana ir personisks zaudējums man, veca drauga zaudējums, ar kuru dalīju daudzus manas dzīves brīžus, un man viņa ļoti pietrūks.

Dāmas un kungi, kad šajā plenārsēdē pirms trim mēnešiem iesniedzu Portugāles prezidentūras programmu, es skaidri norādīju, kas būs galvenā Portugāles prezidentūras problēma un galvenā prioritāte – izstrādāt un panākt vienošanos par jauno Līgumu, pieliekot punktu sešiem strupceļa gadiem iestāžu debatēs, kurās ES bija ieslīgusi.

Tādēļ šodien ar lielu gandarījumu vēršos pie Parlamenta, lai iesniegtu 18. oktobra iestāžu konferencē panākto vienošanos. Šī vienošanās bija jaunā Lisabonas līguma pamats. Līgumu parakstīs 13. decembrī, un tas notiks pilsētā, kuras vārdā līgums nosaukts.

Portugāles prezidentūra sāka šo pienākumu ar to, ka pārveidoja mandātu, ko mantojām no Vācijas prezidentūras – kurš, kā jau iepriekš esmu sacījis, bija nevainojami skaidrs un precīzs – lai to izveidotu par jaunu Līgumu. Tas bija mūsu uzdevums.

Panāktā vienošanās apstiprina, ka mūsu prezidentūras sākumā noteiktais metode un grafiks bija pareizi. Bija nepieciešams, kā jau jums sacīju prezidentūras sākumā, pilnība izmantot jūnija Padomes centienus pabeigt Līgumu nevis decembrī, ka daži atbalstīja, bet oktobrī oficiālas Padomes laikā, un mums bija taisnība.

Patiesībā, mēs organizējām ātrāko ES jebkad notikušo starpvaldību konferenci par līguma pārskatīšanu. Mēs sākām 23. jūlijā un pabeidzām 18. oktobrī.

Kad atskatīsimies uz šī Līguma attīstības gaitu, mēs labāk sapratīsim šī politiskā lēmuma nozīmi, neatstājot šo uzdevumu uz gada beigām, ja varējām to pabeigt ātrāk. Eiropai bija nepieciešama ātra vienošanās, un to tā arī panāca. Eiropai bija nepieciešams parādīt uzticību, un to tā arī panāca. Eiropai bija jāvēršas nākotnes virzienā, un to tā arī izdarīja.

Mēs ātri strādājām ar visām dalībvalstīm, kas bez izņēmuma parādīja konstruktīvu vēlmi un gribu pārvarēt pastāvošos sarežģījumus. Tas mums ļāva 3. oktobrī iesniegt visu Līguma tekstu un pietuvināja mūs mērķim.

Lisabonas augstākā līmeņa sanāksmei nepalika daudz jautājumu, lai gan tie acīmredzot bija politiski jutīgi. Šajā saistībā mūsu stratēģija bija mēģināt panākt vienošanos sanāksmes pirmajā dienā. Tas mums likās ne tikai iespējams, bet arī ļoti vēlams, jo nosūtītu Eiropai spēcīgu signālu. Signālu, ka ES spēj pieņemt ātrus lēmumus, pat tādus, ko visu atzīst par sarežģītiem. Turklāt bija ļoti svarīgi, ka spējam atrisināt šīs iestāžu problēmas pirmajā neoficiālās Padomes dienā un otrajā dienā, tūlīt pēc lēmuma pieņemšanas, diskutēt par globalizāciju un to, kā Eiropai būtu jārisina globalizācijas problēmas.

Tādēļ Lisabonā varējām panākt vienošanos par turpmāk uzskaitītajiem jautājumiem, kas ļāva mums pabeigt vienošanos par Līgumu:

Pirmkārt, Joanīnas klauzula, un saistībā ar vienošanās panāca risinājumu divos līmeņos –

– deklarācija saistībā ar lēmumu pieņemšanas sistēmu Padomē ar balsu vairākumu, kas paskaidro reālo Joanīnas aizsardzības mehānismu;

– kā arī protokols, kas nosaka, kā šis konsensa mehānisms Eiropadomē var tikt grozīts vai atcelts. Kā man jau bija iespēja sacīt iepriekš, Joanīnas jautājumam, kādu es to redzēju saistībā ar pēdējās Padomes vienošanos, bija nepieciešams, lai šo klauzulu kā obligātu piemēro ar likumu, bet ne lai tā būtu ietverta Līgumā. Risinājums, ko mēs pieņēmām – deklarācija un protokols, kuri nodrošina, ka lēmumu par Joanīnu var grozīt tikai ar konsensu – mums šķita risinājums, kas visvairāk atbilda pēdējās vienošanās būtībai.

Tādējādi mēs nodrošinājām garantijas attiecībā uz Joanīnas kompromisu, nemazinot balsu vairākuma procesa integritāti lēmumu pieņemšanā.

Bija arī nepieciešams rast risinājumu politiskajam jautājumam attiecībā uz ģenerāladvokātu skaitu Eiropas Kopienu Tiesā. Tika panākta vienošanās par deklarāciju, ar kuru Padome apstiprinātu jebkādu Eiropas Kopienu Tiesas pieprasījumu palielināt ģenerāladvokātu skaitu par trim advokātiem (vienpadsmit astoņu vietā). Šādā gadījumā Polijai būtu pastāvīgs ģenerāladvokāts, un tā vairs nepiedalītos rotācijas sistēmā, savukārt rotācijas sistēmā piedalīsies pieci ģenerāladvokāti pašreizējo trīs vietā.

Attiecībā uz ES Augstā pārstāvja ārpolitikas un drošības politikas jautājumos iecelšanu mēs vienojāmies par deklarāciju, ar kuru saskaņā Eiropas Parlaments, izmantojot piemērotas kontaktpersonas, piedalās jau pirmajā iecelšanas procesa posmā, sākot ar 2009. gada.

Konference arī apstiprināja deklarāciju, kas precizē ES un dalībvalstu kompetenču robežas, ko nosaka līgumi.

Visbeidzot jautājums par Eiropas Parlamenta sastāvu. Kā jūs zināt, Līguma par Eiropas Savienību 9.a pants ir grozīts, lai noteiktu, ka EP deputātu skaits nepārsniedz septiņsimt piecdesmit deputātus, kam papildus nāk priekšsēdētājs, t.i., 751, saglabājot līdzsvaroto proporcionalitāti.

Šim grozījumam pievienoja divas deklarācijas:

– vienā noteikts, ka Itālijai piešķirs papildu vietu Eiropas Parlamentā;

– otra nodrošina, ka Eiropadome sniedz savu politisko piekrišanu attiecībā uz Eiropas Parlamenta sastāvu, apmatojoties uz Parlamenta iesniegto priekšlikumu.

Tādēļ Padome pieņēma Parlamenta ierosinātos kritērijus un apstiprināja korekciju, kas tai bija pieņemama, lai pielāgotu spēkā esošo regulējumu 2009.–2014. gadam.

Papildus manis minētajiem jautājumiem Portugāles prezidentūra arī vēlējās Līgumā iestrādāt tos noteikumus un izņēmuma klauzulas, ko paredzēja mandāts, protams, ņemot vērā to dalībvalstu nostājas, kuras vēlējās to vēlējās, tomēr vienmēr nodrošinot, ka netiek apdraudēts Kopienas lēmumu pieņemšanas process un Līguma kopējā saskaņotība.

Tā nu mums ir jauns Līgums. Tas ir jauns Līgums un labs Līgums. Līgums, kas atrisina pagātnes krīzi un ļauj Eiropai vērst skatienu nākotnē. Līgums ar ievērojamiem panākumiem, no kuriem dažus vēlos uzsvērt, ja drīkst.

– Šis Līguma bez izmaiņām pieņem EP dalības paplašināšanu likumdošanas procesā, kā arī inovācijas budžeta procesā, tādējādi uzlabojot ES demokrātisko leģitimitāti.

– Šis Līgums uzlabo lēmumu pieņemšanas procesu, jo īpaši, paplašinot balsu vairākuma nozīmi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā.

– Tāpat brīvības, drošības un tiesiskuma jomā šis Līguma atbalsta nepieciešamos juridiskos pamatus efektīvākas imigrācijas un patvēruma politikas veidošanai, kā arī policijas un tiesu sistēmas sadarbībai cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību, kas nostiprina drošību mūsu pilsoņiem.

– Šajā Līgumā skaidri uzskaita jomas, kurās dalībvalstis ir nodevušas pilnvaras ES rokās.

– Šis Līgums nostiprina dalībvalstu parlamentu uzraudzītāju nozīmi.

Tomēr starp visiem šī Līguma daudzajiem panākumiem, es vienu vēlos uzsvērt jo īpaši: šis Līgums padara juridiski saistošu Pamattiesību hartu, jo to 12. decembrī proklamēs visas trīs Eiropas Savienības iestādes.

To papildina ES pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un tas, ka ir rasts jo īpaši EP deputātu pieprasītais risinājums jautājumam par Eiropas pilsonības tiesisko regulējumu.

Attiecībā uz ārējām attiecībām Līgumā noteiktais jaunais iestāžu regulējums – jo īpaši Augstā pārstāvja un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka ārlietu jautājumos iecelšana – atspoguļo Eiropas ārpolitikas vērienīgos mērķus, kas ļaus Eiropai iegūt lielāku nozīmi starptautiskajā arēnā un nodrošinās Eiropai līdzekļus, kurus tā varēs izmantot, lai efektīvi sadarbotos ar mūsu partneriem.

Dāmas un kungi, sarunas bija grūtas un darbietilpīgas, taču Eiropa panāca izdošanos. Eiropa panāca izdošanos un sasniedza ārkārtīgi svarīgu mērķi – sagatavot Līgumu, kas aizstāv Eiropas vērtības un stiprina Eiropu kā globālās ekonomikas dalībnieci, kā arī izstrādāt efektīvākus iestāžu nosacījumus, kuri ļauj Eiropai būt nozīmīgai.

Tādēļ ar šo augstākā līmeņa sanāksmi Eiropa kļūst stiprāka. Stiprāka, lai risinātu globālas problēmas. Stiprāka, lai būtu nozīmīga pasaulē. Stiprāka, jo nosūtījusi mūsu ekonomikai un Eiropas pilsoņiem uzticības signālu.

Lisabonas līgums tagad parāda, ka Eiropa ir gatava, droša un pašpārliecināta. Lisabonas līgumus ir sagatavojis Eiropu jaunai ērai.

Ļaujiet man pateikties Eiropas Parlamentam un tā priekšsēdētājam Hans-Gert Pöttering un pārstāvjiem starpvaldību konferencē – Elmar Brok (PPE-DE), Enrique Barón-Crespo (PSE) un Andrew Duff (ALDE). Portugāles prezidentūras vārdā es vēlos pateikties jums par lielisko sadarbību darba gaitā, par jūsu konstruktīvajiem ierosinājumiem, bet galvenokārt par jūsu nepārtraukto apņemšanos strādāt Eiropai, lai sasniegtu vienošanos un sasniegtu to ātri.

(Skaļi aplausi)

Es arī vēlos pateikties Eiropas Komisijai, jo īpaši Komisijas priekšsēdētājam, kam prezidentūra ir ļoti pateicīga par viņa vērtīgo palīdzību mēnešu garumā, panākot sekmīgu sarunu rezultātu. Liels paldies, priekšsēdētāja kungs!

(Aplausi)

Man arī jāpauž pateicība Padomes ģenerālsekretariātam, jo īpaši Juridiskajiem dienestiem un ģenerāldirektoram Jean-Claude Piris. Prezidentūras vārdā, vēlos pateikties par smago darbu, prasmēm un apņemšanos. Viņi paveici patiešām lielisku darbu.

Vēlos arī pateikties dalībvalstu pārstāvjiem, kas piedalījās dažādos starpvaldības konferences līmeņos. Prezidentūra neaizmirsīs šo sadarbības, apņemšanās un atvērtības garu, ko visi parādīja, meklējot labākos risinājumus.

Dāmas un kungi, ļaujiet man arī personiski pateikties. Es vēlos pateikties Ārlietu ministram Luís Amado, kurs sēž man blakus, valsts sekretāram Lobo Antunes un visiem Portugāles diplomātiem, kuri pielikuma maksimālas pūles, lai nodrošinātu, ka šo līgumu, bez šaubām, piemin kā vienu no lieliskākajiem ES prezidentūras sasniegumiem.

Dāmas un kungi, sasnieguši mērķi attiecībā un Lisabonas līguma pabeigšanu, valstu vai valdību vadītāji varēja otrās dienas rītu veltīt debatēm par Lisabonas darba kartības ārējām dimensijām un par to, kā Eiropai būtu jāreaģē uz globalizācijas radītajām problēmām. Tās bija lieliskas debates, kurās vērtīgu ieguldījumu sniedza Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs. Tās arī bija debates, kas lūkojas nākotnē.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs sniedza ievērojamu ieguldījumu diskusijās par paziņojumu „Eiropas intereses – gūt panākumus globalizācijas laikmetā”. Šo dokumentu augsti novērtēja valstu vai valdību vadītāji.

Galvenie debatēs ietvertie jautājumi bija finanšu tirgi, ņemot vērā neseno satraukumu, un klimata pārmaiņas, ņemot vērā Bali konferenci.

No dažādajiem secinājumiem, ko esmu guvis no debatēm, vēlos uzsvērt šo: tajā piektdienas rītā debates pārņēma doma, ka Eiropa tagad var – un tai pat dažās jomās ir uzlikts pienākums – vadīt globalizācijas procesu; neatkarīgi no tā, vai tas nozīmē tirgu abpusēju atvēršanu, vides, sociālo, finanšu un intelektuālā īpašuma standartu uzlabošanu vai stratēģiskas sadarbības ar starptautiskajiem partneriem nostiprināšanas.

Dāmas un kungi, ļaujiet man sacīt vēl pēdējo lietu, pirms beidzu runu. Tiesa, ka 18. oktobrī panācām vienošanos par Lisabonas līgumu, bet tajā dienā sākām strādāt pie vēl vienas svarīgas vienošanās, par kuru vēlos jums pastāstīt. Vienošanās starp Eiropas sociālajiem partneriem par jaunām problēmām darba tirgū. Arī tā bija svarīga vienošanās. Ar šo vienošanos sociālie partneri rādīja iesaistīšanās, atbildības un sociālā dialoga paraugu. Labs piemērs, kas liecina, ka ir nepieciešams dialogs, ka globalizētā un nepārtraukti mainīgā pasaulē nepieciešama reforma.

Dāmas un kungi, ļaujiet man beigt runu ar personisku piezīmi. Politiskā dzīvē reti ir iespēja strādāt mūsu valsts un Eiropas labā kritiskā brīdī. Jūtos pagodināts par šādu iespēju. Vēlos jums pateikties no sirds dziļumiem par atbalstu no visiem šī Parlamenta pārstāvjiem, kuru vienmēr esat man snieguši.

Tomēr, mūsu darbs nav pabeigts. Mums vēl daudz jāpaveic. Savā vārdā varu jums apliecināt, ka prezidentūra turpinās darbu ar tādu pašu apņemšanos, enerģiju un pārliecību, ar kādu to sākām, un strādās, lai panāktu stiprāku Eiropu un labāku pasauli.

(Skaļi aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Liels paldies, Padomes priekšsēdētāj, par jūsu ziņojumu un darbu.

Dāmas un kungi, jūs informēja par Eiropas Parlamenta sastāvu, un Padomes priekšsēdētāja ziņojumā netika minētas Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja balsstiesības. Tādēļ es vēlreiz uzsveru, kas tas neskāra arī Eiropadomi. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, ja piekritīs, protams, izmantos savas tiesības. Neviens nevar viņam atņemt šīs tiesības, un Eiropadome nav viņam atņēmusi šīs tiesības. Es vēlos uz to norādīt informācijai.

Tagad vēlos lūgt uzstāties Eiropas Komisijas priekšsēdētāju José Manuel Durćo Barroso.

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, dāmas un kungi, Lisabonas augstākā līmeņa sanāksme bija apvienotas Eiropas solidaritātes samits. ES ir pabeigusi sešu gadu diskusijas par iestāžu jautājumiem, un ir beigusies šķelšanās, ko radīja šīs debates. Esam panākuši vienošanos par Lisabonas līgumu.

Pirmām kārtām, vēlos paust pateicību Portugāles prezidentūrai un jo īpaši premjerministram José Sócrates par stingro vadību. Es arī vēlētos pateikties visai viņa komandai, kuru prasmes un apņēmība man bija redzami gandrīz katru dienu. Ir arī jāatzīst ievērojamais Vācijas prezidentūras, jo īpaši kancleres Angela Merkel darbs, kas viņai izdevās noteikt mandātu – skaidru un precīzu mandātu, kas veidoja starpvaldību konferences pamatu. Tomēr tiesa arī, ka bez Portugāles prezidentūras apņemšanās un kompetences mēs tagad nesvinētu mandāta izveidošanu par Līgumu.

Ļaujiet man sacīt, ka tam, ka līgumu parakstīs Jeronimo klosterī, Lisabonā, 13. decembrī, piemīt īpaša nozīme, jo tieši tur parakstīja Līgumu par Portugāles pievienošanos Eiropas Kopienai. Divdesmit gadus pēc Portugāles pievienošanās EK, šīs valsts, šķiet, atlīdzina Eiropai visu, ko tā Portugāles labā darījusi, palīdzot Eiropai pārvarēt šo strupceļu.

Premjerministr, Portugālei ir pamats justies lepnai par paveikto, par Portugāles prezidentūras darbu, noslēdzot Lisabonas līgumu.

Komisijas priekšsēdētājs. − Ļaujiet man arī sveikt Eiropas Parlamentu par darbu starpvaldību konferences laikā. Šajā procesā Eiropas Parlaments parādīja spēcīgu politisko gribu risināt iestāžu jautājumu ar apņemšanos nostiprināt demokrātiju Eiropā.

Es jo īpaši vēlos atzīmēt darbu, ko paveica priekšsēdētājs Pöttering un Eiropas Parlamenta delegācija –Brok kungs, Barón Crespo kungs un Duff kungs – un pateikties viņiem par konstruktīvajām attiecībām ar Komisiju.

Tā patiesi bija paraugsadarbība, un es domāju, ka mēs abi sniedzām ieguldījumu ļoti svarīgos jaunā Līguma panākumos, proti, pilsonības jautājumos.

Lisabonas līgums ir pirmais paplašinātās ES līgums. Pirmo reizi integrētās Eiropas vēsturē valstis, kuras reiz nodalīja totalitārisma priekškars, kopā organizēja sarunas un panāca vienošanos par kopīgu Eiropas Līgumu.

Ir piemēroti mums visiem šodien atcerēties Berlīnes deklarācijas nozīmi, ar ko ne tikai atzīmēja Romas līguma 50. gadadienu, bet arī brīvas un atkalapvienotas Eiropas izveidi.

Ļaujiet man šodien atgādināt dažus no paredzējumiem, ko esam dzirdējuši pēdējo pāris gadu laikā. 2005. gadā, pēc diviem negatīviem referendumiem, dzirdējām, ka daži saka, ka Eiropas Savienības, ko veido 25 vai 27 dalībvalstis, nekad nepanāks vienošanos par līgumu, neatkarīgi no tā satura. Pastāv pārāk atšķirīgas valstu intereses, lai ES panāktu konsensu, kā sacīja daži skeptiķi.

2007. gadā kritiķi sacīja, ka dalībvalstis nekad nevienosies par mandātu. Tad tie sacīja, ka jūnija Eiropadomes mandātu nekad neņems vērā.

Ceļā uz Lisabonu pagājušajā nedēļā joprojām dzirdēju, ka daži kritiķi saka, ka būtu ļoti grūti, pat neiespējami, panākt vienošanos un ka delegācijas pat bija rezervējušas viesnīcas līdz pat svētdienas rītam – varbūt cerot izbaudīt jaukos laika apstākļus Lisabonā un Portugālē.

Patiesībā visas 27 dalībvalstis panāca konsensu, ņēma vērā mandātu un vienojās par Līgumu – un tas viss notika ceturtdienas vakarā pēc pusdienām.

Lisabonas izdošanās mums atklāj, ka Eiropas Savienība patiesi ir stiprāka nekā izskatās, un tai piemīt spēcīga spēja atgūties no neveiksmēm. Esmu lepns sacīt, ka Eiropas Savienība šodien ir dzīva un ražīga.

Komisija ir gandarīta par starpvaldību konferences rezultātiem. Pilnībā ņēma vērā arī divus Komisijas noteiktos nediskutējamos nosacījumus. No vienas puses, Lisabonas līgums nepārprotami ir pavirzījies uz priekšu no pašreizējā status quo. Es vienmēr sacīju, ka Komisija nevarētu pieņemt risinājumu, kas ir mazāk vērienīgs par Nicas līgumu. Patiesībā mēs gribējām pēc iespējas vairāk progresa.

No otras puses, mēs smagi cīnījāmies, lai paturētu Komisijas kompetences jomu neskartu un Kopienas metodi Eiropas Savienības centrā. Bija, būsim godīgi, vairāki mēģinājumi mazināt un vājināt Komisijas kompetences jomu. Ļaujiet man izteikties skaidri, nav integrētas Eiropas bez spēcīgām Eiropas iestādēm, un es uzskatu, ka šis Līgums nostiprinās Eiropas iestādes, nevis padarīs tās vājākas, jo, ja vēlaties palielināt Eiropas Savienības spēju rīkoties, jums nepieciešamas spēcīgas, efektīvas, demokrātiskas un pārskatatbildīgas Eiropas iestādes.

Lisabonas līgums nostiprinās ES demokrātisko būtību. Pirmkārt, pateicoties Eiropas Parlamenta centieniem, tagad pastāv skaidra Eiropas Savienības pilsonības definīcija.

Otrkārt, Reformu līgums arī piešķir juridisku spēku Pamattiesību hartai, kas būs pārbaužu un bilanču sistēmas centrālā daļa mūsu likumīgajā ES. Kopā ar priekšsēdētāju Pöttering un premjerministru Socrates mēs proklamēsim hartu Eiropas Parlamentā, pirms tiks parakstīts Reformu līgums. Tādējādi šeit Strasbūrā pienācīgi atzīs hartas svinīgo nozīmi.

Treškārt, Eiropas Parlamentam piemitīs lielāka nozīme ES likumdošanas procesā.

Ceturtais demokrātiskais panākums, ko ievieš Reformu līgums, attiecas uz dalībvalstu parlamentu tiesībām un nostiprinās pārskatatbildības un subsidiaritātes principus.

Tomēr ES demokrātiskuma centrālā iezīme joprojām ir Eiropas Parlaments. Viena no lietām, ko visvairāk izbaudu, kad esmu Strasbūrā, ir daudzo politisko vadītāju un personu no visas pasaules runas, ko viņi sniedz šajās plenārsēdēs, runājot par saviem centieniem nodrošināt demokrātiju, un viņu stiprās pārliecības par brīvību un indivīda tiesībām. Tas patiesi ir viens no EP aicinājumiem – būt brīvības balsu Parlamentam šajā pasaulē. Tam būtu jādara lepnus visus eiropiešus. Kad dzirdat šīs balsis, arī apzināties, ko esam sasnieguši Eiropā, jo reiz Eiropas pilsētās cilvēki organizēja demonstrācijas, lai pieprasītu demokrātiju. Mums būtu jābūt ļoti lepniem dzīvot kontinentā, kurā dzīvojam, kur, pateicoties ES, mums ir nodrošinātas pamattiesības, un to mēs kopā parādīsim, kas apstiprināsim Reformu līgumu un Pamattiesību hartu.

Eiropas Savienības saskaras ar daudzām problēmām, gan iekšienē, gan ārēji. Mūsu pilsoņi vēlas redzēt rezultātus. Lisabonas līgums atvērs jaunu lappusi mūsu spējā būt ražīgiem savā darbā, un mēs nostiprināsim mūsu spēju rīkoties. Jo īpaši Līgums ieviesīs būtiskus panākumus tieslietu un iekšlietu jomā.

Reformu līgums arī nostiprinās Eiropas Savienības kohēziju ārējos jautājumos. Es personiski vislielāko nozīmi saskatu vienā no vissvarīgākajām Līguma inovācijām, kas ir ES Augstā pārstāvja ārpolitikas jautājumos iecelšana, kurš vienlaikus būs arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

Tā ir lieliska iespēja ES pasaulē rīkoties saskaņoti un vienoti. Mūsu iekšējā labklājība un mūsu drošība ir atkarīga no ES spējas rīkoties izlēmīgi globālā līmenī.

Ar Reformu līgumu Eiropas rīcībā būs nosacījumi un instrumenti, lai veidotu globalizāciju, nevis no tās slēptos. Mums nevajadzētu laist garām šo iespēju.

Es zinu, ka daži apņēmīgi Eiropieši nav gandarīti par izņēmuma gadījumu skaitu. Komisija, protams, labprātāk būtu izvairījusies no šiem izņēmumiem un īpašiem nosacījumiem. Tomēr dažādība ir Eiropas Savienības centrālā iezīme, un dažreiz ir nepieciešami politiski un iestāžu kompromisi. Es labprātāk būtu redzējis konkrētas izņēmumus attiecībā uz konkrētām valstīm, nevis mūsu Līguma un mūsu Eiropas mērķu vērienīguma samazināšanu.

Pats svarīgākais ir tas, ka, neskatoties uz mūsu dažādību, mēs joprojām esam vienoti attiecībā uz mūsu pamatmērķiem, pamatvērtībām un pamatprincipiem. Mums jāpaveic daudzi uzdevumi: ekonomikas reforma, izaugsme un nodarbinātība, sociālās kohēzijas nostiprināšana, uzmanības koncentrēšana uz inovācijām, mūsu priekšlikumi enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā un mūsu tieslietu, brīvības un drošības programma. Mums jāturpina pierādīt, ka neesam pāraizņemti ar sevi, un parādīt, ka risinām patiesas problēmas, ar kurām saskārusies Eiropa.

Lielisku signālu nosūtījuši arī mūsu sociālie partneri tajā pašā augstākā līmeņa sanāksmes pirmajā dienā, kas sociālie partneri Eiropas līmenī vienojās par Eiropas darba tirgus analīzi un kopumā pieņēma elastdrošības koncepciju. Tas parādīja, ka arī sociālie partneri vēlas ar mums sadarboties, parādot aktīvu attieksmi pret globalizāciju.

Attiecībā uz Lisabonu mēs arī panācām progresu otrajā sanāksmes dienā. Mēs diskutējām par Eiropas Savienības lielu 21. gadsimta jautājumu, kas ir Eiropas interešu sekmēšana globalizācijas laikmetā.

Mūsu diskusijas bija Reformu līguma noslēgšanas dabisks papildinājums. Vēstījums bija nepārprotams – pēc sarunu par iestādēm noslēgšanas, atstāsim aiz muguras šīs diskusijas un sāksim risināt reālas problēmas, kas visvairāk uztrauc mūsu pilsoņus un ar kurām saistībā viņi vēlas, lai mēs panākam konkrētus rezultātus.

Mums bija pozitīvas debates. Komisijas iesniegto dokumentu, kas pamatots uz Eiropas interesēm, pilnībā atbalstīja, un tika pieņemts lēmums sākt strādāt pie deklarācijas par globalizāciju decembra Eiropadomei, lai parādītu, ka globalizācijas risināšana ir Eiropas Savienības šī brīža darba lielākā daļa.

Valstu un valdību vadītāji atzinīgi vērtēja piektās brīvības koncepciju – pētnieku un ideju aprites brīvība, kas ir mūsu reakcijas uz globalizāciju stūrakmens. Tas ir jo īpaši svarīgi, jo esam iesaistīti svarīgās debatēs par Galileo un gatavojamies īstenot Eiropas Tehnoloģiju institūtu.

Es patiesi esmu gandarīts par šo debašu enerģiju. Bija skaidrs, ka tagad mums nepieciešams nostiprināt Lisabonas Stratēģijas izaugsmei un nodarbinātībai ārējo dimensiju. Bija skaidrs, ka bez turpmākas apņemšanās no dalībvalstu puses attiecībā uz izglītības, inovāciju, pētniecības un tehnoloģiju jautājumiem mēs nepanāktu izdošanos. Es domāju, ka ir arī pareizi sacīt, ka visas dalībvalstis atzīst vajadzību piemērot Eiropas līmeņa pieeju un ka nepieciešama plašāka rīcība Eiropas līmenī, ja patiesi vēlamies panākt izdošanos globalizācijas laikmetā.

Par to Komisija jau sen ir runājusi – ka iestāžu reforma ir svarīga, bet nepieciešams arī nodrošināt rezultātus, visiem kopā. Kā Komisija sacīja 2005. un 2006. gadā, divpusēja pieeja bija izeja no iestāžu strupceļa.

Lisabonā mēs sasniedzām stratēģisku mērķi: mēs vienojāmies par Reformu līgumu. Tagad ir ļoti svarīgi sasniegt nākamo mērķi, kas ir Lisabonas līguma ratifikācija pirms Eiropas vēlēšanās 2009. gadā. Es uzskatu, ka Eiropā patiesi ir panākta jauna politiskā uzticība. Pēdējie balsojumi parāda vislielāko atbalstu ES, kāds bijis kopš 1994. gada. Politiskais klimats ir piemērots, lai virzītos uz priekšu.

Starpvaldību konference un Lisabonas neoficiālā Padome parādīja, ka spējam atrisināt tādas problēmas, kas šķiet vissarežģītākās un nopietnākās. Es vēlos, lai Lisabonas enerģija, kas mums ļāva panākt konsensu attiecībā uz ES Līgumu, iedvesmos Eiropas Savienību šogad virzīties uz veiksmīgu ratifikācijas procesu. Tas mums nepieciešams stiprākai Eiropas Savienībai, kura nodrošina rezultātus saviem pilsoņiem.

  Priekšsēdētājs. − Liels paldies, Komisijas priekšsēdētāj!

  Joseph Daul, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj, dāmas un kungi, pirmām kārtām vēlos paust manu un manas grupas gandarījumu. Gandarījumu par panākto rezultātu ceturtdien Lisabonā un gandarījumu par virzību, ko sāka Angela Merkel un turpina Sócrates kungs.

Nodrošinot sev funkcionēšanai nepieciešamos instrumentus, Eiropa beidzot iegūst līdzekļus, lai risināt lielās 21. gadsimta problēmas. Tāda ir mūsu vēlme. Tādēļ mēs esam atbalstījuši šo tekstu kopš tā sagatavošanas sākuma, lai gan, kā zināt, lielākā daļa no mums labprātāk redzētu vēl vērienīgāku tekstu. Šis Līgums saņem zināmu kritiku. Es personiski Lisabonā panākto vienošanos vērtēju pozitīvi, jo tas iezīmē jaunas Eiropas dinamikas sākumu.

Vienkāršots līgums, reformu vai reformējošs līgums, grozīts vai grozošs līgums – nosaukumam ir maza nozīme. Nozīme nav iesaiņojumam, bet gan tam, kas ir iekšā. Šo Līgumu oficiāli parakstīs Lisabonā 13. decembrī. Tas ir lielisks datums. Skaitlis 13 man vienmēr ris nesis veiksmi. Arī mans dzimšanas datums; es piedzimu 13. datumā, tādēļ tas ir lielisks. Līgums būs visām dalībvalstīm jāratificē pirms 2009. gada Eiropas vēlēšanām. Dažas jau ir paziņojušas, ka process sāksies nākamajā dienā pēc parakstīšanas Lisabonā, un par to esmu priecīgs.

Eiropas Savienības dalībvalstu vai valdību vadītājiem es vēlos sacīt, ka ir svarīgi, lai šis Līgums būtu Eiropas projekta pamats, ko veido uz patiesas pilsonības pamata. ES iestādēm un dalībvalstīm ir jācenšas to sasniegt, paskaidrojot, paskaidrojot un vēl vairāk paskaidrojot. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē īstenot Līguma noteikumus, kas skar ES demokrātiju. Pilsoņu iniciatīva un dalība valstu parlamentos nozīmē, ka būs jāsniedz informācija par Pamattiesību hartas saturu, kurā tiek atbalstītas Eiropas pilsoņu svarīgākās tiesības.

Tomēr tas arī nozīmē plašākas informācijas nodrošināšana mūsu pilsoņiem par to, kas ir ievēlētie pārstāvji šajā Parlamentā – 2009. gadā būs 751 loceklis – un ko viņi dara. Tas nozīmē, ka būs jāpaskaidro, kā kvalificēts balsu vairākums, ko tagad paredzēs noteikumos, ļaus Eiropai rīkoties tādās jaunās jomās kā tiesu un policijas sadarbība, vides aizsardzība, ekonomikas politika un imigrācija. Tas arī nozīmē, ka būs mūsu starptautiskajiem partneriem jāpaskaidro, ka ES Augstais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jautājumos, kurš, sākot ar 2009. gada 1. janvāri, būs arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, būs galvenā kontaktpersona kopā ar padomes priekšsēdētāju, ko ievēlēs uz diviem ar pusi gadiem un kurš sekmēs kohēziju un konsensu Eiropas Savienībā, lai tā beidzot var runāt vienā balsī.

Ja Lisabonas līgumā sola, ka Eiropas Savienība būs demokrātiskāka, pārredzamāka, efektīvāka un starptautiskā arēnā spējīgāka rīkoties kā vienota politiskā vienība, tad tas pirmām kārtām ir jāpaskaidro mūsu pilsoņiem.

Pateicoties šim Līgumam, Eiropa beidzot spēs no diskusijām pāriet pie darbiem. Tā spēs sākt tālejošas un vajadzīgas reformas, lai efektīvi apkarotu noziedzības un terorisma draudus. Tā arī spēs nostiprināt savu kā pasaules vadītājas nozīmi cīņā pret klimata pārmaiņām.

Dāmas un kungi, kad ar mūsu starptautiskajiem partneriem risinām šādas svarīgas problēmas, mēs nevaram ļauties nošķirties grupās, kas nesniedz rezultātus. Berlīnē sāktais ceļš, kura pieturvieta bija Lisabonā un kas tad vedīs caur Ļubļanu un Parīzi, virzās pareizajā virzienā, jo tas beidzot liek pamatus saskaņotām Eiropas politikas jomām; politikas jomām, kuru mērķiem pirmām kārtām būtu jābūt to pilsoņu aizsardzībai, labklājībai un nodrošinātībai, kuri no Eiropas pieprasa pat vairāk, kā, piemēram, parādīja mūsu Polijas draugi, kas visi devās balsot. Viņiem un visiem citiem nepievilsim uz mums liktās cerības!

  Martin Schulz, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ļaujiet man sākt, paužot pateicību Sócrates kungam un Amado kungam. Viņiem bija jāpaveic grūts uzdevums, ļoti grūts uzdevums. Eiropas Parlamenta Sociālistu grupas vārdā vēlos viņiem sacīt, ka viņi šo uzdevumu ir lieliski izpildījuši. Apsveicu, premjerministr!

(Aplausi)

Eiropa ir saskārusies ar lielām problēmām – ne tikai tagad, bet jau vairāku gadu garumā. Gadiem esam diskutējuši par tām pašām problēmām. Plaisa starp bagātajiem un nabagajiem kļūst lielāka un lielāka – Eiropas Savienībā un visā pasaulē, mūsu kontinentā un citos kontinentos. Sociālās taisnīgums ES un sociālas taisnīgums pasaulē ir viena no lielajām ES problēmām. Apvienotajās Nācijās ietilpstošās valstis, kas ir salu valstis, gadiem pieprasa ANO palīdzību. Vairākas no šīm valstīm zina, ka, ka klimata pārmaiņas turpinās, kā tas notiek, un ja jūras līmenis ceļas, tās tuva nākotnē vairs neeksistēs. Attiecībā uz klimata pārmaiņām nav teorētisku aspektu, bet ir praktiski aspekti, kam nepieciešama nekavēta ES rīcība.

Esam saskārušies ar problēmām. Prezidentūras laikā jūs esat pienācīgi ņēmuši vērā vienu no šīm problēmām. Tā ir Āfrikas kontinenta problēma. Kā pārbagāti eiropieši mēs nevaram noskatīties, kā šis kontinents iet bojā vai nu civilo karu vai AIDS dēļ. Tādēļ Portugāles prezidentūrai ierosināja koncentrēt uzmanību uz Āfriku. Mums – kā eiropiešiem, kā saka Parlaments – prasa risināt šo problēmu, dāmas un kungi, un to mums neprasa tikai pēdējos dažus gadus, bet jau ļoti ilgi. Tomēr kopš 2001. gada Eiropas Savienība ir pirmām kārtām nevis risinājusi šīs problēmas, bet gan konstitucionālus jautājumus. Tas ir aizņēmis pārāk ilgu laiku! Ir labi, ka tagad tas ir beidzies, ka ir beidzot izveidots konstitucionālais regulējums, lai varam uz tā pamata rast risinājumu politiskām problēmām. Pagājušās nedēļas nogales lielisks panākums ir tas, ka tagad varam koncentrēt uzmanību uz to, kas politiski jāpaveic un ko cilvēki no mums sagaida.

Tādēļ, priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pagājušajā nedēļas nogalē redzējām dažas iedvesmojošas norādes. Augstākā līmeņa sanāksme ar sociālajiem partneriem ir solis pareizajā virzienā. Kapitālam un darbam jāspēj atkal līdzvērtīgi sazināties vienam ar otru. Mums, sociālistiem, šis ir viens no jaunās konstitūcijas elementiem – to nevajadzētu saukt par šo, un man jāsaka, ka tas krietni nokavējies aiz Konstitūcijas – ka sociālais taisnīgums tiek piemērots Eiropā ar lielāku kopēju apņēmību no Eiropas Parlamenta puses. Nekas nevar tikt darīts attiecībā uz kvalificēto balsu vairākumu bez sociālistiem, bez kreisajiem Eiropai. Tādēļ es sacītu, ka šis Līgums palīdzēs Eiropas likumdošanai kļūt sociālākai, pamatojoties uz mērķiem, par kuriem esat vienojušies ar sociālajiem partneriem šajā sanāksmē. Ar nākotnes lēmumiem, kas pieņemti ar kvalificēto balsu vairākumu, tas mums beidzot nodrošina iespēju – arī lauksaimniecības politikā, starp citu – piemērot reformas, par kuram jau sen visiem esam atgādinājuši. Šīs reformas ir arī nepieciešamas, jo jebkuram, kurš vēlas sevi parādīt kā ticamu pasaules tirdzniecības cīņā – Dohas sarunu kārtā – un Bali, kādā brīdī būs jāsaka: jā, mums nepieciešama ES subsīdiju politikas reforma. Arī tas kļūst iespējams ar šo Līgumu.

Tādas ir problēmas, kas mums jārisina. ASV prezidents runā par Trešo pasaules karu, un mēs runājam par to, vai Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam ir vai nav balsošanas tiesību! Tā ir neproporcionalitāte, kas Eiropā ir jāpārtrauc. Līguma projekts ļaus apturēt arī to.

Es uzskatu, ka ar šo Līgumu esam spēruši milzīgu soli uz priekšu. Eiropa kļūst demokrātiskāka, Eiropa kļūst pārredzamāka un tās iestādes kļūst efektīvākas. Mums Eiropas Parlamenta Sociālistu grupā ir jāpieņem, ka neesam sasnieguši visu, ko gribējām, un tiek, kas tagad atkal apgalvo, ka šī ir patiesībā Konstitūcija – es lasīju dažās Lielbritānijas avīzēs, ka dažu mūsu kolēģi deputāti apgalvo, ka šī patiesībā ir Konstitūcija – man diemžēl jāsaka, ka viņi nav lasījuši ne Konstitūciju, ne šo Līgumu. Šis Līgums krietni atpaliek no Konstitūcijas. Tomēr tas noteikti ir vairāk par Nicas līgumu.

Tādēļ progress ne vienmēr ir sasniegts virzienā, kurā mums gribētos to sasniegt. Dažreiz nepieciešams vairāk laika. Tomēr vienu gan var sacīt: teksts mūsu priekšā ir labāk piemērots attiecībā uz demokrātisku politiku, sociālo politiku un iestādēm, nodrošinot mums spēju un ļaujot mums efektīvi risināt sociālās problēmas pasaulē, ar kurām saskaramies. Eiropas Parlamenta Sociālistu grupa var apstiprināt šo Līgumu, tāpat kā visas manas grupas delegācijas, un tas ir mūsu vakardienas debašu rezultāts.

(Aplausi)

  Graham Watson, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, ir piemēroti, ka Reformu līgumu parakstīs pilsētā, kuru Cēzars reiz nosauca par Felicitas Julia, jo tā bija pārvarējusi vairāku gadu uzbrukumu, aplenkumu, pat pēdējā brīža atrunas, lai asiņaina un ar nobrāzumiem, tomēr vairāk vai mazāk neskarta, celtos kā demokrātiskākas un pārredzamākas ES plāns. Tātad Felicitas, Jose. Lai jūsu vārds, tāpat kā Cēzara, tiek vienmēr saistīts ar vēsturiskām izmaiņām, ko veidojāt Lisabonā – tādas izmaiņas kā koplēmuma normalizēšana, Padomes veto tirānijas izbeigšana, enerģijas, kā arī tieslietu un iekšlietu pakļaušana demokrātiskām pārbaudēm: šīs izmaiņas nodrošina mūsu ES spēju stāties pretī globalizācijas problēmām.

(Smiekli)

Diemžēl Līgums nav vieglāk uztverams, taču pēc tā apstrādāšanas ar 27 valstu amatpersonu spalvas kātiem, ko gan var sagaidīt? Jūsu slavenais dzejnieks Fernando Pessoa reiz rakstīja: „Neviena inteliģenta doma nevar gūt vispārēju piekrišanu, ja tai nav piejaukts mazliet stulbuma.” Šajā gadījumā apsūdzētais bija valstu intereses, kas samazināja vai padarīja neatšifrējamas politikas virzienus un prakses, kuras ir visus mūsu interesēs.

Dažreiz valstu tirgošanās, kurā jūs iesaistījāties, padarīja to par komēdiju, kas jau kļuva par farsu: izlemjot, ka Austrijas universitātes var pārkāpt likumu vēl piecus gadus, kamēr policisti lūkojas citā virzienā, vai izveidojot divas Eiropas pilsoņu klases – tie ar pamattiesībām un tie – bez pamattiesībām. Vai ierosinot, ka Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam būtu jāatsakās no savām tiesībām balsot; vai, patiesi, ka Padomei ir tiesības noteikt Parlamenta Reglamentu. Bet īstā traģēdija ir tā, ka mēs redzējām, ka neviens pats valsts vadītājs neatgriezās mājās ar ES karogu. Tā vietā vadītāji drūzmējās, lai iegūtu izņēmumus un atkāpes, kā arī izslēgšanas tiesības, kas izkropļo šo tekstu.

Kā jūs vēlaties pārliecināt cilvēkus, ja paši izklausāties nepārliecināti? Ja centības trūkums, kas nojaušams minimālisma līgumā, ir atspoguļots jūsu entuziasma trūkumā? Jūsu tiesības ir rīkoties, kā vēlaties, bet tā ir arī jūsu atbildība. Vienīgā lieta, kas šim Parlamentam jānožēlo starp daudzajiem panākumiem procesā. Pārredzamības un demokrātijas kodeksiem, kas virzīja konstitucionālo konvenciju, bija lielā mērā daudz labāki par noslēpumainām augstākā līmeņa sanāksmēm un slepeniem darījumiem agrajās ceturtdienas rīta stundās. Tik nozīmīgus jautājumus nevarēja izlemt ar tādu kamikadzes pieeju.

(Aplausi)

Tomēr atkal – apsveicu. Uzsaucu tostu ar manu glāze ir pusē pilnu – divi tosti par Lisabonas līgumu. Cerēsim, ka tā panākumi ļaus mums virzīties ātrāk un pārvērst cinismu atjaunotā ticībā.

(Aplausi)

  Brian Crowley, UEN grupas vārdā. – (GA) Priekšsēdētāja kungs, ES vadītājus jāsveic par vienošanās panākšanu attiecībā uz jauno ES līgumu. Būs vieglāk pieņemt lēmumus ES un ES iestāžu līmenī. Tieši to paveiks jaunais Līgums. ES funkcionē pareizi, ja Parlaments, Komisija un Padome sadarbojas ar jaunu enerģiju.

UEN grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, kamēr citi saka, ka Lisabonas augstākā līmeņa sanāksmē notikušais ir šokējošs, es esmu stingri pārliecināts, ka ievēlētie pārstāvji, kuri ir Eiropas Savienības dalībvalstu cilvēku valdības, ir tiesīgi aizstāvēt to, ko tie uzskata par savu cilvēku tiesībām ES.

Es domāju, ka, kad aplūkojam kopējo piemēru, kas sniegts šajā Lisabonas augstākā līmeņa sanāksmē, varam redzēt pozitīvus aspektus: varam redzēt virzību uz priekšu un, kas ir vissvarīgāk, iespēju izveidoties jaunām ES attīstības zonām un jomām, jo īpaši jomās, kurās tagad piemēro koplēmumu attiecībā uz vides, globalizācijas, pētniecības, izglītības jautājumiem, kā arī uz Eiropas iestāžu vajadzību reaģēt uz pieaugošo izmaiņu ātrumu pasaulē.

Bet pastāv arī grūtības – un daži no kolēģiem ir tās minējuši – tieslietu un iekšlietu jomās, piemēram, kur Īrijai bija jālūkojas pēc īpašām izņēmuma tiesībām attiecībā uz konkrētām jomām. Tas nenozīmē, ka esam pret sadarbību un koordināciju. Patiesībā mūsu nozīme Europol un Eurojust, risinot narkotiku tirdzniecības un pārrobežu noziedzības problēmas, ir bijusi lielāka, nekā lielākajai daļai citu valstu. Mēs strādājam ar astoņām citām valstīm Jūras organizācijas analīzes centrā, lai apkarotu kokaīna tirdzniecību.

Taču domāju, ka galvenā un svarīgākā problēma, runājot par demokrātiju un šī Līguma ratificēšanu, ir tā, ka ratificēšanas process ir vēl viens solis Eiropas cilvēku un sabiedrības informētības virzienā par to, ko mēs varam paveikt. Diemžēl tikai vienā valstī – manā valstī Īrijā – būs referendums. Es vēlos aicināt kolēģus, kad runājam par Eiropas nākotnes attīstību, nepieļaut priekšsēdētāja Prodi kļūdu, kad viņš bija Komisijas priekšsēdētājs un sacīja, ka tas ir vienīgais solis virzienā uz turpmāku līgumu un turpmākiem līgumiem, kas ieviesīs izmaiņas, jo cilvēki, kuri referendumā balso, jautā: kāda jēga balsot par šo līgumu, ja nākotnē mums būs jābalso par vēl kādu?

Ļaujiet mums, kad mums ir demokrātiski jāsavienojas ar šiem cilvēkiem, pateikt viņiem, kas tieši ir šis Līgums un, kas ir vissvarīgākais, ļaujiet tam būt kā apsveikumam mazam un vidējām valstīm par to, ko var sasniegt, aizstāvot savas intereses un tiesības.

  Monica Frassoni, Verts/ALE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa vienmēr ir nelokāmi atbalstījusi nenoliedzamo vajadzību pēc Eiropas Konstitūcijas – īsa, spēcīga teksta, kas pauž Eiropas demokrātiju un tās cilvēku kohēziju.

Mēs atbalstām Konstitucionālo līgumu, lai gan tam piemīt milzīgi trūkumi, un šodien mēs ceram, ka šis neskaidrais līgums, ko nevaram nosaukt par vienkāršotu, jo tas būtu joks, un kas mums šodien ir iesniegts, tiks ratificēts, lai varam pāriet pie nākama posma, Crowley kungs.

Mēs nepiedalīsimies šī rezultātā slavināšanā; šis rezultāts ietver tikai soļus atpakaļ salīdzinājumā ar Konstitucionālo līgumu. Par laimi, premjerministr Sócrates, starpvaldību konference bija īsa. Es nezinu, kādus citus skaidrības meistardarbus mums būtu sniegusi Padome un tās juridiskais un diplomātiskais dienests, ja konference būtu bijusi garāka. Tādēļ tā žēlsirdīgi bija īsa.

Šodien ir svarīgi apsūdzēt tos, kuri ir atbildīgi par šo situāciju, ko mēs uzskatam par ārkārtīgi nepieņemamu: pirmām kārtām Eiropas konvencija un tās priekšsēdētājs, kas sistemātiski atteicās darba kārtībā laikus iekļaut veto dogmas sadalījumu attiecībā uz grozījumiem Līgumā un kas šodien maksā cenu, sistemātiski graujot savu darbu un nonākot aizmirstībā.

Neviens, arī ne premjerministrs Sócrates, nav atcerējies Konvencijas darbu; Eiropas atbalstītāji, kas nevēlas referendumus un kas šodien palikuši tukšām rokām ar mazāk demokrātijas, vairāk nacionālisma un vairāk apjukuma. Lielbritānijas valdība un britu plašsaziņas līdzekļu sistēma, kas ar visu sev raksturīgo pragmatismu un lasāmību ir kaunpilni ļāvušies Murdoch kunga lapeļu saucieniem un, pēc tam, kad bija palīdzējuši padarīt Pamattiesību hartu un Konstitucionālo līgumu par daudz, daudz sliktākiem tekstiem nekā tie varēja būt, ir pamanījusies pārliecināt sabiedrību, ka mazāk tiesību, mazāka aizsardzība, mazāk pārredzamības un mazāk demokrātijas ir lieliska uzvara.

Šis Parlaments un Komisija, kas bija izlēmuši klusēt divus gadus, gaidot brīnumainu iniciatīvu no Merkel kundzes, Eiropadome un valdības, kuras bija izlēmušas nepieļaut līgumu reformu procesa pakļaušanu sabiedrības un valstu parlamentu viedoklim un izmantot mudžekli un apjumumu, lai glābtu, kas glābjams.

Priekšsēdētāj, tagad ir sākusies ratifikācija; process, kurā Zaļie sabiedrībai nemelos. Šajā tekstā ir pozitīvi elementi, taču tajā arī ir daudz slazdu, un tas met sprunguļus mūsu ceļā. Mēs strādāsim, lai jaunā Līguma ratifikācija un piemērošana neignorē to, ka ceļš uz patiesi brīvu, atvērtu un demokrātisku Eiropu nav beidzies un ka šis ir tikai mazs posms, kas nav pat apsveicams.

  Francis Wurtz, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj, ģenerālis de Gaulle par Valéry Giscard d'Estaing sacīja: „Viņa problēma ir cilvēki.” Šis paziņojums ir diezgan piemērots arī Eiropadomei šodien. Jau atkal augstākā līmeņa sanāksmē 27 dalībvalstis parādīja, ka ir ļoti izveicīgi tirgotāji. Jāpiemin Prévert veida to piekāpšanos inventarizācija, kas piešķirtas visām nepaklausīgajām dalībvalstīm. Tā ir maksa, lai panāktu visu piekrišanu, sākot ar ES dibinātāju tēvu pēctečiem līdz pat vispārliecinātākajiem eiroskeptiķiem.

Galu galā tikai divas vai trīs lietas šķita neaizskaramas, un Eiropadomē neviens nav iedomājies tās aizskart. Piemēram, ierobežojošais regulējums, kurā Eiropas Savienības ekonomikas un sociālajiem politikas virzieniem ir jāietilpst atvērta tirgus ekonomika ar brīvu konkurenci, Eiropas Centrālās Bankas kredītu jautājums, Stabilitātes pakta virzieni, strikta kapitāla pārvietošanās brīvības ievērošana, pakāpeniska visa tā atcelšanai, ko ieguldītāji uzskata par šķēršļiem tirdzniecībai, galveno pilnvaru koncentrācija iestādēs, kas pilsoņiem, valstu parlamentiem un pat pašām valdībām, jo īpaši mazākās valstīs, ir nepieejamas, un patiesi Eiropas Savienības ārpolitikas militāro aspektu pieņemtās dimensijas.

Tās ir „centra līnijas”, kā saka angļi, kuras saskaņā ar ES noteikumu tīkliem nedrīkst pārkāpt. Problēma ir, ka tieši šīs jomas saņem visvairāk jautājumu un kritikas no mūsu cilvēkiem, un pastāvīgais atbilžu trūkums uz šiem jautājumiem un atkārotā atteikšanās uzklausīt kritiku sekmē uzticības krīzi, ko Eiropas Savienība pieredz no mūsu līdzpilsoņu puses. Turklāt, ja Eiropadomes locekļi bija atvēruši sanāksmju telpas logus 18. oktobrī, viņi būtu varējuši novērtēt cilvēka neapmierinātības spēku, ko Lisabonas ielās pauda lielākā demonstrācija, kāda Portugālē redzēta pēdējos 20 gados, un es domāju, ka ne Sócrates kungs, ne Barroso kungs neiebildīs man šajā jautājumā.

Eiropas Savienības lielākā problēma – kā lasījām Komisijas paziņojumā Lisabonas augstākā līmeņa sanāksmē – ir paskaidrot pilsoņiem, ko Eiropas Savienība pārstāv eiropiešiem. Vienmēr paskaidro, nekad neņem vērā. Vienmēr paziņo, nekad neorganizē atklātas debates un tādēļ jo motivētāk neorganizē arī referendumus. Jā, Eiropadomes problēma ir cilvēki, taču bez cilvēkiem nebūtu nākotnes Eiropas lielajam mērķim. Šis jautājums noteikti pelna tikt izskatīts atklāti kādu dienu? To es jums jautāju.

  Nigel Farage, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, šīs nav pirmā reize, kas esmi dzirdējis Komisijas priekšsēdētāju un valdību vadītājus sanākam šajā palātā pēc sammita senajā pilsēta Lisabonā, paziņojot, ka viss padarītais ir fantastiska izdošanās un piemērs, kas parāda, cik veiksmīga ir Eiropas Savienība. Jā, jūs atceraties, Barroso kungs, vai ne? Lisabonas Darba kartība. Te es biju pirms septiņiem gadiem, un man sacīja, ka šīs nedēļas nogales sanāksmes Lisabonā dēļ grasāmies kļūt par visaugstāko tehnoloģiju ekonomiku pasaulē ar simtprocentīgu nodarbinātības līmeni un augstiem izaugsmes koeficientiem. Kā zinām, esam paveikuši 75 % un šī lieta ir sabrukusi pīšļos.

Tādēļ jūsu vietā es nebūtu pārāk gandarīts par pagājušās nedēļas sammitu Lisabonā, arī tādēļ, ka valstu parlamenti beidzot varēs paust savu viedokli. Tas, protams, ir neparasti, jo vispār valstu parlamentiem vairs nav daudz, ko darīt, jo ES iestādes ir uzurpējušas to pilnvaras. Tomēr valstu parlamenti varēs paust savu viedokli, un pastāv iespēja, ka referendums notiks ne tikai Īrijā.

Tas, protams, ir kaut kas, ko jūs nevēlaties, vai ne? Jūs tik ļoti nicināt demokrātiju, ka jūs to patiesībā saucat par populismu. Jūs nicinājāt Francijas un Nīderlandes referendumus un nepieņēmāt „nē" kā iespējamu atbildi. Jūs esat eironacionālisti, bīstami cilvēki, kas ies caur uguni un ūdeni.

Šis Lisabonas sammits paradīja milzīgu krāpšanu un mēģinājumu Eiropas tautām uzspiest konstitūciju, nomainot nosaukumu un iesaiņojot to jaunā iepakojumā, lai gan tas ietver tieši tos pašu priekšlikumus. Ir absolūti kaunpilni, ka to darāt, bet es ticu un ceru uz Vestminsteru, parlamentu māti, lai tā paveic savu darbu un nodrošina referendumu Lielbritānijas cilvēkiem.

Esam pietiekami uzklausījusi Eiropas politiskās klases. Ir laiks Lielbritānijā un citās Eiropas valstīs uzklausīt cilvēkus. Jūs nevarat šo projektu virzīt uz priekšu bez cilvēku atbalsta. Ļaujiet cilvēkiem runāt!

  Jean-Marie Le Pen, ITS grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, divus ar pusi gadus pēc tam, kad Francija un Nīderlande noradīja Eiropas Konstitūciju, 19. oktobrī Lisabonā Eiropadome pieņēma vienkāršotu Reformu līgumu, kas ir ārkārtīgi slikts nosaukums šim līgumam, jo tas ir padarīts sarežģītāks un tikai niecīgā mērā „reformē” noraidīto Konstitūciju. Īsāk sakot, viņi mēģina pūst mums miglu acīs un pārliecināt mūs, ka šis teksts pilnībā atšķiras no iepriekšējā, lai izvairītos no saskarsmes ar Eiropas cilvēkiem referendumā.

Jūs, šķiet, sakāt, ka tas ir pārāk nopietns jautājums, lai to uzticētu cilvēkiem. Mēs domājam, ka ir gluži pretēji. Tā kā teksts ir vienkārši pārkopēts no Eiropas Konstitūcijas, tam jāpiemēro referendums par ratifikāciju katrā valstī, sākot ar Franciju un Nīderlandi. Tikai referendums var atcelt to, kas izlemts citā referendumā. Šodien, nemēģinot paust partijas politisko viedokli, es esamu iesniedzi lielu lūgumrakstu, lai mēģinātu panākt, ka Francijas prezidents, kurš sāka Eiropas mini-līgumu, apgriežas par 180° un piedāvā referendumu.

Mēs runājam par attiecīgo tautu nākotni, to suverenitāti, neatkarību, identitāti un brīvību. Mēs nevaram, piemēram, nodot mūsu pārstāvības atbildību ārvalstīs nodot Augstā pārstāvja rokās, tāpat kā nevaram noskatīties, ka mūsu vietu ANO Drošības padomē apdraud Eiropas Savienības juridiskā statusa vārdā. Vai pieļaut, ka mūsu tiesu un likumdošanas korpusu izķidā Luksemburgas tiesneši. Partijas, kas tādējādi noliedz demokrātiju, vēsturē uzņemtos smagu atbildības nastu.

  Irena Belohorská (NI). – (SK) Pēdējā Valstu un valdību galvu sanāksmē pagājušajā nedēļā vienojās par Līgumu, ar kuru būtu jāpielāgo Eiropas iestādes jaunai situācijai un jāuzlabo spēkā esošie līgumi. Tā kā pašreizējā ES struktūra stipri atšķiras no struktūras, kāda tā bija 1957. gadā, mums jāpielāgo jaunais Eiropas dokuments; mums nepieciešami skaidri, jauni noteikumi. Šo procesu es pilnībā atbalstu.

Lai ES pelnītu uzticību, tai saviem pilsoņiem jānodrošina cilvēktiesības un pamatbrīvības. Šīs vērtības ir vairākkārt minētas Līguma preambulā un pantos, un ES ir pareizi pamatota uz cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas un vienlīdzības principu ievērošanu. Es ļoti nožēloju, ka, lai gan jaunā Līguma 3. pantā mēs paziņojam, ka strikti rīkojamies saskaņā ar ANO Cilvēktiesību hartas principiem, vienlaikus mēs atsakāmies iekļaut ES Cilvēktiesību hartu Līgumā. Es vispārinu, jo nevēlos ar pirkstu norādīt uz konkrētām dalībvalstīm, kas atsakās pausts savu viedokli par šo svarīgo jautājumu. Pamattiesību harta nav iekļauta Līgumā, un to es nožēloju. Vai harta neatbalsta cilvēktiesības, ko augstu vērtē visu dalībvalstu konstitucionālās tradīcijas un kas tām visām ir kopējas?

Es uzskatu, ka šī Parlamenta deputāti pašlaik ir ļoti nozīmīgi Līguma reformu procesā; viņi aizstāv Eiropas cilvēku viedokļus un viņiem būtu jārīkojas kā konsensa katalizatoriem tādās jomās kā cilvēktiesības. Apsveicu jūs, Socrates kungs un Barroso kungs!

  Elmar Brok, Eiropas Parlamenta pārstāvis starpvaldību konferencē. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj, dāmas un kungi, Vācijas prezidentūrai izdevās izstrādāt mandātu un Portugāles prezidentūrai izdevās panākt piekrišanu tā īstenošanai. Par to esmu jums pateicīgs.

Pēdējo dienu diskusiju par vairākiem maznozīmīgiem jautājumiem dēļ ir aizmirsies, ka šis Līgums ir liels sasniegums demokrātijā un spējā rīkoties, jo Eiropas Parlamenta rīcībā tagad ir 95 % no likumdošanas procesa ar koplēmuma procedūru, jo ir atcelta atšķirība starp obligātajiem un neobligātajiem izdevumiem un jo ir nodrošinātas pilnas tiesības budžeta nozarē un lauksaimniecības nozarē, Eiropas Parlamentam ir viedoklis par trešo valstu līgumiem un par ratifikācijām, Eiropas Parlaments ievel Komisijas priekšsēdētāju un bez Eiropas Parlamenta Komisija un Augstais pārstāvis nestājas amatā.

Šoreiz demokrātija un spēja rīkoties ir nodrošināta, atceļot trešo pīlāru, un ar to, ka ar jauno lēmumu pieņemšanas metodēm Padomē, paplašinot koplēmuma piemērošanas jomu, ir uzlabota spēja rīkoties.

Koplēmums un kvalificētais balsu vairākums lēmumu pieņemšanā tagad ir juridisks noteikums. Tā ir virzienmaiņa, kas ir ļoti nozīmīga. Ir ietverta Pamattiesību harta un juridiskais statuss, kā arī Apvienotās Karalistes centra līnijas ir pilnībā saglabātas, jo šajās jomās ir piemēroti izņēmumi attiecībā uz likumdošanas un iekšējo politiku.

Mums joprojām jāprecizē konkrēti jautājumi: jautājumi saistībā ar 24. pantu. Mums jācīnās, lai nodrošinātu, ka pāreju no viena Līguma uz citu tekstu Padome nepareizi neizmanto saistībā ar iecelšanu amatos, piemēram, Augsto pārstāvju amati. Mēs tikai varam paziņot, ka Eiropas Parlamentā ir 751 loceklis, un es neredzu nevienu amatu, kam tagad piemērotas atšķirīgas balsošanas tiesības šajā tekstā.

Turklāt man jāsaka, ka tagad, kad šo tekstu īsteno, mums patiesi jānodrošina, ka interpretējam Konstitūciju realitātē tā, kā saprotam šo Līgumu. Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man tikai vēl piebilst vienu lietu. 1994. gadā mani pirmo reizi šī Parlamenta vārdā iecēla Westendorp grupas sastāvā, par ko vēlos pateikties. Šī bija mana ceturtā starpvaldību konference. Kad sākām, mums nebija nekā, ko sacīt šim Parlamentam. Tagad vēlos pateikties Guigou kundzei, Tsatsos kungam, Hänsch kungam un Méndez De Vigo kungam, kā arī maniem kolēģiem deputātiem no starpvaldību konferences par lielisko sadarbību 13 gadu garumā.

  Priekšsēdētājs. − Atzinība arī par darba turpināšanu, lai paplašinātu parlamenta kompetences jomu.

  Enrique Barón Crespo, Eiropas Parlamenta pārstāvis starpvaldību konferencē. – (PT) Apsveicu! Priekšsēdētāja kungs ir panācis atbilstību savam uzvārdam, strādājot dedzīgi un pamatoti, lai panāktu izdevušos sammitu.

Eiropas Parlamenta pārstāvis starpvaldību konferencē. – (ES) Padomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj, dāmas un kungi, kā cilvēks, kas piedalījās starpvaldību konferences nobeigumā, varu apliecināt – manuprāt, šī bija pirmā reize, kas priekšsēdētājs un trīs pārstāvji ir uzņemti šajā konferencē – un sacīt, ka Portugāles prezidentūra ir uzklausījusi Eiropas Parlamentu. Pirmām kārtām, atjaunojot pilsonību, kas līdz pat septembra vidum šķita neiespējami, un otrām kārtām, nodrošinot pienācīgu uzmanību Pamattiesību hartai, kas arī šķita neiespējami, kā arī atzīstot vairākuma balsu darbības jomas ievērojamu paplašināšanu.

Eiropas Parlaments nav vienīgais ieguvējs, Eiropa arī, un mēs esam palīdzējuši. Padomes priekšsēdētājs saka runu, runājot par Joanīnu. Es viņu apstrīdu, sakot, ka mums būtu jāpaskaidro cilvēkiem, kas ir protokols, ko pievieno Joanīnas Deklarācijai, un mani visvairāk ir pārsteidzis tas, ka valdības ir smagi cīnījušās Padomē, lai apturētu Luksemburgas kompromisa ieviešanu Līguma, kas nozīmētu Līguma iznīcināšanu.

Vairāk vai mazāk tas pats attiecas uz – un es šo adresēju Komisijas priekšsēdētājam – Augsto pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jautājumos. Jūs šajā saistībā smagi strādāsiet, jo Parlaments aizstāvēs savas tiesības, lai nodrošinātu, ka tiek panākts inteliģents risinājums, kad Līgums stājas spēkā, kas, es ceru, notiks, ņemot vērā, ka būs jāieceļ cilvēki vairākos ļoti interesantos amatos, un, protams, mēs gribam demokrātiski uzraudzīt šo procesu.

Pabeidzot, priekšsēdētāja kungs, premjerministrs Sócrates sacīja, ka Ir piedzimis Lisabonas līguma. Tas joprojām ir ļoti mazs bērns, un es ceru, ka decembrī visi parakstīsies, ka vēlas, lai šis bērns izaugtu, kā arī, kas ir vissvarīgāk, ka visi rīkosies saskaņā ar savstarpēju cieņu un solidaritāti, lai šis Lisabonas līgums kļūst par realitāti.

  Priekšsēdētājs. − Liels paldies, Barón Crespo kungs, par šī uzdevuma atzīšanu, kā arī par citu uzdevumu atzīšanu iepriekš.

  Andrew Duff, Eiropas Parlamenta pārstāvis starpvaldību konferencē. − Priekšsēdētāja kungs, 26 valstīm Līgums noteikti ir liels solis uz priekšu Eiropas vienotības virzienā, un tas noteikti konkurē ar Māstrihtas līgumu savā nozīmīgumā. Protams, Līgumam trūkst vienkāršības, kas piemita tā pēdējam priekšgājējam, taču tas saglabā svarīgas reformas. Ārvalstīs un ES cilvēki drīz redzēs efektīvāku, produktīvāku un demokrātiskāku ES.

Taču vienā valstī tas tā nav. Lielbritāniju, šķiet, aizvaino ES izdošanās, un tā starpvaldību konferencē mēģināja samazināt kopējo politikas virzienu darbības jomu un spēku pamattiesību, brīvības, drošības un tieslietu jomā, kā arī kopējā ārpolitikā un aizsardzības politikā. Kādēļ šāda sadarbību noliedzoša stratēģija tiek uzskatīta par Lielbritānijas cilvēku interesēm atbilstošu, nav skaidrs. Tāpat Farage kunga Konservatīvistu grupa nenodrošina labāku vai alternatīvu risinājumu. Es vēlos un ticu, ka šī dīvainā, idiosinkratiskā britu politika izrādīsies īstermiņa politika.

  Priekšsēdētājs. − Paldies, Duff kungs, par jūsu lielo dalību savu pienākumu izpildē.

  Luís Queiró (PPE-DE). – (PT) Padomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj, dāmas un kungi, labākais veids, kā svinēt pagājušajā nedēļā panākto svarīgo rezultātu, pateicoties Vācijas prezidentūras laikā nodrošinātajam mandātam un Portugāles prezidentūras efektīvajam ieguldījumam, ko es jo īpaši vēlos cildināt, ir efektīvi izmantot jaunos iestāžu instrumentus un panākt labākus rezultātus.

Pēdējā laikā Eiropas pilsoņiem ir vairākkārt pareizi sacīts, ka mums nepieciešams jauns iestāžu regulējums, lai pielāgotu Nicas Eiropu paplašinātajai Eiropai. Tagad ir laiks pierādīt, ka šī reorganizēta Eiropa spēj pildīt šo jauno uzdevumu.

Tagad, kad ir pagājuši piecdesmit gadi pēc Romas līguma parakstīšanas, Eiropu vairs neapdraud karš vai nepārtrauktas likstas. Jaunais izaicinājums ir saskarties ar globalizēto pasauli, kurā ir tik daudz patērējošu un ražojošu cilvēku, kā nekad agrāk, un kurā izzūd robežas, kā arī kura neviens Eiropas valsts nav īsts pasaules ekonomikas dalībnieks. Mums jāsaskaras ar bailēm no globalizācijas un tehnoloģiju revolūcijas, un mums jāpierāda, ka Eiropa, ko nostiprinājis jaunais Līgums, spēj atklāt jaunus ceļus un izveidot jaunas bagātības. Šī ir arī iespēja rast jaunus risinājumus jaunām problēmām. Ar sešiem, divpadsmit vai pat piecpadsmit dalībvalstīm bija vieglāk sekmēt ciešākas saiknes starp pilsoņiem un Kopienas struktūrām, taču šodien tā ir vislielākā problēma.

Eiropai paplašinoties, pilnvaru centrs attālinās no pilsoņiem. Šīs negatīvās sekas ir cita starpā redzamas Padomes rotējošajās prezidentūrās vai tajā, ka tiek atcelts princips, kas paredz vienu komisāru no katras dalībvalsts. Esam saskārušies ar šīm negatīvajām sekām, un Parlamentam saistībā ar šo uzdevumu ir izšķiroša nozīme, lai panāktu lielāku pārredzamību un mazāk birokrātijas, vairāk attīstības un mazāk nevajadzīgas likumdošanas, vairāk sadarbības ar valstu parlamentiem un lielāku tuvumu ar pilsoņiem, vairāk kohēzijas un mazāk nevienlīdzības. Izkliedējuši šaubas par mūsu iekšējo organizāciju, būsim drosmes simbols un stāsimies pretī moderno laiku problēmām. Šodien mums būtu jāsvin mūsu spēja apvienoties.

  Edite Estrela (PSE). - (PT) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj, dāmas un kungi, gandarījums, laime, izdošanās, un uzvara ir vārdi, kas šodien pareizi tikuši attiecināti uz neformālo Padomi Lisabonā. Patiesi vienošanās par jauno Līgumu tika paziņota pirms 18. oktobra pusnakts. Tas bija vēsturisks brīdis.

Pirmām kārtām gūto rezultātu dēļ, bet arī tādēļ, ka to panāca tik ātri. Pēc nedaudz vairāk kā 12 mēnešu intensīva darba un sarunām bija iespējams sasniegt nepieciešamo konsensu pirmajā augstākā līmeņa sanāksmes dienā. Jo vairāk – tajā pašā dienā parakstīja vienošanos ar Eiropas Savienības sociālajiem partneriem, darba devējiem un arodbiedrībām par darba tirgus modernizēšanu, kas ir svarīgs solis saistībā ar Lisabonas stratēģijas jauno ciklu.

Ir jāsveic Portugāles prezidentūra. Tā, izmantojot lieliskas prasmes, izpildīja savu galveno prioritāti, kas bija sniegt Eiropai jaunu līgumu – lieliska uzvara. Eiropa ir pārvarējusi sešu strupceļa gadus un tagad var koncentrēt uzmanību uz lietām, kas ir patiesi svarīgas pilsoņiem, jo, kā sacīja Jean Monnet, mēs nevaram apstāties, kad kustās apkārtējā pasaule un kad tās ātrums nepieļauj lēnu Eiropas reakciju.

Līgumu parakstīs 13. decembrī, un tad būs ratifikācijas process, kam vajadzētu noritēt gludi un bez problēmām. Kā Portugāles valstspiederīgā, vēlos sacīt, cik gandarīta esmu, jo jau atkal Lisabonas vārds ir nenoliedzami saistīts ar izšķirošu brīdi Eiropas integrācijā. Paldies jums, premjerministr Sócrates! Jūs esat pelnījis pateicību no Portugāles un arī no Eiropas par jūsu apņemšanos un ieguldījumu. Eiropa ir pārvarējusi strupceļu. Liels paldies, premjerministra kungs!

  Karin Riis-Jørgensen (ALDE). - (DA) Priekšsēdētāja kungs, par laimi Lisabonas augstākā līmeņas sanāksme beidzās labi. Vācijas prezidentūra veica lielisku sagatavošanās darbu, un Portugāles prezidentūra to profesionāli pabeidza. Diemžēl man jānorāda, ka nozīme jau atkal bijusi valstu interesēm. Tas noteikti nav piemēroti Eiropas sadarbībai. Mūsu rīcībā tagad jābūt īpašām pilnvarām, lai diskutētu par saturu, nevis procesu. Tomēr diemžēl esam redzējuši nomācošas tendences, kas liek domāt, ka mēs labprātāk diskutētu par procesu, nevis saturu. Taču, ja galu galā diskutēsim par procesu, tad vēlos skaidri norādīt, ka mums nav nepieciešami referendumi, lai ratificētu Līgumu. Referendumi gluži vienkārši nav risinājums. Ļaujiet pārstāvošajai demokrātijai darīt savu darbu.

Un to es nesaku tādēļ, ka baidītos no „nē” balsojuma – noteikti ne tādēļ! Drīzāk tādēļ, ka ir absolūti nepareizi nošķirt ES jautājumus no valstu parlamentu vēlēšanām. ES ir un būs absolūti neatņemama valstu politikas daļa. Referendumus izmanto, lai apšaudītu pastāvošo valdību. Tie ļauj citām politiskajām partijām izvairīties no viņu ES politikas virzienu novērtējuma. Tomēr visu politisko partiju ES politikas virzieni, protams, tiks novērtēti, un tas notiks tad, kad notiks vēlēšanas valstī. Taču tas paredz divas prasības: prasību, ka mēs, vēlētāji, ļaujam ES politikai būt izšķirošai mūsu izvēlē attiecībā uz valstu politiķiem, un prasību, ka politiskās partijas, protams, nedrīkst izmantot referendumus, lai izvairītos no atbildības par Eiropas Kopienu. Tādēļ ceru, ka šie centieni nodrošināt, lai augstāko prioritāti piešķirtu tieši saturam, nevis procesam, būs sekmīgi.

  Konrad Szymański (UEN). - (PL) Padomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj, esmu ļoti gandarīts, ka Līguma reformu process tuvojas noslēgumam. Nav tā, ka ierosinātās izmaiņas integrācijā, par kuru nepieciešamību esmu pārliecināts, var tikt pilnība īstenotas – vietām tās ir ļoti tālu no tā. Iemesls, kādēļ esmu gandarīts, ir tāds, ka pēdējā laikā pārāk daudz laika un politisko enerģiju esam veltījuši iestādēm.

Esmu pārliecināts, ka ES sekmes nav iestāžu organizācijas vai pilnvaru mehānismu rezultāts. Šīs sekmes nodrošina politiskā griba un kopēja nākotnes vīzija. Es ceru, ka, tiklīdz ratifikācija būs pabeigta, nekas mūs neatturēs iesaistīties rezultatīvā Eiropā, uzņemties lielāko atbildību par drošību pasaulē, aktīvāk ietekmēt mūsu kaimiņvalstis un visbeidzot diskutēt par ES paplašināšanos, uzvarēt attiecībā uz konkurenci, ieguldījumiem un izaugsmi. Neskatoties uz pēdējo septiņu gadu laikā pateikto, izmaiņas iestāžu organizācijā nav ne pilnīga, ne apmierinoša reakcija uz šīm problēmām.

  Johannes Voggenhuber (Verts/ALE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, starp daudzajiem apversumiem, zemnieku kariem un revolūcijām Eiropā mēs zinām arī romantisko stāstu par bēgli, ko noslēpa mēslu ratos, lai pārvestu pāri robežai un viņš varētu paglābties no Kardināla Rišeljē asinssuņiem un karaļa sargiem. Lai gan stāsta beigās viņam izdodas aizbēgt, viņš neizskatās īpaši labi un arī īpaši labi nesmaržo, bet nomazgājies viņš var sacīt – esmu dzīvs!

Konstitūcija piedzīvojusi līdzīgu ceļojumu. Valdības ir to paslēpušas nelikumīgu, neatšifrējamu tekstu par izņēmumiem, klauzulām, zemsvītras piezīmēm, rezolūcijām un protokoliem neatšķetināmā masā, un ir uzvedušas Konstitūciju kalna virsotnē, paslēpuši to šajā mēslu kaudzē. Traģēdija ir tāda, ka ar šo konstitucionālā dārguma aizsegu viņi nemeklēja glābiņu no karaļa sargiem, bet gan no vērīgajiem pilsoņu skatieniem.

Esmu paracies šajā neatšķetināmajā tekstu masā. Jā, es esmu patiesi atklājis visus galvenos Konstitūcijas panākumus, pie kuriem pats esmu strādājis vairāk nekā 10 gadus un varētu būt, ka man paveicies. Tomēr šī situācija manī raisa bažas. Turklāt, protams, kā jau notiek ar tādiem piedzīvojumiem, kad kāds palīdzēja bēglim, tie paņēma daļu dārgumu. Tādēļ esmu atklājis dažu valdību rokas šajā mēslu kaudzē. Viena ir nodrošinājusi izņēmuma tiesības sev un tādēļ ir nočiepusi daļu Pamattiesību hartas, daļu Parlamenta tiesību, daļu datu aizsardzības, utt. Dārgumi nonāk galā bojāti, bet vispār nonāk galā.

Esam panākuši gabaliņu Eiropas, esam saglābuši gabaliņu Eiropas nākotnes, nevis kopā ar mūsu pilsoņiem, bet bez mūsu pilsoņiem, nevis ar parlamentiem, bet bez parlamentiem, un tas ir ļoti bīstami. Esam panākuši gabaliņu Eiropas, taču neesam atrisinājuši uzticības krīzi no Eiropas pilsoņu puses. Tādēļ šis Parlaments ir saskāries ar milzīgu problēmu – tam jāatgūst Eiropas pilsoņu uzticība.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). - (PT) Priekšsēdētāja kungs, mēs paužam nožēlu, ka Lisabonas augstākā līmeņa sanāksme pārņēma tā saucamās Eiropas Konstitūcijas saturu būtīb, kas iepriekš tika noraidīta Francijas un Nīderlandes referendumos, vienlaikus cenšoties viltīgi izvairīties no demokrātiskām debatēm un apspriedēm ar sabiedrību, izmantojot referendumus. Tas ne tikai dziļi aizvaino demokrātiju un pausto suverēno gribu, bet arī jūsu bailes no pilsoņu balsīm par Līgumu, kas ir kvalitatīvs lēciens virzienā uz neoliberālismu, federālismu un militārismu, pastiprināti graujot strādnieku un nabadzīgo ekonomikas un sociālos sasniegumus.

Tomēr cīņa turpināsies, kā skaidri parādīja vairāk nekā 200 000 cilvēku, kas 18. oktobrī piedalījās iespaidīgajā demonstrācijā Lisabonā, kuru veicināja CGPT. Tā bija lielākā demonstrācija pēdējo 20 gadu laikā, un Padomes un Komisijas priekšsēdētāji, kas abi ir portugāļi, to šeit acīmredzami ignorē. Tas arī tiek atzīmēts šī Līguma vēsturē.

  Vladimír Železný (IND/DEM). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, pēc Konstitūcijas neizdošanās šķita, ka demokrātisks lēmumu pieņemšanas princips ir jau atkal uzvarējis ES, vismaz uz kādu laiku. Mēs stipri kļūdījāmies, tā domādami. Ļoti ātri iesniedza to pašu Konstitūciju ar citu nosaukumu. Tās autori pat nemēģināja noslēgt to, ka jaunais teksts ir nedaudz mainīta sākotnējā Konstitūcija nolūkā ignorēt cilvēku demokrātisko gribu, kas var tikt pausta referendumā.

Līgums, kas nostiprina nevēlētu ES amatpersonu nozīme, tādējādi palielinot demokrātijas trūkumu, cita starpā rada 105 leģislatīvas un neleģislatīvas ES pilnvaras. 68 gadījumos tās aizstāj valstu veto tiesības ar lēmumu pieņemšanu, izmantojot balsu vairākumu. Tas grauj valstu kompetences ārpolitikas jomā. Tas nodod ES lēmumu pieņemšanu lielo dalībvalstu rokās, jo īpaši Vācijas, uz mazo valstu rēķina.

Vienkāršs salīdzinājums parāda, ka tas ir gandrīz identisks Konstitūcijai par Eiropas federālo valsti, ko noraidīja francūži un apraka nīderlandieši. Ir pārsteidzoša šī nepacietība, ar kādu tas ir iesniegts atpakaļ ar pokera spēlmaņa nevainīgo seju, izmantojot Džordžam Orvelam raksturīgu nosaukumu. Lisabona uzvarēja jauns utopisks nacionālisms – Eiropas un ES nacionālisms; nacionālisms bez īsta nacionālisma, kultūras un vēsturiska pamata, kas sakņojas tikai garajos biroja koridoros Briselē. Berlaymont patriotisms ir guvis uzvaru.

Tos no mums, kas gandrīz piecdesmit gadus ir dzīvojuši komunistu totalitārajā režīmā, nekas nespēj pārsteigt. Esam pieraduši pie varas nekaunības un cilvēku gribas nicināšanas. Pat CMEA nav pieredzējusi šādu acīmredzamu krāpšanu, kāda tiek īstenota ES pret dalībvalstu cilvēkiem. CMEA līdzīgus vismaz mēģinājums paslēpa aiz partiju politbirojiem; taču tā ir pagātne.

Pilsoņi paši vēlas izlemt, vai viņi nodos savas suverēnās tiesības Eiropas supervalstij bez demokrātiska vai vēsturiska regulējuma. Tādēļ es vēlos referendumu.

  Luca Romagnoli (ITS). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, saskaņā ar Reformu līgumu, kuru noraidu, ir uzvarētāji un zaudētāji. Polijas un Itālijas iebildumi attiecībā uz vietu sadali Parlamentā tika atrisinātas, tikai Polija uzvar vēl divās svarīgās cīņās – tā ieguva izņēmuma tiesības attiecībā uz Pamattiesību hartu, tai būs ģenerāladvokāts EKT un tā gūst labumu no Joanīnas mehānisma. Pat Austrija ir uzvarētāja, iegūstot atļauju ierobežot ārvalstu studentu piekļuvi valsts universitātēm.

Romano Prodi, pirms ienākot sanāksmes zālē, paziņoja, ka cīnīsies, lai nezaudētu Itālijas paritāti. Viņš zaudēja paritāti attiecībā uz Franciju, taču to ieguva attiecībā uz AK, sludinot garantētu solījumu 2014. gadā atkāroti apsvērt vietu sadali, pamatojoties uz pilsonību. Tomēr to mēs ieguvām jau pagājušajā plenārsēdē Briselē.

Kūtrā Prodi administrācija pieņēma drupačas no galda, kas noved pie tā, ka apmēram trīs miljonu eiropiešu, kas ir Itālijas pilsoņi, tiek uzskatīti par mazākā mērā eiropiešiem nekā pakistānieši, indieši un kenijieši, kuriem paveicies strādāt un dzīvot AK, vai kamerūniešiem Francijā, uz ko, lai gan nav Kopienas valstspiederīgie, tiek attiecināta vietu sadale.

Nevarējām sagaidīt neko labāku no Itālijas valdības, ko atbalsta lempīgi kreisie komunisti un melīgi, hipokrātiski centrālie kreisie. Kā varat redzēt, mums ir citi iemesli, kādēļ neuzskatīt šo līgumu Eiropu par mūsu Eiropu un kādēļ cerēt, ka drīz svinēsim smieklīgās Prodi valdības De profundis.

  Jana Bobošíková (NI). - (CS) Dāmas un kungi, kad rūpīgi izlasa Lisabonas līgumu, kļūst skaidrs, ka valstu vadītāji ievieš būtiskas izmaiņas ES dokumentos.

Reformu līgums burtiski pārraksta ES līgumus un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumus. Es vēlos uzsvērt, ka izmaiņas attiecas ne tikai uz konkrētu valstu ietekmi ES procesos, bet arī uz pašiem pamatprincipiem, uz kuriem ES dibināja pirms 50 gadiem. Reformu līgums brīvas konkurences principu no Līguma pamatteksta pārvieto uz protokoliem, ko pievienos Līgumam. Es uzskatu, ka tas ir „sarkanais karogs” visiem demokrātiski domājošiem pilsoņiem.

Dāmas un kungi, lai ES projektam būtu uzticams, dalībvalstīs jārīko referendumi par Reformu līgumu. Politiķiem būtu jāatsakās no savas iedomības un ērtās situācijas. Viņiem ir pilsoņiem jāpaskaidro Lisabonā pieņemtais lēmums, lai iegūtu pilsoņu atbalstu. Pretējā gadījumā plaisa starp pilsoņiem un politisko eliti turpinās palielināties. Tas ne tikai apdraudēs labklājību, bet arī palielinās demokrātijas trūkumu visā ES.

  Timothy Kirkhope (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, esmu pateicīgs premjerministram par viņa šā rīta paziņojumu, un, lai gan ņemu vērā valdību vadītāju lēmumu, Lielbritānijas cilvēki un Lielbritānijas Konservatīvistu partija vienmēr konsekventi ir paudusi bažas par Konstitūciju un tai ļoti līdzīgo Reformu līgumu.

Lielbritānijas premjerministrs ir sacījis, ka Reformu līgums nav Konstitūcija. Viņa līdzvadītāji nav tam piekrituši. Viņš mums sacīja, ka ir nodrošinātas tā saucamās „centrālās līnijas”. Tāpat kā lielākā daļa Lielbritānijas iedzīvotāju, es nesaprotu mūsu premjerministru vai neticu viņam šajā jautājumā. Šis ir jautājums par uzticību. Mūsu premjerministrs apņēmās organizēt referendumu – tā bija viņa apņemšanās vēlēšanu manifestā pirms diviem gadiem. Tādēļ referendums par šo Līgumu ir ne tikai politiski nepieciešams, bet tas ir arī morāli obligāts.

Īrijas premjerministrs par iespējamo referendumu nedēļas nogali sacīja: „Kādēļ gan neļaut cilvēkiem izteikties? Manuprāt, tas ir aizvainojoši, ka tik daudzas valstis izvairās sniegt saviem cilvēkiem iespēju.”

Pirms dažām dienām Gordon Brown sacīja, ka šis Līgums atzīmēs ES iestāžu reformas beigas uz visu nākamo desmitgadi. Tomēr pēdējo 15 gadu laikā mums ir bijuši četri reformu līgumi, un es apšaubu, vai vēlmi ieviest turpmākas iestāžu izmaiņas var tikt apspiesta. Tā saucamā „sprūdrata klauzula” („ratchet clause”)ļautu atcelt vēl vairāk valstu veto tiesības.

Savukārt konservatīvistu vīzija par Eiropu fokusē uzmanību uz trīs galvenajām jomām – globālā konkurētspēja, globālās klimata pārmaiņas un globālā nabadzība. Jebkurā gadījumā es apsveicu priekšsēdētāju Barroso par viņa apņēmību virzīties uz šiem mērķiem. Tomēr tos var sasniegt ar politisko gribu, un tiem nav vajadzīgs šis Līgums. Mums sev jāatgādina, kas bija sacīts Lākenas deklarācijā. Tajā bija sacīts, ka ES nepieciešams kļūt demokrātiskākai, pārredzamākai un efektīvākai, taču tajā mūs arī aicināja vairāk iesaistīt pilsoņus, nevis viņiem tikai paziņot mūsu lēmumus. Šodienas jautājums ir: vai Līgums atbilst Lākenas deklarācijai? Lākenas deklarācijā uzdeva pareizos jautājumus. Vai esam snieguši pareizās atbildes?

  Poul Nyrup Rasmussen (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es Padomes priekšsēdētājam vēlos sacīt: kāda brīnišķīga augstākā līmeņa sanāksme! Nekad neapšaubīju, ka to spējat, taču viena lieta ir neapšaubīt, izdarīt – pavisam cita, un jūs to paveicāt. Apsveicu!

Es nezinu, vai kolēģi zina, ka vēsturē tas ir pagrieziena punkts. Pirmajā dienā mēs panācām jauno, reālās pasaules Līgumu. Es zinu, ka šeit esošie maksimālisti nedomā, ka tas ir labākais līgums, kāds ir viņu rīcībā, taču reālā pasaule arī nav labākā pasaule, ko varat iegūt. Tādēļ jums nepieciešams efektīvs līgums, līgums ar skaidrām vērtībā – un jums tāds ir.

Otrajā dienā, draugi, mēs saņēmām virzienu – pirmajā dienā līgumu, otrajā dienā virzienu – virzienu, kurš parāda, ko cilvēki gribētu, lai mēs darām reālajā pasaulē. Otrajā dienā jūs sacījāt, ka mēs gribam Eiropu, kas vada globalizāciju, lai tā kļūtu cilvēciskāka, iekļaujošāka un pamatota uz mūsu sociālajām, saskaņotajām vērtībām. Jūs sacījāt, ka Lisabonas process nav process tikai dažiem, bet gan Eiropas Savienības ārējā virziena pamatnostādne, kas norāda, ka mēs nerunājam tikai par to, ka mums jākļūst par pasaules stiprāko ekonomisko spēku, bet runājam arī par izpratni, ka pasaule tikai tad būs vairāk saistīta, ka to pamatos uz sociālo tirgus ekonomiku.

To es vēlos šodien uzsvērt. Es vēlos pateikties prezidentūrai ne tikai par pirmo dienu, bet arī par otro dienu, jo otrās dienas noslēgums parādīja, ka Eiropas Savienība nav tikai tirgus sabiedrības. Tā ir sociālās tirgus tautsaimniecības, kas nozīmē, ka esam līderi sociālo jautājumu apvienošanā ar ekonomisko konkurētspēju. Labi padarīts darbs, Padomes priekšsēdētāj un draugs, ja varu tā sacīt, jo tas noved pie mana trešā un pēdējā komentāra.

Ļausim Portugāles prezidentūrai organizēt savu pēdējo sammitu decembrī, kur Portugāles prezidentūra ne tikai parakstīs Līgumu, bet kur mēs pienācīgi apstiprināsim Lisabonas procesu. Kustēsimies. Virzīsimies. To cilvēki no mums gaida.

  Marielle De Sarnez (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienībai būs jauns Līgums. Acīmredzot ir jāpauž zināma nožēla. Nožēla par Eiropas Savienības simbolu neiekļaušanu tekstā; nožēla par dažu valstu iegūtajām izņēmuma tiesībām, jo īpaši attiecībā uz hartu; un visbeidzot nožēla par Līguma sarežģītību, kas man liek pieprasīt konsolidētu tekstu, lai Eiropas pilsoņi var mēģināt to saprast. Tas būtu labi.

Tomēr Līgums mums nodrošinās līdzekli, ar ko atdzīvināt Eiropu, ja vien vēlēsimies to darīt. Ar šo tekstu ES rīcībā būs nepieciešamie instrumenti, lai turpinātu ES integrāciju, lai paplašinātu un padziļinātu savas kopējās politikas jomas. Eiropa tagad var virzīties tālāk attiecībā uz enerģētikas, klimata pārmaiņu un imigrācijas politikas virzieniem, cīnu pret terorismu, ekonomisko koordināciju, ārpolitiku un aizsardzības politiku, kā arī attīstības politiku.

Tas būt politiskās gribas jautājums. Neviens nevarēs izmantot atrunu, ka trūkst institucionālu līdzekļu. Tagad visiem būs jāuzņemas savi pienākumi, un, to sakot, es domāju ne tikai iestādes, bet jo īpaši dalībvalstis. Tās ir labas ziņas Eiropai, un es ceru, ka tās būs labas ziņas arī tās pilsoņiem.

  Mirosław Mariusz Piotrowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, pretēji drūmajiem pareģojumiem un nepamatotajai kritikai par Poliju nesenajās debatēs šajā Parlamentā, jo īpaši no Eiropas Parlamenta Sociālistu grupas vadītāja, Lisabonas augstākā līmeņa sanāksme bija diplomātisks kompromiss. Gan ES, gan Polijas iestādes saskatīja iespēju panākt vienošanos. ES parādīja, ka novērtē Polijas nozīmīgumu un potenciālu, palielinot ģenerāladvokātu skaitu EKT, kā arī saglabājot Joanīnas klauzulu.

Mums jācer, ka sammitā panāktais kompromiss ir apspriežu ar Eiropas tautām ievads. ES reformu līguma projekts galu galā ir pārāk nozīmīgs dokuments, lai to slepeni nēsātu pa politisko sanāksmju telpām. Neaizmirsīsim, ka šī līguma iepriekšējā versija gāja bojā divu dalībvalstu referendumos. Neļaujot sabiedrībai paust savu viedokli par ES nākotni, tiktu ne tikai pārkāptas ES pamatvērtības, bet arī nodrošinātas skaidras liecības, ka valdības vīri baidās no pašu vēlētāju balsīm. Ļaujiet demokrātijas diktatoriem ļaut, lai sabiedrība pati pauž savu gribu attiecībā uz ES nākotnes vīziju.

  Ian Hudghton (Verts/ALE). - Priekšsēdētāja kungs, es pārstāvu Skotiju. Mana partija, SNP, veido jauno valdību Skotijā, un es uzskatu, ka tā pierādīs sevi kā konstruktīvāku attiecībā uz dalību Eiropas Savienībā nekā to darījušas AK valdības.

Es pieņemu vajadzību pēc reformām līgumos un izveidot atvērtāku, efektīvāku un pārskatatbildīgāku valdību. Principā es atbalstu kvalificētā balsu vairākuma un koplēmuma darbības jomas paplašināšanu Eiropas Parlamentā, taču dažādība, uz kuru pareizi atsaucās Barroso kungs, vienmēr nozīmēs, ka tiks veicinātas valstu intereses. Mums nevajadzētu zaudēt saikni ar mūsu vietējām kopienām, samīdot viņu intereses vai rīkojoties tā, ka šķiet, ka tās samīdām.

Attiecībā uz Skotiju pastāv reālas bažas, ka kopējās zivsaimniecības politikas kā ekskluzīvas kompetences nostiprināšana Līgumos var tikai kavēt neierobežotas zivsaimniecības pārvaldības reformu, ko es uzskatu par nepieciešamu. Diemžēl, bet ne par pārsteigumu AK valdība sammitā neierosināja šo jautājumu. Un atkal AK valdība ir ignorējusi Skotijas galvenās intereses.

  Koenraad Dillen (ITS). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, Konsitūcija ir mirusi. Ilgu mūžu Konstitūcijai! Kā citādāk lai apraksta notikumus Lisabonā? Mēs visi piekrītam, ka Reformu līgums ir klonēta Konstitūcija, ko noraidīja Francija un Nīderlande; un tas ir vēl sliktāk lasāms nekā sākotnējais teksts, kā sacīja Valéry Giscard d’Estaing. Galu galā ir jāizvairās no referendumiem par katru cenu, kā mums saka.

Salīdzinot ar 2005. gadu, ir tikai viena liela atšķirība. Šoreiz Francijas, Nīderlandes un Eiropas tautām nedod iespēju paust savus viedokļus. Nicinājuma pret demokrātiju piemērs jūtams Komisāres Wallström paziņojumos, kurai vienmēr ir bijis tik daudz ko teikt par plaisas samazināšanu starp Eiropu un pilsoņiem. Viņa mudina valstu parlamentus ratificēt šo tekstu pēc iespējas ātrāk.

Tomēr, lai patiesi ņemtu vērā demokrātiju, viedoklis par Līgumu ir jāpauž visiem ES dalībvalstu pilsoņiem; tekstu, kas vairākās vietās vēl vairāk mazina valstu suverenitāti, nekā tā jau ir mazināta. Atbildīgajiem nevajadzētu sūdzēties, ka šīs bailes no pilsoņiem atkal pavēršas pret oficiālo Eiropu sekojošajās Eiropas vēlēšanās.

  Hans-Peter Martin (NI). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, kungi, jums noteikti pašlaik neklājas viegli. Tādās valstīs, kurās referendumi ir apsolīti, piemēram, AK un manā dzimtajā valstī Austrijā, Līgumu apraksta kā sīku detaļu, kaut kā paplašinājumu. Citās valstīs, piemēram, Vācijā, runā par pilnīgu Kopienas reorganizāciju un vēsturisku sasniegumu. Kas ir patiesība?

Manuprāt, mums šajā gadījumā būtu sev vēlreiz jāatgādina Rietumvācijas bijušā prezidenta Roman Herzog vārdus un ļoti skaidros izteicienus, kurš bija arī priekšsēdētājs konvencijai, kas bija atbildīga par Pamattiesību hartas sagatavošanu; viņš sacīja, ka demokrātiju grauj ES konstitūcija. Tagad mums ir tās grozītā redakcija – Reformu līgums.

Ja nevēlaties tikt sagrauti, ja nevēlaties, ka demokrātiju noslāpē, lūdzu, esiet politiski tik korekti, lai vismaz ļautu rīkot referendumus, kā tas ir bija attiecībā uz pēdējo ES Konstitucionālo līgumu – pat Spānijā un Luksemburgā.

  Marianne Thyssen (PPE-DE). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāj, Padomes priekšsēdētāj, dāmas un kungi, apskatot izmaiņas, ko Reformu līgums ievieš tādās jomās kā migrācija, lauksaimniecība, policija un tieslietas, un lēmumus attiecībā uz Augsto pārstāvi ārpolitikas un drošības politikas jautājumos, Pamattiesību hartu, eirozonu un sociālo tirgus ekonomiku, kas pirmo reizi kļuvusi par mērķi, kā arī attiecībā uz starpvaldību solidaritāti enerģētikas jautājumos, man šķiet, ka šī Līguma pamatā ir Konvencijas un jūnija sammita rezultāti, piešķirot mums kā politiskām iestādēm vairāk ietekmes un daudz vairāk demokrātijas. No šī brīža ES rīcībā būs labāki instrumenti, lai nodrošinātu atbildes cilvēkiem, kas to gaida, gan ES, gan ārpus tās.

Šajā saistībā vēlos apsveikt Padomes prezidentūru par darba kartības noteikšanu. Padomes priekšsēdētāj, ļaujot jūsu sammitam ne tikai izlemt par Līgumu, bet arī apmainīties ar idejām par mūsu paaudzes problēmu – globalizāciju – jūs esat nosūtījis svarīgu signālu. Kad viss pateikts un padarīts, ne jau iestādes un iestāžu pāraizņemtību ar sevi, bet gan to politika ir svarīga.

Tas mani noved pie jautājuma Komisijas priekšsēdētājam. Vai, jūsuprāt, ir iespējama patiesi drosmīga politikas veidošana periodā no šī brīža līdz Līguma galīgajai ratifikācijai vai arī ratifikācija liek jums baiļoties, ka nevarat aizvainot cilvēkus un jums jāierobežo sevi ar „piesardzīgiem” jautājumiem? Citiem vārdiem sakot, vai konkrētu projektu Eiropa var turpināties 2008. gadā?

Visbeidzot divi īsi jautājumi Padomei. Padomes priekšsēdētāj, vai esat pieprasījis personisku politisko apņemšanos no valstu vai valdību vadītājiem, lai novestu ratifikāciju pie sekmīga rezultāta viņu attiecīgajās valstīs? Es ļoti ceru, ka jā. Otrs jautājums – kad būs pieejams šo līgumu koordinētais teksts? Galu galā līgumam, kurā ietverti pārredzamības un vienkāršošanas mērķi, jābūt lasāmam, kaut vai tikai cieņas pret cilvēkiem dēļ. Paldies, priekšsēdētāja kungs, un es saku arī paldies jums, Padomes priekšsēdētāj un Komisijas priekšsēdētāj, gaidot jūsu atbildes uz maniem jautājumiem.

  Jo Leinen (PSE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, mums ir Lisabonas stratēgija un tagad, es ceru, mums būs arī Lisabonas līgums, kas abi virzīs Eiropu uz priekšu. Šis Parlaments, jo īpaši Konstitucionālo jautājumu komiteja, ir cīnījusies un strādājusi septiņus gadus, lai panāktu jaunu Eiropas līgumu. Jāatzīst, ka neieguvām Konstitūciju, bet varam sacīt, ka Reformu līgums jebkurā jomā parāda progresu. Nav neviena punkta, attiecībā uz kuru mēs atpaliktu salīdzinājumā ar Nicas līgumu. Viss virzās uz priekšu un nes mūs tālāk uz 27 dalībvalstu ES. Mums arī jāsaka, ka tas ir pilsoņiem ārpusē.

Uzvarētāji ar jauno Līgumu ir Eiropas cilvēki. Ir atšķirīgi tiešās un netiešās dalības Eiropas politikā veidi , un mēs esam pozīcijā, lai risinātu šeit minētās lielās problēmas ātrāk un efektīvāk. Uzvarētāji ir arī pilsoņu palātas Eiropā – valstu parlamenti, un šī Eiropas pilsoņu palāta – Eiropas Parlaments. Demokrātiju negrauj, kā nupat tika sacīts un kas ir absolūtas muļķības, bet Eiropas demokrātiju pilnībā īsteno, ko varam panākt ar šo Līgumu.

Šī tagad ir ceturtā vienošanās. Es ceru, ka tā būs pēdējā reize un ka dalībvalstis šajā jautājumā strādās kopā. Visi spēki tagad jāiesaista ratifikācijā. Es ceru, ka neviena valsts neteiks „nē”. Šī var būt šī Līguma pēdējā iespēja. Katrs „nē” novestu pie izolācijas, vai pat pie šīs valsts pašizslēgšanās. Mēs ceram, ka tā nebūs. Visi spēki jāiesaista ratifikācijā, lai līdz 2009. gadam mums ir šis Līgums.

SĒDI VADA: M. A. MARTÍNEZ MARTÍNEZ
priekšsēdētāja vietnieks

  Lapo Pistelli (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Milano metro uz sienas reiz bija rakstīts ļoti asprātīgs un cinisks sauklis: „nākotne vairs nav tāda, kāda tā reiz bija”, mazliet tāpat kā tas ir ar laika apstākļiem un pārtiku.

Mēs dzīvojam laikā, kad jaunākā paaudze vairs nedomā, ka nākotne būs labāka, kā reiz domāja viņu vecāki. Patiesi, mēs nereti dzirdam cilvēkus sakām, ka „Eiropa vairs nav tāda kā agrāk”. Mūsu kontinentā ir uzradies un attīstītās suverēnistu, nacionālistu un antieiropas domāšanas veids. Dažus piemērus dzirdējām šajā palātā šorīt.

Es uzskatu, ka Lisabonas rezultāts ir svarīgs, lai gan tas vairāk ir ātruma, kādā tas tika pieņemts un kas nosūta pozitīvu signālu sabiedrībai dēļ, nevis tā satura dēļ, jo joprojām pastāv pārāk daudz izņēmuma tiesību un klauzulu, un tas joprojām ir pārāk sarežģīts. Tomēr Parlamenta, Komisijas un Padomes rīcībā tagad ir 18 mēneši, kuros atgūt pozitīvu sabiedrības viedokli pēc krīzes perioda.

Mēs visi vai vismaz vairākums šajā palātā uzskatām, ka Eiropa ir risinājums globalizācijas radītajām bažām, nevis to cēlonis, un ka mēs esam stiprāki, ka risinām imigrācijas, klimata pārmaiņu, inovācijas un pētniecības jautājumus kopā. Tā domā lielākā daļa EP deputātu. Tagad mūsu rīcībā ir 18 mēneši, lai, pirms Eiropas vēlēšanām, par to pārliecinātu 500 miljonus pilsoņu, kas dzīvo Eiropā.

  Mario Borghezio (UEN). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Lisabonas sammita panāca vienu rezultātu – attālināja Eiropas pilsoņus no Eiropas Savienības, nodrošinot telpu lobistu un tehnokrātiskai varai. Vīzija, par ko mēs cīnāmies – cilvēku un reģionu Eiropa – aizvien attālinās. Pat mūsu Parlamentā – kur ir korsikāņi, Aostas ielejas cilvēki, baski, kur ir Bretaņas separātisti un elzasieši?

Pie vietu sadales ir kaunpilni, ka mūsu valsts, ko pārstāv mūsu sašutušais premjerministrs Prodi kungs, zaudē Francijas priekšā. Tomēr izgaistošajam Prodi kungam, kurš Lisabonā šķita kā Alise Brīnumzemē – pilnīgi pazudis un nepareizi informēts – ar to nepietika. Pateicoties Prodi kungam, Itāliju neiekļāva deklarācijā – apvienotajā deklarācijā, ar kuru Francija, Vācija un AK pareizi pieprasīja Eiropai veikt pasākumus, lai izvairītos no finanšu vētras atkārtošanās, ko radīja krīze ASV.

Saskaņā ar presē pieejamajiem paziņojumiem par globālo finanšu krīzi Prodi kungs sacīja, ka viņš nesaskatot Eiropas nostājas saistībā ar aizdevumiem jēgu. Bijušais Goldman Sachs konsultants un bijušais Komisijas priekšsēdētājs dažreiz var rīkoties kā starptautiskas bankas bijušais konsultants, taču viņš neplāno uztraukties par svarīgajām sekām itāļu ģimenēm, arī ziemeļos, ko noslogo ar izmaksām un kas nespēj savilkt kopā galus...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Íñigo Méndez de Vigo (PPE-DE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj, manas grupas spīkers Daul kungs sacīja, ka Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu un Sociālistu grupai Eiropas Parlamentā ir gandarīta, jo esam izkļuvuši no strupceļa, taču mēs neesam laimīgi. Tas ir Eiropu ne visai atbalstošās atmosfēras starp valdībām dēļ, kas ir pretrunā aptaujām, ko minēja priekšsēdētājs Barroso saistībā ar Eiropas cilvēku gribu, kā arī tādēļ, ka Lisabonas līguma galīgā redakcija ietver daudzus pielāgotus elementus, kuri izstrādāti valdībām, kas vēlas aizvien vairāk iegūt sev un aizvien mazāk Eiropai.

Padomes priekšsēdētāj, jūs minējāt – un es vēlos jūs apsveikt saistībā ar panākto vienošanos, jo vēlos uzsvērt, ka, manuprāt, vienošanās ir svarīga, lai mēs izkļūtu no strupceļa – trīs jautājumus, ko es vēlos uzsvērt.

Pirmām kārtām es domāju, ka ir ļoti svarīgi, lai šajā Parlamentā tiktu oficiāli deklarēta Pamattiesību harta. Nicā to neizdarīja, to izdarīja slepeni. Darīsim to šoreiz oficiāli, jo Pamattiesību harta ar vai bez izņēmuma tiesībām ir Eiropas cilvēku DNA.

Otrām kārtām, priekšsēdētāja kungs, esmu nobažījies par vietu sadali Eiropas Parlamentā, jo jūsu pieņemtais pārkāpj Līgumā paredzētu principu – līdzsvarotās proporcionalitātes principu. Vai to piemēros Parlamentā? Mēs redzēsim, ko darīsim, taču jūs labi apzināties, ka jūsu pieņemtais princips nenodrošina līdzsvaroto proporcionalitāti.

Visbeidzot – augstais pārstāvis. Es domāju, ka esat panācis labu vienošanos, taču domāju, ka Padomes priekšsēdētājs, augstais pārstāvis un Komisijas priekšsēdētājs veido paketi, par kuru Parlamentā būs jādiskutē.

Kopsavelkot, priekšsēdētāja kungs, manuprāt, Paul Valéry, kurš bija lielisks dzejnieks un tādēļ, iespējams, lielisks eiropietis, uzrakstīja, ka vārsma nekad nav pabeigta, tikai pamesta. Eiropas veidošana nekad nebeidzas. Šajā gadījumā konsensa interesēs mēs esam pametuši dažus no Konstitucionālā līguma panākumiem, taču mēs esam šeit, lai turpinātu par tiem cīnīties. Mēs tos esam arī atbalstījuši preambulā, ko ironiskā kārtā neiemeta ugunīs: vēl ciešākas savienības izveidē starp Eiropas tautām. Tas ir mūsu mērķis, Priekšsēdētāja kungs.

  Jan Marinus Wiersma (PSE). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, arī Nīderlande sestdienas rītā izjuta atvieglojumu par panākto vienošanos, un arī par to, manuprāt, jāpateicas Padomes priekšsēdētājam. Jaunais Līgums ļauj Eiropas Savienībai progresēt. ES kļūs izšķirošāka un demokrātiskāka. Eiropas Savienība ir atkal nostājusies uz kājām. Tagad tā var pilnībā pievērsties saviem uzdevumiem; atkaļ piedarba ar darba kartību, kas ietver jautājumus, sākot ar sociālās Eiropas turpmāku attīstību līdz pat labāk koordinētai ārpolitikai. Tas ir arī labākais veids, kā tuvināt Eiropu pilsoņiem.

Mana valsts Nīderlande ir pieredzējusi plašas diskusijas par pieņemtā Līguma būtību un tā atšķirībām salīdzinājumā ar Konstitucionālo līgumu, ko mana valsts referendumā noraidīja. Secinājumi bija tādi, ka atšķirības nodrošina, ka otrs referendums nav nepieciešams. Jaunajam Līgumam ir sākotnējās Konstitūcijas konstitucionālais raksturs; tādēļ nav nepieciešams jauns referendums. Tādēļ nepieciešama tikai normāla parlamentāra ratifikācija.

Mēs pilnībā atbalstām reformas, par kurām pieņemts lēmums, jo tās nodrošina ievērojamu progresu, jo īpaši attiecībā uz Eiropas Parlamenta tiesībām, ievērojami nemainot līdzsvaru starp dalībvalstīm un Eiropas iestādēm. Paplašinātai ES nepieciešami citādāki, plašāki noteikumi. Es ceru, ka visas dalībvalstis virzīs ratifikāciju uz priekšu, lai visi varam 2009. gadā piemērot jaunos noteikumus un izmantot ES svarīgo nozīmi visās jomā, kurās mūsu pilsoņi no mums to sagaida.

SĒDI VADA: H. G. PÖTTERING
priekšsēdētājs

  Bronisław Geremek (ALDE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sākt, pievienojoties pateicības vārdiem, kas izteikti Portugāles prezidentūrai. Ir sasniegts ievērojams panākums. Eiropas Savienībai bija nepieciešams veids, kā pārvarēt sakāvi un neveiksmi, tai bija vajadzīga politiska dimensija, un, pateicoties Portugāles prezidentūrai, tai tā ir.

Es arī uzskatu, ka ārkārtīgi svarīgi ir tas, ka Pamattiesību harta ir šo lēmumu elements, un es vēlos piebilst, ka Pamattiesību harta ir Eiropas kompass un instruments. Nevaru iedomāties, kā valsts, kas vēlas būt ES dalībvalsts, var vienlaikus sevi nodalīt no tā, kas veido ES morāli, filozofiju un politisko pamatu.

Mans kolēģis Duff kungs uzstājās ar kritisku runu saistība ar Lielbritānijas valdības nostāju, kad tā pieprasīja izņēmuma tiesības. Es atrodos labākā pozīcijā. Polijas valdība, kas pieprasīja izņēmuma tiesības Polijas cilvēku pieņemtā lēmuma dēļ, pamet pilnvaras. Es vēlos paust lielas cerības, ka no tā izrietošās politiskās pārmaiņas, kas notikušas manā valstī, un cienot Polijas solidaritātes tradīciju, Polija pilnībā ņems vērā Pamattiesību hartu. Polija pilnībā pievienosies Pamattiesību hartai bez nekādām izņēmuma tiesībām.

  Alain Lamassoure (PPE-DE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, kā Francijas partijas UMP vairākuma spīkers es apsveicu Portugāles prezidentūru un esmu gandarīts par šo vienošanos attiecībā uz Līguma tekstu. Tas paplašinātajai Eiropai nodrošina noteikumus, kas tai vajadzīgi, lai funkcionētu efektīvi un demokrātiski.

Kā līdzreferents jautājumā par Eiropas Parlamenta jauno sastāvu esmu arī gandarīts par Padomes piekrišanu saistībā ar rezolūcijas priekšlikumu, par ko Parlaments nobalsoja 11. oktobrī. Tādējādi Padome apstiprināja definīciju, ko ierosinājām attiecībā uz līdzsvaroto proporcionalitāti, šī principa izteikšanu skaitļos, Eurostat datu izmantošanu, lai novērtētu iedzīvotāju skaitus, un vēlmi rast stabilāku sistēmu pēc 2009. gada.

Padomes piekrišana ir vairāk nekā 100 % piekrišana; tā ir 101 % piekrišana, jo Padome pievienoja papildu vietu Itālijai, nepaskaidrojot – kādēļ. Šajā saistībā man radušies divi komentāri.

Pirmais komentārs, kā jūs sacījāt, priekšsēdētāja kungs, ir par to, ka visi Parlamenta deputāti paturēs tiesības balsot, pat priekšsēdētājs un pat 73. Itālijas deputāts pretēji tam, ko var dzirdēt izplatītajās baumās.

Mans otrs komentārs ir par to, ka 73. Itālijai piešķirtā vieta neatbilst līdzsvarotās proporcionalitātes principam, kas paredzēts Līgumā un ko ierosinājis Parlaments un pieņēmusi Padome. Tādēļ mums jānodrošina, ka lēmums piemērot 9.a pantu ir neapstrīdams, pirms EKT un referenti ierosina pārskatīt projektu, lai Parlaments ņemtu vērā Eiropadomes vēlmes.

  Priekšsēdētājs. − Paldies jums arī par ziņojumu par vietu sadali, kā arī paldies Severin kungam. Esat paveikuši lielisku darbu, un mēs esam bijuši jums līdzās 99 % no tā.

  Bernard Poignant (PSE) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs, „nekas nav iespējams bez cilvēkiem; nekas nav ilgstošs bez iestādēm”. Tā sacīja Jean Monnet, un tas ir labi piemērots mūsu situācijai.

Vai Līgums ir nevainojams? Protams, nē! Jean Monnet ir atbilde arī uz to. Attiecībā uz Romas līgumu viņš rakstīja, ka sev nejautā, vai Līgums varētu būt bijis labāks, jo tas atbilda visam, kas tajā brīdī bija iespējams, un laikmeta gudrībai. 1957.–2007. gads. Vai mēs riskējam, sākot no jauna? Nē, protams, nē! Nebūs trešā līguma. Pietiek ar vienu krīzi. Divas ir par daudz. Jean Monnet atkal ir atbilde: „Es vienmēr esmu domājis, ka Eiropu veidos cauri krīzēm un ka tā sastāvēs no šo krīžu risinājumiem.” Tāds risinājums ir šis Līgums.

Tomēr acīmredzot visi tam nepiekrīt, jo mūsu Lielbritānijas draugi tik dedzīgi vēlas iegūt izņēmuma tiesības. Es dzīvoju pussalā, tādēļ saprotu salinieku mentalitāti. Tomēr Jean Monnet to pieredzēja 1951. gadā ar oglēm un tēraudu. Viņi nebija ieinteresēti, viņiem to piedāvāja, un viņi piekrita. Atcerieties Tony Blair. Viņš parakstīja Māstrihtas līguma Sociālo protokolu. Mēs noteikti redzēsim, kā kāds Lielbritānijas kolēģis kādu dienu paraksta Pamattiesību hartu. Būsim pacietīgi; atcerieties Ķīnas diplomātu, kurš reiz sacīja, ka viņš apbrīno Eiropas konstrukcijas gudro lēnību. Turpināsim darbu.

Protams, vēlos beigt runu, apsveicot Portugāles prezidentūru, un, tā kā esmu EP deputāts no Francijas, es lepojos ar savu portugāļu prezidentu un apstākļiem, kas nozīmē, ka tagad mums, šķiet, ir divi par vienu cenu.

  Hartmut Nassauer (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ar vienu cirtienu Eiropas Savienība ir izkļuvusi no sava konstitucionālā strupceļa. Jaunā ES būs spējīgāka rīkoties, demokrātiskāka un pārredzamāka, kā arī varēs sekmīgāk pildīt savus pienākumus ES un pasaulē. Tas ir labi, šajā saistībā es sveicu Portugāles prezidentūru. Ceru, ka neiebildīsiet, ja ar lepnumu piebildīšu, ka Padomes Vācijas prezidentūra sāka šo virzību uz Lisabonu, jo esmu vācietis.

Visas problēmas vel nav atrisinātas. Absurdā epizode saistībā ar 751 vietu mandātu un priekšsēdētāja balsstiesībām to skaidri parādīja. Nevajadzētu vispār būt nekādām šaubām saistībā ar to, ka Padome nav pilnvarota atcelt ievēlēta deputāta tiesības balsot, neatkarīgi no šī deputāta amata. Esmu pateicīgs, ka gan priekšsēdētājs, gan Parlamenta pārstāvji starpvaldību konferencē to skaidri un nepārprotami norādīja.

Tomēr šeit pastāv problēma. Tā attiecas uz Parlamenta sastāvu, kas ir neskaidrs, sākot no 2014. gada. Esmu pārliecināts, ka tas būs saistīts ar tādas sistēmas atrašanu, kas nosaka un regulē Parlamenta sastāvu saskaņā ar objektīviem kritērijiem, neatkarīgi no politiskām kaprīzēm. Nevar būt tiesa, ka Padome efektīvi sadala Parlamenta vietas, it kā tā būtu mājas kungs. Mums tas jāpanāk, tuvojoties 2014. gadam.

Viens svarīgs panākums, iespējams, nav pienācīgi novērtēts: subsidiaritātes principa stiprināšana. Tas ir ļoti svarīgs solis, lai iesaistītu valstu parlamentus atbildībā par Eiropas likumdošanas veidošanu tiktāl, ciktāl uz to attiecas subsidiaritāte. Subsidiaritāte un nepieciešamība nostiprināt Kopienu, nevis to vājināt, Komisijas priekšsēdētāj. Mēs uz to tieksimies arī nākotnē. Es tikai varu lūgt valstu parlamentiem pilnībā izmantot šīs jaunās iespējas.

(Aplausi)

  Richard Corbett (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, arī es apsveicu šo vienošanos, kas, neskatoties uz dažām tādām dīvainībām kā papildu vieta Itālijai, ir laba pakete, kura pelnījusi ratifikāciju un ļaus ES funkcionēt labāk, uzlabojot arī tās demokrātisko pārskatatbildību.

Ļaujiet man atvēlētajā minūtē runāt par otro minēto aspektu. Kirkhope kungs nupat vaicāja, vai esam atbildējuši uz Lākenas deklarācijā uzdotajiem jautājumiem saistībā ar ES padarīšanu par demokrātiski pārskatatbildīgāku un tuvāku pilsoņiem. Es teiktu, ka noteikti esam pavirzījušies tam tuvāk. Atcerēsimies vienu, ka, kad Līgums stāsies spēkā, nevienu Eiropas tiesību aktu nepieņems bez, pirmkārt, iepriekšējas pārbaudes katras dalībvalsts parlamentā, otrkārt, Ministru padomes apstiprinājuma, kuras sastāvā būs valstu ministri, kas ir pārskatatbildīgi tiem pašiem dalībvalstu parlamentiem, un, treškārt, šī EP apstiprinājuma ar tā deputātiem, kurus tieši ir izvēlējušies pilsoņi, lai tie konkrēti risinātu Eiropas problēmas Eiropas līmenī.

Tāds pārskatatbildības līmenis nepastāv nevienā citā starptautiskā struktūrā. Paverieties uz Pasaules Tirdzniecības organizāciju. Paskatieties uz SMF. Paverieties uz Pasaules Banku. Paskatieties uz ESAO. Jebkur – nekur starptautiski nepārsniedz tādu demokrātiskās pārskatatbildības līmeni. Tiem, kas ir patiesi norūpējušies par demokrātisku pārskatatbildību starptautiskās struktūrās, būtu jākoncentrē uzmanība uz šīm iestādēm un organizācijām. Mums būtu jālepojas ar mūsu sasniegumiem mūsu demokrātiskajā ES.

  Bogdan Klich (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, mums nav jauna Līguma, un jau tas vien nodrošina gandarījumu. Tomēr ir kaut kas svarīgāks – šis Līgums ir labs. Tas ir labs Līgums, jo reaģē uz problēmām, ar ko Eiropa šodien saskaras.

Turklāt tas sasniedz mērķus, ko Lākenas deklarācijā paziņoja kā saistošus pirms sešiem gadiem. Saskaņā ar šiem mērķiem, Līgums sakārto un vienkāršo gan iestāžu regulējumu, gan ES juridisko sistēmu. Tas padara ES demokrātisku, cita starpā nostiprinot Parlamenta kā likumdevēja nozīmi. Tas pietuvina ES tās pilsoņiem, un viens no veidiem, kā tas to panāk, ir ar pilsoņu iniciatīvu.

Jautājums ir, vai ES, pateicoties Līgumam, būs lielāka nozīme pasaulē un vai tā varēs rīkoties efektīvāk? Tomēr tas nav atkarīgs tikai no iestādēm, ko ievieš vai izmaina Līgums; tas atkarīgs pirmām kārtām no dalībvalstu vadītāju politiskās gribas. Ja tās trūks, visa iestāžu reforma būs bijusi velta. Lai Līgums nebūtu mirstošs likums un dokuments, es vēlos lūgt kopienas politisko gribu Līguma parakstīšanas brīdī un pēc tā ratifikācijas.

  Adrian Severin (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, Reformu līguma teksts, pat ko Lisabonā panāca vienošanos, ir nepārprotams progress, solis uz priekšu integrētās Eiropas vēsturē – es to vēlos saukt par Eiropas apvienošanos. Tādēļ tas jāsagaida ar apsveikumiem.

Tomēr, lai arī tas ir svarīgs solis, tas nav pēdējais solis. Īsā laikā ir ļoti svarīgi ratificēt Līgumu visās 27 dalībvalstīs. Visiem būtu jābūt skaidram, ka nav ne B plāna, ne C plāna. Pēc ratifikācijas mums ir jāturpina vidējā termiņā un ilgtermiņā īstenot nepieciešamās reformas un politikas virzienus līdz panāksim pilnīgu atkalapvienošanu starp Eiropas vēsturi un ģeogrāfiju, kas panākta saistībā ar Eiropas starpvalstu demokrātiju.

Šajā brīdī, kad atviegloti uzelpojam, ir arī ļoti svarīgi atbrīvoties no demokrātiskās liekulības un demagoģijas, kā arī atzīt, ka šajā sarežģītajā pasaulē politiskai pārvaldībai vairāk nekā jebkad agrāk nepieciešama profesionāla kompetence, kam nevarētu piemērot referendumus. Mums cilvēkiem jāprasa ar „jā” vai „nē” izlemt par principiem un pamatprincipiem, nevis par sarežģītiem tehniskiem jautājumiem un sarežģītiem kompromisiem. Attiecībā uz pārējo mums jāievēro neobligātā mandāta princips.

Tomēr mums arī jāatzīst, ka progress, ko šodien svinam tika panākts uz pārredzamības un patiesuma rēķina. Plaisa starp tautām un mums, politiskajiem vadītājiem, pēc Lisabonas ir vismaz tikpat liela, kāda tā bija pirms tam. Līdz nelikvidējam šo plaisu, šampanieša pudeles mums būtu jātur neatvērtas.

  Jan Zahradil (PPE-DE). - (CS) Priekšsēdētāja kungs, kā bijušais Konvencijas par Eiropas nākotni loceklis, kā vienīgais valsts parlamentārietis, kas iesaistījās sarunās, un kā pārliecināts Konstitūcijas oponents kopš paša sākuma esmu gandarīts sacīt, ka Lisabonā vismaz zināmā mērā virsroku ņēma veselais saprāts.

Eiropas Konstitūcijas pati koncepcija bija kļūdaina no paša sākuma. Esmu priecīgs, ka tā ir atcelta, un esmu priecīgs, ka mana valsts bija starp valstīm, kas tajā sniedza savu ieguldījumu. ES nav valsts, tā nekad nebūs valsts, un tādēļ tai nevar būt konstitūcija. ES jāveido uz starpvaldību līguma, ar kuru dalībvalstis ir visa Eiropas integrācijas procesa stūrakmeņi.

Attiecībā uz saturu – katram no mums patīk un nepatīk konkrēti tā aspekti. No vienas puses, es esmu personiski gandarīts par valstu parlamentu un valstu izpildorgānu nozīmes nostiprināšanu tā sauktajā elastīguma klauzulā. No otras puses, man nepatīk, ka ir samazinātas valstu veto tiesības. Tomēr, būdams reālists, es apzinos, ka mēs esam sasnieguši visu iespējamo.

Tomēr par svarīgu es uzskatu, ka pirmo reizi ES vēsturē mākslīgs jēdziens, kas izstrādāts uz zaļā galda, bija zināmā mērā jāpārstrādā, pēc tā izmēģināšanas realitātē. Tas man liek cerēt, ka ES nākotnē turpinās parādīt, ka tā var atteikties no konkrētiem jēdzieniem, kas izrādās nepiemēroti, piemēram, piecdesmitgadīgais novecojušais federālistu modelis. Tas man liek cerēt, ka ES spēs virzīties uz patiesu, elastīgu, decentralizētu starpvaldību organizāciju, kas spēj risināt 21. gadsimta problēmas.

Priekšsēdētāja kungs, es tomēr ticu, ka Parlaments neļausies kārdinājumam atdzīvināt jau mirušo konstitūcijas ideju, jo tas tikai parādītu, ka tā ir ziloņkaula tornis.

  Andrzej Jan Szejna (PSE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es nebiju domājis, ka pagājušā nedēļa beigsies tik sekmīgi.

Pirmkārt, Lisabonas sammitā mēs pieņēmām jaunu Reformu līgumu, kas ir milzīgs panākums, un es silti sveicu premjerministru José Sócrates, priekšsēdētāju Barroso un mūs visus. Tas notika bez jebkādiem mēģinājumiem piemērot veto vai bez jebkādām papildu cīņām par tā galīgo redakciju. Manuprāt, tas nozīmē, ka Eiropas Savienība ir pārvarējusi iestāžu krīzi.

Otrkārt, ir labas ziņas no manas valsts, kur pēdējās dienās notikusī antieiropas un ekstrēmi labējās valdības gāšana ir neapstrīdama izdošanās. Polijas cilvēku nostāja ir apstiprinājums manis vairākkārt sacītajam, ka vairākums poļu atbalsta Eiropas integrāciju; poļi vēlas, lai Polija būtu ES partneris, nevis oponents.

Šādi noteiktumi noteikti iedveš optimismu par mūsu kopējā Eiropas projekta nākotni. Es uzskatu, ka ES ir gatava risināt nākotnes problēmas, un, kā Sócrates kungs pareizi novēroja, ES ir tagad stiprāka un iekšēji saistītāka struktūra, kā arī neapšaubāmi spēcīgāks partneris starptautisko pasaules attiecību sarunās. Padomes priekšsēdētāja un Augstā pārstāvja ārpolitikas un drošības politikas jautājumos amati ir potenciāli instrumenti, kas, ka pilnība tiks izmantoti, var pozitīvi nostiprināt ES tēlu.

Viens no šīs vienošanās svarīgākajiem panākumiem turklāt ir tas, ka Pamattiesību harta ir ieguvusi juridiski saistošu raksturu. Es ceru, ka Polijas jaunais parlaments atcels lēmumu neietvert Polijas pilsoņus hartas IV nodaļas „Solidaritāte” noteikumos. Šī nodaļa ietver noteikumus, kas attiecas uz darba ņēmēju un arodbiedrību tiesībām, kas ir jo īpaši svarīgas poļiem un Eiropas kreisajiem.

  Tunne Kelam (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos apsveikt Portugāles prezidentūru par lielisko rezultātu, ņemot vērā apstākļus. Taču mums jāpatur prātā viena lieta: joprojām ir jasasniedz Konvencijas par Eiropas nākotni pamatmērķis, proti, pārvarēt plaisu starp iestādēm un Eiropas pilsoņiem. Tagad mūsu rīcībā ir instruments, ar ko piemērot Eiropas politikas virzienus. Mums nepieciešama politiskā griba un apņemšanās. Tagad viss attiecas uz īstenošanu, un ir divi principi, uz kuriem mums būtu jāpamato šī Lisabonas līguma īstenošana. Pirmkārt, tas ir subsidiaritātes princips.

ES kompetenču noteikšana nepārprotami ir ļoti pozitīvs sasniegums, kas saistīts ar valstu parlamentu pieaugošu nozīmi un atbildību, jo mūsu pilsoņiem būtu jāsaprot, ka EK risinās Kopienas problēmas efektīvi un vienlaikus atturēsies no iejaukšanās viņu dzīvēs, kad tas būs lieki.

Otrkārt, tas ir princips, kas saistīts ar solidaritāti, kura ir EK pamatvērtība. Vienojoties par līdzsvarotas proporcionalitātes izmantošanu, veidojot nākotnes EP, ir skaidra šīs solidaritātes liecība, un par to esmu pateicīgs. Vēl vien būtiska šīs solidaritātes pārbaude būs kopējas ārpolitikas izveidei saistībā ar enerģētikas drošību, kā pagājušajā mēnesī ierosināja EP, ietverot īpašu Augsto pārstāvi energotaupīgas jautājumos, kas strādās saistībā ar jauno Augsto pārstāvi ārpolitikas jomā.

Visbeidzot vēlos citēt kādu labu solidaritātes apliecinājumu, kad pagājušā gada maijā Samarā priekšsēdētājs Barroso sacīja savam Krievijas kolēģim, ka ES izpratnē par solidaritāti Polija un Igaunija ir tikpat svarīgas kā Vācija un Portugāle.

  Jerzy Buzek (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, pēc Lisabonas augstākā līmeņa sanāksmes diskusijas par Eiropas Līgumu var uzskatīt par slēgtām, jo tagad mums ir viens galvenais mērķis – ratificēt Līgumu pēc iespējas ātrāk un efektīvāk.

Parlaments šajā jautājumā ir nozīmīgs. Lūdzu, paturiet prātā, ka saskaņā ar Līgumu mums piemīt lielāka nozīme, nekā līdz šim. Jāapsver trīs aspekti. Augstā pārstāvja ārpolitikas un drošības politikas jautājumos nozīmes un uzdevumu apraksts un šī pārstāvja ievēlēšanas jautājums, kas ir kopējs lēmums ar Eiropadomi, sākot no 2009. gada 1. janvāra. Mums nepieciešams sagatavot kopīgu lēmumu vairākās jomās, pirmām kārtām, drošības un tieslietu administrācijas jomās. Treškārt, mums jāorganizē politiskas debates, lai precizētu principus, ar ko saskaņā rīkosies Eiropadomes priekšsēdētājs, jo īpaši ņemot vērā viņa attiecības ar EP.

Tomēr vissvarīgākā lieta ir ratifikācija, un tā lielā mērā atkarīga no mums – EP deputātiem. Tā notiks dažādos veidos katra valstī. Mums jāatrod veids, kā pārliecināt pilsoņus, ka šis ir panākums ne tikai ES, ne tikai politiķiem, bet arī galvenokārt pilsoņiem. Tas ir mūsu galvenais uzdevums – ratifikācija. Paldies un apsveicu!

  José Sócrates, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vēlos jums pateikties par lieliskajām debatēm saistībā ar Lisabonas līgumu.

Pirmkārt, sakiet par šo Līgumu, ko vēlaties, taču viena lieta ir neapstrīdama – Eiropa, pateicoties šim Līgumam, ir stiprāka. Šis Līgums apstiprina Eiropas vērtības, labās vērtības, kas vienmēr ir bijušas Eiropas integrācijas projekta pamatā. Šis Līgums sekmē Eiropas ekonomiku un rada nosacījumus, lai Eiropa labāk pildītu savus uzdevumus pasaulē.

Kā daudzi ir novērojuši, šis ir Līgums, kas padara Eiropas iestādes un Eiropas politiskos darbus demokrātiskākus. Šis Līgums nodrošina 27 dalībvalstu ES efektīvāku lēmumu pieņemšanu. Tiem, kam patīk demokrātija, patīk arī, ka to novērtē kā metodi, kas ļauj efektīvi pieņemt lēmumus, un visi tiek, kuri seko līdzi Eiropas politiskajai dzīvei, saprot, ka Eiropai bija nepieciešama efektīvāka lēmumu pieņemšana.

Visbeidzot es arī vēlētos sacīt, ka jebkurš, kurš apšauba Līgumu un Eiropas spējas, lūdzu, pamostieties realitātē; pasaule jau ir nonākusi pie secinājuma par šo Līgumu. Eiropa ir kļuvusi stiprāka, spējīgāka reaģēt uz globālām problēmām, spējīgāka reaģēt uz stratēģiskām problēmām, un kopš Lisabonas pasaule Eiropu aplūko cerībā, ka tā atkal uzņemsies savus pienākumus pasaulē.

Nē, šis Līgums nozīmē progresu mums. Citi cilvēki jau ir to pateikuši par Eiropu: nē, neapšaubiet; mostieties, mēs esam stiprāki. Eiropa kopš vienošanās Lisabonā ir tik pārliecināta kā nekad agrāk un tagad atrodas pozīcijās, lai risinātu nākotni; tā var no aizsardzības pāriet uz uzbrukumu.

Graham Watson savā runā minēja Pessoa. Vēlos viņam pateikties par viņa personisko laipnību, jo Pessoa ir viens no mūsu lieliskajiem dzejniekiem, un es vēlreiz vēlos viņu citēt. Viņš reiz runāja par „nostaļģiju par nākotni”. Arī es kā eiropietis jūtu nostaļģiju par nākotni, un esmu nostalģisks par laiku, kad Eiropā diskutēja par nākotni, parādīja vadību, esmu nostalģisks par tām dienām, un es uzskatu, ka šis Līgums nodrošina apstākļus, lai Eiropa spētu to darīt.

Ja ļausiet man, priekšsēdētāja kungs, es vēlos paskaidrot dažas lietas. Pirmām kārtām par EP priekšsēdētāju es vēlos deputātiem sacīt, ka nevienam nekad neienāca prātā, ka Padome varētu ierosināt EP priekšsēdētāja balsstiesību atcelšanu. Priekšsēdētājs, protams, saglabās šīs tiesības; es nezinu, kā radās šī nepareizā doma, bet Padome izlēma, ka Parlamentā būs 751 deputāts (750 deputāti un priekšsēdētājs). Nākamais – Joanīnas klauzulas jautājums ir atrisināts, kā vienmēr sacīju, ka to atrisinās. Joanīnas klauzulai jābūt juridiski saistošai, bet tai nav jābūt Līgumā, un ierosinātais risinājums, kas paredz deklarāciju un protokolu, ir pilnībā saskaņā ar mums piešķirto mandātu.

Es arī vēlos uzslavēt iepriekšējo prezidentūru, kā vienmēr esmu to darījis, un vienmēr darīšu. Šī Līguma procesa laikā bija divi izšķiroši brīži. Pirmais bija pagājušā gada oktobrī, kad Angela Merkel izlēma Līgumu padarīt par savas un nākotnes prezidentūru galveno jautājumu. Šādam lēmumam bija nepieciešama politiskā drosme, un tas bija politiskais risks. Vienlaikus neviens nedomāja, ka tam bija lielas izdošanās izredzes. Es atgādināju šo izšķirošo brīdi, jo Eiropai bija jāatgriežas politikā un arī jāatgūst drosme un jāiesaistās politiskajā riskā. Otrs izšķirošais brīdis, ka esmu sacījis iepriekš, bija tad, kad izlēmām, izmantojot iepriekšējās Padomes iespēju, panākt vienošanos oktobrī, nevis decembrī.

Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, es vēlos beigt uzstāšanos, sakot, ka noteikti daudzi cilvēki un daudzi cilvēki Eiropā nav apmierināti ar šo Līgumu, tāpat kā nebūtu ar jebkuru citu līgumu. Tomēr varbūt ir daži, kas gribētu citādāku Līgumu, un ar viņiem ir vērts organizēt dialogu, lai pateiktu viņiem, ka šajā brīdī alternatīva bija vai nu apstiprināt šo Līgumu vai palikt iestāžu krīzē.

Es domāju, ka visi, kas saprot, ka politiķim ir jārisina realitāte, nevis fantāzija, atbalstīs Lisabona pieņemto lēmumu. Attiecībā uz ratifikāciju, es vēlos skaidri norādīt, ka tas ir katras dalībvalsts kompetencē. Tomēr kā demokrāts nevaru pieņemt to viedokļus, kas argumentē, kas ratifikācija jāveic ar valstu referendumiem, mēģinot samazināt pārstāvniecisko demokrātiju un apšaubot parlamentāras ratifikācijas likumību.

(Aplausi)

Es esmu demokrāts, un Eiropa ir demokrātiska, un, būdami demokrāti, mēs katrai valstij ļaujam izlemt par labāko ratifikācijas metodi.

Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, jā, es esmu ļoti lepns, es esmu ļoti gandarīts, es jūtos ļoti pagodināts, ka kopā ar citiem piedalījos vēsturiskā un izšķirošā brīdī, brīdī, kad pasaulē nāca Lisabonas līgums, jo tas nozīmē, ka Eiropa virzīsies uz priekšu.

(Skaļi aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Padomes priekšsēdētāj, es arī vēlos sirsnīgi pateikties jo īpaši ārlietuministram Luķs Amado, Manuel Lobo Antunes, kā arī vēstniekam Mendonēa e Moura un Juridiskajam dienestam, ko koordinē Jean-Claude Pires.

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs, Thyssen kundze uzdeva konkrētu jautājumu. Vai ir iespējams progress no pašreizējā brīža līdz ratifikācijai? Kā es sacīju, nodrošinot Eiropas pilsoņiem rezultātus, mēs varam izveidot pareizo politisko vidi, lai sekmētu ratifikāciju.

Būtu kļūdaini palēnināt mūsu darbu, un tas būtu pretrunā divpusējai stratēģijai, kas ir Komisijas centrāla stratēģija; turklāt Komisija paziņoja, ka mums vienlaikus jāatrisina iestāžu problēmas un jānodrošina konkrēti rezultāti mūsu pilsoņiem. Gluži pretēji šī Komisijai, un, esmu pārliecināts, ka arī šis Parlamentam, būtu jābūt aktīviem – un kopā mēs varētu būt vēl aktīvāki – sekmējot Eiropas pilsoņu darba kārtību.

Otrais jautājums bija par paziņošanu un demokrātiju. Paziņojumi par līgumu un tā izskaidrošana mūsu sabiedrībai ir pirmām kārtām valstu iestāžu pienākums. Tomēr tas ir arī Eiropas iestāžu uzdevums. Es piekrītu Queiró kunga sacītajam par EP nozīmi šajā jautājumā. Mēs Komisijā esam gatavi uzņemties mūsu pienākumu, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm un EP.

Es piekrītu Kelam kunga un Nassauer kunga komentāriem par subsidiaritāti. Ir ļoti svarīgi uzsvērt pievienoto vērtību, ko attiecībā uz demokrātiju nodrošina šis Līgums. Tas padara Eiropu demokrātiskāku un pārskatatbildīgāku, kā arī spēcīgāk uzsver subsidiaritāti. Subsidiaritāte ir veids, kā nostiprināt Eiropu un Eiropas iestādes, nevis novājināt tās, jo, strādājot tuvu pilsoņiem, iestādes iegūst vairāk leģitimitātes un var pieņemt labākus lēmumus.

Es arī uzskatu, ka mūsu paziņojumā, kā uzsvēra Corbett kungs, ir pareizi paskaidrot jauno demokrātisko dimensiju. Mēs ES esam lepni, ka mums ir tāda demokrātijas sistēma. Mēs to vienmēr varam uzlabot, taču pasaulē nav citas vietas, kur būtu tāda demokrātiska dalība starpvalstu līmenī, kāda ir ES.

Mums arī saistībā ar paziņojumu būtu skaidri jānorāda mūsu nostiprinātā spēja rīkoties pilsoņu vārdā jomās, kas viņiem rada bažas, piemēram, klimata pārmaiņas, enerģētika un migrācija. Šīs ir konkrētas mūsu pilsoņu bažas, un mēs tās risinām. Tāpat saistībā ar paziņojumu mums būtu jāuzsver nostiprinātā spēja rīkoties starptautiskā arēnā.

Visbeidzot es vēlos uzsvērt punktu, ko skaidri precizēja Poignant kungs, un pateikties viņam par Jean Monnet nozīmes uzsvēršanu. Tiesa, ka šis nav nevainojams Līgums, bet dažreiz cilvēki saka, ka mēs atsakāmies no dibinātāju tēvu vērtībām un apņēmības. Tas nav tiesa. Mēs darām to, ko Jean Monnet un daudzi citi ir teikuši – mēs šo kopējo projektu veidojam pas à pas (soli pa solim), un mums tas jādara, tagad piekāpjoties, lai pildītu savu pienākumu pilsoņu priekšā, kā arī lai pildītu konkrētus uzdevumus un nodrošinātu konkrētus rezultātus.

Lisabonas sammits, kurā galveno vērību pievērsa Līgumam un iestādēm, bet otrajā dienā – virziena parādīšanai uz globalizāciju, kā arī veida norādīšanai, kā mēs kopā varam nostiprināt mūsu spēju rīkoties, lai varam risināt globalizācijas problēmas, patiesi ir noteicis Eiropas nākotnes darba kārtību. Tādēļ tas bija lielisks panākums, un Portugāles prezidentūrai, dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai būtu tas jāsvin un jālūkojas nākotnē ar atjaunotu pārliecību.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Liels paldies, Komisijas priekšsēdētājs. Šīs debates ir parādījušas, ka varam ticēt mūsu Eiropas kontinenta nākotnei. Mēs strādāsim apņēmīgāk, lai to panāktu. Liels paldies.

Debates ir slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es pirmām kārtām sveikšu dalībvalstu vadītājus saistībā ar vēsturisko vienošanos, ko viņi panāca Lisabonā un kas pieliek punktu daudziem institucionālās nenoteiktības gadiem. Es atzinīgi vērtēju drosmīgo politiķu nerimstošo darbu, gudrību un pragmatismu, kas piemīt Francijas prezidentam Nicolas Sarkozy un lieliskajai Angela Merkel Vācijas prezidentūrai, ar kuru viņi 2007. gada pirmajā pusē nolika uz ceļa institucionālo darba kārtību. Es vēlētos šajos apsveikumos ietvert arī atzinību par lielisko un milzīgo darbu, ko paveicis priekšsēdētājs Valéry Giscard d’Estaing. Šī vienošanās ietver lielus politiskus panākumus, ko nodrošināja vecais teksts. stabila ES prezidentūra, par Eiropas diplomātiju atbildīga persona un jauns balsošanas mehānisms ar paplašinātu kvalificētā balsu vairākuma piemērošanas jomu, vienlaikus nostiprinot EP pilnvaras. Man žēl, ka vairs nav iekļauti ES simboli (karogs, himna un moto). Šajā Līgumā ņem arī vērā Francijas un Nīderlandes cilvēku sniegtos vēstījumus, kuri noraidīja veco Līgumu, jo jaunajā Līgumā nav saglabāts konstitūcijas raksturs, kāds piemita vecajam tekstam, kā arī jaunais teksts neiecērt akmenī Līgumā par ES Eiropas valstu politikas virzienu apkopošanu, jo tie tā vietā ietilpst pašreizējā Eiropas demokrātijas funkcionēšanā.

  Alexandra Dobolyi (PSE), rakstiski. – (HU) Es uzskatu, ka tas ir milzīgs solis, ka Lisabonā politiķi, apzinoties savu atbildību un noliekot malā savus vēstures pārdzīvojumus, ir panākuši vienošanos par Līgumu, kura sagatavošana ilga sešus gadus un kas noteikts Eiropas seju nākotnē, kā arī regulējumu, kurš ļaus efektīvi funkcionēt.

Ir svarīgi, ka šī dokumenta, ko paredzēts parakstīt šī gada 13. decembrī, ratifikācijas process dalībvalstīs notiek bez aizķeršanās. EP ir vitāli svarīgi turpināt nodrošināt savu atbalstu Reformu līgumam, un šeit mēs atkal pievēršam dalībvalstu uzmanību uz to, cik nozīmīgs ir ratifikācijas process.

Ungārija vienmēr ir nemainīgi atbalstījusi konstitucionālo procesu un uzskatījusi, ka ātrāk vai vēlāk dalībvalstis atradīs kopsaucēju un sekmīgi virzīs uz priekšu Eiropas integrācijas procesu.

Kā EP Ārlietu komitejas loceklis es uzskatu, ka ir svarīgi uzsvērt, ka pieņemtais dokuments var pozitīvi sekmēt Eiropas Savienības ārpolitikas efektīvāku attīstību, kā arī uzlabot tās efektivitāti starptautiskajā diplomātiskajā arēnā. Tomēr ne jau tikai ārpolitikas jomā Reformu līgums, kā tas ir sagaidāms, ieviesīs izmaiņas, bet arī saistībā ar vairākiem citiem jautājumiem, kas ir vitāli svarīgi, lai ES funkcionētu efektīvi. Piemēram, tas paver iespēju, ka jaunais EP un jaunā EK, ko izveidos 2009. gadā, varēs sākt rīkoties uz efektīvāka, pārredzamāka un demokrātiskāka pamata.

Šiem kopējiem panākumiem pirmām kārtām un galvenokārt bija nepieciešama politiskā griba, lai īstenotu kopīgu rīcību, tādēļ tagad priecāsimies par Līgumu, bet procesa izdošanās nodrošināšanas interesēs mums pie tā jāapstājas; mums jāturpina piemērot mūsu kopīgas pūles, lai nodrošinātu, ka ratifikācijas process tiek pabeigt sekmīgi.

  Jules Maaten (ALDE), rakstiski. – (NL) Lai panāktu vienošanos par Reformu līgumu, aiz slēgtajām durvīm Lisabonā tika izsniegts pārāk daudz dāvanu. Itālija saņem papildu vietu Eiropas Parlamentā, Bulgārija saņem „evro” kiriliskā alfabētā, Polija var turpināt bloķēt lēmumu pieņemšanas procesu vairākus nākamos gadus, savukārt Austrija var neiekļaut Vācijas studentus savās universitātēs. Šāda tirgošanās bija raksturīga Viduslaikiem un ir pretrunā mūsu centieniem panākt lielāku pārredzamību ES.

Tomēr varam būt gandarīti, ka beidzot, pēc vairākiem debašu gadiem, esam panākuši pilnīgu vienošanos, jo šis Līgums uzlabo pašreizējo situāciju. Tā nav viselegantākā vienošanās, taču tā nodrošina Eiropā vairāk demokrātijas. Tā nodrošina EP un valstu parlamentiem lielāku ietekmi, ļaujot Eiropas pilsoņiem piemērot tiešāku ietekmi politikai. Tas atbilst kopējai enerģētikas politikai un kopējai ārpolitikai. Ir nepieciešama Kopenhāgenas kritēriju strikta piemērošana, un beidzot tiek nodrošināta arī lielāka demokrātiskā pārskatatbildība, ieviešot „oranžo karti”, kas valstu parlamentiem dod iespēju apstrīdēt ES tiesību aktus, pamatojoties uz subsidiaritāti.

  Witold Tomczak (IND/DEM), rakstiski. – (PL) Patiesība, kas saistīta ar Reformu līgumu, neatšķiras no patiesības par Eiropas Konstitūciju. Šie dokumenti pārveido starptautisko organizāciju – EK, kā arī savienību starp tās locekļiem – ES par kontinentālu supervalsti. Tie arī ietekmē šīs supervalsts atzīšanu (pievienojot Eiropas 1950. gada Cilvēktiesību konvenciju, kuras parakstošās puses var būt tikai valstis). Tie atver jaunu ceļu, lai izstrādātu vienotu Eiropas likumu, neiesaistot dalībvalstis (EKT interpretējot Pamattiesību hartu). Varētu pavadīt ilgu laiku, uzskaitot līdzvērtīgi svarīgus piemērus.

Ņemot vērā šo situāciju, esam saskārušies ar problēmu attiecībā uz Eiropas tautu tiesību nodrošināšanu jaunajā supervalstī, jo līdz šim dalībvalstis nodrošināja šīs tiesības savām tautām. Šo problēmu Reformu līgums vispār neskar. Tā kā tautu tiesības neapšaubāmi ir cilvēktiesības kopienas līmenī supervalsts izveidošanas projekta dēļ, mēs saskaramies ar cilvēktiesību krīzi Eiropā.

Tādēļ mums ir jānoraida Reformu līgums un jāsāk svarīgs darbs pie sistēmas, lai nodrošinātu tautu tiesības Eiropas integrācijas apstākļos. Ja to nedarīsim, Eiropai draudēs vēl viens totalitārisma sprādziens.

SĒDI VADA: A. VIDAL-QUADRAS
priekšsēdētāja vietnieks

8. Darba kārtība

  Priekšsēdētājs. − Dāmas un kungi, ar politisko grupu piekrišanu un saskaņā ar Reglamentu es ierosinu šādus šīs sesijas darba kartības grozījumus.

Pirmām kārtām es ierosinu balsot par iesniegtajām rezolūcijā, lai noslēgtu debates par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi un pārceltu šīs debates uz nākamo sesiju Briselē.

  Graham Watson ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es iebilstu pret darba kārtības punktu saskaņā ar 166. pantu, atsaucoties uz 45., 77., 89., 113. un 155. pantu. Mēs vakar pieņēmām lēmumu, lai šajā nedēļā balsosim par rezolūciju par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi, un mana grupa uzskata, ka mums būtu tas jāievēro. Es zinu, ka tiek mēģināts balsot par šo lēmumu atkārtoti, bet ceru, ka Parlaments nepieļaus tādu aprobežotu pieeju politikai.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Vai ir vēl kādi komentāri?

  Hannes Swoboda PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, tagad tas attiecas arī uz maniem kolēģiem deputātiem. Mēs nebijām informēti par šo iesniegumu. Vakar bija problēmas ar paziņojumiem. Ne Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupa, ne mana grupa nebija informēti par šo pieprasījumu. Tādēļ esam jutušies samēra neievēroti un atturējāmies no balsojuma. Mēs abi, t.i., mans kolēģis deputāts Daul kungs un es, šorīt iesniedzām priekšlikumu rūpīgi izskatīt šo rezolūciju. Mēs ņemam vērā vēlmi panākt rezolūciju un to pieņemam ar nosacījumu, ka to rūpīgi izskatām. Pēc augstākā līmeņa sanāksmes mūsu rīcībā būs visa informācija, tādēļ ierosinām atlikt priekšlikumu līdz būs notikusi sanāksme.

  Daniel Cohn-Bendit Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es nezinu, cik stipri ir paziņojumi lielajās grupās. Vienmēr esam teikuši, ka vēlamies rezolūciju – ģenerālsekretariāti ir par to informēti. Esam teikuši, ka, ja iebildīsiet pret šo, mēs iebildīsim balsojumā, kas notiks pirmdien no rīta un kas ir mūsu tiesības. Mēs vienmēr esam to sacījuši, un, ja neesat to sapratuši, tā ir jūsu problēma, nevis mūsu.

Attiecībā uz saturu jāsaka, ka Krievijā pēdējās nedēļās ir pieņemts jauns tiesību akts pret ekstrēmistiem, piemēram, kas nepārprotami ierobežo preses un viedokļa brīvību. Tādēļ mēs gribam pieņemt rezolūciju pirms augstākā līmeņa sanāksmes, lai ES varētu paziņot savu nostāju par situāciju Krievijā, izmantojot šo rezolūciju. Mēs joprojām varēsim sagatavot rezolūciju par rezultātiem pēc sanāksmes, bet šim Parlamentam, kas vēlas būt politisks, būtu arī jāpieņem politiskās izpausmes brīvība ar vairākumu pirms sanāksmes, lai parādītu cietzemei Krievijai, ko EP mēs domājam par brīvību un demokrātiju.

(Aplausi)

  Martin Schulz (PSE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, mēs visi noteikti šo atbalstītu. Cohn-Bendit kungs skaidri pateica to, ko mēs visi domājam. Tomēr šajā Parlamentā ir Reglaments nevis tādēļ, ka vēlamies mocīt cilvēkus, bet tādēļ, ka lielām grupām, kurās ietilpst daudz vairāk par 200 locekļiem, arī ir problēmas, kuras jums, iespējams, Cohn-Bendit kungs, jūsu mazākajā grupā ir daudz mazākā mērā, proti, mums ir jāapspriežas vienam ar otru. Kad pievienoju Eiropas Tautas partiju (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupu savas grupas locekļiem, sanāk vairāk nekā 450 šī Parlamenta deputāti, kuriem nepieciešams mazliet laika, lai apspriestos.

Tādēļ es ierosinu darīt to, ko Cohn-Bendit kungs jau sacīja – informēt Krieviju, ka uzskatām, ka šis tiesību akts ir negodīgs un ka tas jāatceļ; Komisija un Padome var sākt savu darbu no turienes. Tas noteikti ir visa EP gribas apliecinājums, kas skaidri norādīta šajās diskusijās.

Rezolūciju, kas ietver 60-70 punktus, jāspēj izskatīt, jo tikai tā tā būs sekmīga. Tādēļ mēs pieprasām debates, rezolūcijas projektu un balsojumu nākamajā sēdē. Tas patiesībā ir godīgs kompromiss. Lūdzu, apstipriniet to!

  Priekšsēdētājs. − Dāmas un kungi, saskaņā ar mūsu Reglamentu Watson kunga sacītais ir tiesa, un tas noteikts Reglamentā. Tomēr nepārprotami saistībā ar šo jautājumu nav vienotības.

Saskaņā ar Reglamentu mēs atrisināsim šo problēmu vienīgajā iespējamajā veidā, kas ir, pamatojoties uz Parlamenta suverenitāti. Tādēļ mums būs divi balsojumi. Pirmais būs par to, vai vēlāties balsojumu par šo jautājumu. Ja rezultāts būs negatīvs, mēs negrozīsim darba kārtību. Ja izlemsiet, ka vēlaties balsot, mēs tad balsosim par punktu, noskaidrojot, vai balsojumu par rezolūcijām atliks vai neatliks.

Tādēļ es sāku balsojumu par to, vai Parlaments vēlas balsot par šo jautājumu.

(Parlaments izlēma balsot par jautājumu)

Tātad tagad es sāku balsojumu par priekšlikumu, ko jums ierosināju, t.i., pārcelt balsojumu par priekšlikumu rezolūcijām par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi uz Briseles sesiju. Tie, kuri balsos „par”, balsos par to, lai šo balsojumu pārceltu uz nākamo sesiju, un tie, kas balsos „pret”, balsos par to, lai darba kārtībā neieviestu grozījumus.

(Parlaments apstiprināja priekšlikumu)

Otrām kārtām es ierosinu par diviem ziņojumiem, kas iesniegti ceturtdienas debatēm no plkst. 15.00 līdz 16.00, tieši balsot ceturtdien plkst. 12.00.

– Margie Sudre ziņojums Zivsaimniecības komitejas vārdā par grozīto priekšlikumu Padomes regulai par zvejniecības partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Madagaskaras Republiku (COM(2007)0428 – C6-0064/2007 – 2007/0006(CNS)), un

– Emanuel Jardim Fernandes ziņojums Zivsaimniecības komitejas vārdā par priekšlikumu Padomes regulai par zvejniecības partnerattiecību nolīguma noslēgšanu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mozambikas Republiku (COM(2007)0472 – C6-0284/2007 – 2007/0170(CNS)).

Ja nav komentāru, mēs šos balsojumus tieši iekļausim ceturtdienas balsošanas laikā plkst. 12.00 pēcpusdienā.

  Christopher Beazley (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es iebilstu saskaņā ar Watson kunga minēto juridisko pamatu. Es tikai vēlos norādīt, ka esam piedalījušies ļoti svarīgās debatēs par demokrātijas palielināšanu ES. Šī taktika, kas acīmredzot bijusi sekmīga, parāda, ka demokrātija jāpiemēro vēl plašāk, pat šajā Parlamentā. Kā lielas grupas – PPE-DE grupa, kuras lepns loceklis es esmu –varu sacīt, ka par rezolūcijas nepieņemšanu vaino citas grupas. Tad atklāju, ka tāda bija vienošanās starp divām lielām grupām. Nepārprotami tas nav pareizais veids, ka turpināt.

Es pieņemu lēmumu. Mans praktiskais ieteikums jums, priekšsēdētāja kungs, būtu, lai jūs nodrošinātu, ka Padomes priekšsēdētājs un Komisijas priekšsēdētājs prezidentam Putin iesniedz ES un Krievijas sammita debašu pilnu stenogrammu sanāksmes laikā, nevis pēc tās.

(Aplausi)

  Margie Sudre (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, attiecībā uz ziņojumiem par zivsaimniecību es nezinu, vai tā bija tulkojuma kļūda, bet jūs sacījāt, ka tos iesniegs debatēm un ka tas bija ceturtdienas rīta darba kartībā. Tas būs bez debatēm. Tad domāju, ka tā bija tulkojuma kļūda.

  Priekšsēdētājs. − Dāmas un kungi, mēs ierosinām šos ziņojumus tiesi ietvert balsošanas laikā ceturtdien plkst. 12.00. Tie pašlaik ir ietverti ceturtdienas debatēs no plkst. 15.00 līdz 16.00. Tādēļ ierosinām tos ietvert balsojumā ceturtdien plkst. 12.00 bez debatēm.

(Parlaments apstiprināja priekšlikumu)

9. Balsošanas laiks

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir balsojums.

(Par balsojuma rezultātiem un citām detaļām: sk. protokolu)

9.1. Papildprotokola noslēgšana Nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp EK un Čīli, lai ņemtu vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos ES (balsojums)

-Ieteikums: Helmuth Markov (A6-0361-2007)

9.2. Nolīgums par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp EK un Šveici (balsojums)

- Ziņojums: Angelika Niebler (A6-0377/2007)

9.3. Kopienas augu šķirņu aizsardzība (balsojums)

- Ziņojums: Neil Parish (A6-0373-2007)

9.4. 2004. gada 12. februāra Protokola, ar ko groza Parīzes 1960. gada 29. jūlija Konvenciju par trešo pušu atbildību kodolenerģijas jomā, ratifikācija Slovēnijā (balsojums)

-Ieteikums: Giuseppe Gargani (A6-0369-2007)

9.5. ANO un EEK Espo Konvencijas pirmā un otrā grozījuma apstiprināšana (balsojums)

- Ziņojums: Miroslav Ouzký (A6-0395-2007)

9.6. Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās 1995. gada 26. jūlija Konvencijai par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību, kā arī dažādiem šai konvencijai pievienotiem protokoliem (balsojums)

- Ziņojums: Jean-Marie Cavada (A6-0360-2007)

9.7. Komunikācijas infrastruktūra Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) vidē (lēmums) (balsojums)

- Ziņojums: Carlos Coelho (A6-0357-2007)

- Pirms balsojuma:

  Carlos Coelho (PPE-DE), referents. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, mums nav laika, tikai trīs īsi komentāri. Pirmkārt, Parlaments pauž nožēlu par SIS II novēlotu piemērošanu; otrkārt, Parlaments saskāries ar neparedzētu situāciju, jo, ja nepieņemsim lēmumu tagad, dalībvalstīm, iespējam būs atkāroti jānosaka iekšējās robežas, kas ir nepieņemami; treškārt, Parlaments dod priekšroku tehniskam risinājumam, kas paredz nolīguma ar SISNET paplašināšanu, un Parlaments uzskata, ka alternatīvais risinājums slēgt nolīgumu ar s-Testa ir finansiāli nevēlams, bet diemžēl mums ir jāpatur abi, lai novērstu neviena negribētu robežu izveidi.

9.8. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda mobilizācija (balsojums)

- Ziņojums: Reimer Böge (A6-0378/2007)

9.9. Pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas pamatdirektīva (balsojums)

- Ziņojums: Christa Klaß (A6-0347-2007)

- Pirms balsojuma:

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es iebilstu pret darba kārtības punktu saskaņā ar 166. pantu, lai atsauktos uz mūsu Reglamenta 37. panta 1. punktu.

37. panta 1. punkts attiecas uz piekļuvi dokumentiem un informācijas nodrošināšanu šim Parlamentam. Gatavojoties balsojumam par pesticīdiem, daudzi no mums, ja ne visi, šajā Parlamentā ir saņēmuši kaudzēm e-pastu, kuros mūs lūdz balsot par grozījumiem, kas ir plašāki par Komisijas vēlmēm. Šie e-pasti nāk no organizācijas ar nosaukumu Pesticīdu uzraudzība (Pesticide Watch), kurā ietvertās organizācijas saņēma lielas finansējuma summas no Eiropas Komisijas – patiesi, daļa no 11,7 miljoniem eiro, kas iztērēti pēdējos divos gados saistībā ar budžeta pozīciju attiecībā uz Kopienas rīcības programmu, kas sekmē nevalstiskās organizācijas (NVO), kuras galvenokārt darbojas vides aizsardzības jomā un Life+ programmā.

Vai varu saskaņā ar 37. panta 1. punktu lūgt man uzrādīt dažās vēstules starp Komisiju un šīm NVO, kas mūs ir lobējušas šajos jautājumos? Šī maksājumu saraksta lobēšana noteikti ir novedusi pie to e-pastu skaita palielināšanās, ko saņēmuši EP deputāti, bet tas noteikti nav pareizi, ka viens Komisijas ģenerāldirektorāts izmanto lielas nodokļu maksātāju naudas summas un ļaunprātīgi izmanto NVO, lai mēģinātu izmainīt deputātu un atbildīgā Komisijas ĢD viedokļus šajā jautājumā.

(Skaļi aplausi no labās zāles puses)

  Priekšsēdētājs. − Heaton-Harris kungs, mēs jūsu komentāru nosūtīsim attiecīgajām personām.

9.10. Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū (balsojums)

- Ziņojums: Hiltrud Breyer (A6-0359/2007)

- Pēc balsojuma par 243. grozījumu:

  Graham Booth (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, saistībā ar darba kartības punktu – šis ir pilnīgs fiasko, un mums jāizmanto pilnīgi elektroniska balsošana. Tas ir smieklīgi!

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Booth kungs, šis nav fiasko. Ir notikušas kļūmes, kas ir statistiski normālas šāda apmēra balsojumā. Smieklīgas ir tādas iejaukšanās kā jūsu.

(Aplausi)

- Pirms balsojuma par normatīvo rezolūciju:

  Edward McMillan-Scott (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, saistībā ar darba kartības punktu – es nevēlos paildzināt procesu, un jūs esat parak pieklājīgs, lai to pateiktu, taču ir Reglamenta pants, ka ļauj priekšsēdētājam, kurš vada šāda apjoma balsojumu – astoņas lapas ar 30 atsevišķiem balsojumiem – pieprasīt Parlamentam, lai ziņojumu nosūtītu atpakaļ komitejām izskatīšanai un atkārtotai iesniegšanai. Manuprāt, mums būtu biežāk jāpiemēro šis pants.

(Aplausi)

  Hannes Swoboda PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, esat padarījis ļoti labu darbu un penījis pusdienas, tāpat kā mēs. Mums būtu jāatliek balsojums uz rītdienu.

  Joseph Daul, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, ir plkst. 14.00, mums būtu jāaptur balsojums. Man žēl, ļoti žēl, ka šāds ziņojums ir nonācis plenārsēdē. Ierosinu nākamo reizi padarīt labāku darbu komitejā saistībā ar šo ziņojumu, un nākotnē, plānojot Parlamenta reformu, pārskatīt šos Reglamenta pantus. Mēs nevaram šādi turpināt darbu.

(Aplausi)

  Daniel Cohn-Bendit (Verts/ALE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka mana kolēģa deputāta sacītais ir tiesa, bet viņam būtu bijis jāatzīst, ka tā bija viņa grupa, kas neņēma vērā darbu komitejā un ierosināja visus šodienas grozījumus.

(Aplausi)

  Roberto Musacchio (GUE/NGL). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, saskaņā ar Cohn-Bendit kunga sacīto komiteja ar nepārprotamu vairākumu pieņēma lēmumu par šo punktu, taču palāta ir apstrīdējusi šo lēmumu tādā veidā, kas nav tālu no obstrukcionisma. Tāda ir patiesība saistībā ar šo situāciju. Tādēļ šis nav procedūras jautājums, bet politiskās attieksmes jautājums.

  Priekšsēdētājs. − Dāmas un kungi, notikusi divu neveiksmīgu apstākļu sagadīšanās. Pirmkārt, mums bija ļoti ieilgušas iepriekšējās debates, kas aizkavēja balsošanas laiku, un, otrkārt, šodien mūsu priekšā ir viens no apjomīgākajiem balsojumiem šajā sesijā.

Tādēļ mēs tagad apturēsim balsojumu, un es jums pateicos par sadarbību.

10. Balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: Miroslav Ouzkż (A6-03952007)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − – (PT) Šo Konvenciju, kuras mērķis ir noteikt pušu saistības novērtēt konkrētu darbību ietekmi uz vidi agrīnā plānošanas posmā un kas valstīm uzliek vispārēju pienākumu attiecībā uz visu to lielo projektu paziņošanu un apspriešanu, kuru visticamāk ievērojami negatīvi ietekmēs vidi pārrobežās, Kopiena un tās dalībvalstis parakstīja 1991. gada 26. februārī un Kopiena apstiprināja 1997. gada 27. jūnijā.

Parlaments apstiprināja dažus grozījumus, jo īpaši grozījumu, kas paplašina „sabiedrība” definīciju Konvencijas 1. panta x. Punktā, lai precizētu, ka sabiedrība, kura var piedalīties procedūrās saskaņā ar Konvenciju, ietver pilsonisko sabiedrību un, jo īpaši nevalstiskās organizācijas, un grozījumu, kas ļauj Konvencijai pievienoties valstīm, kas nav Kopienas dalībvalstis, ja to apstiprina Konvencijas puses; šie grozījumi ir pelnījuši mūsu atbalstu.

Pārējie grozījumi mums šķiet mazāk nozīmīgi. Principā es neuzskatu, ka tie rada problēmas.

Tādēļ piekritām referentam un balsojām atbalstoši par ziņojumu.

  Diamanto Manolakou (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Īsajā ziņojumā ir nopietnas plaisas, kas samazina jauninājuma nozīmi.

Tiesību aktu noteikumi, kas reglamentē vides aizsardzību, ir kompromiss starp vajadzību aizsargāt un lielo uzņēmumu nepieciešamību maksimizēt savu pārmērīgo peļņu, lai tur vai kas. Pārmērīga aizraušanās ar peļņu nostāda ES starptautisko uzņēmumu konkurētspēju par galveno prioritāti. To raksturo šādi elementi:

i. Kioto Protokols, kurā piesārņojošu vielu tirdzniecība ir pats galvenais;

ii. viss tiesiskais regulējums, kas sekmē ĢMO izmantošanu un paplašināšanu;

iii. tiesību akti par ķīmisku vielu atļautu izmantošanu patēriņa produktos; pagāja 40 gadi līdz pabeidza šo tiesību aktu, lai gan tajā, protams, ir daudz izņēmumu, sākot ar 1967. gadu (Direktīva 67/458/EEK) līdz 2007. gadam, kad stājās spēkā REACH regula;

iv. radioaktīvo atkritumu integrētās pārvaldības tiesiskais regulējums, kurā vēl ir ārkārtīgi daudz trūkumu;

v. biodegvielu izkropļota attīstība uz pārtikas graudaugu rēķina.

Starptautiskiem uzņēmumiem joprojām ļauj rīkoties, kaitējot videi. Viss, ko viņiem piemēro, ir daži sodi, kuri veido ļoti mazu daļu no papildu peļņas, ko viņi gūst, sagraujot vidi. Tas pierāda seno parunu, ka maksātājs pasūta mūziku.

Mēs uzskatām, ka tie ir nopietni trūkumi. Ir nepieciešams īss, bet ļoti jēgpilns un lietderīgs dokuments par šiem jautājumiem.

- Ziņojums: Jean-Marie Cavada (A6-03602007)

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Konvencija par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību un tās protokoli ir to konvenciju un protokolu sarakstā, kas pieņemti tieslietu un iekšlietu jomā, kurš savukārt ietverts Pievienošanās akta I pielikumā.

Šo Konvenciju un tās protokolus pieņēma 1996. gadā, lai izveidotu kopēju pamatu EK finansiālo interešu aizsardzībai ar krimināllikumu, un tā stājās spēkā 2002. gadā pēc ratifikācijas toreiz 15 dalībvalstīs.

Lai izvairītos no laika nelietderīgas izmantošanas un pūlēm pie darbietilpīgām sarunām, kā arī konkrēto pievienošanās protokolu katrai konvencijai parakstīšanas un ratifikācijas (kas būtu jāveic 27 dalībvalstīm), Rumānijas un Bulgārijas Pievienošanās aktā ieviesa vienkāršotu sistēmu, ar kuras palīdzību var pievienoties konvencijām un protokoliem, ko noslēgušas dalībvalstis, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 34. panta un EK līguma 293. panta.

Tādēļ es atbalstu šo Padomes lēmuma priekšlikumu, kas vienkāršo šīs Konvencijas spēkā stāšanās datuma noteikšanu saistībā ar Rumāniju un Bulgāriju.

- Ziņojums: Carlos Coelho (A6-0357/2007)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE), rakstiski. – (LT) Es vēlos runāt par divi dokumentu paketi – Komisijas priekšlikumu un Padomes lēmumu attiecībā uz Šengenas informācijas sistēmas infrastruktūras izstrādi un tās īstenošanu un pārvaldību. Es balsoju atbalstoši par abām rezolūcijām un uzskatu, ka tās ir ļoti svarīgi ES normatīvie dokumenti.

Diemžēl SIS II darbības sākšana tiek visu laiku atlikta. Esam tik ļoti atpalikuši no grafika, ir svarīgi atrast tādu risinājumu šai situācijai, kas mums pēc 2008. gada 13. novembra ļautu izmantot SIS 1+ network, t.i., paplašināt SISNET nodrošināto tīklu un izveidot rezerves risinājumu, izmantojot s-TESTA tīklu.

Tagad ir kļuvis skaidrs, ka SIS II piešķirtie cilvēkresursi un finansējums būs jādala starp trīs projektiem, ko izstrādā vienlaikus – SIS II, SISone4all un komunikāciju infrastruktūras uzstādīšana, darbība un pārvaldība. Tas negatīvi ietekmēs SIS II īstenošanu.

Tādēļ lēmums par SIS 1+ un pēc tam SISone4all finansēšanu būs ļoti svarīgs. Vai to finansēs visas iesaistītās puses? Vai SISNET, piemēram, saņems finansējumu ES budžeta? Pareiza ES un dalībvalsti resursu sadale būs ļoti svarīga. Tomēr, ņemot vērā projekta nozīmi, ja runājam par ES drošību, ir acīmredzams, ka SIS II ir galvenā prioritāte. Mums jāpiešķir līdzekļi ES drošībai un komunikāciju infrastruktūras izstrādei.

- Ziņojums: Reimer Böge (A6-0378/2007)

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Tikai vienu gadu pēc dibināšanas, kas notika 2006. gadā, Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds jau ir saņēmis pieprasījumus. Es atzinīgo vērtēju balsojumu par lēmumu mobilizēt fondu, kas ir pirmais mēģinājums atbalstīt mūsu Eiropas pilsoņus, kuri saskaras ar globalizācijas problēmām

Globalizācija ir fenomens, kas piedāvā vairākas izdevības un iespējas, bet arī rada pielāgošanās grūtības saistībā ar tās sekām. Tādēļ ES ir ļoti svarīgi spēt ne tikai reaģēt uz šādām problēmām, bet arī rast tām efektīvu pieeju, ātri mobilizējot nepieciešamos finanšu instrumentus. Eiropas pilsoņu drošība un uzticība nākotnē ir atkarīga no mūsu darbībām un iniciatīvām.

Esmu ļoti gandarīta par šī fonda uzmanības orientēšanu uz nodarbinātību un darba drošību, taču vēlos arī uzsvērt, ka nozīmīga ir izglītība šajā jomā un vajadzība ņemt vērā izglītību arī nākotnē, kad notiks fonda mobilizācijas. Nobeigumā ceru, ka nākotnē, kad tas būs nepieciešams, katra ES dalībvalsts gūs labumu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda mobilizācijas, kura rezultāti, kas nav tik sekmīgi, ietekmē mūs visus, arī jaunās dalībvalstis. Tas ir vienīgais veids, kādā mēs spēsim izveidot patiesi piemērotu attīstību visā ES teritorijā.

  Proinsias De Rossa (PSE), rakstiski. − Es balsoju atbalstoši par šo Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda pirmo mobilizāciju. Fondu izveidojas pēc sekmīgas kampaņas, ko organizēja PSE grupa, lai mazinātu globalizācijas ietekmi uz Eiropas darba ņēmējiem.

Šajā gadījumā fondu izmanto, lai atbalstītu apmēram 900 darba ņēmējus, kas Francijā atlaisti no darba štatu samazināšanas rezultātā automobiļu nozarē.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) 2007. gada martā Francija pieprasīja EGPF mobilizāciju saistībā ar 1345 Renault SA darbinieku un 1057 Peugeot SA darbinieku, kā arī šo uzņēmumu piegādātāju darbinieku atlaišanu no darba štatu samazināšanas rezultātā.

Šī fonda budžeta ierobežojumu (500 miljoni eiro gadā), tā ierobežoto atbilstības kritēriju un iesaistīto darbinieku skaita dēļ Kopienas piešķirtā finansējuma apjoms bija 3 816 280 eiro. Tādējādi varam redzēt, ka katram ar Renault saistītam un atlaistam darbiniekam tie bija 1902 eiro un katram ar Peugeot saistītam un atlaistam darbiniekam – 1190 eiro.

Eiropas Komisija aprēķināja, ka no 35 000 līdz 50 000 darba ņēmēju varētu gūt labumu no šī fonda, taču ES dati parāda, ka to darbinieku skaits, kas tiek atlaisti „pārstrukturēšanās” dēļ stipri pārsniedz pusi miljona. Situācija ir vēl nopietnāka, jo lielākā daļa šo darba ņēmēju tika atlaisti tādas „pārstrukturēšanās” dēļ, ko uzskata par pārstrukturēšanos ES „iekšienē”, tādēļ šie darba ņēmēji neatbilst atbilstības kritērijiem.

Patiesībā ir nepieciešams beigt liberalizācijas un peļņas maksimizēšanas politiku, kas ir pārvietošanu un „pārstrukturēšanās” cēlonis, un sākt piemērot pasākumus, lai saglabātu darba vietas.

  Janusz Lewandowski (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu izveidoja 2006. gadā saistībā ar Konstitūcijas sakāves Francijas referendumā lielo spiedienu. Jau no paša sākuma radās iespaids, ka tā ir kompensāciju formula, kas drīzāk saistīta ar pārspīlēto problēmu attiecībā uz darba vietu „pārvietošanu” uz jaunajām dalībvalstīm, nevis globalizācijas problēmu. Tādējādi fonds ir atbilde uz bailēm, kas saistītas ar ES paplašināšanos, lai gan patiesībā tas šīs bailes nostiprina un bloķē ieguvumus, ko jaunajām un vecajām dalībvalstīm nodrošina Eiropas apvienošana 2004. gadā.

Nav pārsteigums, ka sākam ar pieteikumu no Francijas un ka tas saistīts ar sarežģījumiem, ar ko saskārušies Peugeot un Renault piegādātāji 3,8 miljoni eiro apmērā. Pieteikums ir pienācīgi pamatots un ir saņēmis pilnu EP Budžeta komitejas atbalstu.

Es ceru, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds nekļūs par tipisku īres meklēšanas metodi, citiem vārdiem sakot, par vieglu metodi, kā grūtībās nonākušiem uzņēmumiem iegūt ES subsīdijas, ko piešķir, pamatojoties uz ne visai precīziem kritērijiem. Pārāk daudzi Eiropas uzņēmumi saskaras ar pārstrukturēšanas problēmu konkurētspējas globālajā ekonomikā vārdā, lai fonds, kura gada griesti ir 500 miljoni eiro, spētu nodrošināt visas vajadzības.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju atbalstoši par šo ziņojumu, kas sniedz Parlamenta atbalstu pirmajam līdzekļu piešķīrumam no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda, kuru izveidoja ar spēcīgu PSE atbalstu, lai mazinātu globalizācijas ietekmi uz darba ņēmējiem.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Lēmums izmantot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu un atbilde uz Francijas valdības pieprasījumu ir iespēja, kas mums būtu uzmanīgi jāuzrauga, lai pārbaudītu, vai šis fonds patiesi nodrošina vēlamos rezultātus.

Saskaņā ar tā izveidošanas dienā organizētajās debatēs paustajiem viedokļiem šī fonda mērķis ir institucionāla reforma solidaritātes nolūkā attiecībā uz globalizācijas procesa neparedzētajām un negatīvajām sekām. Acīmredzot brīva tirgus pielāgošana vienmēr būs labāka iespēja par valsts vai līdzvērtīgu iejaukšanos. Jebkurā gadījumā šis fonds pastāv saistībā ar ES un risinājumiem, ko vairākums dalībvalstu pieņem, lai atrisināti sociālās krīzes, tādēļ problēma šajā gadījumā ir, pirmkārt, nodrošināt, ka mobilizācijas rezultāti atbilst gaidītajiem un, otrkārt, ka šāda veida iejaukšanās nenosūta nepareizos signālus tirgum, tādējādi neapzināti sekmējot risināmus, kuri pēc laika radīs vēl lielākas briesmas. Tā kā domāju un ceru, ka tas tā nebūs, es par ziņojumu balsoju atbalstoši.

- Ziņojums: Christa Klaß (A6-0347/2007)

  Christa Klaß (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties saviem kolēģiem deputātiem par balsojuma rezultātu. Tas ir pamatots uz ziņojuma par pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu rezultātu. Mēs esam izbalsojuši visaugstākos līmeņus. Tomēr esam koncentrējuši uzmanību uz lietotāju un tirgotāju apmācību un informētību. Tikai eksperts un prasmīga pesticīdu izmantošana var nodrošināt ilgtspējību. Šeit tiek izmantotas tikai vismodernākā tehnoloģijas un visjaunākā informācija.

Mēs atbalstām integrētu pesticīdu pārvaldību. Komisija aicina integrēto pesticīdu pārvaldību padarīt par obligātu lauksaimniecībā kopumā līdz 2014. gadam. Tam mums nepieciešami vispārēji standarti. Mēs nevaram iespiest integrēto pesticīdu pārvaldību fiksētos kritērijos, pavisam noteikti ne visā Eiropā.

Integrētā pesticīdu pārvaldība ir vienmēr jāattīsta elastīgi. Tai nepieciešams labas tehniskās prakses stimuls un virzītājspēks, kas ir jāuztur. Tādēļ mums tas vēlreiz jāapspriež pirms otrā lasījuma. Mums joprojām ir iespēja kopā ar Padomi un Komisiju panākt šim jautājumam labu rezultātu, lai ES varam turpināt padarīt pesticīdu pārvaldību par reāli iespējamu.

  Caroline Lucas (Verts/ALE). - Priekšsēdētāja kungs, esmu vīlusies, ka Parlaments nav paveicis vairāk saistībā ar šo pesticīdu paketi. Attiecībā uz tik daudziem radikāliem un progresīviem jautājumiem mēs būtu varējuši paveikt daudz vairāk. Bet viena no jomām, kurai tagad vēlos pievērst uzmanību, ir iedzīvotāji. Viņus vajadzētu uzskatīt par īpaši neaizsargātu grupu, riska grupu pašu par sevi, un šodien notikušajā balsojumā Parlamentā maz kas paveikts, lai viņi tiktu par tādiem uzskatīti.

Cilvēki, kas dzīvo netālu no skolām, kuru tuvumā tiek migloti lauki, un cilvēki, kas strādā vai dzīvo netālu no miglotajiem laukiem, tiek ārkārtīgi lielā mērā pakļauti pesticīdu radītajam riskam. Viņi ir ilgtermiņā pakļauti riskam, pesticīdu sajaukumiem vai kokteiļiem, ar ko tiek apmigloti lauku viņu tuvumā visa gada garumā un nereti desmitgadēm ilgi.

Līdz šim nav pastāvējusi nekāda aizsardzība attiecībā uz iedzīvotājiem kā īpašu riska grupu. Šī ir liela un nopietna sabiedrības veselības problēma, jo lauksaimnieki noteikti nevar kontrolēt pesticīdus, kad tos sāk iznēsāt vējš, un pētījumi ir parādījuši, ka pesticīdi ar vēja palīdzību var pārvietoties jūdzēm tālu. Es vēlētos, lai mēs būtu paveikuši vairāk saistībā ar mūsu aizliegumu attiecībā uz miglošanu gaisā.

Desmitiem gadu laikā ir reģistrēti daudzi akūtu un hronisku slimību gadījumi lauku rajonos. Mūsu Parlaments šodienas balsojumā būtu varējis paveikt vairāk, lai aizsargātu cilvēkus no vēžiem, leikēmijas, no ne-Hodžkina limfomas un veselas virknes citu slimību, un esmu ļoti vīlusies, ka neizmantojām šo iespēju, ko ierosināja Vides komiteja. Tik daudzus no pozitīvākajiem pasākumiem diemžēl ir noraidījušas citas grupas.

Bet es ceru, ka šodien cilvēki skatīsies uz Parlamentu un izdarīs spiedienu uz saviem pārstāvjiem, lai otrajā lasījumā mēs varam mēģināt paveikt vairāk cilvēku veselības labā. Viņi no mums to sagaida. Mums vajadzēja paveikt vairāk, man ļoti žēl, ka citas grupas mūs šodien neatbalstīja.

  Péter Olajos (PPE-DE). – (HU) Kā deputāts, kas pārstāv Ungārijas Demokrātisko forumu (Magyar Demokrata Fórum – MDF), es izmantošu savas balsstiesības, lai atbalstītu abus šo normatīvo tekstu projektus, kuri nodrošina striktākus noteikumus un lielāku kontroli saistībā ar augu aizsardzības produktu lietošanu. Es uzskatu, ka šie noteikumi ir stūrakmens ceļā uz drošākas un veselīgākas partikas ražosanu.

Ir jāpārtrauc lietot vielas, kas rada risku veselībai, kā arī jāsamazina kopējais to pesticīdu apjoms, kurus izmantojam. Piemēram, Ungārijā izmantoto ķīmisko vielu apjoms ir 15 reizes mazāks par Nīderlandē izmantoto apjomu, tomēr to pastāvēšanas laikā ES intervences noliktavas bija pārpildītas ar Ungārijas kukurūzu. Tādēļ mēs varam un mums ir jāvirzās uz priekšu, lai ražotu augļus, dārzeņus un citus pārtikas produktus, izmantojot ilgtspējīgus augu aizsardzības produktu līmeņus. Ja dalībvalstis vēlas piemērot striktākus noteikumus, tām būtu jānodrošina iespēja to darīt arī turpmāk. Paldies!

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Komisār, es arī neatbalstu to, ka cilvēka veselību pakļauj riskam, piemēram, miglošanas gaisā laikā, un ka pesticīdu izmantošana nemitīgi pieaug, jo pieaug kaitēkļu pretestība pret augu aizsardzības līdzekļiem.

Nav šaubu, ka mums nepieciešams modernizēt noteikumus par drošu pesticīdu izmantošanu Eiropā. Tomēr es paužu nožēlu, ka Parlamentā, pateicoties Zaļajiem un kreisajiem deputātiem, priekšroku deva tādiem populistu priekšlikumiem kā pesticīdu izmantošanas pilnīgs aizliegums vai aizliegums vietējā līmenī. Es uzskatu, ka tas ir bezatbildīgi. Mēs šeit runājam par medikamentiem augiem, un to aizliegšana būtu tas pats, kas aizliegt izmantot medikamentus cilvēku medicīnā. Protams, abi ir indīgi, ja tos izmanto nepareizi. Tādēļ mums jāvelta mūsu centieni, lai sekmētu standartus un nodrošinātu informāciju, nevis jāpieņem zinātniski nepamatoti, nekritiski un birokrātiski pasākumi.

Dāmas un kungi, izmantojot veselo saprātu, es neatbalstīju lielāko daļu jūsu priekšlikumu šajā paketē. Tādēļ nedomāju, ka Klaß kundzes apstiprinātais ziņojums bija ļoti rezultatīvs.

  Ryszard Czarnecki (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sacīt, ka balsoju atbalstoši par Klaß kundzes ziņojumu, un iemesls, kādēļ to darīju, ir tāds, ka šis ziņojums atsaucas uz Eiropas Komisijas iesniegto priekšlikumu padarīšanu par striktākiem. Konkrēti tiek minēti valstu rīcības plāni saistība ar pesticīdu izmantošanas biežuma samazinājumu par 25 % pieci gadu laikā un par 50 % desmit gadu laikā. Ir ļoti svarīgi, lai EP būtu striktāks attiecība uz šo jautājumu un lai tā pieeja būtu „zaļāka” par Komisijas pieeju.

Es arī vēlos uzsvērt, ka manu lēmumu ietekmēja tas, ka balsojumā nodotajā ziņojumā ir paziņojums, ka visas dalībvalstis izveidos bufezonas, lai pesticīdi neiekļūst rezervuāros un dzeramajā ūdenī.

  Bernadette Bourzai (PSE), rakstiski. – (FR) Kā atzinuma par ūdens kvalitāti sagatavotāja, es redzēju, ka pesticīdi ir iesaistīti vides sagraušanā, un jo īpaši virszemes un krasta ūdeņu kvalitātes pasliktināšanā, jo pesticīdi laika gaitā neaiziet bojā, tie var ļoti tālu pārvietoties un ir izplatīts piesārņojuma veids, ko ir grūti atklāt noteču, tiešo zudumu augsnē un gaisā, lietus iedarbības uz augiem un citu apstākļu dēļ. Vispārinot jāsaka, ka pesticīdu izmantošanai pašlaik mūsu lauksaimniecībā ir negatīvas sekas uz mūsu veselību. Tādēļ ar nepacietību gaidīja Komisijas likumdošanas priekšlikumus par pesticīdu izmantošanu, kā arī atļaujas un tirgū laišanas procedūrām.

Tomēr, manuprāt, dokumentu mērķi ir nepiemēroti, un tādēļ Parlamenta sesijā es nesekmīgi atbalstīju Vides komitejas nostāju, prasot ES 25 % samazinājuma mērķi attiecībā uz pesticīdu izmantošanas biežumu piecos gados un 50 % mērķi – desmit gados, kā arī 10 metru buferzonas starp laukiem un ūdenskrātuvēm. Man jo īpaši žēl, ka šis ir tikai pirmais lasījums un ka tekstu visticamāk padarīs vēl vājāku.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju atbalstoši par Klaß kundzes ziņojumu attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikumu, ar kuru nosaka Kopienas pamatprincipus pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai, jo tā mērķis ir samazināt augu aizsardzības produktu izmantošanu, kā arī tas atbalsta augstus cilvēku, dzīvnieku un vides drošības standartus.

Tomēr es uzskatu, ka ir būtiski miglošanu gaisā saglabāt tikai tādos gadījumos, kur nav iespējama cita dzīvotspējīga alternatīva vai kur miglošana zemē ir saistīta ar lielāku risku, lai gan tas ir Natura 2000 teritorijās, papildinot iespējamību aizliegt pesticīdus, būtu jābūt arī iespējamam ierobežot to izmantošanu vai maksimāli samazināt saistītos riskus, kam nepieciešams konkrēts riska novērtējums.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Kad pieņēma Sesto Vides rīcības programmu, atzina, ka ir jāsamazina augu aizsardzības produktu ietekme uz cilvēka veselību un vidi, uzsverot vajadzību panākt ilgtspējīgāku pesticīdu izmantošanu un aprakstot divpusēju pieeju ar attiecīgā tiesiskā regulējuma pilnu īstenošanu un piemērotu pārskatīšanu, kā arī izstrādājot Tematisko stratēģiju par pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu.

Tagad referente uzskata, ka Komisijas priekšlikuma nosaukums ir maldinošs. Priekšlikuma mērķis ir reglamentēt konkrētu pesticīdu klasi, proti, augu aizsardzības pesticīdus. Tādējādi termins „pesticīdi” būtu jāaizstāj ar terminu „augu aizsardzības produkti” visā direktīvas tekstā.

Direktīvas mērķis ir samazināt riskus, kas saistīti ar augu aizsardzības produktu izmantošanu, kā arī samazināt apdraudējumu videi un cilvēka veselībai. Tomēr ar tādu nolūku izstrādātiem pasākumiem jābūt proporcionāliem, un nedrīkst aizmirst, ka tam pirmām kārtam būtu jābūt dalībvalsti kompetencē – palīdzēt samazināt riskus, kas saistīti ar augu aizsardzības produktu izmantošanu, īstenojot valstu rīcības plānus. Tas ir vienīgais veids, kā var ņemt vērā atšķirīgos apstākļus un situācijas vietējā līmenī.

  Robert Goebbels (PSE), rakstiski. – (FR) Es sistemātiski balsoju pret visu augu aizsardzības produktu paketi, lai parādītu savu opozīciju attiecībā uz dokumentu, kas nebija gatavs plenārsēdei. Iesniedzot 700 EP deputātiem 300–400 grozījumu, par kuriem jābalso 3 vai 4 piegājienos, vienkārši nav likumdevēja cienīgi. Tad jau varam organizēt loteriju. Tas, ka likumdevējs vēlas apkarot pesticīdu nepareizu izmantošanu, ir apsveicami. Tomēr tādas sistēmas organizēšanu, kas ir tik birokrātiska, ka kļūst neefektīva, „sekmē” vāja likumdošana. Jebkurā gadījumā, ja vēlamies pabarot cilvēku pieaugošo skaitu, Zeme nevar iztikt bez augu aizsardzības produktiem.

  Toine Manders (ALDE), rakstiski. – (NL) Šodien EP noraidīja vides fundamentālistu aicinājumus ieviest praksē neizmantojamus noteikumus attiecībā uz pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu. Galvenais strīda ābols bija Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas iesniegtais priekšlikums aizliegt pesticīdu izmantošanu 10 metru attalumā no ūdenskrātuvēm. Tam būtu graujošas sekas tādu sabiedrisko vietu un atpūtas zonu pārvaldniekiem kā golfa korti tādās valstīs kā Nīderlande, kur lielu daļu teritorijas klāj ūdens.

Balsojuma rezultāts ir kompromiss starp vides aizsardzību un iestādēm un uzņēmējiem praksē izmantojamiem noteikumiem. Mēs kopā esam atbildīgi par risku novēršanu un ir tiesa, ka pesticīdu izmantošanā ir piemērots princips – „jo mazāk, jo labāk”, taču noteikumiem jābūt reāliem un praksē izmantojamiem. Ja ir pieejama alternatīvas, tās ir jāizmanto, bet aizliegt pesticīdu izmantošanu ar likumu un domāt, ka tam nebūs sekas ekonomikā un sabiedrībā, ir alošanās.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju atbalstoši par grozīto ziņojumu, kas izstrādā saprātīgu kompromisu starp sabiedrības drošības saglabāšanu, ierobežojot pesticīdu izmantošanu, un ar zemes izmantošanu saistītu nozaru spējas uzlabot kultūru ražību aizsardzību. Es pilnība atbalstu šo piesardzīgo principu, kas raksturo pieeju.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Šodien pusdienlaikā EP ir nosūtījis vēstījumu, kas atbild to pilsoņu bažām, kuri vēlas, lai lauksaimniecība būtu mazāk atkarīga no pesticīdiem, lai tā būtu ilgtspējīga, kā arī ņemtu vērā lauksaimnieku un citu lietotāju veselību.

Progress ir veselības aizsardzības iedaļa, kas nebija iekļauta 1991. gada regulā un ko tagad skaidri apstiprina, atzīstot aizstāšanas principu (attiecībā uz REACH, kuras mērķis ir sekmēt mazāk ķīmisku vai neķīmisku alternatīvu izmantošanu); prioritāte ir piešķirta vismazāk aizsargāto iedzīvotāju aizsardzībai un principā ir aizliegta miglošana gaisā.

Bija būtiski likvidēt juridisko apiešanas iespēju attiecībā uz profesionāļu un privātpersonu izmantošanas fāzi. To sasniegs ar pamatdirektīvu, kas ņem vērā jaunas tradīcijas un pieejas dārzniecībā. Pesticīdi ir pat iekļuvusi mūsu mājās un dārzos.

Tomēr jāpauž liela nožēla, ka tika noraidīta Klaß kundzes ziņojumā iekļautā jaunā Komisijas pieeja – integrētā kaitēkļu pārvaldība, kas paredz atļaut izmantot visas pieejamās lauksaimniecības metodes, priekšroku dodot videi nekaitīgām metodēm. Es neatkāpjos no sava viedokļa: integrēta ražošana ir veselais saprāts, ko izmanto 21. gadsimta lauksaimniecībā.

  Karin Scheele (PSE), rakstiski. − (DE) Ierosinātā direktīva, ar kuru nosaka Kopienas pamatprincipus pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai, ir svarīga, jo joprojām tiek atklāti uztraucoši konkrētu pesticīdu apjomi, neskatoties uz spēkā esošajām pamatregulām par augsni, gaisu un ūdeni. Liecības, kas nav saistītas ar spēkā esošajām regulā, arī rada bažas attiecībā uz aramzemes kultūrām, un ir nepieciešama politiska iniciatīva. Šeit izšķiroša nozīme ir valstu rīcības plāniem ar konkrētiem mērķiem pesticīdu radītā riska un atkarības no pesticīdiem samazināšanai. Jāpauž liela nožēla, ka plenārsēdē mēs neesam apstiprinājusi grozījumu, kura mērķis ir samazināt uztraucošas toksiskas un ļoti toksiskas vielas par 50 % līdz 2013. gadam un samazināt pesticīdu izmantošanu par 20 % nākamajos 10 gados. Tas būtu bijis svarīgs politisks signāls pat pašreizējā situācijā.

  Bogusław Sonik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Veids, kā panākt augu aizsardzības ilgtspējīgu izmantošanu, ir racionāla riska ierobežošana. Mums būtu jāpanāk šis mērķis, piemērojot principus, kas paredzēti direktīvā par pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu.

Katras valsts pienākums būs izstrādāt savu plānu saskaņā ar direktīvā noteiktajām pamatnostādnēm. Katrai valstij tas būtu jādara, ņemot vērā vietējos rādītājus un jebkādas atšķirības.

Galvenā atšķirība valstīs ir lauksaimniecības attīstības līmenis. Jaunajās ES dalībvalstī ir nereti jānovērš lieli trūkumi, jo īpaši attiecībā uz saražoto pārtikas produktu kvalitāti un veselību. Pesticīdu izmantošanas samazināšana šajās valstīs salīdzinājumā ar pašreizējo izmantošanas līmeni ietekmēs patērētājus.

Mums ir arī atšķirīgas ainavas. Polijā plašos mežu apgabalus var aizsargāt no kaitēkļiem, miglojot tos no gaisa. Mūsu pienākums pret dabisko vidi ir aizsargāt mežus, savukārt Parlamenta uzdevums ir noteikt principus tādu produktu drošai izmantošanai, kas aizsargā dabisko vidi.

Direktīvā ir daudz runāts par lauksaimnieku izglītošanu, kas ir vissvarīgākais veids, kā īstenot pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu. Parlamenta uzdevums ir atbalstīt izglītību un radīt apstākļus, kuros šī izglītība nonāks pie visiem lauksaimniekiem.

Direktīvas pamatnostādnēm būtu jāmudina dalībvalstis un lauksaimniekus rīkoties, nevis jāattur.

  Thomas Ulmer (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo nav vairs skaidras robežas starp dažādiem grozījumiem, ko es uzskatu par svarīgu. Kaitēkļu pārvaldība ir cilvēku un augu veselības interesēs; tā nav satraucošs signāls, ka nepieciešama politika, kurai nav zinātniska pamata.

- Ziņojums: Hiltrud Breyer (A6-0359/2007)

  Michl Ebner (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka mums būtu jācenšas nodrošināt sabiedrības veselību un patērētāju aizsardzību, un es vēlos sniegt savu nedealītu atbalstu arī šīm nostājām. Nav pilnīgi nekādas jēgas ieviest nepraktiskus risinājumus un radīt situācijas, kurās ar apstiprinātajiem līdzekļiem pārtikas ražošana vairs nav iespējama. Tādēļ esmu pārliecināts, ka Breyer kundzes ziņojumu nevar paturēt šādā redakcijā un tas būtu jāgroza. Esmu nobalsojis pret ziņojumu un uzskatu un priecājos, ka daudz saprātīgāks un praktiskās risinājums ir rasts Klaß kundzes ziņojumā un rīcības plānos, attiecībā uz kuriem es biju referents Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā. Tādēļ es ceru, ka mēs arī spējam ievērojami uzlabot Breyer kundzes ziņojumu otrajā lasījumā, jo mums ir tas jāuzlabo.

  Carl Schlyter (Verts/ALE). – (SV) Šodien tiek nosūtīts apjucis vēstījums. Es domāju, ka visdīvainākā lieta šodien bija Heaton-Harris kunga uzbrukums, kad viņš apgalvoja, ka brīvprātīgas grupas mēģina ietekmēt Parlamentu. Lielais notikums ir Parlamenta nostājas pavājināšana pēc plašas lobēšanas pēc nozares iniciatīvas, kā rezultātā Parlamenta interesēs ir pirmām kārtām pārdot vairāk pesticīdu, nevis aizsargāt sabiedrības veselību un patērētājus. Par laimi šī lobēšana nebija pilnība sekmīga. Mums joprojām ir pesticīdu pase, kas sniedz patērētājiem pamatotu iespēju redzēt, ko viņi patērē, Pieprasot informāciju pārdevējiem. Šāda aizsardzība ir svarīga, un mums par to jācīnās sarunu laikā ar Padomi. Tomēr Parlaments neaizsargāja iedzīvotājus tā, kā to vēlējās Vides komiteja. Viņiem ir sliktāka aizsardzība un viņi saņem mazāk informācijas nekā vēlējās komiteja. Tas jālabo citos lasījumos. Manuprāt, mēs nevaram turpināt atļaut visbīstamākās ķīmiskās vielas tādā līmenī, kā pašlaik. Parlaments ir diemžēl izvairījies no vispārējiem visu pesticīdu samazinājuma mērķiem.

Tomēr es vēlos sacīt, ka mēs Zaļo grupā esam panākuši ziņojumu, kas ir katrā ziņā jāizmanto, lai organizētu veiksmīgas sarunas ar Padomi, taču tad nosaukums kļūst mazliet muļķīgs. Tāpat kā Konstitūcijas nosaukšanu par Reformu līgumu jāatzīmē pesticīdu nosaukšanu par augu aizsardzības produktiem. Ja runa būtu par visiem augu aizsardzības produktiem, mēs varētu arī iekļaut žogus, lai nodrošinātu aizsardzību pret stirnām. Tas parāda, cik absurds ir nosaukums „augu aizsardzības produkts”.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju atbalstoši par Breyer kundzes ziņojumu attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par augu aizsardzības produktu laišanu tirgū, jo tas palīdzēs nodrošināt augstus aizsardzības standartus cilvēkiem, dzīvniekiem un videi, ieviešot striktas, bet vienkāršotas procedūras un racionalizējot resursus.

Pieņemtais ziņojums ievēro subsidiaritātes principu, lai dalībvalstis varētu ņemt vērā konkrētus valstu apstākļus, jo īpaši augu veselību un klimata apstākļus, kā arī lai varētu pieņemt piemērotus riska samazināšanas pasākumus.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šim priekšlikumam būtu jābūt saskaņā ar Sestās vides rīcības programmas izstrādes iemesliem, kuras mērķis ir pašreizējo zināšanu izmantošana perspektīvās un retrospektīvās stratēģijās riska un apdraudējumu novērtēšanai attiecībā uz cilvēkiem un vidi, kā arī saskaņotības ar citām politikas jomām nodrošināšana.

Tādējādi, un arī saskaņā ar Tematisko stratēģiju pesticīdu ilgtspējīgai izmantošanai, regulai ir jānodrošina augsta līmeņa cilvēka veselības un vides aizsardzība, piešķirot prioritāti piesardzības principam, taču pasākumiem jābūt proporcionāliem un tajos jāņem vērā subsidiaritātes princips.

Skaidrāk jānorāda uz saiknēm ar citiem politikas virzieniem. Piemēram, regulai nevajadzētu būt pretrunā Ūdens pamatdirektīvas (2000/60/EK) mērķiem un kvalitātes standartiem, kā arī no šīs pamatdirektīvas izrietošajām direktīvām. Tas jānodrošina ar regulārām pārbaudēm.

Katrai dalībvalstij būtu jāsaglabā iespēja pārsniegt Kopienas aizsardzības standartu vai pieņemt lēmumus produktu licencēšanā, lai īstenotu noteiktos valstu pesticīdu rīcības plānu, veselības programmu vai vides aizsardzības pasākumu mērķus, pamatojoties uz specifiskiem valstu apstākļiem.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju atbalstoši par šo ziņojumu un esmu gandarīts, ka tas apvieno pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu ar efektīvu veselības un vides aizsardzību.

  Luca Romagnoli (ITS) , rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, neskatoties uz to, ka es nobalsoju atbalstoši par Breyer kundzes ziņojumu kopumā, es uzskatu, ka būtu bijis lietderīgi atbalstīt dažus grozījumus, kas paredzēja grozījumus sākotnējā projektā. Ir svarīgi sadalīt lielu starptautisku uzņēmumu monopolu datu koplietošanas un piekļuves jomā un atvērt nozari lielākai un godīgākai konkurencei. Šo nozari arī ietekmē ģeogrāfiskās un vides atšķirības, kas pienācīgi jāņem vērā.

Mums nepieciešama lielāka elastība attiecībā uz savstarpējo atzīšanu un vielu salīdzināmu novērtējumu. Faktiski pašlaik maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas galvenokārt ražo līdzformulantus, nav iespējas manevrēt tieši lielo industriālo grupu pārmērīgās varas dēļ – un tas tā nav tikai datu pārvaldībā un apmaiņā. Eiropas tiesību aktos obligāti jāņem vērā un jāatbalsta MVU pieprasījumi novērst to lēno, bet nepielūdzamo pazušanu no tirgus.

  Tokia Saïfi (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Jau vēsturē izmantoti, lai aizsargātu augus no dažādiem parazītiem, pesticīdi ir ievērojami izmainījuši lauksaimniecību. Tomēr šodien mēs redzam, ka šo pesticīdu izmantošanai lielos daudzumos lauksaimniecībā un nelauksaimniecības vidē ir negatīvas sekas uz vidi (ūdens, gaisa, augsnes utt. piesārņojums) un veselību (dažu vēžu veidu attīstība, auglības problēmas).

Ņemot vērā iepriekš sacīto, ES ir nolēmusi grozīt savus tiesību aktus, lai sekmētu pesticīdu izmantošanas samazināšanu. Saistībā ar Breyer kundzes ziņojumu par augu aizsardzības produktu laišanu tirgū un pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu es balsoju atbalstoši par striktu kritēriju noteikšanu attiecībā uz visām toksiskām vielām (neirotoksiskām, bioakumulatīvām, kancerogēnām utt.). Līdzīgi, lai nodrošinātu konsekvenci ar Francijas pesticīdu plānu un REACH, es arī atbalstīju 50 % samazinājumu līdz 2013. gadam attiecībā uz pesticīdu izmantošanu, kas mūs visus ļoti uztrauc, kā arī visbīstamāko vielu aizvietošanu ar drošākām vielām (arī neķīmiskiem produktiem). Visbeidzot saskaņā ar Francijā notikušajām debatēm par vidi es balsoju atbalstoši par pesticīdu nodokli, lai mudinātu mūsu lauksaimniekus samazināt aizsardzības produktu izmantošanu.

  Karin Scheele (PSE), rakstiski. − (DE) Vakar es nevarēju izmantot savu uzstāšanās laiku. Vienlaikus notika balsojums Klimata pārmaiņu komitejā par Hassi ziņojumu, kas ir pamatā EP nostājai attiecībā uz ANO Klimata pārmaiņu konferenci. ES jaunā politika par pesticīdu izmantošanu ir svarīgs solis, lai nodrošinātu labāku veselības un vides aizsardzību. Īpaši svarīgs aspekts šodienas balsojuma rezultātos ir Parlamenta nepārprotamā nostāja pret trīs zonu modeli, ko ierosināja Komisija. Ierosinātā sistēma ir maldinoša un būtu pretrunā pesticīdu ilgtspējīgas izmantošanas mērķim.

  Thomas Ulmer (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo tas nav izstrādāts saskaņā ar zinātniskiem kritērijiem, kā arī tādēļ, ka uzskatu zonu modeli – jebkurā redakcijā – par bezjēdzīgu. Tika vienotai atļaujas piešķiršanai ir nozīme kopējā ekonomikas zonā. Es ceru, ka otrajā lasījumā panāks ievērojamus uzlabojumus.

– Ziņojumi: Christa Klaß (A6-0347/2007) un Hiltrud Breyer (A6-0359/2007)

  Liam Aylward un Brian Crowley (UEN), rakstiski. − Nav šaubu, ka, neskatoties uz spēkā esošajiem tiesību aktiem, lai samazinātu pesticīdu izmantošanu, gaisā, ūdenī un pārtikā joprojām ir pārmērīgs daudzums pesticīdu, kas ietekmē mūsu veselību un vidi.

Tomēr šodien, kamēr mani kolēģi un es nepārprotami nobalsojām par pesticīdu samazinājumu mūsu ikdienas dzīvēs, ir svarīgi atzīt lauksaimnieku un augļu audzētāju praktisko realitāti, jo īpaši tagad, kad pieaug pārtikas cenas. Mēs nevaram pieņemt teorētiskus tiesību aktus! ES nobalsoju par praktisku un līdzsvarotu pieeju, savukārt pret ekstrēmiem grozījumiem, kas samazinātu pārtikas nodrošinājumu, padarot lauksaimniecību par nepieņemami apgrūtinošu un nepraktisku. Neaizmirsīsim, ka lauksaimnieki pēc dabas ir vides aizstāvji. Tā vietā, lai piemērotu pesticīdiem aizliegumu, dalībvalstis organizēs apmācības un informatīvas kampaņas, kā arī izmantos paraugpraksi un integrēto kaitēkļu pārvaldību, kas mums kā pilsoņiem, patērētājiem un lauksaimniekiem nodrošinās ieguvumus.

Es balsoju atbalstoši par reāliem dalībvalstu mērķiem, atzīstot 27 dalībvalstu atšķirīgās iezīmes. Attiecībā uz izmantošanu centrālajam faktoram jābūt riskam, ņemot vērā apdraudējumu un radīto ietekmi.

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Attiecībā uz ziņojumiem par augu aizsardzības produktu laišanu tirgū un pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu es rīkojos saskaņā ar savas grupas atbildīgo nostāju.

CRM1 klasē ietvertos produktiem, kas saskaņā ar zinātniskiem pierādījumiem kaitē cilvēku un dzīvnieku veselībai, nevajadzētu vairs piešķirt atļaujas.

Pienākums informēt visus kaimiņus pirms tiek veikta miglošana radītu masu histēriju, atstājot nomaļā faktu, ka tas radītu milzīgu neproduktīvu birokrātiju, kas jebkurā gadījumā vairs nav nepieciešama, ka no tirgus izņem CMR1 produktus.

Es uzskatu, ka attiecībā uz buferzonām, kurās neizmantos pesticīdus, būtu jāpiemēro subsidiaritātes princips, lai novērstu papildu izmaksas, ko piemēros lauksaimniecības produkcijai.

Esmu pret īpaša nodokļa piemērošanu atļautiem produktiem, jo tas novedīs pie pilnīgi nevajadzīga lauksaimniecības produkcijas izmaksu palielinājuma.

Tāpat es, protams, esmu pret aizliegumu augu aizsardzības produktu miglošanai izmantot helikopterus. Ir nepieņemami aizliegt šo metodi, kas ir vienīgā dzīvotspējīgā metode konkrētos reģionos, kur tiek, piemēram, kalnos audzētas vīnogas.

Esmu gandarīta, ka ir ņemti vērā mani grozījumi attiecībā uz augu aizsardzības produktu nepieņemamo ietekmi, kas cita starpā atstātu negatīvas sekas uz konkrētu sugu rīcību, piemēram, bišu, un varētu pat novest pie šo sugu iznīcības.

  Robert Navarro (PSE), rakstiski. – (FR) Es balsoju atbalstoši par Klaß kundzes un Breyer kundzes ziņojumiem attiecībā uz pesticīdu izmantošanu, jo tie norāda uz progresu saistībā ar augu aizsardzības produktu ietekmi uz vidi un veselību, ko tagad efektīvāk ņem vērā. Jo īpaši atzinīgi es vērtēju sociālistu priekšlikuma pieņemšanu attiecībā uz aizliegumu izmantot pesticīdus dzīvojamos rajonos vai jutīgās teritorijās. Priecājos arī par mūsu priekšlikumu pieņemšanu saistībā ar neķīmisku metožu izmantošanas sistemātisku sekmēšanu. Tomēr man jāpauž nožēla, ka Eiropas labējie spēki ir oponējuši šo produktu izmantošanas samazinājumu mērķu ieviešanai. Daudzi piemēri parāda, ka samazinājumi ir iespējami, un būtu bijis iespējams ieviest pakāpenisku stratēģiju, neapdraudot nozari un darba vietas. Jau atkal labējie ir devuši priekšroku peļņai... Tomēr arī mazi panākumi ir panākumi, un šie ziņojumi ir solis pareizajā virzienā uz ilgtspējīgu rītdienas lauksaimniecību un veselīgāku vidi mūsu bērniem.

11. Balsojumu labojumi un nodomi balsot: (sk. protokolu)

(Sēde tika pārtraukta plkst. 2.25 un atsākta plkst. 15.05.)

SĒDI VADA: H. G. PÖTTERING
priekšsēdētājs

12. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)

13. 2008. gada vispārējā budžeta projekts (III iedaļa) - 2008. gada vispārējā budžeta projekts ( I, II, IV, V, VI, VII, VIII, IX iedaļa) (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kartības punkts ir kopējas debates par

– Virrankoski kunga ziņojumu (A6-0397/2007) Budžeta komitejas vārdā par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, III iedaļa – Komisija

(C6-0287/2007 – 2007/2019(BUD)) un

– Itälä kunga ziņojumu (A6-0394/2007) Budžeta komitejas vārdā par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, I, II, IV, V, VI, VII, VIII un IX iedaļa

(C6-0288/2007 – 2007/2019(BUD)).

  Priekšsēdētājs. − Pirms dodu vārdu komisārei Grybauskaitė, es vēlos paust savu izbrīnu, ka nav ieradušies citi komisāri, kuriem lūdzām piedalīties sēdē. Ir vairāki iemesli. Iespējams, mūsu ielūgumi tika izsūtīti novēloti. Tas tā varētu būt, un to es pārbaudīšu.

Tomēr vēlos Komisijai atgādināt, ka saskaņā ar Iestāžu nolīgumu Komisijai ir jāpiedalās EP sesijā. Es pārbaudīšu šo jautājumu un sagaidu, ka gan Komisija, gan, protams, arī Parlaments, ņems vērā mūsu saistības, ko paredz Iestāžu nolīgums.

Tādēļ lūdzu klātesošo komisāri Grybauskaitė informēt Komisiju par manis sacīto. To, starp citu, jau sacīju Priekšsēdētāju konferencē. Tomēr nevēlos nekādus vienpusējus apvainojumus, bet pārbaudīšu šo jautājumu.

  Ville Itälä (PPE-DE), referents. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, pirmām kārtām vēlos pateikties Budžeta komitejas priekšsēdētājam un locekļiem pat to, ka viņi padarīja iespējamu lielisko kompromisu, ko panācām ļoti pozitīvā atmosfērā. Arī Parlamenta ģenerālsekretārs bija ļoti atvērts un izrādīja vēlmi sadarboties budžeta sagatavošanas laikā. Tas ir labs sākums nākotnes sadarbībai starp administrāciju un Budžeta komiteju.

Pirmām kārtām es vēlos sacīt, ka šī sistēma, kurā divas organizācijas – Prezidijs un Budžeta komiteja – pieņem lēmumu par budžetu, nevar nākotnē turpināties. Tā nav pareizā pieeja, ka Prezidijs izstrādā dažādas idejas un jaunus projektus. Budžeta komiteja nav ne zīmogs, kas apstiprina līdzekļus, ne arī sliktais zēns vai meitene, kas tos samazina. Tas tā notika arī šoreiz, kad grupu priekšsēdētāji iesniedza priekšlikumus par milzīgiem palielinājumiem, kas būtu pārsnieguši slavenos 20 % griestus, par kuriem panākta kopēja vienošanās. Es patiesi ceru, ka cilvēki uzklausīs komitejas priekšsēdētaja pamatnostādnes šajā saistība, jo viņam ir pareiza pieeja saistībā ar to, kā šis process būtu pareizi jārisina, lai panāktu konkrētus un piemērotus rezultātus. Šos jautājumus nevar izlemt divās vietās. Ir daudz labāk tos izlemt tikai vienā.

Kad sagatavoja Parlamenta budžetu, administrācija un Prezidijs izrādīja pareizo iniciatīvu, ierosinot, ka 20 % griestu ierobežojumam būtu jābūt kā pamatprincipam. Pēc tam grupu priekšsēdētāji politikas noteikumos ieviesa papildinājumus. Viens no tiem bija tāds, ka katram deputātu asistentam būtu mēnesī jāsaņem par 1000 eiro vairāk, kas kopā ir apmēram 10 000 000 eiro, kā arī ierosināja dažādus citus palielinājumus, lai gan patiesībā atradāmies situācijā, kurā vajadzēja zināmā mērā samazināt papildu izdevumus. To izdarīt acīmredzot nekad nav viegli, bet jāsaka, ka neesam panākuši nekādus reālus ietaupījumus vai samazinājumus; tā vietā mēs vienkārši mēģinājām ievērot budžeta disciplīnu, kad runa bija par jauniem paaugstinājumiem, lai budžets nebūtu pārāk liels.

Tas noteikti ir svarīgi, jo mēs tērējam nodokļu maksātāju naudu. Mums būtu jādomā par to, kādos projektos vajadzētu iesaistīties un kuri no šiem projektiem ir pieņemami, skatoties no nodokļu maksātāju perspektīvas. Un galvenokārt mums ir jākoncentrē uzmanība uz darbu, kura veikšanai esam šeit ievēlēti. EP ir likumdevējs, tādēļ mums nebūtu jāīsteno projekti, kas neietilpst likumdošanas darba jomā.

Taču ļaujiet man sacīt, ka esmu gandarīts ar kopējo kompromisu, kas paredz EP palielinājumu, kurš ir mazliet mazāks par 4 %. Tas ir saprātīgi, un jebkurā gadījumā ietver daudzu projektus, ko atbalsta citi deputāti.

Minēšu dažus no tiem. Pirmkārt, informācijas politika, kas ir ļoti svarīga. Šim nolūkam rezervei ir pievienoti papildu 9 miljoni eiro, ko izmantos saistībā ar jauno Web TV, kad būs apstiprināts tā modelis. Šī Web TV ideja par tehnisku informācijas kanālu ir pieņemama, taču to nevajadzētu īstenot tā, kā to ierosina. Politiskās grupas un deputāti nepiedalīsies attiecīgās struktūras uzraudzībā vai nepieciešamajā ikdienas darbā. Administrācijai nepiemīt tāds politiskais godīgums, kādu cilvēki vēlas redzēt un kāds piemīt politiskajā grupām un deputātiem.

man ir ļoti grūti atzinīgi vērtēt kreiso ierosināto ideju, ka politiķiem nebūtu jāpiedalās informācijas politikā un ka informācija par Parlamentu var sniegt tikai tā administrācija, nevis deputāti un politiskās grupas. Ir neiedomājami ļaut informācijas politikai plūst tikai no administrācijas, un tas mūs, kas esam demokrātiski ievēlēti šajā iestādē, atstāj ārpus informācijas mehānisma.

Saistībā ar šo tematu tika izteikta arī ideja attiecībā uz plašsaziņas līdzekļiem, par ko plenārsēdē pieņēma lēmumu tieši pirms brīvdienām. Tika ierosināts piešķirt deputātiem mazliet vairāk naudas, lai viņi varētu uzaicināt vietējo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus uz Parlamentu, kuri savukārt varētu redzēt, kas notiek Parlamentā, un intervēt deputātus. Budžeta komiteja nobalsoja pret šo priekšlikumu. Es nesaprotu šo acīmredzamo kreiso naidīgumu pret vietējiem mazajiem plašsaziņas līdzekļiem, jo šie līdzekļi ļauj mums pēc iespējas pietuvoties cilvēkiem. Tagad mēs Budžeta komitejā ar vairākumu nobalsojām pret šo naudu, un deputāti vairs nevar tērēt naudu, aicinot šeit vietējos plašsaziņas līdzekļus.

Kā trešo es vēlos minēt informācijas birojus. Katrā dalībvalstī ir savs informācijas birojs, kas ir labi, bet kādēļ iegādāties visdārgākās ēkas visdārgākajos rajonos? Kādēļ mēs nevaram pirkt mazliet lētākas ēkas mazliet ārpus pilsētas un attiecīgos līdzekļus izmantot cilvēkresursiem? Mums nepieciešams vairāk cilvēku, kas var viesoties darba vietās, mācību vietās un skolās, lai pastāstītu cilvēkiem, ko EP dara un kādēļ. Labākais veids, kā ietekmēt cilvēkus, ir iet pie viņiem, nevis pirkt dārgas ēkas. Šo naudu var izmantot labāk.

Runājot par politiku uz ēkām vispār, es ceru, ka visas iestādes var kopā noteikt vienotu organizāciju, lai apsvērtu, kad un kur celt, kā arī kad un kur iegādāties īpašumu, lai nepieņemam lēmumus, nezinot, ko dara citi, un mākslīgi paaugstinot cenas.

Es tikai vēlos komentēt saistībā ar rezolūciju par priekšlikumu samazināt vietu skaitu Strasbūrā. Tās var būt ir ieilgušas debates, taču tām jāturpinās līdz kāds to paveic. Mums ir arī jārāda piemērs, samazinot emisiju. Mēs nevaram gadā izšķiest nodokļu maksātāju 200 miljonus eiro apmērā. Mums jāparāda sabiedrībai, ka ES ir paplašinājusies un izmainījusies, tādēļ jāmainās arī mums. Neesmu dzirdējis nevienu labu paskaidrojumu, kādēļ šim ķīviņam būtu jāturpinās. Tādēļ es ceru, ka notiks balsojums par šo tematu, lai Parlaments var organizēt sarunas ar Padomi un lai var notikt tik ļoti nepieciešamās izmaiņas.

Vēlreiz vēlos pateikties koordinatoriem un Budžeta komitejas locekļiem par kompromisu, un es ceru, ka to saglabās ceturtdienas balsojumā un ka summas paliks tādas, par kādām esam kopā vienojušies.

  Kyösti Virrankoski (ALDE), referents. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, ES 2008. gada budžets ir otrais budžets šajā plānošanas periodā. Kad pieņēma spēkā esošo finanšu plānu, īpašu prioritāti piešķīra konkurētspējas un kohēzijas stiprināšanai, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību.

Komisijas provizoriskais budžeta projekts bija 129,2 miljardi eiro saistību apropriācijās un 121 miljardi eiro maksājumu apropriācijās. Padome savā budžeta projektā samazināja saistību apropriācijas līdz 128,4 miljardiem eiro un maksājumu apropriācijas līdz 119,4 miljardiem eiro, kas ir 10,3 miljardi eiro samazinājums jau tā mazā finanšu plānā.

Padomes budžeta projektā uzsvēra arī citus jautājumus. 1. pozīcijā (ilgtspējīga izaugsme un nodarbinātība) maksājumu apropriācijas samazināja par 1046 miljoniem eiro, lai gan šī pozīcija bija beznosacījumu prioritāte budžeta politikā.

Šoruden EP saņēma Komisijas grozījumu vēstuli, kurā ierosināja papildu 262 miljonus eiro ārējā darbībām. Turklāt Komisija arī ierosināja pārskatīt finanšu plānu, lai varētu nodrošināt pietiekamus līdzekļus Galileo globālajai pozicionēšanas sistēmai un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam. Priekšlikums bija saskaņā ar Parlamenta 20. jūnija rezolūciju un pirmo lasījumu par ETI tiesību aktiem.

Pamatojoties uz šiem kritērijiem, Budžeta komiteja sagatavoja priekšlikumu, par kuru pašlaik diskutē. Turpmāk aprakstīšu priekšlikuma galvenos elementus.

Budžeta beznosacījuma prioritāte ir 1. pozīcija (ilgtspējīga izaugsme un nodarbinātība). Saistību apropriācijas ir palielinātas, jo īpaši pētniecībai un apmācībai saskaņā ar Lisabonas Stratēģiju un Eiropas transporta tīkliem.

1.a pozīcija attiecas uz Galileo navigācijas sistēmas finansēšanu. Kad sagatavoja daudzgadu finanšu plānu, Parlaments brīdināja, ka Galileo ir nodrošināts nepietiekams finansējums. Tagad deficīts ir 2,4 miljardi eiro, jo privātais sektors nevēlas iesaistīties projektā, tāpat kā tas ir ASV. Tā kā projekts Eiropai ir politiski un ekonomiski svarīgs, EP uzstāja, ka tas jāsāk un jāfinansē no ES budžeta. Lēmums par šo jautājumu jāpieņem šajā budžeta procedūrā. Šī iemesla dēļ budžeta projektā Galileo un ar to saistītās EIT apropriācijas nebija iekļautas budžeta darbības jomā, iesniedzot priekšlikumu par „satelīta izmaiņām”. Tā pieņemšanas nosacījums ir tāds, ka ir jāpieņem Komisijas priekšlikums par grozījumiem daudzgadu finanšu plānā. Ja tas nenotiek, Galileo projektu nevarēs īstenot, un būs problēmas arī saistībā ar EIT finansējumu. Ir bezjēdzīgi turpināt finansēt Galileo projektu, ja Padome nav patiesi ieinteresēta to īstenot līdz galam.

Ir ievērojami nostiprinātas struktūrfondu un Kohēzijas fonda apropriācijas saskaņā ar 1.b pozīciju, jo uztraucoši augstas ir neizmaksātās saistību apropriācijas no līdzekļiem – saistību atlikums – vairāk nekā 95 miljardi eiro.

Vasarā EP un Padome pieņēma kopēju deklarāciju attiecībā uz Komisijas lēno darbību, apstiprinot funkcionālas programmas. Pašlaik nav apstiprinātas 63 % Reģionālā attīstības fonda un Kohēzijas fonda programmas, kā arī 83 % Eiropas Sociālā fonda programmas un 75 % lauku attīstības programmas, lai gan pirmais programmu gads jau tuvojas beigām.

Šīs administrācijas lēnais darbs nopietni apdraud ES strukturālo un kohēzijas politiku, kā arī jo īpaši jauno dalībvalstu atjaunošanas procesu, jo spēkā esošais finanšu plāns ir milzīgs Eiropas atjaunošanas plāns, kas ir lielāks par Marshall plānu pēc Otrā pasaules kara. Tomēr budžeta projektā tikai 22,1 miljards un 5,3 miljardi eiro ir nodrošināti attiecīgi strukturālajiem pasākumiem un lauku attīstībai jaunajās dalībvalstīs. Tādēļ Budžeta komiteja ierosina daļu Komisijas attiecīgās administratīvās izmaksu iekļaut rezervē, lai to izmantotu, kad programmas ir apstiprinātas, jo šis process ir jāpaātrina.

Arī ar 4. pozīciju (ES kā globāls partneris) ir saistīta kāda liela problēma. Provizoriskais budžeta projekts bija nepārprotami nepietiekams, un Komisija šajā saistībā savā grozījumu vēstulē ierosināja 120 miljonus eiro Kosovai un 142 miljonus eiro Palestīnai. Arī Padome ierosināja 260 miljonu eiro palielinājumu šiem reģioniem.

Budžeta komiteja pieņēma Komisijas pieeju, bet pievienoja papildu 10 miljonus eiro gan Kosovai, gan Palestīnai. Lai aizsargātu paša Parlamenta prioritātes, komiteja sagatavoja „zvaigznītes” grozījumu. Tajā paredzēts samazinājums 40 miljonu eiro apmērā, kas pretējā gadījumā būtu biji jāpiemēro kopējai ārpolitikai un drošības politikai, jo Padomes ierosinātais palielinājums ir neapšaubāma interešu joma šiem politikas virzieniem un apdraudētu EP prioritātes. „Zvaigznītes” grozījumā arī ietverts Ārlietu komitejas ierosinātie palielinājumi Palestīnai un Kosovai 40 miljoni eiro apmērā kopā, kā arī mazāk pielāgojums 7 miljoni eiro apmērā Globālajam Veselības fondam un citam konkrētām pozīcijām. Šo grozījumu var pieņemt, ja Padome piekrīt izmantot elastīguma instrumentu.

Attiecībā uz decentralizētajām aģentūrām – vai drīkstu sacīt, ka komiteja atguva 32 miljonus eiro no Padomes piemērotajiem samazinājumiem un personāla izmaksu samazinājumiem. Mūsuprāt, sadarbība noritēja samērā labi. Visievērojamākās izmaiņas skāra robežkontroles aģentūru Frontex, kuras apropriācijas palielināja par 30 miljoniem eiro. Sadarbība robežkontroles jomā un EP galveno prioritāšu nostiprināšana.

Šī budžeta moto ir „budžets rezultātiem”. Tā mērķis ir sekmēt gan uz darbībām pamatotu budžeta plānošanu, gan uz darbībām pamatotu pārvaldību. Šajā nolūkā Komisijas vispārējās administratīvās izmaksas 49 miljoni eiro apmērā ir iekļautas rezervē, lai tās izmantotu, kad Komisija iesniegs priekšlikumu pētījumiem un ziņojumiem, kā to pieprasījis EP, par uz darbībām pamatotas pārvaldības attīstību, personāla pārskatatbildības precizēšanu un nākotnes tendencēm saistībā ar darbinieku skaitu. Tas ir saistīts arī ar deklarāciju par izpildaģentūrām, ko pieņēma EP saskaņošanas sanāksmē. Tajā sacīts, ka katrā jaunā priekšlikumā jāietver izdevumu un ieguvumu analīze salīdzinājumā ar situāciju, kādā pasākumi būtu Komisijas kompetencē. Turklāt būtu skaidri jānosaka aģentūras un Komisijas pārskatatbildības un kompetences jomas, kā arī jārod paskaidrojums, kā Komisija uzņemsies atbildību par aģentūras darbu un līdzekļu izmantojumu. Mēs esam iepriekš pieredzējuši uztraucošus piemērus saistībā ar „tehniskās palīdzības birojiem”.

Budžeta projekta kopējā summa ir 129 680 miljardi eiro, kas ir 623 miljoni eiro saskaņā ar daudzgadīgo finanšu plānu. Maksājumu apropriācijas ir 124 194 eiro, kas atbilst 0,99 % no dalībvalstu NKI. Saskaņā ar finanšu plānu šī summa ir 5300 miljoni eiro, tātad Budžeta komiteja ir parādījusi lielisku disciplīnu, sagatavojot šo priekšlikumu apspriešanai Eiropas Parlamentā.

Budžeta projektu sagatavoja, pastāvot plašam konsensam un lieliskai sadarbībai. Es vēlos pateikties Budžeta komitejas priekšsēdētājam Reimer Böge par lielisko vadību, kā arī koordinatoriem un ēnu referentiem no visām politiskajām grupām. Viņi izrādīja lielu elastību, kā arī spēju sadarboties. Es arī vēlos pateikties Komisijai un jo īpaši komisārei Grybauskaite par pozitīvo attieksmi, kā arī Portugāles prezidentūrai, kas trīspusējās sarunās un saskaņošanas procedūrā izrādīja konstruktīvu attieksmi un piekāpšanās spēju. Visbeidzot vēlos pateikties Budžeta komitejas sekretariātam un administratoriem, kas manā grupā un citās politiskajās grupās ir atbildīgie par budžetu, par milzīgo viņu paveikto darbu.

Tagad es iesniedzu 2008. gada budžeta projektu apspriešanai plenārsēdē.

  Richard James Ashworth, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man sākt, sakot paldies Virrankoski kungam par lielisko ziņojumu un viņa paveikto apjomīgo darbu.

Viņš pareizi saka, ka 2008. gads ir otrais gads septiņu gadu finanšu plānā. Es uzskatu, ka budžets virzās pareizajā virzienā, lai piedāvātu vērtību, kas atbilst naudai, un ar šī gada maksājumu apropriācijām 0,99 % apmērā no NKI šim budžetam ir potenciāls tikt daudz labāk īstenotam nākamajos gados.

Tomēr, lai sasniegtu šos mērķus, es aicinu jo īpaši Padomi ņemt vērā Parlamenta viedokļus un būt gatavai plašāk apspriest dažus no jautājumiem. Šajā brīdī es varu minēt četrus jautājumus.

Pirmkārt, Galileo un Eiropas Tehnoloģiju institūts (EIT) – EP ir apstiprinājis šīs shēmas, bet mums joprojām nepieciešami budžeta disciplīnas pierādījumi no citām iestādēm, un šeit es vēlos uzsvērt trīs lietas. Pirmkārt, es redzu nepietiekamus pierādījumus par nodrošinājumu attiecībā uz papildu izmaksām un projektu novēlotu pabeigšanu. Otrkārt, es redzu nepietiekamus pierādījumus attiecībā uz ļoti skaidrām pārskatatbildības un kompetences jomām saistībā ar šiem lielajiem posteņiem, jo īpaši kad tiek piešķirti līgumi darbu veikšanai projektos. Visbeidzot es uzskatu, ka Komisijai būtu jādara daudz vairāk, lai dalītos ar savu redzējumu par Galileo projektu un jo īpaši projekta pēcizstrādes fāzē un pašreizējā situācijā.

Otrkārt, saskaņā ar 4. pozīciju mēs jau zinām, ka pieprasījums piešķirt finansējumu Kosovai un Palestīnai ievērojami palielinās šīs pozīcijas summu. To sedz, samazinot finansējumu KĀDP. Taču tas noteikti radīs problēmas nākamajā gadā, un es domāju, ka neilgi pēc EP pirmā lasījuma mums būs jādiskutē ar Padomi un Komisiju, lai apspriestu, kā mēs varam risināt šo situāciju.

Treškārt, es aicinu Padomi atbalstīt EP centienus panākt, lai Komisija ievēro pārbaudes darbību un panāk lielāku efektivitāti attiecībā uz personālu. Tas ietver decentralizētas un ārējas aģentūras, un šajā saistībā, es baidos, ir vajadzīga daudz striktāka pārskatatbildība.

Visbeidzot ir ārkārtīgi svarīgi, lai gan Padome, gan Komisija piešķir lielāku steidzamības pakāpi pozitīvas déclaration d’assurance panākšanai no Revīzijas palātas. Manuprāt, pašreizējais progresa koeficients ir nepieņemami zems, kas noved pie tā, ka nopietni tiek apdraudēta šī Parlamenta uzticamība. Tādēļ es aicinu jo īpaši Padomi izrādīt lielāku steidzamību, lai risinātu šo situāciju.

  Catherine Guy-Quint, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, pirmām kārtām es vēlos pateikties visai budžeta komandai par padarīto darbu, jo īpaši mūsu diviem referentiem – Virrankoski kungam un Itälä kungam. Šīs budžeta procedūra apstiprina daudzgadu finanšu plāna ierobežotību. Maksājumu summa, kas mazāka par 130 miljardiem eiro vai 0,99 % NKI, ir ļoti trūcīga un nevar nodrošināt cerības saistībā ar Eiropas politikas attīstību.

Budžeta komitejas komandas darbs apliecina, ka politisko grupu budžeta prioritātes var tikt saglabātas, taču finanšu plāns neļauj atdzīvināt izaugsmes politiku, kas solīta Eiropas pilsoņiem. Mūsu komiteja jo īpaši rūpīgi strādāja ar EP komiteju izvēlēm, bet izmēģinājuma projektu pieaugošais skaits liecina par aizkaitinājumu saistībā ar šī finanšu plāna trūcīgumu. Jau atkal mums nācās izcīnīt drakoniskus samazinājumus no Padomes puses, un esmu gandarīta ar nodrošināto kompromisu. Komisijai joprojām ir jāīsteno šis budžets pareizi. Mēs vairs nepacietīsim, ka šo budžetu izkropļo, neizpildot to un pārvedot apropriācijas atpakaļ uz dalībvalstīm.

Pirmām kārtām, mēs 2008. gada budžetā nepieņemam kohēzijas fondu neizmantošanu. Sociālistu partijā mēs esam atjaunojuši Padomes nedzirdētos samazinājumus, kas ietekmēja tādas programmas kā Kultūra (2007. gads), Media (2007. gads) un Jaunatne darbībā. Man nav jums jāatgādina šo pozīciju nozīme, kad Eiropas cilvēki tiek iepazīstināti ar jauno Līgumu. Es aicinu Padomi par to padomāt; piemēram, piešķirot pētniecībai vai Frontex resursus, kas nepieciešami, lai tās darbotos, kā arī uzlabojot informācijas pozīcijas, lai atbildētu uz Eiropas pilsoņu bažām. Mēs arī ierosinām papildu apropriācijas konkrētiem jauniem projektiem, lai uzlabotu spēju uzņemt bēgļus vai NVO spēju cīņā ar diskrimināciju. Eiropas budžetam ir noteikti jāturpina palīdzēt tiem, kas cīnās pret postiem, kuri skāruši Eiropas sabiedrību.

Attiecībā uz ES ārējām attiecībām mēs samazinām KĀDP izdevumus par 40 miljoniem, jo mums ir jāpilda mūsu saistības un ES saistības, kas paredz saglabāt avārijas palīdzības rezervi, palīdzēt valstīm visnelabvēlīgākajās situācijās, atbalstīti Globālo fondu cīņai ar AIDS, Pasaules Veselības fondu, kā arī nodrošināt attīstības palīdzību. Būs nepieciešams mobilizēt elastīguma instrumentu, lai nodrošinātu 87 miljonus eiro Kosovai un Palestīnai. Joprojām jāpauž nožēla, ka 4. pozīcijai sistemātiski piešķir nepietiekamu finansējumu. Pasaules nabadzība pieaug, un mūsu budžets paliek mazāks.

Runājot par Komisiju, es atzīstu, ka rezerve 40 miljonu eiro apmērā ir strikta, bet tā atspoguļo mūsu šaubas par to, kā notiek uz darbību pamatotas pārvaldības īstenošana. Ļaujiet nosaukt dažus piemērus. Pirmām kārtām – kohēzijas fondu neizmantošana, neiespējamība īstenot mums svarīgus izmēģinājuma projektus, piemēram, Erasmus veida programma mācekļiem, pārredzamības trūkums pētniecības firmu atlasē, jaunu ierēdņu atlases konkursu nepilnīga īstenošana. Saraksts ir garš, un EP pieprasa, lai Komisija to pārliecina par savu kā Eiropas izpildorgāna labo gribu.

Visbeidzot un pats galvenais ir „zvaigznītes” grozījums, kas pieprasa finansēt Galileo un EIT, pārsniedzot finanšu plāna griestus. Šajā saistībā nepieciešams, pat obligāti, nedaudz pārskatīt finanšu plānu. Parlaments nevar pieņemt, ka Galileo tiek apdraudēts, kas ir milzīgs izaicinājums, skatoties no tehnoloģiju, ekonomiskās un politiskās perspektīvas, un būtisks stratēģisks instruments politiskās varas un ES neatkarības rokās, taču esmu pārliecināta par Merkel kundzes komentāru šajā palātā vērtīgumu. 29. jūnijā, beidzot savu prezidentūru, Merkel kundze izmantoja šādu afrikāņu sakāmvārdu: „Ja vēlies iet ātri, ej viens, bet, ja vēlies iet tālu, ej kopā.”

  Anne E. Jensen, ALDE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties EP priekšsēdētājam, ka viņš personiski vada šo procedūru, un par to, ka tās nenotiek pusnaktī. Es esmu par to ļoti gandarīta.

Komisāre, nav šaubu, ka 2008. gada budžeta procedūra būs sarežģīta. Tomēr Parlamentā mēs strādājam kopā, un, kad ceturtdien notiks balsojums, esmu pārliecināta, ka šī stratēģija saņems plašu atbalstu; stratēģija, ko Komisijas budžetam ir izvēlējusies Budžeta komiteja un atzinuma sagatavotājs Virrankoski kungs.

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa atbalsta Komisijas lieliskos priekšlikumus par Galileo satelīnovērošanas sistēmas finansējumu. Mēs atbalstām domu izmantot pārpalikušo naudu no lauksaimniecības nozares šim projektam, nevis atgriezt to dalībvalstīm. Būtu pamatoti samazināt pētniecības un transporta nozares finansējumu, lai atrastu līdzekļus Galileo, kā to ierosina ES finanšu ministri. Ja ES dalībvalstis piekrīt, ka mums vajadzīga Galileo, tām arī jānodrošina finansējums šai programmai, neizmantojot šo finansējumu citiem mērķiem. Kā jau minēja Virrankoski kungs, mēs jau iepriekš tikām brīdināti, ka Galileo nav piešķirti pietiekami līdzekļi; situācija, kurā esam, nav pārsteigums.

Otrs nozīmīgs un strīdīgs jautājums attiecas uz Padomes bažām saistībā ar ārlietu politikas finansējumu. Esam arī ārkārtīgi nobažījušies, vai Kosovai un Palestīnai ir piešķirti pietiekami līdzekļi. Es vēlos pateikties Virrankoski kungam par lielajām pūlēm rast kompromisu, kas guvis lielu atbalstu.

Attiecībā uz aģentūrām mēs esam gandarīti, ka robežuzraudzības aģentūra Frontex saņem lielāku finansējumu, un mēs ceram, ka varēs rast risinājumu, lai pēc iespējas ātrāk varētu sākt Eiropas Jūras drošības aģentūras darbību ar LRIT Datu centru, ko izveidos 2008. gada beigās.

Otras iestādes referentam Itälä kungam bija gan izpildāms, gan grūts uzdevums. Grūtais uzdevums bija EP budžets, kurā diemžēl nebija iespējams samazināt izdevumus līdz šī gada līmenim, pieskaitot inflāciju. Tomēr, neskatoties uz to, ir bijis iespējams saglabāt izdevumus, kas nepārsniedz 20 % griestus. ALDE grupa atbalstīja sākotnējo kompromisu starp referentu un Prezidiju, un ir jāpauž nožēla, ka vājā koordinācija starp lielāko grupu priekšsēdētājiem noveda pie tā, ka kompromiss bija jāpārstrādā. To nevajadzētu vairs pieļaut; mēs varam labāk. Tomēr es nerāju Itälä kungu. Viņš ir sniedzis labu ieguldījumu, un es arī vēlos viņam pateikties par saprātīga risinājuma rašanu attiecībā uz Reģionu komiteju, kam Padome bija piemērojusi ievērojamus samazinājumus.

  Wiesław Stefan Kuc, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, UEN grupas vārdā es vēlos teikt neviltotu paldies referentiem Virrankoski kungam un Itälä kungam, kā arī visiem Budžeta komitejas locekļiem par viņu pūlēm, sagatavojot budžetu, un par lielisko sadarbību. Liels paldies!

Vai otrais budžets spēkā esošajā finanšu plānā ievērojami atšķiras no saviem priekštečiem, izņemot finansējuma summas? Kā parasti, mums jāturpina finansēt izdevumi no iepriekšējiem gadiem un mēs varam izmainīt tikai dažas budžeta daļas. Tādi svarīgi posteņi ir Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta un Galileo finansējums. Ir arī palielināts finansējums Kosovai un Palestīnai. Ievērojamas izmaiņas ieviestas arī kopējās lauksaimniecības politikas un specializēto aģentūru finansējumā.

Vai mēs pieļaujam lielu kļūdu, ne pārāk strikti pielīdzinot summas aģentūru izdevumiem? Vai ir iespējams to izdarīt vienu gadu uz priekšu? Mēs mēģinām, bet mums vienmēr ir iespēja pielāgot budžetu, un tas ir ļoti svarīgi. Varbūt nākotnē mums būtu jāizstrādā vairāk posteņu, jo tas budžetam piešķirs ievērojamu elastību.

Visbeidzot es vēlos vēlreiz pateikties Virrankoski kungam. Neskatoties uz sarežģīto jomu, bija ļoti patīkami sastrādāties ar Virrankoski kungu.

  Helga Trüpel, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, es vēlos sākt, paziņojot, ka neesam apmierināti ar spēkā esošo finanšu plānu, jo, skatoties no Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas perspektīvas, budžets, kas mums paredzēts līdz 2013. gadam, nav īsti piemērots lielajām problēmām, ark o saskaras Eiropa un pašreizējās 27 dalībvalstis.

Es vēlos sacīt, ka Padomē jūtam Eiropas enerģijas trūkumu, kad runa ir par budžeta izstrādi un finansējumu. Es domāju, ka Eiropai nepieciešama, kā jau esam paziņojuši Lisabonas stratēģijā, patiesa augsti attīstīta ofensīva, ja patiesi vēlamies bruģēt ceļu uz sabiedrību, kas balstīta uz zināšanām. Diemžēl mēs stipri atpaliekam. Es arī uzskatu, ka mums vēl vairāk jādara pētniecības un attīstības jomā, kā arī mūžizglītības jomā, ja vēlamies, lai Eiropas pilsoņi ir pilnībā gatavi globalizācijai un lai viņiem piemīt nepieciešamās prasmes.

Mums ir arī jāizstrādā – kā rāda aptaujas, Eiropas pilsoņi to no mums pieprasa – atbildīga ārpolitika. Tomēr, ka vēlamies vairāk ieguldīt krīžu novēršanā un atbildīgā rīcībā degpunktos pasaulē, mums nepieciešami piemēroti resursi, kas mums pašlaik nav vajadzīgajā līmenī.

Saistībā ar klimata pārmaiņu politiku es arī domāju, ka mums ir jāparāda pasaulei, ka labi izprastu klimata pārmaiņu politika iet roku rokā ar selektīvo izaugsmi. Eiropai jāveic lieli pasākumi, jo, tikai pārliecinot citus kontinentus un tādas lielas valstis kā Ķīna un Indija, kā arī ASV, ka mēs varam izstrādāt klimata pārmaiņu politiku un izveidot jaunas darba vietas, mēs varam iegūt mūsu pilsoņu atzinību.

Es arī domāju, ka mēs, protams, varam ekonomēt Eiropas budžetu attiecībā uz lauksaimniecības eksporta subsīdijām, piemēram, kā arī uz tabakas audzēšanu un arī uz mūsu Strasbūras sanāksmju izmaksām. Mēs varam redzēt, ka budžets nav pietiekams tādiem mūsu lielajiem un vērienīgajiem zinātniskajiem projektiem kā satelītnavigacijas sistēma Galileo. Daudzi iepriekšējie runātāji jau to sacīja. Ja mēs domājam, ka tas ir politiski pareizi, taču šeit Padomei ir jāsāk rīkoties, pretējā gadījumā mēs zaudēsim sakarus ar ASV, kā arī Ķīnu un Indiju. Runājot par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, jāsaka, ka, ja patiesi vēlamies parādīt, ka Eiropa ir kontinents, kas patiesi vērtē zināšanas un vēlas būt uz zināšanām balstīta sabiedrība, Padomei arī šeit būs jādara vairāk. Šeit ir nepieciešama kopēja Eiropas griba, ja vēlamies sekmēt Eiropas attīstību.

Nobeigumā es vēlos pateikties visiem maniem kolēģiem deputātiem, kas ir strādājuši pie šī budžeta. Tas ir tikai kompromiss, bet tas ir labs kompromiss, vismaz no EP puses, ko EP arī aizstāvēs.

  Esko Seppänen, GUE/NGL grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, visās grupās noteikti pastāv ļoti dažādi viedokļi. Dažiem aptīk Padomes striktā budžeta politika, savukārt citi deputāti izjūt to kā šķērsli, lai sasniegtu to, kas ir labs un pareizs. Patiesībā Padomes priekšlikums par budžeta kopsummām ir neticami zems salīdzinājumā ar valstu kopējiem ienākumiem, un arī EP priekšlikums paredz ārkārtīgi zemus budžeta izdevumus.

Mūsu grupa nav gandarīta ar to, kā budžeta projekts palielina ES militāro profilu. ES militārisms ir arī viens no iemesliem, kādēļ mūsu grupa nevar atbalstīt jauno konstitūcijas priekšlikumu, par ko vienojās pagājušajā nedēļā. Konstitūcija tāpat kā nākamā gada budžets nedarīs neko, lai stiprinātu ES sociālo dimensiju.

Esam pieraduši pie tā, ka Komisija nekad pilnībā neīsteno ES budžetu, un dalībvalstis ir pieradušas pie domas, ka tām katru gadu atgriezīs viņu pašu resursus. Tas notiks apropriāciju atlikuma dēļ, ko savukārt radījušas Struktūrfondu un Kohēzijas fonda novēlotas programmas šogad un nākamgad. Referents Virrankoski pamatoti paātrina programmu apstiprināšanas procesu.

Mūsu grupa uzskata, ka ir pareizi grozīt iestāžu nolīgumus attiecībā uz Galileo un EIT jaunajiem izdevumiem. Budžeta plāna nav pietiekamu līdzekļu; tā vietā dalībvalstīm būs jānodrošina jauni līdzekļi šo izdevumu segšanai. Šajā Parlamentā EP Prezidijs nav tik disciplinēts savos budžeta mērķos kā Budžeta komiteja. Tas vienmēr cenšas iztērēt 20 % no ES administratīvajām izmaksām, pat ja ne nekā, uz ko naudu varētu attaisnoti izmantot. Starp šādiem projektiem ir memoriāls Pöttering kungam, ES īsajai vēsturei veltīts muzejs vai EP autostāvvietas pārvēršana par SPA un pirtīm.

Tai pat laikā Sociālie demokrāti, Liberāļi un Zaļie Budžeta komitejā nobalsoja par eiropartiju partijas atbalsta finansējuma labvēlīgu uzraudzību un tagad arī par eirofondiem, ko finansē no EP budžeta. Nebija klauzulas, kurā būtu sacīts, ka finansējuma izmantošana jāuzrauga saskaņā ar ES budžeta kontroles paraugpraksēm. Mani tautieši Virrankoski kungs un Ville Itälä kungs kā referenti ir mēģinājuši panākt līdzsvarotu rezultātu.

  Nils Lundgren, IND/DEM grupas vārdā. – (SV) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Godājamie deputāti Virrankoski kungs un Itälä kungs ļoti padziļināti ir risinājuši budžeta jautājumus. Es ļoti cienu viņu darbu saskaņā ar savu kompetenci. Bet tur jau ir tā problēma: viņi bija spiesti strādāt saskaņā ar savu kompetenci. ES budžeta process ir pamatīgi novecojis un pat nepelna nicinājumu.

Pamatprincips vienmēr ir šāds: ienāk aizvien vairāk naudas, tātad kur mēs to ieguldīsim? Tā ir 50 gadus veca organizācija, kurai tādēļ būtu jākoncentrē uzmanība uz 0 budžetu. Mums jāuzdod šāds jautājums: ja mēs saktu šodien (nevis pirms 50 gadiem), kur mēs ieguldītu mūsu budžeta resursus? Vai mēs ieguldītu tos Ekonomikas un sociālās komitejas izveide vai Reģionu komitejas izveidē? Vai mēs ieguldītu gandrīz pusi budžeta protekcionisma lauksaimniecības politikā, sabiedriskajās attiecībās un tādu produktu marketingā, ko citādāk nevar pārdot? Vai mēs ieguldītu subsīdijās tabakas ražošanai; tabakas ražošanai, ko nevar pārdot normālā veida, kad vienlaikus mēs lielā mērā aizliedzam smēķēšanu ES? Vai mēs ieguldītu struktūrfondos, kas paņem gandrīz lielāko daļu atlikušā budžeta, tādējādi izlemjot, ka valstis naudu var saņemt centrāli no ES budžeta, ja tas atbilst konkrēta veida reģionālajai politikai? Atbilde – tā kā esmu pārliecināts, ka visi, kas sēž šajā ēkā (nemaz nav daudz), sacītu – nē, mēs to nedarītu.

Tātad jautājums ir: kādu pieeju izmantot šai problēmai? Mēs to nevaram, ja neesam gatavi apskatīt budžeta pamatjautājumus no paša sākuma un tad sākt darbu no turienes. Tādēļ mēs esam nepareizajā vietā. Ja mēs veiksim normālu ekonomikas analīzi un apsvērsim, ko vajadzētu iesākt ar tiem budžeta līdzekļiem ES līmenī, kurus izmanto caur Briseli, mēs secinātu, ka jāpiešķir nauda, ko dalībvalstis citādāk nevarētu ieguldīt, piemēram, pamatpētījumos. Mēs visi no ekonomikas teorijas zinām, ka pamatpētījumi tirgū ir saņem ievērojami nepietiekamu finansējumu. Un vienmēr atrodas tādi, kas dzīvo uz citu rēķina. Tiek sagaidīts, ka kāds cits segs pamatpētījumu izmaksas, un, kad viss ir pabeigts, rezultāti būs pieejami visiem. Ir daudz tādu jomu, un tās saņem ārkārtīgi mazus līdzekļus. Mēs par to runājam, bet neko nedarām. Vairumā gadījumu nauda nokļūst vietās, par ko lēmumu pieņēma pirms 30–50 gadiem. Tas ir apkaunojoši. ES arī iegādājas ēkas Eiropā, domādama, kas tas ir lētāk. Tā ir bezatbildīga rīcība, veicot spekulācijas ar nodokļu maksātāju naudu. Tam nevajadzētu turpināties. Mums jāsāk diskusijas par to, ko ES vajadzētu darīt ar saņemto naudu. Pareizi mēs izmantojam varbūt aptuveni 10–15 % līdzekļu. Pārējo izlieto nejēdzīgām lietām, kā arī dažādām sabiedrisko attiecību darbībām, piemēram, nauda, lai pielāgotos globalizācijai. Eiropu un tās panākumus izveidoja atsevišķas valstis, kas konkurē viena ar otru, lai rastu labus institucionālus risinājumus. Paturēsim to. Liels paldies.

  Hans-Peter Martin (NI). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, visi, kas bija Budžeta komitejā zinās, cik rudenī vienmēr ir sarežģīti sadalīt naudu. Parasti tā ir noslēpta zem rezerves informācijas dienestu budžeta kategorijām.

Protams, mēs mēģinām būt aktīvi un kaut ko darīt. Šeit es uzsvērtu jūs, priekšsēdētāja kungs. LUX kino apbalvošana ir izveidota. Nosacījumi bija tādi, ka filmas noskatītos līdz šī gada 18. oktobrim, un tikai tie deputāti, kas bija redzējuši visas trīs, varēja un tiem bija jābalso par šī budžeta posteņa iniciatīvu. Es nupat ieskatījos sarakstā. Pat ducis deputāti rīt nepiedalīsies lēmuma pieņemšanā par to, kuru Bābeles torni viņi piešķirs kam.

Es vēlos jums lūgt, priekšsēdētāja kungs, rīt būt godīgam un nepievilt mūs, un pateikt, cik deputāti ir likumīgi piedalījušies šajā balsojumā. Lūdzu, nodrošiniet, lai protokols netiek izlabots pie durvīm pēdējā minūtē, jo filmu noskatīšanās termiņš bija 18. oktobris.

Šī samērā mazā problēma par budžetu apjomiem, priekšsēdētāja kungs, var tikt pārnesta uz tik daudzām jomām. Mēs nemitīgi mētājam naudu apkārt, par to nedomājot, jo mums ir pārāk daudz naudas, tādēļ tādas labas idejas, kā filmu apbalvošana tiek izjauktas. Tomēr, lūdzu, esiet godīgs vismaz rīt, priekšsēdētāja kungs.

  Priekšsēdētājs. − Šie komentāri pat nepelna atbildi.

  Dalia Grybauskaitė, Komisijas locekle. – (LT) Es vēlos sākt, sakot, ka ir ļoti patīkami runāt ar jums šodien pirms svarīga balsojuma tūlīt pēc pirmā lasījuma. Es vēlos pateikties priekšsēdētājam Böge kungam, galvenajam referentam Virrankoski, kā arī visu politisko grupu koordinatoriem par sekmīgu, koordinētu un pozitīvu darbu, lai panāktu konsensu Budžeta komitejā pirmajā lasījumā. Visi Komisijas ierosinātie posteņi tika grozīti – pat to paldies.

Komisijas locekle.Es vēlos pateikties EP par praktiski visu provizoriskā budžeta projekta (PBP) posteņu noteikšanu. Es to atkārtoju angliski, ja gadījumā sanācis neprecīzs tulkojums, jo šī ir mans runas svarīgākā daļa. Tai pat laikā es vēlos sacīt, ka, neskatoties uz to, cik gandarīti esam un cik laba ir mūsu sadarbība, mums joprojām ir daži komentāri, un mēs vēlamies sacīt, ka lielākajā daļā gadījumu Parlaments nodrošināja rezerves.

To mēs risinājām pagājušajā gadā, un Komisija spēja to atrisināt pagājušajā gadā; un mēs ļoti centīsimies nodrošināt, ka Komisija izpilda visus nosacījumus, nodrošinot visu jums nepieciešamo informāciju, lai rezerves varētu tikt izmantotas pirms otra lasījuma.

Es jo īpaši vēlos minēt izmēģinājuma projektus, kur šogad EP uzņēmās iniciatīvu un praktiski izmantoja izmēģinājuma projektu un sagatavošanās darbību palielinātu skaitu, ko jūs ierosināt. Kā parasti, mēs rūpīgi apskatīsim katru gadījumu un iesniegsim mūsu atzinumu novembra sakumā, izmantojot tā saucamo „izpildāmības vēstuli”, kas tiks izsūtīta laikus, labu laiku pirms saskaņošanas un otrā lasījuma.

Attiecībā uz izpildaģentūrām, kas ir ļoti liels, pamācošs postenis mūsu šī gada budžeta procedūrā, un es vēlos arī uzsvērt konstruktīvo plānu, ko noteica jūlija saskaņošanas procedūrā attiecībā uz mums un uz aģentūru kopējo jautājumu. Es vēlos pateikties EP, jo īpaši kundzei par sadarbību, it sevišķi saistībā ar darbību organizācijas plānošanu izpildaģentūrām, par ko nesen vienojāmies.

Komisija kā godīgs starpnieks starp divām budžeta iestādēm darīs visu, kas ir tās spēkos, lai nodrošinātu un mēģinās gūt vislabākos un vislīdzsvarotākos budžeta rezultātus starp mums visiem, jo īpaši apzinoties un paturot prātā, ka mums joprojām ir lielas problēmas, kuras kopā risināt, piemēram, Galileo un EIT, kas ir mūsu priekšā, kamēr priekšlikums gaida Padomes lēmumu. Esam gandarīti ar to, kā EP risināja šo problēmu priekšlikumā un pirmajā lasījumā. Tādēļ ceru, ka visas trīs iestādes kopā spēs noslēgt budžeta procedūru sekmīgi un laikā.

  Michael Gahler (PPE-DE), Ārlietu komitejas atzinuma sagatavotājs. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, saskaņā ar daudzgadu finanšu plānu 4. pozīcijas finanšu griesti ir 7,002 miljardi eiro. Padome palielināja Komisijas 2008. gada budžetu, kas bija 6,672 miljardi eiro, līdz 6,89 miljardiem eiro, galvenokārt pievienojot papildu summas Kosovai un Palestīnai. Parlaments agrīna posmā norādīja, ka šie līdzekļi nevar būt pietiekami to problēmu dēļ, ko jau varēja prognozēt, bet kas nebija ņemtas vērā. Tagad mēs no Padomes dzirdam, ka ir nepieciešamas daudz lielākas summas, jo īpaši drošības politikas jomā. Diemžēl joprojām nav iesniegti nekādi konkrēti priekšlikumi. Tomēr mums ir jāpanāk vienošanās ar Padomi attiecībā uz KĀDP. Tādēļ diskutēsim atklāti un godīgi, par 2008. gada vajadzībām.

Ja apstiprinām apmēram 250 miljonus eiro gadā KĀDP no 2007. līdz 2013. gadam, jūtams kļūs deficīts finansējumā. Mūsu drošības politikas izmaksas realizējas gandrīz saskaņā ar grafiku.

Vēl viens svarīgs temats ir Palestīna. 2007. gadā mēs tērējam ievērojami vairāk, nekā aprēķināts – līdz pat 400 miljoniem eiro. Mums arī nākamgad nepieciešams vairāk naudas nekā Komisija un Padome ir aprēķinājusi. Tomēr mēs nevaram gaidīt, lai EP budžetā ievieš mazākas summas, tādējādi ievērojami aplaupot citus politikas virzienus gada gaitā, jo nav bijusi nopietna plānošana.

Nav arī skaidrības attiecībā uz precīzu uzdevumu sadali saistībā ar Kosovu un 2008. gada budžeta vajadzībām. Es zinu, ka pirmkārt mums jāsagaida konkrēts mandāts.

Nobeigumā vēlos norādīt uz politisko dialogu, kas mums jāizveido tuvākajā laikā. ES ir cīnījies par šīm sarunām saistībā ar daudzgadu finanšu plānu, lai tas tiktu noteikts Iestāžu nolīgumā. Tas būtu pareizais forums, lai konstruktīvi risinātu lielus notikumus, darot to laikus un pamatojoties uz savstarpēju uzticību. Tas būtu pareizais konteksts, kādā sagatavot jauno finanšu instrumentu pārskatu.

  Ralf Walter (PSE), Attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Attīstības komiteja cenšas noteikt budžetā aprēķināto izdevumu prioritātes. Mēs zinām, ka attīstības palīdzība – mūsu palīdzība nabadzīgākajiem planētas cilvēkiem – nav kaut kas, kas notiek ar ātru lēmumu un kam rezultāti rodas no nekurienes, taču šeit ir procesi, un mums nepārtraukti jāstrādā pie šiem procesiem.

Esam uzsvēruši, ka vēlamies apkarot nabadzību. Tas nozīmē, ka mums cilvēkiem jānodrošina izglītība un jānodrošina, lai viņi ir veselīgi un spēj attīstīt savu vidi un savu valsti. Esam iepriekš ieguldījuši lielus līdzekļus, lai apkarotu malāriju, tuberkulozi un AIDS, un mēs vēlamies palīdzēt šīm valstīm patiesi attīstīties, izmantojot preventīvus pasākumus, piemēram, kājnieku ieroču, kājnieku mīnu un ABC ieroču likvidēšana, izveidojot konfliktu novēršanas tīklu un pārrobežu sadarbību starp jaunattīstības valstīm.

Tam tā nevajadzētu būt šajā gadījumā, un tādi ir mani divi lūgumi Padomei un Komisijai, lai Padome – vienkārši tādēļ, ka darba kārtībā parādījies jauns punkts – ātri saka: tagad mēs sākam visu reorganizēt. Mums jāpalīdz Kosovai un Palestīnai, un es tam pilnībā piekrītu. Mums tas jādara, taču to nevajadzētu darīt, atņemot līdzekļus visnabadzīgākajiem no nabagiem un uzskatot, ka mēs varam šajā novirzīšanā varam saskatīt turpināmību vai ka cilvēkiem ārpusē ir sajūta, ka mēs strādājam, lai koncentrēti palīdzētu visnabadzīgākajiem no nabagiem. Šeit nepieciešami jauni līdzekļi, un es zinu, ka runājam par nodokļu maksātāju naudu, taču viņiem tas ir skaidri jāpasaka. Ja to darīsim, gūsim arī panākumus.

Otrais punkts attiecas uz Komisiju. Jūs zināt, kādas tieši ir mūsu prioritātes, lai apkarotu nabadzību. Esmu tās nupat minējis: veselības aprūpes un pamatizglītības nodrošināšana, lai cilvēki varētu nopelnīt līdzekļus savās valstīs. Esam iekļāvuši lielas naudas summas rezervē un neizmantosim šo naudu, līdz skaidri nenorādīsiet, ka atbalstāt un pieņemat EP prioritātes.

Mēs nevēlamies ieviest mikroparvaldību, bet esam veikuši politisku novērtējumu, par kuru jūs vienojāties. Mēs uzstāsim, lai tas tiktu īstenots, lai tāpat kā citās ārpolitikas jomās tas kļūst par realitāti, un tādēļ mēs nodrošināsim mūsu budžeta tiesības un iespējas, lai izdarītu uz jums atbilstošu spiedienu.

SĒDI VADA: M. A. DOS SANTOS
priekšsēdētāja vietnieks

  Peter Šťastný (PPE-DE), Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinuma sagatavotājs. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Virrankoski kungam un Itälä kungam par lielisko, tomēr nepateicīgo darbu.

Es uzskatu, ka ir svarīgi uzsvērt ne tikai EP kā budžetu pārraugošas iestādes nozīmi, bet arī katras atsevišķas komitejas nozīmi attiecībā uz budžeta aspektiem, kas tieši ietilpst to kompetenču jomās. Es domāju, ka ir ļoti pareizi, ka atsevišķi ĢD dažādajām komitejām iesniedz ziņojumus par saviem gaidāmajiem izdevumiem attiecīgajā gadā. Jābūt kontroles līmenim un jābūt pārredzamībai. Lai gan Starptautiskās tirdzniecības komiteja tirdzniecības jautājumiem neizmanto koplēmumu, tomēr, es domāju, ka izstrādātā prakse ir ļoti laba; prakse, kurām mums jāorganizē godīgas un atklātas diskusijas ar Tirdzniecības ĢD par budžeta jautājumiem un to, kādēļ nepieciešami konkrētie izdevumi.

Runājot par budžeta posteņiem, es vēlos uzsvērt vajadzību saglabāt gan palīdzību tirdzniecībai, gan arī PTO EP dimensiju, kas ir svarīgi aspekti tirdzniecības budžetā. Mums jāspēj sekmēt Eiropas preces trešās valstīs. Mums nepieciešami eksperti, kas palīdz mūsu uzņēmumiem iekļūt ārvalstu tirgos, taču tai pat laikā mums jāpalīdz jaunattīstības valstīm eksportēt preces uz ES. Bez tirdzniecības nav ilgtermiņa ilgtspējīgas attīstības. PTO ir nesen saņēmusi kritiku par pārredzamības trūkumu. Parlamentārā dimensija pasaules tirdzniecības sarunās ir svarīga iniciatīva, ko mums būtu jāturpina attīstīt, jo tā uzlabo dialogu, nodrošina lielāku leģitimitāti un ļauj labāk pārraudzīt procesus.

Nobeigumā es mudinu Komisiju nodrošināt, ka EP tiek laikus informēts par mikrofinansiālās palīdzības jebkādiem projektiem, lai attiecīgajās komitejās var organizēt pienācīgas debates un lai mēs kā iestāde esam pienācīgi informēta par saņēmējā valstīm, kas izmanto ES naudu.

  Salvador Garriga Polledo (PPE-DE), Budžeta kontroles komitejas atzinuma sagatavotājs. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, Budžeta kontroles komiteja savā atzinumā par 2008. gada budžetu koncentrēja uzmanību uz diviem galvenajiem punktiem.

Pirmkārt uz atbilstību jaunā Iestāžu nolīguma 44. punktam, kurš attiecas uz ticamības deklarāciju un ikgadējo apstiprināšanu, kas ir jānosūta katrai dalībvalstij. Šajā grozījumā mēs ietveram 2004. un 2005. gada budžeta izpildes secinājumus un ieteikumus, ko mazākums dalībvalstu ir jau piemērojušas, taču, mūsuprāt, tas būtu jādara vairākām.

Mēs zinām, ka Eiropas Komisija nevar novērtēt, kādā mērā dalībvalstis ir ievērojušas šīs saistības līdz 15. februārim. Tomēr mēs, iespējams, lai mudinātu EK turpināt šo novērtējumu, nezaudējot laiku, esam ieviesuši rezervi Komisijas personāla izmaksās. Mēs esam pārliecināti, ka Komisija ir tikpat ieinteresēta kā EP nodrošināt, ka dalībvalstis pilnībā piemēro 44. punktu dalītās vadības jomā. Tādēļ esmu drošs, ka mēs panāksim vienošanos par rezervi.

Otrkārt atzinumā koncentrējām uzmanību uz pārredzamību. Mēs uzskatām, ka jo detalizētāki ir budžeta izdevumi, jo vieglāk būs kompetentajai budžeta iestādei uzraudzīt budžeta īstenošanu.

Tādēļ esam pieprasījuši izveidot jaunas budžeta pozīcijas tajās izdevumu jomās, kas EP ir ļoti jutīgas, piemēram, aģentūras, lauku attīstība un citas tādas kategorijas kā ārējās darbības, lai, es atkārtoju, nodrošinātu EP un Budžeta kontroles komitejas skaidro apņemšanos sekmēt maksimālu pārredzamību, ko no mums pieprasa sabiedrība.

  Cristobal Montoro Romero (PPE-DE), Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma sagatavotājs. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, referenti, Ekonomikas un monetārā komiteja ir iesniegusi atzinumu, ko pieņēma vienprātīgi bez balsojumiem pret to un kurā, pirmām kārtām, mēs priecājamies par to apropriāciju panākumiem, kas tiek piešķirtas konkurētspējas uzlabošanai, kā arī ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, un arī jo īpaši to, kas tiek piešķirtas izaugsmes un nodarbinātības kohēzijai Eiropas Savienībā.

Attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst komitejas atbildības jomā – ekonomiskiem un monetāriem jautājumiem, uzņēmējdarbības joma, konkurence, nodokļi un muitas savienība, cīņa pret krāpšanu un vispārējo krāpšanu Eiropas statistikā un jo īpaši nodaļā par statistiku – mēs, protams, atzinīgi vērtējam budžeta panākumus , budžeta pieeju, taču, protams, esam arī atklājuši nepilnības.

Mums būtu gribējies vairāk naudas; vairāk naudas ekonomikas izaugsmei, citiem vārdiem sakot, vairāk naudas pilsoņu labklājībai, lai nodrošinātu skaidrāku atbalstu monetārās savienības programmām, lai nodrošinātu skaidrāku atbalstu MVU kā darba vietu radītājiem. Protams, mums visiem jāvadās pēc stingra budžeta principa – tam jābūt pirmajā vietā, un neviens to neatbalsta vairāk par mani. Tomēr tas un pašreizējās nepilnības ES budžetos ir pretējie poli.

Mēs uzskatām, ka ES patiesi būtu jāveido konkrētāki budžeti attiecībā uz ekonomikas izaugsmes stimulēšanu, kas sekmēs nodarbinātību, un tādēļ ir absolūti nepieciešams piešķirt resursus, kuri pieder visām ES valstīm.

  Gabriele Stauner (PPE-DE), Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotāja. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā es jo īpaši atzinīgi vērtēju to, ka Komisija ir gatava izmantot 44,2 %, kas atbilst 57 miljardiem eiro, no budžeta izaugsmei un nodarbinātībai. Attiecīgo budžeta pozīciju palielinājums par 2,3 miljardiem eiro 2008. gadam efektīvi atbalsta Lisabonas stratēģiju. Es jo īpaši vēlos uzsvērt trīs izmēģinājuma projektus sociālajā jomā, lai gan Budžeta komiteja nav apstiprinājusi līdzekļus vienam no projektiem un ir tos ievērojami samazinājusi otram.

Pat projekts par nodarbinātības situāciju veselības aprūpē, ko Budžeta komiteja ir samazinājusi, ir man jo īpaši tuvs, jo šajā jomā ir pastāvējušas ievērojams problēmas kops ES paplašināšanās 2004. un 2007. gadā. Tādēļ izmēģinājuma projektu būtu jāīsteno tā, kā esam to paredzējuši. Tas it sevišķi attiecas uz iespējamiem noteikumiem sociālo pakalpojumu jomā. Tas pats attiecas uz citu mūsu ierosināto projektu, proti, migrantu sociālā integrācija.

Tādēļ, lūdzu, atbalstiet mūsu grozījumus, ko esam atkārtoti iekļāvuši. Es vēlos vēlreiz minēt ģimeņu projektu, ko īstenos fonds Dublinā un ko mēs vēlētos atbalstīt ar 400 000 eiro, bet ko Budžeta komiteja ir pilnībā noraidījusi. Ģimenei „draudzīga” nodarbinātība, mājvietu situācijas uzlabošana un atbalsta turpināšana ģimenēm arī ir mūsu galvenie mērķi Eiropā.

Šie temati tādēļ būtu jāiekļauj Dublinas fonda darba grafikā un, protams, būtu jānodrošina nepieciešamais finansējums.

  Jutta Haug (PSE), Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma sagatavotāja. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja ir atjaunojusi budžeta summas, ko Padome samazināja komitejas nozarē, par summām, kādas tika noteiktas Komisijas PBP. Tas nozīmē 10,3 % budžeta palielinājumu vides nozarē salīdzinājumā ar 2007. gadu.

Mēs uzskatām, ka tas ir pilnībā piemēroti vissvarīgākajiem instrumentiem vides nozarē. EMEA, EVA, EPNI un ECDC ir mūsu aģentūru nosaukumu abreviatūras, un mēs ar šo aģentūru darbu esam pilnībā apmierināti, tās ir arī atguvušas savu naudu. Vienošanās notikusi par Life+, darbs sākas un jaunais veselības rīcības plāns aizstāj veco, sākot ar 2008. gada janvāri. Tik tālu viss ir labi. Mēs noteikti varēsim veikt novērtējumu gada beigās vai 2009. gada sākumā.

Tomēr HELP programma rada bažas. Mēs zinām, cik kaitīga ir smēķēšana. Taču mēs arī griba, lai šo vēstījumu dzird un saprot Eiropas sabiedrība. 2008. gads ir pēdējais budžeta gads, kurā mēs no tabakas fonda saņemsim līdzekļus pretsmēķēšanas kampaņai. Lūdzam Komisiju ļoti ātri domāt par to, no kurienes var nākt nauda šai kampaņai nākamajos gados.

  Angelika Niebler (PPE-DE), Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotāja. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, ļaujiet man sākt, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā sakot paldies referentam un mūsu kolēģiem deputātiem no Budžeta komitejas par konstruktīvo un efektīvo sadarbību.

Divi cieši saistīti temati ir jo īpaši mūsu komitejas uzmanības centrā. No vienas puses, tie attiecas, kā jau šodien ticis sacīts, uz Galileo, no otras puses – uz Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu. Abas iniciatīvas ietver fenomenālus un ārkārtīgi svarīgus projektus attiecībā uz inovācijas un rūpniecības politiku, kas pelnījusi mūsu pilnīgu atbalstu.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts ievērojami sekmēs tehnoloģiju nodošanu no zinātnes uz rūpniecību un uzņēmumiem. Eiropā joprojām ir nenodrošināts pieprasījums. Tomēr jautājumi ir saistībā ar finansējumu. Mūsu komiteja ir skaidri argumentējusi, atbalstot to, ka finansējums netiek nodrošināts uz citu progresīvu programmu rēķina. Tādēļ nebūtu jāņem nauda no Septītās pētniecības pamatprogrammas, no mūžizglītības programmas vai no Eiropas transporta tīklu programmas, lai finansētu Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu. Nē, mēs komitejā lūdzam līdzekļus pārvietot no administratīvā budžeta, lai tos piešķirtu EIT. Par laimi Budžeta komiteja ir attiecīgi apņēmusies to darīt. Turklāt komiteja lūdz skaidru finansējumu pat saistībā ar budžeta pozīcijā, kas nav mūsu pozīcija.

Ievērojami problemātiskāks ir Galileo. Iespējams, jūs man ļautu vienkārši norādīt uz turpmāk minēto, skatoties no rūpniecības politikas perspektīvas. Es saprotu, ka pastāv vienošanās, ka Galileo mums ir nepieciešams un ka tas ir jāfinansē. Pēdējā rezolūcija par Galileo ir novedusi pie tā, ka EP strīdas par Kopienas finansējumu, ko ierosinājusi arī Komisija. To ņemot vērā, manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai projekts turpinās. Projekts nav jāsāk atkārtoti, bet to var pamatot uz iesaistīto rūpniecības uzņēmumu ievērojamiem centieniem. Tas būtu arī jāņem vērā paredzētajās sarunās.

Visu pārējo, kas attiecas uz Galileo, es nododu savam kolēģim Böge kungam, kurš būs arī atbildīgs par sarunu turpināšanu Budžeta komitejā kopā ar viņa kolēģiem.

  Luisa Fernanda Rudi Ubeda (PPE-DE), Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinuma sagatavotāja. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sākt, sakot paldies Budžeta komitejas locekļiem par sniegto atbalstu saistībā ar Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ierosinātajiem grozījumiem, ko arī praktiski vienprātīgi pieņēma komitejā.

Pirmkārt, attiecībā uz budžeta 12. iedaļu „Iekšējais tirgus” es vēlos sacīt, ka ar grozījumiem komiteja mēģināja atgūt PBP summas, ko bija paredzējusi Komisija un ko Padomes dokumentā samazināja.

Es vēlos minēt vai atgādināt nozīmi, kura ES piemīt visam, kas saistīts ar iekšējo tirgu. Domāju, ka tas ir acīmredzams. Tas ir viens no galvenajiem pamatiem visai izrietošajai attīstībai, kas ir veidota ap to.

Attiecībā uz dažiem gadiem, piemēram, pagājušo gadu un nākamo, 2008. gadu, kad jāpieņem tādi svarīgi tiesību akti kā Pakalpojumu direktīva un ir plāni par darbu pie tiesību aktiem, lai uzlabotu iekšējo tirgu, mēs saprotam, ka nepieciešams atgūt PBP paredzētās summas.

Tādu pašu argumentu varētu piemērot 14. iedaļai „Muitas savienība”, kas arī attiecas uz ES ārējo robežu uzlabošanu, kuras savukārt ļaus mums nodrošināt, ka mūsu vienotais tirgus funkcionē pareizi.

Visbeidzot, runājot par 17. iedaļu, kas attiecas uz to komiteju, kuras atzinuma sagatavotāja es esmu, es vēlos sacīt, ka ar Budžeta komitejas atbalstu esam atguvuši PBP summas SOLVIT programmai. Ir dažādi patērētāju politikas jomu un patērētāju aizsardzības politikas jomu attīstības līmeņi dažādās ES dalībvalstīs. Daudzos gadījumos pastāv atšķirības, kas jārisina ar neleģislatīviem, ar tiesu nesaistītiem instrumentiem. SOLVIT ir pierādījusi sevi kā labu instrumentu šādam nolūkam.

Visbeidzot es beigšu runu,priekšsēdētāja kungs, sakot īpašu paldies Budžeta komitejai par atbalstu izmēģinājuma projektam, kam piešķīra 1 miljonu eiro un kas nākamgad ļaus veikt pētījumu, uzraugot un salīdzinot patērētāju aizsardzības politikas pasākumu piemērošanu dažādās dalībvalstīs.

  Wojciech Roszkowski (UEN), Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, savā atzinumā Reģionālās attīstības komiteja īpašu vērību pievērsa budžeta posteņiem, kas saistīti ar XIII iedaļu vai posteni „Reģionālā politika”. Mēs lūdzām paturēt vai, ja nepieciešams, atjaunot visus budžeta posteņus no PBP.

Budžeta komiteja nodrošināja mūsu prasības, kā arī pat pieprasīja maksājumu palielinājumu 900 miljoni eiro apmērā 130616 pozīcijā, kas saistīta ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu. Budžeta komiteja arī atbalstīja mūsu paustās bažas par naudas nepiešķirtās daļas kohēzijas jomā izmantošanu papildu finansējumam citiem projektiem, piemēram, EIT, pēc Padomes lēmuma, kas būtu pretrunā kohēzijas principam un izsmeltu EP privilēģijas. Kopsavelkot jāsaka, ka šis nav mūsu sapņu budžets, tas nav budžets, kas mūs iepriecinātu, taču Reģionālās attīstības komiteja atbalsta Budžeta komitejas ierosināto budžeta projektu. Liels paldies!

  Jan Mulder (ALDE), Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, attiecībā uz lauksaimniecības budžetu katru gadu izpilda šādu rituālu: Komisija pieņemt budžeta projektu, Padome piemēro samazinājumus daudzos posteņos bez īpaša pamatojuma, Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja ar Budžeta komitejas atbalstu atjauno šos posteņus, un mēs sākam diskusijas par Komisijas grozījumu vēstules pamatu, lai pieņemtu precīzu nākamā gada budžetu.

Kādēļ Padomei ir nepieciešams nemitīgi piemērot šos samazinājumus, man nav saprotams, jo esam organizējuši diskusijas, pamatojoties uz Komisijas grozījumu vēstuli jau kopš Amsterdamas līguma laikiem, jo tas nodrošina mums informāciju par jaunākajiem pieejamajiem skaitļiem. Es domāju, ka labāk ir tā turpināt.

Mūsu komiteja ir palielinājusi pozīciju skaitu. Pozīcijas saistībā ar augļiem skolā, pienu skolā utt., jo mēs visi vēlamies, lai labs uzturs būtu pieejams agrīnā dzīves posma. Mēs atzinīgi vērtējam izmēģinājuma projektus un sagatavošanās darbību, ko sākotnēji pieņēma Budžeta komiteja.

  Emanuel Jardim Fernandes (PSE), Zivsaimniecības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Zivsaimniecības komiteja savā kompetences jomā iesniedza vairākus grozījumu priekšlikumus apspriešanai Budžeta komitejā, no kuriem lielāko daļu atbalstīja un ir saistīti galvenokārt ar Eiropas jūras politikas nostiprināšanu sagatavošanās darbībās iespēju okeāna ilgtspējīgai attīstībai, ko nodrošina Eiropas okeāni un jūras, ar vairāk resursiem zivsaimniecības kontrolei, lai nodrošinātu jūru un okeānu ilgtspējību, kā arī ar vairāk resursiem tādas informācijas apkopošanai, kas ir svarīga, lai izstrādātu ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku, lai pareizi un efektīvi darbotos Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūra, kā arī attiecībā uz visnomaļākajiem reģioniem nodrošinātu pašreizējo programmu efektivitāti, kuras ir vitāli svarīgas, lai mazinātu ierobežojumus, kas nepārtraukti un specifiski ietekmē šos reģionus.

Virrankoski kunga un mani ziņojumi ir nepārprotami signāli zivsaimniecības politikas nostiprināšanai, pat ņemot vērā visus finanšu plāna ierobežojumus; tādēļ es mudinu savus kolēģus deputātus cieši atbalstīti šos ziņojumus un Padomi ņemt vērā mūsu un EP iesniegtos priekšlikumus.

  Helga Trüpel (Verts/ALE), Kultūras un izglītības komitejas atzinuma sagatavotāja. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es runāju Kultūras un izglītības komitejas vārdā, kura ir atbildīga ne tikai par kultūru, bet arī par izglītību, jaunatni, plašsaziņas līdzekļiem un sportu. Mūsu budžets ir ļoti ierobežots salīdzinājumā ar to, kādam tam vajadzētu būt.

Es uzskatu, ka tad, kad rūpīgi apskatīsim, cik sekmīga ir bijusi ERASMUS programma, ar kuru Eiropas universitāšu studenti var studēt dažādās valstīs, iegūt draugus citās Eiropas daļās un pēc tam sarunāties ar saviem draugiem un iegūtajiem kontaktiem, kļūst skaidrs, ka tā būtiski sekmē savstarpēju izpratni Eiropā.

Es domāju, ka mums jādara vairāk saziņas labā, jo īpaši tagad, kad valstu vai valdību vadītāji ir vienojušies par Reformu līgumu. Izšķiroša nozīme ir domai par „saziņu vietējā līmenī”, strādājot ar cilvēkiem viņu pašu vidē, lai iegūtu viņu atbalstu Eiropas nākotnei. Esmu gandarīta, ka bija iespējami vismaz divi izmēģinājuma projekti: EuroGlobe – pārvietojams teātris, kādi pastāvēja Šekspīra laikā un ko izveidos, lai tas apbraukātu Eiropas pilsētas un patiesi iesaistītu pilsoņus; un kultūras projekts par mākslinieku mobilitāti, lai ļautu Eiropas jaunajiem māksliniekiem sanākt kopā, strādāt kopā un veidot Eiropas nākotni.

  Gérard Deprez (ALDE), Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinuma sagatavotājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es uzstājos Dührkop kundzes vietā, kura nevarēja ierasties.

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja 2008. gada budžetam noteica trīs galvenās prioritātes. Pirmā no tām attiecas uz Frontex aģentūrai pieejamo operatīvo resursu nostiprināšanu; šī aģentūra, kā jūs zināt, ir atbildīga par sadarbības koordinēšanu uz ES ārējām robežām. Šis mērķis ir sasniegts, jo, ja EP pieņems mūsu virzienu, Frontex saņems 30 miljonus papildu darbības apropriācijās, kas ir vairāk nekā dubults palielinājums salīdzinājumā ar 2007. gada piešķīrumu.

Otrā prioritāte attiecas uz vajadzību pēc pārredzamības datorizētu sistēmu pārvaldībā, lai kontrolētu iebraukšanu Eiropas teritorijā. Tādēļ rezervē iekļāva apropriācijas Šengenas SIS I un SIS II sistēmām, kā arī vīzu informācijas sistēmai, kas zināma kā VIS. Šīs apropriācijas neizmantos pirms mums nav piemērota juridiska pamata, kur tas ir nepieciešams, un jebkurā gadījumā informācija par uzaicinājumiem uz konkursu un līgumiem.

Visbeidzot komitejas trešā prioritāte attiecas uz Eiropas Atgriešanās fondu. Visas iepriekš minētās apropriācijas iekļāva rezervē un tiks izmantotas tikai tad, kad Padome un EP ir pieņēmuši Direktīvu par kopējiem standartiem un procedūrām attiecībā uz trešo valstu tādu valstspiederīgo atgriešanu nelikumīgi, kuri ES uzturas nelegāli. Padomei būtu jāzina, ka bez direktīvas nebūs līdzekļu. Tas ir tik vienkārši.

  Rihards Pīks (PPE-DE), Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinuma sagatavotājs Committee on Constitutional Affairs. – (LV) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, godājamie kolēģi! Es esmu ļoti gandarīts, ka beidzot pēc Lisabonas samita mēs varam virzīties tālāk Reformu līguma parakstīšanai, ratificēšanai un ieviešanai dzīvē. Mēs visi saprotam, ka šis jaunais Līgums ir nepieciešams Eiropas attīstībai un konsolidācijai. Tieši tādēļ mani kā atzinuma gatavotāju AFCO vārdā pārsteidz, ka budžeta IIIb izdevumu kategorija , tas ir, Eiropas pilsonība, bija vienīgā, kurai bija paredzēts ievērojami samazināt izdevumus, salīdzinot ar 2007. gada budžetu. Laikā, kad mainās Eiropas Savienības institucionālā uzbūve, ir nepieciešami līdzekļi komunikācijai ar iedzīvotājiem. Eiropas Savienības pilsoņi ir jāinformē par veicamajām pārmaiņām, jāpanāk viņu līdzdalība un atbalsts. Tādēļ esmu pateicīgs kolēģiem manā AFCO politiskajā grupā, un it sevišķi referentiem un kolēģiem Budžeta komitejā, par atbalstu maniem priekšlikumiem vairākās pozīcijās palielināt izdevumus šai programmai. Es ceru, ka arī Parlaments atbalstīs budžeta labojumus un šie līdzekļi tiks lietderīgi izmantoti Eiropas Savienības stiprināšanai. Paldies.

  Christa Prets (PSE), Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma sagatavotāja. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, ir svarīgi runāt par budžetu, neizmantojot konkrētu dzimti, kā tas mums būtu jādara no sievietes politikas perspektīvas. Dzimuma aspektam šeit ir liela nozīme, un „dzimumu politikas iekļaušana budžetā” nedrīkst būt tikai tukši vārdi, bet jāīsteno arī praksē.

Ir ļoti svarīgi papildināt DAPHNE programmu. Diemžēl mūsu grozījumu neatbalstīja, un mēs to iesniegsim vēlreiz plenārsēdē. Mēs sociāldemokrāti atbalstām grozījumu un līdzekļu palielinājumu DAPHNE programmai, jo tā ir samērā maza, bet svarīga programma, lai apkarotu vardarbību vietējā līmenī.

Ir arī svarīgi nodrošināt piemērotu finansējumu Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtam, lai nodrošinātu, ka tiek sekmīgi sakta tā darbība. Ir arī svarīgi, lai vienlīdzīgi starp dzimumiem tiktu sadalīts Eiropas Starpkultūru dialoga gada finansējums. Ir ļoti daudz sieviešu, jo īpaši migrantes, kam šajā starpkultūru dialogā būtu jāpiešķir galvenā nozīme.

  Luciana Sbarbati (ALDE), Lūgumrakstu komitejas atzinuma sagatavotāja. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, arī es vēlos pateikties referentiem Virrankoski kungam un Itälä kungam par lielisko darbu.

Es uzskatu, ka budžetam jābūt katras iestādes, bet arī katra privātuzņēmuma politiskam pamataktam, jo budžets parāda politisko lēmumus, uz kuru pamata izmantos sabiedrības naudu. Ir trīs pamatelementi: pirmkārt, stingrība; otrkārt, drosme pieņemt efektīvas un lietderīgas izvēles; treškārt, izdevumu kontrole. Acīmredzami, kā sacīja Virrankoski kungs, tam nepieciešama strikta un apņēmīga politika, kas attiecināta arī uz pārskatīšanas procedūrām un ko es pilnībā atbalsti.

Runājot par Lūgumrakstu komiteju, mums šķita, ka Budžeta komitejai ir jāierosina, ka ierosinātais 4,69 % palielinājums ombuda budžetā ir taisnīgs un atbilstīgs daļēji tādēļ, ka ombuds tagad ir galvenā politiskā figūra ES demokrātijā un pārredzamībā un labā administrācijā, kas viņam ir rūpīgi jāsargā.

  László Surján (PPE-DE). - (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, vissvarīgākais 2008. gada budžeta postenis ir kohēzijas politika. Praksē katrā dalībvalstī ir mazattīstīti reģioni, tādēļ mēs visi esam ieinteresēti šajā jautājumā. Turklāt kohēzija ir arī to interesēs, kas ir iesaistīti šī procesa finansēšanā, ne tikai saņēmēju interesēs. Tādēļ mēs nevaram pieņemt nekādus ierosinājumus par ievērojamiem samazinājumiem, kas atbilst apmēram pusmiljardam eiro, saistībā ar kohēzijas politikas maksājumiem. Manuprāt, EP ir pārliecināts, ka jaunās dalībvalstis varēs pielāgot un izmantot visus tām pieejamos līdzekļus. Mums visiem ir tas jāsekmē arī mūsu valstīs.

Tas nav vienīgais postenis, ar kuru saistībā nepiekrītam un nepiekritīsim Padomes nostājai. Mēs arī ar pārliecību varam norādīt, ka esam labi pārvaldījusi Eiropas pilsoņu naudu, citiem vārdiem sakot – atbildīgi, jo 2008. gada budžets ir daudz mazāks par finanšu plāna noteiktajiem griestiem. Tādēļ esam vīlušies, ka debatēs par Galileo programmas budžetu vai par EIT joprojām mētājas ar dunčiem. Abas programmas ES attīstībā sniegti ieguldījumu, kādēļ mums jāliek šķēršļi to ceļā uz realitāti?

Es saku paldies EK un referentam par viņu darbu un prasu EP atbalstīti Budžeta komitejas ierosinātos grozījumus, tādējādi nodrošinot stabilu atbalstu sarunām pirms otrā lasījuma.

Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, ļaujiet apsveikt EP deputātus manas valsts svētkos. Es, protams, runāju par Ungārijas 1956. gada revolūciju. Pateicos par uzmanību!

  Jutta Haug (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, Padome šogad izdarīja to, ko dara parasti: tā ļāva saviem ierēdņiem Finanšu ministrijās izveidot budžetu, kas ņem vērā Padomes galveno mērķi – „nodrošināt mazas summas” un, vissvarīgāk, „nodrošināt mazus maksājumus”.

Budžets vispār nav attiecināts uz politiskajiem plāniem, kurus mēs ES vēlamies īstenot, vispār nav attiecināts! Padome savās dažādajās izpausmēs joprojām mēdz sprediķot svētdienās un ir apmierināta ļaut citiem, t.i., EP darīt reālo darbu pārējās nedēļas dienās. Nav svarīgi, vai jautājums ir par ārpolitiku vai palīdzību Kosovai un Palestīnai, vai arī par konkurētspējas izaugsmei un nodarbinātībai politikas īstenošanu, kas ir ārkārtīgi svarīgi jautājumi Eiropai, patiesībā tie ir vitāli svarīgi, lai mēs izdzīvotu.

EP lūkojās nākotnē un jau finanšu plāna sarunās pirms 18 mēnešiem norādīja, ka paredzamā nākotnē būs problēmas saistībā tieši ar šo politiku īstenošanu. Tomēr to sacījām nedzirdīgām ausīm, un tagad Padomei ir jāplāno pēdējā brīdī. Ātrāk kā gaidīts esam saskārušies ar situāciju, kura mums jānodrošina valsts līdzekļi, lai glābtu Galileo projektu, jo sapnis par uzņēmēju iniciatīvu ir sabrucis. EP diezgan ātri varēja vienoties, ka tas finansēs Galileo projekta sākumu ar Eiropas naudu, izmantojot Kopienas metodi. Jebkādu citu risinājumu uzskatām par pūšļošanu un nevēlamies to ne redzēt.

Esam gatavi Galileo nodrošināt 2,4 miljardu eiro no 2008. līdz 2013. gadam papildus 1 miljardam eiro, kas jau bija plānots. Tomēr, tā kā nepieciešamie līdzekļi nav pieejami 1.a kategorijā un tie nenokritīs no debesīm, mēs esam gatavi tos paņemt no citam budžeta kategorijām – 2007. un 2008. gada 2. kategorijas, nodrošinot 2,2 miljardus eiro, un no 5. kategorijas, nodrošinot 220 miljonus eiro. Tā ir liela nauda, ko paņemam no 2. kategorijas, taču tas ir iespējams, neliedzot lauksaimniekiem līdzekļus. Lauksaimniecības produktu cenas ir augstas visā pasaulē, tādēļ vara samazināt mūsu subsīdijas.

Operācija, kurai radījām pamatu Budžeta komitejā pirmajā lasījumā, sauc par „maznozīmīgu pārskatīšanu”. Fui! Padome izvairās pat no vismaznozīmīgākajām pārskatīšanām kā no mēra, bet tā ir Padomes problēma. Jebkurā gadījumā esam gatavi radīt priekšnosacījumus Galileo īstenošanai, kas ir Eiropas tehnoloģiju inovācijas paraugs.

To, ka saistībā ar šo maznozīmīgo pārskatīšanu mēs esam gatavi padarīt pieejamus līdzekļus EIT, mūsuprāt, ir vērts pieminēt tikai garām ejot, jo sākotnēji pieprasītā summa ir ļoti maza – 2,9 miljoni eiro no 2008. līdz 2013. gadam. Mēs sagaidām, ka Padome sāks darboties, nāks pie EP un darbosies mūsu virzienā.

Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man vēl vienu komentāru. Mēs patiesi gaidījām, ka Padomes Portugāles prezidentūras finanšu ministrs vai vismaz valsts sekretārs piedalīsies šajās debatēs pirmajā lasījumā, lai varam viņu sveikt. Man nav nekā pret jums Mourato kungs, bet šajā gadījumā pat mūsu pašu Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks no Portugāles nav pietiekams aizvietotājs.

  Gérard Deprez (ALDE) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, kā ALDE grupas spīkers, es pirmkārt vēlos paust savu pateicību par mana kolēģa referenta Virrankoski kunga paveikto darbu un jo īpaši vēlos viņam sacīt, ka mēs pilnībā atbalstām viņa izstrādāto Galileo stratēģiju ar BUDG komitejas piekrišanu.

Eiropai Galileo ir nepieciešams. Mēs vēlamies, lai Galileo finansē no Kopienas finansējuma, un vēlamies, lai apropriācijas tiek garantētas, neatstājot negatīvu ietekmi uz citām prioritātēm.

Es arī vēlos pateikties mūsu referentam par tādu izmēģinājuma projektu paturēšanu sarakstā, kurus pilnība atbalstīja tikai daži no mums, jo īpaši ātrās trauksmes mehānisms bērnu nolaupīšanas vai pazušanas gadījumā.

Es vēlos komentēt Itälä kunga ziņojumu, kurš diemžēl nav palātā. Es atzinīgi vērtēju iniciatīvas palielināt pieejamos resursus reģionālajiem plašsaziņas līdzekļiem, lai sekmētu Kopienas iniciatīvu publicitāti starp Kopienas pilsoņiem. Es uzskatu, ka reģionālie un vietējie plašsaziņas līdzekļiem var būt daudz lielāka ietekme par centralizētām, birokrātiskākām iniciatīvām

Tomēr man jāsaka, ka Itälä kunga ziņojumā ir iniciatīva, kas man galīgi nepatīk. Tā ir iniciatīva palielināt katra deputāta sekretariāta izdevumus par 1000 eiro mēnesī. Man nepatīk šī iniciatīva, kas ir divu politisko grupu vienošanās rezultāts, kuras sagadījušās būt lielākās grupas un kas tā vien sagadījies vienu gadu pirms Eiropas vēlēšanām. Es uzskatu, ka tā ir maskēta subsīdija vairāku mūsu kolēģu deputātu atkārtotai ievelēšanai, un balsošu pret to.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, es uzstājos ar runu šajās 2008. gada budžeta debatēs, lai runātu par šādiem jautājumiem.

Pirmkārt, lai gan gandrīz 129 miljardu eiro apmērā šī budžeta izdevumi ir lielākā ES vēsturē, šo izdevumu koeficients attiecībā pret 27 dalībvalstu nacionālo kopienākumu ir zemākais, kāds jebkad ir bijis, un pēc EP Budžeta komitejas ieviestajiem pielāgojumiem, tas ir tikko 0,99 % no nacionālā kopienākuma saistību apropriācijās, ko es vēlētos uzsvērt.

Otrkārt, finanšu plānā no 2007. līdz 2013. gadam saistību apropriāciju griesti 2008. gadam ir noteikti 1,08 % apmērā no dalībvalstu nacionālā kopienākuma, tātad mēs aplūkojam ievērojamu nesakritību starp to, ko mēs vēlējāmies finansēt vēl tikai pirms diviem gadiem, un to, ko ES vēlas finansēt tagad. Jūs nevarat dabūt vairāk Eiropas par krietni mazāku naudu. Šis viedoklis šajā Parlamentā ir vairākkārt atkārtots un mums šodien ir par to atkal jāatgādina.

Treškārt, mums ir jāatbalsta EP Budžeta komitejas lēmumi, kas ievērojami palielina finansējumu Galileo programmai, ETI un konkrētām ES ārējām darbībām.

Ceturtkārt, mums jāpieprasa EK pēc iespējas ātrāk pieņemt dalībvalstu ierosinātās programmas reģionālajai attīstībai un lauku teritoriju attīstībai. 2008. gadā īpaši jaunajām dalībvalstīm piešķirs vairāk nekā 20 miljardus eiro.

Visbeidzot un piektkārt, jāatzīmē Globalizācijas pielāgošanās fonda sekmēšana, kas ļaus uzņēmumiem, kuri saskārušies ar šī procesa negatīvām sekām, gūt labumu no pārejas atbalsta, un aizsargāt darba vietas ES.

  Gérard Onesta (Verts/ALE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, es galvenokārt komentēšu tikai mana kolēģa Itälä kunga ziņojumu, ko viņš labi paveicis. Mēs zinām, ka vienmēr ir ļoti grūti pieņemt lēmumu par mūsu iestādes budžetu.

Ir viena lieta, ko patiesi nožēloju: saistībā ar 2008. gada budžetu ir kaut kas īpašs. Tas ir pēdējais budžets, kurā mēs varējām apkopot daudz naudas ieguldījumiem, jo īpaši EP īpašuma politikā. Mums ir 32 darba vietas, ja skaitāt mūsu birojus dažādās galvaspilsētās. Izņemot Briseli un Strasbūru, mums pieder tikai sešas no vietā, kurās mēs strādājam dažādās valstīs. Mēs zinām, ka ir īpašumu iegūšanas politika, ko Revīzijas palāta regulāri pieprasa mums ievērot, bet mēs nevaram to īstenot, jo Itälä kungs – un es saprotu viņa rūpes par vēstījuma nosūtīšanu, ka mēs neizmantojam visu naudu, jo nevēlamies pārsniegt 20 % griestus – neļauj EP ieguldīt naudu īpašumā un izveidot īpašumu portfeli. Tomēr tam jānotiek 2008. gadā vai nekad, jo 2009. gadā mēs maksāsim par deputāta statūtiem, kā jūs zināt, un vairs nevarēsim to izdarīt.

Izņemot šo trūkumu, man jāatzīst, ka Itälä kungs ir paveicis labu darbu, jo īpaši jāuzsver, ka tas ir viens no „zaļākajiem” budžetiem, ko esmu redzējis, jo ietver daudzus noteikumus, ir sevišķi noteikumus samazināt oglekļa emisiju, novērst oglekļa ietekmi, vēlme izveidot automobiļu parku, kurā ietverti hibrīdautomobiļi, vēlme samazināt sanāksmju skaitu, organizējot videokonferences, kā arī pat samazinot to amatpersonu ceļojumus, kam nav nepieciešams mums sekot uz vietām, kurās viņi nav īsti vajadzīgi.

Kopsavelkot jāsaka, ka mūsu rīcība būtu bijis jābūt vairāk naudai ieguldījumiem un darbībām 2008. gadā, kas ir gads pirms vēlēšanām, taču vispārīgi ņemot tas ir ļoti labs ziņojums tā ietekmes dēļ uz politikas jomām, kuras man ir svarīgas. Tādēļ es par to balsošu atbalstoši, priekšsēdētāja kungs.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL). - (PT) Divās minūtēs, kas man atvēlētas runai, es vēlreiz vēlos norādīt, ka budžeta vēsture atkārtojas. EK iesniedz ierosināto Kopienas budžetu, šoreiz 2008. gadam, Padome Komisijas priekšlikumā ierosina ievērojamus samazinājumus, EP ierosina priekšlikumu samazinājumu mazināšanai Komisijas un Padomes projektos. Viss šķiet normāli, ja vien visi šie priekšlikumi nebūtu zemāki par 2008. gada budžetu, kas paredzēts finanšu plānā 2007.–2013. gadam.

Tāpat kā finanšu plānā 2000.–2006. gadam budžeta griesti, kas noteikti pašreizējā finanšu plānā, netiek ievēroti, jo Kopienas budžets 2007. gadā bija par 1,6 miljardiem eiro mazāks saistību apropriācijās un par vairāk nekā 8 miljardiem eiro mazāks maksājumu apropriācijās, neņemot vērā reālo īstenošanu. Ir skaidrs, ka finanšu plānā 2007.–2013. gadam ietvertās summas jau pašas par sevi ir nepietiekamas, mūsuprāt, lai sekmētu patiesu ekonomisko un sociālo kohēziju paplašinātājā ES, ko veido 27 valstis.

Principā visi šie priekšlikumi 2008. gada Kopienas budžetam ir pretrunā bagāto valstu prasībām, kuras pieprasa 1 % no Kopienas NKI griestu piemērošanu budžetam, tādējādi samazinot tās daļu šajā budžetā un samazinot atkārtotās sadales nozīmi. EP priekšlikums ietver aspektus, kas uzlabo Padomes iesniegto projektu, piemēram, apropriāciju palielināšana kohēzijas politikai, ko ierosinājām arī mēs, lai gan mums būtu jāuzsver, ka tās efektīvu īstenošanu lielā mērā vēlāk traucēs, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas neoliberālās darba kartības mērķus, ko mēs strikti noraidām.

Tomēr par EP priekšlikums paredz samazinājumu vairāk nekā 5 miljardu eiro apmērā maksājumu apropriācijās salīdzinājumā ar panākto vienošanos par 2008. gadu daudzgadu finanšu plānā. Tā kā šis ir sarunu posms, mēs ceram, ka pretēji pagātnē notikušajam EP vismaz mēģinās nodrošināt, ka pēc iespējas vairāk tiek ievērotas obligātās, 2008. gada finanšu plānā noteiktās summas.

  Jean-Claude Martinez (ITS). - Priekšsēdētāja kungs, budžeta debatēm pastāv mums visiem labi zināmais likums, ko saucam par „L” likumu, jo budžeta debates ir saistītas ar litāniju skaitīšanu, kā tas notiek reliģiskajā liturģijā, kura beidzas, radot ekonomisko letarģiju. To arī redzam 2008. gada budžetā.

Sāksim ar litānijām. Virrankoski kungs skaita šīs litānijas tāpat kā Elles kungs skaitīja 2006. gadā, un mūsu kolēģis deputāts Garriga Polledo kungs skaitīja 2005. gadā, pirmkārt apropriāciju samazināšanas litānija. Budžeta projektā Ministru padome samazina apropriācijas PBP. Mulder kungs mums paskaidroja, kas tas ir samērā normāli attiecība uz lauksaimniecību, piemēram. Tomēr EP ierosina atjaunot apropriācijas. Litānija ir arī par to, ka budžets nemitīgi ir mazāks par griestiem daudzgadu finanšu plānā. Daudzgadu finanšu plānā jau tā trūkst nepieciešamo apropriāciju un budžetā to trūkst vēl vairāk. Tā ir maltusisma kaskāde. Ir arī litānija par politiskajām prioritātēm. Gadu no gada min nabadzības apkarošanu, izglītību, apmācību, lauksaimniecības funkciju daudzveidību un Septīto pētniecības pamatprogrammu, un tur rodas liturģija.

Liturģija ir pirmkārt budžeta nomenklatūra un ideoloģija, kas ir šīs nomenklatūras pamatā. Nomenklatūra ir budžeta attēlošana darbībā, budžeta sagatavošana, izpildot darbības. Praksē izdevumus sadala iedaļās, politiskajās jomās, kas atbilst ģenerāldirektorātu jomām. Budžets ir kā milzīgs salami, kaut kas līdzīgs pārtikas veikala inventarizācijai, un problēma ir tā, ka, kā novērojis referents, sadalot budžetu pa darbībām, rodas sajukums attiecībā pret daudzgadu finanšu plānu, kas ir sadalīts plašākās kategorijās. Tam ir piecas kategorijas: konkurētspēja, dabas resursu saglabāšana, brīvība, ES kā globālais partneris un administrācija, savukārt budžetam ir apmēram trīsdesmit darbības, un ir grūti noteikt saistību starp šīm kategorijām.

Visu paveic, piemērojot budžeta ideoloģiju, izpildes, konkurētspējas, efektivitātes, lietderības un rezultātu ideoloģiju, un tas rada neskaidru instrumentu, rezultātu rādītāju, izpildes rādītāju un darbību bilanču jucekli. Šo budžeta sagatavošanas metodi uzrāda kā jaunu, kā budžeta intelekta avangardu, bet patiesībā tas ir kaut kas diezgan novecojis un tika izgudrots jau 1947. gadā. Par izpildes, izmaksu un ieguvumu, efektivitātes mērķu un rezultātu jēdzieniem pirmā runāja Amerikas Hoover komiteja. Tieši tas 60. gados ASV nodrošināja plānošanas un budžeta sagatavošanas sistēmu prezidenta Johnson laikā, kā arī prezidenta Carter laikā nodrošināja BBZ jeb budžeta bāzes nulli – budžeta izpildes ideoloģija, ko pēc tam sāka izmantot Jaunzēlande, Apvienotā Karaliste, kā arī Francija 2001. gadā ar saviem organiskajiem tiesību aktiem par finanšu noteikumiem un pat Meksika 2006. gadā.

No tā var saprast, kādēļ Eiropas budžetam trūkst pārredzamības un patiesi arī efektivitātes. EP nav 100 cilvēku, kas spēj saprast Eiropas budžetu ar sadalījumu par darbībām un tam ir šādas sekas: Eiropas Savienības ekonomikas letarģija. Jo tieši maltusisma teorija rada to, ka nav Galileo, ka nav Lionas—Turīnas savienojuma, ka nav Dženovas—Barselonas savienojuma, ka no galvaspilsētas uz galvaspilsētu nevar aizbraukt ar ātrvilcienu, ka ES 27 dalībvalstu budžets ir tāds pats kā Spānijas budžets un vien divdesmitā daļa no ASV budžeta. Varbūt pienācis laiks mums attapties, ka līdzās parastajam budžetam mums nepieciešams arī ārkārtas budžets, lai nodrošinātu aizdevumus, ko finansē liels Eiropas aizdevums un kas ļautu veikt ieguldījumus?

  Sergej Kozlík (NI). - (SK) Ja mums būtu jāizvērtē uzticība ES centrāli finansētām darbībām, saskaņā ar budžeta izdevumiem, kas tiek izteikti kā ES daļa (NKI), uzticības veids atgādinātu krītošu lapu. Tas ir patiesi satraucoši. Maksājumu apropriācijas, kā ES NKI daļa, vairākus gadus regulāri krītas aptuveni par 1%. 2008. gada budžeta projektā tās samazinājās līdz 0.095%. Līdzīga tendence novērojama ne tikai attiecībā uz budžeta resursu apjomu, bet arī uz maksājumu apropriācijām, ņemot vērā maksājumu maksimālo robežu daudzgadu finanšu shēmā.

Jo īpaši ierosinātie 10 miljardi EUR neasignēta maksājuma apropriācijā šķiet ļoti atšķiras no ilgtermiņa finanšu shēmas mērķiem. Arī es esmu pārsteigts, ka Padome ierosina samazināt vairāk par 1 miljardu EUR to programmu maksājumus, kuru mērķis ir uzlabot Eiropas konkurētspēju un kohēziju. Tādējādi es atbalstu uzskatu, ka maksājumu apropriācijas nav pietiekamas, ņemot vērā sarežģījumus politikā ar kuriem saskaras ES. Tādēļ es atbalstīšu ieteikumu palielināt ES NKI maksājumu apropriācijas līdz 0,99%

  Ingeborg Gräßle (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, dāmas un kungi, šodien es vēlētos izskatīt divus svarīgus uzkrājumus Komisijas budžetā: vienu ēkas politikā un otru par darbaspēku. Attiecībā uz pēdējo, jāsaka, ka pārbaudes ziņojumā parādīts, ka Komisija algo gandrīz 11000 darbiniekus administratīvā atbalsta un koordinācijas darbos, kā palīdzību administrācijai. Ja jūs šim skaitlim pievienojat tulkotājus un saimniecības vadītājus, tad tā ir lielākā darbaspēka pieauguma sfēra, tā kā esošajam skaitlim pieskaitāmi 5700 darbinieku. Tā kā mēs ik pa laikam runājam par „labāku pārvaldi”, mums nekavējoties jāprasa „labāku organizētību”. Lai to panāktu, nepieciešams vairāk informācijas, un šim nolūkam ir paredzēti uzkrājumi.

Daļa darba, ko Parlaments sniedza Komisijai, bija salīdzināt darbinieku amatus ar amatiem starptautiskās organizācijās. Komisija neļauj mums šo salīdzinājumu apskatīt, apgalvojot, ka ir apņēmusies paturēt šīs organizācijas noslēpumā. Tas sarūgtina! Mēs varam virzīties uz priekšu vienīgi, ja Parlaments saņem prasīto informāciju - atbilstīgu informāciju un nevis fragmentus. Pārbaude sniedz mums unikālu, pirmo reizi šāda veida ieskatu Komisijas darbinieku struktūrā, par kuru mēs esam pateicīgi, bet tajā nav pievienoti secinājumi un Komisija nav izstrādājusi darbības plānu. Es lūdzu izstrādāt šo plānu.

Par Briseles ēku politiku arī nav sniegti secinājumi. Komisijas jūlija ziņojums par nepieciešamajām ēkām neietver darbaspēka pārbaudes rezultātus, lai gan par abiem jautājumiem atbild viens un tas pats Komisārs. Jūs neesat Komisārs, kurš liek vilties un nevar turpināt. Parlamenta uzkrājumu summas mudina Komisiju sasaistīt šos divus dokumentus. Komisijai beidzot ir jāsāk strādāt pie šīs lietas un jāveic darbs atbilstīgi, jo, kā es uzskatu, tādus darbaspēka pārbaudes rezultātus, kādus mēs līdz šim saņēmām nevar rādīt mūsu vēlētājiem.

  Vladimír Maňka (PSE). - (SK) Vispirms es vēlos pateikties abiem referentiem. Paldies Itälä kungam par vairāk nekā astoņu mēnešu sadarbību jautājumā par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu. Pēdējo četru gadu laikā iestāžu budžets ir palielinājies gandrīz par 18%, galvenokārt paplašināšanās rezultātā. Nākotnē šis budžets nepieaugs šādās proporcijās. Ja vēlamies iestādes padarīt vēl efektīvākas jāuzlabo sadarbība starp tām. Esmu pateicīgs, ka bailes par riskiem, kas saistās ar šādu sadarbību nav piepildījušās.

No vienas puses mēs esam centušies nodrošināt, ka visi uzdevumi, kurus pilsoņi sagaida, ka iestādes izpildīs, tiks izpildītas. No otras puses, mēs centāmies nodrošināt efektīvu līdzekļu izmantošanu. Asignējot Eiropas Parlamenta budžetu, mums vissvarīgākā lieta ir koncentrēšanās uz esošo brīdi un nākotni, uz mūsu galveno lomu un prioritātēm: uzlabot likumdošanas procesu. Problēmas, kas nav saistītas ar iepriekšminēto, budžetā jāsamazina līdz pilnīgam minimumam. Mēs esam uz pareizā ceļa, lai to sasniegtu.

Dāmas un kungi, martā mēs teicām, ka jums par resursiem ir jāiegūst precīzāka informācija un materiāli, tā lai jūs varētu strādāt atbildīgā un efektīvā veidā. Tādējādi mēs aicinām izveidot zināšanu vadības sistēmu, kas ļaus dalībniekiem strādāt efektīvākā veidā, izmantojot visus dokumentus.

Dāmas un kungi jūs vēlaties pierādīt vēlētājiem, ka jūs atbildīgi pārvaldāt viņu līdzekļus. Taču dažkārt mums nav pieejami dokumenti pat visplašāk lietotajās valodās. Papildu līdzekļi ir nepieciešami ārkārtas komitejas sēdēm. Mums jāuzlabo elastīgums šajā sfērā. Naudas tērēšanā ēkās lielā apjomā samazina iestāžu budžetu: tādēļ mums nākotnē tam jāpievērš lielāka uzmanība. Pagātnē, pastāvēja Eiropas iestādes, kuras nekustamo īpašumu pirka vai īrēja par cenām, kas pārsniedz tirgus vērtību. Nākotnē mēs vēlamies, lai lielāka uzmanība tiktu veltīta visiem pirkšanas procesiem, īrei un renovācijai. Mūsu mērķis ir samazināt izmaksas un nodrošināt elastīgumu. Mēs vēlamies izvairīties no karteļiem un monopoliem.

Nākamā mūsu prioritāte ir nodrošināt precīzāku informāciju Eiropas Savienības pilsoņiem. Tādā veidā mēs plānojam stiprināt šo sfēru palīdzot reģionālajiem un vietējiem medijiem. Dāmas un kungi mēs vēlamies turpināt, lai iestādes varētu darboties efektīvāk. Ziņojumiem, kurus mēs esam saņēmuši par viņu aktivitātēm, jābūt informatīviem. Šiem ziņojumiem skaidri jānorāda vai mērķi ir sasniegti. Es atbalstu iestāžu izmantoto metodi, budžeta sagatavošanā ar inflācijas koeficientu palīdzību, kā arī pamatojoties uz to, kas patiesi ir vajadzīgs. Nobeigumā, vēlos pateikties referentiem, jo, vairāku sarežģītu debašu rezultātā, esam raduši kompromisu, kas sekmēs Eiropas nodokļu maksātāju naudas labāku izlietojumu.

  Nathalie Griesbeck (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pusotras minūtes laikā pateikt, ko tu domā par 2008. gada budžeta projektu ir grūts uzdevums, taču vispirms es vēlētos pateikties referentiem, Virrankoski kungam un Itälä kungam, ar kuriem mums, ar lielām grūtībām, nācās virzīties caur lēmumiem, kurus šodien piedāvā Budžeta komiteja. Protams, 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēma iespiež mūs askētismā, kas diemžēl neļauj mums rīkoties, vai nu neatlaidīgi vai tik pat ātri, lai sasniegtu mērķus, kurus paši esam noteikuši Eiropai, kuras politikas, pēc manām domām, ir vienīgais veids kā glābt Eiropas reģionus, jo tie var sniegt mūsu pilsoņiem ērtu dzīves veidu pēc kura tie tiecas globālā vidē, kas ir pārveidota un bieži mainās, un attīstās. Tādēļ es aicinu Parlamentu atbalstīt mūsu komitejas iniciatīvas, jo īpaši ar atkārtotām sarunām saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas vidēja termiņa perspektīvu un jaunu mehānismu noteikšanu pašu resursiem.

Par šī budžeta tematu, tā kā man ir maz laika, es vēlētos minēt vienu lietu. Kā Budžeta komitejas pastāvīga struktūrfondu referente, esmu nolēmusi jautāt Eiropas Komisijai par iemesliem, kādēļ 30% no administratīvām izmaksām ir ievietotas uzkrājumā. Prezentācija, ko mēs ar Virrankoski kungu nesen sniedzām, par struktūrfondu īstenošanu izceļ vērā ņemamu laiku, ko Komisija pavadījusi, lai apstiprinātu valsts shēmas un darbības programmas, tādēļ šobrīd pastāv ieraksts par neizpildītām saistībām uz trīs gadiem; ar šādu ciešu nostāju mēs vēlējāmies izziņot trauksmi. Reģionālās politikas, tādas kā pētījumu un jauninājumu atbalsts, ir svarīgākās politikas mūsu ekonomikā, eiropiešu nodarbinātībai un dzīves kvalitātei uzlabošanai nākotnē. Mēs vēlamies darbus paveikt ātri, bet kvalitatīvi, kas izskaidro iemeslus, kāpēc mēs lūdzam Padomi atbalstīt apropriāciju augsto līmeni.

  Seán Ó Neachtain (UEN). – (GA) Priekšsēdētāja kungs, pastāv viens budžeta aspekts, kuru būtu jāmin un tas ir – nauda, ko būtu jāatliek kopējai lauksaimniecības politikai. CAP, kā to sauc, pēdējo 15 gadu laikā ir izturējis vairākas reformas: Mac Sharry reformu, Agenda 2000 un maksājumu atsaistīšanu no produkcijas.

Es vēlos izskaidrot vienu lietu: dalībvalstu valdības var nepiekrist jebkādām izmaiņām maksājumos, saistībā ar CAP un zemniekiem Eiropā posmā no 2007. līdz 2013. gadam. Patiesi manā valstī, Īrijā, tirdzniecības uzņēmumu finanšu pasākumi zemniekiem ir izveidoti saskaņā ar lauksaimniecības politiku, kas tiek īstenota no 2007. līdz 2013. gadam. Mēs zinām, ka lauksaimniecības programma nav vispārīgs apskats, bet gan veselības aprūpes temats. Un pārbaude neietver finanšu pasākumus, kurus ES līderi ir izstrādājuši Īrijas un Eiropas zemniekiem līdz 2013. gadam. Es ceru, ka to sapratīs un, ka nekas netiks palikts neievērots; un ka šīs pūles netiks izkropļotas, tā kā visiem Eiropas zemniekiem ir svarīgi, lai viss būtu kārtībā.

  Margrete Auken (Verts/ALE). - (DA) Priekšsēdētāja kungs, mūsu grupa, protams, ka balso par labu priekšlikuma grozījumam par lielākas naudas summas piešķiršanu Palestīnai. Taču, mums jāizskata fakts, ka gan Padomei, gan Komisijai jānodrošina, ka mēs nenonākam situācijā, kad mēs naudu sviežam vējā. Šīs ir pašreiz sniedzamās palīdzības gadījums, kas ir pretrunā ar ES palīdzības kritērijiem, kad palīdzības saņēmējam jāspēj attīstīt ilgtspējīgu ekonomiku. Taču, tas nav iespējams, jo Izraēla apspiež Palestīnas sabiedrību un tās ekonomiku, un ne tikai Gazā. Attīstības komitejas delegācija šo faktu apliecināja pēc Rietumu krasta un Gazas apmeklējuma septembrī. ES nauda nebeidzami plūst uz Izraēlu, bez nekādas atbildības.

Mums ir pieejams dialoga pārskats no Vašingtonas, kurā vienam no Baltā nama Vidējo Austrumu konsultantiem jautāja par ES lomu. Viņš atbildēja: “ES? Mēs dodam pavēles, Eiropa maksā!” Tā arī ir patiesība! Mēs turpinām maksāt un Izraēlai vienkārši ir ļauts iznīcināt visu ko mēs esam uzcēluši. Gazas blokāde ir jāaptur, lai sekmētu preču un cilvēku kustību - iebraukšanu un izbraukšanu. Gaza patiesībā pašlaik ir viens liels brīvdabas cietums. Rietumu krasta barjeras arī ir jāatceļ. Ne tikai mūsu delegācija apgalvo šo faktu; ziņa no Pasaules Bankas un mūsu pašu ECHO apgalvo tieši to pašu. Ja nav nekādu cerību par uzlabojumiem vai „gaisma tuneļa galā”, mēs nepareizi izmantojam ES pilsoņu nodokļu maksājumus un tam ir jābeidzas nekavējoties!

  Adamos Adamou (GUE/NGL). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, ES budžets ir galvenais veids kā sasniegt politiskās prioritātes. Tā budžeta politikai šķiet ir trīs mērķi: tirdzniecības uzņēmumu konkurence, pretterorisms un intervence trešās valstīs.

Lai sasniegtu šos mērķus, tiek izmantoti izdevumi, bet masu intereses un bažas ir pavisam par citu. Viņus interesē nākotnē iespējamās darba vietas, ienākumi, pensijas un valsts skolas un universitātes izglītība.

Pajautāsim sev par budžeta noteiktajām politiskajām prioritātēm: vai tās tiešām uzlabo pilsoņu dzīves? Vai ES kā globāls spēlētājs, patiesi pilda savas saistības? Kādā veidā 741 miljonu EUR asignēšana sekmē brīvību, drošību un taisnīgumu, uzlabo Eiropas pilsoņu dzīves?

Komisijas izdotais apspriedes dokuments par budžeta reformu apgalvo, ka šobrīd un, jo īpaši, nākotnē budžetam jāpastiprina izejvielu un tirgu konkurenci, noņemot līdzsvaru no ekonomiskās jaudas un liberalizējot milzīgos, jaunos tirgus, kuri sniedz eiropiešiem jaunas iespējas.

Taču, tieši tas novirza Eiropas iedzīvotājus no pareizā ceļa. Vispirms, tā vietā, lai dalībvalstu budžeti būtu virzīti uz sociālo taisnīgumu, tie palielina cīņu pār tirgu kontroli neskatoties uz līdzekļiem. Otrkārt, tas veido trešo valstu sabiedrības viedokli pret Eiropu.

  Janusz Lewandowski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs vēl joprojām esam jaunas finanšu perspektīvas sākumposmā, tādēļ mēs piesardzīgi plānojam 2008. gada izdevumus. Tai pašā laikā, tas ir šī parlamenta pilnvaru laika ceturtais ikgadējais budžets un tādējādi mēs esam uzkrājuši pietiekam lielu pieredzi budžeta procedūras izstrādē un īpašus „spēles noteikumu” starp Parlamentu, Komisiju un Padomi. Iespējams, ka tieši tādēļ par noteiktu skaitu grozījumu tika nevilcinoties balsots Budžeta komitejā, kuru efektīvi un vienprātības garā pārvaldīja Böge kungs, kas noteikti sekmēs bloka balsojumu ceturtdien un noteikti sniegs mums lielāku sparu veidot sarunas par 2008. gada budžeta projektu.

Atkal un atkal tiek saukta 2008. gada prioritāte un Galileo programmas finansēšana, atkal un atkal tā tiek noteikta kā problēma. Tādēļ es priecājos norādīt, ka pirmo reizi Baltijas jūras reģionam tiek dots apsvērums šajā budžetā, nevis paziņošanas veidā, bet finansiālā, t.i. patiesa jēga. Iespējams, ka tas ir tādēļ, ka abi Komisāri, divi referenti un Budžeta komitejas priekšsēdētājs ir šī reģiona iedzīvotāji. Ir apsveicami, ka Eiropas Savienība uzņemas globālas saistības, bet, jo vairāk Eiropas Savienība paplašinās, jo vairāk pieaug tās atbildība pret mūsu pašu kontinentu, tai skaitā Baltijas jūras reģionu, kas ir Eiropas Savienības iekšējā jūra, tāda kā tā ir uz doto brīdi un visi zina kādā nabadzīgā valstī tā atrodas. Ņemot to vērā, ir apsveicami, ka esam atraduši finanšu instrumentu izmēģinājuma projekta un sagatavošanās darbību formā, lai palielinātu reģionālās attīstības finansēšanu, kuģniecības drošību, robežu šķērsošanas procedūru atvieglojumus un galvenokārt vides aizsardzību.

Es ceru, ka šīs prioritātes saglabās savu aktualitāti Eiropas Komisijā, līdz ar visu budžeta stratēģiju.

IN THE CHAIR: A. BIELAN
Priekšsēdētāja vietnieks

  Louis Grech (PSE). - (MT) Priekšsēdētāja kungs, vispirms vēlos piekrist Itälä kungam par budžeta procedūras jautājumu un tam, ka neviens nav gatavs būt par cilvēku bez sava viedokļa. Tādēļ es iesaku apspriest šo jautājumu pēc iespējas ātrāk, lai risinātu sarežģītās tēmas un pastāvošās atšķirības efektīvā veidā. Atkāpjoties no iepriekš teiktā, mēs atbalstām 30 miljonu EUR palielinājumu Frontex budžetā. Mēs ceram uz Aģentūras struktūras uzlabojumiem, tās labāku koordinēšanu un skaidrākām darbībām. Parlaments ir sniedzis nepārprotamu un konkrētu signālu, ka tagad neefektivitātes izskaušana, neturētie solījumi un kavējumi, ar kuriem esam saskārušies pēdējo gadu laikā ir atkarīgi no Frontex un dalībvalstīm. Vel kāds jautājums, ko vēlos izskatīt attiecas uz dažādu iestāžu, tai skaitā Komisijas, pašu veidotajiem vai pilnvarotajiem ziņojumiem un pētījumiem. Ir nepieciešama kopēja ziņojumu un pētījumu datu bāze, lai novērstu darbu dublēšanos, samazinātu noplūdes un tai pašā laikā padarītu informāciju vairāk pieejamu. Papildus jāizveido ikgadējo ziņojumu, kurā būtu uzskaitīti šie ziņojumi un pētījumi, kurš ieguva līgumu, cik tas izmaksā un, ja iespējams, ieguvumi. Mums būtu arī jāpēta ziņojumu ietekme un pievienotā vērtība, kuru izveidojusi Ekonomikas un sociālo lietu padome un reģionālās komitejas, jo īpaši, ņemot vērā ziņojumus, kuri ir pārlieku tehniski vai ziņojumus, kurus Komisija vai Parlaments jau izstrādājusi . Par telpu iegādes tematu, vēlos jums atgādināt, ka 2006. gadā tika nolemts, ka mēs atkārtoti izskatīsim politiku attiecībā uz iestāžu izmantoto ēku iegādi vai īri, tai skaitā informācijas birojus. Man rodas tāda sajūta, ka vairāku gadu laikā iestādes ir iegādājušās un īrējušās ēkas par daudz augstāku cenu nekā tirgus cena. Neapšaubāmi politikas nopelnus par ēku iegādi vēl joprojām būtu prātīgi pārbaudīt, institucionālā veidā, kā mēs varam uzlabot nosacījumus uz kādiem mēs iegādājies vai īrējam telpas un tuvināt birojus tirgus cenām un tādējādi izvairīties no situācijām, kad veidojas karteļi vai monopoli. Visbeidzot, es vēlos apsveikt somus par to noderīgo darbu un veidu kā tika vadītas sarunas.

  István Szent-Iványi (ALDE). - (HU) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos apsveikt referentu, Virrankoski kungu, kurš ir paveicis lielisku darbu. Taču vēlos piebilst, ja Eiropas Savienība vēlas būt par globālu spēlētāju, tad ir smieklīgi, ja tā ārpolitikā vēlas tērēt mazāk naudas nekā administratīvos izdevumos.

Otrkārt, ir nepieņemami, ka izdevumi saskaņā ar paplašināšanos, kas tika uzskatīta par prioritāti, arī pazemināsies nominālā ziņā attiecībā uz 2007. gadu un treškārt, ir nepieņemami, ka izdevumiem par ārpolitiku jāpalielinās uz mazāku apjomu – līdz aptuveni 1.5% - salīdzinājumā ar vispārējiem izdevumiem, kuru pieaugums noteikts līdz 2%. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienība nav nodrošinājusi pietiekamu resursu pieejamību, lai izpildītu uzdevumus ko tā noteikusi; ne arī tā ir nodrošinājusi pietiekamus līdzekļus, lai īstenotu ārpolitikas prioritātes. Adekvāti līdzekļi nav piešķirti misijai Kosovā, ne par palīdzības sniegšanu palestīniešiem; baidos, ka nākamā gada budžetu atkal vairākas reizes būs jāgroza, jo nav ņemti vērā šie nosacījumi.

Nelīdzsvarotība starp Eiropas kaimiņvalstu politikas austrumu un dienvidu komponentiem ir problēma, kas atkārtojas jau vārākus gadus. Valstis, kas izvietotas dienvidos ir saņēmušas trīs reizes vairāk naudas uz vienu iedzīvotāju nekā austrumos, un tas nav pieņemami. Visbeidzot es uzskatu, ka ir svarīgi atrisināt sadarbības jautājumus starp Eiropas Parlamentu un Padomi attiecībā uz kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomu. Līdz šim nav ex ante nolīguma vai politiska dialoga, un līdz tas tiks īstenots, es piekrītu ievietot 40 miljonus EUR uzkrājumos, paredzētus KĀDP. Paldies.

  Konrad Szymański (UEN). - (PL) Dāmas un kungi, viena no lietām par kuru mums šodien jārunā ir pirmā finanšu atbalsta transa asignēšana Eiropas tehnoloģiju institūtam. Tas ir īpaši svarīgi un ļoti gaidīts lēmums Wrocław, kuri cer, ka šī iestāde tu tiks izvietota.

Ir skumīgi, ka mēs neesam izveidojuši šo iestādi pirms sarunu noslēguma par budžeta perspektīvām, kas manāmi kavē tās darbības sākumu. Šodien mums ir iespēja atdarīt par kavēto laiku un nosūtīt 3 miljonus EUR, lai izveidotu šo iestādi, kas tur darbotos. Tās pilnīga finansēšanu var nodrošināt vienīgi pārskatot budžeta perspektīvas 2010.-2011. gadam.

Es varu jums apliecināt, ka šī nauda būs labs ieguldījums. To apliecina zemākās Silēzijas vietējo iestāžu, uzņēmēju un zinātnes pasaules gatavība un entuziasms iesaistīties šajā projektā. Tādēļ es lūdzu pieņemt šos grozījumus.

  Satu Hassi (Verts/ALE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, paldies referentam Itälä kungam un Virrankoski kungam par lielisko darbu. Esmu priecīgs, ka Budžeta komiteja apstiprināja divus izmēģinājuma projektus, kas saistās ar Baltijas jūras aizsardzību. Es ceru, ka plenārsēde arī sniegs viņiem savu atbalstu.

Ir laiks pievērst lielāku uzmanību Baltijai. Kopš 2004. gada paplašināšanās tā ir ES iekšējā jūra, bet tai pašā laikā tā ir viena no pasaules seklākajām un piesārņotākajām jūrām, tas apkauno ES.

Viens no šiem izmēģinājuma projektiem vēršas pret bīstamajiem atkritumiem, kas nonāk Baltijas jūrā un maina skābekļa deficītu jūras baseinā. Otrs ir saistīts ar sēra dioksīda emisiju samazināšanu no kuģiem caur emisiju apgrozību. Ja šim eksperimentam būs labi rezultāti, sēra dioksīda emisiju apgrozība var kļūt par dzīvotspējīgu veidu kā samazināt sēra dioksīda emisijas, visas ES jūras teritorijās, kas nākotnē attīrīs gaisu ko mēs elpojam visā Eiropā. Tādēļ es ceru arī, ka plenārsēdē atbalstīs šis iniciatīvas.

  James Elles (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos apsveikt ziņotājus, gluži kā pārējie. Taču manās piezīmēs, triju „l” vietā, ko izmantoja Martinez kungs, ja atceros pareizi “litānija”, “liturģija” un “letarģija”, es labāk lietotu trīs „i”, kas veido „īstenošana”, „ievešana” un „iztēle”.

Vispirms es vēlos pateikties referentiem, jo īpaši Virrankoski kungam, par dažu nodaļu ietveršanu budžeta pārraudzības jautājumā. Ir ļoti svarīgi ko mēs domājam par naudas vērtības jautājumiem. Pat ja konkrētais nosacījums nav ietverts rezolūcijā, tas ir, bez šaubām, visu sirdīs, ka mums vajag attaisnot, ar savām īpašajām Komitejām, kur mēs patiesībā tērējam naudu, ne tikai konkrētā periodā, bet arī valsts pārvaldes deklarācijas, kuras liekas daudzas dalībvalstis vēl joprojām negribīgi saista kopā.

Otrkārt, vēlos pateikties abiem referentiem un Komisāram, par savu budžetu 20o7. gadā, kurā mēs iekļāvām šos izmēģinājuma un sagatavošanas projektus. To ir diezgan daudz un ir patīkami, ka pastāv noteikta nepārtrauktība, ja izskatām 2008. gadu, jo īpaši komplektējot izmēģinājuma informācijas tīklus, kā arī projektus ar ES, Ķīnu un Indiju.

Tādējādi pēdējais, ko vēlos uzsvērt ir iztēles jautājums. Einšteins teica, ka iztēle ir svarīgāka nekā zināšanas. Mēs redzējām šajās debatēs, kā mani kolēģi – Mantovani kungs, Guy-Quint jaunkundze un citi – un es pats vienmēr nožēloju faktu, ka mums ir par maz naudas ceturtajā kategorijā, ārējās darbības. Mēs lieliski zinām, ka ir par maz, tādēļ es šajā posmā vēlos, jo īpaši lūgt, izskatot budžeta apskatu, varbūt mums vajag izmantot vairāk iztēles, lai redzētu kā Eiropas Savienība tiks dēvēta nākotnē, lai pārvarētu globālus izaicinājumus nākotnē un spēlētu savu lomu globālā palīdzībā un globālās ekonomikas funkcionēšanā, un tad nodrošināt, ka mums ir līdzekļi kā īstenot to ko mēs vēlamies uzsākt kā mūsu politikas.

  Joan Calabuig Rull (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, ar budžetu, kas atspoguļo 0.99% Savienības NKI mums nevar būt vienbalsīga politiskā nostāja.

Attiecībā uz kategoriju 1a, izaugsmes un nodarbinātības konkurence, jāmin, ka tā ir pirmā reize kad šīs politikas skaitļi atspoguļo budžeta projekta provizorisko vairākumu. Taču, Padomes skaitļi samazina šīs kategorijas, kas attiecas uz Lisabonas stratēģiju, kurai jābūt Savienības politiku pamatā.

Es vēlos minēt, ka Galileo un Eiropas tehniskās universitātes finansēšana ir prioritāri projekti mūsu konkurencei un ticamībai. 2007.-2013. gada finanšu perspektīva ir nepietiekama, lai finansētu šādas stratēģiski nozīmīgus projektus.

Vēl kāds temats ir Frontex aģentūra, kurai ir svarīga loma kā no humanitārā viedokļa tā politiskā. Eiropas Padome jūnijā vairakkārt atkārtoti uzsvēra vajadzību stiprināt Frontex, lai uzlabotu Savienības spēju pārvaldīt tās ārējās robežas.

Tā arī ir viena no prioritātēm, kuru Parlaments vairākos gadījumos izteica. Kā pierādījums tam, ir aicinājums paaugstināt par 30 miljoniem EUR Aģentūras darbību izmaksu apropriācijas saistības, kas nozīmē 127% palielinājumu provizoriskā budžeta projektā.

4. kategorijas asignēšana ir nepietiekama, lai sasniegtu mūsu mērķus un izpildītu mūsu solījumus kā globālam spēlētājam, jo īpaši, kā jau iepriekš šeit minēts, operācijām Kosovā un Palestīnā.

Visbeidzot, es vēlos teikt, ka Savienības dalības apstiprinājums EXPO Zaragoza 2008 - Ūdens un ilgtspējas attīstība – ir pareizais lēmums un ir laba iespēja tuvināt Eiropas politikas Eiropas pilsoņiem, kas mums ir jādara.

  Samuli Pohjamo (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, arī es vēlos vispirms pateikties referentam Kyösti Virrankoski par viņa lieliski sagatavoto budžetu. Viņš uzklausīja dažādās iesaistītās puses, kā arī pieņēma izskatīšanai reģionālās attīstības komitejas priekšlikumu. Referents, Itälä kungs, arī ir veicis ļoti labu darbu.

Ir svarīgi lai reģionālās attīstības apropriācijas paliktu adekvātā līmenī. Tai pat laikā, mums jānodrošina, ka reģionālās politikas parastā kārtība un administrācija tiek vienkāršota un izskaidrota kā Savienībā tā dalībvalstīs, tā, lai visas reģionālajai attīstībai paredzētās apropriācijas dalībvalstīs var izmantot daudz efektīvāk un saprātīgāk, lai samazinātu reģionālās atšķirības un īstenotu Lisabona stratēģiju.

Birokrātija, kas ir Savienības biedēklis, arī traucē reģionālās politikas īstenošanu. Pirmais jaunas plānošanas gads ir gandrīz noslēdzies un lielākā daļa programmu vēl joprojām nav apstiprinātas. Kā uzsvēra referents šī ir nopietna problēma. Tā kā Komisija un dalībvalstis slinko, projekts tiek uzsākts lēnām un pirmais plānošanas perioda gads būs problemātisku nepilnību gads. Komisijai pārējās programmas jāapstiprina bez kavējuma, tā lai budžetā uzkrātās apropriācijas varētu izmantot efektīvi un produktīvi un tā, lai jaunās programmas var uzsākt atbilstīgi.

  Simon Busuttil (PPE-DE). - (MT) Paldies, priekšsēdētāja kungs un paldies arī jums, K. Virrankoski un V. Itälä. Ar šo budžetu Parlaments dubultos Frontex aģentūras budžetu līdz gandrīz 70 miljoniem Eiro. Šis pasākums runā pats par sevi, jo prioritāte, kādu Parlaments piešķir Frontex tagad ir skaidra visiem. 30 miljoni Eiro ir piešķirti Frontex operatīvajam budžetam, lai palielinātu tās misiju tajās jomās, ko visvairāk skar migrantu pieplūdums. Vienlaicīgi, priekšsēdētāja kungs, mēs esam novirzījuši 30 % Frontex administratīvā budžeta rezervēs, jo mēs vēlamies, lai aģentūra strādātu efektīvāk. Šīs rezerves izveidei ir trīs nosacījumi: pirmkārt, mēs vēlamies, lai Frontex direktors regulāri sazinātos ar mums, lai nostiprinātu Parlamenta kontroli pār aģentūru. Otrkārt, mēs vēlamies detalizētāku informāciju par Frontex darba programmu nākamajam gadam un tā kā komisārs F. Frattini, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, pats paziņoja, ka no nākamā gada Frontex misija Vidusjūras reģiona valstīs būs pastāvīga, tad mēs sagaidām, ka aģentūrai piešķirs daudz vairāk līdzekļu nekā 10 miljonus Eiro, ko tā līdz šim atvēlēja piejūras valstu misijām. Treškārt, mēs vēlamies iegūt atjaunotu un reālu resursu, kuģu, lidmašīnu, helikopteru sarakstu, ko dalībvalstis ir gatavas atvēlēt Frontex misijām. Mēs nevēlamies fiktīvus sarakstus, kā tas bija šogad, kad dalībvalstis piekrita nodrošināt Frontex ar 21 lidmašīnu, 27 helikopteriem un 117 kuģiem, taču faktiski, kad misija bija jāīsteno, dalībvalstis apkaunojošā veidā ignorēja savus solījumus. Tādēļ mēs ceram, ka Frontex balstīsies uz atbilstošu sarakstu, uz kuru varēs paļauties. Paldies.

  Göran Färm (PSE). - (SV) Priekšsēdētāja kungs, referenti, dāmas un kungi, daudzi tagad brīnās, kādēļ Parlaments vēlas atkārtoti izskatīt ilgtermiņa budžetu. Vai mēs patiešām nespējam nodrošināt jaunas vajadzības, piemēram, Galileo, Eiropas Tehnoloģiju institūtu, EIT, ES darbu Kosovā un Palestīnā un tajā pašā laikā samazinām budžetu? Problēma ir tāda, ka budžeta griesti attiecas uz visu budžetu, taču, protams, ka arī attiecas uz katru atsevišķu budžeta kategoriju. Piemēram, lai izvairītos no tā, ka Galileo dēļ budžetu samazina citām pētījumu programmām, mēs pieprasām to, ko mēs saucam par nelielu atkārtotu izskatīšanu. Taču ievērojiet, ka tas notiek vispārējo noteikto griestu robežās. Mēs labāk vēlētos samazināt pārpalikumu lauksaimniecības budžetā, tas ir svarīgi. Attiecībā uz Palestīnu un ES darba izmaksām Kosovā, mēs vēlamies izmantot „elastības instrumentu”. Citādi mums ir jāatņem nauda darbam Āfrikā vai Latīņamerikā, un tas nebūtu saprātīgi.

ES stingrais budžeta modelis ir jāmaina. Taču es vēlos izteikties skaidri, es nevēlos pārkāpt kopējā budžeta robežas, vienīgi panākt lielāku elastīgumu budžeta robežu ietvaros, lai apmierinātu jaunās vajadzības. Kā gan citādi nākotnē mēs, piemēram, risināsim klimata un enerģētikas politikas jautājumus? Turklāt es vēlos pieminēt vēl divas lietas. Pirmkārt, debates par Līgumu norāda uz līdzekļu palielināšanas nepieciešamību un ilgtermiņa perspektīvu ES centieniem attiecībā uz saziņu, dialogu un demokrātijas attīstību. Tad es mēģināju veikt izmaiņas Budžeta komitejas piešķirtajās kvotās šajā jomā. Es ceru, ka mēs visi tagad esam piekrituši agresīvākām investīcijām. Otrkārt, es vēlos pieminēt izmēģinājuma projektu, ko es pats uzsāku. Tas attiecas uz atbalstu kultūras un reliģijas iestāžu un pieminekļu atjaunošanai konfliktu skartajos rajonos. Pirmkārt, priekšlikums attiecas uz Balkāniem, taču tur gūto pieredzi ilgtermiņā varētu izmantot citos rajonos, kur izpostīti muzeji, sagrautas baznīcas un mošejas var izraisīt konfliktu, ko ES var palīdzēt novērst. Šādi rajoni varētu būt, piemēram, Palestīna, Afganistāna, Irāka un, iespējams, pat Tibeta. Šajā jomā es ceru uz deputātu sapratni un atbalstu. Paldies.

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt es vēlos pateikties referentiem K. Virrankoski un V. Itälä. Es pazīstu abus vīrus un es arī zinu, ka viņi atbalsta atklātību un pārskatāmību un vēlas sakārtot Eiropas Savienības ekonomiku balstoties uz ilgtspējību, kā tam pienākas būt. Ir labi turēt izdevumus stingros grožos un atzīt prasības veselā saprāta robežās. Īsumā es vēlos pievērst uzmanību dažiem jautājumiem, pirmais no kuriem ir izpēte un jauninājumi. Lai gan es zinu, ka lielā mērā tas ir dalībvalstu ziņā, vienalga Eiropas Savienībai vajadzētu atcerēties savu apņemšanos, piemēram, Lisabonas stratēģiju un tai ir jāievēro šādas apņemšanās, lai mēs varam novirzīt budžeta līdzekļus izpētei un jauninājumiem, radot jaunu pievienoto vērtību Eiropai.

Es esmu iepriecināts par pastiprinātu uzmanību Baltijas jūrai. Es uzskatu, ka šī uzmanība lielā mērā radās pateicoties referentiem. Ir labi saprast, kas ir Baltijas valstis un šie divi izmēģinājuma projekti ir labs sākums. Tā ir taisnība, ka mums ir nepieciešams sniegt lielāku ieguldījumu, taču šī ir laba vieta, kur to sākt darīt.

Treškārt, izstrādājot budžeta projektu ir svarīgi atcerēties ilgtspējīgas attīstības principus un Eiropas Savienības vērtības. Tā ir jārīkojas, piemēram, nosūtot līdzekļus trešajām valstīm un mēs esam iesaistījušies vairākos projektos, piemēram, Palestīnas autonomajā apgabalā. Mums ir nepieciešams pārliecināties, vai līdzekļi tiek izmantoti atbilstoši un neveicina darbību, kas ir pretrunā ar demokrātiju, cilvēktiesībām un vārda brīvību, tas ir, Eiropas Savienības vērtībām. Veidam, kādā līdzekļi tiek tērēti un Eiropas Savienības vērtībām vienmēr ir jāiet roku rokā.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE). - (RO) Šī gada sākumā mēs plānojām kopā ar Padomi apspriest pragmatisku un efektīvu budžetu, kas atbalstītu tādu politiku, kāda šobrīd Eiropas Savienībā ir nepieciešama.

Veicot budžeta grozījumus mēs esam ievērojami samazinājuši budžetu tām programmām, kas patērē nodokļu maksātāju naudu nesniedzot īstenu pievienoto vērtību. Budžeta samazināšana lauksaimniecības nozarei par 553,000,000 Eiro, kas sastāda 77 % no visiem budžeta samazinājumiem, skaidri atklāj vēl vienu Padomes nodomu pakāpeniski mazināt politiku, no kuras ir atkarīga jauno dalībvalstu visa ekonomikas sistēma. Es priecājos, ka Budžeta komiteja atkārtoti noteica līdzekļu apjomu, kas piešķirams lauksaimniecībai. Es arī ceru, ka Eiropas Komisija apstiprinās rīcības programmas un lauku rajonu attīstības programmas cik drīz vien iespējams.

Turklāt es vēlos runāt par budžeta piešķiršanas nozīmīgumu Eiropas Savienības jaunatnes politikai. Mēs piedāvājam budžeta palielināšanu par 9 % mūžizglītības programmām, sasniedzot 900,000,000 Eiro. Šīs programmas veicina Eiropas idejas izplatīšanu vairāk nekā jebkas cits. 90 % jauniešu Eiropas Savienība saistās ar iespējām ceļot, studēt un strādāt jebkurā vietā Eiropā. Šo jauniešu labā mums ir jādara kas vairāk. Viena no problēmām, ar ko viņi saskaras, ir niecīgais daudzums Eiropas stipendiju, īpaši attiecībā uz Erasmus programmu. Pateicoties Rumānijas un Bulgārijas pievienošanai Eiropas Savienībai, mēs esam palielinājuši pašreizējo budžetu par 100,000,000 Eiro. Neraugoties uz to, mums ir jāpārliecinās, ka lielākā daļa šo līdzekļu sasniedz katru studentu. Erasmus nevajadzētu nodrošināt papildu ienākumus studentiem, bet, tieši pretēji – galveno atbalstu tiem studentiem, kam ir maz finansiālu iespēju.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, es vēlos atgādināt Komisijai par tās trīspusējās sarunās, ka notika Jūlijā, izteikto apņemšanos nodrošināt atbilstošu darbavietu skaitu jaunajām dalībvalstīm. Šobrīd ļoti maz Rumānijas un Bulgārijas iedzīvotāju ieņem vadošus amatus un, tieši pretēji, daudzi no viņiem ir noslēguši darba līgumus uz noteiktu laiku. Eiropas Savienības Personāla atlases birojam papildus piešķirtos līdzekļus vajadzētu izmantot efektīvi, lai cik drīz vien iespējams nodarbinātu jauno dalībvalstu iedzīvotājus pamatojoties uz nenoteikta laika darba līgumiem.

  Marusya Ivanova Lyubcheva (PSE). - (BG) Bulgārijas, vienas no jaunākajām ES dalībvalstīm, pārstāvim ir izaicinājums piedalīties 2008. gada budžeta pieņemšanā kā pilntiesīgam loceklim. Tas ir iespējams pateicoties paplašināšanās politikai, ko īsteno Eiropas Savienība un budžeta politikas atbalstam.

Es atbalstu ziņojumu un sveicu referentus un koordinatorus par panākto vienošanos attiecībā uz budžetu un tā izmaiņām. 2008. gada budžeta projekts tā Ilgtspējīgas izaugsmes daļā ar pievienošanos saistīto mērķu sasniegšanu padara iespējamu pat jaunākajām ES dalībvalstīm. Rīcības programmas Struktūrfondu ietvaros nodrošina darbaspēka augstu kvalitāti un kvalifikāciju, konkurētspēju, infrastruktūras uzlabojumus, transporta un vides risinājumu stiprināšanu, utt. Diemžēl līdzekļu tam visam nepietiek.

Es vēlos izteikt atbalstu arī maksājumu stratēģiskajai palielināšanai Struktūrfondiem un Sociālajam un kohēzijas fondam, jo tas šiem fondiem palīdzēs paplašināt rīcības programmas un palielinās to iespējas. Es arī atbalstu 30 % rezervi administratīvajiem izdevumiem, jo es uzskatu, ka tas ir veids, kā nodrošināt izdevumu efektivitāti un kontrolēt izdevumus.

2008. gada budžeta projekts arī aplūko jaunos reģionus, kas ir pievienojušies ES. Melnās jūras valstu reģionā tās ir Bulgārija un Rumānija, kas arī iezīmē Eiropas Savienības robežas. ES un dalībvalstu politikas mērķis ir pārveidot šo reģionu par drošu, stabilu un kaimiņvalstīm draudzīgu rajonu. Reģionam ir nepieciešama infrastruktūras uzlabošana, vairāk investīciju un atbilstoši vides aizsardzības pasākumi tā rūpniecības uzplaukuma un enerģētikas izejmateriālu transformācijas dēļ. Eiropas Savienībai ar tās politiku un finansējumu vajadzētu garantēt gan drošību videi, gan stabilu un drošu enerģijas piegādi Eiropai. Melnās jūras uzraudzības un attīstības pamata programma ir izmēģinājuma projekts, kuru, esmu pārliecināta, noteikti atbalstīs Eiropas Parlaments. Tas ir pareizais solis uz Melnās jūras reģiona valstu labu attīstību un šo valstu pilsoņu integrāciju ES dalībvalstu politikā.

  Margarita Starkevičiūtė (ALDE). – (LT) Es vēlos runāt par ES budžeta ietekmi uz vienkāršo Eiropas iedzīvotāju labklājību, daži no kuriem seko mūsu šodienas debatēm. Ļoti bieži mēs dzirdam, ka Eiropas Savienībai ir jāattīstās par pasaules viskonkurētspējīgāko ekonomikas savienību, un budžets var to sekmēt. Tomēr to vajag restrukturizēt, lai tā būtu efektīvāka un veicinātu zinātnisko izpēti un jauninājumus.

Diemžēl faktiski izrādījās, ka Eiropas Savienībai pat nav definīcijas, ko nozīmē zinātniskā izpēte. Dažādiem projektiem ir dažādi izdevumi, ko finansē atbilstoši izpētes un jauninājumu programmai.

Mēs nepārtraukti runājam par Eiropu un tās ietekmi pasaulē. Nesen paplašinātā Eiropas Savienība, kurā ir 27 dalībvalstis, spēj ieviest pasaules mēroga izmaiņas. Budžets paredz ievērojamus līdzekļus palīdzības sniegšanai trešajām valstīm. Taču saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas veikto izmeklēšanu šos līdzekļus bieži izmanto neefektīvi.

Tā iemesls ir tas, ka vairumā valstu, kam mēs piešķiram palīdzību, valda režīmi, kas nav demokrātiski. Cilvēktiesības netiek ievērotas un palīdzības projekti palīdz saujiņai cilvēku kļūt bagātākiem, nevis uzlabot vienkāršo ļaužu dzīves apstākļus.

Dāmas un kungi, tādēļ es vēlos jūs mudināt nodrošināt, ka mēs rīkojamies atbilstoši mūsu dokumentu noteikumiem, jo īpaši piešķirot palīdzības programmas saskaņā ar demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas veicināšanu.

  Rolf Berend (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi. Pirmkārt, paldies visai budžeta grupai par labi paveikto darbu. Lūdzu atļaujiet man izteikt dažas piezīmes paužot Reģionālās attīstības komitejas viedokli.

Savos aprēķinos Komisija izvērtēja nepieciešamību pēc finansējuma un saskaņā ar Starpiestāžu nolīguma pamata vērtībām un finansu perspektīvas rādītājiem, ņēma vērā iespējamo piemērošanu pašreizējā periodā. Tādējādi, loģiski, ka Struktūrfondu saistības 2008. gadā palielinās par 0.9 % un maksājumi par 3.2 %, kamēr Kohēzijas fondam nepieciešamie līdzekļi palielinās par 14.4 % saistību izpildei un par 36 % maksājumiem.

Tā kā Komisija faktiski ir vienīgā iestāde, kam ir neierobežota pieeja nepieciešamajai informācijai par kopējām finanšu vajadzībām, tad mūsu Komiteja vadījās pēc Komisijas priekšlikuma un vienprātīgi un nekavējoties laboja nepamatotos grozījumus, ko Padome bija veikusi budžeta projektā.

Papildus mūsu grozījumiem, mēs arī vienkāršojām administrēšanu un padarījām līdzekļu izmantošanu efektīvāku, jo īpaši pamatojoties uz Lisabonas un Gēteburgas mērķiem. Mēs pievērsām galveno uzmanību maziem un vidējiem uzņēmumiem un tradicionālām nelielām uzņēmējdarbības nozarēm, piemēram, izpētei un attīstībai. Mēs arī uzskatījām, ka svarīgi ir īpaši pieminēt iniciatīvas JEREMIE un JESSICA, pieminēt divus no daudziem svarīgiem reģionālās politikas jautājumiem.

Mēs arī atbalstām Komisiju tās nākotnes demogrāfisko problēmu risināšanā Eiropā, jo īpaši ņemot vērā, ka dažos reģionos un pat visās dalībvalstīs iedzīvotāju novecošanās ir kļuvusi par lielu problēmu, jo dzimstības līmenis samazinās. Ģimenes vērtības ir jāveicina. Piemēram, palīdzot jaunām sievietēm līdzsvarot darba un privāto dzīvi. Tā ir nākotnes politika, kam ir jāatspoguļojas arī reģionālās politikas galvenajās jomās.

  Thijs Berman (PSE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropa liek cerības uz solidaritāti – tas ir tas, ko mēs vēlamies. 2008. gada budžetā ir daži elementi, kas to pierāda. Tomēr ir nepieciešams modernāks budžets – tāds, kas balstās uz ekonomikas zināšanām un solidaritāti. Pēc Eiropas Parlamenta Sociālistu grupas iniciatīvas Palestīnai un Kosovai ir jāsniedz lielāka finansiāla palīdzība. Tas ir būtiski, tomēr sarežģīti.

Ir arī citi jautājumi, kuros Eiropas Savienībai ir jāizrāda solidaritāte. Atbalsts ir nepieciešams Globālajam veselības fondam un manai iniciatīvai, lai uzlabotu seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesību ievērošanu nabadzīgās valstīs, piemēram, mazinot nāves gadījumu skaitu dzemdībās un nosakot tiesības uz abortu. Tas atbalsta sieviešu emancipāciju, tādējādi veicinot nabadzīgo valstu attīstību.

Solidaritāte ir būtiska arī attiecībā uz ES budžeta reorganizāciju. Protams, ka labākais veids kā to izdarīt ir mazināt subsīdijas lauksaimniecībai, kas ir augstākā mērā iespējams tagad, kad cenas ir augstas. Eiropai ir jāinvestē jaunās tehnoloģijās un Galileo ir pierādījusi, ka būtu nepieciešams cits budžets. Mēs varam izdzīvot ar zemākām subsīdijām lauksaimniecībai, kamēr Galileo atbalsta palielinātu nodarbinātību un jauninājumus.

  Christofer Fjellner (PPE-DE). - (SV) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Viens no vissvarīgākajiem Parlamenta deputātu uzdevumiem ir budžeta pieņemšana katru gadu. Tā ir viena no nedaudzajām iespējām raidīt skaidru, kopēju paziņojumu par to, kāda veida Eiropu mēs Parlamentā vēlamies redzēt. Kopumā, es domāju, ka ir labi, ka arvien lielāks skaits deputātu redz, cik svarīgi ir taupīt ES līdzekļus, tomēr daudz kas vēl jādara. Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai mēs noteiktu pareizās prioritātes budžetā, bet darbs pie līdzekļu un to izmantošanas uzraudzīšanas ir tikpat svarīgs kā budžeta sadalījums pareiziem mērķiem. Ja mēs to darām šodien, tad es domāju, ka, diemžēl, daudzās jomās mēs redzam, ka līdzekļi drīzāk nodara ļaunumu, nekā sniedz labumu. Turklāt iestādēm ir jāattīsta ES grāmatvedības sistēma, lai būtu vieglāk saprast un kontrolēt līdzekļu plūsmu, tā, lai mēs varam redzēt gan pirms tam, gan pēc tam, kā līdzekļi tiek izmantoti patiesībā. Tas ir jautājums par pārskatāmību.

Es personīgi ceru, ka 2008. gada ES budžets raidīs skaidrāku signālus Eiropas Savienībai, kas nosaka par prioritāti, Eiropas Savienībai, kas koncentrējas tās galvenajam uzdevumam – radīt preču, pakalpojumu, personu un kapitāla brīvu apriti. Taču diemžēl šī gada budžeta projektā daudz kā trūkst. Es minēšu tikai dažus īsus piemērus: pabalsti zīdtārpiņu audzēšanai, biškopībai, kokvilnas audzēšanai, graudaugiem, vīģeskoku, kaņepju, riekstu, olīvu audzēšanai, rīsu kultivēšanai un tabakai. Eksporta subsīdijas graudaugiem, cukuram un vīnam. Kopumā šīs budžeta sadaļas pārsniedz 1 858 436 000 Eiro. Papildus tam, ka budžeta sadaļas, pēc manām domām, ir neticama Eiropas valstu nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšana, tās dara lielāku kaitējumu, nekā sniedz labumu. Tās ietekmē cilvēkus ārpus Eiropas Savienības robežām. Neraugoties uz to, es uzskatu, ka viens no visnopietnākajiem piemēriem ir ES eksporta palīdzība lauksaimniecībai, kur ES subsidē pati savu lauksaimniecības sektoru un tādējādi realizē preču un cenu dempingu nabadzīgo valstu tirgū. Tas padara nespēcīgu nabadzīgo valstu dabīgo konkurētspēju un ir nopietns šķērslis viņu ceļā uz labklājību. Mums kaut kas ir jādara saistībā ar šo. Nevis 2013. gadā, bet nākošgad. Paldies.

  Katerina Batzeli (PSE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt es vēlos sveikt Budžeta komitejas priekšsēdētāju, referentu un ēnu referentus ar to, ka šodien šajā Parlamentā iesniedza budžetu ar skaidri noteiktiem politiskiem mērķiem un skaidri noteiktus IKP griestus 0.98 %.

Es vēlos uzsvērt tikai divus jautājumus, kas attiecas gan uz šo Parlamentu, gan visām valstīm.

Eiropas Parlaments tā rezolūcijas 24. pantā uzsver Komisijas nepieciešamību cik ātri vien iespējams apstiprināt Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Struktūrfondu nacionālos rīcības plānus. Īpaši svarīgi ir noteikt pareizu periodu, īpaši pēc nesen plaši notikušajām dabas katastrofām Eiropas dienvidos, jo īpaši Grieķijā, kur ir ātri jānodrošina līdzekļi postījumu likvidēšanai.

Mans otrs jautājums ir par neseno krīzi graudaugu cenās, kas izraisīja apvērsumu graudaugu tirgū un ir mazinājis lauksaimniecības ienākumus. Tas ir novedis pie līdzekļu ietaupījumiem Kopienas budžetā. Tomēr es vēlos uzsvērt, ka nekādos apstākļos šos ietaupījumus nevar novirzīt citām politikas jomām. Tiem ir jāpaliek KLP robežās un jāizmanto, lai novērstu krīzi, piemēram, lauksaimniecības jomā.

  Reimer Böge (PPE-DE), Budžeta komitejas priekšsēdētājs. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi. Budžeta komiteja iesaka pirmajā lasījumā plenārsēdē pieņemt 2008. gada budžetu 129.6 miljardu Eiro apjomā saistību izpildei un 124.2 miljardu Eiro maksājumiem, stingri ievērojot visus mūsu nolīgumus un saistības gan daudzgadu programmās, gan finanšu perspektīvā un es vēlos piebilst, stipri zem tiem griestiem, par ko mēs vienojāmies šajā daudzgadu plānā, budžeta disciplīnas noskaņojumā un vienlaicīgi saistībā ar piedāvājumu Padomei atrisināt pašreizējos jautājumus, piemēram, Galileo un ārpolitikas un drošības politikas ilgtspējības finansēšanu. Es vēlos izteikt sirsnīgu pateicību referentiem V. Itälä un K. Virrankoski, kas kopā ar koordinatoriem un darbiniekiem paveica lielisku darbu, gatavojoties pirmajam lasījumam.

Pirmkārt, Parlamenta budžets. Starp Budžeta komitejas balsojumu un plenārsēdes balsojumu notika saskaņošanas process konsultējoties ar šo Parlamentu un cieši līdzdarbojoties administrācijai. Šī procesa laikā mēs spējām saprātīgi un apmierinoši atrisināt vairākas pretrunīgas nostājas. Tomēr es vēlos piebilst, ka Parlamenta birojam un administrācijai ir jābūt gatavai saņemt jautājumus un kritiku no Budžeta komitejas, jo tā ir mūsu darba daļa. Konflikta daļu, ko mēs apspriežam katru gadu, varējām atrisināt nosakot divu vai trīs nedēļu ilgu galējo termiņu starp administratīvā priekšlikuma par Parlamenta budžetu iesniegšanu un biroja lēmumu, lai varētu uzklausīt grupas procesa sākumā, nevis procedūras beigās.

Komisār, jūsu 17. oktobra vēstulē jūs atkal izklāstījāt budžeta piemērošanu līdz septembra beigām. Jūs norādījāt uz pozitīvajām pusēm un grūtībām un gadījumiem, kad dažas programmas, iespējams, ir piemērotas novēloti un kad pati Komisija ir uzņēmusies pārāk lielu vadību attiecībā uz citiem dalībvalstu jautājumiem. Tomēr kopumā ziņojumā atspoguļojās, ka piemērošana ir uzlabojusies kopš maija ziņojuma. Ja Komisija tagad vēlas palikt uzticama, tā vairs nevar ilgāk uzstāt, ka novēlota piemērošana vai citas grūtības 2008. gadā attaisno kavētus maksājumus vai neizpildītas saistības piemērojot 2008. gada budžetu.

Šodien mēs varam teikt, ka panākot vienošanos starp aģentūru iestādēm, sākot ar Vācijas prezidentūru un beidzot ar Portugāles prezidentūru un pateicoties lieliskajam darbam, ko paveica mūsu referente Jutta Haug aģentūru attīstība ir stabili atjaunota, lai nākotnē nevienu aģentūru nedibinātu bez atbilstošas izdevumu un iegūto labumu analīzes un bez noskaidrošanas, vai šie izdevumi nodrošina jebkādu pievienoto vērtību. Tādēļ tas ir jāietver uzvedības kodeksā, par ko vienojas izpildaģentūras. Komisār, man ir jāsaka, ka šogad mēs ļoti atturīgi izmantojām Komisijas administratīvo budžetu, taču tā tam nav jānotiek katru gadu. Tomē personāla pozīciju, novērošanas, attīstības novērtēšana ir jāveic ļoti pārskatāmi, godīgi un nepārspīlējot. Tas mums paliek darba kārtībā.

Priekšsēdētāja kungs, mēs esam ieņēmuši ļoti skaidru nostāju par Galileo. Kad mēs šorīt runājām par Reformas līgumu un to stingri atbalstījām, tad nākotnē to sauks par Kopienas metodi. Ja dalībvalstis uzskata, ka tās var paļauties uz finansējuma jucekli vai finansējumu ārpus Kopienas budžeta, tad, ņemot vērā šo attīstību Eiropā, tas ir vienkārši absurdi un nejēdzīgi.

Otrkārt, es vēlos runāt par Kopējās ārpolitikas un drošības politikas finansējumu. Bez Parlamenta Kopējā ārpolitika un drošības politika jau būtu bankrotējusi, jo mums ir jārēķinās ar aptuveni 90 miljoniem Eiro atbilstoši Valstu vadītāju vai valdību 2005. gada decembra lēmumam. Kad es tagad dzirdu, ka mums varbūt vajadzēs pārsniegt to, ko Padome un Komisija mums ierosināja, iekļaujot arī Palestīnu un Kosovu, tad mēs esam gatavi rast risinājumu. Acīmredzot mums arī būs jārunā par elastības instrumentu pamatojoties uz balsojumu. Tas arī attiecas uz Parlamenta interešu turpmāku atzīšanu, uz ko ļoti, un kas ir pareizi, aicina Attīstības komiteja.

Prezidentūrai ir jāsaprot, ka Parlaments var lemt par visu, izņemot Galileo un Kopējo ārpolitikas un drošības politiku. Tādēļ mans steidzams ieteikums ir tāds, ka Padomei ir jāpiešķir pietiekamas pilnvaras, lai mēs varam balstīt gan Galileo, gan Ārpolitiku un drošības politiku uz stingriem pamatiem, cerams, ne tikai 2008. gadā. Ja tas netiks sasniegts, tad mums visiem būs turpmākas sēdes 2008. gada budžeta izmantošanas laikā. Durvis ir atvērtas visām sarunām, taču mēs ceram sagaidīt skaidru signālu no Padomes, ka tā rīkosies attiecībā uz šiem diviem galvenajiem jautājumiem. Jebkurā gadījumā, šis Parlaments uzskata, ka 2008. gadam tiks pieņemts budžets.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2007. gada 25. oktobrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Neena Gill (PSE), rakstiski. – Mums ir jāparāda Eiropas nodokļu maksātājam, ka ES budžetam ir vērtība naudas izteiksmē un ka tas nozīmē saprātīgu finanšu vadību. Tādēļ Parlamenta deputātu ikmēneša braucieni uz Strasbūru ir pilnīgā pretrunā tam, īpaši, ja mēs padomājam par klimata pārmaiņām. Lai gan es atzinīgi vērtēju V. Itälä ziņojumā rodamos komentārus par zaļāku transporta izmantošanu, tie tik tikko pieskaras šai problēmai. Mums ir steidzami jārīkojas kā pionieriem un jārāda īstens piemērs.

Attiecībā uz K. Virrankoski ziņojumu es esmu sarūgtināta par finansējuma līmeni nabadzības mazināšanas programmām visnabadzīgākajos reģionos, tostarp Āzijā. Ja ES ir jābūt uzticamai lielvarai, tad tai ir jāpiešķir līdzekļi tam, kam tas nepieciešams.

Lai gan es atzinīgi vērtēju atbalstu Palestīnai un Afganistānai, runājot par pēdējo ES stratēģijai ir nepieciešama lielāka sadarbība ar kaimiņos esošām valstīm Indiju un Pakistānu, lai panāktu ilgtermiņa veiksmi. Turklāt es paužu nožēlu par priekšlikumu samazināt līdzekļus Kopējai ārpolitikai un drošības politikai, īpaši Kosovā. To nevajadzētu atlikt vai mazināt finansējumu.

Visbeidzot, es atbalstu uzsvaru uz Lisabonas darba kārtību, saskaņā ar ko jāveido darbavietas un jāpaaugstina kvalifikācija. Šīs iniciatīvas patiešām sniegs ES pievienoto vērtību Anglijas vidienes ļaudīm, kurus es pārstāvu.

(Sēdi uz laiku pārtrauca)

SĒDI VADA: DIANA WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

14. Parlamenta sastāvs (sk. protokolu)

15. Jautājumu laiks (jautājumi Komisijai)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais jautājums ir Jautājumu laiks (B6-0318/07).

Šodien mēs vēlējāmies un es domāju, ka daži kolēģi to zina, veikt nelielu eksperimentu, lai padarītu Jautājumu laiku mazliet draudzīgāku un ineraktīvāku. Tādēļ es vēlos aicināt visus šī Parlamenta deputātus virzīties uz priekšu un ieņemt sēdvietas pirmajā rindā, lai mēs un Komisija būtu savstarpēji draudzīgāki. Lūdzu, virzieties uz priekšējām sēdvietām, nevis sēdiet aizmugurē.

Es redzu, ka daži no jums joprojām kautrējas. Nu izbeidziet! Šādam eksperimentam vajadzētu būt jautram!

Nākamie jautājumi ir veltīti Komisijai.

Pirmā daļa

Jautājums Nr. 41, ko iesniedza Manuel Medina Ortega (H-0679/07)

Temats: Bērnu nolaupīšana

Ņemot vērā bērnu nolaupīšanas un pazušanas lielo gadījumu skaitu, kādus pasākumus Komisija ierosina, lai koordinētu dalībvalstu metodes šāda veida gadījumu novēršanai un sodīšanai Eiropas Savienībā?

  Franco Frattini, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Komisija pilnībā piekrīt, ka bērnu pazušanas un nolaupīšanas apkarošana ir svarīgs jautājums. Viena no manām personīgajām prioritātēm, kā jūs visi labi zināt, ir bērnu tiesību ievērošanas veicināšana.

Pirmais pasākums, ko Eiropas Komisija attiecībā uz šo jautājumu veica, bija atbalstīt Eiropas organizācijas tīkla izveidošanu 2001. gadā, sauktu par Eiropas Federāciju bezvēsts pazudušo un seksuāli izmantoto bērnu jautājumos, ko tagad sauc Pazudušie Eiropas bērni. Līdz šim mums ir 21 organizācija un 15 dalībvalstis.

Pēc tam, izmantojot Kopienas programmas finansiālo atbalstu, no 2001. gada līdz 2005. gadam tika radīta programma Daphne un vairāki centri, kas sniedza palīdzību bērniem.

Pēdējo 10 gadu laikā vairākas dalībvalstis ir izveidojušas karstās telefona līnijas, lai paātrinātu izpēti un atbalstītu ģimenes, kurās ir pazuduši bērni.

Pazudušo un nolaupīto bērnu lietas var ātri kļūt un kļūst par pārrobežu fenomenu. Tādēļ mēs ierosinām izveidot vienotu telefona līniju steidzamiem zvaniem par pazudušiem bērniem. Šim nolūkam tiks piemērots 2007. gada 15. februāra lēmums par valsts numuru sērijas, kas sākas ar 116, rezervēšanu saskaņotajiem numuriem, kuri paredzēti saskaņotajiem pakalpojumiem ar sociālo vērtību. Tas ir katras dalībvalsts svarīgs lēmums, īpaši attiecībā uz numuru 116000 atvēlēšanu karstajiem telefoniem, kas nepieciešami, lai ziņotu par pazudušiem bērniem.

Jūs zināt, ka valsts numuru, kas sākas ar 116, ieviešanā praksē ir katras dalībvalsts atbildība. Diemžēl man ir jāsaka, ka trīs dalībvalstis vēl nav atbildējušas. 17 dalībvalstis ir īstenojušas tiesiskus pasākumus. 12 dalībvalstīs ir bijis aicinājums pieteikties kandidātiem karsto līniju pakalpojumu vadībai un līdz šim vienīgi četras dalībvalstis ir izvēlējušās pakalpojuma sniedzējus – Beļģija, Dānija, Grieķija un Portugāle. Tādēļ es pavisam neesmu apmierināts par situāciju 2007. gada februārī pieņemtā lēmuma īstenošanā.

Papildus šīm karstajām telefona līnijām, ir nepieciešama palīdzības sistēma pazudušo bērnu meklēšanai. Jau tagad pastāv vairākas sistēmas un tās var iedvesmot Eiropas līmeņa pasākumus. Jūs zināt par Amerikas sistēmu „Amber Alert”, Francijas „Alerte enlèveme” un Grieķijas „Amber Alert Hellas”, kas jau ir ieviestas. Mēs atbalstām dalībvalstu centienus ieviest līdzīgas sistēmas. Ja visas dalībvalstis ieviesīs šādas sistēmas un šādu iestāžu sadarbības sistēmas, tad pārrobežu gadījumu izskatīšana būtu iespējama un vieglāka. Šim mērķim mēs esam izstrādājuši pamatnostādnes, kas apraksta mūsu ideju par bērnu trauksmes mehānismu Eiropā. Šo jautājumu pirmo reizi apsprieda 2007. gada 1. oktobrī neoficiālajā Tieslietu un iekšlietu padomes sēdē.

Visbeidzot, mēs atbalstām starptautiskas datu bāzes par vardarbību pret bērniem izveidošanu, kas būs jauns ierocis, lai palīdzētu identificēt upurus un noziedzniekus. Priekšizpēti un piemērošanas etapu finansē programma AGIS un kopš 2005. gada septembra šo datu bāzi, ko izmanto Interpols, finansē G8 valstis un privāti uzņēmumi. Līdz šim šī datu bāze ir ļāvusi atrast un arestēt vairākus noziedzniekus Eiropā un ārpus Eiropas, tostarp, nesen labi zināmo pedofilu Taizemē un izglābt upurus.

  Manuel Medina Ortega (PSE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, liels paldies par iespēju nostāties aci pret aci ar komisāru, kam jau es esmu uzdevis vairākus līdzīgus jautājumus.

Jautājums par pazudušiem bērniem ir ļoti uztraucošs. Piemēram, Kanāriju salās vien pēdējos gados bez pēdām ir pazuduši trīs bērni, kas nozīmē to, ka viņi nav parādījušies pat pedofilu tīmekļa vietnēs. Viņi pazūd pilnībā, kas liek mums brīnīties, vai šos bērnus izmanto noteiktiem mērķiem, piemēram, orgānu tirdzniecībai, un vai mafijas organizācijas ar iespējamiem starptautiskiem sakariem darbojas Eiropas Savienībā.

Tas man liek domāt, ka šis ir jautājums, kurā ir nepieciešama iniciatīva, kas ir mērķtiecīgāka, nekā tās iniciatīvas, ko Komisija līdz šim ir īstenojusi. Es zinu, ka Komisija vienmēr ir bijusi ļoti mērķtiecīga, taču es arī aicinu Komisiju būt vēl mērķtiecīgākai šajā jomā, jo šis ir satraucošs jautājums vecākiem un sabiedrībai kopumā, jo bērni ir visdārgākais, kas mums pieder.

  Franco Frattini, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, M. Medina kungs, es pilnībā atbalstu jūsu vēlmes un varu jums teikt, ka es esmu ļoti neapmierināts ar to, ka pat tajos gadījumos, kad mēs pieņemam iniciatīvas, dalībvalstis tās neīsteno.

Līdz septembra beigām katrai dalībvalstij jāīsteno ideja par īpašas telefona līnijas ierīkošanu, uz kuru zvanīt neatliekamos gadījumos. Pašlaik ir oktobra beigas, un tikai četrām dalībvalstīm ir sistēma, kas darbojas, pārējās 17 ir pieņēmušas šos ierosinājumus, taču vēl aizvien kavējas tos īstenot.

Mūsu otrais ierosinājums attiecas uz ciešāku sadarbību tā dēvētā sekstūrisma uzraudzības jomā. Nevar noliegt apstākli, ka diemžēl daudzi Eiropas pilsoņi kā tūristi dodas uz citām pasaules valstīm, lai nodarbotos ar pedofiliju, un es piekrītu, ka šajā jomā ir jāpaplašina starptautiskā sadarbība. Es jums piekrītu ─ un diemžēl tas ir pierādīts ─ ka pazudušos bērnus bieži izmanto orgānu tirdzniecībā. Diemžēl tas attiecas ne vien uz manu reģionu, bet arī citiem Eiropas Savienībai tuvākajiem reģioniem ─ uz Balkānu, Austrumeiropas un Melnās jūras reģionu valstīm.

Diemžēl orgānu tirdzniecība reāli pastāv, nerunājot nemaz par Tālajos Austrumos un Dienvidaustrumāzijā atklāto pieaugušo un bērnu orgānu tirdzniecību. Lai gan līdz šim valstu valdības nav piekritušas šo jomu pilnībā nodot ES pārziņā, acīmredzot Eiropas Savienībai drīz vien vajadzēs rīkoties daudz efektīvāk, daļēji tas izriet no vienošanās par jauno iestāžu līgumu.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, vai es varētu komisāram uzdot jautājumu: vai visās dalībvalstīs jaundzimušie patiešām tiek reģistrēti ? Vai tiek reģistrēts ES robežas šķērsojošo bērnu skaits, lai varētu apzināt to iespējamo pazušanu vai orgānu izmantošanu?

  Franco Frattini, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Jā, jums ir taisnība. Mēs esam atklājuši gadījumus, kad bērni robežšķērsošanas punktos vēl aizvien netiek reģistrēti, un šī iemesla dēļ es uzsveru, ka identifikācija ir ļoti svarīga.

Identifikācija palīdzēs izcelsmes valstīm, gan ES robežās ─ taču, es nedomāju, ka uz tām attiecas šie gadījumi ─ gan arī īpaši kaimiņvalstīm un partnervalstīm, kurās dažreiz pietrūkst reģistrācijas kontroles un kurās ir bērni, kas vēl līdz šim, vai arī vispār, nav reģistrēti, manuprāt šis jautājums ir īpaši svarīgs.

Tieši tāpēc mēs esam nolēmuši, daļēji ar Eiropas atbalsta programmu palīdzību, atbalstīt stratēģiskos projektus, lai palīdzētu uzlabot kaimiņvalstu un partnervalstu iedzīvotāju reģistru iespējas.

  Reinhard Rack (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, jūs īpaši norādījāt, ka tikai četras dalībvalstis ir ierīkojušas telefona līnijas ārkārtas gadījumiem. Mēs esam sastapušies ar citām problēmām ─ es atceros situāciju toreiz cunami notikumu laikā ─ kad tos, kas bija devušies uz šo vietu, lai izdabātu savām pedofilijas tieksmēm, sargāja datu aizsardzības mehānisms un viņu radinieki un iestādes nezināja, uz kuri patiesībā ir vainīgie. Vai nav pienācis laiks beigt piesardzīgo laipošanu un beidzot nosaukt šīs dalībvalstis? Nosaukt vārdā un nokaunināt būtu piemērota metode, lai mudinātu šīs dalībvalstis darīt to, kas tām jādara, lai tās galu galā izrādītu piemērotāku attieksmi.

  Franco Frattini, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Es jau teicu, ka es galīgi neesmu apmierināts ar šo pasākumu īstenošanas gaitu, un līdz šim tikai četras dalībvalstis ir īstenojušas šo lēmumu. Šis lēmums tagad ir jāīsteno visām dalībvalstīm. Apstāklis, ka līdz šim tikai četras dalībvalstis īsteno 2007. gada februārī vienbalsīgi pieņemto lēmumu, pierāda, ka mums jādara daudz vairāk.

Attiecībā uz pareizo līdzsvaru starp datu aizsardzības konfidencialitāti vai datu privātumu un cīņu pret pedofiliju, runājot par pedofiliem un noziegumiem un bērnu ļaunprātīgu izmantošanu, es personīgi aizstāvu upurus ─ bērnus ─ nevis noziedzniekus. Tātad, nodrošinot, ka visas garantijas ir ievērotas, mums vispirms jāsniedz atbalsts upuriem un vecākiem, nevis aizdomās turētajiem noziedzniekiem.

  Priekšsēdētājs . − Varbūt es deputātiem varētu atgādināt to, ko es teicu jautājumu laika sākumā. Pamēģināsim veikt kādu eksperimentu: es gribētu lūgt visus deputātus ieņemt vietas zāles priekšējās rindās tā, lai mēs radītu sirsnīgāku un draudzīgāku, un varbūt viedokļu apmaiņai piemērotāku, atmosfēru. Tātad, ja jūs parasti sēžat aizmugurē, tad tagad, lūdzu, nāciet uz priekšējām rindām.

Nākamais jautājums ir par tropos izplatīto čikungunjas vīrusu Eiropā. Es nezinu, vai es to pareizi izrunāju.

  Priekšsēdētājs . −

Jautājums Nr. 42, ko uzdeva Milan Gala (H-0738/07)

Temats: Tropos izplatītais čikungunjas vīruss Eiropā

Itālijas iestādes, izmantojot Eiropas agrīnās brīdināšanas sistēmu, informēja citas ES dalībvalstis par tropu drudža epidēmiju, ko Emīlija-Romanja provincē izraisījis čikungunjas vīruss. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs brīdina, ka dažu tuvāko mēnešu laikā klimatiskie apstākļi ir labvēlīgi šīs slimības pārnēsātāja turpmākajai eksistencei, sevišķi Vidusjūras reģiona valstīs, un, ka pastāv augsta riska iespējamība vīrusa izplatībai citā Eiropas valstīs, kurās ir labvēlīgi klimatiskie apstākļi tā eksistencei. Vai laikā, kad notiek ievērojamas klimatisko apstākļu pārmaiņas un ir ļoti liela mobilitāte, Komisija gatavo scenāriju, kā rīkoties iespējamās plaša mēroga tropu drudža epidēmijas laikā?

  Markos Kyprianou − Patiesībā man pašam ir grūti izrunāt šo vārdu. Sākumā es cerēju, ka šis vīruss būs jau izskausts pirms man nāksies iemācīties to izrunāt, taču diemžēl tas kļūst aizvien noturīgāks, tāpēc mums tagad jārunā par šo problēmu.

Pirmkārt, vakar vienu minūti ilgo runu laikā man bija iespēja dzirdēt šī godājamā deputāta uzstāšanos šajā jautājumā. Jāsaka, ka mums ir nosacīti ļoti neliels skaits inficēto, piemēram, Itālijā to ir ap 250, salīdzinot ar vairāk nekā 150 000 Réunion salā pirms dažiem gadiem.

Tomēr satraukumu izraisa šī vīrusa attīstība. Patiesībā bažas mūsos izraisa apstāklis, ka tagad Eiropā izplatās tropu slimības, kuru rašanās ir tieši saistīta ar klimata pārmaiņām, kas, protams, padara iespējamu slimības pārnēsātāja vairošanos un izdzīvošanu, kā arī pieaugošā mobilitāte, kas ļauj ievest vīrusu, patiecoties cilvēkiem, kas ieceļo no tropu apgabaliem.

Mums bija svarīgi uzsākt tūlītējus pasākumus. No paša sākuma Itālijas iestādes rīkojās pareizi, ātri un efektīvi, tā, ka tagad var teikt, ka situācija vairs nav tik bīstama, lai gan vēl aizvien ir slimības gadījumi.

Komisija, izmantojot vai piemērojot pašreizējos instrumentus, sākumā situācijas risināšanai veica dažādus pasākumus. Vispirms mēs pārliecinājāmies, ka ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra starpniecību mēs esam piedāvājuši tehnisko atbalstu, vēlreiz pierādot Eiropas Savienības gudro lēmumu nodibinot šādu centru.

Tagad mums jārisina šī jaunā bīstamā situācija, un mums ir jauni uzdevumi. Mēs pieņēmām mūsu tiesību aktus, pārnēsājamās slimības iekļaujot to slimību sarakstā, kurām jāpievērš galvenā uzmanība. Vienlaikus mēs lūdzām dalībvalstīm ─ un tas ir tiesību aktos noteikts pienākums ─ informēt Komisiju un citas dalībvalstis, izmantojot agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu. Ir ļoti svarīgi iespējami agrāk atklāt slimības gadījumus, lai apturētu to tālāku izplatīšanos.

Eiropas slimību kontroles centrs (ECDC) papildus gadījumu definīcijām izstrādāja standarta rīcības procedūras un atjaunina tās regulāri. Ļoti svarīgi ir tas, ka mēs modernizējām un pastiprinājām laboratoriju iespējas, lai atklātu un noteiktu čikungunjas vīrusu. Mēs to paveicām ar Eiropas invazīvo vīrusu slimību diagnostikas tīkla palīdzību, ko finansē sabiedrības veselības programmas ietvaros. Ar šīs pašas programmas palīdzību mēs finansējam dalībvalstu kopējos pasākumus, lai turpmāk pastiprinātu gatavību rīkoties ārkārtas situācijās sabiedrības veselības jomā.

Plenārsēdē mums bija iespēja diskutēt par paziņojumu un rīcības plānu attiecībā uz vispārējo gatavību, ko pieņēma 2005. gadā. Šī sistēma darbojas un, protams, mēs to varam lietot, un tas ir darīts, taču mēs to noteikti gribam pielāgot un noregulēt tā, lai spētu cīnīties arī ar šāda veida veselības apdraudējumu. Sabiedrības informēšana ir ļoti svarīga, un tas mums ar Eiropas slimību kontroles centra (ECDC) palīdzību arī ir jāveic, sniedzot informāciju gan slimības skartajiem apgabaliem, gan arī ceļotājiem.

Ir izstrādātas tehniskās pamatnostādnes čikungunjas drudža saslimšanas gadījumu savlaicīgai atklāšanai, kas ir efektīvas epidemioloģiskās uzraudzības pamats. Arī Eiropas slimību kontroles centrs (ECDC) ir izstrādājis stabilu tehnisko pamatnostādņu paketi, kas ietver veselības aizsardzības darbinieku informēšanu, čikungunjas drudža gadījumu definīcijas un šo gadījumu noteikšanas shēmas. Tās ir pieejamas un atbildīgās iestādes šobrīd tās izmanto, lai atvieglotu lēmumu pieņemšanas procesus valstu līmenī.

Mēs arī tikpat neatliekami risinām asins drošības problēmu, kas arī ir svarīgs nosacījums, sadarbojoties ar valstu atbildīgajām iestādēm. Tomēr, ja šis stāvoklis turpināsies, mani dienesti ir gatavi arī pieņemt donoru aizlieguma noteikumu attiecībā uz šo slimību.

Jaunā valsts programma un citi instrumenti finansēs arī pētījumus pārnēsājamo slimību jomā, mums jārisina jautājums arī par pašiem kukaiņiem, kas pārnēsā šo slimību, un, protams, arī jautājums par globālajām pārmaiņām, izmantojot tādus projektus, kas attiecas uz slimību parādīšanos klimata pārmaiņu radītajā Eiropas vidē, piemēram, projektu Eden.

Šie notikumi uzskatāmi pierāda, ka klimata pārmaiņām ir tieša ietekme uz cilvēku veselību. Man jāpiemin, ka līdztekus tam mums ir arī klimata pārmaiņu izraisītas dzīvnieku veselības problēmas. Komisija nākošgad plāno pieņemt paziņojumu arī par šo klimata pārmaiņu aspektu.

  Milan Gaľa (PPE-DE). - Komisāra, paldies par jūsu lietpratīgo atbildi, un es apsveicu Itālijas iestādes par pareizo rīcību šajā situācijā. Aplūkojot problēmu kopumā, es uzskatu, ka ir diezgan savādi, ka vēl nav pieejama vakcīna pret čikungunjas vīrusu, lai gan saskaņā ar dažiem datiem Āfrikā gandrīz 1 miljons cilvēku ir inficējušies ar šo vīrusu. Es saprotu, ka attiecībā uz putnu gripu tas zināmā mērā nav iespējams, jo šajā gadījumā pārnēsājamais vīruss vēl nav izolēts, un tāpēc mēs nevaram izstrādāt vakcīnu. Tomēr liekas, ka šajā gadījumā mums ir vīruss, ko var noteikt ar seroloģiskām vai citām metodēm, un tagad varētu izstrādāt serumu vai vakcīnu pret šo slimību. Ja vīruss izplatīsies, tad serums vai vakcīna būs efektīvs ārstniecības līdzeklis pret čikungunjas vīrusu un varbūt arī pret vēl briesmīgāku infekcijas slimību: tropu drudzi.

  Markos Kyprianou − Pirmkārt, atsauce uz tropu drudzi arī ir svarīga, jo tie paši kukaiņi ar tropu drudzi var inficēt arī svaigu gaļu, tāpēc tā ir arī mūsu problēma. Tāpēc mēs gatavojam ziņojumu par to, kā rīkoties kukaiņu pārnēsāto slimību gadījumos, jo klimata pārmaiņas, kā jau es iepriekš teicu, veicina to vairošanos, un ─ arī mūsu silto ziemu dēļ ─ šo kukaiņu izdzīvošanu, kuri tad pārnēsā slimības.

Jums ir taisnība, tas ir negods, ka vēl nav vakcīnas. Ir zināms, ka notiek pētījumi, taču man jāsaka, ka attiecībā uz šo jautājumu rezultāti vēl diezgan ilgi nav sagaidāmi.

Protams, ka mēs risināsim šo problēmu ar PVO starpniecību un ar dažādu instrumentu un politikas jomu palīdzību mēģināsim veicināt šo vakcīnu izveidošanu.

Ja es drīkstu, es gribētu arī piebilst kādu savu personisko viedokli, ko es esmu izvirzījis kopš pirmajām diskusijām ar dalībvalstīm par putnu gripu: mēs ne vien esam atbildīgi par solidaritāti ar attīstības valstīm, ar trešām valstīm, palīdzot tām izskaust draudus to veselībai, bet tas ir arī pašaizsardzības veids un mums ir jārīkojas, jo mēs nevaram uzskatīt, ka esam imūni un pasargāti mūsu omulīgajā zonā šeit Eiropas Savienībā. Mēs neesam drošībā! Tāpēc ir ļoti svarīgi risināt šo veselības apdraudējuma problēmu ne vien visā pasaulē, bet arī Eiropas Savienībā un padarīt to par vienu no mūsu prioritātēm.

Veselības stratēģija, ko mēs šodien pieņēmām Komisijā, tiks nosūtīta Parlamentam, lai par to diskutētu arī jūs. Tajā ietverts ļoti svarīgs Eiropas Savienības veselības politikas globālais aspekts, un es esmu optimistiski noskaņots, ka, izmantojot šo jauno pieeju, mēs varam mainīt un labot situāciju.

  Priekšsēdētājs . −

Jautājums Nr. 43, ko iesniedza Paulo Casaca (H-0752/07)

Temats: Humanitārā katastrofa Irākā

Ar Sīrijas robežu slēgšanu tika nogriezts vienīgais atlikušais glābšanās ceļš tūkstošiem Irākas bēgļu, kuru skaitā ir ļoti lielas ģimenes un, tātad, arī ļoti daudz bērnu.

Papildus etniskajai tīrīšanai ─ ko bieži veicināja Irākas iestāžu aktīva iesaistīšanās ─ tagad valda nopietna holēras epidēmija, kas ir tieši saistīta ar drausmīgajiem veselības apstākļiem lielākajā valsts daļā.

Komisijas reakcija uz humanitāro katastrofu Irākā ir bijusi absolūti nenozīmīga un tas ir tiešā pretrunā ar Eiropas vērtībām.

Kā Komisija plāno atbalstīt Irākas iedzīvotāju bēgļus Irākā vai ārpus tās?

Kā Komisija plāno atbalstīt pierobežas valstis, piemēram, Jordānu, kam jācieš no šīs situācijas radītājām pārmērīgajām sekām?

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − Komisija pilnībā apzinās humāno vajadzību apjomu Irākā un tās kaimiņvalstīs. Komisijas atbilde uz šo krīzi ir divkārša. Pirmkārt, lai atbalstītu Irākas un kaimiņvalstu bēgļus, Komisija reaģēja nekavējoties, ar 2007. gada maija lēmumu piešķirot humanitāro palīdzību EUR 6,2 miljonu apjomā, lai neatliekamāko bēgļu vajadzību apmierināšanai. Līdz 2007. gada beigām šis atbalsts vēl tiks palielināts līdz EUR 7 miljardiem.

Komisija Sīrijas un Jordānas valdībām, kuras vissmagāk cieš no bēgļu krīzes, ir apsolījusi izstrādāt atbalsta programmas. Šīs valdības skaidri ir norādījušas, ka tās neatbalsta ārējās humānās palīdzības programmas, ko īsteno starptautiskās organizācijas un NVO. Tās sagaida, ka starptautiskā sabiedrība atbalstīs to iekšējās sistēmas, galvenokārt izglītības un veselības jomās, jo no šīm sistēmām labumu gūs arī Irākas bēgļi.

Tātad komisija ir apstiprinājusi ārkārtas rīcības programmas kopumā EUR 37,7 miljonu apmērā, kuras pašlaik tiek apspriestas ar dalībvalstīm. Visas šīs Komisijas darbības bija tūlītēja atbilde uz bēgļu visneatliekamākajām vajadzībām.

Komisija saprot, ka tā tikai daļēji atvieglo milzīgās ciešanas un spiedienu uz kaimiņvalstu iestādēm un sociālo struktūru, un šī iemesla dēļ tā turpina izstrādāt savu reaģēšanas stratēģiju, lai pieskaņotu tai atbilstīgu finansējumu.

Otrkārt, raizējoties par situāciju Irākā, Komisija līdz šim atbalstījusi Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju ar EUR 4 miljoniem un pašlaik, lai paplašinātu atbalsta apjomu, tā meklē vēl citus stabilus un pieņemamus partnerus darbībai Irākā.

Ir jāatzīst, ka laikā, kad ir nozīmīgas humānās vajadzības, ir arī nozīmīgi šķēršļi humānās palīdzības piegādē. Nopietnas bažas par drošību un piekļuves problēmas attur Komisiju un citus donorus no vajadzību apjomam atbilstīgu finanšu līdzekļu piešķiršanas.

Patiesībā nepietiek humānās sadarbības partneru, kas spētu darboties un īstenot programmas Irākas iekšienē, lai pienācīgi risinātu visneaizsargātāko cilvēku vajadzības.

Un visbeidzot, Komisija gribētu atgādināt, ka ar EUR 123 miljonu ziedojumu tā ir Starptautiskā Irākas atjaunošanas atbalsta fonda galvenā finansiālā atbalstītāja. Starp citu, līdz šim tas ir 46 % no kopējā atbalsta apjoma. Kopš 2003. gada Komisija ir atdevusi Irākai EUR 800 miljonus.

  Paulo Casaca (PSE). (ES) Priekšsēdētājas kundze, komisār, liels paldies jums par šiem paskaidrojumiem, taču vai es drīkstētu jums atgādināt, ka ir aprēķināts, ka Irākas bēgļu skaits Ēģiptē jau ir apmēram 200 000; Eiropas Komisija neko nepiedāvā Ēģiptei. Ammānas universitātē tikko ir veikts pētījums, kurā aprēķināts, ka Jordānā ir vairāk nekā miljons bēgļu ─ tam ir ārkārtīgi katastrofāla ietekme uz makroekonomiku; Eiropas Komisija neveic nekādus pasākumus, lai risinātu šo jautājumu. Pat Izraēla ir izveidojusi diezgan ievērojamu medicīniskās palīdzības programmu Irākas bērniem. Tāpat Sīrija, es nepiederu pie tiem, kas ir par Komisijas sarunām ar Sīriju, bet es bieži esmu runājis ar Sīrijas amatpersonām: ir skaidrs, ka pašlaik šajā valstī iespējams ir par 2 miljoniem iedzīvotāju vairāk. Priekšsēdētājas kundze, ļaujiet man tikai atgādināt, ka šodien, tieši pašlaik, Rabiah uz robežas starp Sīriju un Irāku norisinās milzīga humanitāra katastrofa: tūkstošiem irākiešu, kas dzirdējuši, ka robeža varbūt tiks atvērta, ir sapulcējušies tur un robeža ir slēgta. Šī situācija ir absolūti traģiska un mēs ilgāk nevaram izlikties nemanām to, kas notiek.

  Priekšsēdētājs . − Es domāju, ka mēs visi atbalstām jūsu bažas, bet mūsu noteikumos papildu jautājumiem paredzēta pus minūte.

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − Es tikko minēju, ka valdības, īpaši Sīrijas valdība, par ko runāja godājamais deputāts, nepārprotami atzinušas, ka tās neatbalsta ārējās humānās palīdzības programmas, ko īsteno starptautiskās organizācijas un NVO. Tāpēc piešķirtās palīdzības apjoms atspoguļo Sīrijas un Jordānas iestāžu nepatiku pret starptautisko nevalstisko dalībnieku, piemēram, ANO un NVO, iejaukšanos savas valsts iekšējās lietās.

Mūsu atbalstu var nogādāt tikai ar tādu organizāciju starpniecību, ko pieņēmušas vietējās amatpersonas un kas ir spējīgi uz nozīmīgu rīcību. Būtībā tas ierobežo mūsu rīcību. Tomēr mēs strādājam pie resursu palielināšanas programmām un iesaistāmies tiešās sarunās ar Jordānas un Sīrijas amatpersonām, lai nostiprinātu mūsu programmu īstenošanas spēju šajās valstīs.

Jāatzīmē, ka, ja es tā drīkstu sacīt, liekas, Irākas valdība pati īpaši nevēlas palīdzēt saviem kaimiņiem. Irākas valdība vairakkārt ir paziņojusi, ka tā piešķirs USD 25 miljonus palīdzībai Irākas bēgļiem. Tomēr, lai gan pagājušā gada maijā Šarmelšeihas konferencē tika doti solījumi un tika nostiprinātas attiecības starp Irākas, Sīrijas un Jordānas valstu vadītājiem, liekas, ka Irāka tomēr nesadarbojas pietiekami. Tāpēc mums jāprasa Irākas valdībai, lai tā beidzot uzņemas finansiālo atbildību par saviem pilsoņiem.

Koordinācijas trūkums ANO aģentūrās humanitāro krīžu pārvaldīšanas jomā izraisa milzīgas bažas. Ciešas sadarbības vietā mēs esam pamanījuši ─ un ir drausmīgi, ka tas jāsaka ─ spēcīgu konkurenci ANO humānās palīdzības aģentūru starpā. Mēs ceram, ka jaunā humānās palīdzības koordinatora iecelšana amatā uzlabos mūsu partnera ANO spēju atrisināt krīzi.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Nesen Turcija, kas ir ES kandidātvalsts, uzsāka militāru iejaukšanos pret Irākas kurdiem Irākā. Ko jūs par to domājat? Kā šī rīcība ietekmēs situāciju Irākā? Vai tiks piešķirta kāda palīdzība, un ko Komisija domā par Turcijas rīcību?

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − Tas nav viegls jautājums. Komisija nosoda visus teroristiskos uzbrukumus kā kriminālus un neattaisnojamus nekādos apstākļos. To sakot, mēs nožēlojam tās ciešanas, ko izraisa šāda rīcība.

Turcija turpina izaicināt Kurdistānas Strādnieku Partijas (PKK) pārrobežu teroristu uzbrukumus, kura, kā zināms, ir ES teroristisko organizāciju sarakstā. Komisija saprot Turcijas vajadzību aizsargāt savus pilsoņus, taču mēs turpinām pieprasīt, lai Turcija un Irāka šo problēmu risinātu attiecīgo amatpersonu sadarbības ceļā un ievērojot starptautiskās tiesības. Šajā saistībā nesenā divpusējā vienošanās starp Turciju un Irāku par cīņu pret terorismu ir atzinīgi vērtējams solis.

ES un Turcija vienmēr ir atkārtojušas, ka tās turpinās ievērot Irākas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti. Mēs sagaidām, ka Turcija turpinās rīkoties konstruktīvi, lai sasniegtu šos mērķus un veicinātu reģionu sadarbību.

Tomēr ņemsim vērā Turcijas sabiedrības spiedienu, kas gandrīz katru nedēļu saskaras ar kareivju un civilo iedzīvotāju nogalināšanu valsts dienvidaustrumos. Valdībai jāparāda sava gatavība un spēja rīkoties efektīvāk.

Kā jau daudzas dalībvalstis zina, ir ļoti grūti efektīvi apturēt teroristus. Turcijas amatpersonas savos centienos acīmredzot mēģina iesaistīt ASV, Irāku un Irākas kurdu amatpersonas. Tas ir vienīgais ceļš uz risinājumu. Parlamenta rezolūcija un iejaukšanās draudu iespējamība jāuzskata par šīs stratēģijas daļu.

  Priekšsēdētājs . − Daži deputāti jau ir pieņēmuši manu ielūgumu, taču tie, kas vēl to nav izdarījuši, lūdzu, jūtieties brīvi un nāciet uz priekšējām rindām. Mēs gribam padarīt šo procesu omulīgāku un mijiedarbīgāku, tāpēc, lūdzu, jūtieties brīvi, nāciet uz priekšu, un tad mēs varēsim ieskatīties komisāram tieši acīs. Es esmu pārliecināts, ka viņš par to priecāsies.

Otrā daļa

  Priekšsēdētājs . −

Jautājums Nr. 44, ko iesniedza Marie Panayotopoulos-Cassiotou (H-0681/07)

Temats: Līgumdarbinieki amatos, kas nodrošina ES iestāžu un pakalpojumu pamatvajadzības un pastāvīgās vajadzības

Direktīva 1999/70/EK aizliedz dalībvalstīm ļaunprātīgu rīcību, kas rodas, noslēdzot darba līgumus uz noteiktu laiku, lai nodrošinātu pamatvajadzības un ilgstošas vajadzības.

Kādā mērā ES iestādes pašas ievēro šo minēto principu un kāds procentuāli ir līgumdarbinieku skaits ES iestādēs un pakalpojumu jomā amatos, kas nodrošina pamatvajadzības un pastāvīgās vajadzības?

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Jāpievērš godājamā deputāta uzmanība tam, ka tālāk sniegtās detalizētas atbildes attiecas tikai uz Komisiju, kas, protams, ir gandrīz viens no lielākajiem darba devējiem Eiropas iestādēs.

Viens no Direktīvas Nr. 1999/70/EK mērķiem attiecībā uz pamatnolīgumu par noteikta ilguma darbu ir izveidot pamatnostādnes, lai pasargātu no ļaunprātīgas rīcības, ko izraisa secīgi uz noteiktu laiku noslēgti darba līgumi.

Lai novērstu ļaunprātīgu rīcību, 5. klauzulas 1. punkts dalībvalstīm, kurām nav aktuālu tiesisku līdzekļu ļaunprātīgas rīcības novēršanai, uzliek pienākumu, lai novērstu ļaunprātīgu rīcību, kura rodas, pielietojot secīgus uz noteiktu laiku noslēgtus darba līgumus, veikt šādus pasākumus:

a) jābūt objektīviem iemesliem, kas attaisnotu šādu līgumu un attiecību atjaunošanu;

b) jānosaka secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu vai attiecību kopējais maksimālais ilgums;

a) jānosaka šādu līgumu un attiecību atjaunošanas skaits.

Noteikumi, kas regulē personāla nodarbinātību Eiropas iestādēs ir noteikti Civildienesta noteikumos, par kuriem pirms apstiprināšanas Padomē notika diskusijas ar personāla pārstāvjiem.

Tādējādi likums nosaka Eiropas iestādēm ievērot šos Civildienesta noteikumus. Civildienesta noteikumi Eiropas iestādēm ļauj pieņemt darbā personālu trīs galvenajās grupās: pastāvīgos ierēdņus, pagaidu darbiniekus un līgumdarbiniekus.

Pagaidu darbinieki un pastāvīgie ierēdņi ieņem amatus, kas iekļauti štatu sastāva plānā. Pagaidu darbinieku un pastāvīgo ierēdņu atbildības nav ierobežotas.

Situācija attiecībā uz līgumdarbiniekiem ir citāda. Tie neieņem štatu sastāva plānā paredzētos amatus un viņiem jāstrādā pastāvīgo ierēdņu vai pagaidu darbinieku uzraudzībā. Ir divas līgumdarbinieku kategorijas. Viena līgumdarbinieku kategorija tika izveidota mazāk nozīmīgu darbu veikšanai, ko nav nepieciešams veikt ierēdņiem. Šiem līgumdarbiniekiem var piedāvāt pastāvīgus līgumus, tādējādi viņu darbs var tikt atzīts par pastāvīgu pēc būtības.

Direktīva Nr. 1999/70/EK nosaka, ka šādiem darbiniekiem sākumā parasti tiek piedāvāts pirmais līgums uz noteiktu laiku, tad šī līguma pagarinājums uz noteiktu laiku un visbeidzot trešais līgums uz nenoteiktu laiku. Dažos gadījumos pastāvīgo līgumu var piedāvāt tūlīt pēc darbinieka pieņemšanas darbā.

Pašlaik Komisijai visā pasaulē strādā 2300 šādu līgumdarbinieku, galvenokārt delegācijās, pārstāvniecībās un administratīvajos birojos.

Otra līgumdarbinieku kategorija paredzēta, lai pildītu pagaidu vajadzības vai vajadzības pēc speciālistiem, ko neveic esošie amati un, lai aizstātu darbiniekus pagaidu prombūtnē, cita starpā arī mātes vai tēva bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. Ierobežojot jebkurā iestādē noslēgtos secīgus uz noteiktu laiku noslēgtus darba līgumus līdz trim gadiem, Civildienesta noteikumi faktiski pilda 5. klauzulas 1. punkta b) apakšpunktu.

Šādu līgumdarbinieku skaits ir apmēram 15% no kopējā darbinieku skaita. Ir skaidrs, ka lielāka daļa Komisijas darbinieku ir pastāvīgie ierēdņi. Līgumdarbinieki Komisijas ierēdņu darbam nodrošina vērtīgu pagaidu atbalstu. Pašlaik Komisijai tās daudzajās darba vietās strādā apmēram 3200 šādu darbinieku.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es pateicos komisāram par atbildi. Vai es drīkstu viņam arī jautāt, vai attiecībā uz līgumdarbiniekiem, jeb tā dēvētajiem palīgdarbiniekiem, iepriekšējie nodarbinātības gadi būs ieskaitīti kā pakalpojumu veikšanas gadi? Ja tas tā ir, vai viņu iepriekš nostrādātie gadi konkursā uz amatu tiks ņemti vairāk vērā, nekā citu pretendentu kvalifikācijas, kas veiksmīgi izturējuši konkursu, taču līdz šim palikuši neiecelti amatā?

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Protams, līgumdarbinieku attiecības ar darba devēju balstās uz līgumu, kam vienlaikus ir jāatbilst tiesību aktiem un darba tirgum šajās darba vietās, tāpēc šeit nepastāv darba stāža sistēma kā pastāvīgo ierēdņu gadījumā. Tāpēc tas ir līgums, kas balstās uz darba tirgus noteikumiem, un mēs veiksmīgi esam pieņēmuši darbā daudzus labus līgumdarbiniekus.

  Paul Rübig (PPE-DE). Komisār, es esmu pārliecināts, ka jūs saprotat, ka veids, kādā attīstās personāla komplektēšana Eiropas Savienībā mums ir milzīgs nākotnes uzdevums. Tāpēc Parlamentam ir ļoti svarīgi, ka mēs runājam ne vien par nodarbināto skaitu un nodarbinātības birojiem, es uzskatu, ka jūsu apraksts atbilst pilna darba laika darbiniekiem, bet arī par katrā no šīm kategorijām plānoto konkrēto darbinieku skaitu, un kāds ir to sadalījums starp valstīm. Vai jūs varat sniegt šo statistiku?

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Jūs jautājāt par darbinieku sadalījumu pa dalībvalstīm? Tāda statistika mums ir pieejama. Visi skaitļi ir pieejami, tāpēc, lūdzu, sazinieties ar mūsu darbiniekiem un viņi sniegs jums precīzus skaitļus.

  Priekšsēdētāja. – Jautājums Nr. 45, ko uzdeva Johan Van Hecke (H-0718/07).

Temats: Pieaugošā ES ierēdņu skaita ietekme uz pensiju izmaksām.

Pēdējo septiņu gadu laikā pastāvīgo Komisijas darbinieku skaits ir pieaudzis par aptuveni 16 %, ierēdņu skaitam sasniedzot gandrīz 20 000. Šā gada sākumā pēc Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās ES tika pieņemti darbā vairāk nekā 700 ierēdņi, kuru uzdevums bija iekšējā tirgus stiprināšana. Pieaugošais ES ierēdņu skaits neapšaubāmi ietekmē budžetu, un visbūtiskākais ir tas, ka ir sagaidāms satraucošs pensiju izmaksu pieaugums. 2008. gadā pensiju izmaksas palielinājās par vairāk nekā 10 % – protams, uz Eiropas nodokļu maksātāju rēķina.

Kāds, pēc Komisijas domām, varētu būt Komisijas ierēdņu skaita pieaugums tuvākajā nākotnē? Vai ir apsvērta iespēja apturēt ierēdņu skaita pieaugumu? Vai Komisija apzinās finansiālās sekas, jo īpaši attiecībā uz pensiju izmaksām?

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Tiesības uz pensiju un pensiju sistēma, neapšaubāmi, ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem Eiropā. Vispirms es vēlos pieminēt, ka 2007. gada budžetā Komisijā ir paredzētas 23 198 amata vietas. Uzdotais jautājums sastāv no divām daļām – par Komisijas veiktajiem pasākumiem saistībā ar darbinieku pieņemšanu darbā, lai mazinātu pieaugošā ES ierēdņu skaita ietekmi uz budžetu, un par pieaugošā ES ierēdņu skaita ietekmi uz pensiju izmaksām.

Attiecībā uz pirmo jautājuma daļu es vēlos atgādināt, ka 2004. gadā tika īstenota Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu reforma inter alia, lai samazinātu ar iestāžu darbinieku skaita pieaugumu saistītos budžeta izdevumus. Tika ieviesta jaunā karjeras un profesionālās izaugsmes veicināšanas sistēma un jauna darbinieku kategorija – līgumdarbinieki, lai mazinātu ietekmi uz budžetu. No otras puses, cienījamam deputātam būtu jāzin, ka 2007. gada budžeta procedūras laikā Eiropas Parlaments aicināja Komisiju īstenot pārbaudi pēc būtības, veicot termiņa vidus personāla vajadzību novērtējumu un sagatavojot sīki izstrādātu ziņojumu par Komisijas personāla komplektēšanu atbalsta un koordinēšanas funkciju īstenošanai. Eiropas Parlaments arī vēlējās saņemt informāciju par Komisijas nodomiem attiecībā uz darbinieku iekšējo pārcelšanu, lai risinātu prioritāros jautājumus saistībā ar iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību, un jo īpaši par politikām, ko sarunu laikā atbalstīja Parlaments.

Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta pieprasītās Komisijas cilvēkresursu pārbaudes rezultātiem, Komisija apstiprināja 2002. un 2005. gadā identificētās vajadzības – papildu darbinieki ir nepieciešami tikai ar paplašināšanos saistītu uzdevumu veikšanai: 2008. gadā ir jāpieņem 890 darbinieki – 640 darbinieki uzdevumu veikšanai saistībā ar 10 ES dalībvalstu pievienošanos un 250 darbinieki saistībā ar 2 ES dalībvalstu pievienošanos. Attiecībā uz 2009. gadu ir apstiprināta nepieciešamība pieņemt vēl 250 darbiniekus ar 2 ES dalībvalstu pievienošanos saistīto jautājumu risināšanai.

Komisija atbalsta lēmumu saglabāt nemainīgu darbinieku skaitu pēc tam, kad tiks integrēti visi ar paplašināšanos saistītie darbinieki, un nepieprasīt jaunu amata vietu izveidi laikā no 2009. līdz 2013. gadam. Komisija apņemas nodrošināt citas vajadzības saistībā ar personālu būtiskākajās politikas jomās, veicot darbinieku pārcelšanu departamentu iekšienē un no viena departamenta uz citu. Komisija ir apņēmusies nodrošināt vislabāko cenas un vērtības attiecību pilsoņiem, kuriem tā kalpo, sniedzot augstas kvalitātes pakalpojumus un vienlaicīgi uzlabojot efektivitāti. Komisija jau praksē ir parādījusi savu apņēmību virzīties uz šiem mērķiem. Saskaņā ar rādītājiem attiecībā uz laika periodu no 2000. līdz 2007. gadam Komisijas štata plānā paredzēto amata vietu skaita pieaugums ir zemāks nekā citās iestādēs.

Attiecībā uz otro jautājuma daļu es vēlos piebilst, ka darbinieku pieņemšana darbā laika periodā no 2004. līdz 2008. gadam ES paplašināšanās dēļ ietekmēs pensiju izmaksas pēc 30 gadiem, proti, paplašināšanās neietekmēs pensiju izmaksas tuvākajā nākotnē. Tomēr Komisija izturas ārkārtīgi piesardzīgi pret pensiju izmaksu pieaugumu nākamajos gados. 2008. gada budžetā bija paredzēts, ka pensiju izmaksas pieaugs par 10 %. Šāds pieaugums radās ārkārtēju apstākļu dēļ. Izmaksu pieaugums 2008. gadā, kurš ir augstāks par vidējo pieaugumu, ir normāla tendence pēc izmaksu pieaugumu 2006. un 2007. gadā, kurš bija zemāks par vidējo. Drīz beigsies darba līgumu termiņi ar pirmajiem līgumdarbiniekiem, kuru iemaksas būs jāpārved uz citu pensiju shēmu, un paredzams, ka ikgadējais algu un pensiju pieaugums būs 3 %. Pat ņemot vērā šos ārkārtējos apstākļus, mēs paredzam, ka pensiju pieauguma tempi 2007.–2013. gadā atbildīs izdevumu vidējam pieaugumam 8,5 % apmērā, kurš ņemts vērā, izstrādājot finanšu plānu 2007.–2013. gadam.

Attiecībā uz pašreizējā darbinieku pieņemšanas viļņa finansiālo ietekmi ilgtermiņā, šī ietekme tika analizēta, gatavojoties Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu reformai. Ir īstenoti pasākumi pensiju izmaksu samazināšanai, un Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi nosaka, ka, lai garantētu Kopienas pensiju shēmu stabilitāti ilgtermiņā, likmi darbinieku veiktajām iemaksām pensiju fondā, kura pašlaik ir 10,25 %, pārskata vienu reizi gadā nolūkā nodrošināt iemaksu apmēra atbilstību vienai trešajai daļai no kopējām iemaksām.

  Johan Van Hecke (ALDE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, es strādāju par pašvaldības padomnieku Beļģijas pašvaldībā ar 13 000 iedzīvotāju. Uzraudzības iestāde neapstiprina šādas nelielas pašvaldības budžetu, kamēr nav iesniegts personāla komplektēšanas plāns un sīki izstrādātu budžetu. Ierēdņu skaita pieaugums par 16 % gadā, kāds ir vērojams ES, nekādā ziņā netiktu apstiprināts; netiktu apstiprināts arī pensiju izmaksu pieaugums, kurš pārsniedz 10 % gadā. Komisārs pieminēja paplašināšanos, bet, neskatoties uz paplašināšanos, ir samazināts Eiropas Parlamenta deputātu skaits. Mans jautājums ir šāds: vai komisārs nedomā, ka ir pēdējais laiks apturēt arī darbinieku skaita pieaugumu, neskatoties uz iespējamo turpmāko paplašināšanos?

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Jā, bet, kā jau es teicu, darbinieku skaita palielināšana tiks apturēta pēc paplašināšanās, tādēļ šis salīdzinājums ar pašvaldību nav atbilstošs. Mēs vēlamies īstenot lielu politisku projektu – Eiropas Savienības paplašināšanās – un mēs esam pieņēmuši darbā ierēdņus. Ir piemērots tieši tāds pats modelis, kā attiecībā uz iepriekšējām paplašināšanās kārtām. Mēs diezgan veiksmīgi esam pieņēmuši darbā jauno dalībvalstu pilsoņus, un šis process tiks apturēts. Pēc tam tiks apturēta arī kopējā darbinieku skaita palielināšana.

  Justas Vincas Paleckis (PSE). - Komisāra kungs, esmu dzirdējis Briselē sakām, ka, nokārtojot visus testus un eksāmenus un kļūstot par Eiropas Komisijas darbinieku, cilvēks jebkurā gadījumā var mierīgi dzīvot līdz pensijas vecuma sasniegšanai.

Tādēļ es vēlos uzdot jautājumu par Eiropas iestādēs strādājošo darba kvalitāti. Iespējams, Komisija ir domājusi par to, kā sarežģīt ne tik centīgo darbinieku dzīvi, veicot atestāciju un skaidri nosakot, kuri darbinieki dara, ko spēj, un kuri dzīvo pārāk mierīgu un vieglu dzīvi.

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Es ar prieku sniegšu jums visu informāciju par mūsu karjeras attīstības sistēmu, kura, man jāsaka, ir viena no sarežģītākajām sistēmām pasaulē un par kuru nepārtraukti notiek debates. Katrs ierēdnis katru gadu tiek novērtēts. Ir izstrādāta sistēma darbinieku paaugstināšanai amatā, kuru īstenojot ņem vērā šos novērtējumus un piešķir noteiktu punktu skaitu, kurš attiecīgi veido pamatu paaugstināšanai amatā. Šī sistēma ir sīki izstrādāta un efektīva.

Jums ir pamats uzdot jautājumu arī par darbinieku darba kvalitāti. Visos atklātajos konkursos vai „concours” uz katru publicēto amatu piesakās vidēji 42 nopietni kandidāti – pat neskaitot pārējos kandidātus. Šāda tendence ir vērojama visu gadu, tādēļ mūsu iestādēs nepārtraukti ieplūst kvalificēti un pieredzējuši darbinieki, turklāt darbā pieņemšanas testi ir ļoti sarežģīti.

Man jāsaka, ka Komisijā strādājošajiem dzīve nemaz nav tik viegla un ka viņi nemaz nevar tik mierīgi un klusi dzīvot līdz pensijas vecumam. Tomēr jums ir taisnība, sakot, ka lielākā daļa ierēdņu patiešām ilgi strādās Komisijā, un to var uzskatīt par lielu Komisijas priekšrocību.

  Ingeborg Gräßle (PPE-DE). – (DE) Jūs šodien vairākas reizes minējāt personāla pārbaudi. Viens no personāla pārbaudes secinājumiem bija, ka 32 % Komisijas darbinieku uzdevums ir administrēt pārvaldi, proti, nodrošināt administratīvo atbalstu un koordinēšanu.

Tie ir 11 000 darbinieki! Jautājums ir šāds: kad jūs izdarīsiet secinājumus attiecībā uz šiem rādītājiem? Kad jūs izstrādāsiet rīcības plānu darbinieku skaita samazināšanai?

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Mēs pret šo jautājumu izturamies ļoti nopietni, un pilnīgi noteikti tiks izvirzīti priekšlikumi. Mēs diskutējam par šiem jautājumiem.

Vispirms ir jāņem vērā tas, ka visu šo administratīvo un kontroles funkciju noteikšana zināmā mērā ir arī sekas Komisijas darbības attīstībai, jo pārvaldes funkcijas ir identificētas un novērtētas, kā daudz būtiskākas funkcijas. Ir uzlabotas arī to atbalsta sistēmas. Šobrīd mēs diskutējam par to, kā rīkoties turpmāk, un līdz nākamajam aicinājumam samazināt darbinieku skaitu Komisijā mēs būsim izstrādājuši atbilstošu projektu. Mēs pašlaik diskutējam par visām šīm pieskaitāmajām izmaksām un paralēlajām funkcijām, un Komisijā, protams, izskan dažādi viedokļi attiecībā uz šiem jautājumiem. Nav nekāds pārsteigums, ka daži horizontālie dienesti vēlas redzēt racionalizētākus dienestus, bet daži dienesti izsaka argumentus par labu esošajai sistēmai.

Mēs patiešām debatējam par to, bet es varu garantēt, ka noteikti tiks sperts nākamais solis attiecībā uz šīm pārbaudēm.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 46, ko uzdeva Esko Seppänen (H-0726/07).

Temats: Komisija un arodbiedrības.

Vai Komisijā ir tāda prakse, ka Komisijas dienestos strādājošo arodbiedrību darbiniekiem maksā algu no ES līdzekļiem? Ja tas tā ir, cik darbiniekiem alga tiek maksāta?

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Es atvainojos par to, ka uzreiz nevaru atbildēt somu valodā, bet mēs varam turpināt diskusiju somu valodā. Es mazliet raizējos par to, vai lietošu pareizos terminus, kuriem Eiropas Savienībā ir jābūt ļoti precīziem.

Tāpat kā Padome arī Komisija ir noslēgusi līgumu ar tās dienestu arodbiedrībām par zināma skaita darbinieku nodošanu to rīcībā. Attiecībā uz Komisiju, pamatojoties uz 2001. gadā noslēgto resursu piešķiršanas līgumu un ikgadējiem resursu piešķiršanas protokoliem, no 23 000 Komisijas darbiniekiem arodbiedrību rīcībā pastāvīgi ir 12 tā sauktie „uz laiku pārceltie darbinieki”.

Šāda pārcelšana uz laiku darbā arodbiedrībās, pamatojoties uz to pārstāvību, ir atļauta kopš 1989. gada. Turklāt ļoti maz darbinieku tiek pārcelti pēc pieprasījuma – galvenokārt, lai risinātu jautājumus saistībā ar vairākuma izmaiņām pēc vēlēšanām. Tādēļ darbiniekiem, kuri strādā arodbiedrībās, turpina maksāt algu no ES budžeta kā Komisijas darbiniekiem. Turklāt arodbiedrībām tiek piešķirti līdzekļi, kuri nodrošina ne vairāk kā deviņu līgumdarbinieku pieņemšanu darbā no II funkciju grupas (sekretāri).

  Esko Seppänen (GUE/NGL). - (FI) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, ja es pareizi atceros, jūs savā valstī bijāt arodbiedrības vadītājs, un, ņemot vērā jūsu pagātni, arodbiedrību darbība jūs noteikti interesē. Es nesaņēmu precīzu atbildi uz savu jautājumu par to, cik daudz pārstāvēto arodbiedrību darbinieki pašlaik strādā Komisijā?

Attiecībā uz šo es vēlos uzdot vēl vienu jautājumu. Esmu dzirdējis, ka Komisija maksās algu saviem darbiniekiem streika laikā. Vai arodbiedrībām sarunu ceļā ir izdevies panākt vienošanos, ka, ja tās uzsāks streiku, darbiniekiem tā laikā tiks maksāta alga?

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FI) Patiesībā es varu atbildēt uz šo jautājumu, tikai pamatojoties uz manu informētību par šo situāciju. Komisijas arodbiedrībā strādā 12 norīkoti speciālisti. Turklāt 19 šādas amata vietas ir personāla komitejās, kuras, protams, ir neatkarīgas struktūrvienības. Tās var pieņemt darbā ne vairāk kā deviņus sekretārus.

Tas, ko jūs minējāt par streikiem, daļēji ir taisnība. Tas tā patiešām ir, ka Komisija sarunu ceļā ir vienojusies, ka streika laikā darbiniekiem izmaksās daļu viņu algas, bet visticamāk ne pilnu algu. Es personīgi uzskatu, ka tas zināmā mērā ir strīdīgs jautājums, ka streikojošiem darbiniekiem maksā pusi viņu algas.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Komisāra kungs, es vēlos zināt, cik šādi ierēdņi izmaksā? Cik lielas ir attiecīgās izmaksas gadā?

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Arodbiedrību budžets ir aptuveni EUR 500 000 gadā, un šie līdzekļi tiek piešķirti no Kopienas budžeta.

  Priekšsēdētāja. – Es vēlos atgādināt tiem deputātiem, kuri mums pievienojās starplaikā, ka mēs šodien eksperimentējam, un es aicinu jūs ieņemt vietas telpas priekšpusē. Lūdzu, nekautrējieties, tā vietā, lai sēdētu telpas aizmugurē, nāciet un ieņemiet priekšējās vietas, lai mums veidotos labāks kontakts.

Jautājums Nr. 49, ko uzdeva Bart Staes (H-0685/07).

Temats: Kopējie ieņēmumi no uzņēmumiem piemērotajiem naudas sodiem saskaņā ar konkurences noteikumiem.

Vai Komisija var sniegt informāciju par to, kāda ir kopējā saskaņā ar Eiropas konkurences noteikumiem no uzņēmumiem iekasētā naudas sodu summa šajā Komisijas pilnvaru termiņā, kā arī par to, vai ir veikti pasākumi vai notikušas pārrunas Komisijā par šīs naudas summas rezervēšanu – atņemot attiecīgās budžetā paredzētās summas – citiem ES mērķiem, nevis šo papildus ieņēmumu novirzīšanu dalībvalstīm?

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − No šā pilnvaru termiņa sākuma līdz 2007. gada septembra beigām Komisija ir pieņēmusi 21 lēmumu par soda piemērošanu uzņēmumiem, kuri ir pārkāpuši prettrestu noteikumus.

Kopējā šajā laika periodā piemēroto naudas sodu summa nedaudz pārsniedz 5,2 miljardus eiro, no kuriem 95 % ir iekasēti no karteļu dalībniekiem.

Tomēr ir jāatceras, ka šīs sodas naudas tiek iekļautas Eiropas budžetā tikai pēc tam, kad tās ir galīgi noteiktas, proti, ja uzņēmums, kuram sods ir piemērots, nav pārsūdzējis lēmumu, vai ja Eiropas tiesas ir noraidījušas visas pārsūdzības.

Tā kā uzņēmumi bieži vien apšauba Komisijas pieņemto lēmumu spēkā esamību, liela daļa no iepriekš minētās summas vēl nav galīgi noteikta, ja tā var teikt.

Ieņēmumu no piemērotajiem naudas sodiem izmantošana citiem mērķiem, kā to ieteica cienījamais deputāts, nav iespējama juridisku ierobežojumu dēļ. Ieņēmumu izmantošana citiem mērķiem būtu pretrunā ar budžeta universāluma principu, kurš noteikts spēkā esošās Finanšu regulas 17. un 20. pantā.

Saskaņā ar šo principu kopējie ieņēmumi sedz kopējos izdevumus, īpaši nesaistot noteiktu ieņēmumu posteni ar noteiktu izdevumu posteni.

Prettrestu naudas sodu piemērošanas galvenais mērķis, kurš noteikts 2006. gada vadlīniju par soda naudu piemērošanu preambulā, ir veicināt atturēšanos jeb, citiem vārdiem sakot, atturēt uzņēmumus no nelikumīgas darbības.

Cerams, ka ar laiku, pieaugot atbilstības līmenim, samazināsies ļaunprātīgas rīcības apmēri un tādējādi arī sodu piemērošanas gadījumu skaits, un sodu lielums, liecinot par to, ka mēs pienācīgi veicam savu darbu.

  Bart Staes (Verts/ALE). – (NL) Paldies jums, komisāres kundze par ļoti interesanto informāciju. Es vēlos noskaidrot, vai esmu sapratis pareizi – saskaņā ar Finanšu regulu lielākā daļa šīs naudas beigu beigās nonāk atpakaļ dalībvalstīs, vai tā? Otrkārt, jūs teicāt, ka pēc tam, kad soda piemērošana ir galīgi noteikta, naudu ieskaita ES budžetā. Vai jūs mums varat pateikt, aptuveni kāda daļa no šīs lielās summas – 5 miljardiem eiro – ir uzskatāma par „galīgi noteiku”?

  Neelie Kroes, Komisijas locekle.– Atbilde uz pirmo jautājuma daļu pilnīgi noteikti ir „jā” – nauda tiek atgriezta dalībvalstīs. Tas nozīmē, ka attiecīgi tiek samazināts dalībvalsts iemaksu apmērs Eiropas budžetā. Otrs jūsu uzdotais jautājums attiecās uz to, kad un kāda naudas summa tiek uzskatīta par galīgi noteiktu, bet uz šo jautājumu ir ļoti grūti atbildēt. Šī summa katru gadu ir atkarīga no apstākļiem – vai iesaistītā puse rīkojas saprātīgi un neparsūdz lēmumu vai izvēlas garāko ceļu un mēģina novilcināt laiku.

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Komisāres kundze, jūs minējāt summas, kuras iekasētas, piemērojot sodu. Šo sodu piemērošanas mērķis ir mainīt to uzņēmumu izturēšanos, kuriem šos sodus piemēro. Kādi ir jūsu novērojumi šai saistībā?

Runājot par šo jautājumu, es atceros, ka laikā, kad jūs kļuvāt par komisāri, jūs devāt mums – Reģionālās attīstības komitejai – iespēju pārrunāt ar jums de minimis noteikumu. Jūs tajā laikā reaģējāt ļoti ātri, par ko mēs esam jums ļoti pateicīgi. Vai kompānijas reaģē tikpat ātri, cik jūs tajā laikā?

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − Mēs ceram, ka tas tā ir, bet es par to neesmu pilnīgi pārliecināta un pilnīgi noteikti es neesmu pārliecināta tādā mērā, lai sniegtu jums atklātu un godīgu atbildi.

Mums ir jāņem vērā, ka ne tikai soda naudas apmērs, bet, cerams, arī kaitējums reputācijai maina uzņēmumu attieksmi.

Man interesanti šķiet tas, ka diezgan liels skaits organizāciju galveno izpildpersonu, kuri sazinās ar mani, atzīst, ka viņi apzinās, ka Komisija īsteno efektīvu politiku un ka tiem, kuri nerīkojas atbilstoši un pārkāpj nosacījumus un noteikumus, tiks piemēroti lieli naudas sodi. Kā jau jūs zināt, pamatojoties uz mūsu jauno sodu sistēmu, tās nepavisam nav mazas summas.

Nonākuši pie šāda secinājumi, viņi īsteno iniciatīvas savās organizācijās, lai konfrontētu savus darbiniekus, un dara zināmu, ka šāda prakse nav pieļaujama viņu vadītajos uzņēmumos. Galvenās izpildpersonas vēršas pret darbiniekiem, kuri neveic atbilstošus pasākumus, un aicina ziņot par pārkāpumiem, un informē, ka šādi darbinieki vēlāk tiks atlaisti no darba, nesaņemot nekāda veida kompensācijas.

Šie vadītāji norāda, ka kaitējums reputācijai, kā arī piemērotie sodi lielā mērā ietekmē viņu attieksmi un veicina viņu centienus sakārtot uzņēmumus. Daži no šiem vadītājiem nesen minēja, ka viņiem patika atrasties laikraksta „Financial Times” pirmajā lappusē, bet ne jau mūsu piemēroto sodu dēļ. Tas patiešām ir liels solis uz priekšu.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Šovasar Vācija paziņoja par saviem plāniem palielināt pārtikas preču cenas. Tajā pašā laikā Lietuvas ražotāji, neminot objektīvus iemeslus, darīja zināmu, ka viņi gatavojas palielināt pārtikas preču cenas rudenī. Vai pastāv iespēja, ka tiks slēgtas karteļa vienošanās starp starptautiskajiem pārtikas preču ražotājiem? Pārtikas preču cenas vienlaicīgi pieaug visās valstīs neatkarīgi no tā, ka izejvielu cenas nepalielinās.

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. – Mēs neesam vienīgie, kuri ir uzsākuši cīņu pret karteļiem. Dalībvalstu konkurences institūcijas arī ir uzsākušas šo cīņu, un es esmu pārliecināta, ka 27 dalībvalstu konkurences institūcijas ir iesaistījušās šajā cīņā kopā ar mums.

Mēs diskutējam par šo jautājumu ar Eiropas konkurences iestādēm. Es esmu pārliecināta, ka šai saistībā ir īstenojama tikai viena politika, tādēļ jūsu minētais piemērs ir skatāms vietējā līmenī, un to vajadzētu darīt attiecīgajai dalībvalsts konkurences institūcijai. Pārtikas preču cenu pieaugumam var būt daudzi iemesli. Ne vienmēr tā ir karteļa vienošanās, lai gan nekad nevar pilnīgi droši apgalvot, ka tas nav īstais iemesls. Tādēļ es iesaku Eiropas Parlamenta deputātei uzņemties iniciatīvu un vērsties ar šo jautājumu pie dalībvalsts konkurences institūcijas.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 50, ko uzdeva Lambert van Nistelrooij (H-0690/07).

Temats: Kompāniju „Suez” un „Gaz de France” apvienošanās.

3. septembrī tika paziņots, ka Francijas enerģētikas kompānijas „Suez” valde un valsts uzņēmuma „Gaz de France” valde ir nolēmušas turpināt plānoto apvienošanos. Šīs apvienošanās rezultātā tiks izveidota ceturtā lielākā enerģētikas kompānija pēc kompānijām „Gazprom”, „Electricité de France” un „EON”. Komisija jau ir likusi apvienotajai kompānijai atteikties no noteiktiem darbības veidiem Beļģijā un Francijā.

Vai Komisija vēl joprojām uzskata, ka šis apvienošanās plāns atbilst tās principiem attiecībā uz enerģijas tirgus liberalizāciju Eiropas Savienībā?

Kādā veidā jaunā apvienotā kompānija un Francijas valsts ir apņēmusies nošķirt īpašumtiesības uz galvenajiem tīkliem, ko aicināja izdarīt Komisija?

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − Komisija apstiprināja kompāniju „Gaz de France” (GDF) un grupas „Suez Group” apvienošanos 2006. gada novembrī, nosakot pušu saistības, pamatojoties uz kurām Komisija secnāja, ka apvienošanās nopietni neietekmēs konkurenci.

Apvienošanās darījuma pusēm noteiktās saistības galvenokārt attiecās uz „Suez” piederošo Beļģijas gāzes operatora „Distrigas”, kurš, kā jau jūs zināt, arī ir ienācis Francijas tirgū, akciju nošķiršanu, GDF piederošo alternatīvās Beļģijas gāzes un elektroenerģijas piegādes kompānijas „SPE” akciju nošķiršanu un „Suez” atteikšanos no kontroles saskaņā ar tiesību aktiem vai de facto pār gāzes transportēšanas tīkla operatoru „Fluxys”.

Lai gan kompānija „GDF Suez” arī turpmāk var būt „Fluxys” akciju turētājs, īpaši noteikumi garantē, ka šī kompānija tiks pārvaldīta neatkarīgi, un šāds risinājums pilnībā atbilst Komisijas noteiktajiem politikas mērķiem saistībā ar enerģijas tirgu liberalizāciju Eiropā, jo īpaši 2007. gada septembra priekšlikumu paketei.

Komisijas lēmums attiecībā uz apvienošanos nosaka, ka pusēm ir jāturpina nošķirt īpašumtiesības, tostarp daļēji jānošķir līdzdalība kompānijā „Fluxys”, un jāveic citi pasākumi, tostarp pasākumi attiecībā uz „Fluxys” pārvaldību, noteiktā termiņā. Pusēm ir pilnībā jānodrošina noteikto saistību izpilde, lai apvienošanās darījums tiktu uzskatīts par likumīgu. Tajā pašā laikā pusēm ir jāveic pienākumi, kuru izpildi Komisija uzraudzīs ar pārraudzības pārvaldnieku palīdzību.

  Lambert van Nistelrooij (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, par laimi es runāju holandiešu valodā. Komisārs ir informēts par Eiropas Parlamenta ieinteresētību attiecībā uz līderiem dalībvalstīs – „līdzvērtīgi konkurences apstākļi”. Es vēlos uzdot divus īsus jautājumus. Vai šķērssubsidēšana starp ražotāju un tīkla operatoru ir kļuvusi par pagātni? Otrkārt, vai es pareizi saklausīju jūsu teikto, ka pašreizējie priekšlikumi pilnībā atbilst jaunajai dokumentu paketei, ko jūs prezentējā kopā ar komisāru A. Piebalgu?

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − (NL) Atbilde uz abiem jautājumiem ir „jā”.

51. jautājums tiek izlaists, jo tā iesniedzējs nav ieradies.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 52, ko uzdeva Anne Van Lancker (H-0755/07).

Temats: Subsīdijas kompānijai „Volvo Cars Ghent” / ES noteikumi par valsts atbalstu.

2007. gada 12. septembrī Komisija paziņoja par izmeklēšanas uzsākšanu attiecībā uz plānoto subsīdiju no Flāmu reģiona 6,02 miljonu eiro apmērā kompānijai „Volvo Cars Ghent” vispārējo un specifisko mācību izmaksu segšanai atbilstību ES noteikumiem par valsts atbalstu; subsīdiju summa atbilstu 20 % no kompānijas mācību izdevumiem. Komisija norāda, ka tā vēlas nodrošināt, lai palīdzība netiktu izmantota tikai mācību izmaksu segšanai, kuras kompānijai būtu radušās, arī nesaņemot subsīdijas. Komisija pamato savus nodomus uz ļoti stingru Regulas (EK) Nr. 68/2001 ⁽¹⁾ interpretāciju.

Vai Komisija var paskaidrot, kādā veidā tā plāno piemērot ES noteikumus par valsts atbalstu šajā gadījumā? Uz kādiem faktiem pamatojas Komisijas apgalvojums, ka šāda palīdzība ir uzskatāma par nelikumīgu konkurences priekšrocību un tādēļ ir pretrunā ar ES noteikumiem par valsts atbalstu?

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − Komisija izvērtēs subsīdiju, kuras plānots piešķirt kompānijai „Volvo Cars Ghent”, atbilstību, pamatojoties tieši uz EK līgumu, jo darījums pārsniedz 1 miljona eiro robežu, kas noteikta īpašā regulā par grupveida atbrīvojumu attiecībā uz mācību atbalstu. Līguma 87. pants nosaka, ka atbalsts noteikta veida ekonomiskās darbības attīstībai, kas nerada konkurences izkropļojumus, var tikt uzskatīts par saderīgu ar kopējo tirgu.

Mācību atbalsts ir pieļaujams, ja tas nodrošina stimulus darbības veidiem, kuri palielina kvalificētu darbinieku skaitu Eiropas Savienībā un kuri netiktu īstenoti bez šāda atbalsta. Tie ir gadījumi, kad mācības pārsniedz parasto līmeni attiecīgajā nozarē; piemēram, apmācot lielāku darbinieku skaitu vai piedāvājot daudzpusīgāku mācību programmu. Tieši šis gadījuma attiecās uz neseno kompānijas „Fiat” gadījumu.

No otras puses, nav atļauts atbalstīt mācības, kuras ir normālas attiecīgā uzņēmuma darbības priekšnoteikums un kuras tiktu nodrošinātas arī, nesaņemot atbalstu. Piemēram, ja automobiļu montāžas rūpnīca vēlas ražot jaunu modeli, darbinieki ir jāapmāca, lai tie spētu izmantot jaunās iekārtas un piemērot jaunās darba metodes. Šāda veida mācību subsidēšana tikai atbrīvo kompāniju no tās parasto izmaksu segšanas. Tādēļ Komisija nesen daļēji aizliedza sniegt atbalstu vairākām automobiļu montāžas rūpnīcām, un jūs droši vien esat dzirdējuši par gadījumiem saistībā ar kompānijām „General Motors” Beļģijā un „Ford Genk”.

Astoņi plānotie kompānijas „Volvo Cars Ghent” pasākumi ir saistīti ar jaunas ražošanas platformas ieviešanu. Pašlaik Komisija nevar izslēgt to, ka minētās mācības tiktu organizētas neatkarīgi no subsīdiju piešķiršanas, neveicinot kvalificētu darbinieku skaita pieaugumu ES. Tādēļ Komisija ir nolēmusi sākt formālo izmeklēšanas procedūru, kas var neietekmēt galīgo lēmumu šajā lietā. Mums ir nepieciešams vairāk laika, lai noskaidrotu visus apstākļus. Beļģijas iestādēm, subsīdiju saņēmējam, kā arī trešām pusēm būs iespēja sniegt argumentus un informāciju pirms galīgā lēmuma pieņemšana.

  Anne Van Lancker (PSE). – (NL) Paldies jums par atbildi, komisāres kundze. Starp citu, vēlos jūs sveikt arī ar uzvaru pār kompāniju „Microsoft”. Atgriežoties pie tā, ko vēlējos teikt iepriekš, vēlos jutāt, vai esmu pareizi sapratusi, ka šis jautājums pašlaik vēl tiek risināts? Vai tas tā patiešām ir, ka noteikumu par valsts atbalstu jaunajā interpretācijā pietiekamā mērā ir ņemti vērā mācību sociālie aspekti, nodrošinot to, ka, ja mācības nodrošina darbiniekiem lielākas iespējas globālajā darba tirgū, atbalsts šādām mācībām netiek uzskatīts par būtisku konkurences kropļošanu?

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. − (NL) Paldies par labajiem vārdiem. Jums ir pilnīga taisnība sakot, ka mums ir jābūt ļoti piesardzīgiem, pārskatot vadlīnijas attiecībā uz valsts atbalstu, jo patiešām atbalsts ir pieļaujams tikai tādām mācībām, kuras uzlabo Eiropas strādājošo kompetenci. Šai saistībā ir nepieciešama papildu informācija, tomēr tas nozīmē, ka šajā gadījumā mēs esam vērsušies pie ieinteresētajām pusēm, lai iegūtu papildu informāciju.

  Priekšsēdētāja. – Jautājums Nr. 53, ko uzdeva Georgios Papastamkos (H-0682/07).

Temats: Tirdzniecība un klimata pārmaiņas.

ES diezgan pamatoti ir uzskatāma par aktīvāko politisko spēlētāju cīņā pret klimata pārmaiņām. Tomēr ar tās pūliņiem vien nepietiek. Mums nevajadzētu aizmirst arī par neizdevīgajiem konkurences apstākļiem Eiropas uzņēmumiem un uzņēmumu pārvietošanas draudiem, un zaudētajām darbavietām. Komisārs P. Mandelson izvēlējās atbalstīt pieeju, kura pamatota uz iniciatīvām „tīras” tirdzniecības atbalstam.

Vai Komisija plāno īstenot tirdzniecības aizsardzības pasākumus, piemēram, attiecībā uz partneriem, kuri nav īstenojuši Kijoto protokolu? Kādas iniciatīvas tā plāno īstenot, lai risinātu vides piesārņošanas problēmu un nodrošinātu reciprocitāti starp ES un tās tirdzniecības partneriem attiecībā uz atbilstību vides standartiem divpusējā, reģionālā un daudzpusējā līmenī?

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. – Klimata pārmaiņas ir viena no lielākajām problēmām šodien – domāju, ka to nav jāatgādina. Vispirms jāsaka, ka tas nav ar tirdzniecību saistīts jautājums, bet ir dažas jomas, kurās tirdzniecība varētu palīdzēt. Tieši tādēļ Komisija vēlas, lai Dohas attīstības programma nodrošinātu videi draudzīgu preču un pakalpojumu liberalizāciju, kā arī uzskata, ka jauno brīvās tirdzniecības nolīgumu piemērošana palīdzētu veicināt ilgtspējīgu tirdzniecību.

Komisijas mērķis ir runāt par ambiciozām un visaptverošām klimata pamatnostādnēm laika periodam pēc 2012. gada. Ja mēs spētu iesaistīt visas lielvaras, mēs būtu spēruši lielu soli uz priekšu – lielāko iespējamo soli uz priekšu, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus ES ražotājiem. Tas arī nozīmē, ka būtu iespējams izvairīties no oglekļa emisiju pārvirzes – piesārņojuma pārvietošanas no vienas vietas uz citu, no kuras nebūtu iespējams izvairīties, ja nebūtu panākta vienošanās. Mūsu mērķis ir proporcionālā veidā iesaistīt visus lielākos piesārņotājus un neaizbiedēt partnerus no sarunu galda Bali un arī vēlāk, šajā brīdī nosakot tirdzniecības noteikumus importam. Drīzāk mums vajadzētu risināt spekulatīvu izmantotāju problēmu, kad ar to patiešām saskarsimies.

Efektīva tirdzniecības politika var palīdzēt pasaulei risināt klimata pārmaiņu problēmu, ģenerējot attiecīgo riska mazināšanas un pielāgošanas pasākumiem nepieciešamos līdzekļus. Investīcijas tirdzniecībā ar zemas oglekļa emisijas precēm un pakalpojumiem var veicināt prasmju un klimatam draudzīgu tehnoloģiju izplatību globālajā ekonomikā, palīdzot risināt klimata pārmaiņu problēmu pasaules līmenī un izmantojot visrentablāko risinājumu. Neīstenojot šādus pasākumus, tiktu izdarīts „lāča pakalpojums” klimata pārmaiņu politikai. Nevajadzētu aizmirst, ka mūsu pieeja klimata pārmaiņu politikai ir palīdzējusi Eiropas rūpniecībai nonākt pirmajā vietā attiecībā uz videi draudzīgu zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju izmantošanu.

J. Stern ziņojumā bija skaidri noteikts, ka cīņai pret klimata pārmaiņām papildus neskaitāmiem sociāliem ieguvumiem ir arī ekonomiski ieguvumi, jo iesaistītās izmaksas ir zemākas, nekā bezdarbības izmaksas. Tirdzniecības politika var atbalstīt klimata pārmaiņu mērķus, mazinot izmaksas un ģenerējot daļu no nepieciešamā finansējuma, un veicinot reglamentējošo noteikumu izstrādi attiecībā uz investīcijām zemas oglekļa emisijas precēs, pakalpojumos un tehnoloģijās un attiecībā uz tirdzniecību ar tām.

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, komisārs P. Mandelson, šķiet, noteikti ievēro jautājumu laika limitu. Diez vai viņš ierobežojas ar formālistiskām atbildēm.

Šodien, komisār, mēs pieņēmām jaunu sistēmu augu aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū. Šīs sistēmas stāšanās spēkā ietekmēs lauksaimniecības produktu pirmējo ražošanu un Eiropas Savienības pārtikas rūpniecības paplašināšanos. Vai jūs varat mums apstiprināt, ka importētie ražojumi pakļauti efektīvām pārbaudēm, lai redzētu, vai tie atbilst stingrajām specifikācijām, kas noteiktas iekšzemes produkcijai?

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Mēs patiešām skatāmies uz visiem šiem aspektiem. Bet es tikai gribētu pastiprināt savu uzskatu, kuru es paudu sākotnēji: mēs gribam nodrošināt vislabāko, visaptverošāko nolīgumu laika posmam pēc 2012. gadu, kāds vien iespējams.

Tas prasa stingru mūsu tirdzniecības partneru, attīstošos ekonomiku, pārliecību, kurus mums jāpārliecina buy into un parakstīt pēc 2012. gada nolīgumu, par kuru mēs visi piekritām, ka tas ir ļoti vajadzīgs un tam vajadzīgs maksimālais ģeogrāfiskais pārklājums.

Jautājums, kas mums jāuzdod sev pašiem, ar kādu taktiku mēs varam pārliecināt vai visticamāk mums jāpārliecina attīstošās ekonomikas parakstīt nolīgumu, kuru gribam atbalstīt.

Pēc mūsu domām ne tikai priekšlaicīgi, bet arī neproduktīvi būtu sākt izmantot nūju vai draudus, vai radīt scenāriju, kurā tie, kas varētu sliekties atturēties kaut kādā veidā tiktu sodīti ar kādu tirdzniecības pasākumu vai tāpēc, ka viņi tiktu ieskaitīti spekulatīvo izmantotāju kategorijā.

Ja pienāk laiks apdomāt šādus pasākumus, tad mēs tos sāktu risināt tikai pēc ievērojamām pārdomām un apspriedēm un, protams, jebkuru pasākumu, kuru mēs ieceram, vajadzētu – un man tas ir jāuzsver – novērtēt attiecībā uz tā atbilstību PTO.

Nevar būt runa par to, ka Eiropas Savienība atbalsta vai pieņem pasākumu, kas skaidri un stingri neatbilst PTO.

  Daniel Caspary (PPE-DE). – Komisār, es gribētu uzdot citu jautājumu. Manam kolēģim G. Papastamkos ir pilnīga taisnība, kad viņš saka, ka mums jādomā par to, lai novērstu to, ka Eiropas sabiedrības nonāk nelabvēlīgā stāvoklī, ja citas valstis nepiedalās tajā, kas nāks pēc Kioto sistēmas.

Ir trīs iespējas: pirmkārt, Eiropas Savienība būtu vienīgā, kas apņemtos turpināt. Tas, protams, sabiedrībām rada finansiālu slogu un ir mums nelabvēlīgi. Otrs potenciālais scenārijs ir tāds, ja citas valstis nepiedalās, mēs arī nepiedalīsimies, lai arī tad mēs nespēsim sasmiegt klimata mērķus, kurus esam sev izvirzījuši. Trešā iespēja, ja citi nepievienojas šai „Kioto plus” vai Pēckioto sistēmai, būtu, ka mēs pieņemam piemērotas sankcijas. Kā tieši šīs sankcijas varētu izskatīties? Vai jūs varat iedomāties konkrētas sankcijas?

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Mēs neesam pārdomājuši, kas notiks, ja sarunas, kuras mēs sāksim, kas vēl nav pat sākušās, neizdotos. Mēs esam tālu no tā, ka būtu apsvēruši netiešās sekas vai sekas tam, ja dažas valstis atteiksies parakstīt un noslēgt piemērotas vienošanās. Tāpēc šovakar apspriest sankcijas ir, kā es saku, ne tikai priekšlaicīgi, bet arī pavisam iespējams neproduktīvi.

Lieta ir tāda, ka Komisijā notiek diskusijas par Emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS) pārskatīšanu un it īpaši energointensīvo rūpniecības nozaru stāvokļa pārbaudi šajā sistēmā. Pēdējā pilnībā tiek ņemta vērā mūsu kopējos pūliņos projektēt uzlabotu ETS, un šo rūpniecības nozaru stāvoklis noteikti tiks izskatīts kontekstā ar jebkuru starptautisku nolīgumu, par kuru notiek sarunas, un ietekmi uz Eiropas Savienības rūpniecības nozarēm, it īpaši energointensīvajām, ja mēs neradām vienādus noteikumus, pēc kuriem mēs tiecamies, izmantojot sarunas.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 54, ko uzdeva Daniel Caspary (H-0695/07)

Temats: Diskusija par tirdzniecības aizsardzības instrumentu nākotni

Balsojumā par Globālās Eiropas ziņojumu 2007. gada 22. maijā Eiropas Parlaments pauda savu nodomu uzturēt pašreizējos tirdzniecības aizsardzības instrumentus un noraidīt jebkādu to piemērošanas vājināšanu.

Kā Komisija plāno ņemt to vērā darbā pie tirdzniecības aizsardzības instrumentu nākotnes? Kā tiks atrisināta pretruna starp komisāra P. Mandelson paziņojumiem par tirdzniecības aizsardzības instrumentu nākotni un Eiropas Parlamenta viedokli?

Acīmredzams, ka modificētā administratīvā prakse novedusi pie ierobežotākas pretdempinga pasākumu piemērošanas dažādās procedūrās. „Kopienas intereses” it īpaši aizvien vairāk tiek iztulkotas importētāju un patērētāju labā un, kaitējot Kopienas rūpniecībai. Vai Komisija var paziņot, kāds attaisnojums ir šādai piemērošanas modifikācijai?

Vai Komisija var sniegt informāciju par to, kāpēc 2007. gada pirmajā pusē netika pieņemta neviena pretdempinga lieta?

Jautājums Nr. 55, ko uzdeva Laima Liucija Andrikiene (H-0770/07)

Temats: ES tirdzniecības aizsardzības instrumenti

Kā Komisija vērtē apspriešanās rezultātus par Zaļo grāmatu par Eiropas Tirdzniecības politiku? Kāds būs Komisijas galīgais priekšlikums, ņemot vērā faktu, ka ieinteresēto personu vairākums, šķiet, neatbalsta šīs politikas turpmāku liberalizāciju?

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Komisija augstu novērtē interesi, kādu izrādījis Parlaments, pārskatot tirdzniecības aizsardzības instrumentus (TAI) un atkārto nozīmi, kādu tā piešķir Parlamenta uzskatiem kontekstā ar pašreizējo pārskarīšanu. Tā gaida Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu, kurš, kā tā cer, drīz tiks pabeigts.

No savas puses Komisija sagatavo atbildi uz apspriešanās procesu. Patiešām, Komisijai bija iepriekšēja diskusija, orientācijas debates pirms tās šodienas sanāksmes par šo tematu. Priekšlikumi Padomei varētu tikt sagatavoti nākamajās nedēļās. Komisija plāno turpināt cieši iesaistīt un informēt Parlamentu par to.

Komisija, protams, ir rūpīgi izskatījusi visas atsauksmes par Zaļo grāmatu, kuras skaitāmas daudzos simtos. Nodoms tagad ir informēt dalībvalstis un Parlamentu par galvenajām atsauksēm un saņemtajiem ierosinājumiem, un tie tiks arī publicēti. Komisija tos arī atkal apspriedīs, pirms priekšlikumus iesniegs Padomei, cerams, novembra otrajā pusē.

Vairumam ieinteresēto personu, kas apspriedās un iesniedza savus uzskatus, ir kopīgs uzskats ar Komisiju, ka TAI paliek svarīgi globalizētajā pasaukes ekonomikā, kur trūkst konkurences noteikumu, par kuriem ir daudzpusējas vienošanās.

Tātad, vairākums ieinteresēto personu neredz vajadzību pēc TAI sistēmas nozīmīgas revidēšanas. Arī Komisija tādu neredz. Tomēr ir arī vēlēšanās, lai noteikumi tiktu padarīti skaidrāki, kā arī lai tiktu palielināta pārredzamība un lai instrumenti tiktu piemēroti efektīvāk.

Apgalvojums, ka Komisija ir mainījusi savu pieeju attiecībā uz Kopienas interešu novērtēšanu dažos nesenos gadījumos, gluži vienkārši nav patiess. Katrs gadījums tika izskatīts, pamatojoties uz tā tehniskajām īpašībām. Daži gadījumi izvirzīja netipiskus jautājumus, bet tie tika atrisināti atbilstoši Kopienas tiesību aktiem un šaurajās izvēles brīvības robežās, ko pieļauj šie tiesību akti, pēc pamatīgas apspriešanās ar dalībvalstīm.

Beidzot, tas ir pareizi, ka 2007. gada pirmajā pusē netika ierosinātas jaunas pretdempinga izmeklēšanas. Tomēr jānorāda, ka pretdempinga izmeklēšanas ierosina rūpniecības uzņēmumi, nevis mēs. Citiem vārdiem sakot, tos ierosina, pamatojoties uz sūdzībām no Kopienas rūpniecības.

Pirmajos sešos 2007. gada mēnešos netika reģistrēta neviena sūdzība, kas atbilstu likuma prasībām. Nav nekas neparasts, ka ierosinājumu skaits dažādos gados atšķiras atkarībā no tādiem faktoriem kā biznesa cikls, pārāk lielas jaudas trešās valstīs un tirdzniecības novirzīšanās tirdzniecības aizsardzības pasākumu rezultātā citos pasaules tirgos.

Ierosināto lietu skaits svārstījies arī iepriekšējos gados. Piemēram, 2003. gadā Komisija ierosināja kopumā tikai astoņas jaunas izmeklēšanas, pirmā no tām tika ierosināta tā gada maija beigās. Arī 2007. gada pirmā puse sekoja ārkārtīgi augstas aktivitātes laika posmam 2006. gada beigās.

Noslēgumā es gribētu pievērst jūsu uzmanību faktam, ka 2007. gada septembrī divas jaunas pretdempinga izmeklēšanas tika ierosinātas pret importu no Ķīnas: viena par citronskābi un otra par nātrija glutamātu.

  Daniel Caspary (PPE-DE). – Komisār, liels paldies par jūsu komentāriem. Pārredzamībai šajā procesā ir liela nozīme. Kad mēs saņemsim Zaļās grāmatas pārskata novērtējumu? Vai nu novērtējuma vēl nav, tādā gadījumā jūs būtu izdevuši dokumentu bez novērtējuma, vai nu novērtējums ir – es pieņemu, ka ir – tādā gadījumā ir pēdējais laiks iepazīstināt ar to sabiedrību un Parlamentu.

Otrkārt, es esmu ieinteresēts zināt, vai jūs uzskatāt, ka tiešām ir saprātīgi noteikt svarīgus jautājumus, negrozot pamatregulējumu, pamatojoties uz jaunajiem principiem.

Treškārt, kāpēc jūs gribat vienādi izturēties pret „tirgus” un „ārpustirgus” ekonomikām?

Ceturtkārt, joprojām runājot par Kopienas produkciju, kur jūs redzat procentuālās daļas robežu produkcijai ārpus ES?

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Komisija veikusi iepriekšējo novērtējumu atsauksmēm par Zaļo grāmatu, un tas deva pamatu mūsu orientācijas apspriedei par šo tematu šodien. Tas bruģē ceļu vēl precīzākam novērtējumam, kas tiks pievienots Komisijas apsvērumiem un nolīgumam par priekšlikumiem, ko tā vēlas iesniegt dalībvalstīm, pamatojoties uz pārskatīšanu.

Es varu apliecināt godāmajam deputātam, ka informācija par atsauksmēm – jau, es ticu – ievietota Tirdzniecības ĢD interneta vietnē, bet mēs publicēsim to, kas ir, kā es ceru, viegli pieejams variants vai prezentācija atsauksmēm, kādas mēs saņēmām par Zaļo grāmatu, lai dotu pietiekami daudz laika, lai par šīm atsauksmēm varētu pārdomāt, pirms Komisija iesniedz mūsu priekšlikumus.

Godājamais deputāts, šķiet, ir apstājies jau pie konkrētiem aspektiem Komisijas priekšlikumiem, kas vēl nav iesniegti vai kuriem Komisija nav vēl piekritusi, tātad tas uzvedina mani domāt, ka viņš nedaudz aizsteidzies pārāk uz priekšu dažos no pieņēmumiem, kurus viņš, kā šķiet, izdara.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE). – Jautājums, ko es gribētu uzdot, acīmredzami pamatojas sanāksmēs un apspriedēs ar tās valsts rūpniekiem, kuru es pārstāvu – Lietuvas. Faktiski es varu atkārtot to, ko mans kolēģis teica: ir daudz bažu par tirdzniecības politikas liberalizāciju un arī daudz kritikas. Mans jautājums ir: ja stāvoklis paliek līdzšinējais, kāda būs Komisijas reakcija? Ko var sagaidīt, kādus pasākumus veiks Komisija? Vai jūs sliektos uzklausīt to, kas sakāms uzņēmējdarbības pārstāvjiem, vai jūs uzskatītu, ka citi argumenti ir svarīgāki?

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Es neesmu gluži drošs, ko godājamā deputāte domā ar „mūsu tirdzniecības politikas liberalizāciju”. Pēc definīcijas tirdzniecība var notikt tikai tad, kad tirgi ir atvērti un tirdzniecības plūsmas būtībā tiek liberalizētas. Tirdzniecība nenotiek aiz slēgtām robežām vai tur, kur ekonomikas tiek pārvērstas cietokšņos, tātad, protams, Komisija tiecas veicināt tirdzniecības liberalizāciju.

Eiropas pasaules mēroga tirdzniecības politikas pārskatīšana un stratēģija, kuru Komisija un dalībvalstis iesniedza un par kuru vienojās pirms gada, ļoti skaidri izklāstīja Eiropas Savienības intereses, kas ir uzturēt atvērtus tirgus pašu mājās, veicināt un izmantot daudzpusējās un divpusējās sarunas, lai atvērtu tirgus ārzemēs un izmantot efektīvus tirdzniecības aizsardzības pasākumus, lai risinātu negodīgas tirdzniecības vai negodīgas konkurences jautājumus. Tās ir mūsu stratēģijas trīs kājas; visas ir vienlīdz svarīgas.

Šī trijkāja trešās kājas pārskatīšana notiek pēc pavisam dramatiskām pārmaiņām, kas notikušas pasaules ekonomikā, un Eiropas ekonomikā, kopš notika mūsu tirdzniecības aizsardzības pasākumu pēdējā pārskatīšana, kas bija pirms vairāk nekā 10 gadiem. Mums ir atbildība nodrošināt, ka mūsu pasākumi darbojas tik labi, cik tie varētu darboties, un ka tie iedveš vienprātību, atbalstu un solidaritāti mūsu dalībvalstu starpā. Kad tā pavājinās, tirdzniecības aizsardzības pasākumus izmantot vairs nav tik viegli iespējams. Mēs veicam šo pārskatīšanu savos centienos rekonstruēt un atjaunot šo vienprātību, atbalstu un solidaritāti mūsu dalībvalstu starpā.

  Priekšsēdētāja. − Komisār, lai nonāktu pie viena papildus jautājuma, es apvienošu nākamos divus papildinošos jautājumus un lūgšu jūs izskatīt tos abus kopā.

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, papildus jautājumiem, kurus uzdeva mans kolēģis D. Caspary, ļaujiet man pievienot manis paša jautājumu par to, kad mums būs pieeja aptaujas par Zaļo grāmatu novērtējumam. Komisārs, Eiropas pretdempinga un pretsubsīdiju pasākumi pārstāv mazāk nekā 0,45 % no kopējās importa vērtības uz ES. Kā tad attaisnojama Komisijas steiga vienpusēji pārskatīt tirdzniecības aizsardzības politiku? Uz kuru pusi Komisija nosveras? Vai tā virzās uz procedūras politizēšanu vai uz to, lai novērstu to, ka cilvēki meklē kompensāciju prêt negodīgu praksi?

  Elisa Ferreira (PSE). – Priekšsēdētājas kundze, Komisār, es gribētu uzdot jautājumu, kas saistīts ar atbildēm, kuras jūs sniedzat. Parlaments neatzīst vajadzību pārskatīt tirdzniecības aizsardzības instrumentus; publiskās apspriedes nonāca pie tā paša secinājuma. Komisārs nav paskaidrojis Parlamentam sava priekšlikuma nolūku un, jo īpaši, kādā mērā viņa priekšlikumi un pārliecības mainījušās, pamatojoties uz publiskās noklausīšanās viedokli un Parlamenta viedokli. Tā ir jautājuma būtība, jo mēs nesaprotam, kāds nolūks ir neatlaidīgajiem centieniem pārskatīt instrumentus, par kuriem visi domā, ka tie ir lietderīgi un strādā labi. Tas tad ir tas, ko mums vajag saprast.

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Es īsti nezinu, uz kādu virziena maiņu godājamā deputāte atsaucas; nav nekādas virziena maiņas, un kā es pārliecinājos, ne ieinteresētās personas, kas atbildēja uz pārskatu, ne Komisija neuzskata, ka vajadzīga fundamentāla pārskatīšana vai fundamentāla reforma. Tātad, es neesmu īsti pārliecināts, ko viņa domā ar virziena maiņu. Ja nav vajadzības pēc pārskatīšanas, tad es domāju, ka Zaļā grāmata, kuru mēs izdevām, būtu saņēmusi daudz mazāk nekā 500 atsauksmju, kuras saņēmām. Šķiet, ka jānorāda, ka Zaļā grāmata, kurai ir vairāk nekā 500 atsauksmju norāda interesi par pārskatīšanu, kas ir notikusi.

Atbildot uz pirmo jautājumu, es nevaru iesniegt novērtējumu šim Parlamentam, kamēr tas nav veikts. Komisika vēl nav izdarījusi savu novērtējumu; tās atsauksmē tas vēl nav izlemts. Tai šodien bija diskusija plenārsēdē, un tā darīs zināmus savus uzskatus, kad tā iesniegs savus priekšlikumus dalībvalstīm, un vienlaikus tie tiks darīti zināmi Parlamentam,un tas būs kaut kad novembra otrajā pusē, kas vairs nav pārāk ilgi jāgaida.

Attiecībā uz politizāciju – šo jautājumu politizācija ir gandrīz nenovēršama. Ja Eiropas Savienības rūpniecība tagad pārstāv atšķirīgus uzskatus un konkurējošas intereses un, godīgi sakot, iesniedz ļoti atšķirīgus konkurējošus iesniegumus, vai tā grib, lai tiek pieņemti tirdzniecības aizsardzības pasākumi, tas nenovēršami atspoguļojas mūsu dalībvalstu nostājās. Ja dalībvalstis tā vietā izvēlētos vienkārši izvēlas paņemt Komisijas dienestu objektīvo un precīzo analīzi pēc to nominālās vērtības un pieņemt secinājumus un pasākumus, kurus mēs ierosinām; ja tās būtu gatavas vienkārši to darīt, tad politizācija nerastos. Tomēr dalībvalstis ir pakļautas tai pašai lobēšanai un atšķirīgajām konkurējošajām interesēm ražotāju, mazumtirgotāju, izplatītāju, importētāju un patērētāju starpā kā mēs. Kad cilvēkiem ir atšķirīgi uzskati, šie uzskati jādebatē ļoti plaši politiskā veidā, izmantojot politisko procesu, un tieši tas notiek.

  Priekšsēdētāja. − Jautājumi, kuri netika atbildēti laika trūkuma dēļ, saņems rakstiskas atbildes (Skatīt Pielikumu).

Es atvainojos tiem, kuri gaidīja.

Ar to beidzas Jautājumu laiks

(Sēde tika pārtraukta plkst. 19.35 un atsākās plkst. 21.00)

PRIEKŠSĒDĒTĀJS: A. BIELAN
Priekšsēdētāja vietnieks

(1) OV, L 10, 13.01.2001., 20. lpp.

16. Pārtikas produktu cenu pieaugums, patērētāju aizsardzība (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir debates par

- mutisko jautājumu (O-0065/2007 – B6-0321/2007), ko uzdeva Joseph Daul, Lutz Goepel un Neil Parish PPE-DE grupas vārdā, Komisijai par pārtikas produktu cenu pieaugumu un patērētāju aizsardzību,

- mutisko jautājumu (O-0067/2007 – B6-0377/2007), ko uzdeva Luis Manuel Capoulas Santos PSE grupas vārdā, Komisijai par pārtikas produktu cenu pieaugumu un patērētāju aizsardzību un

- mutisko jautājumu (O-0069/2007 – B6-0378/2007), ko uzdeva Sergio Berlato, Janusz Wojciechowski, Gintaras Didžiokas un Liam Aylward UEN grupas vārdā, Komisijai par pārtikas produktu cenu pieaugumu un patērētāju aizsardzību.

  Neil Parish (PPE-DE), autors. – Priekšsēdētāja kungs, es šovakar ceļos augšā un runāju ar lielu prieku, jo mēs tagad esam situācijā, kad pārtikas drošība kļuvusi par reālu jautājumu. 25 gadus mēs esam bijuši situācijā, kad Eiropā bija pārtikas pārpilnība. Faktiski mēs esam pieņēmuši daudzus lēmumus lauksaimniecībā, kopējā lauksaimniecības politikā, lai ierobežotu ražošanu, lai uzturētu cenas un samazinātu eksporta subsīdiju izmantošanu un eksportētu produktus uz pasaules tirgiem.

Tagad mēs saskaramies ar situāciju, kas ir pilnīgi atšķirīga: graudaugu cenas šogad trīskāršojušās; lopkopības nozarei ir milzīga problēma, lopbarības izmaksām pieaugot par varbūt 50 % vai 60 %, un mēs esam ārkārtīgi nobažījušies par to. J. Daul, L. Goepel un es iesniedzām šo mutisko jautājumu – un mēs priecājamies, ka komisāre M. Fischer Boel šovakar ir šeit – jo mēs uzskatām, ka mums tagad jāskatās uz katru izdevību, lai Eiropas Savienībā dabūtu papildus lopbarību.

Mums būs jāsaskaras ar realitāti, ka ir daži lopbarības veidi, kas iegūti no ģenētiski modificētas kukurūzas un ģenētiski modificētas sojas, kas pašreiz nevar ienākt Eiropas Savienībā, jo tie nav licencēti. Es domāju, ka mums jāpārliecinās, ka mēs to izskatām un ka mums ir sistēma, ar kuru mēs varam licencēt šos produktus. Ar nosacījumu, ka tie ir droši, tiem jāienāk, lai tos varētu izbarot it īpaši mūsu mājputniem un cūkām, kā arī mūsu liellopiem, gan gaļas, gan piena lopiem, jo mums vajag saglabāt ļoti konkurētspējīgu nozari.

Mums arī jāizskata situācija attiecībā uz lielveikaliem, jo – neaizmirstiet – mēs esam norūpējušies ne tikai par cenu, kādu zemnieki saņem par saviem produktiem, bet mēs arī interesējamies par to, kas jāmaksā patērētājiem. Nav šaubu, ka mēs redzam, piemēram, ka tikai 10 % no maizes klaipa cenas faktiski veidojas no kviešu izejvielas un tomēr ir milzīgi maizes klaipa cenas pieaugumi, jo lielveikali saka, ka tiem jāmaksā tik daudz vairāk par kviešiem. Tā mums jāizdara spiediens uz lielveikaliem, lai nodrošinātu, ka patērētāji maksā īsto cenu.

Ir lieliski, ka tas izvirza Eiropas lauksaimniecību ļoti spēcīgā pozīcijā, lai tā varētu stāties pretī drošajai jaunajai pasaulei, jo mums vajadzēs pārtikas produktus, mums vajadzēs zemniekus un mums vajag laukus, un visas šīs lietas strādā ļoti labi.

Bet, kā es saku, tagad mums jādabū pareizais līdzsvars starp graudkopības un lopkopības nozarēm, un tādēļ mēs iesniedzām šo jautājumu. Mēs priecāsimies dzirdēt, kas komisārei M. Fischer Boel ir ko teikt par to.

  Luis Manuel Capoulas Santos (PSE), autors. – Priekšsēdētāja kungs, komisār, ir prieks redzēt jūs atkal šeit Parlamentā. Kā jūs zināt, mūs pirms dažiem mēnešiem pārsteidza pārmaiņas situācijā dažu lauksaimniecības produktu tirgū, kuras ne pārāk sen atpakaļ mēs uzskatījām par neiedomājamām; milzīgs spiediens uz piedāvājumu ar sekām, kuras mēs redzējām.

Tas savukārt izraisīja nozīmīgus traucējumus lopkopības ražošanas nozarē, paredzamas sekas patēriņa cenu pieaugumā un neaizmirsīsim FAO brīdinājumu par sekām pārtikas produktiem daudzos pasaules rajonos, kas izceltos no šīs situācijas. Neaizmirsīsim, ka, kamēr Eiropā mēs pārtikai patērējam 10-20 % no mājsaimniecību ienākumiem, ir sabiedrības, kur šis postenis atbild par 90 % no ienākumiem vai vairāk, un ir viegli iedomāties, ko cenu pieaugums nozīmētu šīm milzīgajām iedzīvotāju masām, kas jau tā ir tik trūcīgas.

Tāpēc mums vajag rīkoties, un rīkoties nekavējoties; un es esmu priecīgs, ka Komisija ir rīkojusies ātri – un labi – veicot dažus paliatīvus pasākumus, samazinot zemes atstāšanu atmatā 2008. gadam līdz nullei. Ir kauns, ka mēs negājām tālāk. Ir citi pasākumi, kurus varbūt varēja pieņemt bez papildus izmaksām Kopienas budžetam, piemēram, iepriekšēja to palīdzības maksājumu pilnvarošana konkrētiem lopkopības zemniekiem, uz kuriem viņiem ir tiesības, jo viņus, protams, dubultā ietekmē ne tikai cenu pieaugums, bet arī tas, ka jātiek galā ar lopu slimībām, piemēram, infekciozais katarālais drudzis, un tā es domāju, ka mēs varētu iet mazliet tālāk uzreiz.

Tomēr visvairāk mums vajadzētu pavirzīties uz priekšu situācijas novērtēšanā un izpētē, lai mēs varētu ātri identificēt pasākumus, kas īstermiņa varētu tikt pieņemti tuvākajā nākotnē. Mēs, protams, uzticamies komisāres un Komisijas jutīgumam, ka viņi ievēros šīs mūsu bažas.

  Sergio Berlato (UEN) , autors. – Priekšsēdētāja kungs, Komisāre, dāmas un kungi, visā Eiropā mēs redzam visaptverošus pārtikas produktu cenu pieaugumus. Veiktie tirgus pārskati rāda, kā Eiropas patērētāji radikāli maina savus ēšanas paradumus, jo viņi spiesti mainīt to produktu kvalitāti un veidu, ko viņi pērk, pārmērīgo cenu dēļ.

Par šiem pieaugumiem var vainot no vienas puses var to starpfāžu pārmērīgo skaitu, kurām produktiem jāiet cauri no ražotāja līdz patērētājam, un no otras puses nesamērīgos uzcenojumus, kurus piemēro lielās lielveikalu ķēdes. Taču viena lieta ir skaidra: vainot par šiem pieaugumiem nevar un nedrīkst mūsu zemniekus, kuri ir galvenie cietušie šajā satraucošajā situācijā.

Priekšsēdētāja kungs un komisāre, mēs uzskatām, ka šodien vairāk nekā jebkad Eiropas lauksaimniecības modelis jāaizsargā, lai pasargātu dalībvalstu lauksaimniecības tirgus no starptautiskajām cenu svārstībām un dotu stingrību ražošanas modeļu un teritorijas izmantošanas aizsardzībai, kuri ir tik raksturīgi Eiropas lauksaimniecībai. Mēs atzinīgi vērtējam Padomes neseno lēmumu ratificēt priekšlikumu par nulli zemes atstāšanai atmatā 2008. gadam.

Tomēr ar to nepietiek, lai nomierinātu mūs par uztraucošo situāciju, domājot par graudu krājumiem un graudaugu cenu pieaugumu pasaules tirgū. Mums vajag strādāt ar dažādām tirgu kopīgām organizācijām un labi jāizmanto šie mehānismi, lai atjaunotu līdzsvaru tirgū, kas palīdzētu atvieglināt pārtikas cenas, vismaz iekšējā tirgū. Mēs lūdzām Komisiju nesenajā jautājumā ierosināt nekavējošu piena kvotu pieaugumu vismaz par 2-3 %, lai palīdzētu stabilizēt šī pamatprodukta cenu.

Sarežģīta ekonomiskā klimatā tādā kā šis Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir pienākums palīdzēt patērētājiem uzturēt viņu pārtikas pirktspēju, vienlaikus aizsargājot mūsu zemnieku tiesības uz ieņēmumiem.

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es atceros to, kas, kā es domāju, ir sens japāņu lāsts: „Lai tu dzīvotu interesantā laikā”, un es domāju, ka tieši to mēs tagad darām. Mēs redzējām pēdējos sešus līdz astoņus mēnešus, ka izejvielu cenas lauksaimniecības nozarē strauji ceļas, kā runātāji jau minēja, bet man jāsaka, ka tas notiek no vēsturiski zema līmeņa. Es domāju, ka tas ir svarīgs atgādinājums visiem mums. Šie cenu pieaugumi atspoguļosies patēriņa cenās, bet zemākā apmērā. Ja drīkstu izmantot kā piemēru maizi, pamata patēriņa preci – un es izmantošu Vācijas piemēru – ja ņem maizes cenu lielveikalā vai universālveikalā Vācijā, tikai 4 % no cenas attiecas uz kviešu izmaksu cenu.

Piensaimniecības nozarei, kā jau bija minēts, jau paredzēti vairāki atšķirīgi pasākumi. Piena kvotas 2006. gada 1. aprīlī un 2007. gada 1. aprīlī 11 dalībvalstīs tika palielinātas par 0,5 %. 2006. gada 1. aprīlī astoņas jaunās dalībvalstis saņēma šo pārstrukturēšanas rezervi, kas svārstījās starp 2 % un 5 % no to valsts kvotu līmeņa. 2008. gada 1. aprīlī – nākamajā gadā – vēl 0,5 % tiks pievienoti kvotu pieaugumam, kas piešķirti 11 dalībvalstīm.

Papildus visas tirgus atbalsta palīdzības masīvi tika samazinātas un pašlaik vispār nav nekādas eksporta kompensācijas un realizācijai paredzētie atbalsti – nulle tiem abiem. Ziņojumu par tirgus perspektīvām piensaimniecības nozarē Komisija pieņems vēlāk šajā gadā un tas dos pamatu turpmākai diskusijai par to, vai mums atkal vajag palielināt kvotas. Vēl vairāk, man jau bija izdevība šeit skaidri dot signālu par piena kvotu sistēmas darbības izbeigšanos 2015. gada 31. martā, un es tāpat norādīju, ka laika posmam no šodienas līdz 2015. gadam mums vajadzīga mīkstā nosēšanās, lai atceltu kvotu sistēmu. Minēto iespēju vidū ir kvotu sistēmas palielināšana laika posmam un mums būs iespēja to apspriest veselības pārbaudes laikā nākamgad.

Graudaugu nozarē ir dažādi atšķirīgi iemesli cenu pieaugumam. Es tikai teikšu, lai nebūtu pārpratumu, ka nav pārpratumu, ka tā nav biodegviela, kas izraisa straujo cenu pieaugumu. Šodien mēs etanolam Eiropā izmantojam mazāk nekā 2 % no graudaugu produkcijas, bet iemesli ir citi: nelabvēlīgi laika apstākļiAustrālijā, sausums Eiropas dienvidos, plūdi Eiropas ziemeļos, pieaugošs pieprasījums no Indijas un Ķīnas, kā arī ierobežots eksports no Krievijas un Ukrainas. Protams, ir arī „sniega bumbas” efekts no uzmanības koncentrēšanas uz etanolu ASV, kā arī tādēļ konkrēta ietekme uz labības cenu pieaugumu.

Komisija, kā minēts agrāk, ir reaģējusi: ir paredzēta nulles atmata nākamajam ražošanas gadam rudens un nākamā pavasara sējai. Tālāk par to, vai turpināt nulles atmatu, tiks apsvērts veselības pārbaudes laikā. Mēs gaidām, ka nulles atmata varētu nodrošināt sākot no 10 līdz 12-15 miljoniem tonnu atkarība no klimata apstākļiem. Turklāt es Komisijas kolēģijai iesniegšu priekšlikumu Padomei uz laiku atcelt graudaugu importa nodokli tikai pašreizējam tirgus gadam. Es domāju, ka šīs iniciatīvas mums palīdzēs atvieglot spiedienu, kas uzlikts mājlopu audzētājiem un patērētāju cenām.

Attiecībā uz cūkgaļas nozari pastāv citi faktori. Tirgus kanāli ir piepildīti ar gaļu, tātad nozarē pastāv nelīdzsvarotība starp piegādāto un izpirkto, tādēļ pārvaldības komiteja pagājušajā ceturtdienā izlēma ieviest privāto glabāšanu, kas, es ceru, palīdzēs risināt problēmas cūkgaļas tirgū. Ir arī citas iespējas, bet es domāju, ka mums būtu jāmēģina atrast pareizais līdzsvars, jo, ja tas ir tikai sāpju paildzināšanas jautājums, tad mēs neko neiegūstam.

Tātad es domāju, ka esam reaģējuši un man ir bijusi iespēja pateikties EP par ātro reakciju, kas mums ļāva pēc iespējas ātrāk nosūtīt skaidrus signālus lauksaimniecības nozarei saistībā ar nulles atmatu. Es velētos atgriezties pie ĢMO jautājuma manos pēdējos komentāros, jo redzu, ka mans laiks ir beidzies.

  Mairead McGuinness, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es būtu bijis ļoti priecīga dalīt savu laiku ar komisāri, jo esmu ļoti ieinteresēta dzirdēt viņas uzskatu par ĢMO, bet es palikšu visu debašu laiku.

Es domāju, ka ir tiesa, jo nav pirmā reize, kas to sakām šajā palātā, ka nepatīkamā patiesība ir tāda, ka samērā lētas pārtikas ēra ir beigusies un notikušo neparedzēja ne Komisijā, ne arī pasaulē.

Komisāre runāja par dažiem iemesliem, kādēļ tagad pastāv šī nelīdzsvarotība nodrošinājumā un pieprasījumā, un es piekrītu viņai: laika apstākļi, klimata pārmaiņas, jaunattīstības valstu pieprasījums un biodegvielas globāli ietekmē šo līdzsvaru – komisāre to jau atzina. Tomēr ir svarīgi atcerēties – un pirms manis šajā Parlamentā runāja citi – ko jūsu priekštecis Fischler kungs sacīja, kad 2003. gadā notika KLP reforma. Viņš lauksaimniekiem apsolīja labākas tirgus cenas. Iespējams, ka tagad redzam šo reformu ietekmi, un sākam uzdot jautājumus par šo ietekmi uz patērētāju cenām.

Ir arī bijusi pozitīva attīstība piena un graudaugu nozarē, bet tas tā nav lopu audzēšanas nozarē, runājot par liellopu un aitas gaļas, kā arī vistas un cūkgaļas ražotājiem, ko komisāre pieminēja.

Mēs uzdodam jautājumus par nepastāvību un par to, vai esam apmierināti, ka pastāv nepastāvība pieprasījumā un nodrošinājumā. Nesen man kāds liels pārtikas uzņēmums sacīja, ka pircējiem lielveikalos nav ne zināšanu, ne intereses par pārtikas ražošanas ekonomiku, bet viņi sāk ievērot situāciju, un tas ir pozitīvi. Taču mums nepieciešams uzraudzīt lielveikalu varu un apskatīt to, vai tie pircējiem piemēroto cenu pieaugumu piemēro arī ražotājiem. To es mudinātu Komisiju, iespējams, komisāru konkurences jautājumos, apskatīt. Iepriekš viņi attiecās to darīt.

Attiecībā uz ĢMO – tas ir liels jautājums. Ir problēma, kas saistīta ar atšķirīgām apstiprināšanas metodēm ES un ASV, un tas mums jāaplūko. Es gaidu komisāres komentārus par ĢMO, pirms runāšu par saviem.

Visbeidzot mēs nevaram ignorēt ietekmi uz jaunattīstības pasauli, kurā attīstās nedrošība, jo īpaši graudaugu tirgū, kur valstis, kas nevar atļauties maksāt vairāk par pārtiku, redz, kā strauji pieaug to rēķins par pārtikas produktiem. Mums Parlamentā tas jāatzīst un jāņem vērā mūsu politikā.

  Bernadette Bourzai, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Pasaules pārtikas dienā, kas notika otrdien, 16. oktobrī, PLO vēlējās plašāk informēt sabiedrību par uztura nepietiekamību, kas pašlaik skar 854 miljonus cilvēku visā pasaulē. Šajā pasākumā runāja par lauksaimniecības izejvielu cenu kāpumu, it īpaši par to ietekmi uz patērētājiem ne tikai jaunattīstības valstīs – mani kolēģi par to ir runājuši gari un plaši, – bet arī nabadzīgajās valstīs, kuras ieved graudaugus. Ja attīstītajās valstīs mēs tērējam pārtikai no 10 līdz 20 % no mājsaimniecības budžeta, tad vismazāk attīstītajās valstīs šis skaitlis ir 60 – 80 %, un 20 % cenas pieaugums graudaugiem ir ārkārtīgi krass. Situāciju vēl ļaunāku padara tas, ka dažas valstis ir ārkārtīgi atkarīgas no ievedumiem, un tās ietekmē valūtas kursa svārstības, klimata pārmaiņas un pārvadājumu izmaksu pieaugums.

Komisāres kundze, jūs atbildējāt daļēji, tomēr es ceru, ka būs arī citi pasākumi. Kādus pasākumus jūs esat iecerējusi īstenot tuvākajā un vidējā laikposmā attiecībā uz KLP veselības pārbaudi, lai atrisinātu šo sarežģīto situāciju patērētājiem ziemeļos un pat vēl sarežģītāko situāciju patērētājiem dienvidos un veicinātu pārtikas līdzsvaru pasaulē?

  Niels Busk, ALDE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze! Tagad ir svarīgi pievērsties ļoti interesantajai situācijai, kuru mēs pašlaik vērojam attiecībā uz daudzu lauksaimniecības izejvielu ārkārtīgi ievērojami cenu pieaugumu. Tajā pašā laikā mēs zinām, ka tajās jomās, kur tas vēl nav iedarbojušās, proti, cūkkopības nozarē, šī cenu paaugstinājuma rezultāts būs ļoti dārga ziema attiecībā uz pārtikas cenām. Mēs esam informēti par cēloņiem: sliktas ražas rudenī, tukšas graudu noliktavas utt. – es sīkāk par to nerunāšu.

Man šķiet, ka situācijai, kādā mēs pašlaik atrodamies, ir jākļūst par iespēju plašākai diskusijai. Pirmkārt, pašreizējais cenu pieaugums nedrīkst mūs satraukt. Pārāk ilgi litrs piena ir maksājis mazāk nekā litrs kolas un mazāk nekā litrs ūdens. Mēs esam nesaprātīgi, ja nepieņemam, ka pārtikai ir jāmaksā tik, cik tai tiešām jāmaksā, jo produktiem vajadzīgs ilgs ražošanas laiks un daudzas darba stundas it īpaši piensaimniecības nozarē. Skaidrs ir arī tas, ka tagad ir iespēja palielināt pārtikas ražošanu Eiropā. Patiesībā tirgus to no mums prasa. Komisija ir parādījusi labu ierosmi, likvidējot rezerves, un, bez šaubām, mums joprojām ir iespēja ļoti ātri palielināt ražošanu it īpaši piensaimniecības nozarē.

Mums ir jāturpina 2003. gada kopējās lauksaimniecības politikas reforma, samazinot atbalstu, un mums ir nopietni jāapspriež lauksaimniecības atbalsta turpmākā pārvietošana lauksaimniecības attīstības politikai. Tagad mums ir iespēja strauji sākt lauksaimniecības izstrādājumu dinamisku ražošanu ES, un tas nozīmē, ka mēs varam dot lauksaimniekiem lielāku brīvību nekā pašlaik izmantot pašreizējo lielo pieprasījumu. Protams, ievērojot tradīcijas, mēs rūpēsimies arī par kalnu reģionu mazāk auglīgo reģionu lauksaimniekiem – tas ir viss, kas mums vajadzīgs! Taču mums nevis jābaidās no cenu pieauguma, bet gan jāsaprot un enerģiski jāizmanto pašreizējā situācija.

  Janusz Wojciechowski, UEN grupa. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienībā mēs nesen esam pieredzējuši galveno pārtikas produktu cenu ievērojamu pieaugumu it īpaši jaunajās dalībvalstīs. Piemēram, Polijā iepriekšējo divu gadu laikā maizes cena ir paaugstinājusies par 15 %, ābolu cena par 83 %, kartupeļu cena par 33 %, bet piena cena ir divkāršojusies. Līdzīga tendence ir dažās vecajās dalībvalstīs – Itālijā un Īrijā. No jaunajām dalībvalstīm arī Lietuvā graudaugu, piena, augļu un dārzeņu cenas ir gandrīz divkāršojušās.

No otras puses, ES politikas pamatā ir lauksaimniecības ražošanas ierobežošana, un šī politika, šķiet, nonāk arvien lielākā pretrunā patērētāju interesēm. Visu tā dēvēto kopējās lauksaimniecības politikas reformu pamatā ir ražošanas ierobežošana Eiropas Savienībā.

Cukura tirgus reforma ir vispārējs cukura ražošanas ierobežojums Eiropas Savienībā no 18 miljoniem tonnu līdz 12 miljoniem tonnu. Arī vīna tirgus reforma ir saistīta ar ražošanas ierobežošanu.

Arī citu reformu mērķis ir mazāk ražot Eiropas Savienībā. No otras puses, mēs esam saņēmuši ļoti svarīgu zīmi. Eiropā patērētāji pieprasa vairāk pārtikas, un tā ir tik svarīga zīme, ka ir pilnībā jāmaina kopējās lauksaimniecības politikas mērķis. Mums ir jājautā pašiem sev, vai ražošanas ierobežošanas un kvotu noteikšanas metode tiešām ir laba vispirms jau no patērētāju interešu viedokļa, jo runa ir pirmkārt par viņiem.

Runa ir par Eiropu, kas piegādā tik daudz pārtikas, cik cilvēki pieprasa. Ir daudz zīmju, kas norāda uz nepieciešamību pārskatīt mūsu īstenoto lauksaimniecības politiku. Liels paldies!

  Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Šī diskusija jau ir sajukusi. Mēs jau gadiem ilgi esam runājuši par cenu kritumu, par viszemākajām cenām un par vēsturiskiem cenu kritumiem. Visi runātāji, kuri tagad vaimanā par to, ka cenas kāpj – beidzot tomēr paaugstinās, – aicina īstenot pasākumus šī cenu kāpuma apturēšanai.

Mums vajadzētu priecāties, ka tirgus strādā – arī ar jūsu palīdzību. Ar jūsu priekšgājēju palīdzību un arī pēc Eiropas Parlamenta prasībām ir novērsti miljardiem eiro tēriņi intervencei, tā dēvētajai cenu stabilizācijai – tātad cenu spiedienam, kas sagrāva tirgus cenas pasaules tirgū un radīja sarežģījumus Trešās pasaules valstīs. Beidzot šis apstāklis ir novērsts, un mēs tuvojamies tirgum, nonākam situācijā, kuru vēl saasina kukurūzas lietošana degvielas ražošanai.

Ir daudz citu iemeslu, kādēļ tirgū pašlaik valda tik liels pieprasījums. Tirgus reaģē, cenas kāpj, un tagad mēs šeit Eiropas Parlamentā kā lauksaimnieku pārstāvji prasām, šīs cenas, redziet, tomēr pazemināt. Divdesmit, divdesmit piecu gadu laikā, ko esmu pavadījis Parlamentā, es vēl neesmu piedalījies tādā ārprātā! Tādēļ es aplaudēju Busk kungam. Mums vajadzētu priecāties par šādu situāciju. Bez šaubām, mums ir jāpatur acīs tie, kuri nevar atļauties pirkt pārtiku par normālām cenām.

Mums jāaptur netaisnīgās algu likmes un aplamā un sociālā politika attiecīgajās valstīs, tomēr mēs nevaram īstenot pasākumus nabadzīgo nodrošināšanai ar vajadzīgo pārtiku uz lauksaimnieku rēķina, kuri simtiem tūkstošiem pēdējo gadu laikā ir pametuši ražošanu. Šī diskusija ir pilnīgi aplama!

Priecājos, ka mēs šeit vispār varam apspriest šo situāciju un ka mums ir tirgus, kurā cenas beidzot paaugstinās.

  Vincenzo Aita, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Manuprāt, ir svarīgi sākt šo diskusiju, kaut gan mēs vēl neredzam visu grūtību spektru – daļēji arī komisāres teiktā dēļ.

Es vēlētos atgādināt komisāres kundzei, ka pirms dažiem mēnešiem mēs lūdzām noteikt moratoriju diskusijām par KLP grozījumiem augļu un dārzeņu nozarē, lai ieturētu pauzi un pārdomātu, kas ir noticis un kas pašlaik notiek vīna nozarē, pamatojoties uz dažiem punktiem, kurus es tagad gribētu izvirzīt.

Pirmkārt: mēs runājam par ražām, kas nav iegūtas klimatisku apstākļu dēļ, bet neviens nepiemin to, ka mēs nodarbojamies ar šo problēmu jau gadiem ilgi, jo klimata pārmaiņas risinās Eiropā un visā pasaulē. Pirmais fakts!

Otrkārt: Salīdzinot ar 1950. gadu, kad mūsu bija 2.5 miljardi un katram uz šīs planētas pienācās 0.5 hektāri, 2020. gadā pasaules iedzīvotāju skaits būs palielinājies līdz 7.5 miljardiem (saskaņā ar ANO datiem) ar aptuveni 0.2 hektāriem apstrādei pieejamās zemes katram iedzīvotājam.

Es saprotu, uz ko mērķē Baringdorf kungs, sakot, ka tā ir fundamentāla problēma, tomēr es nedomāju, ka šoreiz vērojamais cenu kāpums nāk par labu ražotājiem. Ja mēs aplūkojam atšķirības starp ražojuma izmaksu un to, ko maksā patērētāji, mēs varam redzēt, ka patērētāji un ražotāji maksā par ļoti garu piegādes ķēdi. Taču daļēji tas ir šeit, Eiropas Parlamentā, radītās politikas dēļ, tādēļ man šķiet, ka komisāres kundzei vajadzētu uzmanīgi pārskatīt pasākumus, kurus mēs gatavojamies uzsākt.

Bez šaubām, bija svarīgi atsākt lauksaimniecisko ražošanu atmatās, taču tagad mums visvairāk ir vajadzīga visaptveroša diskusija. Veidojot Eiropas Kopienu, tika īstenoti pasākumi, lai apmierinātu Eiropas iedzīvotāju vajadzības pēc pārtikas. Tagad mums ir jāīsteno tāda pati politika. Mēs vairs ilgāk nevaram ļaut atstāt zemi rezervei saskaņā ar atdalīšanas politiku, jo tas rada ražošanas zaudējumus un padara mūsu jautājumus neproduktīvus. Tādēļ mums ir jāsagatavojas visaptverošai diskusijai par to, vai dažos iepriekšējos gados īstenotā politika ir atbildusi patērētājiem un ražotājiem, vai, tieši otrādi, tā ir radījusi sarežģījumus abām grupām.

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Es gribu pievērsties stāvoklim intensīvajā nozarē. Es nekavēšu laiku, lai vēlreiz uzskaitītu milzu grūtības, kādās atrodas daudzi šīs nozares ražotāji, bet pievērsīšos tam, kas, manuprāt, ir jādara komisāres kundzei, lai palīdzētu. Man ir jāizsaka četras vai piecas piezīmes.

Pirmkārt, man šķiet, ka komisāres kundzei ir jāapzinās, ka nepietiks ar tādiem maigiem pasākumiem kā tirgus popularizēšana. Otrkārt, viņai vairāk nekā līdz šim ir vajadzētu pievērsties tam, kā Amerikas Savienoto Valstu straujā pāreja uz biodegvielas ražošanu ilgtermiņā ietekmē labības pieejamību un cenas. ASV mērķi, kas ir ļoti agresīvi, patiesībā iztukšo mums vajadzīgo graudu importu.

Treškārt, pie satraucoši zemiem labības intervences krājumiem un pilnīgā nekārtībā esošā izlietojuma koeficienta ir nekavējoties jārīkojas, lai sakārtotu šo līdzsvaru. Ceturtkārt, es iesaku komisāres kundzei aktīvāk cīnīties par ĢM aizstājēju ātrāku pieņemšanu. Ar cieņu, kāda jums, komisāres kundze, jāsaņem no lauksaimniecības, lai mērotos spēkiem ar komisāriem M. Kyprianou un S. Dimas, kad viņi pretojas ĢM pieņemšanai.

Piektais un pēdējais punkts, jums ir jādod vieta tirgū mūsu intensīvajai nozarei, nekavējoties attiecinot eksporta kompensācijas arī uz gaļu un šķiņķi. Šajā jautājumā es neesmu pārliecināts, ka palīdzība privātai uzglabāšanai būs liels risinājums ilgtermiņā.

  Struan Stevenson (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Vispirms atļaujiet man apliecināt Graefe zu Baringdorf kungam, ka es priecājos, redzot, ka mūsu lauksaimnieku cenas beidzot aug, ja vien no tām gūst labumu lauksaimnieki un nevis lielveikalu tīkli. Līdz šim nelielais skaits lielveikalu tīklu, kas dominē Eiropas mazumtirdzniecības nozarē, spekulē uz mūsu lauksaimnieku un ražotāju rēķina.

Manā vēlēšanu apgabalā Skotijā piena ražotāju jau pārāk ilgi ir saņēmuši GBP 0.17 par litru piena, kas ir zemāk par ražošanas pašizmaksu, bet tajā pašā laikā lielveikalu plauktos pienu pārdod par vairāk nekā GBP 0.50 litrā. Tas ir piespiedis daudzus mana vēlēšanu apgabala piensaimniekus vispār pārtraukt ražošanu.

Tagad mēs redzam, ka cena, ko lauksaimnieki saņem par kviešiem, ir paaugstinājusies tikai par 10 %, bet kviešu miltu izstrādājumu pārdošanas cena lielveikalos ir palielinājusies par 40 %. Atkārtoju, lielveikali izmanto cenu svārstības, lai iebāztu savās kabatās lielāku peļņu.

Tas ir negods, un es pilnīgi piekrītu Parish kungam, ka mums ir jālūdz Komisiju sākt lielveikalu tīklu cenu politikas izmeklēšanu, lai nodrošinātu godīgus darījumus patērētājiem un ražotājiem.

  María Isabel Salinas García (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Pats par sevi saprotams, ka cenu pieaugumu, ko patērētāji izjūt tieši savos iepirkumu grozos, izraisa dažādi faktori, tomēr šajā runā es apspriedīšu tikai Stevenson kunga teikto.

Man šķiet, ka starpnieku un lielu pārtikas mazumtirdzniecības ķēžu nozīme izraisa bažas. Daudzos gadījumos tie reaģē uz spekulatīvām pārmaiņām, un tādējādi gala produktu cenas, kā jau teikts, procentuālā izteiksmē ir augstākas nekā izejvielu pieaugums.

Šīs situācija ļoti satrauc arī tos ražotājus, kuri, sastopoties ar lielās mazumtirdzniecības nozares milzīgo pirktspēju, ir spiesti samazināt pārdošanas cenas, nespējot izvairīties no izejvielu vai degvielas cenu pieauguma.

Tādēļ – un es atbalstu iepriekšējo runātāju – man šķiet, ka Komisijai ir svarīgi – vēlos izmantot šo iespēju un pateikties komisāres kundzei par ierašanos – rīkoties un īstenot pasākumus: ir jāveic izmeklēšana un jānodrošina vajadzīgie līdzekļi, lai pieliktu punktu šīm metodēm, kas ir negodīgas un daudzos gadījumos ļaunprātīgas.

Manuprāt, šī rezolūcija ir ļoti savlaicīga, un mums ir laiks īstenot pasākumus.

  Andrzej Tomasz Zapałowski (UEN) . – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Daudzi no iepriekšējiem runātājiem jutās iepriecināti par pārtikas cenu pieaugumu, taču mums jājautā sev, vai šis cenu palielinājums sasniedz lauksaimnieku. Man ir ļoti nopietnas šaubas par to. Saskaņā ar Komisijas un Eiropas Savienības politiku patlaban tiek slēgtas ļoti daudzas mazās saimniecības. Taču mums jājautā sev, kādu pārtiku saņem paši lauksaimnieki. Viņi saņem liellopu gaļu no Brazīlijas, cukuru no Dienvidamerikas, nezināmas izcelsmes cāļus no Āzijas, un tādējādi mūsu tirgū ieplūst lēta pārtika, kas ,,pazemina” mums cenas, bet patiesībā ierobežo ražošanu Eiropā. Rodas jautājums: Vai mēs grasāmies joprojām mesties ceļos industriālā lobija priekšā? Kāpēc mēs, galu galā, nevaram atkal sākt atbalstīt Eiropas lauksaimniekus tagad, kad mums ir radusies niša šīs ražošanas palielināšanai, un paaugstināt kvotas pienam un cietei, kas ir pastāvīgi pieprasīti Polijā un citās Austrumeiropas valstīs?

  Diamanto Manolakou (GUE/NGL). - (EL) Priekšsēdētāja kungs! Problēma ar maizes, piena, kartupeļu un citu pārtikas produktu cenu pieaugumu, kas dažās dalībvalstīs desmit reizes pārsniedz pašreizējo inflācijas līmeni, ir ļoti asa īpaši iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, kuri lielāko daļu budžeta tērē pārtikai.

Šī problēma neradās no zila gaisa. Mēs zinām, ka pārtikas nozari kontrolē daži uzņēmumi, kuri gūst ievērojamu peļņu uz ražotāju un patērētāju rēķina: daudzo starpnieku un tirgus monopola dēļ patēriņa cenas vairākas reizes pārsniedz ražotājiem maksātās cenas. Tādēļ tagad pasaulē pieaug pieprasījums pēc pārtikas un lopbarības; labību un eļļas rapsi izmanto biodegvielu ražošanai nevis vides apsvērumu dēļ, bet kā daļu no starptautisko naftas sabiedrību peļņas plāniem.

Cenas ir sabrukušas, un ES intervence palīdzībai labības ražošanai ir samazinājusies, un KLP dēļ pastāv arī obligātās atmatas. Šie faktori, kuriem, bez šaubām, pievienojas briesmīgi laika apstākļi, ir radikāli samazinājuši ES krājumus un ražošanu. Tomēr tirdzniecība un rūpniecība to ir izmantojušas uz lauksaimnieku un patērētāju rēķina.

Tādēļ ir paaugstinājušās pārtikas un lopbarības cenas Šis cenu pieaugums ir pasliktinājis strādnieku stāvokli, palielinājis nepietiekami paēdušo cilvēku skaitu un iedzinis bankrotā mazos un vidējos mājlopu audzētājus. Grieķijas mājlopu audzētāji ir izmisumā; viņi rīkojas, lai pieprasītu ievērojamu atbalstu, kas palīdzēs viņiem izdzīvot.

Ministru padomes 26. septembra lēmums atcelt obligātās zemes rezerves, atlikt nodevas importētajai labībai un īstenot citus pasākumus, kurus jūs, komisāres kundze, minējāt, ir zināma virzība uz problēmas samazināšanu, taču tas nav risinājums. Lēmumā ir ieteikti ,,puspasākumi”, kuri jau pēc būtības ir nepietiekami. Ir vajadzīgi nozīmīgi pasākumi, lai paātrinātu lopbarības uzkrāšanu, kontrolētu cenas un savaldītu karteļus un spekulāciju.

  Agnes Schierhuber (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Esmu ļoti pateicīga par to, ka šodien mēs varam risināt šīs debates kopā ar komisāres kundzi. Pieaugot izejvielu cenām, lielāka uzmanība tiek veltīta arī lauksaimniecībai. No vienas puses – un to jau minēja komisāres kundze un daži no iepriekšējiem runātājiem – šo situāciju izraisa trešo valstu pieprasījums un, no otras puses, arī sliktās ražas tradicionālajās lauksaimniecības eksporta valstīs, piemēram, Austrālijā vai Jaunzēlandē. Tādēļ mums ir jāaktivizē visi resursi, kas ir mūsu rīcībā Eiropā. Tagad es esmu secinājusi, apmeklējot, piemēram, Rumāniju, ka tur joprojām vismaz trešdaļa visas lauksaimniecības zemes ir atstāta novārtā. Arī dalībvalstīs šajā ziņā ir lieli resursi. Pirmais solis noteikti ir atcelt zemes atstāšanu atmatā.

Kā jau teikts, es kā zemniece joprojām skaidri apzinos, ka galvenā prioritāte ir veselīgas pārtikas ražošana, otrā prioritāte ir lopbarības ražošana, un trešā prioritāte ir enerģētikas izejvielas. Galu galā es tomēr uzskatu, ka nenozīmīgais cenu pieaugums mūsu lauksaimniekiem ne tuvu nedos tādu cenu izlīdzinājumu, kas atlīdzinās iepriekšējos gadu desmitos ciestos zaudējumus. Mēs saņemam – un to minēja daudzi iepriekšējie runātāji – varbūt par desmit procentiem lielākas cenas izejvielām, bet tirdzniecības uzcenojums reizēm ir četrdesmit, piecdesmit procenti. Šeit es domāju, piemēram, par sviestu, un man šķiet, ka tas nav taisnīgi.

Viena no atbildēm, ko mēs, zemnieki, varētu sniegt, būtu labāka organizācija ražotāju apvienībās ar ražošanas līgumiem, lai stātos pretī pārtikas tirdzniecības monopoliem.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). - (HU) Šīs debates vēlreiz skaidri parāda, cik atšķirīgi viedokļi ir šajā Parlamentā. Esmu vienisprātis ar Stevenson kungu, proti, ka šis cenu kāpums lauksaimniekiem nozīmē tikai ļoti nelielu ienākumu pieaugumu salīdzinājumā ar tirdzniecības nozari, lielveikalu tīkliem un tirgus spekulantiem, kuri paņem lauvas tiesu.

Vēl viena problēma ir tā, ka labības ražotāju ieguvums no šī pieauguma būs milzīgs, bet lopkopības izstrādājumu ražotāji daudz zaudēs. Mēs esam šaubīgā situācijā: Saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku dažas nozares tiek izceltas vai atstātas novārtā, un šis cenu pieaugums padarīs neievēroto nozaru situāciju vēl sliktāku, bet tie, kuriem veicas, kļūs vēl bagātāki.

Es piekrītu Graefe zu Baringdorf kungam, ka cenu pieaugums ir laba lieta, bet kuru šis cenu pieaugums skars? Šīs pretrunas pastāvīgi palielinās, un diemžēl kopējās lauksaimniecības politikas izkropļojumi palielinās un saasina šīs pretrunas. Mums ir pašos pamatos jāpārdomā kopējā lauksaimniecības politika, jo daļēja intervence ir tikai kosmētikas līdzeklis. Nevar būt normālas kopējās lauksaimniecības politikas, kamēr mājlopu audzēšana, vīns, augļi un dārzeņi, cūkgaļa un mājputni ir novārtā pamestas nozares. Paldies!

  Esther Herranz García (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Kā jau es teicu pagājušā mēneša debatēs par obligāto atmatu atcelšanu, kas arī notika Parlamenta vakara sēdē, lauksaimniecības izstrādājumu cenu pieaugumam ir jāizraisa visaptverošas diskusijas par kopējās lauksaimniecības politikas uzņemot kursu.

Drīz mēs saņemsim Eiropas Komisijas ziņojumu par KLP „veselības pārbaudi”, taču es baidos, ka Kopienas izpildvara šajā ziņojumā nebūs pietiekami drosmīga, lai atzītu, ka arī tirgus liberalizācijai ir cena un ka Eiropas lauksaimnieki un patērētāji tagad sāk šo cenu maksāt.

Daudzi Parlamenta deputāti vienmēr ir atbalstījuši tirgus pārvaldības pasākumu likvidēšanu un veicinājuši tā negatīvā tēla veidošanu, kāds ir Eiropas patērētājiem attiecībā uz KLP.

Kā jau teicu iepriekšējā plenārsēdē, es gribētu zināt, kā mēs grasāmies paskaidrot iedzīvotājiem, ka mums nav gandrīz nekādu līdzekļu šī lauksaimniecības cenu pieauguma kontrolei Eiropas Savienībā.

Būtu interesanti lūgt Eiropas Komisiju novērtēt, cik maksās šis pārtikas cenu pieaugums Eiropas iedzīvotājiem, un salīdzināt šo cenu ar kopējās lauksaimniecības politikas cenu katram iedzīvotājam.

Es tiešām vēlētos zināt, vai nākamajos gados iedzīvotāji gūs vai negūs labumu no tirgus liberalizācijas un tiešā atbalsta krasās samazināšanas, no kā tagad cieš Eiropas lauksaimnieki.

Gribu jūs iepazīstināt ar statistiku, kas, manuprāt, ir ļoti zīmīga: 1961. gadā pirms KLP izveides lopbarības ražošanas izejvielu cenas bija divreiz augstākas nekā tās, ko lauksaimnieki maksā pēc 20 gadiem. Kopējā lauksaimniecības politika nodrošināja izejvielu piegādi par pieņemamām cenām, un vienlaikus arī Eiropas patērētāji guva labumu no taisnīgas cenas svarīgai precei.

Manā valstī Spānijā mēs vērojam cenu kāpumu tādiem galvenajiem pārtikas produktiem kā piens. Manuprāt, arī Eiropas valdību ekonomikas un finanšu ministriem vajadzētu vairāk satraukties par šī pieauguma ietekmi uz inflācijas līmeni viņu valstīs.

  Rosa Miguélez Ramos (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze! Visi šovakar šeit klātesošie zina par visiem labības un izejvielu cenu pieauguma cēloņiem. Kaut gan jūs mums izteicāt dažus labus apsvērumus par šiem cēloņiem, tomēr ir citi jautājumi, kuriem jūs apgājāt apkārt.

Tā kā jūs novembrī gatavojaties mūs iepazīstināt ar priekšlikumiem par KLP „veselības pārbaudi”, es labāk gribētu pastāstīt jums savas domas tagad un izteikt cerību, ka šajā „veselības pārbaudē” jūs analizēsit, vai KLP atbilst globālā tirgus jaunajām prasībām, jo viens no Eiropas ražošanas samazināšanas galvenajiem iemesliem, esmu pārliecināta, bija Kopienas speciālistu tālredzības trūkums.

Mums ir jāpārskata pašreizējā ārkārtīgi samazināto krājumu politika. Kopienas intervences noliktavām, kā jau šeit minēja, ir jābūt drošības tīklam, kad garantē apgādi tādos laikos kā tagad, bet apgādes nav, un Kopienas noliktavas ir tukšas.

Komisāres kundze, esmu ļoti nobažījusies par lopbarības cenu kāpuma ietekmi uz Eiropas lopkopību, jo tas ļoti nelabvēlīgi ietekmē īpaši mazās un vidējās saimniecības.

  James Nicholson (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Šīs ir ļoti savlaicīgas debates. Mēs visi zinām, ka labības cenas ir krasi palielinājušās, un mēs zinām arī tā iemeslus. Komisāres kundze! Tas ir fakts, ka mēs esam atkarīgi un mums joprojām ir vajadzīgs labības imports un aizvietotāji no valstīm ārpus Eiropas Savienības, galvenokārt no Amerikas Savienotajām Valstīm. Attiecībā uz to es esmu nobažījies par ilgi laiku, kas nepieciešams, lai pieņemtu lēmumu par apstiprināšanai iesniegtajām jaunajām labības šķirnēm. Es labi zinu, ka tā katrā ziņā nav Komisijas vaina. Tā ir dalībvalstu valdību vaina, jo tās nespēj vienoties. Jūs gatavojaties pieņemt lēmumu, un es ceru, ka jūs to pieņemsit pēc iespējas drīzāk.

Es gribētu aicināt ātrāk apstiprināt jaunās labības šķirnes, kuras ir darba kārtībā. Tā kā iesaistītās cenas aug, izmaksas nenovēršami tiek liktas uz patērētāju pleciem. Neviens par to nepriecājas, bet šeit mums ir jāstājas pretī lielveikalu varai.

Es pazīstu Graefe zu Baringdorf kungu jau gandrīz 19 gadu kopš esmu šajā Parlamentā. Man jāsaka, ka reizēm viņam ir taisnība un reizēm nē; šajā gadījumā viņš maldās. Es neiebilstu pret cenu pieaugumu, ja vien cenas sasniedz ražotāju, apstrādātāju un patērētāju.

Mums ir jārisina ne tikai šī problēma, bet arī jautājums par ĢM labību. Mēs ievedam Eiropas Savienībā pārtiku, kuru mūsu patērētāji pērk veikalos, bet mums nav ne jausmas, kā tā ir ražota. Šiem ievedumiem nav iespējams izsekot. Tie var būt ražoti, lietojot jebkādus līdzekļus. Ar to mums ir jācīnās. Nosaucot tikai vienu valsti, ko mēs esam apsprieduši, Brazīliju – gandrīz droši var teikt, ka liels daudzums gaļas nu turienes ievestās gaļas ir ražots, izmantojot ĢM labību. Kā mēs varam noteikt atšķirību?

  Catherine Neris (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Es gribētu apsveikt šīs rezolūcijas autorus un izteikt viņiem atbalstu.

Labības un ar to saistītā pārtikas augstā cena vispārēji atspoguļo Eiropas pašreizējo atkarību no pasaules lauksaimniecības tirgus svārstībām. Pieņemt šo situāciju nozīmētu pieņemt, ka patērētāji kļūst par mainīgajiem lielumiem, ar kuru palīdzību regulēt šo tirgu labošanas fāzes. Pieņemt šo situāciju nozīmē arī noliegt lielveikalu ietekmi, kuri 40 gadus ir veicinājuši lauksaimniekiem maksāto cenu pazemināšanās tendenci, kamēr pārtikas cenas patērētājiem ir saglabājušās vai pieaugušas.

Lielveikali varētu un tiem vajadzētu izmantot šādu pārmērīgu peļņas grābšanu, lai amortizētu lauksaimniecības izejvielu cenu kāpumu pašreizējās krīzes apstākļos. Skaidrs, ka tā nenotiek. Lielveikali joprojām ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli un tagad Komisijai nekavējoties ir jāapspriež šis jautājums, lai neļautu Eiropas patērētājiem kļūt par negodīgas un bīstamas sistēmas ķīlniekiem.

  Mariann Fischer Boel , Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs! Es mēģināšu atbildēt uz dažiem no izvirzītajiem jautājumiem.

Pirmkārt, esmu vienisprātis ar tiem, kuri saka, ka ir jauki un ļoti apmierinoši redzēt, ka tirgus tagad darbojas un a darbojas arī mūsu īstenotās reformas. Tāda bija lauksaimniecības reformēšanai veiktā darba pamatdoma, tādēļ tagad lauksaimnieki var reaģēt uz tirgu, un tieši to – no lauksaimnieku viedokļa – viņi vēlas darīt.

Ir svarīgi saprast arī to, ka šis cenu kāpums nav Eiropas parādība, tā ir visas pasaules parādība – un tādēļ mums ir ļoti grūti īstenot konkrētus pasākumus.

Es gribētu atbildēt tikai uz ierosmi īstenot eksporta kompensācijas. Manuprāt, tas nozarei dotu nepareizu zīmi turpināt ražošanu un tādējādi paildzināt sāpes līdz punktam, kamēr mēs redzēsim cenu kāpumu – šeit es īpaši runāju par cūkgaļas nozari. Bet spiediens uz cenām pastāvēs tik ilgi, kamēr mums būs pārprodukcija, salīdzinot ar pieprasījumu. Mēs redzam, ka kautķermeņu cenas pazeminās; mēs zinām, ka tā ir cikla daļa, un mēs zinām arī to, ka cūkgaļas cenas rudenī vienmēr izjūt spiedienu.

Atļaujiet man tikai atgādināt par biodegvielām, kuras saskaņā ar Komisijas 2007. gada 10. janvārī izvirzītajiem mērķiem līdz 2020. gadam veidos 10 % no mūsu degvielas transporta nozares. Mēs nekad neesam iecerējuši, ka tās būs tikai Eiropas ražojums – mums ir vajadzīgs imports. Taču ir ļoti svarīgi sākt darbu pie pirmās paaudzes un tādējādi mudināt mūsu pētniecības iestādes meklēt zelta vidusceļa risinājumu otrajai paaudzei, ko izgatavos galvenokārt nevis no labības, bet no salmiem, šķeldas un lopkautuvju atkritumiem. Tādējādi mums ir iespējas, un mēs lēšam, ka 2020. gadā no 20 % līdz 30 % biodegvielas būs otrās paaudzes biodegviela, un mēs varētu strādāt labāk, ja palielinātu ieguldījumus pētniecībā.

Attiecībā uz ĢMO es varu jums droši apstiprināt, ka Komisija ir informēta par sarežģījumiem, kurus izraisa nesaskanīgā apstiprināšana. Sekas jūs varat redzēt nesen publicētajā Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta ziņojumā – kuru jūs varat atrast internetā, – kurā ir trīs dažādi scenārijs. Pašlaik Komisija apdomā labāko veidu šīs situācijas risināšanai bez kompromisa ar mūsu augsta līmeņa riska novērtējumu attiecībā gan uz vidi, gan uz cilvēku veselību.

Jau ir īstenoti nozīmīgi uzlabojumi ĢMO apstiprināšanas procedūras vai termiņa – vajadzīgā laika – saīsināšanai. Es vēlētos minēt tikai kā piemēru Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes neseno apņemšanos pārbaudīt pabeigtību sešu nedēļu laikā, salīdzinot ar daudz ilgāko laikposmu iepriekš. Es ceru, ka lielāks atbalsts no dalībvalstu puses palīdzēs Komisijai vēl vairāk saīsināt apstiprināšanas procesa laiku. Ir īstenoti pasākumi šajā virzienā, lai palielinātu dalībvalstu atbalstu apstiprināšanas procesā.

Es noteikti atbalstu mūsu noteikumu darbspējīgu īstenošanu, lai nodrošinātu lopbarības tirdzniecību bez pārtraukumiem, kas, bez šaubām, nelabvēlīgi ietekmētu mūsu lauksaimniekus. Taču es atbalstu arī augstākā līmeņa drošības garantiju, ja ir runa par jaunu ĢM produktu laišanu tirgū, un, protams, mūsu tirdzniecības partneri zina, kādi īpaši noteikumi ir Eiropas Savienībā.

Tikai pirms divām dienām es atgriezos no Argentīnas un Brazīlijas. Man skaidri pateica, ka viņi varēs piegādāt ģenētiski nemodificētus produktus, galvenokārt sojas pupiņas un kukurūzu, un tādus ĢM produktus, kas ir atļauti Eiropā. Taču viņi teica, ka mums ir jāzina, ka tas maksās dārgāk. Ja mēs esam gatavi maksāt šo cenu, viņi piegādās, bet mums ir jāatceras, ka viņiem ir arī citi klienti, un šeit viņi kā lielu klientu minēja Ķīnu.

Tādēļ es esmu pilnīgi pārliecināta, ka mēs atgriezīsimies pie šī jautājuma. Esmu droša, ka tas notiks pārāk drīz.

  Priekšsēdētājs. − Esmu saņēmis sešus rezolūcijas projektus⁽¹⁾, kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 108. panta 5. punktu.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2008. gada 25. oktobrī.

(1) Skatīt protokolu

17. Zaļā grāmata: ,,Virzība uz Eiropu, kas brīva no tabakas dūmiem - politikas iespējas ES līmenī” (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir ziņojums [2007/2105(INI)] (A6-0336/2007), ko Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā sagatavojis Florenz kungs par Zaļo grāmatu ,,Virzība uz Eiropu, kas brīva no tabakas dūmiem - politikas iespējas ES līmenī”.

  Karl-Heinz Florenz (PPE-DE), referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, es priecājos, ka Eiropas Savienība atkal apspriež tabakas patēriņu. Tikai manā valstī vien tabakas patēriņa rezultātā katru dienu mirst 350 cilvēku, tādēļ ir tikai pareizi pievērsties šim jautājumam Eiropas līmenī. Ļoti priecājos, ka komiteja nolēma sākt Eiropas ierosmi, lai joprojām atbalstītu smēķēšanas aizliegumu restorānos, kafejnīcās, bāros un sabiedriskās ēkās. Manuprāt, tā ir pareiza pieeja.

Vai Eiropas struktūrā ir jābūt Eiropas vai dalībvalstu tiesību aktiem, kuri, iespējamas, vēlāk, tiks izveidoti, tas ir apspriežams jautājums. Tiem, kuri joprojām uzskata, ka mums tas nav vajadzīgs, saistībā ar mūsu pirms dažām nedēļām pieņemto Gaisa kvalitātes pamatdirektīvu ir jāatceras, ka mēs strīdējāmies par to, vai atzīt 20 vai 25 ppm par sīkdaļām gaisā. Komisāres kundze, vidusmēra bārā šis skaitlis ir 540 grami, un pēc pusnakts šajā rajonā populārā bārā „Aviateur” tas sasniedz 1 730 gramus, tādēļ jūs redzat, cik liela ir atšķirība un cik tas ir nepieciešams.

Vēl viens svarīgs punkts, kas satraucis mani daudzus gadus, ir piedevas. Pat tagad cigaretēs var iekļaut 600 piedevas, un 70 – 80 no tām atrodas ,,sarkanajā sarakstā”. Tās ir ārkārtīgi indīgas, kancerogēnas vielas, kuras var bojāt mūsu jauniešu auglību un radīt atkarību. Šīs vielas ir ļoti kritiski, intensīvi jākontrolē, un šīs kontroles izmaksas, bez šaubām, ir jāsedz ražotājiem. Komisāra M. Kyprianou doma par pēdējo grašu iztērēšanu pārbaudēm, kuru nepieciešamību rada šīs nozare, ir nožēlojama. Tādēļ ir jāatrisina izmaksu jautājums, stingri uzticot to Komisijai. Esmu pārliecināts, ka tas atklās daudzas no cigarešu galvenajām patogēniskajām sastāvdaļām. Neraugoties uz to, cigaretes joprojām ir bīstamas.

Manuprāt, svarīgs ir jautājums pat to, vai mēs ilgtermiņā varam piespiest šo nozari segt dažus no tabakas radītajiem izdevumiem. Ciktāl es redzu, mēs esam noteikuši ražotāja atbildību daudzās jomās – ja jūs iebraucat automobili grāvī, un tā iemesls ir kāds automobiļa defekts, tā ražotājam ir jāmaksā.

Komisāres kundze! Es gribētu, lai jūs pieliekat visas pūles, lai ierosinātu šo izmaksu attiecināšanu uz tabakas ražotājiem, jo, padomājiet tikai, mana valsts tērē EUR 50 miljardus, lai dabūtu cilvēkus atpakaļ uz kājām. Kādēļ tajā ir jāiesaista kāds, kurš nekad nav turējis cigareti rokā? Tas ir ļoti netaisni, un es priecātos redzēt cītīgi strādājam šajā plenārsēžu zāles pusē tos, kuriem ir sociālā sirdsapziņa. Šīs izmaksas ir jāpārceļ tur, kur tām pienākas būt – pie tiem, kuri par tām ir atbildīgi – pie ražotājiem. Bez šaubām, viņi atliks izmaksas uz vēlāku laiku. Es zinu, ka tā notiek sociālā tirgus ekonomikā.

Katru gadu Eiropā smēķēšanas dēļ mirst tūkstošiem cilvēku. Tādēļ mums ir jānosaka atbilstīgi, stingri noteikumi.

  Markos Kyprianou, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos apsveikt un pateikties referentam Florenz kungam. Es domāju, ka viņš un pārējie kolēģi šeit atceras no manas pirmās sēdes šeit, Eiropas Parlamentā, ko viņš, starp citu, vadīja, ka mans uzskats ir ļoti stingrs: es vēlētos redzēt Eiropu brīvu no tabakas.

Es domāju, ka lēnām un pamazām mēs pie tā nonākam. Es vēlētos pateikties Florenz kungam par viņa darbu un uzticību, kā arī apņemšanos, kādu viņš velta šim mērķim. Arī, runājot personiski, Priekšsēdētāja kungs, ja jūs man atļautu, es vēlētos apsveikt Florenz kungu dzimšanas dienā. Es saprotu, ka vakar bija viņa dzimšanas diena. Es nenosaukšu viņa vecumu, tā kā es nevēlos radīt starpiestāžu problēmu, bet es vēlos novēlēt viņam daudz laimes.

Es vēlētos pateikt, ka mēs redzam virzienu un ievērojamu uzlabojumu no smēķēšanas brīvas vides jomā Eiropas Savienībā, salīdzinot ar situāciju pirms trim gadiem, kad mums bija tikai Īrija un, šķiet, Itālija, kas tikko bija ieviesušas šos aizliegumus. Tagad mums ir daudz lielāks skaits valstu, kur ir pieņemti šie plašākie aizliegumi, daži pat ar dažiem izņēmumiem. Es par to runāšu pēc brītiņa. Bet es uzskatu, ka mums nepieciešams kopīgi censties, lai to sasniegtu – Komisijai, dalībvalstīm un, kas vissvarīgāk, Eiropas Parlamentam. Es teikšu, ka Parlamenta ieguldījumam Tabakas direktīvā bija vitāla nozīme, un es vēlētos skaidrot šodienas ziņojumu kā atbalstu no smēķēšanas brīvas vides politikai.

Es esmu arī ļoti priecīgs, ka ziņojums pauž ļoti pozitīvu konstruktīvu pieeju Komisijas Zaļajai grāmatai, jo īpaši atbalstot Komisijas viedokli, ka tikai pilnīgs smēķēšanas aizliegums var adekvāti aizsargāt pilsoņu un strādājošo veselību. Mums jārunā atklāti par to. Pirmkārt, visaptverošs smēķēšanas aizliegums aizsargā no pasīvās smēķēšanas, tas kavē cilvēkus, it īpaši jauniešus sākt smēķēt, tas ir pamudinājums daudziem cilvēkiem atmest. Tas rada, un šis factors ir ļoti svarīgs, vienlīdzīgus noteikumus dažādiem operatoriem, jo īpaši izklaides industrijā, jo, lai izņēmumi būtu efektīvi, ir nepieciešams nodrošināt atsevišķas telpas, hermētiski noslēgtu gaisa plūsmu, atsevišķu ventilācijas sistēmu – tas viss prasa noteiktus izdevumus, ko ne visi operatori var izpildīt. Vieglāk ir radīt vienlīdzīgus noteikumus un tos īstenot, ja nav nekādu izņēmumu. Mums ir pierādījumi no Eiropas Savienības, gan arī citām jurisdikcijām, kuras ir ieviesušas šos aizliegumus pirms mums, ka tas nav radījis negatīvu ietekmi uz viesmīlības nozari. Patiesībā daudzos gadījumos ienākumi pieauga.

Man ir svarīgs pats rezultāts. Tas ir tas, ko es vēlos sasniegt. Procedūra, ar kādu mēs to sasniegsim, nav man pārāk svarīga, vai tie būtu Eiropas, dalībvalstu vai reģionālie tiesību akti dažos gadījumos, mums galvenais ir sasniegt mērķi. Es esmu gatavs un vēlētos pieņemt pieeju “soli pa solim”, ar nosacījumu, ka galamērķis, un ne pārāk tāls, būtu visaptveroša aizlieguma ieviešana.

Kur mēs esam šodien? To es vēlētos minēt. Mums jau ir pilnīgs aizliegums Īrijā un Apvienotajā Karalistē – visā Apvienotajā Karalistē. Mums ir Zviedrija, Itālija, Malta, Lietuva, Igaunija un Somija, kuras jau ir ieviesušas diezgan stingrus smēķēšanas aizliegumus, par ar izņēmumiem - īpaši slēgtām telpām, kurās ir atsevišķas ventilācijas sistēmas, kā es teicu iepriekš. Francija sekoja šai pieejai “soli pa solim”, tā kā nākamajā gadā tur būs līdzīga situācija. Tas mums ir tie paši ierobežojumi, bet ar vairāk izņēmumiem, ja runa ir par viesmīlības norises vietām, tādās valstīs kā Beļģija, Spānija un Nīderlande. Mums ir progress arī tādās valstīs kā Vācija un Austrija, kur iniciatīvas jau tiek izstrādātas, lai nostiprinātu esošos smēķēšanas noteikumus.

Kā jau jūs zināt, mums bija Zaļā grāmata. Mums bija apspriešanās, debates Padomē un tagad ar Eiropas Parlamenta ieguldījumu es plānoju ņemt to visu vērā un nolemt, kāds būs nākamais solis Eiropas līmenī un kas būtu jādara. Mums ir arī starptautiskas saistības – Pamata konvencija tabakas kontrolei – viss tas tiks ņemts vērā, lai pieņemtu lēmumu, ko darīt tālāk.

Es pāriešu pie nākamā jautājuma, kas ir ietverts ziņojumā – Tabakas izstrādājumu direktīvas, un es domāju, ka tas ir ļoti svarīgs jautājums. Mēs izstrādāsim otro ziņojumu par šīs Direktīvas ieviešanu šogad, vēlāk, un tajā tiks analizēts direktīvas ieviešanas stāvoklis un noteiktas jomas, kas garantē turpmākos grozījumus. Tas apspriedīs un iedvesmosies no ziņojuma. Vairāki jautājumi, ka sir iekļauti šodienas ziņojumā, tiks iekļauti mūsu ziņojumā, piemēram, par noteikumiem tabakas sastāvdaļām, marķējuma prasības tabakas izstrādājumiem, kā arī produktu un ražotāju atbildība.

Es gribētu minēt divus jautājumus. Viens attiecas uz ilustrētajiem brīdinājumiem. Kā jūs zināt, mēs esam radījuši datu bāzi ar dažādām fotogrāfijām un attēliem, ko var izmantot kā ilustrētos brīdinājumus, bet man jāatzīst, ka ļoti žēl, ka tikai dažas dalībvalstis tās izmanto. Es tiešām to nožēloju. Es pārskatu savas piezīmes, lai dotu jums kādu piemēru: mums tikai Beļģijā tie tiek izmantoti. Rumānijā tie būs spēkā no nākamā gada, bet Apvienotajā Karalistē arī nākamā gada beigās. Somijas un Latvijas valdības ir apņēmušās tos ieviest vistuvākajā laikā, un tas notika pēc daudziem aicinājumiem un mudinājumiem tās ieviest.

Ir daudz valstu ārpus Eiropas Savienības, piemēram, Šveice un Jaunzēlande, ka sir parakstījušas licenču līgumus ar mums, lai tās varētu izmantot mūsu attēlus un mūsu ieteikumus, un tā es esmu ļoti vīlies par situāciju Eiropas Savienībā un tāpēc mēs patiesībā ļoti nopietni pārdomājam galvenās direktīvas grozīšanu un obligātu saistību radīšanu, lai tiktu ieviesti ilustrētie brīdinājumi. Man ļoti ieinteresējis arī Parlamenta priekšlikums iespiest tos abās paciņas pusēs. To mēs vēl izpētīsim..

Visbeidzot, pieteikumi ieviest tabakas reklāmas aizliegumu tagad ir visur. Mums bija problēmas ar dažām dalībvalstīm. Mēs spējām tās nokārtot, dažviet īstenojot tiesiskas darbības, citviet piespiedu kārtā, bet tagad tas ir spēkā visur vienādi. Vienu konkrētu aspektu es gribētu minēt – tā ir iniciatīva, ko mēs nesen ieviesām, lai pārliecinātu valstis, kas nav ES, pārtraukt atļaut tabakas industrijai sponsorēt Formula-1 pasākumus.

Kā jau jūs zināt, mums nav tiesiskas ārpusteritoriālas jurisdikcijas, no otras puses, tā kā par šiem notikumiem tiek pārraidīts atpakaļ Eiropā, Eiropas pilsoņi to redz, un šie notikumi ietekmē jauniešus Eiropā, tie grauj Eiropas likumdošanu un Eiropas politiku šajā jomā, tāpēc es esmu sazinājies gan ar tajā iesaistītajiem no privātā sektora, gan attiecīgajām valstīm, kurās joprojām ir atļauta – tādas ir tikai trīs – Formula-1 pasākumu sponsorēšana un organizācija no tabakas ražotājiem. Cerams, ka drīz mums būs kaut kādi pozitīvi rezultāti, bet es sekošu šim jautājumam.

Es vēlreiz vēlētos pateikties referentam, kā arī tiem Parlamenta deputātiem, kas pielika lielas pūles. Es to esmu teicis jau kopš pašas pirmās dienas, ka esmu vīlies, ka Eiropas Savienībā ar visaugstāko izglītības līmeni un dzīves standartiem ļaudis joprojām mirst no slimībām, no kurām iespējams izsargāties. Vairāk nekā 600 000 cilvēku mirst no ar tabaku saistītām slimībām. Es uzskatu, ka tas ir dzīves stils, kur mēs varam veicināt pārmaiņas.

  Marianne Thyssen, PPE-DE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, tieši pirms 20 gadiem man kā Beļģijas Valsts veselības sekretariāta juriskonsultam bija iespēja izstrādāt noteikumus, kas bija pirmā valsts dekrēta pamatā smēķēšanas aizliegumam sabiedriskās vietās toreizējā Eiropas Kopienā.

Dāmas un kungi, man ir sajūta, ka ar šo rezolūciju, par ko mēs rīt balsosim, mēs šajā jomā esam tādi kā pionieri. Zaļās grāmatas iniciatīva un Florenz kunga lieliskais referāts, bez šaubām, ir rādījuši mums ceļu. Visi, kas lasa šo rezolūciju, var nonākt pie viena secinājuma: Eiropas Parlaments turpmāk vēlas neiecietīgu politiku pret smēķēšanu.

Tiek pieprasīts tūlītējs aizliegums kaitīgajām piedevām, kā arī produktu atbildības efektīva piemērošana attiecībā uz tabakas ražotājiem – tie ir piemēri pasākumiem, kas runā paši par sevi. Tiek aicināts arī ieviest neierobežotu smēķēšanas aizliegumu sabiedriskās vietās, transportā, slēgtās darba vietās, tostarp sabiedriskās ēdināšanas iestādēs.

Tomēr šajā sakarā mana grupa uzskata, ka jāņem vērā nesen pieņemtie lēmumi vairākās dalībvalstīs, kas vairākās nozarēs pieprasa augstu investīciju līmeni, kas vēl nav norakstīts. Tie jāņem vērā, bet mūsu galējais mērķis ilgtermiņā ir – un tam mums jāseko apzināti un bez svārstīšanās – neierobežots smēķēšanas aizliegums, kas attiecas arī uz šīm vietām.

Vējš šajā jautājumā ir mūsu pusē. Ja var ticēt Eirobarometra un citiem pārskatiem, cilvēki mūs pilnībā atbalsta. Visiem, kas vēl šaubās par iejaukšanās nepieciešamību, es vēlētos atzīmēt, ka, kopš dienas, kad mēs ieradāmies šeit no Strasbūras pirmdienas pēcpusdienā, statistika rāda, ka kādi 480 eiropieši ir miruši no pasīvās smēķēšanas iedarbības.

Dāmas un kungi, mums jāiestājas pret to. Arī mana grupa paredz pielikt maksimālas pūles un arī atbalstīt visas atbalstošās pretsmēķēšanas kampaņas.

  Glenis Willmott, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra nesen pārbaudīja visus pieejamos pierādījumus par pasīvās smēķēšanas saistību ar vēzi. Tā bija starptautiska neatkarīga zinātnieku sanāksme no 12 valstīm, ko sasauca Pasaules Veselības organizācija. Viņi nonāca pie slēdziena, ka pasīvā smēķēšana ir kancerogēna un citu smēķētāju dūmu ieelpošana palielina plaušu vēža risku nesmēķētājiem par 25-30% – diezgan satriecošs skaitlis.

Nav šaubu, ka cilvēkiem savās darbavietās un slēgtās sabiedriskās telpās ir tiesības būt aizsargātiem no citu smēķētāju dūmiem. Atceraties, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir nesmēķētāji. Labākais, kā atrisināt šo problēmu, ir ieviest visaptverošu smēķēšanas ierobežošanas regulējumu dalībvalsts līmenī, ietverot aizliegumu smēķēt visās slēgtās sabiedriskās vietās un darba vietās.

Tāpēc es nepiekrītu Florenz kunga ierosinātajam grozījumam ierobežotiem izņēmumiem. Visi izņēmumi jāsamazina līdz minimumam.

Tāpat es nepiekrītu viņa ierosinātajam grozījumam Nr. 2, ark o atceļ priekšlikumu grozīt Pamatdirektīvu par drošību un veselību darba vietā, kas pieprasa visiem darbiniekiem nodrošināt no smēķēšanas brīvu darbavietu. Darba devēju pienākums ir aizsargāt darbinieku veselību. Turklāt, es iebilstu jebkādam ierosinājumam, ka izņēmumi jāgarantē krogiem un bāriem, kur netiek pasniegts ēdiens. Ta sir ne tikai kaitīgi darbiniekiem, bet tas radīs arī nevienlīdzību veselības jomā. Piemēram, AK krogi, kuros nepasniedz ēdienu, ir puse no visiem krogiem graustu rajonos, salīdzinājumā ar vienu ceturto daļu pārtikušākajās teritorijās.

Es domāju, ka izšķiroši ir arī pasākumi, kas brīdina par smēķēšanas bīstamību. Lielāki un spilgtāki brīdinājuma attēli ir daļa no šiem pasākumiem un tāpēc es nevaru atbalstīt 6. grozījumu, ar ko dzēš 16. punktu, kas attiecas uz šiem attēliem.

Es domāju, ka mēs visi piekritīsim, ka mums jārīkojas, lai palīdzētu atturēt jauniešus no smēķēšanas. Jo jaunākā vecumā jaunieši sāk smēķēt, jo grūtāk to ir pārtraukt vēlāk dzīvē. Tāpēc es mudinātu atbalstīt ziņojuma 4. punktu, kura mērķis ir līdz 2025. gadam samazināt smēķēšanu jauniešu vidū par 50%, un noraidīt Florenz kunga ierosināto grozījumu, kurā aicināts šo punktu dzēst.

Smēķēšana izraisa lielas veselības problēmas iedzīvotāju vidū, gan smēķētājiem, gan nesmēķētājiem, un es zinu, ka dažiem kolēģiem šķiet, ka košļājamā tabaka ir labāka alternatīva. Tomēr es nevaru atbalstīt pasākumus, kas veicinās košļājamās tabakas plašāku izplatību, jo ar to saistās citas veselības problēmas, tostarp mutes vēzis. Nav nekādas jēgas nomainīt vienu veselībai bīstamu ieradumu ar citu.

Visbeidzot, ja mēs nopietni vēlamies uzlabot mūsu pilsoņu veselību, mums jāmudina dalībvalstis īstenot nepieciešamos pasākumus, lai nesmēķējoša Eiropa kļūtu par realitāti. Vai es varētu ierosināt, ka labs iesākums mums būtu ieviest aizliegumu mūsu Parlamenta ēkā?

  Jules Maaten, ALDE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas Zaļās grāmatas un Florenz kunga ziņojuma termiņi ir teicami. Eiropas Savienībai bija pēdējais laiks pievērsties tabakas jautājumam, jo pārāk ilgi ir klusēts par šo jautājumu.

Florenz ziņojums pienācīgi vērš uzmanību uz jauniešu smēķēšanas problēmu un pasīvās smēķēšanas kaitīgumu darba vietās, sabiedriskās ēkās un ēdināšanas iestādēs. Kas attiecas uz jauniešu jautājumu, pētījumi ir parādījuši, ka 90% smēķētāju ir sākuši smēķēt agrā vecumā, jaunāki par 18 gadiem. Es esmu ļoti apmierināts ar Florenz ziņojuma ambiciozajiem mērķiem samazināt smēķēšanu šajā vecuma grupā. Galu galā, jaunieši ir ļoti uzņēmīgi pret savu līdzbiedru ietekmi un, turklāt, šajā grupā kaitīgā ietekme uz veselību ir lielāka.

Tāpēc es ceru, ka dalībvalstis – kuras, protams, domā, ka tās pašas var visu izdarīt vislabāk un ka nekādā gadījumā mums nevajag pārāk iejaukties – reaģēs uz šīs iestādes aicinājumu līdz 2025. gadam censties samazināt uz pusi smēķēšanas kaitīgo ietekmi jauniešu vidū, tā, lai tās veic reālu darbību, savstarpēji vienojoties to panākt.

Kas attiecas uz pasīvo smēķēšanu un vispārējo smēķēšanas aizliegumu, ciešs liberāls princips ir, ka viena personiskā brīvība beidzas tur, kur otra sākas – un kas vēl skaidrāk ilustrē šo principu, nekā nevēlēšanās ciest no pasīvās smēķēšanas? Pasīvā smēķēšana ļoti kaitīgi ietekmē sabiedrības veselību un rada izdevumus Eiropas ekonomikai. Katru gadu vairāk nekā 79 000 pieaugušo ES dalībvalstīs mirst pasīvās smēķēšanas rezultātā, un ir pierādījumi, ka 2002. gadā darba vietās bija 7 000 nāves gadījumu, kuru cēlonis bija pasīvā smēķēšana, bet mājās šādu nāves gadījumu no pasīvās smēķēšanas bija 72 000.

Protams, plaša pieredze par šāda veida smēķēšanas aizliegumu ir jau iegūta tādās valstīs kā Īrija, Skotija un Itālija, un visa šī pieredze patiešām ir pozitīva. Atsauksmes no šīm valstīm – tostarp no ļaudīm, kas bija ļoti skeptiski par šāda veida pasākumu – ir galu galā pozitīvas. Tādējādi ir vilinoši izdot šādu smēķēšanas aizliegumu arī Eiropas līmenī.

Nesen Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošības komitejā šajā ēkā tika nolemts nepieļaut smēķēšanas aizliegumu tajā laikā, tā vietā ļaujot par šādiem pasākumiem lemt dalībvalstīm. Es domāju, ka tas ir pareizs lēmums, tā kā tāds strīdīgs lēmums patlaban pilsoņiem būtu jāsaņem pēc iespējas lokālākā līmenī – tas ir, dalībvalsts vai reģionālā līmenī. Tāpēc aicinājums no to dalībvalstu puses, kuras jau ir ieviesušas smēķēšanas aizliegumu, brīvprātīgi parakstot Eiropas hartu, lai ieviestu lielāku skaidrību patērētājiem, satriec mani kā vislielākais panākums, kāds šobrīd iespējams. evel. Therefore, the call on the part of those Member.

Kas ir ārkārtīgi labi – un šajā sakarā es slavēju Komisāru par viņa Zaļo grāmatu – ir šīs diskusijas veicināšana, kas neapstrīdami notika. Šis jautājums ir dienaskārtībā visās dalībvalstīs.

Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos teikt dažas noslēdzošas piezīmes attiecībā uz Tabakas produktu Direktīvu. Florenz ziņojums arī paredz šīs Direktīvas pārskatīšanu. Es atbalstu visu, kas ziņojumā teikts par ilustrētajiem attēliem uz cigarešu paciņām. Ir traģiski, ka tik maz dalībvalstu ir tos izmantojušas un personiski es būtu par tiesisku aktu pieņemšanu šajā sakarībā. Turklāt, jābūt iespējams izmantot šos brīdinājumus arī citādos veidos, piemēram, uz informācijas lapiņām, kā atmest smēķēšanu, kādas ir Kanādā; šī pieredze ir bijusi pozitīva, un tā mani satriec kā teicama ideja.

  Hiltrud Breyer, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, dāmas un kungi, es vēlētos apsveikt Florenz kungu dzimšanas dienā, lai gan novēloti.

Mēs zinām, ka smēķēšana nogalina. Katru gadu tās dēļ mirst 650 000 cilvēku, un turklāt 79 000 pieaugušo mirst pasīvās smēķēšanas dēļ. Mūs iepriecina Komisijas izrādītā enerģija un pārliecība šajā jautājumā, kā arī gandarī tas, ka Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošības komiteja ir izstrādājusi skaidrus, stingrus priekšlikumus. Arī lielāka daļa pilsoņu ir mūsu pusē. Gandrīz 70% no viņiem nesmēķē, lielākā daļa smēķējošo vēlas atmest, un Eirobarometrs ir skaidri parādījis, ka 86% no aptaujātajiem vēlas smēķēšanas aizliegumu darba vietās, kamēr 84% ir par aizliegumu smēķēt telpās, bet 77% vēlas, lai vispār netiktu smēķēts restorānos.

Tāpēc mēs esam ļoti nobažījušies par referenta ierosinātajiem grozījumiem, jo 3. grozījums nozīmētu šī mūsu komitejas ziņojuma stingrās nostājas noteiktu mīkstināšanu. Pamatā tas nozīmē aizliegumu, pieļaujot izņēmumus, un mēs visi zinām, kas notiek ar izņēmumiem – tie drīz vien pārvēršas par likumu. Ņemsim, piemēram, Vāciju, kur mēs redzējām, ka šāds progress tika panākts, pateicoties Briseles noteikumiem un debatēm Eiropas līmenī. Tas būtu liktenīgi ES, ja tiktu pārtraukts aizstāvēt patērētāju intereses veselības aizsardzības jomā un mēs to nepamanītu.

Tāpēc es ceru, ka mēs rīt noraidīsim 3. grozījumu un iestāsimies par stingru Eiropas veselības aizsardzību, lai visbeidzot mēs panāktu no smēķēšanas brīvu zonu visā Eiropā.

  Jens Holm, GUE/NGL grupas vārdā. – (SV) Paldies. 650 000 cilvēku katru gadu mirst no smēķēšanas un 80 000 cilvēku katru gadu mirst no pasīvās smēķēšanas ES vien. Šī bēdīgā statistika mums skaidri parāda, ka mums jādara viss, lai apkarotu smēķēšanu. Karl-Heinz Florenz ir ierosinājis vairākus labus rīcības priekšlikumus, piemēram, ieviest stingrāku pašreizējo likumdošanu, biedējošus uzrakstus uz cigarešu paciņām, pasākumus, kas atturētu jauniešus sākt smēķēt, pasākumus, kas palīdzētu tiem smēķētājiem, kas vēlas atbrīvoties no atkarības un vispārējus pasākumus dalībvalstīm smēķēšanas apkarošanā. Tā ir laba lieta. Tomēr es esmu pret to, ka vairāk varas tiek nodots ES sabiedrības veselības jomā, jo īpaši, ja dalībvalstis jau dara labu darbu.

Smēķēšanas aizliegums krogos ir labs piemērs. Vismaz desmit ES valstīs jau ir smēķēšanas aizliegums dažādās formās restorānos un krogos. Tas sākās Īrijā 2004. gadā un drīz vien izplatījās Zviedrijā, Itālijā, Somijā, Maltā, Beļģijā un citur. Vēl vairāk ir uz šī ceļa. Vai mums tagad vajadzētu apturēt šo procesu, kur ir labi piemēri, un gaidīt ES centrālos tiesību aktus? Nē, es nedomāju, bet lai labie piemēri turpina izplatīties. Es atzīmēju, ka šajā ziņojumā Florenz kungs raksta, ka viņš vēlas aicināt visas dalībvalstis ieviest neierobežotu smēķēšanas aizliegumu. Ta sir labi, ja to skaidro tā, ka mums nav vajadzīgs apkārtceļš caur Eiropas Komisiju, bet tomēr ir risks, ka to varētu atbīdīt lobētāji no tabakas industrijas.

Nobeigumā, vai galu galā nepastāv briesmas, ka ar vienu roku mēs dodam, bet ar otru ņemam atpakaļ? Mēs mudinām cilvēkus atmest smēķēšanu, kamēr tajā pašā laikā EU turpina subsidēt tabakas ražošanu vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā katru gadu. Šīs subsīdijas acīmredzami jāatceļ. Cik vien iespējams drīz!

  Koenraad Dillen, ITS grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es neatkārtošos – četras minūtes runai ir pārāk dārgs laiks – izņemot to, ka es tāpat kā citi runātāji es atzinīgi vērtēju šī rezolūcijas priekšlikuma plašos mērogus. Var tikai apsveikt ierosinājumus par inforācijas programmām un aizsardzības pasākumiem, lai nākamajos gados samazinātu gados jaunu smēķētāju skaitu. Tas attiecas arī uz nāvi no tabakas lietošanas, kā arī citās jomās, tas attiecas uz nāvi no ceļu negadījumiem un alkohola lietošanas. Līdz šim punktam es pievienojos vairākumam. Tomēr tajā pašā laikā mums jābūt saprātīgiem.

Tāpat, kā mēs neapturēsim satiksmi letālu nelaimes gadījumu dēļ vai indīgo izmešu dēļ, vai neaizliegsim vīnu un alu, jo daži politiķi cieš no aknu cirozes, tāpat arī tabakas nozarē mums jāļauj, lai valda veselais saprāts un nekādā gadījumā ne liekulība. Es iedomājos par saviem zaļajiem apustuļiem manā valstī, piemēram, kuri ķengā tabaku, bet kas pirms pāris gadiem legalizēja vieglās narkotikas. Dāmas un kungi, ir vairākas būtiskas piebildes šim ziņojumam.

Principā, jāturpina stratēģija, ka šajā jomā nav nepieciešamas nekādas pārnacionālas regulas. Eiropai reizi par visām reizēm jāievēro subsidiaritātes princips, ja tā vēlas samierināšanos ar saviem pilsoņiem. Minēšu piemēru, pirms pāris gadiem Eiropas direktīva noteica, ka tabakas izstrādājumi arī jāmarķē – tas viss ir labi, bet pēkšņi galvu pacēla birokrātija. Etiķetei jāaizņem 30% no paciņas laukuma; 35% ja uzraksti ir divās valodās. Tekstam jābūt ar melniem burtiem, ar melnu svītru, kuras minimālais platums ir 3 mm un maksimālais 4 mm, burtu veidam jābūt Helvetica, un tā tālāk un tā joprojām. Eiropa vēlas diktēt visu, un neviens nesaprot, no kurienes rodas vispārējās sabiedrības atbilstīgā neapmierinātība.

Otrkārt, dāmas un kungi, valda liekulība attiecībā uz subsīdijām tabakas ražotājiem zemniekiem, tās tikai nesen, pagājušajā gadā sasniedza 900 miljonus eiro gadā. Tagad tās ir samazinātas uz 300 miljoniem eiro, bet joprojām ir vairākas reizes lielākas nekā summa, kas novirzīta inrofmācijai, kas mudina jauniešus atmest smēķēšanu. Var vilkt paralēles arī ar mūsu dalībvalstīm: Briselē cigarešu paciņa tagad maksā 4,30 eiro, no šīs summas 3,30 eiro kā akcīzes nodokli saņem Beļģijas valsts, kas tērē dažus miljonus pret tabakas informācijas programmām. Miljardiem eiro gadā akcīzes nodokļu varētu kalpot ārstniecības izdevumiem, lai apkarotu plaušu vēzi. Piedodiet manu cinismu.

Tomēr, ko lai mēs darām? Atteikties no subsīdijām un atņemt mūsu Eiropas zemniekiem priekšrocības, importējot tabakas izstrādājumus no ārvalstīm? Arī uz šiem jautājumiem jāatbild, ja gribam ieslīgt retoriskā lirismā; citādi mēs pūšam miglu mūsu pilsoņu acīs. Diemžēl, es uz šiem jautājumiem neredzu atbildes.

Visbeidzot, dāmas un kungi, nepārcentīsimies, jo didaktika reizēm man šķebina. Patiesībā, tas viss man uzdzen drebuļus. No smēķēšanas brīva Eiropa. Kādi skaisti vārdi. Kāds puritānisms. Grēcinieki jāsoda. Sargāsimies plaši nosodīt 30% iedzīvotāju, kuri smēķē. Nekļūsim par pret tabakas ajatolām, kā Francijas Sociālo lietu ministrs reiz mani lūdza. Beigsim iejusties amerikāņu situācijā.

Kalifornijā ir daži, kas grib panākt smēķēšanas aizliegumu arī iedzīvotāju pašu mājās, sākot ar 2009. Jūs tikai iedomājieties! Kā viņi domā to panākt? Ar desantnieku un informatoru palīdzību? Obligātajiem tabakas dūmu detektoriem visās mājās? Vai tādam piemēram mēs gribam sekot? Vai mēs iesim viņu pēdās? Vai mēs gatavojamies aizliegt lasīt Simenonu tāpēc, ka inspektors Megrē ar savu pīpi ir slikts piemērs jaunatnei?

Paliksim saprātīgi. Daudzās Eiropas valstīs – piemēram, Itālijā, Francijā, Skandināvijas valstīs un arī manā zemē – smēķēšana ir aizliegta veikalos un restorānos jau sen, un tas arī ir labi. Tam nebija vajadzīga Eiropa. Lai dzīvo brīvība, es saku. Ļausim tiem restorānu vadītājiem, kas to vēlas, iekārtot klientiem nelielu telpu, kur tie var šad tad izbaudīt labu cigāru pēc kafijas tases vai glāzītes konjaka. Bet kas to zina – varbūt, ka kafija arī tiks aizliegta rītdienas Eiropā, jo kofeīns arī ir narkotiska viela. Iespējams, ka vislabāk būtu, ja Komisija noliktu cilvēkus uz maizes un ūdens.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, bez smēķētājiem, kurus apdraud smēķēšanas kaitīgums, viņiem blakus ir miljoniem eiropiešu. Eiropas atbrīvošana no tabakas dūmiem un pasīvās smēķēšanas nepieļaušana ir Eiropas Savienības vides un sabiedrības veselības politikas divi izšķiroši uzdevumi. Dalībvalstis ir paudušas savu apņemšanos šī mērķa izpildē arī, parakstot starptautisku likumu, ka visas Savienības dalībvalstis, izņemot Itāliju un Čehijas republiku WHO Pamatkonvencijā atzīst pilsoņu aizsardzību no tabakas dūmiem kā pamattiesību. Šī tiesība ir efektīvi jāaizsargā.

Komisijas piedāvātajā izvēlē status quo saglabāšana nav dzīvotspējīga iespēja. Brīvprātīgie pasākumi nav bijuši sekmīgi, lai aizsargātu iedzīvotājus no tabakas dūmiem. Es arī vēlētos pateikties referentam par saistošu tiesisku līdzekļu izvirzīšanu, lai visefektīvāk risinātu šo problēmu.

Mums jo īpaši jāaizsargā divas grupas: bērni un jaunieši un strādājošie. Tomēr mēs nevaram pieņemt vienkārši jebkādus noteikumus. Mums jāievēro racionālas robežas, kā pieklājas, izmantojot pilnvaras, kādas mums ir ES. Tabakas izstrādājumu pārdošanas aizlieguma jaunākiem par 18 gadiem atbalstīšana, kas tiek piemērota visā ES teritorijā, ir pavisam cits jautājums, nekā smēķēšanas ierobežošana privātajās automašīnās mazgadīgo klātbūtnē. Šajā gadījumā es drīzāk apelētu pie vecāku sirdsapziņas un diskrētuma. Nelieciet saviem bērniem elpot indīgu gaisu. Likumu izstrādātājiem vajadzētu uzmanīties, cenšoties pieprasīt ievērot likumus, kurus praktiski nav iespējams uzraudzīt.

Jāuzsver arī profilaktiskā darba un dažādu kampaņu nepieciešamība. Lai gan strādājošo aizsardzībā absolūti būtiski ir, lai aizliegums būtu spēkā visās dalībvalstīs.

Es vēlētos arī izvirzīt jautājumu par ražotāja atbildību. Tabakas izstrādājumu direktīva ir jāmaina, iekļaujot ražotāja atbildību, ja tabakas patēriņa rezultātā tiek finansēti veselības aprūpes izdevumi. Smēķēšana neattiecas tikai uz smēķētājiem, jo izmaksas simtiem miljardu eiro apmērā, ko sabiedrība maksā par tabakas patēriņa rezultātiem, jāsedz lielākajai daļai iedzīvotāju, kas nesmēķē. Likt cilvēkiem justies vainīgiem nepalīdz nevienam un tā turklāt ir slikta politika, bet fakti ir jākonstatē. Smēķēšana izmaksā pārāk dārgi, tā maksā dzīvības.

  Gyula Hegyi (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, kā jau tika teikts, katru gadu 65 000 iedzīvotāju Eiropā mirst no ar smēķēšanu saistītām slimībām. Arī pasīvās smēķēšanas upuru skaits ir traģiski liels – apmēram 80 000 Eiropas pilsoņu katru dienu mirst citu sliktā ieraduma dēļ. Tāpēc jāapsveic pilnīgs smēķēšanas aizliegums darba vietās un citās sabiedriskās vietās.

Mūsu ilgā cīņa pret smēķēšanu nav bijusi nesekmīga. Pirms desmit vai divdesmit gadiem bija dabiski, ka cilvēki smēķēja gandrīz visur: sanāksmju laikā un dažās valstīs pat autobusos. Tagad to uzskata gandrīz vai par agresīvu rīcību, ja kāds aizdedzina cigareti sabiedrisku notikumu laikā. Pretsmēķēšanas kampaņas panākumi ir parādījuši, ka starptautiskie uzņēmumi, piemēram, tabakas ražošanas sabiedrības, ir nesagraujamas. Ja mums ir skaidri mērķi vides un veselības aizsardzībai un mēs varam mobilizēt sabiedrību, MVU un politiķus, neaizmirstot labus advokātus, mēs soli pa solim varam sasniegt savus mērķus. Šis ziņojums ir pareizais solis pareizajā virzienā. Mums, protams, jāmin, ka mēs cīnāmies pret smēķēšanu, nevis smēķētājiem.

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, šis rezolūcijas priekšlikums ir līdzsvarots, precīzs un visaptverošs, un referents Florenz kungs ir pelnījis patiesu mūsu atzinību par savu darbu.

Es varu kritizēt šo rezolūciju vienīgi par to, ka tā nāk pārāk vēlu. Šajā ziņojumā ietvertie atbalstošie zinātniskie pierādījumi un politikas izvēles neapstrīdamā nepieciešamība bija mums visiem skaidra jau daudzus gadus. Tas, protams, ir skumji, ka ievērojama progresa panākšanas novēlošana Eiropas atbrīvošanā no tabakas dūmiem ir bijusi par cēloni nāvei tūkstošiem ES pilsoņu, kuru cēloni varēja novērst.

Kam būtu jāatbild par šo cilvēku dzīvību masveida upuri? Es nosaukšu tikai divas galvenās puses, lai kauninātu tās, lai gan ne pietiekami drastiskā veidā.

Pirmkārt, tā ir tabakas industrija. Tā ir tērējusi miljoniem eiro melu un dezinformācijas kampaņām. Tā ir manipulējusi ar masu saziņas līdzekļiem, politiķiem un pat zinātniekiem, lai iegūtu vairāk laika, un to tā ir darījusi tikai un vienīgi finansiāla labuma dēļ, pilnībā apzinoties, ka uz spēles ir tūkstošiem dzīvību.

Otrkārt, daudzu ES dalībvalstu valdības un dažas politiskās partijas. Tās ir klanījušās tabakas baronu varas un ietekmes priekšā un turpinājušas atturēties no efektīvu pasākumu pieņemšanas, lai aizsargātu savus pilsoņus pret smēķēšanas mēri. Tikuši apspiesti pat tādi vienkārši pasākumi kā tabakas nodokļa palielināšana un smēķēšanas netikuma brīvas pielietošanas plaša ierobežošana.

Es atbalstu vairākuma balsojumu par šo rezolūciju un mudinu jūs neaizmirst to nicināmo uzvedību, kas apzinīgi pakļāva tik daudzu dzīvības traģiskam iznākumam ar tabaku saistītu slimību rezultātā.

SĒDI VADA: M. MAURO
priekšsēdētāja vietnieks

  Carl Schlyter (Verts/ALE). - (SV) Karl-Heinz, apsveicu 60. dzimšanas dienā! Priecājos, redzot, ka tu esi tikpat dzīvespriecīgs kā jaunais Karl-Heinz. Labākā dāvana, ko PPE-DE grupa varētu pasniegt Karl-Heinz, būtu ļaut viņam likvidēt vājās vietas viņa paša ziņojumā, ar kuru viņš mūs iepazīstināja. Manuprāt, ziņojumā ir svarīgi minēt piedevas. Mēs jau ilgi lūdzam tiesību aktus. Kaitīgajām piedevām ir jāpazūd, un tas ir negods, ka informācija ir tik trūcīga. Tādēļ mēs tagad gaidām drīzu priekšlikumu no Komisijas, lai atbrīvotos no šīm briesmīgajām piedevām, kas padara cigaretes vēl sliktākas.

Mums visiem ir dabiskas tiesības izvairīties no smēķēšanas mūsu darbavietās, tāpat kā bērniem ir dabiskas tiesības izvairīties no smēķēšanas viņu rotaļu laukumos. Parlamentam ir pilnīga taisnība, kad tas aicina dalībvalstis risināt šo problēmu. Ja jūs paturat bērnus tepat mūsu restorāna kāpņu telpā, viņi smaržo pēc dūmiem vēl pusstundu pēc tam. Es gribu atgādināt vēl vienu aspektu, kas parādījās šajās debatēs. Katrā uzticamā tabakas politikā ir jāiekļauj visu subsīdiju pakāpeniska pārtraukšana, un mums ir jānodrošina, lai mūsu sabiedrības ar spēcīgu mārketingu nekaitē šim darbam jaunattīstības valstīs. Paldies!

  Bogusław Sonik (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Kā liecina statistika, aptuveni 30 % iedzīvotāju joprojām diendienā stiepj roku pēc cigaretes. Es bez iebildumiem piekrītu, ka nesmēķētāji ir jāaizsargā pret nikotīna dūmu ieelpošanas kaitīgajām sekām. Taču es nevaru piekrist ziņojumā ierosinātajām jakobīņu metodēm. Mēs nevaram izveidot smēķētāju apspiešanas politiku, kas saistīta ar viņu pilsonisko brīvību ierobežošanu.

Es uzskatu, ka mums jāliek uzsvars uz plašas sabiedrības izglītošanu un jāregulē tirdzniecības cena, paaugstinot nodokļus, jo zinātniski pētījumi liecina, ka tas var būt efektīvs ierocis cīņā pret tabakas atkarību. Nav apstrīdams punkts, kurā ierosināts smēķēšanas aizliegums darba vietā. Tomēr es domāju, ka tas ir jāpaplašina, pievienojot papildinājumu, kas garantē to, ka katram uzņēmumam ir jānodrošina tuvumā vieta smēķētājiem, kur viņi var smēķēt, nekaitējot citiem. Pašreizējos apstākļos šī telpa nedrīkst būt vienkārši mākslīga un bezjēdzīga veselības veicināšanas manifestācija; tai ir jābūt efektīvai rīcībai.

Man dotajā laikā es gribētu pievērsties citai problēmai, kuras cēlonis meklējams nikotīna apkarošanas politikā, ko īsteno daudzas valdības, proti, viltotu tabakas izstrādājumu kontrabandas pieaugums, jo to lielākā pievilcība ir lētums, salīdzinot ar oriģinālo izstrādājumu. Pašlaik tas ir viens no ienesīgākajiem kontrabandistu ienākumu avotiem.

Lūdzu, atcerieties, ka šos izstrādājumus pārdod mūsu veikalos mūsu iedzīvotājiem. Tie, kuri ir ķērušies pie šādu izstrādājumu pārdošanas, nevilcināsies pārdot tos arī nepilngadīgajiem. Tādēļ, veidojot nikotīna apkarošanas politiku, mums ir jāizpēta šī problēma no daudziem aspektiem, lai nodrošinātu to, ka mūsu izveidotā tiesiskā realitāte sniedz efektīvu palīdzību ar nikotīna izstrādājumu lietošanu saistīto problēmu risināšanā.

  Karin Scheele (PSE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs! Arī es gribētu pievienot savus apsveikumus referentam. Manas galvenās rūpes ir darba ņēmēju aizsardzība. Es pievienojos visiem deputātiem, kuri grib, lai dalībvalstis ātri reaģē, un to mēs darām ar šo rezolūciju. Līdzšinējie rezultāti liecina, kad tas ir iedarbojies dažās dalībvalstīs, tikai ne manējā.

Runājot par darba ņēmēju aizsardzību, rodas jautājums, kādus pasākumus var īstenot Eiropas Komisija, lai novērstu pirmās un otrās šķiras iedzīvotāju rašanos? Kā dalībvalstis līdz šim ir reaģējušas uz šo diskusiju? Vai tās izvirza darba ņēmēju aizsardzību Eiropas līmenī un īsteno tādas darbības un pasākumus kā smēķēšanas aizliegums restorānos, kafejnīcās un bāros? Daudzi no mums attiecas pret šo jautājumu no personīgās pieredzes viedokļa, un mēs bieži aizmirstam, ka mums ir jādomā par darba ņēmējiem, kuriem ir jāstrādā šajos apstākļos.

  Holger Krahmer (ALDE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es uzskatu, ka mēs nedrīkstam pārspīlēti pielietot ES varu ne tikai attiecībā uz nesmēķētāju aizsardzību, bet arī citos jautājumos. Par ko mēs īsti runājam? Bez šaubām, runa ir par diskusijas ierosināšanu par Eiropu, kas ir iespējami brīva no tabakas dūmiem, nevis par krusta karu pret cilvēkiem, kuri patērē Eiropā likumīgi atļautu produktu. Tomēr daži izteikumi šajā diskusijā un daudzi grozījumi man izklausās pēc ticības kara nevis pēc debatēm, kādas, manuprāt, būtu šeit piemērotas.

Tādā pašā veidā ziņojumā izteikts apgalvojums, ka šai politikai ir jārada tāda vide, kurā smēķēšanu vairs neuzskata par normālu. Nedomāju, ka politiķu uzdevums ir mācīt cilvēkus uzvesties vai noteikt, kas cilvēkiem jādomā. Mēs nedrīkstam pārspīlēt attiecībā uz jautājumu, kas ES ir un kas nav jāregulē.

Mūsu kompetencē nav nedz noteikumi par atsevišķu dalībvalstu nodokļu sistēmu izveidi, nedz vispārēji smēķēšanas aizliegumi. Dalībvalstis vienkārši nav piešķīrušas mums šādas pilnvaras. Kaut gan Eiropā pastāv nesmēķēšanas tendence, manuprāt, izmantot šo tendenci, lai pieņemtu pārspīlētus noteikumus un peldētu līdzi sabiedrības piekrišanas straumei, ir slikts stils. Mēs šeit runājam gandrīz tikai par aizliegumiem. Aizliegumi parasti tikai palielina aizliegtā pievilcību it īpaši jauniem cilvēkiem – grupai, par kuru mums ir īpašas bažas.

Tā vietā mums vajadzētu vērst enerģiju un naudu, lai izglītotu cilvēkus par tabakas patēriņa kaitīgajām sekām, pieejot katrai grupai cik vien iespējams individuāli. Tas ir vienīgais veids, kā likt cilvēkiem ilgtermiņā pieņemt gudrus lēmumus.

  Anja Weisgerber (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Statistika par smēķēšanas sekām komentārus neprasa. Florenz kungs tiešām nenoguris norāda, ka 650 000 nāves gadījumu aktīvas smēķēšanas rezultātā un 80 000 nāves gadījumu pasīvas smēķēšanas rezultātā katru gadu izmaksā mūsu veselības aizsardzības sistēmai EUR 50 miljonus. Parlamenta deputātiem nevajadzētu apspriest nesmēķētāju efektīvu aizsardzību. Tādēļ mēs diskutējam nevis par to „vai” ir jāaizsargā nesmēķētāji, bet par to, „kā” tas jādara.

Eiropā pastāv vairāki atšķirīgi nesmēķētāju aizsardzības modeļi. Dažas valstis, piemēram, Zviedrija un Īrija ir noteikušas stigru smēķēšanas aizliegumu restorānos, kafejnīcās, bāros un sabiedriskās ēkās; citas ir piešķīrušas nelielus izņēmumus. Mums ir jārespektē šie atšķirīgie modeļi. Tādēļ principā es domāju, ka nesmēķētāju aizsardzība ir dalībvalstu kompetence.

Referents ierosina, lai Eiropa iejaucas gadījumā, ja dalībvalstis nenodrošina nesmēķētāju efektīvu aizsardzību darba vietā. Tomēr tad, ja šie noteikumi tiek pārkāpti, es atbalstu ES palikšanu tajās robežās, kādas tai piešķirtas saskaņā ar noteikumiem par veselību un drošību darba vietā.

Es atbalstu arī dalībvalstīs pastāvošo noteikumu atzīšanu. Ir jāsaglabā jau funkcionējošie, esošie dalībvalstu noteikumi nesmēķētāju aizsardzībai. Tās dalībvalstis, kuras jau ir izvirzījušās tālu priekšgalā, ir jāapbalvo; mums ir jāatzīst viņu īstenotie centieni. Katrā atsevišķā gadījumā mums ir jāņem vērā un jāpieņem nacionālās atšķirības un reģionālās īpatnības.

Turklāt mums joprojām ir jānodrošina pietiekama īpašā aizsardzība bērniem, jauniešiem un nesmēķētājiem. Mēs negribam mazināt nesmēķētāju aizsardzību. Tas nodrošinās augsta līmeņa veselības aizsardzību, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu un dalībvalstu reģionālās atšķirības.

  Catherine Stihler (PSE). - Priekšsēdētāja kungs! Es silti apveicu Florenz kunga ziņojumu. Es noteikti atbalstu smēķēšanas aizliegumu sabiedriskās vietās, lai aizsargātu sabiedrības veselību un novērstu briesmas, ko rada pasīvā smēķēšana.

Mani iepriecināja tas, ka 2006. gada martā Skotija uzsāka smēķēšanas aizlieguma īstenošanu AK, un es priecājos, ka tagad smēķēšana ir aizliegta Anglijā, Velsā un Ziemeļīrijā.

Skotijas aizliegums jau kādu laiku darbojas, mums ir pierādījumi par tā ietekmi uz veselību. Skotijas nesenie skaitļi liecina, ka kopš smēķēšanas aizlieguma ieviešanas slimnīcās par 20 % ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri tajās nokļūst sirdslēkmes dēļ.

Mēs turpinām paaugstināt zināšanas par smēķēšanas izraisītajiem apdraudējumiem veselībai. Tādēļ 2007. gada 14. novembrī es iesniegšu Eiropas Parlamentam rakstisku deklarāciju, aicinot paplašināt hroniskās plaušu obstruktīvās saslimšanas pētniecību un piešķirt tai līdzekļus. Hroniskā plaušu obstruktīvā saslimšana ir parasta un dārga plaušu slimība, kuras tālākā stadija ir hronisks elpas trūkums. Tā ir nepietiekami ievērota, nepietiekami diagnosticēta un nepietiekami ārstēta slimība, kuru atstājuši novārtā veselība aprūpes sniedzēji un sabiedrība. Hroniskās plaušu obstruktīvā saslimšanas pieaugums ir padara vēl jo svarīgāku visaptverošas pretsmēķēšanas politikas īstenošanu ES un Florenz kunga ziņojuma pieņemšanu.

  Christofer Fjellner (PPE-DE). - (SV) Liels paldies! Es gribētu sākt ar to, ka es tiešām skeptiski izturos pret ideju aizliegt smēķēšanu sabiedriskās vietās visā Eiropas Savienībā. Pat tiem, kuri atbalsta šāda veida smēķēšanas aizliegumu, ir jāredz problēma, ja mēs to darām ES līmenī. Galu galā, tādi lēmumi ir pretrunīgi. Ja iedzīvotāji uzzinās, ka tas nāk no Briseles, ka šos lēmumus īsteno kāds, kurš nav tieši iesaistīts, manuprāt, opozīcija palielināsies.

Taču ir lietas, kuras mēs šeit, ES, varam paveikt, lai mazinātu tabakas dūmu radītos kaitējumus visā Eiropā. Piemēram, mēs varam atcelt ES noteikto neizprotamo aizliegumu zviedru zelējamajai tabakai. Es šeit atgriežos muļķīgā stūrgalvībā, lai izmantotu iespēju pastāstīt par Zviedrijas pieredzi. Mums ir zemākais smēķētāju procents visā Eiropā, mums ir zemākais visu tabakas izraisīto slimību procents visā Eiropā, bet zināt ko? Neraugoties uz to, mums ir aptuveni tāds pats tabakas patēriņš kā visur citur Eiropā, bet mēs lietojam zelējamo tabaku nevis cigaretes. Patiesība ir tāda, ka tad, ja pārējā Eiropa aizstātu cigaretes ar zelējamo tabaku tādā pašā mērā, kā mēs to esam izdarījuši Zviedrijā, 200 000 Eiropiešu ik gadus nesaslimtu ar plaušu vēzi. Tādēļ es domāju, ka ir amorāli turēt mūsu acis ciet.

Diemžēl Komisijas apsvērumi šķiet tieši pretēji. Šodien Komisija lika Ālandu salām samaksāt SEK 20 miljonu sodanaudu par nepietiekami efektīvu zelējamās tabakas aizlieguma īstenošanu. Turklāt zelējamā tabaka ir Ālandu salu tradicionāls izstrādājums, kas arī tur ir aizstājis cigaretes un izglābis dzīvības. Bet Komisija to dara un tai pietiek nekaunības apgalvot, ka tai ri labi nodomi, un atsaukties uz bažām par Ālandu iedzīvotāju veselību. Bet mēs esam ar viņiem runājuši, un viņi to laipni noraida. Tādēļ uz Komisijas sirdsapziņas būs smēķēšanas pieaugums Ālandu salās. Tomēr es zinu, ka šeit joprojām ir deputāti, kuri arī ir skeptiski un īsti netic, ka tas varētu būt tik vienkārši, ka statistika nav tiešām tik skaidra, kā es saku. Es gribētu lūgt jūs panākt man pusceļu pretī vismaz vienā jautājumā un balsot par Jules Maaten priekšlikumu novērtēt zelējamās tabakas ietekmi uz veselību. Liksim galdā zinātniski pamatotus faktus turpmākajām debatēm. Esmu pārliecināts, ka tas būs pirmais solis virzībā uz ES neattaisnojamo zelējamās tabakas aizliegumu. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

  Markos Kyprianou, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties deputātiem par ļoti interesantajām debatēm. Bija labi dzirdēt atšķirīgus viedokļus. Man jāsaka, ka esmu ļoti laimīgs, ka vairākums atbalsta smēķēšanas aizliegumus un visus pārējos pasākumus, kas veicina smēķēšanas novēršanu.

Pirmkārt, mēs nedrīkstam aizmirst, ka galvenais mērķis ir aizsargāt jauniešus. Neaizmirstiet, ka visu laiku rodas jaunas idejas. Tagad ir modē reklamēt smēķēšanu jaunām meitenēm kā svara kontroles pasākumu. Tiek lietoti visi līdzekļi, lai popularizētu smēķēšanu, un tādēļ mums reaģējot ir jābūt iztēles bagātiem un vispusīgiem.

Es saprotu, ka dažas dalībvalstis noraidoši izturas pret Komisijas vai Kopienas īstenotiem pasākumiem. Tās saka, ka mums ir jāgaida, kamēr dalībvalstis izspēlēs savu kārti. Kā jau teicu, pašlaik mēs esam pārbaudes procesā un pētām, kādam vajadzētu būt nākamajam solim Eiropas mērogā.

Tomēr man jāsaka, ka, neraugoties uz ļoti uzmundrinošo tendenci – iepriekšējos gados to valstu skaits, kuras noteikušas visaptverošus ierobežojumus, ir ārkārtīgi palielinājies, – jo ilgāk mēs gaidām, lai rīkotos, jo vairāk cilvēku mirst. Mēs to nedrīkstam aizmirst. Tas ir ļoti svarīgs faktors.

Pastāv subsidiaritātes problēma, bet subsidiaritāte nenozīmē rīcību. Arī 152. pants nenozīmē, ka mums vienkārši jāsēž un jāskatās, kā mirst cilvēki. Tas nozīmē, ka mums ir jāpapildina, jāatbalsta, jāmudina un pat jāizdod likumi, ja vajadzīgs. Mums nav tiesiskā pamata – mums par to ir viedoklis. Jautājums ir par politisku lēmumu nevis par tiesisku lēmumu. Pie tā mēs pašlaik strādājam.

Kā jau teicu sākumā, mums ir svarīgi tas, kā mēs varam panākt rezultātus, nevis tiesiskie instrumenti, ar kuru palīdzību mēs to darām. Neaizmirstiet, ka jaunajā Līgumā, kuru saskaņoja tikai pirms divām vai trim dienām, ir īpaši pieminēta Eiropas Savienības iesaiste tabakas jautājumos. Atī tas ir jāpatur prātā.

Komisijas Zaļā grāmata lielākoties attiecas uz vidi bez dūmiem, un debates galvenokārt pievērsās šai jomai. Taču tas ir tikai viens pasākums. Mums ir jāīsteno virkne pasākumu, lai sasniegtu mūsu mērķi. Mums ir vajadzīgs smēķēšanas aizliegums, pie kura es atgriezīšos pēc minūtes; mūsu jau īstenotie reklāmas aizliegumi, brīdinājumi un ilustrētie brīdinājumi, kurus mēs esam uzsākuši; ir vajadzīgas izglītošanas kampaņas.

Tas tiesa, ka tā ir dzīvesveida izvēle un ka cilvēki, iespējams, izdarīs šo izvēli. Taču mums ir jāpalīdz viņiem pieņemt lēmumu, pamatojoties uz patiesiem faktiem, un tādā veidā, kas līdzsvaro tabakas nozares agresīvos mārketinga paņēmienus, kuriem tā tērē miljardiem eiro. Mums ir jāspēj sniegt padomus un izskaidrot cilvēkiem problēmas, un dot tiem arī ierosmi nesmēķēt vai pārtraukt smēķēšanu. Tā ir ļoti svarīga joma.

Attiecībā uz izņēmumiem no smēķēšanas aizlieguma – tie ir labāki nekā vispār nekāds aizliegums. Es to pieņemu. Tomēr patiesība ir tāda, ka tas samazinās pasākumu efektivitāti, kāda būtu vispārējam smēķēšanas aizliegumam, jo tā nav tikai pasīvo smēķētāju aizsardzība, ka jau es teicu, bet arī ierosme smēķētājiem atmest šo paradumu, un tā kavē nesmēķētājus ķerties pie cigaretes. Mēs nedrīkstam tam kaitēt. Nav brīnums, ka arī vairums smēķētāju atbalsta smēķēšanas aizlieguma ieviešanu, jo viņi vēlas smēķēt tad, kad ir to nolēmuši darīt nevis ieelpot kāda cita dūmus.

Šī nav teorētiska diskusija. Es zinu, ka pirms dažiem gadiem pastāvēja bažas, un, tā kā šīs ir jaunas debates, bažas tiek paustas vēl joprojām. Tomēr tagad mums ir zināma pieredze, un mēs zinām, ka tas darbojas, un mēs zinām, ka tas neizraisa smēķēšanu kaut kur citur. Tagad ir samazinājies smēķētāju un ar smēķēšanu saistīto problēmu skaits, un tajā pašā laikā mēs redzam, ka tas nav skāris atsevišķas ekonomikas nozares, par kurām bija bažas. Tagad mēs varam apkopot šo pieredzi un paskaidrot dalībvalstīm – un par šī Parlamenta deputātiem, – kuras negrib atzīt ieguvumus un to efektivitāti.

Attiecībā uz jautājumu par sastāvdaļām un piedevām – mēs pie tā strādājam. Mēs ļoti nopietni ņemam vērā Parlamenta nostāju. Florenz kungs man par to šķendējas jau vairākus gadus. Mēs strādājam pie tā, bet ir vajadzīgs liels darbs, jo sākotnēji pieņemtā direktīva nedarbojās. Tātad tagad mēs cenšamies racionalizēt informācijas sniegšanu, un mēs turpināsim iesaistīto risku novērtējumu.

Attiecībā uz nelikumīgo un neatļauto tirdzniecību mēs strādājam saskaņā ar Pamatkonvenciju par tabakas kontroli, un pašlaik izstrādājam protokolu šīs tirdzniecības kontrolei. Eiropas Savienība šajā ziņā ir ļoti aktīva, un tāda tā būs joprojām.

Es vēlreiz vēlos uzsvērt, ka mēs nevēršamies pret smēķētājiem, un piekrītu tiem, kuri to norādīja. Tieši pretēji, visi šie pasākumi nāks par labu arī smēķētājiem.

Es zinu, ka jautājums par zelējamo tabaku ir delikāts vienai dalībvalstij. Tomēr man vispirms jāsaka, ka Holandes gadījums ir pilnīgi atšķirīgs, jo šī dalībvalsts nelūdza samazināšanu, kā to darīja Zviedrija. Tomēr tajā pašā laikā – un es priecātos plašāk diskutēt par šo jautājumu – zelējamā tabaka nav droša alternatīva. Tā ir tieši tikpat bīstama, jo tā izraisa dažāda vēža formas un cita veida slimības.

Ļoti drīz, nākamā gada sākumā, mums būs visi pierādījumi. Patiesībā es citēju zviedru ekspertus. Tātad tas nav jautājums par pārējo Eiropas Savienības daļu, kas to neizmanto aizspriedumu dēļ. Es citēju zviedru ekspertus. Kuri man parādīja milzīgu kaudzi pierādījumu attiecībā uz to. Zelējamā tabaka nevar izraisīt plaušu vēzi, jo to neieelpo, bet tā iedarbojas un rada problēmas. Tajā pašā laikā nav pierādījumu, ka tā var būt efektīva kā tabakas vai smēķēšanas kontroles pasākums. Tādēļ es šajā jautājumā izturos ļoti noraidoši, un patiesi pastāv šaubas, ka tas ir zinātniski pierādīts.

Tomēr man jāsaka, ka es varu saskatīt milzīgu piepūli no tabakas nozares puses reklamēt zelējamo tabaku, jo tagad šī nozare jūt, ka nesmēķēšanas politika to pārāk apdraud. Mums šajā ziņā ir jābūt piesardzīgiem, jo šī tabaka var radīt citas problēmas, un to var izplatīt un reklamēt ļoti agresīvā komerciālā veidā. Es ļoti negribētu mainīt pašreizējo status quo Eiropas Savienībā, un mums ir Eiropas Kopienu tiesas spriedums, kas mūs šajā ziņā atbalsta.

Nobeigumā es gribētu vēlreiz pateikties visiem deputātiem par šīm ļoti interesantajām debatēm. Es ņemšu vērā tos, kuri atbalsta Komisijas politiku, un tos, kuri iebilst pret to. Ir ļoti svarīgi dzirdēt visus viedokļus. Tuvākajā nākotnē – nākamgad – man būs dziļāka diskusija ar jums ar īpašu Komisijas priekšlikumu, kura pamatā būs šodienas debates.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks trešdien plkst. 12.00.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Zita Gurmai (PSE), rakstiski. – (HU) Smēķēšana ir lielākā sabiedrības veselības problēma, kas ik gadus prasa vairākus simtus tūkstošu upuru, arī nesmēķētājus. Tā kā šī ir pasaules mēroga problēma, tai ir vajadzīga daudzpusīga rīcība, dalībvalstu apņēmība un efektīvi tiesību akti, kas turklāt ir vēl stingrāki. To prasa Eiropas iedzīvotāju veselība.

Bez šaubām, ceļš uz galveno mērķi – Eiropu bez tabakas dūmiem – būs garš un prasīs ārkārtīgas pūles un apņēmību. Tādēļ mums šoreiz ir jāsper šis pirmais solis. Daudzas dalībvalstis ir parādījušas piemēru, kuram mums vajadzētu sekot, rīkojoties pamatoti un efektīvi, lai novērstu pasīvās smēķēšanas draudus. Vienam no nākamajiem soļiem vajadzētu būt divu gadu laikā visā Eiropas Savienībā pilnīgi aizliegt smēķēšanu visās slēgtajās darba vietās, arī ēdināšanas nozarē, visās sabiedriskajās ēkās un visa veida sabiedriskajā transportā.

Lai sekmīgi apkarotu smēķēšanu, mums ir vajadzīgs stabils pamats, visaptveroša Kopienas stratēģija, kuras pamatā ir attiecīgi pētījumi un labākās praksē iegūtās zināšanas, lai kontrolētu smēķēšanu un mudinātu ļaudis to atmest. Šajā stratēģijā galvenā nozīme ir efektīviem tiesiskiem pasākumiem, preventīviem pasākumiem un izglītībai.

  Marianne Mikko (PSE), rakstiski. – (ET) Dāmas un kungi! Katru gadu cigarešu smēķēšanas dēļ priekšlaicīgi mirst vairāk nekā 650 000 eiropiešu. Neviens no viņiem nenolemj sākt smēķēt ar velmi sevi nogalināt. Smēķētāji ir atkarīgie, pastāvīgas, gadu desmitiem ilgas propagandas vergi.

Tikai ar PR var izskaidrot to, ka tam, ka darba vietai ir jābūt tīrai no dūmiem, piekrīt 86 % eiropiešu, bet tikai 61 % domā, ka tas pats attiecas arī uz bāriem un restorāniem. Dāmas un kungi! Arī viesmīļiem un bāra personālam ir tiesības uz dzīvību un veselības aizsardzību!

Ik gadus pasīvās smēķēšanas dēļ mirst 80 000 cilvēku. Neatkarīgi no pašu vēlmēm viņi ir ieelpojuši 250 kancerogēnu un indīgu vielu maisījumu. Tādu iestāžu viesmīļiem, kuros atļauts smēķēt, ir par 50 % lielāka iespēja saslimt ar plaušu vēzi nekā personālam, kas strādā iestādēs, kur smēķēšana ir aizliegta.

Te nav nekā jauna. Joprojām 30 % no Eiropas Savienības iedzīvotājiem ir smēķētāji. Brīvā tirgus ekonomika nav pārtraukusi neveselīgo paradumu, kas izraisa simtiem tūkstošu cilvēku nāvi un izmaksā miljardus nodokļu maksātājiem.

Ir skaidrs, ka likumdevējiem ir jārīkojas. Es piekrītu ziņojumam, ka tikai 100 % no dūmiem brīva vide ir vide, kurā mēs varam izpildīt šodienas veselības prasības.

Tomēr mums ir vajadzīgs ne tikai aizliegums, bet arī pasākumi, kuri palīdz smēķētājiem atbrīvoties no atkarības. Mums atliek vienīgi paskatīties uz summām, kuras tabakas nozare tērē reklāmai, lai saprastu, ar kādu milzīgu izaicinājumu mēs sastopamies.

,,Puspasākumi” vairs nav piemēroti. Ir pienācis laiks rīkoties visā nopietnībā.

18. Protokols, ar ko groza Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS) (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Gianluca Susta ieteikumi Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā par Protokolu TRIPS nolīguma grozījumiem (08934/2006 – C6-0359/2006 – 2006/0060(AVC)) (A6-0403/2007)

  Gianluca Susta (ALDE), referents. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Sākumā es gribētu izmantot šo iespēju, lai pateiktos par Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas Eiropas Parlamentā sekretariāta sniegto atbalstu. Es vēlētos pateikties arī visiem ēnu referentiem un Van Hecke kungam, kurš bija mans priekšgājējs šā ziņojuma sagatavošanā, par lielisko darbu, ko viņš veica, un par spēju saglabāt mūsu iestādes vienotību līdz pašām beigām.

Manuprāt, tas bija Parlamenta lielākais spēks šajā kampaņā par piekļuves veicināšanu medikamentiem jaunattīstības un mazāk attīstītajās valstīs, kur tie ir visvairāk vajadzīgi. Tiesības uz veselību un piekļuvi veselības pakalpojumiem par samērīgām cenām ir pamattiesības, un tās ir jānodrošina visiem iedzīvotājiem. Diemžēl mēs pārāk labi zinām, ka tā notiek ne vienmēr: Pārāk bieži farmācijas nozares noteiktās cenas ir pārmērīgi augstas, un tādēļ valstis, kurās šie medikamenti ir visvairāk vajadzīgi, nonāk grūtībās.

Tādēļ, kā jau vairākas reizes esmu teicis, gan Starptautiskās tirdzniecības komitejā, gan Parlamenta plenārsēdē nedrīkst akli pieņemt protokolu par TRIPS nolīguma grozījumiem, it kā tā būtu universāla panaceja, un pēc tam uzskatīt, ka jautājums ir atrisināts. Parlaments gribēja, lai tiktu darīts vairāk vismaz Eiropas Savienībā, jo Eiropas Savienība var darīt un tai ir jādara vairāk.

Pat ņemot vērā šīs vasaras bēdīgos notikumus, piemēram, vēstuļu apmaiņu ar Taizemi, kaut arī tā ir daļēji atrisināta, Eiropas Parlaments, kurš vienmēr ir atbalstījis visu TRIPS nolīgumā sniegto pielāgojumu iespēju izmantošanu, nevarēja dot zaļo gaismu protokola ratifikācijai, nesaņemot reālas un efektīvas garantijas no Komisijas un Padomes.

Man šķiet, ka ir godīgi uzsvērt, ka šajos sadarbības mēnešos ar Komisiju un Padomi mēs neapšaubāmi sasniedzām svarīgu Eiropas Savienības mērķi, noliekot Eiropas politiskās darba kārtības augšgalā svarīgu tehnisku lietu.

Es uzskatu, ka galarezultātu var uzskatīt par panākumu ne tikai šā iemesla dēļ, bet galvenokārt tāpēc, ka mums ir izdevies panākt progresu ārkārtīgi delikātās jomās, piemēram, aicināt izmantot TRIPS nolīgumā dotās pielāgošanas iespējas, lai mēs varētu veicināt piekļuvi svarīgākajiem medikamentiem par pieņemamām cenām saistībā ar valsts sabiedrības veselības programmām.

Es īpaši atbalstu Padomes paziņojumā – kas nāca klajā pirmdien – iekļauto skaidro atsauci uz TRIPS nolīguma 30. pantu. Manai grupai tas nozīmē garantiju un apliecinājumu, ka dalībvalstis varēs lietot šo instrumentu, neizjūtot spiedienu, un kā tiks atvieglota piekļuve medikamentiem valstīs, kurās tie ir visvairāk vajadzīgi.

Otrkārt: Es priecājos, ka arī saistībā ar TRIPS-plus iegūtie rezultāti, proti, stingrāki noteikumi attiecībā pret TRIPS nolīguma noteikumiem. Parlaments ir vienojies ar Padomi un Komisiju, ka turpmāk nebūs sarunu par divpusējiem vai reģionāliem nolīgumiem ar jaunattīstības valstīm par noteikumiem, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt veselību un piekļuvi medikamentiem.

Kaut gan es augstu vērtēju Portugāles prezidentūras centienus, es tomēr gribētu jautāt, vai šī paziņojuma tekstu nevarētu vēl uzlabot, it īpaši tajā daļā, kas attiecas uz nabadzīgajām jaunattīstības valstīm. Šis izteikums varētu radīt neskaidrības, jo tagad ie pieņemts runāt tikai par jaunattīstības valstīm un par mazāk attīstīto valstu kategoriju. Jaunas kategorijas ieviešana sarežģītu situāciju. Galvenais, ir svarīgi uzsvērt, ka visām jaunattīstības valstīm, tātad pat tādām valstīm kā Brazīlija, Indija utt., ir jābūt iespējai izmantot pašreizējo sistēmu, neriskējot ar noliedzošu noteikumu ieviešanu nākotnē.

Beidzot, ir svarīgi uzsvērt centienus, kas līdz šim veikti pētniecības un tehnoloģiskās attīstības nodošanā dienvidu valstīm. ALDE grupa ir gatava dot piekrišanu, jo tā uzskata, ka „nē” būs negatīvs vēstījums vistrūcīgākajām valstīm un no Eiropas Savienības puses tā būtu bezatbildība, ņemot vērā to, ka PTO sarunu atsākšana nav reāla.

Taču tas nemaina apstākli, ka mums joprojām ir iebildumi attiecībā uz PTO izpētītās un apstiprinātās sistēmas efektivitāti. Tādēļ, un es tagad jau gandrīz esmu pabeidzis, es gribētu apstiprināt to, ka ES šeit neapstāsies. Parlaments darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu iepriekšējos mēnešos doto garantiju ievērošanu praksē.

Tādēļ mēs lūdzam komisāru Mandelson kungu, kurš vēstulē apstiprināja, ka viņš nebija nodomājis apspriest TRIPS-plus noteikumus, lai svītrotu no Ekonomiskās partnerības nolīguma ar Karību jūras reģiona valstīm prasību ievērot un atzīt saistības, ko nosaka Patentu kooperācijas līgums, Līgums par patentu tiesībām un Direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu noteikumi, kas nepārprotami līdzinās TRIPS-plus noteikumiem.

  Peter Mandelson, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es ļoti priecājos, ka mēs esam atraduši visiem pieņemamu risinājumu šajā svarīgajā jautājumā par nabadzīgo jaunattīstības valstu piekļuvi medikamentiem. Mūsu iepriekšējo mēnešu debates ir bijušas auglīgas, un es gribētu pateikties Parlamentam par mūsu domu apmaiņas intensitāti un kvalitāti. Komisija vienmēr ir uzmanīgi uzklausījusi Parlamenta paustās bažas un, tiešām, pievienojas lielākajai vairumam no tām. Tādēļ Komisija atradās priekšgalā debatēm par TRIPS un piekļuvi medikamentiem PTO.

Šajās debatēs es redzēju iespēju Komisijai noskaidrot tās nostāju daudzos jautājumos. Mēs visi piekrītam, ka TRIPS nolīguma grozījums daļēji atrisina problēmu ar piekļuvi medikamentiem. Acīmredzot ir vajadzīgi citi pasākumi, it īpaši veselības aprūpes sistēmas un infrastruktūras uzlabošana sevišķi nabadzīgajās jaunattīstības valstīs.

Dažas dalībvalstis baidās, ka šī sistēma nedarbosies. To, bez šaubām, vēl ir pāragri apgalvot. Noteikumā par atbrīvojumu mēs kopā ar Parlamentu vienojāmies pārskatīt to pēc trim gadiem pēc stāšanās spēkā, un mēs to darīsim.

Mēs atbalstām arī valdību darba grupu kopā ar Pasaules Veselības organizāciju, lai pārbaudītu citus pasākumus piekļuves uzlabošanai medikamentiem.

Komisija varēja vēlreiz apstiprināt, ka tā ievēro Dohas deklarāciju par TRIPS nolīgumu par sabiedrības veselību un atbalsta tajā iekļauto pielāgojamību.

Šīs debates dod man iespēju kliedēt visus pārpratumus par Komisijas darbību ekonomiskās partnerības nolīgumos ar ĀKK valstīm. Atļaujiet man apstiprināt, ka šajos un citos divpusējos un reģionālos nolīgumos ar nabadzīgām jaunattīstības valstīm Komisija neprasa un neprasīs noteikumus, kas varētu skart piekļuvi medikamentiem vai kaitēt Dohas deklarācijā par TRIPS nolīgumu par sabiedrības veselību iekļautajai pielāgojamībai.

Pateicoties šīm atklātajām un tiešajām debatēm, Parlaments varam dot piekrišanu Komisijas priekšlikumam. Eiropas Kopiena pievienosies citām PTO dalībniecēm, kuras jau ir pieņēmušas TRIPS nolīgumu. Šī pieņemšana dos EK iespēju joprojām ieņemt vadošo vietu PTO jautājumā par piekļuvi medikamentiem.

Nobeigumā es gribētu uzsvērt, ka piekļuve medikamentiem joprojām ir Komisijas prioritāte, un es esmu gatavs arī turpmāk konstruktīvi strādāt pie šī jautājuma kopā ar Parlamentu.

  Michel Rocard (PSE), Tieslietu komitejas atzinuma sagatavotājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Man žēl, ka mūsu šā vakara debatēs nav pārstāvēta Padome, jo šoreiz tā ir mūsu galvenais